- Valsts enerģētikas politika - Atjaunojamās enerģijas likums

Latvijas Republikas

Ekonomikas ministrijaMinistry of EconomicsRepublic of Latvia

- Valsts enerģētikas politika - Atjaunojamās enerģijas likums

Ekonomikas ministrs16.03.2011.

Latvijas Republikas


Pamatnostādnes šobrīd tiek aktualizētas. Esošās pamatnostādnes ir izstrādātas, pamatojoties uz 2004.gada datiem, straujas tautsaimniecības izaugsmes perspektīvā, līdz ar iestāšanos ES. Galvenie enerģētikas politikas mērķi:

Energoapgādes drošums, pašnodrošinājums ar ģenerējošām jaudām (2006.gadā 60% , 2010.gadā 59%);

Infrastruktūras attīstība (šobrīd izbūvēts Estlink1, uzsākta NordBalt projektēšana un Estlink2 būvniecība, uzsākts Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma divvirzienu gāzes plūsmas jaudas pastiprināšanas projekts, pabeigta Dobeles krātuves izpēte, uzsākta LNG izpēte);

Palielināt AER izmantošanu (šobrīd mērķis palielināts līdz 40%); Tālāka tirgus liberalizācija un integrācija ar ES (Baltijas valstis šogad

pabeigs ieviest 3.paketi un integrāciju NordPool biržā); Nodrošināt vides kvalitāti (šobrīd SEG emisiju sarunas ES).

Enerģētikas politikas mērķi

Latvijas Republikas


Enerģētikas likumsregulē dabasgāzes un siltumapgādes sektorus

Elektroenerģijas tirgus likums regulē elektroenerģijas sektora organizēšanu un funkcionēšanu

Atjaunojamās enerģijas likumprojektsatbalsta instrumenti atjaunojamo energoresursu izmantošanai

Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāns - BEMIP

enerģētikas infrastruktūras attīstība Baltijā

Eiropas Savienības enerģētikas direktīvas un regulas

gāzes un elektroenerģijas tirgus pilnīga atvēršana un konkurence, AER un emisiju mērķi

Enerģētiku regulējošais ietvars

Latvijas Republikas


Latvijas nodrošinājuma ar primārajiem energoresursiem struktūra pamatā veidojas no 3 resursiem: Dabasgāze (2009. gadā -28,0%), Naftas produkti (2009. gadā - 30,9%), Kurināmā koksne (2009. gadā - 28,7%);

Nodrošinājumā ar kurināmo vietējā kurināmā īpatsvars ir aptuveni 45-50%;

Vidēji par 70-75% Latvijas elektroapgāde no Latvijas elektrostacijām, vairāk kā 40% elektroenerģijas izmantojot AER;

Inčukalna pazemes gāzes krātuves apjoms ir 3 reizes lielāks nekā vidējais Latvijas gāzes patēriņš gadā, un tas spēj nodrošināt 20% no visa reģiona (t.sk. Krievijas rietumu daļa) patēriņa gadā;

Latvijas energoapgādes drošība

Latvijas Republikas


* Aprēķināts, izmantojot Eurostat (External trade) datu bāzi / Calculation is based on Eurostat (External trade) database** Neatkarīgo Valstu Savienība / Commonwealth of Independent States

Primāro enerģijas resursu plūsmu sadalījums 2009. gadā*

Latvijas Republikas


Alternatīvu dabasgāzes piegāžu neesamība – viena piegādātāja cenu risks un infrastruktūras bojājumu risks.

Baltijas gāzes tirgu izolācija, starpsavienojumu trūkums ar ES tirgu;

Nepietiekama elektroenerģijas tirgu integrācija, BEMIP plāns to uzlabošanai līdz 2020.gadam;

Ilgtermiņā nepietiekama skaidrība reģiona nodrošinājums ar elektroģenerējošām jaudām, īpaši saistībā ar potenciālo elektrotransporta attīstību un balansēšanas jaudām saistībā ar atjaunojamo energoresursu attīstību.

