View
3
Download
0
Category
Preview:
Citation preview
ZIŅOJUMS
Kultūras informācijas sistēmu centrs
KONCEPCIJAS IZSTRĀDE KULTŪRAS MANTOJUMA SATURA
DIGITALIZĀCIJAS PROGRAMMAI
IESNIEGTS 2015.GADA 19.MARTS
RĪGA
2
Šī dokumenta autoru mantiskās tiesības pieder tā izstrādātājiem - SIA „Corporate Consulting”.
Dokumenta autoru mantiskās tiesības pieder Pasūtītājam, kuram ir tiesības izmantot šo
dokumentu saskaņā ar līgumu Nr.2-L1/15/39 (SIA „Corporate Consulting” lietvedībā ar Nr. CCons-
2015-2-2/4).
Pieļaujama dokumentā iekļautās informācijas citēšana un izmantošana atvasinātu darbu
veidošanai, iekļaujot atsauci uz šo dokumentu.
Dokumenta autori
Imants Felsbergs, SIA „Corporate Consulting”
Armands Uzraugs, SIA „Corporate Consulting”
Rasa Sarnoviča, SIA „Corporate Consulting”
Linda Lazareva, SIA „Corporate Consulting”
Kontaktpersona:
Imants Felsbergs
Mūkusalas iela 101,
Rīga, Latvija, LV-1004
Tālr.: +371 67898996
Fakss: +371 67847761
E-pasts: imants.felsbergs@cconsulting.lv
3
SATURA RĀDĪTĀJS
Satura rādītājs ....................................................................................................................... 3
1 Ievads............................................................................................................................. 5
2 Esošā situācija ................................................................................................................ 8
2.2.1 Audiovizuālais saturs ...................................................................................... 27
2.2.2 Papīra saturs ................................................................................................... 34
2.2.3 Priekšmetu saturs ........................................................................................... 46
2.2.4 Aktuālo norišu fiksēšana ................................................................................. 54
2.2.5 Visa veida satura kopsavilkums ...................................................................... 59
3 Mērķi ........................................................................................................................... 66
4 Konceptuālo Risinājumu apraksts .................................................................................. 68
4.1.1 Biznesa procesa izmaiņas ............................................................................... 68
4.1.2 Risinājuma konteksts un izmantošana ........................................................... 76
4.1.3 Organizatoriskās izmaiņas .............................................................................. 77
4.1.4 Normatīvo aktu izmaiņas ................................................................................ 78
4.3.1 Vispārējs skaidrojums ..................................................................................... 83
4.3.2 Detalizēts sistēmu apskats ............................................................................. 85
4
5 Īstenošanas plāns ......................................................................................................... 96
6 Pārvaldība .................................................................................................................. 101
7 Riski ......................................................................................................................... 104
8 Pielikumi .................................................................................................................... 108
5
1 IEVADS
1.1 Konteksts un dokumenta mērķis
Projekta „Kultūras mantojuma satura digitalizācija” koncepcija ir izstrādāta saskaņā ar atbildīgās
institūcijas par „Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam”
īstenošanu - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas - izstrādāto informatīvo
ziņojumu par turpmākās rīcības plānojumu savas atbildības sfēras uzdevumu īstenošanai „Par
pasākumiem, kurus paredzēts īstenot Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014. -
2020. gadam turpmākās rīcības plānojuma uzdevumu 3.1. „Publiskās pārvaldes IKT centralizētu
platformu izveide” un 3.2. „Publiskās pārvaldes pakalpojumu elektronizācija” ietvaros”. Ziņojums
paredz par programmu (t.i. attīstības pasākumu kopumu) un atsevišķo pasākumu atbildīgajām
iestādēm izstrādāt koncepcijas, kas:
nosaka pasākumu saturu;
nosaka un pamato attīstības pasākumu investīciju samazināšanu uz uzturēšanas izdevumu
apjomu;
nosaka pasākumu īstenošanai nepieciešamo projektu saturisko un organizatorisko
struktūru;
atspoguļo vienotu projektu īstenošanas laika un secības plānojumu;
sniedz pasākumu īstenošanas ekonomisko pamatojumu.1
Koncepcijas mērķis ir noteikt projekta „Kultūras mantojuma satura digitalizācija” plānotos
pasākumus, pamatot plānoto pasākumu nepieciešamību, aprakstīt esošo situāciju, kā arī iezīmēt
risinājumus, kas atbilst rekomendējamajā konceptuālajā modelī (konceptuālajā arhitektūrā)
noteiktajiem IKT atbalsta pamatprincipiem un konceptuālajiem risinājumiem.
Koncepcija tiks iesniegta VARAM, kas to iekļaus jaunās IKT arhitektūras pamata elementu attīstības
vienotajā koncepcijā un izmantos valsts IKT attīstības programmu un projektu koordinēšanai, kā arī
ERAF projekta pieteikuma sagatavošanai.
1.2 Tvērums un ierobežojumi
Koncepcijā, ņemot vērā stratēģiskajos plānošanas dokumentos noteiktos publiskās pārvaldes
attīstības virzienus, noteikti Projekta īstenošanas mērķi un sniegts konceptuāls redzējums par
1 Informatīvais ziņojums „Par pasākumiem, kurus paredzēts īstenot Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam turpmākās rīcības plānojuma uzdevumu 3.1. „Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu izveide” un 3.2. „Publiskās pārvaldes pakalpojumu elektronizācija” ietvaros” (24.07.2014.)
6
iespējamajiem kultūras mantojuma digitalizācijas, saglabāšanas un izplatīšanas risinājumiem, īpašu
uzmanību pievēršot tam, kā Projekta ietvaros plānotie risinājumi iekļaujas vienotajā valsts IKT
arhitektūrā.
Koncepcijas izstrādē identificēti šādi ierobežojumi:
Koncepcijā ietvertie risinājumi ir izklāstīti vispārējā detalizācijas līmenī. Risinājumu
detalizācija paredzēta projekta īstenošanas laikā.
Dokumentā ietvertie principi un risinājumi ir izklāstīti vispārējā detalizācijas līmenī, šo
Principu un risinājumu detalizācija ir paredzēta attiecīgo projektu īstenošanas laikā;
Koncepcijā ietverto risinājumu īstenošanas budžeta sadalījums ir indikatīvs un var
mainīties, Projekta īstenošanas laikā precizējot risinājumu ieviešanas pieeju;
Koncepcijā aprakstītā esošā situācija analizēta 2015. gada martā. Dokumentā nav
aprakstītas izmaiņas pēc 2015. gada marta.
1.3 Termini un saīsinājumi
Tabula Nr. 1.1. Termini un saīsinājumi
Termins Skaidrojums
ES Eiropas Savienība
ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds
NAP2020 „Nacionālais attīstības plāns 2014. - 2020. gadam"
ISAP „Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam”
VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
IS Informācijas sistēma
SAM Speciālais atbalsta mērķis
KISC Kultūras informācijas sistēmu centrs
KM Kultūras ministrija
LNB Latvijas Nacionālā bibliotēka
LNA Latvijas Nacionālais arhīvs
LNVA Latvijas Nacionālais vēstures arhīvs
LNDB Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
VKPAI Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija
NMKK Nacionālā muzeju krājumu kopkatalogs
VVBIS Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma
LTV Latvijas Televīzija
7
Termins Skaidrojums
LR Latvijas Radio
LK Latvijas Koncerti
MTKPO Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija
Pamatnostādnes Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam „Radošā Latvija”
Stratēģija Digitālā kultūras mantojuma attīstības stratēģija 2014. – 2020.
VARAM informatīvais ziņojums
VARAM informatīvā ziņojuma „Par pasākumiem, kurus paredzēts īstenot Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam turpmākās rīcības plānojuma uzdevumu 3.1."Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu izveide" un 3.2."Publiskās pārvaldes pakalpojumu elektronizācija" ietvaros”
Projekts Kultūras mantojuma satura digitalizācija
Autortiesības Autora ekskluzīvas tiesības noteiktu laiku izmantot radīto darbu
Atkalizmantošana Kultūras iestāžu rīcībā esošā satura izmantošana, ko veic fiziskas vai juridiskas personas komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem
Mūžsaglabāšana Digitalizētā satura uzglabāšanas un pieejamības nodrošināšana neatkarīgi no izmaiņām tehnoloģijās, likumdošanā vai privāto partneru biznesa interesēm
1.4 Saistītie dokumenti
1. Ar pakalpojumiem saistīto informācijas sistēmu arhitektūras rekomendējamā modeļa
izstrāde. Esošās situācijas analīze.
2. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam. Apstiprināts ar Saeimas 2012.gada
20.decembra lēmumu (NAP2020).
3. Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam. Ministru kabineta
2013.gada 14.oktobra rīkojums Nr. 486.
4. Informatīvais ziņojums “Par pasākumiem, kurus paredzēts īstenot Informācijas sabiedrības
attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam turpmākās rīcības plānojuma uzdevumu 3.1.
“Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu izveide” un 3.2. “Publiskās pārvaldes
pakalpojumu elektronizācija” ietvaros”.
5. Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam “RADOŠĀ LATVIJA”.
6. Koncepcija par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi. Ministru kabineta 2013.gada
19.februāra rīkojums Nr. 58.
7. Koncepcija “Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais
modelis”. Ministru kabineta 2013.gada 19.februāra rīkojums Nr. 57.
8
2 ESOŠĀ SITUĀCIJA
2.1 Programmas jomas raksturojums
Valsts būtiskāko vidēja termiņa prioritāšu, to rīcības virzienu, mērķu, kā arī to sasniegšanas rādītāju
noteikšanai tika izstrādāts „Nacionālais attīstības plāns 2014. - 2020. gadam” (turpmāk –
NAP2020), kas ir hierarhiski augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments.
NAP2020 noteiktais vadmotīvs jeb virsmērķis ir „Ekonomikas izrāviens”, un tā sasniegšanā izvirzītas
šādas prioritātes:
Tautas saimniecības izaugsme;
Cilvēka drošumspēja;
Izaugsmi atbalstošas teritorijas.
Lai, balstoties uz NAP2020 noteikto virsmērķi, prioritātēm, to mērķiem un rīcības virzieniem,
noteiktu attīstības prioritātes, mērķus un identificētu nepieciešamo rīcību informācijas sabiedrības
politikas jomā, tajā skaitā noteiktu e-pārvaldes attīstības stratēģiju un publiskās pārvaldes IKT
attīstības prioritātes 2014.- 2020. gada Eiropas Savienības (turpmāk – ES) struktūrfondu plānošanas
periodam, tika izstrādāts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments „Informācijas
sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam” (turpmāk – ISAP).1
Kā viens no NAP2020 noteiktajiem uzdevumiem ir „Digitālā satura un citu produktu veidošana un
e-pakalpojumu attīstība, paplašinot pakalpojumu pieejamības un izmantošanas iespējas
ekonomiskajā darbībā, kā arī iedzīvotāju e-prasmju pilnveide” (415. rindkopa).2 Tā sasniegšanai
ISAP paredz tādu ar kultūras mantojuma satura digitalizāciju saistītu pasākumu īstenošanu kā:
Kultūras mantojuma digitalizēšana;
Bibliotēku, arhīvu un muzeju informācijas sistēmu pielāgošana, lai nodrošinātu
EP direktīvas 2013/37/EU ieviešanu;
Digitālā kultūras mantojuma kompetences tīkla izveide un uzturēšana.3
NAP2020 ir noteikts, ka ES un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējuma plānošanas
dokumentu izstrāde 2014.-2020.gadam notiek, pamatojoties uz NAP2020 noteiktajām prioritātēm
1 „Informatīvais ziņojums „Par pasākumiem, kurus paredzēts īstenot Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam turpmākās rīcības plānojuma uzdevumu 3.1."Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu izveide" un 3.2."Publiskās pārvaldes pakalpojumu elektronizācija" ietvaros” 2 „Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014. - 2020. gadam” 3 „Informatīvais ziņojums „Par pasākumiem, kurus paredzēts īstenot Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam turpmākās rīcības plānojuma uzdevumu 3.1."Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu izveide" un 3.2."Publiskās pārvaldes pakalpojumu elektronizācija" ietvaros”
9
un mērķiem, arī ISAP turpmākās rīcības plānojums paredz, ka būtiskākais e-pārvaldes u.c. finansiāli
ietilpīgu informācijas sabiedrības jomu attīstības finansējuma avots ISAP ieviešanā būs ES
struktūrfondi.1
Eiropas Komisija 2014. gada novembrī oficiāli apstiprinājusi ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas
perioda darbības programmu „Izaugsme un nodarbinātība”, kas nosaka ES fondu investīciju
principus, sasniedzamos rezultātus un atbalsta jomas nākamajiem septiņiem gadiem.2 Saskaņā ar
šo darbības programmu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM)
pārziņā ir vairāku specifisko atbalsta mērķu (turpmāk - SAM), t.sk., SAM „2.2.1. Nodrošināt publisko
datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora
mijiedarbību”, īstenošana.3 Iepriekš minētā SAM ietvaros tiks:
Vairota valsts pārvaldes datu un procesu saskarņu pieejamība gan no tehniskā,
gan tiesiskā, gan publiskā aspekta;
Veikta darbības procesu un pakalpojumu piegādes procesu analīze,
transformācija, optimizācija un elektronizācija, izvēloties izmaksu efektīvus
risinājumus;
Pielāgoti pakalpojumi sadarbībai Eiropas vienotajā tirgū, paaugstinot
informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iespēju izmantošanu.
2014. gada 9. decembrī valdība akceptēja VARAM izstrādāto piedāvājumu jaunā plānošanas
perioda informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) attīstības struktūrfondu
pārvaldībai. Tas atspoguļots VARAM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā „Par pasākumiem, kurus
paredzēts īstenot Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam
turpmākās rīcības plānojuma uzdevumu 3.1."Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu
izveide" un 3.2."Publiskās pārvaldes pakalpojumu elektronizācija" ietvaros”. 4 Saskaņā ar
Informatīvā ziņojuma 1. pielikumu „IKT arhitektūras ieviešanas un satura digitalizēšanas pasākumi”
kā viena no īstenojamajām pasākumu programmām ir „Kultūras mantojuma satura digitalizācija”,
kuras ietvaros paredzēta:
Kultūras mantojuma satura digitalizācijas un izplatīšanas procesu analīze un
pilnveide, īstenojot kompetenču centru principu;
1 „Informatīvais ziņojums „Par pasākumiem, kurus paredzēts īstenot Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam turpmākās rīcības plānojuma uzdevumu 3.1."Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu izveide" un 3.2."Publiskās pārvaldes pakalpojumu elektronizācija" ietvaros” 2 http://ldf.lv/lv/article/apstiprinata-es-fondu-2014-2020gada-planosanas-perioda-darbibas-programma-izaugsme-un 3 http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/kohez/2014_2020/ 4 http://www.varam.gov.lv/lat/aktual/preses_relizes/?doc=18612
10
Materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma digitalizācija un pieejamības
nodrošināšana;
Mūsdienu kultūrvides un kultūras norišu digitāla fiksēšana, izplatīšana un
saglabāšana;
Vienotas kultūras mantojuma digitālā satura izplatīšanas un saglabāšanas
platformas izveide;
Vienotas kultūras un kultūras iestāžu informācijas un procesu pārvaldības
sistēmas pilnveidošana;
Kultūras informācijas sistēmu pilnveidošana, jaunu e-pakalpojumu un produktu
veidošana, īstenojot atvērto datu principus.
Vienlaikus ar NAP2020, ISAP un citiem plānošanas dokumentiem šīs koncepcijas izstrādes ietvaros
būtiskas ir arī 2014. gada 29. jūlijā Ministru kabineta sēdē apstiprinātās Kultūrpolitikas
pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam „Radošā Latvija”. Tas ir vidēja termiņa politikas plānošanas
dokuments, kas nosaka valsts kultūrpolitikas mērķus un prioritātes laika periodam līdz 2020. gadam
un sekmē valsts ilgtermiņa un vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentos izvirzīto mērķu
sasniegšanu.1
Saistībā ar kultūras mantojuma satura digitalizāciju Kultūrpolitikas pamatnostādnēs īpaši izceltas
tādas problēmas kā:
Grūtības autortiesību aizsardzības jomā, saskaņojot autoru, to pārstāvošo
organizāciju un sabiedrības intereses (sevišķi digitālajā vidē);
Mūsdienu tehnoloģijām un sabiedrības pieprasījumam neatbilstošs kultūras
iestāžu materiāli tehniskais aprīkojums un zema Latvijas kultūras satura
pieejamība digitālajā vidē;
Izglītības procesā strauji pieaug kultūras satura digitālās pieejamības nozīme un
nepieciešamība, taču digitalizētie kultūras resursi ir nepietiekami, turklāt
attiecībā uz esošajiem nav pietiekami nodrošināta sasaiste starp kultūras un
izglītības procesiem;
Nav nodrošināta kultūras pakalpojumu un produktu pilnvērtīga pieejamība
virtuālā telpā.
Lai iepriekš minētās problēmas risinātu, pamatnostādnes paredz vairāku uzdevumu izpildi, t.sk.,:
Nodrošināt atbalstu kultūras institūciju ilgtspējīgai darbībai;
1 Kultūrpolitikas pamatnostādnes „Radošā Latvija”
11
Nodrošināt materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un
tālāknodošanu;
Atbalstīt tradicionālus un inovatīvus pasākumus ar mērķi piesaistīt kultūras
norisēm jaunas auditorijas;
Nodrošināt daudzveidīgu mūžizglītības piedāvājumu kultūras institūcijās;
Digitālā satura un citu produktu veidošana un e-pakalpojumu attīstība,
paplašinot pakalpojumu pieejamības un izmantošanas iespējas ekonomiskajā
darbībā.
Kultūrpolitikas pamatnostādnēs „Radošā Latvija” izvirzīto prioritāšu un politikas mērķu īstenošanai
veicamie uzdevumi ir aprakstīti nozares politikas plānošanas dokumentā „Digitālā kultūras
mantojuma attīstības stratēģija 2014.-2020. gadam”. Stratēģijas mērķis ir radīt vienotu un plaši
pieejamu Latvijas kultūras mantojuma digitālo telpu, lai stiprinātu nacionālo identitāti, nodrošinātu
nacionālā kultūras mantojuma pieejamību, saglabāšanu un iekļaušanos vienotā Eiropas un
pasaules kultūras digitālajā telpā. Stratēģija paredz:
Efektīva sadarbības tīkla izveidošanu un visai kultūras nozarei kopīgas stratēģijas
īstenošanu digitalizācijas jomā;
Pastāvīgu un prognozējamu piekļuvi finansējumam, kombinējot dažādus
finansējuma avotus, tai skaitā izskatot iespējas piesaistīt privāto finansējumu un
gūt ieņēmumus no digitalizācijas rezultātu izmantošanas;
Insititūciju sadarbību un to rīcībā esošo resursu un kompetenču koncentrēšanu;
Ciešāku esošo sistēmu sadarbību nodrošināšanu, lai efektivizētu datu apmaiņu;
Kopīga meklēšanas mehānisma un vienota piekļuves punkta visam Latvijā
uzglabātajam digitālajam kultūras mantojuma attīstīšanu;
Kompetenču attīstīšanu un koncentrēšanu, izmantojot kompetences centru
modeli.
Ņemot vērā digitalizācijas pieaugošo lomu, koncepcijas izstrādes ietvaros būtiski ir ievērot arī
2011.gada 27.oktobra Eiropas Komisijas izstrādātos ieteikumus par kultūras materiālu
digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un digitālu saglabāšanu (2011/711/ES)1. Ieteikumu mērķis ir
stiprināt dalībvalstu centienus un norādīt uz turpmākajiem pasākumiem, kuri veicinātu kultūras
mantojuma digitalizāciju un pieejamību tiešsaistē. Eiropas Komisijas ieteikumi vērsti uz:
Digitalizācijas organizēšanu un finansēšanu;
1 Eiropas Komisijas 2011.gada 27.oktobra izstrādātie ieteikumi par kultūras materiālu digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un digitālu saglabāšanu
12
Neaizsargātā materiāla digitalizāciju un pieejamības nodrošināšanu tiešsaistē;
Ar autortiesībām aizsargātā materiāla digitalizāciju un pieejamības
nodrošināšanu tiešsaistē;
Digitālo saglabāšanu.
Attēlā Nr. 1. sniegts ieskats par kultūras mantojuma digitalizācijas procesu. Attēls sagatavots,
pamatojoties uz normatīvo dokumentu bāzi, kurā noteikti priekšnosacījumi kultūras mantojuma
satura digitalizācijai plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam, kā arī uz līdz šim
īstenotajām un iecerētajām digitalizācijas aktivitātēm, kas tika identificētas interviju laikā ar
kultūras iestādēm.
Kultūras mantojuma digitalizācijas process pēc būtības veidojas no šādiem procesa posmiem:
Satura digitalizācija;
Digitālā satura uzglabāšana un pārvaldība;
Digitālā satura pieejamības nodrošināšana un izplatīšana;
Digitālā satura tālāknodošana citiem kanāliem;
Kultūras mantojuma digitalizācijas procesa pārvaldība.
Katra digitalizācijas procesa posma galvenās funkcijas aprakstītas attēlā Nr.1. Savukārt
digitalizācijas procesa shēmā norādīto atzīmju paskaidrojumi ar atsaucēm uz normatīvajiem aktiem
uzskaitīti tabulā Nr. 2. 1.
13
Attēls Nr. 1. Kultūras mantojuma digitalizācijas process, identificējot galvenos normatīvajos aktos izdalītos posmus
14
Tabula Nr. 2.1. Digitalizācijas procesa shēmas atzīmju paskaidrojumi ar atsaucēm uz normatīvajiem aktiem
Posms Nr.p.k. Atsauce uz normatīvo bāzi Normatīvajos aktos iezīmētais
virziens
Satura digitalizācija
Turpināt regulāru un mērķtiecīgu kultūras mantojuma digitalizāciju - digitāli pieejamo krājuma
vienību (muzeji, arhīvi, bibliotēkas) īpatsvara pieaugums (10% plānošanas periodā).1
Digitalizēt bibliotēkās, arhīvos un muzejos pieejamos materiālus, lai nodrošinātu, ka kultūras un
radošā satura jomā Eiropa saglabā savu līderpozīciju starptautiskā līmenī un iespējami efektīvāk
izmanto bagātīgo kultūras materiālu.2
Kultūras mantojuma satura digitalizācijas un izplatīšanas procesu analīze un pilnveide, īstenojot
kompetenču centru principu.3
Digitalizēt kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm un attīstīt standartizētus digitālās
informācijas saglabāšanas risinājumus.4
Stiprināt bibliotēku, muzeju, arhīvu un citu kultūras institūciju kapacitāti, lai nodrošinātu kultūras
mantojuma saglabāšanu un brīvu un vienlīdzīgu piekļuvi informācijai, kā arī, lai saglabātu un
stiprinātu kultūras identitāti un kultūras un valodu dažādību.5
Dalībvalstu saskaņota rīcība, digitalizējot savu kultūras mantojumu, ļautu atbilstīgāk atlasīt
materiālus un izvairīties no šādu darbību pārklāšanās.6
Veicināt digitalizācijas jaudas efektīvu izmantošanu un, ja iespējams, digitalizācijas aprīkojuma
kopīgu izmantošanu kultūras iestāžu un valstu starpā (tehnika).7
Veikt mērķtiecīgu kultūras
mantojuma digitalizēšanu, lai to
saglabātu nākamajām paaudzēm.
Attīstīt standartizētas objektu
aprakstīšanas (metadatu)
vadlīnijas un risinājumus.
Optimāli izmantot digitalizācijas
jaudas, attīstot kompetenču
centrus kultūras iestāžu un valstu
starpā (tehnika, cilvēku resursi,
zināšanas).
1 Radošā Latvija (pasākums 1.2.4. un sadaļa 5.4.5. „Politikas un darbības rezultāti”) 2 Eiropas Komisijas ieteikumi (sadaļa (5)) 3 VARAM informatīvais ziņojums (1.pielikums) 4 ISAP (sadaļa 5.4.6. Kultūras mantojuma digitalizācija un pieejamība) 5 ISAP (sadaļa 5.4.6. Kultūras mantojuma digitalizācija un pieejamība) 6 Eiropas Komisijas ieteikumi (sadaļa (8)) 7 Eiropas Komisijas ieteikumi (sadaļa (10))
1
15
Posms Nr.p.k. Atsauce uz normatīvo bāzi Normatīvajos aktos iezīmētais
virziens
Apsvērt iespējas, kā optimizēt digitalizācijas jaudas izmantojumu un panākt apjom radītus ietaupījumus, kas varētu nozīmēt kultūras iestāžu digitalizācijas centienu apvienošanu un pārrobežu sadarbību, kā arī digitalizācijas kompetences centru izveidi Eiropā. 1
Institūcijām pēc iespējas vairāk būtu jāsadarbojas un jākoncentrē to rīcībā esošie resursi un kompetences.2
Īpašs uzsvars likts uz kompetenču attīstīšanu un koncentrēšanu, izmantojot kompetences centru modeli.3
Turpināt regulāru un mērķtiecīgu digitāli dzimušā kultūras mantojuma uzkrāšanu.4 Pilnībā ievērojot Eiropas Savienības un starptautiskos tiesību aktus par intelektuālā īpašuma
tiesībām, saglabāt tīmekļa saturu, izmantojot tehnoloģijas materiālu vākšanai internetā, piemēram, rasmošanu.5
Digitālā satura
uzglabāšana Digitālie materiāli ir jāpārvalda un jāuztur, jo citādi datnes var kļūt nesalasāmas, ja to uzglabāšanai
izmantotais tehniskais nodrošinājums un programmatūra noveco, materiāli var pazust, ja laika gaitā uzglabāšanas ierīces sabojājas, turklāt tās var būt pārslogotas, ja jāapstrādā milzīgs apjoms jaunas un mainīgas informācijas.6
Digitalizēt kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm un attīstīt standartizētus digitālās
informācijas saglabāšanas risinājumus.7
Izstrādāt efektīvus digitālās saglabāšanas līdzekļus, kas ir būtiski gan kultūras iestādēs, gan privātās vai publiskās organizācijās, kurām ir pienākums saglabāt digitālus materiālus vai kuras vēlas to darīt.8
Attīstīt standartizētus un efektīvus
digitalizētā kultūras mantojuma
uzglabāšanas risinājumus
1 Eiropas Komisijas ieteikumi (4.pants) 2 Digitalizācijas stratēģija (2.daļa) 3 Digitalizācijas stratēģija (2.daļa) 4 Radošā Latvija (pasākums 1.2.4.) 5 Eiropas Komisijas ieteikumi (10. pants) 6 Eiropas Komisijas ieteikumi (sadaļa (16)) 7 ISAP (sadaļa 5.4.6. Kultūras mantojuma digitalizācija un pieejamība) 8 Eiropas Komisijas ieteikumi (sadaļa (16)) (pārfrāzēts)
16
Posms Nr.p.k. Atsauce uz normatīvo bāzi Normatīvajos aktos iezīmētais
virziens
Stiprināt digitālā materiāla ilgtermiņa saglabāšanas jomā izstrādātās valsts stratēģijas, atjauninātrīcības plānus par šo stratēģiju īstenošanu un savstarpēji apmainīties ar informāciju par stratēģijām un rīcības plāniem.1
Digitālā satura
pieejamības
nodrošināšana un
izplatīšana
Kultūras materiālu pieejamība tiešsaistē ļaus visas Eiropas iedzīvotājiem piekļūt šiem materiāliem
un izmantot tos izklaidei, mācībām vai darbam. Līdz ar to Eiropas dažādais un daudzvalodīgais
mantojums iegūs skaidru izteiksmi internetā, turklāt, digitalizējot savas vērtības, Eiropas kultūras
iestādēm turpmāk būs vieglāk pildīt savu uzdevumu, nodrošinot piekļuvi mūsu mantojumam un to
aizsargājot digitālā vidē.2
Materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma digitalizācija un pieejamības nodrošināšana.3
Piedāvāt iedzīvotājiem pieejamāku un ērtāku valsts saturu, kā arī radīt priekšnosacījumus atbalstošai
uzņēmējdarbības videi, sabiedriskajiem procesiem, jaunām sabiedrības līdzdalības un koprades
iespējām, kā arī sadarbībai pāri robežām.4
Vienotas kultūras mantojuma digitālā satura izplatīšanas un saglabāšanas platformas izveide.5
Mūsdienu kultūrvides un kultūras norišu digitāla fiksēšana, izplatīšana un saglabāšana.6
Nepieciešams attīstīt kopīgu meklēšanas mehānismu un vienotu piekļuves punktu visam Latvijā
uzglabātajam digitālajam kultūras mantojumam.7
Nodrošināt kvalitatīvas un visaptverošas meklēšanas iespējas, kultūras mantojuma resursu
integritāti un piekļuvi ar modernajām, tai skaitā mobilajām, tehnoloģijām.8
Nodrošināt valsts rīcībā esošo
digitalizētā kultūras mantojuma
brīvu pieejamību sabiedrībai un
privātajam sektoram (izklaidei,
izglītībai vai darbam) vispasaules
tīmeklī, tādā veidā veicinot
sabiedrības brīvu un vienlīdzīgu
piekļuvi digitalizētajam saturam.
Centralizēt satura izplatīšanu,
attīstīt esošos un radīt jaunus e-
pakalpojumus, kas būtu ērti
izmantojami un lietotāja
vajadzībām atbilstoši.
Nepieciešams panākt ciešāku
esošo sistēmu sadarbību, lai
1 Eiropas Komisijas ieteikumi (8.pants) 2 Eiropas Komisijas ieteikumi (sadaļa (6)) 3 VARAM informatīvais ziņojums (1.pielikums) 4 ISAP (sadaļa 5.4. Rīcības virziens „E-pakalpojumi un digitālais saturs sabiedrībai”) 5 VARAM informatīvais ziņojums (1.pielikums) 6 VARAM informatīvais ziņojums (1.pielikums) 7 Digitalizācijas stratēģija (2.daļa) 8 Digitalizācijas stratēģija (2.daļa)
17
Posms Nr.p.k. Atsauce uz normatīvo bāzi Normatīvajos aktos iezīmētais
virziens
Nodrošināt līdzsvarotu kultūras pakalpojumu pieejamību (nodrošināts minimālais kultūras
pakalpojumu grozs).1
Stiprināt bibliotēku, muzeju, arhīvu un citu kultūras institūciju kapacitāti, lai nodrošinātu kultūras
mantojuma saglabāšanu un brīvu un vienlīdzīgu piekļuvi informācijai, kā arī, lai saglabātu un
stiprinātu kultūras identitāti un kultūras un valodu dažādību.2
Palielināt datu vērtību, tos nododot atklātībā, kur tie var tikt izmantoti jaunu komercproduktu un
pakalpojumu radīšanā, zinātniskajā un pētnieciskajā darbā, sabiedrisko procesu analīzē, kas IKP
pieauguma un nodokļu ienākumu veidā radīs pozitīvu ietekmi ne tikai uz nacionālo ekonomiku, bet
arī tiešā veidā – budžeta ieņēmumiem, kur daļa no tiem var tikt izmantoti šī valsts pārvaldes darba
virziena uzturēšanas un tālākas attīstības finansēšanai, radot iespēju valsts datos esošo potenciālu
arvien intensīvāk pārvērst ekonomikas potenciālā.3
Pārdomāta elektroniskā kanāla prioritizēšana un pašapkalpošanās risinājumu attīstība, kas
nodrošinās institūcijām (un valstij kopumā) iespēju samazināt ar pakalpojumu piegādi saistītos
resursus, ļaujot tos novirzīt pamatfunkciju pilnveidei.4
Nodrošināt, lai Latvijas kultūras mantojums pēc iespējas plaši un brīvi būtu pieejams vispasaules
tīmeklī.5
Nodrošināt valsts rīcībā esošo datu brīvu pieejamību, radot iespēju privātā, nevalstiskā un zinātniskā
sektora nepastarpinātai iesaistei uz valsts datiem bāzētu e-pakalpojumu un IKT produktu attīstībai,
kā arī nepastarpinātai situācijas analīzei un izpētei.6
nodrošinātu efektīvāku datu
apmaiņu
1 Radošā Latvija (sadaļa 5.4.4. Sagaidāmais rezultāts”) 2 ISAP (sadaļa 5.4.6. Kultūras mantojuma digitalizācija un pieejamība) 3 ISAP (sadaļa 5.4.1. Publiskās pārvaldes datu un transakciju pakalpojumu atvēršana citiem lietotājiem)
4 ISAP (sadaļa 5.4. Rīcības virziens „E-pakalpojumi un digitālais saturs sabiedrībai”) 5 ISAP (sadaļa 5.4.6. Kultūras mantojuma digitalizācija un pieejamība) 6 ISAP (sadaļa „2006.-2013.gada attīstības plānošanas periodā gūtā pieredze”)
18
Posms Nr.p.k. Atsauce uz normatīvo bāzi Normatīvajos aktos iezīmētais
virziens
Veidot atbalsta mehānismus kultūras institūcijām, kas veido jaunus, inovatīvus pakalpojumus jaunu
auditoriju piesaistei, tostarp ārvalstu auditorijas piesaistei.1
Nepieciešams panākt arī ciešāku esošo sistēmu sadarbību, lai nodrošinātu efektīvāku datu
apmaiņu.2
Kultūras institūcijās stiprināt esošo un veicināt jaunu kultūras pakalpojumu pieejamību bez jebkādas
diskriminācijas, tostarp veicinot sociālo iekļautību personām ar funkcionālajiem traucējumiem.3
Attīstīt kultūras iestādes (muzejus, bibliotēkas, arhīvus) kā sabiedrības mūžizglītības resursus,
pilnveidojot neformālās izglītības programmu pieejamību (visa izplatīšana).4
Radīt jaunus, inovatīvus kultūras produktus un pakalpojumus.5
Autortiesību
uzskaite un
pārvaldība
Tā kā intelektuālā īpašuma tiesības ir nozīmīgs instruments jaunrades stimulēšanai, Eiropas kultūras
materiālus vajadzētu digitalizēt, padarīt pieejamus un saglabāt, pilnībā ievērojot autortiesības un
blakustiesības6
Uzlabot piekļuvi digitalizētajam neaizsargātajam kultūras materiālam un izmantot to:
nodrošinot, ka neaizsargātais materiāls pēc digitalizēšanas joprojām ir neaizsargāts;
sekmējot digitalizēta neaizsargātā materiāla iespējami plašāku pieejamību, kā arī šī
materiāla atkalizmantošanu komerciālām vai nekomerciālām vajadzībām;
Pilnībā ievērot intelektuālā
īpašuma autortiesības un
blakustiesības.
Nodrošināt pēc iespējas plašāku
piekļuvi digitalizētajam
neaizsargātajam saturam un
nodrošināt, ka pēc digitalizēšanas
tas joprojām ir neaizsargāts un
tam netiek izmantotas pārāk
uzkrītošas ūdenszīmes.
1 Radošā Latvija (pasākums 2.2.4.) 2 Digitalizācijas stratēģija (2.daļa) 3 Radošā Latvija (sadaļa „5.1.1.Risināmās problēmas (esošās situācijas raksturojums un problēmu formulējums)”) 4 Radošā Latvija (pasākums 1.2.1.) 5 Radošā Latvija (sadaļa „5.1.1.Risināmās problēmas (esošās situācijas raksturojums un problēmu formulējums)”) 6 Eiropas Komisijas ieteikumi (sadaļa (11))
4
19
Posms Nr.p.k. Atsauce uz normatīvo bāzi Normatīvajos aktos iezīmētais
virziens
veicot pasākumus, lai ierobežotu tādu uzkrītošu ūdenszīmju vai citu vizuālu
aizsardzības pasākumu izmantošanu, kas samazina digitalizēta neaizsargātā materiāla
izmantojamību.1
Atrisināt ar autortiesībām saistītos jautājumus, lai nodrošinātu digitalizēto un digitāli radīto
materiālu, tostarp e-grāmatu, pieejamību.2
Uzlabot nosacījumus ar autortiesībām aizsargātā materiāla digitalizācijai un pieejamībai tiešsaistē:3
sekmēt direktīvas īstenošanu, ātri un pareizi transponējot un īstenojot direktīvas par
nenosakāmu autoru darbiem noteikumus;
izstrādāt tiesiskā regulējuma noteikumus, lai pamatotu licencēšanas mehānismus;
sniedzot informāciju tiesību informācijas datubāzēs, kas sasaistītas Eiropas līmenī,
piemēram, ARROW datubāzē, un veicinot to pieejamību.
