ĢIMEŅU MEDIĀ CIJA

ĢIMEŅUMEDIĀCIJA

KAS IR MEDIĀCIJA?

• “Alternatīvā strīdu risināšana”

MEDIĀCIJAS MĒRĶIS?

Tu neesi apmierināts

Es neesmu apmierināts

Tu esi apmierināts

Es esmu apmierināts

Es esmu apmierināts

Tu neesi apmierināts

Es neesmu apmierināts

Tu esi apmierināts

STARPNIEKU (MEDIATORU) KVALIFIKĀCIJA UN IECELŠANA

• Starpnieku (mediatoru) kvalifikācija un iecelšana [sk. 1. dokumentu: “Apmācība”]

KĀDI IR MEDIĀCIJAS PRINCIPI?

• Brīvprātīga līdzdalība

–NB: prasība saņemt nosūtījumu no Juridisko pakalpojumu komisijas (Legal Services Commission), pirms tiek noteikts, ka jāpiemēro Bērnu likuma 8. daļa

KĀDI IR MEDIĀCIJAS PRINCIPI (TURPINĀJUMS)

• Starpnieka neitralitāte

–NB: pārrunas par nosūtījumu vienas advokātu prakses ietvaros

– Cieņa pret mediācijā iesaistītajiem cilvēkiem

KĀDI IR MEDIĀCIJAS PRINCIPI? (TURPINĀJUMS)

• Konfidencialitāte

• Lēmumus pieņem dalībnieki

JAUTĀJUMI, KAS IZRIET NO MEDIĀCIJAS PRINCIPIEM

• Pārrunas un lēmumu pieņemšana, izmantojot pietiekamu informāciju [izpaušana]

• Saziņas veicināšana bez padomu sniegšanas

• Konfidencialitāte un tiesiskā privilēģija

NB: izņēmumi konfidencialitātei

JAUTĀJUMI, KAS IZRIET NO MEDIĀCIJAS PRINCIPIEM(TURPINĀJUMS)

NB: izņēmumi tiesiskajai privilēģijai (abas puses atsakās no tiesiskās privilēģijas)

– Tiesiskā privilēģija attiecas uz pusēm, nevis uz starpnieku. Līdz ar to, ja puses vienojas atcelt privilēģiju, bet starpnieks tam nepiekrīt, tiesai ir jāizlemj, vai pieaicināms starpnieks

NB: Lieta Rothwell v Rothwell [2008] EWCA Civ1600 [sk. 2. dokumentu]

BRĪVPRĀTĪGA LĪDZDALĪBA

MEDIĀCIJAS KURSI

[Sk. 3. dokumentu: “Apmācības sniedzēja kursa apraksta paraugs”]

STARPNIEKA NEITRALITĀTE

CIEŅA PRET MEDIĀCIJĀ IESAISTĪTAJIEM CILVĒKIEM

ES CIENU MĒS CIENĀM

PĀRRUNAS UN LĒMUMU PIEŅEMŠANA, IZMANTOJOT PIETIEKAMU INFORMĀCIJU

[IZPAUŠANA]

PAR IZPAUŠANU

SAZIŅAS VEICINĀŠANA BEZ PADOMU SNIEGŠANAS

KONFIDENCIALITĀTE UN TIESISKĀ PRIVILĒĢIJA

KĀ NORISINĀS MEDIĀCIJA?

