1 · Web viewStarptautiskā sadarbība aptver 7 firmas, 9 institūtus un 18 universitātes 24 valstīs (Vācija, Spānija, ASV, Zviedrija, Somija, Anglija, Polija, Ukraina, Grieķija,

Rīgas Tehniskā universitāteMateriālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte

Akadēmiskā doktorantūrasAkadēmiskā doktorantūrasstudiju programmastudiju programma

“ĶĪMIJAS TEHNOLOĢIJA”“ĶĪMIJAS TEHNOLOĢIJA”

Pašnovērtējuma ziņojumsPašnovērtējuma ziņojums

Rīga – 2004

Pašnovērtējuma ziņojums. Studiju programma “ĶĪMIJAS TEHNOLOĢIJA”

Saturs

Augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu akreditācijas noteikumos (Ministru kabineta 2001.gada 16.oktobra noteikumi Nr.442) prasīto ziņu izkārtojums

3

Pielikumu rādītājs 5

Ievads. Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte 61. Doktorantu akadēmiskā studiju programma 8

1.1. Mērķi un uzdevumi 81.2. Raksturojums 91.3. Studiju programmas salīdzinājums ar Eiropas Savienības valstu universitāšu studiju programmām

11

2. Akadēmiskais personāls 123. Zinātniski pētnieciskais darbs 134. Studiju materiāltehniskais nodrošinājums 145. Studiju procesa kvalitātes vērtējuma sistēma 166. Studiju programmas perspektīvais novērtējums 197. Studiju programmas stratēģiskais attīstības plāns 208. Studiju programmas reklāmas un informācijas darbs 259. Studiju programmas finansiālais nodrošinājums 26

Kopsavilkums 27

2


Augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu akreditācijas noteikumos (Ministru kabineta 2001.gada 16.oktobra noteikumi Nr.442) prasīto ziņu izkārtojums

N# Iesniedzamās ziņas Pašnov. ziņ.; pielikumi

1. Izglītības iestādes personāla koleģiālās vadības un lēmējinstitūcijas lēmums par studiju programmas īstenošanas sākšanu

1., 16.piel.

2. Licence studiju programmai, ja to paredz normatīvie akti. -3. Dokumenti, kas apliecina, ka pieteicējs studiju programmas likvidācijas

gadījumā nodrošinās attiecīgās studiju programmas studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā studiju programmā vai citā izglītības iestādē (finansiāls pamatojums vai līgums ar citu akreditētu izglītības iestādi).

9.nod.

4. Studiju programmas un tajā iekļauto lekciju kursu, praktisko nodarbību, semināru u.tml. apraksts, norādot atsevišķi studiju programmas obligāto daļu, obligātās izvēles daļu un brīvās izvēles daļu, kā arī to apjomus.

1.nod.; 1.-4.piel.

5. Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām. 8.nod.; 16.piel.

6. Studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa. Novērtējuma kritēriji:

6.nod.

6.1. studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam; 1.nod., 16.piel.

6.2. darba devēju aptaujas rezultāti. 5.nod., 13.piel.

7. Studiju programmas novērtējums:7.1. studiju programmas mērķi un uzdevumi; 1.1. nod.;

1.piel.7.2. studiju programmas organizācija (kā mainījusies studiju programmas struktūra attiecīgajā pašnovērtēšanas periodā), studiju programmas plāna atbilstība struktūrvienības mērķiem un uzdevumiem;

1.2., 1.3. nod.; 2.piel.; kopsavilkums

7.3. studiju programmas praktiskā realizācija (izmantotās studiju metodes un formas, akadēmiskā personāla pētnieciskās darbības un to ietekme uz studiju darbu, studējošo iesaistīšana pētnieciskajos projektos);

3.nod.; 2., 9.-11., 12.1., 16.piel.

7.4. vērtēšanas sistēma (vērtēšanas metožu izvēles pamatojums un rezultātu analīze);

5.nod., 15.piel.

7.5. studējošie: 7.5.1. studējošo skaits programmā; Ievads7.5.2. 1.kursā imatrikulēto skaits; Ievads7.5.3. absolventu skaits; Ievads7.5.4. studējošo aptaujas un to analīze; 5.nod.;

13.piel.7.5.5. absolventu aptaujas un to analīze; 5.nod.;

13.piel.7.5.6. studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā; 5.nod.; 12.2.,

13.piel.7.6. studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls: 7.6.1. akadēmiskā personāla skaits, norādot akadēmisko amatu skaitu un to personu skaitu, kurām ir zinātnes doktora grāds, habilitētā doktora

2.nod.; 7., 12.3.piel.

3


grāds vai maģistra grāds; 7.6.2. akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība struktūrvienības mērķu un uzdevumu īstenošanai (akadēmiskā personāla zinātniskās biogrāfijas, projektu vadība, pētnieciskie virzieni un to rezultāti);

5.-9.piel.

7.6.3. akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika;

2.nod., 7.piel.

7.7. finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums; 4., 9.nod.; 14., 16.piel.

7.8. ārējie sakari: 7.8.1. saistība ar darba devējiem; 5.nod.; 12.3.-

12.5., 13.piel.7.8.2. sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārvalstīs; 1.3.nod.;

9.piel.7.8.3. akadēmiskais personāls, kas strādājis ārvalstu izglītības iestādēs vai veicis zinātnisko vai pētniecisko darbu ārvalstīs;

5., 7.piel.

7.8.4. ārvalstu vieslektoru skaits programmā; 3.nod.7.8.5. studējošie, kas studējuši ārvalstīs studējošo apmaiņas programmu ietvaros;

3.nod., 16.piel.

7.8.6. ārvalstu studējošo skaits programmā, norādot studiju ilgumu. 3.nod.8. Studiju programmas attīstības plāns 7.nod.

Doktorantūras studiju programmu “Ķīmijas tehnoloģija” reglamentējošos dokumentus skat. 16.pielikumā, izdevumā “RTU doktorantūra 2002./2003.”:

AIP izstrādātie “Noteikumi par doktorantūras studiju programmu izveidi un realizēšanu” (41.lpp.)

LR Ministru kabineta izstrādātais “Nolikums par promocijas kārtību un kritērijiem” (43.lpp.)

LZP lēmums “Promocijas darba izskatīšanas kārtība” (45.lpp.) RTU Senāta lēmums “RTU doktorantūras nolikums” (46.lpp.) “Nolikums par doktora zinātniskā grāda piešķiršanu RTU” (52.lpp.) RTU Promociju padomes P-02 sastāvs (63.lpp.) “Norādījumi promocijas darba un tā kopsavilkuma noformēšanai RTU” (85.lpp.) Doktoranta darba plāna veidlapu paraugs (95.lpp.)

4


Pielikumu rādītājs

1. Pielikums Studiju programma; tās satura un realizācijas apraksts 32. Pielikums Studiju plāns 113. Pielikums Doktorantūras priekšmetu saraksts 144. Pielikums Doktorantūras studiju priekšmetu apraksti 175. Pielikums Akadēmiskā personāla dzīves apraksti 526. Pielikums Akadēmiskā personāla zinātnisko publikāciju un mācību-metodisko darbu

saraksti (1998.-2003.)93

7. Pielikums Akadēmiskā personāla kvalifikācija, vecums, stāžēšanās un tālākizglītība (1998.-2003.)

154

8. Pielikums Akadēmiskā personāla lasāmo kursu saraksts (pēc uzvārdiem) 1659. Pielikums Akadēmiskā personāla un studentu iesaistīšanās zinātniski-pētnieciskajā

darbā (1998.-2003.)9.1. LZP finansētās programmas un granti9.2. Starptautiskās sadarbības partneri

171

172177

10. Pielikums Aizstāvēto doktora disertāciju tēmas un vadītāji (1998.-2003.) 18011. Pielikums Doktorantu zinātnisko darbu apbalvojumi (1998.-2003.) 18212. Pielikums Fakultātes darbību reglamentējošie dokumenti:

12.1. Norādījumi par disertācijas noformēšanu un aizstāvēšanu12.2. RTU MLĶF Domes sastāvs 12.3. Promociju padomes “RTU P-02” sastāvs12.4. RTU MLĶF Padomnieku Konventa sastāvs12.5. RTU MLĶF Padomnieku Konventa nolikums

185186187188189191

13. Pielikums Atsauksmes par doktorantūras studiju programmu “Ķīmijas tehnoloģija” 13.1. Mācību spēku aptaujas rezultāti 13.2. Absolventu aptaujas rezultāti13.3. Darba devēju aptaujas rezultāti 13.4. Doktorantu aptaujas rezultāti

193194198200202

14. Pielikums Studiju materiāltehniskais nodrošinājums14.1. Profesoru grupu aizņemtās platības un kopējā materiāli

tehnisko līdzekļu vērtība14.2. Svarīgākās iekārtas14.3. Tehniskie līdzekļi lekciju kursu sagatavošanai un

pasniegšanai14.4. Lekciju demonstrēšanas ierīces – kodoskopi, datorprojektori14.5. Skaneri, printeri un pavairošanas iekārtas14.6. Nodrošinājums ar licenzētām datorprogrammām14.7. Datornodrošinājums

204

205205

209

209209211211

15. Pielikums Doktora diploma un diploma pielikuma paraugs 21416. Pielikums Studiju programmas popularizēšana 217

5


Ievads. Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte

Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte dibināta 1862.gadā. Tā darbojās Rīgas Politehnikumā (1863-1896), Rīgas Politehniskajā institūtā (1896-1919 un 1958-1990), Latvijas Universitātē (1919-1944), Latvijas Valsts universitātē (1944-1958) un kopš 1990. gada - Rīgas Tehniskajā universitātē. Latvijā gan ķīmijas zinātne, gan ķīmiskā ražošana ir bijušas augstā līmenī jau vairāk kā gadsimtu. Šeit savus pētījumus veikuši vairāki pasaules mēroga ķīmiķi - Vilhelms Ostvalds, Pauls Valdens, u.c. Ņemot vērā to, ka Latvijā nebija lielu dabas resursu krājumu, bet bija augsts izglītības līmenis, Padomju Savienība šeit radīja rūpnīcas, kuras nebija materiālietilpīgas, bet gan prasīja augstu zinātnisko potenciālu. Latvijā ķīmijas specialitātes ļoti populāras kļuva sešdesmitajos gados, kad uz ķīmijas studijām bija lielākais konkurss.

Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte (MLĶF) ir vienīgā iestāde Latvijā, kas gatavo inženierus ķīmiķus-tehnologus. 2003./2004.m.g. šeit studē vairāk kā 500 jauniešu, no tiem ķīmijas tehnoloģijas programmā – 204: akadēmiskajās bakalauru studijās - 115, profesionālajās inženieru studijās - 38, maģistrantūrā - 40, doktorantūrā – 11 (fakultātes studiju programmu shēmu skat. 1.zīm.).

Budžeta vietu skaits doktorantūras studiju programmā “Kīmijas tehnoloģija” ir ļoti ierobežots (pēdējos gados jaunuzņemamo doktorantu skaits nepārsniedz 3 studentus gadā (skat. 1.tabulu)) un neapmierina Latvijas izglītības sistēmas, zinātnisko un ražošanas iestāžu pieprasījumu pēc šāda līmeņa speciālistiem. Uzņemšanu ierobežo arī RTU nosacījums, ka profesoram - doktorantūras vadītājam nevar būt vairāk kā 5 doktoranti (ārzemju universitātēs šis skaitlis parasti ir 10-20).

1.tabula. Imatrikulācija doktorantūras studiju programmā “Ķīmijas tehnoloģija” 1992.-2003.g.

1992 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 20031 4 3 22 5 1 1 4 2 2 3

Pateicoties tam, ka pēdējos gados uzņemšana RTU doktorantūrā notiek konkursa kārtībā, reflektantu līmenis ir audzis, un mūsu absolventiem palielinājušās iespējas pretendēt uz budžeta vietām. Diemžēl, doktorantūru sekmīgi absolvējušo skaits ir ievērojami mazāks nekā doktorantūrā studējušo skaits, jo doktorantiem ārpus universitātes tiek solītas ievērojami lielākas algas un izaugsmes iespējas. Tā kā pēdējos 10 gados doktoranti RTU neredzēja iespējas tuvākajā laikā saņemt algu, kas būtu vismaz līdzvērtīga doktoranta stipendijai, viņi zaudēja motivāciju turpināt studijas. No 38 doktorantiem laikā no 1995. līdz 2003.g. atskaitīti par nesekmību - 15, pēc paša vēlēšanās – 1, kā teorētisko kursu beiguši – 15, bet sekmīgi doktora disertāciju aizstāvējuši 8 doktoranti (21.05%) (skat. 10.piel.).

Sekmīgie doktoranti saņem 58 Ls/mēn. stipendijas, kā arī var pieteikties studiju kredītam (60 Ls/mēn.), kas pēc sekmīgas un savlaicīgas doktora disertācijas aizstāvēšanas nebūs jāatmaksā. Labākie studenti saņem arī LZP grantus doktorantiem, kas ļauj piedalīties ārzemju konferencēs un iegādāties reaģentus, kancelejas preces, kas nepieciešamas darbam. Ārzemju profesori, pie kuriem mācījušies un strādājuši mūsu fakultātes doktoranti, atzīst, ka mūsu jaunieši ķīmijā ir tikpat spēcīgi kā pasaules labāko universitāšu studenti, bet specializācijas priekšmetos viņi pat bieži pārspēj vietējos.

6


Gadi9

ĶD

Ķ 3,4

ĶD

L 6,7,9

8

MD

V 1,4

MD

M 9

7

6 ĶM

L

WG

H5 WM

W

MM

V

MIV

1,4

ĶV

Ķ 9

ĶV

L 3

4

ĶB

Ķ

ĶB

L

MV

V 1,4,6

WC

H

3

WB

W

MB

V2

1

Studiju program

mas

ĶĪM

IJA

ĶĪM

IJAS

TE

HN

OL

OĢ

IJA

VID

ES U

NPR

OD

UK

TU

ĶĪM

ISKĀ

A

TB

ILST

ĪBA

KO

KSN

ES

KO

MPL

EK

SĀ

PĀR

STR

ĀD

E

MA

TE

RIĀ

L-

ZIN

ĀT

NE

S

TE

KST

ILA

UN

APĢ

ĒR

BU

TE

HN

OL

OĢ

IJA

MA

TE

RIĀ

LU

T

EH

NO

LO

ĢIJA

UN

D

IZA

INS

BIO

MA

TE

RIĀ

LI U

N

BIO

ME

HĀ

NIK

A

1.zīmējums. Materiālzinātnes un lietišķas ķīmijas fakultātes studiju programmu shēma

7


Studiju programmas apjoms RTU tiek rēķināts kredītpunktos (KP). Mācību gada (gadā 2 semestri) kopējais KP apjoms pilnas mācību slodzes gadījumā doktorantūrā ir 48 KP, kas paredz, ka doktorantam ir viens mēnesis atvaļinājuma gadā. Studiju laikā doktorants var ņemt ne vairāk kā 2 akadēmiskos atvaļinājumus. Vienam KP atbilst ne vairāk kā 16 kontaktstundas auditorijās vai laboratorijās. Mācību priekšmeti tiek iedalīti obligātajos un izvēles priekšmetos. Pēdējie ir divu veidu: ierobežotās izvēles no iepriekš noteikta saraksta un brīvās izvēles priekšmeti. Studentiem pirms mācību gada sākuma jāpierakstās uz ierobežotās un brīvās izvēles priekšmetiem un katru semestri pēc nominālā plāna jāveic vismaz 24 kredītpunkti (atsevišķos semestros iespējamas plānu korekcijas ±2 KP).

Studiju procesā sakarā ar Latvijas izglītības politiku un RTU Senāta lēmumiem pēdējos gados veikta rinda izmaiņu mācību darbā: no 1999./2000.m.g., ievērojot RTU Studiju daļas norādījumus, būtiski samazināts kontaktstundu skaits; notikusi pāreja uz rakstiskiem eksāmeniem - doktorantūrā tomēr saglabāti mutiskie eksāmeni. Atzīmes tiek izliktas pēc 10 baļļu vērtēšanas skalas, kur “4” ir zemākā sekmīgā atzīme.

Pēdējos 2 gados fakultātē ievērojami nostiprinājusies studentu pašpārvalde; tajā galvenokārt darbojas jaunāko kursu studenti, jo vecāko kursu studenti ir aizņemti darbā.

Ķīmijas tehnoloģijas studiju programmas ir sastopamas gandrīz visās pasaules tehniskajās universitātēs. Mūsu studiju programmas iepriekšējo posmu raksturo augsts speciālistu sagatavošanas līmenis un laba materiāli-tehniskā bāze. Turpmākās attīstības problēmas saistītas ar nepietiekamo augstākās izglītības un zinātnes finansējumu, jo nav iespējams iegādāties jaunāko aparatūru un iekārtas, kas nepieciešamas augstskolas līmeņa nodrošināšanai. Neloģiska ir RTU algu fonda aprēķina sistēma, saskaņā ar kuru pasniedzēju algas tiek rēķinātas proporcionāli apmācāmo studentu daudzumam, kas ķīmijas tehnoloģijas doktorantūrā, protams, ir neliels, jo šajā jomā Latvijai optimāli vajadzētu 15-20 doktorus gadā. Šāda skaita augstākās kvalifikācijas speciālistu iegāde no ārzemēm Latvijai izmaksātu ievērojami dārgāk kā apmācība uz vietas, bez tam, stipri apšaubāms, ka ķīmijas nozares speciālistus, pēc kuriem visās ekonomiski attīstītākajās valstīs ir augsts pieprasījums, spētu vilināt Latvijas ķīmiķu atalgojums, kas caurmērā ir vismaz 10 reižu zemāks kā pasaulē. Tuvākajos 10 gados šāds pieprasījums saglabāsies, jo sakarā ar vecākās paaudzes pensionēšanos un kadru trūkumu vidējā paaudzē (30-50 g. vecumā) notiek izteikta paaudžu nomaiņa ķīmiskajā rūpniecībā, zinātnē un izglītībā.

Zemais augstskolas pasniedzēju atalgojums salīdzinot ar ierēdņu un firmu piedāvātajām algām noved pie spējīgāko jauno pasniedzēju un labāko speciālistu aizplūšanas no augstskolas. It kā pozitīvajai parādībai, ka labākie fakultātes studenti papildina savas zināšanas un turpina studijas Zviedrijas, Somijas, Spānijas, Vācijas, Šveices un ASV universitātēs, ir arī sava ēnas puse - daudzi paliek strādāt ārzemju universitātēs un firmās.

Augstākā līmeņa studijām – ķīmijas tehnoloģijas doktorantūrai – mūsu fakultātē ir ne tikai vēsturiski izveidojusies pasaulē atzīta Rīgas ķīmiķu skola ar savām tradīcijām, bet arī nepieciešamais intelektuālais potenciāls, jo MLĶF ir kvalificētākais akadēmiskais personāls RTU – fakultātē strādā 9 LZA akadēmiķi, ir lielākais profesoru skaits (RTU) uz vienu studentu.

1. Doktorantu akadēmiskā studiju programma

1.1. Mērķi un uzdevumi

Studijas doktorantūrā nosaka LR un RTU likumdošana (skat. 1., 12., 16. pielikumus).

2


Studiju programmas mērķis ir sniegt zinātņu doktora līmenim atbilstošu augstāko kvalifikāciju ķīmijas inženierzinātnes nozarē, kā arī sagatavot pedagoģiskā darba veikšanai. Programmas mērķi tiek sasniegti izpildot tās uzdevumus - doktorantiem apgūstot ar virzienu saistītās fundamentālās zinātnes; prasmi formulēt un patstāvīgi risināt zinātniskus un praktiskus uzdevumus; prasmi apkopot un analizēt iegūtos pētījumu rezultātus; iemaņas organizēt un vadīt zinātnisku darbu; pedagoģiskajam darbam nepieciešamās iemaņas un pieredzi.

1.2. Raksturojums

Ķīmijas tehnoloģijas doktorantūras studiju programma pēc pirmās akreditācijas (2001.gadā), ņemot vērā ārzemju ekspertu un akreditācijas komisijas ieteikumus, kā arī RTU doktorantūras Nolikumu, ir pilnveidota un izdarītās izmaiņas apstiprinātas RTU Senātā 2001. un 2004.g. (skat. 1.piel.). Ņemot vērā ražotāju pieprasījumu, programmā iekļauts arī jauns virziens “Organisko vielu tehnoloģija”, kurā apmācību paredzēts uzsākt ar 2004./2005.m.g.

RTU Senāta apstiprinātais doktorantūras nolikums (30.10.2000.) nosaka studiju programmas ilgumu un struktūru: klātienes doktorantūras ilgums ir 3 gadi (144 KP), vienā studiju gadā ir 52 nedēļas, no kurām 4 ir atvaļinājuma nedēļas; klātienes studijas, izmantojot akadēmiskos atvaļinājumus, var ilgt līdz 5 gadiem. Atkarībā no izvēlētā studiju virziena doktorantūrā jānokārto 3-5 eksāmeni un ieskaites 42 KP apjomā. Doktorantam jāapgūst arī pedagoģiskā darba iemaņas lasot lekcijas, vadot praktiskās un laboratoriju nodarbības studentiem; minimālais pedagoģiskajā darbā nostrādātais laiks atbilst 4 KP studiju apjomam.

Doktorants katram mācību gadam sastāda savu individuālo plānu (skat. 16.piel.), kurā jāparedz arī pedagoģisko praksi un publikāciju, kā arī disertācijas sagatavošanu; par sava individuālā mācību un darba plāna izpildi studentam reizi gadā pēc pavasara sesijas jāatskaitās fakultātes Domes sēdē, kas pieņem lēmumu par doktoranta atestēšanu vai atskaitīšanu.

Doktorantūras studiju programmu, obligāto priekšmetu programmas, kā arī disertāciju iesniegšanas un aizstāvēšanas kārtību izstrādā un nosaka RTU Promocijas Padome P-02 (skat. 12., 16.piel.).

Īss doktorantūras studiju programmas “Ķīmijas tehnoloģija” virzienu raksturojums

Organisko vielu tehnoloģijaStudijās tiek akcentēti bioloģiski aktīvo savienojumu tehnoloģijas, koksnes ķīmijas un tehnoloģijas, degvielu tehnoloģijas jautājumi, iegūtas zināšanas un iemaņas ārstniecības vielu substanču un to gatavo formu ražošanas tehnoloģijā, apgūtas organisko savienojumu ķīmiskās un mikrobioloģiskās sintēzes tehnoloģijas, lai ražotu pārtikas, farmācijas, parfimērijas un citām nozarēm nepieciešamos produktus.

Polimēru materiālu un kompozītu tehnoloģijaStudijas paredz plaša profila speciālistu sagatavošanu polimērmateriālu jomā, kuri pārzinātu pasaulē ražoto polimērmateriālu klāsta struktūras un īpašību kopsakaru, materiālu iegūšanas procesus, spētu eksperimentāli vērtēt materiālu kvalitāti un veikt pētījumus jaunu materiālu radīšanai. Tiek studēti tādi vispārīgi jautājumi kā polimērkompozīti un to iegūšana, sintētiskie polimēri kā saistvielas, stiegrojums, adhezīvi, aizsargpārklājumi, polimērmateriālu reciklēšana u.c.

3


Silikātu un augsttemperatūras materiālu ķīmija un tehnoloģijaStudijas saistītas ar materiālzinību, jaunās augstemperatūru materiālu tehnoloģijas, silikātu materiālu (porcelāna, stikla, stikla šķiedras, keramisko būvmateriālu, cementu, keramiskās apdares plākšņu, optiskās šķiedras, stiklkristālisko materiālu un emalju) analīzes un ražošanas, ražojumu kvalitātes kontroles jautājumiem.

Vispārīgā ķīmijas tehnoloģijaApmācībā īpaša uzmanība tiek veltīta ķīmijas tehnoloģijas kopējām problēmām, jaunajām tehnoloģijām, iekārtām, tehnoloģisko shēmu analīzei, procesu vadībai un automatizācijai, kvalitātes kontrolei un nodrošināšanai, datoru izmantošanai, ko absolventi spētu pielietot dažādās rūpniecības nozarēs.

Studiju ilgums un mācību priekšmetu apjomsDoktora studiju kopējais apjoms ir 144 KP un studiju ilgums ir 3 gadi.

Priekšmetu grupu apjoms un procentuālā attiecībaSadalījumu nosaka AIP lēmums N#62 (18.06.99.) un RTU Doktorantūras Nolikums

(RTU Senāta 30.10.2000.g. lēmums). Ievērojot iepriekšējās akreditācijas ekspertu ziņojumu un RTU Doktorantūras

Nolikumu, esam ievērojami izmainījuši programmas atsevišķu daļu proporcijas: palielināts kopējais doktorantūras programmas apjoms kredītpunktos (no 120 KP uz 144 KP), jo doktorantiem gadā ir tikai 4 nedēļas atvaļinājuma; palielināts zinātniskā darba apjoms (no 60 KP uz 102 KP) un samazināts apgūstamo priekšmetu skaits un apjoms (no 60 KP uz 42 KP). Šajos 42 KP ietilpst programmas obligātie priekšmeti (15 KP, t. sk. pedagoģiskajai praksei paredzēti 4 KP) un ierobežotās izvēles priekšmeti (15 KP), 6 KP atvēlēti brīvās izvēles priekšmetiem (iepriekšējā programma tādu iespēju nedeva) un 6 KP (agrāk - 5 KP) svešvalodām (akreditācijas ekspertu aizrādījumu par svešvalodu izslēgšanu no programmas nevarējām izpildīt sakarā ar RTU Doktorantūras Nolikumu).

Doktorantūras priekšmetu saraksts un apraksti ir pievienoti 3. un 4. pielikumos, studiju plāns – 2.piel.

Doktora darba izstrāde

Inženierzinātņu doktora grādu ķīmijas inženierzinātnes nozarē var iegūt pēc doktora studiju programmas izpildes un sekmīgas disertācijas aizstāvēšanas. Doktora darba saturu un vērtēšanas kritērijus izstrādā un nosaka Valsts Zinātniskās Kvalifikācijas komisija (VZKK). Doktora zinātnisko grādu piešķir par sevišķi nozīmīgu, oriģinālu, patstāvīgi veiktu zinātniskās kvalifikācijas darbu, kas ir vērtējams kā būtisks ieguldījums attiecīgas zinātnes nozares attīstībā (skat. arī nolikumu par doktora zinātniskā grāda piešķiršanu RTU (16.piel., 52.lpp.)).Promocijas kārtību un kritērijus nosaka VZKK izstrādātie un LR MK apstiprinātie noteikumi (06.04.1999.). Saskaņā ar šiem noteikumiem, lai iesniegtu disertāciju aizstāvēšanai, doktora darba rezultātiem jābūt publicētiem vismaz 5 rakstos vispāratzītos recenzējamos zinātniskos žurnālos, kas iekļauti Latvijas Zinātņu Padomes (LZP) apstiprināto zinātnisko izdevumu sarakstā. Par promocijas darba rezultātiem ir jāziņo vismaz 2 starptautiskajās konferencēs. Darbu aizstāvēšanai var iesniegt kā disertāciju, tematiski vienotu zinātnisku darbu apkopojumu vai monogrāfiju. Promocijas darba izskatīšanas kārtību nosaka LZP lēmums N#2-3-2 (13.03.2001.). Izstrādātais darbs vispirms ir jāiesniedz VZKK izvērtēšanai. Ja

4


VZKK vērtējums ir pozitīvs (negatīva vērtējuma gadījumā darbs ir jāpārstrādā), tad VZKK nosūta darbu izvērtēšanai neatkarīgam starptautiskam ekspertam. Tikai pēc tam Promociju padome (tās sastāvu apstiprina LZP) nozīmē 3 oficiālus recenzentus un organizē publisku aizstāvēšanu.No 1998. līdz 2003.g. studiju programmas absolventi aizstāvējuši 8 doktora disertācijas (skat. 10.piel.).

1.3. Studiju programmas salīdzinājums ar Eiropas Savienības valstu universitāšu studiju programmām

Doktorantūras studiju programma “Ķīmijas tehnoloģija” kopumā attiecībā uz prasībām pret doktora disertāciju atbilst citu Eiropas Savienības valstu universitāšu (piem., Amsterdamas universitāte, Helsinku Tehniskā universitāte, Dānijas TU, Odenses universitāte, Londonas universitāte, Kembridžas universitāte) analoģiskām programmām (skat. informāciju: http://www.gradschools.com/listings/europe/chem_eng_europe.html; http://www.ceebd.co.uk/ceeed/).

Ārzemju augstskolās studijām doktorantūrā un disertācijas izstrādei gan vairumā gadījumu paredzēts ilgāks laiks un nav jāapgūst svešvalodas; studenti brīvi izvēlas specialitātes padziļinātos priekšmetus, kas nav stingri noteikti un parasti katru gadu mainās. Pēc apjoma un prasībām attiecībā pret kvalifikācijas darbu līdzīgas doktorantūras studiju programmas ir Helsinku Tehniskajā universitātē un Amsterdamas universitātē, taču pēdējā lekciju kursiem dots tikai pusgads, vēl pusgadu ir obligāta TA (lektora-asistenta) prakse, bet doktora darba izstrādei atvēlēti 3 gadi (75% no kopējā apjoma). Ievērojot iepriekšējā akreditācijā (2001.g.) izteiktos aizrādījumus, RTU doktorantūras studiju programmā `”Ķīmijas tehnoloģija” ievērojami palielināts zinātniskajam darbam atvēlētais laiks, kas tagad sastāda 102 KP, t.i., 70.83%.

RTU studiju programmā “Ķīmijas tehnoloģija” doktorantam jānokārto 3-5 eksāmeni un ieskaites 42 KP apjomā; visiem doktorantiem obligāts ir priekšmets “Ķīmijas tehnoloģijas procesi un aparāti” (11 KP), kā ierobežotās izvēles priekšmeti 15 KP apjomā jāapgūst, piemēram, kādi no sekojošajiem: “Polimēru ķīmijas un fizikas problēmas”, “Neorganisko materiālu pētīšanas metodes”, “Silikātu fizikālā ķīmija”, “Ķīmijas tehnoloģijas teorētiskie pamati”, “Koksnes ķīmija un tehnoloģija”, “Bioloģiski aktīvo savienojumu tehnoloģija”. Analoģiski priekšmeti līdzīgos apjomos jāapgūst arī doktorantiem citās Eiropas universitātēs, piemēram, polimēru pārstrāde Lielbritānijā (http://www.rgs.uky.edu/gs/bulletin/bull9800/chemengr.html) un Leuvenas Katoļu universitātē Beļģijā (http://www.mapr.ucl.ac.be/Fr/POLY/index.html), lielmolekulārie savienojumi Prāgas Ķīmijas Tehnoloģijas institūtā Čehijā (http://www.vscht.cz/obsah/fakulty/fchi/english/study/index.html), siltuma un masas apmaiņas procesi, termodinamika Lielbritānijā (http://www.rgs.uky.edu/gs/bulletin/bull9800/chemengr.html), vispārējā ķīmijas tehnoloģija Prāgas Ķīmijas Tehnoloģijas institūtā, Helsinku Tehniskajā universitātē, Dānijas Tehniskajā universitātē (http://kurser.dtu.dk), kur doktorantūrā ir līdzīgas ķīmijas tehnoloģijas specializācijas. Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģijas universitātē analoģiskie kursi ir pēc apjoma apmēram uz pusi mazāki: “Advanced process simulation” (7.5 ECTS = 5 KP), “Advanced reactor modeling” (9 ECTS = 6 KP), “Fluid phase equilibria” (9 ECTS = 6 KP), “Wood chemistry in pulping and papermaking” (9 ECTS = 6 KP), “Nanoparticle and polymer physics 2” (6 ECTS = 4 KP), “Cement chemistry” (7.5 ECTS = 5 KP).

Kembridžas universitātē doktora grāda iegūšanai nepieciešams rakstveidā nokārtot 4 ķīmijas tehnoloģijas pamatpriekšmetus: “Kinētika; procesi un aparāti”, “Lietišķā matemātika

5

http://kurser.dtu.dk/

http://www.rgs.uky.edu/gs/bulletin/bull9800/chemengr.html

http://www.vscht.cz/obsah/fakulty/fchi/english/study/index.html

http://www.mapr.ucl.ac.be/Fr/POLY/index.html

http://www.rgs.uky.edu/gs/bulletin/bull9800/chemengr.html

http://www.ceebd.co.uk/ceeed/

http://www.gradschools.com/listings/europe/chem_eng_europe.html


(ķīmijas tehnoloģijas problēmām), “Termodinamika”, “Siltuma un masas pārnese”; mutiskais pārbaudījums ir disertācijas aizstāvēšana, bet valodu apgūšana programmā nav iekļauta. Kembridžas universitātē doktora disertācijas izstrāde pēc teorētisko zināšanu apguves ilgst 3 gadus (http://www.cheng.cam.ac.uk/industry/).

Zagrebas universitātē doktora grāda iegūšanai bez disertācijas izstrādes vēl jāapgūst arī 4 priekšmeti no maģistru līmeņa kursiem (http://pierre.fkit.hr/engleski/basic/epostdip.htm).

Lietuvas Biotehnoloģijas Institūtā (Viļņa) iestāšanās noteikumi doktorantūrā ir līdzīgi kā RTU (http://www.ibt.lt/english/education.htm); studiju ilgums ir 4 gadi – jānokārto vismaz 3 priekšmeti kopumā vismaz 20 KP apjomā (RTU – 42 KP).

Salīdzinājums ar citu Latvijas augstskolu analoģiskām programmām nav iespējams, jo, kā jau teikts, RTU ir vienīgā augstskola Latvijā, kur norit apmācība ķīmijas tehnoloģijā.

Runājot par doktorantu skaitu ķīmijas tehnoloģijas studiju programmās, jāatzīmē, ka augstākminētajās Eiropas universitātēs tas parasti sastāda 10-20% no konkrētās studiju programmas maģistrantūras studentiem. Piemēram, 2003.g. Prāgas Ķīmijas Tehnoloģijas institūtā (http://www.vscht.cz/sil/sil_cz/seminar/seminar_2003.htm) šis skaitlis ir 15 doktoranti, bet Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģijas universitātē – 59 doktoranti. Tātad, mūsu programmas gadījumā tam vajadzētu būt 2-3 imatrikulējami studenti gadā.

Kā redzams no analīzes, RTU studiju programma nedaudz atšķiras no ES universitāšu programmām ar lielāku apgūstamo priekšmetu apjomu (bet ne skaitu) un, attiecīgi, īsāku doktoranta darbam atvēlēto laiku; apgūstamo priekšmetu apjoma samazināšana un programmas pagarināšana par 1 gadu izlīdzinātu šīs atšķirības.

2. Akadēmiskais personāls

No 76 MLĶF pasniedzējiem (skat. 2., 3.tabulas) 30 nodrošina Ķīmijas profila studiju programmas; šo programmu realizāciju veic kvalificēts akadēmiskais personāls ar lielāko profesoru skaitu (attiecībā pret studentu skaitu) RTU; visi pasniedzēji ir zinātņu doktori vai habilitētie zinātņu doktori; 9 profesori ir LZA akadēmiķi.

Doktorantūras studiju programmas “Ķīmijas tehnoloģija” izpildē iesaistīti 17 pasniedzēji – viņu sadalījums pēc kvalifikācijas redzams 2.zīm., bet pa vecuma grupām – 3.zīm. (skat. mācību spēku dzīves aprakstus 5.pielikumā, personāla kvalifikāciju, vecumu, stāžēšanos un tālālizglītību laika periodā no 1998. līdz 2003.g. – 7.pielikumā); 11 no šiem pasniedzējiem ir Dr.sc.ing., 3 – Dr.habil.sc.ing., 2 – Dr.habil.chem., 1- Dr.chem. Doktorantu zinātnisko darbu vadīšanu var veikt personas, kuras iekļautas RTU Senātā apstiprinātā vadītāju sarakstā (skat. 1.pielikumu).

2.tabula. MLĶF un RTU akadēmiskā personāla kvalifikācijas salīdzinājums (2002./2003.m.g.)

Amats Profesori Asoc. prof. Docenti Lektori Asistenti KopāSk. % Sk. % Sk. % Sk. % Sk. % Sk. %

MLĶF 15 19.7

18 23.7

27 35.5

9 11.8

7 9.2 76 11.5

RTU 97 14.6

93 14.0

248 37.4

179 27.0

45 7.1 662 100

6

http://www.vscht.cz/sil/sil_cz/seminar/seminar_2003.htm

http://www.ibt.lt/english/education.htm

http://pierre.fkit.hr/engleski/basic/epostdip.htm

http://www.cheng.cam.ac.uk/industry/


3.tabula. MLĶF un RTU akadēmiskā personāla vecuma salīdzinājums (2002./2003.m.g.)

Vecums,g.

<30 31-40 41-50 51-60 >60Sk. % Sk. % Sk. % Sk. % Sk. %

MLĶF 2 2.6 12 15.8

12 15.8

30 39.5

20 26.3

RTU 50 7.6 78 11.8

120 18.1

212 32.0

207 31.3

2.zīmējums. Akadēmiskā personāla sadalījums pēc kvalifikācijas

Visi pasniedzēji aktīvi strādā zinātnē (skat. 6. un 9.pielikumus). Izdoto mācību metodisko darbu skaits pēdējos gados ir samazinājies sakarā ar finansējuma trūkumu (pasniedzējiem jāizdod metodiskie darbi par personīgajiem līdzekļiem), taču datorsalikumos tapuši daudzi lekciju konspekti (6.pielikums). Akadēmiskā personāla noslodze redzama 8.pielikumā, kur sniegti katra pasniedzēja lasāmo svarīgāko kursu saraksti; vadīto aizstāvēto doktora disertāciju saraksts sniegts 10.pielikumā.

3. Zinātniski pētnieciskais darbs

7

3.zīmējums. Akadēmiskā personāla sadalījums pēc vecuma


Lai gan MLĶF studentu skaita ziņā ir viena no mazākajām fakultātēm RTU (arī pēc “Tekstila un apģērbu tehnoloģijas” un “Materiālu tehnoloģijas un dizaina” studiju programmu 250 studentu pievienošanas fakultātei 2002./2003.m.g.), tai ir viens no lielākajiem finansējumiem (skat. 4.tabulu) universitātē zinātnisko pētījumu, grantu un programmu realizācijai (skat. 9.pielikumu), kas sastāda gandrīz trešo daļu no RTU finansējuma (tirgus orientēto pētījumu un valsts programmu izpildē – attiecīgi, 68.66 un 75.78%), kā arī plašākā starptautiskā sadarbība ar 24 valstu augstskolām un zinātniskajām iestādēm (skat. 9.pielikumu), kas saistīts ar fakultātes tradīcijām bagāto intensīvo zinātnisko darbību. Starptautiskā sadarbība aptver 7 firmas, 9 institūtus un 18 universitātes 24 valstīs (Vācija, Spānija, ASV, Zviedrija, Somija, Anglija, Polija, Ukraina, Grieķija, Itālija, Maķedonija, Serbija, Lietuva, Kanāda, Beļģija, Francija, Izraēla, Krievija, Dānija, Nīderlande, Šveice, Čehija, Norvēģija, Igaunija).

4.tabula. Zinātniskais darbs MLĶF un RTU (2002./2003.m.g.)

Granti, Ls Līgum-darbi, Ls

Program-mas, Ls

TOP, Ls Valsts pasūt., Ls

Kopā, Ls

MLĶF%

(25) 112318 61377 74760 73930 - 32238532.64 13.61 75.78 68.66 - 30.96

RTU (97) 344094 450865 98656 107671 39900 1041186

Visi pasniedzēji ir iesaistīti zinātniskajā darbā, regulāri publicējas starptautiski atzīstamos žurnālos, stāžējas ārzemju firmās un universitātēs (skat. 5.-7.pielikumus).

Studenti tiek aicināti iesaistīties zinātniskajā darbā jau ar pirmo kursu (aktīvākie parasti to dara jau vidusskolas gados). Kā obligāts tas ir bakalauru studiju 3.kursam, maģistrantiem un doktorantiem. Vairumā fakultātes zinātnisko pētījumu iesaistīti studenti (skat. 9.pielikumu); vairākus LZP finansētos projektus zinātņu doktoru vadībā realizē tikai studenti - doktoranti, maģistranti. Atskaites periodā 25 zinātniskajos grantos, 7 valsts nozīmes pētniecības programmās, līgumdarbos un TOP ir strādājuši 90 studenti. Ikgadējās RTU Studentu zinātniskās konferences dod studentiem iespēju praksē apgūt un demonstrēt uzstāšanās māku. Doktoranti par sava darba rezultātiem ziņo ikgadējās RTU Starptautiskajās konferencēs. Vairāki doktoranti par savu darbu ir saņēmuši Latvijas Zinātņu Akadēmijas, Latvijas Izglītības fonda, firmas “Siemens”, ārzemju universitāšu apbalvojumus, prēmijas, stipendijas, atzinības starptautiskās konferencēs (skat. 11.pielikumu). LZP doktorantūras grants atskaites periodā piešķirts 7 studiju programmas “Ķīmijas tehnoloģija” doktorantiem.

Samērā daudz Ķīmijas profila studentu (patreiz vairāk kā 40) paralēli mācībām strādā arī ārpus fakultātes - zinātniskajos institūtos (piem., Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, Neorganiskās ķīmijas institūtā, Koksnes ķīmijas institūtā), ražošanas uzņēmumos (piem., AS “Rīgas Laku un krāsu rūpnīca”, “Grindex”, “Olainfarm”, “Brocēni”, “Valmieras Stikla Šķiedra”), analītiskajās laboratorijās, muzejos un restaurācijas firmās; no patreizējiem doktorantiem puse strādā ārpus fakultātes.

Ārzemju studentu apmācība akreditējamajā programmā netiek veikta; ārzemju vieslektori ir lasījuši atsevišķas lekcijas. Daudzi doktoranti (piem., Ivanova Tatjana, Voļperts Aleksandrs, Bībers Ivars, Maskavs Mārtiņš, Rekners Uldis, Bajāre Diāna, Revjakins Oļegs, Rozenštrauha Ineta, Šics Igors, Čertoks Sergejs, Remo Merijs Meri, Sidraba Inese, Krāģe Linda) mācījušies vai veikuši savu zinātnisko darbu ārzemju universitātēs, zinātniski-pētnieciskajās iestādēs un uzņēmumos Vācijā, Spānijā, Somijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Itālijā,

8


Čehijā. Seši no atskaites perioda doktorantiem pēc absolvēšanas palikuši fakultātē kā zinātniskie darbinieki un pasniedzēji.

4. Studiju materiāltehniskais nodrošinājums (14.pielikums)

Studijas doktorantūras programmā “Ķīmijas tehnoloģija” nodrošina 2 katedras, 1 profesora grupa un 2 institūti:

14013 Vispārējās ķīmijas tehnoloģijas katedra, 14014 Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas profesora grupa, 14021 Ķīmijas katedra, 14100 Silikātu materiālu institūts, 14200 Polimēru materiālu institūts.

Studijas nodrošinošās RTU struktūrvienības (atsevišķu laboratorijas darbu un studiju priekšmetu daļas tiek nodrošinātas ārpus RTU) izvietotas Āzenes 14/24. Kopējā aizņemtā platība 3800 m2, tajā skaitā auditorijas 600 m2 (14.1.pielikums). Aizņemtā platība tiek izmantota ne tikai ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas studentu apmācībai, bet arī studiju priekšmetu “Vispārīgā ķīmija” un “Materiālzinību pamati” nodrošināšanai visiem RTU studentiem (ap 2000 studenti gadā). Doktorantūras studiju programmas “Ķīmijas tehnoloģija” realizācijā iesaistīto struktūrvienību materiāli-tehniskās bāzes apraksts (iekārtas, tehniskie līdzekļi mācību darbam – pavairošanas un demonstrēšanas tehnika -, datornodrošinājums un programmnodrošinājums) sniegts 14.pielikumā.

Sakarā ar nepietiekamo budžeta finansējumu un tā saņemšanas nosacījumiem, iekārtas, kas ir morāli novecojušas, nevaram nomainīt ar modernām, dārgām un, visai bieži, valstī unikālām iekārtām (diemžēl, šī novecošana ir īpaši strauja tādā jomā kā tehnoloģiju attīstība). Izveidojusies absurda situācija, kad doktorantiem savus pētījumus nākas izpildīt ārzemju universitātēs un institūtos vai ārpus fakultātes - ministriju, muitas, standartizācijas laboratorijās, kuras valsts ir apgādājusi labāk nekā augstskolas!

MLĶF bibliotēka un datorklases

Kopš 1999.gada RTU Zinātniskā bibliotēka (RTU ZB) no pilsētas centra ir pārcēlusies uz jaunuzcelto ēku blakus fakultātei Ķīpsalas ielā 10, bet ZB mācību abonements ir izvietots fakultātes telpās, aizņemot 655 m2. Fakultātes bibliotēkas telpu platība - 602 m2. Lasītavā ir 104 lasītāju vietas. Lasītājiem ir iespējams izmantot 2 fakultātes lasītavas datorus un Interneta zāli ar 8 darba vietām Centrālajā bibliotēkā (blakus ēkā), vai divas fakultātes datorklases (katra ar 15 darbavietām), kas pieslēgtas Internetam. Iespējas strādāt ar datoriem (skat. 14.6., 14.7.pielikumus) fakultātē ir labas, jo studentu rīcībā ir arī fakultātes institūtu un pārējo struktūrvienību datori – kopumā fakultātes datortīklā ir 80 datori, kas pieslēgti Internetam.

Bibliotēkā ir alfabētiskais, sistemātiskais un elektroniskais katalogi. Lasītāju skaits uz 01.01.2003. bija 781. Bibliotēku daudz apmeklē arī cilvēki no dažādām firmām, citām mācību iestādēm, institūtiem un citām Latvijas pilsētām. Fonds uz 01.01.2003. bija 244 934 vienības, t. sk. - 90 644 grāmatas un 140 290 periodiskie izdevumi. Sakarā ar bibliotēkas reorganizāciju šie fondi ir sadalīti un literatūra lasītājiem ir pieejama arī citos abonementos. Bibliotēkas fondos glabājas daudz senu monogrāfiju un rokasgrāmatu, kurām ir ne tikai vēsturiska, bet zinātniska vērtība arī šodien. Arhīva fondā ir sakopotas 150-200 gadu vecas grāmatas un žurnāli. Viena no vecākajām grāmatām ir 1805.g. izdotā Neander G.F. Auszug aus der im Jahr 1804 inr Kurländischen Gouvernement zur allgemeinen Nachachtung, bet vecākais žurnāls - Journal der Pharmacei für Ärzte und Apotheker (no 1794.-1809.g.). Savu

9


nozīmi nav zaudējuši žurnāli Justus Liebigs Annalen der Chemie (no 1832.g.), Chemisches Zentralblatt (no 1870.g.), Chemische Berichte (no 1868.g.), Zeitschrift für physikalische Chemie (no 1887.g.). Grāmatu fonds pašlaik, galvenokārt, tiek papildināts ar dāvinājumu un Latvijas obligāto eksemplāru palīdzību; no 1999.g. tiek iedalīti līdzekļi un pasūtītas arī jaunas ārzemju grāmatas. Par ķīmijas periodikas pieejamību Latvijā rūpējas Latvijas Ķīmiķu biedrība, kura apmaiņas, dāvinājumu vai atvieglotas apmaksas ceļā iegūtos referatīvos žurnālus un citus svarīgākos periodiskos izdevumus piegādā Latvijas Akadēmiskajai bibliotēkai, bet nākamais eksemplārs tiek piešķirts fakultātes bibliotēkai. Patreiz bibliotēka saņem 8 laikrakstu komplektus un 19 nosaukumu žurnālus krievu valodā (10 no tiem - zinātniskie); 3 nosaukumu zinātniskie žurnāli tiek saņemti kā Latvijas obligātais eksemplārs. Apmaiņas ceļā tiek saņemti 7 nosaukumu ārzemju žurnāli; pārējie ārzemju žurnāli tiek saņemti kā dāvinājumi. Regulāri kā dāvinājumus bibliotēka saņem Chemical Abstracts, Journal of American Chemical Society, Journal of Organic Chemistry, Journal of Physical Chemistry, Tetrahedron Letters, Tetrahedron: Assymetry, u.c.

Vairākos fakultātes institūtos un profesoru grupās ir izveidotas arī nelielas specializētas bibliotēkas. Polimērmateriālu institūtā pieejamas pašu radītas elektroniskās datubāzes polimēru materiālu jomā, fakultātes datorklasē bez datorliteratūras un vārdnīcām ir pieejami arī CD, audio- un videomateriāli ķīmijas apgūšanai svešvalodās. No 2002.g. bibliotēkā studentiem pieejama jaudīgākā un apjomīgākā datu bāze ķīmijā “Beilstein Crossfire” (bez MLĶF Baltijas valstīs šī datu bāze ir pieejama vēl tikai Latvijas Organiskās sintēzes institūtā).

Fakultātē darbojas ļoti laba kafejnīca, kas apmierina gan studentu, gan pasniedzēju prasības, kas panākts vairākkārtēji nomainot kafejnīcas īpašniekus. Studentu rīcībā ir RTU peldbaseins “Alex” un vairākas sporta zāles. Studentiem ir iespēja dzīvot kopmītnēs, kas atrodas dažu minūšu gājiena attālumā no fakultātes.

5. Studiju procesa kvalitātes vērtējuma sistēma

Studiju procesa kvalitāte tiek kontrolēta apspriežot fakultātes Domes sēdē (Domes sastāvu skat. 12.2.pielikumā; to apstiprina ar RTU Rektora rīkojumu) ikvienas jaunas studiju programmas (tās nepieciešamības, kopējā satura, apjoma, salīdzinājuma ar jau esošām citur realizējamām programmām), kā arī mācību priekšmeta pieteikumu (priekšmeta satura, apjoma, pasniedzēja kvalifikācijas atbilstību studiju programmas mērķiem); Domē tiek apstiprināti arī visi ar mācību procesu saistītie Nolikumi. Izmaiņas esošajās studiju programmās un jaunu studiju programmu uzsākšana atļauta tikai ar RTU Senāta lēmumu.

Programmas “Ķīmijas tehnoloģija” doktorantu disertāciju aizstāvēšana notiek pie fakultātes izveidotajā Promocijas Padomē P-02 (16.piel., 63.lpp.), ar kuru tiek saskaņota doktorantūras programma, priekšmetu apjoms un saturs, eksāmenu un ieskaišu norise.

Fakultātes Domes sēdēs caurmērā 2 reizes gadā dekāna vietnieks mācību darbā ziņo par mācību procesa norisi un problēmām fakultātē. Struktūrvienību vadītāju sēdes notiek reizi nedēļā un tajās tiek risinātas gan ar studiju procesu saistītās problēmas, gan fakultātes stratēģijas un tālākās attīstības jautājumi, sagatavoti materiāli apstiprināšanai Domē un RTU Senātā. Lai realizētu studiju kvalitātes kontroli, tiek veikts ikgadējs studiju procesa un zinātniskās darbības audits ar regulārām gada atskaitēm par stāvokli; bez tam, visas studiju programmas iesniedz RTU Senātam apstiprināšanai ikgadējo pašnovērtējuma ziņojumu (ar atskaitēm un pašnovērtējuma ziņojumiem var iepazīties MLĶF Dekanātā).

10


Lai uzlabotu doktorantūras studiju programmas kvalitāti un ievērojot iepriekšējās akreditācijas ekspertu ziņojumu, no 2001./2002.m.g. esam izmainījuši programmas atsevišķu daļu proporcijas un apjomus (skat. 1.2.nod.). Studiju programmas kvalitātes kontrolē cenšamies iesaistīt darba devējus – 2000.g. izveidotais Padomnieku konvents (skat. 12.4., 12.5.pielikumus) aktīvi piedalās fakultātes studiju programmu satura apspriešanā, to reklāmā un popularizēšanā, prakses nodrošināšanas, dažādu finansiālo jautājumu risināšanā, fakultātes stratēģijas un nākotnes plānu izstrādē (piem., kopīgie zinātnes un tehnoloģijas centra projekti ar LOSI un “Grindex”).

Pēdējos trijos gados esam pievērsuši pastiprinātu uzmanību studiju programmas priekšmetu satura izvērtēšanai, veikuši doktorantu eksāmenu un ieskaišu norises kontroli. Katra semestra beigās tiek veikta studentu aptauja par apgūtajiem mācību priekšmetiem un to pasniedzējiem un iegūto rezultātu analīze struktūrvienību vadītāju un Domes sēdēs (atbildīgais - dekāna vietnieks mācību darbā).

Nostiprinot atgriezenisko saiti “students-pasniedzējs-darba devējs-absolvents”, katru gadu veicam regulāras studentu, pasniedzēju, darba devēju un absolventu aptaujas par studiju programmu (13.pielikums).

Doktorantūras studiju programmas “Ķīmijas tehnoloģija” vērtējums no doktorantu viedokļaDoktorantu 2002./2003. m.g. aptaujas anketa un atbilžu kopsavilkums doti

13.4.pielikumā; salīdzinot ar iepriekšējās akreditācijas materiāliem, pēdējos 2 gados ievērojami samazinājies būtisku un aktuālu problēmu daudzums. Doktorantus visvairāk satrauc:

nepietiekams finansiālais un tehniskais nodrošinājums gan mācību procesam, gan zinātniskajam darbam, īpaši atzīmējot modernu darbam nepieciešamo iekārtu trūkumu (daudzi doktoranti atzīmē, ka viņiem ir nodrošināta iespēja izmantot iekārtas citur Latvijā vai ārzemēs),

ierobežotais jaunākās zinātniskās informācijas daudzums, žurnālu trūkums (ar mācību un zinātniskās informācijas pieejamību apmierināti ir tikai 45% studējošo),

85% doktorantu uzskata, ka 3 gadi ir pārāk īss laiks disertācijas izstrādei, 40% doktorantu šo apstākli atzīst par lielāko studiju programmas trūkumu, RTU infrastruktūras problēmas (telpu stāvoklis, auditoriju tehniskais

nodrošinājums apmierina tikai pusi studējošo).Studiju programmas uzlabošanai studenti iesaka palielināt pētījumu saistību ar reālu

praktisko pielietojumu.Visi doktoranti atzīst, ka svešvalodām jābūt studiju programmā; diemžēl, 85%

respondentu domā, ka to patreizējā pasniegšanas kvalitāte nesniedz visaugstākās valodes prasmes līmeni, un tikai 55% uzskata, ka svešvalodu pasniedzēji snieguši pietiekamas zināšanas specializācijas tehniskajā un zinātniskajā terminoloģijā.

Ap 70% aptaujāto ir saņēmuši piedāvājumu pēc doktorantūras beigšanas strādāt fakultātē un 40% jau ir iesaistīti jaunāko kursu studentu apmācībā; doktorantus maz interesē sporta un atpūtas iespējas RTU, kā arī piedalīšanās MLĶF Domē, RTU Senātā, Akadēmiskajā sapulcē, studentu pašpārvaldē; tos, kas par šiem jautājumiem interesējas, sniegtās iespējas apmierina.

Doktorantūras studiju programmas “Ķīmijas tehnoloģija” vērtējums no darba devēju viedokļa

11


2002./2003. m.g. aptaujas anketa un rezultāti atrodami 13.3.pielikumā. Līdzīgi, kā iepriekšējos gados, vairāki darba devēji atzīst, ka nav pietiekami interesējušies par studiju programmu, nav iesaistījušies fakultātes Padomnieku Konventa un citos darba devējiem organizētajos pasākumos, tādēļ viņiem to grūti vērtēt. Daži ražotāji atzīmē, ka viņiem izveidojušies labi kontakti ar fakultātes Silikātu materiālu institūtu un Polimērmateriālu institūtu. Respondenti atzīst, ka kadru atjaunošanas plānošanu, stipendiju izmaksu studentiem, prakses vietu nodrošināšanu var veikt tikai lielie, finansiāli stabilie uzņēmumi. Salīdzinot pēdējo gadu absolventus ar tiem, kas studijas beiguši pirms 8-10 gadiem, darba devēji atzīmē labāku svešvalodu un informācijas prasmi, spēju komunicēties, iemaņas darbā ar datoru; vairums atzīst, ka ir absolventi ir labi sagatavoti praktiskam darbam, bet īpaši labas ir viņu teorētiskās zināšanas. Samērā augstu novērtēta absolventu atbildības sajūta, disciplinētība, mērķtiecība un iniciatīva darbā, vēlme mācīties.

Kā vērtīgāko studiju programmā darba devēji atzīmē programmas sabalansētību, absolventu apgūto spēju strādāt patstāvīgi, sadarbību ar ārzemju augstskolām. Ierosinājumi:

atjaunot pasniedzēju sastāvu, atjaunot laboratoriju tehnisko aprīkojumu, vairāk risināt darba devējus interesējošus jautājumus, piem., līgumu un TOP ietvaros

(3 anketās atzīmēts, ka doktoru disertācijas izstrādātas šajos uzņēmumos), disertāciju tematikas saistīt ar reālām ražošanas problēmām,

izmantot uzņēmumu laboratorijās esošās modernās iekārtās, kas nav pieejamas RTU, uzlabot svešvalodu apmācību.

Doktorantūras studiju programmas “Ķīmijas tehnoloģija” vērtējums no absolventu viedokļa2002./2003. m.g. aptaujas anketa un rezultāti atrodami 13.2.pielikumā; absolventu

vērtējums ir ļoti līdzīgs doktorantu viedoklim. Lai gan būtiskus trūkumus programmā absolventi nesaskata, tomēr viņi atzīmē sekojošos:

sliktais materiāli tehniskais eksperimentālā darba nodrošinājums (tā domā 29%, bet visi respondenti atzīmē, ka izmantojuši citu Latvijas un ārzemju iestāžu aparatūru),

sliktais finansiālais stāvoklis, kas noveda pie nepieciešamības strādāt paralēli doktorantūrai, traucējis studijas 57% respondentu,

doktorantu tematikas nesakritība ar uzņēmumus interesējošiem jautājumiem, nepietiekamas prakses iespējas pirmsdoktorantūras studiju laikā, kas apgrūtina

savlaicīgu konkrētās ražošanas attīstības problēmu formulēšanu un nepieciešamo pētījumu uzsākšanu,

nepietiekama praktisko problēmu sasaiste ar matemātiskām un fizikālām aprēķinu metodēm,

100% absolventu uzskata, ka 3 gadi ir pārāk īss laiks disertācijas izstrādei, tikai 57% absolventu ir apmierināti ar mācību un zinātniskās informācijas

pieejamību RTU, 43% aptaujāto nav apmierinājis telpu stāvoklis un auditoriju tehniskais

nodrošinājums.Savā specialitātē strādājošie aptaujātie iegūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas

atzīst par darbam pietiekamām; kā vērtīgāko studiju programmā absolventi min iegūtās padziļinātās zināšanas savā specialitātē, programmas sabalansētību, iespēju papildināt zināšanas ārzemēs, iespēju analizēt problēmas kopā ar kompetentiem speciālistiem. 71% Aptaujāto studiju laikā ir piedalījušies jaunāko kursu apmācībā, 58% saņēmuši uzaicinājumu pēc absolvēšanas strādāt fakultātē, taču zemās algas dēļ nav izmantojuši šo piedāvājumu –

12


absolventi atzīmē, ka jauno speciālistu palikšanai augstskolā vispirms nepieciešams nodrošināt atbilstošus darba, karjeras un finansiālos apstākļus. Tikai 29% aptaujāto ir aizstāvējuši disertāciju; citiem traucējis īsais studiju laiks, finansiālie apstākļi, lielais publikāciju skaits citējamos izdevumos.

Aptauju rezultātā iegūtās atbildes liecina, ka studentu, absolventu un darba devēju novērtējums studiju programmai kopumā ir pozitīvs un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu aptaujām, ir daudz mazāk ievērojamu trūkumu. Līdzīgs vērtējums par studiju programmu rodams arī pasniedzēju atbildēs (13.1.pielikums). Cerams, ka lielākos minētos studiju procesa trūkumus – modernas aparatūras iegādi un fakultātes infrastruktūras uzlabošanu – varēsim sākt risināt jau tuvākajā laikā, izmantojot ES finansējumu.

13


6. Studiju programmas perspektīvais novērtējums

Pēdējos gadu desmitus ķīmijas tehnoloģijas studiju programmas popularitāte bija kritusies gan mēdiju veicinātās sabiedrības negatīvās attieksmes dēļ, gan objektīvu iemeslu dēļ, sakarā ar ķīmiskās ražošanas panīkumu valstī. Taču pēdējo 3 gadu laikā, pateicoties farmācijas nozares uzplaukumam, tās pasludināšanai par Latvijas ekonomiskās attīstības prioritāti, situācija ir mainījusies: pieaugusi gan vidusskolu absolventu, gan potenciālo doktorantu interese par ķīmijas tehnoloģijas programmu. Valsts vajadzības pēc šīs nozares speciālistiem strauji pieaug. Šī tendence tuvākajos 5-10 gados saglabāsies, jo ķīmiskajā ražošanā nodarbināto vadības līmeņa speciālistu lielākā daļa šajā laikā sasniegs pensijas vecumu.

Ķīmijas tehnoloģija pasaulē nepārtraukti attīstās paātrinātos tempos. Pamatojoties uz ražošanas apjoma un peļņas pieauguma rādītājiem pasaulē, ekonomisti prognozē, ka 21.gadsimta sākumā ķīmiskā ražošana pārējo rūpniecības nozaru vidū ieņemšot pirmo vietu. Sekmīga valsts ekonomiskā attīstība nav iedomājama bez ķīmijas. Arī Latvijai, kurai ir pietiekami daudz iekšējo izejvielu avotu (koksne, kūdra, sapropelis, cietās minerālās izejvielas un lauksaimniecības produkti) un liels izejvielu tranzīts (nafta, naftas produkti, gāze), izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis un ķīmiskās ražošanas un zinātnes tradīcijas, kurai ir nepieciešami atkritumu pārstrādes un reciklēšanas, polimēru materiālu, tekstilrūpniecības uzņēmumi, kurā labi nostādīta farmaceitiskā ražošana, attīstās biomateriālu izstrāde medicīnai, jādomā par ķīmijas nozares attīstību, jaunajām tehnoloģijām un jaunu augstākās kvalifikācijas speciālistu -vadītāju sagatavošanu.

Latvija ir bagāta ar silikātu un augsttemperatūras materiālu ražošanas izejvielām: māliem, smiltīm, kaļķakmeni, dolomītu, ģipšakmeni, granti. Ar šo izejvielu pārstrādi pašreiz Latvijā darbojas 12 lieli (strādājošo skaits lielāks par 100 cilvēkiem), tikpat daudz vidēji (strādājošo skaits 20 - 100 cilvēku) un apmēram 40 mazi (strādājošo skaits nepārsniedz 20 cilvēku) silikātu rūpniecības uzņēmumi. Līdz ar to ar šo studiju virzienu Latvijā ir saistīti apmēram 64 uzņēmumi.

Speciālistu sagatavošana medicīnisko materiālu nozarē ir perspektīva un nozīmīga Latvijas tautsaimniecības attīstībai: nozare ir izejvielu un enerģijas mazietilpīga, tā orientēta uz kvalificētu darbaspēku un augstu ražošanas un servisa līmeni. Potenciālo speciālistu darba vietas: medicīnisko implantu ražotājas un servisa firmas, klīniku laboratorijas, medicīnisko materiālu pētniecības, pārbaudes un sertifikācijas institūcijas.

Patreiz vislielākais speciālistu pieprasījums ir no Latvijas vadošās ķīmiskās rūpniecības nozares, kurai ir skaidra perspektīva un tālejoši attīstības plāni – farmācijas. Pie pastāvošā budžeta vietu skaita MLĶF šo pieprasījumu nespēj apmierināt: piemēram, LOSI vien nākamajos 5 gados katru gadu bez maģistriem nepieciešami arī 10 doktori (organisko vielu tehnoloģijā, organiskajā ķīmijā, fizikālajā ķīmijā); a/s “Grindex”, “Olainfarm”, “MedPro” vajadzīgi speciālisti organisko vielu tehnoloģijā, analītiskajā ķīmijā, vispārīgajā ķīmijas tehnoloģijā. 2003.g. 6.novembrī lielākais zāļu ražotājs Baltijā a/s “Grindex” noslēdza sadarbības līgumu ar RTU par speciālistu sagatavošanu un finansiālu atbalstu iekārtu iegādē 5000 Ls/gadā. MLĶF patreiz sagatavo speciālistus programmā “Organiskā ķīmija”, bet pēc ražotāju pieprasījuma būtu jāatver jauns virziens “Organisko vielu tehnoloģija” programmas “Ķīmijas tehnoloģija” ietvaros.

Ķīmijas tehnoloģijas studiju programmas absolventi atradīs darba vietas sekojošos uzņēmumos un zinātniskās iestādēs (skat. 15.pielikumu): Rīgas laku un krāsu rūpnīca, European Plastic Ind. (Olaine), Ādažu polimēru industrija, SIA “Krone”, firma “Poliur”, SIA “Uponors”, firma “Tex-Color”, firma “Baltic-Color”, Felicianovas plastmasu pārstrādes

14


rūpnīca (Ludza), AS “Valmieras stikla šķiedra”, AS “Būvmateriāli”, A/S “Latvijas keramika”, AS “Lauma”, AS “Ogre”, LARELINI, AS Rimako, SIA Irve, SIA Baltic Bau, SIA TENAX (Dobele), “Olainfarm”, “Grindex”, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Koksnes ķīmijas institūts, Neorganiskās ķīmijas institūts, Restaurācijas pārvalde, muzeju laboratorijas.

Silikātu un augsttemperatūras materiālu ķīmijas un tehnoloģijas speciālistu nepieciešamais papildinājums lielajos un vidējos uzņēmumos varētu būt vidēji 1 speciālists 5 gados katrā uzņēmumā. Mazajiem uzņēmumiem kopumā 5 gados orientējoši varētu vajadzēt 20 speciālistus, t.i., 4 speciālistus gadā. Šobrīd, it sevišķi lielākajos silikātu rūpniecības uzņēmumos, aktuāla ir arī paaudžu maiņa. Tātad vidēji tuvāko 5 gadu laikā jāsagatavo ap 50 speciālistu silikātu un augsttemperatūras materiālu ķīmijā un tehnoloģijā, t.i., 10 speciālisti gadā. No Latvijas t/s interešu viedokļa gadā būtu lietderīgi sagatavot 10 maģistrus un inženierus biomateriālu ķīmijas un tehnoloģijas specialitātē, 7-12 – polimēru materiālu un kompozītu tehnoloģijas specialitātē, 10-15 – specialitātē “Bioloģiski aktīvās vielas un to zāļu formas”. Līdzīgs ir jauno speciālistu pieprasījums arī pārējos studiju novirzienos (“Vides inženierzinības”, “Vispārīgā ķīmijas tehnoloģija”). Apkopojot augstāk teikto, kā arī ņemot vērā pašas augstskolas vajadzību pēc jauniem pasniedzējiem un zinātniekiem, jāsecina, ka tuvākajos 5-6 gados sagatavojamo ķīmijas tehnoloģijas speciālistu skaitam būtu jābūt apmēram 60-70 bakalauri, 35 inženieri, 30 maģistri un 5 doktori gadā. Lai apmierinātu patreiz pieaugošo nozares speciālistu pieprasījumu, ir jāpalielina budžeta vietu skaits arī doktorantūras studiju programmā “Ķīmijas tehnoloģija”.

Augstākās kvalifikācijas speciālistus – zinātņu doktorus – ķīmijas tehnoloģijas nozarē lietderīgi sagatavot RTU MLĶF vairāku apsvērumu dēļ: RTU ir vienīgā augstskola Latvijā, kur tiek veikta apmācība ķīmijas tehnoloģijas

akadēmiskajās un profesionālajās studiju programmās; esošā studiju programma apmierina pasūtītājus – ražošanas uzņēmumus, zinātniskās

iestādes -, un pastāvīgi tiek uzlabota, ievērojot pasaules tendences; tiek domāts par šīs programmas modernizāciju, iesaistot apmācības procesā fizikas un

materiālzinātņu speciālistus; ilgā pieredze farmācijas nozares speciālistu sagatavošanā (maģistru un inženieru līmenī)

ļaus uzsākt doktoru apmācību ražotāju pasūtītā virzienā - organisko vielu tehnoloģijā; pasniedzēju un zinātnisko darbinieku augstā kvalifikācija, zinātniskā un pedagoģiskā darba

pieredze; pasniedzēju un zinātnisko darbinieku lietišķie kontakti ar Latvijas ražotājiem

(konsultācijas, projektu un pakalpojumu izpilde - analīzes, testēšana, pārbaudes, u.c.); esošo studiju programmas realizācijai nepieciešamo materiāli-tehnisko bāzi jau tuvākajā

nākotnē plānots atjaunot ar modernām iekārtām eksperimentālo darbu veikšanai.

7. Studiju programmas stratēģiskais attīstības plāns

Apkopojot studiju programmas pašnovērtējuma rezultātus, var izdarīt stāvokļa analīzi (skat. 5.tabulu).

5. tabula. Situācijas analīze doktorantūras studiju programmai “Ķīmijas tehnoloģija”

Faktori Pozitīvās (veicinošās) iezīmes Negatīvās (kavējošās) iezīmes1.Darba tirgus

1. Nepārtraukts labu speciālistu 1. Niecīgās darba algas veicina jauno

15


pieprasījums (saskaņā ar LAA prognozi tuvākajos gados gaidāms vēl lielāks pieprasījums).

2. Atzinīgi novērtētas doktoru disertācijas un zināšanas.

speciālistu aizplūšanu uz citām nozarēm, vai emigrāciju uz ārzemēm.

2.Finanses 1. RTU telpu renovācijai nākamajos 3 gados piešķirti 3.6 miljoni eiro.

2. MLĶF intensīvi iesaistījusies ES strukturālo fondu apguvē.

3. Noslēgtais sadarbības līgums ar “Grindex” sniedz finansiālu atbalstu iekārtu iegādei 5000 Ls gadā.

4. Saskaņā ar LR izglītības nākotnes plāniem tuvākajos gados paredzēts

ievērojami palielināt valsts budžeta finansēto vietu skaitu inženierzinātņu studiju programmās;

papildus finansējums doktorantūras absolventu piesaistīšanai augstskolai, paredzot īpašu atalgojumu jaunajiem speciālistiem.

5. Doktorantūras attīstības nacionālās programmas ietvaros RTU vajadzētu saņemt 3 miljonus eiro 2004.-2006.g.

1. Pēdējos 5 gados ir bijis niecīgs un nenoteikts budžeta finansējums lekciju konspektu un mācību grāmatu izdošanai un iegādei.

2. Neliels budžeta finansējums materiālu, iekārtu, aprīkojuma iegādei un atjaunošanai, telpu remontam parādījies tikai pēdējā gadā – līdz šim attiecīgās izmaksas pamatā tika segtas no pašu nopelnītajiem līdzekļiem.