Atrisināt un sistemātiski sakārtot
ar autortiesībām saistītos
jautājumus, lai nodrošinātu pēc
iespējas plašāku digitalizēto un
digitāli dzimušo materiālu,
pieejamību.
Digitālā satura
izplatīšana gala
lietotājiem -
EUROPEANA
Nodrošināt kultūras mantojuma iekļaušanu EUROPEANA un citos starptautiskajos digitālajos
krājumos.4
Iekļauties Eiropas vienotajā digitālajā tirgū.5
Nodrošināt e-pārvaldes nacionālo risinājumu sadarbspēju ar ES risinājumiem, kā arī veidot saturu
pārrobežu pakalpojumu sniegšanai un risinājumus informācijas apmaiņai dažādās nozarēs.6
Dot ieguldījumu EUROPEANA turpmākā izveidē7:
Nodrošināt visa digitalizētā
neaizsargātā kultūras mantojuma
(digitālā objekta un tā apraksta),
īpaši par valsts finansējumu,
iekļaušanu EUROPEANA.
Izmantot vienotus agregatorus,
identifikatoru sistēmas un
digitalizācijas standartus, lai
1 Eiropas Komisijas ieteikumi (5. pants) 2 Radošā Latvija (pasākums 1.2.5.) 3 Eiropas Komisijas ieteikumi (6. pants)
4 Radošā Latvija (pasākums 1.2.4.) 5 ISAP (sadaļa 5.5. Rīcības virziens „Pārrobežu sadarbība digitālajam vienotajam tirgum”) 6 ISAP (sadaļa 5.5. Rīcības virziens „Pārrobežu sadarbība digitālajam vienotajam tirgum”)
7 Eiropas Komisijas ieteikumi (7. pants)
5
20
Posms Nr.p.k. Atsauce uz normatīvo bāzi Normatīvajos aktos iezīmētais
virziens
paredzot, ka publiskais finansējums turpmākiem digitalizācijas projektiem tiks
piešķirts ar nosacījumu, ka digitalizētais materiāls būs pieejams portālā EUROPEANA;
izveidojot valstu agregatorus, kas saturu no dažādiem domēniem apkopo portālā
EUROPEANA, vai uzlabojot to darbību, kā arī sekmējot pārrobežu agregatorus
konkrētās nozarēs vai konkrētās tēmās, kas var nodrošināt apjomradītus
ietaupījumus;
nodrošinot to kopīgo digitalizācijas standartu izmantošanu, ko definējis portāls
EUROPEANA sadarbībā ar kultūras iestādēm, lai panāktu digitalizēto materiālu
savstarpēju izmantojamību Eiropas līmenī, kā arī pastāvīgu identifikatoru
sistemātisku izmantošanu;
nodrošinot plašu bezmaksas pieejamību esošajiem metadatiem (digitālo objektu
aprakstiem), ko veidojušas kultūras iestādes, lai tos varētu izmantot atkārtoti tādās
pakalpojumu vietnēs kā EUROPEANA un inovatīvās lietojumprogrammās;
izstrādājot komunikācijas plānu, lai sadarbībā ar kultūras iestādēm, kuras papildina
šīs tīmekļa vietnes saturu, palielinātu sabiedrības informētību par EUROPEANA, it
īpaši skolās.
sekmētu savstarpēju datu
izmantojamību.
Popularizēt EUROPEANA digitālo bibliotēku sabiedrībā, it īpaši skolās.
Digitālā satura
izplatīšana gala
lietotājiem –
bibliotēkas
Nodrošināt bibliotēku, tostarp informācijas un zināšanu resursu un pakalpojumu pieejamību
izglītības, pētniecības, mūžizglītības un tautsaimniecības attīstības mērķiem (bibliotēkas).1
Mūžizglītības ietvaros nodrošināt filmu un audiovizuālā mantojuma pieejamību www.filmas.lv
bibliotēkās, skolās, digitalizētos kultūras namos un kinoteātros (bibliotēkas, skolas, komersanti).2
Veikt vajadzīgos pasākumus digitālā formātā radīto materiālu deponēšanai, lai nodrošinātu to
saglabāšanu ilgtermiņā, un palielināt digitālā formātā radīto materiālu esošās deponēšanas kārtības
efektivitāti:
Nodrošināt bibliotēkās esošā
satura pieejamību un nodošanu uz
informācijas un dokumentācijas
organizācijām bez īpašumtiesību
maiņas izglītības, attīstības,
pētniecības, mūžiglītības mērķiem
1 Radošā Latvija (pasākums 1.2.4.) 2 Radošā Latvija (pasākums 1.2.2.)
6
21
Posms Nr.p.k. Atsauce uz normatīvo bāzi Normatīvajos aktos iezīmētais
virziens
nodrošinot, ka tiesību subjekti darbus iesniedz obligāto eksemplāru bibliotēkās,
neveicot tehniskus aizsardzības pasākumus, vai to, ka šo bibliotēku rīcībā tie nodod
līdzekļus, lai nodrošinātu, ka tehniskie aizsardzības pasākumi netraucē veikt
saglabāšanai vajadzīgos pasākumus, pilnībā ievērojot Eiropas Savienības un
starptautiskos tiesību aktus par intelektuālā īpašuma tiesībām;
vajadzības gadījumā paredzot tiesību normu, kas ļautu obligāti deponējamus digitālos
darbus no vienas obligāto eksemplāru bibliotēkas pārsūtīt uz citām obligāto
eksemplāru bibliotēkām, kurām arī ir tiesības uz šādiem darbiem.1
(palielināt deponēšanas
efektivitāti).
Nodrošināt, ka tiesību subjekti
darbus obligāto eksemplāru
iesniedz bibliotēkās, neveicot
tehniskus aizsardzības
pasākumus.
Nodrošināt filmu un audiovizuālā
mantojuma pieejamību
www.filmas.lv bibliotēkās, skolās,
kultūras namos un kinoteātros.
Digitālā satura
izplatīšana gala
lietotājiem –
komersanti
Nodrošināt valsts rīcībā esošo datu brīvu pieejamību, radot iespēju privātā, nevalstiskā un zinātniskā
sektora nepastarpinātai iesaistei uz valsts datiem bāzētu e-pakalpojumu un IKT produktu attīstībai,
kā arī nepastarpinātai situācijas analīzei un izpētei.2
Padarīt valsts pārziņā esošos datus pieejamus digitālā formā, un radīt priekšnosacījumus digitālā
satura izmantošanai privātajā sektorā (komersantu DB).3
Digitalizētus materiālus gan komerciālām, gan nekomerciālām vajadzībām izmantot atkārtoti,
piemēram, gatavojot mācību un izglītības saturu, dokumentālās filmas, tūrisma
lietojumprogrammas, spēles, animācijas un projektēšanas rīkus, ja vien pilnībā ir ievērotas
autortiesības un blakustiesības.4
Padarīt valsts pārziņā esošos datus
brīvi pieejamus digitālā formā,
radot iespēju privātā, nevalstiskā
un zinātniskā sekotra
nepastarpinātai iesaistei uz valsts
datiem bāzētu e-pakalpojumu,
kultūras un izglītības satura un
produktu radīšanai, kā arī
starptautiskās sadarbības
1 Eiropas Komisijas ieteikumi (10. pants) 2 ISAP (sadaļa „2006.-2013.gada attīstības plānošanas periodā gūtā pieredze”) 3 ISAP (sadaļa 5.4. Rīcības virziens „E-pakalpojumi un digitālais saturs sabiedrībai”) 4 Eiropas Komisijas ieteikumi (sadaļa (7))
7
22
Posms Nr.p.k. Atsauce uz normatīvo bāzi Normatīvajos aktos iezīmētais
virziens
Piedāvāt iedzīvotājiem pieejamāku un ērtāku valsts saturu, kā arī radīt priekšnosacījumus
atbalstošai uzņēmējdarbības videi, sabiedriskajiem procesiem, jaunām sabiedrības līdzdalības un
koprades iespējām, kā arī sadarbībai pāri robežām.1
Kultūras informācijas sistēmu pilnveidošana, jaunu e-pakalpojumu un produktu veidošana, īstenojot
atvērto datu principus.2
veicināšanai (ievērojot
autortiesības un blakustiesības).
Pārvaldība
Nodrošināt publisko datu un saskarņu pieejamību, sekmējot zināšanu balstītas ekonomikas
potenciāla īstenošanu un valsts IKT investīciju ilgtspēju. 3
Vienotas kultūras un kultūras iestāžu informācijas un procesu pārvaldības sistēmas pilnveidošana.4
Ieviest skaidru politiku, kā pārvaldīt un uzturēt digitālos, t.sk., digitāli dzimušos, materiālus.5
Viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem digitalizācijas procesu attīstībai ir efektīva sadarbības
tīkla izveide un visai kultūras nozarei kopīgas stratēģijas īstenošana digitalizācijas jomā.6
Stiprināt digitālā materiāla ilgtermiņa saglabāšanas jomā izstrādātās valsts stratēģijas, atjaunināt
rīcības plānus par šo stratēģiju īstenošanu un savstarpēji apmainīties ar informāciju par stratēģijām
un rīcības plāniem.7
Sekmēt kultūras iestāžu un privātā sektora partnerības, lai radītu jaunus kultūras materiālu
digitalizācijas finansēšanas veidus un stimulētu materiālu inovatīvu izmantošanu.8
Izstrādāt valsts kultūras
mantojuma digitalizācijas
stratēģiju (politiku) ar mērķi
nodrošināt ilgtspējīgu kultūras
mantojuma digitalizēšanu,
saglabāšanu. Izstrādāt rīcības
plānu, noteikt kvantitatīvos
mērķus un sagatavot atskaites par
mērķu sasniegšanu.
Veidot kompetenču centru
principu kultūras mantojuma
digitalizācijas procesa pārvaldībā,
1 ISAP (sadaļa 5.4. Rīcības virziens „E-pakalpojumi un digitālais saturs sabiedrībai”) 2 VARAM informatīvais ziņojums (1.pielikums) 3 ISAP (sadaļa 5.4.1. Publiskās pārvaldes datu un transakciju pakalpojumu atvēršana citiem lietotājiem) 4 VARAM informatīvais ziņojums (1.pielikums) 5 Eiropas Komisijas ieteikumi (sadaļa (16)) 6 Digitalizācijas stratēģija (2.daļa) 7 Eiropas Komisijas ieteikumi (8. pants) 8 Eiropas Komisijas ieteikumi (2. pants)
8
23
Posms Nr.p.k. Atsauce uz normatīvo bāzi Normatīvajos aktos iezīmētais
virziens
Būtiski nozarei kopumā nodrošināt pastāvīgu un prognozējamu piekļuvi finansējumam, kombinējot
dažādus finansējuma avotus, tai skaitā izskatot iespējas piesaistīt privāto finansējumu un gūt
ieņēmumus no digitalizācijas rezultātu izmantošanas.1
Dalībvalstu saskaņota rīcība, digitalizējot savu kultūras mantojumu, kas ļautu atbilstīgāk atlasīt
materiālus un izvairīties no šādu darbību pārklāšanās. Tā radītu arī drošāku vidi uzņēmumiem, kas
veic ieguldījumus digitalizācijas tehnoloģijās.2
Sagatavot pārskatus par esošajiem un plānotajiem digitalizācijas pasākumiem un noteikt
kvantitatīvos mērķus.3
Paredzēt savos tiesību aktos skaidri un saprotami formulētu noteikumu, kas ļauj publiskā sektora
iestādēm saglabāšanas nolūkā vairākas reizes pavairot un pārvietot digitālos kultūras materiālus,
pilnībā ievērojot Eiropas Savienības un starptautiskos tiesību aktus par intelektuālā īpašuma
tiesībām.
Veidot datu maksas jautājumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/98/EK
par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (PSI direktīva) nosacījumiem. 4
Institūcijām pēc iespējas vairāk būtu jāsadarbojas un jākoncentrē to rīcībā esošie resursi un
kompetences.5
lai nodrošinātu ilgtspējīgu,
vienotu un uz sadarbību vērstu
pieeju.
Sekmēt kultūras iestāžu, privātā
sektora un starptautiskās
partnerības, lai radītu jaunus
kultūras materiālu digitalizācijas
finansēšanas veidus un stimulētu
materiālu inovatīvu izmantošanu.
Iniciēt normatīvo aktu izmaiņas,
lai veicinātu kultūras mantojuma
atkalizmantošanas iespējas,
autortiesību jautājumu risināšanu
un materiālu nodošanu
bibliotēkās un EUROPEANA.
Nodrošināt digitalizētā materiāla
digitalizēšanas, uzglabāšanas un
izplatīšanas pašizmaksas
kalkulācijas un organizēt
norēķinus starp iesaistītajām
pusēm.
1 Digitalizācijas stratēģija (2.daļa) 2 Eiropas Komisijas ieteikumi (sadaļa (8)) 3 Eiropas Komisijas ieteikumi (sadaļa (8)) 4 ISAP sadaļa 5.4.1. Publiskās pārvaldes datu un transakciju pakalpojumu atvēršana citiem lietotājiem)
5 Digitalizācijas stratēģija (2.daļa)
24
2.2 Esošās situācijas analīze
Šajā sadaļā sniegts esošās situācijas apkopojums un analīze, kā arī izvērtēta esošā situācija
salīdzinājumā ar normatīvajos aktos iezīmēto attīstības virzienu (skatīt tabulā Nr. 2.1.).
Lai izprastu un analizētu esošo situāciju Latvijas kultūras mantojuma digitalizācijas jomā,
koncepcijas „Kultūras mantojuma satura digitalizācija” izstrādes sākuma posmā tika veikta publiski
pieejamo informācijas avotu izpēte. Tās ietvaros tika izpētīta šo institūciju pamatdarbība un
apkopota publiski pieejamā informācija par atmiņu institūciju līdz šim īstenotajiem projektiem
saistībā ar kultūrvēsturiskā mantojuma digitalizāciju.
Lai padziļināti iepazītos ar katras institūcijas redzējumu saistībā ar kultūras mantojuma
digitalizāciju, tika veiktas klātienes intervijas ar šādu Latvijas kultūras mantojuma satura glabājošo
kultūras iestāžu jeb atmiņu institūciju pārstāvjiem:
Kultūras informāciju sistēmu centrs;
Latvijas Nacionālā bibliotēka;
Latvijas Nacionālais arhīvs;
Latvijas Nacionālais kultūras centrs;
Nacionālais kino centrs;
Latvijas Koncerti;
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija;
Akreditēto muzeju pārstāvji.
Intervijās iekļautie jautājumi tika strukturēti veidā, kas ļauj iegūt pēc iespējas lielāku izpratni par
kultūras mantojuma digitalizācijas jomu Latvijā un attiecīgajā iestādē. Turpmāk tabulā Nr. 2.2.
sniegts neliels priekšstats par interviju laikā pārrunātajiem jautājumiem.
Tabula Nr. 2.2. Intervijā pārrunātie jautājumi
Jautājumu bloks Ietvertie jautājumi
1. Esošās situācijas
apzināšana
1. Esošo materiālu izmantošanas iespējas, to pieejamība sabiedrībai,
uzņēmumiem un citām organizācijām;
2. Problēmas saistībā ar esošo procesu t.sk. materiālu uzglabāšanu, izplatīšanu un
pieejamības nodrošināšanu.
2. Iepriekš īstenotie
projekti saistībā ar
kultūras mantojuma
satura digitalizāciju
1. Digitalizācijas projektu rezultātā pieejamais:
Digitalizētais materiāls (apjoms, saturs, glabāšanas forma);
Infrastruktūra (digitalizēšanai, uzglabāšanai, izplatīšanai);
Kompetence.
2. Vienas vienības izmaksas saistībā ar digitalizācijas procesu t.sk.:
25
Jautājumu bloks Ietvertie jautājumi
Digitalizēšanu;
Uzglabāšanu;
Izplatīšanu.
3. Vēlmju apzināšana
1. Kultūras iestāžu vēlmes saistībā ar digitalizējamo materiālu:
Apjoms, kas varētu tikt digitalizēts;
Pamatojums vēlamo materiālu digitalizācijai.
2. Kultūras iestāžu vēlmes saistībā ar infrastruktūru:
Nepieciešamā infrastruktūra;
Plānotais infrastruktūras saņemšanas veids (ārpaklapojums vai iegāde
īpašumā);
Infrastruktūras izmantošanas veids (digitalizēšanai, glabāšanai,
izplatīšanai);
Pamatojums infrastruktūras nepieciešamībai.
3. Attiecībā uz kompetenci:
Nepieciešamā kompetence t.sk. vai kompetence būs nepieciešama, vai
tā tiks nodrošināta kā ārpakalpojums.
4. Nākotnes situācijas
redzējums par
digitalizētā materiāla
izmantošanu un
izplatīšanu sabiedrībai
1. Nākotnes situācijas redzējums saistībā ar digitalizēto materiālu:
Satura pieejamības nodrošināšana sabiedrībai;
Satura izmantošanas iespējās komercnolūkos.
Lai iegūtu vēl precīzāku informāciju par iepriekš īstenotajiem projektiem, koncepcijas ietvaros
paredzētajām aktivitātēm un to iespējamajām izmaksām, pēc intervijām iepriekš minētajām
institūcijām tika izsūtīti arī datu pieprasījumi.
Priekšizpētes un interviju laikā iegūtā informācija apkopota 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3., 2.2.4. sadaļās
tabulu veidā, kas izkārtotas pa kultūras mantojuma satura veidiem:
Audiovizuālais saturs – visa veida audio un video materiāli (filmas, mūzika), t.sk.
digitāli dzimušie;
Papīra saturs – visi materiāli, kas tiek drukāti uz papīra (grāmatas, laikraksti, kartes,
fotogrāfijas, notis), kā arī digitāli radītie teksta materiāli;
Priekšmetu saturs – telpiski objekti, primāri muzeju krājumu objekti un kultūras
vēstures pieminekļi, kas var tik fiksēti, piemēram, fotografējot, filmējot, veicot 3D vai
zemes slāņu skenēšanu;
Aktuālo norišu fiksēšana – aktuālo kultūras notikumu – koncertu, izrāžu u.t.t.
fiksēšana digitālā formātā, primāri filmējot.
26
Tabulā apkopotā informācija strukturēta šādās sadaļās:
Īstenotie projekti – uzskaitīti katras iestādes iepriekšējā plānošanas periodā īstenotie
projekti saistībā ar kultūras mantojuma digitalizāciju;
Pamatdarbība – uzskaitītas iestādes ikdienas darba ietvaros ar satura digitalizāciju
saistītās aktivitātes;
Digitalizēšana – norādīta atbildīgā iestāde par satura digitalizēšanas veikšanu;
Uzglabāšana – norādīta atbildīgā iestāde par digitalizētā satura uzglabāšanu;
Izplatīšana – norādīta digitalizētā/ digitālā formā pieejamā satura pieejamība un
atbildīgā iestāde par digitalizētā satura izplatīšanu.
Šajā sadaļā tiek izmantoti vairāki termini, kas raksturo pieejamību – šo terminu skaidrojumi sniegti
tabulā Nr. 2.3.
Tabula Nr. 2.3. Pieejamības skaidrojumi
Pieejamība Skaidrojums
Publiski pieejams Digitalizētais materiāls pieejams visai sabiedrībai bez maksas un
bez ierobežojumiem piekļuvei.
Autortiesību ierobežojumi Digitalizētais materiāls pieejams tikai ierobežotā veidā, piemēram,
tikai no publisko bibliotēku datoriem.
Pieejams pēc
pieprasījuma
Materiāls tiek digitalizēts pēc lietotāja pieprasījuma un par
samaksu.
Maksas pieejamība Digitalizētais materiāls pieejams lietotājiem tikai pēc apmaksas
veikšanas, piemēram, par autortiesībām, digitalizētā materiāla
izmantošanu savām vajadzībām u.c.
Nav brīvi pieejams Digitalizētais materiāls nav brīvi pieejams sabiedrībai.
Izvērtējot visu pieejamo informāciju par veiktajiem projektiem un šī brīža kultūras mantojuma
digitalizācijas aktivitātēm, ir novērtēta esošā situācija pa digitalizācijas procesa posmiem, salīdzinot
tos ar normatīvajos aktos norādītajiem attīstības virzieniem, un pa satura veidiem.
27
2.2.1 Audiovizuālais saturs
Šajā tabulā ir apkopots audiovizuālā satura digitalizācijas jomas esošās situācijas izvērtējums. Izvērtējums veikts, analizējot publiski pieejamo un intervijās iegūto informāciju
par veiktajiem projektiem audiovizuālā satura digitalizēšanas jomā.
Tabula Nr. 2.4. Esošā situācija audiovizuālā satura digitalizācijas jomā
1. AUDIOVIZUĀLAIS SATURS
Ar audiovizuālā satura digitalizāciju šīs koncepcijas ietvaros tiek saprasta visa veida audiovizuālo dokumentu (filmas, audio un video ieraksti) digitalizācija, prioritāri nodrošinot datu pārnešanu no fiziskajiem datu nesējiem (VHS, Betacam, audio kasetes, audio lentes, CD, DVD, plates utt.) uz digitālajiem datu nesējiem, kā arī digitāli radīto audiovizuālo materiālu saglabāšana.
Īstenotie projekti Kompetences
Digitalizēšana Uzglabāšana Izplatīšana
1.1. Nosaukums
Latvijas filmas bibliotēkās
Apraksts
Portāls www.filmas.lv tapis pēc KM iniciatīvas, sadarbojoties divām valsts iestādēm – NKC un KISC.
Būtisku portālā pieejamā satura daļu veido animācijas filmas, spēlfilmas un dokumentālais kino – filmas, kas
nominētas vai apbalvotas Nacionālajā filmu festivālā „Lielais Kristaps”. Uz 2015.gada sākumu portālā pieejama
informācija par 2568 filmām, t.sk. 117 filmas iespējams noskatīties publiskajās bibliotēkās, 21 filma ir skatāma
skolās.
Portālā atrodama informācija par iekļautajām filmām un to autoriem, par jaunākajiem notikumiem Latvijas kino
dzīvē un Nacionālo filmu festivālu „Lielais Kristaps”.
Pašreiz 117 filmas ir iespējams noskatīties tikai publisko bibliotēku iekšējā tīklā, kas radīts attīstības projekta
„Trešais tēva dēls” ietvaros. 21 filmu ir iespējams skatīties arī Latvijas skolās iepriekš autorizētiem lietotājiem
(skolotājiem).
Portālā ir īstenota serveru infrastruktūras pārkonfigurēšana tā, lai pievienotos video būtu iespējams skatīties
ārpus bibliotēku tīkla, vienlaikus nodrošinot satura kopēšanas aizsardzību, tomēr, tā kā autortiesību un
blakustiesību jautājumi valstiskā līmenī ir samērā komplicēti, šī satura pieejamība publiski aizvien nav iespējama.
KISC KISC Autortiesību
ierobežojumi,
pieejams
portālā
www.filmas.lv
(bibliotēkās),
KISC (portāla
uzturēšana),
NKC (satura
ievietošana)
28
Lai nodrošinātu plašāku portālā www.filmas.lv esošā satura pieejamību sabiedrībai, t.sk., ārpus bibliotēku tīkla,
KISC iepirkuma rezultātā 2013. gadā iegādājās risinājumu Adobe Media Server1. Tā ir programmatūra, kas ļauj
aizsargāt platformā publicēto filmu no nesankcionētas lejupielādes un pieļauj tikai un vienīgi filmas skatīšanos,
straumējot to caur interneta pārlūkprogrammu. Šis risinājums tiks izmantots portālā www.filmas.lv, lai
nodrošinātu iespēju skatīties tajā ievietotās filmas ārpus bibliotēku tikla, piemēram, mājās – tiešsaistē pie
personīgā datora.
Rezultāts
Izstrādāts portāls www.filmas.lv, kurā pašreiz ievietota informācija par 2568 filmām, t.sk. 117
filmas iespējams noskatīties publiskajās bibliotēkās, 21 filma ir skatāma skolās.
Iegādāts risinājums, kas ļauj veikt filmas straumēšanu, nodrošinot filmu skatīšanās reižu uzskaiti.
1.2. Nosaukums
Latvijas zelta fonda filmu restaurācija
Apraksts
Projekts par vēsturisko latviešu filmu digitalizāciju tika uzsākts 2008. gadā, kad ar īpašu valsts mērķfinansējumu
NKC sāka filmu restaurācijas pirmo kārtu. Otrā kārta tika īstenota projekta „Kultūras un atmiņas institūciju
vienotās informācijas pārvaldības sistēma” ietvaros par ERAF līdzekļiem. 2011. gadā bija atjaunotas un portālā
„Latvijas filmas bibliotēkās” ievietotas 9 spēlfilmas un 9 animācijas filmas no latviešu kino zelta fonda.
Rezultāts
Atjaunotas un portālā www.filmas.lv ievietotas 9 spēlfilmas un 9 animācijas filmas no latviešu
kino zelta fonda.
KISC (ārpak.) KISC Autortiesību
ierobežojumi,
pieejams
portālā
www.filmas.lv
(bibliotēkās),
augstas izšķirtspējas
saturs pieejams tikai
pēc pieprasījuma
1.3. Nosaukums
Latvijas audiovizuālā satura pieejamības nodrošināšana e-vidē
Apraksts
Pašreiz KISC īsteno projektu „Latvijas audiovizuālā satura pieejamības nodrošināšana e-vidē”. Projekta mērķis ir
dažādos arhīvos uzkrātā vēsturiskā audiovizuālā satura digitalizācija, saglabāšana un pieejamības nodrošināšana
visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tā laikā paredzēts digitalizēt 3818 stundu LTV un 4200 stundu LR arhīva
kultūrvēsturiskā satura
Digitalizācijas rezultātā radītās kopijas tiks izvietotas uz KISC serveriem, un tās ir plānots ievietot speciālā
interneta vietnē, kur, izmantojot meklēšanas rīku, būs atlasāmi un apskatei pieejams digitalizētais saturs.
KISC (ārpak.) KISC Autortiesību
ierobežojumi,
pieejams LTV un LR
digitalizētā satura
portālā
1 www.adobe.com/products/adobe-media-server-professional.
29
Potenciālie lietotāji pie digitalizētā, sagatavotā audiovizuālā satura varēs piekļūt, izmantojot publisko bibliotēku
tīklu un tajā izvietotās darbstacijas (tam saturam, kuram piekļuve būs ierobežota no autortiesību turētāja puses)
vai koplietošanas datu tīklu (tam saturam, kuram, saskaņā ar Autortiesību likuma normām autortiesību
īpašnieks būs piekritis piešķirt publisku bezatlīdzības piekļuvi).
Rezultāts
Digitalizēts 3818 stundas LTV video materiāls un 4200 stundas LR audio materiāls, izveidots
portāls satura izplatīšanai.
1.4. Nosaukums
Elektroniskā satura un aizsardzības platforma
Apraksts
2013. gadā KISC iegādājās risinājumu Adobe Access Pro 1 jeb digitālā satura tiesību pārvaldības un satura
aizsardzības risinājumu, kas nodrošina augstvērtīgu audiovizuālā satura izplatīšanu. Tas garantē, ka satura
īpašniekam ir iespēja piekļūt audiovizuālajam failam un to publiski demonstrēt noteiktu (ierobežotu) reižu
skaitu. Šis risinājums varētu tikt izmantots, lai nodrošinātu, ka kinoteātri, kino centri un kultūras nami, varētu
attālināti, izmantojot speciālu platformu, piekļūt un publiski demonstrēt ļoti augstas izšķirtspējas audiovizuālo
saturu, kā piemēram, līdz šim atjaunotās un digitalizētās filmas no latviešu kino zelta fonda.
Rezultāts
Izstrādāta augstas izšķirtspējas satura izplatīšanas platforma. Iegādāti risinājumi satura
izplatīšanai ārpus bibliotēku tīkla.
N/a KISC Publiski pieejams
Pamatdarbības aktivitātes
1.5. Nosaukums
Audiovizuālā satura digitalizēšana
Apraksts
LNA veic nacionālajā arhīvā esošā audiovizuālā satura, t.sk., filmu, kinohroniku utt., digitalizāciju pēc
pieprasījuma, piemēram, klienta pasūtījuma.
Rezultāts
Pēc pieprasījuma katru gadu tiek digitalizētas apmēram 1600 audiovizuālā satura vienības.
LNA LNA
Pieejams pēc
pieprasījuma
1 http://www.adobe.com/support/adobeaccess/pdfs/server/AdobeAccess_4_ProtectingContent.pdf.
30
1.6. Nosaukums
Audio materiālu digitalizēšana
Apraksts
LNB veic nacionālajā bibliotēkā esošo audio materiālu plānveida digitalizāciju, digitalizējot kā skaņuplates, tai
skaita šellaka plates, tā CD diskus. Tāpat LNB vāc un saglabā tiešsaistē publicētos audiovizuālos materiālus
obligātā eksemplāra ietvaros.
Rezultāts
Digitalizēti 1132 audio ieraksti, kas pieejami vietnē audio.lndb.lv, respektējot autortiesību ierobežojumus .
LNB LNB
Autortiesību
ierobežojumi,
neaizsargātie ieraksti
pieejami publiski,
aizsargātie tikai LNB
telpās
1.7. Nosaukums
Digitāli radīto audio materiālu saglabāšana
Apraksts
LNB veic digitāli radīto un publicēto audio materiālu, pārsvarā mūzikas ierakstu, saglabāšanu, savācot saturu no
vietnēm bandcamp.com u.c., kā arī sazinoties ar autoriem un lūdzot tiem piegādāt materiālus obligātā
eksemplāra ietvaros.
Rezultāts
Saglabāti vairāki simti ierakstu gadā, pieejamību nosaka vienošanās ar autoru.
LNB LNB Autortiesību
ierobežojumi,
vairums materiālu
pieejami tikai LNB
telpās
Šajā tabulā apkopots esošās situācijas izvērtējums audiovizuālā satura digitalizācijā salīdzinājumā ar normatīvajos aktos iezīmētajiem virzieniem (skat. sadaļu „Programmas
jomas raksturojums”). Izvērtējums veikts, analizējot gan audiovizuālā satura esošās situācijas novērtējumu, gan normatīvajos aktos iezīmētos virzienus kultūras mantojuma
digitalizācijas ilgtspējīgai attīstībai.
Tabula Nr. 2.5. Esošās situācijas izvērtējums audiovizuālā satura digitalizācijas jomā salīdzinājumā ar normatīvajos aktos iezīmētajiem virzieniem
Process Analīze
AUDIOVIZUĀLAIS SATURS
Satura digitalizācija
Virziens: Veikt mērķtiecīgu kultūras mantojuma digitalizāciju, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm
Situācija: Audiovizuālais kultūras mantojums ir digitalizēts vairāku projektu ietvaros, kuru rezultātā ir restataurētas un digitalizētas 18 latviešu kino zelta fonda filmas, LNA digitalizējusi 1600 audiovizuālā satura vienības, LTV digitalizējusi 3818 stundas video materiālu, LR digitalizējis 4200 stundas
31
Process Analīze
audio materiālu un LNB digitalizējis 1132 vēsturiskos skaņu ierakstus, kā arī saglabājis tiešsaistē publicētos audiovizuālos materiālus. Materiālu digitalizācija galvenokārt veikta projektu veidā, digitalizējot atsevišķas kolekcijas vai izpildot klientu pieprasījumus.
Vērtējums: Vairākām iestādēm līdz šim jau ir bijusi pieredze audiovizuālā satura digitalizēšanā. Saturs digitalizēts atsevišķu projektu veidā atkarībā no kultūras iestādēm pieejamā finansējuma, pieejamās digitalizēšanas kapacitātes. Kultūras iestādēs joprojām glabājas liels apjoms nedigitalizētā audiovizuālā satura, kas strauji bojājas. Lai to saglabātu nākamajām paaudzēm, būtu nepieciešams to mērķtiecīgi digitalizēt, vispirsms nosakot skaidras prioritātes.
Virziens: Attīstīt standartizētas objektu aprakstīšanas (metadatu) vadlīnijas un risinājumus
Situācija: LNB ir izveidojusi „Ciparotāju rokasgrāmatu”, kas kalpo par praktisku palīglīdzekli kultūras iestādēm, kas vēlas digitalizēt kultūras mantojumu. Rokasgrāmatā ietvertas arī vadlīnijas objektu aprakstīšanā (metadatiem). LNB un LNA ir uzkrāta digitalizācijas komptence, t.sk. piedaloties profesionālajās organizācijas IASA un BAAC, digitalizācijā tiek izmantotas IASA vadlīnijas.
Vērtējums: „Ciparotāju rokasgrāmatas” pamatā ir domāta papīra satura digitalizēšanai, tāpēc nepieciešams to piemērot arī audiovizuālajam saturam.
Virziens: Optimāli izmantot digitalizācijas jaudas, attīstot kompetenču centrus kultūras iestāžu un valstu starpā (tehnika, cilvēku resursi, zināšanas)
Situācija: Latvijas zelta fonda filmu restaurācija un digitalizācija, kā arī LTV un LR materiālu digitalizācija tika veikta ārpakalpojumā, bet pārējā satura digitalizācija tiek veikta iestāžu pašu spēkiem. LNA kampaņveidīgi veic savu materiālu digitalizēšanu, bet pieejamā infrastruktūra neļauj to veikt mūsdienu prasībām atbilstošā kvalitātē. LNB plānveidīgi veic audio satura digitalizāciju un digitāli radītā audiovizuālā satura saglabāšanu.
Vērtējums: Šobrīd kultūras iestādēs ir uzkrāta gan audio, gan video materiālu digitalizācijas kompetence, kā arī ir pieejama daļēja digitalizēšanas infrastruktūra, taču jāatzīst, ka daļa infrastruktūras ir novecojusi. Jomās, kurās ir efektīvāk un ilgtspējīgāk digitalizāciju veikt pašu spēkiem, ir nepieciešams veidot kompetenču centrus, centralizējot infrastruktūru un cilvēkresursus. Kompetences nodrošināšanai pašu spēkiem ir nepieciešams veikt digitalizējamā satura apjoma un ekonomiskā pamatojuma novērtējumu.
Digitālā satura
uzglabāšana
Virziens: Attīstīt standartizētus un efektīvus digitalizētā kultūras mantojuma uzglabāšanas risinājumus
Situācija: Digitalizētā audiovizuālā satura uzglabāšanu nodrošina KISC (LNA, www.filmas.lv, LTV un LR materiāli), LNB (uzglabā savus digitalizētos audio materiālus) un LNKC (uzglabā savos projektos radītos audiovizuālos materiālus). KISC un LNB veic standartizētu savu digitalizēto krājumu pārvaldību. LNKC uzglabā savos projektos radītos video materiālus atbilstoši savām iespējām un kompetencei. Vērtējums: Šobrīd notiek uzglabāšanas kompetences un infrastruktūras centralizēšana, tāpēc būtu nepieciešams to turpināt. Tāpat nepieciešams arī palielināt iestādēs esošo datu masīvu, jo digitalizētais audiosaturs aizņem ārkārtīgi lielu vietu datu masīvos. Ņemot vērā, ka valsts iestādēs tiek uzglabāts digitāli dzimis saturs, kas nav aprakstīts pēc vienotiem standartiem, būtu nepieciešams izstrādāt sistēmu/ saskarni šī satura objektu aprakstīšanai (metadatiem) un satura nodošanai uzglabāšanas kompetenču centram.
Digitālā satura
pieejamības
nodrošināšana un
izplatīšana
Virziens: Nodrošināt valsts rīcībā esošo digitalizētā kultūras mantojuma brīvu pieejamību sabiedrībai un privātajam sektoram (izklaidei, izglītībai vai darbam) arī vispasaules tīmeklī, tādā veidā veicinot sabiedrības brīvu un vienlīdzīgu piekļuvi digitalizētajam saturam.
32
Process Analīze
Situācija: Šobrīd digitalizētais audiovizuālais saturs ir publiski pieejams dažādās vietnēs: publiski internetā pieejams www.filmas.lv, audio.lndb.lv, ar autortiesību ierobežojumiem pieejams bibliotēkās un skolās vai pieejams tikai pēc pieprasījuma LNA. Drīzumā būs pieejama vēl viena vietne, kurā tiks publiskots LTV un LR digitalizētais saturs.
Vērtējums: Ir potenciāls sasniegt plašāku digitalizētā satura pieejamību, nodrošinot LNA neaizsargātā digitalizētā audiovizuālā satura pieejamību internetā, kā arī, nodrošinot iespēju par atbilstošu samaksu autortiesību atlīdzības apmērā, iepazīties ar visu aizsargāto līdz šim digitalizēto audiovziuālo saturu interneta vidē (ne tikai bibliotēkās).