KAS KO KONTROLĒ:

• Starpnieks kontrolē procesu

• Dalībnieki kontrolē izskatāmos jautājumus

KĀ NORISINĀS MEDIĀCIJA? (TURPINĀJUMS)

• 5 POSMI

–Darbalauka apzināšana–Problēmu noskaidrošana–Problēmu izpēte–Iespējamo risinājumu izstrāde–Vienošanās panākšana

KĀ NORISINĀS MEDIĀCIJA? (TURPINĀJUMS)

• MEDIĀCIJĀ IZMANTOTIE DOKUMENTI

–Gatavības pārbaude–Sākotnējā/informatīvā tikšanās–Vienošanās par mediāciju–Sesijas protokols–Sapratnes memorands–Atklātais finanšu ziņojums

KĀ NORISINĀS MEDIĀCIJA? (TURPINĀJUMS)

• Tiesībspēja

–NB: lieta Rothwell v Rothwell [2008]

–Nepieciešami tālāki norādījumi

KĀ NORISINĀS MEDIĀCIJA? (TURPINĀJUMS)

• Juridisko konsultantu un ģimenes starpnieku atšķirīgo lomu un atbildības salīdzinājums

Juridiskie konsultanti

• Juridiskajiem konsultantiem ir pienākumi pret pašu klientu

Ģimenes starpnieki

• Ģimenes starpniekiem ir pienākums palīdzēt abiem dalībniekiem vienādā mērā un ievērojot neitralitāti

KĀ NORISINĀS MEDIĀCIJA? (TURPINĀJUMS)

Juridiskie konsultanti

• Juridiskie konsultanti, darbu uzsākot, mēdz noskaidrot savu klientu vēsturi

Ģimenes starpnieki

• Starpnieki palīdz dalībniekiem definēt problēmas un vienojas par darba kārtību, neapkopojot vēsturi

KĀ NORISINĀS MEDIĀCIJA? (TURPINĀJUMS)

Juridiskie konsultanti

• Juridiskie konsultanti konsultē klientus par viņu juridisko situāciju, kā arī juridisko un procesuālo kārtību

Ģimenes starpnieki

• Starpnieki pamatā koncentrējas uz jautājumiem, kas rūp dalībniekiem:– juridiskais konteksts

ir sekundārs

KĀ NORISINĀS MEDIĀCIJA? (TURPINĀJUMS)

Juridiskie konsultanti

• Juridiskie konsultanti ievāc un apmainās ar finanšu informāciju, ievērojot oficiālu dokumentu iesniegšanas procedūru

Ģimenes starpnieki

• Starpnieki atklāj un izskaidro abu pušu finanšu informāciju, to darot kopā ar abām pusēm

KĀ NORISINĀS MEDIĀCIJA? (TURPINĀJUMS)

KĀ NORISINĀS MEDIĀCIJA? (TURPINĀJUMS)

Juridiskie konsultanti

• Juridiskie konsultanti mēdz izmantot juridisko terminoloģiju

Ģimenes starpnieki

• Starpnieki parasti neizmanto juridiskiem terminiem piesātinātu valodu

KĀ NORISINĀS MEDIĀCIJA? (TURPINĀJUMS)

Juridiskie konsultanti

• Juridiskajiem konsultantiem var būt pienākums pievērsties klientu sūdzībām par agrākiem notikumiem vai rīcību

Ģimenes starpnieki

• Starpnieki, ciktāl iespējams, koncentrējas uz tagadni un nākotni

KĀ NORISINĀS MEDIĀCIJA? (TURPINĀJUMS)

Juridiskie konsultanti

• Juridiskie konsultanti sniedz klientiem emocionālu atbalstu un var viņus konsultēt neformāli

Ģimenes starpnieki• Starpnieki atzīst abu pušu

jūtas un apzinās tās kopīgā kontekstā, var kontrolēt pušu dusmas un palīdzēt tām virzīties tālāk

KĀ NORISINĀS MEDIĀCIJA? (TURPINĀJUMS)

Juridiskie konsultanti

• Juridiskie konsultanti ņem vērā klientu viedokli par bērnu vajadzībām

Ģimenes starpnieki

• Starpnieki iepazīstas ar abu vecāku viedokli un bažām saistībā ar viņu bērniem; var tikt iesaistīti bērni

KĀ NORISINĀS MEDIĀCIJA? (TURPINĀJUMS)