3. Budžeta nepietiekamais finansējums veicinājis jaunākās paaudzes pasniedzēju emigrāciju uz ārzemēm.

4. Līdzekļu nepietiekamība saimnieciskā personāla uzturēšanai.

5. Zinātnei atvēlēto līdzekļu tērēšana mācību procesa nodrošināšanai.

6. Apmācību sadārdzina nelielais studentu skaits doktorantūrā, taču daudz dārgāk Latvijai izmaksātu šādu speciālistu apmācība ārzemēs.

3.Akadēmis-kais personāls

1. Augsta kvalifikācija un atbilstība profilam, kvalifikācijas celšana ārzemēs.

2. Regulāra lekciju kursu un citu nodarbību veidu kvalitātes apspriešana, dalība semināros un kolokvijos.

3. Visi pasniedzēji aktīvi piedalās Latvijas un starptautisku zinātnisku projektu izstrādē; publicējas atzītos zinātniskos žurnālos

4. Pasniedzēji strādā saistībā ar ražošanu vai konsultē, izpilda pasūtījumus utt.

5. Draudzīgs un biedrisks mikroklimats, dalīšanās pieredzē.

1. Liels vidējais pasniedzēju vecums 2. Samērā maz jauno pasniedzēju.3. Zemās darba apmaksas dēļ pasniedzēji

spiesti strādāt papildus citās darba vietās (tiesa, savā profesijā).

4. Maza iespēja ilgākam stāžēšanās laikam (līdz 1 gadam) ārzemēs vai ražošanā sakarā ar noslogotību mācību darbā (nav iespēju ņemt brīvu gadu, kā tas paredzēts LR likumdošanā).

4.Zinātniski-

1. Vēsturiskām tradīcijām bagāts, 1. Nepieciešamas jaunas iekārtas

16


pētniecis-kais darbs

intensīvs zinātniski-pētnieciskais darbs, kurā ir iesaistīta lielākā daļa studentu.

2. Panākumi starptautisko projektu pieteikšanā un izpildē.

eksperimentālo pētījumu veikšanai

5.Studijas 1. Programma atbilst Eiropas augstskolu doktorantūras programmām.

2. Individuāls darbs ar nelielām studentu grupām (1-3 studenti).

3. Regulāra studentu vēlmju un ieteikumu analīze.

4. Studentiem ērti pieejama gan fakultātes, gan centrālā bibliotēka (kā arī vairākas profilētas bibliotēkas), fakultātes datorklases, RTU Zinātniskās bibliotēkas INTERNET zāle un datori struktūrvienībās.

5. Cieša sadarbība ar Latvijas un ārzemju zinātniskajām iestādēm dod iespēju doktorantiem izmantot to aparatūru un iekārtas.

6. Plašie starptautiskie zinātniskie kontakti dod iespēju iesaistīt mācību procesā Eiropas vadošo augstskolu mācību spēkus un veikt studentu apmaiņu ar ārvalstu augstskolām ar radniecīgām studiju programmām.

1. Fakultātes (un arī citās Latvijas biliotēkās) ir maz svarīgāko zinātnisko žurnālu un nav pieejamas to elektroniskās versijas (universitātei būtu jābūt valsts zinātniskās informācijas centram).

2. Sakarā ar salīdzinoši augstām prasībām attiecībā uz zinātniskā grāda piešķiršanas noteikumiem mūsu valstī (salīdzinot ar ES), nepieciešams pagarināt doktorantūras studiju laiku līdz 4 gadiem (kā tas ir vairumā ES universitāšu, kur 3 gadi paredzēti tikai disertācijas izstrādei), samazināt apgūstamo priekšmetu apjomu.

3. Doktorantu disertācijās vairāk jārisina Latvijas ražotājus interesējoša tematika un problēmas.

6.Studenti 1. Ir iespējas pašpārvaldei, sportam un pašdarbībai, zinātniskajai darbībai.

2. Ir iespējas paralēli mācībām strādāt algotu darbu gan universitātē, gan ārpus tās.

3. Ir iespējas mācīties pēc individuāla grafika vai plāna, nepieciešamības gadījumā var ņemt akadēmisko atvaļinājumu (kopumā 2 gadus).

4. Mācību spēki ir pieejami studentiem.

5. Studentu piedalīšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs tiek finansiāli atbalstīta.

1. Pārāk liels par nesekmību atskaitīto skaits (15; 30%) un teorētisko kursu beigušo skaits (15; 30%) pēdējos 5 gados.

2. Darbs ārpus fakultātes, kas nav saistīts ar izstrādājamo disertāciju, finansiālās problēmas, tematikas maiņa noved pie tā, ka disertācijas netiek pabeigtas un aizstāvētas.

3. Doktorantiem nav laika piedalīties RTU un fakultātes pārvaldes orgānos un studentu pašpārvaldē.

17


6. Daudzi doktoranti saņem paaugstinātas stipendijas un grantus par labām sekmēm un zinātnisko darbu.

7. Gandrīz visi doktoranti papildina zināšanas ārzemju universitātēs un firmās.

7.Studiju procesa analīze

1. MLĶF Domes sēdēs un struktūrvienību vadītāju sēdēs tiek apspriesti jautājumi par studiju procesa organizāciju, saturu un kvalitāti.

1. Ne visās struktūrvienībās regulāri tiek apspriesti metodiskie jautājumi.

Doktorantūras studiju programmas stratēģiskās attīstības plāns nākamajiem 6 gadiem paredz novērst ikgadējo pašnovērtējuma ziņojumu atklātos trūkumus, pilnveidot un modernizēt studiju programmu, celt tās kvalitāti:

N# Uzdevums / pasākums Termiņš AtbildīgaisStudiju programmas realizācija; tās attīstība

1. Studiju satura un apjoma atbilstības patērētāju prasībām izvērtējums un korekcija saskaņā ar pašnovērtējuma ziņojumu, iekšējo un ārējo auditu rezultātiem, Padomnieku Konventa ieteikumiem

regulāri reizi gadā

Dekāns;dekāna

vietnieki; P-02

2. Latvijas tautsaimniecībai nepieciešamo nozares speciālistu skaita apzināšana 6 gadu perspektīvā

katra gada februārī

Virzienuatbildīgie

3. Darbs pie studiju programmas un atsevišķu mācību priekšmetu satura un apjoma izvērtēšanas; trūkumu apzināšana (aptaujas) un novēršana, studiju programmas uzlabošana

regulāri, reizi semestrī

Programmas pr.-tājs;

pasniedzēji

4. Ievērojot ķīmiskās ražošanas attīstības tendences un prioritātes, pilveidot esošo doktorantūras programmu “Ķīmijas tehnoloģija” pēc ražotāju pieprasījuma uzsākot apmācību virzienā “Organisko vielu tehnoloģija”. Iesaistīt programmas realizācijā fizikas un materiālzinātņu speciālistus.

līdz 2004.g. augustam

Programmas pr.-tājs; P-02;

atbildīgās struktūr-vienības

Mācību personāla kvalifikācija1. Akadēmiskā personāla tālākas izglītības un stāžēšanās (citās

augstskolās, zinātniskos institūtos un firmās ar augstu tehnoloģiju) veicināšana un nodrošināšana

2003.-2009. Struktūrvien. vadītāji

2. Turpināt realizēt mācību personāla atjaunošanas programmu 2003.-2009. Struktūrvien. vadītāji

3. Speciālu piemaksu no Domes rīcībā esošajiem līdzekļiem piešķiršana tiem mācību spēkiem, kuri ir jaunāki par 35 gadiem

reizi semestrī Dekāns

4. Akadēmiskā personāla kvalifikāciju paaugstinošu konferenču, semināru un apspriežu organizēšana

vismaz reizi gadā

Dekāna vietn. māc. darbā

5. Lai veicinātu mācību spēku sagatavošanu, panākt budžeta 2003.-2009. Dekāns;

18


finansēto doktorantūras vietu skaita palielināšanu, nodrošinot to sadalījumu pa fakultātes un ražošanas attīstībai vitāli nepieciešamām zinātnes apakšnozarēm.

struktūrvien. vadītāji

Zinātniski pētnieciskais darbs1. Paplašināt zinātniski pētniecisko darbu, iesaistoties

starptautisku programmu izpildē. Pastiprināt darbu valsts prioritāro pētījumu (organiskā sintēze, farmācija, materiālzinātne) un lietišķo pētījumu un inovāciju jomā, veicot republikas rūpniecības attīstības vajadzībām nepieciešamos pētījumus (tirgus pieprasītie pētījumi, vietējo izejvielu izmantošana, “generic” sintēzes, tehnoloģijas pārnese u.c).

2003.-2009. Dekāna vietn. zin. darbā

2. Turpināt struktūrvienību un atšķirīgu zinātnes nozaru zinātnieku, tajā skaitā ķīmiķu un fiziķu, sadarbību lielu projektu vai tā daļu realizācijā. Aktīvi turpināt darbu produktu un vides kvalitātes nodrošināšanas sistēmā.

2003.-2009.Dekāns

3. Turpināt ikgadējo RTU Studentu un RTU Starptautisko zinātnisko konferenču organizēšanu kā arī spējīgāko studentu finansēšanu dalībai studentu konferencēs ārzemēs. Labāko studentu referātu prēmēšana un publiska atzīmēšana

2003.-2009. Dekāna vietn. zin. darbā

4. Regulāri izdot RTU rakstu krājumā sēriju “Materiālzinātne un lietišķā ķīmija”

regulāri reizi gadā

Dekāna vietn. zin. darbā

Mācību un zinātniskā darba materiāli-tehniskais nodrošinājums1. RTU zinātniskās bibliotēkas konsultēšana par mācību un

zinātniskās literatūras iegādi2003.-2009.

regulāriI.Dreijers, M.Drille

2. Mācību metodisko materiālu, mācību grāmatu (latv.val.) sagatavošanas veicināšana; labāko materiālu tipogrāfiskas pavairošanas finansiāla nodrošināšana.Struktūrvienību atbildības paaugstināšana par studiju priekšmetu metodisko nodrošinājumu, mācību grāmatu iegādi un izdošanu kā arī lekciju konspektu sagatavošanu.

2003.-2009.regulāri

Dekāns,struktūrvien.

vadītāji

3. Elektronisku lekciju konspektu sagatavošana visos studiju priekšmetos

līdz 2006.gadam

Priekšmetu atbildīgie

4. Mācību procesa modernizācija pielietojot datorus datu apstrādei fizikāli-ķīmisko pētīšanas metožu kursos

līdz 2004.g. Priekšmetu atbildīgie

5. Fakultātes datortīkla un datorklašu pilnveidošana, optimizējot to izmantošanu mācību un zinātniskajā darbā.

2003.-2009. Dekāns, dator-tīkla admin.

6. Fiziski un morāli novecojušo laboratorijas iekārtu nomaiņa ar jaunām

atbilstoši finansējumam

struktūrvien. vadītāji

7. Panākt budžeta līdzekļu izdalīšanu infrastruktūras nodrošināšanai un, izmantojot pašu nopelnītos līdzekļus, kā arī piesaistot ES strukturālos fondus, nodrošināt studiju un zinātniskā darba infrastruktūru. Panākt visu auditoriju aprīkošanu ar mūsdienīgiem tehniskiem līdzekļiem

2003.-2006.g.Dekāns, ēku

administrators

Darba un apkārtējās vides aizsardzības jautājumi1. Jaunu laboratoriju drošības tehnikas noteikumu izstrāde un

regulāra (reizi gadā - augustā) laboratoriju pārbaudelīdz 2004.g. decembrim

J.Gulbis

19


Atgriezeniskās saites nodrošināšana (pasniedzējs-students-darba devējs)1. Regulāru aptauju organizēšana un rezultātu izvērtēšana

ziņojot fakultātes Domē, izmantojot aptauju un diskusiju rezultātus fakultātes darbības koriģēšanai

reizi gadā, maijā

Dekāna vietn. zin. darbā

1.1. doktorantu aptauja par studijām un studiju programmu kopumā

reizi gadā, maijā

S.Reihmane

1.2. dokotrantu aptauja par konkrētiem mācību priekšmetiem kursa vidū un beigās

Priekšmetu atbildīgie

1.3. pasniedzēju aptauja reizi gadā, maijā

M.Dzenis

1.4. darba devēju un absolventu (gadu pēc studiju beigšanas) aptauja

reizi gadā, maijā

R.Švinka

2. Nozares speciālistu pieprasījuma, pieprasījuma prognožu un fakultātes absolventu tālākās karjeras datu bāžu izveide (pa virzieniem; apkopojot ziņas par pēdējo 6 gadu absolventiem)

atjaunojama reizi gadā,

maijā

Studiju virzienu

atbildīgie

Studiju procesa kvalitātes nodrošināšana1. Ikgadējs iekšējais audits un materiālu apkopošana gada

atskaitei un pašnovērtējuma ziņojumam; rezultātu apspriešana Domes sēdē; koriģējošas darbības plāna sastādīšana; iesniegšana RTU Senātam izskatīšanai

reizi gadā, septembrī

Dekāna vietnieki

Studentu interešu aizsardzība1. Fakultātes studentu Pašpārvaldes atbalstīšana tās centienos

labāk atrisināt studiju un sociālās kreditēšanas, studentu viesnīcu sadzīves, braukšanas kompensāciju un citus jautājumus

2003.-2009. Dekāns,Studentu

pašpārvaldes pārstāvji

2. Nodrošināt studentu piedalīšanos koleģiālos pārvaldes orgānos un aktīvā domu apmaiņā par studiju organizācijas un pasniedzēja - studenta sadarbības efektivitātes uzlabošanu

2003.-2009. Dekāns;dekāna

vietnieki

3. Studentu organizētu pasākumu atbalstīšana 2003.-2009. Dekāns4. Piedalīšanās starptautiskos projektos, kas veicina studentu

apmaiņu (piem., Marijas Kirī stipendijas, ECTS)2003.-2009. Dekāna vietn.

Fakultātes sakaru nostiprināšana ar sabiedrību, ražotājiem, skolām1. Studentu un darba devēju interviju – Karjeras dienas -

organizēšanareizi gadā,

maijāDekāna vietn.

2. Fakultātes reklāmas un informatīvo materiālu izstrādāšana regulāri Dekāna vietn.3. Fakultātes un tās struktūrvienību mājas lapas uzturēšana

latviešu un angļu valodā, atjaunojot informāciju reizi semestrīregulāri I.Juhņeviča

4. Aktīva ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas studiju un veiksmīgi strādājošo uzņēmumu un institūciju reklāma masu informācijas līdzekļos, izstādēs un skolās. Ķīmijas pasniedzēju darba atbalstīšana vidējās izglītības sistēmā, republikas un starptautisko ķīmijas olimpiāžu organizēšana. Akadēmiskā personāla sabiedriskās darbības aktivizēšana un tā piedalīšanās izglītības nozīmes popularizēšanā

regulāriDekāns,dekāna

vietnieki, struktūrvien.

vadītāji

5. Doktorantu iesaistīšana fakultātes un skolu sadarbības nodrošināšanā

2003.-2009. Dekāna vietn. māc. darbā

20


8. Studiju programmas reklāmas un informācijas darbs

Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas studiju programmu reklāmai katru gadu tiek izdoti bukleti (skat. 15.pielikumu), kas februārī vai martā tiek izsūtīti apmēram 350 Latvijas vidusskolām. Ik pēc 2-3 gadiem tiek izdotas brošūras par studiju plāniem un iespējām, par fakultātes zinātnisko darbību. MLĶF regulāri piedalās ikgadējā starptautiskajā izstādē “Skola”. Fakultāte izvietojusi savu mājas lapu Internetā (http://www.ktf.rtu.lv). Katra gada pavasarī MLĶF organizē Informācijas dienas interesentiem. Informācija par studiju iespējām tiek publicēta Latvijas preses izdevumos, ikgadējos izdevumos “Izglītības ceļvedis”, “Augstskolas”, “Kur mācīties?”.

MLĶF zinātnieki cenšas ar populārzinātnisku rakstu un radioraidījumu (vismaz 3 radioraidījumi uzņemšanas periodā) palīdzību iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus ar studiju iespējām fakultātē, pastāstīt par ķīmiskās ražošanas lomu mūsdienu pasaulē un tās stāvokli Latvijā; pasniedzēji lasa lekcijas republikas ķīmijas skolotāju semināros par viņus interesējošajām tēmām. Atbalstot ķīmijas profila studiju programmas, firma “Grindex” un LOSI jau vairākus gadus apbalvo ķīmijas skolotājus, kuru audzēkņi uzrāda labas sekmes studējot RTU MLĶF. Katru gadu tiek veikta pirmkursnieku aptauja, lai noskaidrotu veiktās reklāmas un aģitācijas efektīgākos pasākumus un trūkumus.

Doktorantūras studiju programmu reklāmai RTU iznāk ikgadējs izdevums “RTU doktorantūra” (16.pielikums).

9. Studiju programmas finansiālais nodrošinājums

Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas studiju programmas pieder relatīvi dārgām studiju programmām un, saskaņā ar LR MK 1999.g. lēmumu, raksturojas ar studiju programmu koeficientu 3.2. Doktorantūras studiju programmas “Ķīmijas tehnoloģija” slēgšanas gadījumā studējošajiem tiks nodrošināta iespēja turpināt studijas MLĶF doktorantūras programmā “Ķīmija” (akreditēta līdz 2006.g.).

Programmas nodrošinājumam pamatā tiek izmantots 2 veidu finansējums:1) valsts budžeta dotācija, kam teorētiski 2003./2004.m.g. ievērojot programmu sarežģītības koeficientus (RTU - saskaņā ar Senāta lēmumu) vajadzētu būt ir 5414.40 Ls/gadā uz 1 doktoranta vietu, taču reāli saņemam 1300 Ls/gadā;2) pašu nopelnītie līdzekļi:a) zinātnisko grantu, programmu, līgumdarbu, projektu, tirgus orientēto pētījumu līdzekļi kā laboratorijas darbu un kvalifikācijas darbu daļējs materiālais nodrošinājums un akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanas bāze. Finansējuma bruto apjoms 2002./2003.m.g. sastādīja 322 385 Ls/gadā;b) sadarbības līgumi ar uzņēmumiem;c) piesaistītie ES līdzekļi;d) telpu īre.

Budžeta dotācijas tiek izmantotas darba algas un komunālo maksājumu veikšanai. Studiju maksas, granti, programmas, līgumdarbi, projekti, ministriju un firmu atbalsts patreiz ir galvenais finansējuma avots iekārtu iegādei. Telpu un ēku uzturēšanai un remontam tiek izmantots 5-7% atskaitījumu no grantiem, programmām, līgumdarbiem un projektiem. Izmantojot Domes rīcībā esošos līdzekļus tiek nodrošināta modernas datorklases un iekšējā tīkla funkcionēšana ar Interneta pieslēgumu.

21


Lai gan MLĶF veiktie zinātniskie pētījumi salīdzinot ar citām fakultātēm ienes lielu finansējumu, tas tomēr ir nepietiekams avots mūsdienīgu iekārtu iegādei; mācību procesa budžeta finansējums pēdējos 10 gados ļauj iegādāties tikai nelielas, lētas ierīces; faktiski, mācību procesu bieži vien nākas uzturēt no zinātnes līdzekļiem (trauku, reaģentu, iekārtu iegāde). Dārgu iekārtu iegādi sarežģī noteikumi, ka augstskola finansējumu saņem pa mēnešiem un nevar veidot finansu uzkrājumus, ko pārnest uz nākamo gadu.

Pēdējos gados esam nodibinājuši labus kontaktus ar ražotājiem, kas varētu atbalstīt augstskolu finansiāli (piem., sākot no 2003.g. “Grindex” fakultātei piešķir 5000 Ls/gadā iekārtu iegādei); daudz tiek strādāts pie lieliem, tālejošiem sadarbības projektiem (piem., LAA atbalstu guvušais ZTP izveides projekts “Organiskās sintēzes, farmācijas un medicīnas materiālu pētniecības un ražošanas attīstības centrs” kopā ar “Grindex” un LOSI) un starptautiskajiem projektiem; jau tuvākajā laikā paredzēts saņemt ES strukturālo fondu līdzekļus, kas ļaus sakārtot fakultātes infrastruktūru (RTU telpu renovācijai piešķirti 3.6 miljoni eiro) un iegādāties nepieciešamo aparatūru. ES 5.ietvara programmas izpildei finansējumu zinātniskās aparatūras iegādei 15000 Ls apmērā 2003. g. decembrī saņēmusi Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedra (projekta vad. R.Cimdiņš). Esam iesnieguši priekšlikumus doktorantūras programmas “Ķīmijas tehnoloģija” realizācijai un pilnveidei doktorantūras attīstības nacionālās programmas ietvaros, kurai paredzēti 10 miljoni eiro 2004.-2006.g.

Doktorantūras studiju programmai patreiz piešķiramais valsts finansējums (vēl aizvien neizpildot aprēķināto programmas koeficientu 3.2) ir daudzkārt mazāks, nekā Eiropas universitātēs: piemēram, Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģijas universitātē (Norwegian University of Science and Technology) tas ir 17 milj. NOK/gadā uz 59 doktorantiem, 35 mācību spēkiem un zinātniskajiem darbiniekiem. ASV Mičiganas universitātē (MTU) apmēram 40 ķīmijas tehnoloģiju studējošajiem doktorantiem zinātniskajiem pētījumiem atvēlēts 1 miljons dolāru gadā (valsts un rūpniecības finansējums) (http://www.chem.mtu.edu/chem_eng/graduate/index.htm).

Vidējā ķīmijas nozares profesoru alga (gadā) doktorantūras studiju programmas realizējošās augstskolās 2002.g. bija 115.5 tūkst. USD, asociētie profesori caurmērā saņēma 78 tūkst. USD, bet asistentprofesori (docenti) – 60 tūkst. (Chemical&Engineering News, Aug. 5, 2002, p.43) – mūsu akadēmiskā personāla algas ir vismaz 10 reizes mazākas. Saprotama ir mūsu doktorantūras beidzēju nevēlēšanās palikt augstskolā un Latvijā, jo firmās absolventi pelna daudzkārt vairāk nekā RTU, savukārt, ārzemēs ķīmiķi ir viena no pieprasītākajām un apmaksātākajām profesijām: pasaulē šāda līmeņa speciālistu vidējā alga rūpniecībā 2002.g. bija 94 tūkst. USD gadā (Chemical&Engineering News, Aug. 5, 2002, p.38).

Cerams, ka drīzumā fakultātē sāks atjaunoties pasniedzēju kadri, jo ar 2003.g. doktorantiem ir iespēja saņemt kredītam pielīdzināto stipendiju 60.-Ls mēnesī (ko valdība dzēš, ja promocijas darbs tiek aizstāvēts 5 gadu laikā) un par pasniedzējiem strādājošajiem doktorantūras absolventiem tiek solīta paaugstināta alga.

Kopsavilkums

Akadēmiskās studijas RTU doktorantūras programmā “Ķīmijas tehnoloģija” ļauj sasniegt noformulētos mērķus. Patreizējā programma ir gan struktūrvienību zinātnisko interešu, gan vēsturiskās attīstības, gan arī iepriekšējās akreditācijas ieviesto izmaiņu rezultāts. Nepieciešamība reaģēt uz ķīmijas nozares izmaiņām kā Latvijas, tā arī pasaules mērogā nešaubīgi ieviesīs tālākas korekcijas programmā, kuru virzība saskatāma jau šobrīd: tuvākajā nākotnē programmai jāpilnveidojas atbilstoši Latvijas ekonomikas prioritārajiem

22

http://www.chem.mtu.edu/chem_eng/graduate/index.htm


virzieniem un apmierinot ražotāju pieprasījumu pēc speciālistiem organisko vielu tehnoloģijā - farmācijas tehnoloģijā, degvielu un naftas produktu pārstrādes tehnoloģijā, koksnes kompleksajā pārstrādē.Studiju programmas stiprās puses:

mācību spēkiem ir ilggadēja pedagoģiska un zinātniska pieredze un augsta kvalifikācija;

pasniedzēji un studenti veic intensīvu zinātniski pētniecisko darbu; cieša sadarbība ar valsts pētnieciskajiem institūtiem un ražošanu; reālais studentu skaits uz vienu pasniedzēju ļauj nodrošināt individualizētu pieeju

studentu apmācībā; darba tirgū absolventi ir ļoti pieprasīti; labs (nereti, augsts) absolventu novērtējums no

darba devēju un ārzemju profesūras aptaujām; studentu, absolventu un darba devēju atsauksmes par studiju programmu ir pozitīvas; MLĶF izstrādāti un attiecīgo instanču atbalstīti projekti finansējuma saņemšanai

infrastruktūras attīstībai un zinātnisko iekārtu iegādei 2004.-2006.g.Studiju programmas vājās puses: liels par nesekmību atskaitīto un tikai teorētisko kursu apguvušo studentu īpatsvars; daudzi studenti cenšas studijas savienot ar darbu, kas apgrūtina un paildzina studijas

vai pat noved pie to pamešanas; fakultātē trūkst jauno kadru 31-40 g. vecuma grupā, kas gribētu strādāt par

pasniedzējiem; nepieciešams piesaistīt doktorantūras absolventus darbam augstskolā; tehnoloģiju attīstības straujais temps prasa nemitīgi atjaunot morāli ātri novecojošo

materiāli-tehnisko bāzi eksperimentālā darba veikšanai, kam līdz šim valsts finansējumu neizdalīja.Doktorantūras studiju programmai “Ķīmijas tehnoloģija” ir analogi Eiropas

Savienības valstu universitātēs, bet nav analoga Latvijā – RTU ir vienīgā augstskola, kas sagatavo šādus speciālistus; programma atbilst atbilst EFCE prasībām, apspriesta un pozitīvi novērtēta Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Padomnieku Konventā. Programma atbilst darba piedāvājuma tirgum valstī un sagatavo speciālistus Latvijas startēģiskās attīstības plānā noteiktajos prioritārajos virzienos.

“Pašnovērtējuma ziņojums” apspriests un apstiprināts 16.02.2004.

Akreditācijas vadības komitejasPriekšsēdētāja: M.Jure

Locekļi: V.KamparsM.DzenisS.ReihmaneG.MežinskisI.Juhņēviča

PIELIKUMI

23


Saturs

1. Studiju programmas................................................................................................. 32. Studiju plāni............................................................................................................. 113. Doktorantūras priekšmetu saraksts...........................................................................144. Studiju priekšmetu apraksti......................................................................................175. Akadēmiskā personāla dzīves apraksti.....................................................................526. Akadēmiskā personāla zinātnisko publikāciju un

mācību metodisko darbu saraksti..............................................................................947. Akadēmiskā personāla kvalifikācija,

vecums, stāžēšanās un tālākizglītība.........................................................................1558. Akadēmiskā personāla lasāmo kursu saraksts...........................................................1669. Akadēmiskā personāla un studentu iesaistīšanās

zinātniski-pētnieciskajā darbā................................................................................... 17210. Aizstāvēto doktora disertāciju tēmas un vadītāji.......................................................18111. Doktorantu zinātnisko darbu apbalvojumi................................................................18312. Fakultātes darbību reglamentējošie dokumenti.........................................................186

12.1. Norādījumi par disertācijas noformēšanu un aizstāvēšanu..............................18712.2. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Domes sastāvs.............18812.3. Promocijas padomes “RTU P-02” sastāvs......................................................18912.4. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes

Padomnieku konventa sastāvs........................................................................19012.5. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes

Padomnieku konventa nolikums....................................................................19213. Atsauksmes par doktorantūras

studiju programmu “Ķīmijas tehnoloģijā”................................................................19414. Studiju materiāltehniskais nodrošinājums.................................................................205

14.1. Profesoru grupu aizņemtās platības un kopējāmateriāli tehnisko līdzekļu vērtība.................................................................206

14.2. Svarīgākās iekārtas........................................................................................20614.3. Tehniskie līdzekļi lekciju kursu sagatavošanai un pasniegšanai.....................21014.4. Lekciju demonstrēšanas ierīces – kodoskopi, datorprojektori.........................21014.5. Skaneri, printeri un pavairošanas iekārtas......................................................21014.6. Nodrošinājums ar licenzētām datorprogrammām...........................................21214.7. Datornodrošinājums.......................................................................................212

15. Doktora diploma un diploma pielikuma paraugs......................................................21416. Studiju programmas popularizēšana.........................................................................217

24


1.PIELIKUMS

Studiju programmasRĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Apstiprināta RTU Senātā

Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte

1999.g. 29.novembrī, protokols Nr. 445 un saskaņā ar RTU Senāta 2000.g. 30.oktobra lēmumu "Par RTU doktorantūras nolikumu”, tajā izdarītas izmaiņas, kas akceptētas 2001.g. 28.maijā, protokols Nr. 459 un 2004.g. 26.janvārī, prot. Nr.483.Zinātņu prorektors

L. RibickisSaskaņots: Saskaņots:Promocijas padomes RTU P 02 RTU Studiju daļas vadītājspriekšsēdētājs M.Kalniņš P. Sliede

STUDIJU PROGRAMMA

Nozare Ķīmijas inženierzinātneRTU programma : Ķīmijas tehnoloģijaStudiju līmenis: Doktora studijasNominālais studiju ilgums: 3 gadi Studiju apjoms: 144 kredītpunktiIepriekšējā izglītība: Inženierzinātņu maģistrs ķīmijā vai ķīmijas

tehnoloģijā, ķīmijas zinātņu maģistrs, dabaszinātņu maģistrs ķīmijā, ķīmijas inženierzinātņu maģistrs, inženierzinātņu maģistrs materiālzinātnē

Iegūstamais grāds: Inženierzinātņu doktors ķīmijas inženierzinātnē

Studiju programmas šifrs ĶDL0Uzņemšana ar 2004./2005. m.g.

A. OBLIGĀTIE PRIEKŠMETI 15 KP1. Ķīmijas tehnoloģijas procesi un aparāti 11 KP2. Pedagoģiskā prakse specialitātē 5 KP

25


B. IEROBEŽOTĀS IZVĒLES PRIEKŠMETI 15 KPVirziens “Vispārīgā ķīmijas tehnoloģija” (a) 1

5 KP

1. Ķīmijas tehnoloģijas teorētiskie pamati 15 KP2. Procesi un aparāti (izmeklētas nodaļas) 15 KP3. Vides tehnoloģija (izmeklētas nodaļas) 15 KP

Virziens “Polimēru materiālu un kompozītu tehnoloģija”

15 KP

1. Polimēru ķīmijas izmeklētas nodaļas 7 KP2. Polimēru fizikas izmeklētas nodaļas 7 KP3. Polimēru materiālu pētīšanas metodes 8 KP4. Polimēru kompozītu materiāli 8 KP5. Polimēru ķīmijas un fizikas problēmas 15 KP

Virziens “Silikātu un augsttemperatūras materiālu ķīmija un tehnoloģija”

15 KP

1. Tradicionālās un jaunās keramikas ķīmija 8 KP2. Stiklveidīgo materiālu ķīmija 8 KP3. Saistvielu ķīmija 8 KP4. Neorganisko materiālu pētīšanas metodes 8 KP5. Neorganisko un kompozīto materiālu sintēzes metodes 7 KP6. Silikātu fizikālā ķīmija 7 KP7. Neorganiskie nemetāliskie pārklājumi 7 KP8. Dabīgo un mākslīgo akmens materiālu korozija un

restaurācija7 KP

Virziens “Organisko vielu tehnoloģija” 2. Pielikums15 KP

1. Bioloģiski aktīvo savienojumu tehnoloģija 15 KP2. Koksnes ķīmija un tehnoloģija 15 KP3. Degvielu tehnoloģija 15 KPC. VALODAS 6 KP1. Angļu valoda 6 KP2. Vācu valoda 6 KP3. Franču valoda 6 KPD. BRĪVĀS IZVĒLES PRIEKŠMETI 6 KPE. ZINĀTNISKAIS DARBS 102 KP

Kopā: 144 KP

Studiju programma akceptēta Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Domes 1999.gada 15.novembra sēdē, prot. Nr.4, izmaiņas akceptētas 2001.g. 23. aprīļa sēdē, prot.

Nr.4 un 2004.g. 15.janvāra sēdē, prot. Nr.3.

Priekšsēdētājs prof. V.Kampars

Doktorantūras studiju programmas “Ķīmijas tehnoloģija” studiju satura un realizācijas apraksts

26


1. Prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību:inženierzinātņu maģistrs ķīmijā, inženierzinātņu maģistrs ķīmijas tehnoloģijā, ķīmijas maģistrs, ķīmijas inženierzinātņu maģistrs, inženierzinātņu maģistrs materiālzinātnē vai attiecīgā izglītība, kas atbilst RTU maģistra grāda līmenim.

2. Programmas īstenošanas nosacījumi.2.1. Mērķis.

Sniegt zinātņu doktora līmenim atbilstošu augstāko kvalifikāciju ķīmijas inženierzinātnes nozarē. Pēc doktorantūras studiju beigšanas studenti iegūst inženierzinātņu doktora grādu ķīmijas inženierzinātnē.

2.2. Uzdevumi un plānotie rezultāti.Doktorantūras studiju uzdevums - sagatavot studentu patstāvīgam, profesionālam zinātniskam un akadēmiskam darbam un šā darba organizēšanai. Studiju rezultātā students iegūst nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai veiktu patstāvīgus pētījumus, apkopotu un analizētu iegūtos rezultātus, kā arī vadītu un organizētu zinātnisko darbu; students tiek sagatavots arī pedagoģiskajam darbam ķīmijas inženierzinātnes nozarē.

2.3. Piedāvājamās izglītības saturs.Studiju programma paredz lekcijās, praktiskajās nodarbībās, literatūras studijās un praktisko zinātnisko pētījumu laikā apgūt ķīmijas tehnoloģijas procesu un aparātu kursu, kā arī specializējošus priekšmetus kādā no programmas virzieniem: Vispārīgā ķīmijas tehnoloģija, Polimēru materiālu un kompozītu tehnoloģija, Silikātu un augsttemperatūras materiālu ķīmija un tehnoloģija, Organisko vielu tehnoloģija. Programma paredz svešvalodu apguvi un obligātu pedagoģisko praksi specialitātē, piedāvā brīvās izvēles priekšmetus.

2.4. Programmas struktūra:A. Obligātie studiju priekšmeti 15 KPB. Ierobežotās izvēles priekšmeti 15 KPC. Valodas 6 KPD. Brīvās izvēles priekšmeti 6 KPE. Zinātniskais darbs 102 KP

Kopā: 144 KP2.5. Iegūstamās izglītības vērtēšanas kritēriji, pārbaudes formas un kārtība.

Lai sekmīgi pabeigtu doktora studijas, studentiem kopā jāsavāc 144 kredītpunktus (KP). Studijas par valsts budžeta līdzekļiem jāveic 3 gados (iespējami maksmāli divi akadēmiskie atvaļinājumi, katrs 1 gada garumā). Studentiem iepriekš jāpierakstās uz ierobežotās izvēles priekšmetiem un katru semestri pēc nominālā plāna jāveic 24 kredītpunkti. Visu apmācību laiku paralēli teorētiskām nodarbībām students veic doktora disertācijas izstrādi. Gala pārbaudījums - doktora disertācijas publiska aizstāvēšana, lai iegūtu inženierzinātņu doktora grādu.

3. Akadēmiskā personāla uzskaitījums.Atbildīgie mācību spēki:

N# Uzvārds, vārds Amats Zin. grāds1. Kalniņš Mārtiņš Profesors Dr.hab.sc.ing.2. Kampars Valdis Profesors Dr.hab.chem.3. Mežinskis Gundars Profesors Dr.hab.sc.ing.4. Sedmalis Uldis Profesors Dr.hab.chem.5. Jure Māra Profesore Dr.chem.6. Sedmale Gaida Asoc.prof. Dr.hab.chem.

27


7. Cimdiņš Rūdolfs Asoc.prof. Dr.sc.ing.8. Egle Valdis Asoc.prof. Dr.chem.9. Mālers Laimonis Asoc.prof. Dr.chem.10. Dreijers Iljo Docents Dr.sc.ing.11. Kajaks Jānis Docents Dr.sc.ing.12. Krāģe Linda Docents Dr.sc.ing.13. Mālers Juris Docents Dr.sc.ing.14. Ozoliņš Jurijs Docents Dr.sc.ing.

Doktorantu zinātniskā darba vadītāji:1. Alksnis Arnolds Dr.hab.sc.ing

.2. Mālers Juris Dr.sc.ing.

3. Bērziņa Līga Dr.sc.ing. 4. Mežinskis Gundars Dr.hab.sc.ing.

5. Cimdiņš Rūdolfs Dr.sc.ing. 6. Ozoliņš Jurijs Dr.sc.ing.7. Dreijers Iljo Dr.sc.ing. 8. Reihmane Skaidrīte Dr.sc.ing.9. Egle Valdis Dr.chem. 10. Sedmale Gaida Dr.hab.chem

.11. Dzenis Mārcis Dr.sc.ing. 12. Sedmalis Uldis Dr.hab.chem

.13. Grabis Jānis Dr.hab.sc.ing

.14. Ščerbaks Valdemārs Dr.sc.ing.

15. Jure Māra Dr.chem. 16. Švinka Ruta Dr.sc.ing.17. Kajaks Jānis Dr.sc.ing. 18. Švinka Visvaldis Dr.hab.sc.in

g.19. Kalniņš Mārtiņš Dr.hab.sc.ing

.20. Vederņikovs Nikolajs Dr.habil.chem

.21. Kampars Valdis Dr.hab.chem. 22. Vaivads Jānis Dr.sc.ing.23. Krāģe Linda Dr.sc.ing. 24. Vīksne Armanda Dr.sc.ing.25. Lemba Jānis Dr.chem. 26. Vītiņa Inta Dr.sc.ing.27. Mālers Laimonis Dr.chem. 28. Zicāns Jānis Dr.sc.ing.

4. Apmācību realizējošo struktūrvienību uzskaitījums.Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas profesora grupaĶīmijas katedraMateriālzinību profesora grupaPolimērmateriālu institūts (PI)Silikātu materiālu tehnoloģijas profesora grupaSilikātu materiālu institūts (SMI)Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedra

5. Nepieciešamā palīgpersonāla raksturojums.Amats Kvalifikācija Skaits

Speciālisti vad.spec. 4Inženieri I kat. inž. 5Laboranti I kat. spec. 5

6. Nepieciešamās bāzes raksturojums.Programmas realizēšanai nepieciešamā materiālā bāze:a) Rīcībā esošā materiālā bāze:

28


Programmu realizējošo struktūrvienību rīcībā esošās auditorijas, mācību un pētnieciskās laboratorijas ar tajās izvietotām tehnoloģiskām iekārtām un pētniecisko aparatūru un datoriem, RTU MLĶF datorklase, PI Informācijas centrs Polimēru materiāli ar tajā izvietoto zinātniskās un tehniski-normatīvās literatūras bibliotēku.b) Tuvākā nākotnē iegādājamā – diferenciāli termiskās analīzes iekārta (SMI).

7. Programmas izmaksu novērtējums - 3900 Ls/ gadā uz vienu studentu.

Studiju programma akceptēta Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Domes 1999.gada 15.novembra sēdē, prot. Nr.4, izmaiņas akceptētas 2001.g. 23. aprīļa sēdē, prot.

Nr.4 un 2004.g. 15.janvāra sēdē, prot. Nr.3.

Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāns, Ķīmijas un Ķīmijas tehnoloģijas nozaru studiju programmu komisijas priekšsēdētājs, profesors

V.Kampars

Promocijas Padomes P-02 priekšsēdētājs, profesors M.Kalniņš

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Apstiprināta RTU Senātā Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte

2001 g. 28. maijā prot. Nr.459

Polimērmateriālu institūts Zinātņu prorektors Materiālzinību profesora grupa L. RibickisSaskaņots: SaskaņotsPromocijas padomes RTU P 02 RTU Studiju daļas vadītājspriekšsēdētājs M.Kalniņš P. Sliede

STUDIJU PROGRAMMA

Nozare Ķīmijas inženierzinātneRTU programma : Ķīmijas tehnoloģijaVirziens: Polimēru materiālu un kompozītu tehnoloģijaStudiju līmenis: Doktora studijasNominālais studiju ilgums: 3 gadi Studiju apjoms: 144 kredītpunktiIepriekšējā izglītība: Inženierzinātņu maģistrs ķīmijā vai ķīmijas

tehnoloģijā, ķīmijas zinātņu maģistrsIegūstamais grāds: Inženierzinātņu doktors


A. OBLIGĀTIE VIRZIENA PRIEKŠMETI 15 KP1. Polimēru ķīmijas un fizikas problēmas 15 KP

B. IEROBEŽOTĀS IZVĒLES VIRZIENA PRIEKŠMETI

15 KP

1. Polimēru ķīmijas izmeklētās nodaļas 7 KP2. Polimēru fizikas izmeklētās nodaļas 7 KP

29


3. Polimēru materiālu pētīšanas metodes 8 KP4. Polimēru kompozītu materiāli 8 KPC. VALODAS 6 KP1. Angļu valoda 6 KP2. Vācu valoda 6 KP3. Franču valoda 6 KPD. BRĪVĀS IZVĒLES PRIEKŠMETI 6 KPE. ZINĀTNISKAIS DARBS 102 KP

Kopā: 144 KP

Studiju programma akceptēta Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Domes 2001 g. 23. aprīļa sēdē, prot. Nr.4.


RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Apstiprināta RTU SenātāMateriālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte

2001. g. 28. maijā prot. Nr. 459

Silikātu materiālu institūts Zinātņu prorektors ...................Silikātu materiālu tehnoloģijas profesora grupa

L.Ribickis

Saskaņots SaskaņotsPromocijas padomes P-02 priekšsēdētājs RTU Studiju daļas vadītājs ........................... M.Kalniņš

.............................P.Sliede

STUDIJU PROGRAMMA

Nozare Ķīmijas inženierzinātnesProfils: ĶīmijaRTU programma : Ķīmijas tehnoloģijaVirziens: Silikātu un augsttemperatūras materiālu ķīmija un tehnoloģijaStudiju līmenis: Doktora programmaNominālais studiju ilgums: 3 gadi Studiju apjoms: 144 kredītpunkti (KP)Iepriekšējā izglītība: Inženierzinātņu maģistrs ķīmijā, inženierzinātņu maģistrs

ķīmijas tehnoloģijā, ķīmijas maģistrs, ķīmijas inženierzinātņu maģistrs

Iegūstamais grāds: Inženierzinātņu doktors

Studiju programmas šifrs ĶDL7Uzņemšana ar 2001./2002.m.g.

A. OBLIGĀTIE STUDIJU PRIEKŠMETI 15 KP1. Neorganisko materiālu pētīšanas metodes 8 KP

30


2. Silikātu fizikālā ķīmija 7 KP

B. IEROBEŽOTĀS IZVĒLES PRIEKŠMETI 3. Pielikums15 KP

1. Tradicionālās un jaunās keramikas ķīmija 8 KP2. Stiklveidīgo materiālu ķīmija 8 KP3. Saistvielu ķīmija 8 KP4. Neorganisko un kompozīto materiālu sintēzes metodes Section 3.017 KP5. Neorganiskie nemetāliskie pārklājumi Section 3.027 KP6. Dabīgo un mākslīgo akmens materiālu korozija un restaurācija Section 3.037 KPC. VALODAS Section 3.04

6 KP1. Angļu valoda 6 KP2. Vācu valoda 6 KP3. Franču valoda 6 KPD. BRĪVĀS IZVĒLES PRIEKŠMETI 4. Pielikums

6 KPE. ZINĀTNISKAIS DARBS 102 KP

KOPĀ: 5. Pielikums144 KP

Programma akceptēta MLĶF Domes 2001.g. 23.aprīļa sēdē, prot. Nr.4

Priekšsēdētājs V.KamparsRĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Apstiprināta RTU Senātā Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte

2001 g. 28. maijā prot. Nr. 459

Vispārējās ķīmijas tehnoloģijas katedra Zinātņu prorektors L. Ribickis

Saskaņots: Saskaņots:Promocijas padomes RTU P 02 RTU Studiju daļas vadītājspriekšsēdētājs M.Kalniņš P. Sliede

STUDIJU PROGRAMMA

Nozare Ķīmijas inženierzinātne

RTU programma : Ķīmijas tehnoloģijaVirziens: Vispārīgā ķīmijas tehnoloģijaStudiju līmenis: Doktora studijasNominālais studiju ilgums: 3 gadi Studiju apjoms: 144 kredītpunktiIepriekšējā izglītība: Inženierzinātņu maģistrs ķīmijā vai ķīmijas

tehnoloģijā, ķīmijas zinātņu maģistrsIegūstamais grāds: Inženierzinātņu doktors


31


A. OBLIGĀTIE VIRZIENA PRIEKŠMETI 15 KP1. Ķīmijas tehnoloģijas teorētiskie pamati 15 KP

B. IEROBEŽOTĀS IZVĒLES VIRZIENA PRIEKŠMETI

15 KP

1. Procesi un aparāti (izmeklētas nodaļas) 15 KP2. Koksnes ķīmija un tehnoloģija 15 KP3. Vides tehnoloģija (izmeklētas nodaļas) 15 KPC. VALODAS 6 KP1. Angļu valoda 6 KP2. Vācu valoda 6 KP3. Franču valoda 6 KPD. BRĪVĀS IZVĒLES PRIEKŠMETI 6 KPE. ZINĀTNISKAIS DARBS 102 KP

Kopā: 144 KP

Studiju programma akceptēta Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Domes 2001 g. 23. aprīļa sēdē, prot. Nr.4.


32


2. PIELIKUMS

6. Pielikums Studiju plāniStudiju plāni

33


Doktorantūras plāns “Ķīmijas tehnoloģija” ĶDL0 (uzņemšana ar 2004./2005.m.g.)

Šifrs MPR Priekšmeti Pārb.

forma KPKredītpunkti semestrī = stundas nedēļā (Lekc.-Pr.d.-Lab.)1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem.

A. Obligātie priekšmeti 15 10 5ĶVT666 Ķīmijas tehnoloģijas procesi un aparāti I,E 11 6(2-4-0) 5(2-3-0)

ĶVĶ605 Pedagoģiskā prakse specialitātē I 4 4(0-4-0)B. Ierobežotās izvēles priekšmeti 15 7-15 8-0

7. Pielikums Polimēru materiālu un kompozītu tehnoloģija

15 8 7

ĶPI 691 Polimēru ķīmijas izmeklētas nodaļas E 7 7(5-2-0)ĶPI 692 Polimēru fizikas izmeklētas nodaļas E 7 7(5-2-0)

ĶPI 693 Polimēru materiālu pētīšanas metodes E 8 8(5-3-0)ĶPI 694 Polimēru kompozītu materiāli E 8 8(5-3-0)

ĶPI 690 Polimēru ķīmijas un fizikas problēmas I, E 15 8 (6-2-0)

7(5-2-0)

Silikātu un augsttemperatūras materiālu ķīmija un tehnoloģija 15

8 7

ĶST 603 Tradicionālās un jaunās keramikas ķīmija E 8 8 (4-0-4)

ĶST 604 Stiklveidīgu materiālu ķīmija E 8 8 (3-0-5)

ĶST 605 Saistvielu ķīmija E 8 8 (4-0-4)

ĶST 601 Neorganisko materiālu pētīšanas metodes E 8 8 (3-0-5)

34




ĶST 611 Neorganisko un kompozīto materiālu sintēzes metodes

E 7 7 (3-0-4)

ĶST 602 Silikātu fizikālā ķīmija E 7 7 (3-0-4)

ĶST 609 Neorganiskie nemetāliskie pārklājumi E 7 7 (3-0-4)

ĶST 610 Dabīgo un mākslīgo akmens materiālu korozija un restaurācija

E 7 7 (2-0-5)

8. Pielikums Vispārīgā ķīmijas tehnoloģija

15 8-7 7-8

ĶVT662 Ķīmijas tehnoloģijas teorētiskie pamati I,E 15 8(2-6-0) 7(2-5-0)

ĶVT663 Procesi un aparāti (izmeklētas nodaļas) I,E 15 7(2-5-0) 8(2-6-0)ĶVT665 Vides tehnoloģija (izmeklētas nodaļas) I,E 15 7(2-5-0) 8(2-6-0)

Organisko vielu tehnoloģija 15 7-15 8-0ĶOS606 Bioloģiski aktīvo savienojumu tehnoloģija E 15 15 (5-5-5)

ĶVĶ610 Degvielu tehnoloģija E 15 15 (5-5-5)ĶVĶ601 Koksnes ķīmija un tehnoloģija I,E 15 7(2-5-0) 8(2-6-0)

C. Valodas 6 3 3VIA601 Angļu valoda I, E 6 3(0-3-0) 3(0-3-0)

VIV601 Vācu valoda I, E 6 3(0-3-0) 3(0-3-0)HVD622 Franču valoda I, E 6 3(0-4-0) 3(0-4-0)

D. Brīvās izvēles priekšmeti 1)I

6 4 2

35




009 E. Zinātniskais darbs 5I,D 102 11 16 17-9 16-24 20 22144 24 24 24 24 24 24

36


3. PIELIKUMS

9. Pielikums Doktorantūras priekšmetu sarakstsDoktorantūras priekšmetu saraksts

Doktorantūras priekšmetu saraksts

Šifrs Priekšmets Pārb. KP 1.daļa 2.daļa

10. Pielikums A. Obligātie virziena priekšmetiĶVT666 Ķīmijas tehnoloģijas procesi un

aparātiI,E 11 6 (2-4-0)R 5(3-3-0)P

ĶVĶ605 Pedagoģiskā prakse specialitātē I 4 4 (0-4-0)RB. Ierobežotās izvēles virziena priekšmeti

ĶOS606 Bioloģiski aktīvo savienojumu tehnoloģija

E 15 15(5-5-5)R

ĶPI 690 Polimēru ķīmijas un fizikas problēmas

I, E 15 8 (6-2-0)R 7 (5-2-0)P

ĶPI 691 Polimēru ķīmijas izmeklētās nodaļas

E 7 7(5-2-0)P

ĶPI 692 Polimēru fizikas izmeklētās nodaļas E 7 7(5-2-0)PĶPI 693 Polimēru materiālu pētīšanas

metodesE 8 8(5-3-0)R

ĶPI 694 Polimēru kompozītu materiāli E 8 8(5-3-0)RĶPĶ009 Zinātniskais darbs DD 102ĶST 009 Zinātniskais darbs DD 102ĶST 601 Neorganisko materiālu pētīšanas

metodesE 8 8 (3-0-5)

ĶST 602 Silikātu fizikālā ķīmija E 7 7 (3-0-4)PĶST 603 Tradicionālās un jaunās keramikas

ķīmija E 8 8 (4-0-4)R

ĶST 604 Stiklveidīgu materiālu ķīmija E 8 8 (3-0-5)RĶST 605 Saistvielu ķīmija E 8 8 (4-0-4)RĶST 609 Neorganiskie nemetāliskie

pārklājumiE 7 7 (3-0-4)P

37


Šifrs Priekšmets Pārb. KP 1.daļa 2.daļa

ĶST 610 Dabīgo un mākslīgo akmens materiālu korozija un restaurācija

E 7 7 (2-0-5)P

ĶST 611 Neorganisko un kompozīto materiālu sintēzes metodes

E 7 7 (3-0-4)R

ĶVĶ009 Zinātniskais darbs DD 102ĶVĶ601 Koksnes ķīmija un tehnoloģija I, E 15 7(2-5-0)P 8(2-6-0)RĶVĶ610 Degvielu tehnoloģija E 15 15(5-5-5)R

ĶVT009 Zinātniskais darbs DD 102ĶVT662 Ķīmijas tehnoloģijas teorētiskie

pamatiI,E 15 8 (2-6-0)R 7 (2-5-0)P

ĶVT663 Procesi un aparāti (izmeklētas nodaļas)

I, E 15 7(2-5-0)P 8(2-6-0)R

ĶVT665 Vides tehnoloģija (izmeklētas nodaļas)

I, E 15 7(2-5-0)P 8(2-6-0)R

C. Brīvās izvēles priekšmetiĶOS603 Patentzinības I 2 2(1-1-0)ĶPI 695 Zinātniskie semināri I 4 4(0-4-0)ĶPĶ541 Pētnieciskā darba organizācija I 2 2(1-1-0)ĶVĶ604 Zinātniskie semināri I 4 4(0-4-0)ĶVĶ605 Pedagoģiskā prakse specialitātē I 4 4(0-4-0)

38


4. PIELIKUMS

11. Pielikums Doktorantūras studiju priekšmetuDoktorantūras studiju priekšmetu aprakstiapraksti

39


Bioloģiski aktīvo savienojumu tehnoloģija

ĶOS 606

Profesore Māra JureKursa apjoms: 15 KP; 240 stundas (80 st. lekc.; 80 st. prakt. darbi; 80 st. lab. darbi)Pārbaudes forma: eksāmens

Kursa saturs: Farmaceitisko preparātu tehnoloģijas pamatprocesi: ūdens sagatavošana, filtrēšana,Farmaceitisko preparātu tehnoloģijas pamatprocesi: ūdens sagatavošana, filtrēšana,

daļiņu sasmalcināšana un maisīšana, žāvēšana, izsaldēšana, sterilizācija. daļiņu sasmalcināšana un maisīšana, žāvēšana, izsaldēšana, sterilizācija. Ražošanas plūsmas organizācija; primārie (ķīmiskās reakcijas, fermentācija,Ražošanas plūsmas organizācija; primārie (ķīmiskās reakcijas, fermentācija,

nepārtrauktās darbības reaktori, mērogošana, produktu izdalīšana, kristalizēšana,nepārtrauktās darbības reaktori, mērogošana, produktu izdalīšana, kristalizēšana, žāvēšana, filtrēšana) un sekundārie (gatavās zāļu formas, tabletēšana, pārklāšana,žāvēšana, filtrēšana) un sekundārie (gatavās zāļu formas, tabletēšana, pārklāšana, granulas, liofilizācija) procesi.granulas, liofilizācija) procesi.

Mūsdienīgu farmaceitisko ražotņu un pētniecisko laboratoriju projektēšana. Mūsdienīgu farmaceitisko ražotņu un pētniecisko laboratoriju projektēšana. Farmaceitiskajā ražošanā lietojamās reakcijas: vienas un vairāku fāzu reakcijas, smalkāFarmaceitiskajā ražošanā lietojamās reakcijas: vienas un vairāku fāzu reakcijas, smalkā

organiskā sintēze, enzimātiskās un fermentatīvās reakcijas, u.c. organiskā sintēze, enzimātiskās un fermentatīvās reakcijas, u.c. Nozīmīgāko zāļu ražošanas shēmas un gatavo zāļu formu izvēles principi. Nozīmīgāko zāļu ražošanas shēmas un gatavo zāļu formu izvēles principi. Kvalitātes kontrole un nodrošināšana; GLP un GMP.Kvalitātes kontrole un nodrošināšana; GLP un GMP.

Literatūra:1. A.J.Hickey, D.Ganderton. Pharmaceutical process engineering. In Drugs and the

pharmaceutical sciences, Vol.112; J.Swarbrick, Ed. Marcel Dekker, Inc.: New York, Basel. 2001, pp. 268.

2. G.C.Cole. Pharmaceutical production facilities. Design and applications. 2nd ed. Taylor&Francis Ltd.: London, 1998, pp. 334.

3. L.V.Allen, Jr. The Art, Science, and Technology of Pharmaceutical Compounding. 2nd edition, 2002, pp. 493.

4. Sterile Pharmaceutical Products: Process Engineering Applications (Drug Manufacturing Technology Series, Vol. 1). K.E.Avis, Ed. 1995, pp. 415.

Citi informācijas avoti:Datu bāzes Beilstein Crossfire, SCI.

40


Patentzinības

a. ĶOS 603

Profesore Māra JureKursa apjoms: 2 KP; 32 stundas (32 - lekcijas)Pārbaudes forma: ieskaite

Nodarbībās tiks apskatīti sekojoši jautājumi: izgudrojums, dizaina paraugi, preču zīmes, patenti, patentu klasifikācijas, LR likumdošanas akti par patentu, patentu noformēšana un iesniegšana, patentu pilnvaroto biroji Latvijā, izgudrojuma formulas analīze ķīmijas, ķīmijas tehnoloģijas un materiālzinātnes nozarēs.

Kursa mērķis ir sniegt studentiem ieskatu Latvijas Patentu likumā, Preču (pakalpojumu) zīmju likumā, Dizaina paraugu likumā. Šis kurss dos pamatzināšanas izgudrojuma formulas izstrādē un citos patenta noformēšanas jautājumos, kā arī patentu informācijas meklēšanas prasmi.

Literatūra:1. Chemical Information Sources. http://www.indiana.edu/~cheminfo/ca_cps.html2. Links for chemists. Patent links. http://www.liv.ac.uk/Chemistry/Links/refpatents.html3. Information on patents for chemists.

http://oldsite.library.upenn.edu/scitech/chemistry/guides/patent.html4. M.Jure, M.Neilande, D.Līdaka, A.Ķempele. Rīgas Tehniskās Universitātes

informācijprasmes kurss ķīmijā. http://www.rtu.lv/dedicate/sample/cilc/Latvcilc.htm5. Patentresources. http://www.patentresources.com/

41

http://www.patentresources.com/

http://www.rtu.lv/dedicate/sample/cilc/Latvcilc.htm

http://oldsite.library.upenn.edu/scitech/chemistry/guides/patent.html

http://www.liv.ac.uk/Chemistry/Links/refpatents.html

http://www.indiana.edu/~cheminfo/ca_cps.html


Polimēru ķīmijas un fizikas problēmas2) ĶPI 690

Profesors Mārtiņš KalniņšKursa apjoms: 15 KP; 240 stundas (176 - lekcijas, 64 - praktiskie darbi)Pārbaudes forma: eksāmens

Mērķi: Sniegt polimēru sintēzes procesu teorētiskos pamatus

Kursa saturs: Lielmolekulārie savienojumi (LMS).

LMS specifiskās iezīmes. LMS kā materiāli vai komponenti materiālu iegūšanai. LMS izcelsme: dabas un sintētiskie polimēri. Svarīgākie dabas polimēri: celuloze, olbaltumvielas, nukleīnskābes, dabiskie sveķi. Svarīgākie sintētiskie polimēri. LMS pozitīvās īpašības, LMS trūkumi. To nosacītais raksturs. Virzieni, kuros attīstās LMS izmantošana materiālu un citu praktiski noderīgu sistēmu iegūšanai.

Svarīgākie vispārīgie jēdzieni.Polimēra makromolekulu konfigurāciju un īpašības raksturojošie jēdzieni: monomērs,

polimērs; makromolekula (MM), MM skelets, MM aizvietotāji; polimerizācijas pakāpe, elmentārvienība; MM konfigurācija, konfigurācijas līmeņi; homo- un heterovirknes polimēri, homopolimēri un kopolimēri; lineāras, sazarotas un režģveida MM, MM neviendabības, MM lokanība, MM raksturojošo parametru statistiskais raksturs. MM sistēmu svarīgāko īpašību atkarība no minētajiem parametriem. Polimēru iegūšanas metožu vispārīgs raksturojums:

Polimēru sintēze no monomēriem: polimerizācija un polikondensācija (pakāpjveida polimerizācija). Polimēru sintēze no oligomēriem un LMS: polimēranaloģiskās pārvērtības un makromolekulārās reakcijas. Polimerizācija.

Polimerizācijas procesa (P) vispārīgs raksturojums. P stadijas. To loma polimēra veidošanās procesā. Polimēra neviendabību veidi, kas rodas P gaitā. P aktīvie centri. Polimerizēties spējīgie monomēri. Radikālu P (RP). RP stadijas, to mehānisms. RP kinētikas raksturojums. RP tehnoloģiskie risinājumi. Svarīgākie RP procesā iegūstamie polimēri. Jonu (JP) un jonu-koordinācijas (JKP) polimerizācija. To mehānisms. JP un JKP svarīgākās īpatnības un salīdzinājums ar RP. JP un JKP procesā iegūstamie polimēri. Polikondensācija.

Polikondensācijas (PK) vispārīgs raksturojums. PK ar un bez mazmolekulāras vielas izdalīšanos. PK polimēru klases, to sintēzei nepieciešamie monomēri. Monomēru funkcionalitāte. PK kinētika. PK blakus reakcijas. PK konversijas pakāpe. Makromolekulu neviendabību veidi, kas šo reakciju rezultātā rodas. PK tehnoloģiskie risinājumi. Polimerizācijas un polikondensācijas procesu un to produktu salīdzinājums. Mikrobioloģiska polimēru sintēze.

Mikrobioloģiskas polimēru sintēzes (MBS) principi. Baktērijas, kas izraisa polimerizāciju. Vispārīgi priekšstati par MBS mehānismu. Polimēranaloģiskās pārvērtības.

42


Polimēranaloģisko pārvērtību (PAP) vispārīgs raksturojums. PAP svarīgākās īpatnības: funkcionālo grupu pieejamība, blakus esošo grupu ietekme, MM konfigurācijas ietekme, MM konformācijas ietekme, MM virkņu garuma ietekme, režģveida sistēmu šķērssaistīšanās pakāpes ietekme. PAP produktu īpatnības: nepilna konversijas pakāpe, neviendabību uzkrāšanās. Parametri, ar kuru palīdzību iespējams novērtēt PP pakļautā polimēra konversijas pakāpi. Svarīgākās PAP reakcijas. Iegūto PAP produktu struktūras un īpašību raksturojums salīdzinājumā ar izejas polimēru. PAP produktu praktiskā izmantošana. Polivinilacetāta PAP. Polivinīlspirta (PVS) iegūšana. PVS tālākas modificēšanas produkti: polivinīlacetāli. Divkāršo (VA - VS) un trīskāršo (VA - VS - Vacetal) kopolimēru iegūšana. Polietilēna PAP. Polietilēna hlorēšana un sulfohlorēšana. Stirola kopolimēru PAP. Jonu apmaiņas polimēru iegūšana. Celulozes PAP. Celulozes ēteru , asteru un acetālu iegūšana. Aktīvo vielu (medikamentu, stabilizatoru u.c.) piepotēšana polimēriem.

Makromolekulu konfigurācija (MK). MK līmeņi. MK neviendabības dažādos līmeņos. Primārās un sekundārās neviendabības. Lineāru, sazarotu un režģveida makromolekulu neviendabību īpatnības. MK un to neviendabību novērtēšanas iespējas un nepieciešamība.

Makromolekulu konformācijas (Mko). Lineāru MKo veidi: pēc formas, pēc regularitātes, pēc mūža ilguma. Makromolekulu

struktūras faktori, kas nosaka Mko veidu: lokanība un konfigurācijas regularitāte. Ārējie faktori, kas nosaka Mko veidu: temperatūra, deformācija un deformācijas ātrums.

Literatūra:1. F. W. Billmeyer. Textbook of Polymer Science, , 3-rd Edition, Wiley, 1984, 578 pp.2. J. Young, P. A. Lovell. Introduction to Polymers, Chapman & Hall, 1991, p. 443.3. M. Kalniņš, Ē. Neimanis, V. Kaļķi. Lielmolekulārie savienojumi, Rīga, Zvaigzne,

1981, 339 lpp.4. M. Kalnins. Polimēru fizikālā ķīmija Riga, Zvaigzne,1988, 242 pp.5. L.H.Sperling. Introduction to Physical Polymer Science, 2-nd ed.,1992, 594 pp.6. G. S. Misra. Introductory Polymer Chemistry, Wiley, 1993, 253 pp.7. K. Kircher. Chemical Reactions in Plastic Processing, Hanser Publishers, 1987, 214

pp.8. Comprehensive Polymer Science, The Synthesis, Characterization, Reactions &

Applications of Polymers. Vol. 6 Polymer Reactions. Pergamon Press, 19919. J. M. G. Cowie. Polymers: Chemistry & Physics of Modern Materials, 2-nd Edit.,

1993, Blackie Academic & Professional.10. Jan-Chan-Huang, Aditya S. Shetty and Ming-San Wan. Biodegradable plastics:A

Review. Advances in Polymer Technology, Vol.10,Nr.1,(1990), 23-30p11. D.W. van Krevelen. Properties of Polymers, Amsterdam, Elsevier, 1999, 875 pp.12. В.Р. Говарикер, Н.В. Висванатхан, Дж. Шридхар. Полимеры, М., Наука, 1990, с.

396.13. А.М. Шур. Высокомолекулярные соединения, М. Мир, 1981, с. 656

43


Polimēru ķīmijas izmeklētas nodaļasĶPI 691


Mērķi: Sniegt polimēru makromolekulāro ķīmisko pārvērtību teorētiskos pamatus

i) Kursa saturs Polimēru destrukcija.

Destrukciju (D) izraisošie faktori. Oksidatīvā destrukcija, fotodestrukcija, termodes-trukcija Depolimerizācija. D jonizējošā starojuma ietekmē. Mehanodestrukcija. Bioloģiskā destrukcija. D procesu konkurence ar šķērssaistīšanās reakcijām. Visu D veidu pētīšanas principi. D kā polimēru modificēšanas, pārvēršanas vai utilizācijas virziens. Tā praktiskā izmantošana. D vecošanas apstākļos. D palēnināšana un paātrināšana; to praktiskā nozīme. Polimēru šķērssaistīšanās reakcijas.

Šķērssaistīšanās pēc brīvo radikālu mehānisma. Šķērssaistīšanās (Š) tieši reaģējot polimēru funkcionālām grupām. Š ar īpašu šķērssaistīšanās aģentu piedalīšanos. Šķērssaistīšanās aģentu funkcionalitāte. Šķērssaistīšanās kopolimerizējoties. Šķērssaistīšanās kinētika. Šķērssaistīšanās pakāpes novērtēšanas kritēriji un paņēmieni. Šķērssaistītu polimēru īpašību atkarība no šķērssaistīšanās pakāpes. Svarīgākie polimēri un oligomēri, kas veido šķērssaistītās struktūras:

Šo polimēru (oligomēru) sintēzes un šķērssaistīšanās (cietēšanas) reakcijas, iegūto produktu struktūra, svarīgākās īpašības un pielietošanas jomas (fenola, arī tā atvasinājumu - formaldehīda, epoksīdu, uretānu un poliuretānu, nepiesātināto poliēsteru u.c.) Lineāru polimēru šķērssaistīšanās reakcijas: Elastomēru (kaučuku) vulkanizācija. Gumija. Tās īpašības un izmantošanas jomas. Poliolefīnu šķērssaistīšanās reakcijas (peroksīdu, silānu, radiācijas). Sulfohlorētā polietilēna šķērssaistīšanās reakcijas. To praktiska izmantošana Polimēru ciklizācijas reakcijas. Poliakrīlnitrīla ciklizācija (C). Oglekļa šķiedru iegūšanas tehnoloģija. Elastomēru C.

Polimēru reakcijas maisījumos. Polimēru ķīmiskā modificēšana cietā fāzē.

Polimēra virsmas stāvokļa raksturojums: ķīmiskā uzbūve, virsmas enerģija. Polimēra virsmas slānis, tā struktūra. Polimēru ķīmiskās reakcijas cietā fāzē kā virsmas un virsmas slāņa uzbūves modificēšanas paņēmiens. Zemas enerģijas polimēru: polietilēna, polipropilēna, politetrafluoretilēna u.c. virsmas un virsmas slāņa modificēšana (oksidēšana, šķērssaistīšana, piepotēšana u.c.). To mērķis un realizēšanas paņēmieni Ķīmiskās reakcijas veidojot heterogēnos polimērkompozītus.

Polimēru funkcionālo grupu tiešas reakcijas ar otras komponentes (pildvielas, stiegrojums, adherends u.c.) atbilstošām grupām uz fāzu robežvirsmas. Saistāģenti

44


(coupling agents) - mazmolekulāras vielas vai oligomēri, kas ķīmiski saista kompozīta komponentus.

Kopolimēru iegūšanas reakcijas.Statistisko kopolimēru sintēze: kopolimerizācijas un kopolikondensācijas ceļā, PAP reakciju rezultātā. Svarīgākie statistiskie kopolimēri. Blokkopolimēru sintēze. Svarīgākie blokkopolimēri. Piepotēto kopolimēru sintēze. Svarīgākie piepotētie kopolimēri.

Literatūra:1. F. W. Billmeyer. Textbook of Polymer Science, , 3-rd Edition, Wiley, 1984, 578 pp.2. J. Young, P. A. Lovell. Introduction to Polymers, Chapman & Hall, 1991, p. 443.3. M. Kalniņš, Ē.Neimanis, V. Kaļķis. Lielmolekulārie savienojumi, Rīga, Zvaigzne,

1981, 339 lpp.4. L.H.Sperling. Introduction to Physical Polymer Science, 2-nd ed.,1992, 594 pp.5. G. S. Misra. Introductory Polymer Chemistry, Wiley, 1993, 253 pp.6. K. Kircher. Chemical Reactions in Plastic Processing, Hanser Publishers, 1987, 214

pp.7. Comprehensive Polymer Science, The Synthesis, Characterization, Reactions &

Applications of Polymers. Vol. 6 Polymer Reactions. Pergamon Press, 19918. В.Р. Говарикер, Н.В. Висванатхан, Дж. Шридхар. Полимеры, М., Наука, 1990, с.

3969. А.М. Шур. Высокомолекулярные соединения, М. Мир, 1981, с. 656

45


Polimēru fizikas izmeklētas nodaļasĶPI 692


Mērķi: Sniegt polimēru struktūras un īpašību kopsakara teorētiskos pamatus

Kursa saturs: Polimēru virsmolekulārā struktūra un tās veidošanās īpatnības.

Polimēru agregātstāvokļi, deformatīvie stāvokļi un fāzu stāvokļi. To savstarpējā korelācija. Kā jāizmaina makromolekulu konfigurācija un ārējie apstākļi, lai notiktu minēto stāvokļu maiņa ? Primārie virsmolekulārās struktūras veidojumi (VMV) - domēni. To uzbūve un realizēšanās iespējas. Fluktuējošie un permanentie VMV. Kristāliskas un amorfas uzbūves rajonu koeksistence polimēru struktūrās. Kristāliskie sekundārie VMV. Amorfās daļas stāvoklis kristāliskos polimēros. Kristāliskuma pakāpe. Neviendabības virsmolekulāro struktūru līmenī. To novērtēšanas iespējas. Neviendabību veidošanās kopsakars ar makromolekulu konfigurācijas neviendabībām un ar ārējiem faktoriem. Orientētas makromolekulārās struktūras. Orientācijas pakāpe. Orientētu struktūru anizotropija. Neviendabības orientētās struktūrās. Režģveida struktūras polimēru VMS īpatnības. To novērtēšanas iespējas. Polimēru struktūru raksturojoši unificēti parametri.

Makromolekulu struktūru raksturojoši parametri. Lineāriem polimēriem: vidējā statistiskā molekulmasa (M) un molekulmasu sadalījums (MMS). Režģveida polimēriem: vidējais statistiskais attālums starp tuvākajām šķērssaitēm - MC. Makromolekulu lokanību raksturojoša parametrs - segmenta molekulmasa (garums) Lseg (Mseg). Virsmolekulāro struktūru raksturojošie parametri. Kristāliskuma pakāpe, kristālisko veidojumu sakārtojamības pakāpe un tās sadalījums. Kristālisko virsmolekulāro veidojumu morfoloģija. Tās statistiskais raksturs.

