A B . N E W SA B . I N T E R V I E W

A B . T I M E SA B . C U S T O M E R SA B . W O R L D W I D E

A B . T R A V E LA B . S U P P O R TA B . F I N A N C E

G A D A P Å R S K A T S 2 0 0 6

numuratéma

C D I N S I D E

TIMESNEWS

WORLDWSUPPORTTRAVEL

CUSTOMENTERVIEW

02

04

07

16

18

22

24

26

2829

Gudro ce¬ßKatram no mums ejams savs ce¬ß. Gudri un veiksmîgi cilvéki dalås arpieredzi un zinåßanåm, ko guvußi savå dzîves gåjumå.

AB.NEWS

ZiñasAiz ßiem notikumiem – Aizkraukles bankas cilvéki.Müsu sasniegumu apkopojums.

Lielå intervija “Mans ce¬ß”Aizkraukles bankas Valdes locek¬i ståsta par savu profesionålo undzîves ce¬u. Ikvienam no ßiem augståkå lîmeña vadîtåjiem ir savapieredze, bet mér˚is kopîgs – bankas izaugsme.

P.S . No bankas PadomespriekßsédétåjaAleksandrs Bergmanis pirmais uzsåka ce¬u kopå ar Aizkraukles bankuun ir cilvéks, kas zina müsu panåkumu noslépumu, saredz likum-sakarîbas un labpråt izsaka savas domas.

AB.TIMES

VéstureÈsa informåcija par banku un tås darbîbu kopß nodibinåßanas.

AB.CUSTOMERS

KlientiKurß zina banku labåk nekå tås klienti?

AB.WORLDWIDE

Apkårt pasauleiBanka aug, un tås darbîba paplaßinås. Íodien esam pårståvéti daudzuvalstu skaistajås galvaspilsétås.

AB.TRAVEL

Ce¬ojumiAizkraukles bankas darbinieki ir pieredzéjußi ce¬otåji. Viñu fotokameråsiemüΩinåts müsu pasaules skaistums.

AB.SUPPORT

AtbalstsPar projektiem, kuros sponsoréßanas un mecenåtisma programmåslîdzdarbojas müsu banka.

Jüsu bizness un finansesAB.FINANCE

Konsolidétais pårskatsMüsu finanßu rezultåti: skait¬i, kas izsaka daudz.

saturs

CCiieennîîjjaammååss ddååmmaass uunn ggooddååjjaammiiee kkuunnggii!!

Noslédzies vél viens finanßu gads. Kå ierasts, més vélamies atskaitîties par kopîgåssadarbîbas rezultåtiem jums – müsu klientiem un AB.LV partneriem –, piedåvåjotiepazîties ar Aizkraukles bankas 2006. gada finanßu rådîtåjiem, kå arî paståstot parnozîmîgåkajiem notikumiem, jaunumiem un veiksmém bankas dzîvé aizvadîtajå gadå.Un turpinåt pagåjußajå gadå aizsåkto saziñu jaunajå formåtå. Jåteic, ka büt kådå jomåvai situåcijå pirmajiem, veidot jaunas tradîcijas vai pieñemt neierastus lémumus ir nevien patîkami un izdevîgi, bet arî ¬oti liela atbildîba. Katrs nåkamais solis, liels vai mazs,müsu dzîves ce¬å tiek sperts ik stundu un dienu. Izvélétås kustîbas virziens nosaka tålåkonotikumu gaitu, katra paßa veidoto dzîves notikumu vésturi.

Uz jaunå AB.LV Ωurnåla våka lasåms lakonisks ßå numura moto “Mans ce¬ß“. Tas lai ßaireizé arî kalpo par müsu sarunas “atslégas jédzienu“ un rosina pårdomas. Skaidrojoßajåvårdnîcå starp daudzåm definîcijåm un skaidrojumiem vårdam “ce¬ß” atrodami arî ßie:“gåjiens, dzîves laiks, veids kåda mér˚a sasniegßanai, josla, pa kuru notiek kåda kustî-ba,” un raksturojoßs piemérs: “Íis cilvéks ies pats savu ce¬u.” Patiesi, kådå mirklî irbütiski apståties un aizdomåties: kåds ir ce¬ß, pa kuru es eju? Vai tas ir manis radîts,manis uzsåkts? Un vai tas ir mans ce¬ß?

Ar jüsu at¬auju paståstîsim par müsu bankas ce¬u, kas aizsåkås 1993. gadå Aizkrauklé –nelielå omulîgå Latvijas provinces pilsétiñå – un kas nu jau otro gadu desmitu ved müspie izvirzîtajiem mér˚iem. Tas büs ståsts par cilvékiem, kas pirmie uzsåka ßo ce¬u unaicinåja sev lîdzi citus, spéjot pårliecinåt par izvélétå ce¬a pareizîbu. Ikviens no müsuvaroñiem ir spécîga individualitåte ar augståm personîgajåm ambîcijåm un krietniemmér˚iem, ar definétu dzîves kredo un noteiktu domåßanas veidu. Taçu tikai kopå –vienotå komandå – viñi spéjußi sasniegt bankas ßodienas statusu un panåkumus.

Rakstnieks André Moruå reiz sacîjis: “Bizness – tas ir kara un sporta apvienojums.” Mésbiznesu vairåk uzskatåm par komandas sportu, kur ikviens spélétåjs ir personîba un profesionålis, kas ienes nepårvértéjamu ieguldîjumu savas komandas uzvaras kaldi-nåßanå. Aizkraukles bankas komanda, pateicoties saviem akcionåriem un vadîbai,lîdzstrådniekiem, klientiem un partneriem, müsdienu asås konkurences apståk¬os darbojas veiksmîgi un pat spoΩi.

Fotogråfija atvérumå “Lielå intervija“ véstî par to, kå més izpro-tam komandas bütîbu un garu. Protams, golfs ir reti individuålaspéle. Taçu notiek arî komandu turnîri, kuros visu spélétåjurezultåti tiek skaitîti kopå, péc summårå rezultåta nosakotuzvarétåju komandu. Turklåt golfs ir augståkås raudzes spéle arîuzvedîbas un izturéßanås ziñå, sava veida ceremonija – sporta veidsar rüpîgi koptåm tradîcijåm, kas daudzo paståvéßanas gadsimtugaitå nav piedzîvojußas gandrîz nekådas izmaiñas. Golfsnozîmé arî nevainojamas manieres, cieñu pret partneriemun konkurentiem, kårtîbas uzturéßanu laukumå. Lîdzîgatiecîba piemît arî Aizkraukles bankai – ievérot labåkåstradîcijas banku jomå visås, arî vissareΩ©îtåkajås, situåci-jås; paßcieñas un uzticîbas saglabåßana godîgas part-nerîbas principiem; rüpes par savu uzñémumu un cil-vékiem, kas tajå strådå.

Vienmér patiesi Jüsu banka!

VViikkttoorriijjaa ÒÒaakkiißßeevvaa2006. gada pårskata redaktore,AB.LV Starptautiskås pårvaldesMårketinga noda¬as vadîtåja

FFoottooggrrååffiijjaass uunn iilluussttrrååcciijjaass::

Dmitrijs Po¬akovs

Viesturs Masteiko

Fotobanka “Scanpix Baltics“

Fotobanka “Poliindex“

Fotobanka “Getty image“

Fotogråfija no Innas Davidovas personîgå arhîva

Fotogråfijas no Aizkraukles bankas arhîva

RRaaddooßßåå ggrruuppaa::

Galvenå redaktore – Viktorija Òakißeva

Art-director – Ûanete Zariña

Radoßais direktors – Andris Romanovskis

Projekta måkslinieks – Dmitrijs Po¬akovs

Makets – Inta Eihmane

Projekta vadîtåja – Lîga Saidåne

Direktore – Ilze Apine

TTeekkssttuu aauuttoorrii::

Viktorija Òakißeva

Ernests Bernis

O¬egs Fi¬s

Aleksandrs PåΩe

O¬egs Sirotins

Påvels Ínejersons

Rolands Citajevs

Aleksandrs Bergmanis

Guntis Osis

Guntars Kraméns

Aivars Apkalns

Marina Ratñikova

Gotardo Ronîtis

Dmitrijs ˆikitins

TTuullkkoojjuummss,, kkoorreekkttüürraa::

Roberts Lîsmanis

Rihards Kalniñß

Antra Çigure

Natella Grigorjana

SIA IM tulki

Koncepcija, idejas autortiesîbas:

Rhino dizaina a©entüra SIA

Projekts, producéßana:

Rhino dizaina a©entüra SIA

Visas tiesîbas tiek aizsargåtas ar Latvijas

Republikas likumu “Par autortiesîbåm un

blakustiesîbåm”. Pårpublicéßana bez iepriekßé-

jas saskañoßanas ar AB.LV un citiem tiesîbu

turétåjiem aizliegta.

Iespiests ES

redaktores véstule

Ikkatras nozîmîgas, paståvîgas pårmaiñas aizsåkas iztélé un tikai tad k¬üst redzamas realitåté. Tåpéc izdoma ir svarîgåka par zinåßanåm. (A. Einßteins)

Karjeras såkums – Dieva dåvana;viss påréjais ir smags darbs. (N. Paganîni)

Cilvéka spékos ir veikt ce¬u céli, bet célu cilvéku veido ce¬ß. (Konfücijs)

Visnoderîgåkais dzîvé ir paßa pieredze. (V. Skots)

Dari, ko spéj, ar to, kas tev ir, un tur, kur tu esi. (T. Rüzvelts)

Seko savam ce¬am, lai ¬audis runå, ko tiem labpatîk. (Dante)

Ja vélaties augstu pacelties,izmantojiet savas paßa kåjas! Ne¬aujiet sevi nest, nesédieties uz citu pleciem vai galvas! (F. Nîçe)

Visi ce¬i ir vienådi: tie ved uz nekurieni. Vai ßim ce¬am ir sirds? Ja ir, tad tas ir labs ce¬ß; ja nav, tad no tå nav nekådas jégas. (K. Kastañeda)

Tevi uztrauc nåkotne? Veido to ßodien. Tu vari izmainît visu. Neauglîgå lîdzenumå tu vari izaudzét ciedru meΩu.Tikai svarîgi nenodarboties ar ßî meΩa konstruéßanu, bet – iesét séklas. (A. de Sent-Ekziperî)

Péc 20 gadiem jüs büsiet vairåk sarügtinåts par lietåm, kuras jüs nebüsiet izdarîjis, nekå par tåm, ko büsiet. Nu tad – atirieties no klusås pieståtnes, ¬aujiet ce¬avéjam püst burås, dodieties uz priekßu! Sapñojiet! Atklåjiet! (M. Tvens)

Påri jürai nevar tikt, vien ståvot un skatoties uz üdens klajumu. (R. Tagore)

Gudro ce§

Aizkraukles banka parakstîja lîgumu par sindicétå kredîtasañemßanu 50 miljonu eiroapmérå. Tå ir lielåkå debeta darîjuma

summa Baltijå starp bankåm bez årvalstu

un valsts kapitåla. Aizdevums tiks izman-

tots bankas pamatdarbîbas attîstîbai, kas

sekmés AB.LV pozîciju nostiprinåßanos

augstas tirgus konkurences apståk¬os.

19 bankas no 10 valstîm apstiprinåjußas

savu dalîbu pirmajå Aizkraukles bankas

sindicétajå kredîtå. �

AB.NEWS

No 1. jülija banka saviem klientiem såkapiedåvåt hipotéku kredîtu pirmå måjok¬aiegådei 100% apmérå no pirkuma summas.

ˆemot vérå, ka AB.LV ir specializéta kredîtu ban-

ka, ßo produktu saviem klientiem piedåvåjåm,

rüpîgi izpétot viñu

vajadzîbas un tirgus

situåciju. Jauni cilvé-

ki, kuriem iepriekß

nebija piederéjis

nekustamais

îpaßums un kuriem

nebija lîdzek¬u pir-

mås iemaksas veikßanai, varéja sañemt kredîtu

100% apmérå, lai nopirktu pirmo dzîvokli vai

måju. Savukårt paståvîgajiem klientiem AB.LV

ßådu iespéju piedåvåja ne tikai attiecîbå uz pirmo

dzîvesvietu, bet arî nåkamo nekustamo îpaßumu

iegådei. �

Èstenojot korporatîvostraté©iju, kas vérstaarî uz klientiempiedåvåto pakalpo-jumu spektra papla-ßinåßanu ieguldîjumuvadîbas jomå, 30. martå

Aizkraukles banka izveidoja

divas jaunas meitas kompå-

nijas: “AB.LV Capital

Markets” un “AB.LV Asset

Management”.

“Nepiecießamîbu péc brokeru servisa

ievießanas un péc pakalpojumiem finanßu

vadîbå noteica tirgus situåcija un müsu

klientu

intereses.

Atbilstoßi

bankas kor-

poratîvajiem

apkalpoßa-

nas standar-

tiem radîjåm

jaunu pakal-

pojumu izmantoßanas iespéjas, tå nodro-

ßinot savus klientus ar augstas kvalitåtes

individuålu servisu,” jaunievedumu bütî-

bu izskaidro Aizkraukles bankas lîdzîpaß-

nieks un Valdes priekßsédétåjs Ernests

Bernis. �

No 23. lîdz 25. mar-tam Sanktpéter-

burgas valdîba kopå arRîgas domi organizéja Sanktpéter-burgas dienas Rîgå. To pamatmér˚is

bija paplaßinåt pilsétas pie ˆevas un

Latvijas uzñémumu tirdzniecîbas, ekono-

miskos sakarus, kultüras un humanitåro

jomu sadarbîbu, kå arî sekmét türisma

attîstîbu. Sanktpéterburgas dienas Rîgå

izvértås par îstu notikumu, un Aizkraukles

banka atbalstîja ßo pasåkumu oficiålå part-

nera statuså. Rîdzinieki varéja tuvåk iepazît

Sanktpéterburgas kultüru un tås perso-

nîbas, bet delegåcijas dalîbnieki – veidot

jaunus, savstarpéji izdevîgus lietiß˚os kon-

taktus, apskatît Rîgu, tikties ar biznesa un

kultüras vides pårståvjiem. �

2006. gadå banka saviem klien-tiem såka piedåvåt jaunus uzkråju-mu produktus: Kråjkontu un Extra

Kråjkontu, kuru galvenå priekßrocîba –

daudz lielåka procentu likme péc ikdienas

atlikuma Kråjkontå salîdzinåjumå ar pro-

centiem par vidéjo ceturkßña atlikumu

noré˚inu kontå. Atbilstoßi biznesa

vajadzîbåm un klienta plåniem Kråjkonts

tiek atvérts latos, ASV dolåros vai eiro,

turklåt konta atvérßana ir bez maksas. �

AB.LV pårzina tirgus kon-junktüru un paplaßina

pakalpojumu sortimen-tu atbilstoßi klientuvajadzîbåm. Jülijå banka

saviem Latvijas klientiem såka

piedåvåt

patériña

kredîtu.

Jaunais

kredîtpro-

dukts ar

nosaukumu

AB.karte dod iespéju sañemt aizdevumu

çetru méneßalgu apmérå lîdz 6000 latiem.

AB.karte ir konkurétspéjîga, tai ir elastîga

atlaiΩu sistéma, un jo îpaßi izdevîga tå ir

AB.LV klientiem. Karti var izmantot gan

Latvijå, gan årzemés. �

Saredzot biznesa attîstîbas

perspektîvas re©ionå un

potenciålo klientüru, no

2006. gada oktobra AzerbaidΩånas galvas-

pilsétå Baku savu darbîbu uzsåka bankas

meitas uzñémuma “AB Konsultåcijas”

pårståvniecîba. Tajå var sañemt informåciju par

Aizkraukles banku, tås pakalpojumu portfeli, kå arî

speciålistu konsultåcijas par sadarbîbas iespéjåm.

13. novembrî Aizkraukles bankasvaldé darbu uzsåka RolandsCitajevs. Jaunå valdes locek¬a pårziñå ir

informåcijas un bankas tehnolo©iju sféras

attîstîba. Rolands Citajevs beidzis Latvijas

Universitåtes Ekonomikas fakultåti, jau

vairåk nekå 12 gadu strådå banku

jomå. Viña respektéjamå pieredze

un zinåßanas banku informåcijas

tehnolo©iju jomå, kå arî bankas

produktu un pakalpojumu attîstîbå

tagad sekmîgi tiek izmantotas

Aizkraukles bankå. �

BAKU

ALMATY

MINSK

MOSCOW

ST. PETERSBURG

RIGA

KIEV

Viens no efektîvåka-jiem veidiem, kå büttuvåk saviem klien-tiem, – pårståvniecîbu

atvérßana biznesam stra-

té©iski svarîgos re©ionos.

Sava årvalstu pårståvnie-

cîbas tîkla paplaßinåßana ir viens no

Aizkraukles bankas pédéjo gadu bütiskåka-

jiem uzdevumiem. 2006. gadå sañemtas

Baltkrievijas centrålås bankas, Ukrainas un

Kazahstånas centrålo banku at¬aujas par

AB.LV pårståvniecîbu atvérßanu ßo valstu

galvaspilsétås. Bankas årvalstu pårståvnie-

cîbu galvenås funkcijas: sekmét savstarpéji

izdevîgu kontaktu izveidi starp årvalstu un

Latvijas lietiß˚ajåm aprindåm, kå arî sniegt

konsultåcijas finanßu jautåjumos un infor-

mét par pakalpojumiem un produktiem,

ko piedåvå Aizkraukles banka. �

Aizkraukles bankasponsoréjaII Baltkrievijas–Lat-

vijas finanßu investîciju forumu, kas

25. oktobrî notika Minskå. Forums noritéja

ar moto “Baltkrievija–Latvija: dialogs

turpinås. Jaunas sadarbîbas iespéjas”.

Forumå tika apspriesti vairåki svarîgi

jautåjumi: Baltkrievijas Republikas investîci-

ju vides pievilcîba paßreizéjå nacionålås

attîstîbas posmå, perspektîvas un div-

puséjås sadarbîbas virzieni ar Latvijas

Republiku, kå arî Baltkrievijas un Latvijas

divpuséjå sadarbîba finanßu un banku sek-

torå un racionålåkais ce¬ß partnerîbas opti-

mizåcijai tranzîta un lo©istikas jomå. �

ziñas

Rolands CitajevsValdes loceklis

lpp.

4

100%

1. aprîlî Maskavas Centrålajåledus pilî notika hokeja turnîrsstarp årvalstu diplomåtukomandåm. Turnîrs ar simbolisku

nosaukumu “Mazais Pasaules hokeja

çempionåts 2006” notika lielå Pasaules

hokeja çempionåta Rîgå gaidås, un to

organizéja Latvijas véstniecîba Krievijå ar

daŽju Aizkraukles bankas atbalstu.

Mazajå PÇ piedalîjås seßas diplomåtu

komandas, pårståvot ASV, Kanådu,

Somiju, Çehiju, Slovåkiju un Latviju.

Latvijas komandu ßajå turnîrå stiprinåja

îsti “trieciennieki” – AB.LV korporatîvås

komandas spélétåji: O¬egs Fi¬s (bankas

lîdzîpaßnieks un Valdes priekßsédétåja

vietnieks) un Dainis Dårziñß (Starp-

tautiskås pårvaldes privåtbañ˚ieris), abi

turklåt ar superrezultatîvu devumu. Visas

ripas, kas turnîra spé¬u laikå tika iemestas

pretinieku vårtos, tur nonåca, pateicoties

O¬ega un Daiña sportiskajai meistarîbai

un azartam. Latvijas komanda turnîrå

ieguva otro vietu. �

Müsdienu tehnolo©ijaspieprasa aizvienjaunus risinåju-mus. Kopsolî ar

straujo tehnolo©iju

attîstîbu AB.LV saviem

klientiem pie-

dåvåja makså-

jumu kartes,

kurås iestrådåts

çips (çipkartes).

Lai nodroßinåtu

augståku kartes

droßîbas lîmeni, informåcija par kartes

îpaßnieku un maksåjumiem tiek ierakstîta

speciålå mikroprocesorå (çipå), kas salîdzi-

nåjumå ar magnétiskås joslas kartém

aizsargå no kråpßanas un viltojumiem.

Banka izdod starptautiskås maksåjumu

sistémas MasterCard International un

Visa International çipkartes. �

2006. gada pavasarî bankas darbiniekipiedalîjås fotogråfiju konkurså “Mana mî¬åRîga”. Labåkie iesütîtie fotodarbi ieñémußi goda

vietu lielajå albumå “Rîga telpå, laikå, izjütås”, kuru

izdevis apgåds “Jumava”.

Albuma påréjo fotogråfiju autors ir måkslinieks

Jånis Jaunaråjs, viña fotodarbos iemüΩinåtas Rîgas

daΩådu arhitektüras stilu skaiståkås ékas, turklåt

veselå atvérumå skatåma Aizkraukles bankas

centrålå éka Elizabetes ielå.

300 albuma eksemplåru iespiesti îpaßi bankai.

Pirmajås deviñås ßo eksemplåru lappusés tülît

péc bankas Valdes priekßsédétåja vietnieka

O¬ega Fi¬a ievadvårdiem publicéti müsu darbinieku fotodarbi.

Esam pårliecinåti, ka ßie brîniß˚îgie fotomirk¬i priecés klientus

un bankas partnerus, ieraugot Rîgu müsu – Aizkraukles bankas

darbinieku – acîm. �

2006. gadå banka saviem Latvijasklientiem piedåvåja jaunu pakalpo-jumu – E-SMS, kas nodroßina informåci-

jas sañemßanu par maksåjumu kartes veik-

tajåm operåcijåm. Íis jaunievedums aizså-

ka jaunu posmu bankas SMS sistémas

attîstîbå: tika izveidots jauns îsziñu

nosütîßanas kanåls – elek-

troniskais pasts, no kura arî

radås jaunå pakalpojuma

nosaukums. Svarîgi zinåt, ka

jaunais pakalpojums ir ¬oti

izdevîgs klientiem, jo tiem

vairs nebüs jåmakså par

katru paziñojumu. �

29. un 30. jülijå Sanktpéterburgå noti-ka Pasaules çempionåts üdensmotosportå “24 stundas Sanktpéterburgå”.Sacensîbas uz izturîbu ir vienîgås sacîkstes

tehnisko sporta veida vidü Krievijå, kas notika

bez pårtraukuma visu diennakti. Kopéjais

attålums, ko diennakts laikå veica sportisti, bija

vairåk nekå 1300 km ar vidéjo åtrumu påri par

100 km stundå. Vietåm vi¬ñu augstums sa-

sniedza 1,5 metrus, bet trases platums visßau-

råkajå vietå bija 5 metri.

Çempionåtå piedalîjås 28 komandas, to vidü

vairåkas Latvijas komandas. Aizkraukles banka

atbalstîja ELKO GROUP komandas lîdzdalîbu

sacensîbås, jo ßå uzñémuma darbinieki ir lieliski

sportisti un müsu bankas klienti. �

Decembrî Aizkraukles banka finan-siåli atbalstîja konferenci“Uzñémumu aktîvu aizsardzîba2006”, kas notika Kijevå un tika orga-

nizéta Ukrainas vidéjo un lielo uzñémumu

îpaßniekiem. Konferencé apsprieda aktîvu

un informåcijas aizsardzîbas aktualitåtes,

tostarp par starptautisko nodok¬u

plånoßanas instrumentiem, kå arî daΩå-

diem tehniskajiem lîdzek¬iem informåcijas

aizsardzîbai. ��

AB.LV saviem Latvijas klientiem ik gaduorganizé interesantus neformåluspasåkumus ar mér˚i stiprinåt partnerat-

tiecîbas, kå arî paaugstinåt savstarpéjo uzticîbu.

Viens no ßådiem pasåkumiem notika 8. jünijå

golfa klubå “Viesturi”. Jau pasåkuma

nosaukums bija daudzsoloßs – “Golfs un grils” –

un atbilstoßs pasåkuma norises raksturam un

vietai, dabas un laika apståk¬iem. Müsu klientiem

bija lieliska iespéja piedalîties daΩådås interesan-

tås sacensîbås, nogarßot uz grila pagatavotas

delikateses, atpüsties un baudît lielisku müziku

sievießu saksofonkvarteta “n[ex]t” izpildîjumå. �

�

Latvijas nekustamo îpaßumu asociåcijas rîkotajå konkurså“Atzinîba” Aizkraukles banka

pasniedza çeku par LVL 5000 nominåci-

jas “Labåkais LANÈDA måkleris – 2006”

uzvarétåjam. LANÈDA konkursa pamat-

mér˚is – måklera profesijas prestiΩa

paaugstinåßana, sabiedrîbas uzmanîbas

piesaistîßana izvirzîtajiem augstajiem

kvalitåtes standartiem nekustamå îpaßu-

ma tirgü, kå arî profesionålo svétku

organizéßana cilvékiem, kas strådå

sareΩ©îtå uzñéméjdarbîbas jomå. �

Mans ce§

lielå intervija

Kåda ir likteña loma jüsu dzîvéun karjerå?E.B. To, ka såku strådåt banku jomå, varsaukt par nejaußîbu. Kaut universitåtéstudéju Finanßu un kredîtu fakultåté, nekadiepriekß nebiju aizdomåjies par darbubankå. Bet 90. gadu såkumå såku strådåtkådå uzñémumå, kas noléma piedalîtiesLatvijas komercbankas izveidé. Idejapaßam k¬üt par savas bankas îpaßniekugan parådîjås stipri vélåk, kad ßåduiespéju skaidri saredzéju un nelaidu togaråm.

O.F. Atklåti sakot, nebija nekådupriekßnosacîjumu, lai es k¬ütu par bankasvadîtåju. Savulaik ieståjos universitåtesFinanßu un kredîtu fakultåté, taçu diezganvåji iztélojos, ko es tur darîßu. Íodien, kadman vaicå, vai ar ßo izglîtîbu pietiek, lai

vadîtu banku, atbildu: “Lai k¬ütu pargråmatvedi, pilnîgi pietiek. Bet bankasvadîtåjam – né.” Tießi nejaußîba saveda mani kopå arErnestu. Reiz katedrå ieraudzîju darbasludinåjumu, kåda nevienam nezinåmabanka aicinåja studentus darbå. Manikursabiedri nerea©éja, un es biju vienî-gais, kas piezvanîja pa norådîto tele-fona numuru. Klausuli pacéla Ernests.

Bankas vadîba viñam bija uzdevusi pie-saistît jaunus perspektîvus darbiniekusbankas biznesa attîstîbai. Tå divi jauniener©iski studenti finansisti ˚érås pie lietas.

A.P. Nekad iepriekß nedomåju, ka strådåßubankå, drîzåk biju pårliecinåts, ka nestrå-dåßu. Man ir juridiskå izglîtîba, un jurispru-dence vienmér ß˚itusi ¬oti interesantazinåtne, ar to arî plånoju saistît savu profe-sionålo gåjumu. Bet reiz 1995. gadå skolas-biedrs Ernests Bernis mani uzaicinåja uzbanku – sak', ienåc, paskaties. Bankas “pir-mås vizîtes laikå” biju vadoßais jurists kådånekustamo îpaßumu firmå, un, ja arî plånotuiet prom no darba, tad tikai ar mér˚i izvei-dot savu biznesu. Kad pirmo reizi atnåcu uz Aizkrauklesbanku, ieraudzîju 12 cilvékus, kas sédéja

vienå telpå. Ernests man izrådîja banku, unes pat îsti nesapratu, kåpéc. Noslégumåpiedåvåja man darbu. Ernests toreiz izteicaman ¬oti svarîgu fråzi: “Daudz juristunepazîstu, bet tev uzticos.” Péc diviem méneßiem pårnåcu strådåt uzbanku. Likteña pieskårienu redzu tießi cil-vékos, ko pazîstu, attiecîbås ar viñiem.Banka – tå jau ir ßo vértîbu izpausme.

O.S. Viss, kas notiek paßlaik un notiksnåkotné, gribétos ticét, vairåk ir saistîts arprofesionalitåti un jau mazåkå mérå – arlikteni un laimîgu gadîjumu.Iepriekß, neßaubîgi, man talkå nåcagadîjums. Universitåtes fakultåti studijåmizvéléjos diezgan nejaußi. 90. gadu såkumålielas izvéles arî nebija, zinåju, ka negribustrådåt par skolotåju, un jurisprudence maniarî neintereséja. Pastrådåju rüpnîcå, pat piekonveijera, sapratu, ka tåds darbs mantomér neder. Tå kå man jau bija zinåmapieredze gråmatvedîbas darbå, nodomåju,ka ekonomista profesija gan man atbilstu. Nejaußi nonåcu savå pirmajå darbavietåbankå, vadîju dîlinga noda¬u, lîdz sañémudarba piedåvåjumu no Aizkraukles bankas.Un nu jau 11 gadu mana profesionålå dar-bîba saistîta ar AB.LV.

P.Í. Viss aizsåkås jau 1995. gadå. TogadRîgå tika atklåta Aizkraukles bankas filiåle,kuru vadîja divi jauni cilvéki, paßreizéjieAB.LV galvenie akcionåri. Viñiem bijanepiecießams profesionålis, kas spétunodroßinåt bankas juridisko pakalpojumusniegßanu. Tajå laikå més ar AleksandruPåΩi strådåjåm vienå firmå. Ernests vérsåspie Aleksandra ar darba piedåvåjumu, betAleksandrs savukårt aicinåja mani ieñemtßîs paßas bankas jurista vietu. Péc izglîtîbasesmu jurists, taçu man nebija nåkotnesplånu, kas bütu saistîti ar darbu bankå. Varu paståstît atgadîjumu no savas dzîves.Pirms darba bankå, vél strådåjot nekustamoîpaßumu firmå, kåds toreizéjais kolé©is bijaarî viens no maniem kursabiedriem.Pusdienu pårtraukumos més ik pa laikamdevåmies uz gråmatnîcu aplükot jaun-

iznåkußås gråmatas. Un reiz ieraudzîjåmtiem laikiem ¬oti dårgu gråmatu BankingLaw. Es pie sevis nospriedu – kam man ßîgråmata, ja mans darbs saistîts ar nekusta-mo îpaßumu jomu, nav jédzîgi izdot par tonaudu. Bet kolé©is gråmatu nopirka. Pédé-jais, ko esmu dzirdéjis, ka viñß Murmanskasku©niecîbå vada juridisko da¬u, tåtad ßî grå-mata viñam diez vai kådreiz ir bijusivajadzîga. Man gan tå bütu noderéjusi...

R.C. Es îpaßi nedomåju par gadîjuma lomusavå dzîvé, lai arî aicinåjumu strådåtAB.LV sañému tießi gadîjuma péc. Pilnîginejaußi pagåjußajå vasarå izrådîjos vienålidmaßînå ar O¬egu Fi¬u, un més pavadîjåmlaiku aizraujoßå sarunå. Tå noslédzås Rîgåar aicinåjumu nåkt strådåt bankå. Tai laikåveiksmîgi strådåju lielas Krievijas bankasdirektoru padomé Maskavå, bet AB.LVakcionåri “aplipinåja” mani ar savåm ide-jåm un plåniem. Bet banku jomå såkustrådåt, vél büdams Ekonomikas fakultåtespiektå kursa students – tur nekådu nejaußîbunav. Lîdz ßim mans ce¬ß, kas noiets kopå arAB.LV, ir ¬oti îss, pievienojos komandaitikai 2006. gadå. Darbs man ß˚iet grüts,interesants un nepråtîgi aizraujoßs.

Vai jüs savå dzîves ce¬å esatizstrådåjußi principus, ko stingriievérojat?O.F. Pédéjå laikå turos pie viena principa –nekad nesaki “nekad”. Nereti satieku ¬audis,kuri apgalvo, ka nekad nemainîsies unnekådos apståk¬os nemainîs savus princi-pus. Uzskatu, ka müsdienu pasaulé, kurattîstîba norit tik dinamiski, tå nav gluΩipareiza pozîcija.

E.B. Ir pietiekami daudz principu, kurusievéroju, no otras puses – neviens no tiemnav neapgåΩami prioritårs. Viss mainås.Òoti bieΩi müsu lémumi un rîcîba izriet noapståk¬iem.

O.S. Vienmér cenßos büt godîgs. Savumér˚u sasniegßanai neesmu gatavs nemelot, ne izdomåt to, kå nav. Tas attiecasgan uz darba lietåm, gan dzîvi kopumå.Cenßos büt atklåts cilvéks un tiecos lîdzîguatvértîbu izraisît tuvåkajos vai man intere-santos cilvékos.

A.P. Godîgums, patiesums, kårtîgums uncilvékmîlestîba – tie ir mani dzîves principi.

Més visi daråm kopîgu darbu un vélamiesto veikt vél labåk. Lai arî mums katram irsavi priekßstati par to, ko nozîmé “izdarîtlabåk” – esam taçu ¬oti daΩådi cilvéki –,müs vieno tås cilvéciskås vértîbas, kurasiepriekß minéju.

R.C. Bez vispårcilvéciskiem principiem untåm likumsakarîbåm, kas jåievéro profe-sionåla vadîtåja darbå, ir viens nosacîjums:pirms izvirzu prasîbas kådam no padota-jiem, man paßam tåm jåatbilst un jåbütspéjîgam rådît pieméru. Viskritiskåkes pirmåm kårtåm attiecos pats pretsevi.

P.Í. BieΩi saviem darbiniekiem atkår-toju, ka ticu matérijas paßorganizåci-jas spéjai. Kå tas notiek, neviens nezi-na, bet rezultåts ir vienmér. Pieméram,kriståli vai sniegpårsliñas paßas nosevis pieñem skaistas un neatkårtojamasformas. Ja klienta bizness vai viñamorålais uzstådîjums rada ßaubas, tad,likumsakarîgi, noteikti radîsies problémas.Starp ßaubåm un konkréto izpausmi, kådu ar laiku piedzîvojam, it kå nav tießassaistîbas, tomér likumsakarîbas paståv.Un apstiprinåjums tam ir ne viennegatîvi gadîjumi, bet arî pozitîvipieméri. Pieñémåm jaunu darbinieci, noteicåmdarba pozîcijai maksimålu atalgojumu.Viñas tießais priekßnieks, redzot ßajådarbiniecé lielisku potenciålu,uztraucås, ka viñai nebüßot izaugsmesiespéju. Atbildéju – ja darbinieks labistrådå, viss nokårtosies pats no sevis. Unpéc salîdzinoßi neilga laika ßî spéjîgå sie-viete k¬uva par jaunizveidotas noda¬asvadîtåju. Turklåt ßådas noda¬as bankasstruktürå iepriekß nemaz nebija. Viss notikait kå pats no sevis.

Vai jüsu dzîvé ir bijis kåds îpaßs mir-klis, kad jutåties kå îsts vadîtåjs?O.F. Jau pirmajå darbadienå bankå esnodarbojos ar darba efektivitåtespaaugstinåßanu – pirmås iekßéjås telefon-centråles ierîkoßanu. Iekßéjå telefoncentråleßodien ir visiem saprotams un nepiecießamssaziñas lîdzeklis. Bet 1993. gadå, kad dar-bojos ar ßådiem tehniskiem risinåjumiem,tas bija kas jauns un pat izsauca bankasdarbinieku zinåmu pretestîbu, jo viñinesaprata, kåpéc viñiem jådala savs telefona

numurs ar citiem kolé©iem. Vajadzéja viñuspårliecinåt, pat kabe¬us vilku pats. Tomérgalvenais, ka projekts tika îstenots un cilvé-ki acîmredzot man noticéja.

R.C. Bérnudårzå es vadîju kosmiskå ku©alidojumu. Tas nekådå ziñå nebija vieglsuzdevums, un tå laikå radås vairåkas ne-standarta situåcijas: ra˚etes atvere unskafandri piebira ar smiltîm, bet atnåcéjs nokosmosa audzinåtåjas izskatå pårtraucalidojumu visinteresantåkajå vietå. Nopietnirunåjot, nespéju atceréties kådu îpaßu brîdivai izjütas ßai sakarå. Esmu centies büt labiorganizéts, ar paßiniciatîvu, un ßie centieninav palikußi bez ievérîbas – ne skolå ununiversitåté, ne armijå, ne darbå bankå.

lpp.

9

lpp.

8

Ernests BernisAB.LV lîdzîpaßnieks,

Valdes priekßsédétåjs

“Vadît pirmåm kårtåm nozîmé uzticétiestiem cilvékiem, ar kuriem kopå strådå.”

O¬egs Fi¬sAB.LV lîdzîpaßnieks, Valdes priekßsédétåja vietnieks

“Vadîtåja loma – no daudzåm piedåvåtajåm iespéjåm izvéléties vienu unuzñemties atbildîbu par tås îstenoßanu.”

Müsu Ωurnåla téma – “Mans ce¬ß”.Kå såkås jüsu un Aizkraukles bankaskopîgais ce¬ß?

lielå intervija

lpp.

11

lpp.

10

A.P. Såku strådåt bankå par Aizkrauklesbankas juridiskås da¬as vadîtåju. No pirmåsdienas esmu uzñémies lielu atbildîbu, tåpécvienå rîtå “nepamodos slavens”. Atbildîbapar manå pårziñå esoßo darbîbas jomuorganiski pieauga, tås lîmenis paaugstinåjås.Nav îsti salîdzinåms to lietu mérogs unsvarîgums, ar kuråm savulaik såku darbubankå, ar tåm lietåm un jautåjumiem, arkuriem nodarbojamies tagad.

