1v366 mācību materiāls Kuģniecības vēsturē

1

Latvijas Jūras akadēmija

Kuģniecības vēstures

mācību materiāls

1V366

2015

2

Satura rādītājs

Senākie navigācijas līdzekļi ..............................................................................................

Tēzes ..........................................................................................................................

Laga............................................................................................................................

Lote ............................................................................................................................

Peilējuma riņķis .........................................................................................................

Saules akmens ...........................................................................................................

Saules plāksne ...........................................................................................................

Kvadrants ...................................................................................................................

Oktants .......................................................................................................................

Sekstants ....................................................................................................................

Krusta nūja .................................................................................................................

Back staff ...................................................................................................................

Tālskatis .....................................................................................................................

Kartes .........................................................................................................................

Bāka ...........................................................................................................................

Astrolābija .................................................................................................................

Smilšu pulkstenis .......................................................................................................

Kompass ....................................................................................................................

Izmantotā literatūra ....................................................................................................

Kara kuģi viduslaikos un to raksturojums .........................................................................

Aizvēsture un senie laiki ...........................................................................................

Viduslaiki ..................................................................................................................

Drekkar ......................................................................................................................

Snekkja ......................................................................................................................

Galera ........................................................................................................................

Koge ..........................................................................................................................

Kara kuģi tālo austrumu zemēs .................................................................................

Turtle ship ..................................................................................................................

Castle ship .................................................................................................................

Secinājumi .................................................................................................................


7

8

10

11

12

13

14

15

16

17

18

19

20

21

22

23

24

25

26

27

28

31

37

40

41

44

46

48

49

50

51

3

Vikingu perioda kuģošanas līdzekļi un to raksturojums ...................................................

Vikingu raksturojums ................................................................................................

Tirdzniecības kuģi .....................................................................................................

Knarr ...................................... ...........................................................................

Byrding ..............................................................................................................

Kavri ..................................... ............................................................................

Kara kuģi ..................................... .............................................................................

Drekar ................................................................................................................

Busse .................................................................................................................

Skeid ..................................................................................................................

Citi kuģu tipi ..............................................................................................................

Kuģu uzbūve ..............................................................................................................

Navigācijas līdzekļi ...................................................................................................


Ievērojamākās jūras kaujas pasaules karu vēsturē jaunojos laikos ...................................

Mērķi un problēmas ...................................................................................................

Tēzes ..........................................................................................................................

Jauno laiku stiprākās flotes ........................................................................................

Izmantotie kuģi ..........................................................................................................

Galeons ..............................................................................................................

Līnijas kuģis ......................................................................................................

Tvaikoņi .............................................................................................................

Bruņu kuģis .......................................................................................................

Drednauts ...........................................................................................................

Linkors ...............................................................................................................

Ievērojamākās cīņas ...................................................................................................

Diu cīņa .............................................................................................................

Lepanto cīņa ......................................................................................................

Cīņa Lamanšā ....................................................................................................

Česapīkas cīņa ...................................................................................................

Nīlas cīņa ...........................................................................................................

Trafolgāras kauja ...............................................................................................

Hemp-Tonraudas cīņa .......................................................................................

Santjāgo-de-Kuba cīņa ......................................................................................

Tušimas kauja ..................................... ..............................................................

53

54

55

56

57

58

59

59

60

61

62

63

66

67

68

69

70

71

78

78

79

80

81

82

83

84

84

85

86

87

88

89

90

91

92

4

Jutlandes cīņa ....................................................................................................

Kuģu apbruņojums ....................................................................................................


Izcilākie jūras braucēji.......................................................................................................

Lielo ģeogrāfisko atklājumu cēlņi .............................................................................

93

94

96

98

99

Tēzes..........................................................................................................................

. Kristofors Kolumbs ..................................................................................................

Vasko da Gama ........................................................................................................

Fernāns Magelāns .....................................................................................................

Pasaules kolonizācijas progresija .............................................................................

Secinājumi ................................................................................................................

Izmantotā literatūra ..................................................................................................

Tvaikoņi, to uzbūve un kuģu tipi .....................................................................................

Tēzes .........................................................................................................................

Pirmais tvaika dzinējs ...............................................................................................

Pirmā tvaika laiva .....................................................................................................

No tvaika laivām uz tvaika kuģiem ..........................................................................

Tvaika kuģi ...............................................................................................................

Savannah (1819. g.) ..................................................................................................

„Aaron Manby‖ (1822. g.) .......................................................................................

No dzenratiem uz dzenskrūvēm ...............................................................................

Great Eastern (1858. g.) ...........................................................................................

Latvijas kuģu būvētava .............................................................................................

Tvaikoņi Latvijā .......................................................................................................


Kuģošanas kanāli, to uzbūve un kuģošanas nosacījumi ...................................................

Tēzes .........................................................................................................................

Kanālu klasifikācija ..................................................................................................

Suecas kanāls ............................................................................................................

Belmor-Baltijas kanāls .............................................................................................

Donovas kanāls ........................................................................................................

Panamas kanāls ........................................................................................................

Kolona ......................................................................................................................


100

101

105

110

113

114

115

116

117

118

121

124

126

127

128

129

130

132

134

137

138

139

140

143

148

152

154

158

159

5

The biggest Latvian ports and its specification (1918. – 1944. y.) ..................................

Thesis .......................................................................................................................

Port of Riga ..............................................................................................................

Port of Ventspils ......................................................................................................

Port of Liepāja .........................................................................................................

Other Latvian ports ..................................................................................................

Sources used ............................................................................................................

Latvijas Republikas karaflotes raksturojums (1918. – 1940. g.) .....................................

Būvprogramma ........................................................................................................

Cīņa ar Bermontu. Ārzemju kara kuģu palīdzība ....................................................

Flotes sastāvs ...........................................................................................................

Eskadra nodibināšana ..............................................................................................

Aizžogotājtraleru divizions „Imanta‖ un „Viesturs‖ ...............................................

Zemūdenslaivu divizions „Ronis‖ un „Spīdola‖ .....................................................

Jūras aviācijas divizions ...........................................................................................

Jūrnieku mācības ......................................................................................................

No eskadra līdz kara flotei 1927. – 1938. g. ............................................................

Ievērojamākās personas ...........................................................................................

Archibalds Keizerlings ....................................................................................

Teodors Spāde ..................................................................................................

Hugo Legzdiņš .................................................................................................

Kārlis Kalācis ...................................................................................................

Eduards Verners Puķītis ...................................................................................

Starptautiskā sadarbība ............................................................................................

Sadarbība ar Somiju .........................................................................................

Militārā sadarbība ar Lielbritāniju ...................................................................

Militārā sadarbība ar Iguaniju...........................................................................

Secinājumi ...............................................................................................................

Tēzes ........................................................................................................................

Izmantotā literatūra ..........................................................................................................

160

161

162

166

168

170

171

172

175

176

177

179

180

181

182

184

185

187

188

192

195

197

199

200

200

202

203

204

205

206

6

Lielākās Ziemeļamerikas ostas un to raksturojums .........................................................

10 lielākās Ziemeļamerikas ostas ............................................................................

Lielāko Ziemeļamerikas tirdzniecības ostu lokācijas vietas kartē ...........................

Dienvid-Luiziānas osta ............................................................................................

Hjūstonas osta ..........................................................................................................

Port of Prince Ruper ................................................................................................

Vankūveras osta .......................................................................................................

Secinājumi ...............................................................................................................


207

208

209

211

214

216

217

223

224

7

Senākie navigācijas līzekļi

http://www.freewallpaperfullhd.com/wp-content/uploads/2015/03/wallpapers/5120x3200.jpg

8

Tēzes

Navigācijas līdzekļi parādījās jau

senajos laikos;

Daļa seno navigācijas līdzekļu ir

attīstījušies līdz pat mūsdienām;

Navigācijas līdzekļi bija izgudroti drošai

kuģniecībai;

Astronomijas ierīces palīdzēja

orientēties pēc debess ķērmeniem.

9

Ievads

Kas ir navigācija?

Navigācija ir zinātne par kuģu un citu kustīgu objektu

vadīšanu .

Ko tā risina?

Galvenokart tā risina paktiskus uzdevumus, nosakot

objektu atrašanās vietu, izdevīgako maršrutu, kursu,

atrumu, veikto attālumu, kartejas vides faktoru izraisitas

novirzes.

Kāpēc radās nepieciešamība pēc navigācijas?

• Pirmās atsauces par juras kartēm parādījās 490g. p.m.ē ,

bet tas kartes vairāk izskatījās pēc zīmējumiem un tāpēc

jūrnieki sākumā kuģoja tuvu krastam un vadījās pēc tā

ko paši redz.

• Kuģoja pārsvarā dienā, naktis pavadīja pie ostas.

• Pirmā zināmā civilizācija, kas sāka attīstīt navigāciju

bija Feniķieši ap 2. gt. p.m.ē.

10

Laga

Lāga tika izmantota, lai

noteiktu kuģa ātrumu

attiecībā pret ūdeni.

Izmantoja koka dēli, kurš

bija piesiets pie līnes,kurā

bija iesieti mezgli noteiktos

attālumos. Dēli pārmeta pāri

bortam un līnei ļava ritināties noteiktu laiku,

skaitot mezglus. Pēc mezglu skaita noteica

ātruma.

https://mycitymusings.wordpress.com/tag/chip-log

11

Lote

Standarta lote = 20fathomi (36,58m) un 7mārciņas (3,18kg)

• Lote ir ierīce ūdenstilpnes dziļuma mērīšanai kā arī

grunts seguma noteikšanai.

• 14.gs. Navigācijas pieraksti: «jums jādodas uz

ziemeļim līdz dziļums sasniedz 72 fathomas, pelēkas

smiltis, tad turpiniet doties uz ziemeļiem, līdz okeāna

gultnē sāk parādīties dubļi‘. Tad mainiet kursu ziemeļi-

austrumi»

• 72 fathoms= 131,67m •

http://vascodagamaa.weebly.com/tools.html

12

Peilējuma riņķis

Peilējuma riņķi izmantoja vikingi, jo Baltijas jūrai

raksturīgas apmākušās debesis. Pārsvarā vikingi

orientējas pēc saules un tāpēc lai noteiktu ģeogrāfisko

platumu izmantoja Peilējuma riņķi. Peilējuma riņķi

atbalsta pret bortuvai citu stacionāru virsmu un tālāk dēļ

kuģa šūpošanās un vibrācijām kādu brīdi novēro vidējo

saules augstuma atzīmi.

Šīs navigācijas instruments nav pārāk precīzs, bet

vikingiem arto pietika, lai nonāktu galamērķī.

http://news.discovery.com/history/secrets-of-the-viking-sun-compass-after-dark-140325.htm

13

Saules akmens

Saules akmens- tiek dēvēts ka kalcija kristālu.

Vikingi viņu izmantoja kad bija miglains un apmācies

laiks, lai noteiktu precīzi saules novietojumu. Vikingi

izmantoja divas metodes, ka to izmantot.

1) Kristālam cauri spīdot gaisma polarizējās un uz pamatni

rādīja divus punktus, tad šo iekārtu jāgroza līdz kamēr

punkti savienojās.

2) Veica divus mērījumus, kristālu pagrieza pret kādu

mākoni un novēroja līdz tas sāka visgaišāk mirdzēt, tad to

atkārtoja pēc kāda brīža, un abu šo virzienu krustpunkts

rādīja uz saules virzienu.

https://en.wikipedia.org/wiki/Sunstone_(medieval)#/media/File:Silfurberg.jpg

14

Saules plāksne

Navigācijai izmantoja vikingi. Viņi bija novērojuši kā

saule ir novietota pret horizontu dažādos gadalaikos. Pēc

saules augstuma un aptuvenas pozīcijas vikingi noteica

laiku. Pēc tam tikai atlika nolasīt no saules plāksnes

rādījumus, salīdzināt ar noteiktas diennakts un gadalaika

labojumiem un palabot kuģa virzienu no kursa.

http://www.viking.no/the-viking-travels/the-vikings-at-sea/navigation-instruments/

15

Kvadrants

• Kvadrantus pirmie sāka izmantot Eiropieši.

• Jūrnieku kvadranti pirmo reizi parādījās 15 gadsimta

vidū.

• Tas ir no koka veidots ceturtdaļaplis, kuram no stūra uz

leju ir rādītājs. Tā stūrim bija jārāda uz zvaigzni vai

sauli, un rādītājam attiecīgi uz debess ķermeņa

augstumu kvadranta skalā, tā nosakot ģeogrāfisko

platumu

• Šis instruments tomēr tika reti izmantots, jo tika atzīts,

ka tas nav īsti piemērots uz ejoša kuģa.

http://www.solideas.com/DeAnza/TrailGuide/San_Diego/

16

Oktants

• Oktantu izgudroja ap 1730. Gadu neatkarīgi viens no

otra džons Handlijs (john handley) und tomas godfrijs

(thomas godfrey)

• Metode balstās uz spoguļa izmantošanu.

• Darbojas līdzīgi kā sekstants

17

Sekstants

Tas aizstāja oktantu, kurš nebija piemērots navigēšanai

naktīs.

Paredzēts leņķa noteikšanai starp debess spīdekli un

horizontu.

Nakts laikā platumu var atrast izmērot vertikālo leņķi

starp Polārzvaigzni un horizontu.

Ar to var izmērīt leņķi no 0 līdz 120 grādiem.

