BANKU DARBĪBA LATVIJĀ 2013. GADĀ 06.02.2014.

Banku darbība Latvijā 2013. gadā Ludmila Vojevoda, FKTK Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore un padomes locekle

Prognozes un galvenie notikumi 2014. gadā

Kristaps Zakulis, FKTK priekšsēdētājs Banku darbība Latvijā: tendences, vide un perspektīvas Mārtiņš Bičevskis, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents

MEDIJU PASĀKUMA DARBA KĀRTĪBA

SABALANSĒTAS ATTĪSTĪBAS GADS 3

4

•  Latvijā 2014. gada 1. janvārī darbojas 17 bankas un 9 ārvalstu banku filiāles •  2013. gadā darbību pārtraukušas 3 kredītiestādes:

-  «GE Money Bank» -  «UniCredit Bank» -  «Latvijas Hipotēku un zemes banka»

•  ES kopumā finanšu institūciju skaits gada laikā samazinājies par 3.6%. 2014. gada 1. janvārī ES bija 8746 finanšu institūcijas*

KREDĪTIESTĀŽU SKAITS

26 kredītiestādes

* (ECB 21.01.2014.).

5.411.8

54.0

9.5

3.57.1 8.7

Latvijas valsts

Pārējie Latvijas investori

Zviedrija

Norvēģija

Ukraina

Krievija

Citi investori

5 BANKU AKCIONĀRU STRUKTŪRA: SAMAZINĀS VALSTS KAPITĀLA ĪPATSVARS

Banku akcionāru struktūra 2014. gada 1. janvārī (% no pamatkapitāla)

•  «Hipotēku bankai», pārtopot par Latvijas Attīstības finanšu institūciju «Altum», valstij piederošā daļa kopējā apmaksātajā banku pamatkapitālā samazinājās no 17.2% 2013. gada sākumā līdz 5.4% 2014. gada sākumā

•  Nozīmīga ārvalstu kapitāla klātbūtne – 82.8% no kopējā ir ārvalstu kapitāls: •  6 ārvalstu banku meitas sabiedrības •  3 EEZ banku meitas sabiedrību un 9 EEZ banku filiāļu tirgus daļa ir 54% no banku sektora

aktīviem un 82% no banku kredītportfeļa rezidentiem

LATVIJAS FINANŠU SEKTORS EIROZONĀ

•  Latvijas finanšu sektors salīdzinājumā ar eirozonas valstīm ir mazs – attiecībā pret iekšzemes kopproduktu gandrīz trīs reizes mazāks nekā vidēji eirozonā

•  Kapitāla atdeve (ROE) un kapitāla pietiekamības rādītājs (KPR) apsteidz eirozonas vidējo rādītāju

6

* Datu avots: ECB un Eurostat, FKTK aprēķini

Rādītājs, %

Latvija Eirozonas vidējais

KPR 18.94 15.0 ROE 8.65 5.2

Monetāro finanšu iestāžu aktīvi, % no IKP*

327%

122%

01002003004005006007008009001000

LU MT IE CY FR NL

Eirozona ES PT AT

DE

BE FI IT GR SI LV EE SK

2060%

GALVENIE BANKU RĀDĪTĀJI 2013.GADĀ

60

-773

-361 -179

122 173

-1 800

-1 500

-1 200

-900

-600

-300

0

300

600

900

2008 2009 2010 2011 2012 2013

Tīrie procentu ienākumi

Tīrie komisijas naudas ienākumi

Tīrie ienākumi no finanšu instrumentu darījumiem

Tīrie izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem

Administratīvie izdevumi

Citi ienākumi/izdevumi

Peļņa/Zaudējumi

BANKU PELNĪTSPĒJA TURPINA UZLABOTIES 8

Kapitāla atdeves rādītāja (ROE) dinamika, %

* Datu avots: ECB banku konsolidētie dati uz 30.06.2013..

