APSTIPRINĀTS BSA Senāta sēdē no 08.02.2017

Protokols Nr.130

BALTIJAS STARPTAUTISKĀ AKADĒMIJA

Profesionālās maģistra studiju programmas “Psiholoģija”

pašnovērtējuma ziņojums

Rīga, 2016

1

SATURS

1. Profesionālās maģistra studiju programmas “Psiholoģija” raksturojums 31.1. Studiju programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi 3

1.2. Studiju programmas paredzētie studiju rezultāti 41.3. Studiju programmas plāns (studiju kursu un studiju moduļu saraksts

un to apjoms kredītpunktos, sadalījums pa studiju programmas obligātās, ierobežotās izvēles vai brīvās izvēles daļām, norādot to apjomu kredītpunktos, īstenošanas plānojums) 5 1.4. Studiju kursu un studiju moduļu (ja tādi ir) apraksti 61.5. Studiju programmas organizācija 71.5.1. Studiju programmas organizācijas struktūra 71.5.2. Studiju programmas satura struktūra 81.5.3. Iekšējā audita organizācija izglītības kvalitātes pārvaldības sistēmā 91. 6. Prasības, uzsākot studiju programmu 101.7. Studiju programmas praktiskā īstenošana (izmantotās studiju metodes un formas, tālmācības metožu izmantošana) 111.8. Vērtēšanas sistēma (izglītības kritēriji un vērtēšanas metodes studiju rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtība) 111.9. Studiju programmas izmaksas 121.10. Studiju programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam vai profesijas standartam un profesionālās augstākās izglītības valsts standartam un citiem normatīvajiem aktiem augstākajā izglītībā 161.11. Salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa un tādam pašam studiju virzienam atbilstošu Latvijas (ja līdzīga studiju programma Latvijā tiek īstenota) un vismaz divām Eiropas Savienības valsts atzītu augstskolu vai koledžu studiju programmām 161.12. Informācija par studējošajiem 181.12.1. Studējošo skaits 181.12.2. pirmajā studiju gadā imatrikulēto studējošo skaits 191.13. Studējošo aptaujas un to analīze 201.14. Absolventu aptaujas un to analīze 201.15. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā 21Kopsavilkums 22Pielikumi 23

2

1.Profesionālās maģistra studiju programmas “Psiholoģija” raksturojums

1.1. Studiju programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi Baltijas Starptautiskā Akadēmija (BSA) Profesionālā maģistra studiju programma

“Psiholoģija” (programmas kods 46310) atbilst Augstskolu likumam (01.07.2015), profesionālajam standartam un augstākās profesionālās izglītības klasifikatoram (Latvijas Republikas klasifikatora kods- 2445 11), ņemot vērā mūsdienu Eiropas Savienības darba tirgus vajadzības.

Studiju programma ir veidota atbilstoši Latvijas Republikas psihologa profesijas standartam (IZM rīkojums Nr. 351, 2002. gada 6. jūnijā, Nr. 461, 2010. gada 18. maijā, ar grozījumiem Nr. 461, 2010. gada 14. septembrī) un 2001. gada 20. novembra LR Ministru kabineta noteikumiem Nr. 481, kā arī to grozījumiem Nr. 348, 2007. gada 29. maijā „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”. Studiju programma atbilst Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras 7. līmenim.

BSA profesionālā maģistra studiju programma “Psiholoģija” akreditēta līdz 2019.gada 18. jūnijam. Pamatojums: Studiju akreditācijas komisijas sēdes 2013.gada 19.jūnija lēmums Nr.186 un 11.05.2015 IZM akreditācijas lēmums Nr.330 par SIA BSA tiesībām īstenot akreditēto profesionālās maģistra studiju programmu ,,Psiholoģija”.(skat. Pielikums 6).

Studiju ilgums ir 2 gadi, 4 semestri. Studiju programma profesionāla maģistra grāda (amata) piešķiršanai psiholoģijā.

Profesionālā maģistra studiju programma “Psiholoģija” attīsta un pilnveido praktiskās iemaņas, kā arī paaugstina studentu teorētisko zināšanu apguves līmeni izpratni par psiholoģijas zinātni, lai iegūtu profesionālo maģistra grādu Profesiju (amatu) psiholoģijā un psihologa kvalifikāciju.

Mērķis ir nodrošināt maģistrantus ar mūsdienīgu studiju procesu, kas sekmē jaunu zināšanu ieguvi profesiju (amatu) psiholoģijā, nodrošinot studentus ar pētījumu prasmēm, kuras ir nepieciešamas, lai veiktu augsta kompetences līmeņa neatkarīgus pētījumus, un lai apmācītu ar praktiskām prasmēm un spējām amatu psiholoģijā. Programma piešķir grādu amatu psiholoģijā un psihologa kvalifikāciju, kas dod iespējas turpināt studijas doktorantūrā Latvijā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Lai realizētu mērķi, ir izstrādāti sekojošie uzdevumi:

1. Zinātnisko metožu apguve, praktiskā pielietošana un jaunu zināšanu radīšana, pētniecības un profesionālās darbības metožu attīstība profesiju (amatu) psiholoģijas nozarē;

2. Teorētisko zināšanu padziļināšana un analizēšana profesiju (amatu) psiholoģijā;3. Mūsdienu tehnoloģiju apguve: komunikatīvā psihotehnoloģija, komandas

veidošana, atlase un novērtēšana, konsultēšana stresa menedžmentā, personāla 3

apmācība, jaunu personāla darbinieku adaptācija, saziņa uzņēmējdarbībā, sadarbība ar klientiem, profesionāļa psiholoģiskā konsultēšana un atbalstīšana; profesionālo praktisko iemaņu pilnveidošana organizācijā supervīzora vadībā;

4. Pilnveidot maģistrantu praktiskās pētnieciskās iemaņas;5. Personiskās profesionālās izaugsmes veicināšana;6. Profesionālās (amatu) psiholoģijas teoriju un tehniku apgūšana;7. Psiholoģiskā atbalsta un vadības iemaņu profesionāļiem apgūšana.

1.2.Studiju programmas paredzētie studiju rezultāti

Profesionālās psiholoģijas maģistra programmas absolventiem jāiegūst sekojošās zināšanas, prasmes un kompetences:

Pēc programmas absolvēšanas studenti apgūs sekojošās Zināšanas, Prasmes un Kompetences.Zināšanas:Profesionālā maģistra studiju programma “Psiholoģija” piedāvā teorētiskās un praktiskās zināšanas psiholoģijas jomā, īpaša uzmanība tiek vērsta uz profesiju (amatu) psiholoģiju: profesionālajā darbības psiholoģija, profesionāļa attīstības psiholoģija, personāla vadība. Prasmes:Profesionālās iemaņas un spējas tiek attīstītas sekojošos virzienos:

lietišķā psiholoģija profesionālajā darbā; vadības lēmumu pieņemšanas metodes; karjeras attīstība, darba vadīšanas psiholoģija; metožu izmantošana psiholoģiskajā pašregulācijā; personāla adaptācija un destrukcija profesionālajā darbībā; riska faktori profesionālajā darbībā; zinātnisko pētījumu projektu izstrādē; ievērot psihologu profesionālās ētikas normas; lietot psiholoģiskiem pētījumiem nepieciešamās datorprogrammas.