18

Krusta nūja

Tiek uzskatīts, ka tika izgudrota ap 14.gs. To izgudroja

ebreju matemātiķis Levi Ben Gersons.Tas sastāvēja no

metra gara, šaura delīša, kuram perpendikulāri tika

piestiprināts vēl viens dēlis, kuru varēja brīvi pārvietot pa

garāko dēli. Uz garāka dēļa bija grādu atzīmes. Nūju

novieto tā,ka apakšējais dēlis ir tieši pret horizontu, bet

augšējais dēlis tieši novirzīts pret sauli. Uz garākas nūjas

tika nolasīts augstums un pēc tabulas tika nolasīti platuma

grādi, pēc kuriem kuģot. Jūrā viņu sāka izmantot 1514.g

https://en.wikipedia.org/wiki/Jacob%27s_staff

19

Back staff

• To izgudroja Dzons Deiviss 1594.gadā

• Tā darbības princips ir līdzīgs kā krusta nūjai.

• Krusta nūja bija slikta redzei, jo bija jāskatās uz sauli,

ar šo instrumentu nav jāskatās tieši saulē.

• Garākās nūjas galā ir piestiprināts bīdāms dēlītis ar

caurumu pa vidu. Skatoties tam cauri cauruma

augšgalam ir jābūt zem saules un apakšdaļai pretim

horizontam.

http://www.vos.noaa.gov/MWL/aug_08/navigation_tools.shtml

20

Tālskatis

Tālskatis ir optiskā ierīce, lai novērotu

tālus objektus.

Tas sastāv no divām daļām , objektīva un

okulāra , kas paredzēts attēla palielināšanai. Ir

divi tālskatu tipi : Galileja , kas rāda precīzu

attēlu un Keplera , kas rāda apgrieztu attēlu ,

jo tam ir sakopojošs okulārs

http://www.concordmuseum.org/spyglass.php

21

Kartes

Pirmās kartes tika paradītas, kad jūrnieki savus

ceļojumus

atlika uz papīra. Šīs pirmās kartes nebija precīzas, bet bija

ļoti vērtīgas un turējās slepenībā no citiem jūrniekiem.

Jūras navigācijas kartes ietver sevī kuģošanas teritoriju

un blakus esošos piekrastes reģionus. Kvalitatīvs

pavērsiens navigācija notika pēc 1541.g., kad Gerhards

Krēmers izgudroja Merkatora karti, vēl to sauca par

cilindrisko Merkatora projekciju. Uz šīm kartēm attēlo

galvenokārt jūras un okeānus, bet nedaudz arī sauszemes.

Tās ļāva kuģa kursu attēlot uz reālas izliektas Zemes ka

taisnu līniju.

http://www.geographicus.com/blog/tag/antique-map-appraisal/

22

Bākas

Bāka ir tornis , vai kāda cita veida konstrukcija. Kas savā virsotnē naktī izstaro gaismas staru , lai brīdinātu kuģus par briesmām , dienā tie bij dūmi. Viena no zināmākajām bākām ir Aleksandrijas bāka.

Aleksandrijas bāka, pazīstama arī kā Faras bāka, bija laika posmā no 280. līdz 247. gadam p.m.ē. būvēta bāka, Farosas salā Aleksandrijā, Ēģiptē. Tā tika celta Ptolemaja II Filadelfa valdīšanas laikā. Bāka tika izmantota, lai jūrniekiem rādītu ceļu uz ostu nakts laikā. Tās augstums bija starp 120 un 140 metriem. Ilgu laiku tā bija visaugstākā cilvēku celtā būve. Aleksandrijas bāka ir viens no Septiņiem pasaules brīnumiem.

23

Astrolābija

• Astrolābijas pirmssākumi meklējami senajā Grieķijā,

bet to pilnveidoja Arābi.

• Tas ir viens no senākajiem mērinstrumentiem. tas

izgudrots 150 g p.m.ē.

• Navigatoram jāpaceļ astrolābs virs galvas un jāskatās

caur diviem izurbtajiem caurumiem un kad caur abiem

caurumiem ir saskatāms debess ķermenis, jānolasa

platuma grādi.

http://www.astrolabes.org/pages/individual.htm

24

Smilšpūlkstenis

Ir vienkāršs mērīšanas instruments.

Smilšpūlkstenis vērtību iegūst tikai ap 14.gs.

25

Kompass

No Ķīnas vispirms arābi, no tiem eiropieši pārņēma

kompasu, kuru sāka plaši izmantot 13.gs. Kompasa

galvenā sastāvdaļa ir kompasa kārbiņa, disks ar skalu no 0

līdz 360 grādiem un magnetizētu šautru, kas brīvi

griežoties, Zemes magnētiskā lauka ietekmē nostājas

ziemeļudienvidu virzienā. Vēlāk, Itāļu indžiniere Džovanni

Hloja, kopmasu ielika korpusā un tas tika izmantots uz

kuģa.

http://www.vos.noaa.gov/MWL/aug_08/Images/Time-Keeping.jpg

26

Izmantotā literatūra

• D.J. House «Seamanship techniques shipboard and

marine operations», Routledge (3 edition) 2004, ISBN

0750663154

• D. S. Johnson, J. Nurminen «The history of Seafaring

Navigating the worlds oceans» Conway, First Edition

edition, 2010 ISBN 184486040X

• Васин А.Г.,Ляльков Э.П.,Навигация,

«Транспорт»,1981

• Hugo Legzdiņš,Navigācija‖Zvaigzne‖ 1971.g.

• Hugo Ledzdiņš , Navigācija II daļa ‗‘Zvaigzne‘‘

1971.g.

• John Davis «Seamens secrets» 1594

http://www.stexboat.com/books/seasecr/dseasec1.htm

27

124

Kara kuģi viduslaikos un to raksturojums.

https://2.bp.blogspot.com/-KhTosZr_nJ4/VGR4TW8IkxI/AAAAAAAAAXc/gyY-2mdBPiE/s1600/Carrack%2Bship.jpg

28

Aizvēsturiskie un senie laiki

Pirmie peldlīdzekļi:

Divas trešdaļas pasaules virsmas klāj ūdens. Lielākā daļa

cilvēku uz šīs planētas dzīvo ūdens tuvumā vai netālu no

krasta gan senatnē gan mūsdienās. Cilvēki vienmēr ir

bijuši ļoti zinātkāri, taču ūdens agrāk šķita kā nepārvarams

šķērslis. Laika gaitā, vairāku gadsimtu garumā cilvēce

pamazām iepazina ūdens spēku, saprotot, ka ūdens

enerģijai, vējam ir milzīgs potenciāls. Tādā veidā

tradicionālo transportu pa sauszemi papildināja arī

pārvietošanās pa ūdeni. Taču tam bija nepieciešami

pielāgoti, specializēti transportlīdzekļi, kas peld pa ūdens

virsmu un negrimst. Tā, lūk, parādās pašas vienkāršākās

laiviņas (vienkoči), plosti, primitīvas kanoe laivas, kas

būtībā ir arī mūsdienu laivu un kuģu priekšteči no kuriem

attīstījās visa tālākā kuģniecības nozare. Jāpiemin, ka katrā

Zemes reģionā attīstība bija atšķirīga un nenotiek

vienlaicīgi. Piemēram, senajās Tālo austrumu valstīs un

dažādās okeānu salās peldlīdzekļi bija pazīstami daudz

agrāk nekā Eiropas zemēs un citur.

29

Vienkoči un plosti

Pirms

viduslaiku

perioda tika

izmantoti

šāda tipa

vienkoči.

Par plostiem uzskata peldlīdzekļus, kas būvēti ar

diezgan primitīvām un vienkāršām metodēm, dažādos

veidos nostiprinot koka gabalus(parasti baļķus, bambusa

un citu koku stumbrus). Lai plosts neizjuktu un nesadalītos

tā elementi tika sasieti kopā ar dažāda materiāla virvēm,

striķiem, jo metālu tajos laikos konstrukcijās vēl

neizmantoja. Par striķiem varēja kalpot dažādas izcelsmes

dabīgi materiāli: koksnes miza, dažādas šķiedras- kokosa,

citu augu-, protams, arī dzīvnieku izcelsmes- iekšējie

orgāni, apmatojums.

https://an.wikipedia.org/wiki/Galera/boat.jpg

30

Kanoe laivas

Varētu šķist, ka šis laivu tips attīstījies nesenā pagātnē,

taču tā nemaz nav!

Pirmās kanoe tipa laivas atrastas mūsdienu Nīderlandes

teritorijās, datējamas ap 8200 līdz 7600 gadus pirms

Kristus. Paralēli Eiropas zemēm arī citur šādas laivas jau

bija pazīstamas, piemēram Austrālijas aborigēni un

Amerikas pirmiedzīvotāji izmantoja kanoe, taču būvētus

no citādiem materiāliem un dažādās tehnikās.

Šīs laivas ir ļoti līdzīgas senākajām vienkoču laivām,

taču atšķīrās ar pielāgotu plūdlīniju formu, garumu un

lielumu. To galvenie izmēri un parametri: garums

apmēram 4,3 metri , platums līdz 1,5 m un svars apmēram

23 kg. Pateicoties to niecīgajam svaram, tās bija vieglāk

transportēt pa sauszemi, pārvietoties pa sekliem ūdeņiem.

Laigan tās bija viegli sabojāt, uztriecoties uz akmeņiem,

šķēršļiem, tomēr kanoe laivu plus bija to samērā vieglā

apkope un remonts.

31

Viduslaiki

Lai aprakstītu laika periodu pasaules vēsturē starp

senajiem laikiem un renesansi cilvēki izmanto frāzi

"Viduslaiki" , kuru attiecina uz apmēram 10 gadsimtu ilgu

laika posmu Eiropā starp Rietum Romas krišanu 476.g

mūsu ērā un 14. gadsimtu- renesanses sākumu. Ne visur

viduslaiku pāreja uz renesansi norisinājās vienā laikā- tā,

piemēram, mūsdienu Latvijas, Baltijas teritorijā renesanses

jeb ‗‘atdzimšanas‘‘ laikmeta idejas izplatījās vēlāk- 16/17.

gs. Šis periods iegājis vēsturē arī ar nosaukumu ‗‘Tumšie

laiki, ‘‘ jo tajā laikā nebija nedz spīdošu zinātnisku

sasniegumu, nedz izcili līderi dzimuši, cilvēki dzīvoja

netīrībā, trūkumā, piedzīvoja brutālu vardarbību, kas

noveda pie daudzu tam laikam neiedomājamu, neārstējamu

slimību izplatīšanās- tā, piemēram, 14. gs sākumā Eiropu

pāršalca noslēpumaina slimība, kas pazīstama kā "Melnā

nāve" (buboņu mēris), kuras uzliesmojumos iet bojā

apmēram 20 miljoni cilvēku Eiropā — 30 % no kontinenta

iedzīvotāju. Tā kā cilvēki dzīvoja saspiestībā, tad īpaši

nāvīga šī slimība bija pilsētās, kur to bija neiespējami

apkarot, jo cilvēki visu laiku bija kontaktā viens ar otru, un

32

netīrība izraisīja strauju grauzēju (žurku) savairošanos, kas

bija bīstamās mēra baktērijas pārnēsātāji.

Pēc Romas krišanas nebija vienotas valsts, pārvaldes,

liela daļa Eiropas bija sašķelta, sadrumstalota. Tā vietā

katoļu baznīca kļuva par visspēcīgāko varas institūcija

viduslaiku periodā. Karaļi, karalienes, valdnieki būtībā bija

katoļu baznīcas pakļautībā, tāpēc par noteicēju šajā periodā

kļuva tieši baznīca. Reliģijai viduslaikos jeb garīgajai

dzīvei bija vislielākā nozīme.

Tajā pašā laikā savu varenību pastiprināja islāma

pasaule, kļūstot arvien spēcīgāka. Pēc pravieša

Muhameda nāves 632. gadā, musulmaņi iekaroja lielu

daļu no Tuvajiem Austrumiem. Islāma reliģijas varenības

virsotnē to teritorijas bija pat 3 reizes lielākas nekā

Kristietības izplatības areāls. 11. gs beigās katoļu baznīca

sāka atļaut militārās ekspedīcijas, jeb kā to dēvē

mūsdienās- Krusta kari-, kā galveno uzdevumu sākumā

izvirzot, izraidīt musulmaņu 'neticīgos' no Svētās zemes.

Krustnešu simbols bija sarkans krusts uz apģērba, kas

kalpoja kā simbols grēku piedošanai, nonākšanai debesīs,

kam krustneši ļoti ticēja. Viņi saņēma arī vairākas

atlīdzības, piemēram, viņu īpašuma aizsardzību no

baznīcas puses un piedošanu dažu aizdevumu veidu

33

maksājumiem. Krusta karu aizsākumi rodami 1095. gadā,

kad pāvests Urbāns sasauca kristiešu armiju, lai izcīnītu

ceļu uz Jeruzalemi, līdz pat 15. gs beigām . Šajos karos

neviens neuzvarēja, patiesībā daudzi tūkstoši cilvēku

zaudēja dzīvību.

34

Kuģniecība viduslaikos

Lielās laivas, kuģi

pārvietotos, tie tika airēti.

Airēšana Viduslaiku kuģus,

ne tā kā mūsdienās,

darbināja ,galvenokārt,

cilvēku fiziskais spēks- lai

bija īpaši smags darbs, fiziska slodze, tāpēc nedaudz vēlāk parādījās arī pirmā

bura, kas būtiski atviegloja jūrnieku ikdienas pienākums,

taču nenovērsa visus trūkumus, piemēram, peldlīdzeklis ar

buru varēja pārvietoties tikai labvēlīgu, piemērotu vēju

laikā.

Viduslaiku posma sākumā kuģu būvē vēl joprojām tika

izmantotas senās tradīcijas, kas pārmantotas no paaudzes

paaudzē, tomēr cilvēki saprata, ka jāveic daži uzlabojumi,

kas, paplašinoties tirdzniecības apjomiem un karadarbībai,

bija ļoti nepieciešami.

http://quatr.us/medieval/science/pictures/caravelaredonda.jpg

35

Ātruma palielināšanai tika modificēta kuģošanas bura.