Juridiskie konsultanti

• Juridiskie konsultanti konsultē:– var piedāvāt konkrētu

rīcības plānu

Ģimenes starpnieki

• Starpnieki izklāsta izvēles iespējas, neiesakot labāko

KĀ NORISINĀS MEDIĀCIJA? (TURPINĀJUMS)

Juridiskie konsultanti

• Juridiskie konsultanti tiekas ar klientiem pie apaļā galda, juridiskie konsultanti mēdz uzņemties vadību

Ģimenes starpnieki

• Starpnieki palīdz veidot dialogu starp dalībniekiem, iejaucoties, kad tas nepieciešams

KĀ NORISINĀS MEDIĀCIJA? (TURPINĀJUMS)

Juridiskie konsultanti• Juridiskie konsultanti

raksta vēstules savu klientu vārdā; var pārņemt lietas vadību

Ģimenes starpnieki• Starpnieki palīdz

dalībniekiem saglabāt kontroli pār savām lietām, cik vien tas iespējams

KĀ NORISINĀS MEDIĀCIJA? (TURPINĀJUMS)

Juridiskie konsultanti

• Juridiskie konsultanti sastāda iesniegumus tiesai

Ģimenes starpnieki

• Starpnieki nesastāda iesniegumus tiesai

KĀ NORISINĀS MEDIĀCIJA? (TURPINĀJUMS)

Juridiskie konsultanti

• Maz ticams, ka juridiskie konsultanti nodarbosies ar labdarīgu mērķu sasniegšanu, “ja vien viņi nav juristi, kas darbojas kolaboratīvajā mediācijā”

Ģimenes starpnieki

• Starpnieki var veikt līdzmediāciju; smelties zināšanas un prasmes citās disciplīnās

KĀDI IR MEDIĀCIJAS SĀKOTNĒJO POSMU UZDEVUMI UN TAJOS NEPIECIEŠAMĀS PRASMES?

• Apspriežu organizēšana un pozitīvas gaisotnes radīšana

• Izskaidrošana, informēšana

• Iztaujāšana

• Klausīšanās

• Atzīšana

• Neskaidrību novēršana

• Konflikta kontrole, to neapspiežot

KĀDI IR MEDIĀCIJAS SĀKOTNĒJO POSMU UZDEVUMI UN TAJOS NEPIECIEŠAMĀS PRASMES? (TURPINĀJUMS)

• Jautājumu pārfrāzēšana un nostādīšana abpusējā kontekstā

• Prioritāšu noteikšana

• Līdzsvarošana

• Uzticības veidošana

• Lietas vadība

• Secinājumi un kopsavilkums

IZMAKSAS

• Juridiskā palīdzība (Legal Aid)

– Ja reālie ienākumi nepārsniedz 733,00 £ mēnesī un kapitāls nepārsniedz 8000 £, ir pieejama juridiskā palīdzība

IZMAKSAS (TURPINĀJUMS)

• Juridiskā palīdzība• NB: ja persona saņem ienākumu pabalstu, uz

ienākumiem balstītu darba meklētāja pabalstu, uz ienākumiem balstītu nodarbinātības un uzturēšanas pabalstu vai garantēto pensiju iemaksu, tai automātiski pienākas citi pabalsti

[Sk. 5. dokumentu: “Sabiedrisko juridisko pakalpojumu šifra karte publiskā finansējuma aprēķināšanai”]

IZMAKSAS (TURPINĀJUMS)

• Privātais finansējums

– Ja juridiskā palīdzība nav pieejama, izmaksas tiek segtas privāti, apmēru nosakot atbilstoši ienākumiem

LAIKA GRAFIKS

• Tas atkarīgs no vairākiem faktoriem:

– Mediācija tikai jautājumos, kas saistīti ar bērniem• Tā parasti ilgst vidēji 3–5 sesijas

LAIKA GRAFIKS (TURPINĀJUMS)

• Tas atkarīgs no vairākiem faktoriem:

– Mediācija visos jautājumos• Tie aptver gan bērnus, gan finanses un mēdz

ilgt 5–7 sesijas

– Mediācija finanšu jautājumos• Tā parasti ilgst 3–5 sesijas

LAIKA GRAFIKS (TURPINĀJUMS)

• Nepastāv stingri nosacījumi, un daudz kas ir atkarīgs no individuālajām vajadzībām un apspriežamo jautājumu sarežģītības

• Katra atsevišķā sesija ilgst apmēram pusotru stundu

MEDIĀCIJA AR BĒRNIEM SAISTĪTOS JAUTĀJUMOS

[sk. 6. dokumentu]• Ja mediācija aptver ar bērniem saistītus jautājumus,

vecāki bieži vien procesā vēlas iesaistīt savus bērnus

• Starpniekam nepieciešama papildu kvalifikācija

• Jāievēro stingra procedūra

• Konfidencialitāte attiecas arī uz bērniem

• Noteikumu kopums par bērnu aizsardzību

MEDIĀCIJA AR BĒRNIEM SAISTĪTOS JAUTĀJUMOS(TURPINĀJUMS)

MEDIĀCIJA UN VARDARBĪBA ĢIMENĒ [sk. 17. dokumentu]

• Vai tās var būt savstarpēji saistītas?

• Mediācijai un vardarbībai ģimenē ir iespējams būt savstarpēji saistītām, ja tiek ievērota piesardzība [atlase]

• Laika koordinācija var atšķirties

MEDIĀCIJA UN VARDARBĪBA ĢIMENĒ (TURPINĀJUMS)

• Līdzmediācijas veidi var atšķirties [līdzmediācija, atspoles pieeja, sapulce]

• Ceļa rādītāji — dusmu kontrole

• Risinājumiem vardarbībai ģimenē ar kriminālās vai civilās tiesvedības starpniecību ir īstermiņa efekts — attiecībām izjūkot, tik un tā jārisina jautājumi, kas saistīti ar finansēm un bērniem

MEDIĀCIJANacionālais ģimeņu mediācijas palīdzības dienests

NACIONĀLAIS ĢIMEŅU MEDIĀCIJAS PALĪDZĪBAS DIENESTS [sk. 8. dokumentu un

tīmekļa vietni http://www.familymediationhelpline.co.uk]

NACIONĀLAIS ĢIMEŅU MEDIĀCIJAS PALĪDZĪBAS DIENESTS: (TURPINĀJUMS)

• Atklāts 03.04.09. kopā ar HMCS Civilās mediācijas padomes (Civil Mediation Council) Nacionālo mediācijas palīdzības dienestu (The National Mediation Helpline)

• Sniedz Anglijas un Velsas civiltiesu lietotājiem informāciju un konsultācijas par mediāciju

NACIONĀLAIS ĢIMEŅU MEDIĀCIJAS PALĪDZĪBAS DIENESTS: (TURPINĀJUMS)

• Palīdzības dienests pēc zvanītāja lūguma var viņu savienot ar akreditētu mediācijas sniedzēju, kas var piedāvāt mediāciju par zemu maksu.

• Palīdzības dienestu var sazvanīt pa tālruni0845 603 0809 (vietējais tarifs) laikā no 8.30 līdz 18.

NACIONALAIS ĢIMEŅU MEDIĀCIJAS PALĪDZĪBAS DIENESTS: (TURPINĀJUMS)

• Palīdzības dienesta konsultanti sniedz zvanītājiem informāciju par mediācijas potenciālajām priekšrocībām, kā arī izskaidro pusēm mediācijas procesu.

• Palīdzības dienests nesniedz konsultācijas konkrētās lietās vai par konkrētiem starpniekiem.

NACIONĀLAIS ĢIMEŅU MEDIĀCIJAS PALĪDZĪBAS DIENESTS: (TURPINĀJUMS)

• Ja zvana laikā tiek izteikts lūgums atrast starpnieku, palīdzības dienesta konsultants uzdod virkni jautājumu un nodod lūgumu mediācijas pakalpojumu sniedzējam, kuram ir Civilās mediācijas padomes akreditācija.