Šīs studiju programmas ietvaros apgūtās iemaņas ļauj piedāvāt: psiholoģisko atbalstu darba kolektīvam adaptācijas periodā, profesionālās krīzes

laikā, stresa situācijās; veicināt profesionālo attīstību, un piedāvāt konsultēšanu uzņēmumu vadībai

saistībā ar darba kolektīva vadīšanas problemātiskiem jautājumiem; darba vadību, optimizāciju un labvēlīgas atmosfēras veidošanu darba vietā; izglītot profesionāļus, kuri darbojas atšķirīgās jomās; mazināt profesionālo stresu, kā izvērtēt un novērst profesionālā riska faktorus, kā

arī kā nodrošināt uzņēmuma vadības un administrācijas izglītošanas procesu; prasmes projektēt, attīstīt un veikt pētījumu.

Kompetences: spēja veikt patstāvīgu, kritisku analīzi, un izvērtēšanu, risināt nozīmīgus

pētnieciskus vai inovāciju uzdevumus, patstāvīgi izvirzīt pētījuma ideju, plānot, 4

strukturēt un vadīt liela apjoma zinātniskus projektus, tajā skaitā starptautiskā kontekstā;

spēja izprast, analizēt un piemērot profesionālajā darbībā psihologijas zinātnes teorētiskos un empīriski pamatotos principus;

spēja kritiski analizēt un novērtēt savu profesionālo darbību; spēj integrēt dažādu jomu zināšanas, dot ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā,

pētniecības vai profesionālās darbības metožu attīstībā, parādīt izpratni un ētisko atbildību par zinātnes rezultātu vai profesionālās darbības iespējamo ietekmi uz vidi un sabiedrību.

1.3. Studiju programmas plāns (studiju kursu un studiju moduļu saraksts un to apjoms kredītpunktos, sadalījums pa studiju programmas obligātās, ierobežotās izvēles vai brīvās izvēles daļām, norādot to apjomu kredītpunktos, īstenošanas plānojums)BSA profesionālās maģistra studiju programmas “Psiholoģija” pozīcijas pēc

kredītpunktu skaita proporcionāli ievēro standarta prasības par studiju programmas minimālo kredītpunktu skaitu atbilstoši programmas kopējam apjomam. Maģistra studiju programmas kopējais apjoms ir 80 KP (120 ECTS), studiju ilgums 2 gadi. BSA realizē profesionālo bakalaura studiju programmu “Psiholoģija” (profesionālo bakalaura grādu un psihologa asistenta profesionālo kvalifikāciju) un profesionālā maģistra studiju programma „Psiholoģija” ir loģisks turpinājums, jo piešķir kvalifikāciju “Psihologs”. Kopējais studiju ilgums ir 6 gadi, kopējais apjoms – 240 KP (360 ECTS), kopējais prakses apjoms – 40 KP (60ECTS), kas atbilst psihologa apmācības līmenim EuroPsy prasībās.

Maģistrantūras studiju programma sastāv no vairākām daļām: Studiju kursi, kuri nodrošina jaunāko sasniegumu apguvi nozares teorijā un praksē,

ietver sevī studiju kursus 18 KP (27 ECTS) apjomā. Šajā daļā ir iekļauti pamata kursi, kuru apguve dod iespēju iepazīties teoriju un pētījumu rezultātiem minētajās jomās. Kursi ir paredzēti tam, lai apgūtu metodes un tehnoloģijas, kas tiek izmantotas profesionālās darbības psihologa praksē.

Pētnieciskā darba, jaunrades darba, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursi ietver sevī studiju kursus 15 KP (22.5 ECTS) apjomā, kuru apguve nodrošina izpratni un prasmes saistībā ar psiholoģijas teorētisko zināšanu kritisko analīzi, pētnieciskā darba pamatprincipiem, metodoloģijas un datu analīzes pielietošanu, prasmi izstrādāt un izmantot prezentācijas materiālus elektroniskā veidā, pētījumu materiālu sagatavošanu publicēšanai, mūsdienīgas datorpsihodiagnostikas metodikas pielietošanu, iepazīšanos ar psiholoģijas pasniegšanas mūsdienu metodēm, zinātniski – pētnieciskā projekta izstrādes apguvi, teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu apguvi, lai veidotu tirgzinības pasākumus un plānotu stratēģijas, attīstītu iemaņas un praktiskās spējas starpkulturālo komunikāciju jomā.

Pedagoģijas un psiholoģijas studiju kursi 13 KP (19.5 ECTS) apjomā. Šie studiju kursi veicinās zināšanu un iemaņu pilnveidošanu un attīstīšanu profesionāļa psiholoģiskā konsultēšanā un atbalstīšanā, komunikatīvajā psihotehnoloģijā profesionālajā darbībā, kognitīvajā eksperimentālajā psiholoģijā (praktikums), kursi

5

iepazīstina ar inženierpsiholoģijas un ergonomikas mērķiem un uzdevumiem, iepazīstina ar lietišķās psiholoģijas mūsdienu problēmām un jautājumiem, iepazīstina ar psiholoģijas pasniegšanas teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem.

Studiju programmas neatņemama sastāvdaļa ir maģistrantu prakse 14 KP apjomā. Praktisko darbu (prakšu) saturs un savstarpējā saistība starp prakšu daļām veicina maģistrantu profesionālo iemaņu un spēju mērķtiecīgu attīstību un pilnveidošanu, kā arī nodrošina darba vadīšanas iespēju un prasmju apgūšanu saskaņā ar augstākās profesionālo kvalifikācijas standartu. Pielikums Nr. 1 (skat. 1.1.tab. Profesionālās maģistra studiju programmas „Psiholoģija” plāns).2015/2016. akadēmiskajā gadā netika veiktas nekādas izmaiņas. Maģistrantūras programmas salīdzinājums ar līdzīgas tematikas programmām Londonas Metropolitēna un Goldsmita Universitātēs norāda, ka programma ieņem nozīmīgu vietu Eiropas kopējā izglītības telpā. (skat. Pielikumu nr.3, tab.3.1. 3.2).