Saprotot, ka parastajai kvadrātveida burai ir daudz

trūkumu, ierobežojumu, ko vajadzētu mainīt. Parādās

trīsstūrveida (arābu tautām raksturīgs elements), latīņveida

buras un dažādi citi buru veidi un vairāku buru veidu

salikumi, kas dažādos pasaules reģionos bija atšķirīgi, jo

viduslaiku periodā informācijas apmaiņa bija ierobežota,

galvenokārt, garīdzniecībās ietekmes dēļ.

Par vadošajām jūrniecības lielvalstīm( patiesībā

valstiskajiem veidojumiem) viduslaiku periodā kļūst:

Bizantijas impērija, Tālo Austrumu tautas, Franku valstis,

Anglija, Austrumromas impērija kā arī Mongolija. Vēlāk

šīm tautām pievienojas arī Portugāle, Spānija, Arābu

valstis un holandieši. Visas teritorijas pārvaldīja

galvenokārt karaļnami un imperatori, kuru pakļautībā bija

lieli kareivju pulki, plašas zemes un teritorijas. Tomēr visi

varenie vadoņi konkurēja savā starpā, centās iegūt varu pār

arvien plašākām teritorijām, tāpēc bija jāizveido spēcīga

pārvaldes sistēma kā arī dažādas kaujas stratēģijas, kas

vestu daudzskaitlīgos kara pulkus uz uzvaru. Arvien

populārāka kļūst ideja par kauju pārcelšanu no sauszemes

uz ūdens, tādā veidā tiek rasti pirmsākumi kara laivu, vēlāk

kara kuģu attīstībai.

36

Paši pirmie kara kuģi meklējami seno jūrnieku

civilizāciju laikos , kas apdzīvoja Vidusjūras piekrasti-

Mezopotāmijas tautas, Feniķieši, Ēģiptieši, u.c. Pirmie

kara kuģi izveidojās jau seno laiku periodā, apmēram 1.gt.

p.m.ē. Taču par visnotaļ svarīgāko laikmetu kara attīstībai

uz ūdens kļuva viduslaiki, kad par galveno varas iekārtu

gan uz sauszemes gan jūrā kļuva Katoļu baznīca ar tās

galvu- pāvestu. Taču nevar nepieminēt arī citu tautu

devumu jūrniecībā. Par tādām tautām var uzskatīt

bravūrīgos jūras laupītājus vikingus , Tuvo un Tālo

austrumu un Eiropas tautas.

Vikingi: Vikingi viduslaiku iedzīvotāju skatījumā bija

nežēlīgi, briesmīgi laupītāji- pirāti. Tie bija cilvēki no

Vācijas ziemeļu daļas, Skandināvijas (Normandijas), kas

laupīja Eiropā un citās zemēs. Vikingi bija spēcīgi, tam

laikam atbilstoši zinoši, bravūrīgi jūrnieki.

37

Drekkar (dragon ship)

Longship tipa kuģis

11.gs.

Garums – 40m

Platums – 3m

Vietas cilvēkiem – 20 *Runā ka pie labaceļa vēja viņi trīs dienās aizpēldeja no

Dānijas krastiem līdz Senās ietekai .

http://www.fotolog.com/desvariejaments/58599804/

38

Visizplatītakie rotājumi bija pūķa

galva un pūķa aste. Stūre sastāv no īsa

un plata aira lāpstiņas , kas bija

nostiprināta kuģa pakaļgalā. Masts bija

noņemams un to izmantoja tikai

kuģošanas laikā, kaujas laikā vai ostā

to noņēma. Buru un tauvas izgatavoja

no jūras dzīvnieku ādām ( roņu ādam ),

kuģu korpusā bieži izmantoja ozola

koku.

39

Specīgākie valstiskie veidojumi viduslaikos:

Bizantijas impērija

Tālie Austrumi

Franku valstis

Anglija

Austrumromas impērija

Mongolija

40

Snekkja

Longship tipa vikingu

kuģis

Garums – 17-30m

Platums - 2,5m

Iegrime – 0,5-1m

Vietas cilvēkiem – 30

Šādi ātri kuģi bija ļoti piemeroti uzbrukumiem netalu no saviem krastiem . Šnekeriem nebija pilna klaja tikai 2 tiltiņi kuģa priekšeja daļa un pakalgaleja daļa par karotaju izvietošanej karas laikā ( лучники , арбалетчики , пращники) . Mantas un gustekni atrodas kuģa tilpne.

https://en.wikipedia.org/wiki/Longship#/media/File:Moragsoorm.jpg

41

Galera

Kuģa veids, kas

galvenokārt pārvietojas ar

airēšanas palīdzību- tam

nepieciešami daudzi

airētāji, daudz airu,

salīdzinoši zemi brīvsāni .

Sākotnēji airētāji bija

izvietoti vienā līmenī un

vienu ar vienu airi operēja vairāki airētāji- šāds tips tika

saukts par Triakontēru, Pentekontēru- atkarībā no tā, cik

daudz airētāju un airu darbina kuģi. Vēlāk airētāji tika

izvietoti vairākos līmeņos, tādā veidā iegūstot iespēju

izvietot daudzskaitlīgāku darbaspēku, kas netraucēja viens

otram. Palielinoties airu un airētāju skaitam, palielinājās

arī Galeru ātrums par vairākiem mezgliem, sasniedzot tam

laikam iespaidīgu ātrumu- 7-8 mezgli-Birēmas, Trirēmas.

https://an.wikipedia.org/wiki/Galera

42

Galerām raksturīgs garš, slaids korpuss, seklu iegrimi

un zemu brīvsānu augstumu. Tām bija vairāki masti

(parasti divi) ar trīsstūrvieda burām, taču airēšanai tika

pievērsta lielāka nozīme. Šis kuģa vieds tika aprīkots ar

tam laikam jaunu, vēl neizzinātu iekārtu- taranu. Tarans ir

izvirzījums kuģa priekšgalā pēc iespējas tuvāk ūdens līnijai

vai pat zem tās, apklāts ar bronzas plāksnēm. Tika

izmantots, lai nogremdētu pretinieku kuģus, ietriecoties to

sānos un iztriecot pēc iespējas lielāku caurumu. Šāda

metode pazīstama ar nosaukumu Taranēšana.

Galeras galvenie parametri:

Galeras tipa kuģu aizsākumi rodami jau pirms vairāk kā

3000 gadiem.

Galeras nosaukums cēlies no sengrieķu valodas, nozīmē

maza haizivs.

Galvenokārt tika darbināti ar cilvēku fiziskā spēka-

airēšanas palīdzību.

43

Pastāvēja vairāku veidu kuģi ar 30 airiem vai ar 50

airiem, pat vairāk kā 100 airētāju

Kuģim raksturīgs garš, slaids korpuss, seklu iegrimi un

nelielu brīvsānu augstumu

Airi tika papildināti arī ar trīstūrveida buru/burām( 1 vai

2 masti)

To garums sasniedza pat 35-40m , platums vairāk kā

6m,

Ieroči uz kuģa- triecis ,katapultas un lielgabali (vēlīnajos

viduslaikos)

Galeru maksimālais ātrums bija 7 līdz 8 mezgli

44

Koge (Cog)

Šiem kuģiem raksturīgs

viens masts ar

kvadrātveida buru, kuru

diezgan grūti pielietot

burāšanai, jo to varēja

izmantot tikai labvēlīgos

vējos. Tie tika būvēti ar

lielu, zemu pūpes un baka

daļu , virs tiem izbūvējot torņus kauju vajadzībām. Masta

augšējā daļā izbūvēts pastiprināts Marsa grozs no kura

varēja pārredzēt tālāk aiz apvāršņa un varēja arī efektīvāk

uzbrukt pretiniekam, šaujot ar lokiem uz citiem ieročiem.

Klāja izbūvēm nebija jumta, tāpēc kuģa apkalpes locekļu

gulēja zem klajas debess ādas maisos . Kuģis tika būvēts

pēc Klinkera jeb dēļu pārklāšanas metodes.

Pirmo reizi rakstiskos avotos Kogge kā kara kuģis tika

minēts 1234. gadā, kad Lībekas pilsēta sāka apbruņot,

pielāgot savus kuģus kara un aizsardzības vajadzībām. Tas

notika tādēļ, ka par pretinieku kļuva Norvēģijas karalis,

kas bija greizsirdīgs uz Lībekas kā Hanzas savienības

https://an.wikipedia.org/wiki/Coge

45

pilsētas lieliskajiem panākumiem, un protams ļoti varas

kārs.

Svarīgākais, kas jāpiemin šī kuģa kontekstā ir fakts, ka

šis bija pirmais kuģu tips, kas tika aprīkots ar stūres lāpstu

kuģa aizmugurē, aizstājot iepriekšējo stūrēšanas

mehānismu- stūrēšanai pielāgotu borta airi.

Galvenie koge kuģa parametri:

Kuģa garums - 15 līdz 25 m

Platums 5-8 m

Komandas sastāvs :1 kapteinis + 8-20

komandas locekļiem

Maksimālais ātrums: 33.22 km/h

46

Kara kuģi Tālo Austrumu zemēs

Tālie Austrumi-

Senā Ķīna, Japāna,

Koreja-zemes, kurās

par valdīja spēcīga

imperatoru dinastijas.

Tas ļāva šīm, no

Eirāzijas kontinenta

tik tālajām zemēm, iet

savu savdabīgo attīstības gaitu. Senās Ķīnas civilizācija

bija tik spēcīga un attīstīta, ka, tas, kas Eiropā ienāca tikai

Viduslaikos, Austrumos bija zināms jau gadsimtiem ilgi un

turēts diezgan lielā slepenībā. Tā, piemēram, par kara kuģu

aizsākumiem šajās teritorijās var uzskatīt vairākus gadu

tūkstošus pirms Kristus, tāpēc šīs tautas jau bija

izveidojušas tādus ieročus, kaujas līdzekļus un kuģošanas

līdzekļus, ko visa pārējā pasaule vēl nemaz nezināja: jūras

navigācijā tika izmantots kompass, citi navigācijas

līdzekļi, tika izgudrots šaujampulveris, daudzas efektīvas

kara tehnikas. Būtībā, Tālie Austrumi ir kara pionieri.

http://www.draconian.com/dragons/Images/Chinese%20Dragons/Chinese-Dragon-Green-17-large.jpg

47

Viņu kuģi bija ļoti savdabīgi un ievērojami atšķīrās

katras valdošās dinastijas ietekmē. Tā, piemēram, Senajā

Ķīnā Hanu dinastijas laikā (3. gs pmē- 4. gs mē) raksturīgi

pārlieku milzīgi kara kuģi, sasniedzot pat vairākus simtus

metru garumu, arī iespaidīgu augstumu. Šīs pašas

dinastijas valdīšanas laikā kuģi ieguva vairākus klāju

stāvus, iegūstot vairāk vietas kareivju izmitināšanai. Vēlāk

masīvie kuģi ieguva mazākus apmērus, taču tika aprīkoti ar

metāla bruņām no ārpuses, efektīvi izvairoties no

pretinieku uzbrukumiem. Tika izmantotas arī indīgas

gāzes, lai iznīcinātu pretiniekus.

48

Turtle ship

Korejas kara kuģis

14.gs. otrā puse

Tika izmatota dzelzs apšuve

Garums 30-35m

Platums 8m

Vietas cilvēkiem - 50

http://www.thepirateking.com/ships/ship_types.htm

49

Castle ship

Izveidojās Senajā Ķīnā Hanu dinastijas laikā (3. gs pmē- 4. gs mē)

Tā augstums bija aptuveni 33 m, daudzi klāji un katrs ar savu nosaukumu

Pirmo klāju sauca ‘’Lu’’ un otru ‘’Fei Lu’’

3 kvadrātveida buras, un masti.

http://www.chinaculture.org/gb/en_madeinchina/2005-06/21/content_69883.htm

50

Secinājumi

Kari, teritoriju iekarošana,varas izrādīšana un citi

iemesli veicināja kara kuģu attīstību viduslakos.

Galerai raksturīgs garš, slaids korpuss, seklu iegrimi un

nelielu brīvsānu augstumu

Kogge galvenokārt kuģoja Baltijas jūras ūdeņos. Tas

kalpoja gan kā tirdzniecības, gan kā kara kuģis

Drekkar bija ietilpīgākais vikingu kuģis, kuru izmantoja

sirojumiem

Snekkja bija viens no mazākajiem un izturīgākajiem

kuģiem

Turtle ship - tālo austrumu kuģis, kas guva lielu slavu

sava bruņotā klāja dēļ

Castle ship - Ķīnas kuģis, kas neparastās konstrukcijas

dēļ palīdzējēja mobilizēt karaspēku lielā skaitā.

51


LJA bibliotēkā pieejamie materiāli:

The story of ships‘‘ Frank O.Braynard. izdv.

Grosset and Dunlap, 1962.g.

Ship‘‘ Brian Lovery. izdv. A Penguine Company

by Dourling Kindersley, 2004.g.

Ships and the Sea. A chronological

review‘‘Duncan Haws. izdv. AB Norbook Sweden,

1975.g.

Historic Ship Models‘‘ Wolfram zu Mondfeld.

izdv. Sterling Publishing Co. 1989.g.

World Book‘‘ 17.sējums. World Book, INC a

Scott Felzer company, 1994.g.

Постройка моделей судов‘‘ О.Курин.

Ленинград «Судостроение», 1989.g.