Riski energoapgādes drošībā

Latvijas Republikas


Tiek turpināti esošo elektrostaciju rekonstrukcijas projekti – Pļaviņu HES, Rīgas TEC-2 2.kārta. Nepieciešama skaidrība par Visaginas AES projekta attīstību. Jāpieņem lēmums par papildus 400MW ģenerējošo jaudu uzstādīšanu – šāda lēmuma pieņemšanā Ekonomikas ministrija vadīsies no pārvades sistēmas operatora novērtējumiem par apgādes sistēmas atbilstību enerģijas ražošanai, importēšanai un jaudu nosegšanai;

2013. gada 31. decembrī tiks pabeigts Latvijas rietumu reģiona pārvades tīkla stiprināšana (Kurzemes loks) projekts;

Līdz 2020. gadam plānots uzbūvēt jaunu Latvijas un Igaunijas starpsavienojumu;

Elektroapgādes nodrošināšana nākotnē

Latvijas Republikas


Jāveic iespējamā 330kV savienojuma Baltkrievija - Latvija izpēte. Nākotnē šāds starpsavienojums varētu uzlabot Latvijas energoapgādes drošumu;

Lietuvas – Zviedrijas (NordBalt), Igaunijas – Somijas (Estlink II), Latvijas – Igaunijas starpsavienojumu īstenošana Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāna ietvaros un Latvijas iekšējais 330kV pārvades tīkls posmā Salaspils-Aizkraukle-Krustpils-Līksna stiprināšana.

Elektroapgādes nodrošināšana nākotnē

Latvijas Republikas


Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plānā paredzētie elektroenerģijas starpsavienojumi

Shēma saskaņā ar Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plānu

Latvijas Republikas


2009.gada 9.jūlijā parakstīts saprašanās memorands par NordBalt projektu starp Lietuvos Energija, Latvenergo un Svenska Kraftnat (Latvenergo projekta ietvaros īstenot tikai Kurzemes loka projektu);

Līdz 2009 gada 13. decembrim tika veikta jūras dzelmes izpēte; Starpsavienojumu nodrošinās augstsprieguma līdzstrāvas kabelis,

kopējais kabeļa garums 450 kilometri (izmaksas - 280 milj. EUR), no kura 400 km (250 milj. EUR) ir zemūdens kabelis, 40 kilometri (25 milj. EUR) ir zemē guldītais kabelis Zviedrijā, un 10 kilometri (6.2 milj.) Lietuvā;

Starpsavienojuma jauda būs 700 MW, kabeli paredzēts nodot ekspluatācijā 2016.gadā. Projektu līdzfinansēs Eiropas Komisija;

Projekts atpaliek no sākotnējā laika grafika.

NordBalt kabelis

Latvijas Republikas


Tiks pārņemtas Eiropas Savienības trešās iekšējā enerģētikas tirgus liberalizācijas tiesību aktu paketes prasības Latvijas tiesību aktos;

Tiks nodrošināta īpašumtiesību nodalīšana pārvades līmenī, tādejādi visefektīvākā veidā nediskriminējoši veicinot ieguldījumus infrastruktūrā, jaunu dalībnieku taisnīgu piekļuvi tīklam un pārredzamību tirgū;

2011. gadā tiks nodrošināts elektroenerģijas biržas darbībai nepieciešamais regulējums;

Atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana.

Elektroapgādes struktūra un tirgus nosacījumu ieviešana

Latvijas Republikas


2011.gadā plānots pabeigt projektu „Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma divvirzienu plūsmas jaudas pastiprināšana”;

Tiks stiprinātas Latvijas-Igaunijas starpsavienojuma divvirzienu plūsmas jaudas;

Dabasgāzes piegādes ceļu (bet ne avotu) diversifikācijai kalpos Lietuvas-Polijas starpsavienojums, kura attīstībā šobrīd nav vērojams būtisks progress;

LNG terminālis šobrīd ir vienīgā iespēja dabasgāzes tirgū ienākt citiem piegādātājiem;

AS „Latvenergo” līdz 2011. gada vidum jāpabeidz LNG projekta sākotnējais izvērtējums. Plānotais LNG termināla būvniecības uzsākšanas laiks 2014.gads.