Ienākumu un izdevumu struktūra, milj. latu

•  2013. gads bija jau otrais pēc kārtas, kad pēc trim zaudējumus nesošiem gadiem, banku sektors kopumā strādājis ar peļņu

•  Ar peļņu strādāja 15 Latvijas bankas un 5 ārvalstu banku filiāles, kuru aktīvi kopumā veidoja gandrīz 95% no banku sektora aktīviem

•  Nostabilizējusies banku ienākumu un izdevumu struktūra. Peļņas pieaugumu galvenokārt nodrošināja tīro procentu ienākumu kāpums (par 10.4%), tīro komisijas naudu ienākumu pieaugums (par 13.6%) un kredītportfeļa kvalitātes pakāpeniska uzlabošanās (tīrie izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem saruka par 10.9%)

3.7

-41.7

-21.2

-11.2

5.6 8.6

-50.0

-40.0

-30.0

-20.0

-10.0

0.0

10.0

20.0

2008 2009 2010 2011 2012 2013

KREDĪTPORTFEĻA SARUKUMA TEMPS MAZINĀS

9

•  Lai gan vērojama zināma jaunas kreditēšanas atdzīvošanās 2013.gadā un kopumā rezidentu nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām no jauna tika piešķirti kredīti 1,6 mljrd. latu apmērā, kredītportfelis turpināja samazināties

Kredītportfeļa gada izmaiņas aizņēmēju kategoriju dalījumā (procentpunktos)

Kredītportfeļa struktūra aizņēmēju kategoriju dalījumā (31.12.2013.)

-10.9

-6.5 -8.3

-3.1

-12

-10

-8

-6

-4

-2

0

2 Nerezidenti

Mājsaimniecības, rezidenti

Nefinanšu uzņēmumi, rezidenti

Finanšu un apdrošināšanas nozare, rezidenti

Valdība, rezidenti

Kopā (%)

Kopā, izņemot norakstīto kredītu efektu (%)

1% 4%

44%

32%

6%

13% Valdība, rezidenti

Finanšu un apdrošināšanas nozare, rezidenti

Nefinanšu uzņēmumi, rezidenti

Mājsaimniecības, rezidenti (mājokļu)

Mājsaimniecības, rezidenti (citi)

Nerezidenti

UZLABOJAS KREDĪTU KVALITĀTE

10

•  Kredītu kvalitāte mājsaimniecību portfelī turpina uzlaboties, tomēr kredītriska līmenis ir augstāks nekā nefinanšu uzņēmumiem

•  Visu lielāko nozaru virs 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars ir zem 10% no attiecīgās nozares portfeļa – pirmo reizi kopš 2009. gada

Kavētie kredīti un uzkrājumi (% no attiecīgā portfeļa)

Rezidentu mājsaimniecības Rezidentu nefinanšu uzņēmumi

•  Kredītu kvalitāte mājsaimniecību portfelī turpina uzlaboties, tomēr kredītriska līmenis ir augstāks nekā nefinanšu uzņēmumiem

•  Visu lielāko nozaru virs 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars ir zem 10% no attiecīgās nozares portfeļa – pirmo reizi kopš 2009.gada

15.2 14.8 14.2 13.5

12.0

0

200

400

600

800

0

5

10

15

20

25

Virs 90 dienām kavētie (labā ass; milj. LVL) Līdz 30 dienām 31-90 dienas Vairāk par 90 dienām Uzkrājumi

9.8 9.1 9.2 8.5 7.0

0

200

400

600

800

0

5

10

15

20

25

STRAUJŠ REZIDENTU NOGULDĪJUMU KĀPUMS PIRMS EIRO IEVIEŠANAS

•  2013. gada pēdējā ceturksnī pirms eiro ieviešanas strauji pieauga gan mājsaimniecību, gan arī uzņēmumu noguldījumi, gadā kopumā rezidentu noguldījumiem palielinoties par 848 miljoniem latu jeb 13.3%

•  Nerezidentu noguldījumi 2013. gadā palielinājās par 384 milj. latu, pieauguma tempam būtiski samazinoties - līdz 6.3% (2012.gadā – 16.8%) ko gan ietekmēja arī «Latvijas Hipotēku un zemes bankas» un «UniCredit Bank» aiziešana, kā arī ASV dolāra vērtības vājināšanās

11 Rezidentu noguldījumi pieauga par 13.3%

Noguldījumi kredītiestādēs

-15.0-10.0-5.00.05.0

10.015.020.025.030.0

I 2012

III V VII IX XI I 2013

III V VII IX XI

RezidentiNerezidentiNerezidenti (ar USD/LVL valūtas svārstību korekcijām), %

-

1 000

2 000

3 000

4 000

5 000

6 000

7 000

8 000

Milj

. LV

L

Rezidenti Nerezidenti

Kredītiestādēs piesaistīto noguldījumu gada pieauguma temps, %

17.6 18.3 18.6 18.8 18.9

15.3 16.4 16.7 17.0 17.3

02468

101214161820%

Kapitāla pietiekamības rādītājs (KPR) (%) Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs (%) Minimālā kapitāla pietiekamības prasība