52

http://www.janson.no/nb/spotlighten/item/371-viking-

longships

http://www.legendsandchronicles.com/ancient-

civilizations/the-vikings/viking-longships/

http://www.iro.umontreal.ca/~vaucher/History/Prehisto

ric_Craft/

http://www.sailingahead.com/information/history_saili

ng_I.htm

http://vesture.eu/index.php/Galera

http://www.history.com/topics/middle-ages

http://www.medievalages.net/2013/09/medieval-ships-

and-explorations/

http://lost-in-history.blogspot.com/2011/08/why-did-

ships-change-during-middle-ages.html

http://www.iro.umontreal.ca/~vaucher/History/Prehisto

ric_Craft/

http://www.sailingahead.com/information/history_saili

ng_I.htm

http://www.chinaculture.org/gb/en_madeinchina/2005-

06/21/content_69883.htm

http://www.thepirateking.com/ships/ship_types.htm

53

Vikingu perioda

kuģošanas līdzekļi

un to raksturojums

https://m2.behance.net/rendition/pm/13712365/disp/9cf7560046d4b10c1d2ceeaa7813064f.png

54

Vikingi

Skandināvijas tirgotāji,sirotāji, karotāji, lauksaimniekotāji

un zvejnieki plašāk pazīstami kā vikingi bija tauta, kas iedvesa

bailes Eiropas un R-āzijas pilsoņiem. Vikingu laikmetu sauc

par 8.-11.gs, kad vikingi devās tālos jūras braucienos,

tirgojoties, sirojot un atklājot jaunas zemes.

Vikingi bija ne vien laupītāji un karotāji, bet arī izcili

kuģotāji un kuģa būvētāji. Tie gatavoja vairāku dizainu kuģus,

kuriem arī bija savs pielietojums. Skandināvu kuģi vikingu

laikmetā bija labākie Eiropā. Kā arī tie kuģoja pēc īpašiem

navigācijas līdzekļiem

55

Tirdzniecības kuģi

Vikingiem tirdzniecības kuģi bija nepieciešami, jo:

1) Vikingiem bija lietas ko piedāvāt eksportam, piem:

• Vergi;

• dažāda veidu kažokādas;

• dzintars

• valzirga ziloņkauli

• vilna

• medus

• kvieši u.t.t

2) Viņi veda mājās:

• Vergus;

• sudrabu;

• dārgakmeņus;

• zīdu;

• stiklu;

• ieročus;

• vīnu;

• garšvielas.

56

Knarr

Knarr (smagu svaru kuģi) Tika būvēts tāljūras

pārgājieniem. Tā korpus bija dziļāks un platāks nekā

karakuģiem. Kuģa vidusdaļa bija kravasdaļa tāpēc airi tika

ietilpināti ar mazām atstaprēm kuģa priekšgalā un

pakaļgalā

– Garums 16 metri

– Platums 5 metri

– Augstums no ķīļa līdz

bortam 2 metri

– Maksimālais ātrums 10

mezgli

– Krava līdz 40 tonnām

– Ekipāža 40 cilvēki

.

http://ep.yimg.com/ca/I/seagifts_2268_8376029

57

Byrding

Byrding(viegl svara kuģi) Bija daudz labākas

manevrētu spējas nekā Knarr, jo bija mazāks . Byrding

kuģi bija viegli izstumt krastā un tas varēja kuģot pa

akmeņainām vietām. Būvēja, jo gribēja tikt ar to līdz

melnajai jūrai.

– Garums 12-17 metri

– Platums 3 metri

– Maksimālais ātrums 9mezgli

– Ekipāža 7 cilvēki

http://www.navistory.com/pages/moyen-age/byrding.php

58

Karvi

Karvi Bija ļot universāls, izmantoja gan kā

tirdzniecības tā arī pasažieru un kara vajadzībām.

Labākie piemēri Gokstādas un osbergas kuģi

• Garums 21 metrs

• Platums 5 metri

• No ķīļa līdz bortam 1,5

metri

• Labākie piemēri ir

Osebergas un Gokstad

kuģi

• Ekipāža 39 cilvēki

Maksimālais ātrums 12

mezgli

http://media.web.britannica.com/eb-media/46/111646-004-7181BC9B.jpg

59

Kara kuģi

Drekar

• Mēdz saukt par- Serpentu (čūska)

• Izplatītākie kuģi vikingu karaļa flotē, simbolizēja

karaļa varu un slavu.

• Priekšgalā tika attēlota pūķa galva.

• Kuģa veidošanā tika izmantots tikai labākais koks

lai pasargātu no deformēšanās.

http://darkboar.com/vikingboat.jpg

60

Busse

• Liela kravas ietilpība un liela apkalpe

• Kuģa garums varēja pārsniegt 50m

• Kuģa priekšgalā tika novietota pūķa galva

• Šis kuģis varēja braukt pa daudz mežonīgākām upēm

• Vēlāk tika izmantots kā tirdzniecības kuģis, kas brauca pāri

jūrām.

http://www.users.globalnet.co.uk/~vikink/assets/photos/Dragonship_props.jpg

61

Skeid

– Šī tipa kuģiem bija zemāks sānu augstums un

mazāka ietilpība, kā Busse kuģiem

– Daudz šaurāki un ātrāki

– Lai pārvietotos vairāk izmantoja airus nekā buras

https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/8/86/Stockholm_Drakkar.jpg

62

Citi kuģu tipi

• Ferje

- Tika izmantotas pārvietojoties pa upēm, ezeriem mazām

distancēm

- Tie pārvadāja netikai cilvēkus, bet arī zirgus

• Skipsbat

- Izmantoja vilkšanai aiz lielajiem kuģiem

- Kalpoja kā rezerves laivas, kā arī kā glābšanas laivas

- Papildus tirdzniecības kuģiem kalpoja kā aizsegs kravai

• Skute

- Bija mazi un ļoti ātri kuģīši, lielākoties bija domāti

ātrai cilvēku un kravas transportēšanai

• Koka laivas

- Laivas, ko cilvēki izmantoja dienu dienā

63

Kuģu uzbūve

• Ķīlis

– Darināja no ozola pilnā garumā

– Tam bija jābūt sausam, lai būvniecības laikā

nerastos deformācija

• Korpuss

– Korpusa dēļus taisija pēc iespējas plānākus un tādēļ

arī no viss stingrākā koka ozola

– Sānu malas bija augstas, lai nešļaktos ūdens un būtu

kā aizsargs karotājiem

• Enkurs

– Izplatītākais bija koka enkurs pie kura bija

piestiprināts akmens

– Metāla enkurs

64

• Masts

– Masts tika taisīts no gariem taisniem ozoliem

– Tas tika iestiprināts kerlingā

– Virs kērlinga bija mastfish kas noturēja mastu

stabilu

– Tas bija noņemams, lai tas nesalūztu vētras laikā

– Uz masta piestiprināja buras

• Buras

– Bija izgatavotas no raupjas vilnas auduma

• Stūre

– Stūrēšanas airis tas bija piestiprināts pie kuģa

korpusa divās vietās ar elestīgām virvēm kuģa

pakaļgalā

– Varēja mainīt arī tā atrašanās vietu

65

1.Uzmanīgi locīti kāti ir piestiprināti

katrā galā uz ķīļa

2.Pirmā dēļu kārta ir piestiprināta pie

ķīļa un gala kātiem

3.Grīdas dēļi ir izvietoti uz pirmās

dēļu kārtas lai panāktu korpusa

formu. Pēctam uz ķīļa tiek izveidota

vieta mastam

4.Pa vidu korpusam tiek ievietoti

statņi un ķimeņkneijas, kas satur

abas puses kopā.

5. Tiek izgriezti airu caurumi uz

auģšējās joslas. Tiek ievietots masts,

klāja dēļi un stūres lāpsta. Stūres

lāpsta tiek ievietota labajā kuģa pusē.

http://www.navistory.com/pages/moyen-age/byrding.php

66

Navigācijas līdzekļi

Saules akmens-Lai noteiktu

virzienu, vikingiem nācās

izmantot kādu navigācijas

instrumentu kas strādā kā

kompass.

Krasta orientieris – Jebkāds kustīgs ķermenis krastā

Saules plāksne - Tika noteikts saules

novietojums pret horizontu dažādos

gadalaikos.

https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/14/Silfurberg.jpg http://www.epubbud.com/read.php?g=25LDENZF&p=1

67


• V. Pāvulāns ―Skandināvijas Kuģniecība Agrajos

Viduslaikos‖ - P. Stučkas Latvijas Valsts Universitāte.

1987.gads

• Forte, R. Oram, F. Pedersen ―Viking Empires‖ -

Campbridge University Press. 2005.gads

• J. Haywood ―Encyclopaedia Of The Viking Age‖ - 279

illustrations. 2000.gads

• Martin J. Dougherty ―Vikings, a Dark History of the Norse

People‖ - New Holland Publishers. 2014.gads

• G. Williams ―The Viking Ship‖ - The British Museum.

2014.gads

• И. фон Фиркс ―Суда викингов‖ – Судостроение.

1982.gads

68

Ievērojamākās jūras

kaujas pasaules karu

vēsturē jaunajos laikos

http://cdn-4.britishbattles.com/military-prints/naval-general/sea-battle-constellation.jpg

69

Mērķi un problēmas

Mērķi:

Iepazīties ar jauno laiku jūras kara floti

Iepazīties ar ievērojamākajām jauno laiku jūras kaujām

Iepazīties ar jauno laiku kara flotes attīstību

Problēmas:

Kā jūras kara flotes attīstība ietekmēja stratēģijas

attīstību

Kā dažādas stratēģijas ietekmēja cīņas gaitas norisi

70

Tēzes

Jūras kauja ir vienreizēja īsa cīņa jūrā, atšķirībā no kara,

kurš bija ievilkts un ilgs, kuras varēja notikt jūrās, okeānos,

šaurumos, upēs un citās ielās ūdens tilpnēs.

Lielbritānijas, Francijas, Nīderlandes, Spānijas, Portugāles,

Krievijas, Vācijas, Osmāņu impērijas , ASV un Japānas

flotes bija pašas stiprākās flotes uz pasaules.

Jaunie laiki bija lielo burinieku ēra, vēlāk linkoru.

Liela daļa jūras kauju iegāja vēsturē kā lūzuma punkti

impēriju karos.

Nereti cīņas gaitu ietekmēja tehnoloģiskāki ieroči un kuģi,

bet tomēr taktika , komandiru māka, kā arī laika apstākļi

bija nemazāk svarīgi.

Jaunajos laikos diezgan stipri tika attīstīa jūras tehnika un to

apbruņojums.

Vienas no visievērojamākājiem jūras kaujam bija: Diu cīņa,

Lepanto cīņa, Cīņa Lamanšā(1588), Česapīkas cīņa, Nīlas

cīņa, Trafalgāras kauja, Hempton-roudas cīņa, Tsušimas

kauja un Jutlandes cīņa

71

Jauno laiku stiprākās flotes

Lielbritānija

Viena no stiprākājiem jauno laiku

flotēm.

Bieži karoja par valdību uz jūras ar eiropas valstĪm, sevišķi

ar Franciju, Nīderlandi un Spāniju.

Par flotes attīstības kulmināciju kļuva Napoleona kari(

1803–1815).Lielbritānija kļuva par dominējošo valsti

pasaules jūrās.

https://en.wikipedia.org/wiki/Royal_Netherlands_Navy#/media/File:Flag_of_the_Netherlands.svg

72

Francijas

Viena no stiprākājiem jauno

laiku flotēm.

Aktīvi karoja ar eiropas valstīm par valdību uz jūras.

Napoleona karos zaudējuma rezultātā, zaudēja arī ļoti

ilgstošu ciņu par dominēšanu uz jūras.

73

Nīderlandes

Stiprā flote galvenokārt bija nepieciešama komerciālo

interešu aizsardzībai.

Aktīvi karoja ar Angliu, Franciju, Spāniju un citām

Eiropas valstīm.

Pēc 1713. Holandiešu Republika iegāja lejupslīdes fāzē

un vairs nevarēja konkurēt ar Angliju un Franciju.

https://en.wikipedia.org/wiki/Royal_Netherlands_Navy#/media/File:Flag_of_the_Netherlands.svg

74

Spānijas

Visstiprāka jūras flote 16.gs un 17.gs pirmajā pusē.

Pēc dažiem ļoti nozīmīgām zaudētam jūras ciņām 17.gs

atpalikā no Lielbritānijas, Francijas un Niderlandes.

Tomēr, 18. gs. Skaitījas par 3. pasaules lielako floti.

https://en.wikipedia.org/wiki/Spanish_Navy#/media/File:Flag_of_Spain.svg

75

Krievijas

Veiksmīgi karoja Baltijas jūrā ar Zviedriju (18.gs) un

Melnājā jūrā ar Osmānu Imperiju.

Tomēr velāk atpalika tehniskā ziņā, kā rezultātu zaudēja

Krimas karu (1853-1856) un kontroli uz Melnās jūras.

http://www.crwflags.com/fotw/images/r/ru~and.gif

76

Osmāņu impērijas

Bija iesaistīta daudzos jūras konfliktos, tomēr, neskatoties uz ilgu vēsturi un eksistenci, zaudēja daudzās jūras kaujās.

http://www.crwflags.com/fotw/images/r/t~and.gif

77

Japānas

Sāka attīstīties pēc Amerikaņu intervencijas 19.gs otrajā

pusē.

Veiskmīgi attīstījas un karoja pret daudz stiprākiem

ienaidniekiem.

2. pasaules karā laikā skaitijas par pašo modernāko floti uz

pasaules, tomēr bija gandrīz pilnīgi iznicināta ar ASV.

http://www.crwflags.com/fotw/images/r/jp~and.gif

78

Izmantotie kuģi

Galeons

Liels daudzklāju buru kuģis 16. – 18. gs.