Virziens: Centralizēt satura izplatīšanu, attīstīt esošos un radīt jaunus e-pakalpojumus, kas būtu ērti izmantojami un lietotāja vajadzībām atbilstoši.
Situācija: Līdz šim dažādu projektu ietvaros ir attīstīti vairāki e-pakalpojumi digitālā kultūras mantojuma lietošanā. Atsevišķi e-pakalpojumi (piekļuve LTV un LR digitalizētajam autovizuālajam saturam un publiska piekļuve VVAIS) - ir vēl izstrādes procesā. Ņemot vērā, ka audiovizuālā satura digitalizācija notiek atsevišķos projektos vai kampaņveidīgi, arī to izplatīšana un nodošana sabiedrībai notiek fragmentāri – dažādos veidos un dažādos informācijas kanālos.
Vērtējums: Audiovizuālā satura izplatīšanai ir aizsāktas vairākas veiksmīgas iniciatīvas, kuras būtu nepieciešams turpināt, uzlabojot to lietojamību un veicinot to izmantošanu lietotāju vidū. Lai nodrošinātu centralizētu satura izplatīšanu, nepieciešams izvērtēt vienotas platformas izstrādi, kurā būtu pieejams viss digitalizētais audiovizuālais saturs un to metadati, kā arī nodrošināta ērta meklēšanas un atlasīšanas funkcija.
Autortiesību
uzskaite un
pārvaldība
Virziens: Nodrošināt pēc iespējas plašāku piekļuvi digitalizētajam neaizsargātajam saturam un nodrošināt, ka pēc digitalizēšanas tas joprojām ir neaizsargāts un tam netiek izmantotas pārāk uzkrītošas ūdenszīmes
Situācija: Atbilstoši autortiesību noteikumiem ar autortiesībām neaizsargātais audiovizuālais saturs ir publiski pieejams www.filmas.lv un audio.lndb.lv.
Vērtējums: Projekta ietvaros būtu vēlams nodrošināt iespēju interneta vidē iepazīties arī ar aizsargāto audiovizuālo saturu atbilstoši autortiesībām, radot iespēju norēķināties par atbilstošo autoratlīdzību.
Digitālā satura
izplatīšana gala
lietotājiem –
EUROPEANA
Virziens: Nodrošināt visa digitalizētā neaizsargātā kultūras mantojuma (digitālā objekta un tā apraksta), īpaši par valsts finansējumu, iekļaušanu EUROPEANA.
Situācija: Latvija aktīvi piedalās EUROPEANA digitālās bibliotēkas veidošanā, nododot tai arī digitalizēto audiovizuālo saturu. Neaizsargāts digitalizētais audiovizuālais saturs EUROPEANA tiek nodots gan no LNDB, gan no VVAIS.
Vērtējums: Lielākā daļa neaizsargātā audiovizuālā satura jau tiek nodota EUROPEANA, tomēr pašreiz katra iestāde to nodrošina individuāli. Būtu nepieciešams attīstīt vienotu kanālu, kas ļautu nodrošināt vienotu datu nodošanu Eiropas digitālajai bilbiotēkai.
Digitālā satura
izplatīšana gala
lietotājiem –
bibliotēkas, skolas
Virziens: Nodrošināt bibliotēkās esošā satura pieejamību un nodošanu uz informācijas un dokumentācijas organizācijām bez īpašumtiesību maiņas izglītības, attīstības, pētniecības, mūžizglītības mērķiem.
Situācija: Portālā www.filmas.lv pieejamais un LTV un LR digitalizētais materiāls, kas ir aizsargāts ar autortiesībām, pieejams lietošanai publisko bibliotēku iekšējā tīklā VVBIS.
33
Process Analīze
un kultūras
iestādes
Vērtējums: Šobrīd bibliotēkās ir pieejama lielākā daļa audiovizuālā satura. Aizsākta arī iniciatīva satura izplatīšanai skolās, tomēr izglītības iestādēs pieejamais apjoms pagaidām ir salīdzinoši neliels. Līdz ar to būtu vēlams turpināt aizsākto, nodrošinot arvien plašāku audiovizuālā kultūras mantojuma nodošanu izglītības, attīstības, pētniecības un mūžizglītības mērķiem.
Virziens: Nodrošināt filmu un audiovizuālā mantojuma pieejamību www.filmas.lv bibliotēkās, skolās, kultūras namos un kinoteātros.
Situācija: Portālā www.filmas.lv izvietotās filmas pieejamas gan bibliotēkās, gan skolās. KISC iegādāti arī nepieciešamie risinājumi, lai nodrošinātu iespēju reģionālajiem kinoteātriem un kultūras centriem rādīt augstas izšķirtspējas audiovizuālo saturu novados. Tomēr, lai nodrošinātu ērtu pakalpojuma pieejamību lietotājiem, nepieciešami esošās funkcionalitātes uzlabojumi.
Vērtējums: Nepieciešams turpināt papildināt www.filmas.lv ar jaunu filmu saturu, kā arī nodrošināt portālā izvietotā satura izplatību skolās, kultūras namos un kinoteātros.
Digitālā satura
izplatīšana gala
lietotājiem –
komersanti
Virziens: Padarīt valsts pārziņā esošos datus brīvi pieejamus digitālā formā, radot iespēju privātā, nevalstiskā un zinātniskā sektora nepastarpinātai iesaistei uz valsts datiem bāzētu e-pakalpojumu, kultūras un izglītības satura un produktu radīšanai, kā arī starptautiskās sadarbības veicināšanai (ievērojot autortiesības un blakustiesības).
Situācija: Atsevišķu iestāžu digitalizētais aizsargātais saturs var tikt izmantots komerciāliem nolūkiem, ja ir samaksāta autoratlīdzība par tā izmantošanu. Neaizsargāto saturu, kas ir brīvi pieejams internetā, var izmantot ikviens interesents, bet par tiesībām un iespējām ir jāsazinās ar katru konkrēto iestādi.
Vērtējums: Digitalizētais saturs komerciāliem nolūkiem var tikt izmantots, tomēr būtu jāattīsta centralizēta sistēma, kur privātā, nevalstiskā un zinātniskā sektora pārstāvjiem būtu ērti pieejams aizsargātais saturs un vienkāršā veidā veicami norēķini par autoratlīdzību. Papildus nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai atbalstītu valsts un privātā sektora sadarbību.
34
2.2.2 Papīra saturs
Šajā tabulā ir apkopots papīra satura digitalizācijas jomasesošās situācijas izvērtējums. Izvērtējums veikts, analizējot publiski pieejamo informāciju un intervijās iegūto
informāciju par veiktajiem projektiem papīra kultūrvēsturisko materiālu satura digitalizēšanas jomā.
Tabula Nr. 2.6. Esošā situācija papīra satura digitalizācijas jomā
1 http://www.lnb.lv/lv/projekti/digitalas-bibliotekas-izveide-2karta 2 http://www.academia.lndb.lv/xmlui/.../1/.../Ciparotaja-rokasgramata-3-3_2008.pdf
2. PAPĪRA SATURS
Ar papīra satura digitalizāciju šīs koncepcijas ietvaros tiek saprasta visa veida uz papīra drukāto materiālu – laikrasktu, grāmatu, arhīva lietu, karšu, fotoattēlu - digitalizācija, lielāko uzmanību pievēršot fiziski sliktā stāvoklī esošajiem, apdraudētākajiem un tikai vienā eksemplārā eksistējošajiem papīra materiāliem, kā arī digitāli radīto teksta materiālu saglabāšana.
Īstenotie projekti Kompetences
Digitalizēšana Uzglabāšana Izplatīšana
2.1. Nosaukums
Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka
Apraksts
LNB īsteno projektu Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka (LNDB)1 kopš 2006. gada, un tā mērķis ir digitalizēt,
ilgtermiņā saglabāt un nodrošināt piekļuvi visam Latvijas kultūras mantojumam. Šī mērķa sasniegšanai galvenais
projekta uzdevums ir izveidot visām Latvijas kultūras institūcijām izmantojamu digitalizācijas infrastruktūru,
nodrošinot jebkurai institūcijai iespēju digitalizēt tās krājumus, pārvaldīt tās digitalizētos objektus un nodrošināt
to ilgtermiņa saglabāšanu un pieejamību sabiedrībai. Visas LNB īstenotās digitalizācijas aktivitātes un projekti
konceptuāli atbalsta LNDB projekta mērķa un uzdevumu sasniegšanu.
Projekta pirmajā posmā, no 2006. līdz 2008. gadam, tika izstrādāta digitālo objektu pārvaldības un ilgtermiņa
saglabāšanas sistēmas DOM pirmā kārta un periodisku izdevumu piekļuves sistēmas periodika.lv pirmā kārta ar
300 000 laikrakstu lappušu, kā arī kā pilotprojekti izveidotas vairākas digitālās kolekcijas – “Dziesmu svētki”,
“Jāzeps Vītols” u.c. Pirmā posma galvenais uzdevums bija veidot digitalizācijas kompetences, tai skaitā tika
izstrādāta “Ciparotāja rokasgrāmata”2 - informatīvs materiāls par kvalitatīvu digitālo reprodukciju veidošanas
pamatprincipiem — skenēšanu, arhīvdatņu un lietojumdatņu izgatavošanu, datu organizāciju, kuru kā vadlīnijas
var izmantot visas kultūras iestādes, kas vēlas veidot labas kvalitātes digitālos krājumus. Tāpat projekta pirmajā
LNB (t.sk.
ārpak.)
LNB Autortiesību
ierobežojumi, saturs
pieejams vietnēs
lndb.lv, periodika.lv
u.c. LNB saskarnēs,
neaizsargātie
materiāli publiski,
aizsargātie – LNB
telpās un publisko
bibliotēku tīklā
35
posmā attīstīta LNDB tehniskā infrastruktūra – serveri un digitalizācijas iekārtas, t.sk. plašu digitalizācijas studija
un skeneri.
Lai gan LNDB projekta rezultātā ir digitalizēts samērā liels papīra satura apjoms, tie ir tikai 5% no visa LNB
krājuma. Projekta ietvaros, pirmkārt, tika digitalizēts tas saturs,, kas uzskatīts par svarīgāko, piemēram, vienā
eksemplārā esošie materiāli un tie, kurus pēc iespējas ātrāk bija nepieciešams pasargāt no bojāejas. Taču
joprojām ir ļoti liels apjoms kultūrvēsturiska mantojuma papīra formātā, ko būtu nepieciešams digitalizēt.
Rezultāts
Izstrādāta DOM sistēma un satura piekļuves sistēmas www.lndb.lv un periodika.lv.
Digitalizēti un padarīti pieejami sabiedrībai 300 000 laikrakstu lappušu, vairāki tūkstoši
attēlizdevumu (plakātu, atklātņu, ekslibru u.c.), vairāki desmiti citu materiālu (notis, kartes u.c.).
Izveidota “Ciparotāja rokasgrāmata”.
2.2. Nosaukums
Digitālās bibliotēkas izveide – 2.kārta
Apraksts
Šī ERAF finansētā projekta, kas tika īstenots no 2009. līdz 2013. gadam, galvenais mērķis bija būtiski attīstīt LNDB
infrastruktūru, saturu un sabiedrībai pieejamos e-pakalpojumus visplašākajām lietotāju grupām, nodrošinot
materiāliem attālinātu piekļuvi tīmeklī digitālā formātā, kā arī informācijas pilnteksta meklēšanu.
Projekta ietvaros tika digitalizēts 4 312 500 grāmatu un laikrakstu lappušu, īstenota laikrakstu piekļuves sistēmas
periodika.lv izstrādes otrā kārta un izstrādāta piekļuves sistēma digitalizētajām grāmatām gramatas.lndb.lv,
saglabātas 3 000 Latvijas tīmekļa vietnes un nodrošināta piekļuve tām vietnē webarhivs.lndb.lv, kā arī
digitalizētas un iekļautas nacionālajā elektroniskajā kopkatalogā 600 000 kataloga kartītes.
Digitalizētie materiāli ir pieejami ievērojot Autortiesību likuma regulējumu – ar autortiesībām aizsargātie
materiāli ir pieejami no LNB un Latvijas publisko bibliotēku telpās esošajiem datoriem.
Rezultāts
Izstrādātas vietnes periodika.lv, gramatas.lndb.lv, webarhivs.lndb.lv.
Digitalizēti un padarīti pieejami sabiedrībai 4 213 500 laikrakstu lappušu, 3 000 tīmekļa vietņu,
600 000 bibliogrāfisko ierakstu.
LNB (ārpak.) LNB Autortiesību
ierobežojumi, saturs
pieejams vietnēs
periodika.lv,
gramatas.lndb.lv,
webarhivs.lndb.lv,
neaizsargātie
materiāli publiski,
aizsargātie – LNB
telpās un publisko
bibliotēku tīklā
36
1 http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/about.html
2.3. Nosaukums
Latvijas Valsts vēstures arhīva projekts „Raduraksti”
Apraksts
2007.gadā tika atklāts LNA projekts „Raduraksti” 1 , kas ļauj tiešsaistē pētīt Latvijas Valsts vēstures arhīva
dokumentus. Projekta pamatmērķis ir paplašināt dokumentārā mantojuma pieejamību, lai palielinātu
iedzīvotāju identitātes un dzimtu vēstures pētniecības iespējas, kā arī lai nodrošinātu dokumentu oriģinālu
saglabāšanu, izveidojot mūsdienām atbilstošu dokumentu drošības un izmantošanas fondu. „Radurakstu”
projekta ietvaros tika digitalizēti šādi dokumenti:
1. Dzimušo un kristīto reģistri;
2. Saderināto, uzsaukto un laulāto reģistri;
3. Laulāto hronoloģiskos reģistri;
4. Mirušo reģistri;
5. Iesvētīto saraksti;
6. 18.-19.gs. (dvēseļu) revīziju saraksti;
7. Viskrievijas tautas skaitīšanas dokumenti.
Lai arī šī projekta ietvaros tika digitalizēts liels apjoms kultūrvēsturisku dokumentu , tomēr LNA krājumos
joprojām ir ļoti daudz nedigitalizētu papīra dokumentu, kas ir jādigitalizē, lai nodrošinātu to ilgtspējīgu
saglabāšanu.
Rezultāts
Projekta ietvaros izveidot portāls www.raduraksti.lv, kurā pieejamas digitalizētas baznīcu
grāmatas, tautas skaitīšanas u.c. dokumenti to oriģinālā izskatā, kuros atrodama
pamatinformācija dzimtas koka izveidei.
LNA LNA Publiski pieejams
portālā www.lvva-
raduraksti.lv, LNA
2.4. Nosaukums
Digitālās bibliotēkas pakalpojumu attīstība
Apraksts
Šī ERAF finansētā projekta, kas tika īstenots no 2010. līdz 2013. gadam, galvenais mērķis bija radīt kvalitatīvi
jaunus LNDB pakalpojumus ar nolūku nodrošināt ātru un ērtu pieeju digitalizētajiem informācijas resursiem.
Projekta ietvaros tika izveidots vienotas informācijas meklēšanas pakalpojums visos LNB un partneru
elektroniskajos resursos - bibliogrāfiskajos resursos, pilna teksta datu bāzēs un digitālajās kolekcijās –,
LNB (ārpak.) LNB Autortiesību
ierobežojumi, saturs
pieejams vietnēs
www.lndb.lv,
kartes.lndb.lv,
www.lasamkoks.lv,
neaizsargātie
materiāli publiski,
37
izstrādājot otro kārtu LNDB publiskajai saskarnei www.lndb.lv, izstrādāta digitālo objektu pārvaldības sistēmas
DOM otrā kārta, tai skaitā nodrošinot iespēju partneriem tiešsaistē nodot digitālos objektus, izstrādāta saskarne
digitālo materiālu saņemšanai no satura partneriem (TPS), izstrādāta digitālo kolekciju veidošanas sistēma, kas
ļauj veidot individualizētas saskarnes digitālajām kolekcijām un virtuālajām izstādēm, izmantojot DOM sistēmā
ievietotos objektus, digitalizēti, t.sk. ģeoreferencēti, vairāki tūkstoši karšu un izveidota vietne karšu pārlūkošanai
kartes.lndb.lv, izveidots materiālu digitalizācijas pēc pieprasījuma pakalpojums, nodrošinot tiešsaistes samaksu
par pakalpojumiem un materiālu saņemšanu tiešsaistē, izstrādāts mobilās digitālās bibliotēkas pilotprojekts,
izstrādāta digitālās bibliotēkas saskarne cilvēkiem ar īpašām vajadzībām viegli.lnb.lv, izstrādāta digitālās
bibliotēkas saskarne bērniem “Lasāmkoks”, www.lasamkoks.lv, īstenots tezauros balstītas informācijas
meklēšanas pakalpojums un izveidots vecās rakstības tulkošanas pakalpojums, kas nodrošina lasītājiem iespēju
pārveidot senos latviešu tekstus mūsdienu valodā, aizvietojot senvārdus, vārdu sintaksi un morfoloģiju.
Ievērojami attīstīta LNDB tehniskā infrastruktūra, t.sk. skeneri, serveri un datu uzglabāšanas kapacitāte,
izmantojot lenšu tehnoloģiju.
Rezultāts
Izstrādāta DOM sistēma, TPS sistēma, satura piekļuves sistemas www.lndb.lv, kartes.lndb.lv,
www.lasamkoks.lv, viegli.lnb.lv, vairāki citās vietnēs integrēti pakalpojumi (tezauros balstīta
meklēšana, vecās rakstības tulkošanas pakalpojums, digitalizācijas pēc pieprasījuma
pakalpojums).
Digitalizēti un padarīti pieejami sabiedrībai vairāki tūkstoši karšu.
aizsargātie – LNB
telpās un publisko
bibliotēku tīklā
2.5. Nosaukums
Europeana Local
Apraksts
Šī programmas eContent+ sadarbības projekta ietvaros LNB digitalizēja apmēram 30 000 vēsturisko fotogrāfiju,
kurās attēlota Latvija daba, cilvēki un vietas no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Projekta, kas tika īstenots
no 2008. līdz 2010. gadam, mērķis bija iesaistīt digitalizācijas procesos arī reģionālās un lokālās institūcijas, līdz
ar to projekta īstenošanā tikai iesaistītas vairāk kā 40 Latvijas satura partneri, kas digitalizēja un piegādāja
attēlus. Projekta ietvaros digitalizētie objekti tika piegādāti Eiropas digitālajai bibliotēkai Europeana, kā arī
projekta ietvaros tika izveidota digitālā kolekcija “Zudusī Latvija”, kas tiek papildināta un attīstīta arī pēc projekta
beigām, šobrīd sasniedzot 42 000 tūkstošus objektu, no kuriem 2 000 ievietojuši sabiedrības pārstāvji.
Rezultāts
LNB un satura
partneri
LNB,
Europeana
Publiski pieejams (ar
ūdenszīmēm)
www.zudusilatvija.lv
38
Digitalizēti 30 000 fotogrāfiju (pēc projekta beigām vēl 12 000), izveidota digitālā kolekcija “Zudusī
Latvija” (www.zudusilatvija.lv), saturs piegādāts Europeana.
2.6. Nosaukums
Europeana Travel
Apraksts
Šī programmas eContent+ sadarbības projekta mērķis bija papildināt Eiropas digitālo bibliotēku Europeana ar
kartēm un citu saturu, kas saistīts ar ceļošanu. Projekta ietvaros LNB digitalizēja vairākus simtus karšu un
apmēram 70 grāmatas un bukletus par ceļošanas tēmu. Projekta, kas tika īstenots no 2009. līdz 2011. gadam,
ietvaros digitalizētie objekti tika piegādāti Eiropas digitālajai bibliotēkai Europeana, kā arī ir pieejami LNDB.
Rezultāts
Digitalizētas 800 kartes un 70 grāmatas un bukleti.
LNB LNB,
Europeana
Publiski pieejams
www.lndb.lv
2.7. Nosaukums
Europeana Newspaper
Apraksts
Šī programmas ICT-PSP sadarbības projekta mērķis bija papildināt Eiropas digitālo bibliotēku Europeana ar
vēsturiskajiem laikrakstiem. Projekta ietvaros no 2012. līdz 2015. gadam LNB piegādāja projektam 500 000
laikrakstu lappušu, kas tika digitalizētas vēl pirms LNDB projekta uzsākšanas, un projekta ietvaros tā partneri
veica teksta atpazīšanu un padarīja tos pieejamus īpašā Europeana laikrakstu pārlūkošanas saskarnē:
http://www.theeuropeanlibrary.org/tel4/newspapers.
Rezultāts
Padarīti pieejami 500 000 laikrakstu lappušu.
LNB LNB,
Europeana
Publiski pieejams
http://www.theeuro
peanlibrary.org/tel4/
newspapers
2.8. Nosaukums
Europeana Sounds
Apraksts
Šī programmas ICT-PSP sadarbības projekta mērķis ir papildināt Eiropas digitālo bibliotēku Europeana ar audio
saturu – no mūzikas līdz runām un dabas skaņu ierakstiem. Projekta ietvaros no 2014. līdz 2017. gadam LNB
digitalizēs un piegādās Europeana 2 000 ierakstu.
LNB LNB,
Europeana
Publiski pieejams
audio.lndb.lv
39
1 http://www.kis.gov.lv/projekti/arhiviem/vienotas-valsts-arhivu-informacijas-sistemas-izstrades-un-ieviesanas-2-karta/
2.9. Nosaukums
Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas 1. un 2.kārta
Apraksts
VVAIS1 sistēmas attīstība ir notikusi 2 kārtās, otrā kārta ir noslēgusies 2014.gadā.
VVAIS 1. kārtas projekta mērķis bija izveidot vienotu arhīvu informācijas sistēmu, lai nodrošinātu:
1. Arhīva pamatfunkcijas – aprakstu veidošanu, vienību saglabāšanu, vienotu klientu apkalpošanu;
2. Informācijas pieejamību tiešsaistē;
3. Valsts un pašvaldību institūciju elektronisko dokumentu un datu uzkrāšanu un saglabāšanu.
KISC sadarbībā LNA 2014.gadā beidza īstenot VVAIS 2. kārtu, kuras ietvaros notika sistēmas attīstīšana, tika
izveidoti vairāki e-pakalpojumi, piemēram, lietu pasūtīšana lasītavā un dokumentu kopiju pasūtīšana. VVAIS 2.
kārtas projekta mērķis bija attīstīt esošos un izstrādājāt jaunus sistēmas moduļus, kuri atbalsta nacionālā arhīva
fonda dokumentu digitalizāciju un pieejamības nodrošināšanu, kā arī valsts un pašvaldību institūciju
elektronisko dokumentu un datu centralizētu uzkrāšanu, saglabāšanu un pieejamību, lai veicinātu e-pārvaldes
funkcionēšanu un e-pakalpojumu pieejamību sabiedrībai. VVAIS sistēmā ir nodrošināta regulāra un automātiska
satura nodošana EUROPEANA sistēmai izmantojot APEnet pieeju.
Šīs sistēmas izmantošana pašreiz ir ierobežota, jo sistēmā ir neliels datu apjoms, tāpēc meklēšana lietu līmenī
praktiski nav iespējama.
Rezultāts
Izstrādāta Vienota valsts arhīvu informācijas sistēma, kas ļauj digitalizēt LNA fonda dokumentus
un nodrošina to pieejamību, kā arī nodrošina valsts un pašvaldību institūciju elektronisko
dokumentu un datu centralizētu uzkrāšanu, saglabāšanu un pieejamību.
N/A KISC
Drīzumā pieejms
40
1 http://www.kis.gov.lv/projekti/arhiviem/parrobezu-e-arhivs/
2.10. Nosaukums
Portāls „Pārrobežu E-arhīvs”1
Apraksts
Projekts „Pārrobežu E-arhīvs” īstenots no 2012. līdz 2014.gadam Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu
sadarbības programmas 2007.-2013. gadam ietvaros. Projekts īstenots ar mērķi saglabāt Igaunijas, Latvijas un
Krievijas arhīvos uzkrāto pierobežu reģiona vēsturisko un kultūras mantojumu, kā arī nodrošināt visu triju valstu
iedzīvotāju piekļuvi šim mantojumam.
Rezultāts
Projekta rezultātā digitalizēti vairāk nekā 11 000 dokumenti (t.sk. tekstuālais materiāls,
fotogrāfijas un kartes) un vairāk nekā 500 000 dokumentu vienības padarītas pieejamas Latvijas,
Igaunijas, Krievijas valstu iedzīvotājiem.
LNA KISC Publiski pieejams
portālā
www.earchive-
estlatrus.eu
2.11. Nosaukums
Latvijas padomju perioda nonkonformisma grafikas krājuma pilna saglabāšana un tai nepieciešamās
materiāli tehniskās bāzes nodrošinājums
Apraksts
Projekts īstenots no 2009. līdz 2011.gadam Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta ietvaros. Projekts
ietvaros tika digitalizēti vairāki tūkstoši padomju perioda nonkonformisma grafikas darbu no LNB, LNA, Latvijas
Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Okupācijas muzeja, Rīgas Vēstures
un kuģniecības muzeja, Latvijas Kara muzeja un Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājumiem, izveidojot virtuālu
šīs kolekcijas reģistru. Projekta vadību, metodiskās konsultācijas un reģistra izveidi veica LNB.
Rezultāts
Projekta rezultātā digitalizēti vairāki tūkstoši grafikas darbu.
LNB, LNA,
muzeji
LNB Autortiesību
ierobežojumi, saturs
pieejams vietnē
www.lndb.lv LNB
telpās, kā arī muzeju
telpās
Pamatdarbības aktivitātes
2.12. Nosaukums
LNB plānveida digitalizētais papīra saturs
Apraksts
LNB LNB
Autortiesību
ierobežojumi, saturs
pieejams vietnēs
www.lndb.lv,
kartes.lndb.lv,
41
LNB plānveidīgi īsteno papīra satura – grāmatu, laikrakstu, karšu, attēlizdevumu - digitalizēšanu pašu spēkiem,
piemēram, veidojot digitālas kolekcijas, aizpildot satura “robus”, kas radušies masveida digitalizācijas projektos,
reaģējot uz lasītāju pieprasījumiem, īstenojot līgumus ar sadarbības partneriem, kā arī pildot LNB digitalizācijas
plānus.
Rezultāts
Digitalizēti vairāki tūkstoši papīra materiālu gadā.
periodika.lv,
gramatas.lndb.lv,
neaizsargātie
materiāli publiski,
aizsargātie – LNB
telpās un publisko
bibliotēku tīklā
2.13. Nosaukums
Digitāli radītā satura saglabāšana
Apraksts
LNB plānveidīgi īsteno digitāli radītā satura saglabāšanu, t.sk. obligātā eksemplāra ietvaros. LNB saglabā Latvijā
izdotās e-grāmatas, tīmeklī publicētos teksta materiālus, kā arī Latvijas tīmekļa lapas.
Rezultāts
Saglabāti vairāki tūkstoši materiālu gadā.
LNB LNB Autortiesību
ierobežojumi, saturs
pieejams vietnēs
www.lndb.lv,
webarhivs.lndb.lv,
neaizsargātie
materiāli publiski,
aizsargātie – LNB
telpās un publisko
bibliotēku tīklā
2.14. Nosaukums
LNB digitalizācija pēc pieprasījuma
Apraksts
LNB veic digitalizāciju pakalpojuma “Digitalizācija pēc pieprasījuma” ietvaros. Gada laikā tiek izpildīti vairāki simti
pieprasījumu. Gadījumos, ja klients pasūta visu izdevumu, kā arī gadījumos, ja tiek pasūtīti attēlizdevumi, tiek
veikta materiālu pēcapstrāde un tie tiek ievietoti LNDB; ja tiek digitalizēti materiālu fragmenti, piemēram,
žurnālu raksti, tie ir pieejami tikai pasūtītājam un netiek ievietoti LNDB.
Rezultāts
Digitalizēti vairāki simti grāmatu un attēlizdevumu gadā.
LNB LNB Autortiesību
ierobežojumi, saturs
pieejams vietnēs
www.lndb.lv,
kartes.lndb.lv,
periodika.lv,
gramatas.lndb.lv,
neaizsargātie
materiāli publiski,
aizsargātie – LNB
telpās un publisko
bibliotēku tīklā;
atsevišķi materiāli
nav pieejami
42
2.15. Nosaukums
Papīra satura digitalizēšana pēc pieprasījuma
Apraksts
LNA nacionālajā arhīvā digitalizē papīra saturu pēc pieprasījuma, piemēram, klienta pasūtījuma.
Rezultāts
Pēc pieprasījuma katru gadu tiek digitalizētas apmēram 500 lappuses.
LNA LNA
Pieejams pēc
pieprasījuma
2.16. Nosaukums
Pieminekļu aprakstu digitalizēšana
Apraksts
VKPAI ar saviem resursiem digitalizē pieminekļu aprakstus, izmantojot fotografēšanas tehniku.
Rezultāts
Digitalizēta daļa pieminekļu aprakstu.
VKPAI VKPAI Nav brīvi pieejams
2.17. Nosaukums
Karšu digitalizēšana
Apraksts
LNA periodiski digitalizē lielformāta papīra materiālus.
Rezultāts
Līdz šim digitalizētas apmēram 10 000 kartes.
LNA LNA Nav brīvi pieejams
2.18. Nosaukums
Arhīva aprakstu digitalizēšana
Apraksts
LNA digitalizē lietu aprakstus fondu līmenī - informācija ir pieejama tikai par fondu kopumā, bet nav ievadīta
informācija par atsevišķām fondā esošām lietām.
Rezultāts
Digitalizēts apmēram 1% aprakstu lietu līmenī, bet ap 21 miljonu lietu joprojām ir papīra formā
un nav pieejami elektroniskā veidā.
LNA LNA Nav brīvi pieejams
43
Šajā tabulā apkopots esošās situācijas izvērtējums par papīra satura digitalizāciju salīdzinājumā ar normatīvajos aktos iezīmētajiem virzieniem (skat. sadaļu „Programmas
jomas raksturojums”). Izvērtējums veikts, analizējot gan papīra satura esošās situācijas novērtējumu, gan normatīvajos aktos iezīmētos virzienus kultūras mantojuma
digitalizācijas ilgtspējīgai attīstībai.
Tabula Nr. 2.7. Esošās situācijas izvērtējums papīra satura digitalizācijas jomāsalīdzinājumā ar normatīvajos aktos iezīmētajiem virzieniem
Process Analīze
PAPĪRA SATURS
Satura
digitalizācija
Virziens: Veikt mērķtiecīgu kultūras mantojuma digitalizēšanu, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm
Situācija: Līdz šim kultūras iestādes periodiski ir īstenojušas vairākus apjomīgus projektus, kuru rezultātā tika digitalizēts ievērojams papīra satura apjoms. Vienlaikus, ņemot vērā kultūras iestādēm pieejamo finansējumu un digitalizēšanas kapacitāti, tās pašu spēkiem digitalizē papīra saturu. LNA priekšmetisko saturu (fotogrāfijas) digitalizē pašu spēkiem un uzglabā tās savā informācijas sistēmā. Tāpat arī VKPAI pašu spēkiem digitalizē fotogrāfijas un uzglabā tās savā informācijas sistēmā, tādējādi ierobežojot sabiedrības piekļuvi digitalizētajam saturam. Kultūras iestādēs ir attīstīta infrastruktūra un informācijas sistēmas, ar kuru palīdzību tās var sekmīgi digitalizēt to krājumā esošo saturu un nodrošināt to pieejamību sabiedrībai. Tāpat iestādes apkopo un saglabā arī digitāli radītos dokumentus. Tā, piemēram, LNA aktīvi strādā pie tā, lai digitāli radītie dokumenti nonāktu glabāšanā pie LNA, kā to paredz Arhīvu likums. LNB, sadarbojoties ar grāmatu izdevniecībām, saņem e-grāmatas, saglabā tīmeklī publicētos dokumentus un tīmekļa lapas, ko glabā LNDB sistēmā.
Vērtējums: Līdz šim ir īstenota virkne papīra satura digitalizēšanas pasākumu. Tomēr joprojām kultūras iestādēs glabājas liels papīra satura apjoms, kuru vēl nepieciešams digitalizēt, lai to saglabātu un nodrošinātu tā pieejamību arī nākamajām paaudzēm. Tāpēc jāuzlabo papīra satura digitalizēšnas kārtība un visas papīra satura digitalizēšanas jomas ilgtermiņa plānošana, tāpat jāapkopo labākās prakses pieredze, jāpapildina vadlīnijas.
Virziens: Attīstīt standartizētas objektu aprakstīšanas (metadatu) vadlīnijas un risinājumus
Situācija: LNB ir izveidojusi „Ciparotāja rokasgrāmatu”, kas ir praktisks palīglīdzeklis kultūras iestādēm, kas vēlas digitalizēt kultūras mantojumu. Grāmatā ietvertas arī vadlīnijas objektu aprakstīšanai (metadatiem). LNA un KISC ir izstrādājušas Vadlīnijas dokumentu digitalizācijai valsts arhīvos, bet tās ir saistošas tikai LNA.
Vērtējums: Šobrīd izstrādātās metadatu vadlīnijas papīra saturam nav saistošas visai kultūras mantojuma digitalizēšanas nozarei, tāpēc ir gadījumi, kad kultūras iestādes objektus apraksta katra pēc savām metodēm un tehnikas, līdz ar to aprakstīto objektu (metadatu) kvalitātes līmenis ir atšķirīgs. Lai attīstītu standartizētus metadatu ievades risinājumus, nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu, kas noteiks, ka iestādēm objekti jāapraksta pēc vienotām vadlīnijām.
Virziens: Optimāli izmantot digitalizācijas iespējas, attīstot kompetenču centrus kultūras iestāžu un valstu starpā(tehnika, cilvēku resursi, zināšanas)
1
44
Process Analīze
Situācija: Lielākie projekti ir veikti izmantojot ārpakalpojumu, bet, kas attiecas uz iestāžu infrastruktūras izmantošanu, kultūras iestādes iespēju robežās mēģina optimāli izmantot to digitalizēšanas iespējas. Tā, piemēram, LNB īpašumā esošo ruļļu skeneri plānots izmantot arī VKPAI karšu digitalizācijai.
Vērtējums: Šobrīd iestādēm ir pieejama infrastruktūra papīra satura digitalizācijai tomēr jāatzīst, kā tā ir visai novecojusi un nepieciešama tās atjaunošana. Katra kultūras iestāde atsevišķi ir uzkrājusi papīra satura digitalizācijas kompetenci. Efektīvai kultūras mantojuma digitalizācijai nepieciešama cieša sadarbība, pasākumu koordinēšana un kopīga pieejamo resursu izmantošana, tāpēc jāveido kompetenču centri, kas būs atbildīgi par digitalizācijas procesu un digitalizācijas infrastruktūras uzturēšanu.
Digitālā satura
uzglabāšana
Virziens: Attīstīt standartizētus un efektīvus digitalizētā kultūras mantojuma uzglabāšanas risinājumus
Situācija: Šobrīd iestāžu iespēju robežās notiek uzglabāšanas kompetences un infrastruktūras centralizēšana. Muzeji digitalizētā papīra satura glabāšanu ir nodevuši KISC, LNA digitalizētā papīra materiālu satura glabāšanu ir nodevuši gan KISC, gan paši uzglabā to, bet LNB un VKPAI digitalizēto papīra materiālu saturu uzglabā paši savās sistēmās un iekšējos serveros.
Vērtējums: Lai arī šobrīd ir uzsākta uzglabāšanas kompetences un infrastruktūras centralizēšana, joprojām var apgalvot, ka glabāšana notiek visai sadrumstaloti, jo nav izstrādāti vienoti standarti digitalizētā satura uzglabāšanai. Tāpat iestādēs ir jāpalielina esošie datu masīvi, jo digitalizētais papīra materiālu saturs aizņem daudz vietas datu masīvos. Ņemot vērā, ka valsts iestādēs tiek uzglabāti digitāli dzimušie dokumenti, kas nav aprakstīti pēc vienotiem standartiem, būtu nepieciešams izstrādāt sistēmu/ saskarni šī satura objektu aprakstīšanai un satura nodošanai uzglabāšanas kompetenču centram
Digitālā satura
pieejamības
nodrošināšana
un izplatīšana
Virziens: Nodrošināt valsts rīcībā esošā digitalizētā kultūras mantojuma brīvu pieejamību sabiedrībai un privātajam sektoram (izklaidei, izglītībai vai darbam) arī vispasaules tīmeklī, tādā veidā veicinot sabiedrības brīvu un vienlīdzīgu piekļuvi digitalizētajam saturam
Situācija: Šobrīd digitalizētais neaizsargātais papīra saturs lietotājiem ir brīvi pieejams dažādās kultūras iestāžu izveidotās interneta vietnēs. Vienlaikus jāatzīst, ka ne viss neaizsargātais saturs ir brīvi pieejams interneta vidē.