1.4. Studiju kursu un studiju moduļu (ja tādi ir) aprakstiLaika posmā no 2006.-2011.gadam, tika veikti dažādi pilnveides pasākumi:

izmainīta studiju programmas satura organizācija, atsevišķus studiju kursus ar līdzīgu pamat-tematiku apvienojot moduļos, piemēram, modulis “Profesionālās darbības psiholoģija (teorija un prakse)” ietver četrus studiju kursus: “Pētījumu teorija un metodoloģija”, “Profesionālais stress un “izdegšanas” sindroms, tā iemesli; profesionālās darbības funkcionālie stāvokļi”, “Profesionālā darbība ekstremālos apstākļos un drošības psiholoģija”, “Profesionālās darbības regulācijas psiholoģiskie mehānismi”. Katra studiju kursa docēšanai, studiju programmas padome piesaista profesionāļus attiecīgajā jomā, kā arī sniedz atbalstu akadēmiskā personāla pilnveidei.

Atbilstoši profesionālā standarta prasībām, psihologa profesionālās kvalifikācijas līmenim un personības īpašībām, profesionālā maģistru studiju programma “Psiholoģija” nodrošina praktisko studiju kursu daļu (14 KP, 21 ECTS), kas ietver maģistrantu profesionālo zināšanu, prasmju un kompetenču attīstību, kas ir nepieciešamas profesionālo pienākumu kvalitatīvai izpildei, pilnveidošana supervīzora un prakses vadītāja vadībā; jaunas profesionālās pieredzes un prasmju iegūšana, zinātniski pētnieciskās darbības iemaņu attīstība, profesionālā psihologa personisko īpašību pilnveidošana.

Prakses līgums ir trīspusējs, ko slēdz BSA ar darba devēju un maģistrantu. Prakses līgumā ir ietverts prakses mērķis, uzdevumi, prakses norises plānojums, prakses sasniegumu vērtēšanas kārtība, kā arī pušu pienākumi un atbildība. “Prakse organizācijā” (12 KP, 13,5 ECTS), kuras ietvaros maģistrants patstāvīgi iepazīstas ar organizāciju, analizē esošās aktuālās vajadzības, izstrādā personāla darba pilnveidošanas programmu tajā organizācijā, kurā noris prakse. Prakse ir saistīta un saturiski atbilst teorētiskai studiju daļai, jo prakses darbs tiek veikts organizācijās, kurās maģistrants praktiski atspoguļo studiju kursos iegūtās prasmes, iemaņas un zināšanas darbā ar profesionāļiem. Atgriezeniskā saite tiek nodrošināta, jo maģistranti piedalās supervīzijās profesionālo studiju laikā, profesionālā maģistra studiju programma “Psiholoģija’’ paredz izglītojošo, ievirzošo un atbalstošo supervīziju funkcijas. Pēc prakses izpildes, maģistrants iesniedz rakstisku prakses atskaiti kopā ar darba devēju un supervīzoru atsauksmēm. Tiek rīkota prakses aizstāvēšana un komisija sniedz savu galējo vērtējumu.

6

Praktiskais studiju kurss „Lektoru prakse” (2 KP, 3 ECTS), (semināru nodarbību un praktikumu sagatavošana un novadīšana), kas ir balstīts uz teorētiskā studiju kursa “Psiholoģijas pasniegšanas teorijas un metodikas” pamata. Studiju kursa galvenais uzdevums ir dažāda veida lekciju (konsultatīvā, preses konference u.c. veida lekciju) izveide un pasniegšana.

Maģistrantūras studiju laikā iegūtās zināšanas un iemaņas profesionālajā, praktiskajā darbā tiek tālāk īstenotas maģistra darba izstrādē (20 KP, 30 ECTS).

Maģistrantu darbu izstrādes process ir pilnveidots un veiktas korekcijas; maģistranti sākot no 2.semestra sāk darbu pie maģistra darba izstrādes, tādēļ kopš 2010. gada studiju programmā tiek īstenots konsultatīvais kurss “Maģistru darba izstrāde”, kas ir iekļauts programmas studiju plānā. Maģistra darba izstrādē ir 3 posmi:

Maģistra darba projekta izstrāde un aizstāvēšana (3.semestris); Maģistra darba priekšaizstāvēšana (4. semestris); Maģistra darba aizstāvēšana (4.semestris).

Maģistra darba kvalitāti izvērtē divos līmeņos: maģistra darba priekšaizstāvēšana un maģistra darba aizstāvēšana. Šāda veida procedūra sniedz iespēju pilnveidot maģistra darbu un analizēt kolēģu sasniegumus un izvērtēt zinātnisko pētījumu atbilstošās metodes, patstāvīgi formulēt un kritiski analizēt profesionālās problēmas.

Maģistra darba aizstāvēšanas komisijā piedalās nozares eksperti, darba devēju komisijas pārstāvji, kuru atsauksmes un ieteikumi dod iespēju pilnveidot zinātnisko un lietišķo kvalitāti, balstoties uz esošām prasībām darba tirgū. Prasības maģistra darba izstrādei pastāvīgi tiek pilnveidotas un atjaunotas.

1.5. Studiju programmas organizācija

1.5.1. Studiju programmas organizācijas struktūra

Programmas struktūra parādīta 1.5.1.1. shēmā.

Shēma 1.5.1.1. Studiju programmas organizācijas struktūra

7

Maģistranti:

viņu izglītošanās

Docētaji:

viņu akadēmiskā zinātniski

pētnieciskā darbība

Izglītības iekšējā kvalitātes pārvaldības sistēma

Izglītības saturs

1.5.2. Studiju programmas satura struktūra

Profesionālās maģistra studiju programmas “Psiholoģija” satura struktūra parādīta 1.5.2.1. shēmā.

1.5.2.1. shēma. BSA Profesionālās maģistra studiju programmas “Psiholoģija” satura struktūra

8

PraksePētnieciskais darbs

Patstāvīgais darbs

Darbs auditorijā

Programmas satura procesuālais aspekts:

studiju plāna realizācija kopējā studentu un pasniedzēju izglītošanās darbībā

Programmas satura priekšmetiskais aspekts:

Studiju plāns

Mācību kursi

Studiju moduļi

Izglītības mērķi:

Nodrošināt ar jaunām zināšanām, prasmēm un kompetencēm profesiju (amatu) psiholoģijā

1.5.3. Iekšējā audita organizācija izglītības kvalitātes pārvaldības sistēmā

Iekšējā izglītības kvalitātes pārvaldības sistēma studiju programmas ietvaros parādīta punktā 1.6. Šīs sistēmas svarīga sastāvdaļa ir iekšējais kvalitātes audits. Tā struktūra parādīta 1.5.3.1. shēmā

1.5.3.1. shēma. Iekšējā izglītības kvalitātes pārvaldības sistēma

9

Analīzes un vērtējuma kritēriji::

LV IZM normatīvie akti, ES izglītības vides attīstības rekomendācijas, ekspertu

rekomendācijas, BPMA misija

BSA Senāta lēmumi par izmaiņām programmā

Administrācija, Programmas padome: stipro un vājo pušu analīze un pašvērtējums, attīstības plāns

Pasniedzēju aptaujas:

programmas vājo un stipro pušu

analīze

Absolventu aptaujas

Darbadevēju aptaujas

Studentu aptaujas

Prakses rezultātu analīze un pašanalīze,

vērtējums un pašvērtējums

1.6. Prasības, uzsākot studiju programmu

Saskaņā ar Augstskolu likuma 55 panta. pirmo daļu ikvienas studiju programmas īstenošanai jāsaņem licenci. LR IZM studiju programmu licencēšanas komisija apstiprināja studiju programmu īstenotāja nosaukuma maiņu no SIA BPMA uz SIA BSA studiju programmu licencēs, kā arī nolēma izsniegt SIA BSA jaunas studiju programmu licences.