Svarīgākie polimēru īpašības raksturojošie unificētie rādītāji. Stiprības - deformācija rādītāji:Īslaicīgie stiprības - deformācija rādītāji: modulis,

raksturīgie robežspriegumi (piespiedus elastības, rekristalizācijas, tecēšanas), stiprības robežspriegums, deformācija sagraušanas brīdī, atgriezeniskā un paliekošā deformācija, , sagraušanas darbs, sagrūšanas veids. Ilglaicīgie stiprības - deformācijas rādītāji: šļūde, sprieguma relaksācija, ilgizturība un nogurums. Specifiskie rādītāji: cietība, nodilums, trieciena izturība. Īpatnējie stiprības - deformācijas rādītāji.

Raksturīgās temperatūras: Amorfai polimēra daļai: tecēšanas, stiklošanās, trausluma. Kristāliskai polimēra daļai: kušanas (sākums, maksimums, beigas). Destrukcijas temperatūra. Ekspluatācijas temperatūru intervāls.Polimēra kausējuma reoloģija.Polimēra ķīmisko stabilitāti raksturojošie parametri: Destrukcijas temperatūra. Oksidēšanās indukcijas periods. Polimēru īpašības raksturojošo unificēto rādītāju atkarība no polimēru struktūru raksturojošiem unificētiem parametriem, no temperatūras, no iedarbības ātruma (temperatūras maiņas ātruma, slogošanas ātruma).

46


Polimēru struktūras un īpašību rādītāju prognozēšanas iespējas. Makromolekulu sistēmas (MS).

Starpmolekulārie spēki. Starpmolekulāro un kovalento saišu specifiskā darbība. MS sagrūšanas tipi: plastiskā, trauslā. MS deformācija: superelastība, elastība, tecēšana. MS struktūras specifiskās iezīmes. Fāzu un agregātstāvokļi. Tuvais un tālais sakārtojums. Īpatnējais tilpums, brīvais tilpums. Kristalizācija un stiklošanās. Virkņu struktūras un lokanības ietekme uz polimēra kristalizācijas spēju. Virkņu konformācijas kristāliskajā un amorfajā fāzu stāvoklī. Domēni. MS režģveida uzbūve. Relaksācijas procesi MS. Relaksācijas laiks. Temperatūras -laika ekvivalence. Amorfu polimēru deformatīvie stāvokļi.

Termomehāniskā metode. Stiklveida, superalstīgais un viskozi-tekošais stāvoklis. Struktūras un mehāniskā stiklošanās. Pārejas temperatūru atkarība no makromolekulu struktūras. Amorfu polimēru stiprības-deformācijas īpašības. Spriegums, deformācija un laiks - svarīgākie mainīgie lielumi. Stiprības-deformācijas rādītāju novērtēšanas metodes: šļūde, sprieguma relaksācija, dinamometrija. Elementāro deformācijas tipu modelēšana. Superelastība polimēra šļūde un sprieguma relaksācija. Superelastība polimēra stiprība un sagrūšana. Struktūras maiņa deformācijas procesā. Orientācija. Stiklveida polimēru stiprības-deformācijas rādītāji. Stiklveida polimēru ilgizturība kā sprieguma un temperatūras funkcija. Viskozi-tekošais stāvoklis: polimēru šķidrumu anomālās īpašības.

Polimēru kristāliskais stāvoklis.Kristalizācijas vispārīgs raksturojums. Kristalizācijas aizmetņu veidošanās, kristālisko

veidojumu augšana. Kristalizācija un defektu veidošanās. Kristālisko veidojumu tipi. Dzesēšanas režīma ietekme uz kristalizāciju. Kušanas temperatūras atkarība no makromolekulas struktūras. Kristālisku polimēru stiprības-deformācijas rādītāji. Kristalizācijas procesa regulēšana. Polimēru mijiedarbība ar gāzveida un šķidru vidi.

Sorbcijas un caurlaidība. Difūzijas atkarība no polimēra struktūras. Polimēra šķīšana un uzbriešana. Polimēra un šķīdinātāja ietekme uz šķīdību. Šķīdinātāja kvalitātes novērtēšana. Polimēra vidējās statistiskās molekulmasas novērtēšanas metodes. Polimēra frakcionēšanas un molekulmasu sadalījuma noteikšanas metodes

Literatūra: 1. F. W. Billmeyer. Textbook of Polymer Science, , 3-rd Edition, Wiley, 1984, 578 pp.2. J. Young, P. A. Lovell. Introduction to Polymers, Chapman & Hall, 1991, p. 443.3. W. Birley, B. Haworth, J. Batchelor. Physics of Plastics. Processing, Properties and

Material Engineering, Hanser Publ.,1991, p. 528.4. M. Kalnins. Polimēru fizikālā ķīmija Riga, Zvaigzne,1988, 242 pp.5. L.H.Sperling. Introduction to Physical Polymer Science, 2-nd ed.,1992, 594 pp.J. M. G. Cowie. Polymers: Chemistry & Physics of Modern Materials, 6. 2-nd Edit., 1993, Blackie Academic & Professional7. D.W. van Krevelen. Properties of Polymers, Amsterdam, Elsevier, 1999, 875 pp.8. В.Р. Говарикер, Н.В. Висванатхан, Дж. Шридхар. Полимеры, М., Наука, 1990, с.

3969. Г.М. Бартенев, С.Я. Френкель. Физика полимеров, Л. Химия, 1990, с 429

47


10. А.А. Аскадский, Ю.И. Матвеев. Химическое строение и физические свойства полимеров, М., Химия, 1983, с. 248

11. А. А. Тагер. Физикохимия полимеров, М. Химия, 1978, с. 544.

Polimēru materiālu pētīšanas metodes3) ĶPI 693


Mērķi: Sniegt polimēru un polimēru materiālu pētīšanas metožu teorētiskos pamatus kā arī svarīgāko pētīšanas metožu praktiskās iemaņas.

Kursa saturs: Polimēru pētīšanas uzdevumi un mērķi. Sistēmas pieeja uzbūves noskaidrošanai dažādos līmeņos.

Uzbūves līmeņi. Parametri, kas atkarīgi no polimēra struktūras: absorbcijas un emisijas spektri, īpatnējais tilpums (blīvums), siltuma efekti un siltumietilpības maiņa notiekot struktūras pārvērtībām, deformējamības maiņa notiekot struktūras pārvērtībām, struktūras elementu morfoloģija u.c. Sistēmas pieeja atsevišķo īpašību vai īpašību kopumu novērtēšana.

Īpašību grupas: ekspluatācijas īpašības, tehnoloģiskās īpašības Pētīšanas metožu vispārīgs raksturojums.

Pētīšanas metožu iedalījums pēc iedarbības veida uz pētāmo objektu: Iedarbība ar elektromagnētisko starojumu - optiskās metodes: spektroskopiskās un nespektroskopiskās optiskās metodes.Spektroskopisko metožu iedalījums pēc elektromagnētiskā starojuma viļņa garuma (frekvences): rentgenspektroskopija, elektronogrāfija; UV, redzamā un IS spektroskopija, Tiem atbilstošie enerģētiskie pārejas procesi. Absorbcijas, izstarojuma un kombinatīvās izkliedes spektri.Specifiskās mijiedarbības un efekti, kuri tiek izmantoti nespektroskopiskajās metodēs: refrakcija, starojuma izkliede, interference, difrakcija, dispersija, polarizācija, dihroisms. Svarīgākās šiem efektiem atbilstošās metodes: optiskā mikroskopija, mikroskopija polarizētā gaismā, mazleņķa gaismas izkliede, staru dubultlaušana.Mijiedarbība ar mazmolekulārām vielām: gāzēm, tvaikiem, šķidrām vielām. Absorbcija (uzbriešana), desorbcija un caurlaidība. Šķīdumu veidošanās un sadalīšanās fāzēs. Osmozes un citi efekti polimēru šķīdumos.

Raksturīgu parametru maiņa mainoties temperatūrai: īpatnējais tilpums (dilatometrija), siltuma efekti un siltumietilpības maiņa (DTA, DSK), masas maiņa (DTG), deformācijas maiņa (termomehānika).

48


Ārēju mehānisku spēku iedarbība: deformācijas - stiprības īpašības. Šļūde. Sprieguma relaksācija. Dinamometrija.Ilgizturība un nogurums.Metožu izvērtējums pēc to informācijas rakstura un ietilpības.“Tiešās” un “netiešās” metodes. Destruktīvās un nedestruktīvās metodes.

Pētīšanas metožu noderīguma izvērtējumsPētīšanas objekta sagatavošanas metodoloģija.Paraugam nepieciešamais vielas (materiāla) daudzums. Vidēja parauga noņemšanas metode. Parauga sagatavošanas metode, tās atkārtojamības novērtējums. Artefakti. Parametru klāsts, kuru noteikšanu metode nodrošina. Mērīšanas precizitāte. Mērījumu rezultātu drošuma un atkārtojamības novērtējums.Mērīšanas darbietilpība. Iespēja mērījumus un rezultātu apstrādi automatizēt.Nepieciešamā aparatūra. Tās izmaksas. Viena eksperimenta (eksperimentu cikla) izmaksas.

Vienkāršāko ikdienā lietojamo pētīšanas metožu īss raksturojums. Metožu principi, izmantojamo iekārtu uzbūve. Pētāmo paraugu izgatavošanas metodes. Nosakāmie parametri un to saistība ar pētāmā objekta struktūras vai īpašību raksturlielumiem. Praktiskās izmantošanas iespējas.Svarīgākās polimēru optiskās pētīšanas metodes:Rentgena staru difrakcijas un izkliedes struktūras analīze. Elektronu difrakcijas struktūras analīze. Optiskā mikroskopija un elektronu mikroskopija. TEM un SEM. Infrasarkanā spektroskopija. Ultravioletās un redzamās gaismas spektroskopija. Mas -spektroskopija.Termiskā polimēru analīze:Diferenciālā termiskā analīze (DTA) un diferenciālā skanējošā kalorimetrija (DSC). Termogravimetrija. Termomehānika. Dilatometrija.Metodes, kas pamatojas uz polimēru šķīdumu īpašību pētījumiem: Polimēru molekulmasas un citu makromolekulu rādītāju noteikšanas metodes:Osmotiskā metode. Gaismas izkliedes metode. Viskozimetriskā metode. Gala grupu metodePolimēru frakcionēšanas metodes pēc molekulmasas:Izgulsnēšanas metodes. Turbidimetriskā titrēšana. Ekstrakcijas metodes Eluācijas hromatogrāfija. Gel-caurlaidības hromatogrāfija.Šķērssaistītu polimēru uzbriešanas pakāpes noteikšana.Metodes, kas pamatojas uz polimēru mijiedarbības pētījumiem ar gāzēm un šķidrumiem.Caurlaidības pētījumi. Sorbcijas-desorbcijas pētījumi. Virsmas enerģijas pētījumi.Blīvuma mērījumi.Hidrostatiskā svēršanas metode. Blīvuma gradienta metode.Metodes, kas pamatojas uz polimēru reakciju uz mehānisko spriegumu iedarbību.Cietu un superelastīgu polimēru deformatīvo īpašību pētīšana: šļūdes, sprieguma relaksācijas un dinamometrijas eksperimenti. Polimēru īslaicīgās stiprības, ilgizturības un noguruma rādītāju noteikšana. Triecienizturības un mikrocietības noteikšana.Polimēru kausējumu un šķīdumu viskozimetrija.

Polimēru struktūras novērtēšanaMakromolekulu konfigurācijas novērtēšana .

49


Elementārvienību konfigurācijas noteikšana (ISS, ķīmiskā analīze). Elementārvienību kopu konfigurācijas noteikšana (ISS). Neviendabību izvērtēšana: sazarotība, gala grupas, “svešās” grupas (ISS, ķīmiskā analīze).Vidējās statistiskās molekulmasas noteikšana. Molekulmasas sadalījuma noteikšana.Sašūtu sistēmu struktūras izvērtējums: gelfrakcijas un solfrakcijas noteikšana (ekstrakcijas metodes), gelfrakcijas MC noteikšana (uzbriešanas pakāpes noteikšana, termomehaniskā metode), solfrakcijas vidējās molekulmasas un MMS noteikšana, šķērssaišu veida noskaidrošana (ISS).Makromolekulu konformāciju un virsmolekulārās struktūras novērtēšana.Kā noteikt, vai polimērs amorfs vai satur kristālisko fāzi (sildīšana mikroskopā polarizētā gaismā, RSA, ISS, dilatometrija u.c.).Amorfa polimēra orientācijas pakāpes noteikšana (mikroskopija polarizētā gaismā, stiprības - deformācijas sakarību anizotropijas novērtēšana, RSA, blīvuma noteikšana).Kristāliskuma pakāpes noteikšana (RSA, blīvuma noteikšana, dilatometrija, ISS, DSC, termomehānika).Kristalizācijas un kušanas procesa kinētikas pētīšana (dilatometrija, DSC, termomehānika, mikroskopija).Kristālisko veidojumu morfoloģijas noskaidrošana (optiskā mikroskopija, SEM, TEM).Kristāliskas fāzes kristāliskā režģa parametru un makromolekulu konformācijas noskaidrošana (ISS, RSA).Raksturīgo temperatūru noteikšana.Stiklošanās temperatūras noteikšana (dilatometrija, termomehānika, DSC).Tecēšanas temperatūras noteikšana (termomehānika).Trausluma temperatūras noteikšana. ( līkņu atkarības no temperatūras analīze).Kušanas un kristalizācijas temperatūru intervāla noskaidrošana (DSC, dilatometrija, termomehānika, optiskā mikroskopija).Destrukcijas temperatūras noteikšana (TG).Ekspluatācijas temperatūru intervāla noteikšana.

Svarīgāko fiziko-mehānisko rādītāju noteikšana.Raksturīgo robežspriegumu vērtību noteikšana: tecēšanas, rekristalizācijas, piespiedu elastības.Stiprības robežsprieguma un tam atbilstošās deformācijas vērtības noteikšana. Atgriezeniskās un paliekošās deformācijas noteikšana.Sagraušanas darba un sagraušanas rakstura noskaidrošana.Šļūdes un sprieguma relaksācijas eksperimentāla noteikšana.Ilgizturības un noguruma novērtēšana.

Polimera kausējuma viskozitātes noteikšana.Kapilārā un rotācijas viskozimetrija.Tecēšanas līkņu (bīdes sprieguma atkarība no bīdes deformācijas ātruma un temperatūras) eksperimentāla noteikšana.

Difūzijas un sorbcijas īpašību noteikšanaDifūzijas, šķīdības un caurlaidības koeficientu vērtību noteikšana izmantojot

caurlaidības un sorbcijas metodes.

50


Literatūra:1. Я. Рабек, Экспериментальные методы в химии ролимеров, Мир, 1983. ч. c.

479, главы 2 - 7, 9 - 15, 20 - 22. ч2. c. 382, главы 26 - 32, 34 - 37.2. D. Campbell, J.R. White. Polymer Characterization. Physical Techniques.

Chapman and Hall Publ., 1991, 362 p. Chapters: 1 - 14.3. L.C. Sawyer, D.T. Grubb. Polymer Microscopy, Chapman and Hall Publ, 1994,

303 p., Chapters: 1, 2, 4, 5.4. R.J. Samuels. Structured Polymer Properties. The Identification, Interpretation and

Application of Crystalline Polymer Structure, Wiley Intersc. Publ., 1974, p. 248, Chapters: 1 -

5. Modern Methods of Polymer Characterization. Ed. G. Barth, J.W. Mays, Wiley Intersc. Publ., 1991, p. 561, Chapters: 9, 11, 12.

6. L.H. Sperling. Introduction to Physical Polymer Science, 2-nd edition, Wiley Intersc. Publ.,1992, p. 594. Chapters: 2 - 6.

7. M. Kalniņš. Polimēru fizikālā ķīmija, Rīga, Zvaigzne, 1988, 242 lpp. Nodaļas: 3, 4, 5, 6.

8. K. Bledzki, T. Spychai. Molekular - gewichtsbestimmung von hochmolekularen stoffen, Hüthig & Wept Verlag, 1991, s. 154.

9. Laboratorium z fizykochemii polimerow. Pod redakcja A. Bledzkego, Szczecin, 1981, s. 207.

Polimēru kompozītu materiāli4) ĶPI 694


Mērķi: Sniegt informāciju par polimēru kompozītu uzbūves un svarīgāko īpašību kopsakaru, par armējošo materiālu iegūšanu un īpašībām, par polimēru kompozītu iegūšanu, īpašībām, priekšrocībām un trūkumiem kā arī izmantošanas iespējām.

Kursa saturs: Ievads. Vispārīgi jēdzieni. Kompozītmateriāla definīcija, svarīgākās pazīmes, klasifikācijas principi. Funkcijas,

kuras pilda matrica un armējošais komponents. Kompozītu dizaina un ražošanas vēsture.

Kompozīta stiprības - deformācijas īpašības Vienā virzienā ar nepārtrauktām šķiedrām stiegrota kompozīta elastības modulis un

stiprības robežspriegums. Vienā virzienā ar nepārtrauktām šķiedrām stiegrota kompozīta sabrukšana slogojot Vienā virzienā ar pārtrauktām šķiedrām stiegrots kompozīts.

51


Stiegrotu kompozītu svarīgāko stiprības – deformācijas rādītāju eksperimentāla noteikšana.

Stiegrotu kompozītu plīšanas stigrība ( fracture toughness) Stiegrotu kompozītu nogurums. Citas stiegrotu kompozītu īpašības Stiegrotu kompozītu termiskā izplešanās. Kompozīta termiskās izplešanās koeficienta

atkarība no matricas un šķiedras termiskās izplešanās koeficienta vērtībām, šķiedras satura un orientācijas matricā.

Stiegrotu kompozītu transporta īpašību (elektriskā vadāmība, siltuma vadāmība, magnētiskā caurlaidība, difūzijas koeficients) atkarība no atbilstošiem šķiedras un matricas rādītājiem un šķiedras satura.

Armējošie materiāli. Dispersie materiāli (pildvielas) Disperso armējošo materiālu (pildvielu) pārstāvji: iegūšana, īpašības, izmantošana Sfēriskie armējošie materiāli (pildvielas): iegūšana, īpašības, izmantošana Plākšņveida armējošie materiāli (pildvielas): iegūšana, īpašības, izmantošana Īsšķiedras, viskeri: iegūšana, īpašības, izmantošana Nepārtrauktās šķiedras: iegūšana, īpašības, izmantošana Polimērkompozīti Polimēru matricas: iegūšana, īpašības, izmantošana Pildīti polimērkompozīti: iegūšana, īpašības, izmantošana Polimērkompozīti uz īsšķiedru un termoreaktīvu polimēru bāzes Polimērkompozīti uz nepārtrauktu šķiedru un termoreaktīvu polimēru bāzes Polimēru maisījumi Slāņainie kompozīti

Slāņainie kompozīti, kurus veido slāņi, kas neiespiežas viens otrāSlāņainie kompozīti, kurus veido slāņi, kas iespiežas viens otrā

HibrīdkompozītiHibrīdkompozītu raksturojums. Atsevišķi hibrīdkompozītu piemēri

Literatūra:1. B.D. Agarwal, L.J. Broutman. Analysis and Performance of Fiber Composites, J.Wiley

& Sons, 1980, 355 pp.2. Ed. H.S. Katz, J.V. Milewski. Handbook of Fillers and Reinforcemets for Plastics, Van

Nostrand Reinhold Company, 1978, 652 pp.3. P.K. Malick, S. Newman. Composite Materials Technology, Hanser Publishers, 1990,

400 pp.4. Под. ред. Д.М. Карпиноса. Композиционные материалы. Справочник. Наукова

Думка, 1985, стр. 5925. W.D. Callister, Jr. Materials Science and Engineering, J.Wiley & Sons, 1997, 852 pp.6. J.F. Schackelford. Introduction to Materials Science, Prentice Hall, 4-th Ed.,1996, 670

pp.7. P.A. Thornton, V.J. Colangelo. Fundamentals of Engineering Materials, Prentice Hall,

1985, 679 pp.

Zinātniskie semināri

52


a. ĶPI 695

Asociētais profesors Mārcis DzenisKursa apjoms: 4 kredītpunkti 64 praktiskais darbsPārbaudes forma: ieskaite

Kursa saturs: Līdzdalība semināros par polimērmateriālu un kompozītmateriālu tehnoloģiju,

struktūru, tās regulēšanu un īpatnībām, materiālu novecošanu un citām aktuālām problēmām. Dalība Polimērmateriālu institūta un fakultātes kolokvijos, RTU starptautiskā zinātniskā vai citā analoģiska līmeņa konferencē ar ziņojumu vai stenda referātu vismaz 2 reizes gadā.

Sagatavošanās kolokvijiem, semināriem, konferencēm u.c. publiskiem zinātniskiem pasākumiem. Tēmas izvēle, eksperimentālo rezultātu apkopošana, rezultātu analīze. Lēmuma pieņemšana par zinātnisko rezultātu izklāsta formu – referātu vai stenda referātu. Uzstāšanās tehniskie līdzekļi un to izvēle.

Referāta plāna izstrādāšana. Grafiskā un tekstuālā materiāla pasniegšanas forma. Ilustratīvā materiāla un referāta sagatavošana.

Stenda referāta sagatavošana. Teksta un grafiskās daļas izvietošana uz planšetes. Kā klausītāja līdzdalība semināros, konferencēs u.c. pasākumos par disertācijas

tematiku. Referātu, stenda referātu un zinātnisko publikāciju analīze. Bakalauru un maģistrantu zinātniskā darba vadīšana, metodiska palīdzība studentu

zinātnisko darbu publicēšanā un referātu sagatavošanā konferencēm, semināriem utt.

Literatūra:1. Zinātniskie un tehniskie žurnāli, mācību un zinātniskās grāmatas, monogrāfijas,

patenti, Internets.

53


Pētnieciskā darba organizācijaĶPĶ 541

b) Profesors Mārtiņš KalniņšKursa apjoms: 2 KP; 32 stundas (16 - lekcijas, 16 - praktiskie darbi)Pārbaudes forma: ieskaite

Mērķi: Dot ieskatu par pētnieciskā darba „virtuvi” tās svarīgākajos līmeņos.

Kursa saturs: Ievads.

Zinātne. Zinātniskā darbība. Pētījums (P). P iezīmes. P komponenti. P klasifikācija. Eksperiments. Paradigma. Zinātnisks paredzējums. Hipotēze.

Pētnieciskā darba veicēji. Pētnieciskajā darbā iesaistīto personu kvalifikācija. Akadēmiskie un zinātniskie grādi, zinātniskie nosaukumi. To piešķiršanas kārtība. Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijā. Zinātnisko darbinieku stāvoklis Latvijā.

Institūcijas, kurās veic zinātnisko darbu. Universitātes, neatkarīgie valsts institūti, firmu pētnieciskās vienības. Zinātniskās darbības prioritārie virzieni Latvijā. To noteikšanas vispārējie principi. RTU un MLĶF vadības struktūra. RTU fakultātes un centri. MLĶF vēsture. MLĶF institūti, katedras un profesoru grupas, zinātniskie kolektīvi. To veikto zinātnisko darbu virzienu raksturojums.Lielie pētnieciskie institūti: RTU NĶI, LU PMI, LU CFI,

Zinātniskā darba organizācija.LR likums „Par zinātnisko darbību”: vispārīgie noteikumi, zinātnieka pienākumi, atbildība un tiesības, zinātniskās darbības organizēšana. Latvijas Zinātnes padome (LZP). LZP kompetence un pienākumi. LZP sastāvs. LZP ekspertu komisijas. Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA). LZA mērķi un uzdevumi, darbības veidi. LZA vēsture. LZA Prezidijs, LZA nodaļas. Ar MLĶF saistītie LZA īsteni un korespondētājlocekļi. Latvijas Tehnoloģiskais centrs. Latvijas tehnoloģiskais parks. Latvijas Zinātnieku savienība. Materiālzinātnes speciālistu asociācijas.

Zinātniskās darbības veidi un finansēšana.Zinātnes un tehnoloģiskās attīstības galvenie indikatori dažām valstīm un Latvijā. Fundamentālo un lietišķo pētījumu, sadarbības projektu, tirgus orientēto projektu pieteikumu iesniegšanas, izvērtēšanas un finansēšanas kārtība. Zinātniskās darbības finansēšanas starptautiskie fondi.RTU fakultāšu zinātniskās darbības finansējums.

Patstāvīgs pētījums.Pētījuma lauka nospraušana. Informācijas avoti. Informācijas fiksēšana, sistematizēšana, glabāšana. Informācijas analīze. Pētījuma mērķu un uzdevumu izvirzīšana. Izmantojamie materiālu, objektu izgatavošanas un pētīšanas metožu klāsta noteikšana. Pētījuma materiālietilpības, laika ietilpības un izmaksu novērtējums.

Pētījumos iegūstamās sakarībasSakarības, kuras iegūst nepārtrauktos un diskrētos mērījumos. „Viena parauga” princips. Polimērmateriālu pētījumos nepieciešamo tehnoloģisko un pētniecisko iekārtu raksturojums. Daži padomi eksperimenta veicējam. Datu grafiska attēlošana. Aproksimācija. Svarīgākie grafiku veidi. Tabulas kā patstāvīgs datu pasniegšanas veids.

54


Pētījumu rezultātu publicēšanaPublicēšanas jēga. Publikāciju veidi. „Zinātniskā” valoda. Grafiku un tabulu noformēšana. Raksts žurnālā. Raksta sastāvdaļas: nosaukums, autori un dati par tiem, kopsavilkums, atslēgvārdi, eksperimentālā daļa, eksperimenta rezultāti un to apspriešana, secinājumi, pateicības, atsauces, paraksti attēliem. Raksta virzība. Referāts konferencē. Stimuli. Noformēšana un pasniegšana. Kāpēc klausītājs uzdod jautājumus? Kā uz tiem atbildēt? Diskusija. Konferencē, kuluāros, presē. Latvijas zinātniskie žurnāli.

AutortiesībasRaksta autora autortiesības. Patents. Izgudrojums. Licence.

ApbalvojumiNobela prēmijas laureāti polimēru jomā. LZA Lielā medaļa. LZA Vārdiskās balvas. LZA Gustava Vanaga balvas medaļa.

Nodarbību noslēguma daļā ikviens no klausītājiem pēc noteikta iepriekš sastādīta grafika publiski prezentē informāciju par sava iecerēto pētījumu (bakalaura darbs, maģistra darbs, cits patstāvīgs pētījums) pēc sekojošas shēmas:

Darba nosaukums Darba autors, zinātniskais vadītājs Studētās literatūras raksturojums Darba mērķis: teorētiskais, praktiskais Darba uzdevumi Izmantojamie materiāli Pētījuma objektu izgatavošanas metodika Izmantojamās pētīšanas metodes Sagaidāmie rezultāti Rezultātu praktiskās izmantošanas metodes Atslēgvārdi

Referents atbild uz jautājumiem. Notiek diskusija par katru darbu.Referents pēc sekmīgas prezentācijas iesniedz informāciju par savu iecerēto pētījumu rakstiskā veidā.

Literatūra:1. Latvijas Republikas Likums „Par zinātnisko darbību”2. LZA un LZP mājas lapas3. RTU un LU mājas lapas4. Zinātnisko institūciju mājas lapas5. Nepublicētie dati (personiskā pieredze)

55


Neorganisko materiālu pētīšanas metodesĶST 601

Section 11.02 Profesors Gundars MežinskisKursa apjoms: 8 KP; (3 stundas lekcijas, 5 stundas laboratorijas darbi)Pārbaudes forma: eksāmens

Kursa saturs: Matemātiskās statistikas metodes. Rentgenstruktūras un rentgenogrāfiskā fāzu analīze. Rentgenspektrālā analīze. Termiskā analīze. Diferenciālā skanējošā kalorimetrija. Elektronu mikroskopija. Skanējošā elektronu mikroskopija. Ožē (Auger) spektroskopija. Emisijas un absorbcijas spektroskopijas metodes. Kodolmagnētiskā rezonanse. Messbauera spektroskopija. Materiālu virsmas pētīšanas metodes.

Literatūra:1. 1. А.Вест. Химия твердого тела. Теория и приложения. ч.1,2. Москва, «Мир«,

1988. 2. У.Уендландт. Термические методы анализа. Москва, «Мир«, 1978. 3. Ромашенко, А.Г.Орлов. Книга для начинающего исследователя химика.

Ленинград, “Химия”, Ленинградское отд., 1987.

Silikātu fizikālā ķīmija12. Pielikums ĶST 602

Section 12.01 Profesors Uldis SedmalisKursa apjoms: 7 KP; (3 stundas lekcijas, 4 stundas laboratorijas darbi)Pārbaudes forma: eksāmens

Kursa saturs: Fāzu līdzsvara diagrammas, to iegūšana un izmantošana. Enantiotropās un monotropās

fāzu pārejas. SiO2 modifikāciju praktiskā pārvērtību diagramma. SiO2 kristaliskās modifikācijas

paaugstināta spiediena apstākļos. Alumīnija savienojumi: hidrīdi, borīdi, karbīdi, nitrīdi, halogenīdi, oksīdi un

hidroksīdi. Cirkonija savienojumi: hidrīdi, borīdi, karbīdi, nitrīdi, oksīdi un hidroksīdi.

56


Badeleīta un cirkona veidošanās zemes garozā un mākslīgās sistēmās. Vienkomponentu sistēmu ar vairākām polimorfām modifikācijām fāzu līdzsvara

stāvokļa diagrammas. Galvenie divkomponentu sistēmas līdzsvara stāvokļa diagrammu tipi. Galvenie trīskomponentu sistēmas līdzsvara stāvokļa diagrammu tipi. Četru un daudzkomponentu sistēmu līdzsvara stāvokļa diagrammas. Cietvielu reakciju 6 periodi pēc Hüttiga. Cietvielu reakciju secību princips. Kalcija

silikātu veidošanās shēma. Cietvielu reakciju kinētika. Jandera, Ginstinga, Bronšteina reakciju kinētikas vienādojumi.

Silikāti kristāliskā stāvoklī. Galvenās jonu-kovalento kristālu struktūru uzbūves likumības. Kristālisko silikātu struktūru pamattipi.

Silikāti šķidrā un stiklveidīgā stāvoklī. Silikātu kausējumu un stiklu kristalizācija. Silikātu īpašības šķidrā un stiklveidīgā stāvoklī.

Silikātu termoķīmija un dažu vispārējo ķīmijas termodinamikas likumu izmantošana silikātu ķīmijā.

Literatūra: 1. U.Sedmalis, I.Šperberga. Augsttemperatūras savienojumu un silikātu fizikālā ķīmija.

Lekciju kurss datorsalikumā, 2000, 93.2. Пащенко А.А. Физическая химия силикатов. Москва, Высш.школа, 1986, 368.

Tradicionālās un jaunās keramikas ķīmija(a) ĶST 603

Section 12.02 Asociētā profesore Gaida-Maruta SedmaleKursa apjoms: 8 KP; (4 stundas lekcijas, 4 stundas laboratorijas darbi)Pārbaudes forma: eksāmens.

Mērķis: Sniegt zināšanas par keramikas materiālu struktūru un īpašībām kopsakarībā ar tās tehnoloģiju.

Kursa saturs: Jaunās un tradicionālās keramikas raksturojums; atšķirības sastāvā un tehnoloģijā. Keramisko materiālu struktūra: atomu (jonu) saistes veidi (atomārie, jonu, citi)

kristālos. Silikātu sistemātika, stabilitātes kritēriji. SiO2 modifikācijas. Amorfā fāze: stikls (struktūra, īpašības), kristāliskā un gāzveida fāzes.

Termoķīmija: termodināmika, fāzu līdzsvars (fāzu likums,diagrammas), kinētika (kušana, kristalizācija),difūzija, reakcijas, saķepšana.

Keramikai svarīgas fāzu līdzsvara sistēmas [K2O, (Na2O, CaO, MgO) - Al2O3 -SiO2, arī citas].

Īpašības: termiskās, mehāniskās, elektriskās, magnētiskās, optiskās, ķīmiskās.

57


Literatūra:1. Salmang-Scholze. Keramik. Teil1. Springler Verlag,1983, 308 S.2. E.Krause, I.Berger u.a. Technologie der Keramik.Band1. VEB Verlag für Bauwesen,

Berlin, 278 S.3. Н.Д.Кингери. Введение в керамику. Изд-во литературы по строительству,

Москва, 1967, 500 стр.4. A.Koller. Structure and Properties of Ceramics. Amsterdam-London-NewYork,

Elsever, 1994, 587 p.

Stiklveidīgu materiālu ķīmija ĶST 604

Section 12.03 Profesors Gundars MežinskisKursa apjoms: 8 KP; (3 stundas lekcijas, 5 stundas laboratorijas darbi)Pārbaudes forma: eksāmens

Kursa saturs: Vielas stiklveida stāvoklis. Viskozitāte un stikla veidošanās process. Kristāliskie savienojumi, kas spēj veidot

stiklu. Stabilizēts stiklveida stāvoklis. Stikla veidošanās un kristalizācija - procesi antagonisti.

Silikātu stiklu struktūra. Temperatūras parādības stiklā. Stikla spēja kristalizēties, tā blīvums, optiskās, elektriskās, mehāniskās un citas

īpašības. Dažādu komponentu ietekme uz silikātu stiklu īpašībām: SiO2, pirmās, otrās, trešās un ceturtās grupas, mainīgas velences un retzemju elementu oksīdi.

Pusvadītāju, fotojūtīgu, optiski caurspīdīgu un citu speciālu stiklu komponenti. Kušņi, dzidrinātāji, miglinātāji un citas svarīgas stikla tehnoloģijā izmantojamas

piedevas. Slāpekli un oglekli saturošo stiklu struktūras īpatnības. Pārklājumu ieguves pamati. Atdalītā procesa zemas siltuma izstarošanas pārklājumi .

Nepārtrauktā procesa arhitektoniska pielietojuma pārklājumi Gaismas viļņvadu un boiaktīvo stiklu ieguves ķīmiskie aspekti.

Literatūra:1. Химическая технология стекла и ситаллов. Под ред. Н.М.Павлушкина.

Стройиздат, Москва, 1983, 432.

2.2. James F. Shackelford. Introduction to Materials Science for Engineers. Prentice-Hall,James F. Shackelford. Introduction to Materials Science for Engineers. Prentice-Hall, Inc. New Jersey. 2000. 877 P.Inc. New Jersey. 2000. 877 P.

3.3. High-Performance Glasses, eds. M.Cable and J.M.Parker (Blackie, Glasgow andHigh-Performance Glasses, eds. M.Cable and J.M.Parker (Blackie, Glasgow and London), 1992. 355 P.London), 1992. 355 P.

58


Saistvielu ķīmija ĶST 605

Section 12.04 Docente Linda KrāģeKursa apjoms: 8 KP; (4 stundas lekcijas, 4 stundas laboratorijas darbi)Pārbaudes forma: eksāmens rakstveidā

13. Pielikums Kursa saturs: Vēsturiskās javu saistvielas. Javu saistvielu klasifikācija. Ģipša saistvielas, izejvielas un iegūšanas process. Kristāliskās fāzes sistēmā CaSO4-

H2O. Celtniecības ģipša cietēšana un izmantošana. Ģipša saistvielu īpašības. Gaisā cietējošie kaļķi. Gaisa kaļķu izejvielas, apdedzināšanas process. Gaisa kaļķu

veldzēšana un cietēšana. Portlandcements, tā izejvielas. Portlandcementa ķīmiskais un mineraloģiskais sastāvs,

tā ietekme uz īpašībām. Portlandcementa moduļi un piesātinājuma koeficients. Portlandcementa klinkera ražošanas paņēmieni. Portlandcementa klinkera apdedzināšana, atdzesēšana un malšana.

Portlandcementa klinkers komponentu līdzsvara diagrammas: sistēmas CaSiO2, CaO-Al2O3, CaO-Fe2O3, CaO-SiO2-Al2O3, CaO-Al2O3-Fe2O3, CaO-SiO2-Al2O3-Fe2O3; sistēmas ar MgO, Na2O, K2O, TiO2, P2O5, Cr2O3, SO3.

Cementa hidratācijas ķīmija: sistēmas C3S-H2O, C2S-H2O, C3A-H2O, C4AF-H2O, C3A-CaSO4-H2O. Na2O un K2O ietekme, Hidratācijas produktu struktūras. Fāzu noteikšana.

Aktīvās minerālās piedevas. Portlandcementa klinkera izstrādājumu korozija. Portlandcementa klinkera īpašības. Portlandcementa paveidi.

Viegli porainie silikātu izstrādājumi, betona un dzelzsbetona izstrādājumi. Prasības portlandcementam:

- fizikālās (saistīšanās sākums, plastiskuma zudums),- ķīmiskās (karsēšanas zudumi, nešķistošais atlikums, sulfātu un hlorīdu

daudzums),- mehāniskās (standarta spiedes stiprība, agrā stiprība).

Literatūra:1. 1. R.Švinka, V.Švinka Silikātu materiālu ķīmija un tehnoloģija. RTU, ĶTF, SMI

mācību grāmata. Rīga, 1997: 1922. M.Avots, J,Eiduks, O.Maksimova et al. Vispārējā silikātu tehnoloģija. Izdevniecība

“Zvaigzne”, Rīga, 1968: 4283. A.A.Πaщeнko, B.П.Cepбин, E.A.Cтapчeckaя Bяжущиe мaтepиaлы. Kиeв: Bыcщa

шkoлa, 1985.-434.

Neorganiskie nemetāliskie pārklājumi(a) ĶST 609

Section 13.02 Asociētā profesore Gaida-Maruta SedmaleKursa apjoms: 7 KP; (3 stundas lekcijas, 4 stundas laboratorijas darbi)

59


Pārbaudes forma: eksāmens.

Mērķis:Sniegt ieskatu par neorganisko nemetālisko pārklājumu veidiem, to ieguvi, īpašībām un pielietošanu

Kursa saturs: Neorganisko pārklājumu dalījums no funkcionālā viedokļa, īss ieskats pārklājumu

vēsturē Stiklveida un stikla kristāliskie pārklājumi: raksturīgās iezīmes, veidošanās Stiklveida un stikla kristālisko pārklājumu fizikālās un ķīmiskās īpašības Parādības kontaktsistēmā pārklājums-substrāts Substrāti (metāls, keramika), to raksturojums Pārklājumu sastāvs, to raksturojums, tehnoloģija Pārklājuma novērtējums konkrētam substrātam

Literatūra:1. Salmang-Scholze. Keramik. Teil1. Springler Verlag,1983, 308 S.2. E.Krause, I.Berger u.a. Technologie der Keramik.Band1. VEB Verlag für Bauwesen,

Berlin, 278 S.3. Н.Д.Кингери. Введение в керамику. Изд-во литературы по строительству,

Москва, 1967, 500 стр.4. A.Koller. Structure and Properties of Ceramics. Amsterdam-London-NewYork,

Elsever, 1994, 587 p.

60


Dabīgo un mākslīgo akmens materiālu korozija un konservācija14. Pielikums ĶST 610

Section 14.01 Docente Linda KrāģeKursa apjoms: 7 KP; (2 stundas lekcijas, 5 stundas laboratorijas darbi)Pārbaudes forma: eksāmens rakstveidā15. Pielikums16. Pielikums Kursa saturs: Dabīgo akmeņu klasifikācija. Noguluma, magmatiskie un metamorfie ieži.

Akmensmateriālu ieguve un pielietojums Latvijā. Celtniecības un dekoratīvo akmensmateriālu īpašības. Fizikālo un ķīmisko īpašību

pētīšanas metodes. Dabīgo un mākslīgo akmens materiālu korozija. Fizikālie, ķīmiskie un bioloģiskie

korozijas procesi, to savstarpējā ietekme. Vides piesārņojuma ietekme un nozīmība, saistība ar akmens materiāla īpašībām, apdares veidu un novietojumu objektā.

Dabīgo un mākslīgo akmens materiālu konservācija un restaurācija: attīrīšana, nostiprināšana, atsāļošana, virsmas apstrāde, pielabošana. Ķīmisko vielu pielietojuma priekšnosacījumi akmens konservācijā.

Pielabojuma javu sastāvu izstrādes priekšnosacījumu. Pielabojuma javu īpašību atbilstības pārbaude.

Literatūra:1. Ashurst J., Dimes F. The Conservation of Building and Decorative Stone. London:

Butterworths Heinemann, Vol.2, 19902. Ashurst J., Ashurst N., Practical Building Conservation. English Heritage Handbook.

Vol.1. Stone Masonry. Gower Technical Press, 1988 (reprinted 1989, 1990)3. Torraca G. Porous Building Materials. Materials Science for Architectural

Conservation. ICCROM, third edition, 1988.

61


(i) Neorganisko un kompozīto materiālu sintēzes metodes1) ĶST 611

Section 16.02Section 16.03 Profesors Gundars MežinskisKursa apjoms: 7 KP; (3 stundas lekcijas, 4 stundas laboratorijas darbi)Pārbaudes forma: eksāmens

Kursa saturs: Neorganisko materiâlu struktūra. Kristāliska un amorfa. Tradicionālās sintēzes metodes. Sola-gēla metode. Biogēnie neorganiskie materiāli. Neorganisko materiālu sintēze ar interkalāciju metodi. Šķidro kristālu metode. Pašizplatošās sintēzes (termītu) metode. Biomimetiskā materiālu sintēzes metode Plazmas izmantošana materiālu sintēzē. Kompozīto materiālu struktūra un sintēzes pamati. Nanomateriālu sintēze un pielietošana

Literatūra:1. Inorganic Materials. 2nd Edition / Eds. D.W.Bruce & D.OHare. John Wiley & Sons.

Chichester-New York-Brisbane-Toronto-Singapure.1997. 593.P.2. Handbook of Nanophase Materials. / Ed. A.N. Goldstein. Marcel Dekker, Inc. New

York, Basel. Hong Kong. 1997. 369.P.3. James A. Jacobs, Thomas F. Kilduff. Engineering Materials Technology. Structures,

Processing, Properties & Selection. Prentice-Hall Internatinal, Inc. New Jersey. 1997. 766 P.

62


Koksnes ķīmija un tehnoloģija1) ĶVĶ 601

a) Associētais profesors Valdis EgleKursa apjoms: 15 KP; 48 stundasPārbaudes forma: ieskaite, eksāmens

Kursa saturs: Koksnes uzbūve. Kīmiskais sastāvs, fizikālās īpašības. Celulozes uzbūve un īpašības. Sorbcijas un uzbriešanas īpatnības. Celulozes oksidēšanās. Alkilcelulozes veidošanās un reakcijas ar sārmiem. Celulozes šķīdumi. Ksantogenāti. Celulozes esteri un ēteri. Celulozes īpašību modifikācija. Hemiceluloze. Pektīnvielas. Lignīns. Sveķi. Koksnes hidrolīze un termiskā sadalīšanās.

Literatūra:1. Никитин Н.И. Химия древесины и целлюлозы. М.-Л., изд АН СССР, 1992.

Zinātniskie semināri

a. ĶVĶ604

Profesors Valdis KamparsKursa apjoms: 4 kredītpunkti 64 praktiskais darbsPārbaudes forma: ieskaite

Kursa saturs: Zinātniskie semināri par neorganiskās, analītiskās, fizikālās un organiskās ķīmijas,

modernās organiskās sintēzes un ķīmijas tehnoloģijas sasniegumiem.

63


Literatūra:1. Mācību grāmatas, jaunākie zinātniskie žurnāli, datu bāzes Beilstein Crossfire, SCI u.c.,

kas pieejami LAB, OSI un RTU bibliotēkās2. Žurnāls "Chemical Education" (pieejams LAB).

Pedagoģiskā prakse specialitātē

b. ĶVĶ605

Profesors Valdis KamparsKursa apjoms: 4 kredītpunkti 64 praktiskais darbsPārbaudes forma: ieskaite

Kursa saturs: Praktiskas pedagoģiskas iemaņas vadot laboratorijas darbus ķīmijas priekšmetos RTU

bakalaura līmeņa studentu grupām. Laboratorijas darbu vadīšana ietver teorētiskās konsultācijas un kolokviju pieņemšanu, kā arī darba izpildes iemaņu apmācību.

Degvielu tehnoloģija ĶVĶ 610

Profesors Valdis KamparsKursa apjoms: 15 KP; 240 stundas (80 st. lekcijas, 80 st. praktiskais darbs, 80 st. laboratorijas darbi) Pārbaudes formas: eksāmens

Kursa saturs:

Ogles. Sintētiskās degvielas no oglēm. Lurdži, virstošā slāņa un aktivizētās plūsmas gazifikācijas reaktori. Sašķidrināšana. Fišera-Tropša process. FT tehnoloģijas reaktori. Tieša ogļu sašķidrināšana. Ķīmikālijas no oglēm. Kombinētie cikli. Integrētais gazifikācijas kombinētais cikls (IGCC).

Nafta. Naftas pārstrāde. Vieglo parafīnu un olefīnu ieguve (C3, C4) alternatīvo degvielu un skābekli saturošu degvielu piedevu ražošanai. Plūstoša (pulverizēta) katalizatora krekinga (FCC) benzīns. Reformulētu degvielu ražošana.

Dabas gāzes konversijas procesi. Sintēzes gāzes ražošana metānu daļēji oksidējot. Metanola un Fišera-Tropša šķidrumu ražošana. Tieša dabas gāzes konversija šķidrā degvielā.

Alternatīvo degvielu ražošana. Biomasas gasificētāji. Pirolīze. Degvielas etanola ražošana. Biodegvielas no augu eļļām un taukiem. Transesterifikācijas tehnoloģijas. Biodīzelis.

Degvielu uzglabāšana. Vides aizsardzības aspekti. Ūdeņraža enerģētika.

64


Literatūra:

1. Schobert H.H..The Energy Source of the Past and Future, ACS, Washington, 1987, p.298;

2. Maples R.E. Petroleum Refinery Process Economics, PWPC, Tulsa, 1993, p. 371;3. Marshall E.L., Owen K. Motor Gasoline, 1995, RSC, Cornwall,1995, p.282;4. Saha.B.D. and Woodward J.(editors). Fuels and chemicals from biomas, ACS

Symposium series 666, Washington, 1997, p.356;5. Gunstone F.D. and Hamilton R.J. (editors). Oleochemical manufacture and

applications. CRC Press, 2001, p.325;6. Diaz A.F. and Drogas D.L. Oxygenates in gasoline. Environmental aspects, ACS

Symposium series 799, Washington, 2001, p.310;

Ķīmijas tehnoloģijas procesi un aparātiĶVT 666

Docents Jurijs OzoliņšKursa apjoms: 11 KP; 176 stundas (64 st. lekcijas, 112 st. praktiskais darbs) Pārbaudes formas: ieskaite, eksāmens

Mērķi:Padziļināti iepazīstināt doktorantus ar atsevišķiem ķīmiskās tehnoloģijas procesiem un aparātiem.

Kursa saturs: Ķīmiskās tehnoloģijas procesu teorētiskie pamati.

Masas nezūdamības likums, materiālās bilances vienādojums. Enerģijas nezūdamībasMasas nezūdamības likums, materiālās bilances vienādojums. Enerģijas nezūdamības likums, enerģētiskās bilances vienādojums. Līdzsvara likumi, fāzu likums, līdzsvaralikums, enerģētiskās bilances vienādojums. Līdzsvara likumi, fāzu likums, līdzsvara vienādojums un līdzsvara līknes. Impulsa, enerģijas un masas pārneses likumi.vienādojums un līdzsvara līknes. Impulsa, enerģijas un masas pārneses likumi. Plūsmas galvenie raksturojumi. Pārneses procesu pamatvienādojumi. Ķīmiski –Plūsmas galvenie raksturojumi. Pārneses procesu pamatvienādojumi. Ķīmiski – tehnoloģisko procesu modelēšana, līdzības teorija. tehnoloģisko procesu modelēšana, līdzības teorija.

Mehāniskie procesi.Mehāniskie procesi.Cietu vielu drupināšana un smalcināšana. Smalcināšanai nepieciešamās enerģijasCietu vielu drupināšana un smalcināšana. Smalcināšanai nepieciešamās enerģijas noteikšana, smalcināšanas iekārtas. Cietu materiālu šķirošana, dozēšana, sajaukšana unnoteikšana, smalcināšanas iekārtas. Cietu materiālu šķirošana, dozēšana, sajaukšana un transportēšana. transportēšana.

Hidromehāniskie procesi un aparāti.Hidromehāniskie procesi un aparāti.Svarīgākie pielietojamās hidraulikas jautājumi ķīmiskās tehnoloģijas procesos unSvarīgākie pielietojamās hidraulikas jautājumi ķīmiskās tehnoloģijas procesos un aparātos. Maisīšana un sajaukšana. Maisīšana šķidrā vidē, maisītāju pamatveidi,aparātos. Maisīšana un sajaukšana. Maisīšana šķidrā vidē, maisītāju pamatveidi, maisīšanai nepieciešamās enerģijas noteikšana. Neviendabīgo sistēmu sadalīšanasmaisīšanai nepieciešamās enerģijas noteikšana. Neviendabīgo sistēmu sadalīšanas hidromehāniskās metodes. Gāzveida neviendabīgo sistēmu sadalīšana. Mehāniskā,hidromehāniskās metodes. Gāzveida neviendabīgo sistēmu sadalīšana. Mehāniskā, elektriskā un slapjā gāzveida sistēmu sadalīšana. Dispersās sistēmas ar šķidru vidi,elektriskā un slapjā gāzveida sistēmu sadalīšana. Dispersās sistēmas ar šķidru vidi, šķidru neviendabīgu sistēmu sadalīšana. Iekārtas un aparātu aprēķins.šķidru neviendabīgu sistēmu sadalīšana. Iekārtas un aparātu aprēķins.

Siltuma apmaiņas procesi un aparāti ķīmiskajā tehnoloģijā. Siltuma apmaiņas procesi un aparāti ķīmiskajā tehnoloģijā. Siltuma vadīšana stacionārā režīmā, siltuma vadīšanas diferenciālvienādojums un tāSiltuma vadīšana stacionārā režīmā, siltuma vadīšanas diferenciālvienādojums un tā praktiskā pielietošana. Siltuma apmaiņa konvekcijā. Furjē – Kirhofapraktiskā pielietošana. Siltuma apmaiņa konvekcijā. Furjē – Kirhofa diferenciālvienādojums. Siltuma līdzība, siltuma apmaiņas galvenie līdzības kritēriji.diferenciālvienādojums. Siltuma līdzība, siltuma apmaiņas galvenie līdzības kritēriji. Atsevišķi siltuma atdeves gadījumi, siltuma atdeves koeficienta noteikšana. SiltumaAtsevišķi siltuma atdeves gadījumi, siltuma atdeves koeficienta noteikšana. Siltuma

65


pāreja, siltuma pāreja nemainīgā temperatūrā. Siltuma pāreja mainīgā temperatūrā,pāreja, siltuma pāreja nemainīgā temperatūrā. Siltuma pāreja mainīgā temperatūrā, vidējā temperatūras diference dažādos materiālo plūsmu organizācijas gadījumos.vidējā temperatūras diference dažādos materiālo plūsmu organizācijas gadījumos. Ķīmisko iekārtu un aparātu rūpnieciskie sildīšanas un dzesēšanas veidi.Ķīmisko iekārtu un aparātu rūpnieciskie sildīšanas un dzesēšanas veidi. Siltumapmaiņas aparāti un to aprēķinu metodes. Siltumapmaiņas aparāti un to aprēķinu metodes.

Cietu vielu reakcijas.Reakcijas starp cietu vielu komponentēm. Reakcijas starp cietu vielu un gāzi. Materiālu ieguve sadalīšanās un dehidratācijas reakcijās.Interkalācijas reakcijas neorganisku un organisku materiālu ieguvē.Interkalācijas reakcijas neorganisku un organisku materiālu ieguvē.

Cietu vielu sintēze no gāzes fāzes.Teorētiskie pamataspekti, iekārtas un praktiskie piemēri.Vielas transports ķīmiskās iztvaikošanas procesā. Halogēnlampas. Aerosolu procesi.

Cietu vielu ieguve no šķīdumiem un kausējuma.Stikls. Izgulsnēšana no šķīdumiem. Biogēnā sintēze un biomineralizācija. Solvotermālie procesi. Solu-gēlu procesi.

Neorganiskie polimēri - iegūšana un modifikācija.Pamatnostādnes. Polisiloksāni, polifosfazēni, polisilāni, polikarbosilāni, polisilazāni un citi neorganiskie polimēri.

Poraini materiāli un to iegūšana. Porainu materiālu iegūšanas tehnoloģijas. Aerogēli. Mikro- un mezoporainu materiālu tehnoloģija.

Nanostrukturētu materiālu ķīmiskā tehnoloģija un īpašības.Vien- un daudzslāņu nanopārklājumi. Nanodaļiņu un nanokristālisku materiālu iegūšana.

Literatūra:

1) L.Osipovs. Ķīmijas tehnoloģijas pamatprocesi un aparāti. Rīga: Zvaigzne, 1991. - 680 lpp.

2) K.Pavlovs, P.Romankovs, A.Noskovs. Piemēri un uzdevumi ķīmiskās tehnoloģijas procesu un aparātu kursā. 10-ais pārstrādātais un papild. izd. – Ļeņingrada: Ķīmija, 1987. – 576 lpp. (krievu valodā).

3) R.Drake et.a. Recent advances in the chemistry of siloxane polymers and copolymers, in the chemistry of Organic Siliocon Compounds, Wiley, 1998, p. 2217 – 2244.

4) H.S.Nalwa. Handbook of Nanostructured Materials and Nanotechnology, Academic Press, 1999.

5) U.Schubert, N.Husing, Chemical Technologies of Materials, Wiley-VCH, 2000, pp. 396.

Ķīmijas tehnoloģijas teorētiskie pamati2) ĶVT 662

i. Docents Ilo DreijersKursa apjoms: 15KP; 64 stundas lekcijas, 176 stundas praktiskie darbi

66


Pārbaudes forma: ieskaite, eksāmens

Kursa saturs: Stacionāro procesu bilances un lineāru vienādojumu sistēmu risināšana. Nestacionāro procesu modeļi un diferenciālie vienādojumi. Uzturēšanās laika sadalījums un operātoru rēķini. Stohastiskie procesi, Markova ķēdes. Matemātiskās fizikas vienādojumi. Tehnoloģiskās un informācijas plūsmu shēmas un grafu teorija. Optimizācijas metodes.

Literatūra:Literatūra:

1. Dreijers, P. Vītols. Ķīmijas tehnoloģijas procesu teorijas pamati. - Rīga.: Zvaigzne, 1986.- 228 lpp.

2. Dreijers, I. Riekstiņa. Inženierķīmiskie modeļi un skaitliskās metodes. R.:1996. 135 lpp.

Procesi un aparāti (izmeklētas nodaļas)ĶVT 663

ii. Docents Ilo DreijersKursa apjoms: 15KP; 64 stundas lekcijas, 176 stundas praktiskie darbiPārbaudes forma: ieskaite, eksāmens

Kursa saturs: Hidraulika un hidrauliskie aparāti. Pārneses procesi (moments, siltums, masa). Siltuma un masu apmaiņas procesu aparatūras realizācija. Ķīmiskie procesi un reaktori. Neviendabīgo sistēmu modelēšana un sadalīšana.

Literatūra:1. Osipovs L. Ķìmijas tehnoloģijas pamatprocesi un aparāti: Māc.grām.- R.: Zvaigzne,

1991.-680 lpp.2. Osipovs L. Ķìmijas tehnoloģijas pamatprocesi un aparāti: D.1-2 R., LVI,1962 - 19683. Касаткин А.Г. Основные процессы и аппараты химической технологии. Изд. 9-е,

-М.: Химия, 1973.-750c.

Vides tehnoloģija (izmeklētas nodaļas)ĶVT 665

Docents Juris MālersKursa apjoms: 15KP; 64 stundas lekcijas, 176 stundas praktiskie darbiPārbaudes forma: ieskaite, eksāmens

67


Kursa saturs: Atmosfēras aizsardzība. Gāzu attīrīšana no sēra dioksīda, sērūdeņraža, slāpekļa

oksīdiem un oglekļa dioksīda ar absorbcijas un adsorbcijas metodēm. Katalitiskas un termiskas metodes gazu attīrīšanai no slāpekļa oksīdiem, sēra dioksīda, oglekļa oksīda un orgāniskiem savienojumiem.

Hidrosfēras aizsardzība. Ķīmiskas metodes notekūdeņu attīrīšanai: neitralizācija, oksidēšana un reducēšana, smago metālu jonu izdalīšana no notekūdeņiem. Fizikāli – ķīmiskās metodes notekūdeņu attīrīšanai: atgriezeniskās osmozes un ultra- filtrācijas metodes.

Termiskās metodes notekūdeņu attīrīšanai: notekūdeņu iekoncentrēšana, vielu izdalīšana no koncentrētiem šķīdumiem.

Litosfēras aizsardzība no rūpnieciskā piesārņojuma, atkritumu pārstrāde un utilizācija. Cieto atkritumu avoti un klasifikācija. Bīstamie rūpnieciskie atkritumi. Atkritumu pārstrādes tehnoloģijas (bioloģiskās, termiskās). Atkritumu pārstrāde izejvielu atgūšanai. Atkritumu ilgtermiņa apglabāšana.

Grunts un gruntsūdeņu attīrīšana. In-situ un on-site fizikālās piesārņotas grunts attīrīšanas tehnoloģijas. Nedestruktīvas ķīmiskās piesārņotas grunts attīrīšanas tehnoloģijas. Nedestruktīvas termiskās apstrādes tehnoloģijas. Ex-situ ķīmiski piesārņotu gruntsūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas. In-situ ķīmiski piesārņotu gruntsūdeņu apstrādes metodes. Tehnoloģiju ekoefektivitātes novērtējums. Piesārņotu gruntsūdeņu un grunts attīrīšanas projektu izstrāde.

Riski un bīstamība. Attīrīšanas tehnoloģiju novērtējums pēc to drošības un bīstamības cilvēka veselībai. Dažādu tehnoloģiju efektivitātes novērtējums pēc paliekošā kaitējuma videi.

Literatūra:1. A.I.Rodionovs, V.N.Kļušins, N.S.Toročešņikovs. Apkārtējās vides aizsardzības

tehnika. M.: Ķīmija. 1989.- 319 lpp., (krievu val.).2. A.I.Rodionovs, J.P.Kuzņecovs, V.V.Zenkovs, G.S.Solovjovs. Iekārtas un aprīkojums

biosfēras aizsardzībai no rūpnieciskajiem izmešiem. M.: Ķīmija. 1985.- 352 lpp., (krievu val.).

3. L.Osipovs. Ķīmijas tehnoloģijas pamatprocesi un aparāti. Rīga: Zvaigzne. 1991.- 680 lpp.

4. H.S.Peavy, D.R.Rowe, G.Tchobanoglous. Environmental Engineering. McGraw – Hill Publishing Company, 1985.- 699 p.

5. B.Bretšnaiders, I.Kurfirsts. Gaisa baseina aizsardzība no piesārņojuma. Ļeņingrada: Ķīmija. 1989.- 288 lpp.

6. Atkritumu saimniecības pamati. Latvijas atkritumu saimniecības asociācija. Rīga: Preses nams. 1998.- 159 lpp.

7. M.L.Davis, D.A.Cornwell. Introduction to Environmental Engineering. McGraw-Hill Publishing Company, 1991.- 822 p.

8. Evan K. Nyer. Groundwater Treatment Technology. New York: Van Nostrand Reinhold, 1992. – 306 p.

9. Evan K. Nyer. Practical Technique for Groundwater and Soil Remidiation. Lewis Publishers. 1992. – 214 p.

68


10. Hazardous Waste Site Remediation. The Engineers Perspective. – O’Brien & Gere Engineers, Inc., Van Nostrand Reinhold. 1995. – 422 p.

11. Nelson L. Nemerow, Avijit Dasgupta. Industrial and Hazardous Waste Treatment. Van Nostrand Reinhold, 1991. – 743 p.

12. G.Tchobanoglous, H. Theisen, S. A.Vigil. Integrated Solid Waste Management. McGraw-Hill Inc., 1993. – 978 p.

13. Pazemes ūdeņu aizsardzība. Aut. kol., Rīga: Gandrs, 1997. – 462 lpp.14. Gabriel Bitton. Formula Handbook for Environmental Engineers and Scientists. New

York: Jhon Wiley & Sons, Inc., 1998. – 292 p.15. G.Tchobanoglous, F.L.burton. Wastewater Engineering. Treatment, Disposal and

Reuse. 3rd edition, McGraw-Hill, Inc., 1991. – 1334 p.

5. PIELIKUMS

17. Pielikums Akadēmiskā personāla Akadēmiskā personāla dzīves aprakstidzīves apraksti

69


Dzīves un darba gājums

Vārds, uzvārds: Līga BĒRZIŅA

Dzimšanas gads un datums: 1951.gada 18.marts

Akadēmskā kvalifikācija: Tehnisko zinātņu kandidāte (1989), Inženierzinātņu doktore (1992) Silikātu un augsttemperatūras nemetālisku materiālu tehnoloģijā

Disertācijas tēma: Stiklakeramika uz fosforu saturošu sistēmu bāzes.

Akadēmiskā izglītība:Kopš 1974. RPI Ķīmijas fakultātes Silikātu tehnoloģijas katedras laborante,

vecākā laborante, jaunākā zinātniskā līdzstrādniece, laboratorijas vadītāja, Biomateriālu zinātniski pētnieciskās laboratorijas vadošā pētniece

1979. - 1983. Neklātienes aspirantūra Rīgas Politehniskā institūta (RPI) silikātu un augsttemperatūras nemetālisko materiālu tehnoloģijas specialitātē

1974. Inženiera ķīmiķa tehnologa kvalifikācija keramikas un ugunsizturīgo materiālu specialitātē

1969. - 1974. Studijas RPI Ķīmijas fakultātes Silikātu tehnoloģijas katedrā

.Zinātniskās intereses: Stikla un keramikas ķīmija un tehnoloģija. Biokeramiskie

materiāli un to izmantošana medicīnā.

Zinātniskās aktivitātes: Zinātniskās pētniecības projekti:

Kopš 2002 Zinātniskās sadarbības projekta: “Materiāli Latvijas tautsaimniecībai: tehnoloģiju izstrāde, īpašību izpēte, projektēšana, racionālas izmantošanas pamatprincipu izstrāde” sadaļas "Biomateriāli un medicīnas jaunās tehnoloģijas" atbildīgā izpildītāja.

Kopš 2001 LPZ granta "Biokeramikas sīkstruktūras mērķtiecīga izmaiņa biofunkcionalitātes nodrošināšanai” vadītāja

1996-2001 Valstiskās nozīmes programmas "Biomateriālu un medicīnas jaunās tehnoloģijas" atbildīgā izpildītāja.

1996-2000 "Fāžu un robežvirsmu veidošanās procesu izpēte jaunu funkcionālu daudzkomponentu biokeramisku materiālu sintēzē" LPZ granta vadītāja.

1994.-1996 "Biokeramikas bioaktivitātes pārbaudes metožu izstrāde" LZP granta vadītāja.

1993.-1994 "Hidroksilapatīta implantātmateriālu pārbaudes metodes un Latvijas standarta izstrāde" projekta vadītāja.

1990. - 1993 "Augsttemperatūras stiklveida materiāli, to iegūšana, struktūra un īpašības” LZP granta atbildīgā izpildītāja

70


Stažēšanās un piedalīšanās starptautiskos kongresos, simpozijos un biedrībās:

2002 Eiropas biomateriālu biedrības konference, Barselonā, SpānijaKopš 2001 Regulāra piedalīšanās UNIDO rīkotajos starptautiskajos

treniņkursos par keramikas izstrādājumu jauno tehnoloģiju un kompjūtermodelēšanu. Saņemts sertifikāts “Computer Aided Materials Engineering and Prototyping” 2001.g. novembrī.

2001 Stažēšanās Fridriha Šillera Jēnas universitātē Vācijā, DAAD stipendija.

2001 Datorzinību kursi. Saņemts sertifikāts A/s Datorzinību centrs 2001 EMRS “Spring Meeting”, Strasbūrā, Francija2001 EURESCO konference”Degradation of Biomaterials”, San Feliu,

Spānija2001 Eiropas biomateriālu biedrības konference, Londonā, Anglija1999 6-tā Eiropas Keramikas biedrības konference un izstāde,

Braitonā, Anglija1999 Eiropas Keramikas Biedrības, Latvijas Materiālu Pētīšanas

Biedrības starptautiskā semināra Nogulumieži keramikas tehnoloģijā” organizatore un dalībniece, Rīga, Latvija

1999 Starptautiskie kursi interventionālā kardioloģijā, saņemts sertifikāts “Coronary pressure measurements, ivus and small vessel disease”

1998 Eiropas Biomateriālu Biedrības, Latvijas Materiālu Pētīšanas Biedrības, RSU, RTU starptautiskais seminārs “Jaunu biomateriālu izstrāde un pētniecība - jaunas tehnoloģijas bioloģijā un medicīnā” organizatore un dalībniece, Rīga

Kopš 1997 ECerS žurnāla "Journal of the European Ceramic Society" redkolēģijas locekle.

1996 10th Nordic-Baltic Conference on Biomedical Engineering, Tampere - Somija.

1996 Nordic Ceramic 96 , Porsgruna - Norvēģija.1995 Eiropas Keramikas biedrības 4.konference , Ricione- ItālijaKopš 1995 Eiropas Keramikas biedrības (E.Cer.S.) Padomes locekle.Kopš 1995 Biomateriālu standartu Latvijas Tehniskās Komitejas

priekšsēdētājaKopš 1994 Latvijas Materiālu Pētīšanas biedrības biedre.1995 COMETT treniņkurss "Elementu mikroanalīze cietu vielu

kvalitātes nodrošināšanai", Vācija.1994 EUREKA NPC - NIP sēde, Budapešta.1994 7-ais starptautiskais simpozijs "Keramika medicīnā", Turku.1992 4-ais Pasaules Biomateriālu kongress, Berlīne.1991 II PSRS Keramikas biedrības kongress, Maskava .

Zinātniskās publikācijas: publicēti 65 zinātniski raksti.

Mācību darbs:

71


Kopš 1996. Jaunas maģistru studiju programmas "Biomateriālu ķīmija un tehnoloģija” vadītāja. Lekciju kursi maģistru studiju programmā: Biomateriālu tehnoloģijas pamati Biokeramika un tehnoloģija Biomateriālu pārbaudes in vitro Biokeramika Biomateriālu standarti Biomateriālu tehnoloģija

Kopš 1995. Lekciju kursi "Biokeramika", "Materiālu bioloģiskā savietojamība" inženieru studiju programmām.

Kopš 1995. Maģistru zinātniskā darba vadītāja.1994. EC TEMPUS JEP 4962 stipendiāte, Itālija, 1 mēnesis ,

stažēšanās vadošajos keramikas pētniecības, ražošanas, kvalitātes kontroles un mācību centros Padujā, Venēcijā, Faenzā, Boloņā un Romā.

1994. EC TEMPUS individuālais grants IMG - 93 LV - 1031, Vācija, 1 mēnesis, stažēšanās Fridriha-Aleksandra Erlangenas-Nirnbergas universitātes Materiālzinātņu institūta Stikla un keramikas nodaļā, vad. prof.H.J.Oels un RWTH Aachen Materiālu mācības institūta Stikla un keramikas nodaļā, vad. prof. G.Ondračeks.

Kopš 1992 RTU docente (stundu slodze).Kopš 1991 Doktorantu zinātnisko darbu vadītājaKopš 1988 10 diplomdarbu vadītāja.

Starptautiskā sadarbība:1994-2000 EK projekta EUREKA 294 "Biomateriāli" atbildīgā izpildītāja

(projekta partnervalstis: Vācija; Latvija; Itālija; Maķedonija; Grieķija; Serbija).

1994-1999

1996-20002000-2003

EK 4.ietvara programmas COPERNICUS projekta "Kaitīgu rūpniecisko atkritumu attīrīšana un izmantošana, stikla keramisko materiālu ar multibarjerstruktūru izstrāde” atbildīgā izpildītāja (partnervalstis: Vācija, Latvija, Polija, Ukraina).Latvijas – Vācijas bilaterālā pētniecības projekta “Sekundāro izejvielu ieguve no Latvijas minerāliem rūpnieciskiem atkritumiem” atbildīgā izpildītājaLatvijas – Vācijas bilaterālā pētniecības projekta “Elektrovadoša titānu saturoša keramika bioloģiskam un tehniskam pielietojumam” atbildīgā izpildītāja

2001-2004

2002- 2005

EK 5.ietvara programmas INCO COPERNICUS projekta "Rūpniecisko atkritumu reciklings un to kaitīgo komponentu iestrāde radioaktīvā starojuma aizsargmateriālos" atbildīgā izpildītāja (partnervalstis: Vācija, Latvija, Anglija, Krievija, Ukraina, Kazahija, Uzbekija). EK 5.ietvara programmas INCO COPERNICUS 2 projekta "Dabas aizsardzība Balkānu valstīs: rūpniecisko minerālo atkritumu izmantošana ūdens attīrīšanas sistēmās un atkritumu novietņu rekultivizācija" atbildīgā izpildītāja (partnervalstis:

72


Vācija, Latvija, Maķedonija, Horvātija, Bosnija, Serbija).


Vārds, uzvārds: Rūdolfs CIMDIŅŠDzimšanas gads: 1947. gada 17. aprīlis.Akadēmiskā kvalifikācija: tehnisko zinātņu kandidāts (1989) silikātu un grūti kūstošu

nemetālisku materiālu tehnoloģijā, inženierzinātņu doktors (1992).

Disertācijas tēma: Karstumizturīgi stikla pārklājumi niobija un dzelzs sakausējumiem.

Akadēmiskā izglītība un darba pieredze:1967 - 1972 Latvijas Valsts Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes

students. Specialitāte- fiziķis.Kopš 1972 Rīgas Politehniskā institūta, (kopš 1990.gada - RTU), Ķīmijas

tehnoloģijas fakultātes, Silikātu tehnoloģijas katedras vecākais inženieris, grupas vadītājs, zinātniskais līdzstrādnieks, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, vadošais pētnieks, docents, asociētais profesors. Biomateriālu zinātniski pētnieciskās laboratorijas (1995.g) un Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedras (2002.g) vadītājs.

1972 - 1991 PSRS Zinātniski rūpnieciskās apvienības "ENERĢIJA" 16 projektu par karstumizturīgu, elektroizolējošu un radiācijas izturīgu stiklveida pārklājumu izstrādi kosmiskiem aparātiem vadītājs vai atbildīgais izpildītājs.

1984 - 1990 Jaunās tehnoloģijas ieviestas ražošanā: - Suhumi fizikāli-tehniskajā institūtā; - Viļņas radiobūves ražošanas apvienībā; - Maskavas zinātniski rūpnieciskajā apvienībā "Enerģija"; - Rīgas specializētajā magnētiskās hidrodinamikas konstruktoru birojā.

