FIZIOLOĢISKO FUNKCIJU REGULĀCIJA CILVĒKA ORGANISMĀ

FIZIOLOĢISKO FUNKCIJU

REGULĀCIJA CILVĒKA ORGANISMĀ

Lekcijas: prof. Juris Aivars,asoc.prof. Līga Ozoliņa-Moll

Praktiskie darbi: asist. Māra Grēve; asist. Igors Sviķis

- NEPĀRTRAUKTA VIELU UN ENERĢIJAS MAIŅA;

- NEPĀRTRAUKTA KUSTĪBA;

- NEPĀRTRAUKTA AUGŠANA, ATTĪSTĪBA, VAIROŠANĀS;

- KAIRINĀMĪBA;

- NEPĀRTRAUKTA INFORMATĪVA APMAIŅA.

DZĪVAI ŠŪNAI (ORGANISMAM) KOPĪGĀSPAZĪMES:

ORGANISMA FUNKCIJAS

VEĢETATĪVĀS

SOMATISKĀS SENSORĀS

PSIHISKĀS

VEĢETATĪVĀS FUNKCIJAS

ASINRITES (cirkularā) FUNKCIJA

ELPOŠANAS FUNKCIJA

GREMOŠANAS FUNKCIJA

IZVADFUNKCIJAREPRODUKCIJAS FUNKCIJA

FIZIOLOĢISKO FUNKCIJU VADĪBA

PAŠVADĪBA NEIRĀLA HORMONĀLA

NEIRĀLA VADĪBA - realizējas ar nervu sistēmas/neironustarpniecību.

HORMONĀLA VADĪBA - realizējas ar ķīmisku vielu,starpniecību, ko var izdalīt ne tikai nervu šūnas, bet jebkurasorganisma šūnas.

NEIRĀLĀ VADĪBA

ŠŪNU SPĒJA PAKĻAUTIES NERVU SISTĒMASVADOŠAJĀM IETEKMĒM, proti, šūnu spēja uztvertnervu šūnu izdalītās vielas kā signālus (komandas), lai kaut ko izmainītu savā darbībā.

SEKRETORĀŠŪNA

SEKRETORĀSVEZIKULAS

MĒRĶ-ŠŪNA

HORMONAMOLEKULAS

ASINS-VADS

NEIRĀLA/HORMONĀLA VADĪBA

NERVUŠŪNA

NERVUŠŪNA

MEDIATORAMOLEKULAS

NEIRĀLSIMPULSS

NEIRĀLA VADĪBA

FIZIOLOĢISKO FUNKCIJU VADĪBAS PAMATVEIDI

APZINĀTA VADĪBA (gribai pakļautā vadība) - to veic nervusistēma, pie tam, nepieciešama smadzeņu jaunāko apvidulīdzdalība.

APZINĀTA VADĪBA REFLEKTORA VADĪBA

REFLEKTORA VADĪBA - vadības komandas veidojas kā atbildes reakcija uz to informāciju, kuru dotajā brīdīsaņem “vadības ierīce”.

FIZIOLOĢISKO FUNKCIJU VADĪBA

VADĀMĀSFUNKCIJAS

UN PARAMETRI

VADĪTĀJSVADĪBAS IERĪCE,

REGULATORS,REGULĀCIJAS CENTRS

VADĪBAS IETEKMES,eferentās komandas

VADĀMĀ IERĪCE(efektorā struktūra,“mērķa” šūna, orgānsvai audi

ATGRIEZENISKĀSAITE

(FEED BACK)

FIZIOLOĢISKO FUNKCIJU VADĪBAS MĒRĶI

1) IZDZĪVOŠANA HOMEOSTĀZES UZTURĒŠANA

Orgāni un orgānu sistēmas funkcionē vienoti, lai saglabātu

organisma iekšējās vides un struktūru nemainību -

HOMEOSTĀZI.

HOMEOSTĀZES VEIDI:

1) ORGANISMA IEKŠĒJĀS VIDES PARAMETRU HOMEOSTĀZE:

Organisma iekšējā vide - vides, kurā atrodas šūnas. Toveido organisma šķidrumi - asinis, limfa, šūnstarpu šķidrums.

CILVĒKA ORGANISMA ŠĶIDRUMI 100%

INTRACELULĀRIEŠĶIDRUMI

45-50%

EKSTRACELULĀRIEŠĶIDRUMI

50-55%

INTRAVASKULĀRIEŠĶIDRUMI

15%

EKSTRAVASKULĀRIEŠĶIDRUMI

35-40%

ASINIS12%

LIMFA3%

ŠŪNSTARPU ŠĶIDRUMS

30-35%

SPECIĀLIE ŠĶIDRUMI

5%(LIKVORS

LOCĪTAVU ŠĶ.ACS ĀBOLA ŠĶ.

IEKŠĒJĀS AUSS ŠĶ.)

GALVENIE HOMEOSTAZĒJAMIE PARAMETRI:

• TEMPERATŪRA;

• pH;

• OSMOTISKAIS SPIEDIENS;

• KOLOĪD-OSMOTISKAIS SPIEDIENS;

• JONU KONCENTRĀCIJAS u.c.

IEKŠĒJĀS VIDES PARAMETRU HOMEOSTĀZES NODROŠINĀŠANĀ PIEDALĀS VISAS VEĢETATĪVĀSSTRUKTŪRAS

2) ĢENĒTISKĀ HOMEOSTĀZE vērsta uz organisma ģenētiskās individualitātes saglabāšanu.

Nodrošina - imūnsistēma un imūnaudi.