LR IZM pamatojoties uz 20.03.2015. Studiju programmu licencēšanas komisijas sēdes lēmumu Nr. 58 izsniedza SIA BSA licences par tiesībām īstenot profesionālā maģistra programmu „ Psiholoģija” profesionālā maģistra grāda profesiju (amatu) psiholoģijā un psihologa kvalifikācijas iegūšana (licence Nr. 04030-54);

20.03.2015. LR IZM studiju akreditācijas komisija pieņēma lēmumu Nr.346:

apstiprināt izmaiņas SIA BPMA izsniegtajā studiju virzienā „ Psiholoģija” akreditācijas lapā īstenojas augstskolas nosaukuma maiņu uz SIA BSA.

11.05.2015. IZM izsniedza akreditācijas lapas studiju virzienam ,,Psiholoģija.”

Vispārējie iestāšanās nosacījumi ir izklāstīti Nolikumā par uzņemšanas noteikumiem un imatrikulācijas kārtību Baltijas Starptautiskajā akadēmijā 2015./2016. studiju gadā (aptiprināts 30.10.2013 BSA Senāta sēdē, protokols Nr. 111). LR MK noteikumiem Nr. 846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās”, 2004.gada 16.novembra LR MK noteikumiem Nr. 932 “Studiju uzsākšanas kārtība vēlākos studiju posmos”, 2003.gada 11.marta LR MK noteikumiem Nr.112 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem”, 2012.gada 01.janvāra LR MK noteikumiem Nr.36 “Iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi”.

Iestāties augstskolas profesionālās maģistratūras studiju programmā “Psiholoģija” ir tiesības personām, kuras ieguvušas augstāko profesionālo izglītību psiholoģijas jomā un konkurss norit pamatojoties uz pārrunu rezultātiem un iesniegtā referāta, par topošo maģistra darba tēmu, izvērtēšanas rezultātiem. Reflektants aizpilda noteikta parauga iesniegumu, kā arī iesniedz augstskolas. Uzņemšanas komisijā visus dokumentus, kas minēti uzņemšanas noteikumu 39.punktā.

Konkursa rezultātus nosaka attiecīgas maģistratūras studiju programmas direktors un apstiprina augstskolas rektors. Konkursa rezultātus izziņo ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc konkursa noslēguma dienas.

Ar dokumentu var iepazīties BSA mājas lapā http://www.bsa.edu.lv un Uzņemšanas komisijā Lomonosova ielā 4, 214 kabinetā.

10

1.7. Studiju programmas praktiskā īstenošana (izmantotās studiju metodes un formas, tālmācības metožu izmantošana)

Studiju formu un metožu izvēli nosaka Profesionālās studiju programmas “Psiholoģija” kopējie, kā arī individuālo studiju kursu mērķi un uzdevumi. Visos studiju kursos tiek plānots studentu patstāvīgais darbs. Programmas realizācijas gaitā tiek uzturēta prasība par lekciju un praktisko nodarbību skaita atbilstību studiju kursu programmās noteiktajam apjomam. Docētāju uzdevums ir pilnveidot gan teorētisko, gan praktisko nodarbību saturu un dažādot materiāla pasniegšanas formas

Studiju process tiek organizēts sekojoši: lekcijas – teorētiska rakstura ar aktīvo mācību metožu elementiem; semināri – nodarbības ar diskusijām par aktualitātēm profesionālās darbības psiholoģijas nozarē (teorijā un pētnieciskajā darbībā); praktikumi; maģistrantu diskusiju grupas (Case studies); psiholoģiskās spēles; patstāvīgo pētījumu darbu prezentācija un aizstāvēšana; piedalīšanās studentu konferencēs ar patstāvīga pētījuma tēzēm un zinātniskiem rakstiem; prakse un prakses darbības pārraudzības semināri; konsultācijas ar akadēmisko personālu maģistra darba izstrādes procesā; tālmācības elementi – Skype konsultācijas; TV-tilti.

Zināšanu un prasmju vērtēšanas sistēma ļauj novērtēt studentu sasniegto studiju rezultātu apgūšanas pakāpi. Vērtēšanas sistēma katram konkrētajam priekšmetam ir norādīta kursa aprakstā. Katrā studiju kursā paredzēta fiksētā prasību izpilde. Taču kursos, kuros iesaistīti vairāki docētāji, var būt vērojamas atšķirības studentu sekmju vērtēšanas kritērijos. Priekšmetu apguves novērtēšanas veidi ir eksāmens vai diferenciālā ieskaite pēc studiju kursa apgūšanas. Eksāmeni un ieskaites tiek pielietotas kā studentu kārtējo pārbaudījumu veidi, kas veicina studiju kursa kvalitatīvu apguvi.

1.8. Vērtēšanas sistēma (izglītības kritēriji un vērtēšanas metodes studiju rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtība)

Maģistrantu zināšanu novērtēšana BSA profesionālā maģistra studiju programmā notiek saskaņā ar šādiem dokumentiem:

Profesionālā maģistru imatrikulācijas Noteikums (sk. Studiju nolikums apstiprināts 2009.gada 16.decembra BPMA Senātā sēdē Protokols Nr. 09/05) un Nolikums par uzņemšanas noteikumiem un imatrikulācijas kārtību Baltijas Starptautiskajā akadēmijā 2015./2016. studiju gadā (aptiprināts 30.10.2013 BSA Senāta sēdē, protokols Nr. 111).

Maģistrantu imatrikulācijas noteikumi; Prasības ieskaišu un eksāmenu kārtošanai (sk. studiju kursu aprakstos); Prasības referātu, maģistra darbu rakstīšanai; Prasības patstāvīgajam darbam (sk. studiju kursu aprakstos); Prasības praksēm, t. sk. pirmsdiploma prakses noteikumi; Prasības profesionālā maģistra grāda piešķiršanai. (sk. Metodiskie

noradījumi. Apstiprināts studiju programmas Padomes sēdē 2015.g. 22. aprīlī).

11

Studiju rezultāti tiek novērtēti pēc desmit ballu sistēmas (LR IZM rīkojums Nr.208; 14.04.1998), kursu apjoms noteikts gan Latvijā pieņemtajos kredtpunktos, gan atbilstoši pieņemtajiem ECTS (European Credit Transfer System).