Vērtējums: Ir potenciāls sasniegt plašāku digitalizētā papīra satura piejaamību, nodrošinot pēc iespējas lielāku LNA un VKPAI neaizsargāto digitalizēto papīrasatura pieejamību internetā, kā arī nodrošinot iespēju par atbilstošu samaksu autortiesību atlīdzības apmērā iepazīties ar visu aizsargāto līdz šim digitalizēto papīra saturu interneta vidē (ne tikai bibliotēkās).
Virziens: Centralizēt satura izplatīšanu, attīstīt esošos un radīt jaunus e-pakalpojumus, kas būtu ērti izmantojami un lietotāja vajadzībām atbilstoši
Situācija: Līdz šim ir izveidoti vairāki risinājumi brīvai un vienlīdzīgai digitalizētā papīra satura piekļuvei un tā izmantošanai. Tā, piemēram, LNB digitalizēto neaizsargāto papīra saturu lietotāji var bez maksas aplūkot LNDB un saistītajās satura piekļuves sistēmās – periodika.lv, gramatas.lndb.lv, kartes.lndb.lv, audio.lndb.lv, webarhivs.lndb.lv u.c.. Savukārt LNB ar autortiesībām aizsargāto digitalizēto saturu lietotāji var aplūkot LNDB un saistītajās satura piekļuves sistēmās LNB telpās un publiskajās bibliotēkās. LNA projekta „Raduraksti” ietvaros digitalizētais papīra saturs brīvi pieejams portālā www.lvva-raduraksti.lv bez jebkādiem ierobežojumiem. Ir izveidoti divi vienotās meklēšanas risinājumi – www.lndb.lv un www.monta.lv, tomēr neviens no tiem nesniedz piekļuvi visiem digitalizētajiem resursiem.
45
Process Analīze
Vērtējums: Ņemot vērā to, ka katra kultūras iestāde savu digitalizēto papīra saturu izvieto atsevišķās vietnēs, lietotājam ir jāpārzin visus kultūras iestāžu e-pakalpojumus, lai tas varētu iegūt visapterošu informāciju par kultūrvēsturisko saturu. Tāpēc nepieciešams attīstīt vienotu meklēšanas risinājumu jeb platformu, kurā būtu pieejams visu kultūras iestāžu digitalizētais papīra saturs un to metadati, kā arī nodrošināta ērta meklēšanas un atlasīšanas funkcija.
Autortiesību
uzskaite un
pārvaldība
4
Virziens: Nodrošināt pēc iespējas plašāku piekļuvi digitalizētajam neaizsargātajam saturam un nodrošināt, ka pēc digitalizēšanas tas joprojām ir neaizsargāts un tam netiek izmantotas pārāk uzkrītošas ūdenszīmes
Situācija: Šobrīd lielākā daļa no neaizsargātā digitalizētā papīra satura lietotājiem brīvi ir pieejama kultūras iestāžu izveidotajās interneta vietnēs. Tā, piemēram, LNB neaizsargātais saturs brīvi pieejams LNDB un saistītajās satura piekļuves sistēmās, LNA projekta „Raduraksti” ietvaros digitalizētais saturs pieejams portālā www.lvva-raduraksti.lv, nodrošinot, ka arī pēc digitalizēšanas tas ir palicis neaizsargāts un brīvi pieejams. Ar autortiesībām neaizsargātais papīra saturs, kas tiek ievadīts NMKK sistēmā, tiek papildināts ar ūdenszīmēm, kas apgrūtina satura atkārtotu izmantošanu.
Vērtējums: Līdz šim autortiesību jautājumi attiecībā uz digitalizēto papīra saturu nav tikuši līdz galam atrisināti, tāpēc joprojām ir liels digitalizētā papīra satura apjoms, kas sabiedrībai nav pieejams līdz galam neatrisinātu autortiesību jautājumu dēļ. Pieņemot, ka ir iespējams atrisināt autortiesību jautājumus, iespējams palielināt sabiedrības piekļuvi digitalizētajam saturam, it īpaši attiecībā uz digitāli radīto saturu.
Digitālā satura
izplatīšana gala
lietotājiem –
EUROPEANA
5
Virziens: Nodrošināt visa, it īpaši par valsts finansējumu digitalizētā neaizsargātā kultūras mantojuma, iekļaušanu EUROPEANA
Situācija: Latvija aktīvi piedalās EUROPEANA veidošanā. LNA VVAIS sistēmā ir nodrošināta daļēja satura nodošana EUROPEANA sistēmai, izmantojot APEnet pieeju. LNDB sistēmā ir nodrošināta regulāra un automātiska satura nodošana EUROPEANA digitālajai bibliotēkai. Muzeju NMKK sistēma digitalizēto papīra saturu periodiski nodod EUROPEANA digitālajai bibliotēkai, izmantojot ATHENA sistēmu.
Vērtējums: Pagaidām kultūras iestāžu EUROPEANA bibliotēkai nodotais digitālais papīra satura apjoms ir salīdzinoši mazs, kas galvenokārt skaidrojams ar to, ka iestāžu sistēmas nav pietiekami attīstītas, lai spētu nodrošināt lielu apjomu digitalizētā satura nodošanu. No otras puses jāņem vērā, ka EUROPEANA tehniski nespēj pilnvērtīgi pieņemt lielu daļu digitalizētā satura, proti, saturu, kuram veikta pilna teksta atpazīšana un indeksācija, tātad, digitalizētos laikrakstus, žurnālus un grāmatas. Jāveido vienots process automatizētai digitalizētā satura nodošanai EUROPEANA digitālajai bibliotēkai, jo šobrīd ir radusies situācija, ka kultūras iestāžu informācijas sistēmas nenodrošina pietiekamu savstarpējo sadarbspēju un zināmā mērā dublējas funkcionalitātes ziņā.
Digitālā satura
izplatīšana gala
lietotājiem –
bibliotēkas,
skolas un
kultūras iestādes
6
Virziens: Nodrošināt bibliotēkās esošā satura pieejamību un nodošanu informācijas un dokumentācijas organizācijām izglītības, attīstības, pētniecības, mūžizglītības mērķiem bez īpašumtiesību maiņas (palielināt deponēšanas efektivitāti)
Situācija: Publiskajās bibliotēkās lietotājiem ir pieejams LNB digitalizētais papīra saturs bez jebkādiem ierobežojumiem. Tāpat publiskajās bibliotēkās pieejams arī projekta „Raduraksti” ietvaros digitalizētais papīra saturs un NMKK sistēmā ievadītais neaizsargātais papīra saturs. Tāpat arī izglītības iestādēm bez maksas ir pieejams neaizsargātais digitalizētais papīra saturs, kas var tikt izmantots izglītības, attīstības, pētniecības un mūžizglītības mērķiem, un neliela daļa aizsargātā satura, ja vien tiek ievērotas autortiesības; tomēr akadēmiskās un skolu bibliotēkas tehnisku ierobežojumu dēļ – piekļuves nav, jo tās nav iekļautas publisko bibliotēku tīklā.
46
Process Analīze
Vērtējums: Šobrīd bibliotēkās ir pieejama lielākā daļa digitalizētā papīra satura. Daļa digitalizētā papīra satura pieejama izglītības iestādēs, piemēram, skolām tiek piešķirta parole aizsargātā satura izmantošanai, tomēr tām pieejamais materiālu apjoms ir salīdzinoši neliels. Līdz ar to būtu vēlams nodrošināt plašāku papīra kultūras mantojuma nodošanu izglītības, attīstības, pētniecības un mūžizglītības mērķiem.
Digitālā satura
izplatīšana gala
lietotājiem –
komersanti
7
Virziens: Padarīt valsts pārziņā esošos datus brīvi pieejamus digitālā formā, radot iespēju privātā, nevalstiskā un zinātniskā sektora nepastarpinātai iesaistei uz valsts datiem bāzētu e-pakalpojumu, kultūras un izglītības satura un produktu radīšanai, kā arī starptautiskās sadarbības veicināšanai (ievērojot autortiesības un blakustiesības)
Situācija: Ar papīra satura digitalizāciju nodarbojas atsevišķas kultūras iestādes, kā piemēram, LNB, LNA, VKPAI un muzeji. Šo iestāžu digitalizētais aizsargātais saturs var tikt izmantots komerciāliem nolūkiem, vienojoties ar tiesību īpašniekiem par šī satura izmantošanu. Savukārt neaizsargātais saturs ir brīvi pieejams ikvienam interesantam, vēršoties pie attiecīgās iestādes vai pieslēdzoties attiecīgai sistēmai.
Vērtējums: Šobrīd neviena no izveidotajām sistēmām nenodrošina piekļuvi aizsargātajam saturam, piedāvājot ērti veicamus norēķinus par satura izmantošanu, kas ietver atlīdzību tiesību īpašniekiem. Tāpēc jāattīsta centralizēta sistēma, kurā privātā, nevalstiskā un zinātniskā sektora pārstāvjiem būtu ērti pieejams aizsargātais saturs, kā arī vienkāršā veidā veicami norēķini par darbu izmantošanu, kas īpaši nozīmīgi būtu attiecībā uz digitāli radīto saturu, kuram varētu būt vienkāršāk atrisināt autortiesību jautājumus. Papildus nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai atbalstītu valsts un privātā sektora sadarbību.
2.2.3 Priekšmetu saturs
Šajā tabulā ir apkopots priekšmetu satura jomas esošās situācijas izvērtējums. Izvērtējums veikts, analizējot publiski pieejamo un intervijās iegūto informāciju par veiktajiem
projektiem priekšmetu satura digitalizēšanas jomā.
Tabula Nr. 2.8. Esošā situācija priekšmetiskā satura digitalizācijas jomā
3. PRIEKŠMETU SATURS
Ar priekšmetu satura digitalizāciju šīs koncepcijas ietvaros tiek saprasta muzeja satura digitalizācija, ar fokusu uz muzeju priekšmetiem (izņemot papīra materiālus, t.sk. fotogrāfijas, kartes, rokrakstus, un audiovizuālos materiālus), kā arī kultūras vēstures pieminekļu digitalizācija.
Īstenotie projekti Kompetences
Digitalizēšana Uzglabāšana Izplatīšana
47
3.1. Nosaukums
Nacionālā muzeju krājumu kopkatalogs (NMKK)
Apraksts
NMKK1 veidošanu 2006.gadā uzsāka KISC saņemot ERAF finansējumu un Latvijas valsts līdzfinansējumu. NMKK
ir informācijas sistēma, kuru izmanto visu Latvijas akreditēto muzeju darbinieki – veic krājumu aprakstīšanu,
ar to saistīto dokumentu plūsmu veidošanu, dokumentē priekšmetu restaurāciju u.c. ikdienas pienākumus.
NMKK datu bāzi uztur un tās veidošanu koordinē KISC.
KISC ar ERAF fonda finansējumu no 2009. līdz 2014.gadam īstenoja projekta 2. kārtu, kurā notika NMKK
attīstība, funkcionalitātes paplašināšana un pilnveidošana, kā arī e-pakalpojumu ieviešana muzejos. Kopumā
Latvijas muzejos glabājas vairāk nekā 5,9 miljoni muzeja priekšmetu. Tikai apmēram 5% no šī krājuma ir
apskatāmi pastāvīgajās ekspozīcijās un izstādēs, pārējie 95% taps pieejami ar NMKK palīdzību.
Sistēma spēj pastarpināti nodot datus EUROPEANA bibliotēkai. Ievietojot informāciju par muzeja priekšmetu
sistēmā, muzeja darbiniekam ir jānorāda, vai informācija par priekšmetu ir nododama uz EUROPEANA. Jau
šobrīd vairāk nekā 14 000 priekšmetu no Latvijas muzeju krājumiem ir pieejami EUROPEANA lietotājiem.
NMKK sistēmas publiskajā portālā www.nmkk.lv iespējams attālināti iepazīties ar muzeju krājumiem, meklēt
kādus īpašus eksponātus vai krātuvēs esošos priekšmetus. Reģistrētie lietotāji, izmantojot portālu, var nosūtīt
e-kartiņas, kā arī veidot savas virtuālo priekšmetu izlases, lai reiz atrastais nebūtu jāmeklē vēlreiz. Šobrīd
NMKK sistēmā pieejami šādi pakalpojumi:
Priekšmetu, muzeju, kolekciju meklēšana un pārlūkošana;
Pamatinformācijas iegūšana par muzeja priekšmetiem;
Muzeja priekšmetu attēlu aplūkošanu;
Aktualitātes par izstādēm muzejos;
E-kartīšu nosūtīšana;
Savu izlašu veidošana;
Priekšmetu datņu iegāde.
Lai arī līdz šim NMKK ir ievadīts ievērojams digitalizēto materiālu apjoms, tomēr joprojām priekšmetu satura
digitalizēšana un ievadīšana NMKK sistēmā notiek visai lēni, kas saistāms ar nepieciešamo resursu trūkumu
muzejos. Vēl viena problēma attiecībā uz NMKK sistēmu ir ievadītās informācijas kvalitāte. Līdz šim tikušas
izstrādātas vadlīnijas informācijas ievadei, tomēr informācijas ievades līmenis muzeju starpā ļoti atšķiras, kas
saistāms, pirmkārt, ar muzeju darbinieku atšķirīgu kompetences līmeni un, otrkārt, ar nevienlīdzīgiem krājumu
Muzeji KISC Autortiesību
ierobežojumi,
pieejams
portālā
www.nmkk.lv, KISC
1 http://www.km.gov.lv/lv/nozares_info/muzeji/muz_krajums.html
48
apjomiem muzejos. Vairākiem NMKK sistēmā esošajiem digitalizētajiem priekšmetiem lietotāju apskatei ir
pieejams tikai priekšmeta apraksts, taču attēls nav pieejams, jo tie ir autortiesību objekti. Bieži vien viens un
tas pats objekts ir pieejams vairākos muzejos, tāpēc NMKK sistēmā viens digitalizētais objekts var dublēties
vairākas reizes.
Rezultāts
Izveidota vienota informācijas sistēma, kuru ikdienas darbā izmanto visu Latvijas akreditēto
muzeju darbinieki. Izveidots NMKK sistēmas publiskais portāls www.nmkk.lv. Digitalizēti ap
800 000 muzeju priekšmetu, sistēmā pieejami ap 300 000 attēlu.
3.2. Nosaukums
Eiropas valstu kopīgais projekts „ATHENA PLUS”
Apraksts
ATHENA PLUS1 (Acces to cultural heritage networks for Europeana) ir Eiropas valstu kopīgs projekts, kas tiek
īstenots Eiropas Kopienas programmas digitālā satura pieejamības veicināšanai eContentplus ietvaros. KISC
ir ATHENA PLUS projekta oficiālais pārstāvis Latvijā, un īsteno ATHENA PLUS mijiedarbībā ar KISC administrēto
projektu NMKK, kura ietvaros tiek īstenota apjomīga Latvijas muzeju priekšmetu digitalizācija un integrācija
EUROPEANA digitālajā bibliotēkā.
Rezultāts Rezultāts
Veicināta metadatu piegāde EUROPEANA digitālajā bibliotēkā uzsvaru liekot uz muzeju saturu un
sadarbību ar galvenajām mantojuma saglabāšanā iesaistītajām kultūras nozares institūcijām.
Īstenota Latvijas akreditēto muzeju priekšmetu digitalizācija un integrācija EUROPEANA digitālajā
bibliotēkā.
N/A KISC Brīvi pieejams
3.3. Nosaukums
Kokneses pilsdrupu mūru ekspertīzes veikšana apmeklētāju drošības nodrošināšanai
Apraksts
2013.gada izmantojot VKPAI piešķirto finansējumu īstenots projekts „Kokneses pilsdrupu mūru ekspertīzes
veikšana apmeklētāju drošības nodrošināšanai 2 ”. Projekta ietvaros veikta kultūras pieminekļa „Kokneses
pilsdrupas” sienu 3D skenēšana ar mērķi noteikt pilsdrupu mūra sienas tehnisko stāvokli un apzināt iespējamo
risinājumu sienu nostabilizēšanai, tādējādi nākotnē novēršot apdraudējumus pilsdrupu apmeklētājiem un
VKPAI (ārp.) VKPAI Nav brīvi pieejams
1 http://www.kis.gov.lv/projekti/muzejiem/athena-plus/ 2 http://koknese.lv/?s=353
49
saglabājot kultūras mantojuma objektu. Rezultātā iegūti atsevišķu Kokneses pilsdrupu sienu un neliela augstuma
mūra konstrukciju 3D modeļi ar aprēķinātiem pašreizējiem apjomiem un papildus apjomiem tālākai sienu
nostiprināšanas darbu veikšanai.
Rezultāts
Iegūts Kokneses pilsdrupu 3D attēls.
3.4. Nosaukums
Digitising Contemporary Art
Apraksts
Programmas ICT-PSP ietvaros realizētā sadarbības projekta, kas noritēja no 2011. līdz 2014. gadam, mērķis bija
palielināt laikmetīgās mākslas darbu apjomu Eiropas digitālajā bibliotēkā Europeana. Projektā Latviju pārstāvēja
Laikmetīgās Mākslas centrs, un tā ietvaros tika digitalizēti un nodoti Europeana 12 834 mākslas darbi, tai skaitā
1000 fotogrāfijas, 1200 gleznas un zīmējumi, 120 video darbi, 850 diapozitīvi, kā arī plakāti, izstāžu katalogu un
laikrakstu raksti. Projekta ietvaros konsultācijas un apmācības digitalizācijā un aprakstīšanā, kā arī objektu
glabāšanu un nodošanu Europeana, īstenoja LNB.
Rezultāts
Digitalizēti un nodoti Europeana 12 834 mūsdienu mākslas darbi.
LMC LNB,
Europeana
Brīvi pieejams (ar
autoru atļauju)
Pamatdarbības aktivitātes
3.5. Nosaukums
Ģeoradars zemes slāņa skenēšanai
Apraksts
VKPAI īpašumā pašreiz ir ģeoradars, kas, galvenokārt, tiek izmantots zemes slāņa skenēšanai reizēs, kad tiek
apstrīdēta kāda pieminekļa vai vēsturiskās vietas esamība. Ģeoradars tiek pielietots zemes, ūdens vai citu virsmu
skenēšanai nolūkā iegūt informāciju par apakšējo slāņu biezumu, sastāvu, dažādu pazemes veidojumu un
ieslēgumu izvietojumu, un apjomu. Šāda zemes slāņa skenēšana tiek pielietota arī cīņai ar nelikumīgiem
arheoloģiskiem izrakumiem gadījumos, kad nav skaidri iespējams definēt kultūrvēstures mantojuma esamību
un tā vērtību tiem materiāliem, kas atrodas zem zemes.
Rezultāts
VKPAI periodiski veic zemes slāņa skenēšanu. Tomēr šādas zemes slāņa skenēšanas primārais
mērķis šobrīd nav kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana.
N/A VKPAI
Nav brīvi pieejams
50
3.6. Nosaukums
KISC izveidotās „Vadlīnijas darbam ar NMKK sistēmu”
Apraksts
KISC izveidotās „Vadlīnijas darbam ar NMMK sistēmu” ir informatīvs materiāls muzeju darbiniekiem par
kvalitatīviem priekšmetu digitalizēšanas pamatprincipiem. Vadlīnijas izmanto muzeju darbinieki, kuru
pienākumi saistīti ar kopkataloga informācijas sistēmas papildināšanu.
Rezultāts Rezultāts
Izstrādāts praktisks līdzeklis muzejiem, kuru var izmantot kultūras mantojuma kvalitatīvai
digitalizēšanai un objektu aprakstīšanai.
N/A KISC Brīvi pieejams
3.7. Nosaukums
Fotogrāfiju digitalizēšana
Apraksts
LNA periodiski veic fotogrāfiju digitalizēšanu pašu spēkiem, piemēram, kampaņu veidā.
Rezultāts
Digitalizētas aptuveni 300 000 fotogrāfijas
LNA LNA Autortiesību
ierobežojumi,
pieejams
elektroniski pēc
pieprasījuma
Šajā tabulā apkopots esošās situācijas izvērtējums par kultūrvēsturisku priekšmetu informācijas digitalizāciju salīdzinājumā ar normatīvajos aktos iezīmētajiem virzieniem
(skat. sadaļu „Programmas jomas raksturojums”). Izvērtējums veikts, analizējot priekšmetiskā satura digitalizācijas esošās situācijas novērtējumu, gan normatīvajos aktos
iezīmētos virzienus kultūras mantojuma digitalizācijas ilgtspējīgai attīstībai.
Tabula Nr. 2.9. Esošās situācijas izvērtējums priekšmetiskā satura digitalizācijas jomā salīdzinājumā ar normatīvajos aktos iezīmētajiem virzieniem
Process Analīze
PRIEKŠMETU SATURS
Satura
digitalizācija
Virziens: Veikt mērķtiecīgu kultūras mantojuma digitalizēšanu, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm
Situācija: Līdz šim muzeji ir aprakstījuši un NMKK kopkatalogā ievadījuši 820 000 to krājuma priekšmetu jeb 14% visa krājuma, tādējādi digitālā veidā ir aplūkojami trīs reizes vairāk muzeju priekšmetu, kā patstāvīgajās ekspozīcijās un izstādēs uz vietas. Ilgtermiņa mērķis ir digitalizēt un NMKK sistēmā ievadīt visu muzeju krājumu. Līdz šim VKPAI pieminekļu digitalizāciju ir veicis ļoti reti, jo pieminekļu digitalizācijas tehnoloģijas ir sarežģītas.
1
51
Process Analīze
Vērtējums: Šobrīd muzeji mērķtiecīgi digitalizē priekšmetisko saturu, tomēr muzejos joprojām ir liels apjoms nedigitalizēta priekšmetu, kā arī citu tipu, satura, kuru vēl nepieciešams digitalizēt, lai to saglabātu un nodrošinātu tā pieejamību arī nākamajām paaudzēm. Tāpēc jāuzlabo kārtība un regulējums priekšmetu digitalizēšanas jomā, tāpat jānostiprina kompetence un jāapkopo labākās prakses pieredze.
Virziens: Attīstīt standartizētas objektu aprakstīšanas (metadatu) vadlīnijas un risinājumus
Situācija: Priekšmetiskā satura digitalizācija notiek decentralizēti, jo procesā ir iesaistīts liels skaits muzeju darbinieku visā Latvijā. NMKK sistēmā muzeju darbinieki ievieto digitalizēto priekšmetu attēlus, un paši apraksta tos. KISC ir izveidojis vadlīnijas darbam ar NMKK sistēmu, kurā ietvertas arī vadlīnijas objektu aprakstīšanai (metadatiem), tomēr joprojām ir potenciāls ievadīto metadatu kvalitātes paaugstināšanai.
Vērtējums: Ņemot vērā to, ka muzeju ievadīto metadatu kvalitāte atšķiras, būtu vēlams uzlabot metadatu ievades vadlīnijas. Aprakstīto objektu (metadatu) kvalitātes līmenis ir atkarīgs no katra muzeja darbinieku kompetences, tāpēc ir jāizvērtē iespēja organizēt kompetences celšanas pasākumus vai iestrādāt sistēmā ērti lietojamus norādījumus un e-apmācības.
Virziens: Optimāli izmantot digitalizācijas iespējas, attīstot kompetenču centrus kultūras iestādēs un valstu starpā(tehnika, cilvēku resursi, zināšanas)
Situācija:. Šobrīd muzeju priekšmetu digitalizācijas iespējas ir atkarīgas no katram muzejam pieejamajiem resursiem, kas tiek atvēlēti digitalizācijas procesam. Muzeju darbinieki ir apmācīti, kā digitalizēt priekšmetus un strādāt ar NMKK sistēmu. Centralizēta muzeju priekšmetu digitalizācija šobrīd nenotiek.
Vērtējums: Šobrīd katrs muzejs digitalizē atšķirīgu priekšmetiskā satura apjomu, jo tas notiek saviem spēkiem atkarībā no katram muzejam pieejamajiem resursiem. Efektīvai kultūras mantojuma digitalizācijai nepieciešama cieša sadarbība, pasākumu koordinācija un kopīga pieejamo resursu izmantošana. Projekta ietvaros ir jāizvērtē priekšmetiskā satura digitalizācijas centralizēta risinājuma izstrāde, lai atbalstītu priekšmetu satura digitalizāciju, īpaši mazajos muzejos, kuros nav nepieciešamās infrastruktūras un cilvēku resursu digitalizācijas nodrošināšanai.
Digitālā satura
uzglabāšana
Virziens: Attīstīt standartizētus un efektīvus digitalizētā kultūras mantojuma uzglabāšanas risinājumus
Situācija: NMKK sistēma šobrīd var daļēji nodrošināt digitalizēto priekšmetu ilgtermiņa uzglabāšanas. Tomēr šajā sistēmā digitalizēto saturu ievada tikai akreditētie muzeji un tas nespēj nodrošināt pilnvērtīgu uzglabāšanas funkcionalitāti. Muzeji digitalizētos priekšmetus uzglabā KISC sistēmā NMKK. VKPAI digitalizētos priekšmetus uzglabā savā informācijas sistēmā, kā arī LNA digitalizētās fotogrāfijas uzglabā savā iekšējā sistēmā.
Vērtējums: Šobrīd digitalizētā priekšmetiskā satura uzglabāšanai izstrādāts vienots risinājums - NMKK sistēma, ko pārvalda KISC. Tomēr pārējās kultūras iestādes, kurās arī ir kultūrvēsturiski priekšmeti, digitalizēto priekšmetisko informāciju neglabā šajā sistēmā. Jāveido centralizēta sistēma, kurā arī pārējās kultūras iestādes, kas digitalizē priekšmetisko saturu, uzglabātu to vienotā sistēmā.
Digitālā satura
pieejamības
nodrošināšana
un izplatīšana
Virziens: Nodrošināt valsts rīcībā esošā digitalizētā kultūras mantojuma brīvu pieejamību sabiedrībai un privātajam sektoram (izklaidei, izglītībai vai darbam) arī vispasaules tīmeklī, tādā veidā veicinot sabiedrības brīvu un vienlīdzīgu piekļuvi digitalizētajam saturam
52
Process Analīze
Situācija:. Muzeju digitalizētais priekšmetiskais saturs ir pieejams NMKK sistēmā. Šis saturs ir brīvi pieejams sabiedrībai, ja vien autortiesības to pieļauj. Tā, piemēram, digitalizētie priekšmeti, kas nav autortiesību objekti, sistēmā pieejami attēlu veidā, kā arī tiem ir pievienoti metadati. Tādā veidā šo saturu iespējams izmantot arī privātajā sektorā. Savukārt ar autortiesībām aizsargātais saturs sistēmā pieejams tikai metadatu līmenī.
Vērtējums: NMKK sistēmā esošais priekšmetiskais saturs ir brīvi pieejams lietotājiem, ja vien autortiesības to pieļauj, tādā veidā tiek veicināta plaša sabiedrības piekļuve digitalizētajiem muzeju priekšmetiem. Nākotnē, iespēju robežās, arī VKPAI digitalizētajam priekšmetiskajam saturam būtu jābūt brīvi pieejamam sabiedrībai.
Virziens: Centralizēt satura izplatīšanas un jaunu e-pakalpojumu radīšanas atbalsta kompetenci, tādā veidā stiprināt bibliotēku, muzeju, arhīvu un citu kultūras iestāžu kapacitāti augstvērtīga kultūras satura saglabāšanai un izplatīšanai
Situācija: NMKK sistēma spēj centralizēti izplatīt digitalizēto priekšmetisko saturu, veicinot brīvu sabiedrības piekļuvi tam. NMKK sistēmā ir izveidoti e-pakalpojumi un pašapkalpošanās risinājumi, kas ļauj lietotājiem tiešsaistē iegūt pamatinformāciju par digitalizētā priekšmeta atrašanās vietu muzejā, iepazīties ar tā metadatiem. NMKK e-pakalpojumi nodrošina arī digitalizēto priekšmetu datņu iegādi un e-kartīšu nosūtīšanu.
Vērtējums: Šobrīd ir iespējams izplatīt tikai muzejos esošo digitalizēto priekšmetisko saturu, Būtu jādigitalizē arī VKPAI īpašumā esošais priekšmetiskais saturs, nodrošinot sabiedrībai iespēju to apskatīt. Tāpēc nepieciešams izveidot vienotu risinājumu, kurā būtu pieejams visu kultūras iestāžu digitalizētais priekšmetiskais saturs un to metadati, kā arī nodrošināta ērta meklēšanas un atlasīšanas funkcija.
Autortiesību
uzskaite un
pārvaldība
4
Virziens: Nodrošināt pēc iespējas plašāku piekļuvi digitalizētajam neaizsargātajam saturam un nodrošināt, ka pēc digitalizēšanas tas joprojām ir neaizsargāts un tam netiek izmantotas pārāk uzkrītošas ūdenszīmes
Situācija: Digitalizētie priekšmeti, kuri nav autortiesību objekti, NMKK sistēmā tiek ievadīti attēla veidā ar ūdenszīmi uz tā, tādējādi ierobežojot tā brīvu tālākizmantošanu. Ar autortiesībām aizsargātais saturs NMKK sistēmā lietotājiem ir pieejams bez attēla, tādējādi liedzot šī satura apskatīšanu un tālākizmantošanu.
Vērtējums: Šobrīd nav pilnībā sakārtoti autortiesību jautājumi, kas saistīti ar NMKK sistēmā ievadīto digitalizēto priekšmetu saturu, tāpēc lietotājiem tas nav brīvi pieejams (ir pieejams ar uzkrītošu ūdeszīmi).
Digitālā satura
izplatīšana gala
lietotājiem –
EUROPEANA
5
Virziens:Nodrošināt visa digitalizētā neaizsargātā kultūras mantojuma, īpaši par valsts finansējumu, iekļaušanu EUROPEANA
Situācija: NMKK sistēma nepastarpināti nodod tajā esošos datus EUROPEANA digitālajai bibliotēkai. Šobrīd EUROPEANA digitālajā bibiliotēkā muzeji ir nodevuši vairāk kā 14 000 digitalizētus muzeju priekšmetus. Eiropas valstu kopīgā ATHENA PLUS projekta ietvaros EUROPEANA digitālajai bibliotēkai tiek piegādāti metadati gan no publiskā, gan privātā sektora, liekot uzsvaru uz muzeju saturu. Tādējādi tiek īstenota Latvijas akreditēto muzeju priekšmetu digitalizācija un integrācija EUROPEANA digitālajā bibliotēkā. VKPAI saturs EUROPEANA digitālajā bibliotēkā šobrīd nav pieejams.
Vērtējums: NMKK sistēma spēj automatizēti nodot EUROPEANA digitālajai bibliotēkai digitalizētos muzeju priekšmetus. Turpmāk būtu jāattīsta arī VKPAI digitalizēto priekšmetu nodošana EUROPEANA digitālajai bibliotēkai.
Digitālā satura
izplatīšana gala Virziens: Nodrošināt bibliotēkās esošā satura pieejamību un nodošanu uz informācijas un dokumentācijas organizācijām izglītības, attīstības,
pētniecības, mūžizglītības mērķiem bez īpašumtiesību maiņas (palielināt deponēšanas efektivitāti)
53
Process Analīze
lietotājiem –
bibliotēkas,
skolas un
kultūras iestādes
6
Situācija: NMKK sistēmā esošais digitalizētais priekšmetu saturs, kas nav autortiesību objekts, var tikt izmantots izglītības, attīstības, pētniecības un mūžizglītības mērķiem. Savukārt ar autortiesībām aizsargātajiem objektiem lietotājiem pieeja ir liegta, jo tie sistēmā ir ievadīti bez attēla, pieejami ir tikai to metadati.
Vērtējums: Šobrīd arī no publiskajām bibliotēkām iespējams piekļūt NMKK sistēmā esošajiem digitalizētajiem priekšmetiem. Tāpat arī izglītības iestādes var izmantot NMKK sistēmu izglītības, attīstības, pētniecības un mūžizglītības mērķiem. Tomēr vēlams nodrošināt plašāku ar autortiesībām aizsargāto digitalizēto muzeju priekšmetu pieejamību sabiedrībai. Tāpat nepieciešams veicināt arī citu kultūras iestāžu digitalizēto priekšmetu pieejamību sabiedrībai, jo šobrīd akreditētie muzeji ir vienīgās kultūras iestādes, kuru saturs ir pieejams publiskajās bibliotēkās un izglītības iestādēs.
Digitālā satura
izplatīšana gala
lietotājiem –
komersanti
7
Virziens: Padarīt valsts pārziņā esošos datus brīvi pieejamus digitālā formā, radot iespēju privātā, nevalstiskā un zinātniskā sektora nepastarpinātai iesaistei uz valsts datiem bāzētu e-pakalpojumu, kultūras un izglītības satura un produktu radīšanai, kā arī starptautiskās sadarbības veicināšanai (ievērojot autortiesības un blakustiesības)
Situācija: Digitalizētais priekšmetiskais saturs komerciālām vajadzībām šobrīd netiek izmantots tik plaši kā, piemēram, kultūrvēsturiski audiovizuālie un papīra materiāli. Tas galvenokārt saistāms ar to, ka NMKK sistēmā tiek ievadīti ar autortiesībām neaizsargāto priekšmetu digitalizētie attēli, kas kalpo, kā informatīvs līdzeklis, lai noteiktu, kādi priekšmeti atrodas konkrētā muzejā. Savukārt aizsargāto priekšmetu komerciāla izmantošana nav iespējama, jo NMKK sistēmā ir pieejami tikai šādu priekšmetu metadati .
Vērtējums: Šobrīd nav pieejama centralizēta sistēma, kurā būtu ērti pieejams aizsargātais saturs un ērti veicami norēķini par satura izmantošanu, t.sk. tiesību īpašniekiem. Jāattīsta centralizēta sistēma, kurā privātā, nevalstiskā un zinātniskā sektora pārstāvjiem būtu ērti pieejams aizsargātais saturs, kā arī vienkāršā veidā veicami norēķini satura izmantošanu.
54
2.2.4 Aktuālo norišu fiksēšana
Šajā tabulā ir apkopots aktuālo norišu digitalizācijas esošās situācijas izvērtējums. Izvērtējums veikts, analizējot publiski pieejamo un intervijās iegūto informāciju par
veiktajiem projektiem aktuālo norišu digitalizēšanas jomā.
Tabula Nr. 2.10. Esošā situācija aktuālo norišu digitalizācijas jomā
4. Aktuālo norišu fiksēšana
Ar aktuālo norišu fiksēšanu šīs koncepcijas ietvaros tiek saprasta kultūras pasākumu un fenomenu fiksēšana, galvenokārt fokusējoties uz vienreiz notiekošiem pasākumiem (mūzikas, dejas koncerti un uzvedumi), kā arī kultūras fenomeniem, kam nepieciešama fiksēšana audiovizuālā veidā (mutvārdu folklora, prasmes utt.).
Īstenotie projekti Kompetences
Digitalizēšana Uzglabāšana Izplatīšana
4.1. Nosaukums
Teātris.zip
Apraksts
Projekta „Teātris.Zip”, ko īsteno LTV sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu, ietvaros tiek demonstrētas
LTV arhīvā esošās izrādes (teātra klasika), kā arī no jauna ierakstītas un televīzijā demonstrētas aktuālās izrādes.
Atsevišķos gadījumos tiek nodrošināta arī izrāžu translēšana tiešraidē. Skatītājiem tiek piedāvāta iespēja nedēļu
pēc izrādes demonstrēšanas ēterā, noskatīties internetā tās izrādes, kas vairs nav repertuārā un, ja autoriem
nav iebildumi pret to. Izrāžu demonstrēšana televīzijā un pieejamība internetā nodrošina iespēju skatītājiem no
tālākiem reģioniem, kuriem nav iespēju apmeklēt teātri, lai noskatītos izrādi klātienē, to vērot mājās. Tas
nostiprina teātra žanra popularitāti, piesaista jaunus interesentus, kā arī netieši ietekmē skatītāju interesi par
teātra mākslu, kultūras vēsturi un vērtībām Latvijā kopumā.
Rezultāts
LTV tiek demonstrētas LTV arhīvā esošās izrādes.
Jaunas izrādes tiek filmētas un demonstrētas LTV un internetā.
LTV LTV Brīvi pieejams LTV
un internetā
Pamatdarbības aktivitātes
4.2. Nosaukums
Koncertu ierakstīšana
Apraksts
LR (skaņa),
(video)
VSIA LK Pieejams pēc
pieprasījuma
55
VSIA LK ir vairāku gadu pieredze notikumu ierakstīšanā, kas līdz šim darīts galvenokārt ar saviem resursiem.