1984 - 1985 LPSR Būvmateriālu ministrijas pasūtījuma projekts par siltumatstarojošu stiklu izstrādi. Izstrāde ieviesta ražošanā Ogres būvplastmasu rūpnīcā.

1991 - 1995 LZP granta "Bioaktīvās keramikas implantu sintēze un pielietošana mutes un sejas - žokļu ķirurģijā" vadītājs.

1994 - 1995 LR IZM zinātniskā projekta "Bioaktīvie pārklājumi porainiem keramiskiem implantiem, kompleksi pētījumi biosistēmā implantāts - kauls" vadītājs.

1996 - 2001 Valsts nozīmes zinātniskās pētniecības programmas “Biomateriālu un medicīnas jaunās tehnoloģijas” vadītājs.

Kopš 1996 SIA “BIOTRONIK Baltija” - medicīnas tehnisko un zinātnisko iekārtu un materiālu ražošanas un realizācijas uzņēmuma dibinātājs un vadītājs.

1996 - 2000 LZP granta "Fāzu un robežvirsmu veidošanas procesu izpēte jaunu funkcionālu daudzkomponentu biokeramisku materiālu sintēzē"

73


atbildīgais izpildītājs.1997-1998 LR IZM tirgus orientēto pētījumu projekta “EUREKA - 294 Latvijā”

vadītājs.Kopš 2001 LPZ granta " Biokeramikas sīkstruktūras mērķtiecīga izmaiņa

biofunkcionalitātes nodrošināšanai” atbildīgais izpildītājs.Kopš 2002 Zinātniskās sadrbības projekta: “Materiāli Latvijas tautsaimniecībai:

tehnoloģiju izstrāde, īpašību izpēte, projektēšana, racionālas izmantošanas pamatprincipu izstrāde” sadaļas "Biomateriāli un medicīnas jaunās tehnoloģijas" vadītājs.

Kvalifikācijas celšana:1992 Biznesa administrācijas vasaras skola - Pacifika Luterāņu

Universitāte, Vašingtonas štats, ASV (organizēta RTU).1990, 1994 Stažēšanās (1 mēnesis) RWTH Aachen Stikla un keramikas katedrā

(vadītājs Prof. G.Ondračeks) un Materiālu zinātnes institūtā (vadītājs ProfE.Lugšaiders), Vācija.

1994 Stažēšanās (1 mēnesis) Fridriha - Aleksandra Erlangenas - Nirnbergas universitātes Materiālzinātņu institūtā Stikla un keramikas nodaïā (vadītājs Prof. H.J.Oels), Vācija.

1995 EK Programmas COMETT kvalifikācijas kursi (1 mēnesis) "Elementu mikroanalīze cietu vielu kvalitātes nodrošināšanā" Kristiāna - Albrehta Universitātē Ķīlē, Berlīnes Tehniskā universitātē, Vācija.

1995 Stažēšanās (1 mēnesis) Itālijas vadošajos keramikas pētniecības, ražošanas un kvalitātes kontroles centros Faenzā, Boloņā, Venēcijā, Padujā un Romā.

1998 Stažēšanās (1 mēnesis) Helsinku Tehniskā universitātē un Turku universitātē Ķīmijas Tehnoloģijas fakultātē (vadītāji - Prof.K.Karlsons un Prof. A.Uli-Yrpo), Somija.

2001-2003 EK Marijas Kirī stipendiāts Fr.Šillera Jēnas universitātē, Vacijā

Mācību un pedagoģiskais darbs:Kopš 1985 diplomdarbu vadītājs vai konsultants: RTU RSTF Radioelektroniskās

aparatūras konstruēšanas un tehnoloģijas katedrā (3 diplomdarbi), ĶTF Silikātu tehnoloģijas katedrā (5 diplomdarbi) un IEF Ārējo ekonomisko sakaru un tautsaimniecības vadīšanas katedrā (1 diplomdarbs), Maincas universitātes (Vācija) Materiālu virsmas fizikas katedras diplomanda darba vadītājs RTU

Kopš 1993 Organizators 10 maģistrantu un doktorantu mācību praksēm Itālijā, Zviedrijā, Somijā, Vācijā un Čehijā

Kopš 1994 RTU docents1994 – 1995 Lekciju kursi RSU maģistrantiem un rezidentiem “Biomateriāli” un

“Biomateriālu tehnoloģijas”, 2 maģistru darbu vadītājs RSU1994 EK Tempus individuālais grants IMG – 93 LV – 1031, Keramikas un

stikla tehnoloģiju mācību programmu studijas Vācijas augstskolās, 1 mēnesis

1994 EK Tempus JEP 4962 stipendiāts Padovas un Boloņas universitātēs Itālijā

74


Keramikas izglītības programmu studijas Itālijas augstskolās, 1 mēnesis

Kopš 1995 Eiropas keramikas biedrības (E.Cer.S.) Izglītības darba grupas dalībnieks

Kopš 1995 Latvijas Materiālu Pētīšanas biedrības pārstāvis Baltijas darba grupā “Vienotu materiālu mācības programmu izstrāde un to integrācija Eiropas augstskolās”

Kopš 1996 RTU MLĶF maģistru studiju programmas “Biomateriālu ķīmija un tehnoloģija” vadītājsLekciju kursi RTU MLĶF maģistrantiem un doktorandiem sekojošos mācību priekšmetos: Biopārklājumu tehnoloģija Materiālmācība Cietu vielu elementu mikroanalīzes metodes Metāla implanti Implantu pārklājumi un tehnoloģija Implantu formu veidošanas tehnoloģija

Ielūguma lekcijas: 1993 “Biokeramikas pētniecība Latvijā”, Reinas-Vestfāles augstākā tehniskā

skola, Materiālu zinātnes institūts, Aachen, Vācija.1994

1997

“Kalcija fosfātu stiklakeramikas biomateriāli”, Fridriha – Aleksandra Erlangenas – Nirnbergas universitātes Materiālzinātņu institūts, Erlangena, Vācija.“Stiklakeramikas kompozītu biomateriāli”, Fridriha-Šillera-Jēnas universitātes Tehniskais institūts, Jēna, Vācija.

1998

1999

2000

“Hidroksilapatīta un kalcija fosfātu stiklakeramikas implanti stomatoloģijai” Turku universitātes Stomatoloģijas institūts, Turku, Somija“Daudzslāņu pārklājumi metāla implantiem”, Freibergas Tehniskās universitātes Materiālzinātņu un materiālu tehnoloģiju fakultāte, Freiberga, Vācija“Biomateriāli un to attīstības perspektīvas Latijā”, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas un bioloģijas nodaļas sēde, Rīga.

2001 „Stiklakeramikas kompozītu biosaderība un bioreaktogenitāte”, EURESCO konference “Biomateriālu degradācija”, San Feliu, Spānija

2001

2002

2003

“In vivo un in vitro mijiedarbība starp biosistēmu un keramiskiem materiāliem“, Eiropas Materiālu Pētīšanas biedrības konference , Strasbūra, Francija“Biomateriāli un to biofunkcionalitāte”, Fridriha-Šillera-Jēnas universitātes Materiālzinātņu un tehnoloģiju institūts, Jēna, Vācija.“Niobium containing glass ceramics for orthopaedic surgery” ,Ortopēdijas un Traumatoloģijas Eiropas Federācijas Nacionālo Asociāciju 6.kongresā , Helsinki, Somija

Zinātniskās publikācijas: publicēti 167 zinātniski raksti

75


Starptautiskā sadarbība:1992 Melburnas Universitātes (Austrālija) maģistranta Kārļa Grosa

zinātniskā darba RTU Silikātu tehnoloģijas katedrā vadītājs.1993, 1995 Austrālijas valsts zinātniskās firmas "CSIRO" vadošā pētnieka Volfa

Grosa zinātniskā darba RTU Silikātu tehnoloģijas katedrā vadītājs.1994-2000 EK projekta EUREKA 294 "Biomateriāli" koordinators Latvijā

(projekta partnervalstis: Vācija; Latvija; Itālija; Maķedonija; Grieķija; Serbija).

1994-1999

1996-2000

2000-2003

EK 4.ietvara programmas COPERNICUS projekta "Kaitīgu rūpniecisko atkritumu attīrīšana un izmantošana, stikla keramisko materiālu ar multibarjerstruktūru izstrāde” koordinators Latvijā (partnervalstis: Vācija, Latvija, Polija, Ukraina).Latvijas – Vācijas bilaterālā pētniecības projekta “Sekundāro izejvielu ieguve no Latvijas minerāliem rūpnieciskiem atkritumiem” koordinatorsLatvijas – Vācijas bilaterālā pētniecības projekta “Elektrovadoša titānu saturoša keramika bioloģiskam un tehniskam pielietojumam” koordinators

2001-2004

2002- 2005

EK 5.ietvara programmas INCO COPERNICUS projekta "Rūpniecisko atkritumu reciklings un to kaitīgo komponentu iestrāde radioaktīvā starojuma aizsargmateriālos" koordinators Latvijā (partnervalstis: Vācija, Latvija, Anglija, Krievija, Ukraina, Kazahija, Uzbekija). EK 5.ietvara programmas INCO COPERNICUS 2 projekta "Dabas aizsardzība Balkānu valstīs: rūpniecisko minerālo atkritumu izmantošana ūdens attīrīšanas sistēmās un atkritumu novietņu rekultivizācija" koordinators Latvijā (partnervalstis: Vācija, Latvija, Maķedonija, Horvātija, Bosnija, Serbija).

Sabiedriskās aktivitātes: 1994 - 2000 Latvijas Materiālu Pētīšanas biedrības Biomateriālu sekcijas vadītājsKopš 1995 Biomateriālu standartu Latvijas tehniskās komitejas loceklis1994-1995 LR Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupas “Zinātne

tautsaimniecībai” dalībnieksKopš 1995 Latvijas Zemnieku Savienības biedrs, Latvijas Republikas 6. un 7.

Saeimas deputātu kandidāts 1996 – 1998 Eiropas Keramikas Biedrības Pētniecisko laboratoriju tīkla

veidošanas grupas loceklisKopš 1997 Eiropas Biomateriālu Biedrības biedrs 1998 – 2001

Kopš 2000

LR VARAM Būvniecības valsts nacionālās programmas koordinācijas padomes loceklisEK 5.ietvara programmas zinātnisko projektu eksperts

Kopš 2002 Latvijas pārstāvis EK 6.ietvara programmas tehniskā komitejā “Nanotehnoloģijas un nanozinātne “

Kopš 2003 Latvijas Materiālu Pētīšanas biedrības viceprezidents


76


Vārds, Uzvārds: Iljo DREIJERS

Darba vieta: Docents,Rīgas Tehniskās UniversitātesVispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedra

Dzimis: 1939. gada 10. majā, Rīgā

Zinatniskā kvalifkācija: Dr. inž , 1992Tehnisko zinātņu kandidāts, 1971 Specialitāte:ķīmijas tehnoloģijas procesi un aparāti

Izglītība: 1. Ķīmiskās kibernētikas kurss Maskavas Mendeļējeva v.n. ķīmijas tehnoloģijas institutā, 19722. Aspirantūra: Rīgas politehniskā institūta VĶT katedrā (1965-1968).Disertācja: Masas apmaiņas šķīvji ar slīpiem urbumiem3. Studijas Rīgas Politehniskajā institutā.Specialitāte: neorganisko materiālu tehnoloģija

Darba pieredze: Docents (2002. -)Katedras vadītājs (no 1976-1985 un no 1995 - 2002)Docents (no 1976)Asistents un vec.pasnedzējs (1968-1976)Inženieris (1962-1965) Lodes ķieģeļu rūpnīcā

Valodas: Latviešu, krievu - brīviAngļu - labiIgauņu - ikdienas līmenī

Publikācijas: Vairak par 70, t. sk., > 50 zinātniskas, 6 monografijas 14 autorapliecības

Projekti: 7 ieviestas iekārtas Latvijā, ap 15 vadīti līgumdarbi un granti

Zinatniskās intereses: Vides aizsardzības tehnoloģija, ķīmisko procesu modelēšana

Pašreiz lasāmie kursi: 1) Ķīmisko procesu datormodelēšana2) Eksperimentu teorijas pamati3) Ķīmijas tehnoloģijas teorētiskie pamati4) Procesi un aparāti (izmeklētas nodaļas)


Vārds, uzvārds:Mārcis DZENIS

77


Dzimis: 1943.gada 21.februārī, Bauskas rajona Bārbeles ciemā

Darba vieta un amats:

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Polimērmateriālu institūta asociētais profesors, kopš 1998.gadaMateriālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāna vietnieks zinātniskā darbā, kopš 1977.gada

Intereses: Polimēru pārklājumi, adhēzija, starpfāzu un robežprocesi Materiālzinātne, materiālu novecošana Kultūras mantojuma konservācija un restaurācija Kultūras mantojuma konservācijas un restaurācijas izglītība

Valodas: latviešu, angļu, krievu

Izglītība: Inženieris ķīmiķis-tehnologs plastmasu pārstrādes tehnoloģijā,

Rīgas Politehniskais institūts (RPI), Ķīmijas fakultāte (ĶF), 1970

Kvalifikācija: Tehnisko zinātņu kandidāts plastmasu un stiklaplastu tehnoloģijā un pārstrādē, RPI, 1975

Tehnisko zinātņu doktors (Dr.sc.ing.), 1992 Docents, 1983 Asociētais profesors, 1998

Ieņemtie amati: Vecākais inženieris RPI, 1969-1971 Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks RPI, 1971-1979 Vecākais pasniedzējs RPI, 1979-1980 Docents RTU, 1980-1998 Asociētais profesors RTU, kopš 1998

Lekciju kursi: Pigmenti un krāsvielas Āda-materiālmācība Ādas ķīmija Ādas izstrādājumu krāsošana un apdare Praktiskā konservācija (pamatkurss) Pārklājumu restaurācija Materiālu novecošana Polimēru materiālu vecošana

Patreizējās zinātniskās intereses:

Polimēru pārklājumi, virsmas un robežprocesi kompozītmateriālos

Organisko materiālu konservācija un restaurācija

Vieszinātnieks: Abo Universitāte, Somija, 1982 Madrides Matērijas struktūras pētījumu institūts, Spānija,

1993, 1995

Profesionālās aktivitātes un piedalīšanās biedrībās:

RTU zinātniski –tehniskās komisijas loceklis RTU Izdevniecības padomes loceklis Latvijas Ķīmiķu biedrības biedrs Latvijas Zinātnieku savienības biedrs Latvijas Profesoru asociācijas biedrs

78


Latvijas Materiālu pētnieku biedrības biedrs Latvijas Tehnoloģijas parka valdes priekšsēdētājs

Publcētie darbi: Vairāk kā 70 publicētu darbu

Adreses: darbā: Rīgas Tehniskā universitāte, Polimērmateriālu institūts

Āzenes ielā 14, LV 1048, Rīga 371-7089220, Fakss: 371- 7 615765; e-pasts: [email protected]

mājās: Silciema ielā 9-26, LV 1024, Rīga 371- 7 523145


Vārds, uzvārds:Valdis EGLE

Dzimis: 30.10.54.

Izglītība: 1992 Inženierzinātņu doktors (Dr. sci. eng.)1988 Tehnisko zinātņu kandidāts, KPFSR1973-1978 Rīgas Tehniskā universitāte, Ķīmijas Tehnoloģijas

fakultāte, kvalifikācija: Inženieris ķīmiķis-tehnologs, specialitāte: Vispārīgā ķīmijas tehnoloģija

Pašreizējais statuss: Asociētais profesors Rīgas Tehniskā universitātē (kopš 2001.g.)

Profesionālā pieredze: Asociētais profesors Rīgas Tehniskā universitātē (kopš 2001.g.)2000- Zinātniskais sekretārs, Izglītības un Zinātnes

ministrijā1997-2000 Augstākās Izglītības Zinātnes un Pētniecības

Departamenta direktors Izglītības un Zinātnes ministrijā

1995-1997 Augstākās Izglītības Zinātnes un Pētniecības Grupas vadītājs Izglītības un Zinātnes ministrijā

1977-2001 Koksnes Ķīmijas institūts, vecākais pētnieks (kopš 1993.), pētnieks, vecākais inženieris

1992-1994 Vieszinātnieks Uppsalas universitātē, Zviedrijā

Publikācijas: > 40 zinātniskās publikācijas, galvenokārt koksnes un papīra ķīmijas un tehnoloģijas jomā, 5 autorapliecības.

Zinātniskās intereses: Koksnes un celulozes ķīmija un tehnoloģija, papīra tehnologģija;Sabiedriskās aktivitātes:

2002- Nacionālā KP kontaktpersona 6. ES programmai ‘’Integrating and Strengthening the ERA’’

2000- Latvijas-Taivānas-Lietuvas zinātniskās sadarbības kooperācijas biedrs

1998- Latvijas Zinātņu Akadēmijas Korespondētājloceklis

79


2000- Kontaktpersona ES programmai EUREKA1999- Nacionālais Koordinātors ES programmai (COST-

Co-operation in the Field of Scientific and Technical Research)

1999-2002 Programmas, EU FP5 ,Sustainable Growth’ koordinātors

1999-2002 Nacionālais Koordinātors Inovāciju Centrā ES FP51996-1999 Latvijas Tehnoloģiju Centra Valdes loceklis1996 LR Pētniecības Institūtu Ekspertu komisijas loceklis

80



Vārds, uzvārds: 1) Jānis GRABIS

Dzimšanas datums: 18-08-1943Darba vieta: Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūtsIzglītība: 1962-1967 Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas

fakultāte1974 Dr.sc.ing.1999 Dr.hab.sc.ing.

Darba pieredze: 1969-1975 ZA Neorganiskās ķīmijas institūts (inženieris, pētnieks)

1975-1986 ZA Neorganiskās ķīmijas institūts (vecākais pētnieks)No 1986 ZA Neorganiskās ķīmijas institūts Plazmas procesu

laboratorijas vadītājs1993-1995 Kopenhāgenas Universitātes Nila Bora institūts

(pētnieks)No 1997 ZA Neorganiskās ķīmijas institūta direktors

Zinātniskais darbs: Plazmas ķīmija un tehnoloģijaUgunturīgu materiālu un kompozītu sintēze no nano pulveriem, īpašības, pielietojums

Zinātnisko projektu vadīšana:

Formational regularities of ultrafine composite powders and thin layers in he low temperature plasma, projekta vadītājs (1991-1993)Cieto oksīdu elektrolītu plazmas ķīmijas tehnoloģija, LZP projekta vadītājs (1994-1996)New SOFC materials and Technology, European Commission, JOULE-2-CT92 (1994-1995) Projekta Latvijas daļas vadītājsEC Innovation project. Transnanopowder, IPS-2000-00098, (2001-2003). Projekta Latvijas daļas vadītājsSadarb. projekts Nano materiāli mikroelektronikai, 2001-2004Sadarb.projekts Jauni materiāli Latvijas ekonomikai, 2002-2004

Mācību darbs: Plasma chemical synthesis of ultrafine powders of refractory compounds and their application, Risš National Laboratory, Denmark, October, 1992Nanosize powders produced by plasma technique, Niels Bohr Institute, Copenhagen University, May, 1993Nanosize powders of refractory compounds and their composites, EC project meeting NANOMAT, Bologna, January 2000.

Citas aktivitātes: LZP Ekspertu komisijas loceklis (no 1993)LZP loceklis (no 2000)LZP valdes loceklis (no 2003)RTU Senāta loceklis (no 1998)Materiālu pētīšanas biedrības loceklis (no 1998)LZA korespondētājloceklis (no 2000)

81



Uzvārds, vārds Māra JURE

Dzimšanas datums

1961.gada 13.septembris

Dzimšanas vieta Jelgavas rajons, Lielplatones ciems

Ģimenes stāvoklis Šķīrusies. Divi bērni:Andris Juris, dzim. 1982. gada 1. novembrī. Viktors Juris, dzim. 1984. gada 13. februārī.

Izglītība Augstākā izglītība: Aspirantūra Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas

tehnoloģijas fakultātē (1987.-1990.) Beigusi Rīgas Politehnisko institūtu 1986.gadā. Inženiere

ķīmiķe-tehnoloģe specialitātē “Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmija un tehnoloģija”

Zinātniskā kvalifikācija: Ķīmijas zinātņu doktore (1992.). Rīgas Tehniskā universitāte Ķīmijas zinātņu kandidāte (1990.). Disertācijas nosaukums:

“6,9-Diaizvietoto purīnu un to analogu sintēze un īpašības". Rīgas Tehniskā universitāte

Darba pieredze Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas profesora grupas vadītāja (no 2000.), profesore (no 2001.), asociētā profesore (1998.-2001.), Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas tehnologijas fakultātes (ĶTF) dekāna vietniece mācību darbā (no 1993.), docente (1993.-1998.), lektore (1991.-1993.), pasniedzēja (1990.-1991.), pasniedzēja-stažiere (1986.-1987.), laborante (1983.)

Pedagoģiskā darbība

1) Sagatavoti studiju plāni un studiju programmas RTU MLĶF bakalauru, praktisko inženieru, inženieru studijām, maģistrantūrai un doktorantūrai;2) Izstrādāti lekciju kursi, to programmas, uzrakstīti lekciju konspekti, kolokviju programmas, uzdevumu krājumi, lekciju izdales materiāli)bakalauru studijām:

Organiskās sintēzes metodes Elektronu nobīdes un saišu reorganizācijas mehānismi Reakciju tipi organiskajā sintēzē Ķīmijas informātika Informācijas prasme Ķīmisko vielu pārvaldība maģistru studijām: Organisko savienojumu sintēzes izmeklētas nodaļas

doktorantūrai: Patentzinības;

3) Vadīti vai konsultēti studentu zinātniskie darbi (2 darbi apbalvoti3) Vadīti vai konsultēti studentu zinātniskie darbi (2 darbi apbalvoti ar LZA prēmiju augstskolu studentiem, 6 studenti ir bijušiar LZA prēmiju augstskolu studentiem, 6 studenti ir bijuši

82


vairākkārtēji LIF un firmas “Grindex” stipendiāti), 3 diplomdarbi, 5vairākkārtēji LIF un firmas “Grindex” stipendiāti), 3 diplomdarbi, 5 inženierprojekti, 11 bakalaura darbi, 4 maģistra darbi un 2 doktorainženierprojekti, 11 bakalaura darbi, 4 maģistra darbi un 2 doktora disertācijas;disertācijas;4) Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmas (ECTS) Latvijas koordinatore (no 2000.), starptautiskais eksperts (no 2001.).

Zinātniskā darbība

Slāpekli saturošo heterociklu sintēzes un īpašību pētījumi; pretvīrusu, analgētisku, antidepresantu aktivitāti uzrādošu vielu meklējumi slāpekļa heterociklu rindā. Latvijas Zinātnes Padomes finansēto grantu N#96.0548 “Piridīna rindas kondensēto sistēmu ar slāpekļa tiltiņu – imidazo-, oksazolo-, triazolopiridīnu – sintēze un īpašības” (1997.-2000.) un N#01.0581 “Piridīni kā analgētiķi un antidepresanti” (no 2001.) vadītāja

Publikācijas 88 publikācijas, t. sk. 73 zinātniskas publikācijas:2 autorapliecības23 publikācijas žurnālos, t.sk. 5 apskata raksti48 konferenču tēzes

23 metodiskie darbi (8 tipogrāfiski pavairoti darbi, 14 darbi datorsalikumā, 1 tālmācības kurss INTERNETā)

Ārzemju braucieni,

stāžēšanās

1993. Viskonsinas - Madisonas universitāte, ASV (6 mēneši, Research Associate)1995. Padovas universitāte, Itālija (1 nedēļa, TEMPUS IMG-94-LV-2058 projekts)1997. Viskonsinas - Madisonas universitāte, ASV (2 mēneši, Research Associate)1998. Viskonsinas - Madisonas universitāte, ASV (2 mēneši, Research Associate)

Piedalīšanās sabiedriskajās organizācijās

Latvijas Zinātnieku Savienības biedre (no 1991.)Latvijas Ķīmijas biedrības biedre (no 1992.), Valdes locekle (no 1996.), viceprezidente (no 2000.)Starptautiskās Heterociklu Ķīmijas biedrības (ISHC) biedre (no 1996.)Amerikas Ķīmiķu biedrības (ACS) biedre (no 1997.)

Adrese Darba: Āzenes ielā 14/24, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Āzenes ielā 14/24, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīga, LV-1048. Rīgas Tehniskā universitāte, Rīga, LV-1048. Tālrunis: 371-7089220Fakss: 371-7615765E-mail: [email protected] Mājas: Grīvas ielā 7, Zvejniekciems, Saulkrasti, Rīgas rajons, LV-2161. Telefons 7 954647


83


Vārds, uzvārds:Mārtiņš KALNIŅŠ

Dzimis: 1939.gada 25. februārī, Rīgā


Rīgas Tehniskās universitātes Polimērmateriālu institūta direktors. Materiālzinātņu profesors

Intereses: Adhēzija, starpfāzu un robežprocesi, teorija un prakse Heterogēnie polimērkompozīti, teorija un prakse Materiālzinātnes Materiālu vēsture Materiālzinātņu un polimēru fizikas, ķīmijas un tehnoloģijas

izglītība

Valodas: latviešu, angļu, krievu

Izglītība: Rīgas Industriālais politehnikums, 1957 Rīgas Politehniskais institūts, 1962 Aspirantūra, Rīgas Politehniskais institūts, 1968

Kvalifikācija: Ķīmijas zinātņu kandidāts, RTU, 1968 Docents, 1968 Tehnisko zinātņu doktors, Ļeņingradas TI, 1986 Profesors, 1987

Ieņemtie amati: Rīgas Politehniskais institūts, Polimēru ķīmiskās tehnoloģijas katedra: lektors, docents 1968 – 1987, Katedras vadītājs, 1976 - 1994

Profesors polimēru tehnoloģijā, 1987 – 1998 Polimērmateriālu institūta direktors, 1994 - Materiālzinātņu profesors, 1998 -

Lekciju kursi: Polimēru ķīmija, fizika un fizikālā ķīmija Polimēru pētīšanas metodes Virsmas un robežprocesi polimērkompozītu veidošanās procesos Polimēru adhezīvi Materiālzinātņu pamati Materiālu struktūra un īpašības Kompozītmateriāli


Polimērkompozītu struktūras un īpašību uzlabošana Kompozītu veidošanās un pārstrādes procesu teorētiskie pamati Virsmas, starpfāzu un robežnorišu optimizācija

polimērkompozītu veidošanās procesos Polimērkomopozīti no atjaunojamām izejvielām Polimēru biokompozīti Polimēru materiālu reciklēšana

Viesprofesors: University of North Carolina, Chapel Hill, USA, 1985 The Royal Institute of Technology, Stockholm, Sweden, 1990 Technical University of Kassel, Germany, 1993, 1994, 1995,

1996 Madrid Institute of Matter Structure, Spain, 1995

84


Research Centers of the 3M Company, St. Paul, MN, Austin, TX, USA (1992, 1993, 1994, 1995, 1996)

Lekcijas: “Adhesive Interaction of Polymer s with Metals: Surface Contact Reactions”. University of North Carolina, Chapel Hill, USA, 1985

“Structure of Boundary Layers of Polyolefins”. The Royal Institute of Technology, Stockholm, Sweden, 1990

“Contact Oxidation and Development of Adhesion of Polyolefins to Metals”. 8 Adhesion Research Centres, USA, 1992

Main Lectures, "SWISSBONDING", Internat. Symposium, Rapperswil am Zurichsee, 1993, 1994, 1997.

“Technology of Adhesive Bonding of Metals”. Research Centers, 3M Company, St.Paul, MN, Austin, TX, USA, 1992, 1993, 1994, 1995, 1996

“Adhesion of Polymers”, “Polymer Composites”. Technical University of Kassel, Germany, 1993, 1994, 1995, 1996.

“Methods of Investigation of Boundary Processes”. Madrid Institute of Matter Structure, Spain, 1995.

18. Pielikums Pieredze:

Rīgas Tehniskā universitāte (Ķīmijas fakultāte): Asistents , 1962-1964 Doktorants (aspirants), 1964-1968 Lektors, Docents, 1968-1987 Polimeru tehnoloģijas katedras vadītājs, 1976 - Profesors, 1987 - Polimērmateriālu institūta direktors, 1994 - Materiālzinātņu profesors, 1998 -

Profesionālās aktivitātes un piedalīšanās biedrībās:

Žurnāla "Mechanics of Composite Materials” redakcijas loceklis, 1992 -

Žurnāla “International Journal of Adhesion & Adhesives” redakcijas loceklis, 1997 -

RTU Promocijas padomes “Ķīmijas inženierzinātnes” priekšsēdētājs, 1993

Latvijas Zinātņu padomes Ekspertu komisijas “Ķīmijas tehnoloģijas teorētiskie pamati” priekšsēdētājs, 1992 –

Latvijas Materiālu pētnieku biedrības loceklis, 1995 - Vispasaules biedrības The Adhesion Society loceklis, 1994 – Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta loceklis, 1996 - 1997 RTU Senāta loceklis 1991 – RTU Senāta Stratēģiskās komisijas loceklis,, 2000 - INTAS Zinātnieku padomes loceklis, 2000 - Valsts Materiālzinātņu centra - LU un RTU līgumsabiedrības

kodibinātājs, 2000 –

Goda amati un balvas:

Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, 1991Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, 1992

85


LZA Gustava Vanaga prēmijas ķīmijā laureāts, 2000

Publcētie darbi: Vairāk kā 400 publicētu darbu, 2 monogrāfijas , 2 mācību grāmatas

Adreses: darbā: Rīgas Tehniskā universitāte, Polimērmateriālu institūts

Āzenes ielā 14, LV 1048, Rīga 371-708918, Fakss: 371- 7 615 765; e-pasts: [email protected]

mājās: Kalnciema ielā 39B - 9, LV 1046, Rīga 371- 7 624419; e-pasts: [email protected]

mājas lapa:

http://www.lza.lv/scientists/kalninsm.htm


Vārds, uzvārds:Valdis KAMPARS

Dzimis: 1944. gada 5. oktobrī, Priekulē, Latvija


Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātenes un lietišķas ķīmijas fakultātes dekāns, Ķīmijas katedras vadītājsProfesors

Zinātniskās intereses:

Specifiska starpmolekulāra un iekšmolekulāra sadarbība, diazonija sāļi, organisko savienojumu izmantošana optiskās informācijas reģistrējošās sistēmās, organisko savienojumu tehnoloģija, naftas un dabas gāzes produkti, vietējo izejvielu kompleksa izmantošana (kūdra, sapropelis).

Valodas: latviešu, krievu, (vācu, angļu)Izglītība: 1970.g. Rīgas Tehniskā universitāte (Ķīmijas fakultāte),

1974.g. Dr.ķīm.(ķīmijas zinātņu doktors Rīgas Tehniskajā universitātē),

1983.g. Dr.habil ķīm. (Latvijas Zinātņu akadēmija),

Nodarbošanās: Rīgas Tehniskā universitāte: 1970.-1984.g. Pētnieks un vadošais pētnieks, Ķīmijas fakultāte, 1984.-1988.g. Asociētais profesors, Organiskās ķīmijas katedra, 1988. – Vispārīgās ķīmijas katedras vadītājs, 1989. – Profesors Vispārīgās ķīmijas katedrā, 1993. - Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes dekāns,

Apbalvojumi: 1994.-1997.g. Latvijas Zinātņu Akadēmijas korespondētājloceklis, 1997.g. Latvijas Zinātņu Akadēmijas īstenais loceklis,

Citas aktivitātes: Latvijas augstskolu profesoru asociācijas viceprezidents, RTU Dekānu padomes priekšsēdētājs, ĶTF Domes priekšsēdētājs, RTU

86


habilitācijas padomes H-01 priekšsēdētājs un habilitācijas padomes H-02 loceklis, 1990. – Latvijas Ķīmiķu Biedrības valdes loceklis, 1993. – RTU Senāta priekšsēdētājs,

Lekciju kursi: Vispārīgā ķīmija (atšķirīga apjoma, ķīmijas un citu profilu studentiem),

Rūpnieciskā organiskā ķīmija, Teorētiskā fotografija, Fotoķīmija, Degvielas un ziežvielas, Vielas uzbūve u.c.

Svarīgākas publikācijas:

V.Kampars, O. Neilands. Degree of charge transfer in p -p complexes. - Uspekhi Khimyi, 1986, vol. 55, N 4, pp. 637-651 (in Russian).

E.Kutnere, V.Korolkova, D.Prikule, V.Kampars. Decomposition of diazonium borfluorides under non-isothermal conditions. - J. Obsch. Khim., 1992, vol. 62, N 10, pp. 2350-2356 (in Russian).

V.Kokars, V.Kampars. Synthesis and properties of dithioliliden-(4-diazoniumphenyl) acetonitrile derivatives. - Khim.Geterotsikl. Soedin., 1994, N 2, pp. 179-181 (in Russian).

V.Kampars, Z.Silina, A.Edzina, J.Kreicberga. Derivatives of 1-indanone in reactions of chromogen photographic development. - Latvian J. Chem., 1995, N 3-4, pp. 126-130 (in Russian).

Zinātniskie projekti:

V.Kampars (projekta vadītājs). Gaismas jūtīgi organiskie savienojumi augsta blīvuma informācijas nesējiem. LZA (1997.-2000.).

V.Kampars (projekta vadītājs). Utilisation of the Lake Sapropels. LZA (1997-2000).

V.Kampars (projekta vadītājs). Waste Oil Recycling. LZA (1997-2000).

A.Kapenieks (projekta vadītājs), V.Kampars. Recruitment of Professors, Implementing the New Law. TEMPUS-CME-015099 9 (1996-1997).

Adreses: darbā: Āzenes ielā 14, Rīga, LV 1048, LATVIJA

+371 7089224, +371 7089249Fakss: +371 7901460E-mail: [email protected]


Vārds, uzvārds Linda KRĀĢEPersonas dati: dz. 29-04-1966, Rīgā

87


Mājas adrese: Kooperatīva iela 38 – 58, LV – 1067, RīgaTel.: 6432537; Fakss: 7089141; e-pasts: [email protected]

Akadēmiskāizglītība:

1985 – 1991 - Rīgas Tehniskā Universitāte, Ķīmijas Tehnoloģijas fakultāte

1992 – 1993 - Gēteborgas Universitāte, Konservācijas institūts (Zviedrija)

1993 – 1994 - Zviedrijas Klasisko Studiju institūts Romā (Itālija) 1996 – 1999 - RTU Silikātu materiālu institūts, doktorantūra

Darba pieredze: 1) Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs – akmens restaurācijas nod.vad. – 01.08.1991. – 30.07.1995.

2) Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde – galvenais akmens restaurators – 01.08.1994. – 31.12.1999.

Pašreizējā nodarbošanās:

RTU, Silikātu materiālu institūts – docente (no 15.02.2000.)

Citas aktivitātes: 1) mācību darbs studiju virzienā “Konservācijas un restaurācijas tehnoloģija” – bakalaura un maģistratūras studenti, no 1996./97.m.g.. Lekciju kursi – “Konservācijas/restaurācijas principi un dokumentācija”, “Zinātniski pētnieciskie darba principi”, “Konservācijas/restaurācijas teorija un prakse”, “Akmens materiālu konservācijas/restaurācijas tehnika un tehnoloģija”, “Dabīgo un mākslīgo akmens materiālu korozija un konservācija”, “Saistvielu ķīmija un tehnoloģija”

2) diplomdarbu vadība:R.Lūsis “Rīgas Doma 13.un 19.gs. akmens dekoru

konservācija” (inženierprojekts) - 1995.g.I.Sidraba “Rīgas Brāļu kapu ansambļa akmens materiālu

zinātniskā izpēte no 1988. līdz 1996.g.” (bakalaura darbs) - 1996.g.

I.Antoņēviča “Brīvības pieminekļa akmens materiālu zinātniskā izpēte” (bakalaura darbs) - 1997.g.

I.Sidraba “Dabīgo akmens materiālu konservācijas līdzekļu pārbaude” (maģistra darbs) - 1999.g.

Dalība starptautiskos projektos

ES 5-tās ietvara programmas projektā EVK4-2001-00055 “BIOre-medation for Building Restoration of the Urban Stone Heritage (BIOBRUSH)” Latvijas līdzdalības koordinācija un organizācija.

Svešvalodas: krievu, angļu, zviedru – labiItāļu, vācu – vidēji

Publikācijas: 19 publikācijas


Vārds, uzvārds: Jānis LEMBA

Dzimšanas dati : Cēsis, 1944. gada 1.septembrī

Darba vieta, adrese: Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU)Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte

88


Āzenes iela 14/24Rīga, LV 1048Tel.: 371 7089228Fax: 371 7551056E-mail: [email protected]

Dzīves vietas adrese: Lielvārdes iela 119, dz.53 Rīga, LV 1084Tel.: 371 7578992

Izglītība:1970 beidzis Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Ķīmijas

fakultātes Bioloģiski aktīvo savienojumu specialitāti un ieguvis inženiera ķīmiķa-tehnologa kvalifikāciju;

1975 aizstāvēta disertācija un piešķirts ķīmisko zinātņu kandidāta grāds;

1980 beidzis ķīmiskās kibernētikas un modelēšanas kursus Maskavas Mendeļējeva ķīmijas tehnoloģijas institūtā;

1986 piešķirts docenta nosaukums un izsniegts diploms;1992 RTU saņēmis Dr. ķīm. diplomu.

Darba pieredze:1984 - docents RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes

vispārējās ķīmijas tehnoloģijas katedrā;1976 – 1984 vecākais pasniedzējs RPI Ķīmijas fakultātes VĶT

katedrā;1975 – 1976 asistents RPI Ķīmijas fakultātes VĶT katedrā;1975 zinātniskais līdzstrādn. RPI Ķīmijas fak.

Organiskās ķīmijas katedrā (OĶK);1974 – 1975 vec. inženieris RPI ĶF OĶK;1971 – 1974 inženieris RPI ĶF OĶK;1970 – 1971 vec. laborants RPI ĶF OĶK;1968 – 1970 laborants RPI ĶF OĶK;1966 – 1968 aparātu apkalpotājs Bioķīmisko preparātu eksp.

rūpnīcā;1963 – 1966 obligātais karadienests armijā;1962 – 1966 aparātu apkalpotājs Bioķīmisko preparātu eksp.

rūpnīcā.

Pedagoģiskās darbības virzieni:-ķīmiskie procesi un reaktori;-tehniskā termodinamika;-ķīmijas energotehnoloģija;-dabas aizsardzība un ekoloģija;-ķīmisko reakciju inženierija;-ķīmijas tehnoloģijas pamati.

Zinātniskās darbības virzieni:- membrānu procesi ķīmijas tehnoloģijā (elektrodialīze un

jonapmaiņa organisko vielu un neorganisko sāļu iegūšanai, izdalīšanai un attīrīšanai).

89


- Izgatavotas 6 eksperimentālās elektrodialīzes iekārtas, t.sk. 2 pusrūpnieciskas iekārtas. Viena pusrūpnieciskā iekārta ražo medicīnisko preparātu - mildronātu, nodrošinot ar pieprasījumu pēc šī preparāta Latviju un eksportu uz ārzemēm.

Publikācijas: Publicēti vairāk kā 80 zinātnisko darbu, tai skaitā 3 PSRS autorapliecības, 1 Latvijas patents un 1 Krievijas patents, vadītas un aizstāvētas 2 doktora disertācijas.

Sabiedriskās aktivitātes:- Latvijas ķīmiķu savienības biedrs,- Latvijas zinātnieku biedrības biedrs,

Valodas prasme: latviešu, krievu,vācu un daļēji angļu valoda.


Vārds:Juris MĀLERS

Oficiālā adrese: Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāteRīgas Tehniskā universitāte (RTU)Āzenes ielā 14Rīga, LV1048

Telefons: 7089228, 7089275; Privātā adrese: A.Čaka ielā 78 – 5/4

Rīga, LV - 1011Telefons: 7294318Dzimšanas dati: 1944.g. 16. jūnijsIzglītība: 1962 – 67 Rīgas politehniskais institūts (RPI), Ķīmijas fakultāte,

Inženiera diploms plastmasu pārstrādē1973 – 75 Aspirantūra, RPI, Polimēru tehnoloģijas katedra1981 Tehnisko zinātņu kandidāta zinātniskais grāds (PSRS)1982 Vecākā zinātniskā līdzstrādnieka zinātniskais nosaukums1992 Doktora grāds inženierzinātnēs

Darba pieredze: 1993 – pašlaik Docents, RTU, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte Vispārējās ķīmijas tehnoloģijas katedra (VĶT)

2000 – pašlaik Projektu vadītājs, Latvijas vides investīciju fonds1994 – 97 Vec. vides inž. Kanādas – Latvijas kopprojektā

“Bijušo militāro bāzu apsekošana, augsnes un gruntsūdens attīrīšana no ķīmiskā piesārņojuma Liepājas rajonā”

1994.06.–95.07.Vieszinātnieks, Kanādas vides ministrijas tehnoloģiskais centrs, Otava, Kanāda

1990 – 93 Lektors, RTU, ĶTF, VĶT1981 – 90 Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, RPI, Ķīmijas

tehnoloģijas fakultāte (ĶTF), Polimēru kompozīciju

90


materiālu zinātniskā laboratorija (PKMZL)1976 – 81 Jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, RPI, ĶTF,

PKMZL1973 – 76 Aspirants, RPI, ĶTF, Polimēru tehnoloģijas katedra

(PTK)1967 – 73 Vecākais inženieris, RPI, ĶTF, PKMZL1966 – 67 Vecākais laborants, RPI, ĶTF, PTK

Mācību darbs: Lekciju kursi un laboratorijas programmas : Vides aizsardzības tehnoloģija Vides piesārņojuma novērtējums Grunts attīrīšanas tehnoloģijas Gruntsūdeņu attīrīšanas tehnoloģijasBakalauru, inženieru un maģistru darbu vadīšana

Zinātniskais darbs:

Ķīmiski piesārņotas grunts un gruntsūdeņu attīrīšana

Papildus apmācība:

Bureau Veritas Quality International Vides pārvaldības sistēmas “Vadošā auditora apmācības kurss”. Jūrmala, 2001. gada 23. – 27. aprīlis

Carl Bro Intelligent Solutions (Dānija) apmācību kurss Vides programmā “Tīrāka ražošana. Vides pārvaldības sistēmas. Vides audits.” Rīga, 1999 – 2000.

Stāžēšanās Kanādas vides ministrijas tehnoloģiskajā centrā – “Piesārņotas vietas apsekošana un novērtēšana; projektu pieteikumu izvērtēšana; grunts attīrīšanas tehnoloģijas; gruntsūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas”. Otava, 1994.06. – 1995.07.

Intensīvie apmācību kursi “Ar bīstamiem atkritumiem piesārņotu vietu attīrīšana”, Austrum-Bronsvika, Ņudžersija, ASV, 1994.g. oktobris.

Kursi “Personālo aizsardzības līdzekļu lietošana ķīmisko avāriju gadījumā”, Otava, 1994.g. augusts.

Intensīvie apmācību kursi “Gruntsūdeņu piesārņojums un attīrīšana”, Toronto, Kanāda, 1995.g. jūnijs.

Angļu valodas kursi, Otava, Kanāda, 1994 – 95. Stāžēšanās Roskildes Universitātes Centrā un Dānijas Tehniskajā

Universitātē par “Vides inženierzinību apmācību Dānijas augstskolās”, 02. – 03.1994.

Dabas aizsardzība, RPI, Tautas universitāte, Rīga, 1987 – 88.

Citas aktivitātes: Latvijas ķīmiķu biedrības biedrs Asociācijas “Vides izglītība Centrālās un Austrumeiropas

Universitātēs” biedrs Latvijas Vides aizsardzības Fonda konsultatīvās padomes loceklis

Publikācijas: Vairāk par 50 publicētu darbu autors un līdzautors.Valodu prasme: Latviešu, krievu, angļuCitas prasmes: Darbs ar datoru – IBM PC

Autovadītāja B kategorijas tiesības

91



Vārds, uzvārds: Gundars MEŽINSKIS

Dzimšanas datums: 1953. 14.februāris

Darba vieta: Rīgas Tehniskā universitāte, Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte, Silikātu materiālu institūts

Izglītība: Inženieris- tehnologs (1976), Tehn.zin.kand. (1981),Dr.sc.ing. (1992), Dr.hab.sc.ing. (1998).

Darba pieredze: (1976-1988) laborants, jaun. zin. līdzstr., vec. zin. līdzstr. Rīgas Politehniskā institūta Silikātu tehnoloģijas katedrā(1988-1989) vieszinātnieks (stažieris), Materiālu sekcija, Padujas Universitāte, Itālija(1989-1992) vec.zin.līdzstr. Rīgas Tehniskās universitātes Silikātu tehn.katedrā(1992-1993, 1999) zinātn.līdzstrādnieks Neorganisko materiālu institūts, Klausthāles Tehniskā universitāte, Vācija(1994-1998) vadošais pētnieks, doc. Rīgas Tehniskās universitātes Silikātu materiālu institūts(1998-1999) kvalitātes nodaļas vadītājs A/s Brocēni (1999 Augusts - ) profesors, Silikātu materiālu institūta direktors

Zinātniskais darbs: 1. Fosfātu, borfosfātu un silikofosfātu stiklu un pārklājumu struktūra un fizikāli ķīmiskās īpašības. Rentgenstaru difrakcijas, diferenciāli termiskās analīzes, UV, redzamās , IS spektroskopijas datu analīze. Pārklājumu biezuma mērīšana ar interferometru un profilometru. Caurejošās, skenējošās elektronmikroskopijas un atomiskā spēka mikroskopijas datu analīze.2. SiO2, SiO2-TiO2, Pildv.-SiO2-TiO2 (Pildv. - Al2O3 un SiO2

koloidālie pulveri) SiO2-P2O5, CdO-P2O5, CdO-SiO2-P2O5, PbO-SiO2-B2O3, Fe2O3-SiO2, Fe2O3-TiO2, SiO2-TiO2-ZrO2, BaO-Fe2O3-SiO2-TiO2 sistēmu stiklu un pārklājumu ieguve ar solu-gelu metodi.

Publikācijas: Publicēti 68 darbi. Mācību darbs: (1983-1987) ārštata pasniedzējs, Rīgas Valsts tehnikums

(1989-1990) konsultants stikla tehnoloģijā diplomdarbu izstrādē, diplomdarbu vadītājs, RTU Silikātu tehnoloģijas katedra (1991-1994) doktora darba zinātniskais vadītājs, RTU Silikātu tehnoloģijas katedra (1994-1998) doktora darba zinātniskais vadītājs, docents, atbildīgais par lekciju kursiem “Solu-gelu tehnoloģija”, “Jauno stiklveida un keramisko materiālu ķīmija”, “Augsttemperatūras materiālu pētīšanas metodes”, “Vispārīgā silikātu ķīmiskā tehnoloģija” (ārzemju studentiem angļu valodā”.(1998-2003) 4 doktora darbu zinātniskais vadītājs, atbildīgais par lekciju kursiem “Silikātu ķīmija un fizikālā ķīmija”, “Materiālu kvalitātes pārvaldība”, “Neorganiskie materiāli”, “Vides pārvaldības sistēmas materiālu ražošanā”, “Stikla un stiklveidīgu

92


materiālu ķīmija un tehnoloģija”, “Silikātu un polimēru materiāli būvniecībai”.

Citas aktivitātes: (1994-2000) Portlandcementa testēšanas neatkarīgais eksperts A/s Brocēni un A/s Akmenes Cementas (Lietuva) saskaņā ar līgumu starp Rīgas Tehnisko universitāti un Materiālu pārbaudes Saksijas pārvaldi, Magdeburga, Vācija(1998-1999) A/s “Brocēni” – Kvalitātes dienesta vadītājs(1999) Sertifikāts par AJA EQS Ltd. Vadošo auditoru (ISO 9000) kursu sekmīgu pabeigšanu Bristolē, Anglijā(1999 - ) Būvmateriālu un būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas centra vadošais auditors un ekspertu komisijas loceklis(1999 - ) Būvmateriālu standartu tehniskās komitejas loceklis(1999 - ) LZP zinātņu nozares “Ķīmijas inžnierzinātne” RTU promocijas padomes loceklis(2000) SGS Ltd. Sertifikāts par Vides pārvaldības sistēmu (ISO 14001) vadošo auditoru kursu sekmīgu pabeigšanu Varšavā, Polijā(2002 - ) ES Projekta EVK4-2001-00044 MULTI-ASSESS “Modelis kultūras mantojuma multi piesārņojošo vielu ietekmes un sliekšņa līmeņa novērtēšanai” koordinators Latvijā.(2002 - ) LZP nozares “Materiālu tehnoloģija” ekspertu komisijas loceklis

Valodas: angļu, krievu - brīviitāļu - labivācu - vāji


Vārds, Uzvārds: Jurijs OZOLIŅŠPersonas kods 230952-10512

Mājas adrese: Dzīv. Dzirciema 31-65, Rīga, LV-1083Tālr. 2 459371.

Izglītība: 1992 RTU, LR Inženierzinātņu doktora grāds (Dr.sc.ing.)1984 RPI, Aspirantūra - Tehnisko zinātņu kandidāta diploms1976 RPI, Ķīmijas fakultāte – Inženiera diploms1971 Valmieras vidusskola – atestāts

Darba pieredze: 1988 RTU, Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedras docents

1984.-1988. RTU, Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedras lektors

1979.-1984. RTU, aspirants1976.-1979. RTU, Polimēru kompozītu laboratorija, inženieris,

vec. inženieris

Kvalifikācijas celšana:

1992 3 mēneši stažēšanās Koblenz-Landau universitātē (Vācija)

93


1986.-1987. 10 mēnešu stažēšanās Erlangenes-Nirnbergas universitātē (Vācija)

1985. Ļeņingradas Tehnoloģiskais institūts, Kvalifikācijas celšanas fakultāte

Pedagoģiskā darbība

Lekciju kursi: Hidromehaniskie, siltuma un masas apmaiņas procesi, Ķīmiskās tehnoloģijas procesi un aparāti, Siltuma apmaiņas procesi un iekārta, Masas apmaiņas procesi un iekārtas, Speciālie procesi un iekārtas

Zinātniskā darbība: Pētījumu virzieni: Masas pārejas procesi un iekārtas, Procesi un iekārtas, kas saistīti ar vides aizsardzību

Publicēšanās: Publicēti kopumā 54 zinātniskie un zinātniski metodiskie darbi

Valodu zināšanas: Pārvalda latviešu, krievu un vācu valodu

Ģimenes stāvoklis: Precējies, divi bērni

Aktivitātes: Latvijas Zinātnieku savienības biedrs, Ķīmiķu savienības biedrs, Latvijas inteliģences apvienības biedrs

Adrese: RTU, Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte,Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedraĀzenes ielā 14/24, LV 1048, Rīga, Tālr. 7089228


Vārds, uzvārds: Skaidrīte REIHMANEIeņemamais amats: RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes Polimērmateriālu institūta

docenteDzimšanas dati: 1945.g. 28. februārisTautība: latvieteĢimenes stāvoklis: precējusies, ģimenē 3 bērni

Adrese: RTU Polimērmateriālu institūts, Āzenes iela 14, Rīga, LV 1048, LatvijaTālrunis 7089219Fakss 371-790-1460

Izglītība: Dr. inž. (1981)Ķīmiķis inženieris-tehnologs (1968),

Darba pieredze: no 1998 g. 25. maija asoc. prof. (RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes profesora grupa)(1998 - 1992) - docente (1983-1992) vecākā zinātniskā līdzstrādniece,(1975-1983) zinātniskā līdzstrādniece,(1971-1974) aspirante,(1969-1971) laborante (RPI Ķīmijas fakultātes Polimēru ķīmijas tehnoloģijas katedra).

94


Mācību darbs: Lekciju kursi:* Tekstilķīmija* Textile Chemistry* Textile Materials Finishing* Tekstilmateriālu krāsošana un apdare* Drukāšanas teorija un tehnoloģija* Šķiedrmateriāli * Tekstilijas - materiālmācība* Šķiedrmateriālu apdare* Tekstiliju konservēšana* Tekstilmācības izmeklētas nodaļas* Šķiedrmateriāli polimēru kompozītu tehnoloģijā* Materiālzinības (laboratorijas nodarbība)

Zinātniskais darbs:Virzieni: Tekstilmateriālu apdare

Šķiedras saturoši polimēru kompozītmateriāli

Publikācijas: 66 publikācijas un autorapliecības, starp tām:1. J. Kajaks, S.Reihmane, M. Tsiprin Physico-Mechanical Properties of Composites from Recycled Polyethylene and Linen Yarn Production Waste. Mechanics of Composite Materials, Vol. 34, No 2, p.199 - 209, (1999). 2. A. K. Bledzki, S.Reihmane, J. Gassan Thermoplastics Reinforced with Wood Fillers. Polym. - Plast. Tecnol. Eng., 37(4), 451 - 468 (1998).

Dalība valsts finan-sētos projektos:

Valsts nozīmes programma Materiālu un konstrukciju drošuma, izturības un aizsardzības pilnveidošana

Kvalifikācijas celšanaārzemēs:

Kaseles universitāte Vācijā 1994, 1995, 19961994.g. nolasīta lekcija Mercerization - Method of Natural Vegetable Fibers ModificationVantaas Mākslas un dizaina institūts Somijā 1998 - gadskārtējais seminārs par speciālistu apmācību

Cita darbība Dalība Latvijas Valsts normatīvo dokumentu veidošanā (1998 -1999)Latvijas Materiālu Biedrības biedreSadarbība ar Latvijas Restaurātoru biedrību (Populāri zinātniska lekcija Šķiedrmateriālu īpašības un pielietošana 1998)Sadarbība ar izdevniecību NORDEN zinātniski-tehniskās skaidrojošās vārdnīcas veidošanā (1998 - 1999)Latvijas nacionālās akreditācijas biroja LATAK semināra Quality Management in Testing Laboratories un Elaboration of Quality Manuals in Testing Laboratories sertifikāts (1994)Augstākie patentu kursi (1988)

95


Prasmes: prasme strādāt ar datoru

Valodas: latviešu, krievu, angļu


Vārds, Uzvārds: Valdemārs ŠČERBAKS

Oficiālā adrese: Latvijas Vides Pārvaldības Asociācija (LVPA)Tirgoņu ielā 10-7, Rīga, LV1050

Telefons: 7224305, Fax: 7224306

Privātā adrese: Kr. Valdemāra ielā 27/29-84, Rīga, LV1010

Telefons: 7338919

Dzimšanas dati: 1945.g. 28. februāris

Izglītība: 1962 – 71 Rīgas politehniskais institūts (RPI), Ķīmijas fakultāte 1979 – 82 Aspirantūra, RPI, Polimēru tehnoloģijas katedra1984 Tehnisko zinātņu kandidāta zinātniskais grāds (PSRS)1992 Doktora grāds inženierzinātnēs

Darba pieredze: 2003 – Projektu vadītājs LVPA1999 – 2003 Projektu vadītājs LVIF1991 - Docents, RTU, Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte (ĶTF),

Vispārējās ķīmijas tehnoloģijas katedra (VĶT)1981 – 91 Lektors, RTU, ĶTF, VĶT katedra1976 – 81 Jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, RPI, ĶTF1979 – 83 Aspirants, RPI, ĶTF, VĶTK1969-1979 LPSR ZA Mikrobioloģijas institūts, inž.

Mācību darbs: Lekciju kursi un laboratorijas programmas: Vides kvalitātes vadība Analīze un sintēze Ražošanas projektēšana

Zinātniskais darbs:

Membrānu tehnoloģija ķīmiskā ražošanā un ūdens sagatavošanā.Notekūdeņu attirīšana.

Citas aktivitātes: Asociācijas “Papīru Ražotāju” biedrs

Publikācijas: Vairāk par 80 publicētu darbu autors un līdzautors, t.sk. 3 autorapliecības.

96


Valodu prasme: Latviešu, krievu, angļu

Citas prasmes: Darbs ar datoru – IBM PCAutovadītāja B kategorijas tiesības

Dzīves un darba gājums Vārds, Uzvārds: Gaida -Maruta SEDMALE

Dzimšanas dati: Dzimusi 1936.gadā, Latvijā

Mājas adrese: Salgales iela 5,Rīga LV 1029, Latvij

Darba adrese: Āzenes iela 14/24, Rīga LV1048, Latvij

Izglītība: 1953 – 1958 Latvijas Valsts universitāte, Ķīmijas fakultāte; specialitāte inženieris tehnologs silikātu tehnoloģijas specialitātē

1971 Tehnisko zinātņu kandidāte, disertācijas tēma “Borofosfātstikli un viegli kūstoši pārklājumi”, disertācija aizstāvēta Rīgas politehniskā institūta Ķīmijas fakultātes Zinātniskajā padomē

1989 Tehnisko zinātņu doktore,disertācijas tēma “Elektroizolējoši aizsargpārklājumi uz borofos-fātstiklu bāzes,”aizstāvēta Ļeņingradas Tehnoloģiskā institūta Zin.padomē1992 Dr.h.ķīm. Rīgas Tehniskajā universitātē

Darba pieredze: 1958 - 1961 laboratorijas vad. Rīgas porcelāna rūpnīcā1961 – 1971 jaunākā zinātniskā līdzstrādniece Rīgas politehniskā

institūta silikātu tehnoloģijas katedrā1971 – 1988 vecākā zinātniskā līdzstrādniece Rīgas politehniskā

institūta silikātu tehnoloģijas katedrā, pētījumu virziens - stiklveida un keramiskie materiāli; līg.d., kuri saistīti ar zin.-pētn. organizāciju “Enerģija,” vadītāja vai atb. izpildītāja

1970 – 1988 4 doktorantu darbu zinātniskā konsultante., 20 studentu diplomdarbu vad.

1989 – 1990 vadošā pētniece Rīgas politehniskā institūta silikātu tehnoloģijas katedrā, pētījumu virziens - stiklveida un keramiskie materiāli

1990 – 1992 docente, lekciju kurss “ Keramikas ķīmija un tehnoloģija”no 1992 profesore, lekciju kursi “ Keramikas ķīmija un tehnoloģija”, “Jauno augsttemperatūras keramisko materiālu ķīmija un tehnoloģija,” “Laboratorijas praktikums keramikā” 1992 – 1993 valsts finansētas zin.tēmas “ Antikorozīvi stiklveida pārklājumi metāliem un to sakausējumiem” vadītāja

97


1993 – 1995 līdzizpildītāja kooperācijas tēmai “Tone aus Lettland für die Baukeramik” Friedrich- Alexander Universität Erlangen -Nürnberg, kuru finansē vācu firma “Volkswagen-Stifftung” , tēmas vad. no Rīgas TU Dr. V.Švinka

1993 –1995 līdzizpildītāja Latvijas valsts finansētai tēmai “ Jauni konstrukcijas un funkcionālie materiāli optoelektroniskām sakaru sistēmām”,vad. prof.U.Sedmalis

1995 –1998 līdzizpildītāja valsts programmā “ Latvijas minerālās izejvielas un to izmantošana”, vad. prof.U.Sedmalis

1997 – 1998 līdzizpildītāja Latvijas valsts finansētai tēmai “Teorētiskie pamati funkcionālo keramisko, stiklveida materiālu un pārklājumu tehnoloģijai,” vad. prof.U.Sedmalis

1989 – 2002 1 doktora darba vad.(izstrādā kopš 1998.g.), 7 bakalauru (aizstāvēti), 4 maģ. darbu vadītāja (aizstāvēti).

1998 - asociētā profesore, lekciju kursi: “Keramikas ķīmija un tehnoloģija”, “Jauno augsttemperatūras keramisko materiālu ķīmija un tehnoloģija”, “Stiklveida un keramiskie pārklājumi”

2001 - Sadarbības projekta “Videi draudzīgi materiāli uz vietējo izejvielu bāzes” līdzizpildītājaProjekta “Fāzu veidošanās likumsakarības augsttemperatūras materiālu pamatsistēmā Na2O(K2O)-CaO(MgO)-Al2O3(Fe2O3)-SiO2(TiO2)” līdzizpildītāja

Stažēšanās: 1989 ( 2 mēneši) Ļeņingradas Tehnoloģiskā institūta stikla un keramikas katedrās

1992- 1996 (apt.1-2 mēneši katru gadu) - Erlangenas –Nirnbergas universitāte, Materiālu pētīšanas institūts, Vācijā

1996 (2 mēneši) Dānijas Tehniskā universitāte, Ķīmijas tehnoloģijas nodaļa Dānijas Karaliskā porcelāna rūpnīca

1997 (1 nedēļa) Maastrihta, Maastrihtas porcelāna rūpnīca (Holande)

1998 (1nedēļa) San-Francisko Valsts universitāte (ASV)

2002 Fridriha-Šillera Univeristāte, Jēna, Ķīmijas un ģeoloģijas zinātņu fakultāte (Vācija)Itālijas keramikas akadēmija, Florence

Goda nosaukums: 1989 Latvijas Nopelniem bagātā zinātnes darbiniece

Profesionālās padomes un

Rīgas Tehniskās universitātes habilitācijas H-O2 padomes locekleLatvijas ķīmijas biedrības locekle

98


biedrības: Latvijas Zinātnieku savienības locekleLatvijas augstskolu profesoru apvienības locekleLatvijas materiālu pētīšanas biedrības locekleAmerikas keramikas biedrības locekle

99



Vārds, uzvārds: Uldis SEDMALIS

Dzimšanas datums: 1933.gada 22.maijs


Amats: Valsts emeritētais zinātnieks, RTU emeritētais profesors

Izglītība: Augstākā (1956), Dr.inž. (1965), Dr.hab.inž. (1972), Dr.hab.ķīm. (1992),Prof. (1975), Latvijas Zinātņu Akadēmijas īstenais loceklis (1992)

Zinātniskais darbs: Aspirants (1962-1964), jaunākais un vecākais zin.līdzstr. (1964-1965), vecākais pasniedzējs (1966), docents (1966-1975), profesors (no 1975), katedras vadītājs (no 1980), SMI direktors (no 1994-1999), 18 Dr.inž. darbu vadītājs, 2 Dr.hab.inž. zinātniskais konsultants, pensionārs (no 2000.gada 1.februāra)

Zinātniskā darba virzieni:

1. Fosfātu stiklveida un kristalisko materiālu ķīmija un tehnoloģija.2. Materiāli un izstrādājumi no Latvijas minerālizejvielām.3. Kristālisko fāzu veidošanās secība daudzkomponentu sistēmās.

Zinātniskā sadarbība ar aizrobežu iestādēm:

Erlangenas-Nirnbergas universitāte, Materiālu zinību institūts, (Vācija)Fridriha-Šillera universitāte, Ķīmijas nodaļa, Jēna, (Vācija)Viļņas Pedagoģiskā universitāte, (Lietuva)Kauņas Tehnoloģiskā universitāte, (Lietuva)

Citas aktivitātes: Latvijas materiālu pētīšanas biedrības loceklisBaltijas Materiālu pētīšanas biedrības padomes loceklis,Starptautiskās kristalogrāfu savienības loceklis,Latvijas ķīmiķu biedrības loceklis,RTU promocijas padomes loceklis,Krievijas keramikas biedrības valdes loceklisLatvijas būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes loceklis

Publikācijas: Publicēti 500 zinātniskie raksti, 9 mācību līdzekļi, 100 izgudrojumi, viena divdaļīga monogrāfija “Fosfātu stikli un to pielietošana” Rīga, RTU, 1995, 500. (krievu valodā), monogrāfija “Latvijas minerālās izejvielas un to izmantošana” Rīga, RTU, 2002, 196.

100



Vārds, uzvārds: Visvaldis ŠVINKA

Dzimšanas datums: 1940.g. 24. februāris


Amats: Silikātu materiālu tehnoloģijas profesora grupa, asoc. profesors

Izglītība: Vidējā speciālā (RIP, 1958.), augstākā (RPI, 1963), Dr. inž.sc. (1977), docents (1990), dr.habil.inž.(1998).

Zinātniskais darbs: Aspirants (1968-1971), zin.līdzstr.(1971-1983), vec.zin.līdzstr. (1983-1990), vad.pētn. (1993).virzieni:

Latvijas mālu izejvielu fizikāli ķīmiskās un keramiskās īpašības.Smalkās akmensmasas izstrādājumi no vietējām izejvielāmPoraini keramiskie materiāli (podniecības izstrādājumi, būvkeramika).Vides ķīmija - notekūdeņu attīrīšana un smago metālu jonu saistīšana mālos.Latvijas smilšu kvalitātes uzlabošana

Siltumizolējoša un konstrukciju ugunsizturīgā keramika.

Stažēšanās zin. centros:

Ukrainas ZA Koloīdķīmijas un ūdens ķīmijas institūtā (1978)Fridriha-Aleksandra Erlangenas-Nirnbergas universitātē Vācijā (1993-2003., 3 mēn. ik gadus)

Cita nozīmīga pieredze:

Vācijas Folksvagen fonda finansētā projekta “Latvijas: mālu izejvielas siltumizolējošai celtniecības keramikai” vadītājs no Latvijas puses (1995.-1996) Folksvagen fonda finansētā projekta “Blīvi keramiskie materiāli no Latvijas izejvielām” vadītājs no Latvijas puses (1997.-1998).Līgumdarbu vadīšana un konsultācijas ar uzņēmumu ‘’Latvijas keramika’’ kopš 1970.g. līdz šim laikam.Līgumdarbs ar Valmieras stikla šķiedras rūpnīcu par notekūdeņu attīrīšanu (1988.-1989.).Ar jaunu tehnoloģiju iegūti vieglie elementi tehniskās keramikas un porcelāna masu ātrās apdedzin’qašanas krāsnīm. (2003.-2005.)Sadarbība un konsultācijas ar Līvānu, Spartaka, Usmas būvmateriālu rūpnīcām, Nīcgales keramzīta rūpnīcuBrocēnu keramiku, Liepājas un Aizputes metālizstrādājumu rūpnīcām par galvanisko atkritumu izmantošanu.Sadarbība ar Vācijas firmām Gumbmann, Schlenk, Roesler Porzellan, Riedhammer.

Citas aktivitātes Vācijas Keramikas biedrības biedrs, 1996,Latvijas Materiālu pētīšanas biedrības biedrsZiemeļeiropas mālu pētnieku asociācijas biedrs, 2002

101


Mācību darbs: Docents (1990.), asociētais profesors (2002.) Sagatavoti un pasniegti priekšmeti:

1. Fotografēšana un fotofiksācijas pamati (restauratori)3. Būvkeramikas ķīmija un tehnoloģija (maģistr. apmāc.),4. Silikātu un augsttemperatūras materiālu ilgmūžības problēmas

(maģistr. apmāc.).Vadīti inženieru diplomdarbi - kopumā 32; bakalauru darbi - 7, maģistru darbi - 6, doktoranti – 4.

Prasmes: Strādā ar datoru Word un Excel programās,pārvalda latviešu, krievu un vācu valodas

Publikācijas: 52 zinātniskas publikācijas (bez konferenču tēzēm un populār-zinātniskiem rakstiem), 17 autorapliecības,2 Latvijas patenti, 1 Vācijas patents,1 mācību grāmata: R.Švinka, V.Švinka. Silikātu materiālu ķīmija un tehnoloģija. Rīga: Izd. ‘’Saknes’’, 1997. - 192 lpp.

102



Vārds, uzvārds:Jānis VAIVADS

Darba vieta: Rīgas tehniskā universitāteVispārīgās un lietišķās ķīmijas profesora grupa

Adrese: Āzenes iela 14, Rīga, LV-1048, LatvijaTālr. 7089258, fakss 7901460, e-mail: vaivads [email protected]

Dzimšanas dati: 1943.g., Rīg

Nacionalitāte: Latvietis

Ģimenes stāvoklis: Precējies

Svešvalodas: Krievu un vācu - brīvi, angļu - tehniskā literatūra

Izglītība: 1961-1969 Rīgas politehniskais institūts,Ķīmijas fakultāte

1978 Dr. sc. ing. grūti kūstošo nemetālisko un silikātu materiālu tehnoloģijā

Darba pieredze:Zinātniskais darbs

1961-1962 Rūpnīca VEF, Rīgā Ķīmiķis galvaniskajā cehā

1969 - Rīgas Tehniskā universitāte, Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte Vecākais laborants, inženieris, vecākais inženieris,vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, docents

1989 –1993 LZA Eksperimentālais konstruktoru birojs Antikors,Rīgas raj. Salaspils, tehnologs

Mācību pedago-ģiskais darbs

Ap 80 zinātnisko un metodisko publikāciju,no tām 10 - PSRS autorapliecības

Citas profesionālās aktivitātes

1980.IX -1981.VII Stažēšanās Jēnas universitātē

Tēma: Modernās metodes stiklveida stāvokļa pētīšanā

1993 -1997 Zinātniskais darbs pie RTU - Erlangenas-Nirnbergas universitāšu zinātniski-tehniskās kooperācijas projekta Fosfātu stiklu izpēte un to izmantošanas iespējas rezistoru iegūšanai sietspiedes tehnikā (Projekta atbildīgais izpildītājs no RTU puses).

Zinātniskais vadītājs V. Akišina doktora disertācijas darbam"Bezsvina viegli kūstošo fosfātu stiklu izmantošanas iespējasbiezo plēvju rezistoros" Dr. sc. ing. zinātniskā grāda iegūšanai3 bakalaura darbu vadītājs

103

mailto:[email protected]



Vārds, uzvārds:Inta VĪTIŅA

Darba vieta: Rīgas Tehniskā universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Silikātu materiālu institūts

Dzimšanas dati: 1935.gada 16.jūlijs

Izglītība: Augstākā, Latvijas Valsts universitāes Ķīmijas fakultāte (1958) Dr. sc. ing. (1974)

Zinātniskās darbības virzieni:

1. Neorganisko materiālu ķīmiskā analīze.2. Dabīgā akmens pieminekļu ekoloģiskā korozija un konservācija. (1984 – līdz šim laikam) Kultūrvēsturisko objektu (pieminekļu) korozijas, konservācijas un restaurācijas jautājumu risināšana

Mācību pedago-ģiskais darbs:

Par restaurācijas tematiku vadīti 6 bakalauru, 4 maģistru, 5 inženieru un 3 doktora darbi

Nozīmīgākie izpētes objekti:

Rīgas Doma baznīcas krustejas, kapitulzāles un Ziemeļu sienas restau-rācija; Rīgas Brāļu kapu šūnakmens, smilšakmens un dolomīta izpēte un restaurācija; Liepājas Sv Trīsvienības baznīcas smilšakmens apšuvuma un centrālā portāla skulptūru izpēte un konservācija; Brīvības pieminek-ļa izpēte un restaurācija; melngalvju nama vēsturisko pagrabu piesāļo-juma izpēte un kontrole ēkas ekspluatācijas gaitā; Rīgas Sv.Gara torņa izpēte un rekomendācijas restaurācijai; Rīgas pils akmens skulptūru Sv. Marija un Valters fon Pletenbergs izpēte; Rēzeknes pieminekļa Vienoti Latvijai izpēte un restaurācija; rūjienas pieminekļa Tālavas taurētājs izpēte un restaurācija.