59.7 58.964.9 64.7 64.4

0

10

20

30

40

50

60

70%

Likviditātes rādītājsMinimālā likviditātes prasība

BANKU KAPITALIZĀCIJAS UN LIKVIDITĀTES LĪMENIS SAGLABĀJAS AUGSTS

12

•  Banku sektora KPR vairāk nekā divas reizes pārsniedz minimālo kapitāla pietiekamības prasību

•  1. līmeņa kapitāla rādītājs 31.12.2013. sasniedza 17.3%.

•  Neskatoties uz pieaugošu pieprasījumu noguldījumu apjomu un arī īpatsvaru kopējos noguldījumos, pieaugot likvīdajiem aktīviem, likviditātes risks saglabājās ierobežots

Banku kapitāla pietiekamības rādītājs Likviditātes rādītājs

2014. GADS – GALVENIE NOTIKUMI UN PROGNOZES

TENDENCES BANKU SEKTORĀ 2014. GADĀ

Prognoze 2014. gadam

Kredītportfeļa izmaiņas Rezidenti

Nerezidenti

No jauna izsniegtie kredīti Rezidenti

Nerezidenti

Noguldījumu izmaiņas Rezidenti

Nerezidenti

Banku pelnītspēja

Filiāļu tīkls

Attālinātie pakalpojumi

14

BANKU SEKTORA IZAICINĀJUMI 2014. GADAM

15

•  2013. gadā nostiprinājušies spēcīgākie tirgus dalībnieki

Saglabāt finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos

•  Līdz ar eiro ieviešanu strauji pieauguši rezidentu noguldījumi

Saglabāt piesaistīto rezidentu noguldījumu apjomu bankās

•  Mājsaimniecībām izsniegto kredītu kvalitāte uzlabojusies, bet ne tik krasi, kā varētu vēlēties

Turpināt uzlabot kredītportfeļa kvalitāti, nostabilizējoties mājsaimniecību finansiālajai situācijai un bankām turpinot attīrīt bilances

NOZĪMĪGI UZDEVUMI 2014. GADAM

•  Kredītu pieejamība uzņēmumu un mājsaimniecību segmentam

•  Veiksmīga bankas «Citadele» pārdošana

•  Iedzīvotāju finanšu pratības līmeņa pakāpeniska palielināšana

16

2014. GADS – UZRAUDZĪBAS AKTUALITĀTES

TURPINĀSIES DARBS PIE BANKU SAVIENĪBAS IZVEIDES

18

Vienotais uzraudzības mehānisms

Vienotais noregulējuma mehānisms

Vienotais depozītu garantiju

mehānisms

•  Vienotā uzraudzības mehānisma darbības sākums pilnā apmērā 2014. gada 4. novembrī

•  Plānots, ka vienotais noregulējuma mehānisms stāsies spēkā 2015. gada janvārī

•  Grozījumi Depozītu garantiju shēmas direktīvā stāsies spēkā 2015. gada janvārī

VIENOTAIS UZRAUDZĪBAS MEHĀNISMS

•  ECB sadarbībā ar FKTK uzraudzīs 3 lielākās bankas pēc aktīviem – «Swedbank», «SEB Bank», «ABLV Bank»

•  Patlaban notiek aktīvs darbs pie banku visaptverošā novērtējuma

•  Drīzumā publiskajai apspriešanai nodos priekšlikumu Eiropas Centrālās bankas regulai, ar ko noteiks sadarbības mehānismu starp ECB un nacionālajiem banku uzraugiem

19

JAUNAS PRASĪBAS BANKĀM SASKAŅĀ AR KREDĪTIESTĀŽU LIKUMA GROZĪJUMIEM

•  Jaunas kapitāla rezervju prasības bankām

•  Izmaiņas korporatīvajā pārvaldībā (atalgojums, prasības vadībai)

•  FKTK piemēroto sankciju bankām publiskošana

•  Grozījumi Kredītiestāžu likumā – 2014. gada 30. janvārī apstiprināti Saeimā 1. lasījumā

20

PALDIES

FINANŠU UN KAPITĀLA TIRGUS KOMISIJA Kungu ielā 1, Rīga LV 1050

T.+371 67774800 fktk@fktk.lv | www.fktk.lv