Vadîtåjs atrodas starp divåmgaléjîbåm – sadarbîbu un vien-valdîbu. Kåds ir jüsu vadîbasstils?E.B. Büt par vadîtåju, manupråt, ir vis-grütåk. Müsu bankas pårvaldes struktüra ir

daudzlîmeñu, liels darbinieku skaits jåvadacaur viñu tießajiem vadîtåjiem, paståvîgijåapzinås sava atbildîba, jåspéj büt parpieméru padotajiem. Runåjot par stilu, jå-teic, ka izmantoju atß˚irîgu pieeju. Cilvékiir daΩådi, un rezultåta sasniegßanai arîjåmeklé efektîvåkå pieeja katram. No diktå-ta lîdz demokråtijai, no stingras kontroleslîdz plaßai pilnvaru dele©éßanai. Bet vadîtpirmåm kårtåm nozîmé uzticéties tiem, arko kopå strådå.

O.F. Pat nodarbojoties ar vienkårßåminovåcijåm, vienmér esmu centies apvienotcilvéciskos, darba un materiålos resursus.Par galveno faktoru tad kalpo pårliecîba,labåko cilvéku piesaiste, apvienoßana vienåkomandå kopîga mér˚a labå. Kådreiz esprofesionålå lîmenî spéléju futbolu, sargåjuvårtus. Paståv uzskats, ka vårtsargs – tå jauir puse no komandas, taçu bütîbå vårtsargsvar tikai un vienîgi atvairît bumbu, betbumbu iesist viñß nevar. Mani interesétießi tådi komandas sporta veidi, kurlîdzås individuålai meistarîbai, gatavîbaiuzñemties atbildîbu un izdarît k¬üdassvarîgi ir arî kopîgie püliñi.

Esmu kolektîvås pårvaldes piekritéjs,kas, manupråt, ir galvenais progresavirzîtåjs un ikvienas organizåcijasattîstîbas nosacîjums. Vadîtåja loma –no daudzåm piedåvåtajåm iespéjåm vairisinåjumiem izvéléties vienu unuzñemties atbildîbu par tå îstenoßanu.Te palîdz arî intuîcija. Un, ja izvélétajåce¬å nesokas tik labi, kå bija plånots,jåprot atrast veidu, kå iesåkto tomér

novest lîdz galam. Turklåt nebaidoties atzîtk¬üdas un turpinot virzîbu uz priekßu.

P.Í. Jåatzîmé, ka tas, ko teikßu par savuvadîbas stilu, var neatbilst manu padotouzskatiem. Bet domåju, ka müsdienås varaun autoritåte jau vairs nevar balstîties uz tovien, ka cilvéks kontrolé informåciju.Viñam paßam jåbüt informåcijas avotam, nokura var smelt citi. Vienkårßi sakot, tu esiîsts vadîtåjs, ja organizé darbus ne tikaiatbilstoßi ieñemamajam amatam un dotopilnvaru robeΩåm, bet ja palîdzi padotajiempieñemt lémumus, sniedz padomus un iedvesmo.

A.P. Esmu demokråtisks vadîtåjs. Bet mannav pieñemama nevérîga attieksme pretdarbu un acîm redzams slinkums. Slinkiem

cilvékiem müsu komandå nav vietas, unman ir vajadzéjis vienam otram darbinie-kam to arî tießi pateikt. Esmu pårliecinåts,ka vadîtåjam årkårtîgi svarîga ir motivåcija,un ßajå gadîjumå tas ir müsu akcionåru per-soniskais piemérs. Ar savu dzîvi un attiek-smi pret darbu viñi råda, kå vajag darboties.Ja més, Valde, strådåjam ßo cilvéku labå undarbs sagådå mums patiku un nes labumu –tas arî ir orientieris darbiniekiem.

Karavîrs – diplomåts – tirgotåjs.Kura no ßîm lomåm jums pieståvvisvairåk?E.B. Visas trîs un vél påris citu lomu.Vadîtåjam svarîga spéja un gudrîba uz-klausît citus. Un to var iemåcîties tikai arlaiku. Tå ir viena no galvenajåm pro-blémåm, ar kuråm saskaras vadîtåji.

R.C. Tirgotåjs, kas spéj ar ieroci rokåaizståvét savu karavånu.

O.S. Ja esmu pårliecinåts par savu taisnîbu,pieméram, diskusijå, kas jau påraug strîdå,un man ir skaidra noståja, tad ir ¬otisareΩ©îti piespiest mani to mainît. Jåbüt ¬otinopietniem argumentiem. Tåpéc jåteic –karot es protu.

A.P. Diplomåts, protams, un ne tikai tåpéc, ka esmu jurists. Mér˚a sasniegßanaiir jåmeklé kompromisi, jo més kå cilvékiesam daΩådi, vadîbas stils arî ir atß˚irîgs.

Vai jums daΩkårt “jåatsakås nosava aukléjuma” – produkta vaiprojekta, kurå personîgi esat ieguldîjußi daudz resursu?E.B. Protams, tå gadås. Turklåt tådos brîΩosizjütu atvieglojumu un prieku. Jo pirmåmkårtåm jåattîsta stiprås puses, nevis jåcenßasvilkt lîdzi våjås. Våjås vienkårßi jåatß˚e¬ –galamér˚a vårdå. Arî ja ieguldîtie resursi un püliñi jau ir notéréti. Nav vérts noΩélot.Savukårt par resursiem, kas vél jåpatéré, –sapråtîgi jåizvérté, cik lietderîgi tas ir, unjåpieñem atbilstoßs lémums.

O.F. Ikvienam uzñéméjam, kam laiks irnauda un kas grib sañemt attiecîgu atdevi,vienmér rodas jautåjums par investîcijuizvéles kritérijiem. Més ar Ernestu esamizstrådåjußi ßådu straté©iju: svarîgåka parvisu ir koncentréßanås uz müsu galveno

projektu – bankas vadîßanu un attîstîbu.Müsu uzñéméjdarbîbas laikå bijußasdaudzas un daΩådas iespéjas investîcijuizvietoßanai, piedåvåtas daudzas daΩådasbiznesa straté©ijas. Spéja atteikties nocitiem, iespéjams, ne mazåk ienesîgiem pro-jektiem un koncentréties uz bankas attîstîbu– viens no müsu galvenajiem pamatprincip-iem. Ja uzlükojam banku kå globålu unmums paßiem vissvarîgåko projektu, tadjautåjums par atteikßanos no tås vispårnepaståv.

R.C. Ikvienam projektam vai produktam irsavs dzîves cikls, un tas kaut kad beidzas.Tå kå beigas arî tiek plånotas, tad uztveru tokå normålu procesu, arî ja patéréts daudzspéka un laika. “Bérns” nav projekts, kasjau noticis un beidzies, bet gan tas, kas tiekîstenots tießi paßlaik.

O.S. Vairåkums projektu bijußi veiksmîgi,neveiksmes bijußas nenozîmîgas. Reizémaizraujos ar produktu, tas ß˚iet pati pilnîba,un vienu vai otru aspektu vairs neñemuvérå. DiemΩél statistika, kå zinåms, ir ne-pielüdzama, un tå atver acis uz reålo situå-ciju. Daudzi produkti noveco, més dzîvojamjaunu, nemitîgi progreséjoßu tehnolo©ijugadsimtå. No kaut kå jåatsakås. Jå, man irzinåma emocionåla piesaiste projektam, arkuru strådåju, taçu es ar to cînos. Laiks iet,un, neskatoties uz to, ka banku nozare irviena no konservatîvåkajåm, it viss ap manimainås – caurméra klients, viña pieprasîju-mi, situåcija tirgü, konkurences vide. Müsuuzdevums – uz visu rea©ét savlaicîgi. Uzlauriem dusét nedrîkstam.

Kå jüs domåjat, cik lielå méråjüsu profesionålå un cilvéciskåizaugsme saistîta tießi ar bankuun cik ilgi vél esat gatavi augt unpilnveidoties?E.B. Es joprojåm augu. Tas ir saistîts arpersonisko izaugsmi. Tas ir interesanti.

A.P. Augu kopå ar banku jau 13 gadu.Dzîvé ir bijußi brîΩi, kad esmu jutis noguru-mu. Gribéjies, iespéjams, uz laiku kaut kuraizbraukt, bet ne iet prom no bankas. Manaastrolo©iskå zîme ir MeΩåzis, esmu paradisstingri ståvét uz zemes un ar veselo sapråtuizvértét situåciju: ko esmu panåcis un kovél varu paveikt savas kompånijas labå.Man ir uzticéta jauna atbildîba, tå ir kå

jauns izaicinåjums. Izaugsmes iespéjaspaståv, tås ir reålas un daudzsoloßas. Konozîmé bankas reputåcija – saprotams bezpaskaidrojumiem. To nevar nopirkt ne parkådu naudu.

R.C. Pårtraukt izaugsmi nozîmé zaudétinteresi par darbu un pårståt strådåt. Espaståvîgi måcos un attîstos kopå ar saviemkolé©iem un banku.

P.Í. Viss atkarîgs no cilvéka. Cilvéks, javien gribés, vienmér atradîs izaugsmesiespéjas. Tas nenozîmé, ka darbavieta vaiieñemamais amats to noteikti nodroßinås.Vélme augt un pilnveidoties lielå méråsaistîta ar manis paßa izaugsmi, arinteresém un lietåm, kas mani saista.

Vai jüs sevi vairåk uzskatåtpar finansistiem vai parvadîtåjiem? Kas, jüsupråt,raksturo îstu finansistu?O.F. Finansistam raksturîgs apré˚ins,risks, un bez tådiem cilvékiem bankulietås nemaz nevar iztikt. Man galve-nais ir pårliecîba, saruna, saskarsme arklientu. Reizém, analizéjot kådu bizne-sa plånu, més saprotam, ka tas klientamnav izdevîgs. Tad galvenais ir spétpårliecinåt par to paßu klientu. No

vienas puses – klientam vienmér taisnî-ba. No otras – més esam profesionå¬i.Jåsaka, mums ir izdevies atrunåt klien-tus no nepareiziem so¬iem. Íai ziñånozîme ir ne vien tam, ka saglabåjåmbankas naudu, bet arî müsu kå profe-sionålu finansistu sniegto konsultåcijureputåcijai.

E.B. Manî apvienotas abas ßîs lomas.Turklåt es vadu bankas Valdi un küréjuda¬u no finanßu operåcijåm, kas saistîtas arinvestîcijåm. Neskatoties uz to, ka dvéselévairåk jütos kå finansists, strådåju parvadîtåju un respektéju starpîbu starp ßîmdivåm pozîcijåm. Un tomér lielåko da¬u nosavas darbadienas pavadu, vadot banku.Uzskatîsim, ka finanses – tå ir manaaizraußanås. Èsta finansista kvalitåtes ir:laba intuîcija, izlémîba, cietsirdîba, patneΩélîba, pieñemto lémumu seku apzinå-ßanås, gatavîba zaudéjumiem, panåkumureiboña izpalikßana, pråta skaidrîba.Vienlaikus tås ir arî vadîtåjam nepiecie-ßamås kvalitåtes, tå ka konflikta te nav.

O.S. Pirmåm kårtåm esmu menedΩeris.Neßaubîgi, ir jåpårzina konkrétais darbîbaslauks, taçu vadîbas metodes visås nozarés irlîdzîgas. Bütiski – ir jåpatîk darbam, kodari. Un man tas ¬oti patîk. Manupråt,finansists – tas nozîmé finanßu direktoru,kas nodarbojas ar uzñémuma finanßu plüs-mas plånoßanu, sniedz finanßu konsultåcijasutt. Da¬éji més, bankas vadîtåji, visi esamfinansisti, tomér bankas pårvalde – tas irmans pamatdarbs.

R.C. Neuzskatu sevi par finansistu, kautman ir ekonomista izglîtîba un es protusagatavot bilanci. Manupråt, spéjîgs finan-sists prot strådåt ar skait¬iem, izprot eko-nomiku, politiku un sabiedrîbu, kurå dzîvo-jam, prot analizét procesus, izdarît pareizus

lielå intervija

Påvels ÍnejersonsAB.LV Valdes loceklis,

Klientu pårvaldes vadîtåjs

Vada AB.LV kå specializétu kredîtu banku.“Ticu matérijas paßorganizéßanås spéjåm.”

O¬egs SirotinsAB.LV Valdes loceklis, Starptautiskås pårvaldes vadîtåjs

Atbildîgais par darbu ar årvalstu klientiem.“Müsu uzdevums – uz visu savlaicîgi rea©ét. Uz lauriem dusét nedrîkstam.”

lpp.

12lielå intervija

secinåjumus un pieñemt lémumus, kådinepiecießami tå finanßu uzñémuma attîstîbaiun palielinåßanai, kas atrodas viña rokås.Taçu bankas pårvaldîbå jåpiedalås ne tikaifinansistiem. Man bankå ir atvéléta noteiktaloma, kuru cenßos godîgi pildît.

Ja jüs abstrahétos un bankuiedomåtos kå dzîvu cilvéku, kåda,jüsupråt, AB.LV bütu? Vai varatto raksturot?O.S. Banka man ¬oti konkréti asociéjas artås îpaßniekiem. Un viñu personiskås kvali-tåtes, kas izpauΩas viñu uzvedîbå, attieksmépret banku, pret cilvékiem, pret dzîvi, vis-pårinåti atsaucas uz bankas télu. Un te nav

runa par konkréta vecuma cilvékiem, betpar dzîves principiem. Kaut vai tå patiatvértîba. Íî kvalitåte vienmér piemitusibankas îpaßniekiem, un tießi tå raksturo arîpaßu banku.

R.C. Man ß˚iet, banka ir kå cilvéks vidéjosgados, kam piemît izcilas zinåßanas,dinamiska ener©ija un jau respektéjamapieredze, kas rada pårliecîbu par rîtdienu.

A.P. Jauns vîrietis, nedaudz påri 30 gadiem,¬oti ambiciozs, profesionålis, pieklåjîgs,izglîtots, kurß reizém izdara ko negaidîtu –pozitîvå nozîmé. Sabiedrîba var tikt ßokéta,taçu ar tådu cilvéku nevar nelepoties.

Kopumå portrets ir lîdzîgs AB.LVvadîtåjiem.

Vai jüsu profesionålajå darbåir bijis posms, kad esat bijußi

gatavi aiziet no bankas?Teiksim, pékßñi apjautåt, ka

interesé pavisam kas cits. Un, jane banka, kas tad?O.F. Nespéju sevi iedomåties årpus bankas.Ir tik interesanti glabåt un vairot naudu.

Manas aizraußanås pamatå saistîtas arjaunå un interesantå iepazîßanu ungrütîbu pårvaréßanu. Taçu ßie hobijinetraucé manam profesionålajam dar-bam. Ja patîk tas, ko dari, kålab tiektiesuz ko citu? Manai dzîvei ir vértîbaikvienå tås nogrieznî. Netaisos atteik-ties no bankas, vél ir daudz plånu unuzdevumu.

E.B. Nekad.

O.S. Domåjot par nåkotni, pråtå nåkdaΩådas idejas, pieméram, ka jåuzsåk savsbizness. Taçu paßreizéjå dzîves posmå gributurpinåt iesåkto, jo man tas ¬oti patîk. Ejuuz darbu ne tåpéc, ka tas ir darbs un kajåpelna nauda. Man jåatzîst, ka darbs irmanas dzîves lielåkå aizraußanås.

R.C. Né, nekad neesmu gribéjis aiziet nobankas darba. Man ¬oti patîk tas, ko daru.Un, ja ne banka, tad strådåtu apdroßinåßanaskompånijå.

A.P. Es par to nedomåju. Tåpat kå iepriekß,no rîta vélos iet uz darbu bankå. Pat tie pro-jekti, kas “izspieΩ kå citronu” un pañemdaudz spéka un ener©ijas, galu galå dod

rezultåtu, kas ¬auj izjust gandarîjumu. Eslabi pårzinu savu darbu, un tas taçu neslabumu bankai un klientiem.

Kåda, jüsupråt, AB.LV büs péc10 gadiem? Vai jüs vél büsietkopå ar banku? E.B. Domåju un paredzu, ka mums priekßåir lieli panåkumi. Tirgus, kurå més strådå-jam, praktiski ir neierobeΩots. Tajå paßå lai-kå jåré˚inås ar to, ka instrumenti un veidi,kurus izmantojam ßodien, péc 10 gadiemvar büt pavisam citi. Banku bizness pirmåmkårtåm ir attiecîbu bizness. Ja ener©ijuiegulda attiecîbås, tås büs spékå arî vél péc10 gadiem. Müsu bizness neßaubîgi büs iz-audzis daudzkårt lielåks. Un kolektîvs arî.

O.F. Büsim lielåka un varenåka struktüra.Més strådåsim arî aiz Latvijas robeΩåm, ci-tos re©ionos, citås valstîs. Büs jådarbojasstarptautiskå komandå, jårisina psiholo©is-kas, cilvéciskas problémas. Darbs globålåkåorganizåcijå novedîs pie vadîbas stila mai-ñas. Jo vairåk büs biroju un lîdzstrådniekuårpus tießås kontroles, jo sareΩ©îtåks büsbankas pårvaldîßanas process. Domåsim, kåto visu paveikt. Darba büs daudz.

A.P. Es vélétos büt kopå ar AB.LV, mantas bütu interesanti. Un, protams, gribétos,lai tå banka, kåda tå büs péc 10 gadiem,bütu arî mana darba da¬a, tiktu radîta armanu lîdzdalîbu.

P.Í. Man nav viegli atbildét uz jautåjumu,kåda banka büs péc 10 gadiem. Paßlaik iz-skatåm daΩådas alternatîvas, jautåjums –kuru no tåm més izvélésimies. Kåds büßues, vai büßu kopå ar banku? Ja man ßådujautåjumu bütu uzdevußi pirms 10 gadiem,mana atbilde bütu tuvu reålajai situåcijai.Taçu es nemédzu domåt tik tålu uz priekßu.Tas nav produktîvi. Ko més vispår varamzinåt par nåkotni?

R.C. Esmu pårliecinåts, ka ar müsu bankupéc 10 gadiem büs kå ar izcilu vînu – tasbüs labi norüdzis, ar vislabåko garßas bu-˚eti. Un ar katru nåkamo gadu tas, kå jauaugstas kvalitåtes vîns, paliks aizvien gar-dåks un dårgåks. Es ar prieku piedzîvoßußos panåkumus.

O.S. Òoti grüts jautåjums, uz kuru praktiskineiespéjami atbildét. Tas, kådi més büsim,

atkarîgs no lémumiem, kuri jåpieñem jaußodien: kådå virzienå més darbosimies, tåarî attîstîsimies. Müsu bankå – gadîjumapéc vai mér˚tiecîgas personåla politikasdé¬ – ir patiesi unikåls kolektîvs, lieliskivadîtåji un nestandarta skatîjums uz lietåm.Müsu iespéjas, ja arî nav bez robeΩåm, to-mér noteikti ir plaßas. Varam izvérsties parlielu tîkla banku ar starptautisku kapitålu,varam palikt neliela privåta banka un kon-centréties uz ko citu. Vienu varu teikt droßi,ka péc 10 gadiem müsu banka jebkurå ga-dîjumå büs veiksmîga biznesa un finanßuinstitücija.

Müsdienås, kad ¬audis Ωélojas parlaika trükumu, cenßamies opti-mizét savu darbîbu tå, lai pagütuizdarît péc iespéjas vairåk. Kå jüstaupåt laiku? O.F. Plånoju savu laiku ar speciålas dator-programmas palîdzîbu. Tå kå organizåcijasvadîtåjs ir cilvéks, kas pårzina visu kopumå,bet nezina neko konkréti, kådå brîdî jåsåkpieturéties pie principa, ka vajag vairåkuzticéties saviem lîdzstrådniekiem un uz-klausît viñu profesionålos priekßlikumus.Un nodarboties tikai ar atbildîbas uzñem-ßanos – izvéléties to vai citu müsu tålåkåsrîcîbas virzienu. Katram cilvékam ir pråta,fizisko un citu spéju robeΩa. Es sliecos piln-varas dele©ét. Tas arî ir laika jautåjums,tåpéc svarîga nozîme ir personåla atlasei –lai bankå bütu mér˚tiecîgi darbinieki, kasstrådå kopéjå rezultåta labå.

E.B. Laika ir maz un vairåk büt nevar.Vienmér zinu, ka man ir noteikts laikadaudzums, ar kuru sapråtîgi jårîkojas. Taçuesmu spiests atzît – ne vienmér izdodas tå,kå gribétos.

O.S. Cenßos savu laiku plånot. Diennaktisgaråkas nepaliks, darba daudz, tåpéc dienasgaitå mé©inu lietderîgi izmantot katruminüti. Uzdevumi ir sakårtoti prioritåråsecîbå, tåpéc vissvarîgåkajiem veltu vairåklaika. DiemΩél ne vienmér iznåk pårß˚irstîtjaunåko presi, pårsvarå lasu darba e-pastasütîjumus. Cenßos ierasties bankå laikus unlaikus arî aiziet. Ir, protams, gadîjumi, kadséΩu lîdz “uzvaroßåm beigåm”, taçu nor-målå situåcijå un ar pårdomåtu plånoßanuvisu vajadzétu pagüt darbadienas laikå. Jadarbinieks séΩ darbå lîdz vélam vakaram,tad ir vai nu pårslogots, vai neprot strådåt.

A.P. Kuram müsdienås pietiek laika? Manataktika – precîza plånoßana, prioritåßuievéroßana. Bankas darbå svarîgi iemåcîtiesarî elastîgi rea©ét uz izmaiñåm. Agråk bijapasmagi atteikties no izvirzîtå plåna. Bankåiemåcîjos åtri un kvalitatîvi pårkårtoties.Plånoßana plus elastîgums, lük, mana for-mula cîñai ar laika trükumu.

R.C. Nespéju dzîvot bez laika plånotåja,tam jåbüt pieejamam 24 stundas diennaktî.Steidzamos jautåjumus cenßos risinåtuzreiz, neatliekot uz vélåku laiku. Tå kåievérojama laika da¬a parasti jåtérékomunikåcijai un organizatoriskiemjautåjumiem, cenßos izveidot tådu pro-cedüru sistému un kontroles mehånis-mu, kurå katrs sistémas elements såkpatståvîgu dzîvi vajadzîgajå virzienå.

Kåda, jüsupråt, ir ideålakomanda? Un kå vairåki lîderispéj sadarboties vienåkomandå, pieméram, bankasValdé?E.B. Nav viegli. Mums ir atß˚irîgi uzskatipar dzîvi, daΩådas gaumes un hobiji. Bettas, ka apkårt ir tik daΩådi cilvéki, ¬aujkatram paßam paskatîties uz sevi nocitas puses. Müsu komanda var lepo-ties, ka nav bijusi situåcija, ka mésnebütu atradußi izeju, ka nebütupieñemti lémumi, kas visus apmierina.Un tå ir viena no müsu bankas vadîtåjukomandas stiprajåm pusém. Ziniet, jajüs bütu klåt müsu Valdes sédés!...

R.C. Ideålu komandu raksturo lîdzsvarots nepiecießamås nozares pro-fesionå¬u saståvs. Ikvienu virzienu vada îstseksperts un lîderis. Strîdu un domstarpîbunav. Mijiedarbe rodas noteiktas procedürasce¬å, un darba proceså katrs tå dalîbnieksprecîzi zina savu lomu un viñam izvirzîtosuzdevumus.

A.P. Müsu komandå ir ¬oti daΩådi cilvéki,bet tas ir augstas kvalitåtes profesionå¬ukolektîvs. Un tießi atß˚irîgais pozitîvi “nostrådå” kopîgås lietas labå. Cilvékiem ir dele©étas daΩådas atbildîbas jomas, kasprasa atbilstoßas personiskås un profe-sionålås îpaßîbas. Uzskatu, ka ideålaskomandas profesionålisms izpauΩas tåsmér˚tiecîbå un atbildîbå. Un tå nevarpaståvét bez kårtîguma. Banka nedrîkst büt

pavirßa, tai tuvumå nevar laist pavirßus,nekårtîgus cilvékus. Tas attiecas ne tikai uzattieksmi pret naudu, bet arî uz attieksmipret cilvékiem. Komanda – gan müsuvadîtåju, gan izpildîtåju komanda – ßajå ziñåir vislabåkå. Lîderiem büt sazobé citam arcitu ir grüti, bet mums izdodas. Jå, ne vien-mér esam vienispråtis, esam gatavi strî-déties, mums médz büt atß˚irîgi viedok¬i,bet tå ir darba procesa saståvda¬a. Un mésvienmér nonåkam pie tåda lémuma, kas nåkpar labu bankai. �

lpp.

13

Rolands CitajevsAB.LV Valdes loceklis

Atbildîgais par informåcijas un bankastehnolo©iju attîstîbu.“Haosu nav iespéjams automatizét. Automatizét var tikai sistému.”

Aleksandrs PåΩeAB.LV Valdes loceklis

Ilgus gadus bijis atbildîgs par bankas personålaatlasi un piesaisti. Paßlaik strådå ar bankas klientu

politikas jautåjumiem un rüpéjas par bankasreputåciju starptautiskajå biznesa vidé.

“Nekårtîgus cilvékus bankai nedrîkst laist pat tuvumå.”

Es redzu, ka bankå attîstîba notiek pareizajå virzienå. Banka

aug un k¬üst labåka. Priecåjos redzét, ka uz banku nåk labi cil-

véki. Tas nozîmé, ka viñi arî redz müsu bankas vértîbu.

Domåju, ka ir laiks meklét jaunus izaicinåjumus. K¬üst par ßauru

vecajå çaulå. Man personîgi ir viens tåds neliels sapnis –

piedalîties bankas jaunås ékas celtniecîbå.

Par ce¬a såkumuIzskatås, ka es kopå ar banku esmu nogåjisvisgaråko ce¬a gabalu. Tå îsti to iespéjamsizprast, tikai ñemot vérå müsu valsts izvei-doßanås kontekstu. Íodien esam pédéjie,kas turpina strådåt uz savulaik privatizétåsLatvijas Bankas rajona noda¬as båzes. Betaizsåkums mekléjams 1993. gadå, kad tikapaziñots par iespéju privatizét LatvijasBankas rajonu noda¬as...

Neilgi pirms tam biju beidzis pildîtAizkraukles rajona padomes priekßsédétåjapienåkumus un kå padomju laika cilvéks,kurß gribéja ko paveikt – ßai gadîjumå –privatizét Latvijas Bankas Aizkrauklesre©ionålo noda¬u –, es mekléju ietekmîgulobiju. Bija nepiecießams kåds, kas spétusavåkt akcionårus un atrast lîdzek¬us pirku-mam. 250 000 latu tajå laikå bija milzunauda. Viens cilvéks neko tådu nevaréjaat¬auties. Biju ar mieru ˚erties pie ßîs lietas,un izdevås gan pårliecinåt vairåk nekå200 akcionåru, gan savåkt nepiecießamosummu. Atsaucos arî uz piedåvåjumu k¬ütpar bankas vadîtåju. Tå kå banku lietas manbija kas pilnîgi jauns – man pat nebija nekå-das kredîtu pieredzes, såku no baltas lapas.Péc pusgada apjautu lietu patieso ståvokli.

Sena paruna måca: ja îstajå laikå atradîsiesîstajå vietå, tad büsi zirgå. Tas attiecas ganuz darba lietåm, gan uz cilvékiem. Tai laikåiepazinos ar Ernestu Berni, un viñß ¬otivéléjås vadît banku. Interesanti, ka Ernestspat nepaprasîja bilanci, viñß man noticéjauz vårda. Pateica, kad var nåkt strådåt, kådasumma nepiecießama, lai viss izkustétos novietas. Més izrunåjåmies un paspiedåmviens otram roku. Un såkåm strådåt. Drîzmums pievienojås O¬egs Fi¬s. Tåds bija

Aizkraukles bankas såkums. Paveiktaisapliecina, ka visu esam izdarîjußi pareizi, jocitu banku ar 100% Latvijas kapitålu müsuvalstî vairs nav, esam palikußi vienîgie.

Mani principiPirmais princips: nedari otram to, konevélies, lai nodara tev. Latvijå esmu k¬uvispar liecinieku ¬oti nepatîkamai konkurencei,galvenokårt – negodîgam melnajam PR.Íåda konkurence man nav pieñemama, agrivai vélu viss atgrieΩas atpaka¬. Otrais princips: diplomåtija. Neatbilstumüsdienîga vadîtåja stereotipam, jo esmuun palieku liels diplomåts. Man ß˚iet,daudzi nevélas ieklausîties komandas biedruviedok¬os, bet darbinieki baidås, ka pateiksko gudråku un pareizåku nekå viñupriekßnieki. Savu var panåkt arî bezkaußanås. Labåk parunåßu ar cilvéku nosirds, centîßos viñu pårliecinåt. Reizémesmu bijis buferis starp Valdes locek¬iemvai starp banku un uzraudzîbas iestådém.Bet cepuri nost – més vienmér nonåkam piekopsaucéja! Treßais princips: punktualitåte. Uzskatu, kazaudéjam milzum daudz vértîgå laika, jamüsu partneris nav punktuåls. Ja irnorunåts, labåk atnåkt åtråk nekå likt sevigaidît.

Par laikuParadoksåli, bet man laika pietiek it visam.Visupirms tåpéc, ka strådåju tådå kolektîvå,kåds ir müsu bankas kolektîvs. Cenßosnedarît neko no tå, ko neprotu vai nesapro-tu, to es dele©éju citiem. Nav jégas piebåztgalvu ar to, kas tev nav vajadzîgs. Ja resursiat¬auj, atdod to tam, kas ir par tevi gudråksun åtråk sasniegs vajadzîgo rezultåtu.Uzskatu, ka sanåksmém un tikßanås reizém

P.S. No bankas Padomes priekßsédétåja

ir rüpîgi jågatavojas. Ja jautåjums navsagatavots, ja nav kårtîgi izpétîts attiecîgaismateriåls, diskusija nebüs produktîva. Untreßais, ko sapratu, jau måcoties institütå, –par jautåjumiem, kuros més labi orienté-jamies, més varam runåt stundåm, bet tiem,kurus ne visai izprotam un pårzinåm, åtriizskrienam cauri. Tåpéc – laika daudzumsatkarîgs no tå, cik lielå mérå esi gatavs dar-bam un vai cieni citus cilvékus.

Bankas menedΩerisÍodien bankas menedΩera ideålam tuvåks ircilvéks 25–35 gadu vecumå, ar ¬oti labuizglîtîbu, analîzes spéjåm, gatavîbuieklausîties citos cilvékos un viñuvértîgåkajås idejås, kurß spéj pareizi pozi-cionét sevi un nebaidås izklåstît savuspriekßlikumus augståkajai vadîbai. Tåds cil-véks, kas tiecas k¬üt par zinoßu speciålistusavå jomå un uztver to kå izaicinåjumu. �

Aleksandrs BergmanisAB.LV Padomes priekßsédétåjs

Viena no vadîtåju funkcijåm ir –pieñemt lémumus. Vai jums tas izdodas viegli?

Påvels Ínejersons: Atbildét uz ßo jautåju-mu nav vienkårßi. Labåk paståstîßu kådulîdzîbu. Pie psihoterapeita atnåk cilvéks unΩélojas, ka viñam ir ¬oti nervozs darbs, kaviñß visu laiku atrodas stresa ståvoklî.Psihoterapeits vaicå, ar ko pacients nodar-bojas? Tas atbild: “Es strådåju firmå, kasß˚iro apelsînus.” Årsts: “Bet kas jüsu darbåir tik nervozs? Paståstiet sîkåk!” Pacients:“Kå nu ne! Lielåkie apelsîni man jåliekvienå kasté, bet mazåkie – citå.” Årsts:“Un?” Pacients: “Man taçu visu laiku irjåpieñem lémumi!” Lük, da¬a lémumu tiekpieñemti viegli, citi – ¬oti smagi. �

Ko jüs domåjat par iekßéjokonkurenci? Vai tå palîdz izaugsmei vai to bremzé?

Aleksandrs PåΩe: Ja kompånijå ir perso-nîbas, ambîcijas, tas nozîmé – ir arî sacensî-ba. No vienas puses, tå uzlabo atdevi unrezultåtu, no otras – var pasliktinåt mikro-klimatu. Taçu bez konkurences nav izaug-smes. Més kopå ejam uz mér˚i un kopåaugam gan kå cilvéki, gan profesionå¬i.Protams, sacensîbas gars sapråtîgås propor-cijås paståv arî müsu bankå. Ziniet, manpatîk, ka ikvienam acîs ir uguntiña un kaviñam patîk strådåt. Tådus cilvékus es re-dzu ap sevi müsu komandå, müsu bankå. �

Ko nozîmé büt bankas publiskajai sejai?

O¬egs Fi¬s: Kopß esmu bankas publiskåseja, esmu såcis vairåk cienît televîzijasΩurnålistus. Tå tikai ß˚iet, ka cilvéki, lük,séΩ un kameras priekßå p¬åpå. Kad manpåris reiΩu vajadzéja piedalîties ßådåssarunås, apjautu, ka Ωurnålista profesijapelna dzi¬u cieñu. Kad man tagad jåizsakåskameras priekßå, vairs neizjütu bailes, daruto viegli. Jåteic, ¬oti interesanta sevisiepazîßanas metode – paskatîties uz sevi nomalas, noskatoties ierakstå savu uzståßanostelevîzijå. �

Cilvékam ir dabiski k¬üdîties. Ko jüs domåjat par k¬üdåm, kastiek pie¬autas vadîßanas proceså?

Ernests Bernis: Kas ir vadîtåjs? Cilvéks,kurß uzñemas atbildîbu gan par panåku-miem, gan par neveiksmém. Runåjot parmani – sareΩ©îtîba varbüt ir tajå, ka retikåds uzdroßinås mani kritizét un norådît uzmanåm k¬üdåm. Esmu pårliecinåts, kaspéju arî pats pietiekami skaidri izvértétpaßa pårré˚inåßanos. Ja vélies izdarît kolabu, vajag büt gatavam, ka vari izdarît arîko nepareizu. Kå veikalå, kurå tirgo mobi-los telefonus: 5 mode¬i ir ¬oti pieprasîti, 5 – tikai da¬éji, bet påréjie 30 mode¬inevienam nav vajadzîgi. Bet pårdoßanåjåbüt visiem. Pie mums, bankå, protams, ir citådi. Més uzskatåm, ka viss, ko dodamklientiem, tiem ir nepiecießams. Tomér neviss, ko piedåvåjam, vienmér “nostrådå”. Tas jåsaprot. �

Èpaßs jautåjums katram

lielå intervija

Kas motivé lîdzstrådniekus efektîvåkam darbam?

Rolands Citajevs: Motivåciju, manupråt,veido vesels komplekss, kurå ietilpst intere-sants darbs, apbalvojumi, sava nozîmîgumaapzinåßanås, rezultåti un jauni mér˚i.Svarîgi nodarboties ar to, kas tießåm patîk.Svarîgi sañemt atbilstoßu materiålu atalgo-jumu par savu darbu. Fikséts padarîtårezultåts un jaunu mér˚u izvirzîßana irnopietni emocionåli stimuli. Bet pamanîtrezultåtu un izvirzît jaunus mér˚us iespé-jams arî ikdienas rutînå. Savulaik veicudaΩådu rekordu uzskaiti – kåds ir dienåapstrådåto transakciju skaits, un novietojußos rezultåtus darbiniekiem redzamå vietå.Labu rezultåtu ir svarîgi pareizi prezentétne tikai uz årpusi, bet arî paßiem sev, laidarbinieki varétu apzinåties sava ieguldîju-ma svarîgumu un nozîmi kopîgå lietå. Tå irda¬a no iekßéjå mårketinga, kas sekmé ko-mandas vienotîbu un to, ka lîdzstrådniekiizjüt patiesu gandarîjumu par darbu. Bankåcenßamies motivét darbiniekus, izmantojotvisus iepriekßminétos motivåcijas elemen-tus, tådéjådi sekmîgi darbojas vesela sistéma. �

Izvértéjot bankas noieto ce¬u, kåjums ß˚iet – vai daΩkårt tomérnevajadzéja izvéléties citu ce¬apagriezienu?

O¬egs Sirotins: Ko nozîmé pagrieziens?Uzskatu, ka més no uzsåktå ce¬a neesamnogriezußies ne pa labi, ne pa kreisi.Pagriezieni, sazarojumi – tås ir problémas,ß˚ér߬i, ko esam sekmîgi pårvaréjußi. Betce¬a virzienu mainîjußi neesam. Iespéjams,vienå vai otrå situåcijå varéjåm bütagresîvåki. Taçu viss, kas ticis darîts, irpareizas izvéles, pareizu lémumu sekas.Tåtad noietais ce¬ß – arî ir pareizs. �

lpp.

17

AB.TIMESvésture

1993 Privatizéjot Latvijas BankasAizkraukles re©ionålo noda¬u, izveidotaneatkarîga banka, kurai tika dots“Aizkraukles bankas” vårds.