Sadarbības partneri:

Latvijas Universitāte Latvijas pieminekļu aizsardzības inspekcija Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs Gēteborgas Konservācijas institūtsLietuvas pieminekļu restaurācijas institūtsVācu amatniecības un pieminekļu aizsardzības centrs FuldāRīgas tilti

104


DZĪVES UN DARBA GĀJUMS

Vārds, uzvārds:Jānis ZICĀNS

Dzimis: 1944. gada 04. februārī, Rīgā Darba vieta un amats:

Rīgas Tehniskās universitātes Polimērmateriālu institūta vadošais pētnieks.

Polimēru materiālu pārbaužu laboratorijas vadītājsIntereses: Heterogēnie polimērkompozīti, teorija un prakse

Adhēzija, starpfāzu un robežprocesi, teorija un prakseValodas: latviešu, vācu, krievuIzglītība: Jūrmalas 4. vidusskola, 1962

Rīgas Politehniskais institūts, 1970 Aspirantūra, Rīgas Politehniskais institūts, 1976

Kvalifikācija: Tehnisko zinātņu kandidāts, 1978 Vec. zinātniskais līdzstrādnieks, 1984 Inženierzinātņu doktors, 1992

Ieņemtie amati: Rīgas Politehniskais institūts, Polimēru ķīmiskās tehnoloģijas katedra: inženieris, vec. inženieris, vec. zin. līdzstrādnieks, sektora vadītājs, 1970. – 1993.

Vad. pētnieks, 1993. – Laboratorijas vadītājs, 1999. –


Polimērkompozītu struktūras un īpašību uzlabošana Kompozītu veidošanās un pārstrādes tehnoloģija Virsmas, starpfāzu un robežnorišu optimizācija

polimērkompozītu veidošanās procesos Polimērkomopozīti no atjaunojamām izejvielām Polimēru materiālu reciklēšana

Stažēšanās: Politechnika Szczecinska Instityt Polimerow, 1981 Technical University of Budapest, 1984 Technical University of Kassel, Germany, 1997, 1998, 1999,

2000, 2001, 200219. Pielikums Pieredze:

Rīgas Tehniskā universitāte (Ķīmijas fakultāte): Inženieris, 1970. – 1973. Doktorants (aspirants), 1973. – 1976. Inženieris, vec. inženieris, vec. zin. līdzstrādnieks, sektora

vadītājs, 1976. – 1993 Vad. pētnieks, 1993. – Lab. vadītājs, 1999. –

Profesionālās aktivitātes un dalība biedrībās:

Latvijas Materiālu pētīšanas biedrības biedrs, 1995. – Latvijas Zinātnieku savienības biedrs, Akreditētas (LVS EN ISO/IEC 17025:2001) polimēru

materiālu pārbaužu laboratorijas dibinātājs, 1999. – Latvijas Zinātņu padomes Ekspertu komisijas “Ķīmijas

tehnoloģijas teorētiskie pamati” eksperts, 2002. – Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrijas tirgus orientēto

pētījumu ekspertu komisijas loceklis, 2003. – Latvijas Materiālu pētīšanas biedrības revīzijas komisijas

105


loceklis, 2003. – Vadīti jauno zinātnieku darbi, kuri saņēmuši starptautiskas un

LZA prēmijas:1) Oļegs Revjakins – LZA balva jaunajiem

zinātniekiem ķīmijas, medicīnas un bioloģijas zinātnēs, 1999.

2) Tatjana Ivanova – LZA Mārtiņa Straumaņa-Alfrēda Ieviņa balva jaunajiem zinātniekiem ķīmijas, medicīnas un bioloģijas zinātnēs, 2000.

3) Remo Merijs Meri – LZA Mārtiņa Straumaņa-Alfrēda Ieviņa balva jaunajiem zinātniekiem ķīmijas, medicīnas un bioloģijas zinātnēs, 2002.

4) Remo Merijs Meri – Siemens balva (Werner von Siemens Excellence Awards), 2001.

Publicētie darbi: Vairāk kā 180 publicētu darbu, 18 autorapliecības un patenti

Adreses: darbā: Rīgas Tehniskā universitāte, Polimērmateriālu institūts Āzenes ielā 14, LV 1048, Rīga 371-7089252, Fakss: 371- 7 615 765; e-pasts: [email protected]

106


6. PIELIKUMS

20. Pielikums Akadēmiskā personāla zinātniskoAkadēmiskā personāla zinātnisko publikāciju un mācību metodisko darbu sarakstipublikāciju un mācību metodisko darbu saraksti

Doc. Līgas Bērziņas publicēto zinātnisko darbu saraksts (1998.-2003.)

1. R.Cimdins, J.Bossert, L.Berzina, J.Vetra, N.Hassman, Z.Katkovskis. Microstructure of bioactive polylayer coating of Ti alloy. / J.Ceramica Acta, Bologna, Italy, 1998, Nr.4/5, P.157-164

2. R.Cimdins, L.Berzina, J.Leskinovics. Production of mechanical testing of calcium phosphate-SiO2 composite. / Proceeding of the 14th European Conference on Biomaterials, Hague, Netherlands, 1998, P.165

3. L.Berzina, R.Cimdins, J.Popova. Effects of pressing parameters on the physical and chemical properties of Ca and P containing bioceramics. / Proceeding of the 14 th

European Conference on Biomaterials, Hague, Netherlands, 1998, P.166

4. L.Berzina, V.Krilova, R.Cimdins, V.Kasjanovs. Pecularities of chemical and mechanical properties of bioactive cements. / Tenth International Conference on Mechanics of Composite Materials, Book of Abstracts, Riga, 1998, P. 241

5. L.Berzina, J.Vetra, J.Popova, I.Knets, V.Vitins. Hydroxyapatite and glass-ceramics composite for medical application. / Tenth International Conference on Mechanics of Composite Materials, Book of Abstracts, Riga, 1998, P. 242

6. L.Berzina, R.Cimdins, I.Berzina, G.Salms, I.Kangasniemi, A.Yli-Urpo. Comparative histomorphologocal analysis of interface between bioceramics and soft tissue. / Proceeding of the 22nd Annual Conference European Procthodonic Association, Turku, Finland, 1998, P. 120

7. R.Cimdins, Z.Katkovskis, L.Berzina, J.Vetra. The modification of Ti implant surface applying poly-layers coating. / Proceeding of the 22nd Annual Conference European Procthodonic Association, Turku, Finland, 1998, P. 131

8. J.Popova, I.Berzina, R.Cimdins, L.Berzina, I.Knets, G.Salms, A.Bigestans. Glass ceramics composites and their tissue response. / Proceeding of VII International Baltic Conference MATERIALS ENGINEERING -98, Jurmala, Latvia, 1998, P.69-72

9. L.Berzina, J.Popova, R.Cimdins, V.Kasjanovs, A.Skagers, G.Salms, D.Paegle. Hydroxyapatite – tricalcium phosphate ceramics for medical application. / Proceeding

107


of VII International Baltic Conference MATERIALS ENGINEERING -98, Jurmala, Latvia, 1998, P.61-63

10. L.Berzina, R.Cimdins, D.Paegle. Characteristic of the structure of HAp - ceramic. / Proceeding of VII International Baltic Conference MATERIALS ENGINEERING -98, Jurmala, Latvia, 1998, P.64-68

11. I.Rozenstrauha, R.Cimdins, L.Berzina, J.Bossert, M.Bucker. The changes of glassceramics density during the process of thermal treatment. / Proceeding of VII-th International Baltic Conference MATERIALS ENGINEERING-98, September 24 - 25, Jurmala, Latvia, 1998, P.76-79

12. R.Cimdins, L.Berzina, J.Bossert, J.Vetra, N.Hassmann, Z.Katkovskis. Microstructure of bioactive polylayer coating of Ti alloy. / J.CERAMICA ACTA Nr 4/5 October 1998, P.157

13. L.Berzina, R.Cimdins, I.Rozenstrauha. Chemical durability of Latvian industrial waste . / Proc. of International conference Eco-Balt’98, Riga, Latvia, 1998, P.45-46

14. L.Berzina, J.Bossert, R.Cimdins, A.Skagers, M.Buecker, G.Salms, D.Paegle. Hydroxyapatite-Tricalcium Phosphate ceramics. Properties and application in maxillofacial surgery. / J.CERAMICA ACTA Nr 2/3, Bimetrale de Centro Ceramico di Bologna, 1998, P.101

15. I.Rozenstrauha, R.Cimdins, L.Berzina, J.Bossert, M.Bucker. Glassceramics obtained from industrial waste. / J.Resources, Conservation and Recycling, ELSEVIER, 1998, P 5 (in press).

16. I.Rozenstrauha, R.Cimdins, L.Berzina, J.Bossert, M.Bucker. Multibarriersystem - conception of industrial waste treatment. / Latvian Journal of Chemistry, 1998, P.68-72

17. L.Berzina, I.Kovalovs, I.Elme, R.Cimdins. The treatment of limestone for bioceramic synthesis. / ECerS Topical Meeting “Sedimentary Rocks in the Ceramics Technology”, Riga, Latvia, April 29-30, 1999, P.20

18. I.Groswald, L.Berzina. Professor Julijs Eiduks - the founder of investigation of Latvia mineral rocks. / ECerS Topical Meeting “Sedimentary Rocks in the Ceramics Technology”, Riga, Latvia, April 29-30, 1999, P.10

19. K.A.Gross, L.Berzina, R.Cimdins, V.Gross. Calcium phosphate bioceramics research in Latvia. / J.Ceramics International 25, 1999, P.231-237

20. L.Berzina, R.Cimdins, J.Popova. Hydroxyapatite and glass ceramics composites for medical applications. / British Ceramic Proceedings No. 60, UK, 1999, Vol 2, P.511-512

21. L.Berzina, R.Cimdins, I.Rozenstrauha, J.Bossert, M.Bucker Environment friendly glass ceramic from metallurgical waste. / British Ceramic Proceedings No 60, UK, 1999, Vol 1, P.179-181

22. I.Berzina, R.Cimdins, L.Berzina, G.Salms, A.Yli-Urpo. Interactions of calcium phosphate ceramics and soft tissue. / Proc. of 15th European Conference on Biomaterials, Bordeaux, France, 8 -12 September, 1999

108


23. V.Krylova, R.Cimdins, L.Berzina, V.Kasjanov. Bone cements based on PMMA - ethylmethacrylate crosslinking agents. / Proc. of 15th European Conference on Biomaterials, Bordeaux, France, 8-12 September, 1999

24. V.Krylova, L.Berzina, R.Cimdins. Acrylic bone cement: copolymerization in the contact with the lysozyme. / Proc. of 15th European Conference on Biomaterials, Bordeaux, France, 8-12 September, 1999

25. R.Cimdins, J.Bossert, L.Berzina, J.Vetra, N.Hassman, Z.Katkovskis. Microstructure of bioactive polylayer coating of Ti alloy. / J.Ceramica Acta, N 5/6, 1999, P. 81 – 87

26. V.Krylova, R.Cimdins, L.Berzina, V.Kasyanov, Acrylate composites for bone cements with three – dimensional polymer network structure./ Latvijas ķīmijas žurnāls, 2000, Nr.2, 81.-88.lpp.

27. R.Cimdins, I.Rozenstrauha, L.Berzina, J.Bossert, M.Bucker, Glassceramics obtained from industrial waste./ J.Resources, Conservation and Recycling, ELSEVIER, 29, 2000, P. 285-290.

28. R.Cimdins, L.Berzina. Modification of metal surface with gradient coatings. / Abstract book of EURESCO Conference “Degradation of Biomaterials”, San Feliu, Spain, 7-12 April, 2001, p. 64-68

29. J.Pelsh, V.Shestakova, V.Krylova, L.Berzina, R.Cimdins. Cytotoxical investigation of TEGDMA contents bond cements. / Abstract book of EURESCO Conference “Degradation of Biomaterials”, San Feliu, Spain, 7-12 April, 2001, p. 61

30. I.Salma, A.Skagers, J.Priednieks, R.Cimdins, L.Berzina. Quantitative radiodensitometry for evaluation of hydrohyapatite degradation on maxillary sinus floor. / Abstract book of EURESCO Conference “Degradation of Biomaterials”, San Feliu, Spain, 7-12 April, 2001, p. 33

31. L.Berzina, R.Cimdins, D.Vempere, I.Knets. Bioceramics of Ca and SiO2 composites. / Proc. of 7th Conference of the European Ceramic Society, Brugge, Belgium, 9-13 Septmber, 2001.

32. R.Cimdins, L.Berzina, J.Bossert. In vivo and in vitro interactions between biosystems and different ceramic materials. / EMRS 2001 Spring Meeting, Strasbourg, France, 5-8 June, 2001.

33. R.Cimdins, L.Berzina, I.Knets, J.Vetra, A.Skagers. Biomaterials ant their perspectives of development./ The second world congress of Latvian scientists, Riga, Latvia, 14-15 August, 2001, P. 305

34. L..Berzina, R.Cimdins,I.Knets. Ca phosphate and SiO2 composite ceramics. / Proc. of Conference of the European Society for Biomaterials, London, UK, 12-14 September, 2001, P.22.

35. .L.Berzina, D.Sipcenoka, V.Krylova, R.Cimdins. Sorption of proteins on the surface of biomaterials./ Proceedings of the 17th European conference on biomaterials, Barcelona, Spain, 2002, P. 226

36. D.Sipčenoka, L.Bērziņa, V.Krilova. Olbaltumvielu sorbcija uz biomateriālu virsmas./ 43.studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli, Rīga, 2002, 73.lpp.

109


37. T.Sevostjanova, V.Krilova, L.Bērziņa. Polimēru kaulu cementu īpašības./ 43.studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli, Rīga, 2002, 72.lpp.

38. G.Salms, L.Berzina, R.Cimdins, G.Zigurs, J.Priednieks, A.Skagers, I.Salma. Outcome of Semados Dental Implants in One Stage with Sinus Floor Elevation by HAp Granules./ J.Stomatologija, Vol.4., Issue 1S, Kaunas, Lithuania, 2002, P. 2 - 7.

39. A.Skagers, G.Salms, L.Berzina, R.Cimdins, L.Feldmane. Facial Contourplasty with Hydroxyapatite Implants./ J.Stomatologija, Vol.4., Issue 1S, Kaunas, Lithuania, 2002, P. 36 - 40.

40. V.Krylova, L.Berzina, R.Cimdins, T.Sevastjanova. Structural modification of acrylic bone cement solid phase/ RTU Zinātniskie raksti Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 4.sējums, 2002, 65.-71.lpp.

41. V.Krylova, L.Berzina, R.Cimdins. Hydrophilic chelating resin based on acrolein copolymer/ RTU Zinātniskie raksti Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 4.sējums, 2002, 7.-12.lpp.

42. V.Krylova, L.Berzina, R.Cimdins. Modified cross-linked acrylic bone cements. / RTU Zinātniskie raksti Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 4.sējums, 2002,17.-21.lpp.

43. L.Berzina, A.Skagers, R.Cimdins, I.Salma. Calcium phosphate ceramic – long term expierence in maxillofacial surgery. Abstracts of NATO advanced Study Institute, Alvor, Portugal, 2003, P. 80.

44. R.Cimdins, L.Berzina, J.Locs, D.Zurina. Alumina ceramics from nanoscales powder. 8th Conference & Exhibition of the European Ceramic Society, Istanbul, Turkey, 2003.

Doc. Līgas Bērziņas publicēto metodisko darbu saraksts (1998.-2003.)

1. L.Bērziņa. “Biomateriālu tehnoloģijas pamati”. Lekciju konspekts. (Datorsalikums) 55 lpp.

Doc. Rūdolfa Cimdiņa publicēto zinātnisko darbu saraksts (1998.-2003.)

1. R.Cimdins, J.Bossert, L.Berzina, J.Vetra, N.Hassman, Z.Katkovskis. Microstructure of bioactive polylayer coating of Ti alloy. / J.Ceramica Acta, Bologna, Italy, 1998, Nr.4/5, P.157-164

2. R.Cimdins, Z.Katkovskis, J.Bossert, N.Hassman. Interfaces in the polylayers coating on titanium implants. / Proceeding of the 14th European Conference on Biomaterials, Hague, Netherlands, 1998, P.155

3. R.Cimdins, L.Berzina, J.Leskinovics. Production of mechanical testing of calcium phosphate-SiO2 composite. / Proceeding of the 14th European Conference on Biomaterials, Hague, Netherlands, 1998, P.165

110


4. L.Berzina, R.Cimdins, J.Popova. Effects of pressing parameters on the physical and chemical properties of Ca and P containing bioceramics. / Proceeding of the 14th

European Conference on Biomaterials, Hague, Netherlands, 1998, P.166

5. L.Berzina, V.Krilova, R.Cimdins, V.Kasjanovs. Pecularities of chemical and mechanical properties of bioactive cements. / Tenth International Conference on Mechanics of Composite Materials, Book of Abstracts, Riga, 1998, P. 241

6. R.Cimdins, I.Knets, J.Leskinovics, V.Vitins, V.Filipenkovs. Bioactive calcium phosphate glass-ceramics of high mechanical strength. / Tenth International Conference on Mechanics of Composite Materials, Book of Abstracts, Riga, 1998, P. 244

7. I.Knets, V.Filipenkovs, M.Dobelis, R.Cimdins, V.Vitins. Double coating on titanium prosthesis. / Tenth International Conference on Mechanics of Composite Materials, Book of Abstracts, Riga, 1998, P. 251

8. L.Berzina, R.Cimdins, I.Berzina, G.Salms, I.Kangasniemi, A.Yli-Urpo. Comparative histomorphologocal analysis of interface between bioceramics and soft tissue. / Proceeding of the 22nd Annual Conference European Procthodonic Association, Turku, Finland, 1998, P. 120

9. R.Cimdins, Z.Katkovskis, L.Berzina, J.Vetra. The modification of Ti implant surface applying poly-layers coating. / Proceeding of the 22nd Annual Conference European Procthodonic Association, Turku, Finland, 1998, P. 131

10. J.Popova, I.Berzina, R.Cimdins, L.Berzina, I.Knets, G.Salms, A.Bigestans. Glass ceramics composites and their tissue response. / Proceeding of VII International Baltic Conference MATERIALS ENGINEERING -98, Jurmala, Latvia, 1998, P.69-72

11. L.Berzina, J.Popova, R.Cimdins, V.Kasjanovs, A.Skagers, G.Salms, D.Paegle. Hydroxyapatite – tricalcium phosphate ceramics for medical application. / Proceeding of VII International Baltic Conference MATERIALS ENGINEERING -98, Jurmala, Latvia, 1998, P.61-63

12. L.Berzina, R.Cimdins, D.Paegle. Characteristic of the structure of HAp - ceramic. / Proceeding of VII International Baltic Conference MATERIALS ENGINEERING -98, Jurmala, Latvia, 1998, P.64-68

13. I.Rozenstrauha, R.Cimdins, L.Berzina, J.Bossert, M.Bucker. The changes of glassceramics density during the process of thermal treatment. / Proceeding of VII-th International Baltic Conference MATERIALS ENGINEERING-98, September 24 - 25, Jurmala, Latvia, 1998, P.76-79

14. R.Cimdins, L.Berzina, J.Bossert, J.Vetra, N.Hassmann, Z.Katkovskis. Microstructure of bioactive polylayer coating of Ti alloy. / J.CERAMICA ACTA Nr 4/5 October 1998, P.157

15. L.Berzina, R.Cimdins, I.Rozenstrauha. Chemical durability of Latvian industrial waste . / Proc. of International conference Eco-Balt’98, Riga, Latvia, 1998, P.45-46

16. L.Berzina, J.Bossert, R.Cimdins, A.Skagers, M.Buecker, G.Salms, D.Paegle. Hydroxyapatite-Tricalcium Phosphate ceramics. Properties and application in

111


maxillofacial surgery. / J.CERAMICA ACTA Nr 2/3, Bimetrale de Centro Ceramico di Bologna, 1998, P.101

17. I.Rozenstrauha, R.Cimdins, L.Berzina, J.Bossert, M.Bucker. Glassceramics obtained from industrial waste. / J.Resources, Conservation and Recycling, ELSEVIER, 1998, P 5 (in press).

18. I.Rozenstrauha, R.Cimdins, L.Berzina, J.Bossert, M.Bucker. Multibarriersystem - conception of industrial waste treatment. / Latvian Journal of Chemistry, 1998, P.68-72

19. R.Cimdins. Development of functional pressure measurement for coronary stents with bioactive coatings. / International Workshop on Interventional Cardiology, April 23, 1999, Riga, Latvia

20. I.Rozenstrauha, R.Cimdins. Glassceramics from industrial waste and clays of Latvia. / ECerS Topical Meeting “Sedimentary Rocks in the Ceramics Technology”, Riga, Latvia, April 29-30, 1999, P.31

21. L.Berzina, I.Kovalovs, I.Elme, R.Cimdins. The treatment of limestone for bioceramic synthesis. / ECerS Topical Meeting “Sedimentary Rocks in the Ceramics Technology”, Riga, Latvia, April 29-30, 1999, P.20

22. V.Svinka, R.Cimdins, U.Gulbis, A.Jekabsons. Electrotechnical ceramic from clays of Latvia. / ECerS Topical Meeting “Sedimentary Rocks in the Ceramics Technology”, Riga, Latvia, April 29-30, 1999, P.22

23. K.A.Gross, L.Berzina, R.Cimdins, V.Gross. Calcium phosphate bioceramics research in Latvia. / J.Ceramics International 25, 1999, P.231-237

24. L.Berzina, R.Cimdins, J.Popova. Hydroxyapatite and glass ceramics composites for medical applications. / British Ceramic Proceedings No. 60, UK, 1999, Vol 2, P.511-512

25. R.Cimdins, I.Berzina, J.Vetra, A.Bigestans. Comparative study of tissue reactions of calcium phosphate and alumina ceramics. / British Ceramic Proceedings No. 60, UK, 1999, Vol 1, P.539-540

26. L.Berzina, R.Cimdins, I.Rozenstrauha, J.Bossert, M.Bucker Environment friendly glass ceramic from metallurgical waste. / British Ceramic Proceedings No 60, UK, 1999, Vol 1, P.179-181

27. I.Berzina, R.Cimdins, L.Berzina, G.Salms, A.Yli-Urpo. Interactions of calcium phosphate ceramics and soft tissue. / Proc. of 15th European Conference on Biomaterials, Bordeaux, France, 8 -12 September, 1999

28. V.Krylova, R.Cimdins, L.Berzina, V.Kasjanov. Bone cements based on PMMA - ethylmethacrylate crosslinking agents. / Proc. of 15th European Conference on Biomaterials, Bordeaux, France, 8-12 September, 1999

29. V.Krylova, L.Berzina, R.Cimdins. Acrylic bone cement: copolymerization in the contact with the lysozyme. / Proc. of 15th European Conference on Biomaterials, Bordeaux, France, 8-12 September, 1999

30. V.Filipenkov, I.Knets, R.Cimdins,V.Vitins. Mechanical properties of biocomposites and their bonding strength with bone tissue. / J. Acta of BIOINGENIERING and

112


BIOMECHANICS, Ofycina Wydawnicza Politechniki Wroclawskiej, Vol.1, Suppl. 1, 1999, P.157 - 160

31. V.Vitins, V.Filipenkov, I.Knets, R.Cimdins. Effect of bioglass coating at the interface between the bone tissue and implant. / J.Acta of BIOINGENIERING and BIOMECHANICS, Ofycina Wydawnicza Politechniki Wroclawskiej, Vol.1, Suppl.1, 1999, P.531 - 533

32. R.Cimdins, J.Bossert, L.Berzina, J.Vetra, N.Hassman, Z.Katkovskis. Microstructure of bioactive polylayer coating of Ti alloy. / J.Ceramica Acta, N 5/6, 1999, P. 81 – 87

45. V.Krylova, R.Cimdins, L.Berzina, V.Kasyanov, Acrylate composites for bone cements with three – dimensional polymer network structure./ Latvijas ķīmijas žurnāls, 2000, Nr.2, 81.-88.lpp.

46. R.Cimdins, I.Rozenstrauha, L.Berzina, J.Bossert, M.Bucker, Glassceramics obtained from industrial waste./ J.Resources, Conservation and Recycling, ELSEVIER, 29, 2000, P. 285-290.

47. R.Cimdins, L.Berzina. Modification of metal surface with gradient coatings. / Abstract book of EURESCO Conference “Degradation of Biomaterials”, San Feliu, Spain, 7-12 April, 2001, p. 64-68

48. J.Pelsh, V.Shestakova, V.Krylova, L.Berzina, R.Cimdins. Cytotoxical investigation of TEGDMA contents bond cements. / Abstract book of EURESCO Conference “Degradation of Biomaterials”, San Feliu, Spain, 7-12 April, 2001, p. 61

49. I.Salma, A.Skagers, J.Priednieks, R.Cimdins, L.Berzina. Quantitative radiodensitometry for evaluation of hydrohyapatite degradation on maxillary sinus floor. / Abstract book of EURESCO Conference “Degradation of Biomaterials”, San Feliu, Spain, 7-12 April, 2001, p. 33

50. L.Berzina, R.Cimdins, D.Vempere, I.Knets. Bioceramics of Ca and SiO2 composites. / Proc. of 7th Conference of the European Ceramic Society, Brugge, Belgium, 9-13 Septmber, 2001.

51. R.Cimdins, L.Berzina, J.Bossert. In vivo and in vitro interactions between biosystems and different ceramic materials. / EMRS 2001 Spring Meeting, Strasbourg, France, 5-8 June, 2001.

52. R.Cimdins, L.Berzina, I.Knets, J.Vetra, A.Skagers. Biomaterials ant their perspectives of development./ The second world congress of Latvian scientists, Riga, Latvia, 14-15 August, 2001, P. 305

53. L..Berzina, R.Cimdins,I.Knets. Ca phosphate and SiO2 composite ceramics. / Proc. of Conference of the European Society for Biomaterials, London, UK, 12-14 September, 2001, P.22.

54. .L.Berzina, D.Sipcenoka, V.Krylova, R.Cimdins. Sorption of proteins on the surface of biomaterials./ Proceedings of the 17th European conference on biomaterials, Barcelona, Spain, 2002, P. 226

55. A.Morozovs, R.Cimdiņš, I.Knēts. Piedevu izmantošana biokeramisko implantu porainības un formas veidošanā./ 43.studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli, Rīga, 2002, 67.lpp.

113


56. J.Pelšs, R.Cimdiņš, I.Kalviņš. Šūnu izdzīvošanas tests uz biomateriāliem./ 43.studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli, Rīga, 2002, 68.lpp.

57. G.Salms, L.Berzina, R.Cimdins, G.Zigurs, J.Priednieks, A.Skagers, I.Salma. Outcome of Semados Dental Implants in One Stage with Sinus Floor Elevation by HAp Granules./ J.Stomatologija, Vol.4., Issue 1S, Kaunas, Lithuania, 2002, P. 2 - 7.

58. A.Skagers, G.Salms, L.Berzina, R.Cimdins, L.Feldmane. Facial Contourplasty with Hydroxyapatite Implants./ J.Stomatologija, Vol.4., Issue 1S, Kaunas, Lithuania, 2002, P. 36 - 40.

59. V.Krylova, L.Berzina, R.Cimdins, T.Sevastjanova. Structural modification of acrylic bone cement solid phase/ RTU Zinātniskie raksti Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 4.sējums, 2002, 65.-71.lpp.

60. V.Krylova, L.Berzina, R.Cimdins. Hydrophilic chelating resin based on acrolein copolymer/ RTU Zinātniskie raksti Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 4.sējums, 2002, 7.-12.lpp.

61. V.Krylova, L.Berzina, R.Cimdins. Modified cross-linked acrylic bone cements. / RTU Zinātniskie raksti Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 4.sējums, 2002,17.-21.lpp.

62. J.Bossert, M.Milosevski, R.Cimdins, R.Milosevska, L.Berzina. Sintering of transition nanoscaled alumina./ J.of the European Ceramic Society, ELSEVIER, (in press)

63. L.Berzina, A.Skagers, R.Cimdins, I.Salma. Calcium phosphate ceramic – long term expierence in maxillofacial surgery. Abstracts of NATO advanced Study Institute, Alvor, Portugal, 2003, P. 80.

64. R.Cimdins, L.Berzina, J.Locs, D.Zurina. Alumina ceramics from nanoscales powder. 8th Conference & Exhibition of the European Ceramic Society, Istanbul, Turkey, 2003.

65. J.Bossert, M.Milosevski, R.Cimdins, R.Milosevska, L.Berzina. Sintering of transition nanoscaled alumina./ J.of the European Ceramic Society, ELSEVIER, (in press)

Doc. Rūdolfa Cimdiņa publicēto metodisko darbu saraksts (1998.-2003.)

1. R.Cimdiņš. “Materiālmācība”. Lekciju konspekts. (Datorsalikums) 175 lpp.

2. R.Cimdiņš. “Cietu vielu elementu mikroanalīzes metodes”. Lekciju konspekts. (Datorsalikums) 130 lpp.

114


Doc. Ilo Dreijera publicēto zinātnisko darbu saraksts (1998.-2003.)

1. I.Dreyer. Environmental Dictionary EnDic2000 as a Result of International Cooperation. EcoBalt2001. Rīga.(konf. tēzes)

2. J.Lemba, R.Kārkliņš, I.Atteka, J.Ozoliņš, I.Dreijers. Lactic Acid Production by Fermentation in glucose Medium and isolation by Electrodialysis. Pieteikums RTU 43. konferencei.

3. EnDic2000 - Environmental Dictionary // Latvian terms – I. Dreyer, A. Spricis. Helsinki, Tartu, Finnish Environment Institute, 2000. 702 pg.

4. I. Dreyer, N. Churilova. Distribution of the Material Over the static mixers cross-section. In: CD-ROM disk of full texts of the 13 th Intern. Congress of Chemical and Process Engineering CHISA’98, Praga, 1998.

5. I. Dreyer, V. Ginko. Ecological Problems of Bulk Chemical Product Shipment. In: CD-ROM disk of full texts of the 13th Intern. Congress of Chemical and Process Engineering CHISA’98, Praga, 1998.

6. J.Lemba, I.Dreijers. I.Kramzaka, J.Kalviņš. Evaluation of membrane parameters and selection of membranes. RTU zinātniskie raksti, Sērija I, Materiālzinātnes un lietišķā ķīmija. Izd. 1, R.: 2000. 81. – 87. lpp.

7. V. Ginko, I. Dreyer. Environmental Problems Shiping Potassium Chloride at the Port of Ventspils.Starpt. konference EcoBalt’99. Rīga, 14. – 15. maijs, 1999.75. – 77. lpp.

8. I Dreijers, V. Giņko “Environmental problems of KCl Shipping” In: CD-ROM disk of Conference Proceedings, 3rd Israeli Conference for Conveying and Handling of Particulate Solids, Israel, May 29 – June 1, 2000.

9. I. Dreyer. Environmental Engineering Study Program: Problems And Solutions, 5. starptautiskā konference Rēzeknes Augstskolā 19 – 22. jūnijā, 2001. (peņemts).

Doc. Ilo Dreijera publicēto metodisko darbu saraksts (1998.-2003.)

1. I.Dreijers. Eksperimenta teorija. Lekciju demonstrācijas materiali. Manuskripts – pieejams fak. bibliotekā. 2002.

2. Planning workshop for new Baltic University Course “Sustainable Development”, Jurmala, May 2002.

115


Ass. prof. Mārča Dzeņa publicēto zinātnisko darbu saraksts(1998 – 2003)

1. Dzenis M., Vectirāns T., Vīksne A. Ceļu horizontālo apzīmējumu kvalitātes nodrošināšana. 2.zinātniski praktiskais seminārs Satiksmes problēmas Rīgā, risināšanas ceļi, 2001. 7.dec., tēžu rakstu krājums, 10.referāts, 5 lpp.

2. Dzenis M. Conservation/restoration of Cultural Heritage: Education and Training Problems, Results, Outlooks. - Scientific Proceedings of Riga Technical University: Material Science and Applied Chemistry, vol.2. Riga, RTU, 2001, p.152-158.

3. Dzenis M. Ten Years After Starting. IIC Nordic Group XV Congress. Helsinki, Finland, August 23.-26. 2000, p.35-42.

4. Dzenis M., Švinka R. Specialization in Glass, Porcelain and Ceramics as an Integral Part of The Conservation/Restoration Chemistry and Technology Degree Programme. - Proceedings of the Interim Meeting of the ICOM-CC Working Group on Glass, Ceramics and Related Materials. Vantaa (Finland) , Sept. 13-16, 1998, p. 203-204.

5. Erinovska I., Dzenis M. The Specialists Training for Cultural Heritage Preservation in Latvia. - Proceedings of the Intrnational Scientific Conference: The Russian Academy of Sciences Library: a Decade After the Fire. St. Petersburg, Febr.16-18, 1998. 2 pp. (in print., Russ.).

6. Malers L., Dzenis M. Activities of Co-ordination Centre on Sizing up Situation of Reliability and Durability of Construction Materials in Latvia. Proceedings of Workshop on Research Programme 96.003 - Development of Reliability, Durability and Protection of Materials and Constructions. RTU, Riga, May 8, 1998, p.8-9 (in Latvian).

7. Erinovska I., Dzenis M. Investigation of Leather Before Conservation and Restoration. Proceedings of 39th Research and Technical Conference. RTU, Riga, April 20-24, 1998, p.122 (in Latvian).

Ass. prof. Mārča Dzeņa publicēto metodisko darbu saraksts(1998 – 2003)

1. Lekciju konspekts: Materiālu vecošana (Polimērmateriālu institūta materiālzinību programmas bakalauriem), datorsalikums, 2002-2003.

2. Lekciju kursa konspekts: Pigmenti un krāsvielas (Polimērmateriālu institūta konservācijas un restaurācijas virziena maģistrantiem), datorsalikums, 2001- 2003.

3. Lekciju kursa konspekts: Praktiskā restaurācija - pamatkurss (Polimērmateriālu institūta konservācijas un restaurācijas virziena 2. kursa studentiem), datorsalikums, 2002-2003.

4. Lekciju kursa konspekts: Ādas iztrādājumu krāsošana un apdare (Tekstila un apģērbu tehnoloģijas institūta amatniecības tehnoloģijas un dizaina virziena 2. kursa studentiem), datorsalikums, 1998-2000.

116


5. Lekciju kursa konspekts: Āda - materiālmācība (Polimērmateriālu institūta konservācijas un restaurācijas virziena maģistrantiem), datorsalikums, 1997-1999.

6. Lekciju kursa konspekts: Ādas ķīmija (Tekstila un apģērbu tehnoloģijas institūta amatniecības tehnoloģijas un dizaina virziena 1. kursa studentiem), datorsalikums, 1997-1999.

7. Lekciju kursa konspekts: Ādu konservācija un restaurācija (Polimērmateriālu institūta konservācijas un restaurācijas virziena maģistriem), datorsalikums, 1998-1999.

8. Lekciju kursa konspekts: Ādu konservācija un restaurācija (Polimērmateriālu institūta konservācijas un restaurācijas virziena 1. kursa maģistratūras studentiem), rokraksts, 1997,1998.

9. Lekciju kursa konspekts: Ādu konservācija un restaurācija (Polimērmateriālu institūta konservācijas un restaurācijas virziena 1. kursa maģistratūras studentiem), rokraksts, 1997, 1998.

10. Maģistra studiju programma un plāns virzienam konservācija un restaurācija, uzņemšanai 1997./98. un 1998./99. m.g. ar 2.5 gadus ilgu studiju ciklu. - ĶTF PĶTK, 1997. 6 lpp. (latv. un angļu val.).

11. Lekciju kursa konspekts: Praktiskā restaurācija - pamatkurss (Polimērmateriālu institūta konservācijas un restaurācijas virziena 2. kursa studentiem), rokraksts, 1997, 1998.

12. Lekciju kursa konspekts: Ādu konservācija un restaurācija (Polimērmateriālu institūta konservācijas un restaurācijas virziena 1. Kursa maģistratūras studentiem), rokraksts, 1997, 1998.

Ass.prof. Valda Egles publicēto zinātnisko darbu saraksts(1998 – 2003)

1. V.Egle, J.Stabulnieks, M.Bundule, V.Dimza, A.Melnis. Research and Development in the Republic of Latvia. (Improved edition 2002) Riga, ‘’Vante’’, 73 pages, (2002).

2. V.Egle, D.Tirzīte, V.Dimza. Success Stories of Government Funder Latvian Applied Research (In Latvian with abstracts in English), - 94 pages, Riga, Alberta college, (2002).

3. Jan Alsins, Ina Strokša, Mikael Borling, Valdis Egle. Use of Fluorescence Spectra in the Evaluation of the Performance of Optical Brighteners. // Proceedings Of Sixth Europian Workshop On Lignocellulosics And Pulp, Bordo, France. 169-171, (2000).

4. V.Egle The Latvian RTD Policy on the Way to the International Co-operation // Proceedings of International Conference ‘’Baltic Dynamics 2001’’, 10 pages, Riga, Latvia, (September 2001).

5. V.Egle, A.Melnis, J.Stabulnieks, V.Dimza. Research and Development in the Republic of Latvia. Riga, Jāņa sēta, 62 pages, (1999).

6. Jan Alsins, Mikael Borling, Istvan Furo, Valdis Egle. Dimer Formation Of A Stilbenesulphonic Acid Salt In Aqueous Solution // Journal Of Physical Organic Chemistry, 12, 171-175 (1999).

117


7. V.Egle, J.Stabulnieks. Innovationspolitik Und Innovationsförderung In Lettland. // ‘’Stätten Industrienaher Forschung Und Innovative Mittelständische Unternehmen In Der Republik Lettland’’, AIF, Berlin, 1-5, (1998).

8. V.Egle, J.Stabulnieks. Innovation Policy And Innovation Support Structures In The Republic Of Latvia. // Предпринимательство В Беларуси (Entrpeneurship In Belarus), 12, 42-45, In Russian, (1998).

Dr.hab.sc.ing. Jāņa Grabja publicēto darbu saraksts(1998. – 2003.)

1. J. Grabis, A. Kuzjukevics, D. Rasmane, M. Morgensen, S. Linderoth. Preparation of nanocrystalline YSZ powders by plasma technique, J. Mater. Sci., 1998, 33, 723-728.

2. J. Grabis, I. Steins, A. Krumina. Preparation and characteristics of YSZ-(Ni, Mg)O nanosize powders, Materials Science, Kaunas, Technologija, 1999, 2, 8-10.

3. J.Grabis, I.Zālīte, M.Herrmann, N.Zhilinskaya, T.Millers. Finely dispersed Si3N4-SiC powders and materials on their basis. Materials Engineering’99, VIII Internat. Baltic Conf., Kaunas, 1999, pp. 28-33.

4. Я.Грабис, И.Залите, М.Херрманн, Н.Жилинская, Т.Миллер. Тонкодисперсные порошки Si3N4-SiC и материалы на их основе. Порошковая металлургия, 1999, ½, с. 7-12.

5. А.П.Орлов, Я.Грабис, Д.М.Рашмане, Н.В.Жилинская, Д.Р.Янковича, А.Б.Летлена. Образование высокодисперсного дисилицида молибдена в азотной плазме высокочастотного разряда. Неорганические материалы, 1999, 35, 4, с. 341-345.

6. J. Grabis. Nanosize composite powders produced by ICP technique. Interface Controlled Materials, Euromat'99, 2000, 9, 267-272.

7. J.Grabis. Plazmoķīmiskā tehnoloģija nanomateriālu izveidē. Zinātnes vēstnesis, 7(194), 2000.

8. J. Grabis, I. Zalīte, U. Reichel. Advantages and characteristics of nano-powders produced using plasma technology. Cfi/Ber.DGM 77, 2000, No 7, E8-E10.

9. I. Vītņa, I. Zālīte, V. Belmane, J. Grabis, V. Rubene, O. Kovaļova. Nanodispersed refractory films and coatings, NATO Science, High-Technology - Kluwer Academic Publisher, 2000, 103-111.

10. J.Grabis, I.Steins, Dz.Rasmane. Plasma chemical synthesis of nanosize powder in the system Al2O3-MgO. Proc. 7th European Conf. On Advanced Materials and Process, Rimini, 2001, CD.

11. J.Grabis, Dz.Jankovica, Dz.Rasmane, A.Krumina. Nanosized Si3N4/SiC based particulate nanocomposites. Materials Engineering&Balttrib 2001, Riga, pp. 107-110.

12. V.Carevskis, L.Jirgens, J.Jansons, J.Grabis. Kompozīcija nodilumizturīgu, dekoratīvu un korozijas noturīgu pārklājumu iegūšanai. Latvijas patents Nr. 12723, 20.12.2001.

118


13. N.Zhilinska, J.Grabis, I.Zalite, G.Korb, G.Kladler. Manufacture of silicon nitride ceramics from nanosized particulate composites. Materials Science, 2002, 8, 4, pp. 448-450.

14. N.Zhilinska, I.Zalite, J.Grabis, G.Kladler. Manufacture of high temperature construction materials on the basis of nanodisperse silicon nitride. Space and Aerospace Materials Technology, 2002, pp. 17-21.

Profesores Māras Jures publicēto darbu saraksts(1998.-2003.)

(a) Publikācijas žurnālos1. Shantare D., Jure M., Gudriniece E., Malinovska T. 2-Oxooxazolopyridines. 2.

Synthesis of N’-alkyl-N-(2-oxo-3-pyridyl)ureas. Chem. Heterocycl. Comp., 1998, N#3, 351-358.

2. Shantare D., Gudriniece E., Jure M. Synthesis and properties of 2-oxooxazolopyridines (review). Khimiya Geterotsikl. Soedin., 1999, N#2, 168-183.

3. Sulojeva J., Jure M., Gudriniece E. Synthesis of 2,3-dihydroimidazo[1,2-a]pyridines and their salts (review). Khimiya Geterotsikl. Soedin., 1999, N#10, 1299-1321.

4. Sulojeva J., Jure M., Gudriniece E. Properties of 2,3-dihydroimidazo[1,2-a]pyridines and their salts (review). Khimiya Geterotsikl. Soedin., 2000, N#8, 1011-1027.

5. Sulojeva J., Petrova M., Gudriniece E., Jure M. 8-Ciano-5-fenil-7-trifluorometil-2,3-dihidrogēnimidazo[1,2-a]piridīna un tā sāļu spektrālās īpašības. RTU Zinātnisko rakstu krājums. Rīga, 2000, 121-124.

6. Jure M., Jaunzeme I. N-(3-Piridil)karbamātu sintēze un īpašības (apskats). Latv. Ķīm. Žurn., 2000, N#4, 3-18.

7. Sulojeva J., Jure M., Gudriniece E., Belyakov S., Petrova M., Kalnite I. Synthesis of 2,3-dihydro-5-phenyl-7-trifluoromethylimidazo[1,2-a]pyridines. Khimiya Geterotsikl. Soedin., 2001, N#3, 358-367.

8. Sulojeva J., Jure M., Gudriniece E., Petrova M., Guttsait A. Synthesis of 2,3-dihydroimidazo[1,2-a]pyridines on the basis of 1,3-diketones. Khimiya Geterotsikl. Soedin., 2001, N#7, 947-951.

9. Sulojeva J., Jure M., Gudriniece E., Petrova M., Kemme A. Properties of 2,3-dihydro-8-cyano-5-phenyl-7-trifluoromethylimidazo[1,2-a]pyridines. Khimiya Geterotsikl. Soedin., 2002, N#6, 811-821.

10. Shantare D., Belyakov S., Jure M., Gudriniece E., Petersone M. Synthesis and properties of 3(2H)-oxo-4-trifluoromethyl-6-phenylisothiazolo[5,4-b]pyridines and their 1-oxides. Khimiya Geterotsikl. Soedin., 2003 (pieņemts publicēšanai, N#165/2001).

11. Vedejs E., Jure M. Efficiency in non-enzymatic kinetic resolution. Angew. Chem., 2003 (54 lpp. datorsalikumā, iesniegts publicēšanai).

Konferenču tēzes1. Shantare D., Gudriniece E., Jure M., Belyakov S. Synthesis and properties of 3-oxo-

2,3-dihydroisothiazolo[5,4-b]pyridines. Tarptautines konferencijos pranešimu medžiaga, Organine chemija. Kaunas technologijos universitetas, 1998, 100

119


2. Homenko G., Jure M. N-Alkilacetamīdi 2-piridonu sintēzē. 39. RTU studentu zinātniskā konference. Tēzes, Rīga, 1998, 96.

3. Šantare D., Gudriniece E., Jure M. 2-Oksooksazolo[5,4-b]piridīni. 39. RTU studentu zinātniskā konference. Tēzes, Rīga, 1998, 99.

4. Homenko G., Jure M., Makariča V., Oleksivs O. Synthesis of heterocyclic ketene aminals and their reactions with 1,3-diketones. Xth Conference on Organic Chemistry and Biochemistry of Young Scientists (Czech Republic), 1998, 31.

5. Shantare D., Jure M., Gudriniece E., Belyakov S. Synthesis and some properties of 3-pyridylcarbamates and pyridylureas. Xth Conference on Organic Chemistry and Biochemistry of Young Scientists (Czech Republic), 1998, 97-98.

6. Jure M., Shantare D., Gudriniece E., Belyakov S. Synthesis of 3-pyridylureas and 3-pyridylurethanes from 3-pyridylcarboxamides. 12th International Conference on Organic Synthesis ICOS-12 (Venezia Lido, Italy), 1998, 415.

7. Šantare D., Jure M., Gudriniece E., Leščinska I., Belyakov S. Synthesis of 2-alkyl isothiazolo[5,4-b]pyridin-3(2H)-one 1-oxides. 18th International Symposium on Organic Chemistry of Sulfur (Florence, Italy), 1998, 226.

8. Sulojeva J., Jure M., Gudriniece E., Belyakov S., Petrova M. Synthesis and properties of 2,3-dihydroimidazo[1,2-a]pyridines. Organine chemija, Konferencijos pranešimu medžiaga, Kauno technologijos universitetas, 1999, 143-144.

9. Leščinska I., Jure M. 2-Oksooksazolo[5,4-b]piridīnu reakcijas ar nukleofīliem. 40. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli. Ķīmija. Ķīmijas tehnoloģija. Rīga, 1999, 19.

10. Sulojeva J., Gudriniece E., Jure M. 2-(Hidroksialkil)aminopiridīnu reakcijas ar tionilhlorīdu. 40. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli. Ķīmija. Ķīmijas tehnoloģija. Rīga, 1999, 23.

11. Shantare D., Gudriniece E., Leshchinska I., Jure M., Petrova M. Reactions of 2-oxooxazolo[5,4-b]pyridines with nucleophyles. Second International Conference of Young Scholars “Modern Trends in Organic Synthesis on the Eve of New Era”, Saint-Petersburg, Russia. Book of abstracts, 1999, 194.

12. Sulojeva J., Jure M., Gudriniece E., Kemme A. Synthesis and properties of 2,3-dihydro-7-trifluoromethyl-5-phenylimidazo[1,2-a]pyridines. Second International Conference of Young Scholars “Modern Trends in Organic Synthesis on the Eve of New Era”, Saint-Petersburg, Russia. Book of abstracts, 1999, 35.

13. Jure M., Sulojeva J., Gudriniece E., Belyakov S. 1,3-Diketones in synthesis of 2,3-dihydroimidazo[1,2-a]pyridines. 17th International Congress of Heterocyclic Chemistry, Vienna, 1999, PO-280.

14. Jure M., Shantare D., Gudriniece E. Synthesis of pyridine condensed heterocycles under conditions of Hofmann`s degradation. Konferencijos pranešimu medžiaga. Organine chemia. Kaunas, 2000, 3-4.

15. Sulojeva J., Jure M., Gudriniece E., Petrova M. Spectral data of 2,3-dihydro-8-cyano-7-trifluoromethyl-5-phenylimidazo[1,2-a]pyridine. Konferencijos pranešimu medžiaga. Organine chemia. Kaunas, 2000, 18-19.

16. Sulojeva J., Jure M., Gudriniece E. Synthesis and properties of fluorine containing 2,3-dihydroimidazo[1,2-a]pyridines. Studentu mokslines konferencijos pranešimu medžiaga. Chemija ir chemine technologija. Kaunas, 2000, 198-199.

17. Sulojeva J., Jure M., Gudriniece E., Kemme A., Petrova M. Reactions of 2,3-dihydroimidazo-[1,2-a]pyridines with O-nucleophiles. Balticum Organicum Syntheticum. Vilnius, 2000, 76.

120


18. Е. Сулоева, М. Юре, Э. Гудриниеце, C. Беляков, М. Петрова, А. Кемме. Особенности строения 2,3-дигидро-5-фенил-7-трифторметил-8-цианоимидазо[1,2-a]пиридина и его солей. 1ая Всероссийская конференция по химии гетероциклов памяти А. Н. Коста. Суздаль, 2000, 369.

19. Jure M. Pyridine derivatives in medicine. 5th Conference of young scientists Scientia Europea, Bischenheim, France, 9-13 September, 2000.

20. Sulojeva J., Jure M., Gudriniece E. 8-Ciano-5-fenil-7-trifluormetil-2,3-dihidrogēnimidazo[1,2-a]piridīnu reakcijas ar spirtiem. 41. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli. Ķīmija. Ķīmijas tehnoloģija. Rīga, 2000, 42.

21. Jure M., Abolina I., Jaunzeme I., Petersone M. Synthesis of 5-alkyl-1,3,4-oxadiazol-2(3H)-ones. Konferencijos Chemija ir chemine technologija. Kaunas Technical University, 2001, 3.

22. Jure M., Gudriniece E., Šantare D., Sulojeva J. Farmakoloģiski aktīvo vielu meklējumi piridīna rindā. II Pasaules latviešu zinātnieku kongress. Rīga, 2001, 14.-15.augusts, 282.

23. Jaunzeme I., Abolina I. 5-Alkil-1,3,4-oksadiazol-2(3H)-onu sintēze un īpašības. 42. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli. Ķīmija. Ķīmijas tehnoloģija. Rīga, 2001, 37.

24. Pētersone M., Jure M. Hofmaņa reakcija heterociklu sintēzē. 42. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli. Ķīmija. Ķīmijas tehnoloģija. Rīga, 2001, 41.

25. Jure M., Kurtenoka M. Application of Curtius reaction in synthesis of heterocycles – a retrospective. Konferencijos pranešimu medžiaga. Organine chemia. Kaunas, 2002, 6-7.

26. Petersone M., Jure M. New efficient route to 3-alkylamino-2-pyridones. Konferencijos pranešimu medžiaga. Organine chemia. Kaunas, 2002, 18-19.

27. Petersone M., Abolina I., Jure M. New prospects of old reaction – Hofmann rearrangement of carboxamides in synthesis of heterocycles. Third Youth School-Conference on Organic Synthesis (YSCOS-3), Saint-Petersburg, Russia, 24-27 June, 2002, 12.

28. Mutule I., Sūna E., Jure M. Manniha bāzu bibliotēkas sintēze mikroviļņos. 43. RTU studentu zinātniski-tehniskās konferences tēzes, 2002, 54.

29. Pētersone M., Jure M. Hofmaņa pārgrupēšanās pielietojums 3-alkilamino-2-piridonu sintēzē. 43. RTU studentu zinātniski-tehniskās konferences tēzes, 2002, 55.

Citas publikācijas1. M.Jure, P.Trapencieris. Edvīns Vedējs - P.Valdena medaļas laureāts. Latvijas

Ķīmijas Žurnāls, 1998. N#1, 93.-94.lpp.2. Jure M. Profesores Emīlijas Gudrinieces jubilejā. Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 2000,

N#2, 101.-103.lpp.3. Jure M. Scientia Europea 5. Zinātnes Vēstnesis, 2000.4. Jure M. Fakultātes svarīgākie 2000.gada notikumi. RTU Zinātnisko rakstu krājums.

Rīga, 2001, 1.sērija, 2.sēj., 159-161. 5. Jure M. Fakultātes svarīgākie 2001.gada notikumi. RTU zinātniskie raksti.

Materiālzinātne un lietišķā ķīmija. 2002, 4, 196-198.6. Jure M. Ērikai Bizdēnai jubileja. Jaunais Inženieris, 2002, 22/23 (20.06.02.), 13-15.7. Jure M. Ķīmija kā prioritāte. Jaunais Inženieris, 2002, 9/10 (19.12.02.), 15-16.

121


Profesores Māras Jures publicēto metodisko darbu saraksts(1998.-2003.)

1. Jure M. Organisko savienojumu sintēzes izmeklētas nodaļas. Lekciju konspekts. (Datorsalikums). Rīgas Tehniskā universitāte, 1998, 50 lpp.

2. Jure M. Reakciju tipi organiskajā sintēzē. Lekciju konspekts. (Datorsalikums). Rīgas Tehniskā universitāte, 1998, 57 lpp.

3. Jure M. Organiskās sintēzes metodes. Kursa programma. (Datorsalikums). Rīgas Tehniskā universitāte, 1999, 9 lpp.

4. Jure M. Kolokviju programma kursam “Organiskās sintēzes metodes “. (Datorsalikums). Rīgas Tehniskā universitāte, 1999, 10 lpp.

5. Jure M. Organiskās sintēzes metodes. Lekciju konspekts. (Datorsalikums). Rīgas Tehniskā universitāte, 1999, 97 lpp.

6. Vedejs E., Jure M. Advanced organic chemistry. Postgraduate course. Instructor’s manual. (Datorsalikums). University of Wisconsin, Madison, 1999, 45 p.

7. Jure M. Elektronu nobīdes un saišu reorganizācijas mehānismi organiskos savienojumos. Lekciju konspekts. (Datorsalikums). Rīgas Tehniskā universitāte, 1999, 65 lpp.

8. Jure M. Uzdevumu krājums kursiem “Organiskās sintēzes metodes”. “Elektronu nobīdes un saišu reorganizācijas mehānismi organiskos savienojumos”, “Reakciju tipi organiskajā sintēzē”, “Organisko savienojumu sintēzes izmeklētas nodaļas”. (Datorsalikums). Rīgas Tehniskā universitāte, 1999, 80 lpp.

9. Jure M. Faculty of Material Science and Applied Chemistry. ECTS Information Package 2000/2001 (datorsalikums). Riga Technical University, 2000, 30 p.

10. Jure M. Izdales materiāli kursiem “Ķīmijas informātika” un “Informācijas prasme” (datorsalikums). Rīgas Tehniskā universitāte, 2001, 30 lpp.

11. Jure M. Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes studiju plāni. Rīgas Tehniskā universitāte. Rīga, 2001, 24 lpp.

12. Jure M. Ārstniecisko vielu ķīmija un to atbilstība. Lekciju konspekts (datorsalikums). Rīgas Tehniskā universitāte, 2002, 50 lpp.

13. Jure M. Norādījumi darbam organiskās sintēzes laboratorijā (datorsalikums). Rīgas Tehniskā universitāte, 2002, 30 lpp.

14. Jure M. Kā vērtējam studentu zināšanas Latvijā. Izglītība un Kultūra, 2000.g. 5.oktobrī, 6. un 22.lpp.

15. Jure M. Kas jauns ECTS? Izglītība un Kultūra, Pielikums Socrates Latvijā, 2001.g. decembrī, 26.-28.lpp.

16. Jure M. Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmas īstenošana Latvijā. Izglītība un Kultūra, Pielikums Konference “Tempus apgaismo ceļu, 2001.g. 21.decembrī, 3.lpp.

17. M.Jure. Norādījumi studiju noslēguma darbu noformēšanai. Rīga, RTU, 2003, 16 lpp.

18. M.Jure, V.Kampars. Ķīmijas augstākās izglītības tendencies Latvijā un Eiropā. Starptautiskās konferences “Ķīmijas mācīšanas metodika: vakar, šodien un rīt” rakstu krājums, Daugavpils universitāte, 2003, 100.-101.lpp.

19. Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģija, 1989.-2003. Atb. par izd. M.Jure,

122


Rīga, RTU, 2003, 77 lpp.

Prof. Mārtiņa Kalniņa publicēto zinātnisko darbu saraksts(1998 – 2003)

2003

1. Research Directory 2003 , Latvia Technology Park, Zygon Baltic Consulting, Publishing House “AGB” New Materials & Processes Biofunctional Polymer Composites, P. 21 Thermoplastic Polymer Multiphase Composites, P. 22 – 23.

2002

2. M. Maskavs, M. Kalnins, M. Laka, S. Chernyavskaya, Composite Systems Based on Polyethylene and Cellulose-Containing Fillers, 12-th International Conference “Mechanics of Composite Materials”,2002, Riga, Book of Abstracts, p.121 – 122.

3. R. Merijs-Meri, I. Jablonskis, J. Zicans, M. Kalnins, A.K. Bledzki, Deformative properties of Irradiated Composite matyerials Based on PET and PE, 12-th International Conference “Mechanics of Composite Materials”,2002, Riga, Book of Abstracts, p.126 – 127.

4. M. Kalnins, Some Surface and Boundary Problems in Formation of Heterogeneous Polymer Composites, Proceedings of Baltic Polymer Symposium, 2002, P.6 – 8.

5. R. Merijs Meri, I. Jablonskis, J. Zicans, M. Kalnins, A. K. Bledzki. Microhardness of the Radiation Modified Heterogeneous Blends PET/PE, Proceedings of Baltic Polymer Symposium, 2002, P.40.

6. A. Dzene, V. Tupureina, M. Kalnins, L. Savenkova, S. Muizniece-Brasava, L. Anishchenko. Biodegradable PHB Based Films for Food Packaging, Proceedings of Baltic Polymer Symposium, 2002, P.99.

7. T. Ivanova, J. Zicans, M. Kalnins, R. Maksimovs, V. Kalkis. Properties of the Blends of Chlorinated Polyethylene with Polyvinylchloride, Proceedings of Baltic Polymer Symposium, 2002, P.100.

8. M. Kalnins, J. Ozolins, Formation of a Boundary Layer of polyolefins Adhesively Bonded to Steel, International Journal of Adhesion & Adhesives, vol.22, 2002, pp. 179 – 185.

9. G. Mezinskis, J. Zicans, M.Kalnins, I. Yuhnevicha, T. Ivanova. Modification of polymer and glass fibres for concrete reinforcement. Mechanics of Composite Materials, 2002, in press.

2001

10. T. Ivanova, J. Zicāns, M. Kalniņš, V. Kaļķis, A. Bledzskis. Multifāzu sistēmas no radiācijas modificētiem poliolefīnu un elastomēru maisījumiem, to iegūšanas un ekspluatācijas saistība ar ekoloģiju. International conference Eco Balt’2001, Rīga, Latvija, Septembris 14-15, 2001.

123


11. I.Šics, T.A. Ezquerra, A. Nogales, F. J. Balta-Calleja, M. Kalniņš, V. Tupureina, On the Relationship between Crystalline S and Amprphous Phase Dynamics during Isothermal Crystallization of Bacterial Ply(3-hydroxybutirate-co-3-hydroxyvalerate) Cpolymers, Biomacromolecules, 2001, 2, 581 – 587. (nebija ZA atskaitē)

12. M. Kalnins, Some Significant Features of Thermoplastic Polymer Composites, RTU zinātniskie raksti, “Materiālzinātne un lietišķā ķīmija”, , Ser.1, vol.3, 2001, pp. 107 – 112.

13. T. Ivanova, V. Kalkis, M. Kalnins, J. Zicans. Thermomechanical and morphological properties of the blends of chlorinated polyethylene and polyethylene. RTU Zinātniskie raksti, Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, Ser.1, vol.3, 2001, pp. 94 – 100.

14. R. Merijs Meri, I. Jablonskis, J. Zicans, M. Kalnins. Radiation modification of the blends based on poly (ethylene terephtalate) and polyethylenes. RTU Zinātniskie raksti, Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, Ser.1, vol.3, 2001, pp.89 - 93 .

15. Ivanova T., Bocoka T., Zicans J., Kalkis V., Kalnins M. Properties of radiation-modified blends of polyethylene with elastomers and liquid crystalline copolyester, Macromolecular Symposia, 2001, vol. 170, pp. 105-113.

16. J. Zicans, M. Kalnins, A.K. Bledzki, I. Jablonskis, R. Merijs Meri. Tensile Properties of Irradiated Binary Heterogeneous Blends Based on Poly (ethylene terephtalate) and Polyethylene, X-th International Baltic Conference Materials Engineering & Balttrib, Jurmala, Latvia, 2001, September 27-28, pp. 120-122.

17. M. Kalnins, Thermoplastic Polymer Composites, Proceedings of Baltic Polymer Symposium, 2001, P.35 – 40.

18. R. Merijs Meri, I. Jablonskis, J. Zicans, M. Kalnins, A. K. Bledzki, Blends based on Poly (Ethylene Terephtalate) and Different Polyolefins, Proceedings of Baltic Polymer Symposium, 2001, P.109 – 110.

19. A. Viksne, M. Kalnins, L. Rence, R. Berzina, Preparation of Unsaturated Polyester annd Alkyd Resins dor Surface Coatings on the Base of PET Waste Depolymerisation Products, Proceedings of Baltic Polymer Symposium, 2001, P.139 – 142.

20. T. Ivanova, V. Kalkis, M. Kalnins, J. Zicans, Thermomechanical and Structural Properties of Blends Based on Chlorinated Polyethylene and Polyethylene, Proceedings of Baltic Polymer Symposium, 2001, P.185 – 186.

21. Bibers, V. Tupureina, A.Dzene, L. Savenkova, M. Kalnins, Biodegradable Materials from Plasticized PHB Biomass, Macromol. Symp., vol.170, P. 61 –71, 2001

22. 2001 High Tech in Latvia , Latvian Development Agency, Latvia Technology Park,Biotechnology & Bioengineering: Biopolymer Polyhydroxybutyrate (PHB), P. 5.PHB Biocomposites: Antiseptic Wound Dressing, Medical Glue, P. 6.Chemistry Technology & New Materials: Ecologically Safe, Environmentally Friendly Thermoplastic Polymer Compositions (TPC), P.7.Technology for Production of Unsaturated Polyester and Alkyd Resins on the Base of PET Waste Depolymerization Products. P. 8.Thermoplastic Polymer Composite Systems (TPC), P. 9.

124


Environment Friendly Technologies: Plant Protection Agents Containing PHB Formulations, P. 34.

23. M. Maskavs, M. Kalniņš, M. Laka, S. Chernyvkaya, Physicomechanical Properties of Composites Based on Low-Density Polyethylene and Cellulose-Containing Fillers, Mechanics of Composite Materials, 2001, vol. 37, P. 259 – 268.

2000

24. L.Savenkova, Z.Gercberga, I.Bibers, M.Kalnin, Effect of 3-hydroxy valerate content on some physical and mechanical properties of polyhydroxyalkaonetes produced by Azotobacter chroococcum, Process Biochemistry, 2000.- Vol.36, P.445 – 450.

25. В. Калькис, Р. Д. Максимов, М. Калнинь, Я. Зицанс, Т. Боцок, О. Ревякин. Термомеханические и адгезионные свойства радиационно – модифицированных полимерных композитов для термоусаживаемых изделий. – Механика композитных материалов. – 2000. – Т. 36, № 3. – С. 379. – 394.

26. V.Tupureina, A.Dzene, M.Kalnins, I.Bibers, L.Savenkova. Biodegradable PHB composite materials. Proceedings of the 14th Bratislava International Conference on Modified Polymers ”Property tailoring of thermoplastics – based blends and composites” Bratislava, October 1-4, 2000, pp.112-113.

27. I.Bībers, V.Tupureina, A.Dzene, L.Savenkova, M.Kalniņš. Biodegradabli materiāli no plastificētas PHB biomasas .- RTU zinātniskie raksti, sērija 1, “Materiālzinātne un lietišķā ķīmija”, 1.izd., izdevniecība “RTU”, Rīga , 2000.g., 39.-49.lpp.

28. L.Savenkova, Z.Gercberga, V.Nikolaeva, A.Dzene, I.Bibers, M.Kalnin. Mechanical properties and biodegradation characteristics of PHB-based films. Process Biochemistry, 2000.- Vol.35, P.573-579.

29. I.Šics, T.A.Ezquerra, F.J.Balta-Calleja, V.Tupureina, M.Kalniņš. Revisiting the dielectric relaxation of ethylene-vinylacetate copolymers: influence of microstructure. J.Macromol.Sci. - Physics, 2000, Vol. 39, P. 761 - 774.

30. T. Ivanova, J. Zicans, V. Kalkis, M. Kalnins. Properties of radiation-modified blends of polyethylene with elastomers and liquid crystalline copolyester. 14th Bratislava International Conference on Modified Polymers, Bratislava, Oktober 1-4, 2000, p.95.

31. O. Revyakin, J. Zicans, M. Kalnins and A. K. Bledzky. Properties of compositions based on post-consumer rigid polyurethane foams and low-density thermoplastic resins, Polymer International,2000, 49:917-920.

32. Kinetic of Adhesion Interaction of Polyolefins with Metals under Conditions of Contact Thermooxidation. IV Origination of Gradients of Macromolecular Transformations /M.Kalnins, J.Ozolins // J.Adhesion.- vol. 72, 2000, P.17 - 36.

33. Evaluation of the Protective Properties of Organic Coatings by using Tape and Blistering Test / U. Rekners, M. Kalnins // Progress in Organic Coatings, vol. 38, 2000, P.35 – 42

1999

125


34. Properties of Composite Based on Post-Consumer Poly(ethylene terephtalate) and Polypropylene / O.Revjakin, J.Zicans, M.Kalnins, V. Kalkis, Polymer Recycling, Vol.4, No. 1, 1999, pp. 33 - 40.

35. *Properties of Compositions on the Basis of Post-Consumer Rigid Thermoplastics and Rigid Polyurethane Foams / O.Revjakin, J.Zicans, M.Kalnins, D. Kardasz, A.K.Bledzki, Polymer Recycling, Vol.4, No 2, 1999, pp. 117 - 123.

36. *Adhesion Properties of Materials Based on Post-Consumer Polyurethane Waste to Metals / O.Revjakin, J.Zicans, M.Kalnins, A.K.Bledzki, Polymer Recycling, Vol.4, No 2, 1999,. pp. 93 - 100.

37. Improvement of the Deformative Characteristics of Poly-b-hydroxybutyrate by plastcization / Bibers I.. Tupureina V., Dzene A., Kalnins M. // Mechanics of Composite Materials, Vol.35, No.4, 1999, pp. 527 - 538.

38. Research of Adhesion Properties of Materials Based on Post-Consumer Polyurethane with Metals / O.Revjakin, J.Zicans, M.Kalnins, V. Kalkis, A. K. Bledzky // IUPAC 8th

International Symposium om Macromolecule-Metal Complexes (MMC-8 Tokyo), September 5-8, 1999, Program & Abstracts, p. 157.

39. Thermomechanical Properties of Radiation-Modified Polyethylene/Ethylene-Propylene-Diene Copolymer/Liquid-Crystalline Copolyester Blends / O.Revjakin, J.Zicans, M.Kalnins, R.D.Maksimov // Collect. Czech. Chem. Commun, Vol.64, (1999), pp. 1180 - 1192.

40. O.Revjakin, J.Zicans, M.Kalnins, V. Kalkis, A. K. Bledzky , Research of Physical-Chemical Properties of Adhesive Radiation-modified Thermosetting Materials based on Polyolefins and its Composites, Die Angewandte Makromolekulare Chemie, vol. 271, 1999, pp. 37 - 42.

41. Deformation and structural properties of composites based on post-consumer poly(ethylene terepphtalate) and polypropylene / O.Revjakin, J.Zicans, M.Kalnins, V. Kalkis, R. Maksimov // PPS - 15. The Polymer Processing Society 15-th Annual Meeting, Hertogenbosch, The Netherlands, May 31 - June 4, 1999, p.2.46.

42. Ревякин О.С., Зицанс Я. Я., Калниньш М.М. / Жесткоцепные композиционные системы на основе вторичных полимеров // Композиционные материалы в промышленности (СЛАВПОЛИКОМ-99), Тезисы доклаадов Международной конференции, Киев, 11 - 13 мая 1999г., с. 68.Rigid chain composites on the base of post-consumer polymers

43. Иванова Т. В., Зицанс Я. Я., Калниньш М.М., Калькис В. И. / Структура и свойства композиций на основе хлорировнного полиэтилена и поливинилхлорида // Композиционные материалы в промышленности (СЛАВПОЛИКОМ-99), Тезисы доклаадов Международной конференции, Киев, 11 - 13 мая 1999г., с. 144 - 145.Structure and properties composites based on chlorinated PE and PVC.Structure and properties composites based on chlorinated PE and PVC.

44.44. Effect of Water Sorption on Some Mechanical Parameters of Composite SystemsEffect of Water Sorption on Some Mechanical Parameters of Composite Systems Based on Low-Density Polyethylene and Microcrystalline Cellulose / M. Maskavs, M.Based on Low-Density Polyethylene and Microcrystalline Cellulose / M. Maskavs, M. Kalniņš, S. Reihmane, M. Laka, and S Chernyavskaya // Kalniņš, S. Reihmane, M. Laka, and S Chernyavskaya // Mechanics of CompositeMechanics of Composite MaterialsMaterials, Vol.35, No.1, pp. 79 -90, (translated version, P.55 - 62).1999, Vol.35, No.1, pp. 79 -90, (translated version, P.55 - 62).1999

126


45.45. Polyhyxybutyrate Biosynthesis by Polyhyxybutyrate Biosynthesis by Azobacter chroococcumAzobacter chroococcum 23 from Renewable 23 from Renewable Unrefined Carbon Sources / Z. Kižlo, L. Savenkova, Z. Gercberga, M. Kalniņš //Unrefined Carbon Sources / Z. Kižlo, L. Savenkova, Z. Gercberga, M. Kalniņš // Proceed. of the Latvian Academy of Sciences,Proceed. of the Latvian Academy of Sciences, Series B, Vol 53, No. 2 (601), (1999), Series B, Vol 53, No. 2 (601), (1999), pp. 117 - 120.pp. 117 - 120.

46. Вторичная переработка отходов полимеров путем создания различных смесевых композитов на их основе / О.Ревякин, Я.Зицанс, М.Калнинь // Министерство Освити Украины, Висник Державной Академии легкой промисловости, 1999, 1, с. 168 - 170.

Secondary processing of varios blends of polymer waste.

47. 1999 High Tech in Latvia , Latvian Development Agency,Latvia Technology Park, Biotechnology & Bioengineering: Biopolymer Polyhydroxybutyrate (PHB) - Improved Production Process, p. 7.; PHB Biocomposites - Used for Antiseptic Wound Dressing and Medical Glue, p.10.Chemistry Technology & New materials: Thermoplastic Polymer Composite Systems (TPC), p.22.Environment Friendly Technologies: Thermoplastc Polymer Compositions (TPC), p. 46.; Plant Protection Agents Containing PHB Formulations - A New Kind of Plant Protection Agent, p.50.