Gāzes apgādes nodrošināšana nākotnē

Latvijas Republikas


Tiks pārņemtas Eiropas Savienības trešās iekšējā enerģētikas tirgus liberalizācijas tiesību aktu paketes prasības Latvijas tiesību aktos, uzsākot gāzes tirgus liberalizācijas procesu un nodrošinot tādas sistēmas ieviešanu, kas trešajai pusei, pamatojoties uz publicētiem tarifiem, dod piekļuvi pārvades un sadales sistēmām un sašķidrinātās dabasgāzes iekārtām;

2011. gada laikā tiek plānots veikt analīzi par pilnīgu dabasgāzes tirgus liberalizāciju Latvijas Republikā, novēršot AS “Latvijas Gāze” Privatizācijas līgumu radītās sekas.

Saskaņā ar regulas (ES) Nr. 994/2010 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem prasībām pabeigt nacionālo un reģionālo riska novērtējumu un izstrādāt Preventīvo pasākumu plānu, kā arī Ārkārtas rīcības plānu, un tos atjaunināt ik pēc diviem gadiem;

Dabasgāzes tirgus izveide

Latvijas Republikas


Gaisvadu energoapgādes līnijas mežainās teritorijās var bojāt sniega un vētras dēļ krītoši koki.

Pēc vētras 2005. gada janvārī tika veikti vairāki grozījumi normatīvajos aktos un elektropārvades līniju trašu paplašināšana.

Iespējamie risinājumi sadales līnijās: - līniju aizsargjoslas paplašināšana;- kabeļu vai piekarkabeļu izmantošana līniju izbūvē - atbilstoša trašu tīrīšana un meža kopšana.

Grozījumi energoapgādes infrastruktūras aizsargjoslas regulējošajā likumdošanā, paredzot efektīvas reaģēšanas iespējas ārkārtas situācijās.

Plūdu draudi iespējami apdraud mazo hidroelektrostaciju aizsprostus. Papildus hidrotehnisko būvju drošuma pārbaudes apdraudētajos upju baseinos

un aizsprostu īpašnieku informēšana par nepieciešamajām darbībām plūdu draudu gadījumā.

Nelabvēlīgu dabas apstākļu radīto energoapgādes risku mazināšana

Latvijas Republikas


Latvija aktīvi darbojas energoefektivitātes paaugstināšanas jomā tautsaimniecības un sabiedriskajos sektoros – mājokļu sektorā, ražošanas, transporta un pārējos;

Ekonomikas ministrijai līdz 2011.gada jūnijam ir jāizstrādā valsts energoefektivitātes otrais rīcības plāns, kā arī jārada priekšnosacījumi tā izpildei;

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda programmu ietvaros tiek īstenoti vairāki pasākumi, piemēram, māju siltumnoturības uzlabošanai.

Energoefektivitāte

Latvijas Republikas


Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam; Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006.-2013.gadam;Enerģētikas likums;Elektroenerģijas tirgus likums (MK noteikumi Nr.262; MK noteikumi Nr.221); Direktīva 2009/28/EK – Rīcības plāns atjaunojamās enerģijas jomā, Atjaunojamās enerģijas likums, Grozījumi Biodegvielas likumā, Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā;BEMIP - tiesībām pārdot enerģiju visiem tirgus dalībniekiem, saņemot valsts atbalstu.

Atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanas tiesiskais ietvars

Latvijas Republikas


ilgtspējīgas atjaunojamās enerģijas princips - enerģijas ražošana un energoresursu izmantošana ir ekonomiski pamatota, ņemot vērā ilgtspējīgi izmantojamo atjaunojamo energoresursu potenciālu un nodrošinot esošajām un nākamajām paaudzēm nepieciešamos energoresursus un nepasliktinot vides stāvokli;

atklātības princips - tiek veicināta atklātība un informācijas pieejamība enerģētikas nozarē saistībā ar atjaunojamās enerģijas atbalstu, ražošanu un izmantošanu;

ilgtermiņa stabilitātes princips - tiek noteikta un saglabāta stabila pārvaldes kārtība atjaunojamās enerģijas ražošanai un izmantošanai, un izvēlēto atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšanas atbalsta instrumentu izmantošanai, nodrošinot ilgtspējīgu investīciju vidi;

līdzdalības princips - tiek veicināta valsts un pašvaldību iestāžu sadarbība ar komersantiem un sabiedrību vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanas enerģijas ražošanas veicināšanai.