2005 Gads, kurå tika veiktasstrukturålas izmaiñas bankas vadîbå unpårvaldé. Èstenotais decentralizåcijasprocess sekméja finanßu un operåcijuplånoßanas un efektivitåtes paaugstinåßanu. Jünijå tika atvérta vél viena bankaspårståvniecîba Sanktpéterburgå. Savuårvalstu pårståvniecîbu tîklu banka plånoattîstît arî nåkamajos gados. Gada beigås tika nodibinåta atklåtasabiedriskå organizåcija “Latvijas–Ameri-kas finanßu forums” ar mér˚i sekmétLatvijas kå finanßu centra starptautiskåskonkurétspéjas attîstîbu. Aizkraukles bankabija viena no organizåcijas izveides iniciatorém. Tås dalîbnieki veicina Latvi-jas un ASV ekonomisko sadarbîbu, paverot jaunas iespéjas ASV uzñému-miem un investoriem Latvijå un nodroßinotjaunas priekßrocîbas Latvijas kapitåla dar-bîbai ASV.

2004 Vislielåkais Aizkrauklesbankas ßå gada lepnums – restaurétå cen-trålå biroja éka Elizabetes ielå 23. Tajåizvietoti biroji juridisko personuapkalpoßanai, kå arî bankas Starptautiskåpårvalde, kas ¬auj Latvijas un årvalstuklientiem értå, müsdienîgå atmosféråsañemt visaugståkås kvalitåtes servisu. Banka atvéra seßus jaunus apkalpoßanascentrus Rîgå un Jürmalå, nodroßinotvisaugståkos korporatîvos kvalitåtes stan-dartus serviså un pilnu pakalpojumu klåstu,pirmåm kårtåm – kredîtu pakalpojumus. 1. augustå tika atvérta pirmå Aizkrauklesbankas pårståvniecîba årzemés. Krievijasbankas akreditåcija AB.LV pårståvniecîbailika pamatu svarîgam posmam müsu bankaspozîciju stiprinåßanå starptautiskajå tirgü.

2003 17. septembrî Aizkrauklesbanka atzîméja savas paståvéßanas 10 gadujubileju. Íajå gadå banka arî pieñéma jaunoattîstîbas straté©iju laika periodam lîdz2007. gadam. Latvijas klientiem tika piedåvåti vairåkijauni kredîtprodukti: Celtniecîbas kredîts,Kredîts pirmå måjok¬a iegådei un citi. Tikaatvérti jauni klientu apkalpoßanas centri:“Vairogs” un kredîtu centrs “Domina”.

2002 Banka ieviesa jauno korpo-ratîvo stilu, kurß balstås uz bankas pamat-vértîbåm – dinamiska izaugsme, indivi-duåla pieeja un müsdienu tehnolo©ijas.Tirgü startéja jaunais zîmols AB.LV.Vérienîga reklåmas un sabiedrisko attie-cîbu kampaña sekméja jaunå zîmola atpa-zîstamîbas forméßanos gan vietéjå, ganstarptautiskajå tirgü. Gads ar daudziem jaunievedumiem: jaunainternetbankas versija – InternetbankAB.LV, virtuålå maksåjumu karteEurocard/MasterCard, kå arî jauna bankasmåjaslapa internetå. Klientiem såkåmpiedåvåt finanßu operåcijas ar vértspa-pîriem. Tika iekårtots müsdienîgs jaunåkajåmtehnolo©ijåm atbilstoßs centrålais klientuapkalpoßanas birojs Rîgå, Elizabetesielå 21 a. Atvérts arî jauns klientu apkalpo-ßanas centrs Purvciemå. Turpinåjås vérienî-ga galvenås ékas rekonstrukcija Elizabetesielå 23.

2000 Klientu båzespalielinåßanås un pakalpojuma spektrapaplaßinåßanås sekméja ievérojamu bankasikdienas operåciju apjomu pieaugumu,izveidojås nepiecießamîba péc strukturålåmizmaiñåm. Reorganizéjot bankas iekßéjostruktüru, tika izveidoti trîs pamatsektori:klientu apkalpoßana (Front Office), riskuvadîba (Middle Office) un bankas darbîbasnodroßinåßana (Back Office).Bankas centrålais birojs tika pårcelts uzRîgu, un ekonomiski aktîvajos pilsétasrajonos izveidoti jauni noré˚inu centri:“Imanta” un “Motors”. Aizkraukles bankaierîkoja savus pirmos piecus bankomåtusun noslédza lîgumus par citu bankubankomåtu izmantoßanu.

1999 Bankas straté©iskie spékitika koncentréti privåtpersonu kreditéßanasattîstîbai vietéjå tirgü. Tika piedåvåti jauni kredîtu veidi åtrajå unmér˚a kreditéßanå, kå arî izsniedzot kredî-tus pret ˚îlu. Såkås hipotekåro kredîtu pro-grammas izstråde. Rîgå tika atvértshipotekåro kredîtu centrs ar specializåci-ju – privåtpersonu apkalpoßana. Íîs inici-atîvas nesa aug¬us – gada laikå izsniegtokredîtu apjoms pieauga trîs reizes.

2001 Intensîvå bankas attîstîbaun personåla skaita palielinåßanås diktéjajaunus lémumus. Såkås bankas galvenåbiroja Rîgå, Elizabetes ielå, rekonstrukcijaun ékas paplaßinåßana. Rîgas vésturiskajå centrå tika atvérts jaunsklientu apkalpoßanas centrs “Råtslaukums".

1995 Paplaßinot darbîbas jomasun paaugstinot konkurétspéju atbilstoßi gal-vaspilsétas banku pakalpojumu standar-tiem, Aizkraukles banka atvéra pirmo filiåliRîgå. Tika ieviesta sistéma“Banka–Klients”, kas deva Aizkrauklesbankas klientiem piek¬uvi attålinåtai mak-såjumu kontu vadîbai, izmantojot modemasavienojuma starpniecîbu.

1994 Såkås bankas izaugsme arorientåciju uz re©ionålo attîstîbu. Jékabpilîtika atvérta Aizkraukles bankas filiåle.

1998 Pateicoties savlaicîgam unlabi pårdomåtam diversifikåcijas riskam,Aizkraukles banka sekmîgi pårvaréjaKrievijas ekonomiskås un finanßu krîzessekas. Rüpîgi apsvérta bankas pårvalde unpareiza politika veicinåja savlaicîgu visusaistîbu izpildi klientiem un nepiecießamorezervju izveidi krîzes radîto zaudéjumusegßanai.

1997 Viena no pirmajåm LatvijåAizkraukles banka saviem klientiempiedåvåja iespéju veikt maksåjumus inter-netå, izmantojot Internet Banking program-mu kompleksu.Latvijas Banka izdeva bankai licenci artiesîbåm strådåt ar privåtpersonu noguldîju-miem, tådéjådi apstiprinot bankas cerîbaspar stabilitåti finanßu tirgü Latvijå. Aizkraukles banka arî k¬uva par pilntiesîguEuropay locekli ar tiesîbåm izdot unapkalpot starptautiskås maksåjumu kartesEurocard/Mastercard un Maestro.

1996 Gadu raksturo bankaspamatrådîtåju un aktîvu straujå izaugsme,tika arî izveidots savs pieslégumsS.W.I.F.T. sistémai.

lpp.

18

AB. CUSTOMERS

cnh.

19

Guntis OsisSIA “Büvniecîbas Dizaina Grupa”Valdes loceklisSadarbojas ar banku kopß 04.11.2005.

Savu ce¬u bizneså uzsåku diezgan skaudrosapståk¬os. Man vienkårßi apnika dzîvot nosievasmåtes pensijas, un es nolému uzsåktsavu lietu. Bet godîgi. Kådreiz biju profe-sionåls sportists, bobslejists. Kad beidzukarjeru lielajå sportå, bija jåmeklé darbs.Vienkårßi sédét måjås nebija jégas, un esbraucu pe¬ñå uz Våciju. Agråkais sportistarüdîjums deva teicamu fizisku formu, un esstrådåju celtniecîbas objektos, pelnîju tiemlaikiem lielu naudu – 1000 marku nedé¬å!Par ßiem lîdzek¬iem varéju at¬auties nor-målu dzîvi Latvijå. Tå divus gadus braukåjuuz Våciju, iegådåjos maßînu (tiem laikiemlielu vértîbu), atvedu datoru. Tå bija manapirmå nauda...

Aizkraukles banku man ieteica viens pa-ziña. Bet lîdz tam ar savu projektu paguvuapstaigåt vairåkas bankas. Projektu bijukårtîgi iznésåjis, izaukléjis, viss bija rüpîgiizplånots, tå bütîba – neliela lo©istikas cen-tra celtniecîba. Celtniecîbas uzsåkßanaimekléjåm partneri, kas bütu gatavs finansétda¬u projekta. Piecas seßas bankas mumsatteica, uzskatot, ka projekts ir ¬oti riskants.Kad atnåcu uz Aizkraukles banku, jau bijunoguris no tås situåcijas un analîti˚u armi-

klienti

No kreisås uz labo: Guntars Kraméns, Guntis Osis, Marina Ratñikova, Aivars Apkalns, Gotardo Ronîtis, Dmitrijs ˆikitins

Guntars KraménsSIA “Vecozolu nami”Uzñémuma lîdzîpaßnieksSadarbojas ar banku kopß 12.01.2005.

Savu profesionålo darbîbu nekustamoîpaßumu jomå såku no nulles kå måklerapalîgs. Izgåju cauri daΩådiem posmiem, bijupat “ielas måkleris”, tad strådåju celt-niecîbas firmå, kur vadîju nekustamo îpaßu-mu da¬u. Ap 2000. gadu nodibinåju patssavu uzñémumu “Averts”, kas ßodiennekustamo îpaßumu tirgü vairs nav nekådsjaunienåcéjs. Septiñu gadu laikå esam dar-bojußies gandrîz visås nekustamo îpaßumutirgus sférås: ar denacionalizåcijas jautåju-miem un ar zemes reformas lietåm.

Aizkraukles banka bija müsu pirmå lielåpartnerbanka, tå mums, uzñéméjiemiesåcéjiem, uzticéja tiem laikiem ganaievérojamu naudas summu. Müsu pirmaiskredîts bija 80 000 dolåru. Pirms atnåcu piejums, biju apstaigåjis vairåkas citas bankas.Protams, noteiktå brîdî ikvienai bankai,pateicoties bankas mårketinga politikai,pozicionéjumam tirgü, ir izveidojies savstéls – Aizkraukles bankai bija un joprojåmir tådas bankas téls, kas ieintereséta jaunuprojektu attîstîbå. Tå més savulaik arîsåkåm ar jums sarunas par kreditéßanasiespéjåm, tå aizsåkås müsu sadarbîba.

Runåt ar klientu – “par lietu” vai vienkårßi no sirds – tå ir müsu biznesa

saståvda¬a. No tå, vai måcésim atrast ar klientiem kopéju valodu, izvei-

dot kontaktus, ir atkarîgi müsu panåkumi. “Aprunåsimies!” – més ieros-

inåjåm daΩiem no müsu bankas klientiem. Un viñi ar prieku piekrita

atbildét uz jautåjumiem un paståstît, kå uzsåkußi biznesu, kå arî par to

ce¬u, kas iets kopå ar Aizkraukles banku.

� Jüsu ce¬ß biznesa pasaulé. Kå tas såkås? Iespéjams, par to jau sacerétas le©endas, bet varbüt tas ir patiess ne mazåk interesants ståsts?

� Kå jüs nonåcåt Aizkraukles bankå? Vai jums kåds ieteica müsu banku, jüs uzrunåja müsu reklåma vai banka vienkårßi

“bija pa ce¬am”?

� Sadarbîbas laikå ar AB.LV jums noteikti ir izveidojusies diezgan noteikta attieksme pret müsu banku.

Ja banka bütu jåraksturo kå cilvéks, kåda AB.LV bütu jüsu skatîjumå?

� Lüdzu, nosauciet tås kvalitåtes vai vértîbas, kuras, péc jüsu domåm, parastu banku atß˚ir no labas bankas.

Kuras no tåm piemît AB.LV?

� Kåds, jüsupråt, büs banku serviss péc 10 gadiem? Vai vél büs vajadzîga “dzîvå” banka vai arî visus finansiålos jautåjumus

kårtosiet internetå?

� Vai esat lojåls AB.LV? Kåpéc?

jas, kas, ß˚iet, to vien darîja, kå püléjåsmanå projektå atrast trükumus. Cînoties parnaudu, kaut ko pierådot bankåm, jau bijåmzaudéjußi pusgadu. AB.LV müsu ståstslaimîgi beidzås.

Bankas personîba? Grüti teikt. Banka irbanka. Priekßstatu par banku veidoju no cil-vékiem, ar kuriem tajå kontaktéjos. Ziniet,mums ir savas problémas, bankai – savas.Galvenais, ka müsu bankå müs saprot. Arattieksmi pret klientu més esam apmierinåtiun augstu novértéjam tos cilvékus, arkuriem bankå sadarbojamies. Més ejam uzbanku un atrisinåm savu vajadzîbu. Mumsnav bijis ilgi jåskaidro, kåpéc esam atnå-kußi, ko îsti gribam. Tas ir tießs kontakts –ar vienu cilvéku, ar kuru es runåju, un, parlaimi, nevajag iet pie vél pieciem citiemdarbiniekiem, lai sañemtu nepiecießamoatbildi. Attieksmé pret mums paståv no-teikts uzticéßanås lîmenis, un més to jütam.

Kåda banka büs péc 10 gadiem? Esmu ¬otikonservatîvs cilvéks. Man patîk dzîvs, cil-vécisks kontakts. Es nevaru iedomåties, kådators manå vietå pieñems lémumus. Kotad darîs cilvéki?

Manu lojalitåti pret AB.LV galvenokårt vei-do jüsu attieksme pret klientu. Man svarî-gåka par visu ir cerîga partnerîba, tad ir visivajadzîgie nosacîjumi normålam darbam.

Témas pårdomåm

lpp.

21

lpp.

20

Pamé©inåßu aprakstît banku kå cilvéku. Kåzinåms, par cilvéku lielåkå vai mazåkåmérå sprieΩ péc viña ap©érba, lîdzîgi sprieΩarî par banku. Pieméram, péc bankas tel-påm. Nedrîkst nenovértét, cik nopietnifinanßu lîdzek¬i ir ieguldîti Elizabetes ielasbiroju interjeros un arî citos bankas klientucentros. Izjütama îpaßa attieksme pret lie-tåm, izsmalcinåtîba. Vél viens faktors, konevar neredzét, – bankas vélme strådåt tirgüpamatîgi un ilgi. Mazsvarîgi nav arî cilvéki,kas vada banku, arî viñi savu ce¬u biznesåsåkußi no nulles un lieliski zina, ko nozîméuzñemties atbildîbu, riskét. Tießi iepriekß-minétås kvalitåtes es visvairåk cienuAizkraukles bankå. Protams, visa pamatå irdarbinieki un viñu attieksme – ieinteresét,uzturét kontaktus ar klientiem. Vispår esvarétu salîdzinåt banku ar intelektuåliapdåvinåtu sievießu dzimtes bütni...

Diez vai més nodzîvosim lîdz tam laikam,kad saskarsme ar banku büs tikai virtuåla.Ikvienå bizneså vienmér svarîgs ir klåt-bütnes efekts. Un es nekådå gadîjumånepiekrîtu tiem, kas apgalvo, ka “dzîvåbanka” nåkotné izmirs. Protams, regulårosmaksåjumus, ikdieniß˚as bankas operåcijas,tås var un pat vajag veikt caur internetu. Betnopietnu lietu risinåßanai vajadzîgs per-soniskais kontakts, attiecîbas.

Kå jau teicu, mana lojalitåte pret jüsu bankupamatojas uz bankas darbinieku attieksmipret klientu un viña projektiem. ˆemot vérååtri augoßo hipotekåro tirgu, kredîtu atdotvairs nav probléma. Jåsaprot, ka agråk vaivélåk tirgus stabilizésies un pe¬ñas apjomsvairs nebüs tik iespaidîgs kå ßodien. Betsadarbîbai starp banku un klientiemvajadzés k¬üt vél stipråkai. Tåpéc, jaAB.LV turpinås attîstîties tajå virzienå, kuråattîstås ßobrîd, ar banku, kå vienmér, vissbüs kårtîbå. Ziniet, attiecîbu vésturi pårrak-stît nevar. Jüs esat pirmå banka, kas nåcaman pretim, uzticéjås man un manam uzñé-mumam.

Aivars ApkalnsSIA “Karlo Motors”Valdes priekßsédétåjsSadarbojas ar banku kopß 2002. gada

Teikßu atklåti, skaistas le©endas par biznesapirmsåkumiem man nav. Savu biznesu –automobi¬u pårdoßanu – såkåm 1995. gadå.

Vairåki jauni puißi savåcåmies un izveido-jåm lietoto automobi¬u pårdoßanas firmu.Maßînas pårsvarå tika vestas no Våcijas –Audi, BMW, VW, Mercedes. Biznesspamazåm attîstîjås, gåja kalnup, lîdz2001. gada såkumå kopå ar vienu no müsujaunajiem partneriem (kurß tagad ir ßî biz-nesa îpaßnieks) parådîjås iespéja piedalîtieskonkurså Prågå, ko organizéja çehu kon-cerns Íkoda. Més apliecinåjåm savu vélmipårdot ßîs markas jaunås automaßînas. Pécdaudzkårtéjåm pårrunåm un tikßanås reizémgan Íkoda rüpnîcå Prågå, gan Rîgå méstießåm uzvaréjåm ßajå konkurså. Rezultåtåizveidojåm jaunu uzñémumu ar nosaukumuKarlo Motors, kas noslédza kontraktu arÍkoda autorüpnîcu par jaunu automobi¬upårdoßanu. Såkumå müsu firma neatbildavisåm nepiecießamajåm prasîbåm jaunumaßînu pårdoßanai, pieméram, mums nebijasava autocentra, nebija servisa. Més aktîvireklaméjåmies un piedalîjåmies daΩådossporta pasåkumos, bet ar to bija par maz.Paraléli domåjåm par autocentra celt-niecîbu. Izgatavojåm projekta skices unbijåm gatavi büvniecîbai.

Protams, centra celtniecîbai, ßåda nopietnabiznesa attîstîbai mums nepietika lîdzek¬u,problému bija daudz. Mums vajadzéjabankas palîdzîbu. Atnåcåm tießi uzAizkraukles banku – apzinåti, nevis garåm-ejot. Viens no müsu uzñémuma lîdzîpaß-niekiem, kuram jau bija sadarbîbas pieredzear jüsu banku, deva labas rekomendåcijas.2001. gadå més ar banku noslédzåm pirmolîgumu un turpinåm strådåt kopå lîdz pat ßaidienai. Teikßu godîgi, més sadarbîbas part-nerus bieΩi nemainåm. Kaut tirgus ekono-mika ir tirgus ekonomika, més ilgi izsveramun analizéjam citu banku piedåvåjumus. Bet jüsu banka vienmér bijusi atsaucîga pretmums kå pret klientiem, sadarbîba bijusikorekta, iespéjas nopelnît ir abåm pusém.Un ikreiz atrasts sapråtîgs kompromiss. Par Aizkraukles banku varu teikt tikai tolabåko.

Banka da¬éji jau arî ir cilvéks. Visi esamcilvéki. Kaut vai tå pati elektronika: aizvisiem datoriem un tehnolo©ijåm ståv cilvé-ki, citådi – kå gan tas viss darbotos? Bankuuzlükoju kå dzîvu cilvéku, ar kuru iespé-jams satikties un dalîties domås, noskaidrotjautåjumus, problémas. Un es esmu bankåvismaz reizi nedé¬å, kårtoju savas lietas gan

laiku atceros tikai no labåkås puses. Tursastapu savu “pilotu” – debesîs arî iepazi-nåmies. Mans vîrs, péc profesijas aviåcijasinΩenieris, ir tießi saistîts ar aviåciju unvada firmu Konkors. Savukårt mans biznesace¬ß izriet no müsu ©imenes dzîves. Såkumåbija iecere veidot slégtu klubu lidotåjiem,taçu ar to îsti neveicås. Tad radås doma parrestorånu, kas drîz vien pårvértås stilizétårestorånå ar saviem paståvîgajiem klien-tiem. Tå piedzima ideja par klubu. Kampievienojåm sporta kompleksu (müsu©imene aizraujas ar tenisu), trenaΩieru zåli,rehabilitåcijas saunu un infrasarkano kabî-ni – galu galå iznåca vesels atpütas, izklai-des un sporta komplekss. Bet noslégumåvisam – vél viesnîca – tåda bija pamatideja,lîdz kuras îstenoßanai bija jåiet ¬oti ilgs ce¬ß.Pilotu klubs ir müsu kopîgais bérns. Taçusavu lîdzek¬u visam projektam nepietika, unmés véléjåmies ñemt kredîtu kådå bankå.

Uz Aizkraukles banku atnåcu, sekojot vîraieteikumam. Müsu projekts tobrîd saståvéjano viesnîcas büves celtniecîbas stadijå, kåarî restoråna un sporta kompleksa, ko taibrîdî jau bijåm uzcélußi saviem spékiem.2006. gada maijå såkåm sadarbîbu ar jüsubanku.

Jüsu banka man asociéjas ar vîrieti spékuplaukumå. Tas ir nopietns cilvéks, varbütatseviß˚os gadîjumos pat pårlieku ciets unnepiekåpîgs, tomér vienlaikus elastîgs. Tåes vértéju AB.LV.

Kas labu banku atß˚ir no parastas bankas?Pirmåm kårtåm noteiktîba – lîgumos, lému-mos. Elastîgums daΩådu jautåjumu izska-tîßanå. Manå gadîjumå, kad sakarå arnepabeigtu viesnîcas celtniecîbu bija jålüdzatlikt kredîta pamatsummas atmaksas ter-miñu. Banka izprata situåciju un mainîjaatmaksas grafiku. Man bija prieks, ka bankaizråda klientam pretimnåkßanu – tas ir ¬otisvarîgi.

Gribétos, un ceru, ka tå arî notiks, – laidzîvå saskarsme ar banku paståv arî péc10 gadiem. Protams, internets ir ¬oti értsåtriem noré˚iniem un maksåjumiem, bettießu kontaktu ar cilvéku neviena maßînaneaizstås. Un, ja vél iedomåjas, ka elek-trotîklos reizém rodas pårslodze, kå tasnotika Amerikå... Es augstu vértéjuAizkraukles bankas cilvécisko saskarsmes

kultüru. Redziet, daudzus darbus pasauléiespéjams veikt, distancéjot no tiem savusirdi un dvéseli; diemΩél bez emocionålåspiesaistes arî nebüs tås pilnîguma izjütas,ko tomér gribas sañemt ikvienå lietå – arîsadarbîbå ar banku. Més skatåmies viens uzotru, més patîkam viens otram, un radußåssimpåtijas – tå jau ir da¬a no risinåjuma.

Mana lojalitåte Aizkraukles bankai izskaid-rojama vienkårßi: man patîk bankas darbastils, kårtîba, precizitåte un, galvenais, cil-véki.

Gotardo RonîtisSIA “PLAZA”Valdes priekßsédétåjs

Dmitrijs ˆikitinsSIA “PLAZA”Valdes loceklisSadarbojas ar banku kopß 10.03.1997.

90. gadu såkumå, kad Latvijå tikko såkåsstihiskais bizness, visi kå tådas atspolesbrauca uz Poliju. Tur arî més aizguvåmideju – vest uz Latviju preces, kuru ßeit nav.No viena veikala sañémåm nelielu pasütîju-mu atvest lampas. Vedåm no Polijas ar vil-cienu, lampas vienkårßi sapakojåm somå.Åtri vien sapratåm, ka ßim biznesam irpotenciåls, un nåkamo pasütîjumu jauvedåm ar maßînu, tad iegådåjåmies piekabi.Såkumå iepirkåmies veikalå, péc tamatradåm rüpnîcu, kas apgaismes ˚ermeñusraΩoja. Tad bija pirmais kredîts ar likmi60% gadå, par kuru nopirkåm mikroauto-busu... Viss notika pamazåm, nebija tådauzråviena, kad tå vienå mirklî izdotosnopelnît daudz naudas.

Pirmo kredîtu kådå komercbankå bijåmpañémußi uz ¬oti augstiem procentiem, unbija jåmeklé citas finanséßanas iespéjas.Tajå laikå més jau sadarbojåmies ar nopiet-niem apgaismes ˚ermeñu raΩotåjiemKrievijå, savu lîdzek¬u mums vairs nepieti-ka, bet biznesa attîstîbai vajadzéja papildufinanßu plüsmu. Palîdzéja kåds kopîgaispaziña, kurß müs atveda uz Aizkrauklesbanku. Jåsaka, arî bankai ßî bija pirmå tådaveida pieredze – més pañémåm kredîtu,nopirkåm preci, ie˚îlåjåm preci bankå,izmantojot akreditîvus. Íî operåcija kalpojapar nopietnu atspériena punktu müsu bizne-

telefoniski, gan tiekoties Elizabetes ielå.Jüsu banka patießåm ir uzmanîga pret klien-tu. Visi darba jautåjumi tiek risinåti sekmî-gi, es personîgi neesmu piedzîvojis situåci-ju, ka kaut kas buksétu vai nekustétos uzpriekßu. Man ß˚iet, ka banka, télaini runå-jot, vairåk ir sieviete – laba, atsaucîga, îstsbiznesa partneris.

Aizkraukles banka tiek augstu vértéta ganLatvijå, gan aiz tås robeΩåm. Bankaveiksmîgi sadarbojas ar klientiem un part-neriem, risina problémas, piedåvå labas pro-centu likmes (îpaßi mums, jo esam ilggadéjisadarbîbas partneri). Banka nåk mums pre-tim. Atnåkot uz banku, izjütu labvélîguauru, îpaßu attieksmi pret klientiem. Rodasnepårejoßs iespaids, ka tießi mani ßeit gaida.Ir pat bijußas situåcijas, ka esmu atnåcis jaupirms darbadienas såkuma un bankå maniielaidis kåds no Valdes locek¬iem.

Esmu pårliecinåts, ka péc 10 gadiem bankajoprojåm büs “dzîva”. Protams, da¬a bankaspakalpojumu sadarbîbas operativitåtespaaugstinåßanai tiks piedåvåti internetå. Bet més turpinåsim tikties bankå, sekmîgirisinåt problémas un situåcijas.

Més patiesi esam lojåli AB.LV. Mums iratvérta kredîtlînija par ievérojamu naudassummu, kurai pateicoties esam iegådåjußiesjaunu zemes gabalu vél viena autocentrabüvniecîbai. Domåju, esam arî pierådîjußibankai, ka müsu kolektîvs prot strådåt untiecas virzîties tikai uz priekßu. Un, ja mésuzplauksim un güsim pe¬ñu, tad arî bankanopelnîs, un tas nåks tai par labu. Ja izvei-dojußås tik labas, savstarpéji izdevîgasattiecîbas, tad doma par bankas maiñu patnenåk pråtå.

Marina RatñikovaSIA “Pilots club”Valdes locekleSadarbojas ar banku kopß 26.05.2006.

Esmu ¬eñingradiete. Esmu beigusiVozñesenska Òeñingradas Finanßuekonomikas institütu un trîs gadus péc tåbeigßanas strådåju ßajå profesijå. Bet manvienmér bijis sapnis lidot. Septiñus gadusnostrådåju Aerofloté par stjuarti, un tieaizskréja kå viens mirklis. Mums bijabrîniß˚îgs, draudzîgs un sirsnîgs kolektîvs,bijåm savstarpéji izpalîdzîgi – Aeroflotes

klienti

sa tålåkai attîstîbai. Tikai nedaudzas bankastajå laikå aizdeva naudu, par ˚îlu pieñemotpreci vai biznesa plånu. Més spéjåm vieno-ties ar Aizkraukles banku, såkåm savu lietukårtîgi attîstît un veiksmîgi to turpinåm jau10 gadu.

Banka kå cilvéks... Grüts un interesantsjautåjums. Laikam tas ir jauns cilvéks, visaisportisks, bet ne agresîvs, taçu pårliecinåtspar sevi. Visumå – uz ßo cilvéku varpa¬auties.

Laba banka pirmåm kårtåm atß˚iras arklienta vajadzîbu izpratni. Atsaucîba, åtrareakcija uz tirgü notiekoßo, elastîgumsattieksmé pret klientu, pret situåciju.Manupråt, banku nevar izvéléties tikaitåpéc, ka tå piedåvå zemus kredîtprocentus.Svarîgs ir vairåku faktoru kopums. Mumsuzkråjußies daudzi piedåvåjumi no citåmbankåm, bet més esam lojåli AB.LV, saistîtiar cießåm, gandrîz draudzîgåm attiecîbåm –ar vadîbu, ar daudziem darbiniekiem.Vienvårdsakot, més saprotam cits citu,banka müs atbalsta, un més par banku arîneaizmirstam.

Iespéjams, péc 10 gadiem vairåk sazinå-simies no attåluma, taçu arî bez personiskakontakta neiztiks. Més gribétu, lai ßîs per-sonîgås attiecîbas paliek – kå iespéja atnåktun parunåt. Samaksåt ré˚inu par dzîvoklivar arî internetå, bet, kad runa ir par bizne-su, – tås galvenokårt ir attiecîbas starp cil-vékiem. Sarunas, risinåjumu mekléjumi,varianti un kompromisi – ar datoru to nevarizdarît.

Müsu véléjums bankai – plaukt un plaukt,iet uz priekßu, vienmér büt modrai, elastî-gai, atsaucîgai un izprast klientu vajadzîbas.Nepårvérsties milzu monstrå, kur cilvékik¬üst vienkårßi par cipariem pårskatos.Vienmér büt bankai, kas rüpéjas par klientu,pazîst to péc izskata. Mums patîkAizkraukles banka! �

DEAB.WORLDWIapkårt pasauleihttp//www.ab.lv/about/abroad/

Müsu årvalstu biroju tîklam Maskavå un Sanktpéterburgå 2006. gadå

piepulcéjußås arî AB.LV pårståvniecîbas Kijevå, Minskå un Almati, kå arî

meitas uzñémuma “AB Konsultåcijas” pårståvniecîba Baku.

Íajås kultürvésturiskajås un skaistajås pilsétås dzîvo un strådå müsu klienti.

Priecåjamies, ka esam k¬uvußi tuvåki, un ceram, ka, pateicoties tam, müsu

sadarbîba k¬üs vél stipråka un cießåka.

Sena un apburoßa pilséta, kuras haotiskajå dzîves karuselî tradîcijas savijas armüsdienåm, Austrumi ar Rietumiem, Eiropa ar Åziju. Pirms islåma

AzerbaidΩånå bija izplatîta pravießa Zoroastras sludinåtå reli©ija – uguns pielügsmes kults.Müsdienås azerbaidΩåñi ir saglabåjußi cieñas pilnu attieksmi pret uguni un bieΩi vien savuvalsti dévé par “ugunszemi”. Uguns pielüdzéjutemplis arî müsdienås ir viena no Bakuvizîtkartém. Vésturiski izveidojies, ka Baku irviena no multinacionålåkajåm pilsétåm pa-saulé. Íeit lîdzås ir dzîvojußi un joprojåm dzîvocilvéki, kas pårståv 72 daΩådas tautîbas. Íaurås, cietokßñu müra ieskautås vecpilsétasieliñas (“Icseri Sheker”) rada mierîgu, nestei-dzîgu austrumu pilsétåm raksturîgu noskañu.Moßejas, pirtis, tirgus laukumi, XII gadsimtavaldnieku Íirvanßahu pils un, protams,Jaunavas tornis, kas pace¬as augstu virsKaspijas jüras, vienaldzîgi noskatås uz stikla unbetona jaunceltném, ßîm jaunå naftas buma lieciniecém. Tießi te varizjust senås Baku pilsétas atmosféru, péc garas pastaigas baudot téjuar vî©u vai cidoniju ievårîjumu, riekstiñiem un rozîném. Tießi ßajåmutu¬ojoßajå, darîjumu piesåtinåtajå atmosférå, kurå atdzimußås aus-trumu tirgus tradîcijas savijußås ar globålå kapitålisma vissmalkåkajåmniansém, més atvéråm savas bankas pårståvniecîbu.

Gaidåm jüs Baku vecpilsétå, Golla ielå 16!

Baku

Pilsétas nosaukums célies no kazahu vårda “alma”,kas tulkojumå nozîmé “åbols”. Ío neparasto pilsétusmaragdza¬ås Tjanßana kalnu grédas pakåjé ne veltisauc par “pilsétu dårzu”. Pavasarî, kad tås dienvidunomales slîgst ziedoßu åbe¬u, aprikoΩu un ˚irßujürå, pilséta lîdzinås pasakai. Kråßñå za¬å rota unkalnu majeståtiskå panoråma Almati pieß˚irneatkårtojamu ßarmu, kådu nav iespéjamsizbaudît nevienå citå pilsétå. Dårzi, birzis, bulvåri,pu˚u dårzi aizñem vairåk nekå 8000 hektåru pil-sétas teritorijas. Almati ieskauj Alatau kalni, kas

tulkojumå no kazahu valodas nozîmé “kråsainie kalni”.Ío kalnu pakåjé augstkalnu slidotavå “Medeo” ir uzstådîti120 pasaules rekordi. Par vienu no pilsétas simboliem tiekuzskatîts Neatkarîbas monuments. Ío neatkårtojamo uniespaidîgo piemiñas zîmi, kas rotå Republikas laukumu, pilsé-tas iedzîvotåjiem dåvåjis radoßais autoru kolektîvs Íotas Vali-hanova vadîbå. Majeståtisks, Ωilbinoßås debesîs lidojoßs“zelta” cilvéks, kas vada spårnotu sniega leopardu, betskulptürås ap viñu atspogu¬ota visa senås kazahu tautas vésture.

2006. gada novembrî Kazahstånas Republikas dienvidu galvaspilsétå, kå tiek sauktaAlmati, tika atvérta AB.LV pårståvniecîba. Müsu birojs atrodas pilsétas darîjumuzonå, biznesa centrå “Kulan” (Dostik prospekts 188). Íî skaistå müsdienîgå ékaatrodas pilsétas augßéjå da¬å, no logiem paveras lielisks skats uz Alatau kalniem.

Atbrauciet un izbaudiet ßo skatu paßi!

Pilsétas lîdzinås cilvékiem. DaΩas ir bagåtas un ietekmî-gas jau “no dzimßanas”, citåm jåuzkråj spéks unautoritåte daudzu gadsimtu garumå. Minska pieder pieotråm. Dibinåta kå Polockas kñazistes pierobeΩascietoksnis, Minska savå gandrîz tükstoß gadupaståvéßanas vésturé paspéjusi büt gan par kñazistesun vojevodistes centru, gan par guberñas pilsétu, lîdzk¬uvusi par galvaspilsétu valstij ar 10 miljoniemiedzîvotåju. Savas paståvéßanas laikå Minska

vairåkkårt tikusi sagrauta, taçu vienmér atdzimusi, k¬üstot arvienskaiståka. Péc atbrîvoßanas 1944. gadå tås vadîba nopietni apsvéraiespéju Baltkrievijas galvaspilsétu pårcelt uz Mogi¬evu vai vispår såktpilnîgi jaunas pilsétas celtniecîbu tukßå laukå, drupas saglabåjotneskartas. Taçu pilséta vélreiz atdzima no jauna, no jauna radåstrokßñainås ielas un énainie skvéri. Tåds ir Minskas savdabîgais vei-dols. Tå nelîdzinås nevienai citai pazîstamai galvaspilsétai.Senatnîgais te labi sadzîvo ar moderno un jauno, pieméram,visvecåkå Minskas celtne – 1611.–1613. gadå celtais

Petropavlovskas cietoksnis – un jaunais modernås Minskas simbols – Nacionålå bibliotéka. Íîmilzîgå celtne, ko nevar nepamanît, iebraucot Minskå, jau k¬uvusi par pilsétas müsdienuarhitektüras simbolu. Iespaidîga, monumentåla celtne, kas formas ziñå atgådina dimantu,ideåli iek¬aujas apkårtéjå ainavå un neapßaubåmi ir viena no high-tech stila ievérojamåkajåmékåm.

Müsu pårståvniecîbas birojs Minskå, Neatkarîbas prospektå 11/2, 306. telpå, vienmér ir atvértsklientiem, partneriem un müsu draugiem!

Onoré de Balzaks reiz teicis: “Kijeva – müΩîbas pilséta. Tå ir Zieme¬uRoma.” Uz müΩîgiem laikiem ßî pilséta slavena kå “krievu pilsétu måte”.

Ja esat viesojußies Kijevå, noteikti esat apmekléjußi arî tås ievérojamåkås vietas: Sofijas un Vladimira katedråles, Svétå Andreja baznîcu, Peçeru klosteri, Mihaila laukumu. Taçu,novirzoties no galvenajåm “türistu takåm”, nonåkat pilsétnieku îpaßi iemî¬otås vietås.Pieméram, Andreja nogåze, Kijevas iedzîvotåji uzskata, ka ßî vieta vél joprojåm glabåatmiñas par seno Kijevu. Tås izjütamas namu arhitektürå unieliñu bru©akmenî. Vai atceraties filmu “Dzenoties péc diviemza˚iem” ($Pf ldevz pfqwfvb$)? Tießi Svétå Andreja baznîcå paßånogåzes såkumå laulåjås Proña Prokopovna. Netålu no ßîs vietasérti apskatåmi viñas un Sverida Petroviça bronzå atlietie téli. Lîdzar ßo nemirstîgo varoñu skulptüru parådîßanos jaunie påri såkapie tiem veidot rindas, lai tikai izdotos iemüΩinåt kåzu mirkli tofonå. Nav iespéjams runåt par Andrejanogåzi un nepieminét MihailuBulgakovu. Bulgakovs dzîvoja namåNr.13 un to aprakstîja arî savå romånå“Turbinu dienas”. Müsdienås te ierîkotsmuzejs. Un cik neaprakståmi skaistaKijeva ir pavasarî un vasarå, kad viss za¬o,zied baltås un rozå kastañas (tießi kas-tañzieds rotå pilsétas ©erboni), visursmarΩo ceriñi un pilséta grimst ziedujürå! Atbrauciet un baudiet ßo skaistumupaßi savåm acîm!