Uzņēmumam ir ilggadēja sadarbība LR, kas nodrošina profesionālu, augstas kvalitātes audio ierakstu un apstādi,
kas izmantojams video montāžā. Notikumi tiek filmēti ar saviem spēkiem, kam ir nodrošināta gan tehnika, gan
kompetence. Prioritāri tiek filmēti Latvijas talantīgo mākslinieku jaunrades koncerti un unikālo viesmākslinieku
koncerti. Lai ierakstītu un arhivētu Latvijas un pasaules mēroga notikumus ilgtspējīgā, tālākai nākotnei
piemērotā (future-proof) formātā un izšķirtspējā, būtu nepieciešama jaunas tehnikas iegāde.
Rezultāts
Augstas kvalitātes audio ierakstu radīšana un apstrāde, kas izmantojama video montāžā.
Video satura radīšana, ko var izmantot audiovizuālā satura radīšanai par kultūras norisēm.
4.3. Nosaukums
LNKC projektu rīkošana
Apraksts
Līdz šim brīdim LNKC par tā pārziņā esošajām darbības jomām, kas ir:
1. Kultūras un radošās industrijas izglītība;
2. Nemateriālais kultūras mantojums;
3. Tautas māksla;
4. Dziesmu un deju svētku tradīcija1,
digitālā formātā sagatavojis un pārveidojis samērā lielu apjomu materiālu.
Pašreiz visu ar kultūras mantojumu saistīto materiālu, kas pieejams LNKC, var iedalīt trīs daļās:
1. Audio, audiovizuālie un daļēji digitalizēti papīra materiāli.
LNKC darbības laikā uzkrājis daudz audio, audiovizuālos un papīra materiālus. Daļu tā LNKC, izmantojot
ārpakalpojumu, līdz šim jau ir digitalizējis, tomēr centram aizvien ir pieejams samērā liels materiālu krājums,
kurā glabājas būtiskas liecības par Latvijas nemateriālo kultūras mantojumu, ko būtu nepieciešams pārvērst
digitālā formātā.
2. Digitāli dzimušais materiāls, kas radīts iepriekš un ir pieejams digitālā formātā.
Papildus līdz šim digitalizētajam materiālam LNKC pieejams arī iepriekš digitāli dzimis materiāls. Tas galvenokārt
radīts dažādu ar kultūru saistītu projektu ietvaros. Kā piemēru varētu minēt LNKC mājaslapā pieejamo deju
katalogu, kurā digitālā formā iespējams apskatīt apmēram 900 deju zīmējumus. Tāpat LNKC līdz šim organizējis
vairākus projektus saistībā ar nemateriālā mantojuma un aktuālo norišu fiksāciju, piemēram, 2009. gadā
LNKC (ārpak.) LNKC Autortiesību
ierobežojumi,
pieejams
www.lnkc.gov.lv un
atsevišķos portālos,
kas radīti projektu
ietvaros
1 http://www.lnkc.gov.lv/par/
56
aizsāktais projekts „ Satiec savu meistaru!”. Kultūrizglītībā savukārt ir pieejami dažādi digitālie mācību līdzekļi,
piemēram, nošu materiāls un grāmatas.
LNKC digitāli dzimušais materiāls līdz šim radīts un izplatīts galvenokārt projektu veidā, līdz ar to nav izveidota
sistemātiska pieeja digitāli dzimušā materiāla apkopošanai un uzkrāšanai.
3. Jaunais digitāli dzimušais materiāls, kas LNKC tiek radīts periodiski.
Līdzīgi kā LNKC tiek uzglabāts iepriekš digitāli dzimis materiāls, periodiski jauno projektu ietvaros tiek radīts arī
jauns digitālais materiāls. Tomēr līdz šim nav izstrādāti un ieviesti vienoti digitāli dzimuša materiāla nodošanas
principi kādai no iestādēm, piemēram, LNA vai LNB, vienotai glabāšanai un izplatīšanai, kā arī nav izstrādāts
risinājums, kas nodrošinātu ērtu šī materiāla nodošanu un izmantošanu.
Rezultāts
LNKC glabājas liels apjoms audio, audiovizuālu un papīra materiālu.
LNKC pieejams iepriekš digitāli dzimušu materiālu krājums, kas periodiski projektu ietvaros tiek papildināts ar
jaunu saturu.
Šajā tabulā apkopots esošās situācijas izvērtējums aktuālo norišu digitalizācijā salīdzinājumā ar normatīvajos aktos iezīmētajiem virzieniem (skat. sadaļu „Programmas jomas
raksturojums”). Izvērtējums veikts, analizējot gan aktuālo norišu situācijas novērtējumu, gan normatīvajos aktos iezīmētos virzienus kultūras mantojuma digitalizācijas
ilgtspējīgai attīstībai.
Tabula Nr. 2.11. Esošās situācijas izvērtējums aktuālo norišu digitalizācijas jomā salīdzinājumā ar normatīvajos aktos iezīmētajiem virzieniem
Process Analīze
AKTUĀLO NORIŠU FIKSĒŠANA
Satura digitalizācija
Virziens: Veikt mērķtiecīgu kultūras mantojuma digitalizēšanu, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm
Situācija: Līdz šim ir īstenots projekts Teātris.Zip, kurā ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu tiek digitalizētas teātra izrādes. LNKC veic regulāru Latvijai nozīmīgu kultūras pasākumu digitalizēšanu, tāpat arī VSIA LK periodiski veic koncertu digitalizēšanu. Ar mērķi saglabāt kultūras mantojumu notikumus fiksē tikai LNKC, bet tas neapraksta, neglabā un neizplata to. VSIA LK prioritāri ieraksta latviešu mūzikas jaunradi, latviešu izpildītāju uzstāšanāsun unikālu viesu un uzvedumu fiksēšanu.
Vērtējums: Periodiski tiek veikta aktuālu norišu fiksēšana un iepriekš radītu papīra un audiovizuālā satura digitalizēšana, tomēr katra no minētajām iestādēm digitalizāciju īsteno individuāli un neveic standartizētu digitalizētā satura saglabāšanu un aprakstīšanu. Nepieciešams apzināt esošo digitālā
57
Process Analīze
formā pieejamā materiāla apjomu un saturu. Papildus tam nepieciešams nodrošināt vienreizējo norišu, notikumu, izstāžu, interviju mērķtiecīgu fiksēšanu jeb digitalizēšanu, lai saglabātu ik dienas radīto kultūras mantojumu arī nākamajām paaudzēm.
Virziens: Attīstīt standartizētas objektu aprakstīšanas (metadatu) vadlīnijas un risinājumus
Situācija: Aktuālo norišu fiksēšanas rezultātā radītais materiāls pašreiz ir tikai objektu veidā, līdz šim tam nav veidoti apraksti – metadati.
Vērtējums: Būtu nepieciešams izstrādāt norišu fiksēšanas tehniskās un aprakstu veidošanas vadlīnijas un veikt visa jau radītā materiāla aprakstīšanu. Digitāli dzimušā satura aprakstīšanai iespējams nepieciešams izstrādāt sistēmu/saskarni objektu aprakstīšanai (metadatiem) un satura nodošanai.
Virziens: Optimāli izmantot digitalizācijas jaudas, attīstot kompetenču centrus kultūras iestādēs un valstu starpā (tehnika, cilvēku resursi, zināšanas)
Situācija: Šobrīd lielu daļu aktuālo norišu fiksē LTV, izskatot LNKC sagatavoto darba plānu par nozīmīgākajiem notikumiem gada ietvaros un izvēloties, viņuprāt, svarīgākos un sabiedrībai interesantākos notikumus. Parasti notikumu filmēšana tiek nodrošināta kā ārpkalpojums. VSIA LK kultūras norišu filmēšanas nolūkiem ir sava producentu grupa un tehniskais nodrošinājums.
Vērtējums: Šobrīd aktuālās norises fiksē vairākas organizācijas, katra pievērš uzmanību atšķirīgām notikumu kopām. Nepieciešams izvērtēt, kuras norises ir būtiski fiksēt valstiskā līmenī, un noteikt prioritātes, kā arī attīstīt vienotu pieeju norišu satura fiksēšanai un tālākizplatīšanai. Šādam nolūkam ir nepieciešams noteikt digitalizācijas darbu veikšanas formāta risinājumu - veidot kompetenču centru vai nodot šo darbu ārpakalpojuma sniedzējam.
Digitālā satura
uzglabāšana
Virziens: Attīstīt standartizētus un efektīvus digitalizētā kultūras mantojuma uzglabāšanas risinājumus
Situācija: Digitāli radītais saturs ir to radītāju īpašums un tiek glabāts katrā iestādē atsevišķi. Tā, piemēram, aktuālās norises, ko filmē LK, glabājas pie LK. Savukārt LNKC ir savs serveris, uz kura tiek glabāts digitāli pieejamais materiāls, piemēram, metoditskie materiāli, video par meistariem, kā arī entuziastu materiāli, lielas konferences ir pieejamas arī www.youtube.com vietnē.
Vērtējums: Līdz šim tās kultūras iestādes, kas fiksē aktuālās norises, nav materiālu glabājušas vienotā informācijas sistēmā. Pastāv iespēja, ka iestādes digitāli pieejamo (iepriekš radīto un pastāvīgi fiksēto) materiālu varētu nodot kopīgai glabāšanai kādai citai iestādei, tomēr šādā gadījumā nepieciešama sistēma/saskarne satura nodošanai.
Digitālā satura
pieejamības
nodrošināšana un
izplatīšana
Virziens: Nodrošināt valsts rīcībā esošo digitalizētā kultūras mantojuma brīvu pieejamību sabiedrībai un privātajam sektoram (izklaidei, izglītībai vai darbam) arī vispasaules tīmeklī, tādā veidā veicinot sabiedrības brīvu un vienlīdzīgu piekļuvi digitalizētajam saturam.
Situācija: Šobrīd digitālā formā esošā satura pieejamība ir tieši saistīta ar autortiesību ierobežojumiem. Tie materiāli, kuru īpašnieks un producētājs ir LNKC vai kuru īpašnieki piekrituši materiāla izrādīšanai bez maksas, ir brīvi pieejami internetā – gan LNKC mājaslapā, gan projektu ietvaros radītajās tīmekļa vietnēs. Savukārt saturs, kas aizsargāts ar autortiesībām, pieejams www.lnkc.gov.lv ierobežotai sabiedrības grupai, piemēram, ar kultūras un radošās industrijas izglītību saistītie materiāli pieejami tikai šīs nozares pārstāvjiem.
Vērtējums: Neaizsargātie materiāli ir brīvi pieejami, savukārt ar autortiesībām aizsargāto materiālu pieejamība ir ierobežota, jo nepieciešams attīstīt mehānismu, kādā būtu iespējams veikt samaksu par autortiesībām.
58
Process Analīze
Virziens: Centralizēt satura izplatīšanas un jaunu e-pakalpojumu radīšanas atbalsta kompetenci, tādā veidā stiprināt bibliotēku, muzeju, arhīvu un citu kultūras iestāžu kapacitāti augstvērtīga kultūras satura saglabāšanai un izplatīšanai
Situācija: Katrs no digitālā satura radītājiem organizē digitalizēšanu, apstrādi, kā arī izplatīšanu. Teatris.Zip materiāls tiek rādīts LTV un ir pieejams internetā ltv.lsm.lv. LNKC neaizsargātais nemateriālais saturs ir publiski pieejams youtube.com un interneta vietnē www.lnkc.gov.lv. LK audio fiksāciju (studiju ierakstus, koncertu ierakstus) izplata kompaktdiskos, savukārt vizuālo saturu (piemēram, intervijas) piedāvā producentiem, lai tie veidotu materiālus. Šobrīd ir attīstīti vairāki pašapkalpošanās risinājumi, piemēram, izvietojot neaizsargāto saturu jau iepriekšpieminētajās interneta vietnēs gan ltv.lsm.lv, gan lnkc.gov.lv. Tāpat LNKC ir izveidojis youtube.com vietnē 8 dažādus kanālus, kuros publicē neaizsargātās aktuālās norises, piemēram, nemateriālā mantojuma meistaru intervijas.
Vērtējums: Ņemot vērā, ka audiovizuālā satura digitalizācija notiek atšķirīgās iestādēs projektu ietvaros vai kampaņveidīgi, arī to izplatīšana un nodošana sabiedrībai notiek fragmentāri – dažādos veidos un dažādos informācijas kanālos. Lietotāji var piekļūt digitalizētajam nemateriālajam mantojumam, tomēr tā atrašana varētu būt samērā sarežģīta, jo saturs izvietots dažādās vietnēs. Nepieciešams izveidot vienotu platformu, kas glabātu visu kultūras iestāžu digitalizēto nemateriālo mantojumu, kā arī izveidot vienotu kanālu digitalizētā nemateriālā mantojuma izplatīšanai un e-pakalpojumu, kas ļautu tam piekļūt par noteiktu samaksu.
Autortiesību
uzskaite un
pārvaldība
Virziens: Nodrošināt pēc iespējas plašāku piekļuvi digitalizētajam neaizsargātajam saturam un nodrošināt, ka pēc digitalizēšanas tas joprojām ir neaizsargāts un tam netiek izmantotas pārāk uzkrītošas ūdenszīmes.
Situācija: Neaizsargātais saturs saistībā ar aktuālajām norisēm tiek galvenokārt izvietots internetā, un tas ir brīvi pieejems jebkuram interesentam.
Vērtējums: Neaizsargātais saturs, kas radīts aktuālo norišu fiksēšanas rezultātā tiek izplatīts vairākos kanālos, piemēram, internetā un televīzijā.
Digitālā satura
izplatīšana gala
lietotājiem –
EUROPEANA
Virziens: Nodrošināt visa digitalizētā neaizsargātā kultūras mantojuma, īpaši par valsts finansējumu, iekļaušanu EUROPEANA.
Situācija: Fiksētie pasākumi šobrīd netiek nodoti EUROPEANA.
Vērtējums: Nepieciešams nodrošināt par aktuālajām norisēm pieejamā neaizsargātā satura nodošanu EUROPEANA.
Digitālā satura
izplatīšana gala
lietotājiem –
bibliotēkas, skolas
un kultūras iestādes
Virziens: Nodrošināt bibliotēkās esošā satura pieejamību un nodošanu uz informācijas un dokumentācijas organizācijām bez īpašumtiesību maiņas izglītības, attīstības, pētniecības, mūžizglītības mērķiem.
Situācija: Šobrīd ar autortiesībām neaizsargātie materiāli pieejami bibliotēkās tik pat plašā apjomā, kā tie pieejami jebkurā vietā, izmantojot internetu.
Vērtējums: Neaizsargātais aktuālo norišu saturs bibliotēkās ir brīvi pieejams, tomēr būtu nepieciešams izskatīt iespēju šo materiālu padarīt pieejamu arī izglītības iestādēs.
59
Process Analīze
Digitālā satura
izplatīšana gala
lietotājiem –
komersanti
Virziens: Padarīt valsts pārziņā esošos datus brīvi pieejamus digitālā formā, radot iespēju privātā, nevalstiskā un zinātniskā sektora nepastarpinātai iesaistei uz valsts datiem bāzētu e-pakalpojumu, kultūras un izglītības satura un produktu radīšanai, kā arī starptautiskās sadarbības veicināšanai (ievērojot autortiesības un blakustiesības)
Situācija: Katrs digitālā satura īpašnieks organizē tā izmantošanu komerciālos nolūkos, ja ir samaksāta atlīdzība par tā izmantošanu. Savukārt neaizsargātais saturs ir brīvi pieejams ikvienam interesantam, vēršoties attiecīgajā iestādē vai pieslēdzoties attiecīgajai sistēmai.
Vērtējums:. Materiālu izmantošana komerciālos nolūkos ir iespējama, tomēr nepieciešama centralizēta sistēma, kur būtu ērti pieejams aizsargātais saturs un ērti veicami norēķini par satura izmantošanu.
2.2.5 Visa veida satura kopsavilkums
Šajā tabulā ir apkopots visas kultūras mantojuma digitalizācijas jomas esošās situācijas izvērtējums. Izvērtējums veikts, analizējot gan esošās situācijas novērtējumu par katru
satura veidu atsevišķi, gan normatīvajos aktos iezīmētos virzienus kultūras mantojuma digitalizācijas jomas ilgtspējīgai attīstībai.
Tabula Nr. 2.12. Esošās situācijas izvērtējuma kopsavilkums digitalizācijas jomā salīdzinājumā ar normatīvajos aktos iezīmētajiem virzieniem
Process Analīze
VISA VEIDA SATURS
Satura digitalizācija Virziens: Veikt mērķtiecīgu kultūras mantojuma digitalizāciju, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm
Situācija: Šobrīd visvairāk tiek digitalizēts papīra saturs un muzeju priekšmetu saturs. Audiovizuālais saturs tiek digitalizēts mazākā apjomā, savukārt aktuālās norises kultūras iestādes pašlaik fiksē tikai atsevišķu projektu ietvaros – mērķtiecīgi tās netiek digitalizētas.
Vērtējums: Lai arī šobrīd notiek virzība kultūras mantojuma digitalizēšanas jomā un ir digitalizēts ievērojams apjoms materiālu, tomēr joprojām iestādēs glabājas daudz nedigitalizētā kultūras mantojuma satura, kurš ir pakļauts bojāejas riskam un kuru nepieciešams digitalizēt. Satura digitalizāciju ir nepieciešams veikt organizēti visas jomas ietvaros, nosakot prioritātes un izstrādājot ilgtermiņa digitalizācijas plānu.
Virziens: Attīstīt standartizētas objektu aprakstīšanas (metadatu) vadlīnijas un risinājumus
Situācija: Šobrīd kultūras iestādes visvairāk apraksta digitalizēto priekšmetu un papīra satura objektus. Tāpat tiek aprakstīti audiovizuālā satura objekti. Savukārt norišu digitalizētie objekti netiek aprakstīti. Ir izveidotas vairākas rokasgrāmatas jeb pamācības objektu digitalizācijā un aprakstīšanā. Tā, piemēram, LNB ir izveidojusi „Ciparotāja rokasgrāmatu”, kas ir informatīvs materiāls par kvalitatīvu digitālo reprodukciju veidošanas
1
60
Process Analīze
pamatprincipiem — skenēšanu, arhīvdatņu un lietojumdatņu izgatavošanu, datu organizāciju un objektu aprakstīšanu (metadatu). Tāpat arī KISC ir izstrādājis vadlīnijas darbam ar NMKK sistēmu, kurā arī iekļauti pamatprincipi objektu aprakstīšanā. LNA un KISC kopīgi ir izstrādājuši Vadlīnijas dokumentu digitalizācijai valsts arhīvos, bet tās ir saistošas tikai LNA.
Vērtējums: Šobrīd izstrādātās digitalizācijas vadlīnijas netiek efektīvi izmantotas. Būtu nepieciešams salāgot esošās vadlīnijas, kā arī attīstīt tās uz jomā, kuras tās šobrīd neaptver. Lai attīstītu standartizētus objektu digitalizēšanas un aprakstīšanas (metadatu) risinājumus, nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu, kas noteiks to, ka kultūras iestādēm objekti jādigitalizē un jāapraksta pēc noteiktām vadlīnijām. Digitāli dzimušo dokumentu saglabāšanai nepieciešams attīstīt esošās sistēmas objektu aprakstīšanai (metadatiem) un satura nodošanai. Iespējams metadatu ievades sistēmās ir nepieciešams iestrādāt lietotājam ērtas pamācības un e-apmācības.
Virziens: Optimāli izmantot digitalizācijas jaudas, attīstot kompetenču centrus kultūras iestāžu un valstu starpā (tehnika, cilvēku resursi, zināšanas)
Situācija: Šobrīd kultūras iestādēs ir uzkrāta gan audiovizuālā, gan papīra, gan priekšmetu satura digitalizācijas kompetence, kā arī neliela aktuālo norišu digitalizācijas kompetence, tādā veidā ir iezīmes par potenciālajiem kompetenču centriem. Tāpat iestādēm ir pieejama daļēja digitalizēšanas infrastruktūra.
Vērtējums: Šobrīd nenotiek organizēta starpiestāžu sadarbība infrastruktūras, resursu un kompetences efektīvai izmantošanai, kam galvenokārt ir 3 iemesli:
Finansējuma apjoms spēj nodrošināt tikai kritiskākās un nepieciešamākās vajadzības; Nav pietiekošas infrastruktūras un kompetences pakalpojumu sniegšanai; Nav organizatoriska procesa starpiestāžu pakalpojumu sniegšanai.
Jomās, kurās ir efektīvāk un ilgtspējīgāk digitalizāciju veikt pašu spēkiem, ir nepieciešams veidot kompetenču centrus, centralizējot infrastruktūru un cilvēkresursus. Kompetences nodrošināšanai pašu spēkiem ir nepieciešams veikt digitalizējamā satura apjoma un ekonomiskā pamatojuma novērtējumu. Kompetenču centru veidošanai piemērotākā iestāde varētu tikt īstenota, izmantojot šādus kritērijus:
Iestādei ir deleģētas funkcijas, kas atbilst kompetenču centram noteiktajām funkcijām; Iestādes īpašumā ir infrastruktūra; Iestādei ir pieejami pieredzējuši un apmācīti darbinieki; Iestāde ir lielākais attiecīgā satura turētājs.
Digitālā satura
uzglabāšana
Virziens: Attīstīt standartizētus un efektīvus digitalizētā kultūras mantojuma uzglabāšanas risinājumus
Situācija: Šobrīd notiek virzība digitalizētā satura centralizētai glabāšanai. Tā, piemēram, jau šobrīd KISC pārvaldītajos datu centros glabā daļu LNA digitalizētā satura, NMKK sistēmā esošo digtalizēto saturu un NKC uzturēto portālu www.filmas.lv, kā arī LTV un LR digitalizētos materiālus, kā arī citu projektu digitalizētos datus. Šobrīd digitalizētā satura nodošana KISC notiek tikai atsevišķu projektu rezultātā, kas skaidrojams ar to, ka nav izstrādāts mehānisms, kā ērti nodot datus iestādei, kas atbildīga par tā glabāšanu. LNB nodrošina savu digitalizētā un tās satura partneru satura uzglabāšanu, izmanotojot DOM sistēmu un LNB datu centru.
Vērtējums: Šobrīd jau ir novērojama tendence glabāt digitalizēto saturu vienuviet, tāpēc to nepieciešams attīstīt arī turpmāk. Tāpat būtu vēlams centralizēt gan metadatu glabāšanu, gan objektu (failu) glabāšanu. Nepieciešams izveidot arī mehānismu, kas noteiktu, ka digitalizētais saturs regulāri jānodod glabāšanai. Tā īstenošanai nepieciešams izstrādāt arī normatīvo regulējumu.
61
Process Analīze
Digitālā satura
pieejamības
nodrošināšana un
izplatīšana
Virziens: Nodrošināt valsts rīcībā esošo digitalizētā kultūras mantojuma brīvu pieejamību sabiedrībai un privātajam sektoram (izklaidei, izglītībai vai darbam) arī vispasaules tīmeklī, tādā veidā veicinot sabiedrības brīvu un vienlīdzīgu piekļuvi digitalizētajam saturam
Situācija: Digitalizētā kultūras mantojuma pieejamība tiek nodrošināta dažādos kanālos, kas radušies dažādu projektu vai iestāžu iniciatīvu griezumā, un ir izveidotas 13 interneta vietnes, kas nodrošina digitalizētā kultūras mantojuma satura izplatīšanu sabiedrībai. Tomēr liela daļa ar autortiesībām aizsargātā satura pieejamība ir ierobežota, piemēram, liedzot brīvu piekļuvi šim saturam internetā vai nodrošinot, ka saturs ir pieejams tikai publiskajās bibliotēkās vai fiziski satura glabājošajā iestādē.
Vērtējums: Lai arī šobrīd notiek virzība digitalizētā kultūras mantojuma izplatīšanai un pieejamības nodrošināšanai, tomēr joprojām ir liels apjoms digitalizētā satura, kas plašākai sabiedrībai nav pieejams. Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku pieejamību digitalizētajam kultūras mantojuma saturam, nepieciešams risināt autortiesību jautājumus un veicināt ar autotiesībām neaizsargātā satura brīvāku pieejamību sabiedrībai, t.sk. pārskatīt normatīvos aktus, kas nosaka ar autortiesībām aizsargātā satura izmantošanas iespējas un ierobežojumus, veikt satura licencēšanu, nodrošināt satura pieejamību skolu un augstskolu bibliotēkās.
Virziens: Centralizēt satura izplatīšanu, attīstīt esošos un radīt jaunus e-pakalpojumus, kas būtu ērti izmantojami un lietotāja vajadzībām atbilstoši
Situācija: Šobrīd digitalizētā kultūras mantojuma satura izplatīšana notiek atšķirīgos kanālos un veidos. Kultūras iestādes attīsta e-pakalpojumus lietotāju vieglākai un ērtākai piekļuvei digitalizētajam kultūras mantojumam. Šobrīd digitalizētais saturs tiek izvietots 13 atseviškās interneta vietnēs. Tā, piemēram, digitalizēto papīra saturu iespējams aplūkot gan vairākās LNB izveidotās interneta vietnēs (gramatas.lndb.lv, kartes.lnb.lv, www.periodika.lv, www.lasamkoks.lv), gan LNA izveidotajā vietnē www.lvva-raduraksti.lv, gan KISC uzturētajā vietnē www.nmkk.lv, gan pārrobežu arhīvu projekta vietnē www.earchive-estlatrus.eu. Savukārt audiovizuālais saturs pieejams gan KISC uzturētajā vietnē www.filmas.lv, gan LNB vietnē audio.lndb.lv. Papildus tam ir arī vairākas vietnes, kurās ir pieejams atsevišķu projektu vai citu satura veidu materiāls: dziesmusvetki.lndb.lv, www.zudusilatvija.lv, webarhivs.lndb.lv, academia.lndb.lv. Vienlaikus ir izveidoti 2 starpsistēmu satura meklētāji: www.monta.lv un www.lndb.lv.
Vērtējums: Šobrīd digitalizētā satura izplatīšana notiek atšķirīgos kanālos un veidos. Ir radusies situācija, ka digitalizētais kultūras mantojums ir pieejams 13 interneta vietnēs, un lietotājam, lai tas spētu ātri atrast sev nepieciešamo informāciju, ir jāpārzina vairāki portāli un tajos pieejamais saturs. Lai materiālu izplatīšanu padarītu efektīvāku un ērtāku lietotājam, nepieciešams attīstīt centralizētu satura izplatīšanas platformu, kas nodrošinātu vienotu satura izplatīšanas vai meklēšanas iespēju, kā arī nodrošināt pārējo satura piekļuves sistēmu sadarbspēju ar šo platformu.
Virziens: Panākt ciešāku esošo sistēmu sadarbību, lai nodrošinātu efektīvāku datu apmaiņu
Situācija: Šobrīd kultūras mantojuma digitalizētā satura izplatīšanas procesā būtisku lomu ieņem 26 sistēmas, kas vēsturiski ir izstrādātas, lai veiktu tikai atsevišķas funkcijas, nodrošinātu tikai vienas iestādes satura vai atsevišķu satura veidu izplatīšanu. Piemēram, kultūras informācijas meklētājs www.monta.lv nodrošina kultūras mantojuma metadatu meklēšanu, bet www.nmkk.lv nodrošina gan metadatu, gan objektu meklēšanu, bet tikai muzeju krājumā esošajam digitalizētajam kultūras mantojumam. Esošajā situācijā vairākas sistēmas nodrošina līdzīgas funkcionalitātes. Ņemot vērā, ka līdz šim kultūras mantojuma digitalizācija, uzglabāšana un satura izplatīšana nav uztverta kā vienots process, arī visu iesaistīto sistēmu optimāla sadarbība nav bijusi aktualizēta.
Vērtējums: Lai nodrošinātu optimālu digitalizētā satura izplatīšanas procesu ir nepieciešams veikt padziļinātu visu procesā iesaistīto sistēmu analīzi un veikt to optimizāciju, kā arī nodrošināt visu nepieciešamo sistēmu savstarpējo sadarbības spēju optimālu izmantošanu. Pamata uzdevums ir radīt
62
Process Analīze
vienotu digitālā satura izplatīšanas kanālu, kurā būtu lietotājam ērta satura meklēšana un pēc iespējas ērtāka digitalizēto objektu aplūkošana. Papildus tam nepieciešams nodrošināt pēc iespējas vienotas lietotāju autorizēšanas, maksājumu veikšanas, autortiesību pārvaldības u.c. sistēmas funkcijas.
Autortiesību
uzskaite un
pārvaldība
Virziens: Pilnībā ievērot intelektuālā īpašuma autortiesības un blakustiesības
Situācija: Kultūras iestādes, digitalizējot un padarot pieejamus to krājumus, pilnībā ievēro gan autortiesības, gan blakustiesības, līdz ar to ar autortiesībām aizsargātais saturs plašai sabiedrībai nav brīvi pieejams. Daļa aizsargāto digitalizēto materiālu - LNB digitalizētais papīra saturs, filmas.lv iekļautie audiovizuālie darbi – saskaņā ar Autortiesību likuma 23.panta otro daļu ir pieejami publisko bibliotēku lasītājiem. Izņēmums ir atsevišķi darbi, par kuru izmantošanu noslēgta vienošanās ar tiesību īpašniekiem vai mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām. Liels apjoms digitalizētā kultūras mantojuma sabiedrībai ir pieejams tikai pēc pieprasījuma, lietotājam samaksājot par šo pakalpojumu, vai sabiedrībai nav pieejams vispār.
Vērtējums: Būtiski liela daļa digitalizētā kultūras mantojuma ir ar autortiesībām aizsargāts saturs. Šobrīd nav nodrošināta iespēja par samērīgu samaksu, kurā ietilpst atlīdzība tiesību īpašniekiem, iepazīties ar aizsargāto saturu interneta vidē. Tādējādi tiek ierobežota sabiedrības brīva pieeja digitalizētajam saturam. Lai nodrošinātu turpmāku autortiesību un blakustiesību ievērošanu un tajā pašā laikā veicinātu satura plašāku pieejamību sabiedrībai, nepieciešami papildu risinājumi, piemēram maksājumu modulis, kas nodrošinātu lietotājiem un partneriem iespēju veikt apmaksu par materiāla izmantošanu un veikt norēķinus ar tiesību īpašniekiem, nodrošinot digitālā kultūras mantojuma platformas sadarbspēju ar MTKPO informācijas sistēmu.
Virziens: Nodrošināt pēc iespējas plašāku piekļuvi digitalizētajam neaizsargātajam saturam un nodrošināt, ka pēc digitalizēšanas tas joprojām ir neaizsargāts un tam netiek izmantotas pārāk uzkrītošas ūdenszīmes
Situācija: Šobrīd ar autortiesībām neaizsargātais saturs tiek izplatīts sabiedrībai dažādu e-pakalpojumu veidā. Tāpat neaizsargātais digitalizētais saturs lietotājiem brīvi pieejams kultūras iestāžu izveidotajās interneta vietnēs. Lielākoties digitalizētais saturs nekļūst par jaunu autortiesību objektu, kā arī tiek padarīts pieejams bez apgrūtinājumiem to atkalizmantošanai. Izņēmums ir digitalizētie muzeju priekšmeti, kā arī LNB digitālā kolekcija “Zudusī Latvija”, kur ar autortiesībām neaizsargātais saturs tiek apgādāts ar uzkrītošu ūdenszīmi, kas traucē šī satura atkalizmantošanu.
Vērtējums: Neaizsargātais saturs tiek samērā plaši izplatīts, tomēr nepieciešams noteikt normatīvo regulējumu, kas nodrošinātu, ka neaizsargātais saturs pēc digitalizācijas paliek neaizsargāts un tiek pēc iespējas plašāk izplatīts sabiedrībai.
Virziens: Atrisināt un sistemātiski sakārtot ar autortiesībām saistītos jautājumus, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku digitalizēto un digitāli dzimušo materiālu, pieejamību
Situācija: Neskatoties uz to, ka pašreiz lielākā vai mazākā apjomā un vienkāršākā vai sarežģītākā ceļā ir pieejams gandrīz viss līdz šim digitalizētais materiāls, tā izplatību būtiski ierobežo ar autortiesībām un blakustiesībām saistītie jautājumi. Esošais autortiesību mehānisms neveicina pēc iespējas plašāku digitālā formā esošā materiāla izplatīšanu, tāpēc nepieciešama būtiska šo jautājumu pārskatīšana un sakārtošana.
Vērtējums: Digitalizētā kultūras mantojuma pieejamības uzlabošanai ir jāsakārto un jāstandartizē autortiesību ierobežojumi ar autortiesībām aizsargātajam digitalizētajam saturam, ieviešot vienotu un standartizētu autortiesību satura objektu uzskaiti, nodrošinot vienotu cenu mehānismu un iespēju ērti norēķinoties par darbu izmantošanu. Tāpat nepieciešams izstrādāt arī vienotu principu, kas noteiktu, kā būtu jārīkojas ar neidentificētajiem autoriem vai tiem, kurus nepārstāv MTKPO. Jāveicina arī informācijas apmaiņa par autoriem Eiropas līmenī (ARROW datu bāze).
63
Process Analīze
Digitālā satura
izplatīšana gala
lietotājiem –
EUROPEANA
Virziens: Nodrošināt visa digitalizētā neaizsargātā kultūras mantojuma (digitālā objekta un tā apraksta), īpaši pa valsts finansējumu tapušā, iekļaušanu EUROPEANA
Situācija: LNA VVAIS sistēmā ir nodrošināta daļēja neaizsargātā satura nodošana EUROPEANA sistēmai izmantojot APEnet pieeju. LNDB sistēmā ir nodrošināta regulāra un automātiska neaizsargātā satura nodošana EUROPEANA digitālajai bibliotēkai. Muzeji NMKK sistēma digitalizēto neaizsargāto saturu periodiski nodot EUROPEANA digitālajai bibliotēkai, izmantojot ATHENA sistēmu. Taču pagaidām kultūras iestāžu EUROPEANA bibliotēkai nodotais digitālais satura apjoms ir salīdzinoši mazs, kas galvenokārt skaidrojams ar to, ka iestāžu sistēmas nav pietiekami attīstītas, lai spētu nodrošināt lielu apjomu digitalizēto materiālu nodošanu.
Vērtējums: Digitalizētais kultūras mantojuma saturs EUROPEANA digitālajai bibliotēkai tiek nodots ar vairāku informācijas sistēmu starpniecību. Šobrīd ir radusies situācija, ka kultūras iestāžu informācijas sistēmas nenodrošina pietiekamu savstarpējo sadarbspēju un zināmā mērā dublējas funkcionalitātes ziņā, tāpēc nepieciešams attīstīt vienotu procesu automatizētai digitalizētā satura nodošanai Eiropas digitālajai bibliotēkai.
Virziens: Izmantot vienotus agregatorus, identifikatoru sistēmas un digitalizācijas standartus, lai sekmētu savstarpēju datu izmantojamību
Situācija: Šobrīd kultūras iestādēs ir novērojamas iezīmes vienotu agregatoru, identifikatoru un digitalizācijas standartu izmantošanā. Vairākās kultūras iestādēs tiek plānoti risinājumi vienotas sistēmas attīstīšani nākotnē, kas ietvertu vienotu objektu aprakstīšanas (metadatu) procesu, kā arī vienotus risinājumus informācijas meklēšanā un identifikācijā.
Vērtējums: Veidojot vienotus risinājumus valstiskā līmenī, jāņem vērā un tie jāsalāgo ar EUROPEANA noteiktajiem uzstādījumiem un standartiem.
Virziens: Popularizēt EUROPEANA digitālo bibliotēku sabiedrībā, it īpaši skolās
Situācija: Pašreiz EUROPEANA digitālās bibliotēkas popularizēšana sabiedrībā notiek visai fragmentāri. Izglītības iestādēm ir piekļuve EUROPEANA portālam, taču aktīva un mērķtiecīga portāla popularizēšana skolās šobrīd nenotiek.
Vērtējums: Līdz ko tiks nodrošināts, ka viss digitalizētais saturs tiks nodots EUROPEANA digitālajai bibliotēkai, būs nepieciešams aktīvāk popularizēt EUROPEANA digitālo bibliotēku sabiedrībā, t.sk., skolās.