Galeonu apraksta:

500-1000 t. ūdensizspaids

2-7 klāji

50-80 lielgabali

300-600 ekipāža

https://www.google.lv/search?q=galeon&source=lnms&tbm=isch&sa=X&ved=0ahUKEwjK

kdCdqqzJAhWjv3IKHeTfD5sQ_AUIBygB&biw=1242&bih=606#imgrc=5lF2LoqsTi9V_M%3A

79

Līnijas kuģis

17. – 18. gs. Otrajai pusei kara flotes pamāts.

Tika buvēti jūras kaujām, izmantojot lineāro taktiku.

Līnijas kuģi var aprakstīt :

500-5500 t. ūdensizspaids

2-4 klāji

50-135 lielgabali

300-800 ekipāža

https://s-media-cache-ak0.pinimg.com/736x/08/dc/8c/08dc8cfd30cbe6f2f1caf7465d0ab2d7.jpg

80

Tvaikoņi

19.gs vidū tvaikoņu izgudrojums deva iespeju kuģiem

manevrēt ātrāk un bez vēja palīdzības.

Tvaikoņi gandrīz uzreiz pierādīja savu efiktivitāti.

http://www.militaryfactory.com/ships/imgs/napoleon-i.jpg

81

Bruņukuģis

19.gs. Otrājā pusē Lielbritātnijai,Francijai un ASV

parādījās tvaikoņi ar bruņas aizsardzību.

Tika izveidots jauns kuģa tips – Bruņukuģis.

Koka kuģi zaudēja savu jēgu.

http://dic.academic.ru/pictures/bse/jpg/0217321005.jpg

82

Drednauts

Jaunā klasa kuģis – linkoru dibinātājs.

All big guns.

Izmanto lineāro taktiku.

http://dic.academic.ru/pictures/bse/jpg/02143216347.jpg

83

Linkors

20. gs. Flotes pamats.

Tika buvēti jūras kaujām, izmantojot lineāro taktiku.

Linkoru var aprakstīt :

20-70 tukstoši tonnu ūdensizspaids

150-280 m garums

280-460 mm lielgabali

1000-2800 ekipāža

http://www.cyber-heritage.co.uk/hmsdrake/

84

Ievērojamākās cīņas

Diu cīņa

• 1509. gada 3.februāris

• Iesaistītās puses: Portugāles

karaliste un Kalikuta,

Gudžarta

• Iesaistītā tehnika:

Portugāles puse: 12 karakki

un 6 karavelas

Otra puse: 12 kuģi un 80

kara laivas

• Zaudēto vīru skaits nav

zināms

Šī kara rezultātā tika izveidota portugāliska indija.

Tomēr galvenais, kas tika parādīts austrumu zemēm, cik

ļoti jaudīgas ir eiropiešu karavelles un to apbruņojums, jo

neskatoties uz skaitlisku kuģu pārākumu austrumu pusē,

tie nespēja īsti neko izdarīt masīvajiem eiropiešu kuģiem

ar saviem vieglajiem un mazajiem kuģiem. Līdz ar to var

secināt, ka portugāļi guva pārliecinošu uzvaru. Tika

izveidota portugāliska indija jo portugāļu pusē piedalījās

indiešu karavīri un jūrnieki.

http://colonialism-india-china.weebly.com/uploads/1/5/2/7/15278924/680024_orig.jpg?0

85

Lepanto cīņa

• 1571. gada 7.oktobris

• Iesaistītās puses: Osmāņu

impērija un Svētā līga

• Iesaistītā tehnika: kopā

apmēram 430 galeras, 6

galeasi un apmēram 60

galioti

• Ievainotie un nogalinātie:

apmēram 39000 vīru

Šī bija cīņa no Turku-veneciāņu kara. Lai arī turki

zaudēja šo cīņu, tas nedeva īpašas priekšrocības svētajai

līgai un nedeva tai īpašas priekšrocības šajā karā. Turki

izmantoja to, ka starp līgas sabiedrotajiem nebija

sadarbības, turki ātri atjaunoja jeb uzbūvēja jaunu floti un

sekmīgi pabeidza karu. Kā arī šī kauja parādija eiropiešiem

ka neuzveicamos turkus tomēr ir iespējams sakaut.

http://nobility.org/2012/10/04/lepanto

86

Cīņa Lamanšā

Tā notika 1588.gada

30.jūlijs– 8.augusts

Iesaistītās puses:

Spānija un Anglija

Iesaistītā tehnika:

apmēram 370 kuģi

Kritušie un

ievainotie: apmēram

29000 vīru

Cīņa notika starp Angliju un Spāniju Lamašā. Būtībā ar

šo kauju spāņi gribēja samazināt angļu ietekmi uz spāņu

nīderlandi, bet tā bija neveiksme, jo angļi diezgan viegli

viņus sakāva, jo jau 30 jūlijā bija pamanīti un tika

izsldināta trauksme, bet ne mazāk nozimīgs arī bija

tehnikas pārsvars angļu pusē. Cīņas bija lielākoties no

attāluma. Pēc nedēļas cīņām spāņi nolēma padoties, jo

neilgi pirms tam viņu gandrīz sagrāva angļi un vējš tos

gandrīz iznesa krastā, tāpēc spāņi atkāpās un devās mājās

pa apkārtceļu.

http://history.parkfieldict.co.uk/tudors/the-spanish-armada

87

Česapīkas cīņa

• Cīņa notika 1781. gada

5. septembrī

• Iesaistītās puses :

Francija un Apvienotā

Karaliste

• 24 franču līnijas kuģi

pret 19 britu līnijas

kuģiem

• Ievainoto un nogalināto

skaits bija apmēram

500 vīru

Šī cīņa bija daļa no Amerikāņu neatkarības kara.Cīņa

nebija ilga un beidzās ar saullēktu. Briti guva zaudējumu.

Pēc daudziem avotiem šīs cīņas taktika no britu puses bija

bezjēdzīga, jo viņi ar šo cīņu traucēja saviem kugiem

atgādāt Rojālo armiju un aizgādāt prom bloķētos karavīrus,

kā arī piegādāt amunīciju un provīziju. Turpretī Frančiem

tas netraucēja nogādāt savu armiju uz kontinentu caur

Česapīkas līci. Rezultātā bez papildspēkiem un palīdzības,

Kornvalesam nācās padoties, kā rezultātā tika uzsāktas

pārrunas, kuras beigu beigās noveda pie tā ka Apvienotā

Karaliste atzina Ameriku par neatkarīgu valsti.

https://en.wikipedia.org/wiki/Battle_of_the_Chesapeake#/media/File:BattleOfVirginiaCapes.jpg

88

Nīlas cīņa

Cīņa notika 1798.gada

1-2.augusts

Iesaistītās puses: Francija

un Lielbritānija

13 franču līnijas kuģi pret

14 britu līnijas kuģiem

Kritušo un ievainoto skaits:

apmēram 6000 vīru

Šī cīņa bija daļa no revolūciju kariem. Šī cīņa notika tā

dēļ, ka Bonoparts gribēja ieņemt ēģipti un tam bija jābūt

pirmajam solim pret britu indiju un tai vajadzēja palīdzēt

izvākt britu armiju no franču cīņām. Jau izjeot no ostas

sākās viņa izsekošana, bet bonoparts to zināja un tas viņam

netraucēja ieņemt maltu un tādā veidā izsēdināt savu

armiju, un nolikt savus kuģus uz enkura Abukiras ostā. Tā

kā viņi to izdarīja netraucēti, tad viņi arī sagatavojās

uzbrukumam no vienas puses. Bet Nelsons bija gudrāks un

uzbruka no abām pusēm, līdz ar to guva virsroku un vinēja

cīņu.

http://antoin.livejournal.com/762593.html?thread=9680097

89

Trafalgāras kauja

Cīņa notika 1805.gada 21

un 23 oktobrī

Iesaistītās pues: Anglija

pret Franciju un Spāniju

Lielbritānijas puse: 27

līnijas kuģi un 6 citi kuģi

Otra puse: 33 līnijas kuģi

un 8 citi kuģi

Kritušie un ievainotie:

apmēram 8000 vīru

Šī cīņa bija daļa no Napaleona kariem. Šajā cīņā

virsroku guva Angļi, pietam vēl nepazaudējot nevienu

cīņu, bet Spāņi un Franči guva diezgan lielus zaudējumus.

Tomēr šajā kaujā tika nogalināts admirālis Nelsons. Un

virsroku viņi guva arī tāpēc, ka sabiedroto spēki bija

sašķelti. Kā arī ar uzvaru šajā cīņā Angļi pierādīja visiem,

ka viņu flote ir pati stiprākā pasaulē uz to brīdi.

http://tsushima.su/forums/viewtopic.php?id=4241&p=255

90

Hempton-roudas cīņa

• 1862.gada 8-9.marts

• Iesaistītās puses: ASV un Konfederatīvā amerikas štati


ASV: 1 bruņnesis 2 vārpstu fregates 2 buru vienmastas

1 buru fregate 1 kanonieru laiva

KAŠ:1 bruņnesis 2 koka kuģi 1 kanonieru laiva 2

palīgkuģi

• Ievainoto skaits: apmēram 400 vīru

Šī cīņa bija daļa no ASV civilkara. Šajā cīņā īšti

uzvarētāju nosaukt nevar, jo abas puses nesa zaudējumus

un savos nocietinājumos teica, ka uzvarēja šo cīņu. Tomēr

īsti ieguvumu nebija, jo ziemeļniekiem tā arī neizdevās

noņemt Norfolkas blokādi un daudzi kuģi un ieroči netika

izmantoti pilnā jaudā. Šīs kaujas rezultātā sāka būvēt

kuģus ar torņiem, kuri varēja griezties ap savu asi un šaut,

kā arī parādījās jauna kuģu klase monitori.

91

Santjāgo-de-Kuba cīņa

• Notika cīņa 1898. gada 3. jūlijā

• Iesaistītās puses: ASV un Spānija


ASV: 1 bruņu kreiseris, 3 eskadriļa bruņneši, 1 otrā

ranga bruņnesis un 1 palīgkreiseris

Spānija: 4 bruņu kreiseri un 2 eskadriļas

• Ievainoto un nogalināto skaits: apmēram 500 vīru

Cīņa notika Spāņu-Amerikas kara ietvarā. Šī cīņa notika

pašā kara sākumā. Spāņu flote bija nesalīdzināma ar ASV

floti, jo tā bija daudz vajāka un reāli nevarēja sakaut to un

aizstāvēt spāņu īpašumus, to misija bija drīzāk

propogandēt un iespaidot spāņu sabiedrību doties šajās

cīņās. Pēc totālas šīs Spāņu flotes divīzijas sakāves, kuras

priekšgalā bija admirālis Severva, kurš īstenībā jau pašā

sākumā zināja ka tā būs sakāve, neko nespēja iebilst jo

pavēles bija jāpilda. Pēc šīs cīņas ASV flote tika atzīta par

pašu stiprāko floti pasaulē.

92

Tsušimas kauja

Kauja notika 1905.gada 14-15maijā

Cīņā iesaistītās puses: Krievijas impērija un Japāna

Iesaistītā tehnika: apmēram 120 dažādu kuģu

Kritušo un ievainoto skaits: apmēram 7000 tūkstoši

Šī bija daļa no krievu-japāņu kara. Japāņi guva vieglu

uzvaru šajā cīņā pateicoties kuģiem, kuri bija atrāki un ar

lielāku manevrēt spēju, un vēl jo vairāk krievu tehnika bija

novecojusi un atpalikusi no japāņiem. Ne mazāk svarīgs

faktors bija tāds, ka komandieri bija gļēvulīgi un

nemākulīgi, jo tie bija vienkārši cara apkārtnes cilvēki, līdz

ar to viņiem nebija īsti sajēgas par stratēģiju, jo viņi tā

nostādīja kuģusm ka japāņi tos ļoti viegli varēja apšaudīt

un gremdēt. No tā sekoja lielākās daļas padošanās un

nonākšana gūstā, kā arī tie bija vienkārši cara apkārtnes

cilvēki, līdz ar to viņiem nebija īsti sajēgas par

stratēģijupaši komandieri padevās.

93

Jutlandes cīņa

Cīņa notika 1916. gadā 31.maijs – 1.jūnijs

Iesaistītās puses: Vācija un Lielbritānija

Iesaistītā tehnika: 257 kuģi

Nogalināto skaits: apmēram 10000 vīru

Cīņa bija daļa no 1 pasaules kara. Vācieši gribēja

demonstratīvi izsaukt uz kauju Britus, lai apšaudītu un

nogremdētu floti, bet Lielbritānija laikus saņēma ziņu par

to, ka Vācieši gatavojas uzbrukt un bija gatavi. Runājot par

kaujas rezultātu tas ir nevienozīmīgs jo abas puses

pasludināja sevi par kaujas uzvarētājie, jo vācieši diezgan

stipri iedragāja britu floti un nogremdēja daudz kuģu, kā

arī nogalināja un sagūstīja jūrniekus, bet no britu puses tā

ir uzvara, jo viņu blokāde netika caurrauta un vācu flote

netika tālāk. Tas atkal apliecināja vien to, ka britu flote ir

pati stiprākā uz zemes. Kopumā pēc šīs cīņas vācu flote

kļuva neaktīva un stāvēja ostās. Kā arī šī cīņa parādija to

ka nav iespējams kļūt par valdošo floti tikai ar vienas

kaujas palīdzību.