Pie reizes apmekléjiet arî AB.LV birojuKijevå, Íelkoviçnaja ielå 42-44. Vienmértiksiet laipni uzñemti!

Minska

Almati

http//www.ab.lv/about/abroad/

Kijeva

AB.TRAVEL

Foto autori

A. Trofimovs L. LüseE. BernisI. Avdoñina

ce¬ojumi

ValstisKambodΩaînaVjetnamaBrazîlijaArgentînaMeksika

Dzîves ce¬i AB.LV darbiniekus aizved uz vistålåkajiem un eksotiskåkajiem

müsu planétas nostüriem. Müsu kaislîba uz ce¬oßanu nav tikai alkas péc

spilgtiem iespaidiem, negaidîtåm tikßanås reizém un vértîgas pieredzes,

tas ir arî sevis iepazîßanas ce¬ß. Ce¬å més k¬üstam vecåki, gudråki un

stipråki. Més atklåjam sev jaunu pasauli un atveramies paßi tås priekßå.

Lük, ßie ir ce¬i, kurus més izvélamies...

KubaÍveiceBulgårijaJapånaBolîvija

AB.SUPPORT

pils restauråcijas turpinåßanai, sekméjot pilsbibliotékas telpas atdzimßanu – hercogaErnsta Johana darba kabineta unikålo gries-tu gleznojumu restauråciju. AB.LV lîdz-îpaßnieks un Valdes priekßsédétåja viet-nieks O¬egs Fi¬s uzskata, ka “iespéja pie-dalîties Latvijas kultürvésturiskå simbolaatjaunotné ir liels gods un privilé©ija. Esam gandarîti, ka müsu bankas atbalsts¬auj turpinåt grandiozås pils restauråciju.Ticu, ka kådudien ieraudzîsim to såkotnéjåkråßñumå un Rundåles pils Latvijas kultür-vidé ieñems vietu, kas tai arî pienåkas – tå büs nozîmîgs Latvijas kultüras dzîvescentrs”.

� No 17. lîdz 20. novembrim Kijevå notikaklasiskås müzikas festivåls “Kultürudialogs”, kurå piedalîjås izcilå Latvijasér©elniece Jevgéñija Òisicina un Ukrainastautas måksliniece Jevgéñija Basalåjeva.Projekts tika îstenots ar festivåla patrona

Andra Vilcåna, LatvijasRepublikas véstnieka Ukrainå,atbalstu. Aizkraukles bankauzñémås festivåla ©enerålsponsoralomu. “Kultüru dialogs” savå ziñå bijaunikåls klasiskå akadémiskåizpildîjuma apvienojums ardaudzveidîgiem müsdienu måkslaspañémieniem (te jåmin reΩijasîpaßie risinåjumi, måkslu sintézeu. tml.). Piekrîtot k¬üt par festivåla©enerålsponsoru, AB.LV véléjåsdot iespéju ukraiñu klausîtåjiemiepazîties ar spilgtåm müsdienu

Latvijas müzikas parådîbåm un sekmétUkrainas kamermüzikas attîstîbas procesu.Protams, arî stiprinåt kultüras saites starpUkrainu un Latviju.

attiecîbåm un “Ledus” – par iedomåtåspasaules pårradîßanu realitåté (péc VladimiraSorokina romåna). Aizkraukles banka ar lepnumu atzîst, ka vies-izrådém bija fantastiski panåkumi un tås arneviltotu atsaucîbu uzñéma ganMaskavas teatrå¬i, gan profe-sionålie kriti˚i, aprakstot izrådeskrievu plaßsaziñas lîdzek¬os. Izrådi“Garå dzîve” Maskavas kriti˚i at-zina par “Labåko aizrobeΩu izrådi2006. gadå”, un teåtra måkslinie-ciskais vadîtåjs Alvis HermanisMaskavå tika apbalvots ar prestiΩokrievu teåtra balvu “Zelta maska”.

� 24. maijå 270 gadu jubilejuatzîméja Latvijas slavenais baro-ka un rokoko arhitektüras unmåkslas ansamblis – Rundålespils, kuras atjaunotnes procesamAizkraukles banka jau sniegusi ievérojamufinansiålo atbalstu. Arî aizvadîtajå gadåAB.LV atvéléja pråvus lîdzek¬us Rundåles

tie varétu k¬üt par bañ˚ieriem, inΩenieriem,årstiem un labiem cilvékiem, tiem, kasveido un attîsta müsu valsti.

� Èpaßu uzdevumu ministra sabiedrîbasintegråcijas lietås sekretariåts un Aiz-kraukles banka finansiåli atbalstîja lieliskusabiedriskås organizåcijas “Gråmatas bér-niem” un SIA “Rîdzene-1” 250 lappußubiezås ilustrétås gråmatas "Cnb[b lkz ltntq"izdoßanu. Tajå apkopots vairåk nekå350 dzejo¬u, ko pédéjo 20 gadu laikå uzrak-stîjußi krievu rakstnieki. Pirms diviem gadiem tika nodibinåta krievubérnu rakstnieku asociåcija Latvijå, kurasvadîbu uzñémås dzejnieks, prozai˚is unmåkslinieks Vladimirs Novikovs. Viñß arîbija ßî unikålå izdevuma iniciators, kurasastådîtåjs rakstnieks Nikolajs Gudañecsizvéléjås labåkos Latvijas, Baltkrievijas unKrievijas autoru dzejo¬us bérniem.

� 11. decembrî uz viesnîcas “Gütenbergs”jumta notika audiodiska “Brålîtis unKarlsons, kas dzîvo uz jumta” prezentåcija.1969. gada lugas ieraksta atjaunoßana noti-ka ar Aizkraukles bankas lîdzdalîbu.2006. gadå més arî finansiåli atbalstîjåmunikålå pasaku diska “Labvakar, mazaisdraudziñ!” izdoßanu. Divos albuma diskosapkopotas 10 tautu pasakas, kuras HarijsMisiñß ståstîja Latvijas Radio mazajiemklausîtåjiem laikå no 1960. lîdz1989. gadam. Diskos ierakstîtas arî10 bérnu iemî¬otas dziesmas. �

Pateicoties AB.LV finansiålajam atbalstam, Latvijå ir par vienu

gaisa balonu vairåk. Lielais, kråßñais “gaisa ku©is” tika

nosaukts Aizkraukles bankas vårdå un, protams, nokråsots

bankas korporatîvajå oranΩajå kråså ar bankas logotipu.

Balona îpaßnieki ir sporta klubs “99 gaisa baloni”. Íis gaisa

balons ir viens no lielåkajiem Latvijå, tå maksimålå celtspéja –

trîs pasaΩieri un pilots.

� 30. aprîlî un 1. maijå teåtra festivåla NET(Jaunais Eiropas teåtris) ietvaros Maskavånotika Jaunå Rîgas teåtra viesizrådes. JaunaisRîgas teåtris jau labu laiku atrodas Eiropasteåtra aprindu îpaßas intereses un uzmanîbaslokå. Pateicoties NET un bankas sniegtajamatbalstam, maskavießi redzéja Jaunå Rîgasteåtra izrådes – hitus, kas tiek izrådîti visosnozîmîgåkajos Eiropas teåtru festivålos.

Krievuskatîtåjuvértéßanaitika nodotasdivas izrådes:“Garå dzî-ve” – parvecu cilvékuun müsdienusabiedrîbas

atbalsts

� Aizkraukles banka bija ©enerålsponsorskoncertam, ko organizéja Latvijas véstniecî-ba Taßkentå par godu Latvijas neatkarîbasdienai. Bankai bija tas gods iepazîstinåtuzbeku klausîtåjus ar kråßñåm Latvijaskultüras personîbåm – 17. novembrî Alißera

Navoja vårdå nosauktajåValsts Akadémiskajåoperas un baleta teåtrîkoncertéja operdziedåtåjaAntra Bigaça un pianisteInna Davidova. Bankas vadîba ir pår-liecinåta, ka, sniedzotatbalstu muzikåliaugstvértîgiem pasåku-miem, tådéjådi sekmékultüras sakarustiprinåßanu starpUzbekistånu un Latviju.Spilgti kultüras iespaidikalpo arî par stimulusadarbîbai biznesa unfinanßu jomå.

� Spilgtu müzikas projek-tu atbalstîßana jau k¬uvusipar Aizkraukles bankasvizîtkarti. 2006. gads nebi-ja izñémums. AB.LV gan-darîta atzîmé savu lîdz-

dalîbu grupas Gotan Project – nepårspé-jamo tango izpildîtåju, lielisku müzi˚u unaranΩétåju – koncertos; banka sniegusipalîdzîgu roku arî vienai no labåkajåmKrievijas rokgrupåm Bi-2 un virtuozajiemkubießu müzi˚iem Buena Vista Masters. �

sabiedrîba� Jau divus gadus Aizkraukles banka sadar-bîbå ar telekompåniju TV3 un laikrakstu“Diena” îsteno kopîgu projektu “Latvijaslepnums”. Ikviens Latvijas iedzîvotåjs varatsütît savu véstuli tå organizétåjiem unpaståstît par cilvéku, kas daudzus gaduspaßaizliedzîgi palîdzéjis citiem, sniedzisroku nelaimé, dåvåjis cerîbu sirdîm unîstenojis citu sapñus. Projekta mér˚is –paståstît par ßådiem cilvékiem péc iespéjasplaßåkai sabiedrîbai un tådéjådi stiprinåt

2006. gadå tika uzsåkti vél trîs projekti

bérnu rota¬laukumu izveidei Rîgas dzîvoja-

majos rajonos, un més ceram, ka tie jau

tuvåkajå laikå tiks arî sekmîgi îstenoti.

sabiedrîbå cilvécisko attiecîbu svarîgumuun vértîbu, beznosacîjumu mîlestîbu unpatiesas rüpes citam par citu. Aizkrauklesbanka arî turpmåk sniegs atbalstu ßimsabiedrîbai tik vajadzîgajam un nozîmîga-jam projektam. �

bérni� Pateicoties Aizkraukles bankas ziedoju-mam, Bérnu kardiolo©ijas klînika varéjaiegådåties Latvijå pirmo ultraskañas transe-zofageålo zondi, kas ¬auj diagnosticét unårstét sirds-asinsvadu slimîbas bérniem unjaundzimußajiem. Unikålå ierîce – TEEmini multi – ¬auj îpaßi efektîvi izmekléthroniski slimos mazos pacientus, kå arîårstét akütas sirds slimîbas.

� 2006. gadå Rîgas domes priekßsédétåjavietnieks Jånis Birks un AB.LV lîdzîpaß-nieks un Valdes priekßsédétåja vietnieksO¬egs Fi¬s svinîgå atmosférå parakstîja pro-tokolu par bérnu rota¬u laukumu izgata-voßanu un uzstådîßanu Rîgas mikrorajonos. Pirmais spé¬u laukums jau ierîkots Espla-nådé pie Valsts måkslas muzeja, un tas ir nevien lielåkais bérnu rota¬u laukums pilsétascentrå, bet arî viens no lielåkajiem visåRîgå. Vienlaikus tika labiekårtots skvérslîdzås laukumam. Kopéjais bankas iegul-dîjums ßajå projektå – vairåk nekå31 000 latu. Jånis Birks izteica cerîbu, kaAB.LV sniegtais atbalsts kalpos par labassadarbîbas pieméru citiem Rîgas uzñémé-jiem, kå arî sekmés lîdzîgu sabiedrîbas unprivåtå sektora sadarbîbu gan Rîgå, ganLatvijå. Bérnu smiekli – tå ir vislabåkå motivåcijainvestîcijåm pilsétas infrastruktürasattîstîbå. Més no sirds palîdzam müsubérniem izaugt fiziski un garîgi, lai nåkotné

kultüra

AB.FINANCEkonsolidétais

pårskats

30

33

34

35

35

36

37

38

39

40

72

Bankas padomes un valdes ziñojums

Bankas padome un valde

Paziñojums par Bankas padomes un valdes atbildîbu

Finanßu pårskati

Pe¬ñas un zaudéjumu apré˚ins

Bilance un årpusbilances posteñi

Bankas kapitåla un rezervju izmaiñu pårskats

Koncerna kapitåla un rezervju izmaiñu pårskats

Naudas plüsmas pårskats

Pielikumi

Revidentu ziñojums

Auns Lai nu kur, betnaudas lietås jums viss büsO.K. Turklåt, jo mazåka büsjüsu vajadzîba péc naudas, jovairåk jüs spésiet to nopelnît.

Un runa nav par algas pielikumu 5% apmérå,ar kuru pietiktu, lai nopirktu braukßanas kartîtivisu veidu transportam. Zvaigznes runå skaidruvalodu – NAUDA büs (bet, ja nu tås tomér navtik daudz, kå solîts, uzmanîgi paverieties ap-kårt, vai jüsu tuvumå nav kåds, kas to izß˚ér-dé, un parunåjiet ar viñu nopietni). Ja jumskaut kå ßogad trüks, tad tas büs laiks naudastéréßanai. Jüs påråk dzi¬i nodosieties apcerei,kur un kå térét naudu. Tik dzi¬i, ka tad, kadvisbeidzot to büsiet izlémis, gads jau tuvosiesizskañai.

Svari Ja jums radusieskåda ©eniåla biznesa ideja,nesteidzieties to tülît îste-not – apspriedieties ar kådu,kas ar to saistîts. Zvaigznes

îpaßi jums iesaka ar savåm iecerémiepazîstinåt priekßniecîbu. Pretéjå gadîjumå –jüs tås realizésiet, bet viñiem péc tam to visunåksies izstrébt. Ar ko tas jums varétubeigties?! Pareizi, tießi tå, kå nupat nodomå-jåt. Visiem zinåms, ka iniciatîva bieΩi vien irsodåma lieta. Tiem, kas vélas iegüt vairåk,nekå tiem ßobrîd pieder, vispirms jåapsver,ko vajadzétu zaudét. K¬üdainas paßreizéjåssituåcijas un darîjumu novértéßanas dé¬ lielair iespéja, ka tåds çiks vien sanåk.

MeΩåzis Darîjumusférå jüsu galvenais sabiedro-tais un palîgs büs sakari. Joto ir vairåk, jo labåk virzåslietas. Ieklausieties padomos!

Pat tajos, kas jums ß˚iet pilnîgi nepråtîgi, irkåds racionåls kodols. Visus ieteikumus, ja nevairåk, tad vismaz apsveriet. Kas attiecas uzdzîves finansiålo pusi – nauda büs tiem, kaspratîs to nopelnît. Uz karjeras izaugsmi nece-riet, toties mekléjumi nopelnît vienmérvainagosies panåkumiem – jums pat büsiespéja izvéléties no vairåkiem nebüt ne slik-tiem darba piedåvåjumiem.

Vérsis Darîjumujomå jüs büsiet neaizvie-tojams kå ideju ©enera-tors, taçu ßaubîgs kånopietns biznesa partne-

ris. Gadîjumå, ja vél lîdz ßim neesat iesédies©eneråldirektora kréslå, varat at¬auties grez-nîbu – neuztraukties par savu karjeru. Íobrîd ßînav jüsu ambîcija, jo padzît jau nepadzîs. Ne-skatoties ne uz ko, jüsu profesionalitåte tiksnovértéta. DaΩreiz. Finanßu feja gan påråkbieΩi ar savu klåtbütni jüs neapgrütinås. Naudaturésies tikai tiem, kas büs garå îpaßi stipri, vaitiem, kam ßajå lietå palîdzîgu roku sniegs tu-vinieki un draugi. Taçu jüs kå filozofu diez vaitas spés uztraukt.

Lauva Darîjumosjums nevajadzétu pa¬autiesuz citu pieredzi. Ja nepår-baudîsiet jüsu rîcîbå esoßåsinformåcijas patiesumu, jüsu

tålåkå darbîba var ievest dzi¬i purvå. Sakåm-vårdå “Uzticies, bet pårbaudi” jums svarîgåkair otrå da¬a. Zinåmu risku, protams, at¬autiesvar, taçu tikai tad, kad veikti rüpîgi sagata-voßanås priekßdarbi. Påråk neuzticieties arîsavai atmiñai – tå ar jums var izspélét ¬aunujoku, pievi¬ot paßå atbildîgåkajå brîdî. Katramgadîjumam parüpéjieties par to, lai tiktu izga-tavotas jums vértîgås informåcijas un datu ko-pijas, îpaßi tådu, kas jums ir finansiåli svarîgas.

SkorpionsGada såkumå jåstrådå bütutikai gadîjumå, ja jums par ßodarbu tiek solîta samaksa. Ja

par to ßaubåties – mekléjiet, kam citam ziedotsavus spékus. Pretéjå gadîjumå nav izslégts, kajüs tiksiet izmantots. Labåk dariet kaut ko parpliku «paldies», nekå gaidiet kådu pateicîbuno tiem, kå labå esat püléjies. Panåkumi kar-jerå mîsies ar tikpat ievérojamiem kritieniem:kådu brîdi varésiet sildîties priekßniecîbas lab-vélîbas saulîté, un cerîbas attiecîbå uz jaunusavas karjeras virsotñu sasniegßanu neap-tumßos pat vismazåkås ßaubu énas, taçu gaidî-tais piepildîsies tikai da¬éji. Turklåt ßåda situåci-ja gada garumå iespéjama ne reizi vien.Izdariet secinåjumus!

ËdensvîrsDarîjumos jums büs jåpa¬aujastikai uz saviem spékiem, un tasvar nedaudz mazinåt perspektî-vas. No vienas puses, minimålair iespéja, ka jüs pievils partneris

(kolé©is, padotais), no otras puses – nevaraptvert neaptveramo. Zvaigznes iesaka pieliktvisas püles un såkt uzticéties cilvékiem. Vaja-dzîbu pårbaudît tas, starp citu, neizslédz. Visijüsu naudas tériñi un ieguldîjumi büs veiksmî-gi. Problémas var rasties tikai savstarpéjåsattiecîbås – jüs ne vienmér büsiet sajüsmå parto, kå ar naudu rîkojas citi, un gribésietiesaistîties ßajå proceså, dodot norådîjumus.Tas var novest pie lielåm nesaskañåm.

Dvîñi Jums büs ¬oti grütiizß˚irties par risku bizneså, un,iespéjams, tå arî labåk. Risksßogad – tå nav jüsu prioritåte.Påråk daudz nervu ßünu büs

jåziedo, risinot pat vismaznozîmîgåkos jautåju-mus. Í˚iesties ar naudu diez vai jüs gribésiet,taçu, ja tå notiks, vélåk jüs sevi tå nomocîsiet,ßaustoties pårmetumos par izdarîto, ka aizpaßsaglabåßanås apsvérumiem vairs neat¬au-sieties izcelties ßådå veidå. Panåkumi karjeråiespéjami tiem, kas nodarbojas ar zinåtniskopétniecîbu un analîzi. Jüsu darba rezultåtiembüs raksturîga îpaßa ticamîbas pakåpe. Íogadjums ir iespéja iegüt zinåtnisku grådu.

Jaunava Vislielåkospanåkumus darîjumu sférå sagai-da tås Jaunavas, kas neslinkos unsavu brîvo laiku ziedos sevis izglî-toßanai. Ja jüs jau tåpat esat vis-

augståkås klases profesionålis un pilnveidotiestålåk vairs nav kur, atrodiet sev jaunu va¬as-prieku un nododieties tam. Parådîsies jaunspaziñu loks, büs jaunas tikßanås, kas nåkotnévar büt noderîgas. Gada otrajå pusé vairåkuzmanîbas jåpievérß droßîbas pasåkumiem –gan komercnoslépuma saglabåßanai, gan savamaciña pasargåßanai no kabatzag¬iem. Tådåveidå jums izdosies izvairîties no lieliem naudaspapildu izdevumiem.

Strélnieks Íogadzvaigznes jums neiesaka darbavai darîjumu sféras maiñu.Joma, kurå jüs ßobrîd strådåjat,nodroßinås jums pietiekamus

ieñémumus. Ja jums kaut kå trükst, pacen-tieties apvienot savu darbu ar vél kådu. Bet, jajütat, ka esat kå vairåk vérti, atrodiet sevîspékus kam lielåkam un prasiet to. Dienåmk¬üstot vésåkåm, arî naudas tériñi k¬üs neizde-vîgåki jums. Tåpéc uzmanîgi vérojiet termo-metra stabiñu – kad gaisa temperatüra krîtas,atdodiet savu naudasmaku sievai/vîram/måtei,ieslédziet to seifå un neejiet uz veikaliem, jotas draud ar kådas lielåkas lietas iegådi, kasjums tajå brîdî vispår nav vajadzîga.

Zivis Zvaigznes jumssola paaugstinåtu ambicio-zitåtes pakåpi, kas izpaudîsieskå tîkojumi péc panåkumiemkarjerå. Nenåktu par ¬aunu

papildinåt zinåßanu bagåΩu, pat ja tam bütujåziedo zinåms daudzums naudas un laika.Pavasara beigås jums büs jårisina uzdevumi,kas saistîti ar lielåkåm vai mazåkåm mîklåm.No jüsu panåkumiem ßajå laukå atkarîga turp-måkå finansiålå situåcija. Rudens – veiksmîgslaiks jauna va¬asprieka izvélei. Jau drîz tas nesîspe¬ñu – lai arî nelielu, taçu tå büs lieta, kasdarîs jüs lepnu.

Vézis Neticiet vårdiem,ja tie nav uzrakstîti uz papîraun apliecinåti ar parakstu, –mutiski solîjumi darîjumosdiemΩél netiks pildîti. Ne gluΩi

tå, ka jums îpaßi draudétu tikßanås ar kråp-niekiem, bet piesardzîba lieti noderés. Finanßuproblémas liks sevi manît gada pirmajå pusé,taçu tuvåk rudenim situåcija nostabilizésies,turklåt pat pårspés ceréto. Tomér zvaigznesiesaka, kamér naudas lietus pår jums vél navnolijis, ierobeΩot savas pastaigas pa veikaliem.Kaut arî gada otrajå pusé jüsu pirkumi nebüsatzîstami par påråk racionåliem, taçu tad jaujüs varésiet at¬auties påråk neuztraukties partériñiem.

Jüsu bizness un finanses

lpp

. 31

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I BA

NK

AS

PAD

OM

ESU

NV

ALD

ES Z

IˆO

JUM

S

Vietéjais tirgusArî 2006. gadå viens no straujåk augoßajiem komercbanku

biznesa sektoriem bija hipotekårå kreditéßana. Aizkraukles

banka pårskata periodå nostiprinåjås starp vadoßajåm Latvijas

komercbankåm hipotekårås kreditéßanas jomå.

Lîdz 2006. gada 31. decembrim hipotekårajos kredîtos Banka

izsniegusi 363,5 miljonus latu, kas ir praktiski divas reizes

vairåk nekå gadu iepriekß. Måjok¬u kredîtos Banka lîdz 2006.

gada beigåm izsniegusi 298 miljonus latu, tådéjådi palîdzot

vairåk nekå 8500 klientiem iegådåties savu måjokli.

Ar katru gadu palielinås pieprasîjums péc jauniem un kvali-

tatîviem måjok¬iem. Savu artavu jaunu måjok¬u radîßanå

sniegusi arî Aizkraukles banka. Kopumå 2006. gadå Banka

pieß˚îrusi kredîtus 16 jaunu måjok¬u projektu îstenoßanai par

kopéjo summu 36,5 miljoni latu.

Aizvadîtajå gadå Banka paplaßinåja savu pakalpojumu klåstu

privåtpersonåm, piedåvåjot ne tikai hipotekåro, bet arî

patériña kredîtu. Aizkraukles banka klientiem piedåvå jaunu

kredîtu produktu “AB.karte”, ar kuru var sañemt aizdevumu

lîdz pat çetru méneßalgu apmérå.

Banka aizvadîtajå gadå saviem klientiem såka piedåvåt arî

“Ce¬ojumu kartes” – tås ir starptautiskas kredîtkartes

MasterCard Classic un VISA Classic privåtpersonåm, kas dod

iespéju to îpaßniekiem ce¬ojuma laikå justies érti, droßi un

brîvi, sañemot daΩådus pakalpojumus un attiecîgu servisu.

Visi “Ce¬ojumu karßu” lietotåji bez maksas k¬üst par ce¬ojumu

apdroßinåßanas polises îpaßniekiem, kura sedz neparedzétus

medicînas un vairåkus citus izdevumus, kas var rasties

ce¬ojumu laikå uz årvalstîm.

Hipotekårås kreditéßanas rezultåti apliecina, ka klienti uzticas

Aizkraukles bankai kå specializétai kreditéßanas bankai un ir

to novértéjußi. Attaisnojot klientu vélmes, Banka turpinås

pilnveidot savu pakalpojumu klåstu kreditéßanas jomå arî

turpmåk.

InvestîcijasPar Bankas pårdomåtås darbîbas straté©ijas un risku

izvértéßanas pareizîbu liecina arî sasniegtie rezultåti investîciju

bizneså.

Bankas likviditåtes portfe¬a vidéjais atlikums 2006. gada

beigås bija 20,5 miljoni latu, gada ienesîgums – 4,74%.

Likviditåtes portfeli veido Latvijas centrålås valdîbas, kå arî

Latvijas un OECD valstu kredîtieståΩu paråda vértspapîri.

Savukårt investîciju uz nenoteiktu laiku portfe¬a gada

ienesîgums bija 10,7%, tå vidéjais apjoms 2006. gadå bija

68 miljoni latu. Investîciju uz nenoteiktu laiku portfeli veido

Latvijas centrålås valdîbas, Latvijas, OECD un citu valstu

kredîtieståΩu paråda vértspapîri, kå arî citu (ne-OECD) valstu

valsts, paßvaldîbu un privåtuzñémumu paråda vértspapîri.

Tirdzniecîbas portfe¬a gada ienesîgums bija 9,4% gadå, vidé-

jais portfe¬a apjoms – 2,3 miljoni latu. Bankas tirdzniecîbas

portfeli veido ieguldîjumi citu (ne-OECD) valstu kredîtieståΩu

un privåtuzñémumu paråda vértspapîros.

Aizkraukles banka sabiedrîbaiPateicoties veiksmîgai finansiålai darbîbai, Aizkraukles banka

arî 2006. gadå varéja turpinåt aktîvi iesaistîties daΩådu

Latvijas sabiedrîbai nozîmîgu projektu îstenoßanå, atvélot tam

vairåk nekå 1 miljonu latu.

Viens no prioritårajiem sabiedriski nozîmîgiem darbiem

Aizkraukles bankå ir atbalsts bérnu veselîbas un izglîtîbas

veicinåßanai. Tå, pieméram, pateicoties Aizkraukles bankas

ziedojumam 19,5 tükstoßu latu apmérå, Bérnu kardiolo©ijas

klînikå ßobrîd pieejama Latvijå pirmå bérniem un jaundzi-

mußajiem piemérotå ultrasonogråfijas transezofageålå zonde,

ar kuru iespéjams diagnosticét un årstét sirds saslimßanas.

Sadarbojoties ar Rîgas domi, ar Aizkraukles bankas finansiålu

atbalstu paßå Rîgas centrå – Esplanådé, aiz Valsts måkslas

muzeja – tika atklåts bérnu rota¬u laukums. Tas ir vislielåkais

bérnu rota¬laukums pilsétas centrå un viens no lielåkajiem

Rîgå. Vienlaikus ar rota¬laukuma uzstådîßanu tika labiekårtots

tam blakus esoßais skvérs.

Ar Bankas atbalstu Latvijas bérniem dota iespéja noklausîties

viñu vecåkiem no bérnîbas labi pazîstamus ståstus un

pasakas. Sadarbîbå ar vienu no vecåkajåm Latvijas radiostaci-

jåm Latvijas Radio tika izdoti divi unikåli kompaktdiski –

Harija Misiña ierunåtås pasakas dubultdiskå “Labvakar,

mazais draudziñ!” un atjaunots 1969. gada radioieraksts

“Brålîtis un Karlsons, kas dzîvo uz jumta”.

Vél bérnu veselîbai tika ziedoti 2006. gadå Aizkraukles

bankas plånotie, bet neizmantotie lîdzek¬i darbinieku

veselîbas apdroßinåßanai. Kopumå daΩådu bérnu årstéßanai

un viñu veselîbas uzlaboßanai ziedots 21 tükstotis latu.

lpp

. 30

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I BA

NK

AS

PAD

OM

ESU

NV

ALD

ES Z

IˆO

JUM

SBankas padomes un valdes ziñojumsCienîjamie Aizkraukles bankas akcionåri,klienti un sadarbîbas partneri!

Lîdz ar kopéjo Latvijas ekonomikas izaugsmi arî Aizkraukles

banka 2006. gadå sasniedza jaunas finanßu virsotnes.

Aizvadîtajå gadå Bankas aktîvu lielums pårsniedza 1 miljardu

eiro, kå arî iegüta Bankas paståvéßanas vésturé lielåkå

pe–a Р25 miljoni latu.

Pie nozîmîgåkajiem gada notikumiem minama sindicétå

kredîta piesaistîßana. Aizkraukles banka jünija beigås parak-

stîja lîgumu par sindicétå kredîta sañemßanu 50 miljonu eiro

apmérå. Savu lîdzdalîbu Aizkraukles bankas pirmajam sindi-

cétajam aizdevumam apstiprinåja 19 bankas no 10 daΩådåm

valstîm. Viens no ßå darîjuma mér˚iem bija piesaistît poten-

ciålo sadarbîbas partneru uzmanîbu sekmîgai Latvijas ko-

mercbanku darbîbai, veicinot turpmåkas sadarbîbas iespéjas

ar Aizkraukles banku.

Ne mazåk nozîmîgs notikums Bankas dzîvé bija divu jaunu

akciju sabiedrîbu dibinåßana – ieguldîjumu brokeru akciju

sabiedrîba “AB.LV Capital Markets” un ieguldîjumu pår-

valdes akciju sabiedrîba “AB.LV Asset Management”. Meitas

uzñémumi dibinåti, sekojot Bankas attîstîbas straté©ijai un

realizéjot nodomu paplaßinåt klientiem sniegto pakalpojumu

klåstu ieguldîjumu pårvaldîßanas jomå.

Finanßu lîdzek¬u pårvaldîßanas un brokeru pakalpojumu

ievießanas nepiecießamîbu noteica klientu un tirgus

pieprasîjums. Attaisnojot klientu vélmes, arî ßo pakalpojumu

sniegßanå Banka nodroßinås individuålu un augstas kvalitåtes

apkalpoßanas servisu.

Finanßu rezultåtiPateicoties konsekventai Bankas darbîbas straté©ijas îsteno-

ßanai, veiksmîgai un pårdomåtai darbîbai gan vietéjå, gan

starptautiskajå tirgü, Bankas sasniegtie finanßu rezultåti

2006. gadå ir ievérîbas cienîgi.

Aizkraukles bankas pe¬ña 2006. gadå sasniedza 25 miljonus

latu, kas ir par 39% vairåk nekå gadu iepriekß.

Savukårt Bankas aktîvi 2006. gada decembra beigås bija

811,9 miljoni latu. Salîdzinot ar 2005. gada beigåm, Bankas

aktîvi pieaugußi par 48%. Bankas bruto kredîtportfelis 2006.

gada beigås sasniedza 493,8 miljonus latu, kas ir 1,8 reizes

vairåk nekå 2005. gada beigås.

Bankai kapitåla atdeve ROE (tiek mérîta kå gada pe¬ña pret

vidéjo Bankas kapitålu) 2006. gada 31. decembrî sasniedza

45,04%, bet aktîvu atdeve ROA (tiek mérîta kå gada pe¬ña

pret aktîvu vidéjo gada vértîbu) bija 4,01%.

Bankas valde ieteica Bankas akcionåru pilnsapulcei pieñemt

lémumu par dividenΩu izmaksu akcionåriem 60 latu apmérå

par akciju.

Uzturot augstu klientu apkalpoßanas servisu un turpinot

darbu pie Bankas modernizåcijas, 2006. gada beigås Banka

iegådåjås jaunu Íveices kompånijas “Temenos” piedåvåto

banku sistému T24. Banku sistému tirgü kompånija “Teme-

nos” ir viena no vadoßajåm. Jauniegådåtås sistémas ievie-

ßanu Bankas darbîbå plånots såkt jau 2007. gada pavasarî.

Starptautiskais tirgusAizvien vairåk årvalstu klientu novérté Aizkraukles bankas

sniegtos konkurétspéjîgos un kvalificétos pakalpojumus.

Nozîmîgu vietu Bankas savstarpéjo attiecîbu veidoßanå ar

klientiem ieñem augsts apkalpoßanas serviss, åtrums, konfi-

dencialitåte, kå arî jaunåko un modernåko tehnolo©iju

izmantoßana. Ievérojot ßos principus, Bankai izdodas pie-

saistît aizvien vairåk jaunu klientu.

Müsu darbs, uzturot augstus kvalitåtes standartus, ir devis

labus rezultåtus – piesaistîto noguldîjumu apjoms, salîdzinot

ar 2005. gada beigåm, ir palielinåjies par 38%, sasniedzot

661 miljonu latu.

Savukårt nerezidentiem izsniegto bruto kredîtu apjoms

2006. gada decembra beigås bija 45,2 miljoni latu, kas ir par

55% vairåk nekå gadu iepriekß.

Paplaßinot savu pakalpojumu klåstu, Banka saviem årvalstu

klientiem, uzñémumiem un privåtpersonåm kopß 2006. gada

såkuma piedåvå jaunu produktu – kråjkontu. Kråjkonta gal-

venå priekßrocîba ir augståki procenti ikdienas atlikumam,

salîdzinot ar noré˚ina konta vidéjå ceturkßña atlikuma pro-

centiem.

Izvérßot savu darbîbu starptautiskajå tirgü, aizvadîtajå gadå

Banka atvéra vairåkas jaunas pårståvniecîbas årvalstîs –

Baltkrievijå, Ukrainå un Kazahstånå. Galvenais Bankas pår-

ståvniecîbu uzdevums ir nodibinåt abpuséji izdevîgus biznesa

kontaktus starp årvalstu un vietéjiem uzñéméjiem, kå arî

ieintereséto personu konsultéßana finanßu jautåjumos un

informéßana par Aizkraukles bankas piedåvåtajiem produk-

tiem un pakalpojumiem.

Bankas valde:

Valdes priekßsédétåjs:

EErrnneessttss BBeerrnniiss

Valdes priekßsédétåja vietnieks:

OO¬¬eeggss FFii¬¬ss

Valdes locek¬i:

PPååvveellss ÍÍnneejjeerrssoonnss

AAlleekkssaannddrrss PPååΩΩee

OO¬¬eeggss SSiirroottiinnss

RRoollaannddss CCiittaajjeevvss

Padomes priekßsédétåjs

Aleksandrs Bergmanis

Valdes priekßsédétåjs

Ernests Bernis

Rîgå, 2007. gada 15. februårî

lpp

. 33

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I BA

NK

AS

PAD

OM

EU

NV

ALD

E

Bankas padome un valde

Bankas padome:

Padomes priekßsédétåjs:

AAlleekkssaannddrrss BBeerrggmmaanniiss

Padomes priekßsédétåja vietnieks:

JJåånniiss KKrrîîggeerrss

Padomes loceklis:

VVllaaddiimmiirrss KKuuttoovvoojjss

2006. gada 13. novembrî Bankas padome par Valdes locekli

ievéléja Rolandu Citajevu.

Sadarbîbå ar labdarîbas fondu “Ziedot” atbalstîßanai tika

izvéléti divi labdarîbas projekti – “Mazo sirsniñu cerîbas” un

“Palîdzîba Nikolai Rotbergai”.

Jau par tradîciju k¬uvusi Aizkraukles bankas, laikraksta

“Diena” un televîzijas kompånijas TV3 rîkotå akcija “Latvijas

lepnums”. Ar aicinåjumu uz labiem darbiem “Latvijas lepnu-

ma” ietvaros ikviens Latvijas iedzîvotåjs tiek aicinåts sütît vés-

tules un ståstît par cilvékiem, kuri gadiem ilgi nesavtîgi

palîdzéjußi, sniegußi palîdzîgu roku nelaimé, devußi cerîbu vai

piepildîjußi kådu ilgi lolotu sapni.

2006. gadå ar Aizkraukles bankas atbalstu Latvijas iedzîvotåji

ir varéjußi noklausîties vairåku izcilu müzi˚u koncertus –

lpp

. 32

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I BA

NK

AS

PAD

OM

ESU

NV

ALD

ES Z

IˆO

JUM

S

tango projektu “Gotan Project”, Krievijas rokgrupas “Bi-2”,

kå arî Kubas müzi˚u “Buena Vista Masters” koncertu.

Jau vairåkus gadus Aizkraukles banka aktîvi iesaistås handbo-

la dzîvé Latvijå, atbalstot Latvijas Handbola federåciju.