Atjaunojamās enerģijas likumprojekta principi

Latvijas Republikas


Pašreizējā situācija:no AER saražotas enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas bruto

galapatēriņā ir otrs augstākais ES pēc Zviedrijas (2008.g 29,9%, ES – 10,3%)

Izaicinājumi:esošais normatīvais regulējums pilnvērtīgi nenodrošina

atjaunojamā enerģijas attīstību atbilstoši ES prasībāmAER relatīvi zemā konkurētspēja, salīdzinot ar eksportēto fosilo

enerģiju

Atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšana (1)

Latvijas Republikas


2008 2012 2014 2016 2020Atjaunojamās enerģijas īpatsvars (%) 29,9 34,1 34,8 35,9 40,0

Mērķa sasniegšanas trajektorija

Paredzamās attīstības trajektorija attiecībā uz enerģiju no AER apsildē un dzesēšanā, elektroenerģijā un transportā, %

2005 2010 2015 2020Apsilde un dzesēšana 42,7 45,3 48,6 53,4

Elektroenerģija 44,9 44,7 51,4 59,8

Transports 0,9 4,0 4,6 10,0

Mērķa sasniegšanas trajektorija

Latvijas Republikas


politikas virzieni: Tiesiskās bāzes sakārtošana

normatīvā regulējuma izstrāde, kas pilnībā nodrošina atjaunojamā enerģijas attīstību atbilstoši ES prasībām

ilgtspējīga atbalsta mehānismu enerģijas ražošanai no AER izveide, ņemot vērā Latvijā pieejamo AER potenciālu

Finanšu resursu pieejamības nodrošināšana, veicinot atjaunojamās enerģijas patēriņu pārejai no tehnoloģijām, kurās enerģijas ražošanai izmanto fosilos kurināmos uz

tehnoloģijām, kuras enerģijas ražošanai izmanto AER biodegvielas ražošanas un patēriņa sekmēšanai AER izmantojošu koģenerācijas staciju attīstībai energoapgādes sistēmas infrastruktūras uzlabošanai

Atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšana (2)

Latvijas Republikas


Mērķis: veicināt plašāku AER izmantošanu enerģijas ražošanā un patēriņā, tai skaitā transporta sektorā, kā arī ilgtspējīgas biodegvielas un bioloģiski šķidro kurināmo izmantošanu Latvijā

Pasākuma īss apraksts: enerģijas sektora regulējošo normatīvo aktu sakārtošana

• elektroenerģijas tirgus liberalizācija• ilgtspējīga atbalsta mehānisma atjaunojamai enerģijai izveide• ilgtspējības kritēriju noteikšana biodegvielām un bioloģiski šķidriem kurināmiem

Atbildīgās institūcijas: EMPasākuma statuss: 2011. gadsIetekme uz mērķa sasniegšanu –

noteikta ilgtermiņā stabila un ilgtspējīga normatīvā vide paaugstināta pašvaldību loma ilgtspējīgas enerģijas ražošanā un patēriņa veicināšanā nodrošināta enerģijas pieejamība un pietiekamības patērētājiemveicināta biodegvielas nozares attīstība un Latvijas uzņēmēju konkurētspēja starptautiskajā tirgū

Tiesiskās bāzes sakārtošana

Latvijas Republikas


Mērķis: veicināt plašāku vietējo AER izmantošanu enerģijas ražošanā un patēriņā Latvijā, veicināt enerģijas ražošanu koģenerācijā, mazināta Latvijas atkarība no primāro enerģijas resursu importa

Pasākuma īss apraksts:• 3.5.2.1.aktivitātes „Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai”

(KF finansējums: 42 322 856,88 lati)• 3.5.2.2.aktivitātes „Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju

attīstība” (KF finansējums: 34 373 242,64 lati)• Klimata pārmaiņu finanšu instruments• Latvijas Lauku attīstības programma 2007. - 2013.gadam

Atbildīgās institūcijas: EM, VARAM, ZM (LAD)Pasākuma statuss: 2011.-2013.Ietekme uz mērķa sasniegšanu –

• sasniegts enerģijas, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, īpatsvars kopējā Latvijas enerģijas galapatēriņā 2020.gadā 40%