94

Kuģu apbruņojums

Īsti kuģu ieroču nebija jo parasti izmantoja tuvās cīņas

ieročus, tas ir zobenus, jo bija diezgan viegli tikt uz citu

kuģu klāja. Tomēr bija arī uz kuģu klāja bombardas, kuras

apzīmēja plašas konstrukcijas lielgabals un tika izmantotas

kā artilērija ierocis un parasti tas tika izmnots

nocietinājumos, tas varēja būt gan lielgabals, kurš šāva ar

2,5kg lodēm, kā arī tas kurš svēra 15 tonnas un varēja

palaist gaisā 320kg lodi. 15gs vidū kuģu bortos sāka veidot

lūkas priekš šīm bombardām. Uz kuģa bija arī gakovnits,

kurš izskatījās kā mazs leilgabals un tika iestiprināts ar

āķiem pie borta, jo atdeve bija liela un tādā veidā to

mazināja. Gakovnits dalījās divās klasēs: vieglais, kuru

apkalpoja viens vai divi cilvēki un smagajās, kuru

apkalpoja divi cilvēki. Šis ierocis šāva ar svina lodēm.

http://www.blackmark.bz/forums/index.php?showtopic=2025

95

Vēlāk arī parādījās parastie lielgabali uz kuģiem, bet

bija problēma ar to, ka daudz lielgabalus uz klāja

neuzliksi,jo tie kļuva nestabili, bet vēlāk tos sāka likt tuvāk

ūdenslīnijai un līdz ar to tika veidotas lūkas

bortā.Lielgabali tika mērīti mārciņās. Līdz ar to tās

klasificējās 12 mārciņu lielgabalos, kuri tika uzskatīti par

puslielgabalu, 24 par lielgabalu, 48 par dubulto un tā tālāk.

Tika saukts mārciņās,jo tajās mērija ložu svaru. Kā arī

parādījās gaubicas, kuras bija kautkas starp lielgabalu un

bombardu. Gaubicas bija ne mazākas kā 15 kalibri un šāva

ar skrotīm, kad pārējie ar svina lodēm, līdz ar to varēja

radīt lielus zaudējumus. Bet neskatoties uz to ieroči nebija

tendēti uz kuģu nogremdēšanu jo to bija izdarīt ļoti grūti

neskatoties uz to ka kuģi bija pilni ar ekipāžu ieročiem un

amunīciju, jo biežu lielgabali nevarēja izsist bortus, tāpēc

tie bija tendēti iznīcināt takelāžu, lai kuģis nevarētu

manevrēt un ieņemt, kaut arī tikt uz viņiem nebija viegli.

96

19 gadsimta otrajā pusē parādijās lielgabali, kuri ir

vairāk līdzīgi mūsdienu kuģu lielgabaliem, jo viņu stobros

tika iegrieztas vītnes vai vienkārši taisnas sijas. Bet līdz

tam nenonāca uzreiz, jo iesākumā sāka samazināt kalibrus,

piemēram, no 15collām uz 12collām, jo lielāka kalibra

ieroču resurs bija mazāks, līdz ar to sāka eksperimentēt ar

lodēm, jo bieži apaļās lodes nevarēja cauršaut bruņojumu

uz kuģa, bet līdz ko parādijās speciālās lādiņu galviņas, tad

lādiņš varēja izšaut cauri tik biezai bruņai cik bija lādiņa

kalibrs. No tā sekoja arī ieroču evolūcija.

https://s-media-cache-ak0.pinimg.com/736x/8e/09/41/8e0941489b2c7e6dae4b843bcee8b2f7.jpg

97


Potter (1982), E.B. Sea Power: A Naval History,

world history

Dorling Kindersley Limited (2008, 2010), Battle at

sea: 3000 years of naval warfare

Brian Lavery, Dorling Kindersley Limited (2004),

Ship: 5000 years of maritime adventure

Коломб Филип, «Издательство ACT»; Terra

Fantastica (2003), Морская война(1-9 )

David Eggenberger, An encyclopedia of Battles

(Accounts of Over 1,560 Battles from 1479 B.C. to

the Present)

Brian Tunstall , Conway Maritime Press (1990)

Naval Warfare In the Age of Sail ( The Evolution of

Fighting Tactics 1650-1815)

Карло Чиполла, Центрполиграф (2007) ,

Артилерия и парусный флот ( Описание и

технология вооружения 15-18 вв.)

98

dsdcscdcscd

Lielo ģeogrāfisko atklājumu cēloņi:

Izcilākie jūras braucēji

15. – 17. gs.

http://miriadna.com/desctopwalls/images/max/Grand-Turk-frigate.jpg

99

Lielo ģeogrāfisko atklājumu cēloņi:

1) Valdnieku tieksme pēc bagātības. Starp Eiropas valstu

valdniekiem pastāv uzskats, ka tirgošanās ar Āziju padarīs

viņus bagātākus un ietekmīgākus, jo pēc austrumu precēm

(zīds, garšvielas) bija milzīgs pieprasījums;

2) Zinātkāre un avantūrisms. Tā laika jūrnieki bija pazīstami

kā drosmīgi, slavas un naudas kāri avantūristi.

3) Tehnoloģiju attīstība. Eiropiešiem bija ļoti attīstītas

jūtniecības tehnoloģijas, kas ļāva viņiem būvēt jaunus kuģus

un veidot ļoti precīzas kartes, kas ļāva viņiem kuģot pat

neredzot krastu.

4) Reliģisko uzskatu izplatīšana.

100

Tēzes:

1)Kristoforu Kolumbu finansē Spānijas karalis un karaliene, kā rezultātā 1492. Gadā tiek atklāta Amerika.

2)Vasko da Gama dodas uz Indiju apbrauktdams grūti kuģojamo teritoriju pie Āfrikas rietumiem;

3)Fernāns Magelāns dodas cauri 550 kilometru garo jūras šaurumu 38 dienas, kurš mūsdienās ir pazīstams kā Magelāna Jūras šaurums.

4)Pateicoties tam, ka Kolumbs atklāj Ameriku zem Spānijas karoga, Spānija ļoti plaši veic Amerikas kolonizāciju.

5)Lielo ģeogrāfisko atklājumu pamatā bija valdneiku tieksme pēc bagātības, kas uzskatīja, ka tirgojoties ar Āziju tie kļūs ļoti bagāti un vareni.

101

Kristofors Kolumbs

1451 – 1506

Leģendārais ceļotājs Kristofors

Kolumbs piedzima piejūras

pilsētiņā, Itālijā 1451. Gadā. Tieši

kurā, gan ir grūti spriest, jo

mūsdienās vairākas pilsētas ir sevi

pasludinājušas par Kolumba

dzimto pilsētu. Skaidrs gan ir

viens – šī pilsēta atradās piejūrā.

Kolumbs sāka kuģot kā tīnis. Viņš

uzskatīja, ka kuģot uz Rietumiem

būtu ātrāks veids, lai sasniegtu

Indiju. Kristofora Kolumba ideju

Portugalē noraidīja, tāpēc ar savu degsmi viņš devās uz

Spāniju, kur tajā laikā valdošie, t . i. Karalis Ferdinands un

Karaliene Isabella abi bija ieintriģēti idejā, un vēlāk arī

Kolumbu finansēja.

1492. gada augustā Kolumbs devās ceļā ar 3 kuģiem -

„Nina‖, „Pinta‖ un „Santa Maria‖. Pēc 2 mēnešu ilgā ceļa,

Kolumbs iebrauca mūsdienu Bahamu salu piekrastē

pārliecināts, ka tā ir Indija, kas arī izskaidro faktu, ka vietējie

https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/14/Ridolfo_Ghirlandaio_Columbus.jpg

102

iedzīvotāji tika iesaukti par indijāņiem. Uz šīs salas Kolums

izveido apmatni, un pašu salu nosauc par Hispanjolu. Savā

pirmajā braucienā Kolumbs ievēroja to, ka vietējie iedzīvotāji

izmanto zeltu, un, lai vēl vairāk pierādītu sevi Spāņu valdnieku

acīs, Kolumbs atveda līdzi ar sevi mazliet zeltu un garšvielas.

Ko vēl ir interesanti atzīmēt ir tas, ka Kolumbs sev līdzi uz

Spāniju paņēma 29 Indijāņus no kuriem līdz Spānijai nonāca

tikai 7.

Kad Kolumbs atgriezās Spānija, viņš kļuva par sensāciju viens

nakts laikā. Kolumbs minēja arī to, ka tur esošie Indiāņi ir ļoti

paklausīgi, un šķiet, ka viņus paverdzināt nebūtu grūti.

Protams, karalis un karaliene bija ļoti iepriecināti par jaunajām

ziņām. Viss kas viņiem tagad atlika bija izdomāt, ko darīt ar

iegūto informāciju. Viņi nolēma uz tā kapitalizēt, un 1494.

gadā nosūtīja Kolumbu otrajā ekspedīcijā ar mērķi – kolonizēt.

2. ekspedīcijā Kolumbs devās ar 17 kuģiem un viņu

pavadīja 1200 cilvēki. Kad viņi ieradās Hespanjolas izveidotajā

apmetnē, viņi konstatēja, ka tā ir izpostīta, ko, visticamāk,

izdarīja blakus salu agresīvās ciltis. Šajā 2. baucienā Indijāņi

tika paerdzināti, un ar viņu darbaspēku zipostītā apmetne tika

atjaunota, kā arī tika uzsākta zelta rakšana.

Dzīves apstākļi Hespanjola gan nemaz nebija tādi, par

kādiem Kolumbs bija stāstījis atbraucot no pirmās ekspedīcijas.

Tie arī turpināja pasliktināties, kad Kolumbs devās tālāk izpētīt

pārējās salas, kas izraisīja lielu neapmierinātību Hispanjolas

103

kolonijā. Šajā laikā arī Kolumbam izplatījās slikta slava, sakarā

ar to, ka viņš bija ļoti vardarbīgs un sadistisks.

Kolumba trešajā braucienā viņa sliktā slava arī beidzot

sasniedza Spānijas karaļa ausis. Spānijas karalis izdeva pavēli

Kolumbu arestēt, kas arī tika izdarīts, kad Kolumbs sasniedza

mūsdienas Venecuēlas krastu savas trešās ekspedīcijas laikā.

Viņš tika nosūtīts atpakaļ uz Spāniju, kur viņam tika atņemts

viņa tituls, kā arī viņš pazaudēja lielu daļu savas bagātības.

Vēlos gan piezīmēt, ka cietumā viņš netika ieslodzīts.

1498. gadā Kolumbam tiek dota atļauja piedalīties vēlvienā

ekspedīcijā, bet šoreiz gan vairāk kā pavadonim nevis kā

kapteinim. Pēc ceturtās ekspedīcijas Kolumbs nonāk atpakaļ

Spānijā, kur pēc 2 gadiem, t. i. 1506. gadā viņš mirst

nabadzībā. Tiek runāts, ka šos atlikušos 2 gadus, viņš pavadīja

lielā rūgtumā, jo uzskatīja, ka Spānijas Karalis un Karaliene

pret viņu ir izturējušies ļoti negodīgi.

104

Bildē redzamas Kolumba 4 ekspedīcijas. Pašsaprotami, ka Kolumba atklājums ir milzīgs, kas Spāniju padarīja vēl ietekmīgāku un bagātāku, kā arī sekmēja Spānijas tirdzniecības monopolu Atlantijas okeānā.

https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/38/Viajes_de_colon_e

105

Vasko da Gama

1460 – 1524

Dzimis muižnieku ģimenē

Portugālē 1469. gadā. Vasko Da

Gama bija pirmais cilvēks Eiropā,

kurš sekmīgi aizkuģoja no Eiropas,

apkārt Āfrikai līdz Indijai. Principā

Vasko Da Gama bija cilvēks, kas

atvēra tirdzniecības ceļu starp

Eiropu un Āziju.

Da Gama aizrāvās ar jūru

diezgan agrā vecumā, kā arī bija

izglītots un izmācījies par

navigatoru. 1497. Devās

ekspedīcijā atrast ceļu uz Indiju. Interesanti ir tas, ka Da Gama nokļuva ļoti tuvu Brazīlijai, kur

ar dominējošo dienvidu vēja straumju palīdzību devās uz

Austrumiem, garām Āfrikai.

Da Gamas 1. brauciens ir bijis ļoti interesants. Der

atcerēties, ka šajā laikā Āzijas tirgū dominē musulmaņu

tirgotāji, tāpēc tad, kad Da Gama nonāca Labās Cerības ragā,

https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/8/8d/Vasco_da_Gama_-_1838.png

106

viņš un visa viņa apkalpe pārģērbās un uzdevās par musulmaņu

tirgotājiem.

Kad viņi nonāca Mozambikas ostā, Da Gamam nav līdzi

ievērojamu dāvanu, ko pasniegt valdniekam, kas valdnieku

sanikno, tāpēc Da Gamam nākāš bēgt.

Nonākot Mombasas ostā, Da Gama pieņem lēmumu, un

viņš ar savu apkalpi sāk nodarboties ar pirātismu, pārsvarā

apzogot musulmaņu tirgotāju kuģus, kas ir milzīgi, bet tajā pašā

laikā arī ļoti lēni.

Ziņas par Da Gamas pirātismu nonāk arī līdz Malindi ostai,

bet sakarā ar to, ka Malindi un Mombasa savā starpā ir tuvu

kara stāvoklim, viņus Malindi ostā uzņem ļoti laipni. Tur Da

Gamam izdodas rekrutēt loci, kurš ļoti labi pārzin šo Āfrikas

pusi, un viņi beidzot sasniedz mērķi un nonāk Kalikutas ostā

Indijā. Tomēr tur viņam piedzīvojumu arī netrūkst. Indijas

valdnieks ir pārsteigts, ka starp Da Gamas dāvanām nav ne

zelta, ne sudraba. Vasko ļoti labi saprot, ka ir svarīgi nodibināt

labas attiecības ar valdnieku, tāpēc liek savai apkalpei zagt no

vietējiem tirgotājiem, lai pēc tam sazagto zeltu varētu pasniegt

kā dāvanu. Tik viegli viss viņam gan nesanāk, jo vietējie

tirgotāji ti vienkārši nepadodas, un spītējas pretīm. Vieglāku

situāciju arī nepadara fakts, ka ietekmīgākie tirgotāji apšauba,

vai Da Gama vispār ir Portugāles rojālās flotes virsnieks un

pasludina viņu par vienkāršu pirātu.