Atbalsts tiek sniegts arî vadoßajam handbola klubam Latvijå

ASK/AB.LV, kå arî jaunajiem handbolistiem no Skrîveriem,

Aizkraukles un Jürmalas.

Aizkraukles bankas vadîba ir pateicîga par Jüsu uzticîbu un

lojalitåti Bankai!

Padomes priekßsédétåjs

Aleksandrs Bergmanis

Valdes priekßsédétåjs

Ernests Bernis

Rîgå, 2007. gada 15. februårî

Bankas padomes un valdes ziñojums

lpp

. 35

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I PEÒ

ˆA

S V

AIZ

AU

D‰J

UM

U A

PR‰

INS

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

Interest income

Interest expense

Net interest income

Income from securities

Commission and fee income

Commission and fee expense

Net commission and fee income

Profit on trading with financial instruments

Other operating income

Operating income

Administrative expense

Depreciation of fixed assets and their value adjustmentsredit losses

Release of previously established provision

Extraordinary expense

Profit before corporate income tax

Corporate income tax

Net profit for the period

Procentu ienåkumi

Procentu izdevumi

DividenΩu ienåkumi

Komisijas naudas ienåkumi

Komisijas naudas izdevumi

Neto realizétå pe¬ña no pårdoßanai pieejamajiem finanßu aktîviem

Neto pe¬ña no tirdzniecîbas nolükå turétiem finanßu aktîviem

Årvalstu valütu tirdzniecîbas un pårvértéßanas pe¬ña

Uzkråjumu nedroßiem parådiem veidoßanas rezultåts

Izdevumi uzkråjumu veidoßanai

Uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi

Pamatdarbîbas ienåkumi

Èpaßuma, iekårtu un aprîkojuma, ieguldîjumu îpaßuma

un nemateriålo aktîvu atzîßanas pårtraukßana (zaudéjumi)/ pe¬ña

Administratîvie izdevumi

Nolietojums

Påréjie ienåkumi

Påréjie izdevumi

Pe¬ña pirms uzñémumu ienåkuma nodok¬a apré˚inåßanas

Uzñémumu ienåkuma nodoklis

Pårskata gada pe¬ña

Pe–a uz vienu akciju

Notes

31.12.02.

Pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚ins par 2006. un 2005. gadu

Pielikums

4

4

5

5

6

11

11

11

7

9

21, 22

8

10

12

Koncerns

2006

LVL '000

34 412

(12 313)

37

8 689

(1 240)

1 736

424

12 356

259

(285)

544

44 360

(15)

(16 124)

(1 659)

792

(1 064)

26 290

(3 768)

22 522

0,23

Koncerns

2005

LVL '000

24 383

(6 091)

14

6 944

(1 164)

3 030

413

5 891

397

(420)

817

33 817

(4)

(11 607)

(1 643)

413

(385)

20 591

(2 590)

18 001

0,18

Banka

2006

LVL '000

34 412

(12 279)

37

8 655

(1 231)

1 736

424

12 348

259

(285)

544

44 361

2 220

(15 824)

(1 649)

804

(1 062)

28 850

(3 768)

25 082

0,25

Banka

2005

LVL '000

24 383

(6 091)

14

6 944

(1 164)

3 030

413

5 891

397

(420)

817

33 817

(4)

(11 606)

(1 643)

411

(385)

20 590

(2 590)

18 000

0,18

Padomes priekßsédétåjs

Aleksandrs Bergmanis

Valdes priekßsédétåjs

Ernests Bernis

Rîgå, 2007. gada 15. februårî

lpp

. 34

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I PA

ZIˆ

OJU

MS

PAR

BAN

KA

SPA

DO

MES

UN

VA

LDES

ATB

ILD

ÈBU

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

Paziñojums par Bankas padomes un valdes atbildîbu

Bankas padome un valde (turpmåk tekstå – vadîba) ir atbildîga

par Bankas finanßu pårskatu sagatavoßanu, kå arî par Bankas

un tås meitas uzñémumu (turpmåk tekstå – Koncerns) kon-

solidéto finanßu pårskatu sagatavoßanu. Finanßu pårskati

sagatavoti saskañå ar Latvijas Republikas KredîtieståΩu likumu,

Finanßu un kapitåla tirgus komisijas norådîjumiem un citåm uz

kredîtiestådém attiecinåmåm Latvijas Republikas likumdoßanas

prasîbåm.

Finanßu pårskati, kas atspogu¬oti no 35. lappuses lîdz 71. lap-

pusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz attaisnojuma dokumen-

tiem un sniedz patiesu priekßstatu par Bankas un Koncerna

finansiålo ståvokli 2006. un 2005. gada 31. decembrî, kå arî

par to 2006. un 2005. gada darbîbas rezultåtiem, kapitåla un

rezervju izmaiñåm un naudas plüsmu.

Iepriekßminétie finanßu pårskati ir sagatavoti, konsekventi lietojot

Eiropas Savienîbå apstiprinåtos Starptautiskos finanßu pårskatu

sagatavoßanas standartus un tiem atbilstoßos uzskaites principus

un pamatojoties uz uzñéméjdarbîbas turpinåßanas principu.

Ío finanßu pårskatu sagatavoßanas gaitå vadîbas pieñemtie

lémumi un izdarîtie novértéjumi ir bijußi piesardzîgi

un pamatoti.

Bankas vadîba ir atbildîga par atbilstoßas uzskaites sistémas

nodroßinåßanu, Koncerna aktîvu saglabåßanu, kå arî par

kråpßanas un citu Koncernå izdarîtu pårkåpumu atklåßanu un

novérßanu. Bankas vadîba ir atbildîga arî par Latvijas Republikas

KredîtieståΩu likuma, Finanßu un kapitåla tirgus komisijas

norådîjumu un citu uz kredîtiestådém attiecinåmu Latvijas

Republikas likumdoßanas prasîbu ievéroßanu.

Padomes priekßsédétåjs

Aleksandrs Bergmanis

Valdes priekßsédétåjs

Ernests Bernis

Rîgå, 2007. gada 15. februårî

lpp

. 37

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I BA

NK

AS

KA

PITÅ

LA U

NRE

ZERV

JU IZ

MA

IˆU

PÅ

RSK

ATS

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

Pårdoßanai

Akciju pieejamo finanßu

Apmaksåtais emisijas Rezerves aktîvu pårvérté- Nesadalîtå Kopå kapitåls

pamatkapitåls uzcenojums kapitåls ßanas rezerve pe¬ña un rezerves

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

01.01.2005.

Izmaksåtås dividendes

Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu

pårvértéßanas rezerves izmaiñas

Iek¬auts pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå

vértspapîru pårdoßanas rezultåtå

Izmaiñas atliktajå uzñémumu ienåkuma nodoklî

2005. gada pe–a

31.12.2005.

Izmaksåtås dividendes

Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu

pårvértéßanas rezerves izmaiñas

Iek¬auts pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå

vértspapîru pårdoßanas rezultåtå

Izmaiñas atliktajå uzñémumu ienåkuma nodoklî

2006. gada pe–a

31.12.2006.

Bankas kapitåla un rezervju izmaiñu pårskats par 2006. un 2005. gadu

15 000

–

–

–

–

–

15 000

–

–

–

–

–

15 000

255

–

–

–

–

–

255

–

–

–

–

–

255

1 500

–

–

–

–

–

1 500

–

–

–

–

–

1 500

1 570

–

2 789

(2 775)

(2)

–

1 582

–

1 826

(1 657)

(25)

–

1 726

11 526

(2 000)

–

–

–

18 000

27 526

(3 000)

–

–

–

25 082

49 608

29 851

(2 000)

2 789

(2 775)

(2)

18 000

45 863

(3 000)

1 826

(1 657)

(25)

25 082

68 089

lpp

. 36

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I BIL

AN

CE

UN

ÅRP

USB

ILA

NC

ES P

OST

EˆI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

Aktîvi

Kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret centrålajåm bankåm

Prasîbas pret kredîtiestådém

Tirdzniecîbas nolükå turétie finanßu aktîvi

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu

Atvasinåtie lîgumi

Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu

Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu

Kredîti

Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi

Pamatlîdzek¬i

Ieguldîjumu îpaßums

Nemateriålie aktîvi

Ieguldîjumi radniecîgo un asociéto uzñémumu pamatkapitålå

Påréjie aktîvi

Kopå aktîvi

Saistîbas

Saistîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém

Tirdzniecîbas nolükå turétås finanßu saistîbas

Atvasinåtie lîgumi

Amortizétajå iegådes vértîbå vértétås finanßu saistîbas

Noguldîjumi

Termiñsaistîbas pret kredîtiestådém

Pakårtotås saistîbas

Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi

Atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis

Uzñémumu ienåkuma nodok¬a saistîbas

Påréjås saistîbas

Kopå saistîbas

Kapitåls un rezerves

Apmaksåtais pamatkapitåls

Akciju emisijas uzcenojums

Rezerves kapitåls un påréjås rezerves

Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu pårvértéßanas rezerve

Iepriekßéjo gadu nesadalîtå pe¬ña

Pårskata perioda nesadalîtå pe¬ña

Kopå kapitåls un rezerves

Kopå saistîbas un kapitåls un rezerves

Årpusbilances posteñi

Aktîvi pårvaldîßanå

Iespéjamås saistîbas

Galvojumi (garantijas)

Påréjås iespéjamås saistîbas

Årpusbilances saistîbas pret klientiem

Bilance un årpusbilances posteñi 2006. gada 31. decembrî un 2005. gada 31. decembrî

Pielikums

13

14

16

18

16

17

15

22

21

22

19, 20

23

24

18

25

24

29

26

12

12

27

30

28

28

28

Koncerns

31.12.2006.

LVL '000

56 674

163 999

3 684

2 493

1 191

71 247

64 841

6 406

491 210

101

6 604

14 217

1 583

12

1 834

811 165

8 780

3 512

3 512

728 206

659 745

49 131

19 330

3 072

635

273

1 158

745 636

15 000

255

1 500

1 726

24 526

22 522

65 529

811 165

5 250

8 528

6 699

1 829

58 065

Koncerns

31.12.2005.

LVL '000

40 801

99 716

2 147

1 033

1 114

102 905

101 212

1 693

276 703

258

7 483

15 736

1 205

12

343

547 309

8 155

742

742

488 499

480 268

500

7 731

1 499

601

1 038

912

501 446

15 000

255

1 500

1 582

9 525

18 001

45 863

547 309

4 099

6 895

4 562

2 333

43 236

Banka

31.12.2006.

LVL '000

56 674

163 988

3 684

2 493

1 191

71 247

64 841

6 406

491 210

90

6 510

14 217

1 572

2 462

247

811 901

8 780

3 512

3 512

726 409

660 950

46 129

19 330

3 053

635

273

1 150

743 812

15 000

255

1 500

1 726

24 526

25 082

68 089

811 901

3 995

8 528

6 699

1 829

58 065

Banka

31.12.2005.

LVL '000

40 801

99 716

2 147

1 033

1 114

102 905

101 212

1 693

276 703

258

7 483

15 036

1 205

719

343

547 316

8 155

742

742

488 506

480 275

500

7 731

1 499

601

1 038

912

501 453

15 000

255

1 500

1 582

9 526

18 000

45 863

547 316

4 099

6 895

4 562

2 333

43 236

lpp

. 39

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I NA

UD

AS

PLË

SMA

S PÅ

RSK

ATS

Naudas plüsma pamatdarbîbas rezultåtå

Pe¬ña pirms uzñémumu ienåkuma nodok¬a apré˚inåßanas

Nemateriålo aktîvu un pamatlîdzek¬u nolietojums

Uzkråjumu nedroßiem parådiem (samazinåjums)

Årvalstu valütas pozîciju nerealizétie zaudéjumi

Naudas un tås ekvivalentu pieaugums pamatdarbîbas rezultåtå

pirms izmaiñåm aktîvos un pasîvos

Kredîtu (pieaugums)

Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu samazinåjums/ (pieaugums)

Tirdzniecîbas nolükå turéto finanßu aktîvu vértîbas (pieaugums)/ samazinåjums

Nåkamo periodu izdevumu un uzkråto ienåkumu samazinåjums/ (pieaugums)

Påréjo aktîvu samazinåjums

Prasîbu pret kredîtiestådém samazinåjums

Noguldîjumu no påréjiem klientiem pieaugums

Saistîbu pret kredîtiestådém pieaugums

Tirdzniecîbas nolükå turéto finanßu saistîbu vértîbas pieaugums/ (samazinåjums)

Nåkamo periodu ienåkumu un uzkråto izdevumu pieaugums

Påréjo saistîbu pieaugums/ (samazinåjums)

Naudas un tås ekvivalentu pieaugums/ (samazinåjums)

pamatdarbîbas rezultåtå pirms uzñémumu ienåkuma nodok¬a

(Samaksåtais uzñémumu ienåkuma nodoklis)

Naudas un tås ekvivalentu pieaugums/ (samazinåjums)

pamatdarbîbas rezultåtå

Naudas plüsma ieguldîjumu darbîbas rezultåtå

Pamatlîdzek¬u un ieguldîjumu nekustamajos îpaßumos (iegåde)

Pamatlîdzek¬u un nemateriålo aktîvu pårdoßana

Lîdzdalîbas uzñémumu pamatkapitålå (iegåde)

Naudas un tås ekvivalentu (samazinåjums) ieguldîjumu

darbîbas rezultåtå

Naudas plüsma finanséßanas darbîbas rezultåtå

Pakårtoto saistîbu piesaistîßana

DividenΩu (izmaksas)

Naudas un tås ekvivalentu pieaugums/ (samazinåjums)

finanséßanas darbîbas rezultåtå

Naudas un tås ekvivalentu pieaugums/ (samazinåjums)

Nauda un tås ekvivalenti pårskata perioda såkumå

Årvalstu valütas pozîciju pårvértéßanas (zaudéjumi)/ pe¬ña

Nauda un tås ekvivalenti pårskata perioda beigås*

* Naudas un tås ekvivalentu saståvda¬as skatît 33. pielikumå.

Naudas plüsma no sañemtajiem un izmaksåtajiem procentiem

Sañemtie procenti

Izmaksåtie procenti

Naudas plüsmas pårskats par 2006. un 2005. gadu

Koncerns

2005

LVL '000

20 591

1 643

(631)

751

22 354

(138 159)

(3 898)

279

(173)

467

2 616

97 407

–

(566)

804

(13 488)

(32 357)

(1 186)

(33 543)

(5 325)

27

–

(5 298)

–

(2 000)

(2 000)

(40 841)

159 215

253

118 627

Banka

2005

LVL '000

20 590

1 643

(631)

751

22 353

(138 159)

(3 898)

279

(173)

467

2 616

97 408

–

(566)

804

(13 488)

(32 357)

(1 186)

(33 543)

(5 325)

27

–

(5 298)

–

(2 000)

(2 000)

(40 841)

159 215

253

118 627

Koncerns

2006

LVL '000

26 290

1 659

(456)

3 185

30 678

(214 051)

31 827

(1 537)

157

14

210

179 477

38 793

2 770

1 573

15

69 926

(4 293)

65 633

(1 323)

179

–

(1 144)

11 599

(3 000)

8 599

73 088

118 627

(3 185)

188 530

Banka

2006

LVL '000

28 850

1 649

(456)

3 185

33 228

(214 051)

31 827

(1 537)

168

96

210

180 675

35 791

2 770

1 554

7

70 738

(4 293)

66 445

(1 223)

1 699

(2 443)

(1 967)

11 599

(3 000)

8 599

73 077

118 627

(3 185)

188 519

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

Koncerns

2005

LVL '000

20 511

(4 714)

Banka

2005

LVL '000

20 511

(4 714)

Koncerns

2006

LVL '000

28 543

(10 110)

Banka

2006

LVL '000

28 543

(10 069)

lpp

. 38

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I KO

NC

ERN

A K

API

TÅLA

UN

REZE

RVJU

IZM

AIˆ

U P

ÅRS

KA

TS

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

Koncerna kapitåla un rezervju izmaiñu pårskats par 2006. un 2005. gadu

Pårdoßanai

Akciju pieejamo finanßu

Apmaksåtais emisijas Rezerves aktîvu pårvérté- Nesadalîtå Kopå kapitåls

pamatkapitåls uzcenojums kapitåls ßanas rezerve pe¬ña un rezerves

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

01.01.2005.

Izmaksåtås dividendes

Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu

pårvértéßanas rezerves izmaiñas

Iek¬auts pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå

vértspapîru pårdoßanas rezultåtå

Izmaiñas atliktajå uzñémumu ienåkuma nodoklî

2005. gada pe–a

31.12.2005.

Izmaksåtås dividendes

Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu

pårvértéßanas rezerves izmaiñas

Iek¬auts pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå

vértspapîru pårdoßanas rezultåtå

Izmaiñas atliktajå uzñémumu ienåkuma nodoklî

2006. gada pe–a

31.12.2006.

15 000

–

–

–

–

–

15 000

–

–

–

–

–

15 000

255

–

–

–

–

–

255

–

–

–

–

–

255

1 500

–

–

–

–

–

1 500

–

–

–

–

–

1 500

1 570

–

2 789

(2 775)

(2)

–

1 582

–

1 826

(1 657)

(25)

–

1 726

11 525

(2 000)

–

–

–

18 001

27 526

(3 000)

–

–

–

22 522

47 048

29 850

(2 000)

2 789

(2 775)

(2)

18 001

45 863

(3 000)

1 826

(1 657)

(25)

22 522

65 529

lpp

. 41

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

Procentu ienåkumi/ izdevumi finanßu aktîviem/ saistîbåm, kas tiek

novértétas amortizétajå vértîbå, tiek atzîti pe¬ñas vai zaudéjumu

apré˚inå saskañå ar faktiskås procentu likmes metodi.

Komisijas naudas ienåkumi un izdevumi tiek gråmatoti pe¬ñas vai

zaudéjumu apré˚inå attiecîgå darîjuma veikßanas brîdî, izñemot komisi-

jas ieñémumus/ izdevumus, kas tießi attiecinåmi uz finanßu aktîviem/

saistîbåm, kas tiek uzrådîtas amortizétajå vértîbå, – ßiem aktîviem/

saistîbåm komisijas ieñémumi/ izdevumi tiek iek¬auti faktiskås procentu

likmes apré˚inå.

f) Uzkråjumi darbinieku atva¬inåjumu apmaksaiUzkråjumi darbinieku atva¬inåjumu apmaksai tiek apré˚inåti, summéjot

katra Bankas darbinieka neizmantoto atva¬inåjumu darba dienu skaitu,

kas reizinåts ar dienas vidéjo izpe¬ñu atva¬inåjuma apmaksai saskañå ar

LR Darba likumu, un pieskaitot darba devéja valsts sociålås

apdroßinåßanas obligåtås iemaksas.

g) Årvalstu valütu pårvértéßanaDarîjumi årvalstu valütå tiek pårvértéti latos péc darîjumu dienå spékå

esoßå Latvijas Bankas noteiktå årvalstu valütas maiñas kursa. Monetårie

aktîvi un pasîvi årvalstu valütå tiek pårvértéti latos péc gada beigås

spékå esoßå Latvijas Bankas noteiktå årvalstu valütas maiñas kursa.

Årvalstu valütas maiñas kursa turpmåko izmaiñu rezultåtå iegütå pe¬ña

vai zaudéjumi tiek iek¬auti pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå kå pe¬ña vai

zaudéjumi no årvalstu valütas pozîcijas pårvértéßanas.

Nozîmîgåkie Koncerna un Bankas bilances sagatavoßanå izmantotie

Latvijas Bankas noteiktie valütas maiñas kursi (lati par vienu årvalstu

valütas vienîbu) bija ßådi:

Pårskata periodu beigu datums USD EUR RUB

2006. gada 31. decembrî 0,536 0,7028 0,0203

2005. gada 31. decembrî 0,593 0,7028 0,0206

h) Uzñémumu ienåkuma nodoklisSaskañå ar Latvijas Republikas nodok¬u likumdoßanas prasîbåm uzñé-

mumu ienåkuma nodoklis tiek apré˚inåts 15% (15%) apmérå no

attiecîgajå nodok¬u periodå gütajiem ar nodokli apliekamajiem ienåku-

miem.

Atliktie nodok¬i, kas radußies no îslaicîgåm atß˚irîbåm, iek¬aujot atse-

viß˚us posteñus nodok¬u deklaråcijås un ßajos finanßu pårskatos, ir

apré˚inåti, izmantojot saistîbu metodi. Atliktie nodok¬i attiecas uz

nåkotné iespéjamajåm nodok¬u prasîbåm un saistîbåm par visiem

darîjumiem un notikumiem, kas atzîti finanßu pårskatos vai nodok¬u

deklaråcijås. Atliktås nodok¬u saistîbas tiek noteiktas, pamatojoties uz

nodok¬u likmém, kuras ir paredzéts piemérot tad, kad izzudîs îslaicîgås

atß˚irîbas. Galvenås îslaicîgås atß˚irîbas laika ziñå rodas no atß˚irîgajåm

gråmatvedîbas un nodok¬u vajadzîbåm lietotajåm nolietojuma likmém

pamatlîdzek¬iem, portfe¬a uzkråjumiem nedroßiem parådiem un

uzkråjumiem darbinieku atva¬inåjumu apmaksai, kå arî bilances aktîva

posteñu, t.sk. vértspapîru un pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu

pårvértéßanas.

i) KredîtiAizñémumi un debitoru parådi ir neatvasinåti finanßu aktîvi ar fiksétu

vai nosakåmu maksåjumu grafiku, kuri netiek kotéti aktîvajå tirgü. Íådi

aktîvi tiek uzskaitîti amortizétajå vértîbå, izmantojot efektîvo procentu

metodi, atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem (vértîbas sama-

zinåjums), kå parådîts 11. pielikumå. Pe¬ña un zaudéjumi tiek atzîti

pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå ßo aktîvu atzîßanas pårtraukßanas vai to

vértîbas samazinåßanås brîdî, kå arî amortizåcijas proceså.

Ío finanßu pårskatu vajadzîbåm no finanßu nomas lîgumiem izrietoßås

prasîbas ir klasificétas kå kredîti.

Kredîtus bilancé atspogu¬o brîdî, kad naudas lîdzek¬i tiek pårskaitîti uz

klienta noré˚inu kontu.

j) Finanßu noma, kur Banka ir iznomåtåjsNo finanßu nomas lîgumiem izrietoßås prasîbas tiek uzrådîtas kå aktîvi,

kas atspogu¬oti zemåkajå no iznomåtå îpaßuma patiesås vértîbas vai

minimålo nomas maksåjumu paßreizéjås vértîbas. Ienåkumi no finanßu

nomas tiek atzîti visa nomas lîguma garumå, nodroßinot vienlîdzîgu un

regulåru atdevi no neatmaksåtås summas.

Maksåjumi, kas izriet no aktîvu nomas, tiek iek¬auti pe¬ñas vai zaudéju-

mu apré˚inå visa nomas lîguma laikå, izmantojot lineåro metodi.

k) Uzkråjumi Uzkråjumi tiek atzîti, kad Koncernam ir paßreizéjs pienåkums (juridisks

vai prakses radîts), ko izraisîjis kåds pagåtnes notikums, un paståv var-

bütîba, ka ßo saistîbu izpildei büs nepiecießama ekonomiskos labumus

ietveroßu resursu aizplüßana no Koncerna, un saistîbu apjomu iespéjams

pietiekami ticami novértét. Gadîjumå, kad bütiska ietekme ir naudas

laika vértîbai, uzkråjumi tiek apré˚inåti, diskontéjot paredzamo

nåkotnes naudas plüsmu, izmantojot pirmsnodok¬u likmi, kas atspogu¬o

naudas laika vértîbas paßreizéjo novértéjumu tirgü un riskus, kas

attiecas uz konkrétajåm saistîbåm, ja tådi bütu.

Par nedroßiem parådiem, ieskaitot kredîtiestådém izsniegtos aizdevu-

mus, tiek uzskatîti kredîti un citi kredîtu atlikumi, par kuriem lîgumå

paredzétie pamatsummas maksåjumi ir nokavéti ilgåk par 30 dienåm,

procentu maksåjumi ir nokavéti ilgåk par 90 dienåm, kå arî tie kredîti,

par kuru procentu un pamatsummas atmaksas iespéjamîbu Bankas

vadîbai ir radußås ßaubas.

Banka pieß˚ir klientiem hipotekåros, komerciålos un patériña kredîtus.

Nosakot uzkråjumu lielumu nedroßiem parådiem (vértîbas samazinåju-

mu), Bankas vadîba ir ñémusi vérå gan vispåréjo (portfe¬a), gan speci-

fisko risku. Speciålie uzkråjumi nedroßiem parådiem tiek izveidoti, atse-

viß˚i izvértéjot katru kredîtu un ñemot vérå aizñéméja finansiålo ståvok-

li, kredîta nodroßinåjuma vértîbu, kredîtlîguma nosacîjumu ievéroßanu

un Finanßu un kapitåla tirgus komisijas noteikto riska darîjumu lieluma

ierobeΩojuma ievéroßanu. Portfe¬a uzkråjumi tiek veidoti tikai

paståvoßiem kredîtu zaudéjumiem, kå arî zaudéjumiem no vértîbas

samazinåßanås, kas ir “radußies, bet nav zinåmi”. Izstrådåtå metodika

dod iespéju katru kredîtu grupu saistît ar pagåtnes zaudéjumu

pieredzes informåciju kredîtu aktîvu grupåm ar lîdzîgiem raksturlielu-

miem un atbilstoßiem tirgus noteiktiem datiem, kas atspogu¬o

paßreizéjos apståk¬us.

Atzîstot parådu par nedroßu, tam tiek izveidoti uzkråjumi novértétås

neatgüstamås summas apmérå. Uzkråjumu apjoms tiek noteikts atbil-

stoßi nåkotnes naudas plüsmas tagadnes vértîbai, ñemot vérå bütiskus

faktorus, kas ietver ne tikai Bankas iepriekßéjo pieredzi kredîtu zaudéju-

mu atzîßanå un uzkråjumu veidoßanå, vadîbai zinåmos kredîtportfelî

paståvoßos riskus, nelabvélîgus apståk¬us, kas varétu ietekmét

aizñéméju spéju atmaksåt to parådus, ˚îlas vértîbu un esoßos

ekonomiskos apståk¬us, bet arî citus bütiskus faktorus, kas ietekmé iz-

sniegto kredîtu atmaksu un ˚îlu vértîbu. Faktiskie kredîtu zaudéjumi var

atß˚irties no to paßreizéjåm aplésém.

lpp

. 40

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

Finanßu pårskatu pielikumi

1. Pamatinformåcija

AS “Aizkraukles banka” (turpmåk tekstå – Banka) tika re©istréta kå

akciju sabiedrîba Aizkrauklé, Latvijas Republikå, 1993. gada 17. septem-

brî. Íobrîd Bankas juridiskå adrese ir Rîga, Elizabetes iela 23.

Bankai ir divi kredîtu centri, viens kredîtu birojs, seßi klientu

apkalpoßanas centri Rîgå, Aizkrauklé un Jürmalå, kå arî piecas

pårståvniecîbas Maskavå, Sanktpéterburgå, Minskå, Kijevå un Almati.

2006. gadå Banka nodibinåja divas jaunas akciju sabiedrîbas: ieguldîju-

mu brokeru akciju sabiedrîbu “AB.LV Capital Markets” un ieguldîjumu

pårvaldes akciju sabiedrîbu “AB.LV Asset Management”, kå arî

sabiedrîbu ar ierobeΩotu atbildîbu “Elizabetes 21a”.

Bankas galvenie darbîbas virzieni ir kreditéßana, maksåjumu pårvedumi,

årvalstu valütas maiñas operåcijas un finanßu resursu pårvaldîßana.

Banka darbojas saskañå ar LR likumdoßanu un Latvijas Bankas izsniegto

licenci, kas ¬auj veikt visus KredîtieståΩu likumå paredzétos finanßu

pakalpojumus.

Finanßu pårskatu pielikumos iekavås sniegtå informåcija atbilst salîdzi-

noßiem 2005. gada rådîtåjiem, ja vien nav norådîts citådi.

2. Ziñas par lietotajåm svarîgåkajåm gråmatvedîbas metodém

Íajå pielikumå ir atspogu¬oti nozîmîgåkie 2006. un 2005. gada laikå

konsekventi (ja vien nav norådîts citådi) lietotie uzskaites principi.

Salîdzinåjumå ar gråmatvedîbas uzskaites metodém, kuras tika izmanto-

tas, sagatavojot iepriekßéjo periodu finanßu pårskatus, 2006. gada

finanßu pårskatu sagatavoßanå izmantotås gråmatvedîbas uzskaites

metodes nav mainîtas.

Jauno vai grozîto standartu un interpretåciju pieméroßana Ar 2006. gada 1. janvåri tika grozîti un ståjås spékå vairåki jauni

Eiropas Savienîbå apstiprinåti Starptautisko finanßu pårskatu standarti

(SFPS) un Starptautiskås finanßu pårskatu interpretåcijas komitejas

(SFPIK) interpretåcijas. Standarti un interpretåcijas jåpieméro uz gada

periodu, kas såkas 2006. gada 1. janvårî vai péc ßå datuma.

– 19. SGS “Darbinieku pabalsti” – aktuårie guvumi un zaudéjumi,

grupas plåni un skaidrojumi (grozîjumi).

– 6. SFPS “Minerålresursu izpéte un novértéßana”.

– 4. SFPIK Interpretåcija “Noteikßana, vai vienoßanås ietver nomu”.

– 5. SFPIK Interpretåcija “Tiesîbas uz likvidåcijas, atjaunoßanas un

vides rehabilitåcijas fondu procentu maksåjumiem”.

– 4. SFPS “Apdroßinåßanas lîgumi” – finanßu garantiju lîgumi

(grozîjumi).

39. SGS “Finanßu instrumenti: atzîßana un novértéßana” (grozîjumi).

– Patiesås vértîbas iespéja (spékå no 2006. gada 1. janvåra).

– Finanßu garantijas (spékå no 2006. gada 1. janvåra).

Koncerns un Banka uzskata, ka iepriekßminéto 39. SGS grozîjumu

pieñemßanai ir tießa ietekme uz Koncerna ikdienas darbîbu, bet to

såkotnéjå pieméroßanas periodå nav nozîmîgas ietekmes uz finanßu

pårskatiem.

Standarti un interpretåcijas, kam ir tießa ietekme uz Koncerna un

Bankas pårskata periodiem, kas såkas 2007. gada 1. janvårî un vélåk,

un ko Koncerns nav piemérojis ar agråku datumu:

7. SFPS “Finanßu instrumenti: informåcijas atklåßana”. 7. SFPS nosaka

informåcijas atklåßanas prasîbas, lai uzlabotu informåciju par finanßu

instrumentiem. 7. SFPS pieméroßanas rezultåtå büs jåsniedz kvalitatîva

un kvantitatîva informåcija par riskiem, kas izriet no finanßu instrumen-

tiem, ieskaitot noteikto minimålo informåciju par kredîtrisku, likviditåtes

risku un tirgus risku, t.sk. analîzi attiecîbå uz jutîgumu pret tirgus risku.

1. SGS “Finanßu pårskatu sniegßana“ – informåcijas atklåßana par

kapitålu (grozîjumi). Saskañå ar 1. SGS grozîjumiem jåatspogu¬o

Koncerna kapitåla pårvaldîbas mér˚i, politika un lîdzek¬i.

Koncerns 7. SFPS un 1. SGS såks piemérot, såkot ar 2007. gada

1. janvåri.

a) Uzskaites pamatprincipiFinanßu pårskati ir sagatavoti, pamatojoties uz likumdoßanå noteiktajå

kårtîbå sastådîtajiem uzskaites re©istriem. Íie uzskaites re©istri ir saga-

tavoti saskañå ar såkotnéjås vértîbas uzskaites pamatprincipu, ietverot

atseviß˚u bilances posteñu pårvértéßanu un korekcijas, kas izdarîtas, lai

ßie atbilstoßi Starptautiskajiem finanßu pårskatu standartiem (SFPS) un

Finanßu un kapitåla tirgus komisijas prasîbåm sagatavotie finanßu

pårskati sniegtu patiesu priekßstatu.

Finanßu pårskati ir sastådîti tükstoßos latu (LVL '000), ja vien nav

norådîts citådi.

b) Finanßu pårskatu sagatavoßanas principiÍie finanßu pårskati ir sagatavoti saskañå ar Eiropas Savienîbå apstip-

rinåtajiem SFPS un Finanßu un kapitåla tirgus komisijas “Banku, iegul-

dîjumu brokeru sabiedrîbu un ieguldîjumu pårvaldes sabiedrîbu gada

pårskata un konsolidétå gada pårskata sagatavoßanas noteikumiem”.

c) KonsolidåcijaMeitas uzñémumi ir sabiedrîbas, ko kontrolé cita sabiedrîba (måtes

uzñémums). Måtes uzñémums ir uzñémums, kuram ir viens vai vairåki

meitas uzñémumi. Kontrole paståv tådå gadîjumå, ja Koncerna måtes

uzñémums tießi vai netießi ietekmé meitas uzñémumu finanßu un dar-

bîbas politiku, lai gütu labumu no to darbîbas.

Meitas uzñémumi tiek ietverti konsolidåcijå, såkot ar brîdi, kad kontrole

nonåk Koncerna rîcîbå, un tiek izslégti no konsolidåcijas brîdî, kad

meitas uzñémums tiek pårdots.

Bankas meitas uzñémumi ievéro Bankas politikas un risku ierobeΩo-

ßanas metodes, ja nav norådîts citådi.

Bankas un tås meitas uzñémuma finanßu pårskati tiek konsolidéti

Koncerna finanßu pårskatos péc pilnas konsolidåcijas metodes, apvieno-

jot lîdzîga veida aktîvus un saistîbas perioda beigås, kå arî ienåkumus

un izdevumus. Konsolidåcijas nolükos Koncerna uzñémumu savstarpéjie

atlikumi un darîjumi, ieskaitot procentu ienåkumus un izdevumus, kå

arî nerealizétå pe¬ña un zaudéjumi no darîjumiem Koncerna ietvaros

tiek savstarpéji izslégti.

d) Finanßu aktîvu un saistîbu atzîßanaFinanßu aktîvi vai saistîbas tiek atzîti bilancé tikai un vienîgi brîdî, kad

Koncerns vai Banka k¬üst par lîgumslédzéja pusi saskañå ar instrumenta

lîguma nosacîjumiem.

e) Ienåkumu un izdevumu atzîßanaVisi nozîmîgie ienåkumi un izdevumi tiek uzskaitîti, pamatojoties uz

uzkråßanas principu.

lpp

. 43

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

q) Pamatlîdzek¬i Pamatlîdzek¬i tiek uzskaitîti to iegådes vértîbå, no kuras atskaitîts uzkrå-

tais nolietojums. Nolietojums tiek apré˚inåts viså pamatlîdzek¬u liet-

derîgås izmantoßanas laikå, izmantojot lineåro metodi. Pamatlîdzek¬iem

un nomåtå îpaßuma uzlabojumiem to celtniecîbas vai sagatavoßanas

laikå nolietojums netiek apré˚inåts. Zemes vértîba nav pak¬auta no-

lietojuma apré˚inam.

Koncerns un Banka pamatlîdzek¬iem ir piemérojußi ßådas nolietojuma

likmes:

Pamatlîdzek¬u veids Gada likme

‰kas un îpaßuma uzlabojumi 5,5%

Transporta lîdzek¬i 20%

Datortehnika un programmnodroßinåjums 16–33%

Biroja aprîkojums 10–33%

Pamatlîdzek¬u uzturéßanas un remontu izdevumi, kas nepalielina jaudu

vai nepagarina lietoßanas laiku, tiek iek¬auti pe¬ñas vai zaudéjumu

apré˚inå to raßanås brîdî.

Nomåtå îpaßuma uzlabojumi tiek kapitalizéti un turpmåk amortizéti viså

atlikußajå nomas lîguma laikå, izmantojot lineåro metodi.

r) Ieguldîjumu îpaßumiIeguldîjumu îpaßumus veido zeme un ékas, kuras Koncerns un Banka

neizmanto savåm vajadzîbåm, bet kuras tiek turétas ar galveno mér˚i

güt nomas un îres ienåkumus, kå arî güt pe¬ñu no to vértîbas

palielinåßanås. Íådi ieguldîjumi tiek klasificéti kå ieguldîjumu îpaßumi,

un to uzskaite tiek veikta péc izmaksu mode¬a. Ieguldîjumu îpaßumus

atzîst bilancé péc iegådes vértîbas, atskaitot uzkråto nolietojumu.

Ieguldîjumu îpaßumu gada nolietojuma likme ir 5%.

s) Vértîbas samazinåßanåsUz katru pårskata datumu tiek izvértéts, vai paståv pazîmes, kas noråda

uz iespéju, ka nefinanßu aktîva vértîba ir samazinåjusies, vai arî notiek

izmaiñas vai citi notikumi, kam var sekot nefinanßu aktîvu vértîbas

samazinåßanås. Ja tiek konstatétas minétås pazîmes, tiek noteikta nefi-

nanßu aktîva atgüstamå vértîba. Aktîva uzskaites vértîba tiek samazinåta

lîdz tå atgüstamajai summai tikai tad, ja aktîva atgüstamå summa ir

mazåka par tå uzskaites vértîbu. Íis samazinåjums ir zaudéjumi no

vértîbas samazinåßanås.