49. Структурные и деформационые свойства раддиационно-модифицированных систем на основе вторичного полиэтилентерефталата / Р. Мери, О. Ревякин, Я. Зицанс, М. Калнинь // Stambiamolekuliu junginiu chemia ir technlogia (Polymer Cemistry and Technology), Konfrencijos prenesimu medžiaga, Kaunas, Technologia, 1999. - P 8. - 12.

50. Control of Biopolymer Poly--Hydroxybutyrate Characteristics by -Radiation / I.Bibers, M.Kalnins // Mechanics of Composite Materials.- 1999, vol 35, No.2. P. 239 - 252. (translated version, P.169 - 178)

51. Environmentally Degradable Polymeric Composite Materials / M.Kalnins, I.Šics, L.Savenkova, U.Viesturs // Recovery, Recycling, Re-integration, Collected papers of the R’99 World Congress, Geneva, February 2 - 5, 1999.- P. III.474 - III.479.

1998

52. Use of acoustic methods for the determination of the absorbed dose and thermosetting qualities of oriented polymers modified by ionizing radiation /V.Kalkis, J.Zicans, M.Kalnins, A.K.Bledzki //Die Angewandte Makromolekulare Chemie.- 1998.- Jg. 259.- Nr. 4542.- S.55 - 60.

53. Unsaturated Polyester Resins omn the Base of Chemical Degradation Products of PET Waste for Varnishes / A.Viksne, L.Rence, R.Berzina and M.Kalnins // Polymer Recycling, Vol.3, No.3, 1997/1998, P. 1 - 11.

54. Dielectric Relaxation of Poly(-hydroxybutyrate) Relating to Microstructure / I.Šics, V.Tupureina, M.Kalniņš, T.A.Ezquerra, F.J.Balta-Calleja // J. Macromol. Sci.- Phys.- 1998.- Vol.B37.- Nr.6.- P.851 - 862.

127


55. Polimēru pārklājumu spēja aizsargāt pret koroziju: prognozēšanas un novērtēšanas problēmas / U.Rekners, M.Kalniņš // Latvijas Ķīmijas Žurnāls.- 1998.- Nr.3.- 78.-91.lpp. The corrosion protection potencies of polymer coatings: problems of prediction and evaluation.

56. Studies of Morfology, Rheological, Mechanical and Thermorelaxation Properties of Chemically and Radiation Modified Polyethylene/Ethylene-Propylene Copolymer Blends / J.Zicans, M.Kalnins, T.Bocoka, V.Kalkis, A.Bledzki // J.M.S.-Pure Appl. Chem.- 1998.- Vol.A35.- Nr.7&8.- P.1217 – 1237

57. Some Interesting Features of the Thermomechanical Properties of Radiation-Modified Ternary Blends of Polyethylene/Ethylene-Diene Copolymer/Liquid Crystalline Copolyester / O.Revyakin, J.Zicans, M.Kalnins, V.Kalkis, R.D.Maksimov // Mechanical Behaviour of Polymeric Materials, 56-th Prague Meeting on Macromolecules, IUPAC, 1998: Programme booklet, PC10.

58. Specifics of Adhesive Interaction in Composites on the Basis of Recycled Polymer to Steel / O.Revyakin, J.Zicans, M.Kalnins // Materials Engineering - 98, Materials of the VII-th International Baltic Conference, Jurmala, Latvia, Sept. 24 - 25, 1998.

59. Adhesion of Modified PE/EPDM blends to Steel /A.Viksne, L.Rence, M.Kalnins // J.M. S. - Pure Appl.Chem.- 1998.- Vol. A35.- Nr.7&8.- P.1165 - 1185.

60. Features of Thermomechanic Properties of Radiation Modified Blends of High-Density Polyethylene with Liquid-Crystalline Copolyester /V.Kalkis, M.Kalnins, R.Maksimov, J.Zicans // Mechanics of Composite Materials.- 1998.- Vol.34.- Nr.1.- P.124 - 139.

61. PU Waste Based Heterogeneous Thermoplastic Compositions / D.Kardasz, A.Bledzki, J.Zicans, M.Kalnins // Tenth International Conference Mechanics of Composite Materials, MCM, April 20 - 30, 1998: Riga, Latvia. Book of Abstracts.- P.202.

62. Control of Biopolymer Poly--hydroxybutyrate Characteristics by -Radiation / I.Bibers, M.Kalnins // Tenth International Conference Mechanics of Composite Materials, MCM, April 20 - 30, 1998: Book of Abstracts.- Riga, Latvia, 1998.- P.243.

63. Low-Density Polyethylene and Microcrystalline Cellulose Composite Materials / M.Maskavs, S.Reihmane, M Kalnins, M.Laka, S.Chernyavskaya // Tenth International Conference Mechanics of Composite Materials, MCM, April 20 - 30, 1998: Book of Abstracts.- Riga, Latvia, 1998.- P.49.

64. Biodegradability of Polyhydroxybutyrate and it’s Modified Systems in Soil /A.Dzene, M.Kalnins, V.Tupureina, L.Savenkova // Internat. Sympos. Biochemical Principles and Mechanisms of Biosynthesis and Biodegradation of Polymers, Munster, June 3 - 6, 1998: Book of Abstracts.- Munster, 1998.- P.70.

65. Modification of Various Types of Fibres for Reinforcement of Cement-Based Matrices /G.Mezinskis, O.Baumanis, J.Zicans, M.Kalnins // Tenth International Conference Mechanics of Composite Materials, MCM, April 20 - 30, 1998: Book of Abstracts.- Riga, Latvia, 1998.- P.234.

66. Dielectric Relaxation of Poly(-hydroxybutyrate) Relating to the Microstructure /I.Šics, V.Tupureina, M.Kalnins, T.Ezquerra, F.J.Balta-Calleja // 5th International Scientific Workshop on Biodegradable Plastics and Polymers, Stockholm, June 9 - 13, 1998.- Book of Abstracts.- Stockholm, 1998.

128


67. Kinetics of Adhesion Interaction of Polyolefins with Metals under Conditions of Contact Oxidation. III. Effect of Organic Peroxides /M.Kalnins, J.Avotins // J. Adhesion.- 1998.- Vol. 68.- Nr. 1 -2.- P.163 -182.

Prof. Mārtiņa Kalniņa publicēto metodisko darbu saraksts(1998 – 2003)

1. Ievads materiālzinātnē. Lekciju kursa konspekts. 1998. (Datorsalikums un iespiestas kopijas)

2. Materiālu struktūra un īpašības. Lekciju kursa izdales materiālu komplekts. 1999 (Datorsalikums un kopijas)

3. Kompozītmateriāli. Lekciju kursa izdales materiālu komplekts. 2001 (Datorsalikums un kopijas)

4. Virsmas un robežprocesi. Lekciju kursa izdales materiālu komplekts. 2002 (Datorsalikums un kopijas)

5. Bakalauru studiju programma „Materiālzinātnes”, 1998.

6. Bakalauru studiju programmas „Materiālzinātnes”, pašnovērtēšanas ziņojums, 2002.

7. Maģistru studiju programmas „Materiālzinātnes”, pašnovērtēšanas ziņojums, 2003.

8. Ķīmijas tehnoloģijas „Polimēru materiālu un kompozītu tehnoloģija” doktorantūras programma un atbilstošo priekšmetu programmas

129


Prof. Valda Kampara publicēto zinātnisko darbu saraksts (1998.-2003.)

1. Sedmalis U., Cielēns U., Kampars V. Kā izmantojam Latvijas zemes dzīles. Kapitāls, 1998, Nr.2, 36.-40.lpp.

2. Sedmalis U., Cielēns U., Kampars V. Kā izmantojam Latvijas zemes dzīles. Kapitāls, 1998, Nr.3, 41-43 lpp.

3. Kokars V., Kampars V. 2,6-dimetilpiraniliden-4’-diazonijfenilacetonitrila tetrafuorbo-rāts, Patents LV, iesniegts 15.01.1998.

4. Z.Siliņa, V.Kampars, A.Edżiņa. 2-(1-Fenil-5(1H)-tetrazoliltio)-1-indanona karbonilgrupas atvasinājumi un to reaģētspēja ar krāsainā attīstītāja oksidēto formu. Latvijas ķīmijas žurnāls, 1997, Nr.4, 73-74 lpp.

5. V.Kampars, Z.Siliņa, A.Edżiņa, J.Kreicberga. p-Fenilēndiamīna attīstītājvielu cikliskā voltamperometrija un hinondiimīna reakcijas. Latvijas ķīmijas žurnāls, 1997, Nr.4, 69-72 lpp.

6. Кампарс В., Кокарс В., Кацен Я. Трицианометаниды производных бензолдиазония. 1. Спектры поглощения. ЖОХ, 1999, т.69, вып.2, с. 331-333

7. Kampars V. Degvielu kvalitātes uzlabošana kā mobilo emisijas avotu radītā piesārņojuma samazināšanas galvenais faktors. Starpt.konf. ECO-Balt, Tēzes, Rīga, 1998, 20-21.lpp.

8. Trifonovs A., Kokars V., Kampars V. Aizvietotu 3-stiril-6-metil-4-pironu sintēze un to reakcija ar aktīvo metilēngrupu 39. RTU Studentu zin. konf., Tēzes, Rīga, 1998, 130.lpp.

9. Trifonovs A., Kokars V., Kampars V. Aizvietotu 3-stiril-6-metil-4-pironu sintēze un to reakcija ar aktīvo metilēngrupu 39. RTU Studentu zin. konf., Tēzes, Rīga, 1998, 130.lpp.

10. Janiševskis A., Kampars V., Kreicberga J. 5-nitropiridīn- 2-karbonskābes metilestera iegūšana un reducēšana. 39. RTU Studentu zin. konf., Tēzes, Rīga, 1998, 132.lpp.

11. В.Кампарс, В.Кокарс, А.Кайминьш. Синтез и исследование 4,5-диметил-1,3-дитиолилиден-4’-диметиламинофенилацетонитрила, ХГС, 2000, Nr.1, c.22-25.

12. V.Kampars.Tautsaimniecība un izglītība dabaszinātņu nozarēs, Rakstu krājums “Dabaszinātnes un skolotāju izglītība”,Rīga, Izd.”Vārti”1999, 8-11 lpp.

13. В.Кампарс. Квантовые выходы фоторазложения бетаинов 2-(4-диазонийфенил)димедонов. Международная конф. “Chemija ir chemine technologija”, Тез.докл., Каунас, 1999, с. 145-146.

14. V.Kampars, J.Kreicberga. Extraction of Humic Acids from Peat by using Sodium Hydrokside , Intern. Conference “Chemija ir chemine technologija”, Kaunas,1999, p.141-142.

15. V.Kampars.Humīnskābju ieguve no Sedas purva kūdras. Lasījumu “Latvijas minerālo izejvielu izmantošana tautsaimniecībā” tēzes. Rīga, 1999, 17-18. lpp.

130


16. V.Kokars, V.Kampars. Bis- (2-metoksimetoksinaftil-1-)-metāns. Patents LV 12257 B.

17. I.Leshchinska, V.Kokars, V.Kampars. Synthesis and properties of derivates of 3-styryl-6-methyl-4-pyrone. Тез.докл. Международной научной конф.”Молодежь и химия”, Красноярск, Россия, 25. март 2000, c.125

18. I.Leshchinska, V.Kokars, V.Kampars. Synthesis and properties of derivatives of 3-styryl-6-methyl-4-pyrone. 2000.Studentu konf

19. V.Kampars, J.Kreicberga, R.Timbare, A.Beinare, U.Vitolins. Extraction of growth-stimulating humic acids from unpolluted Latvian Peats and theyr influence on the yield of cereals and potatos., Intern. Meeting IHSS 10, Tolouse, 2000, p. 907-910

20. В.Кокарс, И.Лещинская, В.Кампарс. Синтез и свойства производных (3-стирил-6метил-4Н-пиранилиден)-4-нитрофенилацетонитрила. Intern. Konferencijos “Chemija ir chemine technologija”, Kaunas, 2000, p.17

21. V.Kokars, V.Kampars, O.Neilands 2-(2,4-dinitrofenil)-indān-1,3-dions un tā iegūšanas metode. RTU zinātniskie raksti, sērija Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2000, Nr1, 131-135 lpp.

22. V.Kampars, J.Kreicberga. Humīnskābju ekstrakcija no kūdras, RTU zinātniskie raksti, sērija Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2000, Nr1, 88-91lpp

23. V.Kampars. Rīgas tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte un augstākā izglītība ķīmijā, ķīmijas tehnoloģijā un materiālzinātnē. RTU zinātniskie raksti, sērija Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2000, Nr1, 7-12lpp

24. V.Kampars. Principi un budžeta dotācijas sadalīšanas metodika. Jaunais inženieris, 30.06.2000, Nr23 (1176)

25. I.Leshinska, V.Kokars, V.Kampars. Synthesis and Properties of Derivatives of 2-(Styryl-6-Methyl-4-Pyrone. Stud.moksl.konf. “Chemija ir chemine technologija”, Kauno, 2000, p.280.

26. V.Kampars.Zinātniskie pētījumi un augstākā izglītība ķīmijā, ķīmijas tehnoloģijā un materiālzinātnē Rīgas tehniskajā universitātē. II Pasaules latviešu zinātnieku kongress, Rīga, 2001, 8 lpp.

27. V.Kampars, A.Edžiņa, V.Kokars, R.Kampare. 1,3-dikarbonilsavienojumu reakcijas ar elektroķīmiski ģenerētu hinondiimīnu. RTU zinātniskie raksti, sērija Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2001, Nr2, 109-114 lpp

28. V.Kampars, A.Blūms, No Kačoru purva ar sārmu veiktas humīnskābju ekstrakcijas kinētika. RTU zinātniskie raksti, sērija Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2001, Nr2, 86-90 lpp.

29. V.Kokars, V.Kampars. Fotojūtīgs 4-diazonijfeniletiķskābes tetrafluorborāta starpmolekulārās azosametināšanās produkts. RTU zinātniskie raksti, sērija Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2001, Nr2, 106-108 lpp.

30. V.Kampars, A.Blūms. Temperatūras ietekme uz humīnskābju ekstrakcijas kinētiku no Kačoru kūdras. RTU zinātniskie raksti, sērija Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2001, Nr 3, 151-154 lpp.

131


31. V.Kampars, A.Alksnis, A.Blūms. Humīnskābes saturoši putupoliuretāni. RTU zinātniskie raksti, sērija Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2002, Nr 4, 101-104 lpp.

32. A.Ozols,V.Kampars, M.Reinfelde, V.Kokars. Hologram recording in azobenzene oligomers. 3rd Int. Conf.”Advanced Optical Materials and Devices , AOMD-3”, Riga, Latvia, 2002, p.110-117

33. A.Ozols,V.Kampars, M.Reinfelde, V.Kokars. Azobenzene oligomers for holographic information recording, RTU zinātniskie raksti, sērija Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2002, Nr 4, 145-156 lpp.

34. В.Кокарс, А.Янишевский, В.Кампарс. Синтез производных 2-азастильбена с внутримолекулярным переносом заряда. ХГС, 2002, N7, c.911-917

35. V.Kampars, A.Blums. Batch absorption of lead ions from water solutions on the baked clay plates, Int. conference EcoBalt’2003, Riga, 2003, II-68, pp.1-2.

36. I.Ančupāne, V.Kampars, V.Miltiņš, R.Miltiņš, A.Miltiņš. Farmaceitiska bioaktīva kompozīcija. LR patents 12909, 7A61K7/48, A61K35/10, 20.03.2003.

Prof. Valda Kampara publicēto metodisko darbu saraksts(1998.-2003.)

1. Kampars V., Blūms A., Brunere V., Millers J., Kamzole L., Pētersone B. Laboratorijas darbi ķīmijā. Rīga, RPI, 1988. 106 lpp.

2. Kampars V., Blūms A., Brunere V., Kamzole L., Pētersone B. Laboratorijas darbi ķīmijā (speciālā daļa). Rīga, RPI, 1988, 122 lpp.

3. Кампарс В., Брунерс В., Блумс А., Кокарс В., кутнерс Э. Лабораторные работы по химии (специальная часть). Рига, РТУ, 132 с.

4. Kampars V. Degvielas un ziežvielas. Rīga, RPI, 1990, 29 lpp.

5. Kampars V., Blūms A., Brunere V., Kamzole V. Laboratorijas darbi ķīmijā. Rīga, RPI, 1994, 190 lpp.

6. Kampars V., Jure M. RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes studiju plāni. Rīga, 1994, 28 lpp.

7. Kampars V., Jure M. RTU studiju programma “Ķīmijas tehnoloģija” un EFCE prasības augstākajai izglītībai ķīmijas inženierzinātņu nozarē. RTU akadēmiskā konference. Tēzes, Rīga, 1997, 13.-15.lpp.

8. Kampars V., Jure M. Studijas RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultātē. Rīga, Izglītības ceļvedis, 1997, 60/4 lpp.

9. Kampars V., Jure M. Studijas RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultātē. Rīga, Izglītības ceļvedis, 1998, 60/4 lpp.

10. Kamzole V., Kampars V., Blūms A. Ķīmija, profilkurss 11.klasei. Aizkraukle, Krauklītis, 1997, 181 lpp.

11. Kampars V., Blūms A., Brunere V. Ķīmija, profilkurss 12.klasei. Aizkraukle, Krauklītis, 1998, 192 lpp. (Izdevniecībā)

132


12. Kreicberga J., Kampars V. Laboratorijas darbi ķīmijā. Rīga, 2002, 112lpp.

Doc. Lindas Krāģes publicēto darbu saraksts (1998. – 2003.)

1. Lūsis R., Krāģe L., Vītiņa I., The Influence of air Pollution on the Monuments of Latvia. Critical Reviews in Analytical Chemistry, 28 (2), 1998: 113 – 117.

2. Krage L., Lusis R., Bajare D., Igaune S., Vitina I. Chemical Deterioration and Conservation of Stone Materials in the Monuments of Latvia. Silikatu Technologija, Kauno Technologijos Universitetas. Kaunas, “Technologija”, 21. – 23.04.1998: 17 – 23.

3. Krage L., Sidraba I., Vitina I., Lagzdins E. Evaluation of the Effectiveness of Protective Treatments for Limestones of Riga Brethren’s Cemetery. Water Repellent Treatment of Building Materials. F.H. Wittmann edited. AEDIFICATIO Verlag GmbH, ISBN 3-931681-25-4; 1998: 153 – 166.

4. Lūsis R., Krāģe L., Igaune S., Vītiņa I. Akmens materiālu ekoloģiskā korozija un tās novērtēšana Rīgas Doma ansamblī. Starptautiskā konference EcoBalt 98, Rīga, 22. – 23. Maijs, 1998: 55 – 56.

5. Antoņēviča I., Krāģe L. Brīvības pieminekļa akmens materiālu zinātniskā izpēte. 39. RTU stdentu zinātniskā un tehniskā konference, Rīga,1998: 103.

6. Krāģe L., Vītiņa I. Karbonātiežu aizsardzība pret apkārtējās vides iedarbību. 39. RTU studentu zinātniskā un tehniskā konference, Rīga, 1998: 109.

7. Sidraba I., Krāģe L. Rīgas Brāļu kapi un akmens materiālu pētīšanas metodes. 39. RTU studentu zinātniskā un tehniskā konference, Rīga 1998: 117.

8. Sidraba I., Krāģe L. Allažu šūnakmens un problēmas tā restaurācijā. 40. RTU studentu zinātniskā un tehniskā konference, Rīga 1999.

9. Krage L., Sidraba I., Vitina I. Evaluation of the effectiveness of protective treatments for limestones of Riga Brethren’s Cemetery. Proceedings of the EcerS Topic Meeting “Sedimentary Rocks in the Ceramics Technology”. Latvian Materials Research Society. ISBN 9984-604-03-9; 1999: 29

10. Lusis R., Krage L., Vitina I. Stone materials investigations of the monuments in Riga. EcerS Topic Meeting “Sedimentary Rocks in the Ceramics Technology”. Latvian Materials Research Society. ISBN 9984-604-03-9; 1999: 32

11. Lusis R., Sidraba I., Krage L., Vitina I. Investigation of stone materials with a view to restoration of stone Monuments in Latvia. Proceedings of the International Congress “Quarry-Laboratory-Monument”, Pavia-2000. Gianpaolo Calvi and Ugo Zezza edited. ISBN: 88-7830-311-9; 2000: Vol. 1, 403-407

12. Sidraba I., Krage L., Graudums I. Problems and solutions in practical restoration of freshwater limestone – tufa. Proceedings of the 9th International congress on deterioration and conservation of stone. Vasco Fassina edited. ELSEVIER SCIENCE B. V., ISBN: 0-444-50517-2; 2000: Vol. 2, 889-896

133


13. Sidraba I., Krage L., Igaune S., Vitina I. Corrosion and restoration of travertine and granite in the Freedom Monument (Riga, Latvia). Edited by R.Prikryl & H. Viles, Karolinum Press, ISBN 80-246-0453-1; 2002: 99-108

14. May E., Warscheid T., Sorlini C., Krage L., Vgenopoulos A., Mello E. Novel Approaches to Conserve our European Heritage: Bioremediation for Building Restoration of the Urban Stone Heritage in European States (BIOBRUSH). 5th EC Conference Cultural Heritage Research: a Pan-European Challenge. Cracow, Poland, May 16.-18., 2002.

Doc. Jāņa Lembas publicēto zinātnisko darbu saraksts (1998. – 2003.)

1. N.Pančenko, J.Lemba. 2-Okso-4-fenilbutānskābes atvasinājumu elektroķīmiskā hidrēšana.// 40. RTU Studentu zinātniskā un tehniskā konference. Rīga, RTU, 1999. Lpp.17.

2. J.Lemba. Membrane processes electrodialysis for the production and isolation of pure substances.// High tech in Latvia, 1999. Pp.18.

3. J.Lemba, R.Kārkliņš, I.Lapele. Purification and isolation of organic acids by ion exchange and electrodialysis. // RTU Zinātniskie raksti “Materiālzinātne un lietišķā ķīmija”, Rīga, RTU, 1. sēr., 1. izd.,2000. Lpp. 73-80.

4. J.Lemba, I.Dreijers, I.Kramzaka, I.Kalvins. Evaluation of membrane parameters and selection of membranes. // RTU Zinātniskie raksti “Materiālzinātne un lietišķā ķīmija”, Rīga, RTU, 1.sēr., 1. izd., 2000. Lpp. 81-87.

5. R.Kārkliņš, J.Lemba, I.Lapele, A.Kārklina. Pētījumi par -ketoglutārskābes sorbciju ar anjonītiem no n-alkānu fermentācijas šķīdumiem. // RTU Zinātniskie raksti “Materiālzinātne un lietišķā ķīmija”, Rīga, RTU, 1.sēr., 2.sēj., 2001.Lpp.8-13.

6. R.Kārkliņš, J.Lemba. Biosintēzes pamati organisko skābju ražošanā. Tēzes 2. Pasaules latviešu zinātnieku kongresam, Rīga, 2001. gads 14-15 augusts. Lpp. 312.

7. J.Lemba, R.Kārkliņš. Organisko vielu iegūšana, izdalīšana un attīrīšana ar elektrodialīzi. Tēzes 2. Pasaules latviešu zinātnieku kongresam, Rīga, 2001. gads 14-15 augusts. Lpp. 316.

8. R.Kārkliņš, J.Lemba. Production of seeding material producer of citric and itaconic acids.// High tech in Latvia, 2001. Pp.10.

9. J.Lemba. Membrane processes electrodialysis for the production and isolation of pure substances.// High tech in Latvia, 2001. Pp.11.

10. R.Kārkliņš, J.Lemba, U.Viesturs. Biotechnology for organic acids production. // 10th

European congress on biotechnology “ Biotechnological challenges in the new millennium”, Madrid ( Spain), 8-11 July 2001. MIC 44. Pp.83.

11. R.Kārkliņš, J.Lemba, U.Viesturs. Biotechnology for organic acids production. // G.I.T. Laboratory Journal, Nr.6, 2001. Pp.281-283.

134


12. R.Kārkliņš, J.Lemba, G.Liepiņš. Organisko skābju biotehnoloģija. Monogrāfija. Rīga, izd. “Stampa informserviss”, 2002. 214 lpp.

13. J.Lemba, R.Kārkliņš, I.Atteka, J.Ozoliņš, I.Dreijers. Pienskābes iegūšana, fermentējot glukozi, un tās izdalīšana ar elektrodialīzi. // RTU 43. zin. konference, Rīga, 2002. g. 11.-14. oktobris. Lpp. 47.

Doc. Jāņa Lembas publicēto metodisko darbu saraksts (1998. – 2003.)

1. J.Lemba. Ķīmiskie procesi un reaktori. Mācību grāmata. Rīga, izd. “Stampa informserviss”, 1999. 416 lpp.

Doc. Jura Mālera publicēto zinātnisko darbu saraksts (1998. – 2003.)

1. J. Malers, J.Avotins, V.Kokars et al..development of remedeation technologies of soil and groundwater, contaminated with missile fuel at a former soviet missile base in Latvia. In:Proceedings Latvian Acad. Sci., Section B, vol. 52, 1998.

2. J.Avotins, V.Kokars, J.Malers et al.. Contamination and environmental remediation of former missile sites near Liepaja. Critical Rewiews in Analytical Chemestry, vol. 28, issue 2, 1998, pp. 97-100.

3. H.Whittaker, D.Cooper, J.Malers et al.. remediation practice at a former missile base in Latvia. Environmental contamination and remediation practices at former and present military bases, Eds. F.Fonnum et al. Kluwer Academic Publishers, Netherlands, 1998, pp.267-276.

4. AGRIPO Lauksaimniecība un piesārņojums: vides problēmas un to praktiskie risinājumi. Tālmācības kurss. Vadošais autors M. Redmens un autoru kolektīvs: D. Edvards, V. Paulauskas, J.Mālers u.c., Bornmutas universitāte (Apvienotā Karaliste), Lietuvas lauksaimniecības universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Kauņas Tehnoloģiskā universitāte. Eiropas Apmācību Fonds, Itālija, 1999. Rīga, 2000, -294 lpp..

135


Prof. Gundara Mežinska publicēto zinātnisko darbu saraksts (1998.-2003.)

1. Mežinskis G. Stiklveidīgo materiālu sola-gēla tehnoloģija. Disertācija par darbu ciklu habilitācijai inženierzinātņu nozares ķīmijas tehnoloģijas apakšnozarē. Rīga, 1998.- 307 lpp.

2. G. Mezinskis, O. Baumanis, I. Yuhnevicha. Sol-Gel Derived Thick Coatings: Preparation, Properties and Application. // Proc. of XVIII International Congress on Glass, 5-10 July 1998. San Francisco. CD-ROM, Symposium: Science and Technology of Sol-Gels. E1: Structure Evolution in Gels, A.Cer.Soc., 1998, 6 P.

3. Modification of Various Types of Fibers for Reinforcement of Cement-Based Matrices. / G. Mezinskis, O. Baumanis, J. Zicāns, M. Kalniņš. // Tenth International Conference of Composite Materials, Riga, April 20-23, 1998, : Book of Abstracts. Eds: V. Tamužs, K. Cīrule, A. Lagzdiņš, A. Tarvids. Riga: Institute of Polymer Materials, 1998.-C.234.

4. G.Mežinskis, G.Zauerhāgena, J. Kļavinš.,A.Miezis.“Kvalitātes vadīšana saistībā ar ražojamā produkta sertifikāciju – A/S Brocēni pieredze.” Konferences dokumenti. II Starptautiskā konference visaptverošā kvalitātes vadīšanā “Kvalitātes vadīšana – problēmas un risinājumi”, Rīga, 1998.g. 13. novembris, LKA,Rīga, 1998, 13 ref., 4 lpp.

5. 2. G. Mezinskis, J.Klavins, A. Miezis, G. Zauerhagena. Processes of Product Certification and the Development of Quality Assurance System . International Conf. “Toward European Market”. Riga, 1999., Riga, LZA, p.22-24.

6. G.Mezinskis, G. H. Frischat and I.Juhnevicha .The Preparation of Composite Sol-Gel derived thick AL2O3-TIO2-SIO2 Coatings // International Symposium on “Soft Solution-Processing” Novel Fabrication Processing for Inorganic Materials to Sustainable Development in a New Millennium. 10-13 December 2000. Tokyo, Japan. 2000, P 94.

7. G. Mežinskis. Pārklājumu veidojoša šķīduma sastāvs dekoratīvo pārklājumu ieguvei stiklveida virsmām LR Patents Nr.12372 B, Int.Cl.6 C03C17/28, P-98-113. Piet. 18.05. 1998; Pub. 20.01.2000.

8. G. Mezinskis, M. Knite, L. Timma, M. Kalnins, A.Sternberg, I.Yuhnevicha Synthesis and Properties of Piezoelectric Composite Films. // The 5 th Euroconference on Application of Polar Dielectrics. Programme and Abstracts. Institute of Solid State Physics. University of Latvia. Riga. 2000. P 134.

9. G.Mezinskis, I.Yuhnevicha The Modification of E-Glass Fibers for Concrete Reinforcement.//Proceedings of First Balkan Conference on Glass Science & Technology. 9-10 October 2000 - University of Thessaly , Volos Greece. 2000, 205-210

10. G. Mezinskis, I.Yuhnevica, T. Ivanova, J.Zicans. The Modification of Polymer and Glass Fibers for Concrete Reinforcement. // Eleventh International Conference “Mechanics of Composite Materials-2000”. Book of Abstracts, 11-15 June 2000. Riga P.132.

136


11. M.Knite, G.Mezinskis, I.Pedaja, N.Lindenbergs. PZT kārtiņu struktūras izmaiņas lāzera starojuma ietekmē. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija. 3.sēj.RTU, Rīga. 2001, 121-125.

12. G. Mežinskis, M. Knite, J. Zicāns, I. Juhņēviča, I. Pedaja. Daudzkomponentu mikrokompozītu ieguve, izmantojot sola-gēla tehnoloģiju. II Pasaules Latviešu zinātnieku kongress. Rīga, Tēžu krājums. LZA. 2001. Lpp. 318.

13. A.Chooshooyev, G.Mezinskis. Fibrous Concrete Based on “Valmiera” Glass Fiber. // 7th International Conference “Modern Building Materials, Structures and Techniques”. CD ROM, Vilnius, 2001, 4P.

14. M.Knite, G.Mezinskis, I.Pedaja. CO2 – laser induced phase transitions in PZT sol-gel films, Proc. of SPAS: 6-th International Workshop on New Approaches to High-Tech: Nondestructive Testing and Computer Simulations in Science and Engineering(NDTCS 2002), St. Petersburg, Russia. 10-16 June, 2002. Vol. 6. p. D10-D12.

15. M.Knite, G.Mezinskis, I.Pedaja, and L.Shebanovs. CO2-laser induced structure changes in PZT sol-gel films. – Abstracts of The European Material Conference E-MRS 2002 Spring Meeting, Strasbourg, France, June 18-21, 2002, p. D-9

16. M.Knite, L.Shebanovs, G.Mezinskis, I.Pedaja, A.Sternberg. CO2 laser induced structure changes in PZT sol-gel films, 7th Russia/CIS/Baltic/Japan Symposium on Ferroelectricity (RCBJSF-7),June 24-28, 2002, Abstracts, St Petersburg, Russia, 2002, p.195.

17. M.Knite, G.Mezinskis, L.Shebanovs, I.Pedaja. CO2 laser induced phase transitions in PZT sol-gel films – Abstracts of the 18th Sc. Conf . of ISSP University of Latvia, 2002, p.45.

18. G.Mezinskis, R.Shvinka, V.Shvinka, I.Pedaja. Multicomponent micro and nanocomposites. //Advances in Science and Technology. 10th International Ceramics Congress. Part C. Ed. P.Vincenzini. Techna. Faenza , 2002. P. 541-547.

19. M.Knite, G.Mezinskis, L.Shebanovs, I.Pedaja, A.Sternbergs. CO2 laser-induced structure changes in lead zirconate titanate Pb(Zr0.58Ti0.42)3 sol-gel films, Applied Surface Science, Vol. 208-209, 2003. P. 378-381.

Prof. Gundara Mežinska metodisko darbu saraksts (1998.-2003.)

1. G.Mežinskis. Materiālu kvalitātes pārvaldība. Lekciju kurss materiālzinātņu maģistriem. Maģistratūras progr. (Datorsalikums). 71 lpp. Virziena obligātais priekšmets.

2. G.Mežinskis. Silikātu ķīmija un fizikālā ķīmija. Lekciju kurss materiālzinātņu maģistriem. Maģistratūras progr. (Datorsalikums). 122 lpp. Virziena obligātais priekšmets.

137


Doc. Jurija Ozoliņa publicēto zinātnisko darbu saraksts (1998-2003)

1. I. Ikauniece, J. Ozolins, M. Drille Influence of iron combinations to water quality and methods of iron seperation. Starptautiskā konference ECO Balt`98.-Rīga,1998. lpp. 49-53.

2. M. Kalnins, J. Ozolins Kinetics of adhesion interaction of polyolefins with metals under condition of contact thermooxidation. IV. Origination of gradients of macromolecular transformations. The Journal of Adhesion, 2000.,vol.72, pp 17-36.

3. A. Jakovičs, J. Ozoliņš, V. Krūmiņš Logi ne tikai skaistumam, jeb par ko maksāsim XXI gadsimtā ? Logi un durvis, Rīga, 2000. Nr.1. lpp. 41-49.

4. A. Jakovičs, J. Ozoliņš, V. Melnstrazds Siltums mūsu mājokļos. Būvēt, Rīga, 2000., Nr.4., lpp 58-65.

5. J. Ozoliņš Logu konstrukciju siltumtehniskās īpašības. Zinātniski praktisks seminārs. Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika II, Rīga, 2002. lpp. 20-22.

6. M. Kalnins, J. Ozolins Formation of a boundary layer of polyolefins adhesively bonded to steel. International Jornal of Adhesion & Adhesives, 2002., vol. 22, pp. 179 – 185.

Doc. Jurija Ozoliņa publicēto metodisko darbu saraksts (1998-2003)

1. J. Ozoliņš Bakalaura studiju priekšmeta programma “Ķīmijas tehnoloģijas procesi un apparāti”, VĶT kat. 1998., mašīnrakstā, lpp. 2.

2. J. Ozoliņš Bakalaura studiju priekšmeta programma “Hidromehāniskie, siltuma un massas apmaiņas procesi”, VĶT kat. 1998., mašīnrakstā, lpp. 2.

3. J. Ozoliņš Maģistra studiju programma “ Procesi materiālu tehnoloģijā”, VĶT kat. 2002., mašīnrakstā, lpp.3.

4. J. Ozoliņš Lekciju kurss “Hidromehāniskie, siltuma un massas apmaiņas procesi”, VĶT kat. 1998., rokrakstā, lpp.138.

Prof. Skaidrītes Reihmanes publicēto zinātnisko darbu saraksts (1998-2003)

* CI žurnāli, ** starptautiskas konferences

1. J. E. Lejnieks J.A. Kajaks, S.A. Reihmane Analyses of Tensile Strength – Deformation Parameters by Mathematical Statistics Methods. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, sērija1, sējums 4, Rīga, 2002, 116 - 123 lpp.

2.2. L. Putniņa, S. Reihmane Ar poliizocianātu modificētu koka šķiedru izmantošanaL. Putniņa, S. Reihmane Ar poliizocianātu modificētu koka šķiedru izmantošana

138


termoplastu kompozītos. termoplastu kompozītos. 43. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences43. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli. Rīga, 2002, 69.lpp.materiāli. Rīga, 2002, 69.lpp.

3.3. D. Rubula, S. Reihmane Ar koka šķiedru pildīta zema blīvuma polietilēna īpašības. 43.D. Rubula, S. Reihmane Ar koka šķiedru pildīta zema blīvuma polietilēna īpašības. 43. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli. Rīga, 2002, 71.lpp.RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli. Rīga, 2002, 71.lpp.

4. * J.A. Kajaks, S.A. Reihmane, and J. E. Lejnieks Effect of Water on the Physicomechanical Properties of Composites Containing Secondary Polyethylene and Linen Yarn Production Waste. Mechanics of Composite Materials, Vol. 38, No 4, p. 351-356, ( 2002 ).

5.5. ** J. Lejnieks, J. Kajaks, S. Reihmane Evaluation of Tensile Strength – Deformation** J. Lejnieks, J. Kajaks, S. Reihmane Evaluation of Tensile Strength – Deformation Characteristics by Various Mathematical Statistics Methods. Proceedings of BalticCharacteristics by Various Mathematical Statistics Methods. Proceedings of Baltic Polymer Symposium. Nida, Lithuania, September 18 –20, 2002, p. 85-90.Polymer Symposium. Nida, Lithuania, September 18 –20, 2002, p. 85-90.

6. ** J.A. Kajaks, S.A. Reihmane, and J. E. Lejnieks Effect of Water on Physicomechanical Properties of Composites containing Recycled Polyethylene and Linen Yarn Production Waste. Theses of XII International Conference on Mechanics of Composite Materials. Riga, Latvia, June 9-13, 2002, p. 76.

7. ** S. Reihmane, J. Kajaks, Dimensional Stability of Composites Polyethylene/Linen Yarn Production Waste. Materials of 4th International Wood and Natural Fibre Composites Symposium, April 10-11, 2002 in Kassel/Germany, p. 49-1 - 49-5.

8. J. Kajaks, S. Reihmane, J.Lejnieks Composites of Recycled Polyethylene Reinforced with Linen Yarn Production Waste - Effect of Water Sorption on Some Mechanical Properties. RTU Zinātniskie raksti. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, sērija1, sējums 3, Rīga, 2001, 83-88 lpp.

9. ** J. Kajaks, S. Reihmane, J.Lejnieks Effect of Water Exposure on the Composites Recycled Polyethylene/Linen Yarn Production Waste Physicomechanical Properties After Water Sorption. Proceedings of Baltic Polymer Symposium, October 11-12, 2001 in Tallinn/Estonia, p.185-186.

10. A. Zemcova, S. Reihmane Merserizācijas ietekme uz augu valsts šķiedru īpašībām 42. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli. Rīga, 2001, aprīlis -maijs, 68. lpp.

11. D. Ševkina, D. Magone, J. Kajaks, S. Reihmane Augu valsts šķiedru un zema blīvuma polietilēna (ZBPE) saturošu termoplastisku polimēru materiālu ekspluatācijas īpašības. 42. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli. Rīga, 2001, aprīlis -maijs, 65. lpp.

12. A. Francuzova, S. Reihmane Termodrukāšanas izmantošana tekstilmateriālu apdarei. 42. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli. Rīga, 2001, aprīlis -maijs, 56. lpp.

13. A. Blūma, S. Reihmane Apretēšanas tehnoloģijas ietekme uz stikla šķiedras sietu kvalitāti. 42. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli. Rīga, 2001, aprīlis -maijs, 55. lpp.

14. ** J. Kajaks, S.Reihmane, J. Lejnieks Recycled Polyethyle/Linen Yarn Production Waste Composites - Changes of Properties After Water sorption. Starptautiskās konferences ECOBALT 2001 materiāli. Rīga, 2001. g. 14. septembris, 63. lpp.

139


15. ** S.Reihmane, J. Kajaks, J. Lejnieks The Possibility to Improve Properties of Natural Fiber Waste Containing Composites. Proceedings of 3rd International Symposium Materials Made from Renewable Natural Resources, September 5-6, 2001 in Erfurt/Germany, p.136.

16. S.Reihmane, V. Bulmanis, J.Kajaks, T. Nesterkina, N. Timofejeva, Kompozīcija dabiskās ādas gruntēšanai. Latvijas patents Nr. LV 12643 B, (20.07. 2001).

17. * J. A. Kajaks, S. A. Reihmane, V.N. Bulmanis, and J. E. Lejnieks Effect of Water on the Physicomechanical Properties of Composites Containing Low-density Polyethylene and Linen Yarn Production Waste. Mechanics of Composite Materials, Vol. 37, No 2, p. 269-27, ( 2001 ).

18. Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga, apgāds Norden AB, 2001, 754 lpp. ( 70 šķirkļi nozarē Tekstilmateriālu apstrāde).

19. ** J. Kajaks, S. Reihmane, J.Lejnieks Polyethylene/Linen Yarn Production Waste Composites - Changes of Properties After Water Sorption Materials of 3 rd International Wood and Natural Fibre Composites Symposium, September 19-20, 2000 in Kassel/Germany, p. 28 -1.

20. A. Zemcova, S. Reihmane Merserizācija - augu valsts šķiedru apdares paņēmiens. Kauņas tehnoloģiskās universitātes un Viļņas universitātes studentu zinātniskās konferences Ķīmija un ķīmijas tehnoloģija materiāli. Kauņa, 2000, 278 lpp.

21. ** V. N. Bulmanis, V. L. Kulakov, J.A. Kajaks, J. I. Sorokina, S.A. Reihmane, and I. V. Bibers Investigation of Deformational Characteristics of Natural Leather. Theses of Eleventh International Conference Mechanics of Composite Materials. Riga, Latvia, June 10-15, 2000, p. 39.

22. ** J.A. Kajaks, S.A. Reihmane, and V. N. Bulmanis Influence of Water on the Physico-Mechanical Properties of Composites containing Low Density Polyethylene and Linen Yarn Production Waste. Theses of Eleventh International Conference Mechanics of Composite Materials. Riga, Latvia, June 10-15, 2000, p. 87.

23. ** J. Lejnieks, J. Kajaks, S.Reihmane,V. Bulmanis Influence of Water on Exploitation Properties of Composites Containing Low Density Polyethylene and Linen Yarn Production Waste. Starptautiskās konferences ECOBALT 2000 materiāli. Rīga, 2000. g. 26. - 27. maijs, II 11- II13 lpp.

24. * N.N. Borovko, G.G. Andreeva, S. R. Trusov. S.A. Reihmane and A. V. Silinevich Oxidative modification of starch intended for printing paint thickening. Russian Journal of Applied Chemistry Vol. 72, N 10, p 1806-1809, 1999.

25. * J. Kajaks, S. Reihmane Thermal and Water Sorption Properties of Polyethylene and Linen Yarn Production Waste Composites. Die Angewandte Makromolekulare Chemie. Vol. 272, , p. 24 - 26, December 1999.

26. J. Kajaks, S. Reihmane, V. Bulmanis Some Properties of the Polyethylene/ Flax Waste Composites. Materials Science Vol. 9, No 2, p.33-35, ( 1999 ).

27. ** J. Kajaks, S. Reihmane, V. Bulmanis Some Properties of the Polyethylene/Flax Waste Composites. Materials of VIII-th International Baltic Conference, September 23-24, Kaunas, Lithuania, p. 149.

140


28. ** J. Kajaks, S. Reihmane Thermal and Water Sorption Properties of Polyethylene and Linen Yarn Production Waste Composites. Materials of 2nd International Wood and Natural Fibre Composites Symposium, June 28-29, 1999 in Kassel/Germany, p. 39-1 - 39-5.

29. ** J. Lejnieks, J. Kajaks, S. Reihmane Akumulātoru bateriju reciklizācija un iegūto otrreizējo materiālu izmantošanas iespējas. Starptautiskās konferences ECOBALT 99 materiāli. Rīga, 1999. g. 14-15 maijs, 105-108 lpp.

30. A. Stepanova, S. Reihmane Kokvilnas dzijas krāsošana ar aktīvajām krāsvielām. 40. RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli. Rīga, 1999, 26-30 aprīlis, 36. lpp.

31. * J. Kajaks, S. Reihmane, M. Tsiprin Physico - Mechanical Properties of Composites from Recycled Polyethylene and Linen Yarn Production Waste. Mechanics of Composite Materials, Vol. 34, No 2, p.199-209, ( 1999 ).

32. * M. Maskavs, M. Kalniņš, S. Reihmane, M. Laka, S. Chernyavskaya Effect of Water Sorption on Some Mechanical Parameters of Composite Systems Based on Low-Density Polyethylene and Microcrystalline Cellulose. Mechanics of Composite Materials, Vol. 35, No 1, p.79-90, ( 1999 ).

33. * A. K. Bledzki, S. Reihmane, and J. Gassan Thermoplastics Reinforced with Wood Fillers: a Literature Review. Polym.- Plast. Technol. Eng., 37(4), 451-468 (1998).

34. V. Kanceviča, A. Lukjančikovs, S. Reihmane Linu dzijas sagatavošanas procesa novērtēšana. Rakstu krāj. Tekstila tehnoloģijas procesu pētījumi un optimizācija. Rīga, RTU, 1998, 49-53 lpp.

35. ** I. Baltina, S. Reihmane Use of Cellulose Production Waste Product Lignosulphonate in Carbonization of Wool. Theses of VII-th International Baltic Conference Materials Engineering-98, Jurmala, Latvia, September 24-25, p. 161-165.

36. ** J. Kajaks, S. Reihmane Recycled Polyethylene and Linen Yarn Production Waste Composites Exploitation Properties. Theses of VII-th International Baltic Conference Materials Engineering-98, Jurmala, Latvia, September 24-25, p. 157-160.

37. J. Kajaks, S. Reihmane Reciklēta polietilēna modificēšana ar linu šķiedras tekstilapstrādes atkritumiem. LZP pētījumu programmas 96.003 Materiālu un konstrukciju drošuma, izturības un aizsardzības pilnveidošana darba semināra materiāli. Rīga, 1998 g. maijs, lpp. 20-21.

38. ** J.A. Kajaks, S.A. Reihmane, M.G. Tsiprin Physical and Mechanical Properties of Composites of Recycled Polyethylene and Linen Yarn Production Waste. Theses of Tenth International Conference on Mechanics of Composite Materials. Riga, Latvia, 1998, p. 34.

39. ** M. Maskavs, S. Reihmane, M. Kalnins, M. Laka, S. Chernyavskaya Low-density Polyethylene and Microcrystaline Cellulose Composite Materials. Theses of Tenth International Conference on Mechanics of Composite Materials. Riga, Latvia, 1998, p. 49.

141


Prof. Skaidrītes Reihmanes publicēto metodisko darbu saraksts (1998-2003)

1. Bakalaura studiju programmas Materiālzinātnes II un III kursa studentu aptauja (ankešu izstrāde un analīze), 2003.

2. Maģistra studiju programmas Materiālzinātnes I kursa studentu aptauja (ankešu izstrāde un analīze), 2002.

3. Mācību priekšmeta pieteikums un programma priekšmetam Šķiedrmateriālu ķīmija un tehnoloģija /ĶPI 511/, 8 lpp., /2002.g./.

4. Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca ( 70 šķirkļi nozarē Tekstilmateriālu apstrāde). Rīga, apgāds Norden AB, 2001, 754 lpp.

5. Uzskates un izdales materiāli priekšmetam Šķiedrmateriāli /ĶPI 307/, 50 lpp., /2000.g./.

6. Mācību priekšmetu pieteikumi un programmas priekšmetiem Šķiedrmateriāli /ĶPI 307 un ĶPI 426/, 8 lpp., /1999.g./.

7. Mācību priekšmetu pieteikumi un programmas priekšmetiem Tekstilijas-materiālmācība /ĶPI 429/ un , Tekstiliju konservācija /ĶPI 431/, 8 lpp., /1998.g./.

8. Lekciju konspekts Tekstilķīmija , Rīga, RTU, 1998, 102 lpp.

9. Mācību priekšmeta pieteikums un programma, lekciju konspekts /rokraksts/, 4 laboratorijas darbu apraksti priekšmetam Drukāšanas teorija un tehnoloģija /ĶPĶ 260/, /1998.g./.

* Sagatavošanā (paredzēts izdot 2003.g.) lekciju konspekts priekšmetam Šķiedrmateriāli.

Doc. Valdemāra Ščerbaka publicēto zinātnisko darbu saraksts (1998-2003)

1. Valdemārs Ščerbaks. Videi draudzīgie projekti ar LVIF, “Latvijas Vides aģentūra”, No. 3, 1991.

2. Egija Siliniece, Valdemārs Ščerbaks. LVIF aktivitāte vides jomā, “Latvijas koks”, No.2, 2000.

Doc. Valdemāra Ščerbaka publicēto metodisko darbu saraksts (1998-2003)

1. Valdemars Scerbaks. Guidelines on Evaluation of Environmental Impacts (document for project managers in the Latvian Environmental Investment Fond in order to operate the system of quantitative evaluation of environmental impacts). Riga, LEIF, 2000, 13 pages.

142


Asoc. prof. Gaidas Sedmales publicēto zinātnisko darbu saraksts (1998.-2003.)

1. G.Sedmale, Y.Vulfson, U.Sedmalis. Transition Metal Ions in Borophosphate Glasses. Proceedings of XVIII Congress on Glass,1998, 6 p.

2. У.Седмалис, Г.Седмале. Химия глин в технологическом процессе керамики. Технология силикатов. Научные труды Каунасского технологического университета. 1998, стр. 121-125.

3. M.Sithinava, G.Sedmale,V.Kobyakov, V.Uvarov. Efficiency of the amorphous coatings for niobium and its alloys. Journ. Inorgan. Mat.,1999, 6, 20-23. (in Russ.).

4. G.Sedmale, U.Sedmalis. Structure of boro- and silicophosphate glasses. In: Proceedings of 5th ESC Conference. Glass Science and Technologie for 21st Century, 1999, 6p.

5. G.Sedmale, V.Kobyakov, U. Sedmalis, M.Sithinava. The compositions of glassy coatings for the protection of niobium. In: 6th Conference and Exibition of the European Ceramic Society, Abstracts Vol.1, Brighton (UK), 1999, p. 221-223.

6. G.Sedmale. Latvijas mālu pielietošana ugunturīgo materiālu izveidē. Tēzes. Latvijas minerālo izejvielu izmantošana tautsaimniecībā, 1999, 13-15.

7. I.Zuimača, G.Sedmale. Latvijas minerālo izejvielu izmantošana keramisko akmens masu izstrādē. // 40. RTU studentu zinātniski tehniskās konferences materiāli, Rīga: RTU, 1999.

8. G.Sedmale, U.Sedmalis. Dense ceramic from hydromica clays. Glass and Ceramic, 2000, Nr.1, 3-7. (in Russ.)

9. Седмале Г., Седмалис У. Спекшиеся керамические материалы из гидрослюдистых глин. Стекло и керамика, 2000. – 1., 25-27.c.

10. Седмале Г., Зуймача И., Седмалис У. Плотная керамика из гидрослюдистых глин. Технология силикатов. Каунас, 2000. - 9.-14.c.

11. Sedmale G., Zuimatscha I., Sedmalis U. Dichte Baustoffe von illitischen Tonen. 14.Internationale Baustofftagung IBAUSIL, Weimar, 2000. – 2., 891-897. S

12. G. Sedmale, A.Arajs. Hochtemperaturlöten auf Basis des Glases.Verlag für Schweißen und Verwandte Verfahren. DVS Verlag GmBH, Düsseldorf, 2001, S.59 – 63.

13. G.Sedmale, I.Zuimatscha, U.Sedmalis. Dichte Baustoffe von illitischen Tonen. Keramische Zeitschrift. 2001. – 53., 3., S. 194.-197.

14. G.Sedmale, U.Sedmalis. Kristālisko savienojumu veidošanās daudzkomponentu sistēmās. II Pasaules latviešu zinātnieku kongress, Rīga, 2001, 320.

15. U.Sedmalis, I.Šperberga, G.Sedmale. Latvijas derīgie izrakteņi un to izmantošana. Turpat, 321.

16. U.Sedmalis, G.Sedmale, I.Šperberga. Daugavas ūdeņu attīrīšanā iegūtās nogulsnes un to izmaiņas termiskā apstrādē. Latvijas ķīmijas žurnāls, 2001, Nr.4, 413 – 417 lpp.

143


17. Г.Седмале, И. Айспуриете. Неорганические отходы в производсте керамических материалов. Мат. междунар.конф.»Новые технологии рециклинга вторичных ресурсов», Минск, 2001, стр. 229 – 232.

18. Sedmalis U., Sedmale G., Sperberga I. The using the order of symmetry to estimate the chemical stability of silicate materials. Silikatu technologija, Kaunas, 2002. pp. 20.-27.

19. G.Sedmale, U.Sedmalis. Phosphate Glasses: Forming, Structure and Properties. Phophorus Research Bulletin, 2002, Vol. 13, pp. 215 – 220.

20. G.Sedmale, K.Romantchuka, J.Bolshij. Glas – Ceramics Corresponding to Albite- Anorthite and Garnet Structure. Glass Science and Technology. Glastechnische Berichte, 2002., Bd. 75 C2, S.446-449.

21. U.Sedmalis, G.Sedmale.I. Šperberga. Latvijas derīgo izrakteņu un no tiem iegūto materiālu stabilitātes raksturojums no simetrijas viedokļa. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2002, 4.sēj., 52-59.lpp.

22. G.Sedmale, I. Sperberga, U.Sedmalis, A.Actins. Mullite Synthesis by Presence of Liquid Phase via Illite Clay. Proc. of 10th Ceramic Congress. Part B. Science for New Technology of Silicate Ceramics. Faenza, 2002. pp. 31-39.

23. I.Sperberga, G.Sedmale, U.Sedmalis. Mullite containing ceramic from illite clay. Silikatu technologija, Kaunas, 2003. – pp.121.-126.

24. U.Sedmalis, I.Šperberga, G.Sedmale. Videi draudzīgi materiāli no Latvijas minerālām izejvielām. Starptaut.konf. EcoBalt ‘2003, I - 36.-37.lpp.

Monogrāfija:

1. U.Sedmalis, I.Šperberga, G.Sedmale. Latvijas minerālās izejvielas un to izmantošana. Rīgas Tehniskā universitāte, 2002, 197.lpp.

Asoc. prof. Gaidas Sedmales publicēto metodisko darbu saraksts (1998.-2003.)

1. G.Sedmale. Smalkkeramikas ķīmija un tehnoloģija. Lekciju izdales materiāls bakalauru, inženieru un maģistru studijām. (Datorsalikums, 250 lpp.)

2. G.Sedmale. Jauno augsttemperatūras materiālu tehnoloģijas. Lekciju kurss inženieriem un maģistriem. (Datorsalikums, 60 lpp.)

3. G.Sedmale. Jaunās keramikas sintēzes pamati. Lekciju izdales materiāls (Datorsalikums, 30 lpp.)

4. Stikla un keramikas pārklājumi. Lekciju kurss inženieriem un maģistriem (Datorsalikums, 50.lpp.) Brīvās izvēles priekšmets.

Prof. Ulda Sedmaļa publicēto zinātniskodarbu saraksts (1998-2003)

144


1. Būvmateriāli un izstrādājumi no Latvijas minerālām izejvielām šodien un nākotnē / U.Sedmalis, A.Līdums // Latvijas ģeoloģijas žurnāls. - 1998. - Nr.4. - 17. - 20.lpp.

2. Divas jaunas Rīgas Tehniskās universitātes koledžas studiju programmas / V.Kampars, U.Sedmalis // Izglītība un Kultūra. - 1998. - 23.apr.

3. Kā izmantojam Latvijas zemes dzīles / U.Sedmalis, U.Cielēns // Kapitāls. - 1998. - Nr.2. - 36. - 40.lpp.

4. Kā izmantojam zemes dzīles / U.Sedmalis, V.Kampars, U.Cielēns // Kapitāls. - 1998. - Nr.3. - 41. - 43.lpp.

5. Latvijas būvmateriāli šodien un nākotnē / U.Sedmalis, A.Līdums // Zinātnes Vēstnesis. - 1998. - 23.marts.

6. L.Bīdermanis, J.Liepiņš, S.Lagzdiņa, U.Sedmalis. Vieglā keramika ar hidrauliskām īpašībām. LR patents Nr. 12402, 20.02.2000.

7. Sedmale G., Vulfsons Y., Sedmalis U. Transition metal ions in borophosphate glasses. Proc. of XVIII Internat. Congr. on Glass, SanFrancisko, USA, CD-ROM, Glass Structure, Am.Cer.Soc., 1998, D.

8. Cielēns U., Sedmalis U., Zvejnieks A. Māla izstrādājumi - problēmas un perspektīvas. Latvijas Ģeoloģijas vēstis, 1998, 5, 25-32.

9. Lagzdiņa S., Bīdermanis L., Liepiņš J., Sedmalis U. Low temperature dolomitic ceramics. J. of the European Ceramic Society, 1998, 18, 1717-1720.

10. Lagzdina S., Bidermanis L., Liepins J., Sedmalis U. Lightweight dolomitic ceramics. Proc. 6th Conf. of the European Ceramic Society,1999, Brighton, UK, p. 357-358.

11. G.Sedmale, U.Sedmalis. Structure of boro- and silicophosphate glasses. Proc. of 5 th

Inter.Conf. on glass science and technology for 21st century, Prague, 1999, 8 p.

12. G.Sedmale, V.Kobyakov, M.Sithinava, U.Sedmalis. The composition of glassy coatings for the protection of niobium. Proc. of 6th Internat. Conf of European Ceramic Society, Brighton, 1999, p.221-224.

13. Setina Ya., Völksch G., Auzans Yu., Sedmalis U. Formation of glass coating for optical fiber. Glastechnische Berichte, 1999, 71 C, p. 472-476.

14. Седмалис У., Циммерс А., Седмале Г. Производство керамических материалов в Латвии. Proc.6th Internat.Conf. “Modern building materials, structures and technigues” 1999, p. 9-14.

15. Sedmalis U., Lagzdiņa S., Bīdermanis L., Liepiņš J. Dolomite material fired at low temperature. Proc. 4th Internat. Conf. “Theory and practice of dolomite complex processing and use.” Vilnius, 1999, p. 13-17.

16. Lagzdiņa S., Bīdermanis L., Liepiņš J., Sedmalis U., Cimmers A., Švinka V. Keramika un saistviela - vienā materiālā. Ref. tēzes lasīj. “Latvijas minerālo izejvielu izmantošana tautsaimniecībā”, Rīga, RTU, 8.-9.jūn., 1999, 9.-10.lpp.

17. Sedmalis U., Grosvalds I. Profesora J.Eiduka devums keramisko un citu silikātmateriālu ražošanas attīstībai Latvijā, turpat, 6.-7.lpp.

145


18. Sedmalis U. Latvijas minerālo izejvielu izmantošana jauna veida materiālu un izstrādājumu ieguvei. LU 57. konf.tēzes “Zeme. Daba. Cilvēks", 1999, 121.lpp.

19. Sedmalis U., Grosvalds I. LU Ķīmijas fakultātes mācību spēki - Latvijas derīgo izrakteņu pētnieki (1919-1940). Konf. Latvijas Universitātei - 80, tēzes, Rīga, 1999, 88-89.lpp.

20. Sedmalis U. Cik mūsu nabagā zeme ir un var būt bagāta. Latvijas Vēstnesis, 1999, 4.jūnijs.

21. Sedmalis U. Latvijas zemes bagātības. Celtne, 1999, Nr.15 (135), augusts.

22. Седмале Г., Зуймача И., Седмалис У. Плотная керамика из гидрослюдистых глин. Технология силикатов. Каунас, 2000. - 9.-14.c.

23. Sedmale G., Zuimatscha I., Sedmalis U. Dichte Baustoffe von illitischen Tonen. 14.Internationale Baustofftagung IBAUSIL, Weimar, 2000. – 2., 891-897. S

24. Sedmalis U., Lagzdina S., Bidermanis L., Liepins J. Ceramic possesing hydraulic activity. Turpat, 219.-228. S.

25. Седмале Г., Седмалис У. Спекшиеся керамические материалы из гидрослюдистых глин. Стекло и керамика, 2000. – 1., 25-27.c.

26. Sedmalis U. Materiāli no Latvijas neorganiskām minerālām izejvielām. RTU Zinātn. raksti, 2000. – 1., 19.-28.lpp.

27. Sedmalis U., Šperberga I., Sedmale G. Kārtaino silikātu minerālu veidošanās dabā un to pārvērtības termiskajā apstrādē. Latv.ķīm.žurnāls, 1, 2001. – 15.-22.lpp.

28. U.Sedmalis, S.Lagzdina, L.Bidermanis, J.Liepins. Building Ceramics with Hydraulic Activity. Tile&Brick Int., 2001. – 17., 2., pp.108.-113.

29. G.Sedmale, I.Zuimatscha, U.Sedmalis. Dichte Baustoffe von illitischen Tonen. Keramische Zeitschrift. 2001. – 53., 3., S. 194.-197.

30. Sedmalis U., Sedmale G., Šperberga I. Daugavas ūdeņu attīrīšanā iegūtās nogulsnes un to izmaiņas termiskajā apstrādē. Latv.ķīm.žurnāls, 2001, 4, 413.-417.lpp.

31. Sedmalis U., Sedmale G., Sperberga I. The using the order of symmetry to estimate the chemical stability of silicate materials. Silikatu technologija, Kaunas, 2002. – pp. 20.-27.

32. Lagzdina S., Bidermanis L., Sedmalis U. Effect of clay and dolomite ratio on the phase development and properties of low temperature dolomitic ceramic. RTU zinātn. raksti, Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2002, 1, 4, pp. 22-32.

33. Sedmale G., Sperberga I., Sedmalis U., Actins A. Mullite synthesis by presence of liquid phase via illite clay. CIMTEC-2002, Italy, 2002, Vol. B, pp. 210-216.

34. G.Sedmale, U.Sedmalis. Phosphate Glasses: Forming, Structure and Properties. Phophorus Research Bulletin, 2002, Vol. 13, pp. 215 – 220.

35. U.Sedmalis, G.Sedmale.I. Šperberga. Latvijas derīgo izrakteņu un no tiem iegūto materiālu stabilitātes raksturojums no simetrijas viedokļa. Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2002, 4.sēj., 52-59.lpp.

146


36. Sedmalis U. Stikla ķīmija RTU Silikātu tehnoloģijas katedrā RTU Zinātn.raksti, Humanitārās un sociālās zinātnes, 2002, 62.-66.lpp.

37. Sedmalis U. Rīgas Tehniskās universitātes Silikātu tehnoloģijas katedrai – 55. Zinātnes Vēstnesis, 17 (246), 21.10.2002.

38. Sedmalis U., Šperberga I. Latvijas derīgie izrakteņi un to izmantošana. Zinātnes Vēstnesis, 20 (249), 9.12.2002.

39. U.Sedmalis, I.Šperberga, G.Sedmale. Videi draudzīgi materiāli no Latvijas minerālām izejvielām. Starptaut.konf. EcoBalt ‘2003, I - 36.-37.lpp.

40. Lagzdina S., Bidermanis L., Sedmalis U. New material in the system clay-dolomite. Scientific Israel-Technological Advantages, 2003, 1, pp. 113-118.

41. Lagzdiņa S., Vaivads J., Bidermanis L., Sedmalis U. Prediction of phase formation in the system clay-dolomite in accordance with thermodynamic calculations. Central European Journal of Chemistry. 2003, 1, pp. 27-38.

42. I.Sperberga, G.Sedmale, U.Sedmalis. Mullite containing ceramic from illite clay. Silikatu technologija, Kaunas, 2003. – pp.121.-126.

43. Lagzdina S., Bidermanis L., Sedmalis U. Hydraulic active ceramic. Turpat, pp. 88-94.

Monogrāfijas:

1.1. U.Sedmalis, I.Šperberga, G.Sedmale. Latvijas minerālās izejvielas un to izmantošana.U.Sedmalis, I.Šperberga, G.Sedmale. Latvijas minerālās izejvielas un to izmantošana. Rīgas Tehniskā universitāte, 2002, 197 lpp.Rīgas Tehniskā universitāte, 2002, 197 lpp.

2.2. U.Sedmalis, I.Šperberga. Kristalogrāfija un kristālķīmija. Rīgas Tehniskā universitāte,U.Sedmalis, I.Šperberga. Kristalogrāfija un kristālķīmija. Rīgas Tehniskā universitāte, 2003, 190 lpp.2003, 190 lpp.

Prof. Ulda Sedmaļa metodisko darbu saraksts (1998-2003)

1. U.Sedmalis. Mineraloģija ar ievadu petrogrāfijā un vēsturiskā ģeoloģijā. 2000, 94 lpp. (Datorsalikums). Lekciju kurss.

2. U.Sedmalis. Augsttemperatūras savienojumu un silikātu fizikālā ķīmija. 2000, 92 lpp. (Datorsalikums). Lekciju kurss.

3. U.Sedmalis. Kristalogrāfija ar ievadu kristālķīmijā. 2001, 115 lpp. (Datorsalikums). Lekciju kurss.

Doc. Visvalža Švinkas publicēto darbu saraksts (1998.-2003.)

147


1. R.Svinka, E.Petersone, A.Cimmers, V.Svinka. Sorption process in the illite type Latvian clays and thermal binding of heavy metal ions. Materials of Intern. Conf., Lithuania. “Technology of Silicate”, Kaunas, 1998, p. 13 - 16.

2. R.Svinka, V.Svinka, A.Cimmers, H.Moertel. Pores distribution and frost resistance of the ceramics of Latvian devonian clay. The sixth Conf. And Exhib. of the European Ceramic Soc.., Extended Abstracts. Vol. 2, British Ceramics Proceedings. No. 60, 1999. Brighton, p.365 - 366.

3. A.Sadūnas, H.Mörtel, A.Cimmers, V.Švinka, D. Būré. The Matter of Frost Resistance Assesment for Roof Ceramic Tiles. The Materials of 6th Intern. Conf. Modern Building Mat., Structure and Techn. 19-22 May 1999, Vilnius, Lithuania, p. 43. (Lit.).

4. V.Schwinka, H.Mörtel. The physico-chemical properties of illite suspension after cycles of freezing and thawing. // Clay and Clay Minerals. Vol. 47, No.6, 1999, p. 718-725.

5. D.Bajare, V.Svinka. The distribution of pore size and resistance of suluble salts of historical bricks and ceramic bodies from Latvian clays. The Sixth Euro ceramic conf., Brighton, England. British Ceramic Proceeding, No.60. Vol.1, 1999, p. 429-430. (Extended Abstracts).

6. R. Svinka, V.Svinka, E.Petersone. The use of Latvian clays for the waste water purification. Euroclay’99, Krakow, Poland, Abstracts. P. 135.

7. V.Svinka, H.Moertel. The influence of the interlayer cations on the “Frost memory effect” of illite. Euroclay’99, Krakow, Poland. Abstract. P. 135.

8. V.Shvinka, R.Shvinka, A.Stinkule. Triassic clay of South Latvia and their properties. XVI th Conference on clay mineralogy and petrology. Karlovy Vary, 2000. Czech Republik. Abstract. P.63.

9. H.Mörtel, V.Schwinka. A.Cimmers, J.Hofmann. Verbesserung der Trocknungsempfindlichkeit von Tonmassen durch Zusatz langfasiger Recykling-Papiere. Ziegel Zeitschrift. Bd.5, N05, 2000, S. 308-314.

10. D.Bajāre, V.Švinka. Keramisko materiālu poru struktūras un fizikālo īpašību pētījumi. // Materiālzinātne un lietišķā ķīmija. RTU zin. raksti. 1.sēr., 1.izd., 2000.g., 114 - 120. lpp.

11. D.Bajāre,V.Švinka. Viduslaiku ķieģeļu izpēte restaurācijas keramikas izgatavošanai. Latvijas Ķīmijas Žurnāls, Rīga,2000. 41-48.

12. H.Mörtel. V.Svinka, A.Cimmers, J.Hofmann. Einsatz von recyceltem wasserfesten Langfaserpapier in der produktion hochwärmedämmender Ziegel. 14. Internationle Baustofftagung. Weimar, 20.-23. September 2000. Band 2, S. 2-0207-2-0218.

13. H.Mörtel, V.Svinka, A.Cimmers, I.Hofmann. Verbesserung der Trocknungsempfindlichkeit von Tonmassen durch Zusatz langfasiger Recycling-Papiere. Keramische Zeitschrift, Bd. 53, N01, 2001. S.6-10.

14. A.Cimmers, R.Svinka, V.Svinka. H.Moertel. Pore structure of porous building materials from illite containing raw materials. Proceeding of 10 th International Ceramic Congr.Florence,2002. Part E: Science for new technology of silicate ceramics, Faenza, 2002, pp.231-238.

148


15. V.Svinka, H.Moertel, S.Krebs. Novel light weight refractory bricks. Proceedings of 10th Intern.Cer.Congr.,Florence, 2002. Part F: Refractories: Trends in research and applications. Faenza, 2002. Pp.149-160.

16. V.Svinka, H.Moertel, S.Krebs. New technology for kaolinite based refractory bricks. Proceedings of 10th Intern.Cer.Congr.,Florence,2002. Part F: Refractories: Trends in research and applications. Faenza, 2002. Pp.167-174.

17. R.Svinka, V.Svinka, A.Cimmers, H.Moertel, S.Certoks. Influence of texture on the properties of building materials. L’Industria dei Laterizi. Italy, 2003, N02 (angl., it.) (in press).

18. V.Svinka, R.Svinka. The influence of freezing-thawing process on the properties of three layer clay minerals. Abstract. Newsletter of the Nordic Society for Clay Research. N014, 2003. p.16.

19. V.Švinka, A.Cimmers. Ķieģeļu ražošana Latvijā uz attīstības ceļa. Māja un dzīvoklis.1/2001., 8.-9. lapp.

20. V.Švinka. A/S Lode - būvmateriāls sev un nākamajām paaudzēm. Māja un dzīvoklis.3/2001., 14.lapp.

21. V.Švinka, A.Cimmers. Ķieģeļi, kurus mēs izvēlamies. Māja un dzīvoklis. 4/2001.,12.-13. lapp.

22. V.Švinka,A.Cimmers. SIA “Līvānu ķieģelis” keramikas bloki celtniecības praksē. Māja un dzīvoklis.8/2001.,8.-9. lapp.

23. Patenta pieteikums P - 98 - 226. Latvija. Int. Cl. 6 C04B33/04, C04B33/16 Keramiskā masa/ U.Vanags, V.Švinka, G.Kalniņš, J.Gasparenoks, V.Baumane (Latvija)

24.24. Patenta pieteikums P - 98 - 227. Latvija. Int. Cl. 6 C03C8/12. Glazūra/ L.Dukaļska,Patenta pieteikums P - 98 - 227. Latvija. Int. Cl. 6 C03C8/12. Glazūra/ L.Dukaļska, D.Kraģe, G.Kalniņš, V.Švinka, V.Baumane (Latvija) D.Kraģe, G.Kalniņš, V.Švinka, V.Baumane (Latvija)

Doc. Visvalža Švinkas metodisko darbu saraksts (1998.-2003.)

1. V.Švinka. Būvkeramikas ķīmija un tehnoloģija. Lekciju kurss un izdales materiāls inženieru un maģistru studijām. (Datorsalikums). 124 lpp.

2. V.Švinka. Silikātu un augsttemperatūras materiāli un to ilgmūžības problēmas. Lekciju izdales materiāls. (Datorsalikums). 38 lpp.

Doc. Jāņa Vaivada publicēto darbu saraksts (1998.-2003.)

1. W.Akischin, J.Vaivads. Wechselwirkungen zwischen Phosphatglas, RuOz und Substrat in Dickschichtresistoren. "Lettische Chemie-Zeitschrift", 2, 101-103. (Lettisch).