107

Beigu beigās Da Gama tomēr bēg, tomēr viņa kuģi ir pilni

ar iemainītajām precēm, un 1498. Gadā Da Gama iekuģo

Lisbonas ostā, Portugālē. Da Gamas brauciens izrādījās ļoti

ienesīgs. Tik ienesīgs, ka viņš 1 braucienā bija atpelnījis visu,

ko Portugāles karalis bija viņam devis, finansējot Da Gamas

braucienu. Vēlos gan atzīmēt, ka no 170 apkalpes locekļiem,

kas devās Da Gamas ekspedīcijā, atgriezās tikai 54.

Pēc 2 gadiem Da Gama devās otrajā ekspedīcijā, bet šoreiz

mērķis bija savienot Portugāli pa taisno ar garšvilu

salām(mūsdienu Filipīnu teritorija). 2. ekspedīcijā viņš bija

labāk bruņots un agresīvāks. Viņš vēlējās, lai viņa reputācija

plaši izplatās, kas arī notika pēc tam, kad dagama sadedzināja

kuģi ar 200 musulmaņu misionāriem. Principā, ar savu agresiju

Da Gama patrieca musulmaņu tirgotājus, un piespieda tur

esošos tirgotājus ar viņu tirgoties.

Nākamos 20 gadus Da Gama pavadīja samērā mierīgi, līdz

nomira Portugāles karalis, un viņa dēls Jānis III iecēla Da

Gamu par gubernatoru un nosūtīja viņu valdīt pāŗ Indijas

kolonijai kā vasalim. Ilgi gan Da Gama par Gubernatoru

nenostrādāja, jo pēc 3 mēnešiem pēc viņa ierašānās viņš

saslima ar malāriju un nomira 1524. gadā.

108

Bildē redzama Da Gamas pirmā ekspedīcija

http://michaelfriel.net/images/da_gama.gif

109

Pateicoties Da Gamas Ekspedīcijai, tika iegūtas ļoti

nozīmīgas zināšanas par pasaules veidolu, kā arī Portugāle

kļuva daudz bagātāka un ietekmīgāka. Eiropa sāka plaši

tirgoties ar Garšvielu salām, un Indijas okeānā sākās ļoti aktīvi

tirdzniecības braucieni, kuros dominējošie tirgotāji bija

Eiropieši. Šo periodu arī mēdz skatīt kā Eiropiešu aktīvu

uzkundzēšanos Āzijai.

110

Fernāns Magelāns

1480 – 1521

Ferdinands Magelāns bija cilvēks,

kurš pierādīja, ka pasaule ir apaļa.

Viņš izrādīja milzīgu drosmi

nospraužot šādu mērķi, jo tajā laikā

vēl ļoti daudzi domāja, ka pasaule ir

plakana, un viņš vienkārši nokritīs no

zemes virsmas. Magelāns, dzimis Portugālē

apmēram 1480. Gadā būdams jauns mācījās navigāciju, un 1505. devās braucienos uz Portugāļu

Indiju, ceļojot līdz pat DienvidAustrumu Āzijas teritorijām,

kuras tajā laikā tika sauktas par „Garšvielu salām‖. Tātad, pa

teritorijām, kurās tika kuģots pateicoties Vasko Da Gams

ekspedīcijām. Tiek spekulēts, ka šajos braucienos viņam arī

radās ideja, ka varētu aizkuģot uz Garšvielu salām izmantojot

ceļu, nevis uz Austrumiem gar Āfriku, bet gan dodoties uz

rietumiem, līdzīgi, kā Kolumbs to bija plānojis.

Kad viņš arī devās savā slavenajā braucienā apkārt pasaulei

1519. Gadā, nonācis Dienvidamerikas piekrastē, viņš izkuģoja

uz Kluso okeānu cauri Jūras šaurumam, kas arī tika nosaukts

par godu viņa vārdā kā Magelāna jūras šaurums.

http://media-2.web.britannica.com/eb-media/47/75647-004-045482B7.jpg

111

Magelāns gan uzskatīja, ka tad, kad viņš appeldēs

Dienvidamerikas teritoriju, ceļš līdz Āzijai būtu relatīvi īss

brauciens, tomēr tas izvērtās 6 mēnešus ilgā. Beidzot gan viņš

sasniedz Guamas piekrasti (Filipīnas), kad viņa līdzbraucēji

bija tuvu bada nāvei. Kamēr viņi bija Filipīnās, Magelānam

tomēr sanāca saskarties ar naidīgi noskaņotiem iezemiešiem, un

viņš mira 1521. gadā no saindētas bultas brūces.

Pēc Magelāna nāves, viņa komanda turpināja ceļu bez viņa,

un 1521. gada 22. Septembrī sasniedz Spāniju. Bojā gājuši bija

lielākā daļajūras braucēju. No 237 cilvekiem, atgriezās tikai 18

vīri.

112

Bildē redzama Magelāna ekspedīcija.

Lai gan teorētiski Magelāns neizbraca no viena punkta un

dodoties tikai uz Rietumu pusi nenonāca atpakaļ savā punktā,

tad kad viņš nonāca mūsdienu Filipīnu salās, tās jau bija kartēs

atzīmētas teritorijas, šādā veidā nepārprotami pierādot, ka zeme

tomēr ir apaļa. Tiek uzskatīts, ka pirmais cilvēks, kurš apkuģoja

apkārt pasaulei bija Magelāna vergs.

Magelāna ceļojums uz visiem laikiem izmainīja to, kā

Eiropieši navigēja, un palielināja zināšanas par jūrābraukšanu

un navigāciju, un šis proces padarīja pasauli par daudz mazāku.

http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/6/64/Magellan's_voyage_E

113

Pasaules kolonizācijas progresija.

https://www.youtube.com/watch?v=ihD3__Nm8qA

114

Secinājumi

15. gs. sākās lielo ģeogrāfisko atklājumu atklāšanas posms.

Laika posms no 15. gs līdz pat 17. gs. pilnība mainīja cilvēku

priekšstatus par pasauli un tās izmēriem. Patiesībā tā ir daudz

lielāka, daudzveidīgāka, nekā agrāk cilvēki uzskatīja.

Cilvēki sāka ceļot, lai atklātu jaunas zemes un izzinātu citzemju

cilvēku dzīvesveidus. Tālajos ceļojumos devās arī pēc jaunām

dzīvesvietā, bagātībām un citiem noderīgiem dabas resursiem.

Šo ceļojumu rezultātos tika atklāti jauni kontinenti, bagātības,

saimniecības dzīvi ievērojami ietekmēja zelts, sudrabs un

dārgakmeņi. Ikdienu papildināja garšvielas, jauni produkti.

Lielos ģeogrāfiskos atklājumus un ceļojumus varēja veikt

pateicoties attīstītai kuģu tehnoloģijai.

Lielākoties atklājēji un jūrasbraucēji nāca no tā laika

bagātākajām un attīstītākajām Eiropas teritorijas valstīm-

Itālijas, Spānijas, Portugāles, Anglijas un Nīderlandes.

115


• Goba, A. Pasaules apceļotāji un jaunatklājēji, Rīga : Avots,

2006, 526 lpp. ISBN 9984-757-85-4

• Tenisons, R. Septiņdesmit pasaules izcilākie ceļojumi, Rīga:

Zvaigzne ABC, 2007, 304 lpp. ISBN 9984-402-27-4

• Bohlander, R. World explorers and discoverers, Bostona:

Da Capo Press, 1998, 544 lpp. ISBN 0306-808-24-2

• Gumiļevska, M. Kā atklāja pasauli, Rīga : Liesma, 1976,

198 lpp.

• Krišivskijs, P. Ievērojamie jūrasbraucēji, Lielvārde :

Lielvārds, 2000, 64 lpp. ISBN 9984-110-30-3

116

Tvaikoņi, to uzbūve

un kuģu tipi

(18.-19. gs.)

http://i.telegraph.co.uk/multimedia/archive/01848/9_1848236i.jpg

117

Tēzes

•Tvaika dzinējs ir revolucionārs izgudrojums.

•Sākotnēji izmantoja dzenratus, lai pārvietotu kuģi.

•Marquis de Jouffroy d'Abbans 1782. gadā izveido pirmo

tvaika laivu ,,Piroskafs‘‘

•Tvaika dzinēju tehnoloģija attīstās un sāk būvēt lielizmēra

tvaika kuģus.

•19.gs. pirmajā pusē kuģu korpusu būvniecībā sāka

pielietot metālu.

•19.gs. sākumā dzenratu vietā aizsāk pielietot dzenskrūves.

•Rīgā atradās kuģu būvētava ,,Lange & dēls‘‘, kas bija

viena no lielākajām Latvijā.

•Lai gan tvaikoņi bija efektīvs veids kā pārvietoties, tie

saskārās ar dažādām problēmām.

118

Pirmie tvaika dzinēji

Ideja par tvaika

dzinēju ir jau kopš

100. gadu, kad

Herojs izveidoja tā

teikt pirmo tvaika

dzinēju, kas bij

neliels lodveida

formas objekts ar

caurulītēm, kas

pakļauts karstumam,

un tajā iekšā esošajam ūdenim izgarojot, tas sāka rotēt. Bet

vajadzeja paiet vairākiem simtiem gadu, kamēr šo

atklājumu izdomāja kā lietderīgi pielietot.

Thomas

Savery (1650-1715)

Thomas

Newcomen (1664 - 1729)

https://en.wikipedia.org/wiki/Hero_of_Alexandria#/media/File:Hero_of_Alexandria.png

https://en.wikipedia.org/wiki/Hero_of_Alexandria#/media/File:Aeolipile_illustration.png

en.wikipedia.org/wiki/File:Thomas_Savery.gif

http://www.famousscientists.org/thomas-newcomen/

119

Thomas Savery izveidotais

dzinējs. 17.gs beigas.

Thomas Newcomen izveidotais

Tvaika dzinējs. (1712.g.)

17.gs. beigās Tomass Saverijs patentēja pirmo dzinēju, bet

1712.g. Tomass Ņukomenss izveidoja efektīvāku dzinēju. Šo abu

inženieru dzinēji darbojās uz tāda pamata, ka tvaiks cilindrā

kondesējās, radot daļēju vakumu, kas iekustināja virzuli. Bet šie

dzinēji nebija pietiekoši labi izplānoti, lai tos varētu pielietot kuģu

būvē. Ir teikts, ka franču fiziķis Deniss Papins izteica ideju par

tvaika laivu, un inženieris Džonatans Hulls izveidoja šīs laivas

en.wikipedia.org/wiki/File:Newcomen_atmospheric_engine_animation.gif

120

plānu, un, ka šī laiva ir izmēģināta, bet ir šaubīgi, ka tas izdevās

dēļ dzinēja masas un akmeņogļu patēriņa.

Džeimsa Vata izveidotais dzinējs (1769.g.)

Tomēr 1769. g. Džeimsa Vata realizētais tvaika dzinējs

izrādījās izmantojams šo tvaika laivu būvniecībā. Šim

dzinējam no iepriekš minētajiem atšķirība bija tāda, ka tika

pievienots atsevišķs kondensēšanās trauks, kas novērsa

cilindra lieku uzkaršanu un atdzišanu. Vats arī to

pārveidoja tā, ka tvaiks var tikt padots uz cilindru virzulim

no abām pusēm, tā ērti un efektīvi reversējot dzinēju.

Brian Lavery ,,Ship‘‘, izdev. ,,Dorling Kindersley Limited‘‘ 2004.g.

121

Pirmā tvaika laiva

Un tā 1782.g. franču inženieris un

izgudrotājs Claude François Dorothée

de Jouffroy d‘Abbans izveidoja pirmo

veiksmīgo tvaika laivu – Piroskafu.

Kurai abos sānos bija izvietoti dzenrati,

kas, dzinēja darbības rezultātā, griezās

un dzina laivu uz priekšu. Laiva bija

veidota no kokmateriāliem un garums

bija apmēram 45 metri. Tā spēja kursēt pret straumi pa Sonas upi.

О.А. Бережных ,,Самые Ьолшие Кораьли‘‘, izdev. Ленинград ,,Судостроение‘‘ 1985.г.

122

Tvaikoņi ar dzenratiem bija ļoti labi vadāmi. Sevišķi tie

bija piemēroti upju un ezeru seklajos ūdeņos.

en.wikipedia.org/wiki/File:D%27AbbansSteamshipModel.jpg

123

Eriks Kentlijs ,,Kuģi‘‘, izdev. ,,Zvaigzne ABC‘‘, 2001.g

www.viribusunitis.ca/Jalbum/SS%20Beaver/3D%20Model%20R

enders/slides/ssBeaver%20Paddlewheel%20Assembly-2.html

124

No tvaika laivām uz tvaika kuģiem

Tvaika mašīna Kompaundmašīna

Laikam ejot, šī tvaika dzinēju tehnoloģija sāka

attīstīties un uzplaukt, un sāka patentēt daudz jaudīgākus

un masīvākus dzinējus. Un ar šo te attīstību sāka parādīties

arvien lielāka izmēra tvaika peldlīdzekļi, kurus jau varēja

izmantot kravas kā arī pasažieru transportēšanā. Tomēr

pasažieru pārvadājumi attīstījās vēlāk, jo uz šiem

sākotnējiem tvaika kuģiem nebija pietiekami daudz vietas,

lai izvietotu transportējamo kravu, akmeņogļu krājumus un

pasažierus.

Eriks Kentlijs ,,Kuģi’’, izdev. ,,Zvaigzne ABC’’, 2001.g.

125

Pasaulē lielākais tvaika

dzinējs, kāds jebkad tika

uzbūvēts. Tika uzstādīti 2

gabali kuģim

,,Campania‘‘.