Nefinanßu aktîviem, izñemot nemateriålo vértîbu (goodwill), novérté-

jums tiek veikts uz katru pårskata datumu, lai noteiktu, vai ir kådas

pazîmes, kas liecinåtu, ka agråk atzîtie zaudéjumi, kas saistîti ar vértîbas

samazinåjumu, ir mazinåjußies vai vairs nepaståv. Ja minétås pazîmes

tiek konstatétas, nosaka aktîva atgüstamo vértîbu.

Agråk atzîtie zaudéjumi, kas saistîti ar vértîbas samazinåjumu, tiek

atgriezti tikai tad, ja péc pédéjås zaudéjumu atzîßanas reizes ir notikußas

apléßu izmaiñas, uz kuru pamata tika noteikta aktîva atgüstamå

summa. Ja izmaiñas ir veiktas, tad nefinanßu aktîva uzskaites vértîba

tiek palielinåta lîdz atgüstamajai vértîbai. Íis palielinåjums ir zaudéjumu

no vértîbas samazinåßanås apvérse. Atzîtos zaudéjumus no vértîbas

samazinåßanås turpmåkajos periodos nedrîkst apvérst.

t) Atvasinåtie lîgumi un citi årpusbilances finanßu darîjumiAtvasinåtie lîgumiIkdienas uzñéméjdarbîbå Banka ir iesaistîta valütu mijmaiñas (swaps)

darîjumos, birΩas vértspapîru nåkotnes (futures) un årpusbirΩas valütas

maiñas nåkotnes (forwards) darîjumos.

Noslégtie atvasinåtie finanßu darîjumi tiek uzskaitîti to patiesajå vértîbå,

kas noteikta atbilstoßi tirgus cenåm, un atspogu¬oti atseviß˚å bilances

postenî “Atvasinåtie lîgumi” attiecîgi gan aktîvos, gan saistîbås. Patieså

vértîba tiek noteikta péc kotétåm tirgus cenåm un diskontétås naudas

plüsmas mode¬iem. Atvasinåto finanßu instrumentu pårvértéßanas

rezultåtå radusies pe¬ña vai zaudéjumi tiek atzîti pe¬ñas vai zaudéjumu

apré˚ina postenî “Neto pe¬ña/ (zaudéjumi) no tirdzniecîbas nolükå turé-

tajiem finanßu aktîviem”.

Citi årpusbilances finanßu darîjumiIkdienas uzñéméjdarbîbå Banka ir iesaistîta årpusbilances finanßu darîju-

mos, kas saistîti ar kredîtu pieß˚irßanu, galvojumu izsniegßanu un akre-

ditîvu noforméßanu. Íiem darîjumiem nav raksturîga ekonomisko labu-

mu aizplüde no Bankas, tådé¬ tie netiek uzskaitîti kå Bankas saistîbas.

Íie finanßu darîjumi tiek atspogu¬oti finanßu pårskatu årpusbilancé

attiecîgo lîgumu noslégßanas brîdî. Uzkråjumu veidoßanas principi

årpusbilances finanßu darîjumiem ir atbilstoßi k) skaidrojumå aprakstîta-

jiem uzkråjumu veidoßanas principiem nedroßiem parådiem.

u) Aktîvi pårvaldîßanåAktîvi pårvaldîßanå ir lîdzek¬i, kurus Koncerns un Banka pårvalda savå

vårdå klientu uzdevumå. Íie lîdzek¬i netiek uzskatîti par Koncerna un

Bankas aktîviem, un lîdz ar to tie netiek atspogu¬oti Koncerna un

Bankas bilancé.

v) Finanßu aktîvu un saistîbu patieså vértîbaFinanßu aktîvu un saistîbu patieså vértîba atspogu¬o naudas lîdzek¬u

daudzumu, par kådu aktîvs varétu tikt pårdots vai saistîbas varétu tikt

dzéstas, balstoties uz vispårpieñemtiem principiem. Ja, péc Bankas

vadîbas domåm, finanßu aktîvu un saistîbu patieså vértîba bütiski

atß˚iras no to bilancé uzrådîtås vértîbas, tad ßo aktîvu un saistîbu

patieså vértîba tiek atseviß˚i atspogu¬ota finanßu pårskatu pielikumos.

w) Nauda un tås ekvivalentiPar naudu un tås ekvivalentiem tiek uzskatîts skaidras naudas atlikums

Bankas kasé, prasîbas uz pieprasîjumu un prasîbas ar atlikußo termiñu

lîdz trîs méneßiem pret centrålajåm bankåm un citåm kredîtiestådém.

Naudas atlikumu samazina par saistîbåm pret minétajåm institücijåm uz

pieprasîjumu un prasîbåm ar atlikußo termiñu lîdz trîs méneßiem. Par

naudu un tås ekvivalentiem tiek uzskatîti augsti likvîdi îstermiña aktîvi,

kurus îså laika periodå var pårvérst naudå, un paståv maza iespéja, ka

to vértîba bütiski mainîsies (skatît 33. pielikumu).

x) Apléßu izmantoßanaSagatavojot finanßu pårskatu saskañå ar Eiropas Savienîbå apstiprinåta-

jiem SFPS, vadîbai nåkas pamatoties uz zinåmåm aplésém un pieñému-

miem, kas ietekmé atseviß˚us pårskatos atspogu¬otos bilances un

pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚ina posteñu atlikumus, kå arî iespéjamo

saistîbu apméru. Nåkotnes notikumi var ietekmét pieñémumus, pama-

tojoties uz kuriem veiktas attiecîgås apléses. Íådas apléses un pieñému-

mi ir balstîti uz vadîbai pieejamo ticamåko informåciju par attiecîgajiem

notikumiem un darbîbåm. Jebkåda apléßu izmaiñu ietekme tiek at-

spogu¬ota finanßu pårskatå to noteikßanas brîdî. Bütiskåkås apléses un

pieñémumi attiecas uz pamatlîdzek¬u, nemateriålo aktîvu un ieguldîju-

mu îpaßumu nolietojuma likmém, uzkråjumu apjoma noteikßanu, kå arî

ieguldîjumu îpaßumu vértîbas noteikßanu.

lpp

. 42

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

Kredîta nodroßinåjumam pieñemtås ˚îlas vértîba tiek noteikta, balstoties

uz tås iespéjamo realizåcijas vértîbu. Íî vértîba tiek ñemta vérå, nosakot

paredzamo naudas plüsmu un attiecîgi nepiecießamo kredîtu uzkråjumu

lielumu.

Izveidotie uzkråjumi tiek regulåri pårskatîti. Lîdzko rodas nepiecießamîba

ßos uzkråjumus kori©ét, pårskata perioda pe¬ñas vai zaudéjuma

apré˚inå tiek iek¬auti attiecîgi labojumi. Bankas vadîba ir ¬oti uzmanîgi

izvértéjusi iespéjamos kredîtu zaudéjumus un, ñemot vérå pieejamo

informåciju, uzskata, ka ßajos finanßu pårskatos atspogu¬otie uzkråjumi

nedroßiem parådiem ir pietiekami.

Ja izsniegtos kredîtus nav iespéjams atgüt, tos noraksta årpusbilances

kontos, vienlaikus samazinot uzkråjumu nedroßiem parådiem atlikumu.

Kredîti netiek norakstîti, kamér nav veikti visi nepiecießamie juridiskie

pasåkumi un noteikts zaudéjumu galîgais apjoms.

l) Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumuParåda vértspapîri ar fiksétu ienåkumu tiek iedalîti divos pamatportfe¬os:

– tirdzniecîbas nolükå iegådåtie paråda vértspapîri (tirdzniecîbas

portfelis);

– pårdoßanai pieejamais portfelis:

• likviditåtes portfelis,

• investîciju uz nenoteiktu laiku portfelis.

Vértspapîru ar fiksétu ienåkumu atbilstoßo sadalîjumu portfe¬os Bankas

vadîba nosaka to iegådes brîdî. Visi vértspapîru ar fiksétu ienåkumu

pirkßanas un pårdoßanas darîjumi bilancé tiek atzîti noré˚inu dienå.

Tirdzniecîbas portfelisTirdzniecîbas portfe¬a vértspapîrus ar fiksétu ienåkumu Banka tur pår-

doßanas nolükå un/vai iegådåjas ar mér˚i tuvåkajå laikå güt pe¬ñu no

gaidåmås starpîbas starp to pirkßanas un pårdoßanas cenu. Íajå portfelî

iek¬aujamos finanßu aktîvus un saistîbas nosaka atseviß˚a Bankas

politika.

Tirdzniecîbas nolükos iegådåtie vértspapîri såkotnéji tiek uzskaitîti to

iegådes vértîbå un vélåk pårvértéti to patiesajå vértîbå, kas tiek

noteikta, pamatojoties uz Bloomberg kotétajåm tirgus cenåm. Pe¬ña vai

zaudéjumi, kas rodas no vértspapîru ar fiksétu ienåkumu pårvértéßanas

atbilstoßi to tirgus vértîbai, un pe¬ña vai zaudéjumi, kas rodas no ßo

vértspapîru atsavinåßanas, tiek iek¬auti pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚ina

postenî “Neto pe¬ña/ (zaudéjumi) no tirdzniecîbas nolükå turétiem

finanßu aktîviem”.

Pårdoßanai pieejamais portfelisPårdoßanai pieejamos paråda vértspapîrus ar fiksétu ienåkumu Banka

iegådåjas, lai turétu nenoteiktu laiku un gütu procentu ienåkumus

un/vai pe¬ñu no vértspapîru cenas pieauguma.

Pårdoßanai pieejamie paråda vértspapîri ar fiksétu ienåkumu såkotnéji

tiek uzskaitîti péc to iegådes cenas un turpmåk tiek pårvértéti patiesajå

vértîbå. Patiesås vértîbas pårvértéßanas rezultåts tiek atspogu¬ots

kapitålå un rezervés kå patiesås vértîbas pårvértéßanas rezerve.

Pårdoßanai pieejamajiem vértspapîriem, kuri ir iegådåti ar diskontu

(prémiju), pakåpeniski amortizé diskonta (prémijas) summu, izmantojot

efektîvo procentu likmi. Amortizétås summas tiek iek¬autas pe¬ñas vai

zaudéjumu apré˚inå kå procentu ienåkumi no paråda vértspapîriem.

Kad vértspapîri tiek pårdoti, attiecîgå uzkråtå patiesås vértîbas

pårvértéßanas rezerve tiek iek¬auta pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚ina

postenî “Neto realizétå pe¬ña/ (zaudéjumi) no pårdoßanai pieejamajiem

finanßu aktîviem”.

Bankas pårdoßanai pieejamo paråda vértspapîru portfeli veido likvi-

ditåtes portfelis un investîciju uz nenoteiktu laiku portfelis.

Likviditåtes portfelis Likviditåtes portfe¬a mér˚is ir izveidot Bankas likviditåtes rezervi ar mini-

målu procentu risku un kredîtrisku. Likviditåtes portfeli veido paråda

vértspapîri ar augstu kredîtreitingu, ar augstu likviditåti tirgü un mainîgu

procentu likmi vai procentu likmi, kas fikséta ne ilgåk kå uz vienu gadu.

Investîciju uz nenoteiktu laiku portfelisPortfe¬a mér˚is ir güt maksimålu pe¬ñu no investîcijåm finanßu aktîvos

ilglaicîgå laika periodå. Portfeli veido paråda vértspapîri ar augstu

kredîtrisku un/vai fiksétu procentu likmi, kas fikséta uz periodu, kas

ilgåks par gadu, ievérojot Bankå noteiktos ierobeΩojumus un pårvaldot

ar investîcijåm saistîtos riskus.

m) Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumuAkcijas un citus vértspapîrus ar nefiksétu ienåkumu, kas iegådåti ar

nolüku turét tos nenoteiktu laiku un güt pe¬ñu no vértîbas pieauguma,

iek¬auj pårdoßanai pieejamo vértspapîru portfelî un uzskaita péc to

iegådes cenas, turpmåk pårvértéjot patiesajå vértîbå.

Pe¬ña vai zaudéjumi, kas radußies no birΩå kotétu akciju uzskaites to

patiesajå vértîbå, un pe¬ña vai zaudéjumi, kas rodas no ßo vértspapîru

atsavinåßanas, tiek iek¬auti pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚ina postenî

“Neto realizétå pe¬ña/ (zaudéjumi) no pårdoßanai pieejamajiem finanßu

aktîviem”.

Tirdzniecîbas nolükos izdarîtie ieguldîjumi birΩå kotétås akcijås tiek

uzskaitîti to tirgus vértîbå.

n) Lîdzdalîba asociéto uzñémumu pamatkapitålåIeguldîjumi asociétos uzñémumos, kuros Bankai tießå vai netießå veidå

pieder vairåk nekå 20%, bet mazåk nekå 50% akciju un balsstiesîbu,

tiek uzskaitîti, izmantojot paßu kapitåla metodi.

o) Ieguldîjumi radniecîgajos uzñémumos2006. gada 31. decembrî Bankai bija ieguldîjumi radniecîgajos uzñému-

mos, kuros Bankai tießi piederéja 100% no pamatkapitåla un kopéjåm

balsstiesîbåm un lîdz ar to iespéjas kontrolét ßos uzñémumus

(skatît 20. pielikumu).

Radniecîgais uzñémums ir meitas uzñémums, t.i., uzñémums, pår kuru

Banka îsteno kontroli vai arî kurå Bankai tießi vai netießi pieder vairåk

nekå 50 procentu no kopéjå balsstiesîgo akciju skaita.

Bankas finanßu pårskatå lîdzdalîba meitas uzñémumu pamatkapitålå

tiek uzskaitîta atbilstoßi izmaksu metodei.

Radniecîgå uzñémuma iegådes cena tiek attiecinåta uz ßå radniecîgå

uzñémuma aktîvu un saistîbu patiesajåm vértîbåm iegådes brîdî.

Iegådes cena, kas pårsniedz radniecîgå uzñémuma aktîvu un saistîbu

patieso vértîbu, tiek uzskaitîta kå ßå radniecîgå uzñémuma nemateriålå

vértîba.

p) Nemateriålie aktîvi Nemateriålos aktîvus veido iegådåtais programmnodroßinåjums, kas nav

datortehnikas neatñemama saståvda¬a, un licences. Nemateriålie aktîvi

tiek amortizéti iegüto tiesîbu izmantoßanas laikå vai to apléstajå liet-

derîgås izmantoßanas laikå, izmantojot lineåro metodi.

Nemateriålajiem aktîviem Koncerns un Banka ir piemérojußi nolietojuma

gada likmi 20%.

lpp

. 45

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

Emitenti, kas re©istréti kådå valstî tikai lîdzek¬u piesaistes nolükå, atspogu¬oti atbilstoßi tai valstij vai re©ionam, kurå atrodas ßo saistîbu galvotåji.

Nåkamå tabula atspogu¬o Bankas bilances aktîvu un årpusbilances saistîbu kredîtriska koncentråcijas analîzi péc ©eogråfiskiem re©ioniem.

Eiropas Påréjås

Savienîbas OECD re©iona Citås

Latvijå ASV dalîbvalstîs valstîs valstîs Kopå

Aktîvi LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Kase un prasîbas uz pieprasîjumu

pret centrålajåm bankåm

Prasîbas pret kredîtiestådém

Tirdzniecîbas nolükå turétie finanßu aktîvi

Paråda vértspapîri un citi

vértspapîri ar fiksétu ienåkumu

Atvasinåtie lîgumi

Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi

Paråda vértspapîri un citi

vértspapîri ar fiksétu ienåkumu

Akcijas un citi vértspapîri ar

nefiksétu ienåkumu

Kredîti

Påréjie aktîvi

Kopå aktîvi

Årpusbilances saistîbas

Kopå aktîvi un årpusbilances saistîbas

©eogråfisko re©ionu dalîjumå

2005. gada 31. decembrî

Kopå aktîvi

Årpusbilances saistîbas

Kopå aktîvi un årpusbilances saistîbas

©eogråfisko re©ionu dalîjumå

55 285

5 722

1 649

722

927

11 049

10 920

129

451 450

25 095

550 250

54 077

604 327

317 073

38 534

355 607

447

10 853

188

–

188

–

–

–

599

–

12 087

585

12 672

29 516

437

29 953

929

122 937

76

–

76

3 734

3 326

408

477

–

128 153

508

128 661

81 609

688

82 297

13

4 349

–

–

–

1 351

1 351

–

53

–

5 766

296

6 062

19 709

12

19 721

–

20 127

1 771

1 771

–

55 113

49 244

5 869

38 631

3

115 645

11 127

126 772

99 409

10 460

109 869

56 674

163 988

3 684

2 493

1 191

71 247

64 841

6 406

491 210

25 098

811 901

66 593

878 494

547 316

50 131

597 447

b) Likviditåtes risksLikviditåte ir Koncerna un Bankas spéja nodroßinåt vai apmierinåt

sagaidåmo (ikdienas) vai negaidîti radußos (kritisko) nepiecießamîbu péc

naudas plüsmas aktîvu pieauguma finanséßanai un savlaicîgai finansiålo

saistîbu izpildîßanai. Ar to saprot spéju pårvérst aktîvus skaidrå naudå ar

minimåliem zaudéjumiem vai arî aizñemties naudu par sapråtîgu

samaksu. Bankas valde, pamatojoties uz aktîvu un saistîbu struktüru,

likviditåtes pårvaldîßanas politikå ir noteikusi augstu tekoßås likviditåtes

lîmeña uzturéßanu.

Riska vadîbas pårvalde veic likviditåtes riska novértéßanu un kontroli.

Finanßu tirgus pårvalde ir atbildîga par likviditåtes nodroßinåßanu un

noteikto limitu ievéroßanu.

Ikdienas likviditåtes riska pårvaldîßanå tiek izmantoti ßådi rådîtåji:

– likviditåtes neto pozîcijas kopå visås valütås un atseviß˚u valütu

griezumå;

– likviditåtes rådîtåji daΩådåm termiñu grupåm;

– lielo noguldîjumu uz pieprasîjumu attiecîba pret likvîdiem aktîviem uz

pieprasîjumu;

– viena klienta (savstarpéji saistîtu klientu grupas) termiñnoguldîjumu

summa.

Visiem minétajiem rådîtåjiem ir noteikti ierobeΩojumi. Årkårtas situåciju

novértéßanai tiek izmantoti stresa testi.

Likviditåtes nodroßinåßanai Bankå izveidots vértspapîru likviditåtes port-

felis, kurå iek¬autie vértspapîri atbilst ßådiem kritérijiem: augsta likvidi-

tåte tirgü, augsts kredîtreitings, mainîga procentu likme vai procentu

likmes fiksétas ne ilgåk kå uz vienu gadu. Påréjo vértspapîru portfe¬u

likviditåte tiek novértéta ne retåk kå reizi ceturksnî.

lpp

. 44

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

Nåkamå tabula atspogu¬o Koncerna bilances aktîvu un årpusbilances saistîbu kredîtriska koncentråcijas analîzi péc ©eogråfiskiem re©ioniem.

Eiropas Påréjås

Savienîbas OECD re©iona Citås

Latvijå ASV dalîbvalstîs valstîs valstîs Kopå

Aktîvi LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Kase un prasîbas uz pieprasîjumu

pret centrålajåm bankåm

Prasîbas pret kredîtiestådém

Tirdzniecîbas nolükå turétie finanßu aktîvi

Paråda vértspapîri un citi

vértspapîri ar fiksétu ienåkumu

Atvasinåtie lîgumi

Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi

Paråda vértspapîri un citi

vértspapîri ar fiksétu ienåkumu

Akcijas un citi vértspapîri ar

nefiksétu ienåkumu

Kredîti

Påréjie aktîvi

Kopå aktîvi

Årpusbilances saistîbas

Kopå aktîvi un årpusbilances saistîbas

©eogråfisko re©ionu dalîjumå

2005. gada 31. decembrî

Kopå aktîvi

Årpusbilances saistîbas

Kopå aktîvi un årpusbilances saistîbas

©eogråfisko re©ionu dalîjumå

55 285

5 733

1 649

722

927

11 049

10 920

129

451 450

24 348

549 514

54 077

603 591

317 066

38 534

355 600

447

10 853

188

–

188

–

–

–

599

–

12 087

585

12 672

29 516

437

29 953

929

122 937

76

–

76

3 734

3 326

408

477

–

128 153

508

128 661

81 609

688

82 297

13

4 349

–

–

–

1 351

1 351

–

53

–

5 766

296

6 062

19 709

12

19 721

–

20 127

1 771

1 771

–

55 113

49 244

5 869

38 631

3

115 645

11 127

126 772

99 409

10 460

109 869

56 674

163 999

3 684

2 493

1 191

71 247

64 841

6 406

491 210

24 351

811 165

66 593

877 758

547 309

50 131

597 440

3. Riska vadîba

Riska pårvaldîßana ir viena no Koncerna un Bankas straté©iskajåm

vértîbåm. Koncerns un Banka, veicot savu uzñéméjdarbîbu, ir pak¬auti

daΩådiem finanßu riskiem, no kuriem nozîmîgåkie ir kredîtrisks, likvi-

ditåtes risks un tirgus riski, kurus izraisa izmaiñas procentu likmés, valü-

tas maiñas kursos un citi faktori. Ío risku pårvaldîßanas nolükå ir

izstrådåtas risku vadîbas politikas, kuras apstiprina Bankas valde un

îsteno attiecîgås struktürvienîbas. Riska vadîbas politiku îstenoßanu

Koncernå un Bankå uzrauga Riska vadîbas pårvalde un Kredîtu admi-

nistréßanas pårvalde.

Riska vadîba nozîmé potenciålo risku noteikßanu, novértéjumu un kon-

troli. Riska vadîbas pårvalde ir neatkarîga, un tås funkcijas ir nodalîtas

no biznesa struktürvienîbu funkcijåm.

Riska vadîbas sistéma nepårtraukti tiek pilnveidota, ievérojot Koncerna

un Bankas darbîbas un finanßu tirgus attîstîbu. Íå procesa regulåru kon-

troli veic Iekßéjå audita noda¬a.

a) KredîtrisksKredîtrisks ir iespéja ciest zaudéjumus, ja Koncerna vai Bankas darîjumu

partneris vai parådnieks nepildîs lîgumå noteiktås saistîbas pret

Koncernu vai Banku.

Kredîtriska novértéßanai pirms sadarbîbas uzsåkßanas ar klientu Banka

veic visaptveroßu klienta maksåtspéjas un piedåvåtå nodroßinåjuma

novértéjumu. Aizñéméju finanßu ståvoklis tiek novértéts vismaz reizi

gadå. Privåtpersonu novértéßanas vajadzîbåm Bankå ir izstrådåta reitin-

gu pieß˚irßanas sistéma. Paßreiz tiek turpinåts darbs, lai tåda tiktu ievies-

ta arî uzñémumiem.

Banka nosaka ierobeΩojumus viena aizñéméja, kå arî ©eogråfiskå

re©iona vai nozares segmenta riska apméram. Riskam pak¬autie darîju-

mi ar jebkuru aizñéméju, tajå skaitå banku vai brokeru sabiedrîbu, tiek

pak¬auti tålåkiem ierobeΩojumiem, nosakot limitus.

Efektîvai kredîtriska pårvaldîßanai Aktîvu novértéßanas komiteja regulåri

veic aktîvu un årpusbilances saistîbu novértéßanu, t.i., to atgüstamås

vértîbas noteikßanu. Atbilstoßi novértéßanas rezultåtiem tiek noteikti

uzkråjumu apjomi.

Banka uzskata, ka lielåkais kredîtrisks piemît kredîtiem, ieguldîjumiem

paråda vértspapîros ar fiksétu ienåkumu un prasîbåm pret kredît-

iestådém.

Uzsåkot iekßéjå kapitåla novértéßanu un apré˚inåßanu, Bankas vadîba ir

pieñémusi lémumu kredîtiem, kam péc Bankas viedok¬a piemît lielåka

potenciålå nedroßîba, kapitåla pietiekamîbas apré˚inå piemérot

paaugstinåtu riska pakåpi 150% apmérå. Banka ir izvéléjusies ßådu

paaugstinåtå riska atspogu¬oßanas metodi, jo minétajiem kredîtiem nav

maksåtnespéjas pazîmju, tomér baΩas par lielåku potenciålo nedroßîbu

saglabåjas.

lpp

. 47

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

Termiñß Uz pie- Lîdz 1–6 6–12 1–5 Vairåk ne- Bez Ie˚îlåtie

nokavéts prasîjumu 1 mén. mén. mén. gadi kå 5 gadi termiña aktîvi Kopå

Aktîvi

Kase un prasîbas uz pieprasîjumu

pret centrålajåm bankåm

Prasîbas pret kredîtiestådém

Tirdzniecîbas nolükå turétie finanßu aktîvi

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu

Atvasinåtie lîgumi

Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu

Akcijas un citi vértspapîri

ar nefiksétu ienåkumu

Kredîti

Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi

Pamatlîdzek¬i

Ieguldîjumu îpaßumi

Nemateriålie aktîvi

Ieguldîjumi radniecîgo un asociéto

uzñémumu pamatkapitålå

Påréjie aktîvi

Kopå aktîvi

Termiñß Uz pie- Lîdz 1–6 6–12 1–5 Vairåk ne- Bez Ie˚îlåtie

nokavéts prasîjumu 1 mén. mén. mén. gadi kå 5 gadi termiña aktîvi Kopå

Saistîbas

Saistîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém

Tirdzniecîbas nolükå turétås finanßu saistîbas

Atvasinåtie lîgumi

Amortizétajå iegådes vértîbå vértétås

finanßu saistîbas

Noguldîjumi

Termiñsaistîbas pret kredîtiestådém

Pakårtotås saistîbas

Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi

Atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis

Uzñémumu ienåkuma nodok¬a saistîbas

Påréjås saistîbas

Kapitåls un rezerves

Kopå saistîbas un kapitåls un rezerves

Årpusbilances posteñi

Galvojumi (garantijas)

Akreditîvi

Neizmantotås kredîtlînijas

Maksåjumu karßu neizmantotie limiti

Pieß˚irtie, bet vél neizmaksåtie kredîti

Lîgumi par aktîvu pirkßanu

Kopå årpusbilances posteñi

Likviditåtes neto pozîcija

Likviditåtes kopéjå pozîcija

2005. gada 31. decembrî

Kopå aktîvi

Kopå saistîbas un kapitåls un rezerves

Årpusbilances saistîbas

Likviditåtes neto pozîcija

LVL '000

–

–

–

–

–

–

–

–

499

–

–

–

–

–

–

499

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

337

–

–

LVL '000

56 674

145 193

1 191

–

1 191

–

–

–

9 951

90

–

–

–

–

–

213 099

8 780

3 512

3 512

374 177

370 568

3 609

–

3 053

635

273

1 150

–

391 580

96

214

14 049

2 821

40 833

362

58 375

(236 856)

(236 856)

135 466

352 437

43 719

(260 690)

LVL '000

–

6 762

2 429

2 429

–

63 549

63 549

–

7 226

–

–

–

–

–

–

79 966

–

–

–

118 991

114 606

4 343

42

–

–

–

–

–

118 991

33

202

–

–

–

–

235

(39 260)

(276 116)

104 046

52 351

742

50 953

LVL '000

–

8 763

51

51

–

1 085

1 085

–

64 918

–

–

–

–

–

–

74 817

–

–

–

114 791

112 159

2 632

–

–

–

–

–

–

114 791

2 706

1 361

–

–

–

–

4 067

(44 041)

(320 157)

55 942

58 966

2 472

(5 496)

LVL '000

–

2 989

13

13

–

6 581

206

6 375

63 330

–

–

–

–

–

–

72 913

–

–

–

87 786

52 241

35 545

–

–

–

–

–

–

87 786

920

52

–

–

–

–

972

(15 845)

(336 002)

44 924

20 391

713

23 820

LVL '000

–

281

–

–

–

1

1

–

111 683

–

–

–

–

–

–

111 965

–

–

–

26 556

11 376

–

15 180

–

–

–

–

–

26 556

1 358

–

–

–

–

1 358

84 051

(251 951)

67 945

16 207

1 478

50 260

LVL '000

–

–

–

–

–

–

–

–

233 603

–

–

–

–

–

–

233 603

–

–

–

4 108

–

–

4 108

–

–

–

–

–

4 108

–

–

–

–

–

–

229 495

(22 456)

113 360

–

–

113 360

LVL '000

–

–

–

–

–

31

–

31

–

–

6 510

14 217

1 572

2 462

247

25 039

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

68 089

68 089

–

–

–

–

–

–

(43 050)

(65 506)

24 817

46 464

–

(21 647)

LVL '000

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

479

500

–

LVL '000

56 674

163 988

3 684

2 493

1 191

71 247

64 841

6 406

491 210

90

6 510

14 217

1 572

2462

247

811 901

8 780

3 512

3 512

726 409

660 950

46 129

19 330

3 053

635

273

1 150

68 089

811 901

5 113

1 829

14 049

2 821

40 833

362

65 007

547 316

547 316

49 124

Nåkamå tabula atspogu¬o Bankas aktîvu, saistîbu un årpusbilances saistîbu sadalîjumu pa attiecîgajåm dzéßanas termiñu grupåm, pamatojoties uz

bilances datumå atlikußo periodu lîdz paredzétajam dzéßanas termiñam.

lpp

. 46

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

Termiñß Uz pie- Lîdz 1–6 6–12 1–5 Vairåk ne- Bez Ie˚îlåtie

nokavéts prasîjumu 1 mén. mén. mén. gadi kå 5 gadi termiña aktîvi Kopå

Aktîvi

Kase un prasîbas uz pieprasîjumu

pret centrålajåm bankåm

Prasîbas pret kredîtiestådém

Tirdzniecîbas nolükå turétie finanßu aktîvi

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu

Atvasinåtie lîgumi

Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu

Akcijas un citi vértspapîri

ar nefiksétu ienåkumu

Kredîti

Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi

Pamatlîdzek¬i

Ieguldîjumu îpaßumi

Nemateriålie aktîvi

Ieguldîjumi radniecîgo un asociéto

uzñémumu pamatkapitålå

Påréjie aktîvi

Kopå aktîvi

Termiñß Uz pie- Lîdz 1–6 6–12 1–5 Vairåk ne- Bez Ie˚îlåtie

nokavéts prasîjumu 1 mén. mén. mén. gadi kå 5 gadi termiña aktîvi Kopå

Saistîbas

Saistîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém

Tirdzniecîbas nolükå turétås finanßu saistîbas

Atvasinåtie lîgumi

Amortizétajå iegådes vértîbå vértétås

finanßu saistîbas

Noguldîjumi

Termiñsaistîbas pret kredîtiestådém

Pakårtotås saistîbas

Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi

Atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis

Uzñémumu ienåkuma nodok¬a saistîbas

Påréjås saistîbas

Kapitåls un rezerves

Kopå saistîbas un kapitåls un rezerves

Årpusbilances posteñi

Galvojumi (garantijas)

Akreditîvi

Neizmantotås kredîtlînijas

Maksåjumu karßu neizmantotie limiti

Pieß˚irtie, bet vél neizmaksåtie kredîti

Lîgumi par aktîvu pirkßanu

Kopå årpusbilances posteñi

Likviditåtes neto pozîcija

Likviditåtes kopéjå pozîcija

2005. gada 31. decembrî

Kopå aktîvi

Kopå saistîbas un kapitåls un rezerves

Årpusbilances saistîbas

Likviditåtes neto pozîcija

LVL '000

–

–

–

–

–

–

–

–

499

–

–

–

–

–

–

499

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

337

–

–

LVL '000

56 674

145 204

1 191

–

1 191

–

–

–

9 951

101

–

–

–

–

–

213 121

8 780

3 512

3 512

373 822

370 213

3 609

–

3 072

635

273

1 158

–

391 252

96

214

14 049

2 821

40 833

362

58 375

(236 506)

(236 506)

135 466

352 430

43 719

(260 683)

LVL '000

–

6 762

2 429

2 429

–

63 549

63 549

–

7 226

–

–

–

–

–

–

79 966

–

–

–

118 991

114 606

4 343

42

–

–

–

–

–

118 991

33

202

–

–

–

–

235

(39 260)

(275 766)

104 046

52 351

742

50 953

LVL '000

–

8 763

51

51

–

1 085

1 085

–

64 918

–

–

–

–

–

–

74 817

–

–

–

113 941

111 309

2 632

–

–

–

–

–

–

113 941

2 706

1 361

–

–

–

–

4 067

(43 191)

(318 957)

55 942

58 966

2 472

(5 496)

LVL '000

–

2 989

13

13

–

6 581

206

6 375

63 330

–

–

–

–

–

–

72 913

–

–

–

87 786

52 241

35 545

–

–

–

–

–

–

87 786

920

52

–

–

–

–

972

(15 845)

(334 802)

44 924

20 391

713

23 820

LVL '000

–

281

–

–

–

1

1

–

111 683

–

–

–

–

–

–

111 965

–

–

–

29 558

11 376

3 002

15 180

–

–

–

–

–

29 558

1 358

–

–

–

–

1 358

81 049

(253 753)

67 945

16 207

1 478

50 260

LVL '000

–

–

–

–

–

–

–

–

233 603

–

–

–

–

–

–

233 603

–

–

–

4 108

–

–

4 108

–

–

–

–

–

4 108

–

–

–

–

–

–

229 495

(24 258)

113 360

–

–

113 360

LVL '000

–

–

–

–

–

31

–

31

–

–

6 604

14 217

1 583

12

1 834

24 281

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

65 529

65 529

–

–

–

–

–

–

(41 248)

(65 506)

24 810

46 464

–

(21 654)

LVL '000

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

––

–

–

–

–

–

–

479

500

–

LVL '000

56 674

163 999

3 684

2 493

1 191

71 247

64 841

6 406

491 210

101

6 604

14 217

1 583

12

1 834

811 165

8 780

3 512

3 512

728 206

659 745

49 131

19 330

3 072

635

273

1 158

65 529

811 165

5 113

1 829

14 049

2 821

40 833

362

65 007

547 309

547 309

49 124

Nåkamå tabula atspogu¬o Koncerna aktîvu, saistîbu un årpusbilances saistîbu sadalîjumu pa attiecîgajåm dzéßanas termiñu grupåm, pamatojoties uz

bilances datumå atlikußo periodu lîdz paredzétajam dzéßanas termiñam.

lpp

. 49

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

Påréjås

LVL USD EUR RUB valütas Kopå

Aktîvi LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Kase un prasîbas uz pieprasîjumu

pret centrålajåm bankåm

Prasîbas pret kredîtiestådém

Tirdzniecîbas nolükå turétie finanßu aktîvi

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu

Atvasinåtie lîgumi

Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu

Akcijas un citi vértspapîri

ar nefiksétu ienåkumu

Kredîti

Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi

Pamatlîdzek¬i

Ieguldîjumu îpaßumi

Nemateriålie aktîvi

Ieguldîjumi radniecîgo un asociéto

uzñémumu pamatkapitålå

Påréjie aktîvi

Kopå aktîvi

Saistîbas

Saistîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém

Tirdzniecîbas nolükå turétås finanßu saistîbas

Atvasinåtie lîgumi

Amortizétajå iegådes vértîbå vértétås finanßu saistîbas

Noguldîjumi

Termiñsaistîbas pret kredîtiestådém

Pakårtotås saistîbas

Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi

Atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis

Uzñémumu ienåkuma nodok¬a saistîbas

Påréjås saistîbas

Kopå saistîbas

Kapitåls un rezerves

Kopå saistîbas un kapitåls un rezerves

(Èså)/ garå bilances pozîcija, neto

Årpusbilances årvalstu valütas maiñas

darîjumi, (saistîbas)/ prasîbas

Atklåtå (îså)/ (garå) valütas pozîcija, neto

Procentos no paßu kapitåla (%)

2005. gada 31. decembrî

Kopå aktîvi

Kopå saistîbas un kapitåls un rezerves

Årpusbilances årvalstu valütas

maiñas darîjumi, (saistîbas)/ prasîbas

Atklåtå garå/ (îså) valütas pozîcija, neto

Koncerna aktîvi, saistîbas, kapitåls un rezerves, kå arî atvasinåto finanßu instrumentu naudas plüsmas pa valütåm 2006. gada 31. decembrî:

55 285

203

927

–

927

10 145

10 016

129

38 835

65

6 604

14 217

1 070

12

1 800

129 163

7 013

3 512

3 512

56 848

45 991

10 857

–

2 636

635

273

374

71 291

65 529

136 820

(7 657)

(2 451)

(10 108)

(13,8%)

93 619

74 254

(11 621)

7 744

447

134 044

1 959

1 771

188

50 437

46 190

4 247

41 689

13

–

–

–

–

8

228 597

1 464

–

–

474 307

457 349

–

16 958

387

–

–

341

476 499

–

476 499

(247 902)

249 642

1 740

2,4%

217 535

370 544

153 427

418

809

10 445

798

722

76

4 101

3 832

269

410 669

10

–

–

513

–

23

427 368

291

–

–

178 047

137 401

38 274

2 372

39

–

–

217

178 594

–

178 594

248 774

(241 970)

6 804

9,3%

224 472

90 852

(140 621)

(7 001)

–

13 829

–

–

–

6 098

4 803

1 295

–

12

–

–

–

–

2

19 941

–

–

–

13 848

13 848

–

–

4

–

–

223

14 075

–

14 075

5 866

(6 752)

(886)

(1,2%)

7 766

8 625

173

(686)

133

5 478

–

–

–

466

–

466

17

1

–

–

–

–

1

6 096

12

–

–

5 156

5 156

–

–

6

–

–

3

5 177

–

5 177

919

92

1 011

1,4%

3 917

3 034

(108)

775

56 674

163 999

3 684

2 493

1 191

71 247

64 841

6 406

491 210

101

6 604

14 217

1 583

12

1 834

811 165

8 780

3 512

3 512

728 206

659 745

49 131

19 330

3 072

635

273

1 158

745 636

65 529

811 165

–

547 309

547 309

lpp

. 48

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

Aktîvu, saistîbu un årpusbilances posteñu termiñstruktüra tiek veidota,

pamatojoties uz ßådiem nosacîjumiem:

– aktîvus uzråda atbilstoßi atlikußajam atmaksas vai iespéjamam pår-

doßanas termiñam;

– aktîvus, kas ieguldîti ar tiesîbåm tos sañemt péc pieprasîjuma, uzrå-

da termiña grupå “uz pieprasîjumu”;

– aktîvus vai to da¬u, kuru samaksas kavéjums ir ilgåks par 14 dienåm,

uzråda kå nokavétus aktîvus;

– aktîvus vai to da¬u, kå arî visus maksåjumu karßu izsniegtos kredîtus

un noré˚inu kontu debeta atlikumus (overdraftus), kuru samaksas

kavéjums ir mazåks par 14 dienåm, uzråda kategorijå “uz pieprasîju-

mu”;

– par beztermiña aktîviem uzskata aktîvus, kuriem darîjuma bütîba

neparedz noteiktu beigu termiñu vai atmaksas vai pårdoßanas ter-

miñß nevar büt precîzi noteikts;

– visi likviditåtes portfe¬a paråda vértspapîri tiek uzskatîti par augsti

likvîdiem un uzrådîti termiña grupå “lîdz 1 ménesim”;

– lai novértétu laiku, kådå bez ievérojamiem zaudéjumiem iespéjams

realizét vértspapîru, kas pe¬ñå vai zaudéjumos tiek uzskaitîti péc

patiesås vértîbas, portfe¬a un investîciju uz nenoteiktu laiku portfe¬a

paråda vértspapîrus, tiek aplükota starpîba (spread) starp pirkßanas

un pårdoßanas cenåm, kå arî vértspapîru cenas un to vésturiskås

svårstîbas. Sadalîßana pa termiñstruktüras grupåm tiek veikta, bal-

stoties uz ßo vértéjumu;

– saistîbas un årpusbilances posteñus atspogu¬o atbilstoßi atlikußajam

lîguma izpildes termiñam;

– saistîbas ar nenoteiktu izpildes termiñu vai ar pienåkumu tås izpildît

péc pieprasîjuma tiek uzrådîtas termiña grupå “uz pieprasîjumu”;

– netiek uzrådîtas izsniegto galvojumu vai cita veida garantiju radîtås

saistîbas, kas nodroßinåtas ar ßajå kredîtiestådé izvietotu noguldîju-

mu.