Maģistrantu zināšanas, prasmes un iemaņas tiek novērtētas ar atzīmēm: 10 (“izcili”), 9 (“teicami”), 8 (“ļoti labi”), 7 (“labi”), 6 (“gandrīz labi”), 5 (“viduvēji”), 4 (“gandrīz viduvēji”), atzīmes no 3 līdz 1 uzskatāmas par nesekmīgām.

Tekošie novērtējumi: kontroldarbi, mājas darbi, referāti, uzstāšanās semināros, prakšu konkrēto praktisko gadījumu analīze.

Semestru novērtējumi: ieskaites un eksāmeni eksāmenu sesijas laikā.Maģistranti tiek pielaisti pie ieskaites un eksāmena kārtošanas, ja ir izpildīti visi patstāvīgie darbi (50-75%), kuri iekļauti mācību kursa programmā.

Beigu novērtējums: maģistra darba aizstāvēšana.Par pamatu atzīmju likšanai maģistrantiem kalpo studiju materiāla apgūšanas

līmenis, kas paredzēts attiecīgai disciplīnai studiju programmā.Saskaņā ar studiju plānu un studiju programmām BSA mācību daļa katrā

disciplīnā un katrā atskaites veidā sastāda eksāmenu un ieskaišu lapas, kas ir oficiāls dokuments un apstiprina eksāmenu un ieskaišu nokārtošanu.

Iekšējais dokuments, kas uzskaita maģistranta mācību darba izpildi, ir ieskaišu grāmatiņa.

Maģistranti, kuri ir izpildījuši maģistra studiju programmas pilnu apjomu, nokārtojuši gala pārbaudījumus un aizstāvējuši maģistra darbu, iegūst maģistra grādu. Maģistra grādu piešķir maģistra pārbaudījumu komisija, kuras lēmumu apstiprina BSA Senāts. Maģistranti saņem BSA rektora parakstītu profesionālā maģistra diplomu psiholoģijā.

1.9. Studiju programmas izmaksasTab.1.9.1. SIA BSA Profesionālā maģistra studiju programma „Psiholoģija” (46310)

2015.gads Kopā 2015.gadā 2016.gads

Kopā 2016.gad

āPavasara

sem.Rudens

sem.Pavasara

sem.Rudens

sem. (plan.)Profesionālā maģistra studiju programma 19023 25890 44913 20730 20550 41280

12

Tab.1.9.2. SIA BSA budžeta sadalījums un izlietojums 2015/2016.gadā

I. Augstskolas/koledžas ieņēmumi

 Rindas kods

 Ieņēmumu veids  Ieņēmumu apmērs, EUR

9000 Iestādes ieņēmumi (9100.+9200.+9300.rinda) 3 578 667

9100 Ieņēmumi studijām (9110.+9120.+9130.+9140.rinda) 3 165 059

9110 Dotācijas no valsts budžeta

9111 tajā skaitā ieņēmumi no ES struktūrfondiem

9120   Pašu ieņēmumi no studiju maksas 3 113 955

9130 Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības

9140 Pārējie ieņēmumi 51 104

9200 Ieņēmumi zinātniskajai darbībai (9210.+9220.+9230.+9240.rinda)

24 614

9210 Ieņēmumi no valsts budžeta (9211.+9212.+9213.+9214.+9215.+9216.rinda)

4 182

9211 tajā skaitā ieņēmumi no ES struktūrfondiem

9212 Ieņēmumi no LZP grantiem un programmām

9213   Zinātnes bāzes finansējums

9214 Valsts pētījumu programmu finansējums

9215 Zinātniskās darbības attīstības finansējums

9216   Pārējie ieņēmumi no valsts budžeta 4 182

9220 Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības

9221 Tajā skaitā ieņēmumi no līgumdarbiem ar ārvalstu juridiskajām personām

9230   Ieņēmumi no līgumdarbiem ar Latvijas Republikas juridiskajām personām

9240   Pārējie ieņēmumi zinātniskajai darbībai (norādīt būtiskākos)

20 432

9241 Granti 20 432

9242

13

9300 Pārējie ieņēmumi (norādīt būtiskākos) 388 994

Granti un mērķfinansējums 274 742

Īzīrēšana 55 586

Mazumtirdzniecība 28 720

Pārējie ieņēmumi 29 946

14

II. Augstskolas/koledžas izdevumi

 Rindas kods  Izdevumu veids Kods

 Izdevumu apmērs,

EUR

A B C 1

10000 Iestādes izdevumi (10010.+10020.+10030.+10040.+10050.+10060.+10070.rinda)

3 333 053

10010 Darba samaksa 1100 1 675 160

10011 akadēmiskajam personālam 1 058 898

10012 administratīvajam personālam 280 639

10013 vispārējam personālam 335 623

10020  Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas

1200 388 631

10030 Preces un pakalpojumi 2000 668 194

10031 Komandējumi un dienesta braucieni 2100 22 031

10032 Pakalpojumi 2200 411 129

10033 no tiem komunālie pakalpojumi 2220 136 278

10034 Krājumi, materiāli, energoresursi, preces, biroja preces un inventārs, kurus neuzskaita 5000.kodā

2300 78 236

10035 Izdevumi periodikas iegādei 2400 14 238

10036 Budžeta iestāžu nodokļu maksājumi 2500 6 282

10040  Subsīdijas un dotācijas 3000

10050 Pamatkapitāla veidošana 5000 271 197

1051 pamatlīdzekļi 5200 271 197

10060 Sociālie pabalsti 6000

10061   tajā skaitā stipendijas 6291

10062   transporta izdevumu kompensācijas 6292

10070  Pārējie izdevumi (norādiet būtiskākos)   329 871

  Granti un mērķfinansējums   299 249

Mazumtirdzniecība 30 62215

Studiju programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam vai profesijas standartam un profesionālās augstākās izglītības valsts standartam un citiem normatīvajiem aktiem augstākajā izglītībā.

1.10. Profesionālās maģistra studijas programmas atbilstība profesionālās augstākās izglītības valsts standartam, profesijas “Psihologs” standartam

un EuroPsy prasībām.

BSA profesionālā maģistra studiju programma „Psihologija” pilnībā atbilst Ministru Kabineta noteikumiem Nr.481 „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”. (skat. pielikumu nr. 2, tab.2.1). Pielikumā nr.2 atrodas tabula 2.2., kura parāda cik lielā mērā studiju kursu saturs atbilst profesionālās maģistra studiju programmas “Psiholoģija” profesijas “Psihologs” standartam.