NACIONĀLAIS ĢIMEŅU MEDIĀCIJAS PALĪDZĪBAS DIENESTS: (TURPINĀJUMS)

• Pēc tam mediācijas pakalpojumu sniedzējs sazinās ar pusēm, lai apspriestu strīda piemērotību mediācijai. Ja visas puses vienojas procesu turpināt, tām tiek nozīmēts starpnieks un noteikts mediācijas laiks un vieta.

KO ĢIMENES TIESAS SAGAIDA NO VECĀKIEM

[PILOTPROJEKTS][skatīt 9. dokumentu]

TIESU MEDIĀCIJAS PILOTPROJEKTS

• Pirmoreiz ieviests Miltonkīnzas pilsētā 2004. gadā• Starpnieki darbojas patstāvīgi• Pēc pirmā nosūtījuma un norādījumu izskatīšanas

(directions hearing) tiek noteiktas potenciāli piemērotās lietas, iekļaujot tās mediācijas sarakstā

• Tiesas sēdes laikā starpnieki tiekas ar tiesnesi un CAFCASS (Bērnu un ģimenes tiesu konsultāciju un atbalsta dienests) pārstāvi, lai apstiprinātu piemērotību

TIESU MEDIĀCIJAS PILOTPROJEKTS (TURPINĀJUMS)

• Vienas vai divu lietu novērtēšana un mediācija prasa pusi dienas

• Var noteikt papildu mediācijas sesiju

• 75%–80% veiksmīgu iznākumu

• Finansējums [LSC]

Tiesu projekts pagaidām atrodas sākuma fāzē

SŪDZĪBU PROCEDŪRA[sk. 10. dokumentu]

PĀRROBEŽU ĢIMEŅU MEDIĀCIJA

Kas ir pārrobežu mediācija?

• Kas ir pārrobežu mediācija?

Pārrobežu mediācija ir specializēta ģimeņu mediācijas forma, kas tiek piedāvāta ģimenēm, kurām jārisina jautājumi, kas saistīti ar vecāku veiktām bērnu nolaupīšanām, aizvedot viņus uz ārzemēm, un aizbildnības tiesībām citās valstīs.

ES direktīva 2008/52/EK

Šī Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva attiecas uz “konkrētiem mediācijas aspektiem”.

• ES vēlas, lai dalībvalstīs mediācija tiktu sekmēta.

• Direktīvas izveidošanas pamatā acīmredzot ir atskārsme, ka, lai mediācija būtu iedarbīga, tai nepieciešams zināms strukturāls atbalsts, jo īpaši sarežģītos strīdos, kuros iesaistīti cilvēki divās dažādās dalībvalstīs.

• Tā tiek piemērota “mediācijas procesiem pārrobežu strīdos” (preambula, 8. punkts).

• Tā attiecas uz visu veidu mediāciju — gan brīvprātīgu, gan tiesas norīkotu (vai pat tiesisko mediāciju) (2. pants, 1. daļa).

ES direktīva 2008/52/EK

• Tās sastādītāji centušies, lai netiktu radītas nekādas jaunas tiesības

• “..tā nebūtu jāpiemēro tiesībām un pienākumiem, par kuriem puses nevar pašas pieņemt lēmumus saskaņā ar atbilstīgiem piemērojamiem tiesību aktiem”

• “Tādas tiesības un pienākumi īpaši bieži ir noteikti ģimenes tiesību aktos un darba tiesību aktos.” (Preambula, 10. punkts)