• veicināta ilgtspējīga AER izmantošana enerģijas ražošanā• veicināts nodarbinātības pieaugums atjaunojamo energoresursu izejvielu ieguves un pārstrādes

sektorā

Finanšu resursu pieejamības nodrošināšana atjaunojamās enerģijas ražošanai

Latvijas Republikas


Piemaksa – 15 gadus maksājums pie atjaunojamās elektroenerģijas pārdošanas cenas, kas likumā noteiktajos gadījumos sastāv no jaudas komponentes (nodrošinot elektriskās jaudas izmantošanas stundu skaitu 3500 h/gadā) un SEG komponentes un lauksaimniecības komponentes summas.

Kompensējamās pieslēguma izmaksas – PSO sedz pieslēguma izmaksu daļu, kas ietver sistēmas pieslēguma būvdarbu, elektrotīklu rekonstrukcijas, ražotnes pieslēgšanas nepieciešamās izmaksas stacijām līdz 5 MW: > 3500 h: uzstādīto elektrisko jaudu līdz 500 kW(ieskaitot) 100% pēc 2 nostrādātiem gadiem; virs 500 kW līdz 1 MW (ieskaitot) 100% pēc 5 nostrādātiem gadiem; virs 1 MW līdz 5MW (ieskaitot) 50% apmērā pēc 5 nostrādātiem gadiem. < 3500 h: 25% apmērā no iepriekšminēto attiecināmo izmaksu apjoma un sadalījuma.

Atbalsts atjaunojamai enerģijai

Latvijas Republikas


17,4Ls/MWh

32,9Ls/MWh

t

Ck – kopējā elektroenerģijas iepirkuma cena = Cte + CSEG+ CJ + CLK

Cte – “tirgus” cena

SEG komponente

Jaudas komponente

CSEG piemaksa

CLK piemaksa110,2 [Ls/MWhe]

45 Ls/ MWh

Elektroenerģija

Siltums

CJ piemaksa

14,9Ls/MWh

Lauksaimniecības komponente

Elektroenerģijas pārdošanas cena

20 Ls/ MWh

C

Cts – “tirgus” cena Siltumenerģijas pārdošanas cena

Atjaunojamās enerģijas ražotāja ieņēmumi

20 [Ls/MWhs]

Ieņēmumi ražojot atjaunojamo enerģiju

Latvijas Republikas


Tirgus < 1MW 1MW-10 MW

> 10MW Saules enerģija

Sauszemes vējš

Jūras vējš Biomasa Biogāze0.000

0.050

0.100

0.150

0.200

0.250

0.300

Likums – Obligātais iepirkums

Kvotas tarifs Likuma piemaksa

Tarifu salīdzinājums

Latvijas Republikas


Elektroenerģijas iepirkums Līdz 01.10.2011. atjaunojamās enerģijas ražotājs (< 2 MW), līdz

elektroenerģijas biržas ieviešanai Latvijā var pārdot elektroenerģiju PT par Nord Pool vidējo spot cenu norēķinu periodā.

PT iepērk elektroenerģiju no iepriekšminētajiem ražotājiem ne ilgāk kā līdz elektroenerģijas biržas ieviešanai Latvijā, pamatojoties uz PT un komersanta līgumu.

Cenu aprēķina PT, izmantojot tirgus slēgšanas cenas katrai biržas darba dienai norēķinu periodā (EUR/MWh).

Norēķinu periods par elektroenerģijas pārdošanu un pirkšanu iepirkuma pienākuma ietvaros ir viens kalendāra mēnesis.

Elektroenerģijas iepirkums

Latvijas Republikas


elektroenerģijas neto uzskaite - PT un autonomais ražotājs (< 50kW);

savstarpējos norēķins (1kWh pret 1kWh) par autonomā ražotāja saražoto, tīklā nodoto elektroenerģiju un tā elektroenerģijas patēriņu;

norēķinu periods – viens kalendārais mēnesis.

Mājsaimniecību sektors

Latvijas Republikas


2005 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 20200

10

20

30

40

50

60

70

%

AER pieauguma īpatsvars

Latvijas Republikas


Paldies par uzmanību!

2011. gada 16. marts

Documents

- Valsts enerģētikas politika - Atjaunojamās enerģijas likums