Programmas saturā galvenokārt tiek uzsvērta maģistrantu profesionālo iemaņu un prasmju attīstība. Atbilstoši profesijas standartam, studiju laikā studenti apgūst gan kopīgās prasmes, kas tiek lietotas vairākās psiholoģijas jomās (saskarsmes prasmes, klienta izvērtējums, psiholoģiska rakstura informācijas analizēšana u.c.), gan specifiskās prasmes profesiju (amatu) psiholoģijas specializācijā. Atbilstoši profesijas standartam, studiju ilgums, kas ir nepieciešams būtiskāko psihologa zināšanu un prasmju apgūšanai, ir 6 gadi. Kopējais studiju ilgums BSA psiholoģijas studiju virzienā atbilst standarta prasībām.

Profesionālās maģistra studiju programmas “Psiholoģija studiju kursu saturs atbilst EuroPsy prasībām (skat. pielikumu nr.2, tab.2.3.).

BSA Profesionālās bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” studiju programmas saturs un studiju ilgums atbilst augstākās profesionālās izglītības standartam, kā arī profesionālā standarta EuroPsy prasībām. Profesionālā maģistra studiju programmas „Psiholoģija” saturs ir loģisks turpinājums profesionālai bakalaura studiju programmai „Psiholoģija”. Kopējais studiju ilgums ir 6 gadi, kopējais apjoms – 240 KP, kopējais prakses apjoms – 40 KP, kas atbilst psihologa apmācības līmenim EuroPsy prasībās.

1.11.Salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa un tādam pašam studiju virzienam atbilstošu Latvijas (ja līdzīga studiju programma Latvijā tiek īstenota) un vismaz divām Eiropas Savienības valsts atzītu augstskolu vai

koledžu studiju programmām

1.11.1.BSA Profesionālās maģistra studiju programmas “Psiholoģija” salīdzinājums ar London City university postgraduate program “Organizational Psychology”

Pilna laika studijas Londonas pilsētas universitātē: viens gads (divreiz nedēļā).Nepilna laika studijas: divi gadi. BSA pilna laika studijas: divi gadi.

16

Organizāciju psiholoģija, kas ir izstrādāta Londonas pilsētas universitātē, tiek fokusēta uz mūsu izpratnes padziļināšanu par cilvēka izturēšanos darba vietā. Šī programma ietver vairākas jomas, ieskaitot darbinieku pieņemšana darbā un atlasi, apmācību, darbinieku atestāciju, darbinieku savstarpējās attiecības, darbinieku sagatavošana, darbinieku labklājība, organizācijas attīstīta un izmaiņas, ergonomika un darba plānošana, labklājība, konsultēšana un personiskā attīstība.

BSA maģistrantūras studiju programma paplašina zināšanas profesionālās darbības psiholoģijas nozarē un koncentrējās uz profesionālo attīstību un personīgo izaugsmi, uz krīzēm attīstības gaitā, profesionālajām destrukcijām un izmaiņām profesionālo vērtību sistēmās.

Maģistrantūras studenti apgūst profesionālās karjeras plānošanas iemaņas, psiholoģiskā atbalsta korekciju, un profilaktisko aprūpi krīžu un destrukcijas gadījumos, iegūst izpratni par profesionāļa veidošanās posmiem un iespējamajām problēmām, psiholoģiskā atbalsta lomu profesionālim. Šī programma ietver vairākas jomas, ieskaitot personāla vadību (psiholoģiskie aspekti), profesionāļa attīstības psiholoģiju, inženierpsiholoģiju un ergonomiku, psiholoģisko atbalstu un profesionālās darbības konsultēšanu.

Salīdzinot studiju kursus London City University un BSA, var atzīmēt, ka vairākās disciplīnās satura ziņā ir līdzības: Psiholoģisko pētījumu, datu analīzes un interpretācijas metodes; Pētījuma projektu psiholoģijā detalizēta izstrādāšana; Inženieru psiholoģija un ergonomika; Profesionālās darbības psiholoģija (1 daļa: profesionālais stress, izdegšanas sindroms un tā iemesli); Prakse organizācijā; Komunikatīvās psihotehnoloģijas profesionālajā darbībā; Personāla vadība (psiholoģiskie aspekti); Psiholoģiskais atbalsts un profesionālās darbības konsultēšana; Profesionāļa attīstības psiholoģija; Maģistra darba izstrāde. Pie tam, pēc ECTS punktu skaita vairākās disciplinās ir atšķirības. Salīdzinošo analīzi BSA izstrādātās maģistratūras studiju programmas un maģistratūras studiju programmu, kuru ir izstrādājusi Londonas pilsētas universitāte (skat. pielikumā nr.3, tab.3.1); www.city.ac.uk.

1.11.2. BSA Profesionālās maģistra studiju programmas “Psiholoģija” salīdzinājums ar London Metrapoliten university postgraduate study program “Occupational psychology”

Maģistrantūras studiju programmu psiholoģijā, kura ir izstrādāta London Metropolitan University LMU mājas lapā http://www.londonmet.ac.uk. Salīdzinot studiju kursus London Metropolitan University un BSA, var atzīmēt, ka vairākās disciplīnās satura ziņā ir līdzības: Personāla vadība (psiholoģiskie aspekti); Profesionāļa attīstības psiholoģija; Profesionāļa psiholoģiskā konsultēšana un atbalstīšana; Prakse; Inženieru psiholoģija un ergonomika; Profesionālās darbības psiholoģija (1 daļa: profesionālais stress, izdegšanas sindroms un tā iemesli); Psiholoģisko pētījumu metodoloģija, datu analīze un interpretācija; Pētījuma projektu izstrāde; Profesionāļa attīstības psiholoģija; Maģistra darba izstrāde. Pie tam, kopējais ECTS punktu skaits pēc disciplīnām būtiski atšķiras (skat.pielikumu nr.1, tab.1.1.; pielikumu nr.3, tab.3.2).

17

1.11.3. BSA Profesionālās maģistra studiju programmas “Psiholoģija” salīdzinājums ar Latvijas Universitātes Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmu

“Psiholoģija”

BSA Profesionālā maģistra studiju programma “Psiholoģija” (virziens profesiju (amatu) psiholoģija) satura ziņā vislīdzīgākā ir ar LU Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas „Psiholoģija” (virziens – organizāciju psiholoģija). Ir jāatzīmē, ka starp organizācijas psiholoģiju un profesionālās darbības psiholoģiju definējumiem ir raksturīgas ievērojamas atsķirības. Organizācijas psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kura izmanto psiholoģijas metodes, pētot vai ietekmējot cilvēka vai grupas uzvedību darba kontekstā. Savukārt, darba psiholoģija (profesionālās darbības psiholoģija) pēta cilvēka profesionālas darbības psiholoģiskos aspektus un likumsakarības, kas saistīti ar cilvēka mijiedarbību ar darba vidi (funkcionālais stāvoklis, profesionāla pašnoteikšana u.c.). BSA maģistrantūras studiju programma paplašina zināšanas profesionālās darbības psiholoģijas nozarē un koncentrējās uz profesionālo attīstību un personīgo izaugsmi, uz krīzēm attīstības gaitā, profesionālajām destrukcijām un izmaiņām profesionālo vērtību sistēmās. Pēc salīdzinošās analīzes veikšanas tika noskaidrots, ka abām studiju programmām ir vairāk kā 71% sakritība, ko var skaidrot, ka liels skaits kredītpunktu ir tiek piešķirts par praksi (14KP) un maģistra darba izstrādi (20KP un 24KP), kas kopā jau veido 43% sakritību, tātad neņemot vērā praksi un maģistra darbu izstrādi, kopējā studiju kursu kredītpunktu sakritība ir 28%.