Kas mums būtu jāņem vērā pārrobežu strīdu gadījumā

• Kultūra

• Valoda

• Likumi

• Jurisdikcija

Praktiski jautājumi

• Norises vieta

~ Apsveriet telekonferenci

~ Apsveriet videokonferenci

Praktiski jautājumi

• Piesaistītie dalībnieki

~ ? Tulks

~ ? Jurists

Praktiski jautājumi

• Starpnieka nacionālā piederība

~ Tā ir rūpīgi jāapsver, lai garantētu, ka starpnieks tiek uztverts kā neitrāls

Pārrobežu ģimeņu mediācijas procesos panākto izlīgumu izpildes

nodrošināšana• ES direktīvā skaidri noteikts:

• “Mediāciju nevajadzētu uzskatīt par sliktāku alternatīvu tiesvedībai.” Tālāk teikts: “..tādēļ vien, ka mediācijas procesā panākto izlīgumu ievērošana ir atkarīga no iesaistīto pušu labās gribas.” (Preambula, 19. punkts). Citiem vārdiem sakot: ja mediācijas procesam lemts būt efektīvam, jābūt pārliecībai, ka tā iznākums ir pelnījis līdzvērtīgu valsts atbalstu.

Tiktāl par izpildes nodrošināšanu.

Pārrobežu ģimeņu mediācijas procesos panākto izlīgumu izpildes

nodrošināšanaPašā pantā ir noteikts:• “Dalībvalstis nodrošina pusēm vai vienai pusei —

• ja citas puses ir skaidri apliecinājušas piekrišanu — iespēju lūgt, lai mediācijā panāktu rakstiska izlīguma saturu

• atzīst par izpildāmu.” (6. pants, 1. daļa)

KONFIDENCIALITĀTE

• ES direktīva saglabā konfidencialitātes pamatprincipu

KONFIDENCIALITĀTE• 7. pantā dalībvalstis ir aicinātas

“nodrošināt, lai, ja vien puses nevienojas citādi, ne mediatoriem, ne mediācijas procesa piemērošanā iesaistītām personām netiek prasīts sniegt liecības civillietu un komerclietu tiesvedībā vai šķīrējtiesas procesā attiecībā uz informāciju, kas izriet no mediācijas procesa vai ir ar to saistīta”.

KONFIDENCIALITĀTE• Skotija joprojām ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā,

kurā šāda tiesiskā aizsardzība ir ieviesta (arī Slovēnija tagad varētu būt to izdarījusi).

• 1995. gada Skotijas Civilo pierādījumu (ģimeņu mediācijas) likums (The Civil Evidence (Family Mediation) (Scotland) Act 1995) paredz, ka “nekāda informācija par to, kas ir noticis ģimeņu mediācijas laikā, uz kuru attiecas šis Likums, nav pieņemama kā pierādījumi nevienā civilprocesā” (1995. gada likums, 1. (1) pants). Likumā ietverti ierastie izņēmumi attiecībā uz bērnu aizsardzību, informāciju, kas saistīta ar nozieguma izdarīšanu, un līgumattiecību esamību.

KONFIDENCIALITĀTE

• Ja visas iesaistītās personas, neskaitot starpnieku, piekrīt, pierādījumi ir pieņemami (2. (1) c pants).

ES DIREKTĪVAS IETEKME

• ES ir noteikusi, ka

mediācijai nevajadzētu būt “sliktākai alternatīvai” tiesai, bet gan jāatrodas līdzās tiesu sistēmai kā cienītai un cienījamai metodei strīdu atrisināšanai starp cilvēkiem.

ĢIMEŅU MEDIĀCIJAS NĀKOTNE VISPĀRĪGĀ KONTEKSTĀ

ĢIMEŅU MEDIĀCIJAS NĀKOTNE VISPĀRĪGĀ KONTEKSTĀ

• Apvienotās Karalistes valdība skaidri iestājas par mediācijas sekmēšanu, un to apliecina pieeja, kāda tiek izmantota ģimenes lietu un tiesu, un Nacionālā ģimeņu palīdzības dienesta sabiedriskajā finansēšanā.

• ES direktīva skaidri nosaka, ka tā ir atbalstāma pāri robežām.