149


2. J.Vaivads, W.Akischin, H.J.Oel, R.Weißmann. Phosphatgläser für die Dickschichttechnik. 71. Glastechnische Tagung, Bayreuth, 1998. Deutsche Glastechnische Gesellschaft e. V., S. 251-254.

3. J.Vaivads, R.Weißmann. Eigenschaften von niedrigschmelzenden Phosphatgläsern. "Glastech. Ber. Glass Sci. Technol." 70 (1998), Nr. 9, S. N137-N 139.

4. W.Akischin, J.Vaivads, H.J.Oel, R.Weißmann. Einfluß von Leiterbahnmaterial, Resistorgeometrie und Anteil von leitender Phase auf elektrische Eigenschaften der Dickschichtresistoren auf Basģs von bleifreien Phosphatgläsern. "Lettische Chemie-Zeitschrift" (im Druck, Reg. Nr. 42I97) (Lettisch).

5. J.Vaivads, W.Akischin, H.J.Oel, R.Weißmann. Properties and application of phosphate glasses to the thick-film resistors. "Glastech. Ber. Glass Sci. Technol." (im Druck).

6. V.Akishin, J.Setina, J.Vaivads. Low melting phosphate glasses for thick-film resistors. Phosphorus Research Bulletin, Japanese Association of Phosphorus Chemistry, 13, 2002, pp. 73-76.

7. Lagzdiņa S., Vaivads J., Bidermanis L., Sedmalis U. Prediction of phase formation in the system clay-dolomite in accordance with thermodynamic calculations. Central European Journal of Chemistry. 2003, 1, pp. 27-38.

150


Dr.sc.ing. Intas Vītiņas publicēto darbu saraksts (1998. – 2003.)

1. Lūsis R., Krāģe L., Vītiņa I. The Influence of air Pollution on the Monuments of Latvia. Critical Reviews in Analytical Chemistry, 28 (2), 1998: 113 – 117.

2. Krage L., Lusis R., Bajare D., Igaune S., Vitina I. Chemical Deterioration and Conservation of Stone Materials in the Monuments of Latvia. Silikatu Technologija, Kauno Technologijos Universitetas. Kaunas, “Technologija”, 21. – 23.04.1998: 17 – 23.

3. Krage L., Sidraba I., Vitina I., Lagzdins E. Evaluation of the Effectiveness of Protective Treatments for Limestones of Riga Brethren’s Cemetery. Water Repellent Treatment of Building Materials. F.H. Wittmann edited. AEDIFICATIO Verlag GmbH, ISBN 3-931681-25-4; 1998: 153 – 166.

4. Lūsis R., Krāģe L., Igaune S., Vītiņa I. Akmens materiālu ekoloģiskā korozija un tās novērtēšana Rīgas Doma ansamblī. Starptautiskā konference EcoBalt 98, Rīga, 22. – 23. Maijs, 1998: 55 – 56.

5. Krāģe L. , Vītiņa I. Karbonātiežu aizsardzība pret apkārtējās vides iedarbību. 39. RTU studentu zinātniskā un tehniskā konference, Rīga, 1998: 109.

6. Krage L., Sidraba I., Vitina I. Evaluation of the effectiveness of protective treatments for limestones of Riga Brethren’s Cemetery. Proceedings of the EcerS Topic Meeting “Sedimentary Rocks in the Ceramics Technology”. Latvian Materials Research Society. ISBN 9984-604-03-9; 1999: 29

7. Lusis R., Krage L., Vitina I. Stone materials investigations of the monuments in Riga. EcerS Topic Meeting “Sedimentary Rocks in the Ceramics Technology”. Latvian Materials Research Society. ISBN 9984-604-03-9; 1999: 32

8. Igaune S., Setina J., Vitina I., Cielens U. Chemical deterioration of Concrete Constructions in Riga. Materials for buildings and structures, Euromat 99 – Vol6, Munich, 2000. – pp. 183.-188.

9. Lusis R., Sidraba I., Krage L., Vitina I. Investigation of stone materials with a view to restoration of stone Monuments in Latvia. Proceedings of the International Congress “Quarry-Laboratory-Monument”, Pavia-2000. Gianpaolo Calvi and Ugo Zezza edited. ISBN: 88-7830-311-9; 2000: Vol. 1, 403-407.

10. Lūsis R., Vītiņa I., Igaune S. Deterioration and Conservation of Monuments in Latvia. Proc. of the 9th Internat. congr. on deterioration and conservation of stone. Venice, 2000. – pp. 175.-180.

11. Vitina I., Igaune S., Setina J., Lagzdins E. Insight on corrosion of concrete bridges in Riga. EUROCORR, 2000, UK, CD/ROM.

12. Vitina I., Igaune S., Setina J., Lagzdins E. Corrosion and protection problems of bridges in Riga. Internat.conf. “Modern Building Materials, Structures and Techniques. Vilnius, Lithuania, 2001, 222-223.

151


13. Igaune S., Lagzdins E., Vitina I., Setina J. Effect of various coatings on carbonation and sulfation of concrete. Proc. of the 3th Internat. Conf. on Concrete under Several Conditions, CONSEC’01, vol.2, Vancouver, BC, Canada, 2001, 1892.-1898.

14. Igaune S., Vītiņa I., Lagzdiņš E., Sētiņa J. Rīgas dzelzsbetona tiltu korozija. II Pasaules latviešu zinātnieku kongress, Rīga, 2001, 500.

15. Vītiņa I., Krāģe L., Sidraba I., Lūsis R., Igaune S., Baumanis O. Latvijas kultūrvēsturisko pieminekļu almensmateriālu korozija un restaurācija. Turpat, 519.

16. Sētiņa J., Vītiņa I., Barkova N., Igaune S. Betona ķīmiskā korozija un aizsardzība. RTU Zinātniskie raksti, 2001, 1, 3, 155-165.

17. Sidraba I., Krage L., Igaune S., Vitina I. Corrosion and restoration of travertine and granite in the Freedom Monument (Riga, Latvia). Edited by R.Prikryl & H. Viles, Karolinum Press, ISBN 80-246-0453-1; 2002: 99-108

18. Lagzdiņš E., Sidraba I., Vītiņa I., Zariņa I. Hydrophobization of limestone. Latvijas ķīmijas žurnāls, 2002 (iesniegts).

19. Krāģe L., Lūsis R., Igaune S., Vītiņa I., Sidraba I. Akmensmateriālu korozija un konservācija Latvijas pieminekļos. RTU Zinātniskie raksti, 2002, 1, 4, 45-51.

20. Vītiņa I. Brīvības pieminekļa korozija un restaurācija. Akadēmiskā dzīve. 2002, 10-17.

21. Igaune S., Lagzdins E., Valdniece D., Vitina I., Setina J. Protection of concrete subjected to aggressive factors. Internat. Conf. Silikatu tehnologija, Kaunas, 2003, 25-30.

22. Vītiņa I., Sidraba I., Krāģe L., Igaune S. Degradation of stone materials caused by salts and its prevention. Internat.conf. EcoBalt ‘2003, Riga, 53-54.

Dr.sc.ing. Jāņa Zicāna publicētie zinātniskie darbi(1998 – 2003)

1. Р.Д. Максимов, Т. Иванова, Я. Зицанс. Тепловое деформирование смесей поливинилхлорида с хлорированным полиэтиленом. Механика композитных материалов, 2003, Vol. 39, №1, pp. 53-62

2. R.D. Maksimov, T. Ivanova, J. Zicans. Thermal deformation of blends of poly(vinyl chloride) with chlorinated polyethylene. Mechanics of Composite Materials, 2003, Vol. 39, №1, pp. 37-44

3. Р.Д. Максимов, Р. Мерий Мери, М. Калнинь, Я. Зицанс. Механические свойства смесей полиэтилена с полиэтилентерефталатом. Механика композитных материалов, 2003 (в печати)

4. М. Калнинь, Т. Боцок, Я. Зицанс. Некоторые структурные характеристики сшитых совмещенных композитов полиэтилена и тройного сополимера этилена – пропилена – дициклопентадиена. Механика композитных материалов, 2003 (в печати)

152


5. Р.Д. Максимов, Я. Зицанс, Т. Иванова, С.Н. Негреева, Э. Плуме. Упругие и теплофизические свойства смесей ПВХ/ХПЭ. Механика композитных материалов, 2002, Vol. 38, №2, pp. 211-222

6. R.D. Maksimov, J. Zicans, T. Ivanova, S.N. Negreeva, E. Plume. Elastic and thermophysical properties of poly(vinyl chloride) and chlorinated polyethylene blends. Mechanics of Composite Materials, 2002, Vol. 38, №2, pp. 141-148

7. Р.Д. Максимов, Т. Иванова, Я. Зицанс. Ползучесть смесевых композитов ПВХ/ХПЭ. Механика композитных материалов, 2002, Vol. 38, №4, pp. 445-454

8. R.D. Maksimov, T. Ivanova, J. Zicans. Creep of poly(vinyl chloride)/chlorinated polyethylene blends. Mechanics of Composite Materials, 2002, Vol. 38, №4, pp. 291-298

9. R.D. Maksimov, T. Ivanova, J. Zicans, S.N. Negreeva, E. Plume. Thermal and elastic properties of PVC/CPE blends. Materials Research Innovations. 2002 (Accepted)

10. R.D. Maksimov, T. Ivanova, J. Zicans, S.N. Negreeva, E. Plume. Thermal and elastic properties of PVC/CPE blends. POLYCHAR-10, Word Forum on Polymer Applications and Theory. Denton, USA, January 8-11, 2002, p. 88.

11. R.D. Maksimov, V. Kalkis, T. Ivanova, J. Zicans. Long-term time-dependent mechanical behavior of gamma-irradiated ethylene/octene copolymer: prediction from short-term tests. POLYCHAR-10, Word Forum on Polymer Applications and Theory. Denton, USA, January 8-11, 2002, p. 80.

12. R.D. Maksimov, T. Ivanova, E. Plume, J. Zicans. The PVC/CPE blends: elastic and inelastic properties. 7th European Symposium on Polymer Blends. Lyon-Villeurbanne, France, May 27-29, 2002, p.54.

13. R.D. Maksimov, V. Kalkis, T. Ivanova, J. Zicans. Creep-based prediction of long-term stress-relaxation behavior of gamma-irradiated ethylene/octene copolymer. PPS-18. The Polymer Processing Society Eighteenth Annual Meeting. Guimaräes, Portugal, June 16-20, 2002, p.65.

14. V. Kalkis, T. Ivanova, R.D. Maksimov, E. Plume, J. Zicans. Time-dependent mechanical behavior of radiation-modified polymeric material: prediction from short-term tests. XII International Conference Mechanics of Composite Materials, MCM, Riga, Latvia, June 9-13, 2002, p.77

15. R. Merijs Meri, I. Jablonskis, J. Zicans, M. Kalnins, A. Bledzki. Deformational properties of irradiated composite materials based on PET and PE. XII International Conference Mechanics of Composite Materials, MCM, Riga, Latvia, June 9-13, 2002, pp.126-127

16. T. Ivanova, R. Maksimov, M. Kalnins, J. Zicans, V. Kalkis. Elastic and creep behaviour of poly(vinyl chloride) and chlorinated polyethylene blends. RTU Zinātniskie raksti, Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2002 (Accepted)

17. M. Kalnins, J. Zicans, A. Bledzki, R. Merijs Meri, I. Jablonskis. On the correlation of micro- and macro mechanical properties of the PET based blends. RTU Zinātniskie raksti, Materiālzinātne un lietišķā ķīmija, 2002 (Accepted)

153


18. R. Merijs Meri, I. Jablonskis, J. Zicans, M. Kalnins, A. Bledzki. Deformational properties of irradiated composite materials based on PET and PE. Mechanics of Composite Materials, 2002 (Accepted)

19. R. Merijs Meri, I. Jablonskis, J. Zicans, M. Kalnins, A. Bledzki. Microhardness of the radiation modified heterogeneous blends PET/PE. Baltic Polymer Symposium, Nida, September 18-20, 2002, p. 40

20. T. Ivanova, R. Maksimov, M. Kalnins, J. Zicans, V. Kalkis. Properties of the blends of chlorinated polyethylene with poly(vinyl chloride). Baltic Polymer Symposium, Nida, September 18-20, 2002, p. 100

21. Т. Иванова, Р.Д. Максимов, В. Калькис, Я. Зицанс. Прогнозирование релаксации напряжения в термоусаживающемся полимерном материале. 22-я международная конференция “Композиционные материалы в промышленности (СЛАВПОЛИКОМ-2002)“, Ялта, 1-5 июня, 2002, c. 71.

22. R. Merijs Meri, M. Kalnins, J. Zicans, A. Bledzki. Mechanical properties of the radiation modified blends of Poly(Ethylene terephtalate) (PET) and Polyethylene (PE). Junior Euromat 2002.

23. T. Ivanova, V. Kalkis, M. Kalnins, J. Zicans. Thermomechanical and morphological properties of the blends of chlorinated polyethylene and polyethylene. RTU Zinātniskie raksti, Materiālzinātne un lietišķā ķīmija 3. sējums, 2001, lpp. 94-100

24. R. Merijs Meri, I. Jablonskis, J. Zicans, M. Kalnins. Radiation modification of the blends based on poly (ethylene terephtalate) and polyethylenes. RTU Zinātniskie raksti, Materiālzinātne un lietišķā ķīmija 3. sējums, 2001, lpp. 89-93

25. В. Калькис, Р.Д. Максимов, Я. Зицанс, Т. Иванова. Особенности термомеханических свойств радиационно-модифицированных многокомпонентных полимерных систем. Композиционные материалы, Ташкент, 2001, (в печати)

26. Зицанс Я., Иванова Т., Калькис В. Структурные особенности гетерофазных систем на основе пвх и абс-пластиков. 21-я международная конференция “Композиционные материалы в промышленности (СЛАВПОЛИКОМ-2001)“, Ялта, 21 мая-25 мая, 2001

27. T. Ivanova, J. Zicāns, M. Kalniņš, V. Kaļķis, A. Bledzskis. Multifāzu sistēmas no radiācijas modificētiem poliolefīnu un elastomēru maisījumiem, to iegūšanas un ekspluatācijas saistība ar ekoloģiju. International conference Eco Balt’2001, Rīga, Latvija, Septembris 14-15, 2001

28. R. Merijs Meri, I. Jablonskis, J. Zicāns. Heterogēnu sistēmu PET/PE fizikālo īpašību pētījumi. International conference Eco Balt’2001, Rīga, Latvija, Septembris 14-15, 2001

29. T. Ivanova, J. Zicans, V. Kalkis, M. Kalnins. Thermomechanical and structural properties of blends based on chlorinated polyethylene and polyethylene. Baltic Polymer Symposium, Tallinn, October 11-12, 2001

154


30. R. Merijs Meri, I. Jablonskis, J. Zicans, M. Kalnins, A.K. Bledzki. Blends Based on Poly (ethylene terephtalate) and Different Polyolefins. Baltic Polymer Symposium, Tallinn, October 11-12, 2001

31. J. Zicans, M. Kalnins, A.K. Bledzki, I. Jablonskis, R. Merijs Meri. Tensile Properties of Irradiated Binary Heterogeneous Blends Based on Poly (ethylene terephtalate) and Polyethylene, X-th International Baltic Conference Materials Engineering & Balttrib, Jurmala, Latvia, 2001, September 27-28, pp. 120-122

32. Kaļķis V., Tiliks J. A. Goldšteins, Zicāns J. Termonosēdmateriāli no radiācijas ceļā modificētām polimēru kompozīcijām. 4. Termonosēdmateriālu iegūšanas metodes, izmantojot augstenerģētisko procesu teholoģiju, Latvijas ķīmijas žurnāls, 2001, Nr.1, lpp. 99-108

33. Ivanova T., Bocoka T., Zicans J., Kalkis V., Kalnins M. Properties of radiation-modified blends of polyethylene with elastomers and liquid crystalline copolyester, Macromolecular Symposia, 2001, vol. 170, pp. 105-113.

34. G. Mezinskis, J. Zicans, M.Kalnins, I. Yuhnevicha, T. Ivanova. Modification of polymer and glass Fibres for concrete reinforcement. Mechanics of Composite Materials, 2001 (Accepted)

35. R. Meri, O. Revjakins, J. Zicāns, M. Kalniņš, Reciklētā polietilēntereftalāta un polipropilēna binārās sistēmas morfoloģiskie pētījumi, Eco - Balt ` 2000 international conference, Riga, Latvia, 26. – 27 maijā, 2000, pp. 30 – 34 (II)

36. Revyakin O., Maksimov R. D., Zicans J., Kalkis V., Thermomechanical and adhesive properties of radiation - modified polymeric blends for thermoshrinkable products, Eleventh international conference on mechanics of composite materials, Riga, Latvia, 11 – 15 June, 2000, pp.88-89

37. Т. Иванова, Р. Мери, Я. Зицанс, В. Калькис, Р. Д. Максимов. Термомеханические свойства радиационно-модифицированных смесей полиэтилена с эластомерами и жидкокристаллическим полимером. CHEMIJA IR CHEMINE TECHNOLOGIJA international conference, Lietuva, Kauņa, April 20, 2000, lpp. 27-30

38. Зицанс Я., Иванова Т., Калькис В., Максимов Р. Д. Свойства термоэластопластов на базе смесей полиэтилена с эластомерами и жидкокристаллическим полимером. 20 международная конференция «Композиционные материалы в промышленности (СЛАВПОЛИКОМ-2000)», Май-июнь 30-01, 2000, с. 55-56

39. G. Mezinskis, I. Yuhnevica, T. Ivanova, J. Zicans. Modification of polymer and glass fibres for concrete reinforcement. Eleventh international conference on mechanics of composite materials, Riga, Latvia, 11 – 15 June, 2000, p.132

40. T. Ivanova, J. Zicans, V. Kalkis, M. Kalnins. Properties of radiation-modified blends of polyethylene with elastomers and liquid crystalline copolyester. 14th Bratislava International Conference on Modified Polymers, Bratislava, Oktober 1-4, 2000, p.95

41. R. D. Maksimov, V. Kalkis, J. Zicans, T. Ivanova. Service performance of radiation-modified thermosetting polymeric materials. EPS Conference “Structure Development upon Processing: Physical Aspects”, Portugal, 24-28 September, 2000

155


42. Ревякин О. С., Мерий-Мери Р. В., Зицанс Я. Я., Радиационно-модифицированные смесевые композиты на основе вторичных полиэтилентерефталата и полипропилена, Latvijas Ķīmijas žurnāls, 2000, №1, pp.93 – 103

43. V. Kaļķis, J. Zicāns, T. Bocoka, T. Ivanova. Termonosēdmateriāli no radiācijas ceļā modificētām polimēru kompozīcijām. 3. Termoplastiku termonosēdmateriālu izveide no polimēru maisijumiem, Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 2000, №1, lpp. 82-92

44. В. Калькис, Р. Д. Максимов, М. Калнинь, Я. Зицанс, Т. Боцок, О. Ревякин. Термомеханические и адгезионные свойства радиационно-модифицированных полимерных композитов для термоусаживаемых изделий. Mechanics of Composite Materials, 2000, Vol. 36, №3, pp. 379-394

45. Revyakin O., Zicans J., Kalnins M. and Bledzky A. K., Properties of compositions based on post-consumer rigid polyurethane foams and low-density thermoplastic resins, Polymer International,2000, 49:917-920

46. O. Revyakin, J. Zicans, M. Kalnins, V. Kalkis, R. D. Maksimov. Deformation and structural properties of composites based on post-consumer Poly(ethylene terephthalate) and Polypropylene, Fifteen Annual Meeting of the Polymer Processing Society (PPS 15), Eidhoven University of Technology, Eindhoven, The Netherlands, May 31 - Juni 4, 1999, p. 175

47. R. Merijs Meri, O. Revjakins, J. Zicāns. Polietilēntereftalāta un tā kompozīciju reciklizācijas iespējas, ECO - BALT ` 99 INTERNATIONAL CONFERENCE, Majs 14-15, 1999, Latvija, lpp. 109-110

48. T. Ivanova, J. Zicāns, V. Kaļķis. Polivinilhlorīda izstrādājumu un tehnoloģisko atkritumu otrreizējās pārstrādes un pielietošanas iespējas. ECO – BALT `99 INTERNATIONAL CONFERENCE, Majs 14-15, 1999, Latvija, lpp. 111-112

49. Р. Мери, О. Ревякин, Я. Зицанс, М. Калниньш. Структурные и деформационные свойства радиационно-модифицированных систем на основе вторичного полиэтилентерефталата. CHEMIJA IR CHEMINE TECHNOLOGIJA international conference, Lietuva, Kauņa, April 21, 1999, lpp. 8-13.

50. Т. Иванова, Я. Зицанс, В. Калькис, А. Бледзкий. Газопроницаемость композиций на основе хлорированного полиэтилена. CHEMIJA IR CHEMINE TECHNOLOGIJA international conference, Lietuva, Kauņa, April 21, 1999, lpp. 91-96.

51. V. Kalkis, R. D. Maksimov, J. Zicāns, and O. Revjakin. Effect of the addition of liquid crystalline copolyester upon properties of radiation-modified thermosetting polymeric materials, 2nd Internatinal Conference "STRENGTH, DURABILITY AND STABILITY OF MATERIALS AND STRUCTURES (SDSMS'99)", Sept. 17-19, 1999, Panevezys, Lithuania, p. 246-251

52. В. Калькис, Р. Максимов, Я. Зицанс, О. Ревякин. Свойства радиационно-модифицированных полимерных композиций для термоусаживаемых изделий. 19 международная конференция «Композиционные материалы в промышленности (СЛАВПОЛИКОМ-99)», Май 11-13, 1999, с. 71-72

156


53. О. Ревякин, Я. Зицанс, М. Калниньш. Жесткоцепные композиционные системы на основе вторичных полимеров. 19 международная конференция «Композиционные материалы в промышленности (СЛАВПОЛИКОМ-99)», Май 11-13, 1999, с. 144-145

54. Т. Иванова, Я. Зицанс, М. Калниньш, В. Калькис, А. Бледзкий. Структура и свойства композиций на основе хлорированного полиэтилена и поливинилхлорида. 19 международная конференция «Композиционные материалы в промышленности (СЛАВПОЛИКОМ-99)», Май 11-13, 1999, с. 68

55. O. Revjakin, J. Zicans, M. Kalnins, A. K. Bledzky. Properties of the Compositions on the Basis of Post-Consumer Lowdensity Thermoplastics and Rigid Polyurethane Foams. Macromolecules`99: Polymers in the new millenium, University of Bath, UK, September 5-9, 1999, pp. 51-52

56. O. Revjakin, J. Zicans, M. Kalnins, V. Kalkis, A. K. Bledzky. Research of Adhesion Properties of Materials Based on Post-Consumer Polyurethane with Metals. IUPAC 8th International Symposium on Macromolecule - Metal Complexes (MMC-8), Tokio, Japan, September 5-8, 1999, p. 157

57. Т. Иванова, Я. Зицанс, В. Калькис, А. Бледзкий. Особенности свойств радиационно-модифицированных бинарных смесей полиэтилена с хлорированным полиэтиленом. Международная научно-техническая конференция “Современные технология и оборудования для получения и обработки полимеров, полимерных композитных материалов и химических волокн”, Киев, Украина, май 27-29, 1999.

58. О. Ревякин, Я. Зицанс, М. Калнинь. Вторичная переработка отходов полимеров путём создания различных смесевых композитов на их основе. Международная научно-техническая конференция “Современные технология и оборудования для получения и обработки полимеров, полимерных композитных материалов и химических волокн”, Киев, Украина, май 27-29, 1999.

59. В. Калькис, Р. Максимов, Я. Зицанс, О. Ревякин. Влияние добавок жидкокристаллического полимера на свойства термоусаживающихся полимерных материалов. Международная научно-техническая конференция “Современные технология и оборудования для получения и обработки полимеров, полимерных композитных материалов и химических волокн”, Киев, Украина, май 27-29, 1999.

60. O. Revjakins, J. Zicans, M. Kalnins, V. Kalkis, R. D. Maksimov. Thermomechanical properties of Radiation-modified Ternary Blends of Polyethylene/Ethylene-Propylene-Diene Copolymer with Liquid-crystaline Copolyester. Collection of Chechoslovak Chemical Communications, vol. 64, 1999, p. 1180-1192

61. О. Ревякин, Я. Зицанс, М. Калнинь. Вторичная переработка отходов полимеров путём создания различных смесевых композитов на их основе, Journal of State Academy of Ligth Industry of Ukraine, No.1, 1999, p. 168 – 170

62. В. Калькис, Р. Максимов, Я. Зицанс, О. Ревякин. Влияние добавок жидкокристаллического полимера на свойства термоусаживающихся полимерных материалов, Journal of State Academy of Ligth Industry of Ukraine, No.1, 1999, p. 178-183

157


63. Т. Иванова, Я. Зицанс, В. Калькис, А. Бледзкий. Особенности свойств радиационно-модифицированных бинарных смесей полиэтилена с хлорированным полиэтиленом, Journal of State Academy of Ligth Industry of Ukraine, No.1, 1999, p. 145-148

64. V. Kalkis, J. Zicans, M. Kalnins, T. Ivanova, A. Bledzky. Research of Physical-Chemical Properties of Adhesive Radiation-modified Thermosetting Materials based on Polyolefins and its Composites. Die Angewandte Makromolekulare Chemie, vol. 271, 1999, pp. 37 - 42.

65. Kalkis, R. Maksimov, J. Zicans. Thermomechanical Properties of Radiation - Modified Blends of With Liquid Crystalline Copolyester, POLYMER ENGINEERING AND SCIENCE, August 1999, Vol. 39, No.8, p. 1375-1382

66. Revyakin O., Zicans J., Kalnins M., Kalkis V., Properties of Composites Based on Post-Consumer Poly(ethylene terephtalate) and Polypropylene, Polymer Recycling, 1999, Vol. 4, №1, p.33-40

67. Revyakin O., Zicans J., Kalnins M., Kardasz D. and Bledzky A. K., Properties of the Compositions on the Basis of Post-Consumer Rigid Thermoplastics and Rigid Polyurethane Foams. Polymer Recycling, 1999, Vol. 4, №2, p.117 – 124

68. Revyakin O., Zicans J., Kalnins M. and Bledzky A. K. Research of Adhesion Properties of Materials Based on Post-Consumer Polyurethane with Metals, Polymer Recycling, 1999, Vol. 4, №2, p.93 – 100

69. Revjakins O., Kaļķis V., Maksimovs R. D., Zicāns J., Bocoka T., Termonosēdmateriāli no radiācijas modificētām polimēru kompozīcijām, 2. adhezīvi aktīvu un termoizturīgu termonosēdmateriālu izveide, Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 1999, №1, 80-86. lpp.

70. Revyakin O., Kalkis V., Maksimov R. D., Zicans J., Thermomechanical and adhesion properties of radiation-modified ternary blends of polyethylene with ethylene/propylene/diene copolymer and liquid-crystalline copolyester, Mechanics of Composite Materials, 1999, Vol. 36, №3, pp. 379-394

71. V.Kaļķis, M.Kalniņš, J.Zicāns. Metode un ierīce polimēru termonosēdošās polimēru lentas iegūšanai. Latvijas pantents N 11908, 1998.

72. V.Kaļķis, M.Kalniņš, J.Zicāns. Metode un ierīce adhezīvi aktīvas polimēru termonosēduzmavas iegūšanai. Latvijas pantents, N 11943, 1998.

73. J.Zicāns, V.Kaļķis. Ierīce polimēru cauruļu perforēšanai. Latvijas pantents, N 11888, 1998.

74. V.Kaļķis, J.Zicāns, M.Kalniņš. Metode jonizējošā starojuma absorbētās dozas noteikšanai polimēru termonosēdmateriālos. LR patents, Nr.12097, 1998.

75. V. Kaļķis, J. Zicāns, M. Kalniņš, T. Ivanova. Metode jonizējošā starojuma absorbēto dozu noteikšanai un oksidēšanās procesu novērtēšanai polimēru materiālos. LR patenta pieteikums, P-98-211, 12.10.98.

76. V. Kaļķis, J. Zicāns, R. Maksimovs, O. Revjakins. Termostabila polimēru termonosēdmateriālu kompozīcija. LR patenta pieteikums, P-98-212, 12.10.98.

158


77. V. Kaļķis, J. Zicāns. Metode ilgizturības agresīvās vidēs noteikšanai spriegotos polimēru materiālos. LR patenta pieteikums, P-98-213, 12.10.98.

78. V.Kaļķis, J.Zicāns, R.Maksimovs, T.Ivanova. Metode polimēru termonosēdumu ilgizturības noteikšanai agresīvās vidēs. LR patenta pieteikums, P-98-266. 30.10.98.

79. J. Zicans, M. Kalnins, D. Kardasz, A. Bledzki. PU Waste Based Heterogeneous Thermoplastic Compositions, Tenth International Conference of Mechanics of composite Materials. Riga, April 20 - 23, 1998, p. 202.

80. Mezinskis, O.Baumanis, J. Zicans, M. Kalnins. Modification of Various Types of Fibres for Reinforcement of Cement-Based Matrices, Tenth International Conference of Mechanics of composite Materials. Riga, April 20 - 23, 1998, p. 234.

81. V.Kalkis, R.D. Maksimov, J.Zicans, O. Revjakins. Features of Thermomechanical Properties of Radiation- modified Blends of Polyethylene with Liquid Crystalline Copolyester, Tenth International Conference of Mechanics of composite Materials. Riga, April 20 - 23, 1998, p. 35.

82. О. Ревякин, Я. Зицанс, М. Калниньш, Д. Кардаш, А. Бледзкий. Деформационно - прочностные характеристики композиций на основе вторичных жесткоцепных термопластов со вторичным жестким полиуретаном International Conference on Polymer Chemistry and Technology, Kaunas April 22-23, 1998, pp. 44 - 49.

83. Т. Иванова, Т.Боцок. Я. Зицанс, В.Калькис. Взаимосвязь между структурными и деформационными характеристиками бинарных полимерных смесей. International Conference on Polymer Chemistry and Technology, Kaunas, April 22-23, 1998, pp. 50- 56.

84. G. Mežinskis, O. Baumanis , J. Zicāns, M. Kalniņš, A. Čučujevs. Polipropilēna un E-tipa stikla šķiedras betona armēšanai. Materiālu un konstrukciju drošuma, izturības un aizsardzības pilnveidošana. Semināra materiāli. Rīga , 1998, (8. maijs), lpp. 15 - 16.

85. T. Bocoka, J. Zicāns, A. Čate. Termoelastoplasti ar regulējamu īpašību kopumu. Materiālu un konstrukciju drošuma, izturības un aizsardzības pilnveidošana. Semināra materiāli. Rīga, 1998, (8. maijs), lpp. 27 - 28.

86. T. Ivanova, T. Bocoka, J. Zicāns. Daudzkomponentu polimēru maisījumi uz augsta blīvuma polietilēna bāzes. Materiālu un konstrukciju drošuma, izturības un aizsardzības pilnveidošana. Semināra materiāli. Rīga, 1998, (8. maijs), lpp. 28 - 29.

87. O.Revjakins, J. Zicāns. Poliuretānu otrreizējās pārstrādes iespējas. Materiālu un konstrukciju drošuma, izturības un aizsardzības pilnveidošana. Semināra materiāli. Rīga, 1998, (8. maijs), lpp. 29 - 30.

88. O.Revjakins, J. Zicāns, D. Kardasz, A. Bledzki. Poliuretānu atrkritumu negatīvā ietekme uz apkārtējo vidi un tās novēršana. International conference Eco Balt’98, Rīga, 22. - 23. maijā, 1998, lpp. 60 - 61.

89. O. Revyakin, J. Zicans, M. Kalnins, V. Kalkis, R.D. Maksimov. Thermomechanical properties of radiation-modified polyethylene/ethylene-propylene-diene copolymer/liquid-crystalline copolymer blends. Mechanical Behaviour of Polymeric Materials, 18 th Prague meetings on macromolecules, Czech Republic, Prague, 1998, p. 98.

159


90. O. Revyakin, J. Zicans, M. Kalnins. Specifics of adhesive interaction in composites on the basis of recycled polymers to steel. Materials Engineering - 98, Proceedings of 7 th International Baltic Conference, Latvija, Jūrmala, 1998, p. 156.

91. D. Kardasz, A. Bledzky, J. Zicans, M. Kalnins. PU waste based on heterogeneous thermoplastic compositions. Tenth International Conference on Mechanics of Composite Materials, Latvija, Rīga, 1998, p.202.

92. G. Mezinskis, O. Baumanis, J. Zicans, M. Kalnins. Modification of various types of fibres for reinforcement of cement - based matrices. Tenth International Conference on Mechanics of Composite Materials, Latvija, Rīga, 1998, p.234.

93. V.Kalkis, R.D. Maksimov, J.Zicans, Thermomechanical Properties of Radiation modified Blends of Polyethylene with Liquid Crystalline Copolyester. International Conference on Polymer Characterization. University of North-Texas, Denton, USA, January 7-9, 1998, p.35.

94. В. Калькис, М. Калниньш, Р.Д. Максимов, Я. Зицанс. Особенности термомеханических свойств радиационно-модифицированных смесей полиэтилена высокой плотности с жидкокристаллическим полиэфиром. Механика композитных материалов, Vol. 34, No 1, 1998, pp. 124-139.

95. V.Kalkis, M. Kalnins,R.D. Maksimov, J.Zicans Features of Thermomechanical Properties of Radiation - modified Blends of High Density Polyethylene with Liquid- crystalline Copolyester. Mechanics of Composite Materials. Vol. 34, No 1, 1998, pp. 124 - 139.

96. J.Zicāns, M.Kalnins, T.Bocoka, V.Kalkis, A.Bledzki. Studies of Morphology, Rheological, Mechanical and Thermorelaxation properties Chemically and Radiation modified PE/EPDM Copolymer Blends, J. Macromol. Sci. (Pure and Applied Chemistry), Nr. 7/8, 1998, pp. 1217-1237.

97. V.Kalkis, J.Zicāns, M.Kalnins, A.Bledzki. Use of acoustic methods for the determination of the absorbed dose and thermosetting qualities of oriented polymers modified by ionizing radiation. Die Angewandte Macromolekulare Chemie, 1998, Jg. 259, Nr. 4542, pp. 55-60.

160


7. PIELIKUMS

Akadēmiskā persoAkadēmiskā personāla kvalifināla kvalifikācija, vecums, kācija, vecums, stāžēšanās un tālākizglītībastāžēšanās un tālākizglītība

161


Akadēmisko mācību spēku stāžēšanāsun tālākizglītība laikā no 1998. gada līdz 2003.gadam

Uzvārds vārds

(dzimš. g.)Amats Zin.

grāds Specialitāte

Zin. un mācību darba

pieredze(gadi)

Darba stāžsRTU(gadi)

Tālākizglītošanās

Bērziņa Līga

(1951.g.)

Vadošā pētniece

Dr.inž. Keramika un ugunsizturīgie

materiāli

28 28 1998.g. stažēšanās Helsinku Tehniskā universitātē un Turku universitātē

Starptautiskie kursi interventionālā kardioloģijā, saņemts sertifikāts “Coronary pressure measurements, ivus and small vessel disease” 1999.gadā.

2001.g. Datorkursi Saņemts sertifikāts A/s Datorzinību centrs

Kopš 2001. Regulāra piedalīšanās UNIDO rīkotajos starptautiskajos treniņkursos par keramikas izstrādājumu jauno tehnoloģiju un kompjūtermodelēšanu. Saņemts sertifikāts “Computer Aided Materials Engineering and Prototyping” 2001.g. novembrī.

2002.g. DAAD stipendija. Stažēšanās Fr.Šillera Jēnas universitātē Vācijā, 3 mēneši

2003.g. NATO rīkotais seminārs „Learning from Nature How to design new implantable Biomaterials“12 dienas

Cimdiņš Rūdolfs

(1947.g.)

Asoc. prof. Dr.inž. Fizika 30 30 1998.g. stažēšanās Helsinku Tehniskā universitātē un Turku universitātē

2002-2003.g. EK Marijas Kirī stipendijas projekts Fr.Šillera Jēnas universitātē Vācijā, 9 mēneši

162


Uzvārds vārds




pieredze(gadi)



Dreijers Ilo

(1939.g.)

Doc. Dr.sc.ing. Ķīmijas tehnoloģija

20 34 Helsinku Tehniskā Universitāte 1 mēn. 1998. g Workshop on Metrology in Chemistry, Inst. for

Reference Materials and Measurements, Geel, Belgium. Vilnius, June 2002.

Int. seminar Environmental Science for the Baltic Sea Basin, Univ. of Helsinki. Tvarminde, November 10-14, 2000.

Baltijas Universitātes pasniedzēju seminārs Kauņā “New Master course in the Industrial Ecology and Eco-Design” (27. - 30. maijs, 2000)

Planning workshop for new Baltic University Course “Sustainable Development”, Jurmala, May 2002.

DzenisMārcis

(1943.g.)

Asoc.prof. Dr.sc.ing. Plastmasu pārstrādes tehnoloģija

34 34 Madrides Vielas Struktūras Pētījumu institūtā (1995) zinātniskais un mācību darbs

JureMāra

(1961.g.)

Prof. Dr.chem. Organiskā

ķīmija

20 20 Stāžēšanās Viskonsinas universitātē, ASV, 1998.g. 2.mēn.

Piedalīšanās ES projektā “DEDICATE” - tālmācības kursa informācijas prasmē izstrāde (09.1998.-09.1999.)

Piedalīšanās konferencē “Continuing professional development” (DEDICATE Consortium), Toruņā, Polijā (11.-14.09.1999.)

Latvijas augstskolu ECTS informācijas ceļvežu

163


Uzvārds vārds




pieredze(gadi)



ekspertīze (09.2000.) Akreditācijas materiālu (4 ziņojumi un 5.pielikumi

(latv., angļu val.), kopumā apmēram 800 lpp.) sagatavošana RTU MLĶF ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas studiju programmu akreditācijai (2000.)

Seminārs “Studentu iegūtās izglītības vērtēšana: Jaunas pieejas augstākajā izglītībā” (Rīga, 25.09.2000.)

Semināra “Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmas (ECTS) realizācija Latvijas augstskolās” organizēšana un vadība (30.08.2001.)

RTU ECTS seminārs/izbraukuma sesija (Jūrmala, 28.09.2001.)

Uzstāšanās seminārā “Tempus apgaismo ceļu” (Rīga, 17.-18.09.2001.)

LU, RTU, Tartu universitātes (Igaunija) un Turku universitātes (Somija) vadības seminārs (Kuresāre, Igaunija, 12.-13.10.2001.)

IZM, RP un AIC kopīgais pētījums par Latvijas atzīmju atbilstību ECTS atzīmēm (2001.)

Tallinas Tehniskās universitātes un Tartu universitātes ķīmijas, ķīmijas tehnoloģijas un ekoloģijas studiju programmu un zinātnes akreditācijas eksperte (01.-08.11.1998., 2002.gadā)

ECTS ieviešanas novērtēšanas vizītes Rēzeknes Augstskolā, RPIVA un RTU (2001., 2002.)

164


Uzvārds vārds




pieredze(gadi)



ECTS ekspertu vizīte Tartu universitātē un Tallinas Pedagoģiskajā univeresitātē (2002.)

ECTS semināra organizēšana un vadīšana Latvijas augstskolu ECTS un ERASMUS koordinatoriem, mācību prorektoriem 28.10.2002.

Lekcija par ECTS (nolasīta RPIVA 11.11.2002.) Piedalīšanās EK un EUA organizētajos ECTS/DS

valstu koordinātoru semināros (3 reizes gadā, no 1998.g.)

Lekcija republikas skolotājiem “Informācijas tehnoloģijas ķīmijā” (nolasīta RTU 29.11.2002.)

Piedalīšanās konferencē “Boloņas process Latvijā” (04.11.2002.)

RTU seminārs par ECTS dekānu vietniekiem mācību darbā (Mežotne, 2002.g. septembris)

Ikgadējie RTU metodiskie semināri par studiju darba kvalitāti (19.10.2000., 15.04.2003.)

Ikgadējo izdevumu “Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes studiju darba dati” sagatavošana (2000.-2003.).

Ikgadējo ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas studiju programmu pašnovērtējuma ziņojumu sagatavošana (2002., 2003.)

KalniņšMārtiņš

Prof.,

Polimēru

Dr.

habil. sc.

Polimēru materiālu 40 40

Viesprofesors: Kaseles TU, Vācija (1995., 1997.),

165


Uzvārds vārds




pieredze(gadi)



(1939.g.) materiālu institūta direktors

ing. ķīmija un tehnoloģija

Madrides Vielas Struktūras institūts, Spānija (1995.); Kompānijas 3M Tehnoloģ.Centrs, ST.Paul, MN,

ASV (1995.,1996.).INTAS Zinātniskā Padome, Briselē (no 2000.gada)

Kampars Valdis

(1944.g.)

Profesors Dr. habil. chem.

Organiskā ķīmija, fizikālā

ķīmija

31 36 Studijas LU Projektu izstrādāšanas un vadības kursos 1998.g.

Iepazīšanās ar profesionālās izglītības organizācijas principiem ES (piedalīšanās IM organizētās apspriedēs un semināros PHARE programmas ietvaros)1998.-1999.g.

Piedalīšanās standartizācijas un kvalitātes nodrošināšanas semināros Latvijas standartā, darbs standartizācijas tehniskā komitejā “Naftas un dabas gāzes produkti” 1998.-

KrāģeLinda(1966.g.)

Lekt. Dr. ing. Silikātu materiālu

tehnoloģija

10 5 Dizaina un mākslas augstskola (Vanta, Somija) – Semināri Rīgā 1998.g. aprīlī.

MālersJuris

(1944.g.)

Doc. Dr. ing. Polimēru ma-teriālu ķīmija un tehnoloģija

12 38 Darbs vides atveseļošanas kopprojektā “Grunts attīrīšanas tehnoloģiju demonstrēšana” (Kanāda, Somija, Latvija), Helsinki, Somija, 1988. g. (jūlijs - oktobris)

Sertifikāts par Carl Bro (Dānija) apmācību programmas “Tīrāka ražošana, Vides pārvaldības sistēmas, Vides audits” sekmīgu beigšanu, Rīga,

166


Uzvārds vārds




pieredze(gadi)



09.1999. – 12. 2000. Darbs piesārņotas vietas apsekošanā un novērtēšanā

ASV, Kanādas un Čehijas kopprojektā Motor – Jikov rūpnīcā Česke – Budojovicē, 2000. g. aprīlis

Sertifikāts par piedalīšanos Vides pārvaldības sistēmas vadošā auditora apmācību kursos, BVQI, 2001. g. 23. – 27. aprīlis, Jūrmala

Sertifikāts par NEFCO apmācību programmas “Projektu izstrādāšana un biznesa plānošana” sekmīgu beigšanu, Cēsis - Kauņa - Tallina, 2002. g.

Apliecība par piedalīšanos apmācību kursā “Kvalitātes vadības sistēma atbilstoši standarta ISO 9001:2000 prasībām”, BSM, 2003.g. nov.

Apliecība par piedalīšanos apmācības kursā “Kvalitātes vadības sistēmas iekšējais audits”, BSM, 2003.g. nov.

Mežinskis Gundars

(1953.g.)

Prof. Dr. habil. sc. ing.

Silikātu materiālu

tehnoloģija

25 26 1999.g. Neorganisko materiālu institūtā, Klausthāles Tehniskā universitātē (Vācija)

1999.g. Sertifikāts par AJA EQS Ltd. Vadošo auditoru (ISO 9000) kursu sekmīgu beigšanu Bristolē (Anglija)

2000.g. SGS Ltd. Sertifikāts par Vides pārvaldības sistēmu (ISO 14001) vadošo auditoru kursu sekmīgu beigšanu Varšavā (Polija)

Ozoliņš Doc. Dr.sc. Polimēru ma- 19 27 1999.-2000.g. Austrijas Tautsaimniecības

167


Uzvārds vārds




pieredze(gadi)



Jurijs

(1952.g.)

Ing. teriālu ķīmija

un tehnoloģija

kameras Tautsaimniecības attīstības institūta Menedžmenta kursi – diploms

2000. g. Zygon Baltic Consulting Kvalitātes auditoru kursi – sertifikāts

2000.g. Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika. Zinātniski praktiskais seminārs – sertifikāts

2002.g. Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika – II. Zinātniski praktiskais seminārs – sertifikāts

Reihmane Skaidrīte

(1945.g.)

Prof. Dr. sc. ing.

Šķiedrmate-riālu ķīmiskā tehnoloģija

26 32 Sauthamptonas Univ-tes Tekstila Konservācijas Centrs, Anglija (1999.) - kvalifikācijas celšana;

Kaseles TU, Vācija (1995., 1996., 2000., 2002.) - zin. darbs

Sedmale Gaida

(1945.g.)

Asoc.prof. Dr. habil.chem.


tehnoloģija

44 42 1998.g. SAN-HOSE State University, Neorganiskās ķīmijas nodaļā

2002.g. Fridriha-Šillera Universitāte, Ķīmijas-ģeoloģijas zinātņu fakultāte (Vācija)

2002.g. Itālijas keramikas akadēmija, Florence

Ščerbaks Valdemārs

(1945.g.)

Doc. Dr.sc.ing. Ķīmijas tehnoloģija

24 24 Process Control and Simulation Course, Helsinku Tehniskā Universitāte 1 mēn. 1998. g.

Vides Pārvaldības sistēma (ISO 14001:1996) Vadoša auditora kursi (2001). Sertifikāts No. LV/01/01/044

168


Uzvārds vārds




pieredze(gadi)



Švinka Visvaldis

(1949.g.)

Asoc. prof. Dr.habil. sc. ing.


tehnoloģija

39 43 1998.-1999. g. katru gadu 4 mēneši Erlangenas-Nirnbergas universitātē (Vācija)

2000.-2003.g. katru gadu 2 mēneši Erlangenas-Nirnbergas universitātē (Vācija)

Vaivads Jānis

(1943.g.)

Docents Dr.sci.ing.

Neorganisko materiālu ķīmiskā

tehnoloģija

32 32 Zinātniski - pētnieciskais darbs Erlangenas - Nirnbergas universitātē, Erlangenā, Vācijā, 1995.-2003.g. (pa 2 mēnešiem gadā).

169


Uzvārds vārds




pieredze(gadi)



21. PielikumsZicāns

Jānis

(1944.g.)

vad.zin.

līdzstr.

Dr. sc. ing.

Polimēru materiālu ķīmija un

tehnoloģija

34 34 Kaseles TU, Vācija ( 1999., 2001., 2002., 2003.) - zin. darbs;

Sertifikāti (1999): Būvniecības materiālu direktīvas Programma B5-

98-018 (Phare Programme PRAQ III- un VRA ministrija);

Kvalitātes sistēma laboratorijās (LN MC, Lat. standarts un LATAK);

Kvalitātes sistēma laboratorijās (Phare Programme PRAQ III);

Jaunākās polimēru materiālu pārbaudes metodes (Kasseles Tehniskā augstskola Vācijā);

Eiropas Būvprodukcijas direktīva un tās ieviešana (Vides aizsardz. un reģionālās attīstības ministrija un Zviedrijas aģentūra “Boverket”);

Sertifikāti (2001): Kvalitātes vadības sistēmu izstrādāšana un ieviešana.

ISO 9001:2000 standarta prasību interpretācija un skaidrojums (“Det Norske Veritas” Baltijas valstu nodaļa);

Piedalīšanās apmācības procesā: Vides aizsardzības un reģionālā attīstības ministrija, “TNO Bouw” (Nīderlande) un “ETA Danmark” (Dānija) (2002);Sertifikāti (2002):

170


Uzvārds vārds




pieredze(gadi)



Ēku norobežojošo konstrūkciju siltumtehnika – II (Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija un LU Vides tehnoloģisko procesu modelēšanas laboratorija);

Atbilstības novērtēšanas sistēmas turpmākā pilnveidošana Latvijā (Vides aizsardzības un reģionālā attīstības ministrija, “TNO Bouw”, Nīderlande ).

Sertifikāti (2003) (Phare programmas ietvaros “European Organisation for Conformity Assessment”):

Training on uncertainty of measurement in testing in association with the application of the standard ISO/IEC 17025 in mechanical and physical testing;

Practical training on the construction products directive 89/106/EEC

171


8. PIELIKUMS

Akadēmiskā personāla Akadēmiskā personāla lasāmo kursu sarakstslasāmo kursu saraksts

Akadēmiskā personāla pasniedzamo kursu saraksts

LektorsKurs

u skaits

Šifri Mācību priekšmeti

Bērziņa Līga 6 ĶST 561ĶST 562ĶST 536ĶST 523ĶST 568BBB 605

Biomateriālu tehnoloģijas pamatiBiokeramika un tehnoloģijaBiomateriālu pārbaudes in vitroBiokeramikaBiomateriālu standartiBiomateriālu tehnoloģija

Cimdiņš Rūdolfs 6 ĶST 538ĶST 560ĶVT 604ĶVT 605ĶST 566BBB 606

Cietu vielu elementu mikroanalīzes metodesMateriālmācībaZinātniskie semināriPedagoģiskā prakse specialitātēImplantu formu veidošanas tehnoloģijaBiopārklājumu tehnoloģija

Dreijers Ilo 9 ĶTF 303ĶVT 110ĶVT 408ĶVT 312ĶVT 318ĶVT 416ĶVT 414ĶVT 444ĶVT 503

Ķīmijas eksperimentālo datu datorapstrādeHemometrijaEksperimentu plānošana un rezultātu apstrādeĶīmisko procesu datormodelēšanaEksperimenta teorijas pamatiDatormodelēšanaDatorprojektēšanaPersonālo datoru instrumentālās sistēmasStatistiskā procesu kontrole

Dzenis Mārcis 10 ĶPĶ 105ĶPĶ 201

Ādas ķīmijaĀdas izstrādājumu krāsošana un apdare

172


LektorsKurs

u skaits


ĶPĶ 204ĶPI 305ĶPĶ315ĶPI 418

ĶPI 435ĶPI 503ĶPĶ 551

ĶPI 695

Praktiskā restaurācija (pamatkurss)Materiālu novecošanaĀda – materiālmācībaOrganisko materiālu konservācija un restaurācijaPigmenti un krāsasPolimēru materiālu vecošanaOrganisko materiālu materiālmācības un konservācijas/restaurācijas speckurssZinātniskie semināri

Egle Valdis 23 ĶVĶ 122ĶVĶ 123ĶVĶ 124ĶVĶ 225ĶVĶ 226ĶVĶ 227ĶVĶ 228ĶVĶ 229ĶVĶ 230ĶVĶ 231ĶVĶ 335ĶVĶ 336ĶVĶ 337ĶVĶ 338ĶVĶ 339ĶVĶ 340ĶVĶ 341ĶVĶ 342ĶVĶ 343ĶVĶ 344ĶVĶ 345ĶVĶ 550ĶVĶ 601

Koksnes morfoloģija un struktūraKoksnes fizikaZāģmateriāliKoksnes ķīmija (pamatkurss)Koksnes žāvēšana un aizsardzībaZaleņa ekstrakti un sveķiKokogļu ieguveKoksne enerģētikāKoksnes sašķiedrošanaPrakse koksnes pārstrādēKoksnes līmēšanaKoksnes analītiskā ķīmijaKoksnes kompleksā pārstrādeKoksnes kompozītiKoksnes piesūcinašanaKoksnes plastificēšana un hidrolīzeKoksnes termiskā destricijaKokapstrādes atlikumu izmantošanaCelulozePapīrsFiniera ražošanas tehnoloģijaKoksnes materiāli un izstrādājumiKoksnes ķīmija un tehnoloģija

Grabis Jānis 1 ĶST 440 Plazmas ķīmijas tehnoloģija

Jure Māra 4 ĶTF 302ĶOS 300

ĶOS 481ĶOS 549

Ķīmijas informātikaElektronu nobīdes un saišu reorganizācijas mehānismi organiskos savienojumosOrganiskās sintēzes metodesOrganiskās sintēzes izmeklētas nodaļas

Kalniņš Mārtiņš 13 ĶPI 101ĶPI 103ĶPI 302ĶPI 419

Ievads materiālzinātnē Materiālzinību pamatiVirsmas un robežprocesiPolimēru materiālu ķīmija un tehnoloģija

173


LektorsKurs

u skaits


ĶPI 421ĶPI 432ĶPI 508ĶPĶ 541ĶPI 690ĶPI 691ĶPI 692ĶPI 693ĶPI 694

Polimēru fizika un ķīmijaPolimēru adhezīviPolimēru ķīmija un fizikālā ķīmijaPētnieciskā darba organizācijaPolimēru ķīmijas un fizikas problēmasPolimēru ķīmijas izmeklētās nodaļasPolimēru fizikas izmeklētās nodaļasPolimēru materiālu pētīšanas metodesPolimēru kompozītu materiāli

Kampars Valdis 28 ĶVĶ 100ĶVĶ 104ĶVĶ 109ĶVĶ111ĶVĶ112ĶVĶ 115ĶVĶ 116ĶVĶ 120ĶVĶ 121ĶVĶ201ĶVĶ 202ĶVĶ 250ĶVĶ 252ĶVĶ 253ĶVĶ 254ĶVĶ 255ĶVĶ 256ĶVĶ 302ĶVĶ 303ĶVĶ 304ĶVĶ 306ĶVĶ 307ĶVĶ 352ĶVĶ 306ĶVĶ 410ĶVĶ 501ĶVĶ 532

Ievads specialitātēVispārīgā ķīmijaVispārīgā ķīmijaVispārīgā ķīmija arhitektiemVispārīgā ķīmija (padziļināts kurss)InženierķīmijaLietišķā ķīmijaVispārīgā ķīmija (neorganikas daļa)Vispārīgā ķīmija (organikas daļa)Vielas uzbūveZiežvielas un degvielasAtomu spektriElektronu absorbcijas spektriInfrasarkanā spektroskopijaRentgenanalīzeĶīmiskā analīzeMikrobioloģijaDegvielas un ziežvielasFotoķīmijaRūpnieciskā organiskā ķīmijaRūpnieciskā organiskā ķīmijaRūpnieciskā neorganiskā ķīmijaDegvielu ķīmija un degvielu atbilstībaHromatogrāfijaElektronu un svārstību spektroskopijaDegvielu un ziežvielu ķīmijaŪdens piesārņojuma ķīmija

Krāģe Linda 6 ĶST 457ĶST 467ĶST 545ĶST 547

ĶST 558ĶST 605ĶST 610

Speciālie cementiAkmensapdares materiāliKonservācijas/restaurācijas teorija un prakseNeorganisko materiālu konservācija/ restaurācijaMineraloģijaSaistvielu ķīmijaDabīgo un mākslīgo akmens materiālu

174


LektorsKurs

u skaits


korozija un konservācija

Lemba Jānis 4 ĶVT 106ĶVT 310ĶVT 509ĶVT 510

Ievads ķīmijas tehnoloģijāĶīmisko reakciju inženierijaMembrāntehnoloģijaŪdens sagatavošana

Mālers Juris 4 ĶVT 402ĶVT 405ĶVT 507ĶVT 509

Vides aizsardzības tehnoloģijaVides piesārņojuma novērtējumsGruntsūdeņu attīrīšanas tehnoloģijasGrunts attīrīšanas tehnoloģijas

Mežinskis Gundars 15 ĶST 207ĶST 208ĶST 326ĶST 327

ĶST 417ĶST 455ĶST 475

ĶST 551ĶST 554ĶST 576ĶST 577ĶST 578ĶST 601 ĶST 604ĶST 611

Neorganiskie materiāliSilikātu un polimēru materiāli būvniecībaiBūvmateriālu ķīmija un atbilstībaKvalitātes sistēmas ķīmiskās laboratorijās un ražošanāJaunās keramikas sintēzes pamati Sola-gēla tehnoloģijaJauno stiklveida un keramisko materiālu ķī-mija Silikātu materiālu ķīmija un tehnoloģijaStikla ķīmija un tehnoloģijaSilikātu ķīmija un fizikālā ķīmijaMateriālu kvalitātes pārvaldībaVides pārvaldības sistēmas Neorganisko materiālu pētīšanas metodesStiklveidīgu materiālu ķīmijaNeorganisko un kompozīto materiālu sintēzes metodes

Ozoliņš Jurijs 4 ĶVT 204

ĶVT 351ĶVT 455ĶVT 591

Hidromehāniskie, siltuma un masas pārneses procesiĶīmijas tehnoloģijas procesi un aparātiSiltuma apmaiņas procesi Procesi materiālu tehnoloģijā

Reihmane Skaidrīte 10 ĶPĶ 220ĶPĶ 260ĶPI 307ĶPĶ 317ĶPĶ 379ĶPI 426ĶPI 429ĶPI 431ĶPI 433ĶPI 511

Tekstilmateriālu krāsošana un apdareDrukāšanas teorija un tehnoloģijaŠķiedrmateriāliTekstilķīmija ATekstilmateriālu apdareŠķiedrmateriāliTekstīlijas – materiālmācībaTekstīliju konservācijaŠķiedrmateriālu apdareŠķiedrmateriālu ķīmija un tehnoloģija

175


LektorsKurs

u skaits


Sedmale Gaida 7 ĶST 404ĶST 517ĶST 519ĶST 553ĶST 574ĶST 575

ĶST 603

Jauno augsttemperatūras materiālu tehnoloģijas Oksīdu un bezskābekļa keramikaStikla un keramiskie pārklājumiSmalkkeramikas ķīmija un tehnoloģijaMākslas keramikas vēstureMākslas keramikas dekorēšanas materiāli un tehnikaTradicionālās un jaunās keramikas ķīmija

Sedmalis Uldis 8 ĶST 304ĶST 305ĶST 306ĶST 489ĶST 557ĶST 558ĶST 559ĶST 602

MineraloģijaKristalogrāfijaLatvijas zemes dzīļu bagātības Mineraloģija un petrogrāfijaAugsttemperatūras materiālu fizikālā ķīmija MineraloģijaKristalogrāfija un kristaloķīmijaSilikātu fizikālā ķīmija

Ščerbaks Valdemārs 5 ĶVT 350ĶVT 419ĶVT 501ĶVT 511

Tehnoloģiskās projektēšanas pamatiRažotnes projektēšanaTehnoloģisko shēmu analīzeVides kvalitātes vadība

Švinka Visvaldis 3 ĶST 521

ĶST 552ĶST 570

Silikātu un augsttemperatūras materiāli un to ilgmūžības problēmas Būvkeramikas ķīmija un tehnoloģijaPraktiskās fotografēšanas un fotofiksācijas pamati

Vaivads Jānis 4 ĶVĶ 109ĶVĶ 106ĶVĶ 305ĶST 653

Vispārīgā ķīmijaVispārīgā ķīmija praktiskajiem inženieriemRūpnieciskā neorganiskā ķīmijaSilikātu un grūti kūstošu nemetālisku materiālu fizikālā ķīmija

9. PIELIKUMS

Akadēmiskā persoAkadēmiskā personāla un stunāla un studentu iesaistīšanās dentu iesaistīšanās zinātniski-pētnieciskajā darbāzinātniski-pētnieciskajā darbā

176


Latvijas Zinātnes Padomes finansētās programmas un granti(1998.-2003.)

Zinātniskās programmas, zinātniskie granti Vadītājs Pasniedzēji,

kas piedalāsStudenti,

kas piedalās

Finan-sējuma

gadi

LZP grants 96.0544“Komplementāro pāru tipa ūdeņraža saišu izmantošana supramolekulāro elektrondonoru-elektronakceptoru ansambļu konstruēšanai”

Dr. habil. chem.

O.Neilands

- - 1995.-1999.

Valsts nozīmes programma 5.-3.4“Jaunu fotonikā un nanoelektronikā izmantojamu organisko materiālu sintēze, pētniecība un izstrāde”

Dr. habil. chem.

O.Neilands

- - 1994.-1999.

LZP grants 96.0547“Hetarilaizvietotu hinoīdu savienojumu sintēze un īpašību izpēte”

Dr. habil. chem.

R.Valters

- - 1995.-1999.

LZP grants 96.0552“Maisīšanas procesu modelēšana un maisītāju aprēķina metožu izstrāde”

doc. I.Dreijers lekt. M.Lācis N.ČurilovaV.Giņko

1996 - 2000

LZP grants 96.0572”Elektrodialīzes un jonap-maiņas procesu pētījumi ekoloģiski tīru tehnoloģiju izstrādei”

doc. J.Lemba maģ. I.Riekstiņa

lekt. M.Lācis

E.ZaķeR.Merijs-Meri

N.Pančenko

1997 - 2000

LZP grants 01.05.84“Starpmolekulārās ūdeņraža saites veidojošu organisko savienojumu sintēze un to izmantošana nanostruktūru radīšanai uz cietas virsmas nolūkā konstruēt sensorus”

Dr. habil. chem.

O.Neilands

- E.ValbahsE.Kalniņa

M.Reimanis

2001.– 2003.

Fāzu un robežvirsmu veido-šanās procesu izpēte jaunu funkcionālu daudzkom-ponentu biokeramisku mate-riālu sintēzē

Dr.inž. L.Bērziņa

Dr.inž.R.Cimdiņš

Dr.inž.L.Bērziņa,

doc. J.Vaivads

I.Bērziņa, D.Bajāre,

V.Stepanova, N.Gasparovič

aT.Sevostjanov

a

1997.-2000.

177




kas piedalās

Finan-sējuma

gadiLZP grants 01.0587“Hetaril- un dihetarilaizvietotu 1,4-benzohinonu un atvasinājumu sintēze un to īpašību izpēte”

Dr. habil. chem.

R.Valters

- A.Kotova 1999.-2003.

Valsts nozīmes programmas 02.00031.1“Materiāli Latvijas tautsaimniecībai” sadaļa “Videi draudzīgi materiāli uz vietējo izejvielu bāzes”

Dr. habil. chem.

V.Kampars

Dr.chem. V.KokarsDr.chem.A.Blūms

S.KronbergaI.AbrickaJ.Čirica

2002.-2005.

Valsts nozīmes programmas 01.0008“Materiāli Latvijas tautsaimniecībai” sadaļa

Dr. habil. chem.

V.Kampars

Dr.chem. V.Kokars

1997 – 2001.

LZP grants 01.0582“Gaismas jūtīgi organiskie savienojumi augsta blīvuma informācijas nesējiem”

Dr. habil. chem.

V.Kampars

Dr.chem. V.KokarsDr.chem.

J.Kreicberga

L.PlotiņaZ.ŽavoronkZ.ŽavoronkovaovaD.Jēkabsone

2001. – 2003.

LZP grants 96.0544“Optisko informāciju uzturošas vielas un vides”

Dr. habil. chem.

V.Kampars

Dr.chem. V.Kokars

1995 – 1999.

LZP Grants 01.0603“Rūpniecisko atkritumu prespulveru reoloģijas ietekme uz keramikas materiālu īpašībām”

Dr.inž. I.Rozenštrauh

a

- - 2001. – 2003.

LZP grants 01.0589 “Multifotonu ierosināta iekšmolekulārā vai starpmolekulāra elektrona pārnese organisko hromoforu sistēmās”

Dr.chem. M.Utināns

- V.VeserisJ.Jakušs

O.Habarova

2001. – 2003.

LZP grants 01.0591“Akrilu polimēri ar trīsdimensiju struktūru”

Dr.ķim. V.Krilova


T.Sevostja-nova

2001 –2004

LZP grants 01.0592“Biokeramikas sīkstruktūras mērķtiecīga izmaiņa biofunkcionalitātes nodrošināšanai”


Asoc.prof.R.Cimdiņš Prof.A.Skaģers

D.SipčenokaE.Osis

2001 - 2004

LZP grants 01.0581 Dr.chem. - I.Brūvere 2001.-

178




kas piedalās

Finan-sējuma

gadi“Antidepresantu un analgētiķu meklējumi piridīna rindā”

M.Jure I.Potoročina 2004.

LZP grants 01.0597“4(3H)-Hinazolīnonu ieguves tehnoloģijas teorētisko pamatu izstrāde”

Dr.hab.chem. F.Avotiņš,

Dr.hab.chem. A.Strakovs

- - 2001.-2004.

“LZP grants 01. 0580Jaunu peptidosaharīdu sintēze un pētījumi”

Dr.chem. Ē.Bizdēna

- - 2001.-2004.

LZP grants 01.0593“Latvijā perspektīvo augu kultūru eļļu pētījumi”

Dr.hab.chem. E.Gudriniece

- S.Rabkēviča 2001.-2004.

LZP grants 01.0585“-Oksocikloheksēnohete-rociklu daudzkomponentu sintēze un reakcijas”

Dr.hab.chem. A.Strakovs

- - 2001.-2004.

LZP grants 01.0598“Peptīdmimētiķu struktūras elementu sintēze”

Dr.chem. D.Zicāne

- - 2001.-2004.

LZP grants 01.0590“Pētījumi par spirofragmentu saturošu slāpekļa heterociklu sintēzi un īpašībām”

Dr.chem. D.Zicāne

- - 2001.-2004.

Sadarbības projekts: “Materiāli Latvijas tautsaimniecībai: tehnoloģiju izstrāde, īpašību izpēte, projektēšana, racionālas izmantošanas pamatprincipu izstrāde”RTU (SMI, PI, KAI, BRI, NĶI), LU (PMI, CFI, FI, CFI), LOSI

Prof. M.Kalniņš

prof. J.Grabis,prof. G.Mežinskis,prof. R.Rikards, as.prof. M.Dzenis,prof. S.Reihmane,as.prof. L.Mālers,doc. J.Kajaks,doc. A.Vīksne,as.prof. V.Švinka,vad.zin.līdzstr. J.Zicāns

R.Merijs MeriS.GaidukovsI.JablonskisJ.LejnieksD.RubulaL.PutniņaD.Pizele

2002.-2004.

Sadarbības projekts: “Koksnes pārstrādes

Dr. B.Andersons

Doc. V.Tupureina

L.AņiščenkoJ.Zainapovs

2002.-2004.

179




kas piedalās

Finan-sējuma

gadiproduktu inovatīvas tehnoloģijas”.LV KĶI, RTU (PI), LU(MBBTF), LLU

(KĶI) D.ĒrkšķeI.ViškereN.Loginova

Valsts nozīmes pētnieciskā programma III “Materiālu un konstrukciju drošuma, izturības un aizsardzības pilnveidošana”

Prof. M.Kalniņš

prof. G.Mežinskis,prof. R.Rikards, as.prof. M.Dzenis,prof. S.Reihmane,as.prof. L.Mālers,doc. J.Kajaks

T.IvanovaT.BocokaR.Merijs MeriS.GaidukovsJ.Lejnieks

1996.-2001.

Valsts nozīmes pētniecības programmaII-1 "Koksnes un augu valsts izejvielu materiāli"

prof.U.Viesturs

(prof. M.Kalniņš,

atbild. izpild.)

prof. S.Reihmane, doc. A.Vīksne,as.prof. L.Mālers,doc. J.Kajaks,doc. V.Tupureina

I.ŠicsZ.KižloJ.Zainapovs

1996.-2001.

Projekts “Biodestruģējošas un biosavietojamas polimēru kompozītsistēmas”

prof. M.Kalniņš

doc. V.Tupureina

I.ŠicsZ.KižloI.BībersI.Pahomova

1996.-2000.

Projekts “Biofunkcionāli polimērkompozīti”

prof. M.Kalniņš

doc. V.Tupureina

L.AņiščenkoG.BunteD.ĒrkšķeI.ViškereN.Loginova

2001.-2003.

Projekts “Termoplastiski multifāzu polimērkompozīti”

prof. M.Kalniņš

vad.zin.līdzstr. J.Zicāns,prof. V.Kaļķis (LU), prof. R.Maksimovs (PMI)

I.JablonskisS.Gaidukovs

2001.-2003.

Projekts “Pārklājumu materiāli no PET atkritumu ķīmiskās depolimerizācijas un rapšu eļļas pāresterifikācijas blakus produktiem”

vad.zin.līdz. A.Vīksne

A.Ērgle 2001.-2003.

180




kas piedalās

Finan-sējuma

gadiProgramma “Latvijas zemes dzīļu bagātības un to izmantošana”

prof. U.Sedmalis

prof. U.Sedmalisasoc.prof. G.Sedmaleasoc.prof. V.Švinka

R.Lūsis, D.Bajāre, L.Krāģe,

A.Vanags,I.Izotova

1997-2001

Valsts nozīmes pētījumu programma “Biomateriālu un medicīnas jaunās tehnoloģijas”

Dr.inž. R.Cimdiņš

Dr.inž. R.Cimdiņš,

Dr.inž. L.Bērziņa,

prof. J.Vētra,prof. I.Knēts,

Dr.inž. H.Jansons,

prof. V.Kasjanovs,

prof. A.Skaģers

I.Bērziņa, D.Bajāre,

V.Stepanova, N.Gasparo-

viča,T.Sevostja-

nova,I.Dobele,Ģ.Šalms,

A.Bigestāns

1997.-2000.

Teorētiskie pamati funkcionālo keramisko, stiklveida materiālu un pārklājumu tehnoloģijai

prof. U.Sedmalis

asoc.prof. G.Sedmale

V.Akišins, I.Juhņeviča, I.Pavlovska,K.Roman-čuka

1997.-2000.

Sadarbības projekts “Videi draudzīgi materiāli uz vietējo izejvielu bāzes”

prof. U.Sedmalis

asoc.prof. G.Sedmaleasoc.prof. V.Švinka

I.SidrabaS.ČertoksI.Ježova

2002.-2005.

Fāzu veidošanās likumsakarības augsttemperatūras materiālu pamatsistēmā Na2O(K2O)-CaO(MgO)-Al2O3(Fe2O3)-SiO2 (TiO2)

Prof. U.Sedmalis

asoc.prof.G.Sedmale

I.Aispuriete,I.Zuimača,R.Mincen-

bergaK.Zeiļa,

A.Auniņš

2001.-2005.

Sadarbības projekts “Materiālu un konstrukciju strukturālā integritāte un ilgmūžība”

Prof. G.Mežinskis

I.PavlovskaI.JuhņevičaA.PlūdonsN.Lūcis

2002.-2005.

Daudzkomponentu mikro- un nanokompozīti

Prof. G.Mežinskis

asoc.prof. V.Švinka

I.PedajaA.Mačs

A.HlopickisK.Kravalis

I.BirksD.Lazdiņa

2002.-2005.

Smilšakmens sairšana un doc. L.Krāģe I.Sidraba, 2002.-

181




kas piedalās

Finan-sējuma

gadikonservācija R.Lūsis 2005.