Neskatoties uz to, ka ir daudz kas kopējs studiju disciplīnās, BSA Profesionālā maģistru programma “Psiholoģija” jau sākotnēji tika plānota profesiju (amatu) psiholoģijas virzienā, kas izpaužas ar savu unikalitāti un specifikāciju. BSA Profesionālās maģistra studiju programmas “Psiholoģija” salīdzinājumu ar Latvijas Universitātes Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmu “Psiholoģija”skatīt pielikumā nr.3. tab.3.3.

1.12.Informācija par studējošajiem:

1.12.1.Studējošo skaits

1.12.1.1. tabula. Studiju programmā studējošie (periods no 01.10.2008.g. līdz 01.10.2016.)

Mācību gads Imatrikulēti Kopējais studentu skaits

2008/2009 22 51

2009/2010 19 33

18

2010/2011 16 27

2011/2012 23 37

2012/2013 15 36

2013/2014 14 20

2014/2015 24 33

2015/2016 13 31

Dotā tabula parāda, ka salīdzinot studentu skaitu ar 2013/2014.māc.gadu, no 2014. līdz 2016. gadam studentu skaits Profesionālās maģistra studiju programmas „Psiholoģija” ir pieaudzis par 30%.

1.12.1.2. tabula. Absolventu skaits

Mācību gads Absolventi

2006/2007 26

2007/2008 31

2008/2009 20

2009/2010 16

2010/2011 20

2011/2012 8

2012/2013 6

2013/2014 15

2014/2015 9

2015/2016 11

Kopā: 162

19

1.13. Studējošo aptaujas un to analīzeStudentu aptauja tiek veikta regulāri katra semestra beigās. Aptaujas mērķis ir

noskaidrot maģistrantu vērtējumu par docētāju darbu, studiju procesa organizāciju, ārpus studiju darba organizāciju, BSA tehnisko aprīkojumu, studiju programmu kopumā. Tāpat arī viņiem anketās ir iespēja izteikt savas vēlmes un priekšlikumus studiju procesa uzlabošanā BSA. Anketas ir anonīmas, tāpēc studenti var brīvi paust savu viedokli. Anketu dati tiek apkopoti ar īpašas datorprogrammas palīdzību. (skat. pielikums nr.4).

2015/2016 g. ir novērota tendence, ka maģistrantu apmierinātība ar mācībām augstskolā ir augsta (8,26). Pēdējos 5 gados vidējais apmierinātības novērtējums ir ~8,0 (maksimāla atzīme: 10).

Izmaiņas studentu priekšstatā par augstskolu. Pēdējos gados ir novērota pozitīva tendence – studentu priekšstats par augstskolu mācību procesa laikā ir izmainījies uz labo pusi pat līdz 60%-80% aptaujāto.

2015./2016. mācību gadā studentu novērtējums pasniegšanas kvalitātei sastāda 8,55 balles. Tiek novērota tendence, ka maģistrantu apmierinātība ar mācībām augstskolā ir augsta. Pēdējos 4 gados vidējais apmierinātības novērtējums ir ~8 (maksimāla atzīme: 10).

Docētāju pasniegšanas kvalitāte. Pēdējos gados ir vērojama maksimāli pozitīva tendence, kas liecina gan par pasniegšanas kvalitātes uzlabošanos, gan par metodiskā nodrošinājuma līmeņa kvalitātes paaugstināšanos, kas veicina maģistrantu vispārējo apmierinātību ar studiju procesu.

Nodarbību metodiskā nodrošinājuma līmenis. Ir novērojama pozitīva tendence, kaut gan no studentu puses ir prasība to uzlabot.

I.14. Absolventu aptaujas un to analīzeAbsolventu anketēšana tiek veikta katru gadu pirms programmas ikgadējā

pašvērtējuma izstrādes. Kopskaitā programmu ir absolvējuši 142 speciālisti, Apmēram 40% absolventu profesionālo darbību turpina lietišķā psiholoģiskā sfērā. Pēdējo trīs gadu laikā ir intensīvi palielinājies maģistrantu- absolventu skaits, kas studijas turpina doktorantūrā Daugavpils universitātē, Latvijā un Maskavas valsts universitātē, Krievijā.

Dotajā periodā BSA absolventi aizstāvēja promocijas darbus nozarē „Psiholoģija” apakšnozarē „Sociālā psiholoģija” Daugavpils universitātē, zinātniskais vadītājs I. Plotka: Marija Bambuļaka, promocijas darba nosaukums „Epizodisko notikumu emocionālās valences ietekme uz etnisko attieksmju implicīto mērījumu rādītājiem” (Dr. psych., grāds iegūts 2014. gadā); Jeļena Šaplavskaja, promocijas darba nosaukums „Dzīves izturības mērījumi ar eksplicītām un implicītām metodēm (ar risku saistīto profesiju pārstāvjiem)” (Dr. psych., grāds iegūts 2014. gadā).

Uz doto brīdi studijas Daugavpils Universitātes doktorantūras studiju programmā ‘Psiholoģija” turpina BPMA (tagad BSA) absolventi: Biruta Urbāne, promocijas darba nosaukums „Patērētāju lojalitātes izpēte ar implicītām un eksplicītām metodēm” (2014) un Karina Ostapenko, promocijas darba nosaukums „Starppaaudžu vērtību transmisijas un sociālo attieksmju izpēte Latvijas iedzīvotāju vidū” (2015). Laura Šīmane -Vīgante,

20

promocijas darba nosaukums “Antisociālās uzvedības izpausmju (atkarību) izpēte ar neapzinātā emocionālā praiminga un pašvērtējuma procedūrām” turpina studijas doktoranturā, Jeļena Ozola, promocijas darba nosaukums “Latvijas jaunatnes pašcieņas struktūras īpatnību izpēte, izmantojot implicītus un pašvērtējuma mērījumus” doktora grāda pretendente.

2015./2016.māc.g. studijas Daugavpils Universitātes doktorantūras studiju programmā „Psiholoģija” uzsāka Aleksandra Boļšakova, promocijas darba nosaukums „Kontekstuālu faktoru ietekme uz implicīto attieksmju mērījumu izpēti veselīgam un neveselīgam uzturam” un Irina Ļaha, promocijas darba nosaukums „Sasniegumu motivācijas izpēte implicītām un eksplicītām metodēm (uz organizācijas personāla piemēra), zinātniskā darba vadītāja profesore Irina Plotka.