Tiem aktîviem, kuriem ir izveidoti uzkråjumi nedroßiem parådiem, atlikumi

ir uzrådîti neto vértîbå.

Atbilstoßi Finanßu un kapitåla tirgus komisijas prasîbåm Bankai jåuztur

likvîdie aktîvi saistîbu izpildei pietiekamå apjomå, bet ne mazåk kå 30%

apmérå no Bankas tekoßo saistîbu kopsummas. 2006. gada 31. decembrî

saskañå ar Finanßu un kapitåla tirgus komisijas noteikumiem apré˚inåtais

Bankas likviditåtes rådîtåjs bija 48,4% (50,7%).

c) Valütas risksKoncerns un Banka ir pak¬auti riskam, ka årvalstu valütas kursu svårstîbas

varétu ietekmét tås finanßu pozîcijas un naudas plüsmu. No darîjumiem

izrietoßais valütas risks tiek apré˚inåts katrai valütai atseviß˚i un ietver

årvalstu valütå denominétos aktîvus un saistîbas, kå arî no atvasinåtajiem

finanßu instrumentiem izrietoßås naudas plüsmas.

Bankas Limitu politika nosaka vispårîgos limitu pieméroßanas un kontroles

principus, ierobeΩojumi katrai valütai un kopéjai atvértai pozîcijai tiek

noteikti atvérto valütas pozîciju limitos un tiek kontroléti katru dienu.

lpp

. 51

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Latvijas Republikas KredîtieståΩu likums paredz, ka atseviß˚as årvalstu

valütas atklåtå pozîcija nedrîkst pårsniegt 10% no paßu kapitåla un

kopéjå årvalstu valütu atklåtå pozîcija nedrîkst pårsniegt 20% no paßu

kapitåla.

Såkot ar 2005. gadu, saskañå ar FKTK lémumu ierobeΩojumi EUR valütas

atklåtajai pozîcijai nepaståv.

2006. gada 31. decembrî Koncerns un Banka bija ievérojusi minétås

KredîtieståΩu likuma prasîbas.

d) Procentu likmju risksProcentu likmju risks ir nelabvélîga tirgus likmju izmaiñu ietekme uz

Bankas finanßu ståvokli.

Riska vadîbas pårvalde veic procentu likmju riska kontroli un novértéßanu.

Finanßu tirgus pårvalde ir atbildîga par procentu likmju riska uzturéßanu

noteikto limitu ietvaros.

Procentu likmju riska novértéßana tiek veikta tå, lai péc iespéjas plaßåk

aptvertu visas procentu likmju riska saståvda¬as – pårcenoßanas risku,

ieñémumu lîknes risku, båzes risku un opciju risku.

Procentu likmju riska novértéßana tiek veikta gan no ienåkumu perspektî-

vas, gan no ekonomiskås vértîbas perspektîvas. Ar terminu “ekonomiskå

vértîba” apzîmé paßu kapitåla ekonomisko vértîbu, kas ir starpîba starp

prasîbu ekonomisko vértîbu un saistîbu ekonomisko vértîbu. Årkårtas

situåciju novértéßanai tiek izmantoti procentu likmju stresa testi.

Lai ierobeΩotu procentu likmju risku, ir noteikti limiti pie¬aujamajam

ekonomiskås vértîbas samazinåjumam, kå arî investîciju uz nenoteiktu

laiku portfe¬a modificétajam ilgumam (modified duration). Procentu lik-

mju riska ierobeΩoßanai tiek izmantoti risku ierobeΩojoßi atvasinåtie

finanßu instrumenti.

Aktîvu, saistîbu un årpusbilances saistîbu sadalîjums noteiktos termiñu

intervålos atbilstoßi:

– îsåkajam termiñam no atlikußå atmaksas/ izpildes/ dzéßanas

termiña – finanßu instrumentiem ar fiksétu procentu likmi;

– termiñam lîdz nåkamajam procentu likmju izmaiñas datumam vai

procentu likmju pårcenoßanas termiñam – finanßu instrumentiem ar

mainîgo procentu likmi.

Atlikumu noré˚inu kontos sadalîßana pa termiñstruktüras grupåm tiek

veikta, balstoties uz Bankas vésturisko pieredzi par noré˚inu kontu atliku-

mu jutîgumu pret izmaiñåm procentu likmés. Atvasinåtie lîgumi tiek

uzrådîti ar diviem ierakstiem – pirmais ieraksts ir nosacîtå båzes aktîva

vértîba, otrais ir kompenséjoßs ieraksts ar pretéju vértîbu.

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.lpp

. 50

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

Påréjås

LVL USD EUR RUB valütas Kopå

Aktîvi LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Kase un prasîbas uz pieprasîjumu

pret centrålajåm bankåm

Prasîbas pret kredîtiestådém

Tirdzniecîbas nolükå turétie finanßu aktîvi

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu

Atvasinåtie lîgumi

Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu

Akcijas un citi vértspapîri

ar nefiksétu ienåkumu

Kredîti

Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi

Pamatlîdzek¬i

Ieguldîjumu îpaßumi

Nemateriålie aktîvi

Ieguldîjumi radniecîgo un asociéto

uzñémumu pamatkapitålå

Påréjie aktîvi

Kopå aktîvi

Saistîbas

Saistîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém

Tirdzniecîbas nolükå turétås finanßu saistîbas

Atvasinåtie lîgumi

Amortizétajå iegådes vértîbå vértétås finanßu saistîbas

Noguldîjumi

Termiñsaistîbas pret kredîtiestådém

Pakårtotås saistîbas

Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi

Atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis

Uzñémumu ienåkuma nodok¬a saistîbas

Påréjås saistîbas

Kopå saistîbas

Kapitåls un rezerves

Kopå saistîbas un kapitåls un rezerves

(Èså)/ garå bilances pozîcija, neto

Årpusbilances årvalstu valütas maiñas

darîjumi, (saistîbas)/ prasîbas

Atklåtå (îså)/ garå valütas pozîcija, neto

Procentos no paßu kapitåla (%)

2005. gada 31. decembrî

Kopå aktîvi

Kopå saistîbas un kapitåls un rezerves

Årpusbilances årvalstu valütas

maiñas darîjumi, (saistîbas)/ prasîbas

Atklåtå garå/ (îså) valütas pozîcija, neto

Bankas aktîvi, saistîbas, kapitåls un rezerves, kå arî atvasinåto finanßu instrumentu naudas plüsmas pa valütåm 2006. gada 31. decembrî:

55 285

203

927

–

927

10 145

10 016

129

38 835

58

6 510

14 217

1 059

2 462

213

129 914

7 013

3 512

3 512

58 053

47 196

10 857

–

2 617

635

273

369

72 472

68 089

140 561

(10 647)

(2 451)

(13 098)

(17,9%)

93 626

74 261

(11 621)

7 744

447

134 044

1 959

1 771

188

50 437

46 190

4 247

41 689

10

–

–

–

–

8

228 594

1 464

–

–

474 307

457 349

–

16 958

387

–

–

341

476 499

–

476 499

(247 905)

249 642

1 737

2,4%

217 535

370 544

153 427

418

809

10 434

798

722

76

4 101

3 832

269

410 669

9

–

–

513

–

23

427 356

291

–

–

175 045

137 401

35 272

2 372

39

–

–

214

175 589

–

175 589

251 767

(241 970)

9 797

13,4%

224 472

90 852

(140 621)

(7 001)

–

13 829

–

–

–

6 098

4 803

1 295

–

12

–

–

–

–

2

19 941

–

–

–

13 848

13 848

–

–

4

–

–

223

14 075

–

14 075

5 866

(6 752)

(886)

(1,2%)

7 766

8 625

173

(686)

133

5 478

–

–

–

466

–

466

17

1

–

–

–

–

1

6 096

12

–

–

5 156

5 156

–

–

6

–

–

3

5 177

–

5 177

919

92

1 011

1,4%

3 917

3 034

(108)

775

56 674

163 988

3 684

2 493

1 191

71 247

64 841

6 406

491 210

90

6 510

14 217

1 572

2 462

247

811 901

8 780

3 512

3 512

726 409

660 950

46 129

19 330

3 053

635

273

1 150

743 812

68 089

811 901

–

547 316

547 316

lpp

. 53

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

e) Darbîbas jeb operacionålie riskiBankas darbîbå tiek identificéti arî nefinanßu riski, kas var radît negaidîtus

zaudéjumus. Íådu risku célonis var büt, pieméram, cilvéku k¬üdas vai

kråpßana, informåcijas sistému darbîbas traucéjumi, nepietiekama iekßéjå

kontrole un procedüras u.tml. Banka cenßas saglabåt iespéjamo zemåko

riska lîmeni, vienlaikus tiecoties nepårsniegt sapråtîgu izmaksu lîmeni.

Iekßéjå kontrole Bankas struktürvienîbås un kontrole no Riska vadîbas pår-

valdes puses ir viens no iespéjamo zaudéjumu novérßanas lîdzek¬iem.

Operacionålå riska pårvaldîßanå liela nozîme tiek pieß˚irta automåtiskås

darîjumu kontroles sistémas pilnveidoßanai. Izstrådåjot uzskaites un kon-

troles procedüras, tiek noteikti pasåkumi operacionålo risku mazinåßanai.

Procentu

likmju

Lîdz 1–3 3–6 6–12 1–5 Vairåk ne- riskam ne-

1 mén. mén. mén. mén. gadi kå 5 gadi pak¬autie Kopå

Aktîvi LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Kase un prasîbas uz pieprasîjumu

pret centrålajåm bankåm

Prasîbas pret kredîtiestådém

Tirdzniecîbas nolükå turétie finanßu aktîvi

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu

Atvasinåtie lîgumi

Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu

Akcijas un citi vértspapîri

ar nefiksétu ienåkumu

Kredîti

Pamatlîdzek¬i

Ieguldîjumi nekustamajå îpaßumå

Nemateriålie aktîvi

Påréjie aktîvi

Kopå aktîvi

Saistîbas

Saistîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém

Tirdzniecîbas nolükå turétås finanßu saistîbas

Atvasinåtie lîgumi

Amortizétajå iegådes vértîbå vértétås

finanßu saistîbas

Noguldîjumi

Termiñsaistîbas pret kredîtiestådém

Pakårtotås saistîbas

Påréjås saistîbas

Kopå saistîbas

Kapitåls un rezerves

Kopå saistîbas un kapitåls un rezerves

BirΩå tirgotie nåkotnes lîgumi, pårdotie

Procentu likmju pårcenoßanas

termiña atß˚irîbas

2005. gada 31. decembrî

Kopå aktîvi

Kopå saistîbas un kapitåls un rezerves

BirΩå tirgotie nåkotnes lîgumi, pårdotie

Procentu likmju pårcenoßanas

termiña atß˚irîbas

54 475

151 735

–

–

–

1 336

1 336

–

9 979

–

–

–

–

217 525

8 768

–

–

483 592

475 582

8 010

–

–

492 360

–

492 360

–

(274 835)

154 290

118 693

–

35 597

–

6 803

–

–

–

2 452

2 452

–

13 571

–

–

–

–

22 826

–

–

–

92 659

90 689

1 970

–

–

92 659

–

92 659

36 512

(33 321)

32 795

261 135

38 413

(189 927)

–

1 391

–

–

–

4 647

4 647

–

368 758

–

–

–

–

374 796

–

–

–

28 054

27 397

657

–

–

28 054

–

28 054

–

346 742

235 191

37 434

–

197 757

–

2 989

–

–

–

1 016

1 016

–

34 866

–

–

–

–

38 871

–

–

–

87 558

52 218

35 340

–

–

87 558

–

87 558

–

(48 687)

23 153

20 391

–

2 762

–

281

1 817

1 817

–

30 392

30 392

–

62 830

–

–

–

–

95 320

–

–

–

26 550

11 370

–

15 180

–

26 550

–

26 550

(23 748)

45 022

34 229

55 739

(20 363)

(41 873)

–

–

609

609

–

23 380

23 380

–

163

–

–

–

–

24 152

–

–

–

4 107

–

–

4 107

–

4 107

–

4 107

(12 500)

11 652

31 160

–

(18 177)

12 983

2 199

789

1 258

67

1 191

8 024

1 618

6 406

1 043

6 510

14 217

1 572

2 799

38 411

12

3 512

3 512

3 889

3 694

152

43

5 111

7 413

68 089

75 502

–

(37 091)

36 498

53 924

–

(17 426)

56 674

163 988

3 684

2 493

1 191

71 247

64 841

6 406

491 210

6 510

14 217

1 572

2 799

811 901

8 780

3 512

3 512

726 409

660 950

46 129

19 330

5 111

743 812

68 089

811 901

264

547 316

547 316

(127)

Nåkamajå tabulå tiek uzrådîts Bankas aktîvu, saistîbu un årpusbilances saistîbu sadalîjums noteiktos termiñu intervålos:

lpp

. 52

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

Procentu

likmju

Lîdz 1–3 3–6 6–12 1–5 Vairåk ne- riskam ne-

1 mén. mén. mén. mén. gadi kå 5 gadi pak¬autie Kopå

Aktîvi LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Kase un prasîbas uz pieprasîjumu

pret centrålajåm bankåm

Prasîbas pret kredîtiestådém

Tirdzniecîbas nolükå turétie finanßu aktîvi

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu

Atvasinåtie lîgumi

Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu

Akcijas un citi vértspapîri

ar nefiksétu ienåkumu

Kredîti

Pamatlîdzek¬i

Ieguldîjumi nekustamajå îpaßumå

Nemateriålie aktîvi

Påréjie aktîvi

Kopå aktîvi

Saistîbas

Saistîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém

Tirdzniecîbas nolükå turétås finanßu saistîbas

Atvasinåtie lîgumi

Amortizétajå iegådes vértîbå vértétås

finanßu saistîbas

Noguldîjumi

Termiñsaistîbas pret kredîtiestådém

Pakårtotås saistîbas

Påréjås saistîbas

Kopå saistîbas

Kapitåls un rezerves

Kopå saistîbas un kapitåls un rezerves

BirΩå tirgotie nåkotnes lîgumi, pårdotie

Procentu likmju pårcenoßanas

termiña atß˚irîbas

2005. gada 31. decembrî

Kopå aktîvi

Kopå saistîbas un kapitåls un rezerves

BirΩå tirgotie nåkotnes lîgumi, pårdotie

Procentu likmju pårcenoßanas

termiña atß˚irîbas

54 475

151 746

–

–

–

1 336

1 336

–

9 979

–

–

–

–

217 536

8 768

–

–

483 241

475 231

8 010

–

–

492 009

–

492 009

–

(274 473)

154 290

118 616

–

35 674

–

6 803

–

–

–

2 452

2 452

–

13 571

–

–

–

–

22 826

–

–

–

92 359

90 389

1 970

–

–

92 359

–

92 359

36 512

(33 021)

32 795

261 135

38 413

(189 927)

–

1 391

–

–

–

4 647

4 647

–

368 758

–

–

–

–

374 796

–

–

–

27 504

26 847

657

–

–

27 504

–

27 504

–

347 292

235 191

37 434

–

197 757

–

2 989

–

–

–

1 016

1 016

–

34 866

–

–

–

–

38 871

–

–

–

87 558

52 218

35 340

–

–

87 558

–

87 558

–

(48 687)

23 153

20 391

–

2 762

–

281

1 817

1 817

–

30 392

30 392

–

62 830

–

–

–

–

95 320

–

–

–

29 552

11 370

3 002

15 180

–

29 552

–

29 552

(23 748)

42 020

34 229

55 739

(20 363)

(41 873)

–

–

609

609

–

23 380

23 380

–

163

–

–

–

–

24 152

–

–

–

4 107

–

–

4 107

–

4 107

–

4 107

(12 500)

11 652

31 160

–

(18 177)

12 983

2 199

789

1 258

67

1 191

8 024

1 618

6 406

1 043

6 604

14 217

1 583

1 947

37 664

12

3 512

3 512

3 885

3 690

152

43

5 138

7 409

65 529

72 938

–

(35 274)

36 491

53 994

–

(17 503)

56 674

163 999

3 684

2 493

1 191

71 247

64 841

6 406

491 210

6 604

14 217

1 583

1 947

811 165

8 780

3 512

3 512

728 206

659 745

49 131

19 330

5 138

745 636

65 529

811 165

264

547 309

547 309

(127)

Nåkamajå tabulå tiek uzrådîts Koncerna aktîvu, saistîbu un årpusbilances saistîbu sadalîjums noteiktos termiñu intervålos:

lpp

. 55

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

8. Påréjie ienåkumi

Ienåkumi no lîgumsodiem

Ienåkumi no telpu nomas

Ienåkumi no kredît˚îlu realizåcijas

Citi parastie ienåkumi

Kopå citi parastie ienåkumi

Banka

2006

LVL '000

403

248

9

144

804

Koncerns

2006

LVL '000

403

276

9

104

792

Banka

2005

LVL '000

271

108

–

32

411

Koncerns

2005

LVL '000

271

110

–

32

413

9. Administratîvie izdevumi

Padomei un valdei izmaksåtais atalgojums

Personåla atalgojums

Sociålås apdroßinåßanas obligåtås iemaksas

Ziedojumi

Telpu nomas un uzturéßanas izdevumi

Reklåmas un mårketinga izdevumi

Tehnikas apkalpoßanas izdevumi un kancelejas preces

Starpbanku un citi sakaru izdevumi

Nekustamå îpaßuma apsaimniekoßanas izdevumi

Izdevumi darbinieku kvalifikåcijas celßanai

Citi administratîvie izdevumi

Kopå administratîvie izdevumi

2006. gadå vidéjais Koncernå un Bankå strådåjoßo darbinieku skaits bija 491 (467) un 484 (466).

Koncerna un Bankas darbinieku skaits 2006. un 2005. gada beigås:

Koncerns Banka Koncerns Banka

31.12.2006. 31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2005.

Vadîba 13 9 9 8

PårvalΩu un noda¬u vadîtåji 84 81 75 75

Påréjie darbinieki 409 404 391 391

Kopå 506 494 475 474

10. Påréjie izdevumi

Koncerns Banka Koncerns/Banka

2006 2006 2005

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Izdevumi par starpnieku pakalpojumiem 907 907 312

Citi parastie izdevumi 157 155 73

Kopå citi parastie izdevumi 1 064 1 062 385

Koncerns

2006

LVL '000

788

7 312

1 619

1 077

993

969

735

399

261

187

1 784

16 124

Koncerns

2005

LVL '000

270

5 099

1 214

745

1 063

813

507

467

164

177

1 088

11 607

Banka

2006

LVL '000

690

7 236

1 577

1 077

993

969

735

383

261

182

1 721

15 824

Banka

2005

LVL '000

270

5 098

1 214

745

1 063

813

507

467

164

177

1 088

11 606

lpp

. 54

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

5. Komisijas naudas ienåkumi un izdevumi

Komisijas naudas ienåkumi

par maksåjumiem klientu uzdevumå

par servisa pakalpojumiem klientiem

par maksåjumu kartém

par skaidras naudas operåcijåm

par dokumentårajåm operåcijåm

påréjie komisijas naudas ienåkumi

Kopå komisijas naudas ienåkumi

Komisijas naudas izdevumi

par korespondentbanku pakalpojumiem

par maksåjumu kartém

påréjie komisijas naudas izdevumi

Kopå komisijas naudas izdevumi

6. Årvalstu valütas tirdzniecîbas darîjumu un pårvértéßanas rezultåts

Pe¬ña no årvalstu valütas maiñas darîjumiem

(Zaudéjumi) no årvalstu valütas pozîciju pårvértéßanas

Årvalstu valütas tirdzniecîbas un pårvértéßanas pe¬ña

7. Èpaßuma, iekårtu un aprîkojuma, ieguldîjumu îpaßuma un nemateriålo aktîvuatzîßanas pårtraukßanas pe¬ña/ (zaudéjumi)

Banka

2006

LVL '000

5 725

1 039

872

283

187

549

8 655

714

448

69

1 231

Koncerns

2006

LVL '000

5 725

1 039

872

283

187

583

8 689

714

448

78

1 240

Koncerns/Banka

2005

LVL '000

4 590

849

771

238

130

366

6 944

649

452

63

1 164

Banka

2006

LVL '000

15 533

(3 185)

12 348

Koncerns

2006

LVL '000

15 533

(3 177)

12 356

Koncerns/Banka

2005

LVL '000

6 642

(751)

5 891

4. Procentu ienåkumi un izdevumi

Koncerns Banka Koncerns/Banka

2006 2006 2005

Procentu ienåkumi LVL ‘000 LVL ‘000 LV ‘000

no kredîtiem

no paråda vértspapîriem un citiem vértspapîriem ar fiksétu ienåkumu

no prasîbåm pret kredîtiestådém

no prasîbåm pret Latvijas Banku

påréjie procentu ienåkumi

Kopå procentu ienåkumi

Procentu izdevumi

par nebanku noguldîjumiem

par saistîbåm pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm

påréjie procentu izdevumi

par pakårtotajåm saistîbåm

Kopå procentu izdevumi

24 050

6 209

3 343

810

–

34 412

9 281

1 213

1 010

775

12 279

24 050

6 209

3 343

810

–

34 412

9 270

1 258

1 010

775

12 313

13 945

6 203

3 837

386

12

24 383

4 665

82

881

463

6 091

Saskañå ar 27. SGS prasîbåm Koncerna pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå

netika atspogu¬ota pe¬ña 2,235 tükst. latu apmérå, kas radusies no

Bankas nekustamå îpaßuma pårdoßanas meitas uzñémumam

SIA “Elizabetes 21a”. Íî summa konsolidétajå pe¬ñas vai zaudéjumu

apré˚inå tiks iek¬auta péc tam, kad meitas uzñémums ßo nekustamo

îpaßumu realizés årpus Koncerna.

lpp

. 57

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

Atliktå uzñémumu ienåkuma nodok¬a apré˚ins:

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2006. 31.12.2005.

Nodok¬a apré˚ina Nodok¬a apré˚ina

summa, kas pak¬auta Nodok¬a summa, kas pak¬auta Nodok¬a

laika atß˚irîbåm likme laika atß˚irîbåm likme

LVL ‘000 LVL ‘000

Pamatlîdzek¬u atlikußås vértîbas starpîba finanßu

gråmatvedîbå un nodok¬u vajadzîbåm 2 733 15% 2 948 15%

Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu pårvértéßanas rezerve 2 031 1 861

Portfe¬a uzkråjumi un citas uzkråtås saistîbas (779) (710)

Bilances aktîva posteñu pårvértéßana, neto 251 (89)

Atliktå uzñémumu ienåkuma nodok¬a saistîbas 4 236 635 4 010 601

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

2006 2005

LVL ‘000 LVL ‘000

Atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis pårskata gada såkumå 601 458

Palielinåjums, kas iek¬auts pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå 9 141

Palielinåjums, kas attiecinåts uz pårvértéßanas rezervi paßu kapitålå 25 2

Atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis pårskata gada beigås 635 601

Bankas nodok¬u kustîbas pårskats:

Uzñémumu Iedzîvotåju Valsts sociålås Pievienotås Nekustamå

ienåkuma ienåkuma apdroßinåßanas vértîbas îpaßuma

nodoklis nodoklis obligåtås iemaksas nodoklis nodoklis

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

01.01.2005. nodok¬a pårmaksa/ (saistîbas)

Apré˚inåts

Korekcija par iepriekßéjiem periodiem

Samaksåts/ (atgüts)

31.12.2005. nodok¬u (saistîbas)/ pårmaksa

Apré˚inåts

Korekcija par iepriekßéjiem periodiem

Samaksåts

31.12.2006. nodok¬u (saistîbas)

Koncerna nodok¬u kustîbas pårskats:

Uzñémumu Iedzîvotåju Valsts sociålås Pievienotås Nekustamå

ienåkuma ienåkuma apdroßinåßanas vértîbas îpaßuma

nodoklis nodoklis obligåtås iemaksas nodoklis nodoklis

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

01.01.2005. nodok¬a pårmaksa/ (saistîbas)

Apré˚inåts

Korekcija par iepriekßéjiem periodiem

Samaksåts/ (atgüts)

31.12.2005. nodok¬u (saistîbas)/ pårmaksa

Apré˚inåts

Korekcija par iepriekßéjiem periodiem

Samaksåts

31.12.2006. nodok¬u (saistîbas)/ pårmaksa

224

(2 477)

29

1 186

(1 038)

(3 596)

68

4 293

(273)

–

(1 059)

–

1 059

–

(1 542)

–

1 542

–

(136)

(1 493)

–

1 526

(103)

(1 917)

1 907

–

(113)

262

92

(39)

(301)

14

(134)

50

65

(5)

–

(113)

(1)

114

–

(108)

(3)

111

–

224

(2 477)

29

1 186

1 038

(3 597)

68

4 294

(273)

–

(1 059)

–

1 059

–

(1 580)

–

1 580

–

(136)

(1 493)

–

1 526

(103)

(1 973)

1 963

–

(113)

262

92

(39)

(301)

14

(129)

50

66

1

–

(114)

(1)

115

–

(139)

(3)

142

–

lpp

. 56

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

11. Uzkråjumu nedroßiem parådiem veidoßanas rezultåts

Speciålie uzkråjumi pårskata gada såkumå

Portfe¬a uzkråjumi pårskata gada såkumå

Kopå uzkråjumi pårskata gada såkumå

Pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå iek¬autie speciålie uzkråjumi

Pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå iek¬autie portfe¬a uzkråjumi

Aktîvu norakstîßanas izdevumi

Kopå uzkråjumi, kas iek¬auti pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå

Speciålo uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi

Portfe¬a uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi

Iepriekß norakstîto aktîvu atgüßana

Kopå uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi

Izdevumi uzkråjumiem nedroßiem parådiem, neto

Aktîvu norakstîßanas (izdevumi)/ norakstîto aktîvu atgüßana

Uzkråjumu (samazinåjums)/ pieaugums valütas kursa svårstîbu rezultåtå

Speciålo uzkråjumu (samazinåjums) aktîvu norakstîßanas rezultåtå

Kopå uzkråjumu izmaiñas pårskata gadå

Speciålie uzkråjumi pårskata gada beigås

Portfe¬a uzkråjumi pårskata gada beigås

Kopå uzkråjumi nedroßiem parådiem pårskata gada beigås

Kopéjo uzkråjumu nedroßiem parådiem struktüra:

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2006. 31.12.2005.

Speciålie Portfe¬a Speciålie Portfe¬a

uzkråjumi uzkråjumi uzkråjumi uzkråjumi

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Kredîti 490 358 876 429

Uzkråtie ienåkumi 1 – – –

Kopå 491 358 876 429

12. Nodok¬i

Koncerns Banka Koncerns Banka

2006 2006 2005 2005

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Pe¬ña pirms uzñémumu ienåkuma nodok¬a 26 290 28 850 20 591 20 590

Koncerna pe¬ñas korekcija uzñémumu ienåkuma nodoklim 2 560 – – –

Teorétiski apré˚inåtais uzñémumu ienåkuma nodoklis 4 328 4 328 3 089 3 089

Paståvîgås atß˚irîbas 176 176 149 149

Nodok¬a atlaides (899) (899) (619) (619)

Faktiskie uzñémumu ienåkuma nodok¬a izdevumi

par pårskata gadu 3 605 3 605 2 619 2 619

Iepriekßéjå gada uzñémumu ienåkuma nodok¬a korekcija 163 163 (29) (29)

Kopå uzñémumu ienåkuma nodok¬a izdevumi 3 768 3 768 2 590 2 590

Koncerns/Banka

2006

LVL '000

876

429

1 305

277

–

8

285

(467)

(71)

(6)

(544)

(259)

(2)

(12)

(183)

(456)

491

358

849

Koncerns/Banka

2005

LVL '000

910

1 026

1 936

414

–

6

420

(207)

(597)

(13)

(817)

(397)

7

74

(315)

(631)

876

429

1 305

lpp

. 59

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

Prasîbu pret kredîtiestådém koncentråcijas risks:

Koncerns Banka Koncerns/Banka

31.12.2006. 31.12.2006. 31.12.2005.

Atlikumi virs LVL 15 000 000 skaits skaits skaits

OECD re©iona valstîs re©istrétås kredîtiestådes 4 4 1

Atlikumi no LVL 5 000 000 lîdz 15 000 000

OECD re©iona valstîs re©istrétås kredîtiestådes 1 1 6

Citu valstu kredîtiestådes 1 1 1

Atlikumi lîdz LVL 5 000 000

OECD re©iona valstîs re©istrétås kredîtiestådes 29 29 19

Citu valstu kredîtiestådes 22 22 26

Latvijå re©istrétås kredîtiestådes 9 8 6

Kopå

Citu valstu kredîtiestådes 34 34 26

OECD re©iona valstîs re©istrétås kredîtiestådes 23 23 27

Latvijå re©istrétås kredîtiestådes 9 8 6

Koncerna prasîbu pret kredîtiestådém sadalîjums pa re©ioniem un prasîbu veida:

OECD Citås Kopå Kopå

re©ionå Latvijå valstîs 31.12.2006. 31.12.2005.

Prasîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Korespondentkontu atlikumi

Diennakts noguldîjumi

Kopå prasîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém

Påréjås prasîbas pret kredîtiestådém

Droßîbas depozîti

Termiñnoguldîjumi

Kopå påréjås prasîbas pret kredîtiestådém

Kopå prasîbas pret kredîtiestådém

16 172

108 151

124 323

11 290

–

11 290

135 613

902

1 271

2 173

878

2 682

3 560

5 733

18 708

–

18 708

–

3 945

3 945

22 653

35 782

109 422

145 204

12 168

6 627

18 795

163 999

38 658

47 230

85 888

12 300

1 528

13 828

99 716

lpp

. 58

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

13. Kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret centrålajåm bankåm

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2006. 31.12.2005.

LVL ‘000 LVL’000

Kase 2 199 3 671

Prasîbas pret Latvijas Banku 54 475 37 130

Kopå kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret centrålajåm bankåm 56 674 40 801

14. Prasîbas pret kredîtiestådém

Koncerns Banka Koncerns/Banka

31.12.2006. 31.12.2006. 31.12.2005.

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL’000

Prasîbas pret OECD re©iona valstîs re©istrétåm kredîtiestådém 135 613 135 613 78 637

Prasîbas pret citu valstu kredîtiestådém 22 653 22 653 18 391

Prasîbas pret Latvijå re©istrétåm kredîtiestådém 5 733 5 722 2 688

Kopå prasîbas pret kredîtiestådém 163 999 163 988 99 716

Bankas prasîbu pret kredîtiestådém sadalîjums pa re©ioniem un prasîbu veida:

OECD Citås Kopå Kopå

re©ionå Latvijå valstîs 31.12.2006. 31.12.2005.

Prasîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Korespondentkontu atlikumi

Diennakts noguldîjumi

Kopå prasîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém

Påréjås prasîbas pret kredîtiestådém

Droßîbas depozîti

Termiñnoguldîjumi

Kopå påréjås prasîbas pret kredîtiestådém

Kopå prasîbas pret kredîtiestådém

2006. gada 31. decembrî Banka bija nodibinåjusi korespondentattiecîbas

ar 27 (23) OECD re©iona valstîs re©istrétåm kredîtiestådém, 5 (5) Latvijå

re©istrétåm kredîtiestådém un 25 (28) citås valstîs re©istrétåm kredît-

iestådém.

16 172

108 151

124 323

11 290

–

11 290

135 613

891

1 271

2 162

878

2 682

3 560

5 722

18 708

–

18 708

–

3 945

3 945

22 653

35 771

109 422

145 193

12 168

6 627

18 795

163 988

38 658

47 230

85 888

12 300

1 528

13 828

99 716

Prasîbas pret Latvijas Banku veido korespondentkonta atlikums

2006. gada 31. decembrî.

Péc Latvijas Bankas norådîjumiem apré˚inåtais vidéjais korespondentkon-

ta atlikums Latvijas Bankå nedrîkst büt mazåks par Latvijas Bankas

padomes noteikto 8% (8%) rezervju prasîbu apméru, kas tiek noteikts

atbilstoßi piesaistîto lîdzek¬u apméram. 2006. gada 31. decembrî Banka

bija izpildîjusi ßîs rezervju prasîbas.

lpp

. 61

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

Uzñémumiem izsniegto kredîtu sadalîjums péc tautsaimniecîbas nozarém:

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2006. 31.12.2005.

Tautsaimniecîbas nozare* LVL ‘000 LVL ‘000

Tirdzniecîba

Büvniecîba

Nekustamå îpaßuma pårvaldîßana

Finanßu starpniecîba

Transports un sakari

Rüpniecîba

Citas pakalpojumu nozares

Lauksaimniecîba un meΩsaimniecîba

Påréjås nozares

Uzñémumiem izsniegtie kredîti kopå, bruto

* Kredîtiem, kuru såkotnéjais atmaksas termiñß ir lîdz 1 gadam, tautsaimniecîbas nozaru dalîjumu Banka nosaka péc aizñéméja darbîbas veida, savukårt

kredîtiem, kuru såkotnéjais atmaksas termiñß ir ilgåks par 1 gadu, – péc izsniegtå aizdevuma mér˚a (péc tås nozares, kuras attîstîbai tas izsniegts).

51 206

38 905

30 467

12 517

7 004

6 946

4 289

617

8 283

160 234

31 616

15 599

24 138

9 285

3 553

3 783

873

1 834

1 914

92 595

Bankas îpaßumå esoßo paråda vértspapîru sadalîjums péc ieguldîjuma veida:

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2006. 31.12.2005.

Pårdoßanai Tirdzniecîbas Pårdoßanai Tirdzniecîbas

pieejamie nolükå turétie pieejamie nolükå turétie

vértspapîri vértspapîri vértspapîri vértspapîri

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Latvijas centrålås valdîbas paråda vértspapîri

Latvijas kredîtieståΩu paråda vértspapîri

OECD re©iona valstu emitenti

KredîtieståΩu paråda vértspapîri

Privåtuzñémumu paråda vértspapîri

Citu valstu emitenti

KredîtieståΩu paråda vértspapîri

Privåtuzñémumu paråda vértspapîri

Centrålo valdîbu un centrålo banku paråda vértspapîri

Valsts uzñémumu paråda vértspapîri

Paßvaldîbu paråda vértspapîri

Finanßu institüciju vértspapîri

Kopå paråda vértspapîri un citi vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu

16. Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu

10 016

904

4 678

–

24 117

13 238

6 476

2 211

1 970

1 231

64 841

–

722

–

–

1 089

483

199

–

–

–

2 493

2 089

615

39 418

1 031

23 975

20 865

8 015

2 539

1 860

805

101 212

–

–

–

99

623

–

247

–

–

64

1 033

lpp

. 60

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

15. Kredîti

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2006. 31.12.2005.