182


Starptautiskās sadarbības partneri

Valsts Iestāde Sadarbības veidsProfesoru

grupa, katedra

Vācija,Polija,

Ukraina

Koordinātors: Jēnas Fridriha Šillera universitāte Materiālzinību Tehniskais institūts

EK projekts COPERNICUS ”Kaitīgu rūpniecisko atkritumu attīrīšana un izmantošana - stikla keramisko materiālu ar multibarjeru struktūru izstrāde”

BZPL

Vācija Koordinātors: Jēnas Fridriha Šillera universitāteMateriālzinību Tehniskais institūts

Bilaterālais kopprojekts LET-003-96 “Otrreizējo izejvielu ieguve no Latvijas rūpnieciskiem minerāliem atkritumiem”

BZPL

Latvija, Vācija,

Grieķija, Itālija,

Maķedonija, Serbija

Koordinātors: Jēnas Fridriha Šillera universitāteMateriālzinību Tehniskais institūts

EK programmas EUREKA projekts 294 “Biomateriāli”

BZPL

Zviedrija Gēteborgas universitāte Studentu apmaiņa BZPLItālija Boloņas Universitāte TEMPUS stipendija BZPLVācija Johanna Gutenberga

Universitāte MaincāStudentu apmaiņa BZPL

Somija Turku universitāte Studentu apmaiņa BZPLAnglija Sauthemptonas

universitāte,Kopīgi zinātniskie pētījumi BASĶTF

Zviedrija Karolinskas institūts Kopīgi zinātniskie pētījumi BASĶTFBeļģija Leuvenas universitāte Kopīgi zinātniskie pētījumi BASĶTFASV Nacionālais Vēža

InstitūtsKopīgi zinātniskie pētījumi BASĶTF

Vācija “Merz Pharmaceutica” Kopīgi zinātniskie pētījumi BASĶTFKanāda “Molecular Design and

Discovery”Kopīgi zinātniskie pētījumi BASĶTF

Krievija “Interbioscreen Ltd.” Kopīgi zinātniskie pētījumiNīderlande Firmas AG “Bayer”,

“Janssen Pharmaceutica”, “BioSpecs”

Kopīgi zinātniskie pētījumi BASĶTF

Francija Anžēras universitāte, Organisko materiālu molekulārās inženierijas laboratorija

Kopīgs zinātnisks projekts NATO programmas ietvaros

ĶK

Izraēla Ben-Guriona Nevegas universitāte Berševā

Kopīgi zinātniskie projekti ĶK

Krievija Krievijas ZA Ķīmiskās Kopīgi zinātniskie pētījumi ĶK

183



grupa, katedra

fizikas problēmu institūts Černogolovkā

Zviedrija Čalmersa universitāte Kopīgi zinātniskie pētījumi ĶKVācija Potsdamas universitāte Kopīgi zinātniskie pētījumi ĶK

Zviedrija Umeo universitāte Kopīgi zinātniskie pētījumi ĶKPolija Vroclavas universitāte Kopīgi zinātniskie pētījumi ĶK

Lietuva Kauņas tehnoloģijas universitāte

Kopīgi zinātniskie pētījumi ĶK

Vācija Kaseles Tehniskā Universitāte (Universität Kassel Gesamthochohschule) Materiālu tehnoloģijas institūts (Institut für Werkßtoff-technik)

Polimēru materiālu un kompozītu reciklēšanas problēmu risinājumi: no 1992. gada.Inovatīvi materiāli uz modificētu koksnes šķiedru un poliolefinu bāzes: no 2001. gada

PI

Spānija Madrides Vielas struktūras pētījumu institūts (Instituto de Estructura de la Materia, CSIC)

Heterovirknes polimēru (poliesteru, tajā skaitā poli--hidroksibutirāta.) un to ķīmiskās un fizikāli- ķīmiskās modifikācijas produktu un kompozītsistēmu struktūras pētījumi, no 1993.gada

PI

Vācija Vismāras Tehniskā augstskola Mašīnbūves un vides inženierzinātņu fakultāte (Fachbereich Maschinenbau und Vefahrens-/Umwelttechnik)

Dabai un videi draudzīgi polimērkompozīti uz atjaunojamu augu valsts izejvielu bāzes, no 1998.gada

PI

ASV Firmas 3M Tehniskā centra nodaļa: Austinas (Teksasa) 3M sektora Jauno materiālu laboratorija

Kontaktoksidēšanās procesu optimizēšana

PI

ASV Firmas 3M Tehniskā centra nodaļa:St.Polas (Minesota) 3M sektora Autobūvniecības inženiersistēmu nodaļa

Eļļotu tērauda virsmu adhēzijas nodrošināšana, izmantojot epoksīdu adhezīvus, 1992.–1997.Laminātu un adhēzijas savienojumu stinguma palielināšana. 1997.–1998.Epoksīdu adhezīvu stiprības un deformācijas īpašību pētījumino 1998.

PI

ASV Firmas 3M Tehniskā Betona savstarpējās saistības PI

184



grupa, katedra

centra nodaļa:St.Polas (Minesota) 3M sektora pētījumu laboratorija

uzlabošana ar polimēru šķiedrām stiegrotos betonos, 1996.–1997.

Vācija Erlangenas-Nirnbergas universitāte, Materiālzinību institūts

Zinātniskie projekti, studentu apmaiņa, pasniedzēju stažēšanās

SMI

Vācija Fridriha-Šillera univer-sitāte, Ķīmijas nodaļa

Zinātniskie projekti, pasniedzēju stažēšanās

SMI

Lietuva Viļņas Termoizolācijas institūts

Zinātniskie projekti SMI

Lietuva Viļņas Pedagoģijas universitāte

Zinātniskie projekti SMI

AnglijaVācijaItālijaLatvijaGrieķija

Koordinators: Portsmutas Universitāte

ES 5-tās ietvara programmas projekts EVK4-2001-00055 BIOremediation for Building Restoration of the Urban Stone Heritage (BIOBRUSH).

SMI

ZviedrijaAustrijaVācijaŠveiceItālija

GrieķijaAnglijaČehija

NorvēģijaPolijaLatvijaFrancijaIgaunijaBeļģija

Koordinators: Zviedrijas korozijas institūts

ES 5.-tās ietvara programmas projekts EVK4-CT-2001-00044 Model for multi-pollutant impact and assessment of threshold levels for cultural heritage (MULTI-ASSESS)

SMI

185


10. PIELIKUMS

Aizstāvēto doktora disertāciju tēmas un vadītājiAizstāvēto doktora disertāciju tēmas un vadītāji

186


Aizstāvētās doktoru disertācijas(1998. – 2003.)

№ Uzvārds Vārds Tēma Vadītājs Aizst. gads

Iegūtais grāds

1. Akišins Vasilijs Bezsvina viegli kūstošo fosfātu stiklu izmantošanas iespējas biezo plēvju rezistoros

J.Vaivads 1998 Dr.sc.ing.

2. Šperberga Ingunda Titāna blāvojuma glazūras P.Paukšs 1998 Dr.sc.ing.

3. Krāģe Linda Šūnakmens korozija un restaurācija I.Vītiņa 1999 Dr.sc.ing.

4. Rozenštrauha Ineta Stiklakeramiski materiāli ar multibarjeru struktūru no rūpnieciskiem atkritumiem

R.Cimdiņš 1999 Dr.sc.ing.

5. Revjakins Oļegs Heterogēnas termoplastiskas kompozīcijas uz otrreizējo polimēru bāzes

M.Kalniņš 2000 Dr.sc.ing.

6. Šics Igors Mikrostruktūra un morfoloģija kā molekulāro dinamiku kontrolejošs faktors polimēru materiālos

M.Kalniņš 2000 Dr.sc.ing.

7. Bajāre Diāna Ķieģeļu mūru korozijas izpēte un restaurācija V.Švinka 2001 Dr.sc.ing.

8. Juhņeviča Inna TiO2 – SiO2 sola – gēla stiklveida un kompozītie pārklājumi G.Mežinskis 2003 Dr.sc.ing.

187


11. PIELIKUMS

Studentu zinātnisko darbu apbalvojumiStudentu zinātnisko darbu apbalvojumi

MĶF doktorantu zinātnisko darbu apbalvojumi

(1998. – 2003.)

Balvas un stipendijas Studenti Gads

Latvijas ZA balva jaunajiem zinātniekiem ķīmijas, medicīnas un bioloģijas zinātnēs

Revjakins Oļegs 1999.

Siemens balva par labāko maģistra darbu Stikāns Indulis

Merijs Meri Remo

2000.

2001.

LZA M.Strautmaņa-A.Ieviņa balva jaunajiem zinātniekiem

Ivanova Tatjana

Merijs Meri Remo

2000.

2002.

Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” balva par zinātniskajiem darbiem vides aizsardzībā

Stikāns Indulis

Merijs Meri Remo

Teirumnieks Edmunds

1997./1998.

1999./2000.

2002./2003.

2003./2004.

Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” stipendija vides aizsardzībā

Ivanova Tatjana

Merijs Meri Remo

Revjakins Oļegs

1997./1998.,

1998./1999.

1999./2000.

1997./1998.,

1998./1999.

Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” stipendija specialitātē “Aizsardzība pret koroziju”

Rekners Uldis

Merijs Meri Remo

1998./1999.

2000./2003.

LIF mērķprogrammas un Rīgas laku un krāsu LIF mērķprogrammas un Rīgas laku un krāsu rūpnīcas piešķirtā stipendijarūpnīcas piešķirtā stipendija

Merijs Meri Remo 2003./2004.

188


Balvas un stipendijas Studenti Gads

LZP doktorantūras grants Bībers Ivars

Ivanova Tatjana

Rekners Uldis

Šics Igors

Merijs Meri Remo

Juhņēviča Inna

Pedaja Irina

1997.-1999.

1998.-1999.

1996.-1999.

1996.-1999.

2002./2003.,

2003./2004.

1999.-2001.

2001.-2003.

Vismāras universitātes stipendija Bībers Ivars 1999.

RTU Senāta stipendija Bībers Ivars

Maskavs Mārtiņš

Merijs Meri Remo

Rekners Uldis

Revjakins Oļegs

Juhņēviča Inna

Pavlovska Ilona

1995.– 1999.

1996.– 1998.

2000. – 2001.

2003. / 2004.

1995. – 1999.

1997. 1998.

1997. – 2001.

2002. – 2003.

LZA Mārtiņa Strautmaņa – Alfrēda Ieviņa balva

Merijs Meri Remo 2002.

3. vieta studentu zinātniskā konference “Chemistry and Chemical technology”, Kauņas Tehnoloģiskā universitāte

Juhņēviča Inna 2000.

189


12. PIELIKUMS

Fakultātes darbību reglamentējošie dokumentiFakultātes darbību reglamentējošie dokumenti

12.1. NORĀDĪJUMI PAR DISERTĀCIJAS NOFORMĒŠANU AIZSTĀVĒŠANAI

Aizstāvēšanai tiek iesniegti:1. Promocijas (disertācijas) darbs 4 – 5 eks2. Darba kopsavilkums latviešu un angļu valodā 15 – 20 eks

Promocijas (disertācijas) darba sastāvdaļas:1. Titullapa ar sekojošu informāciju (organizācijas nosaukums, kurā darbs veikts,

autora vārds un uzvārds, darba nosaukums, darba zinātniskā vadītāja vārds, uzvārds, zinātniskais nosaukums un grāds, aizstāvēšanas gads).

2. Satura rādītājs3. Ievads4. Īss literatūras apskats, kurā raksturota darbā aplūkojamā problēma, formulēti un

pamatoti darba mērķis, svarīgākie darba uzdevumi un ceļi to veikšanai.5. Metodiskā daļa: izmantoto materiālu raksturojums, pētījumu objektu izgatavošanas

paņēmienu un pētīšanas metožu apraksts.6. Eksperimentālā daļa: iegūto rezultātu apraksts, iztirzājums un analīze.7. Galvenie secinājumi8. Izmantotās literatūras saraksts: Disertanta publicētie darbi arī var būt ietverti šajā

sarakstā.9. Pielikums: visu disertanta iespiesto un iesūtīto darbu kopijas, kas attiecas uz

disertācijas darba tematiku.

Promocijas darba apjoms nav limitēts (ieteicamais apjoms 60 – 80 lappuses, neskaitot pielikumu). Darbam jābūt iesietam.Pielikumu pieļaujams iesiet atsevišķi.

Darba kopsavilkums ir koncentrēts disertācijas izklāsts brīvā formā.Tajā būtu jāietver ievadu, svarīgāko rezultātu analīzi, secinājumus, svarīgāko citēto literatūras avotu sarakstu, disertanta publicēto darbu sarakstu.Ieteicams, lai kopsavilkumā tiktu raksturotas tādas darba un tā rezultātu kvalitātes kā aktualitāte, nozīmīgums zinātnes nozarei, oriģinalitāte, potenciālais praktiskais pielietojums un tā nozīme.Darba kopsavilkuma vēlamais apjoms ir 12 – 20 lappuses, neskaitot citēto literatūras avotu sarakstu un disertanta publicēto darbu sarkastu. Darba kopsavilkumam jābūt brošētam.

190


Promocijas padomes priekšsēdētājs, profesorsM.Kalniņš

8.01.2000.

12.2. RTU Materiālzinatnes un lietišķās ķīmijas fakultātesDomes sastāvs

Rektora rīkojums Nr. 3-118, 28.11.2003.g.

Nr.p.k. Zinātniskais grāds, uzvārds1. Dr.habil.chem., prof. V.Kampars2. Dr.sc.ing., asoc.prof. M.Dzenis3. Dr.chem., prof. M.Jure4. Dr.habil.sc.ing., prof. M.Kalniņš5. Dr.sc.ing. A.Vīksne6. Dr.habil.phys., prof. M.Knite7. Dr.habil.phys., prof. A.Ozols8. Dr.habil.phys., prof. A.Medvids9. Dr.chem., prof. V.Kokars10. Dr.chem., doc. J.Millers11. Dr.chem., doc. M.Drille12. Dr.habil.chem., prof. R.Valters13. Dr.sc.ing., doc. I.Dreijers14. Dr.habil..sc.ing., prof. G.Mežinskis15. Dr.habil.sc.ing., J.Grabis16. Dr.sc.ing. A.Cimmers17. Dr.sc.ing. prof. S.Reihmane18. Dr.habil.sc.ing., prof. I.Knēts19. Dr.sc.ing., asoc. prof. R.Cimdiņš20. Dr.habil.sc.ing., prof. A.Kļaviņš21. Dr.habil.sc.ing., prof. S.Kukle22. Dr.sc.ing., doc. N.Ozoliņa23. Administratore A.Sarkane24. Students O.Utināns25. Studente O.Dickova26. Studente A.Cimmermane

191


27. Studente E.Kalniņa28. Studente R.Ozola

Domes sekretāre, Dr.inž. I.Juhņēviča

12.3. Promocijas padomes “RTU P-02”ar pilnvaru laiku līdz 2004. gada 21. decembrim (Ķīmijas inženierzinātņu nozarē, Neorganisko vielu tehnoloģijas (NVT), Silikātu materiālu tehnoloģijas (SMT), Organisko vielu tehnoloģijas (OVT), Polimēru un šķiedrmateriālu tehnoloģijas (PŠMT), Augsttemperatūras materiālu un plazmas tehnoloģijas (AMPT), Radiācijas ķīmijas tehnoloģijas (RĶT) un Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas (VĶT) apkašnozarēs) ar tiesībām piešķirt inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu.

sastāvs

Nr.p.k. Vārds, Uzvārds Zinātniskais grāds, apakšnozare Darbavieta

1. Fricis Avotiņš Dr.habil.chem., (OVT, VĶT) RTU MĶF

2. Vilnis Bulmanis Dr.habil.sc.ing., (PŠMT) RTU

3. Ilo Dreijers Dr.sc.ing., (VĶT) RTU MĶF

4. Mārtiņš Kalniņš Dr.habil.sc.ing., (SMT, PŠMT. RĶT)

RTU MĶF

5. Valdis Kaļķis Dr.habil.chem., (PŠMT, RĶT) LU ĶF

6. Valdis Kampars Dr.habil.chem., (OVT) RTU MĶF

7. Romāns Kārkliņš Dr.habil.biol., (OVT, VĶT) Bioķīmisko preperātu eksp. rūpnīca

8. Gundars Mežinskis Dr.habil.sc.ing. (SMT, VĶT) RTU MĶF

9. Skaidrīte Reihmane Dr.sc.ing. (PŠMT) RTU MĶF

10. Gaida Sedmale Dr.habil.chem. (NVT, SMT) RTU MĶF

11. Uldis Sedmalis Dr.habil.chem. (NVT, SMT, AMPT) RTU MĶF

12. Andris Strakovs Dr.habil.chem. (OVT) RTU MĶF

13. Visvaldis Švinka Dr.habil.sc.ing. (NVT, SMT) RTU MĶF

192


12.4. RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Padomnieku Konventa sastāvs:

№ Uzvārds, vārds Darba vieta, amats Adrese Telefons; fakss; E-mail

1. Avotiņš Jānis VARAM. Valsts Ietekmes uz vidi novērtēšanas biroja direktors

Rūpniecības ielā 25, Rīga, LV-1045 T.7321173; F.7321049;[email protected]

2. Avotiņš Valdis Latvijas attīstības aģentūraMārketinga departamenta direktors

Pērses ielā 2, Rīga, LV-1442 T.7226931, 7283425, 9240951; F.7820458 F.7282524

3. Burka Astrīda Ekonomikas ministrija.Uzņēmējdarbības attīstības politikas departamenta direktora vietniece

Brīvības ielā 55, Rīga, LV-1519 T.7013130F.7280882

4. Dimza Vilnis IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta referents

Vaļņu ielā 2, Rīga, LV-1098 T.7223425F. 7243126

5. Jegorovs Andris A/S “Olainfarm” vice prezidents Rūpnīcu ielā 5, Olaine, Rīgas raj., LV-2114 T. 7013707, 9229968F. 7013777

6. Kalviņš Ivars Organiskās sintēzes institūta direktora vietnieks; Latvijas Ķīmiķu biedrības Prezidents

Aizkraukles ielā 21, Rīga, LV-1006 T.7553233, [email protected]

7. Pētersone Laila A/S “Valmieras stikla šķiedra” Ražošanas attīstības dienesta vadītāja

Valmiera, Cempu iela 13, LV-4201 T. 42-21247F. 42-81216F. 42-81221

8. Preimanis Mārtiņš SIA “Rīgas laku un krāsu rūpnīca” Tehniskā centra vadītājs

Daugavgrīvas ielā 63/65, Rīga, LV-1007 T.2458563F. 2458931

9. Puķītis Guntis Vides un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretārs

Peldu ielā 25, Rīga, LV-1494 T.7026560F. 7212544

10. Skrīvelis Vitālijs PAS “Grindeks”Ģenerāldirektors

Krustpils ielā 53, Rīga, LV-1057 T.7104200; F.7138683, 7820148;[email protected]

193

mailto:[email protected]


№ Uzvārds, vārds Darba vieta, amats Adrese Telefons; fakss; E-mail

11. Stelpe Lilija Ekonomikas ministrija. VS vietniece

Brīvības ielā 55, Rīga, LV-1519 T.7013145

12. Strance Rasma A/S “Ādažu polietilēna industrija”Galvenā tehnoloģe

“Podnieki”, Rīgas raj., LV-2164 T.7997755; 9269018F. 7997645

13. Turčiņš Rūdolfs A/S “Sauriešu būvmateriāli” Valdes priekšsēdētāja vietnieks

p/n “Saurieši”, Rīgas raj., Stopiņu pagasts,LV-2132

T. 7032950F. 7901177

14. Gaismiņa Sarmīte Latvijas vēstures muzeja direk.vietn. restaur.jaut.LVM rest. centra vadītāja

Vecpilsētas iela 7, Rīga LV-1050 T. 7213273F. 7220586

194


12.5. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU)Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes

Padomnieku KonventaNOLIKUMS

1. Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Padomnieku Konventa (turpmāk tekstā – Konvents) mērķis ir atbalstīt un veicināt RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (turpmāk tekstā – Fakultātes) attīstību. Konvents palīdz Fakultātei sasniegt izglītības un zinātnes pasaules standartus materiālzinātnē, ķīmijā un ķīmijas tehnoloģijā, lai nodrošinātu plānveidīgu augsti kvalificētu Latvijas tautsaimniecībai nepieciešamu ķīmijas nozares speciālistu sagatavošanu.

2. Konventa uzdevumi:

2.1. Kopā ar fakultāti un citām organizācijām veicināt ķīmijas nozares valstiskās nozīmes un attīstības perspektīvu popularizēšanu jaunatnes vidū, paaugstinot skolēnu interesi par ķīmijas un citu dabas zinātņu apgūšanu skolā;

2.2. Ierosināt jaunu akadēmisko un profesionālo studiju programmu izstrādāšanu un esošo studiju programmu pilnveidošanu;

2.3. Kopā ar fakultāti un ieinteresētām organizācijām organizēt nozares speciālistu izglītību mūža garumā;

2.4. Veicināt fakultātes sadarbību ar nozares uzņēmumiem, valsts institūcijām, zinātniskām un profesionālām organizācijām;

2.5. Veicināt fakultātes infrastruktūras, studiju un pētniecības materiālās bāzes uzlabošanu;

2.6. Atbalstīt un veicināt ārpusfakultātes infrastruktūras izmantošanu studiju priekšmetu, studentu un darbinieku zinātniskā darba nodrošināšanai. Sniegt palīdzību studentu prakses vietu nodrošināšanā;

2.7. Iesaistīt studentus un fakultātes darbiniekus aktuālu zinātnisku un tehnisku problēmu risināšanā, nodrošinot studentu piesaisti nākošajām darba vietām.

3. Konventa sastāvs un vadība

3.1. Konventa nolikumu apstiprina RTU Senāts, balstoties uz Fakultātes Domes priekšlikumu;

3.2. Konventa dalībnieki var būt Latvijas tautsaimnieki, valsts iestāžu darbinieki, atzīti zinātnieki, akadēmisko aprindu pārstāvji, profesionālo organizāciju un asociāciju pārstāvji.To skaits nepārsniedz 20;

3.3. Jaunu Konventa dalībnieku kandidatūras,tiek apspriestas esošajā Konventā un tās apstiprina Fakultātes Domē un RTU Senātā;

3.4. Konventā sēdēs bez balss tiesībām piedalās Fakultātes dekāns, dekāna vietnieki un profesori;

3.5. Konventa dalībniekus apstiprina uz trīs gadiem, ar iespēju termiņu pagarināt;3.6. Konventa dalībnieki no sava vidus ievēl Konventa priekšsēdētāju uz gadu;3.7. Konventa priekšsēdētāja ārkārtas vēlēšanas nepieciešamības gadījumā var ierosināt

Konventa priekšsēdētājs, vismaz trešdaļa no Konventa, RTU rektors, Fakultātes Dome un dekāns.

8


4. Konventa darba kārtība

4.1. Konventa sēdes organizē Konventa priekšsēdētājs ne retāk kā reizi ceturksnī;4.2. Starp sēdēm Konventa priekšsēdētājs pārstāv Konventu un koordinē visas Konventa

aktivitātes;4.3. Konventa sēdēs lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu no klātesošo

Konventa balsstiesīgo dalībnieku skaita(sēdē jāpiedalās vairāk kā pusei no Konventa dalībniekiem).Gadījumos ,ja kvorumu nodrošināt neizdodas,balsošana var notikt neklātienē. Šajā gadījumā lēmumu pieņem ar balstiesīgo Konventa locekļu vienkāršu balsu vairākumu;

4.4. Konventa sēdes protokolē,protokolu paraksta Konventa priekšsēdētājs un sekretārs;4.5. Fakultāte organizatoriski atbalsta Konventa aktivitātes un sekmē tā darbu.

5. Konventa tiesības:

5.1. Konsultēt fakultātes un RTU vadību personālsastāva izvēles un pārvaldes jautājumos;5.2. Deleģēt savus pārstāvjus kā padomdevējus uz fakultātes Domes sēdēm.

9


13. PIELIKUMS

Atsauksmes par doktorantūras studiju programmu Atsauksmes par doktorantūras studiju programmu “Ķīmijas tehnoloģija”“Ķīmijas tehnoloģija”


Mācību spēku aptauja par doktorantūras studiju programmu “Ķīmijas tehnoloģija”

1. Kādus trūkumus Jūs saskatāt patreizējā doktorantūras studiju programmā?

2. Kas Jums liekas vērtīgākais patreizējā doktorantūras studiju programmā?

3. Vai 3 gadi ir pietiekams laiks doktoranta disertācijas izstrādei?

4. Vai doktoranta disertācijas aizstāvēšanai Latvijā izvirzītās prasības (5 publikācijas starptautiska līmeņa žurnālos, 4 starptautiskas konferences), kas ir augstākas nekā visās pārējās pasaules valstīs, vajadzētu saglabāt?

5. Kas apgrūtina Jūsu darbu ar doktorantiem (piem., iekārtu, zinātniskās informācijas, laika, doktorantu priekšzināšanu trūkums)?

6. Vai Jūs apmierina mācību literatūras un zinātniskās informācijas pieejamība RTU?

7. Vai Jūs apmierina darba apstākļi fakultātē (telpu stāvoklis, auditoriju tehniskais nodrošinājums)?

8. Vai Jums ir pietiekami daudz laika un tehnisko iespēju kvalitatīvu, mūsdienīgu, nozares jaunākos (pēdējo 5 gadu) zinātnes atklājumus saturošu lekciju sagatavošanai doktorantūrai? Reizi 5 gados pasniedzējam pienākas apmaksāts “akadēmiskais atvaļinājums” mācību materiālu un grāmatu sagatavošanai, kā minimums reizi 5 gados viņam pāris mēneši jāstrādā ārzemju augstskolā...

10


9. Vai RTU fiziski un finansiāli Jums ir nodrošinājusi iespēju reizi 5 gados stāžēties ārzemju augstskolās un lasīt tur lekciju kursus (t.i., vai Jums ir aizstājējs nodarbībās un struktūrvienības algu fonds atļauj algot šo aizstājēju)?

10. Vai informējat savu doktorantu par darba iespējām pēc doktorantūras?

11. Vai vecuma cenza atcelšana (vadošo amatu ieņemšanai pēc 65 gadu vecuma) var veicināt vai kavēt jauno doktoru palikšanu universitātē un zinātnes attīstību Latvijā?

12. Cik daudzus doktorantus esat iesaistījis savu priekšmetu lekciju lasīšanā, praktisko nodarbību un laboratorijas darbu relizācijā?

13. Vai doktorantūras programmā vajadzētu iekļaut pedagoģisko praksi – piedalīšanos jaunāko kursu studentu apmācībā (kā tas ir citās pasaules universitātēs)?

Datums: . Paraksts Paraksts: .

Mācību spēku aptaujas rezultātu apkopojums par doktorantūras studiju programmuMācību spēku aptaujas rezultātu apkopojums par doktorantūras studiju programmu “Ķīmijas tehnoloģija”“Ķīmijas tehnoloģija”

1. Daļa no aptaujātajiem pasniedzējiem uzskata, ka šīs studiju programmas trūkums ir tas, ka doktorants ir pārāk noslogots ar teorētisko eksāmenu kārtošanu, tādējādi atliek maz laika zinātniskajam darbam. Runājot par konkrētiem priekšmetiem, mācību spēku domas dalās: priekšmetus būtu vēlams veidot aptverošākus un teorētiski padziļinātākus, ir pārāk

daudz sīku teorētisko kursu; programma piedāvā priekšmetus, kas ne vienmēr ir saistīti ar izvēlēto specialitāti.Apmēram puse no aptaujātajiem mācību spēkiem uzskata, ka programmai trūkumu nav, tā

ir pietiekoši izsvērta un sabalansēta.

2. Aptaujas anketas parāda mācību spēku uzskatu, ka vērtīgs programmā ir tas, ka: šajā doktorantūras studiju programmā jūtama materiālu ķīmijas un tehnoloģijas

sasaiste; iespējams padziļināti studēt un iegūt plašāku zināšanu un iemaņu spektru izvēlētajā

virzienā; pietiekoši liels kredītpunktu skaits veltīts tieši zinātniskajam darbam; pietiekami liels izvēles priekšmetu skaits.

11


3. Uz šo jautājumu mācību spēku domas dalās: viena daļa uzskata, ka ar 3 gadiem pilnīgi pietiek, jo viss ir atkarīgs no paša

doktoranta organizētības; otra daļa pasniedzēju uzskata, ka ar trim gadiem ir par maz, lai aizstāvētu disertāciju.

Vienīgi gadījumā, ja pirms doktorantūras ir bijusi nopietna iestrāde, tad vēl ar trim gadiem būtu pietiekami eksperimentālajam darbam, bet ne – lai aizstāvētos, tāpēc doktorantūras laiku vajadzētu pagarināt līdz 4-5 gadiem.

4. Arī atbildot uz šo jautājumu, nav vienprātības dotajās atbildēs: ja pagarinātu doktorantūras laiku, tad varētu arī atstāt pašreizējās prasības; arī ar trim doktorantūras gadiem pilnīgi pietiek, lai izpildītu izvirzītās prasības; prasības ir bezjēdzīgi augstas un noteikti nebūtu vajadzīgs tādas saglabāt, būtu

jāsamazina publikāciju skaits uz pusi.

5. Atbildot uz šo jautājumu, valda vienots uzskats, ka trūkst modernas pētniecības iekārtas eksperimentālo darbu veikšanai, reizēm doktorantiem trūkst priekšzināšanu, minēts arī pasniedzēja laika trūkums sakarā ar lielo aizņemtību citās sfērās un ļoti zemo atalgojumu, sakarā ar ko trūkst motivācijas, lai lielāku laiku ieguldītu doktorantu apmācībā.

6. Izvērtējot RTU bibliotēkas dotās iespējas, mācību spēki uzskata, ka bibliotēkas problēma ir jaunākās literatūras klāsta paplašināšanas mazās iespējas

sakarā ar zemo finansējumu; daļai pasniedzēju pilnīgi neapmierinoša ir mācību literatūras un zinātniskās

informācijas pieejamība, bet daļa uzskata, ka konkrētajā specialitātē iegūstamā informācija ir pilnīgi pietiekoša;

var izmantot arī internetu, kas principā kompensē gan mācību literatūras, gan arī citas informācijas trūkumu.

7. Anketas pilnībā parāda situāciju RTU, ka atsevišķu telpu stāvoklis ir neapmierinošs.

Auditorijās nav stacionāra tehniskā nodrošinājuma, sliktā stāvoklī ir logi un tāfeles.

8. Atbildot uz šo jautājumu, anketās izskan dažādi viedokļi: laika trūkums vienmēr ir problēma, bet ne vienmēr var vainot RTU, jo bieži vien tas ir

jautājums par prioritātēm un saņemto atalgojumu; daļa pasniedzēju atzīst, ka tāds “akadēmiskais atvaļinājums” būtu ļoti nepieciešams,

bet tā saņemšana ir utopija un par to var tikai sapņot; iespējas rodas, sadarbojoties ar partneriem ārvalstīs.

9. Uz šo jautājumu mācību spēki gandrīz simtprocentīgi atbild, ka RTU nav spējusi finansiāli nodrošināt stažēšanos ārzemju augstskolās. Ja šāda stažēšanās notikusi, tad tikai par granta vai zinātniskā projekta līdzekļiem, vai arī izmantojot individuālās mobilitātes grantus. Vairāki mācību spēki atbild, ka viņiem nav aizstājēja un, tādējādi, arī ja būtu iespēja stažēties, viņi nevarētu uz veselu mācību semestri atstāt RTU.

10. Mācību spēki visi simtprocentīgi informē savu iespēju robežās par darba iespējām pēc doktorantūras beigšanas, un daži pasniedzēji atzīst, ka doktoranti paši bez pasniedzēju palīdzības atrod sev piemērotas darba vietas.

11. No anketām izskan viedoklis, ka

12


vecuma cenza atcelšana būtisku ietekmi neradīs, jo visu nosaka konkrētās struktūrvienības finansiālais stāvoklis. Vecumam nav būtiskas nozīmes, viss atkarīgs no katra cilvēka spējām;

varētu kavēt jauno doktoru palikšanu sakarā ar zemo finansējumu, bet veicinātu zinātnes attīstību Latvijā.

12. Daļa mācību spēku neiesaista doktorantus savu priekšmetu lekciju lasīšanā sakarā ar priekšmetu specifiskumu, bet citi ir iesaistījuši no 1 – 3 doktorantiem.

13. Lielākā daļa mācību spēku uzskata, ka pedagoģiskā prakse ir nepieciešama, bet tikai ne papildus, bet gan samazinot teorētiskos priekšmetus. Ir arī uzskats (1 anketa), ka ņemot vērā doktorantūras īso laiku, šāda pedagoģiskā prakse atņemtu laiku zinātniskajam darbam un tāpēc nemaz nav nepieciešama.

Apkopojusi I.Šperberga

13


RTU MĶF absolventu aptauja par doktorantūras studiju programmu “Ķīmijas tehnoloģija”

1. Kāpēc Jūs izvēlējāties studēt RTU doktorantūras programmā “Ķīmijas tehnoloģija”?Galvenais doktorantūras izvēles iemesls ir vēlēšanās paaugstināt zināšanas un kvalifikāciju, lai palielinātu savu konkurētspēju darba tirgū - atzīst 57% aptaujāto. Citi iemesli - vēlēšanās strādāt zinātnē, interese, kuru izraisījušas pamatstudijas, ģimenes tradīcijas.

2. Kādus trūkumus Jūs saskatāt doktorantūras studiju programmā “Ķīmijas tehnoloģija”?Doktoranti atzīst, ka būtisku trūkumu studiju programmā nav. Viens no galvenajiem trūkumiem ir sliktais materiāli tehniskais eksperimentālā darba nodrošinājums (29%). Starp citiem trūkumiem minēta doktorantu tematikas nesakritība ar uzņēmumus interesējošiem jautājumiem, vēlme pēc lielākas saiknes ar praksi, nepietiekama praktisko darbu sasaiste ar matemātiskām un fizikālām aprēķinu metodēm, atsevišķu lekciju kursu zināma dublēšanās ar pamatstudiju kursiem. Tikai viens respondents atzīst, ka studiju programmā vispār trūkumu nav.

3. Kas Jums liekas vērtīgākais doktorantūras studiju programmā “Ķīmijas tehnoloģija”?Vērtīgākais, ko sniedz studiju programma, ir padziļinātu zināšanu iegūšana saistībā ar doktoranta darba virzienu (29%), tāpat programmas sabalansētība, iespēja praktiski piedalīties projektu risināšanā, papildināt zināšanas ārzemēs. Nozīmīga ir iespēja analizēt problēmas kopā ar kompetentiem speciālistiem.

4. Vai augstskolā gūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas darbam ir pietiekamas?57% respondentu atzīst, ka iegūtās teorētiskās zināšanas ir pietiekamas, 29%, ka drīzāk jā, nekā nē, bet viens doktorants - ka nē. Skeptiskās atbildes nosaka apstāklis, ka atsevišķu aptaujāto darbs nav saistīts ar iegūto specializāciju augstskolā.

5. Kādu zināšanu un prasmju trūkumu Jūs izjūtat savā darbā?Aptaujāto zināšanu trūkums pamatā ir saistīts ar dažādu tehnoloģisko procesu norisi, atsevišķu materiālu pielietošanu un to īpašībām (43%), bet 29% respondentu zināšanu trūkumu neizjūt. Tāpat tiek atzīts, ka katra profesija prasa zināmu pārkvalificēšanos, atbilstoši konkrētai darba vietai un produkcijas ražošanai.

6. Vai 3 gadi ir pietiekams laiks doktora disertācijas izstrādei?Visi respondenti atzīst, ka 3-gadīgā doktorantūra ir par īsu.

7. Kas apgrūtināja Jūsu studijas doktorantūrā?Studijas galvenokārt apgrūtina nepieciešamība apvienot mācības ar darbu, t.i., doktorantu finansiālais stāvoklis (57%). Kā citi cēloņi minēti tēmas maiņa, specializācijas (darba vietas) maiņa, lielais attālums no darba vietas līdz fakultātei, kā arī vājais pētījumu tehniskais nodrošinājums (29%). Tikai viens respondents norāda, ka viņa studijas nekas nav apgrūtinājis.

8. Vai Jūs apmierināja mācību literatūras un zinātniskās informācijas pieejamība RTU?Uz šo jautājumu 57% doktorantu atbild, ka tā ir bijusi apmierinoša, 29%, ka drīzāk jā, nekā nē, bet viens, ka neapmierināja.

9. Vai Jūs apmierināja sporta un atpūtas iespējas RTU?43% doktorantu norāda ka šīs iespējas viņus apmierināja, bet tās varēja būt labākas, 29% tas neinteresēja, tik pat daudzi par šādām iespējām neko nezināja.

10. Vai Jūs apmierināja studiju un darba apstākļi fakultātē (telpu stāvoklis, auditoriju

14


tehniskais nodrošinājums)?Telpu stāvoklis apmierināja vai daļēji apmierināja 57% aptaujāto, neapmierināja 43%. To, ka tehniskais nodrošinājums ir neapmierinošs, atzīst 57% aptaujāto, pārējie uzskata, ka tas varēja būt labāks.

11. Vai Jūsu darba veikšanai fakultātē bija visas nepieciešamās iekārtas? Ja nē, vai Jūs izmantojāt kādas citas iestādes iekārtas (Latvijā vai ārzemēs)?Visi respondenti norāda, ka fakultātē trūkst darbam nepieciešamās iekārtas. Visi doktoranti tāpat uzsver, ka darba izstrādei ir izmantota citu Latvijas zinātnisko iestāžu un augstskolu aparatūra, kā arī pētījumi veikti ārzemēs: Vācijā, Spānijā (29%).

12. Nosauciet pasniedzējus, kuri Jums paliks atmiņā ar kvalitatīvu, mūsdienīgu, nozares jaunākos zinātnes atklājumus saturošu doktorantūras priekšmetu pasniegšanu!J.Vaivads, G.Mežinskis, G.Sedmale, M.Kalniņš (57% doktorantu), L.Mālers, S.Trusovs, V.Tupureina, S.Reihmane.

13. Nosauciet pasniedzējus, kuriem, Jūsuprāt, nevajadzētu pasniegt priekšmetus doktorantūrā (miniet iemeslus)!Konkrēti uzvārdi netiek norādīti. Ir iebildumi pret pasniedzējiem, kas lasījuši ekonomikas un filosofijas kursus. Tāpat tiek norādīts, ka jautājums ir nekorekts, jo aptauja nav anonīma.

14. Vai doktorantūras studiju laikā Jūs izmantojāt iespēju piedalīties jaunāko kursu studentu apmācībā kā laborants vai pasniedzēja asistents?29% aptaujāto atbilde ir negatīva, bet 71% - pozitīva.

15. Vai Jums tika piedāvāts pēc doktorantūras beigšanas strādāt RTU MĶF (par pasniedzēju vai zinātnisko darbinieku)?43% šāds piedāvājums netika izteikts, tomēr vienam doktorantam iespēja strādāt RTU radās vēlāk, 29% saņēma uzaicinājumu strādāt. Viens doktorants šajā laikā jau strādāja fakultātē un viens - RTU NĶI.

16. Ja Jūsu darba vieta nav RTU MĶF, miniet iemeslu kādēļ nepalikāt strādāt RTU!Kā galveno iemeslu 43% aptaujāto min zemo algu, 43% netika piedāvāta šāda iespēja, viens doktorants studiju laikā jau strādāja RTU NĶI.

17. Vai vecuma cenza atcelšana (vadošo amatu ieņemšanai pēc 65 gadu vecuma) var veicināt vai kavēt jauno doktoru palikšanu universitātē un zinātnes attīstību Latvijā?43% doktoranu uzskata, ka ierobežojuma atcelšana neveicina doktorantu palikšanu RTU, tik pat daudzi norāda uz pretējo. Tāpat pastāv uzskats (43%), ka tas neko nesekmēs un nekavēs, katram gadījumam ir jāpieiet individuāli. Lai veicinātu jauno doktoru palikšanu, ir jārada atbilstoši darba, karjeras un finansiālie priekšnoteikumi. Vecuma ierobežojuma atcelšana kādu laiku spēs saglabāt kvalitatīvu augstāko tehnisko izglītību RTU.

18. Vai esat aizstāvējis doktora disertāciju? Ja nē, miniet atskaitīšanas iemeslu.29% respondentu ir aizstāvējuši doktora disertāciju, pārējie nē. Galvenie iemesli negatīvai atbildei ir laika trūkums, nepieciešamais lielais publikāciju skaits citējamos izdevumos, īsais studiju laiks.

Vērtējums iegūts analizējot 7 aptaujāto atbildes. Turpmākajās aptaujās jautājumus Nr. 4, 10, 11, 17 vajadzētu sadalīt 2 atsevišķos jautājumos.

15


Asoc. prof. M.Dzenis

04.12.03.

16



Darba devēju aptauja par doktorantūras studiju programmu “Ķīmijas tehnoloģija”

1. Vai Jūs apmierina RTU doktorantūras studiju programmas “Ķīmijas tehnoloģija” saturs un apjoms?visumā vērtējums ir apmierinošs, lai arī dažreiz darba devējiem trūkst pilnīgas informācijas

2. Kādus trūkumus Jūs saskatāt doktorantūras studiju programmā?programmas izpildes laikā vairāk vērības vēlams veltīt praksei, svešvalodām, zinātniskajos pētījumos vairāk pētīt darba devējus interesējošas problēmas, jautājumus

3. Kas Jums liekas vērtīgākais doktorantūras studiju programmā?visumā programma laba, pietiekami sabalansēta ar ievirzi strādāt patstāvīgi, var pilnībā apgūt zināšanas izvēlētajā specialitātē un neizslēdz iespēju sadarboties arī ar ārvalstu augstskolām.

4. Vai Jūs apmierina mūsu fakultātes absolventu zināšanas ķīmijas tehnoloģijā un specialitātē?zināšanu līmenis ir pietiekams un apmierina pilnīgi

5. Vai Jūs apmierina mūsu fakultātes absolventu svešvalodu zināšanas, informācijprasme un datorzinības?nē izskanējis tikai vienā anketā, pārējos aptaujātos apmierina beidzēju (īpaši pēdējos 5 gados) prasmes gan informācijas tehnoloģijā, gan datorzinībās, gan svešvalodas zināšanas.

6. Vai fakultātes absolventi teorētiski un praktiski ir pietiekami sagatavoti darbam?vairums aptaujāto domā, ka speciālisti ir sagatavoti praktiskam darbam, īpaši labas ir viņu teorētiskās zināšanas.

7. Vai mūsu absolventi Jūsu uzņēmumā strādā augstskolā apgūtajā specialitātē?vairums absolventu strādā vai nu daļēji tuvinātā vai arī izvēlētajā specialittātē.

8. Ja Jūs salīdzināt pēdējo 5 gadu laikā RTU absolvējušos speciālistus ar iepriekšējo gadu (pirms 8-10 gadiem) RTU beigušiem speciālistiem, kādas ir būtiskākās atšķirības?būtisku atšķirību zināšanās nav, tikai pēdējos 5 gados ir uzlabojusies prasme strādāt ar datoru, brīvāk var kontaktēties arī svešvalodās, jaunie cilvēki ir komunikablāki, bet arī ambiciozāki, kas droši vien ir saistīts ar viņu neierobežotās izaugsmes iespējām mūsdienās.

9. Vai Jūsu uzņēmumā pēdējos 5 gados ir izstrādāta kāda doktora disertācija, kas aizstāvēta mūsu fakultātē?ir 3 pozitīvi gadījumi un dažas iestrādes, bet vairums atbild negatīvi. Iespējams, ka ir pārprasts manuprāt neveiksmīgi formulētais jautājums un aptaujātie domājuši, ka disertācijas darbs ir izstrādāts tieši ražošanā, bet nevis par jautājumiem, kas ir saistīti ar konkrētās ražotnes problēmām. Kā zināms pētniecisko darbu galvnokārt veic augstskolās un ZPI.

10. Vai Jūsu uzņēmums piedāvā prakses vietas studentiem?prakses vietas piedāvā tikai daži(3) aptaujātie, citi tādu iespēju neparedz. Tā ir viena

17


no problēmām, jo praktiskas iespējas, kaut vai tikai apskatīt konkrētu ražotni (ekskursijas veidā), ir minimālas ražotāju neatsaucības dēļ un šīs iespējas veidojas tikai pateicoties pasniedzēju un ražotāju personīgo kontaktu un pazīšanās rezultātā.

11. Vai Jūs izmantojat iespējas ietekmēt studiju programmu saturu (piem., piedaloties MĶF Padomnieku Konventā, Karjeras dienās)?p.11. piedāvātās iespējas darba devēji izmanto minimāli (3 pozitīvas atbildes), vai neizmanto nemaz.

12. Ar kuriem pasniedzējiem Jūsu uzņēmumam izveidojusies cieša sadarbība studiju programmas realizācijā?ir labs kontakts ar daudziem pasniedzējiem atbilstošajā specialitātē (silikātu materiālu institūts, polimēru materiālu institūts)

13. Vai Jūsu uzņēmuma kadru atjaunošanas politika paredz 1) maksāt īpašas uzņēmuma stipendijas RTU studentiem, 2) regulāri piedalīties ikgadējā fakultātes Karjeras dienā, 3) sniegt fakultātei datus budžeta vietu plānošanai (norādījumus par nākamo gadu absolventu pieprasījumu)?daži(2) piedalās šo jautājumu risināšanā, sedz mācību maksas neklātienes nodaļas studentiem, piedalās budžeta studentu vietu plānošanā un Karjeras dienās. Jāsaka, ka šos jautājumus labā līmenī var risināt tikai lielie uzņēmumi, tādi kā a/s Brocēni, Valmieras stikla šķiedra, bet mazākiem uzņēmumiem ir ļoti lielas problēmas, t.sk. arī finansiālas.

14. Kas vēl būtu jādara, lai uzlabotu fakultātes un darba devēju sadarbību?jāatjauno pasniedzēju sastāvs un laboratoriju tehniskais aprīkojums, jāpaplašina savstarpējie kontakti un informācijas apmaiņu, lai darba devēji varētu effektīvāk iesaistīties programmas pilnveidošanācelt gaismā dažādas, ražotāju interesējošas problēmas, kuras varētu risināt jaunie, topošie zinātnieki savos pētījumos un iespējams arī papildus nopelnīt (līgumi,TOP u.c.) doktorandiem dot iespējas izmantot (atsevišķos gadījumos) arī uzņēmumu laboratoriju pētnieciskās ierīces, kas dažos uzņēmumos ir pat ļoti modernas un ZPI nav pieejamas

Darba vieta: datus apkopoja Dr.inž. doc. J.Kajaks

Ieņemamais amats: Darba stāžs (gadi): 34

Datums: 5.12.03 Paraksts: .

18


Doktorantu aptauja par doktorantūras studiju programmu “Ķīmijas tehnoloģija”

1. Kāpēc Jūs izvēlējāties studijas RTU doktorantūras studiju programmā “Ķīmijas tehnoloģija”?85% aptaujāto izvēlas studijas doktorantūrā, jo viņus saista ķīmijas tehnoloģija kā perspektīvs zinātnes virziens un doktora grāds ir kā izaugsmes iespēja, 15% nevar pateikt kāpēc mācās doktorantūrā

2. Kādus trūkumus Jūs saskatāt doktorantūras studiju programmā?40% par lielāko trūkumu uzskata īso laika periodu , kas atvēlēts disertācijas izstrādei, pārējie ar programmu ir apmierināti, vienīgi vēlētos lielāku pētījumu saistību ar reālu praktisko pielietojumu

3. Kas Jums liekas vērtīgākais doktorantūras studiju programmā?55% par vērtīgāko uzskata izaugsmes iespējas, iespējas apmeklēt seminārus, konferences, veikt pētniecības darbu laboratorijā un arī vadīt to, 30% par vērtīgāko atzīst iespēju blakus obligātiem mācību priekšmetiem izvēlēties sev nepieciešamos, 15% nav atbildējuši uz šo jautājumu

4. Vai doktorantūras obligāto priekšmetu sarakstā jābūt svešvalodām?Visi aptaujātie atbild ar „jā”, vienīgi vēlētos augstāku pasniegšanas līmeni.

5. Vai RTU pasniegto svešvalodu līmenis atbilst visaugstākās valodas prasmes līmenim?85% atbilde ir „nē”, un tikai 15% atbild ar „jā”

6. Vai svešvalodu pasniedzēji sniedza pietiekamas zināšanas specializācijas tehniskajā un zinātniskajā terminoloģijā?55% atbild „jā”, 30% - „daļēji” un 15% - „nē”

7. Vai 3 gadi ir pietiekams laiks doktora disertācijas izstrādei?85% atbild „nē”, 15% „jā”

8. Kas apgrūtina Jūsu studijas doktorantūrā?Kā lielākais apgrūtinājums tiek minēts laika trūkums, daļa aptaujāto atzīmē atzīmē arī atbilstošu pētniecības iekārtu trūkumu

9. Vai Jūs apmierina mācību literatūras un zinātniskās informācijas pieejamība RTU?45% apmierina, 45% daļēji apmierina, pārējos neapmierina

10. Vai Jūs apmierina sporta un atpūtas iespējas RTU?Jā, apmierina visus aptaujātos, kuri izmanto šīs iespējas, 30% par to nav interesējušies

11. Vai Jūs apmierina studiju un darba apstākļi fakultātē (telpu stāvoklis, auditoriju tehniskais nodrošinājums)?Pusi aptaujato apmierina, pārējos apmierina daļēji.

12. Vai Jūsu darba veikšanai fakultātē ir visas nepieciešamās iekārtas? Ja nē, vai tās Jums ir pieejamas kādā citā iestādē Latvijā vai ārzemēs?Atbilde ir daļēji, taču aptaujātie norāda uz iespēju izmantot nepieciešamās iekārtas citur Latvijā vai ārzemēs.

13. Nosauciet pasniedzējus, kuri Jums paliks atmiņā ar kvalitatīvu, mūsdienīgu, nozares jaunākos zinātnes atklājumus saturošu doktorantūras priekšmetu pasniegšanu!Visbiežāk minētie pasniedzēji ir R.Švinka, J.Ozoliņš, I.Dreijers, G.Mežinskis un V.Ščerbaks, taču liela daļa aptaujāto konkrētus uzvārdus nemin.

14. Nosauciet pasniedzējus, kuriem, Jūsuprāt, nevajadzētu pasniegt priekšmetus doktorantūrā (miniet iemeslus)!

19


Tādi nav minēti.15. Vai vecuma cenza atcelšana (vadošo amatu ieņemšanai pēc 65 gadu vecuma) var

veicināt vai kavēt jauno doktoru palikšanu universitātē un zinātnes attīstību Latvijā?Aptuveni puse ir par vecuma cenza atcelšanu, bet pārējie uzskata, ka tas kavē jauno doktoru palikšanu universitātē.

16. Vai esat pietiekoši informēts par darba iespējām pēc doktorantūras?55% ir pietiekama informācija par darba iespējām, 30% šīs informācijas nav, 15% uzskata, ka viss ir pašu rokās

17. Vai Jums ir piedāvāts pēc doktorantūras beigšanas strādāt RTU MĶF (par pasniedzēju vai zinātnisko darbinieku)?Ap 70% aptaujāto ir saņēmuši piedāvājumu pēc doktorantūras beigšanas strādāt fakultātē, pārējie par to nav dzirdējuši.

18. Vai esat iesaistīts jaunāko kursu studentu apmācībā (regulāri vai izņēmuma kārtā)?40% saka „jā” , pārējie „nē”

19. Vai Jūs apmierina RTU sniegtās iespējas piedalīties augstskolā notiekošo procesu vadībā (MĶF Domē, RTU Senātā, Akadēmiskajā sapulcē, studentu pašpārvaldē)?Lielāko daļu apmierina iespējas piedalīties RTU pārvaldes darbā, citi par to nav interesējušies.

Datums: 08.12.2003 . Paraksts

Paraksts: R.Cimdiņš

20


14. PIELIKUMS

Studiju materiālStudiju materiāltehniskais nodrošinājumstehniskais nodrošinājums

14. 1. Profesoru grupu aizņemtās platības un kopējā materiāli tehnisko līdzekļu vērtība

Section 21.01 Profesora grupa, katedra

Kopējā aizņemtā

platība, m2

Laborat., auditorijas

, m2

Zin.darb. un

pasniedzēju telpas,

m2

Kopējā materiāli tehnisko līdzekļu vērtība

(Ls)Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas un tehnoloģijas profesora grupa (BASĶT PG)

482 122 6 780

Biomateriālu zinātniski-pētnieciskā laboratorija (BZPL)

107 72 35 15 400

Ķīmijas katedra (ĶK) 1 782 1 118 664 38 577

Polimēru materiālu institūts (PI) 881 586 295 154 870

Silikātu materiālu institūts (SMI) 599 356 243 150 000

Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedra (VĶTK)

400 252 148 80 680

Kopā 4251 2506 1745 437 527

14.2. Svarīgākās iekārtas:

Iekārta Skaits Atrašanās vieta (telpa)Polarizācijas mikroskops ZEISS 476100-9901 1 BZPL 135.t. Polarizācijas mikroskops NIKON 46738 1 BZPL 135.t. Stereoskopiskais gaismas mikroskops MBS 1 BZPL 135.t. Elektriskā augsttemperatūras krāsns ar automātisko temperatūras regulātoru (maks. temp. 1300oC)SNOL 16251/13

2 BZPL 135. un 136.t.

Augsttemperatūras krāsns SNOL 16251/11 (max. temp. 1200oC)

1 BZPL 136.t.

Planetārās dzirnavas SAND1 1 BZPL 136.t. Žāvskapis SNOL 353535/3 2 BZPL 136.t.

21


Iekārta Skaits Atrašanās vieta (telpa)Vakuumkrāsns SGB 24-2/5 (maks. temp. 2000oC) 1 BZPL 135.t. Gradienta krāsns 1 BZPL 136.t. Analītiskie svari Mettler 420 1 BZPL 136.t. Tehniskie svari 1 BZPL 136.t. Vakuumfiltrs 1 BZPL 136.t.Atomu absorbcijas spektrofotometrs C-115M 1 ĶK 355A.t.Spektrofotometrs SF-26 1 ĶK 355.t.UV spektrometrs SF-26 LOMO 1 ĶK, 414.t.UV spektrometrs UV MINI1240 1 ĶK, 432.t.IS spektrometrs PERKIN ELMER Spectrum RX 1 ĶK, 432.t.Spektrometrs M80 2 ĶK, 308.t.Gāzu hromatogrāfs “Xpo 3700-4” 1 ĶK 355A.t.Gāzu hromatogrāfs “Hewlet Packard” 5890 GC 1 ĶK, 414.t.Šķidruma hromatogrāfs “Milihrom-4” 1 ĶK 355A.t.Polarogrāfs PA-2 (rezerves detaļas) 1 ĶK 356.t.Polarogrāfs PU-1 1 ĶK 355.t.pH metrs Orion R420A 1 ĶK, 308.t.pH-metrs “inoLab1” 1 ĶK, 354.t.Destilators IDPE4z 1 ĶK, 354.t.Analītiskie svari BOECO 1 ĶK, 432.t.Svari KERN NM 60-2 1 ĶK, 432.t.Difūzās atstarošanas palīgierīce PERKIN ELMER 1 ĶK, 432.t.Optiskā mikroskopa komplekss 1 PI, 253.t.DSC - TG komplekss ar datorvadību un analīzi 1 PI, 253.t.Universālā iekārta materiālu sprieguma-deformācijas-laika sakarību iegūšanai ar datorvadību un analīzi UTS - 100

1 PI, 260.t.

Dinamometrs ZM 40 1 PI, 262.t.Dinamometrs ZM 10 1 PI, 262.t.Dinamometrs FMGW - 250 1 PI, 262.t.Dinamometrs RMI - 5 1 PI, 262.t.Dinamometrs RM - 102 1 PI, 262.t.Iekārta polimēru mikrocietības noteikšanai Vickers M-17 1021

1 PI, 260.t.

Stikla testēšanas iekārtas PI, 151.t.Jumta seguma testēšanas iekārta 1 PI, 151.t.Iekārta plastmasas cauruļu ārējā trieciena pretestības noteikšanai noteiktā temperatūrā

1 PI, 151.t.

Materiālu siltuma vadāmības koeficienta noteikšanas iekārta

1 PI, 151.t.

Reoloģijas iekārta (konus-plakne) 1 PI, 151.t.Iekārta plastmasas cauruļu iekšējā spiediena pretestības noteikšanai noteiktā temperatūrā

1 PI, pagrabā

Iekārta bitumena, plastikāta un gumijas lokšņu ūdens caurlaidības noteikšanai

1 PI, pagrabā

Iekārta materiālu triecienizturības noteikšanai 1 PI, 260.t.

22


Iekārta Skaits Atrašanās vieta (telpa)(spēka-deformacijas un spēka-laika līkņu fiksēšana) ar datorvadību un analīzi AB Tips 5011A-12Iekārta materiālu dilatometrisko un termomehanisko sakarību iegūšanai

1 PI, 256.t.

IS Spektrofotometrs Specord 75 1 PI, 260.t.UV Spektrofotometrs SF - 46 1 PI, 247.t.Gāzes hromatorogrāfs CHROM - 5 1 PI, 255.t.Mākslīgā klimata kamera IP - 1 - 3 1 PI, 152.t.Titrators T-108 BDP, BA 1 PI, 262.t.CH analizators OH - N1 1 PI, 255.t.Elektroniskie svari MG - 1 1 PI, 253.t.Elektroniskie svari UWE 1 PI, 253.t.Prese DV -2428 -B 1 PI, 151.t.Hidrauliskā prese P - 414-11 1 PI, 151.t.Hidrauliskā prese AB-05 1 PI, 151.t.Termoplastautomāts DB - 3328 1 PI, 151.t.Vertikālā liešanas mašīna 1 PI, 151.t.Bemberi tipa iekārta termoplastisku materiālu samaisīšanai Werner - Pflederer

1 PI, 151.t.

Mikrovalči 80 X 1170 2 PI, 151.t.Laboratorijas valči 80 X 175 1 PI, 151.t.Cirkulācijas ekstrūderis 1 PI, 151.t.Ekstrūderis SHNEKS 1 PI, 151.t.Ekstrūderis CHRONOS 1 PI, 151.t.Vakuumformēšanas iekārta Liliput 1 PI, 151.t.Centrifūga RK 4x750 1 PI, 151.t.Z- veida maisītājs Metallist 1 PI, 151.t.Derivatogrāfs MOM 15000 1 SMI, 460.t.Spektrofotometrs Specord M40 UV-VIS 1 SMI, 308.t.Plazmas absorbcijas spektrometrs ICP 2,5 1 SMI, 243.t.Rentgendifraktometrs Philips-PW 1 SMI, 243.t.Rentgendifraktometrs DRON 3M 1 SMI, 243.t.Elektroniskie svari Precisa 3100 C 1 SMI, 243.t.Elektroniskie svari KERN EW 1 SMI, 235.t.Elektroniskie svari Mettler PM 6100 1 SMI, 245.t.Elektroniskie svari Sartorius (1000 g) 1 SMI, 241.t.Elektroniskie svari BOECO 1 SMI, 238.t.Elektroniskie svari ACCULAB SV30 1 SMI, 238.t.Laboratorijas svari Sartorius (200g) 1 SMI, 237.t.Laboratorijas svari WPE-600 1 SMI, 237.t.Laboratorijas svari VLKT-500-M 2 SMI, 233., 237.t.Analītiskie svari VLA-200-M 6 SMI, 233., 235., 237., 245.,

343.t.pH mērītājs Mettler Toledo 1 SMI, 241.t.Mehāniskais maisītājs RW 16 basic 1 SMI, 241.t.Dilatometrs DKV-4 2 SMI, 233., 237.t.

23


Iekārta Skaits Atrašanās vieta (telpa)Liesmas fotometrs PFPI 1 SMI, 236.t.Ciparu RLC mērītājs E7-12 1 SMI, 244.t.Elektriskā caursites iekārta AUM-80 1 SMI, 244.t.Amplitūdas-frekvenču raksturlīkņu mērītājs X1-48 1 SMI, 244.t.Laboratorijas vakuumprese Händle 1 SMI, 141.t.Elektroniskais žāvskapis ULE 400 Memmert 1 SMI, 235.t.Malšanas iekārta RM 100 Retsch 1 SMI, 235.t.Vibrosietu iekārta FRITSCH Analysette 3 PRO 1 SMI, 245.t.Laboratorijas mufeļkrāsns ar progr. Vadību (t=12800) Nabertherm Model 117HR 98

1 SMI, 245.t.

Elektriskā krāsns SNOL 1.6.2.5.1./13,5-11 1 SMI, 237.t.Elektriskā krāsns SNOL 1.6.2.5.1./11-U3 6 SMI, 133., 233.,

237.,238.,241.t.Hidrauliskā prese P-10 (10t) 1 SMI, 133.t.Ložu dzirnavas 2 SMI, 141.t., pagrabstāvāPlanetārās dzirnavas SAND 1 SMI, 133.t.Slīpēšanas darbgaldi 3E 881/1 2 SMI, pagrabstāvāElektronu mikroskops EMMA 1 SMI, 126.t.Gāzes hromatogrāfs HP5890 1 VĶTK, 339.t.Spektrofotometrs Perkin Elmer Lambda 2 UV/visible

1 VĶTK, 339.t.

Oksidēšanas ierīce RayOx Solarium 1 VĶTK (“Cimdeniekos”)Tvaika striperis 1 VĶTK (“Cimdeniekos”)Zemtemperatūras desorbcijas iekārta LTTD 1 VĶTK (“Cimdeniekos”)

14.3. Tehniskie līdzekļi lekciju kursu sagatavošanai un pasniegšanai

Atrašanās vieta Datori Dator-projekt. Printeri Skaneri Kopētāji Kodoskopi

BASĶT PG 6 - 4 - 1 2Section 21.02 B

ZPL2 - 1 - 1 1

Dekanāts 5 1 4 - 1 2Datorklase 12 - 1 1 - -

ĶK 8 - 3 3 3 9PI 12 - 9 1 2 5

SMI 10 - 10 4 1 2VĶTK 6 - ? 1 1 3Kopā: 61 1 32 11 10 24

14.4. Lekciju demonstrēšanas ierīces – kodoskopi, datorprojektors*

24


Atrašanās vieta (telpa) Skaits

BASĶT PG, 458., 459.t. 2BZPL 246.t. 1Dekanāts, 268.*, 269., 271.t. 2, 1*ĶK, 210., 269., 319., 353., 464.t. 9PI 144., 250., 251. (2), 267.t. 5SMI, 239., 245.t. 2VĶTK, 338.,340.,342.t. 3

14.5. Skaneri, printeri un pavairošanas iekārtas:

Iekārtas raksturojums Skaits Atrašanās vieta (telpa)Skaneris HP 3200C 1 Datorklase, 431.t.Skaneris HP 1 Dekanāts, 269.t.Skaneris Genius Color Page 1 1 ĶK, 407.t.Skaneris ScanJet 6100C 1 ĶK, 432.tSkaneris HP ScanJet 5c 1 ĶK 464.t.Skaneris HP ScanJet 5p 1 PI, 261.t.Skaneris Scan Maker X6 1 SMI, 245.t.Skaneris UMAX Astra 1220 S 1 SMI, 234.t.Skaneris HP ScanJet 5300C 1 SMI, 240.t.Skaneris Epson Perfection 1650 Photo 1 SMI, 235.t.Skaneris HP ScanJet 4p 1 VĶTK, 337.t.Printeris HP Laser-Jet 1010 1 BASĶT PG, 461.t.Printeris HP Laser-Jet 5L 1 BASĶT PG, 448.t.Printeris HP Laser-Jet 5L 1 BASĶT PG, 452.t.Printeris HP Laser-Jet 5L 1 BASĶT PG, 462.t.Printeris HP LaserJet 4L 1 BZPL, 246.t.Printeris HP6 MP Postscript 1 Datorklase, 431.t.Printeris Epson LQ570 + ESC P2 2 Dekanāts, 269., 270.t.Printeris HP Laser-Jet 4L 1 Dekanāts, 269.t.Printeris Epson Stylus Color 460 1 Dekanāts, 268.t.Printeris LaserJet 1200 1 ĶK, 432.tPrinteris Epson LQ 570+ 1 ĶK, 440.t.Printeris HP Laser-Jet 6L 1 ĶK, 464.t.Printeris HP DeskJet 670 C 1 PI, 261.t.Printeris HP Laser-Jet III 1 PI, 261.t.Printeris Minolta - 8L 1 PI, 260.t.Printeris HP 110 Laser-Jet 1 PI, 255.t.Printeris HP DeskJet 695 C 1 PI, 249.t.Printeris HP DeskJet 400 1 PI, 256.t.Printeris HP DeskJet 540 1 PI, 251.t.Printeris HP DeskJet 920 C 1 SMI, 245.t.

25


Iekārtas raksturojums Skaits Atrašanās vieta (telpa)Printeris HP DeskJet 6122 1 SMI, 245.t.Printeris HP DeskJet 690 C 1 SMI, 244.t.Printeris HP DeskJet 710 C 1 SMI, 242.t.Printeris HP LaserJet 1100 1 SMI, 240.t.Printeris HP LaserJet 1200 1 SMI, 235.t.Printeris HP LaserJet 6L 1 SMI, 237.t.Printeris HP Canon BJC-5100 1 SMI, 237.t.Printeris Samsung ML-856 plus 1 SMI, 235.t.Printeris Epson Stylus Color 440 1 SMI, 234.t.Kopēšanas ierīce Toshiba-BD-5110 1 BASĶT PG, 462.t.Kopēšanas iekārta RICOH FT 2313 1 BZPL, 246.t.Kopēšanas ierīce Canon NP-6112 1 Dekanāts, 269.t.Kopēšanas ierīce Canon FC-330 1 ĶK, 325.t.Kopēšanas iekārta RICOH FT 4215 1 ĶK, 440.t.Kopēšanas ierīce Canon NP-6312 1 PI, 261.t.Kopēšanas ierīce Canon PC-11 1 PI, 261.t.Kopēšanas iekārta RICOH FT 4018 1 SMI, 242.t.Kopēšanas ierīce RICOH 2030 1 VĶTK, 337.t.

26


(a) 14.6. Nodrošinājums ar licenzētām datorprogrammām

MS DOS 6.22 MOLP (i) MĶF

NT Server 3.51 MOLP, EDU MĶFNT MAIL 4.07 EDU MĶFOffice 4.3 Pro MOLP MĶFWin 3.11 MOLP MĶFMicrosoft Windows 95 3 VĶTKMicrosoft Windows 95 3 SMIMicrosoft Windows 98 4 PIMicrosoft Windows 98 2 SMIOffice 97 Pro 1 SMITilde Winlogs 98 OEM 1 SMIHyper Chem Release 4 for Window Network 1 ĶKABC Graphics Suite Version 6 1 PIPC Chemical Process Simulator “MAX” (firma AspenTech)

1 VĶTK

Matlab v.4 with Simulink (firma The Math Works Inc.) 1 VĶTKTeach/Me Data Analysis (Springer interaktīvs apmācības kurss)

1 VĶTK

CAPCOST (Prentice Hall) - projekta ekonomiskie aprēķini

1 VĶTK

Autosieb (granulometriskā analīze) 1 SMIChemistry. P.Atkins, L.Jones. CD (1997) 1 ĶK

22. Pielikums23. Pielikums

24. Pielikums 14.7. Datornodrošinājums

Datora raksturojums Skaits Atrašanās vieta (telpa)

Pentium 150, ar Internet pieslēgumu 1 Fakultātes serveris

Quantra Celeron 433, ar Internet pieslēgumu 1 BASĶT PG, 447.t.




AMD Athlon XP 1700+, ar Internet pieslēgumu 1 BASĶT PG, 461.t.

Lursoft 4860 XL-80, ar Internet pieslēgumu 1 BASĶT PG, 462.t.

IBM PC 486 DX 80 1 BZPL 246.t.DC 90 MHz Pentium 1 BZPL 246.t.

27


Datora raksturojums Skaits Atrašanās vieta (telpa)

Quantra Celeron 433, ar Internet pieslēgumu 4 Datorklase, 431.t.i486DX4-133, ar Internet pieslēgumu 6 Datorklase, 431.t.i486DX4-100, ar Internet pieslēgumu 1 Datorklase, 431.t.i486DX2-66, ar Internet pieslēgumu 1 Dekanāts, 267.t.Quantra Celeron 400, ar Internet pieslēgumu 1 Dekanāts, 268.t.PIII 450, ar Internet pieslēgumu 2 Dekanāts, 269.t.Quantra Celeron 466, ar Internet pieslēgumu 1 Dekanāts, 270.t.PC Pentium SP-97-V dators ar Internet pieslēgumu 1 ĶK, 407.t.PC DATA PRO Pentium 166 dators ar Internet pieslēgumu 1 ĶK, 407.t.PC 486 DX 33 ar Interneta pieslēgumu 1 ĶK, 440.t.PC Pentium 100 ar Interneta pieslēgumu 1 ĶK, 440.t.PC Pentium 120 ar Interneta pieslēgumu 1 ĶK, 464.t.PC Celeron 466 ar Interneta pieslēgumu 1 ĶK, 464.t.PC Pentium II ar Interneta pieslēgumu 1 ĶK, 432.t.PC Celeron 466 1 ĶK, 432.t.PC Celeron 400, ar Internet pieslēgumu 1 PI, 249.t.PC Celeron 400, ar Internet pieslēgumu 1 PI, 250.t.PC Pentium 166 MMX 2 PI, 251.t.PC 486 DX 66 1 PI, 253.t.PC Celeron 300, ar Internet pieslēgumu 1 PI, 255.t.PC Pentium 200, ar Internet pieslēgumu 1 PI, 255.t.PC AMD K6(2) 333, ar Internet pieslēgumu 1 PI, 256.t.PC Pentium 166 MMX, ar Internet pieslēgumu 1 PI, 260.t.PC Pentium 166 MMX 1 PI, 260.t.PC Pentium 166 MMX, ar Internet pieslēgumu 2 PI, 261.t.Intel Pentium MMX, ar Internet pieslēgumu 1 SMI, 245.t.Intel Celeron 433/128, ar Internet pieslēgumu 1 SMI, 244.t.Intel Celeron 330/128, ar Internet pieslēgumu 1 SMI, 242.t.Intel Pentium II 300 CPU, ar Internet pieslēgumu 1 SMI, 240.t.Intel Celeron 500/128, ar Internet pieslēgumu 1 SMI, 237.t.Intel Celeron 500A/128, ar Internet pieslēgumu 1 SMI, 237.t.Intel Celeron 433/128, ar Internet pieslēgumu 1 SMI, 233.t.Intel Pentium MMX, ar Internet pieslēgumu 1 SMI, 234.t.

PC – NEC FE 950, ar Internet pieslēgumu 1 SMI, 234.t.

Portatīvais dators EVO N6C, ar Internet pieslēgumu 1 SMI, 235.t.Pentium II P133, ar Internet pieslēgumu 2 VĶTK, 337.t.Z Select 100 486 2 VĶTK, 337.t.MBL Premium 486, ar Internet pieslēgumu 1 VĶTK, 340.t.IBM Aptiva E35 486, ar Internet pieslēgumu 1 VĶTK, 338.t.

Kopā: 61

28


29

Documents

1 · Web viewStarptautiskā sadarbība aptver 7 firmas, 9 institūtus un 18 universitātes 24 valstīs (Vācija, Spānija, ASV, Zviedrija, Somija, Anglija, Polija, Ukraina, Grieķija,