View
214
Download
0
Category
Preview:
Citation preview
LVMI LVMI ““SILAVASILAVA””RRĪĪGAS IELA 111GAS IELA 111
SALASPILS LVSALASPILS LV--2169 LATVIJA2169 LATVIJAFAKSS: 7901359FAKSS: 7901359
EE--PASTS: INST@SILAVA.LVPASTS: INST@SILAVA.LVWWW.SILAVA.LVWWW.SILAVA.LV
JURJURĂĂIS JANSONSIS JANSONSLVMI Silava direktorsLVMI Silava direktorsLVMI Silava meLVMI Silava mežžkopkopīības, mebas, mežža resursu virziena a resursu virziena ppēētniekstnieksTTāālr. +3716190266lr. +3716190266EE--pasts: jurgis.jansons@silava.lvpasts: jurgis.jansons@silava.lv
Meža statistiskā inventarizācija Latvijā: metode, provizoriskie rezultāti
MEMEŽŽA RESURSU INVENTARIZA RESURSU INVENTARIZĀĀCIJAS VEIDICIJAS VEIDI
• Vienlaidus koku uzskaite• Nogabalu inventarizācija (standwise forest inventory)
– LR daĜēji brīvprātīga– Meža resursu uzskaite vidējo vērtību līmenī ar +/-10% pieĜaujamo precizitāti reizi 10 gados
• Meža statistiskā inventarizācija pēc parauglaukumu metodes– 21500 parauglaukumos iegūtie dati tiek attiecināti uz visu LR teritoriju– Pielietota visās Eiropas valstīs (izĦemot Ungāriju)– Prognozētā meža resursu novērtēšanas precizitāte – 1,8% – Informācijas aprites cikls – 5 gadi, sagaidāmie rezultāti – 2010. gada 1. pusē
Zināma kopējā teritorijas platība 100x100=10000Jāuzzina četru daĜu platība
1) Katras daĜas platību var uzmērīt (50x50=2500)2) Var izveidot vienmērīgu parauglaukumu tīklu, aprēėināt katra PL reprezentēto platību(kopējā platība /PL skaits jeb 10000/4=2500un pārbaudīt katra PL piederību. Šajā gadījumā katrā daĜāIekrīt viens PL, kas reprezentē 2500 ha
NELIELS IZSKAIDROJONELIELS IZSKAIDROJOŠŠS PIEMS PIEMĒĒRSRS
MRM piemMRM piemēēri CITri CITĀĀS VALSTS VALSTĪĪSS
Meža statistisk ās inventariz ācijas rezult ātu apr ēėini
PPāārroberrobe žžuu statistikas r ādītāju apr ēėins
Audzes rādītāju uz 1 ha aprēėins: Ϋ= ∑(Yi*pi)/ ∑ pi, kur dispersija σ(Ỹ)2=∑((Yi-Ϋ)2*pi)/ ∑ pi
Vidējo rādītāju uz 1 ha dispersijas aprēėins: Ϋ)2=σ(Ỹ)2/nstandartnovirze absolūtos lielumos: σ(Ϋ )=(σ(Ϋ )2)1/2
NacionNacion āālielie algoritmi taks ācijas r ādītāju apr ēėinam
Krājas aprēėins (prof.I.Liepa):
Tekošā pieauguma aprēėins (prof.I.Liepa) :
Augstumlīknes vienādojumi (prof. R.OzoliĦš):
Bonitātes aprēėins (Dr. J.Bisenieka Orlova skalas aproksimācija):
v h dj j jh j= ⋅ ⋅
⋅ +ψ α β ϕlg
Z GH DZ D
H
Z H
DMH H D
=+
+++ −12732 4
102, [
( lg ) ( lg )]lgψ
α β ϕ βα β ϕ
CDK
DHH
+⋅+= 0
B = (H – a) / ba = a1 + a2*lnA + a3*ln
2A + a4*ln3A
b = b1 + b2*lnA + b3*ln2A + b4*ln
3A
2005. GADS2005. GADS
2006. GADS2006. GADS 2007. GADS2007. GADS
MRM REZULTMRM REZULTĀĀTI (2007)TI (2007)
• Meža platība
– Mežs (jaunaudzēs koki > 1000 uz ha) un meža zemes 3535 tūkst. ha jeb 54,7%
– aizaugošas Ls zemes – krūmi vai koki < 1000 uz ha) – 163,5 tūkst. ha
• Kopējā koksnes krāja:– Visā LR 654 milj. m3 – Meža zemē 650 milj. m3 – Mežā 648 milj. m3 – Mežā (bez meža LS zemēs) 644 milj. m3
– Dead wood 58 milj. m3 jeb 18 m3/ha
PIEAUGUMSPIEAUGUMS
• TEKOŠAIS KRĀJAS PIEAUGUMS LR MEŽOS 26,1 milj. m3 jeb 8,16 m3/ha
• KRĀJAS IZMAIĥAS (diference)– + ikgadējais pieaugums– - ikgadējais atmirums (NAV ZINĀMS)– - ikgadējais izcirstais apjoms (NAV ZINĀMS)
• Ikgadējais atmirums un izcirstais apjoms nosakāms atkārtoto PL pārmērījumu laikā MRM turpmākajos ciklos
Z GH DZ D
H
Z H
DMH H D
=+
+++ −12732 4
102, [
( lg ) ( lg )]lgψ
α β ϕ βα β ϕ
KKĀĀPPĒĒC NEVAR NOTEIKT DIFERENCI UZREIZ?C NEVAR NOTEIKT DIFERENCI UZREIZ?