Kredîti LVL ‘000 LVL ‘000

Hipotekårie kredîti privåtpersonåm måjok¬a iegådei

Påréjie hipotekårie kredîti

Izmantoto kredîtlîniju atlikumi

Klientu noré˚inu kontu debeta atlikumi

Maksåjumu karßu debeta atlikumi

Finanßu lîzings

Droßîbas depozîti

Citi kredîti

Kopå kredîti

Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem

Kredîti, neto

Visas finanßu lîzinga prasîbas 335 (687) tükst. latu apmérå izriet no transporta lîdzek¬u lîzinga. Finanßu lîzinga prasîbas uzrådîtas atbilstoßi noslégta-

jiem lîguma termiñiem.

Kredîtu sadalîjums péc aizñéméja veida:

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2006. 31.12.2005.

Aizñéméja veids LVL ‘000 LVL ‘000

Privåtuzñémumi

Bankas darbinieki

Paßvaldîbu uzñémumi

Citas privåtpersonas

Kopå kredîti

Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem

Kredîti, neto

298 313

65 149

55 517

8 014

891

335

155

63 685

492 059

(849)

491 210

152 617

35 295

37 713

2 078

495

687

128

48 995

278 008

(1 305)

276 703

160 234

5 629

–

326 196

492 059

(849)

491 210

92 453

4 232

142

181 181

278 008

(1 305)

276 703

Atbilstoßi Latvijas kredîtieståΩu likumdoßanai kopéjais riska darîjumu

apjoms ar vienu personu vai savstarpéji saistîtu personu grupu, kas nav

saistîta ar kredîtiestådi, nedrîkst pårsniegt 25% no kredîtiestådes paßu

kapitåla. Savukårt visåm ar kredîtiestådi saistîtåm personåm riska darîjumu

kopéjå summa nedrîkst pårsniegt 15% no kredîtiestådes paßu kapitåla.

2006. gada 31. decembrî Banka bija izpildîjusi iepriekßminétås prasîbas

par saistîto un nesaistîto personu kreditéßanu.

Kredîtu sadalîjums péc procentu uzkråßanas (atzîßanas) principa:

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2006. 31.12.2005.

Procentu uzkråjumu princips LVL ‘000 LVL ‘000

Kredîti, kuriem procenti bija uzkråti 491 775 277 153

Kredîti, kuriem procentu uzkråßana pårtraukta 284 855

Kopå kredîti 492 059 278 008

Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem (849) (1 305)

Kredîti, neto 491 210 276 703

lpp

. 63

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

Nåkamå tabula atspogu¬o årvalstu valütas maiñas darîjumu un påréjo

finanßu instrumentu nosacîto pamatvértîbu un patieso vértîbu. Årvalstu

valütas maiñas darîjumu nosacîtå pamatvértîba ir no ßiem darîjumiem

sañemamå summa. Påréjo finanßu instrumentu nosacîtå pamatvértîba ir

ßo instrumentu båzes aktîva vértîba.

2006. gadå Banka nodibinåja divas jaunas akciju sabiedrîbas – ieguldîju-

mu brokeru akciju sabiedrîbu “AB.LV Capital Markets” un ieguldîjumu

pårvaldes akciju sabiedrîbu “AB.LV Asset Management”. Katras jaundi-

binåtås sabiedrîbas pamatkapitåls ir 700 000 latu. Ieguldîjumu brokeru

akciju sabiedrîbas “AB.LV Capital Markets” darbîbas mér˚is ir brokeru

pakalpojumu sniegßana, savukårt ieguldîjumu pårvaldes akciju sabiedrîbas

“AB.LV Asset Management” darbîbas galvenais mér˚is ir ieguldîjumu

fondu pårvaldîßana un ieguldîtåju finanßu instrumentu individuåla pår-

valdîßana.

2006. gadå Banka nodibinåja arî meitas uzñémumu SIA “Elizabetes

21a”, kura darbîbas veids ir operåcijas ar nekustamo îpaßumu un kura

pamatkapitåls ir 1,050,000 latu. Banka pårdeva jaundibinåtajam uzñému-

mam sev piederoßå nekustamå îpaßuma Elizabetes ielå 21a domåjamås

da¬as par lîguma summu 3,738 tükst. latu ar mér˚i veikt ßå îpaßuma

uzlabojumus un turét to pårdoßanai parastå uzñéméjdarbîbas gaitå.

Pårskata periodå ir likvidéts Bankas meitas uzñémums SIA “Hanzas 16a”.

18. Atvasinåtie lîgumi

Nosacîtå pamatvértîba Patieså vértîba

Prasîbas Saistîbas

Koncerns/ Koncerns/ Koncerns/ Koncerns/ Koncerns/ Koncerns/

Banka Banka Banka Banka Banka Banka

31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.

Årvalstu valütas

maiñas darîjumi LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Atvasinåtie lîgumi

Nåkotnes valütas maiñas lîgumi 10 438 1 056 20 5 68 2

Valütas mijmaiñas darîjumi 246 757 154 890 907 1 107 3 444 610

Kopå årvalstu valütas

maiñas darîjumi 257 195 155 946 927 1 112 3 512 612

Procentu likmju atvasinåtie lîgumi

BirΩå tirgotie nåkotnes

lîgumi, pårdotie 36 512 38 413 264 2 – 130

Kopå procentu likmju

atvasinåtie lîgumi 36 512 38 413 264 2 – 130

19. Lîdzdalîba asociéto uzñémumu pamatkapitålå

Koncerna un Bankas lîdzdalîba asociéto uzñémumu pamatkapitålå pårskata gada beigås:

Uzñéméjdarbîbas Iegådes Kapitåla Iegådes Kapitåla

veids vértîba da¬a vértîba da¬a

31.12.2006. 31.12.2005.

Lîdzdalîba saistîto uzñémumu pamatkapitålå LVL ‘000 (%) LVL ‘000 (%)

A/s “AB Konsultåcijas” Konsultatîvie pakalpojumi 12 30% 12 30%

Kopå lîdzdalîba saistîto

uzñémumu pamatkapitålå 12 12

20. Ieguldîjumi radniecîgo uzñémumu pamatkapitålå

Bankas da¬a

Re©istråcijas Uzñéméjdarbîbas Paßu (% no kopéjå

Uzñémums valsts nozare Pamatkapitåls kapitåls pamatkapitåla)

LVL ’000 LVL ’000

IPAS AB.LV Asset Management LV Finanßu pakalpojumi 700 578 100

IBAS AB.LV Capital Markets LV Finanßu pakalpojumi 700 562 100

Operåcijas ar

SIA Elizabetes 21a LV nekustamo îpaßumu 1 050 985 100

Kopå 2 450 2 125

2006. gada 31. decembrî Bankai piederéja lîdzdalîba ßådu radniecîgo uzñémumu pamatkapitålå:

lpp

. 62

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2006. 31.12.2005.

Likviditåtes Investîciju uz neno- Likviditåtes Investîciju uz neno-

portfelis teiktu laiku portfelis portfelis teiktu laiku portfelis

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Latvijas emitenti

Latvijas centrålås valdîbas paråda vértspapîri

Latvijas kredîtieståΩu paråda vértspapîri

OECD re©iona valstu emitenti

KredîtieståΩu paråda vértspapîri

Privåtuzñémumu paråda vértspapîri

Citu valstu emitenti

KredîtieståΩu paråda vértspapîri

Privåtuzñémumu paråda vértspapîri

Centrålo valdîbu un centrålo banku paråda vértspapîri

Valsts uzñémumu paråda vértspapîri

Paßvaldîbu paråda vértspapîri

Finanßu institüciju vértspapîri

Kopå paråda vértspapîri un citi vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu

Pårdoßanai pieejamo paråda vértspapîru portfe¬a sadalîjums:

2006. gada 31. decembrî birΩås netika kotéti Bankas pårdoßanai pie-

ejamie 1,633 tükst. citu valstu uzñémumu emitétie un 823 tükst. citu val-

stu kredîtieståΩu, kå arî 109 tükst. Bankas tirdzniecîbas portfelî esoßie citu

valstu uzñémumu emitétie paråda vértspapîri ar fiksétu ienåkumu.

2005. gada 31. decembrî visi Bankas paråda vértspapîri un citi vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu tika kotéti birΩås.

2006. gada vidéjå likme paråda vértspapîriem ar fiksétu ienåkumu bija

7,02% (6,02%).

4 049

548

2 749

–

–

–

–

–

–

–

7 346

5 967

356

1 929

–

24 117

13 238

6 476

2 211

1 970

1 231

57 495

–

615

37 354

–

–

–

–

–

–

–

37 969

2 089

–

2 064

1 031

23 975

20 865

8 015

2 539

1 860

805

63 243

17. Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu

2006. un 2005. gada 31. decembrî visi Bankas ieguldîjumi akcijås ir klasificéti

kå pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi.

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2006. 31.12.2005.

BirΩå kotétås BirΩå nekotétås BirΩå kotétås BirΩå nekotétås

akcijas akcijas akcijas akcijas

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Årvalstu uzñémumu akcijas 3 566 31 1 662 31

Årvalstu finanßu ieståΩu akcijas 2 680 – – –

Latvijas uzñémumu akcijas 129 – – –

Kopå akcijas un citi vértspapîri

ar nefiksétu ienåkumu 6 375 31 1 662 31

lpp

. 65

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

Izmaiñas Bankas nemateriålajos aktîvos un pamatlîdzek¬os, izñemot ieguldîjumus nekustamajos îpaßumos:

Kopå,

‰kas un Nomåtå atskaitot

Nemateriålie îpaßuma îpaßuma Transporta Biroja avansa

aktîvi Zeme uzlabojumi uzlabojumi lîdzek¬i aprîkojums maksåjumus

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

2006. gada 1. janvårî

Pårskata gadå iegådåtie

Pårskata gadå pårdotie un norakstîtie

2006. gada 31. decembrî

2006. gada 1. janvårî

Pårskata gadå apré˚inåtais nolietojums

Nolietojuma norakstîßana

2006. gada 31. decembrî

2006. gada 1. janvårî

2006. gada 31. decembrî

Nolietojuma likme

(lineårå metode)

1 668

340

(2)

2 006

675

334

(1)

1 008

993

998

20%

129

–

–

129

–

–

–

–

129

129

–

4 861

6

–

4 867

537

224

(4)

757

4 324

4 110

5,5%

756

12

(47)

721

212

69

(11)

270

544

451

10–25%

620

124

(133)

611

252

122

(93)

281

368

330

20%

5 166

285

(364)

5 087

3 091

846

(296)

3 641

2 075

1 446

10–33%

13 200

767

(546)

13 421

4 767

1 595

(405)

5 957

8 433

7 464

Izmaiñas Koncerna nemateriålajos aktîvos un pamatlîdzek¬os, izñemot ieguldîjumus nekustamajos îpaßumos:

Kopå,

‰kas un Nomåtå atskaitot

Nemateriålie îpaßuma îpaßuma Transporta Biroja avansa

aktîvi Zeme uzlabojumi uzlabojumi lîdzek¬i aprîkojums maksåjumus

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

2006. gada 1. janvårî

Pårskata gadå iegådåtie

Pårskata gadå pårdotie un norakstîtie

2006. gada 31. decembrî

2006. gada 1. janvårî

Pårskata gadå apré˚inåtais nolietojums

Nolietojuma norakstîßana

2006. gada 31. decembrî

2006. gada 1. janvårî

2006. gada 31. decembrî

Nolietojuma likme

(lineårå metode)

1 668

352

(2)

2 018

675

335

(1)

1 009

993

1 009

20%

129

–

–

129

–

–

–

–

129

129

–

4 861

6

–

4 867

537

224

(4)

757

4 324

4 110

5,5%

756

12

(47)

721

212

69

(11)

270

544

451

10–25%

620

212

(133)

699

252

130

(93)

289

368

410

20%

5 166

285

(349)

5 102

3 091

847

(296)

3 642

2 075

1 460

10–33%

13 200

867

(531)

13 536

4 767

1 605

(405)

5 967

8 433

7 569

Årpusbilances saistîbas par noslégtajiem lîgumiem par nemateriålo aktîvu un pamatlîdzek¬u iegådi atspogu¬otas 28. pielikumå.

lpp

. 64

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

21. Ieguldîjumu îpaßumi

Izmaiñas Koncerna un Bankas ieguldîjumos nekustamajå îpaßumå:

Koncerns Banka

Zeme ‰kas Kopå Zeme ‰kas Kopå

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Såkotnéjå vértîba 2006. gada 1. janvårî

Pårskata periodå iegådåtie

Pårskata periodå pårdotie un norakstîtie

Pårklasificéti meitas uzñémuma likvidåcijas proceså

Pårskata periodå pårklasificétie uz påréjiem aktîviem

Såkotnéjå vértîba 2006. gada 31. decembrî

Uzkråtais nolietojums 2006. gada 1. janvårî

Pårskata periodå apré˚inåtais nolietojums

Nolietojuma norakstîßana

Pårskata periodå pårklasificétie uz påréjiem aktîviem

Uzkråtais nolietojums 2006. gada 31. decembrî

Atlikusî vértîba 2006. gada 1. janvårî

Atlikusî vértîba 2006. gada 31. decembrî

14 054

55

(53)

–

(133)

13 923

–

–

–

–

–

14 054

13 923

1 915

38

–

–

(1 626)

327

233

54

–

(254)

33

1 682

294

15 969

93

(53)

–

(1 759)

14 250

233

54

–

(254)

33

15 736

14 217

13 375

55

(186)

679

–

13 923

–

–

–

–

–

13 375

13 923

1 894

38

(1 626)

21

–

327

233

54

(254)

–

33

1 661

294

15 269

93

(1 812)

700

–

14 250

233

54

(254)

–

33

15 036

14 217

2006. gada 31. decembrî Koncerna ieguldîjumu nekustamajos îpaßumos

tirgus vértîba bija 76,488 (52,372) tükstoßi latu un Bankas ieguldîjumu

nekustamajos îpaßumos tirgus vértîba bija 76,488 (50,758) tükstoßi latu.

Péc Bankas vadîbas ieskatiem, nekustamå îpaßuma ticamåkå tirgus vértîba

tika noteikta, pamatojoties uz neatkarîga nekustamå îpaßuma vértétåja

iesniegtajiem novértéjumiem. Nekustamo îpaßumu pårdoßanas vértîba var

atß˚irties no noteiktås tirgus vértîbas, jo ßådu nekustamo îpaßumu tirgus

nav pietiekami attîstîts.

Nomas un îres ienåkumi 2006. gadå no ieguldîjumiem nekustamajå

îpaßumå bija 243 (164) tükstoßi latu, apsaimniekoßanas izdevumi 261

(165) tükstotis latu, t.sk. izdevumi ienåkumus nenesoßu ieguldîjumu

nekustamajos îpaßumos uzturéßanai – 30 (26) tükstoßi latu.

22. Nemateriålie aktîvi un pamatlîdzek¬i

Koncerns Banka Koncerns/Banka

31.12.2006. 31.12.2006. 31.12.2005.

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Nemateriålie aktîvi

Avansa maksåjumi par nemateriålajiem aktîviem

Kopå nemateriålie aktîvi

Zeme

‰kas un îpaßuma uzlabojumi

Nomåtå îpaßuma uzlabojumi

Transporta lîdzek¬i

Biroja aprîkojums

EDA iekårtas

Påréjie pamatlîdzek¬i

Avansa maksåjumi par pamatlîdzek¬iem

Kopå pamatlîdzek¬i

Kopå nemateriålie aktîvi un pamatlîdzek¬i to atlikußajå vértîbå

998

574

1 572

129

4 110

451

330

435

1 011

44

6 510

8 082

1 009

574

1 583

129

4 110

451

410

439

1 021

44

6 604

8 187

993

212

1 205

129

4 324

544

368

680

1 395

43

7 483

8 688

Bankas un tås radniecîgo uzñémumu finanßu pårskati ir konsolidéti

Koncerna finanßu pårskatos, apvienojot attiecîgus aktîvu, saistîbu, ienåku-

mu un izdevumu posteñus.

Ieguldîjumu pårvaldes akciju sabiedrîbas “AB.LV Asset Management”

klientu aktîvi, kurus tå pårvalda saskañå ar klientu pilnvarojumu,

2006. gada 31. decembrî bija 1,255 tükst. latu. Ieguldîjumu brokeru akci-

ju sabiedrîbas “AB.LV Capital Markets” klientu finanßu instrumentu vértî-

ba 2006. gada 31. decembrî bija 25,080 tükst. latu.

lpp

. 67

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

25. Noguldîjumi

Koncerns Banka Koncerns Banka

31.12.2006. 31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2005.

Noguldîtåja veids LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Privåtuzñémumi

Privåtpersonas

Valsts uzñémumi

Paßvaldîbas

Finanßu institücijas

Privåtpersonas apkalpojoßås bezpe¬ñas institücijas

Kopå noguldîjumi

Koncerns Banka Koncerns Banka

31.12.2006. 31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2005.

Noguldîtåju rezidences vieta LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Latvija 84 882 86 087 49 183 49 190

Eiropas Savienîbas valstis 131 093 131 093 67 779 67 779

Citas OECD re©iona valstis 144 683 144 683 149 189 149 189

Påréjås valstis 299 087 299 087 214 117 214 117

Kopå noguldîjumi 659 745 660 950 480 268 480 275

26. Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi

Koncerns Banka Koncerns/Banka

31.12.2006. 31.12.2006. 31.12.2005.

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Uzkråjumi darbinieku prémiju apmaksai 1 718 1 711 650

Uzkråjumi darbinieku atva¬inåjumu apmaksai 421 421 281

Påréjie uzkråtie izdevumi 933 921 568

Kopå nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi 3 072 3 053 1 499

27. Påréjås saistîbas

Koncerns Banka Koncerns/Banka

31.12.2006. 31.12.2006. 31.12.2005.

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Nenoskaidrotås summas 465 465 282

Nauda ceΠ343 343 77

Påréjås nodok¬u saistîbas 113 118 103

Maksåjamås dividendes 1 1 1

Citas saistîbas 236 223 449

Kopå påréjås saistîbas 1 158 1 150 912

578 191

62 422

11 715

4 674

3 028

920

660 950

578 030

62 422

11 715

4 674

1 984

920

659 745

427 836

46 980

3 652

1 100

509

191

480 268

427 843

46 980

3 652

1 100

509

191

480 275

lpp

. 66

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

24. Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm

Saistîbu pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm iedalîjums péc darîjuma partnera rezidences:

Koncerns Banka Koncerns/Banka

31.12.2006. 31.12.2006. 31.12.2005.

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Saistîbas pret OECD valstîs re©istrétåm kredîtiestådém 32 437 32 437 –

Saistîbas pret Latvijas Republikå re©istrétåm kredîtiestådém 25 088 22 086 6 016

Saistîbas pret citu valstu kredîtiestådém 386 386 2 139

Saistîbas pret Latvijas Banku – – 500

Kopå saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm 57 911 54 909 8 655

Saistîbu pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm sadalîjums péc to atmaksas termiña:

Koncerns Banka Koncerns/Banka

31.12.2006. 31.12.2006. 31.12.2005.

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Citas termiñsaistîbas 49 131 46 129 –

Saistîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém: 8 780 8 780 8 155

Diennakts depozîti 3 392 3 392 2 200

Uz pieprasîjumu dzéßamås saistîbas 5 388 5 388 5 955

Repo darîjums – – 500

Kopå saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm 57 911 54 909 8 655

Citås termiñsaistîbås ir iek¬auts sindicétais aizñémums 50 milj. EUR apmérå.

23. Påréjie aktîvi

Koncerns Banka Koncerns/Banka

31.12.2006. 31.12.2006. 31.12.2005.

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Pårdoßanai paredzétais îpaßums 1 651 70 35

Spot darîjumu rezultåts 41 41 53

Maksåjumu karßu klîringa atlikumi 2 2 194

Citi îstermiña aktîvi 140 134 61

Påréjie aktîvi 1 834 247 343

Saskañå ar 2. Starptautisko gråmatvedîbas standartu zeme un cits

îpaßums, kurß tiek turéts tålåkpårdoßanai, ir klasificéjams kå kråjumi.

Tådéjådi Bankas meitas uzñémumam SIA “Elizabetes 21a” piederoßais

nekustamais îpaßums tiek klasificéts kå kråjumi un Koncerna bilancé

uzrådîts postenî “påréjie aktîvi” 1,581 tükst. latu apmérå.

SIA “Elizabetes 21a” piederoßais nekustamais îpaßums ir dzîvojamais

nams, kuru paredzéts rekonstruét, sadalot pa dzîvok¬iem, un péc celt-

niecîbas darbu pabeigßanas dzîvok¬us pårdot. ‰kas rekonstrukcija tiks

uzsåkta 2007. gada pavasarî un plånotais rekonstrukcijas termiñß ir

1,5 gadi, bet dzîvok¬u pårdoßana plånota gada laikå péc ékas

rekonstrukcijas pabeigßanas.

lpp

. 69

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

30. Apmaksåtais pamatkapitåls

Bankas lielåkie akcionåri un saistîto akcionåru grupas:

31.12.2006. 31.12.2005.

Apmaksåtais % no visa apmaksåtå Apmaksåtais % no visa apmaksåtå

pamatkapitåls pamatkapitåla pamatkapitåls pamatkapitåla

LVL ‘000 LVL ‘000

O¬egs Fi¬s 7 053 47,02 6 967 46,45

Saistîto akcionåru grupa

Ernests Bernis 6 899 45,99 6 813 45,42

Nika Berne 154 1,03 154 1,03

Kopå saistîto akcionåru grupa 7 053 47,02 6 967 46,45

31. Apré˚inåtås un izmaksåtås dividendes

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

2006 2005

LVL ‘000 LVL ‘000

Apré˚inåtås dividendes 3 000 2 000

Izmaksåtås dividendes 3 000 2 000

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

2006 2005

LVL LVL

Apré˚inåtås dividendes uz vienu akciju 30 20

Izmaksåtås dividendes uz vienu akciju 30 20

Bankas valde ieteica Bankas akcionåru pilnsapulcei pieñemt lémumu par dividenΩu izmaksu akcionåriem 60 latu apmérå par akciju, kas saståda

6,000,000 latu.

2006. gada 31. decembrî Bankas re©istrétais un apmaksåtais pamatkapi-

tåls bija 15 milj. (15 milj.) latu. Bankas pamatkapitålu veido tikai parastås

akcijas ar balsstiesîbåm. Vienas akcijas nominålvértîba ir 150 (150) latu.

2006. gada 31. decembrî Bankai bija 110 (119) akcionåru, tajå skaitå 21

(22) juridiskå un 89 (97) privåtpersonas ar kopéjo akciju skaitu 100 000.

Bankas valdes locek¬iem tießå veidå pieder 93,30% (92,13%) no Bankas

pamatkapitåla un padomes locek¬iem – 3,35% (4,35%) no Bankas

pamatkapitåla.

lpp

. 68

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

29. Pakårtotås saistîbas

% no pakårtoto Lîguma Lîguma

Aizdevuma Uzkråtie saistîbu Procentu noslégßanas atmaksas

apmérs procenti kopsummas likme Valüta datums datums

Aizdevéjs LVL ‘000

Multicross LLC

Euro swiss LLC

Reynolds holding Ltd

Kopå lielåkie aizdevéji

Påréjie aizdevéji

rezidenti

nerezidenti

rezidenti

nerezidenti

Kopå påréjie aizdevéji

Kopå

Påréjo aizdevéju da¬a (katram aizdevéjam atseviß˚i) nepårsniedz 10% no pakårtoto saistîbu kopsummas. Påréjo aizdevéju vidéjais svértais lîgumu atmak-

sas termiñß ir 5,74 gadi.

Banka ir sañémusi subordinétos aizdevumus 31,6 (13) milj. ASV dolåru un

3,4 (0) milj. EUR apmérå. Subordinétie aizdevumi ir iek¬auti Bankas paßu

kapitåla apré˚ina otrajå lîmenî. Aizdevéjiem saskañå ar noslégto subor-

dinétå aizdevuma lîgumu nosacîjumiem nav tiesîbu prasît ßo aizdevumu

pirmstermiña atmaksu un nav tiesîbu pårvérst subordinétos aizdevumus

Bankas pamatkapitålå.

2 680

2 680

2 680

8 040

590

8 290

35

2 333

11 248

19 288

1

11

5

17

2

19

–

4

25

42

13,89

13,89

13,89

41,67

3,06

42,99

0,18

12,10

58,33

100

6,30

5,50

7,40

7,50–8,39

7,4–8,39

7,14

6,3–7,14

USD

USD

USD

USD

USD

EUR

EUR

24/08/2004

28/10/2004

09/11/2006

27/08/2009

01/12/2009

20/11/2011

28. Årpusbilances posteñi

Koncerns/Banka Koncerns/Banka

31.12.2006. 31.12.2005.

Iespéjamås saistîbas LVL ‘000 LVL ‘000

Galvojumi un garantijas

Akreditîvi

Kopå iespéjamås saistîbas

Saistîbas pret klientiem

Pieß˚irtie, bet vél neizmaksåtie kredîti

Neizmantotås kredîtlînijas

Maksåjumu karßu neizmantotie limiti

Noslégtie lîgumi par nemateriålo aktîvu iegådi

Noslégtie lîgumi par påréjo pamatlîdzek¬u iegådi

Kopå saistîbas pret klientiem

Kopå iespéjamås saistîbas un saistîbas pret klientiem

6 699

1 829

8 528

40 833

14 049

2 821

276

86

58 065

66 593

4 562

2 333

6 895

23 030

17 982

2 197

27

–

43 236

50 131

Koncerna aktîvos pårvaldîßanå ir 5,250 (4,099) tükstoßi latu, savukårt

Bankas aktîvos pårvaldîßanå ir 3,995 (4,099) tükstoßi latu. Bankas aktîvi

pårvaldîßanå iek¬auj kredîtus, kas izsniegti, izmantojot klientu uzticétos

lîdzek¬us. Savukårt Koncerna aktîvos pårvaldîßanå iek¬auti arî ieguldîjumu

pårvaldes akciju sabiedrîbas ”AB.LV Asset Management” klientu aktîvi,

kurus tå pårvalda saskañå ar klientu pilnvarojumu.

Par kredîtrisku un citiem riskiem, kas saistîti ar ßiem aktîviem, atbild

klients, kurß ßos lîdzek¬us uzticéjis Koncernam un/vai Bankai.

lpp

. 71

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

34. Kapitåla pietiekamîba

Koncerna un Bankas kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs ir apré˚inåts saskañå ar Finanßu un kapitåla tirgus komisijas noteikumiem par banku kapitåla

pietiekamîbas rådîtåja apré˚inåßanu.

Koncerns Banka Koncerns Banka

31.12.2006. 31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2005.

Paßu kapitåla pirmå lîmeña elementi LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Apmaksåtais pamatkapitåls

Akciju emisijas uzcenojums

Rezerves kapitåls

Iepriekßéjo gadu nesadalîtå pe¬ña

Nemateriålie aktîvi

Pårskata perioda auditétå pe¬ña

(kas nav paredzéta dividenΩu izmaksai)

Kopå paßu kapitåla pirmå lîmeña elementi

Paßu kapitåla otrå lîmeña elementi

Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu

pårvértéßanas rezerve (55%)

Subordinétais kapitåls (saskañå ar atlikußo atmaksas termiñu

ar korekcijas pakåpi no 40% lîdz 100%)

Kopå paßu kapitåla otrå lîmeña elementi

Kopå paßu kapitåls

Bankas portfe¬a kredîtriska kapitåla prasîba

Årvalstu valütas riska kapitåla prasîba

Pozîcijas riska kapitåla prasîba

Darîjuma partnera riska kapitåla prasîba

Tirgus risku kapitåla prasîbu kopsumma

Kapitåla prasîbu kopsumma, 8%

Kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs (%)

Minimålais kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs (%)

35. Finanßu instrumentu patieså vértîba

15 000

255

1 500

9 525

(1 202)

15 001

40 079

870

4 625

5 495

45 574

29 704

755

1 154

16

1 925

31 629

11,53

8,00

15 000

255

1 500

24 526

(1 572)

19 082

58 791

949

13 464

14 413

73 204

44 193

981

1 082

13

2 076

46 269

12,66

8,00

15 000

255

1 500

24 526

(1 583)

16 522

56 220

949

13 464

14 413

70 633

44 131

981

1 082

13

2 076

46 207

12,23

8,00

15 000

255

1 500

9 526

(1 202)

15 000

40 079

870

4 625

5 495

45 574

29 705

755

1 154

16

1 925

31 630

11,53

8,00

Koncerns un Banka ir novértéjusi, ka tås aktîvu un saistîbu patieså vértîba

bütiski neatß˚iras no bilances vértîbas, izñemot ieguldîjumu îpaßumus

(skatît 21. pielikumu).

Parastås komercdarbîbas gaitå Banka ir iesaistîjusies atseviß˚os tiesvedîbas

procesos, kas ir saistîti ar parådu piedziñu, nodroßinåjuma saglabåßanu

kreditéßanas ietvaros, atseviß˚iem darîjumiem. Vadîba ir pårliecinåta, ka

lîdz 2006. gada 31. decembrim ierosinåtås tiesvedîbas neizraisîs bütiskus

zaudéjumus Bankai un/vai Koncernam.

36. Tiesvedîbas

Laika posmå no pårskata gada pédéjås dienas lîdz ßå konsolidétå finanßu

pårskata parakstîßanas datumam nav bijußi nekådi notikumi, kuru

rezultåtå ßajå konsolidétajå finanßu pårskatå bütu jåveic korekcijas vai kuri

bütu jåpaskaidro ßajå konsolidétajå finanßu pårskatå.

37. Notikumi péc bilances datuma

lpp

. 70

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I FIN

AN

ÍU P

ÅRS

KA

TU P

IELI

KU

MI

Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

32. Darîjumi ar saistîtåm personåm

31.12.2006. 31.12.2005.

Summa Nosacîjumi Summa Nosacîjumi

Saistîtåm personåm izsniegtie kredîti LVL ‘000 LVL ‘000

Vadîbai 538 5–13% 600 3–10%

Saistîtåm juridiskåm personåm 1 940 5–18% 1946 6–18%

Citåm saistîtåm privåtpersonåm 614 5–21% 518 3–24%

Kopå kredîti saistîtåm personåm 3 092 3 064

Pieß˚irtie, bet vél neizmaksåtie kredîti

un citas årpusbilances saistîbas 2 195 5–21% 310 3–24%

Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem – (187)

Kopå kredîti, pieß˚irtie, bet vél neizmaksåtie

kredîti un citas årpusbilances saistîbas, neto 5 287 3 187

Procentos no paßu kapitåla, % (skat. 34. pielikumu) 7,22 6,99

Par saistîtåm personåm tiek uzskatîti akcionåri, kuri var bütiski ietekmét

Koncerna darbîbu, padomes un valdes locek¬i, vadoßie darbinieki, viñu

tuvi radinieki, kå arî viñu kontrolé esoßås uzñéméjsabiedrîbas un

Koncerna radniecîgie un saistîtie uzñémumi.

2006. gada 31. decembrî saistîto personu noguldîjumi Bankå bija

3,344 (1,488) tükst. latu.

Visiem no saistîtåm personåm piesaistîtiem noguldîjumiem procenti tiek

maksåti atbilstoßi Bankas piedåvåtajai standarta procentu likmei.

Procentu ienåkumi un izdevumi darîjumos ar saistîtåm personåm:

2006 2005

LVL ‘000 LVL ‘000

Procentu ienåkumi 157 135

Procentu izdevumi 77 23

32. Nauda un tås ekvivalenti

Koncerns Banka Koncerns/Banka

31.12.2006. 31.12.2006. 31.12.2005.

LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000

Kase un prasîbas pret Latvijas Banku 56 674 56 674 40 801

Prasîbas pret kredîtiestådém 150 974 150 963 86 481

Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm (19 118) (19 118) (8 655)

Kopå nauda un tås ekvivalenti 188 530 188 519 118 627

cnh.

73

lpp

. 72

AAIIZZ

KKRRAA

UUKK

LLEESS

BBAANN

KKAA

I REV

IDEN

TUZI

ˆO

JUM

S

SIA “Ernst & Young Baltic”11. novembra krastmala 23

Rîga, LV-1050Latvija

Tålr.: +371 7043801Fakss: +371 7043802

AS "Aizkraukles banka" akcionåriem

Ziñojums par finanßu pårskatuMés esam veikußi AS „Aizkraukles banka” un tås meitas uzñémumu (turpmåk tekstå – Koncerns) 2006. gada konsolidétå finanßu

pårskata un AS „Aizkraukles banka” (turpmåk tekstå – Banka) 2006. gada finanßu pårskata, kas atspogu¬ots pievienotå 2006. gada

konsolidétajå pårskatå no 35. lîdz 71. lappusei, revîziju. Revidétais finanßu pårskats ietver Koncerna un Bankas 2006. gada 31.

decembra bilanci, 2006. gada pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inu, paßu kapitåla izmaiñu pårskatu un naudas plüsmas pårskatu, kå arî

nozîmîgu gråmatvedîbas uzskaites principu kopsavilkumu un citu paskaidrojoßu informåciju pielikumå.

Vadîbas atbildîba par finanßu pårskata sagatavoßanuUzñémuma vadîba ir atbildîga par ßå finanßu pårskata sagatavoßanu un tajå sniegtås informåcijas patiesu atspogu¬oßanu saskañå ar

Starptautiskajiem finanßu pårskatu standartiem, kas apstiprinåti lietoßanai Eiropas Savienîbå. Íî atbildîba ietver tådas iekßéjås kon-

troles izveidoßanu, ievießanu un uzturéßanu, kas nodroßina finanßu pårskata, kas nesatur ne kråpßanas, ne k¬üdu izraisîtas bütiskas

neatbilstîbas, sagatavoßanu un patiesu atspogu¬ojumu, atbilstoßu gråmatvedîbas uzskaites principu izvéli un pieméroßanu, kå arî

apståk¬iem atbilstoßu gråmatvedîbas apléßu sagatavoßanu.

Revidenta atbildîbaMés esam atbildîgi par atzinumu, ko, pamatojoties uz müsu veikto revîziju, izsakåm par ßo finanßu pårskatu. Més veicåm revîziju

saskañå ar Starptautiskajiem revîzijas standartiem. Íie standarti nosaka, ka mums jåievéro étikas prasîbas un jåplåno un jåveic revî-

zija tå, lai iegütu pietiekamu pårliecîbu par to, ka finanßu pårskatos nav bütisku neatbilstîbu.

Revîzija ietver procedüras, kas tiek veiktas, lai gütu revîzijas pierådîjumus par finanßu pårskatå uzrådîto summu un atklåtås informå-

cijas pamatotîbu. Procedüras tiek izvélétas, pamatojoties uz revidenta profesionålu vértéjumu, ieskaitot kråpßanas vai k¬üdu izraisîtu

bütisku neatbilstîbu riska novértéjumu finanßu pårskatå. Veicot ßo riska novértéjumu, revidents ñem vérå iekßéjo kontroli, kas izvei-

dota, lai nodroßinåtu finanßu pårskata sagatavoßanu un tajå sniegtås informåcijas patiesu atspogu¬oßanu, ar mér˚i noteikt

apståk¬iem piemérotas revîzijas procedüras, bet nevis lai izteiktu atzinumu par kontroles efektivitåti. Revîzija ietver arî pielietoto grå-

matvedîbas uzskaites principu un nozîmîgu uzñémuma vadîbas izdarîto pieñémumu pamatotîbas, kå arî finanßu pårskatå sniegtås

informåcijas vispåréju izvértéjumu.

Uzskatåm, ka müsu iegütie revîzijas pierådîjumi ir pietiekami un atbilstoßi müsu revîzijas atzinuma izteikßanai.

AtzinumsMüsupråt, iepriekß minétais konsolidétais finanßu pårskats sniedz skaidru un patiesu priekßstatu par Koncerna un Bankas finansiålo

ståvokli 2006. gada 31. decembrî, kå arî par to finanßu rezultåtiem un naudas plüsmåm 2006. gadå saskañå ar Starptautiskajiem

finanßu pårskatu standartiem, kas apstiprinåti lietoßanai Eiropas Savienîbå.

Ziñojums par vadîbas ziñojuma atbilstîbuMés esam iepazinußies arî ar vadîbas ziñojumu par 2006. gadu, kas atspogu¬ots pievienotajå 2006. gada konsolidétajå pårskatå no

30. lîdz 32. lappusei, un neesam atklåjußi bütiskas neatbilstîbas starp ßajå vadîbas ziñojumå un 2006. gada konsolidétajå finanßu

pårskatå atspogu¬oto finanßu informåciju.

Ernst & Young Baltic SIA

Licence Nr. 17

Rîgå, 2007. gada 15. februårî

Neatkarîgu revidentu ziñojums

Diåna Krißjåne

Personas kods: 250873-12964

LR zvérinåta revidente

Sertifikåts Nr. 124

With complimentsfrom AB.LV

Aizkraukles banka

Elizabetes iela 23, Rîga

LV-1010, Latvija

Klienta lînija: +371 6777 5555

Tålr.: +371 6777 5222

Fakss.: +371 6777 5200

www.ab.lv e-pasts: bank@ab.lv

: 67775555