ĀRĒJĀS BARJERAS:

• ĀDA;

• GREMOŠANAS TRAKTA GĻOTĀDA;

• ELPCEĻU GLOTĀDA UN ALVEOLU EPITĒLIJS;

• URĪNIZVADSISTĒMAS UN DZIMUMSISTĒMAS IZVADCEĻU GĻOTĀDA

3) STRUKTŪRU HOMEOSTĀZE vērsta uz organisma anatomiskā veseluma un funkcionālo spēju saglabāšanu.

NODROŠINA IMŪNSISTĒMA UN NEIRO-HUMORĀLIEMEHĀNISMI

4) GENOMISKĀ HOMEOSTĀZE vērsta uz vienāda genoma nodrošināšanu visām somatiskajām šūnām.

NODROŠINA REPARĀCIJAS MEHĀNISMITRANSKRIPCIJAS, TRANSLĀCIJAS UN DNS REPLIKĀCIJAS PROCESOS.

FIZIOLOĢISKO FUNKCIJU VADĪBAS MĒRĶI

2) ADAPTĀCIJA

• AUDU, ORGĀNU UN ORGANISMA KOPUMĀ FUNKCIJU VADĪBA, PIELĀGOJOTIES MAINĪGAJIEM EKSISTENCE APSTĀKĻIEM

• KONKRĒTAS FUNKCIJAS VADĪBA: MĒRĶŠŪNAS AKTIVITĀTES IEROSINĀŠANA VAI PĀRTRAUKŠANA

METABOLISMS

ANABOLISMS(ASIMILĀCIJA)

KATABOLISMS(DISIMILĀCIJA)

VIELMAIŅA - METABOLISMS - visu ķīmisko reakciju kopums dzīvā šūnā.

ANABOLISMS - vielu (galvenokārt, OBV) jaunveide šūnā.

KATABOLISMS - metabolisma destruktīvā daļa, vielidegradācija.

METABOLISMS

PLASTISKAIS ENERĢĒTISKAIS

VIELMAIŅA - METABOLISMS - visu ķīmisko reakciju kopums dzīvā šūnā.

ENERĢĒTISKAIS METABOLISMS - organisko vielu noārdīšanās (oksidēšanās), atbrīvojušos enerģiju saistotmaktoerģiskajos savienojumos.

PLASTISKAIS METABOLISMS - jaunu vielu un struktū-elementu veidošanās .

Enerģiju organisma vajadzībām nodrošina uzturs.Tas satur uzturvielas: olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti, kā arīūdeni, minerālvielas, vitamīnus un mikroelemetus

Gremošanas rezultātā uzturvielas, kas sastāv no polimēriem, tiek pārvērstas vienkāršās vielās - monomēros:olbaltumvielas - aminoskābēs;tauki - glicerīnā un taukskābēs;ogļhidrāti - monosaharīdos.

AUTORTOFI

HETEROTROFI

ENERĢIJAS PLŪSMA DABĀ

BARĪBAS VIELU KALORISKĀ VĒRTĪBA - atbrīvotās enerģijas daudzums,sadedzinot 1g noteiktas vielas (proteīnu, ogļhidrātu, tauku):

ORĻHIDRĀTI - 4,1 kcal/g (17,2 kJ/g)

TAUKI - 9.3 kcal/g (38,9 kJ/g)

PROTEĪNI - 5,3 kcal/g (21,2 kcal/g)

KALORIMETRĀ

ORĻHIDRĀTI - 3,75 kcal/g (15,7 kJ/g)

TAUKI - 9 kcal/g (37,6 kJ/g)

PROTEĪNI - 4 kcal/g (16,7 kJ/g)

ORGANISMĀ

GLIKOZES OKSIDĀCIJAS VIENĀDOJUMS:

C6H12O6 + 6O2 = 6CO2 + 6H2O + 686 kcal/mol

ENERĢĒTISKĀ METABOLISMA:

BAZĀLĀ VIELMAIŅA jeb PAMATMAIŅA (BMR- basal metabolic rate):minimāli pietiekošā vielmaiņas intensitāte šūnu dzīvības uzturēšanai un organisma iekšējās vides parametru homeostāzes nodrošināšanai(vīr. - 1700 kcal/dn; siev.-1400 kcal/dn.)

MIERA VIELMAIŅA (RMR- resting metabolic rate):

• bazālā vielmaiņa;• homeotermijas nolūkiem “saražotā”siltuma enerģija;• minimāli obligāto fizisko un psihisko aktivitāšu enerģija. }UZTUROŠAIS

METABOLISMS

• audu masas pieaugums:* organisma augšana;* reģenerācija (āda, mati, nagi), asinsrade;* audu slodzes hipertrofija;* enerģijas rezervju uzkrāšana;

• reproduckijas materiāla produkcija;• ārējo sekrētu produkcija.

}“PIEAUGUMA”METABOLISMS

DARBA (SLODZES jeb AKTIVITĀTES) VIELMAIŅA(AMR - active metabolic rate):

• ikdienas intensitātes fiziskās un psihoemocionālās aktivitātes;

• veģetatīvo funkciju paaugstināta aktivitāte sakarā, piem., ar organisma adaptāciju zemai vai augstai temperatūrai, nelabēlīgām novirzēm no uztura režīma, reakciju uz sāpēm un tml.;

•sporta aktivitātes;

•smags fizisks darbs.

STANDARTA VIELMAIŅA - pamatmaiņas instensitāte, kas raksturīgacilvēkam ar noteiktu pazīmju kopumu (dzimums, vecums, augums, ķermeņamasa); šīs standarta vērtības iegūtas, apkopojot un statistiski izvērtējot daudzu(vairāku tūkstošu) personu individuāos izmeklējumu rezultātus.