Ikgadējais atmirums MRM 1. cikla laikānav nosakāms, jo nav nosakāms dead wooddead wood vecums
Izcirstais apjoms MRM 1. cikla laikānav nosakāms, jo:
izkropĜota celmu ăeometrija
nav nosakāms celmu vecums
PLATPLATĪĪBAS, KURBAS, KURĀĀS ATS ATěěAUTA KOKSNES RESURSU IZMANTOAUTA KOKSNES RESURSU IZMANTOŠŠANA JEB ANA JEB GALVENGALVENĀĀ CIRTECIRTE (% SADAL(% SADALĪĪJUMS PJUMS PĒĒC VMD CD DATIEM)C VMD CD DATIEM)
Platības, kurās atĜauta koksnes resursu izmantošana, % no kopējās platības pa vecuna desmitgadēm
9896
9493
91 91 9089
8785
8381
72
10098
95 9597 97 98 97 98 98 98 97
93
89,0
97,3
60,00
65,00
70,00
75,00
80,00
85,00
90,00
95,00
100,00
105,00
1_10
11_20
21_30
31_40
41_50
51_60
61_70
71_80
81_90
91_100
101_110
111_120
>120
kopā
vecuma desmitgades
% no audžu kopplatības
ārpus aizardz valsts%
ārpus aizsardz pārējie%
PLATPLATĪĪBAS, KURBAS, KURĀĀS ATS ATěěAUTA KOKSNES RESURSU IZMANTOAUTA KOKSNES RESURSU IZMANTOŠŠANA JEB ANA JEB GALVENGALVENĀĀ CIRTECIRTE (% SADAL(% SADALĪĪJUMS PJUMS PĒĒC VMD CD DATIEM) VALSTS MEC VMD CD DATIEM) VALSTS MEŽŽOSOS
9995
93
9088
8988 88 87 87
8683
74
98 98 96 96 9695 95
9492
88
81
78
67
9795
90 88
92 9189
85
81
71
62
56
87
95
8989
40,00
50,00
60,00
70,00
80,00
90,00
100,00
110,00
1_10 11_20 21_30 31_40 41_50 51_60 61_70 71_80 81_90 91_100 101_110 111_120 >120 kopādee
eced ārpus aizardz valsts P%
ārpus aizardz valsts E%
ārpus aizardz valsts B%
ārpus aizardz valsts visas%
EKSPLUATEKSPLUATĀĀCIJAS FONDSCIJAS FONDS
• Ekspluatācijas fondu (audzes, kurās atĜauta galvenā cirte) Latvijāveido:
• Priežu mežos audzes ar valdaudzes mērėa caurmēru zem ciršanas vecuma 28%
• EgĜu mežos audzes ar valdaudzes mērėa caurmēru zem ciršanas vecuma 34%
• Bērzu mežos audzes ar valdaudzes mērėa caurmēru zem ciršanas vecuma 41%
EKSPLUATEKSPLUATĀĀCIJAS FONDSCIJAS FONDS
• No ciršanas vecumu sasniegušām audzēm valdaudzes mmēērrėėa diametrsa diametrs nav sasniegts
• 29% no priežu audzēm• 29 % no egĜu audzēm• 33% no bērzu audzēm
• PieĦemot, ka ekspluatācijas fondā ietilpst mērėa caurmēru sasniegušās audzes, var uzskatīt, ka ekspluatācijas fondā ietilpst:
• 75% no priežu briestaudzēm• 79% no egĜu briestaudzēm• 51% no bērzu briestaudzēm
EKSPLUATEKSPLUATĀĀCIJAS FONDA IZMAICIJAS FONDA IZMAIĥĥAS AS (MRM 2005+2006 un VMD 2006. GADA DATI) (MRM 2005+2006 un VMD 2006. GADA DATI)
Priežu meži(visi īpašnieki)
EgĜu meži (visi īpašnieki)
Bērzu meži (visi īpašnieki)
Ekspluatācijas fonds 66,5 milj. m3
Ekspluatācijas fonds 39,6 milj. m3
Ekspluatācijas fonds 31,9 milj. m3
Ekspluatācijas fonda tekošais pieaugums gadā+1,55 milj.m3
Ekspluatācijas fonda tekošais pieaugums gadā+1,14 milj.m3
Ekspluatācijas fonda tekošais pieaugums gadā+1.00 milj.m3
Galvenā cirte gadā– 2,46 milj.m3
Galvenā cirte gadā– 1,52 milj.m3
Galvenā cirte gadā– 2,33 milj.m3
Krāja un tekošais pieaugums modificēti atbilstoši platībām, kurās atĜauta galvenā cirte
EKSPLUATEKSPLUATĀĀCIJAS FONDA IZMAICIJAS FONDA IZMAIĥĥAS AS (MRM 2005+2006 un VMD 2006. GADA DATI)(MRM 2005+2006 un VMD 2006. GADA DATI)