BSA Profesionālās maģistra studiju programmas “Psiholoģija” absolventi ir nodibinājuši privātprakses, valsts organizācijas. Vairāki absolventi strādā profesiju (amatu) psiholoģijas sfērā, kā piemēram, Rita Osipova strādā SIA “Latvijas Dzelzceļš” par amata psiholoģi un nodarbojās ar profesionāļu testēšanu un darbinieku piemērotības amatam noteikšanu. Daiga Kirējeva strādā par konsultantu Valsts Nodarbinātības aģentūrā.

I.15. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanāStudiju programmas vadība pamatojas uz demokrātiskuma principiem, kurus

nodrošina Baltijas Starptautiskās Akadēmijas Nolikums par augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanu (iekšējā kvalitātes vadības sistēma) apstiprināts BSA Senāta sēdē 2012.gada 7.novembrī (protokols Nr.12/4).

BSA nolikumā ir skaidri noteiktas administratīvā, akadēmiskā personāla un studentu funkcijas un savstarpējās attiecības. Studenti kā Programmas padomes un kā Studentu pašpārvaldes locekļi piedalās lēmumu pieņemšanas procesā. Regulāri (katru semestri) notiek studentu aptaujas, kuru rezultāti tiek apspriesti Programmas padomē, kā arī tiek pieņemti lēmumi par studiju procesa izmaiņām un pilnveidošanu.

Visas atskaites ar studentu pašvērtējumu un darbadevēju vērtējumu tiek apspriestas programmas realizācijas procesā tiek veiktas atbilstošas izmaiņas.

21

KOPSAVILKUMS

1. 2015./2016.gada profesionālās maģistra studiju programmas “Psiholoģija” saturā un organizācijā nav kostatētas izmaiņas.

2. 11.05.2015 no IZM izsniedza akreditācijas lapu par SIA BSA tiesībām īstenot akreditēto profesionalo maģistru studiju programmu ,,Psiholoģija” līdz 18.06.2019.

3. Profesionālās maģistra programmas realizācijas laikā ir pastiprinājies programmas zinātniski pētnieciskais komponents. Pēdējo trīs gadu laikā ir intensīvi palielinājies maģistrantu- absolventu skaits, kas studijas turpina doktorantūrā Daugavpils universitātē, Latvijā un Maskavas valsts universitātē, Krievijā.

4. 2015./2016. māc. gadā tika publicēti zinātniskie raksti starptautiskā datu bāzē SCOPUS un Tomphson Router, kas tapa sadarbībā ar akadēmisko personālu un maģistrantiem (profesore I. Plotka, as.prof. N. Blumenau, mag. psych. Ž. Vinogradova. Research of implicit attitudes towards gambling for gamblers and non gamblers) (profesore I. Plotka, as.prof. N. Blumenau, Elena Ozola, Svetlana Pogildjakova, Jelena Drozdova. Research of self-esteem of youth using Implicit Association Tests and self-reported procedures). (Irina Plotka, Jelena Shaplavska, Nina Blumenau, Tatjana Gajevska. Research in hardiness of security guards with Implicit Association Tests and self-evaluation procedures).

5. 2015/2016.gadā viens BSA absolvents, uzsāka studijas doktorantu studiju programmā „Psiholoģija” Daugavpils Universitātē.

6. Ir palielinājies zinātniskās literatūras skaits angļu valodā, ko izmanto maģistru darbu izstrādē. Pilnveidojas un uzlabojas studiju process, metodes (konsultācijas ar akadēmisko personālu maģistra darba izstrādes procesā; tālmācības elementi – Skype konsultācijas; TV-tilti), kā arī studiju procesa nodrošināšana ar palīgmateriāliem.

7. 2015/2016. mācību gadā ir paaugstinājusies studentu zinātniski pētnieciskā aktivitāte. Turpinās maģistrantu piedalīšanās studentu zinātniski praktiskās konferencēs ar pētījuma tēzēm, zinātniskiem rakstiem. Maģistranti iesniedza astoņus zinātniskos rakstus un prezentēja tos VI Starptautiskā jauno pētnieku un studentu zinātniski praktiskā konferencē ,,Izaicinājumu un Iespēju Laiks: Problēmas, Risinājumi, Perspektīvas”.

8. Palielinājies studiju programmas docētāju skaits, kuri lasa lekcijas Erasmus programmā ES universitātēs angļu valodā. (skat. Studija virziena ‘Psiholoģija” pašnovērtējuma ziņojums 2015/2016. mācību gads, mājas lapa www.bsa.edu.lv).

9. 2015./2016.gadā studējošo un absolventu veiktā aptauja liecina, ka ir saglabājusies stabila tendence augstu novērtēt pasniegšanas kvalitāti maģistrantūrā.

10. Darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka darba devēji uzskata BSA maģistrantus par kvalificētiem speciālistiem, augstu vērtē viņu lietišķās, profesionālās īpasības, spēju strādāt komandā, analītiski risināt profesionālos uzdevumus, pilnveidot darba metodes.

11. Paaugstinās eksperimentālo zinātniski pētniecisko darbu skaits Psihofizioloģijas un Eksperimentālās psiholoģijas laboratorijās.

12. Palielinās studentu aktivitāte un patstāvīgums zinātnisko pētījumu darbībā.

22

Pielikumi

Pielikums Nr.1. Profesionālās maģistra studiju programmas „Psiholoģija” plāns.

Pielikums Nr.2. Profesionālās maģistra studiju programmas „Psiholoģija” atbilstība

otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartam.

Pielikums Nr.3. BSA izstrādātās maģistratūras studiju programmas salīdzinājums ar

maģistratūras studiju programmu, kuru ir izstrādājusi Londonas pilsētas universitāte.

Pielikums Nr. 4. Studējošo, absolventu, darba devēju aptauju materiāli.

Pielikums Nr.5. Par katras studiju programmas apgūšanu izsniedzamā diploma

pielikuma paraugs (aizpildīts).

Pielikums Nr.6. Studiju virziena akreditācijas lapa.

Pielikums Nr.7 un Nr.8. Dokumenti, kas apliecina, ka gadījumā, ja studiju

programmu likvidē, pieteicējs nodrošinās attiecīgās studiju programmas

studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā studiju programmā vai citā

augstskolā vai koledžā.

Pielikums Nr.9. Prakses līgumi vai tās personas izsniegtas izziņas, kas nodrošinās

prakses vietas, kā arī prakses nolikumi.

Pielikums Nr.10. Profesionālās maģ. studiju programmas „Psiholoģija” studiju kursu

apraksti.

Pielikumi glābājas: Rigā, Lomonosova iela 4, 201.kab.

23