Digitālā satura
izplatīšana gala
lietotājiem –
bibliotēkas, skolas
un kultūras iestādes
Virziens: Nodrošināt bibliotēkās esošā satura pieejamību un nodošanu uz informācijas un dokumentācijas organizācijām bez īpašumtiesību maiņas izglītības, attīstības, pētniecības, mūžizglītības mērķiem.
Situācija: Liela daļa ar autortiesībām aizsargātā digitalizētā satura ir pieejama bibliotēku tīklā, kā arī nelielā apmērā – skolās izglītības, attīstības, pētniecības, mūžizglītības mērķiem.
Vērtējums: Bibliotēkas šobrīd ir viens no visvairāk izmantotajiem kanāliem digitalizētā kultūras mantojuma satura popularizēšanai. Arī turpmāk nepieciešams popularizēt satura pieejamību bibliotēkās, to papildinot ar jauno digitalizēto saturu. Digitalizētais saturs jāpadara pēc iespējas plašāk pieejams arī skolās, kur līdz šim tikai nelielos apmēros aizsākta digitalizētā satura izplatīšana.
64
Process Analīze
Digitālā satura
izplatīšana gala
lietotājiem –
komersanti
Virziens: Padarīt valsts pārziņā esošos datus brīvi pieejamus digitālā formā, radot iespēju privātā, nevalstiskā un zinātniskā sektora nepastarpinātai iesaistei uz valsts datiem bāzētu e-pakalpojumu, kultūras un izglītības satura un produktu radīšanai, kā arī starptautiskās sadarbības veicināšanai (ievērojot autortiesības un blakustiesības)
Situācija: Ar autortiesībām neaizsargāto digitalizēto un publiski pieejamo papīra saturu komersanti var iegūt, izmantojot LNB un LNA e-
pakalpojumus. Cita veida neaizsargātā digitālā satura iegūšanai ir jāvēršas pie konkrētā satura turētāja (LNA, LNB, muzeja), kur par noteiktu samaksu
ir iespējams iegūt digitalizētā satura kopiju. LNB un LNA piedāvā arī pakalpojumu neaizsargātā satura digitalizēšanai pēc pieprasījuma. Tāpat savā
pārvaldībā esošā ar autortiesībām aizsargātā digitalizētā satura nodošanu tālākizmantošanai nodrošina LNA. Pārējā aizsargātā satura iegūšana un
tālākizmantošana ir jākārto, kontaktējoties personīgi ar attiecīgo MTKPO.
Vērtējums: Šobrīd komercnolūkiem ir pieejams un izmantojams gandrīz viss digitalizētais saturs, bet nav izveidots vienots risinājums satura izplatīšanai atkalizmantošanai citās sistēmās. Nākotnē būtu nepieciešams attīstīt e-pakalpojumu, kas nodrošinātu satura nodošanu atkalizmantošanai, ko iespējams, var veidot kā maksas pakalpojumu. Tāpat nepieciešams sakārtot normatīvo bāzi, kas atbalstītu šāda veida aktivitātes.
Pārvaldība
Virziens: Izstrādāt valsts kultūras mantojuma digitalizācijas stratēģiju (politiku) ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu kultūras mantojuma digitalizēšanu, saglabāšanu. Izstrādāt rīcības plānu, noteikt kvantitatīvos mērķus un sagatavot atskaites par mērķu sasniegšanu
Situācija: Šobrīd ir izstrādāta digitālā kultūras mantojuma attīstības stratēģija, kuras mērķis ir radīt vienotu un plaši pieejamu Latvijas kultūras mantojuma digitālo telpu ar mērķi stiprināt nacionālo identitāti, nodrošināt nacionālā kultūras mantojuma pieejamību, saglabāšanu un iekļaušanos vienotā Eiropas un pasaules kultūras digitālajā telpā. Digitalizācijas stratēģijā ir iezīmēti virzieni kompetenču centru veidošanai, digitalizētā satura ilgtspējīgai saglabāšanai, tehniskās infrastruktūras un informācijas sistēmu uzturēšanai un digitālo pakalpojumu nodrošināšanai.
Vērtējums: Lai stratēģiju ieviestu, nepieciešams izstrādāt rīcības plānu, kas nodrošinātu kultūras mantojuma digitalizācijas procesa virzību. Plāna ietvaros tiktu noteikti mehānismi digitalizētā satura ilgtspējīgai un efektīvai saglabāšanai un atkalizmantošanai un uzdevumi, kuru izpilde nodrošinātu ilgtspējīgu kultūras mantojuma digitalizēšanu un saglabāšanu un radītu e-pakalpojumus ērtas pieejas nodrošināšanai sabiedrībai. Lai ieviestu stratēģiju ir nepieciešams nodrošināt:
Pārvaldības struktūras izveidi; Ilgtspējīga finansējuma piesaistīšanu; Optimālu un efektīvu digitalizācijas jaudu izmantošanu ilgtermiņā; Izmaiņu normatīvajos aktos iniciēšanu, kas sekmē ilgtspējīgu digitalizētā kultūras mantojuma saglabāšanu un atkalizmantošanu; Digitalizācijas pakalpojumu pašizmaksas noteikšanu un savstarpējo norēķinu uzraudzību kompetenču centru darbības un starpiestāžu
efektīvas sadarbības nodrošināšana.
Virziens: Veidot kompetenču centru principu arī kultūras mantojuma digitalizācijas procesa pārvaldībā
Situācija: Šobrīd kultūras mantojums tiek digitalizēts atsevišķos projektos un to izplatīšana notiek fragmentāri. Ir izveidojusies situācija, kurā varētu tikt attīstīti vairāki kompetenču centri.
Vērtējums: Nozarē ir daudz neatrisinātu jautājumu, kuru risināšana būtu jāveic centralizēti, piemēram, digitalizējamā satura prioritizēšana, ERAF projektos digitalizētā satura izplatīšana, autortiesību jautājumi. Lai kompetenču centri un kultūras mantojuma digitalizācijas process kopumā
65
Process Analīze
darbotos saskaņoti, būtu ilgtspējīgs un notiktu tā uzraudzība jeb kontrole, būtu nepieciešams izveidot kompetenču centru principu arī kultūras mantojuma digitalizācijas procesa pārvaldībā.
Virziens: Sekmēt kultūras iestāžu, privātā sektora un starptautiskās partnerības, lai radītu jaunus kultūras materiālu digitalizācijas finansēšanas veidus un stimulētu materiālu inovatīvu izmantošanu
Situācija: Šobrīd sadarbība starp valsts iestādēm un privāto sektoru ir minimāla, un galvenokārt tā novērojama digitalizēšanas procesā, taču gandrīz nemaz netiek īstenota, piemēram, digitalizētā satura izplatīšanas procesā.
Vērtējums: Būtu nepieciešams attīstīt partnerību starp valsts iestādēm un privāto sektoru, īpaši digitalizētā satura izplatīšanā, lai panāktu sadarbību, kas veicinātu jaunu kultūras materiālu digitalizācijas finansēšanas veidu rašanos un stimulētu materiālu inovatīvu izmantošanu.
Virziens: Iniciēt normatīvo aktu izmaiņas, lai nodrošinātu kultūras mantojuma atkalizmantošanas iespējas, valsts un privātā sektora, kā arī starptautisko partnerību, autortiesību jautājumu risināšanu un obligāto eksemplāru iesniegšanu bibliotēkās un nodošanu EUROPEANA
Situācija: Esošā normatīvo aktu bāze ir bijusi par pamatu pašreiz esošajam kultūras mantojuma digitalizācijas procesam. Tā kā plānots attīstīt digitalizācijas procesu, veidojot kompetenču centru pieeju un attīstot atvērto datu principu, nepieciešam pārskatīt un uzlabot arī normatīvo regulējumu.
Vērtējums: Ir nepieciešams pārskatīt un iespējams ierosināt izmaiņas normatīvajos aktos, lai tiek kalpotu par atbalstu digitalizācijas procesā, t.sk., digitalizētā satura izplatības veicināšanā gan valstiskā, gan Eiropas līmenī.
Virziens: Nodrošināt digitalizētā materiāla digitalizēšanas, uzglabāšanas un izplatīšanas pašizmaksas kalkulācijas un organizēt norēķinus starp iesaistītajām pusēm
Situācija: Šobrīd atsevišķi digitalizēšanas procesa posmi jau notiek centralizēti. Tā, piemēram, digitalizētā satura uzglabāšana jau šobrīd daļēji notiek centralizēti vai sadarbojoties kultūras iestādēm.
Vērtējums: Tā kā šī koncepcija paredz nākotnē attīstīt arvien vairāk centralizētu risinājumu attīstību un izveidi, nepieciešams skaidri definēt sadarbību starp iestādēm, kuras atbildīgas par centralizētā procesa pamatdarbību, un tām, kas attiecīgajā procesā piedalās netieši, piemēram, nodod digitalizēšanai sev piederošo materiālu. Līdz ar to nepieciešams arī veikt materiālu digitalizēšanas, uzglabāšanas un izplatīšanas pašizmaksas kalkulācijas, kā arī organizēt norēķinus starp iesaistītajām pusēm.
66
3 MĒRĶI
Projekta mērķi noteikti, ņemot vērā valsts stratēģiskajos plānošanas dokumentos noteiktos
stratēģiskos virzienus.
Projekta mērķi:
1. Nodrošināt mērķtiecīgu un ilgtspējīgu kultūras mantojuma digitalizāciju, radot pievienoto
vērtību kultūrvides un uzņēmējdarbības attīstībai;
2. Pilnveidot kultūras mantojuma digitalizācijas, uzglabāšanas un izplatīšanas procesus,
īstenojot kompetenču centru principu;
3. Nodrošināt pēc iespējas plašāku digitalizētā kultūras mantojuma pieejamību interneta
vidē, attīstot vienotu portālu satura izplatīšanai un ieviešot satura atkalizmantošanas
risinājumu.
Projekta mērķi noteikti saskaņā ar stratēģiskajiem virzieniem, kas norādīti šajos plānošanas
dokumentos:
VARAM informatīvais ziņojums „Par pasākumiem, kurus paredzēts īstenot Informācijas
sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam turpmākās rīcības plānojuma
uzdevumu 3.1."Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu izveide" un 3.2. "Publiskās
pārvaldes pakalpojumu elektronizācija" ietvaros”;
Nozares politikas plānošanas dokuments “Digitālā kultūras mantojuma attīstības stratēģija
2014 – 2020”, ar kuru tiek īstenotas kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam
“Radošā Latvija”.
Projekta rezultatīvie rādītāji
Projekta rezultātā tiks palielināta publiskās pārvaldes darbības efektivitāte, gan uzlabojot
digitalizētā kultūras mantojuma pieejamību sabiedrībai, gan palielinot to iedzīvotāju skaitu, kas
izmanto e-pakalpojumus, gan arī uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, īstenojot atvērtu datu principu.
Projekta rezultātā ir plānots uzlabot Tabulā Nr. 3.1. norādītos rezultatīvos rādītājus.
Tabula Nr. 3.1. Projekta rezultatīvie rādītāji
Rādītājs Mērvienība 2016 2017 2018 2019 2020
Prognozētais e-pakalpojumu lietotāju skaits
Skaits 381 000 431 000 514 000 575 000 644 000
E-pakalpojumu izmantošanas biežums
Vidējais skaits gadā
2.1 2.2 2.4 2.5 2.7
Projekta rezultatīvo rādītāju skaidrojumu un detalizētu aprēķinu skatīt pielikumā Nr.1
67
ERAF specifiskā atbalsta mērķa pasākumam 2.2.1.2. “Digitalizācijas un IKT iespēju izmantošanas
paaugstināšana” ir noteikts specifiskais iznākuma rādītājs, kas jāsasniedz projekta rezultātā.
Tabula Nr. 3.2. Projekta specifiskie iznākuma rādītāji
Rādītājs Mērvienība Finansējuma avots
Plānotā vērtība
(2023.gadā)
Datu avots Ziņošanas regularitāte
Pilnveidoti darbības procesi1
Skaits ERAF 15 Projektu dati Reizi gadā
ERAF specifiskā atbalsta mērķim 2.2.1. “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu
un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” ir specifiskie rezultāta rādītāji,
kuru sasniegšana tiešā veidā neizriet no projekta rezultātiem, bet ir svarīgi, lai projekta uzdevumi
un aktivitātes veicinātu šo rādītāju uzlabošanos.
Tabula Nr. 3.3. Projekta rezultāta rādītāji
Rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība
(2012.gadā)
Plānotā vērtība
(2023.gadā)
Datu avots Ziņošanas regularitāte
Iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus2
% 12,63 35% Eurostat Reizi gadā
Komersantu īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus4
% 85,4% 92% Eurostat Reizi gadā
Vidējais publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas indekss
Punkti (no maks.700)
285 475 European PSI Scoreboard5
Reizi gadā
1 Pilnveidots darbības process – ar IKT palīdzību optimizēti viena vai vairāku darbības procesu posmi un uzlabota publisko pakalpojumu kvalitāte un pieejamība sabiedrībai 2 To iedzīvotāju īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski 3 Dati par 2013.gadu 4 To uzņēmumu īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski 5 European PSI Scoreboard http://www.epsiplatform.eu/content/european-psi-scoreboard
68
4 KONCEPTUĀLO RISINĀJUMU APRAKSTS
Lai risinātu dokumenta 2.2.sadaļā “Esošās situācijas analīze” identificētos potenciālos uzlabojumus
un sasniegtu dokumenta 3.sadaļā noteiktos mērķus, Projekta īstenošanai ir noteikti šādi uzdevumi:
1. Digitalizēt visu satura veidu kultūras mantojumu atbilstoši noteiktajām prioritātēm;
2. Standartizēt digitalizēto objektu metadatu ievadi un nodrošināt esošo metadatu
atbilstību tiem;
3. Centralizēt atbildības un kompetences digitalizācijas procesa vienotai darbībai;
4. Pilnveidot satura digitalizācijas, pārvaldības, uzglabāšanas un izplatīšanas procesus;
5. Nodrošināt pēc iespējas plašāku digitalizētā kultūras mantojuma pieejamību;
6. Izstrādāt vienotu un ērtu digitalizētā kultūras mantojuma izplatīšanas portālu;
7. Veikt digitalizācijas procesā iesaistīto sistēmu integrāciju un vairot sadarbspēju;
8. Izstrādāt jaunas sistēmas un e-pakalpojumus;
9. Ieviest satura atkalizmantošanas risinājumu.
Veicot minētos uzdevumus, tiks sasniegts rezultāts, kas secīgi aprakstīts turpmākajās šī dokumenta
nodaļās un kas skar visu projektu (biznesa arhitektūra, informācijas arhitektūra un
programmatūras arhitektūra). Uzdevumi ir jāveic saskaņā ar šādiem vienotiem principiem:
1. Veicināt kultūras un atmiņas institūciju sadarbību un novērst darbību dublēšanos;
2. Satura digitalizāciju un sistēmu izstrādi balstīt uz gala lietotāju vajadzībām, lai veicinātu
satura atkārtotu izmantošanu izglītības, zinātnes, kultūras un radošo industriju
nozarēs;
3. Projekta īstenošanā pēc iespējas izmantot esošās sistēmas un veicināt to sadarbspēju;
4. Veicināt kultūras mantojuma digitalizācijas procesa ilgtspēju.
4.1 Biznesa arhitektūras apraksts
4.1.1 Biznesa procesa izmaiņas
Ņemot vērā, ka līdz šim kultūras mantojuma digitalizācija ir veikta fragmentāri, ir svarīgi šajā
projektā kultūras mantojuma digitalizāciju, uzglabāšanu un izplatīšanu organizēt kā vienotu
procesu, kas sevī ietver šajā dokumenta sadaļā atspoguļoto biznesa arhitektūru. Biznesa procesa
arhitektūrā atsevišķi tiek izdalīti šādi loģiski procesa posmi:
1. Satura digitalizācija;
69
2. Digitālā satura uzglabāšana;
3. Digitālā satura pieejamības nodrošināšana un izplatīšana.
Atbilstoši izvirzītajiem mērķiem, biznesa arhitektūras izstrādē iespēju robežās tiek piemērota
digitalizācijas posmu integrēšana un centralizēšana. Šobrīd pastāv vairākas esošas IS, kas nodrošina
kultūras mantojuma satura digitalizēšanas, uzglabāšanas un pieejamības nodrošināšanas un
izplatīšanas funkcionalitātes, kuras būtu nepieciešams pēc iespējas standartizēt, integrēt vai
centralizēt. Tāpat kultūras iestādes ir uzkrājušas satura digitalizācijas, uzglabāšanas un izplatīšanas
pieredzi, kas ļauj īstenot kompetenču centru principu, nodrošinot digitalizācijas jomas ilgtspējīgu
attīstību un kultūras iestāžu ciešāku sadarbību.
Sadaļas turpinājumā ir identificētas galvenās jomas un uzlabojumi, kas īstenoti biznesa arhitektūrā.
Kompetenču centri
Kompetenču centru pieeja ir akcentēta gan kultūras mantojuma digitalizācijas jomas attīstību
regulējošajos normatīvajos aktos, gan esošās situācijas izvērtēšanas secinājumos. Kompetenču
centru atbildības jomas un funkciju sadalījums ir jāizvērtē, detalizēti analizējot visu kultūras
mantojuma digitalizācijas, uzglabāšanas, pārvaldības un izplatīšanas procesu, esošo sistēmu,
infrastruktūras un organizatorisko arhitektūru. Tāpēc augsta līmeņa biznesa arhitektūrā (attēlā Nr.
4.1.) nav iezīmēti konkrēti kompetenču centri, bet gan identificētas galvenās komponentes, par
kuru vadību kompetenču centriem būtu jāuzņemas centralizēta atbildība.
Dokumenta 4.1.3. sadaļā “Organizatoriskās izmaiņas” aprakstīts iespējamais kompetenču centru
iedalījums.
Sistēmu uzlabošana un integrēšana
Līdz šim kultūras iestādēs ir izstrādātas vairākas sistēmas, kas katra atsevišķi nodrošina noteiktas
kultūras iestādes īpašumā esošo digitālo objektu pārvaldību un uzglabāšanu. Biznesa procesa
arhitektūra paredz esošo digitālo objektu pārvaldības sistēmu funkcionalitātes uzlabošanu un
digitālo objektu datņu uzglabāšanas sistēmu funkcionalitātes uzlabošanu, integrējot tās vienotā
kultūras mantojuma digitalizācijas platformā. Tāpēc nepieciešams uzlabot funkcionalitāti, kas ļauj
īstenot kultūras mantojuma digitalizācijas procesus, šādās esošās sistēmās
Vienotā valsts arhīvu informācijas sistēma (VVAIS);
Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga sistēma (NMKK);
Digitālo objektu pārvaldības sistēma DOM;
Bibiliotēku sistēmas ALISE un ALEPH.
70
Jaunu sistēmu izstrāde
Esošajā situācijā nav izveidots vienots digitalizētā satura izplatīšanas risinājums, kas nodrošinātu
gala lietotājiem vieglu un ērtu piekļuvi visu iestāžu digitalizētajam saturam vienuviet. Projekta laikā
tiks attīstīta Digitālā satura izplatīšanas platforma, kas apvienos vairākas jau esošas informācijas
sistēmas vienā risinājumā, nodrošinot šo sistēmu ciešāku sadarbspēju. Izstrādājot Digitālā satura
izplatīšanas platformu, jāņem vērā KISC sagatavoto izvērtējumu1 , kurā apkopoti konceptuālie
risinājumi vienotas audiovizuālo materiālu piegādes un uzturēšanas platformas izveidei un tās
uzturēšanai. Platformas uzdevums būs nodrošināt vienotu Digitālo objektu pārvaldības sistēmā
esošās informācijas nodošanu satura izplatītājiem un gala lietotājiem. Digitālā satura izplatīšanas
platformas attīstīšana ietvers vairākus uzdevumus, kā piemēram:
Esošo informācijas sistēmu funkcionalitātes uzlabošana un to integrēšana Digitālā satura
izplatīšanas platformā;
Latvijas kultūras mantojuma integrēšana EUROPEANA digitālajā bibliotēkā.
Tāpat jāizveido Autortiesību pārvaldības sistēma, kas nodrošinās pilnu informāciju par ar
autortiesībām aizsargātā satura lietošanas tiesībām un tiesību pārstāvniecību, kā arī nodrošinās
pilnu uzskaiti par satura izmantošanu, autoratlīdzības apjomu un veicamo apmaksu. Izstrādājot arī
Autortiesību pārvaldības sistēmas arhitektūru, jāņem vērā KISC sagatavoto izvērtējumu2 , kurā
apkopoti konceptuālie risinājumi vienotas audiovizuālo materiālu piegādes un uzturēšanas
platformas izveidei un tās uzturēšanai.
Projekta ietvaros tiks izstrādāta satura digitalizēšanas un pārvaldības sistēma VKPAI vajadzībām,
kurā tiks iestrādātas funkcionalitātes un lietotājsaskarnes digitālo objektu augšupielādei un
aprakstīšanai, kā arī LNKC digitālo objektu pārvaldības sistēma nemateriālā kultūras mantojuma
fiksēšanas un izplatīšanas vajadzībām.
Satura atkalizmantošana
Projekta rezultātā tiks īstenota digitalizētā satura atkalizmantošanas iespēja, nodrošinot datu
nodošanu trešajām personām, kas tos var izmantot savu pakalpojumu sniegšanai vai produktu
izstrādei. Satura atkalizmantošanas pakalpojums tiks veidots, kā maksas e-pakalpojums, paredzot,
ka trešās personas, kas vēlas izmantot datus veiks pašizmaksas maksājumus satura turētājam par
datu sagatavošanu tam nepieciešamajā formātā.
1 “Konceptuālie risinājumi vienotas audiovizuālo materiālu piegādes un uzturēšanas platformas izveidei un
uzturēšanai” (iepirkuma ID NR. KISC 2014/6/2-T1) 2 “Konceptuālie risinājumi vienotas audiovizuālo materiālu piegādes un uzturēšanas platformas izveidei un
uzturēšanai” (iepirkuma ID NR. KISC 2014/6/2-T1)
71
Izstrādāto augsta līmeņa biznesa arhitektūru skatīt attēlā Nr.2.
72
Attēls Nr.2 Augsta līmeņa kultūras mantojuma digitalizācijas procesa biznesa arhitektūra
73
Turpmāk atspoguļots kultūras mantojuma digitalizācijas procesa posmos (skatīt attēlu Nr. 2)
ietverto komponenšu detalizēts skaidrojums.
Oriģinālais materiāls
Oriģinālais materiāls ir visa veida (t.sk. audiovizuālais, papīra, priekšmetu)
nedigitalizētais saturs, kuru nepieciešams digitalizēt. Šajā procesa posmā notiek
oriģinālā materiāla apzināšana un prioritizēšana atbilstoši noteiktajām prioritātēm.
Materiāla digitalizēšana
Materiāla digitalizēšana ir oriģinālā materiāla mērķtiecīga digitalizācija, izmantojot
katram satura veidam atbilstošu digitalizācijas infrastruktūru un metodes, kas atbilst
apstiprinātām vadlīnijām šī satura veida digitalizācijai. Digitalizācijas procesā tiek iegūts
digitāls objekts, kam tiek piešķirts unikāls numurs (identifikators). Tāpat atbilstoši
normatīvajā bāzē iezīmētajiem virzieniem (skatīt 2.1. sadaļu) materiālu digitalizēšana
tiek veikta optimāli izmantojot digitalizācijas jaudas, piemēram, attīstot satura
digitalizācijas un ilglaicīgas uzglabāšanas centrus kultūras iestāžu starpā.
Metadatu veidošana
Metadatu veidošana ir digitalizācijas procesā iegūto digitālo objektu datņu
aprakstīšana objektu aprakstīšanas (metadatu) informācijas sistēmā atbilstoši iepriekš
izstrādātām vadlīnijām, kas nosaka vienotus objektu aprakstīšanas (metadatu
veidošanas) standartus, tai skaitā attiecībā uz digitāli radītajiem materiāliem.
Kad oriģinālais materiāls ir digitalizēts un aprakstīts, digitālā objekta datne tiek nodota
digitālo objektu datņu glabātuvei, bet metadati digitālo objektu pārvaldības sistēmai.
Digitālo objektu datņu glabātuve
Digitālo objektu datņu glabātuve ir datu centrs, kas uzglabā datus. Digitālo objektu
datņu glabātuve saņem datnes no digatizācijas centriem, veic to satura pāraudi un
sagatavo ilglaicīgai un aktīvai datu uzglabāšanai. Datu aktīvā uzglabāšana sevī ietver
intensīvu datu nodošanu satura pārvaldības un satura izplatīšanas sistēmām atbilstoši
to pieprasījumam. Vienam digitalizētajam objektam var būt vairākas datnes, kas var
būt gan loģiski saistītas un neatraujamas satura komponentes, gan viena digitalizētā
objekta dažādas izšķirtspējas datnes.
Digitālo objektu pārvaldības sistēma
Digitālo objektu pārvaldības sistēma ir centralizēta vieta, kur glabājas visi iespējamie
metadati par visiem digitalizētajiem objektiem. Metadatu glabātuve nodrošina
metadatu saņemšanu un strukturēšanu, trešo pušu satura saņemšanas sistēmas un
autortiesību uzskaites un pārvaldības sistēmas.
3
4
5
1
74
Digitālo objektu metadatu pārvaldības sistēma pēc lietotāja pieprasījuma nodrošina
metadatu nodošanu Digitālā satura izplatīšanas platformai.
Digitālā satura izplatīšanas platforma
Digitālā izplatīšanas platforma ir sistēmu kopums, kas nodrošina digitālo objektu
pārvaldības sistēmā esošo digitālo objektu pieejamību satura izplatīšanas kanālos (tai
skaitā tīmekļa lietotnēs un API lietotājsaskarnēs). Digitālā satura izplatīšanas platformā
centrālo lomu ieņem digitālā kultūras mantojuma vienotās meklēšanas un piekļuves
vietne un ar autortiesībām aizsargātā satura piekļuves risinājums, savukārt citi tīmekļa
risinājumi nodrošina specifisku funkcionalitāti materiālu optimālai attēlošanai. Visās
interneta vietnēs pēc iespējas tiek izmantotas vienotas funkcionalitātes (sīkāku
informāciju skatīt programmatūras arhitektūras aprakstā).
Platforma nodrošina satura izplatīšanu pilnībā ievērojot autortiesības un
blakustiesības. Tādējādi, atbilstoši normatīvajos aktos iezīmētajiem virzieniem, (skat.
Sadaļu 2.1.) platformā ir nodrošināta pēc iespējas plašāka piekļuve digitalizētajam
neaizsargātajam saturam, un par samaksu pieejams arī aizsargātais saturs. Digitālā
satura izplatīšanas platforma nodrošina ar autortiesībām aizsargātā satura lietojuma
uzskaiti, maksājumu aprēķinus un to izmaksu Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma
organizācijai.
Autortiesību uzskaite un pārvaldība
Autortiesību uzskaite un pārvaldība ir sistēma, kurā tiek apkopota nepieciešamā
autortiesību un blakustiesību informācija par digitālo objektu, ietverot informāciju gan
par pašu objektu, gan šī objekta autortiesību un/vai blakustiesību termiņu, lietošanas
nosacījumiem, maksājumu nosacījumiem u.c. autortiesību uzskaites un pārvaldības
sistēma nodrošina informācijas nodošanu digitālo objektu pārvaldības sistēmai.
8
Trešo pušu satura saņemšanas un pārvaldības vietne
Trešo pušu satura saņemšanas un pārvaldības vietne pilda satura izplatīšanas un satura
nodošanas funkcijas. Vietne kultūras un atmiņas institūcijām nodrošina iespēju nodot
digitalizēto saturu digitālo objektu pārvaldības sistēmai un nodrošina šī satura
pieejamību digitālā satura izplatīšanas platformā. Sadarbības iestādes šo vietni var
izmantot kā mākoņa datu glabātuvi, kas īpaši piemērota digitalizētā kultūras
mantojuma uzglabāšanai un pārvaldībai. Šo funkciju potenciāli var pildīt arī digitālo
objektu pārvaldības sistēmas saskarne satura partneriem.
Digitāli radītais materiāls
Digitāli radītais materiāls ir jau digitālā formā radītais kultūras mantojums, kuru
nepieciešams saglabāt nākamajām paaudzēm un nodrošināt to ilgtermiņa piekļuves un
izmantošanas iespējas. Digitāli dzimušais materiāls caur trešo pušu satura saņemšanas
un pārvaldības vietni tiek nodots digitālo objektu pārvaldības sistēmai un digitālo
objektu datņu glabātuvei.
6
7
9
75
Satura jaunrade
Trešās puses jeb projektā iesaistītās iestādes, piemēram, LNKC un LK, kas veic kultūras
norišu fiksēšanu digitālā formā, šī satura aprakstīšanu un nodošanu digitālo objektu
pārvaldības sistēmai, izmantojot trešo pušu satura saņemšanas un pārvaldības vietni.
Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas (MTKPO)
MTKPO ir autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kas nodrošina autortiesību
un blakustiesību subjektu mantisko tiesību pārvaldību, ja tiesību īpašnieki ir deleģējuši
organizācijai veikt savu darbu tiesību pārvaldību vai arī ja šīs tiesības saskaņā ar
esošajiem normatīvajiem aktiem nevar tikt pārvaldītas individuālā kārtā. MTKPO
funkciju attiecībā uz atsevišķiem darbu veidiem var veikt arī paši tiesību īpašnieki,
piemēram, izdevēji. MTKPO nodrošina informācijas par autortiesību subjektiem
nodošanu autortiesību uzskaites un pārvaldības sistēmai.
Satura izplatītājs – EUROPEANA
EUROPEANA digitālajai bibliotēkai, atbilstoši normatīvajos aktos iezīmētajiem (skat.
2.1. sadaļu) virzieniem un izmantojot vienotu agregatoru un identifikatoru sistēmu, tiek
nodrošināta visa digitalizētā neaizsargātā satura un to metadatu nodošana.
Satura izplatītājs – bibliotēkas
Bibliotēku tīklā tiek izplatīts gan ar autortiesībām aizsargātais, gan ar autortiesībām
neaizsargātais digitalizētais saturs.
Satura izplatītājs – komersanti
Komersantiem atkalizmantošanai tiek nodots gan ar autortiesībām neaizsargātais, gan,
pēc iespējas, arī ar autortiesībām aizsargātais digitalizētais saturs, izmantojot datu
atkalizmantošanas e-pakalpojumu. Šis ir maksas pakalpojums, kura cenā ir iekļauta
atlīdzība tiesību īpašniekiem par digitalizētā satura izmantošanu, satura sagatavošana
tālāknodošanai, kā arī daļēji sedz digitālā satura infrastruktūras uzturēšanu un
amortizācija. Komersanti iegūtos datus var izmantot savu pakalpojumu attīstībā
atbilstoši datu izmantošanas noteikumiem.
Satura izplatītājs – kultūras centri
Kultūras centriem ir nodrošināta tehnoloģiska iespēja ar atbilstošu infrastruktūru
pārraidīt augstas izšķirtspējas video materiālus (filmas, koncertus un teātra izrādes). Šis
pakalpojums ir pieejams noslēdzot līgumu ar satura piegādātāju un veicot maksājumu
par tiesībām izrādīt attiecīgo materiālu.
Satura izplatītājs – digitālā satura piekļuves sistēmas
Specifisko digitālā satura veidu piekļuves sistēmas, piemēram, periodika.lv un
www.filmas.lv, kas izplata digitalizēto kultūras mantojuma saturu, tiek nodrošināta visa
digitalizētā neaizsargātā satura un to metadatu nodošana.
11
12
13
14
15
76
4.1.2 Risinājuma konteksts un izmantošana
Izstrādājot Projektu, nepieciešams ievērot Latvijas un ES noteiktās informācijas sabiedrības
pamatnostādnes un kvalitatīvas e-pārvaldes attīstības principus:
“Publiskās pārvaldes dati tautsaimniecības izaugsmei”, kas prasa izvērtēt un ieviest atvērto
datu pieeju, veidojot un attīstot valsts IS;
“Racionāla IKT pārvaldība”, kas prasa nodrošināt iespēju īstenot daļēji centralizētu IKT
pārvaldības modeli;
“Efektīvi darbības procesi”, kas prasa IKT investīcijas sasaistīt ar funkciju un procesu
pilnveidojumiem;
“E-pārvaldes kvalitāte”, kas prasa e-pakalpojumu lietojamības un pieejamības uzlabošanu
un informācijas drošības nodrošināšanu.
Izstrādājot Projektu, tā tehniskā un loģiskā arhitektūra veidojama tā, lai tā nodrošinātu valsts IKT
pārvaldības organizatoriskā modeļa pamatprincipu ieviešanu:
IKT funkciju racionālu izmantošanu;
Koplietošanas risinājumu ieviešanu un uzturēšanu.
Lai nodrošinātu atbilstību augstākminētajām valsts pamatnostādnēm, izstrādājot Projektu, tiks
paredzēta iespēja integrēt jau iepriekš izstrādātos risinājumus kultūras mantojuma digitalizācijas
jomā valsts esošajos un topošajos koplietošanas IKT risinājumos, kā piemēram:
Digitālā satura izplatīšanas platformas interneta vietnēs lietotājiem būs iespēja
autentificēties ar www.latvija.lv lietotāja tiesībām;
Digitālā satura izplatīšanas platformā pēc iespējas tiks izmantoti valstiska mēroga IKT
koplietošanas risinājumi, piemēram, maksājumu veikšana, mašīntulkošana, datu
atkalizmantošana u.c.
Digitalizēšanas, uzglabāšanas un izplatīšanas sistēmas un platformas tiks izstrādātas, pēc
iespējas pielāgojot un integrējot jau esošas sistēmas, piemēram, NMKK, LNDB, VVAIS u.c.;
Satura uzglabāšana notiks jau esošās KISC datu centru infrastruktūras iekārtās un valsts
mēroga datu centros.
Saskaņā ar Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam noteikto
projektā plānoto risinājumu izvēles pamatā būs ne tikai funkcionalitāte, drošība un pieejamība, bet
arī risinājuma izmantojamība un lietotāju apmierinātība.
77
4.1.3 Organizatoriskās izmaiņas
Lai nodrošinātu vienotu un labi organizētu projekta īstenošanu, kā arī veidotu vienotu procesuālu
pieeju kultūras mantojuma digitalizācijas jomā, optimāli būtu veidot divus kompetenču centrus:
1. Digitalizācijas, digitālā satura pārvaldības un ilglaicīgās uzglabāšanas kompetenču centrs;
2. Satura jaunrades un izplatīšanas komptenču centrs.
Kompetenču centru atbildības jomas un funkciju sadalījums ir jāizvērtē, detalizēti analizējot visu
kultūras mantojuma digitalizācijas, uzglabāšanas, pārvaldības un izplatīšanas procesu, esošo
sistēmu, infrastruktūras un organizatorisko arhitektūru. Ņemot vēlā līdz šim veikto analīzi, ir
izstrādāts augsta līmeņa kompetenču centru funkciju iedalījums.
Digitalizācijas un ilglaicīgās uzglabāšanas kompetenču centru var veidot kā organizatorisku
vienību, kas centralizē atbildību par organizētu un mērķtiecīgu kultūras mantojuma digitalizāciju
un nodrošina digitālo objektu pārvaldību un objektu datņu mūžsaglabāšanu digitālo objektu datņu
glabātuvē, kā arī koordinē ar satura digitalizāciju, pārvaldību un uzglabāšanu saistītās aktivitātes.
Ņemot vērā jau esošās funkcijas, līdz šim veiktos projektus un uzkrāto pieredzi, šī kompetenču
centra vadība varētu tikt nodota LNB.
Satura jaunrades un izplatīšanas kompetenču centru var veidot kā organizatorisku vienību, kas
centralizē atbildību par digitalizētā kultūras mantojuma organizētu un mērķtiecīgu izplatīšanu
sabiedrībai. Šis kompetenču centrs saņem digitālo saturu no sadarbības iestādēm, kas veic kultūras
norišu fiksēšanu digitālā formā (satura jaunrade). Detalizētas satura jaunrades un izplatīšanas
kompetenču centra funkcijas skatīt Tabulā Nr. 4.2.
Ņemot vērā jau esošās funkcijas, līdz šim veiktos projektus un uzkrāto pieredzi, šī kompetenču
centra vadība varētu tikt nodota KISC.