Priežu meži(valsts)
EgĜu meži (valsts)
Bērzu meži (valsts)
Ekspluatācijas fonds 48,06 milj. m3
Ekspluatācijas fonds 24,78 milj. m3
Ekspluatācijas fonds 17,2 milj. m3
Ekspluatācijas fonda tekošais pieaugums gadā+1,10 milj.m3
Ekspluatācijas fonda tekošais pieaugums gadā +0,71 milj.m3
Ekspluatācijas fonda tekošais pieaugums gadā +0,53 milj.m3
Galvenā cirte gadā– 1,36 milj.m3
Galvenā cirte gadā– 0,52 milj.m3
Galvenā cirte gadā– 1,06 milj.m3
Priežu meži(PĀRĒJIE)
EgĜu meži (PĀRĒJIE)
Bērzu meži (PĀRĒJIE)
Ekspluatācijas fonds 18,4 milj. m3
Ekspluatācijas fonds 12,9 milj. m3
Ekspluatācijas fonds 14,52 milj. m3
Ekspluatācijas fonda tekošais pieaugums gadā+0,46 milj.m3
Ekspluatācijas fonda tekošais pieaugums gadā +0,39 milj.m3
Ekspluatācijas fonda tekošais pieaugums gadā +0,47 milj.m3
Galvenā cirte gadā– 1,1 milj.m3
Galvenā cirte gadā– 1,0 milj.m3
Galvenā cirte gadā– 1,20 milj.m3
EKSPLUATEKSPLUATĀĀCIJAS FONDA TEKOCIJAS FONDA TEKOŠŠAIS PIEAUGUMS SADALAIS PIEAUGUMS SADALĪĪJUMJUMĀĀPA GRADPA GRADĀĀCIJCIJĀĀMM
13,6
4,28,7 32,6
27,3
30,9
53,9
68,5
60,4
0,0
20,040,0
60,080,0
100,0120,0
140,0160,0
180,0200,0
<3.3 m3/ha 3,4-6,6 m3/ha >6,6 ,3/ha
P E B
Apmēram 60% ekspluatācijas fonda platību tekošais pieaugums ir lielāks par 6,6 m3/ha gadā
DISKUSIJADISKUSIJA
• 3 mediju telpā dzirdēti meža problemātikas vērtējumi, par kuriem vajadzētu sākt satraukties:
– ikviens meža īpašnieks, audzējot priežu mežu ilgāk par 60 gadiem, cieš tīros zaudējumus (ekonomikas teorijas brīva interpretācija)
– Latvijā joprojām gadā nocērt mazāk, nekā ikgadējais pieaugums
– Latvijā MEŽS aizĦem 55%, meža platība strauji palielinās, kādēĜ nepieciešams palielināt ciršanas apjomus
MEMEŽŽA RESURSU ILGTERMIA RESURSU ILGTERMIĥĥA PLA PLĀĀNONOŠŠANA ANA -- DISKUSIJADISKUSIJA
• Meža hidrotehniskā meliorācija –palielina meža ražību par 100% pret x
• Jaunaudžu kopšanas cirtes –palielina meža ražību par 70-80% pret x
• Meža selekcija – palielina meža ražību pat līdz 30% pret x
kur x- meža ražība, neveicot mežkopības pasākumu
Sistemātiski veiktu meža ražību palielinošo pasākumu ietekme jāaproksimē vienādojumu veidā un jāizmanto meža resursu ilgtermiĦa plānošanā, prognozējot resursu pieejamības palielināšanos
MEMEŽŽA RESURSU MOBILIZA RESURSU MOBILIZĀĀCIJA MECIJA MEŽŽA VA VĒĒRTRTĪĪBAS BAS PALIELINPALIELINĀĀŠŠANAI ANAI -- DISKUSIJADISKUSIJA
Veselīgai audzei
Paaugstināta riska audzei
Bezperspektīvai audzei
i5A = 1,1293d - 0,6589r2 = 0,6615; r=0,81
0
10
20
30
40
0 10 20 30 40d, cm
i5A
, mm
i5A = 0,544d + 0,5784r2 = 0,8179; r=0,90
0
10
20
30
40
0 10 20 30 40d, cm
i5A
, mm i5A = 0,1868d + 3,4677
r2 = 0,1442; r=0,38
0
10
20
30
40
0 10 20 30 40d, cm
i5A
, m
m
BezperspektBezperspekt īīvo egvo eg ĜĜu audu aud žžu u identifikidentifik āācijacija
PALDIES PAR UZMANĪBU!!
PREZENTĀCIJAS AUTORS NEPIEKRĪT PREZENTĀCIJAS MATERIĀLU PUBLICĒŠANAI VAI CITAI IZMANTOŠANAI PIRMS MEŽA STATISTISKĀS INVENTARIZĀCIJASPILNA CIKLA PABEIGŠANAS UN REZULTĀTU PUBLICĒŠANAS
Recommended