Ir būtiski, lai izveidotie kompetenču centri nav tikai projeka īstenošanai veidota organizatorsiska
vienība, bet ir ilgtermiņā pastāvošas organizatoriskas vienības ar skaidri definētiem pienākumiem
un atbildību par konkrētu funkciju veikšanu. Kompetenču centru izveidošanai jānodrošina
atsevišķu funkciju un atbildības centralizēšana kultūras mantojuma digitalizēšanas, uzglabāšanas,
pārvaldības un izplatīšanas jomā, tā rezultātā tiks nodrošināta ciešāka kultūras iestāžu sadarbība
un novērsta funkciju dublēšanās.
78
4.1.4 Normatīvo aktu izmaiņas
Gan esošās situācijas apkopojuma un analīzes izvērtējuma, gan identificēto biznesa procesu
izmaiņu rezultātā ir redzams, ka kultūras mantojuma digitalizācijas procesa efektivizēšanai
nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajos aktos, kas atbalstīs valsts un privātā sektora sadarbību
un kalpos par atbalstu digitalizācijas procesā, skaidri iezīmējot ar autortiesībām aizsargātā satura
izmantošanas iespējas un ierobežojumus. Detalizēta normatīvo aktu izvērtēšana un nepieciešamo
izmaiņa identificēšana tiks veikta Projekta īstenošanas gaitā. Papildus normatīvajiem aktiem būs
nepieciešams izstrādāt vienotas objektu digitalizēšanas un objektu aprakstīšanas (metadatu)
vadlīnijas.
79
4.2 Informācijas arhitektūras apraksts
Informācijas arhitektūra apraksta kultūras mantojuma satura digitalizācijas procesā iesaistītos informācijas resursus.
Attēls Nr. 3 Kultūras mantojuma digitalizācijas augsta līmeņa informācijas arhitektūra
80
Digitālais objekts
Digitālizācijas procesa pamatā ir digitālais objekts, kas sastāv no:
digitālā objekta datnēm (failiem), kas veido digitāli radītu objektu vai tiek radīts
satura digitalizācijas procesā, veidojot fiziskā objekta digitālu reprodukciju;
metadatiem jeb objekta apraksta, kas sniedz informāciju par digitālo objektu.
Digitālā objekta metadati tiek veidoti objektu aprakstīšanas sistēmā.
Objektu aprakstīšanas sistēma
Objektu aprakstīšanas sistēma nodrošina iespēju veikt digitālo objektu aprakstīšanu
atbilstoši vadlīnijām, kas nosaka vienotus objektu aprakstīšanas (metadatu) standartus.
Objektu aprakstīšanas sistēma var būt gan kāda jau iestādē esoša sistēma, kas ļauj veikt
objekta aprakstīšanu atbilstoši noteiktajiem standartiem, gan pilnīgi jauna, īpaši šim
nolūkam izstrādāta sistēma – tām iestādēm, kurām nav savas informācijas sistēmas vai
to esošās sistēmas nenodrošina nepieciešamo funkcionalitāti. Tāpat objektu
aprakstīšanas sistēmā jānodrošina iespēja veikt datu importu.
Katram digitālajam objektam vai nu objektu aprakstīšanas sistēmā, vai digitālo objektu
pārvaldības sistēmā jānodrošina unikāls objekta numurs, kas ir objekta unikāls
identifikators. Tas visa kultūras mantojuma satura digitalizēšanas procesa laikā
nodrošina katra digitalizētā objekta identificēšanu.
Digitālo objektu glabātuve
Digitālā objekta datne tiek glabāta digitālo objektu glabātuvē. Lai attīstītu normatīvajos
aktos iezīmētos virzienus saistībā ar pārvaldības procesu efektivizēšanu un kompetenču
principa ieviešanu (detalizētāk skatīt sadaļu 2.1. un 2.2. sadaļu), būtu vēlams visu digitālo
objektu datnes glabāt centralizēti un ievērojot vienotas vadlīnijas. Neatkarīgi no
glabāšanas veida, digitālo objektu glabātuvei ir jānodrošina digitālo objektu
mūžsaglabāšana un izgūšana (pēc pieprasījuma).
Digitālo objektu pārvaldības sistēma
Digitālā objekta pilns apraksts (metadatu komplekts) pēc tā pilnīgas izveides objektu
aprakstīšanas sistēmā tiek nodots centralizētai glabāšanai digitālo objektu metadatu
pārvaldības sistēmā. Digitālo objektu metadatu pārvaldības sistēmā pieejams visu
digitālo objektu reģistrs un katra digitālā objekta pilns apraksts (metadatu komplekts),
atbilstoši OAIS etalonmodelī ietvertajiem principiem1, kopā ar informāciju par objektu
datņu un citu metadatu komplektu (piemēram, attēlošanai specifiskajiem metadatiem)
atrašanās vietu citās sistēmās (piemēram, piekļuves sistēmās) un datņu atrašanās vietu
digitālo objektu glabātuvē.
1 A Metadata Framework to Support the Preservation of Digital Objects http://www.oclc.org/research/projects/pmwg/pm_framework.pdf
81
Autortiesību uzskaites un pārvaldības sistēma
Autortiesību uzskaites un pārvaldības sistēmā tiek apkopota nepieciešamā autortiesību
un blakustiesību informācija par objektu, t.sk.:
autors;
autortiesību un/vai blakustiesību termiņš;
lietošanas nosacījumi;
maksājumu nosacījumi;
u.c.
Būtiski, lai abās iepriekš minētajās sistēmās tiktu izmantots identisks lauka „autors”
apzīmējums, jo tas nodrošina sistēmu savstarpēju sadarbību un informācijas atpazīšanu.
Tā nodrošināšanai tiek izmantots autorību reģistrs, kas ir daļa no digitālo objektu
pārvaldības sistēmas.
Digitālā satura izplatīšanas platforma
Digitālā satura izplatīšanas platforma ir vairāku sistēmu kopums, kuru kopējais uzdevums
ir nodrošināt vienotu Digitālo objektu pārvaldības sistēmā esošās informācijas nodošanu
satura izplatītājiem un gala lietotājiem ērtā un strukturētā veidā.
Satura izplatīšanas interneta vietnes
Digitālā satura izplatīšanas platforma sevī ietver vairākas gala lietotājam pieejamas
interneta vietnes. Nozīmīgākā no šīm vietnēm ir centrālā digitālo objektu meklēšanas un
piekļuves vietne, kas nodrošina visu atmiņas institūciju satura meklēšanu, atlasīšanu,
aplūkošanu un izmantošanu vienuviet. Vienlaikus pastāv atsevišķu iestāžu, projektu u.c.
interneta vietnes, kurās arī ir pieejams digitalizētais saturs.
Platformas koplietošanas funkcionalitātes
Digitālā satura izplatīšanas platformas nodrošināšanai tiek izmantotas vairākas
funkcionalitātes (moduļi), kas atbalsta un regulē satura izplatīšanu:
1. Digitālā satura tiesību pārvaldības (DRM) modulis
2. Augstas izšķirtspējas video datņu izplatīšanas modulis
3. Universālais satura piekļuves modulis
4. Satura un objektu pieejamības monitoringa modulis
Digitālā satura tiesību pārvaldības (DRM) modulis nodrošina digitālā formāta datņu
lietojumu un izplatīšanu saskaņā ar to lietojuma tiesībām.
Kad lietotājs vēlas izgūt datus no digitālo objektu pārvaldības sistēmas, modulis
pārbauda informāciju par:
izplatīšanas kanālu, lietotāju un tā tiesībām (digitālā satura izplatīšanas
platforma)
autortiesību un blakustiesību ierobežojumiem lietotāja pieprasītajam objektam,
kas pieejami - autortiesību uzskaites un pārvaldības sistēmā
8
82
Analizējot iepriekš minēto informāciju, modulis nosaka lietotājam pieejamo objektu:
apjomu – vai un kādi materiāli ir pieejami;
izmantošanas ilgumu – cik ilgi materiāli ir pieejami;
izmantošanas iespējas – kādos veidos/ kādam nolūkam (piem., izglītības,
komerciāliem nolūkiem) materiālus atļauts izmantot;
papildu nosacījumus (piem., maksa par materiāla izmantošanas tiesībām).
Augstas izšķirtspējas video datņu izplatīšanas modulis nodrošina video satura
atspoguļošanu atbilstoši lietotāja tiesībām, gan vienotajā satura izplatīšanas portālā, gan
reģionu kultūras centros un kinoteātros (vairāk par šo funkcionalitāti skatīt sadaļā 4.3.
Programmatūras arhitektūra).
Universālais satura piekļuves modulis nodrošina iespēju aplūkot digitālo objektu
saskaņā ar DRM moduļa sniegto informāciju par objekta piekļuves nosacījumiem
vienkāršā skatījumā centrālajā digitālā kultūras mantojuma meklēšanas un piekļuves
vietnē kā arī citās vietnēs, kurās tas iegults, gadījumos, ja nav nepieciešama objekta
bagātīga attēlošana (piemēram, attēlojot grāmatas PDF datni, nevis aizvedot lietotāju uz
grāmatas lasīšanas funkcionalitāti sistēmā gramatas.lndb.lv).
Satura un objektu pieejamības monitoringa modulis nodrošina iespēju operatīvi
atjaunot informāciju par digitalizēto objektu fizisko pieejamību bibliotēkās, muzejos un
arhīvos, kā arī elektronisko pieejamību gadījumos, kad digitālā satura izplatīšanas
platformā ir pieejami tikai metadati par digitalizēto objektu.
9
Sadarbība ar iesaistītajām sistēmām
Digitālā satura izplatīšanas platformā par katru objektu tiek norādīta tā pieejamība citās
informatīvajās sistēmās kā arī objekta fiziskā pieejamība. Tas ir īpaši svarīgi ar
autortiesībām aizsargātajam saturam, kam publiski nav pieejams digitalizētais objekts. Šī
informācija tiek izgūta un aktualizēta no sistēmām, kurās tā tiek uzturēta un atjaunota,
piemēram, bibliotēku sistēmas ALISE un ALEPH, DOM, NMKK, VVAIS u.c.
83
4.3 Programmatūras arhitektūras apraksts
Digitalizācijas procesa arhitektūrā tiek apskatīta visa digitalizācijas procesa programmatūra sākot
no satura digitalizācijas, beidzot ar digitalizētā satura tālāknodošanu gala patērētājam.
4.3.1 Vispārējs skaidrojums
Programmatūras arhitektūras risinājums, līdzīgi kā visas šī dokumentā arhitektūras, tiek apskatīts
satura digitalizācijas procesa galveno posmu griezumā, kur katrā ir nepieciešamas viena vai
vairākas sistēmas procesa nodrošināšanai, kā arī moduļi vai rīki atsevišķu funkciju nodrošināšanai.
Programmatūras arhitektūrā atsevišķi aplūkotie procesa posmi:
1. Satura digitalizācija;
2. Digitālā satura uzglabāšana;
3. Digitālā satura pieejamības nodrošināšana un izplatīšana.
No programmatūras viedokļa arhitektūra tiek veidota, ievērojot šādus pamatprincipus:
Nepieciešamo funkcionalitāšu nodrošināšanai pēc iespējas izmantot esošās sistēmas;
Dažādās sistēmās izmantot vienotus rīkus vienādu funkciju nodrošināšanai;
Vienkāršot datu ievadīšanu un atkārtotu informācijas izmantošanu;
Izstrādāt modulāru un robustu arhitektūru ar augstu veiktspēju;
Radīt iekšējam un ārējam lietotājam pieejamu, ērtu un draudzīgu vizuālo saskarni;
Nodrošināt elastīgu un operatīvu izmaiņu ieviešanu;
Nodrošināt augstas pakāpes informācijas aizsardzību;
Iestrādāt daudzveidīgas satura meklēšanas iespējas.
Attēlā Nr. 4 ir attēlota augsta līmeņa programmatūras arhitektūra, kurā ir izdalītas 10 sistēmas.
Katras sistēmas funkcijas, parametri un citi būtiski aspekti ir plašāk aprakstīti turpmākajās
apakšnodaļās.
84
Attēls Nr. 4 Kultūras mantojuma digitalizācijas augsta līmeņa programmatūras arhitektūra
85
Attēlā Nr. 4 redzamajām sistēmām ir novērtēta esošā bāze sistēmas izstrādei, kas iedalīta šādos
līmeņos:
1. Esoša sistēma (nelieli uzlabojumi) – sistēmas, kuras šobrīd nodrošina nepieciešamās
funkcijas. Projekta gaitā šajās sistēmās var tikt veikti nelieli uzlabojumi, bet būtiskas
izmaiņas netiek plānotas.
2. Esoša sistēma, kas jāattīsta – pastāv jau esošas sistēmas, kas nodrošina nepieciešamās
funkcijas, bet tas nenotiek vienotā/ integrētā veidā vai iztrūkst kāda no nepieciešamajām
funkcionalitātēm. Šajās sistēmās plānotas izmaiņas vai plānots izstrādāt jaunas
funkcionalitātes.
3. Projektā izstrādājama sistēma – sistēmas, kas šobrīd praktiski nepastāv, un to izstrāde ir
paredzēta Projekta ietvaros. Ne vienmēr sistēmu būs nepieciešams istrādāt pilnībā no
jauna, tās pamatā var ņemt vienu vai vairākas esošas sistēmas un izstrādāt sistēmu, kas
atbilst koncepcijā ierosinātajam redzējumam.
Papildus digitalizācijas procesa posmiem, ir izdalītas atsevišķas sadaļas, kas ir:
Digitālā satura saņēmēji – lietotāji, kas, izmantojot sistēmu interneta lietotājsaskarnes var
iepazīties ar digitalizēto saturu. Lietotājiem var būt dažāda veida piekļuves iespējas, kas
ierobežotas satura veidiem, lietošanas veidiem u.c.
Ārējās sistēmas – informācijas sistēmas, kas iegūst vai nodod digitalizēto saturu
digitalizācijas procesā iesaistītajām sistēmām, izmantojot API saskarnes.
4.3.2 Detalizēts sistēmu apskats
Attēlā Nr. 4 attēlotajā shēmā ir identificētas atsivišķas sistēmas, kas nodrošina kultūras mantojuma
digitalizāciju, uzglabāšanu un izplatīšanu. Katrai sistēmai ir pievienots numurs, kas norāda uz šajā
dokumenta sadaļā ietverto sistēmas paskaidrojumu un funkciju izklāstu.
zācija
Satura digitalizācijas funkcionalitātes dažādās sistēmās
Līdz šim vairākās iestādēs ir veikta satura digitalizēšana, tāpēc katrā no tām jau ir
pieejama programmatūra satura digitalizācijai. Katram satura veidam var būt dažādas
metodes un lietojumprogrammas objektu digitalizācijai un digitālā objekta datnes
izveidošanai. Šīs lietojumprogrammas ir neatņemama digitalizācijas procesa
komponentes, un tās jānodrošina veicot satura digitalizāciju, bet šīs sadaļas ietvaros tā
netiek uzskatīta par digitalizācijas sistēmas sastāvdaļu, jo to nodrošina neatkarīgas
lietojumprogrammas.
1
86
Šīs sadaļas ietvaros ar satura digitalizāciju tiek saprasta šādu funkcionalitāšu
nodrošināšana:
1. Augšupielādēt digitalizēto objektu datnes;
2. Piešķirt objektam unikālu objekta numuru;
3. Standartizētā veidā ievadīt digitalizētā faila aprakstu, jeb metadatus.
4. Nodrošināt lietotnē pievienotās digitālā objekta datnes un metadatu primāro
kvalitātes kontroli, kas pārbauda datnes un pievienoto metadatu atbilstību
vadlīnijām.
5. Nodrošināt lietotājam ērtā veidā pieejamas un viegli saprotamas pamācības,
vadlīnijas vai e-apmācības katra digitalizācijas procesa veikšanai.
6. Nodrošināt digitalizētā satura kvalitatātes kontroles procesu un efektīvu
apstiprināšanas procedūru.
7. Nodot augšupielādētās digitālo objektu datnes un metadatus Digitālo objektu
pārvaldības sistēmai. Ja esošajā sistēmā ir iestrādāta datņu nodošana Digitālo
objektu uzglabāšanas un pārvaldības sistēmai, tad var izvērtēt iespēju šādu
sistēmu saglabāt.
8. Nodrošināt iespēju lietotājam pārlūkot un lejupielādēt paša ievadītās datnes
un veikt labojumus tajās.
Satura digitalizācija ir veikta vairākās iestāžu sistēmās, kurās ir iestrādātas
funkcionalitātes un lietotājsaskarnes digitālo objektu augšupielādēšanai un
aprakstīšanai. Atsevišķās sistēmās šīs funkcijas var būt daļēji iestrādātas. Sistēmu
saraksts:
Vienotā valsts arhīvu informācijas sistēma (VVAIS);
Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga sistēma (NMKK);
Digitālo objektu pārvaldības sistēma DOM (LNDB pamata sistēma);
Bibliotēku sistēmas ALISE un ALEPH (daļēja funkcionalitāte).
Projekta ietvaros jānodrošina visu minēto funkcionalitāšu nodrošināšana esošajās
sistēmās, kā arī, izstrādājot jaunas digitalizācijas sistēmas, piemēram, VKPAI, tajās ir
jāiestrādā minētās funkcionalitātes.
Projektā tiks īstenota atsevišķa trešo pušu digitālā satura saņemšanas un pārvaldības
sistēma (skatīt sistēmu Nr.10), kas nodrošinās arī satura digitalizācijas funkciju, un to
varēs ērti izmantot iestādes, kurās digitalizējamais saturs nav izteikti liels vai kurās nav
87
nepieciešams izstrādāt satura digitalizācijas funkcionalitāti kādai no esošajām
sistēmām.
Digitālo objektu uzglabāšanas sistēmas
Serveru un datu uzglabāšanas pārvaldības sistēmas KISC un LNB, kas nodrošina
digitalizēto datņu saglabāšanu, datu drošību, datu integritrāti un pastāvīgu piekļuvi
visām saistītajām sistēmām.
Digitālo objektu pārvaldības sistēma
Sistēma pārvalda visu digitalizēto objektu uzskaiti, veidojot digitālo objektu uzskaites
reģistru, metadatu saglabāšanu un pārvaldību, kas nozīmē, ka visu digitalizēto objektu
metadatiem ir jābūt aprakstītiem pēc vienotiem standartiem, lai datu apmaiņa starp
dažādām sistēmām notiktu ātri un efektīvi.
Viena no būtiskajām sistēmas funkcijām ir digitalizēto objektu datņu pārveidošana un
specifisku datņu ģenerēšana, lai nodrošinātu to atbilstību digitālā satura izplatīšanas
platformas vietņu prasībām.
Sistēma būtībā nodrošina efektīvu datu uzskaiti in apmaiņu starp šīm sistēmām:
1. Satura digitalizācijas sistēmas;
2. Digitālo objektu uzglabāšanas sistēmas;
3. Autortiesību pārvaldības sistēma;
4. Digitālā satura izplatīšanas platforma.
Sistēma sevī ietver šādas funkcionalitātes:
Digitalizēto objektu uzskaite (reģistrs), kas nodrošina, ka katram digitalizētajam
objektam ir unikāls numurs.
Digitalizēto objektu metadatu centralizēta uzglabāšana, kas nodrošina
metadatu saņemšanu no citām sistēmām un uzglabāšanu atbilstoši vadlīnijām.
Sistēmā pieejamo informāciju var iedalīt šādās grupās:
o Datņu digitalizācijas procesa būtiskā informācija (kad, kas un kur veica
digitalizāciju);
o Digitalizācijas procesā pievienotie metadati;
o Datnes uzglabāšanas pamatinformācija datnes iegūšanai no serveriem;
o Digitālo objektu autortiesību informācija un noteiktie ierobežojumi;
88
o Digitālo objektu izmantošanas intensitātes pamatinformācija
(izmantošanas biežums, kanāli u.c.).
Liela apjoma datu apstrāde un apmaiņas organizēšana starp dažādām
iesaistītajām sistēmām, kas sevī ietver datu saņemšanu no serveriem,
autortiesību pārbaudi un datu nodošanu satura izplatīšanas platformai,
atbilstoši autortiesībām.
Digitalizēto objektu datņu un metadatu automātiska pārveidošana formātā,
kāds nepieciešams digitālā satura izplatīšanas portāla vajadzībām.
LNDB projekta ietvaros1 ir izstrādāta Digitālo objektu pārvaldības sistēma (DOM), kuras
uzdevums ir nodrošināt iespēju jebkurai Latvijas atmiņas institūcijai (bibliotēkai,
muzejam, arhīvam) pievienot savus digitālos objektus Digitālajai bibliotēkai. Šī sistēma
var kalpot par pamatu vienotas sistēmas izstrādei.
4
Autortiesību pārvaldības sistēma
Nodrošina informāciju par ar autortiesībām aizsargātā satura lietošanas tiesībām un tā
patēriņu autoratlīdzības norēķinu veikšanai.
Sistēma sevī ietver šādas funkcionalitātes:
Autorību servisu (reģistru) uzturēšana, tā mērķis ir nodrošināt unificētu
personu, organizāciju, vietu un citu kontrolētu vērtību apraksta formu
izmantošanu digitālo objektu autortiesību aprakstīšanai dažādās sistēmās.
Digitalizēto objektu autortiesību uzskaite tādā detalizācijā, kas nodrošina ar
autortiesībām aizsargātā satura izplatīšanu digitālā satura izplatīšanas
platformā.
Datu apmaiņa vai saņemšana no mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma
organizācijām (MTKPO) par digitālo objektu autoru pārstāvniecības
organizācijām un lietošanas nosacījumiem, kā arī datu apmaiņa ar bāreņdarbu
reģistru, ARROW sistēmu un citām tiesību informācijas sistēmām.
Informācijas nodošana par autortiesībām Digitālo objektu pārvaldības sistēmai,
lai pilnībā tiktu ievērotas piekļuve saturam atbilstoši Autortiesību likumam un
ar tiesību īpašniekiem noslēgtajiem līgumiem.
Informācijas apkopošana par ar autortiesībām aizsargātā satura izmantošanu
Digitālā satura izplatīšanas platformā un autoratlīdzības lieluma aprēķins.
1 Vairāk detaļas šī dokumenta 2.2.2 nodaļā 2.1. īstenotais projekts.
89
Maksājumu nodrošināšana MTKPO un individuāliem tiesību īpašniekiem par
satura izplatīšanu, t.sk. publisko patipinājumu un e-grāmatu izsniegšanu.
Sistēmai ir nepieciešams nodrošināt API datu apmaiņu ar MTKPO un citām tiesību
informācijas sistēmām. Ja šīs sistēmas neatbalsta un neplāno veidot automatizētu datu
apmaiņu ar Autortiesību pārvaldības sistēmu, tad API nav nepieciešams un datu
apmaiņa ir jāorganizē citā veidā.
5
Digitālā satura izplatīšanas platforma
Digitālā satura izplatīšanas platforma ir vairāku savstarpēji loģiski saistītu sistēmu
kopums, kas nodrošina organizētu un pēc iespējas plašāku digitalizētā satura
izplatīšanu gala lietotājam pēc iespējas draudzīgā veidā.
Platformā ir vairākas sistēmas, kuras ir pieejamas plašam lietotāju skaitam izmantojot
interneta (tīmekļa) lietotāja saskarni vai izmantojot lietojumprogrammas saskarni
(API). Visu šo sistēmu vienāda veida funkcionalitāšu nodrošināšanai pēc iespējas tiek
izmantotas vienotas lietojumprogrammas.
Viens no svarīgākajiem platformas uzdevumiem ir vienotā un organizētā veidā nodot
datus Eiropas digitālajai bibliotēkai EUROPEANA.
Būtiska platformas komponente ir datu atkalizmantošanas API, kas, izmantojot
platformas koplietošanas funkcionalitātes lietotāju autorizācijai un digitālā satura
tiesību pārvaldībai, nodrošina datu nodošanu trešajām personām, kas tos var izmantot
savu pakalpojumu sniegšanai vai produktu izstrādei. Ir jāizskata iespēja šo e-
pakalpojumu izstrādāt vienlaikus ar citos projektos plānotajiem iestāžu datu
atkalizmantošanas risinājumiem. Jāizskata arī iespēja šo e-pakalpojumu veidot kā
maksas pakalpojumu.
Katras Digitālā satura izplatīšanas platformas komponentes plašāks apraksts ir pieejams
turpmākajos punktos.
6
Vienotais digitālā satura izplatīšanas portāls
Vienota interneta vietne, kurā ir publiski iespējams iepazīties ar pēc iespējas plašāku
Latvijas bibliotēku, arhīvu un muzeju digitalizēto kultūrvēsturisko mantojumu.
Lietotājam ir nodrošināta iespēja iepazīties ar digitalizētā ar autortiesībām neaizsargātā
satura metadatiem un digitālajiem objektiem. Ar autortiesībām aizsargātajam saturam
ir nodrošināta iespēja iepazīties ar metadatiem, bet pašus objektus var aplūkot saskaņā
ar Autortiesību likumā noteiktajiem ierobežojumiem, vai samaksājot par tiesībām
izmantot objektu, vai iegūstot informāciju par to, kur ar šo objektu var iepazīties vai nu
digitālajā vidē, vai dabā.
Sistēma ietver šādas funkcionalitātes:
Visaptveroša satura meklēšana un filtrēšana pēc dažādiem parametriem;
Digitālā satura aplūkošana vai atskaņošana;
Lietotāja digitālo kolekciju veidošana;
90
Failu lejupielāde;
Sasaiste ar citām satura izplatīšanas vietnēm (norādes, saites, pieejamība u.c.);
Koplietošanas funkcionalitātes (autorizēšanās, maksājumu veikšana, satura
tiesību pārvaldība, lietotāju statistika).
Līdz šim ir izstrādātas vairākas interneta vietnes, kurās ir iespējama meklēšana vairākās
sistēmās vai vairāku iestāžu un sistēmu satura atspoguļošana vienkopus:
Kultūras informācijas meklētājs www.monta.lv
Latvijas Nacionālā Digitālā bibliotēka www.lndb.lv
Šobrīd neviena no esošajām sistēmām nenodrošina vienotu satura meklēšanu un
atspoguļošanu par visu bibliotēku, muzeju un arhīvu digitalizēto saturu, tāpēc ir
nepieciešams radīt jaunu, vai attīstīt kādu no esošajām sistēmām pilnveidot tās, lai tiktu
nodrošinātas visas nepieciešamās funkcionalitātes.
7
Platformas koplietošanas funkcionalitātes
Lai nodrošinātu Digitālā satura izplatīšanas platformas optimālu un efektīvu darbību, ir
nepieciešams atsevišķu sistēmu vienādas funkcionalitātes nodrošināt centralizēti vai ar
vienotām lietojumprogrammām. Tādā veidā ir iespējams optimizēt gan uzturēšanas
izmaksas, gan samazināt sistēmu darbspējas riskus.
Koplietošanas funkcionalitātes var iedalīt divās grupās, jo daļu no funkcionalitātēm var
nodrošināt ar valstiski vienotiem koplietošanas risinājumiem, bet daļa no
funkcionalitātēm ir specifiskas un nepieciešamas tikai platformai.
Platformai nepieciešamās vienotās funkcionalitātes, kuras var nodrošināt ar valstiski
vienotiem koplietošanas risinājumiem:
Lietotāju autentifikācija un autorizācija ir jānodrošina centralizēti visām
platformas sistēmām, un efektīvi ir izmantot valstiski centralizēto risinājumu,
ko piedāvā latvija.lv vai e-paraksts.
Maksājumu veikšana ir nepieciešama visās sistēmās, kur lietotājiem ir
iespējams veikt maksājumus par darba izmantošanas tiesībām vai saņemtajiem
maksas pakalpojumiem. Šīs funkcionalitātes nodrošināšanai varēs izmantot
valstisko koplietošanas pakalpojumu maksājumu apstrādes un samaksas
kontroles veikšanai.
Mašīntulkošana ir valstiski centralizēts risinājums mājaslapu satura tulkošanai
uz angļu un krievu valodā, kas ir nepieciešams arī platformas vietnēm.
91
Datu atkalizmantošana un licencēšana ir platformas nepieciešama
fuknkcionalitāte, kuras nodrošināšanai iespējams varēs izmantot valstisko
risinājumu vienotas datu telpas izveidošanai, kas sevī ietver datu integrācijas
servisu, datu izmantošanas licencēšanas servisu u.c.
Platformai nepieciešamās specifiskās lietojumprogrammas vai koplietošanas moduļi:
Digitālā satura tiesību pārvaldība (DRM) tiek izmantota visās sistēmās, kas
nodod digitālo saturu trešajām pusēm gan caur interneta (tīmekļa) lietotāja
saskarni, gan API saskarni. DRM lietošana nodrošina gan korektu piekļuves
tiesību nodrošināšanu saskaņā ar autortiesību likumdošanu un ar tiesību
īpašniekiem noslēgtajiem līgumiem, gan maksājumu par darbu izmantošanu
tiesību īpašniekiem aprēķināšanu.
Augstas izšķirtspējas video datņu izplatīšana – digitālo materiālu tiesību
pārvaldības un satura aizsardzības lietojumprogramma Adobe Access Pro, kas
nodrošina augstvērtīgu audiovizuālā satura izplatīšanu. Lietojumprogramma
garantē satura īpašniekam iespēju piekļūt audiovizuālajai datnei un to
demonstrēt noteiktu (ierobežotu) reižu skaitu. Šis risinājums nodrošina iespēju
vienotajā digitālā satura izplatīšanas vietnē demonstrēt augstas izšķirtspējas
video failus, kā arī nodot tos kinoteātriem, kino centriem un kultūras namiem
publiskai demonstrēšanai saskaņā ar autortiesību statusu un ar tiesību
īpašniekiem noslēgtajiem līgumiem.
Digitālo objektu pieejamības monitoringa funkcionalitāte veic regulāru datu
apmaiņu starp bibliotēku, muzeju un arhīvu u.c. sistēmām par digitāto objektu
un to fizisko priekšmetu pieejamību. Funkcionalitāte nodrošina satura
izplatīšanas vietņu apmeklētājiem tiešsaistes informāciju par to, kur fiziski ir
pieejami digitalizētie objekti, piemēram, bibliotēkā grāmatu pieejamība
plauktā vai muzejā priekšmeta pieejamība ekspozīcijā. Vienlaikus tiek
nodrošināta informācija par digitālo objektu pieejamību citos resursos, ja
digitalizētais saturs sastāv tikai no metadatiem (tam nav pievienots digitālais
objekts).
8
Citas satura izplatīšanas vietnes
Vēsturiski ir izstrādātas 22 interneta vietnes, kurās ir pieejams digitalizētais kultūras
mantojums. Interneta vietnes ir izstrādātas atsevišķām iestādēm vai atsevišķu projektu
ietvaros.
92
2015.gadā pastāvošās interneta vietnes (ieskaitot vietnes, kuras tiks atklātas
2015.gadā), kurās ir pieejams digitalizētais kultūras mantojums.
1. Kultūras informācijas meklētājs Monta, www.monta.lv
2. Latvijas bibliotēku portāls www.biblioteka.lv ar atsevišķu pieeju 28 bibliotēkām
3. Valsts nozīmes bibliotēku elektroniskais kopkatalogs (ALEPH), lira.lanet.lv
4. Latvijas digitālā kultūras karte, www.kulturaskarte.lv
5. Latvijas filmas bibliotēkās, www.filmas.lv
6. Latvijas Nacionālā Digitālā bibliotēka, satura meklētājs, www.lndb.lv
7. LNB digitalizētās grāmatas, gramatas.lndb.lv
8. LNB digitalizētās kartes, kartes.lnb.lv
9. LNB digitalizētā periodika, www.periodika.lv
10. LNB digitalizētie skaņu ieraksti, audio.lndb.lv
11. LNB interneta vietņu arhīvs, webarhivs.lndb.lv
12. LNB kolekcija Dziesmu svētki, dziesmusvetki.lndb.lv
13. LNB projekts Lasāmkoks, www.lasamkoks.lv
14. LNB projekts Zudusī Latvija, www.zudusilatvija.lv
15. Zinātnisko publikāciju repozitorijs Academia, academia.lndb.lv
16. Digitializēto video un audio ierakstu portāls, www.diva.lv
17. LVVA projekts Raduraksti, www.lvva-raduraksti.lv
18. Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs, www.nmkk.lv
19. Pārrobežu E-arhīvs, www.earchive-estlatrus.eu
20. Vienotais valsts arhīvu informācijas sistēma, www.arhivi.gov.lv
21. Trešo pušu satura saņemšanas un pārvaldības vietne (nav publiska)
22. Digitālā bibliotēka EUROPEANA, www.europeana.eu
Īpaši jāizceļ trešo pušu satura saņemšanas un pārvaldības vietne, kas ir nedaudz
atšķirīga, jo pilda ne tikai satura izplatīšanas funkciju, bet arī satura nodošanu
(augšupielādi). Tā nodrošina sadarbības iestādēm iespēju caur tīmekļa lietotāja
saskarni pievienot vienotajam digitālā satura izplatīšanas portālam savu digitāli radīto
saturu, kā arī turpmāk pārvaldīt to. Primāri risinājums paredzēts iestādēm, kurām
pašām nav ieviestas apjomīgas sistēmas, kurās pārvaldīt digitalizēto saturu, piemēram
LNKC, privātie muzeji, izdevēji, mediji, organizācijas kurām jāpilda Obligātā eksempāra
likuma nosacījumi u.c. Šī vietne pēc būtības uztverama kā satura digitalizācijas
funkcionalitāte, bet tā ir iekļauta digitālā satura izplatīšanas platformā, jo tā caur
interneta lietotāja saskarni nodrošina satura pieejamību sadarbības iestādēm, kā arī
93
izmanto platformas koplietošanas funkcionalitātes lietotāju autorizācijai un
autentifikācijai. Šobrīd DOM sistēma jau nodrošina šo funkcionalitāti, kā arī piedāvā
īpašu saskarni sadarbībai grāmatu un periodisko izdevumu izdevējiem, un projekta
ietvaros šī funkcionalitāte būtu jāatīsta sadarbībai ar citām satura partneru grupām.
Izstrādājot Vienoto digitālā satura izplatīšanas portālu, visas uzskaitītās digitālā satura
izplatīšanas vietnes varētu tikt pielāgotas, lai iekļautos kopējā satura izplatīšanas
platformā. Katras vietnes attīstīšana jāizvērtē individuāli, ņemot vērā lietotāja ērtības,
ekonomiskā pamatojuma un tehisko risinājumu kritērijus, kā arī iepriekšējā periodā
īstenoto ERAF projektu saistību izpildi.
Iespējamie attīstības scenāriji:
1) Satura iekļaušana vienotajā portālā – vietne pārtrauc savu darbību, un viss
saturs tiek integrēts vienotajā satura izplatīšanas portālā.
2) Vietnes kā atsevišķas sadaļas integrācija vienotajā portālā – vietne pārtrauc
savu darbību kā atsevišķa vietne, bet kļūst par atsevišķu sadaļu vienotajā
portālā.
3) Funkciju integrācija – vietne turpina darboties patstāvīgi, bet izmanto vienotās
platformas funkcionalitātes vai lietojumprogrammas.
4) Satura uzglabāšanas integrācija – vietne turpina darboties patstāvīgi, bet
sistēma nodod saturu centralizētai uzglabāšanai un pārvaldībai.
5) Neatkarīga vietne – vietne turpina darboties patstāvīgi.
94
4.4 Tehniskās arhitektūras apraksts
Kultūras mantojuma digitalizēšanas, uzglabāšanas un izplatīšanas tehniskā arhitektūra tiks veidota, izmantojot esošos datu centrus, kuriem Projektā tiks
palielināts datu masīvs. Augsta līmeņa Projekta tehnisko arhitektūru skatīt Attēlā Nr 5.
Attēls Nr. 5 Kultūras mantojuma digitalizācijas augsta līmeņa tehniskā arhitektūra
95
Attēlā Nr. 5 identificēto infrastruktūras vienību paskaidrojums:
zācija
Satura digitalizācijas funkcionalitātes citās sistēmās
Praktiskā satura digitalizācija notiek dažādās ārējās informācijas sistēmās, kurās ir tam
speciāli izveidota funkcionalitāte. Satura digitalizācija visās šajās sistēmās tiek veikta
pēc vienotiem standartiem, tāpēc arī datu nodošana notiek standartizētā veidā.
Datu sagatavošana un pārbaude
Organizētai un standartizētai datu nodošanai uz Digitālo objektu datņu glabātuvēm ir
nepieciešama satura pārbaude, kuras veikšana notiek uz atsevišķas augstas darbspējas
darba stacijas. Darba stacija saņem datus no ārējām sistēmām, nodrošina īslaicīgu datu
uzglabāšanu, tās operators pārbauda datus un nodod tos datu glabātuvēm. Katras
saņemtās datnes kopija tiek nodota digitālo objektu datņu aktīvajai glabātuvei, un
viena digitālo objektu datņu ilglaicīgajai glabātuvei.
Digitālo objektu datņu aktīvā glabātuve
Visu digitalizātā satura digitālo objektu datnes tiek glabātas vienā vai vairākos datu
centros, kas tiek pārvaldīti centralizēti un ir aprīkoti ar augstas veiktspējas un augstas
pieejamības datu glabātuvēm.
4
Digitālo objektu datņu ilglaicīgā glabātuve
Visu digitalizētā satura digitālo objektu datņu kopijas tiek uzglabātas ilglaicīgajā
glabāšanā uz magnētiskajām lentām. Aktīvās datu glabātuves bojājumu gadījumā dati
tiek restaurēti digitālo objektu datņu aktīvajā glabātuvē.
5
SAN infrastruktūra
Komunikācijas nodrošināšanai starp digitālo objektu datņu aktīvo glabātuvi un satura
pārvaldības un izplatīšanas infrastruktūru, ir nepieciešamsa SAN infrastruktūra.
6
Virtualizācijas platforma
Virtuālo serveru risinājums nodrošina augstu pieejamību digitālā satura pārvaldības un
izplatīšanas sistēmām. Uz tā tiek darbināta digitālo objektu pārvaldības sistēma,
autortiesību pārvaldības sistēma un digitālā satura izplatīšanas platforma.
7
Straumēšanas serviss
Lai apkalpotu daudz digitālā satura izplatīšanas platformas lietotājus, ir nepieciešams
nodrošināt straumēšanas servisu.
8
Datu plūsmu pārveidotājs
Lai nodrošinātu digitālo objektu kvalitātes pielāgošanu lietotāju vajadzībām reālā laikā,
ir nepieciešams augstas veiktspējas datu plūsmas pārveidotājs.
Ārējie lietotāji
Komunikācija ar ārējiem lietotājiem notiek caur ugunsmūri, izmantojot gan tīmekļa
lietotāju saskarnes, gan API lietotāju saskarnes.
1
96
5 ĪSTENOŠANAS PLĀNS
Projekta īstenošana tiks veikta 2 kārtās. Otrā kārta papildina iepriekšējā kārtā paveiktās aktivitātes, un sadala aktivitāšu loģisku secību laikā:
1.kārta ietver stratēģiski svarīgu dokumentu izstrādi par kompetenču centru izveidi, ilgtermiņa digitalizācijas plāna izstrādi, detalizētu biznesa un
tehnisko arhitektūru izstrādi, normatīvo regulējumu izstrādi, vadlīniju un specifisko darbības plānu izstrādi, kā arī sistēmu izstrādes un infrastruktūras
iegādes tehnisko specifikāciju izstrādi. Pēc infrastruktūras, sistēmu un kompetenču centru arhitektūru un specifikāciju izstrādes šajā kārtā tiks
izstrādātas, papildinātas un integrētas sistēmas, tiks iegādāta digitalizācijas infrastruktūra, kā arī kultūras centriem tiks iegādāta video satura
izplatīšanas infrastruktūra. Tiks uzsākts darbs pie autortiesību pārvaldības sistēmas izstrādes un pie digitālā satura izplatīšanas platformas izstrādes.
Šajā kārtā tiks uzsākta arī satura digitalizācija, norišu fiksēšana un digitāli dzimušā satura saņemšana, kas turpināsies arī nākamajā kārtā.
2.kārta ietver vairākas aktivitātes, kas ir loģisks turpinājums 1.kārtā iesāktajām aktivitātēm. Šajā kārtā tiks pabeigta autortiesību pārvaldības sistēmas
un digitālā satura izplatīšanas platformas izstrāde, vienlaikus tiks pabeigta arī DOM satura pārvaldības funkcionalitātes uzlabošana. Tiks turpināta
1.kārtā aizsāktā kultūras mantojuma digitalizācija, aktuālo norišu fiksēšana un digitāli dzimušā satura saņemšana, kā arī tiks papildināts datu masīvs.
Projekta kārtas pēc būtības ir secīgas, bet, lai efektīvi īstenotu Projektu, praktiski Projekta kārtas var notikt paralēli, proti, beidzoties vienai kārtai var paralēli
tikt uzsākta nākamā.
Tabula Nr. 5.1. Projekta īstenošanas plāns
# Uzdevums/ aktivitāte
Apraksts Rezultāts Atbildīgais, dalībnieki
Termiņi Indikatīvās izmaksas (EUR)
Piezīmes
I Kārta
1 Izstrādāt kompetenču centru arhitektūru un normatīvo regulējumu
Aktivitātes ietvaros tiks veikta procesu analīze digitalizācijas jomā un izvērtēta kompetenču centru izveide kultūras mantojuma digitalizācijas, saglabāšanas, pārvaldības un izplatīšanas jomā. Izvēlētais variants tiks ieviests un nostiprināts ar
Noteikti kompetenču centri, kuru funkcijas, pienākumi un atbildība nostiprināta normatīvajos aktos.
LNB 2016 200 000
97
# Uzdevums/ aktivitāte
Apraksts Rezultāts Atbildīgais, dalībnieki
Termiņi Indikatīvās izmaksas (EUR)
Piezīmes
starpiestāžu līgumiem un kompetenču centru funkcijas, pienākumi un atbildība nostiprināta normatīvajos aktos.
2 Digitalizācijas procesa pilnveidošana un standartizēšana
Aktivitātes ietvaros tiks izstrādāta vienota pieeja kultūras mantojuma digitalizācijai. Tāpat tiks sakārtoti un standartizēti procesi, kā arī pilnveidotas esošās sistēmas un izveidota jauna VKPAI sistēma.
Izstrādāta kultūras mantojuma stratēģija un digitalizācijas ilgtermiņa plāns, atjaunotas vai izstrādātas no jauna visu satura veidu digitalizācijas un metadatu aprakstīšanas vadlīnijas, veikta esošo sistēmu DOM, VVAIS, NMKK, ALISE, ALEPH digitalizācijas funkcionalitātes pielāgošana un izstrādāta VKPAI C satura digitalizācijas sistēma.
LNB, KISC, VKPAI
2017 860 000
3 Digitālā satura pārvaldīšana un uzglabāšana 1.kārta
Aktivitātes ietvaros tiks izstrādātas digitālā satura un datņu pārvaldības arhitektūras un uzsākta iesaistīto sistēmu pilnveidošana, nodrošinot digitalizācijā iesaistīto sistēmu integritāti. Tāpat tiks uzsākta datu masīva papildināšana un digitalizētā satura datņu migrācija. Veikta digitalizētā satura metadatu atbilstības nodrošināšanas 1.kārta. Tiks uzsākta DOM satura pārvaldības funkcionalitāšu uzlabošana.
Izstrādāta vienota satura un datņu uzglabāšanas arhitektūra un veikta sistēmu pilnveidošanas 1.kārta, papildināts datu masīvs un veikta nepieciešamo datu migrācija. Veikta DOM satura pārvaldības funkcionalitāšu uzlabošanas 1.kārta.
KISC,LNB 2017 510 000
4 Izstrādāt digitālā satura izplatīšanas platformu 1.kārta
Aktivitātes ietvaros tiks iepirktas konsultācijas un veikti pētījumi digitālā satura izplatīšanas platformas attīstības izpētei. Tiks uzsākta digitālā satura izplatīšanas platformas izstrāde, kas sevī ietver šādas būtiskās komponentes: 1) Vienots satura izplatīšanas portāls; 2) Citas saistītas satura izplatīšanas vietnes; 3) Trešo pušu satura saņemšanas un
Izstrādāta platformas arhitektūra un attīstības plāns. Veikti 1.kārtas izstrādes darbi, kuru rezultātā nodrošināta digitalizētā satura vienota pieejamība no gala lietotāja skatu punkta, kā arī nodrošināta tā ērta meklēšana, filtrēšana un aplūkošana. Tiek nodrošināta augstas
KISC 2018 550 000
98
# Uzdevums/ aktivitāte
Apraksts Rezultāts Atbildīgais, dalībnieki
Termiņi Indikatīvās izmaksas (EUR)
Piezīmes
pārvaldības vietne; 4) Satura atkalizmantošanas risinājums; 5) Platformas koplietošanas funkcionalitātes, t.sk. valstiski vienotie risinājumi. Tiks uzsākti sabiedrības informēšanas pasākumi par digitālā satura izplatīšanas platformu, lai veicinātu tās aktīvu izmantošanu.
izšķirtspējas video satura nodošana kultūras centriem.
5 Kultūras centru aprīkošana ar video satura izplatīšanas infrastruktūru
Aktivitātes ietvaros Latvijas reģionālie kultūras centri tiks aprīkoti ar infrastruktūru, kas nodrošinās augstas izšķirtspējas video satura izrādīšanu reģionu iedzīvotājiem.
Izstrādāta augstas izšķirtspējas video satura izplatīšanas biznesa arhitektūra kultūras centriem iegādāta un uzstādīta infrastruktūra.
KISC 2018 2 260 000
6 Latvijas kultūras mantojuma digitalizācija un norišu fiksēšana 1.kārta
Aktivitātes ietvaros tiks uzsākta kultūras mantojuma mērķtiecīga un ilgtspējīga digitalizācija, radot pēc iespējas augstāku pievienoto vērtību kultūrvides un uzņēmējdarbības attīstībai. Izvērtējot ekonomisko pamatojumu, atsevišķām iestādēm var tikt atjaunota esošā digitalizācijas infrastruktūra un iegādāta jauna digitalizācijas infrastruktūra. Tiks uzsākta digitāli dzimušā satura saņemšana.
Atbilstoši atjaunotajām metadatu aprakstīšanas vadlīnijām veikta esošā digitalizētā satura metadatu pilnveidošana, veikta digitalizētā satura metadatu atbilstības nodrošināšanas 1.kārta, ārpakalpojumā veikta satura digitalizācija un norišu fiksēšana. Veikta digitāli dzimušā satura saņemšanas 1.kārta. Izvērtējot ekonomisko pamatojumu, atsevišķām iestādēm atjaunota digitalizācijas infrastruktūra vai iegādāta jauna digitalizācijas infrastruktūra.
LNB atbildīgs par mantojuma digitalizēšanu, KISC par norišu fiksēšanu, LNA
2019 3 170 000
7 Autortiesību sakārtošana un sistēmu izstrāde 1.kārta
Aktivitātes ietvaros tiks uzsākta autortiesību jautājumu sakārtošana, lai būtu iespējams pēc iespējas plašāk izplatīt ar autortiesībām aizsargāto digitalizēto saturu. Pēc jautājumu sakārtošanas tiks
Veikts pētījums autortiesību jautājumu risināšanai. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem un starptautisko praksi, izstrādāts risinājumu modelis un iniciētas
KISC 2019 190 000
99
# Uzdevums/ aktivitāte
Apraksts Rezultāts Atbildīgais, dalībnieki
Termiņi Indikatīvās izmaksas (EUR)
Piezīmes
uzsākts darbs pie autortiesību pārvaldības sistēmas izstrādes.
normatīvo aktu izmaiņas. Uzsākts darbs pie autortiesību pārvaldības sistēmas izstrādes, kā rezultātā tiks nodrošināta vienota autoru uzskaite (autorību serviss) un sadarbība ar MTKPO.
II Kārta
8 Digitālā satura pārvaldīšana un uzglabāšana 2.kārta
Aktivitātes ietvaros tiks pilnveidota digitālā satura un datņu pārvaldības sistēma, nodrošinot digitalizācijā iesaistīto sistēmu integritāti. Tiks turpināta 1.kārtas ietvaros aizsāktā datu masīva papildināšana un datu migrācija. Tiks turpināta 1.kārtas ietvaros aizsāktā DOM pārvaldības funkcionalitātes uzlabošana.
Uzlabota digitālo objektu pārvaldības sistēma, kas nodrošina visa digitalizētā kultūras mantojuma un fiksēto norišu centralizētu pārvaldību. Veikta datu masīva papildināšanas 2.kārta. Veikta digitalizētā satura metadatu atbilstības nodrošināšanas 2.kārta. Veikti DOM satura pārvaldības funkcionalitāšu uzlabojumi.
KISC, LNB 2022 1 080 000
9 Autortiesību sakārtošana un sistēmas izstrāde 2.kārta
Aktivitātes ietvaros tiks turpināta 1.kārtā uzsāktā autortiesību jautājumu sakārtošana un autortiesību pārvaldības sistēmas izstrāde.
Sakārtoti autortiesību jautājumi un veiktas nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos. Veikta autortiesību pārvaldības sistēmas 2.kārta, kā rezultātā nodrošināta vienota autoru uzskaite (autorību serviss) un sadarbība ar MTKPO.
KISC 2022 340 000
10 Izstrādāt digitālā satura izplatīšanas platformu 2.kārta
Tiks turpinātas konsultācijas digitālā satura izplatīšanas platformas attīstībai. Aktivitātes ietvaros tiks turpināta 1.kārtā aizsāktā digitālā satura izplatīšanas platformas izstrāde, kā arī tiks organizēti sabiedrības informēšanas pasākumi par digitālā satura izplatīšanas platformu.
Veikti 2.kārtas platformas izstrādes darbi, kuru rezultātā ir radīta vienota digitālā satura izplatīšanas platforma ar funkcionējošām visām tās būtiskajām komponentēm. Sabiedrībā popularizēta digitālā satura izplatīšanas platforma.
KISC 2022 1 035 000
100
# Uzdevums/ aktivitāte
Apraksts Rezultāts Atbildīgais, dalībnieki
Termiņi Indikatīvās izmaksas (EUR)
Piezīmes
11 Latvijas kultūras mantojuma digitalizācija un norišu fiksēšana 2.kārta
Aktivitātes ietvaros tiks turpināta kultūras mantojuma mērķtiecīga un ilgtspējīga digitalizācija. Tiks turpināta 1.kārtas ietvaros aizsāktā digitāli dzimušā satura saņemšana.
Pilnveidoti esošā digitalizētā satura metadati. 2.kārtas ietvaros ārpakalpojumā digitalizēts Latvijas kultūras mantojums un fiksētas norises un saņemts digitāli dzimušais saturs.
LNB atbildīgs par mantojuma digitalizēšanu, KISC par norišu fiksēšanu, LNA
2022 3 220 000
Kopējais Projekta budžets ir 14 milj. EUR, no kura projekta aktivitātēm tiek izlietoti 13,36 milj. EUR, bet projekta vadībai un netiešajām izmaksām 0,585 milj.
EUR. Izmaksu sadalījumu pa Projekta kārtām skatīt Tabulā Nr. 5.2.
Tabula Nr.5.2. Projekta finansējuma sadalījums pa kārtām, EUR
Aktivitāšu tips 1. Kārta 2. Kārta Kopā
Projekta aktivitātes kopā 7 740 000 5 675 000 13 415 000
Projekta neplānotie izdevumi 2 400 67 400 89 800
Projekta vadība, netiešās izmaksas 257 600 257 600 515 200
Budžets kopā 8 000 000 6 000 000 14 000 000
Projekta vadītāja izmaksas Projektā tiek noteiktas saskaņā ar Finanšu ministrijas izstrādāto “Metodiku par netiešu izmaksu vienotās likmes piemērošanu
projektu izmaksu atzīšanā 2014.-2020.gada plānošanas periodā”.
101
6 PĀRVALDĪBA
Projekta sekmīgas īstenošanas priekšnoteikums ir strukturētas projekta pārvaldības
nodrošināšana, kas ietver precīzi definētu projekta īstenošanā iesaistīto pušu lomu un atbildību,
savstarpējos sadarbību un lēmumu pieņemšanas principu definējumu. Projekta pārvaldības
organizācijas shēma redzama attēlā Nr. 6.
Attēls Nr. 6 Projekta pārvaldības organizācija
Projekta vadības komiteja ir galvenā projekta lēmējinstitūcija, kurā ir pārstāvēti visi Projekta
sadarbības partneri. Projekta vadības komitejas darbu organizē Projekta vadītājs.
Projekta vadības komitejas funkcijas:
Nodrošināt Projekta vienotu un saskaņotu norisi atbilstoši Projekta pieteikumam;
Saskaņot Projekta konceptuālos risinājumus, arhitektūras un iepirkumu tehnisko
specifikāciju būtiskās komponentes (termiņu, sistēmu sadarbību un integrāciju,
infrastruktūras sadarbību);
Saskaņot Projekta aktivitāšu deleģēšanu projekta sadarbības partneriem.
Lēmumi Projekta vadības komitejā tiek pieņemti balsojot. Projekta vadošos partnerus LNB un KISC
projekta vadības komitejā pārstāv divi locekļi, bet pārējos sadarbības partnerus LNA un VKPAI -
viens. Projekta vadītājs arī ir projekta vadības komitejas loceklis. Jautājumos, kuros Projekta
vadības komiteja nespēj vienoties, tā konsultējas ar Kultūras mantojuma digitalizācijas padomi. Ja
balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir projekta vadītāja balss.
102
Latvijas Digitālā kultūras mantojuma padome ir vadības līmeņa organizatoriska vienība, kurai
Projekta īstenošanā ir konsultatīva loma. Tā ir jau esoša darba grupa, kas izveidota ar Kultūras
ministrijas 2015. gada 1. jūnija rīkojumu Nr. 5.1-1-138 un kuras darbības mandātu nosaka Kultūras
ministrijas 2015. gada 1. jūnija iekšējie noteikumi Nr. 5.1-4-19 “Latvijas Digitālā kultūras
mantojuma padomes nolikums”.
Projekta uzraudzības padomes funkcijas:
Iniciēt Projekta attīstībai nepieciešamo normatīvo aktu izmaiņas;
Izvērtēt un sniegt konsultatīvu atbalstu Projekta vadības grupai jautājumos, par kuriem
Projekta vadības grupa nevar vienoties tās iekšienē;
Uzraudzīt Projekta vadības komitejas darbu un tās sasniegtos rezultātus.
Projekta vadītājs ir projekta administratīvās vadības organizatoriska vienība, kas nodrošina ERAF
projekta vadību, kā arī veicina projektā iesaistīto partneru un iestāžu sadarbību un koordinētu
rīcību.
Galvenās Projekta vadītāja funkcijas:
Nodrošināt Projekta administratīvo un organizatorisko vadību, sadarbību ar projektu
kontrolējošajām iestādēm.
Nodrošināt Projekta rezultātu sasniegšanu plānotajā apjomā, budžetā, termiņā un
kvalitātē atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem;
Veicināt Projektā iesaistīto sadarbības partneru un iestāžu sadarbību un koordinētu rīcību;
Organizēt projekta iepirkumu veikšanu un kontrolēt to izpildi;
Organizēt projekta vadības komitejas darbu;
Organizēt sadarbību ar Kultūras mantojuma digitalizācijas padomi, tajā skaitā, prezentēt
projekta rezultātus un jautājumus, kurus nav iespējams pieņemt Projekta vadības grupas
ietvaros.
Projekta vadītāja organizatoriskā vienība sastāv no vairākiem darbiniekiem, kas var būt projekta
vadītājs, projekta vadītāja asistenti, finanšu speciālists, jurists, iepirkumu speciālists, piesaistītie
eksperti. Projekta vadības personāla darbinieku skaits nav ierobežots, bet ir ierobežots Projekta
vadības personāla budžets katrā īstenojamā Projekta kārtā.
103
Projekta vadītāju izvēlas Projekta finansējuma saņēmējs, bet to pilnībā vai dalītā apjomā var veikt
arī ārpakalpojumā. Projekta vadītājs ir projekta vadības komitejas loceklis. Projekta vadītāja darba
apjoms dažādās Projekta īstenošanas kārtās var atsķirties.
Projekta sadarbības partneri ir kultūras un atmiņas institūcijas, kas Projekta ietvaros īsteno kādu
no Projekta aktivitātēm vai gūst reālu labumu. Projekta sadarbības partneri ir šādas kultūras
iestādes: LNB, LNA, KISC un VKPAI. Projektā pastaprinātu labumu gūs arī muzeji, pašvaldības un
iespējams arī citas iestādes, bet tos projektā pārstāvēs kāds no minētajiem sadarbības partneriem.
Sadarbības partneri Projektā iesaistās, slēdzot sadarbības līgumus.
Projekta sadarbības partneru funkcijas:
Īstenot Projekta aktivitātes atbilstoši prokekta pieteikumā noteiktajiem noteikumiem,
kritērijiem un rezultatīvajiem rādītājiem;
Organizēt, veikt un uzraudzīt iepirkumus , kas veicami sadarbības partnera atbildībā esošo
aktivitāšu īstenošanai;
Uzturēt pieškirto satura digitalizācijas/uzglabāšanas/izplatīšanas infrastruktūru;
Sniegt Projekta vadītājam nepieciešamos dokumentus par paveiktajām aktivitātēm un
sasniegtajiem rezultatīvajiem rādītājiem.
104
7 RISKI
Īstenojot Projektu, ir svarīgi apzināt iespējamos riskus, kas apdraud Projekta sekmīgu un efektīvu
īstenošanu vai var negatīvi ietekmēt iespēju ilglaicīgi izmantot sasniegtos rezultātus. Ar Projekta
sekmīgu īstenošanu saistītie riski un to mazināšanas pasākumi uzskaitīti tabulā 7.1.
Tabula Nr.7.1. Riski un risku mazināšanas pasākumi
Nr. # Riska nosaukums Apraksts, ietekme Vērtējums Mazināšanas pieeja/
pasākumi
Likumdošanas riski
1. Netiek savlaicīgi identificētas vai veiktas nepieciešamās normatīvo aktu izmaiņas saistībā ar kultūras mantojuma digitalizācijas procesu
Vairāku risinājumu izmantošanai, piemēram, objektu aprakstīšanas (metadatu) vadlīniju, neaizsargātā satura atkalizmantošanai, ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos. Ja šīs izmaiņas tiek kavētas, tad nebūs iespējams pilnvērtīgi izmantot izveidoto risinājumu.
Zems Nodrošināt KISC Projekta vadības grupas sadarbību ar valsts institūcijām. Laicīgi veikt nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos.
2. Neskaidrības autortiesību regulējošajos normatīvajos aktos
Ņemot vērā, ka autortiesību un blakus tiesību jautājumi ir komplicēti, un
digitalizācijas procesā ir iesaistītas vairākas puses, pastāv risks, ka ar autortiesībām aizsargātais saturs sabiedrībai nebūs brīvi pieejams.
Augsts Analizēt normatīvos aktus, kas nosaka ar autortiesībām aizsargātā satura izmantošanas iespējas un ierobežojumus, analizēt starptautisko pieredzi, apzināt ekspertu ieteikumus un iniciēt normatīvo aktu izmaiņas.
Tehnoloģiskie riski
3. Nepietiekama esošo,
uzlaboto un jauno
sistēmu drošība un
veiktspēja
Risks, ka projekta laikā
izstrādātajām jaunajām un
uzlabotām esošām
sistēmām nav nodrošinātas
pietiekošas piekļuves
kontroles vai tiek izmantoti
vāji algoritmi piekļuves
kontroles un datu
integritātes aizsardzībai.
Risks, ka pie augsta
informācijas pieprasījuma
skaita, sistēmu veiktspēja
būs nepietiekoša, kā
rezultātā nebūs iespējama
sistēmu izmantošana.
Vidējs Sistēmu drošības prasību
definēšana tehniskajā
specifikācijā.
Precīzu, izmērāmu un
nepārprotamu sistēmu
veiktspējas prasību
definēšana tehniskajā
specifikācijā.
Sistēmu drošības un
veiktspējas testu iekļaušana
sistēmu akcepttestēšanas
plānā.
105
4. Finansējuma piešķiršana nepieciešamajām IS izmaiņām
Risks, ka Projekta sistēmu lietošanai nepieciešamajām izmaiņām citās valsts informācijas sistēmās var netikt piešķirt finansējums.
Zems Ieplānot valsts finansējumu nepieciešamo IS izmaiņu veikšanai.
5. Nepietiekama atsevišķu sistēmu sadarbspēja
Risks, ka esošās un jaunizveidotās sistēmas būs savstarpēji nesavietojamas
Vidējs Tiks izstrādāta vienota arhitektūra, izveidoti kompetenču centri, kas koordinēs sistēmu izstrādi, tiks veikta sistēmu ieviešanas autoruzraudzība.
6. Digitalizētā satura nestandartizēta aprakstīšana un uzglabāšana
Risks, ka satura digitalizācija un uzglabāšana tiks veikta decentralizēti, kā rezultātā nebūs iespējams saturu izmantot vienotai pārvaldībai un izplatīšanai vienotā satura vietnē.
Zems Tiks izstrādātas digitalizētā satura un datņu uzglabāšanas arhitektūras, veikta satura digitalizācijas atbildības centralizēšana, standartu un vadlīniju izstrāde. Projektā tiks paredzēts finansējums datu migrācijai un metadatu pielāgošanai.
Organizatoriski riski
7. Projektam netiek piesaistīts kvalificēts projekta vadītājs
Ņemot vērā Projekta nozīmību, sarežģītību un iesaistīto iestāžu, sistēmu un satura veidu skaitu, piesaistot projektam nepietiekamas kvalifikācijas projekta vadītāju, tiks apdraudēta projekta īstenošana.
Augsts Veikt personāla atlases
procesu, skrupulozi izvērtējot
kandidātu atbilstību projekta
vadītāja vakancei.
8. Netiek nodrošināta atbilstoša Projekta pārvaldība
Nenodrošinot atbilstošu projekta pārvaldību var tikt kavēta Projekta aktivitāšu īstenošana, koordinācija, lēmumu pieņemšana, kā rezultātā var tikt apdraudēta Projekta īstenošana.
Vidējs Nodrošināt pietiekamu cilvēkresursu iesaisti Projekta pārvaldības īstenošanai (t.sk. zināšanu, pieredzes un kvalifikācijas atbilstību uzticēto pienākumu veikšanai).
9. Izstrādāto risinājumu izmantošanas iespējas netiek plaši izmantotas
Ja izstrādātie risinājumi nebūs lietotājam ērti, netiks pietiekami popularizēti un saturs neatbildīs lietotāja vēlmēm, pastāv iespēja nesasniegt e-pakalpojumu plānoto lietotāju skaitu.
Vidējs Veikt klienta vēlmju apzināšanu, risinājumu testēšanu un digitalizēt saturu atbilstoši sabiedrības pieprasījumam.
Veikt sabiedrības informēšanas pasākumus.
10. Izmaiņu veikšana IS var prasīt vairāk laika nekā sākotnēji plānots
IT risinājumu ieviešanas laikam pārsniedzot sākotnēji plānoto laiku,
Vidējs Izstrādājot Projekta plānu, paredzēt laika rezerves aktivitāšu īstenošanai.
106
tiek kavēti risinājumu ieviešanas termiņi, kā rezultātā var tikt kavēti Projekta īstenošanas termiņi, var tikt kavēta risinājumu izstrāde un ieviešana.
Noteikt aktivitāšu īstenošanas tolerances līmeņus (t.i. cik ilgi aktivitāte var aizkavēties, neapdraudot citu aktivitāšu īstenošanu).
11. Kultūras mantojuma digitalizācijas jaudu nepilnīga izmantošana
Necentralizējot digitalizācijas infrastruktūru un cilvēkresursus, kultūras mantojuma digitalizācijas jomā var tikt kavēta kompetenču attīstīšana un koncentrēšana, un netikt nodrošināta ilgtspējīga, vienota un uz sadarbību vērsta pieeja.
Vidējs Veikt procesu analīzi digitalizācijas jomā, lai noteiktu kompetences, pienākumus un atbildību, kā arī izstrādāt potenciālo kompetenču centru arhitektūru un normatīvo regulējumu.
12. Kultūras iestādes digitalizē saturu un apraksta tos pēc savām metodēm un tehnikas
Risks, ka kultūras iestādes digitalizēs kultūras mantojumu izmantojot dažādus risinājumus, kā rezultātā netiks iegūtas vienādas kvalitātes standartizēta formāta digitālās objektu datnes un vienoti metadati. Neizmantojot standartizētu satura digitalizācijas un objektu aprakstīšanas pieeju, digitalizēto saturu un tā metadatus nebūs iespējams ievietot vienotajā izplatīšanas platformā.
Vidējs Izstrādāt visu satura veidu digitalizācijas un objektu aprakstīšanas (metadatu) standartizētas vadlīnijas un izstrādāt normatīvo regulējumu, kas noteiks, ka kultūras iestādēm jādigitalizē saturs izmantojot šīs vadlīnijas.
Stratēģiskie riski
13. Netiek pienācīgi novērtēts biznesa procesu izmaiņu nozīmīgums un apjoms
Netiek izdalīti nepieciešamie resursi biznesa procesu izmaiņu identificēšanai un īstenošanai. Biznesa procesi nav optimāli.
Augsts Izstrādāt kultūras mantojuma digitalizēšanas, saglabāšanas un izplatīšanas risinājumu ieviešanas stratēģiju un pārejas plānu. Paredzēt atbilstošus cilvēkresursus biznesa procesu izmaiņu īstenošanai.
14. Skaidri nedefinēts digitalizējamais saturs, kas veicina fragmentāru satura digitalizāciju
Skaidri nenodefinējot Projekta ietvaros digitalizējamo saturu, pastāv risks, ka netiks digitalizēts saturs ar augstāko prioritāti. Nenodrošinot sistemātisku pieeju kultūras mantojuma
Zems Izstrādāt kultūras mantojuma digitalizācijas stratēģiju un ilgtermiņa plānu.
107
digitalizācijā netiks sasniegti Projekta rezultatīvie rādītāji.
108
8 PIELIKUMI
Pielikums Nr. 1
Projekta rezultatīvie rādītāji aprēķināti pamatojoties apkopotajiem statistikas datiem par e-pakalpojumu lietotāju skaitu iepriekšējā periodā (2011-2015) un
šo iestāžu prognozēto e-pakalpojumu lietotāju skaitu nākamajā periodā (2016-2020). Ja Projekta laikā tiks izveidoti jauni e-pakalpojumi, tad jaunizveidoto e-
pakalpojumu lietotāju skaits tiks summēts pie esošo e-pakalpojumu lietotāju skaita.
Tabulā Nr.8.1 sniegts 3.sadaļā definēto rezultatīvo rādītāju skaidrojums.
Tabula Nr. 8.1 Projekta rezultatīvo rādītāju skaidrojums
Rezultatīvais rādītājs Skaidrojums
E-pakalpojumu lietotāju skaits E-pakalpojumu unikālo lietotāju skaits, kas gada laikā izmantojuši vienu vai vairākus Tabulā 8.2. uzskaitītos e-pakalpojumus vienu reizi. Rādītājs iegūts summējot katra atsevišķā e-pakalpojuma lietotāju skaitu.
E-pakalpojumu izmantošanas biežums Vidējais e-pakalpojumu lietošanas reižu skaits, kas iegūts izdalot kopējo e-pakalpojumu lietošanas reižu skaitu ar e-pakalpojumu lietotāju skaitu.
Datu atkalizmantošanas e-pakalpojumu lietotāju skaits
E-pakalpojumu unikālo lietotāju skaits, kas gada laikā izmantojuši vienu vai vairākus datu atkalizmantošanas e-pakalpojumus vienu reizi. Rādītājs iegūts summējot katra atsevišķā datu atkalizmantošanas e-pakalpojuma lietotāju skaitu.
E-pakalpojumu lietotāju skaits
Rezultatīvais rādītājs “e-pakalpojumu lietotāju skaits” iegūts summējot katra atsevišķā e-pakalpojuma lietotāju skaitu.
Tabula Nr. 8.2 E-pakalpojumu lietotāju skaits katrā gadā
109
Nr.p.k. Rādītāja aprēķinā ietvertie e-pakalpojumi
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020
1. Latvijas nacionālā digitālā bibliotēka 8 966 16 059 70 000 100 000 150 000 200 000 250 000
2. LNB digitalizētās grāmatas 7 103 14 204 18 828 19 349 24 000 28 000 32 000 36 000 40 000
3. LNB digitalizētās kartes 3 703 8 391 8 026 8 103 9 000 9 500 10 000 10 500 11 000
4. LNB digitalizētā periodika 25 633 31 999 50 332 51 569 52 620 55 000 60 000 65 000 70 000 75 000
5. LNB digitalizētie skaņu ieraksti 3 008 5 537 4 866 7 000 9 000 11 000 13 000 15 000
6. LNB interneta vietņu arhīvs 1 259 5 213 4 022 3 581 6 000 6 500 7 000 7 500 8 000
7. LNB kolekcija Dziesmu svētki 7 302 6 934 7 363 3 444 3 147 5 000 6 000 20 000 12 000 12 000
8. LNB projekts Lasāmkoks 6 255 28 518 44 644 28 997 50 000 55 000 60 000 65 000 70 000
9. LNB projekts Zudusī Latvija 88 401 136 422 152 758 153 356 154 452 155 000 157 000 159 000 161 000 163 000
Kopējais e-pakalpojumu lietotāju skaits gadā 121 336 193 675 269 787 298 392 291 174 381 000 431 000 514 000 575 000 644 000
E-pakalpojumu izmantošanas biežums
Rezultatīvais rādītājs “e-pakalpojumu izmantošanas biežums vidēji gadā”, kas iegūts izdalots kopējo e-pakalpojumu lietošanas reižu skaitu (kopsumma no
tabulas Nr. 8.4) ar kopējo e-pakalpojumu lietotāju skaitu gadā (kopsumma no tabulas Nr. 8.2).
Tabula Nr. 8.3 E-pakalpojumu izmantošanas biežums vidēji katrā gadā
Nr.p.k. Rādītāja aprēķinā ietvertie e-pakalpojumi
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020
1. Latvijas nacionālā digitālā bibliotēka
0,0 0,0 0,0 1,4 1,5 2,1 2,5 2,7 2,8 3,0
2. LNB digitalizētās grāmatas 0,0 2,0 2,4 2,3 2,6 2,1 2,1 2,3 2,5 2,8
110
3. LNB digitalizētās kartes 0,0 1,6 1,5 1,5 1,6 1,7 1,9 2,1 2,3 2,5
4. LNB digitalizētā periodika 2,6 3,0 3,4 3,5 3,8 3,6 3,7 3,8 3,9 4,0
5. LNB digitalizētie skaņu ieraksti 0,0 0,0 1,8 1,9 2,1 2,1 2,2 2,3 2,5 2,7
6. LNB interneta vietņu arhīvs 0,0 1,3 1,2 1,2 1,3 1,3 1,5 1,7 1,9 2,0
7. LNB kolekcija Dziesmu svētki 1,4 1,3 1,3 1,2 1,3 1,2 1,3 2,0 1,3 1,3
8. LNB projekts Lasāmkoks 0,0 1,4 1,4 1,6 1,8 1,8 2,0 2,2 2,5 2,7
9. LNB projekts Zudusī Latvija 1,6 1,6 1,6 1,6 1,7 1,6 1,6 1,6 1,6 1,7
Izmantošanas biežums vidēji gadā
1,8 1,8 1,9 1,9 2,1 2,1 2,2 2,4 2,5 2,7
Tabula Nr. 8.4 E-pakalpojumu lietošanas reižu skaits katrā gadā
Nr.p.k. Rādītāja aprēķinā ietvertie e-pakalpojumi
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020
1. Latvijas nacionālā digitālā bibliotēka 12 189 24 665 150 000 250 000 400 000 550 000 750 000
2. LNB digitalizētās grāmatas 14 238 33 593 43 079 49 487 50 000 60 000 75 000 90 000 110 000
3. LNB digitalizētās kartes 5 773 12 794 11 769 12 741 15 000 18 000 21 000 24 000 27 000
4. LNB digitalizētā periodika 67 317 95 843 168 926 180 332 200 635 200 000 220 000 250 000 270 000 300 000
5. LNB digitalizētie skaņu ieraksti 5 425 10 278 10 382 15 000 20 000 25 000 32 000 40 000
6. LNB interneta vietņu arhīvs 1 671 6 288 4 790 4 605 8 000 10 000 12 000 14 000 16 000
7. LNB kolekcija Dziesmu svētki 10 484 8 850 9 378 4 279 4 054 6 000 8 000 40 000 15 000 15 000
8. LNB projekts Lasāmkoks 8 493 40 530 70 833 51 627 90 000 110 000 130 000 160 000 190 000
9. LNB projekts Zudusī Latvija 144 425 221 230 243 857 239 386 264 545 250 000 255 000 260 000 265 000 270 000
111
Kopējais e-pakalpojumu izmantošanas reižu skaits
gadā 222 226 356 098 520 791 576 935 622 741 784 000 951 000 1 213 000 1 420 000 1 718 000
Recommended