5 cilindru trīskāršās izplešanās tvaika dzinējs 1892.g.

Andrew Lambert ,,SHIP’’ izdev. ,,Conway Publishing’’ 2010.g.

126

Tvaika kuģi

Attēlā redzamais kuģis ,,Fēnikss‘‘, ko 1809.g. izveidoja

amerikāņu inženieris un izgudrotājs Džons Stīvenss, pirmo

reizi veica garo pārgājienu no Ņujorkas līdz Filadelfijai.

Pēc šī pārbrauciena sāka domāt par jūras spējīgu kuģu

būvniecību.

Tomēr neskatoties uz dzinēja attīstību, kuģi saglabāja

buras.

www.123rf.com/photo_14012239_usa--circa-1989-a-stamp-printed-in-usa-shows-the-

ship-phoenix-1809--steamboats-series-circa-1989.html

127

Savannah (1819.g.)

Visbeidzot 1818.g. tika izveidots šāds kuģis, kas 24

dienu laikā pirmo reizi šķērsoja Atlantijas okeanu reisā no

Ņujorkas uz Liverpūli, kas jau tā teikt atvēra šo te

pasažieru pārvadājumu nozari. Tomēr kuģa īpašnieki

saprata, ka kuģis un tā tehnoloģijas nav īsti ekonomiski

izdevīgi priekš šādiem gariem pārgājieniem. Kuģis tika

nogādāts atpakaļ uz mājas ostu, kur tam tika izņemts

dzinējs un pārdots kā buru kuģis.

http://www.historyworld.net/wrldhis/PlainTextHistories.asp?historyid=aa14

128

,,Aaron Manby’’ (1822.g.)

Līdz 19.gs. pirmajai pusei kuģu būvniecībā izmantoja

kokmateriālus, bet arvien vairāk, attīstoties tvaika motoru

pielietošanai, veicinājās kuģa koka korpusu nomaiņa pret

metālu, jo stiprās motora vibrācijas dēļ, koka konstrukcijas

tika stipri bojātas un kuģim samazinājās kaplošanas

ilgums.

Un tā 1821.g. Ārons Menbijs uzbūvēja un 1822.g.

ūdenī ielaida pirmo tvaika kuģi ar dzelzs korpusu un koka

iekšpuses apdari - ,,Aaron Manby‘‘ Ar šo kuģi veica ceļu

pa upi Temzu no Londonas, šķērsoja Lamanša šaurumu un

pa upi Sēnu nonāca Parīzē.

en.wikipedia.org/wiki/SS_Savannah

129

No dzenratiem uz dzenskrūvēm

Laika gaitā dzenratus sāka aizvietot ar dzenskrūvēm, tomēr

uz daudziem kuģiem papildus dzenskrūvēm tika saglabāti

arī dzenrati un buras. ,,Senā dzenskrūve‘‘ līdz pat 1860.g.

šī dzenskrūve bija veiksmīgākā, taču inženieri vēlāk

atklāja, ka spārni ar noapaļotiem galiem izraisa mazākas

vibrācijas.

[vidējā] Šī dzenskrūve bija paredzēta mazākām laivām

kuģošanā pa upēm. Dzenskrūves forma neļāva tai sapīties

ūdenszālēs.

[trešā] Šīz dzenskrūves bija uzlabojums senajām

dzenskrūvēm, kur tika noapaļotas spārnu malas.

Šīs dzenskrūves tika uzstādītas uz lielizmēra jūras un

okeānu kuģiem un sasniedz diametru līdz 5m.


130

Great Eastern (1858.g.)

Ar laiku praktiski uz visiem kuģiem , īpaši uz

tirdzniecības, sāka parādīties tvaika mašīnām dažādi

papildus aprīkojumi - krāni, lāpstiņas, stūres papildus

mahānismi . Pirmo tādu papildinājumu uzstādīja 1860.

gadā uz kuģa ―Great Eastern‖

,,Great Eastern‘‘ bija viens no ievērojamākajiem un

lielākajiem kuģiem pasaulē, un šo statusu saglabāja vairāk

par 40 gadiem. To uzbūvēja J.Skots Russels, un tas tika

ielaists ūdenī 1858.g. 31. janvārī Temzas upē. Šī kuģa

garums bija 210.4m un tas varēja uzņemt 4500 pasažieru

un 6000 tonnas ar kravu.

О.А. Бережных ,,Самые Ьолшие Кораьли’’, izdev. Ленинград ,,Судостроение’’ 1985.г.

131

Šis kuģis bija aprīkots ar 8000 zs jaudīgu tvaika mašīnu,

kas darbināja dzenskrūvi un divus lielus dzenratus. Ar šo

tvaika mašīnu kuģis spēja sasniegt 14 mezglu ātrumu. Par

spīti dzenskrūves un dzenratu esamībai, joprojām tika

saglabātas buras.

Kopumā šis kuģis bija tehnoloģijas unikums, bet tomēr

izvērtās par financiālu neveiksmi, jo izmaksāja ļoti lielas

summas, lai to uzturētu, tā iedzenot vairākas kompānijas

bankrotā.

132

Latvijas kuģu būvētava

Latvijā tvaikoņi nebija plaši izplatīti, tie Latvijā arī

ienāca samērā vēlāk nekā citur. Pārsvarā tika būvēti un

izmantoti buru kuģi, jo buru kuģi, dēļ to mazās iegrimes

varēja ieiet mazākās ostās, kur tvaikoņi nevarēja piekļūt.

Un uz buru kuģiem varējā veltīt ilgāku laiku kravas

izkraukšanai un iekraušanai.

Latvijas vēstures un kuģniecības muzejs: materiāli

133

Daži no kuģu būvētavā Lange & dēls Rīgā

uzbūvētajiem tvaikoņiem.

• Бонь-журь – Pasažieru

tvaikonis 1888. g.

• Викингь – Ledlauzis un

bugsieris 1888. g.

• Луция – Tvaika jahta 1989. g.

• Матадорь – Pasažieru

tvaikonis 1891. g.

• Уна – Bugsieris 1894. g.

• Смоленскь – Dienesta

tvaikonis 1895. g.

Tomēr Latvijā 1832.g. tika izveidota Vērmaņa

dzelzslietuve, kas atradās Rīgā. Tā bija lielākā kuģu būvētava

Latvijā. Sākotnēji firmas nosaukums bija Lange & Skuje, ko

dibināja J. Skuje un Adonis Lange, tomēr 1886. g. J.Skuje

firmu atstāja un tā tika pārdēvēta par ,,Lange & Dēls‘‘, jo firmu

pārņēma tēvs A. Lange un viņa vecākais dēls. Šī kuģu būvētava

laika periodā no 1869.g.-1912.g. uzbūvēja 232 tvaika kuģus.

M. von Glasenapp, E. Pfuhl ,,Beiträge zur Geschichte der Industrie Rigas’’ Heft III. Izdev.

134

Tvaikoņi Latvijā

Šie ir citi tvaikoņi, kas netika būvēti Latvijas teritorijā.

Kā piemēru var minēt tvaikoni ,,Bārtava‘‘, kas tika

uzbūvēts 1888.g. Ķīlē, Vācijā.

Un tvaikoni ,,Aina‘‘ būvēts 1891.g. Ņūkāslā. Šie bija

kravas tvaikoņi. Latvijas īpašumā tie nonāca nedaudz

vēlāk.


135

Pozitīvie un negatīvie aspekti

Pozitīvie aspekti: • Kuģiem ievērojami palielinājās ātrums. • Kuģi tika būvēti izturīgāki. • Dēļ dzinēju attīstības, kuģus būvēja masīvākus. • Nebija atkarīgi no vēja.

Negatīvie aspekti: •Tvaika katli mēdza neizturēt spiedienu un sprāga. •Lai darbinātu dzinēju bija nepieciešams ļoti liels

daudzums akmeņogļu. •Nepieciešams liels darbaspēks katlu kurināšanai. •Sākotnēji tvaikoņiem nebija plūdlīnijas formas

korpuss, kas samazināja kuģa ātrumu.

136

Attēlu izmantotie avoti.

1. : en.wikipedia.org/wiki/File:Fire_pump_Savery_system_1698.jpg

2. : en.wikipedia.org/wiki/File:Thomas_Savery.gif

3. : http://www.famousscientists.org/thomas-newcomen/

4. :

en.wikipedia.org/wiki/File:Newcomen_atmospheric_engine_animation.gif

5., 6. : Brian Lavery ,,Ship‘‘, izdev. ,,Dorling Kindersley Limited‘‘ 2004.g.

7., 12., 13., 18. : Eriks Kentlijs ,,Kuģi‘‘, izdev. ,,Zvaigzne ABC‘‘, 2001.g.

14. : Andrew Lambert ,,SHIP‘‘ izdev. ,,Conway Publishing‘‘ 2010.g.

8. :

www.viribusunitis.ca/Jalbum/SS%20Beaver/3D%20Model%20Renders/slides

/ssBeaver%20Paddlewheel%20Assembly-2.html

9., 19. : О.А. Бережных ,,Самые Ьолшие Кораьли‘‘, izdev. Ленинград

,,Судостроение‘‘ 1985.г.

10. : en.wikipedia.org/wiki/File:D%27AbbansSteamshipModel.jpg

11. :

commons.wikimedia.org/wiki/File:Claude_Fran%C3%A7ois_Doroth%C3%A

9e_marquis_de_Jouffroy_d%27Abbans.png

15. : www.123rf.com/photo_14012239_usa--circa-1989-a-stamp-printed-in-

usa-shows-the-ship-phoenix-1809--steamboats-series-circa-1989.html

16. : en.wikipedia.org/wiki/SS_Savannah

17. : en.wikipedia.org/wiki/File:Aaronmanby.jpg

20. : Latvijas vēstures un kuģniecības muzejs: materiāli

23. : M. von Glasenapp, E. Pfuhl ,,Beiträge zur Geschichte der Industrie

Rigas‘‘ Heft III. Izdev. ,,W. F. Häcker‘‘ 1912.g.

24. :

https://en.wikipedia.org/wiki/Hero_of_Alexandria#/media/File:Hero_of_Alex

andria.png

25. :

https://en.wikipedia.org/wiki/Hero_of_Alexandria#/media/File:Aeolipile_illus

tration.png

137


M. von Glasenapp, E. Pfuhl ,,Beiträge zur Geschichte

der Industrie Rigas‘‘ Heft III. Izdev. ,,W. F. Häcker‘‘

1912.g.

Eriks Kentlijs ,,Kuģi‘‘, izdev. ,,Zvaigzne ABC‘‘, 2001.g.

Ieva Cimermane ,,VĪRI UN KUĢI‘‘, izdev. ,,Latvijas

Vēstnesis‘‘, 2008.g.

Ilze Bernsone, Inta Sīpola ,,Latvijas jūrniecības vēsture

– enciklopēdija (1850. – 1950.)‘‘, izdev. ,,Preses Nams‘‘,

1998.g.

Norman J. Brouwer ,,The International Register Of

Historic Ships‘‘, izdev. ,,A. Nelson‘‘, 1993.g.

,,Я ПОЗНАЮ МИР КОРАБЛИ‘‘ © ООО «Фирма

,,Издательствo АСТ‘‘» 1999 ©ООО «АСТРЕЛЬ», 1999.г.

О.А. Бережных ,,Самые Ьолшие Кораьли‘‘, izdev.

Ленинград ,,Судостроение‘‘ 1985.г.

Latvijas vēstures un kuģniecības muzejs: materiāli

Brian Lavery ,,Ship‘‘, izdev. ,,Dorling Kindersley

Limited‘‘ 2004.g.

Andrew Lambert ,,SHIP‘‘ izdev. ,,Conway Publishing‘‘

2010.

138

Kuģošanas kanāli, to izbūve

un kuģošanas nosacījumi

http://i.imgur.com/Zgno388.jpg

139

Tēzes

Dabisko ūdensceļu izmantošana bija tik izdevīga, ka

cilvēka sāka rakt mākslīgos kanālus.

Visi kuģošanas kanāli pieder kādai valstij un tiek

pārvaldūti ar speciālas organizācijas palīdzību.

Kuģa kustība pa kanālu ir sarežģits navigācijas process,

kuru parasti vada locmanis.

Kuģošanas kanāi parasti savieno dažādus ūdenslīmeņus

un pārvar vairākas ūdensšķirtnes, tāpēc tajos ievieto

slūžas.

Kuģošanas kanāliem raksturīgs liels garums un

šķērsgriezuma laukums.

140

Kanāls ir cilvēka veidota ūdenstilpne, kas ir līdzīga

upei. Mūsdienās lieli kanāli, kā, piemēram, Suecas vai

Panamas kanālus, ir izbūvēti, lai nodrošinātu ātrāku

ūdens transportlīdzekļu nokļūšanu no vienas vietas

citā.

Šodien kuģošanas kanāli tiek plaši izmantoti un mēs,

jūrnieki, ar šiem kāliem saskaramies ļoti bieži savu

pārbraucienu laikā. Izskatīsim četrus kuģošanas

kanālus saskaņa ar pirmajā prezentacijā minētajiem

problēmam.

141

Kanālu klasifikācija.

Jūras ceļus var iedalīt:

1. Kabotāžas

a) Mazā kabotāža (ceļi, kuri savieno vienas

valsts ostas),

b) Lielā kabotāža (jūras ceļi, kuri savieno

vienas valsts ostas starp kurām atrodas citas

valsts teritorija)

2. Starptautiskie

a)Okeāna starptautiskie ceļi(Panamas kanāls)

b) Regionālie starptautiskie jūras ceļi (savieno

dažādu valstu ostas viena vai vairāku baseinu

robežas, piem., Baltijas jūras valstis un

Skandināvijas valstis).

142

Noteicošie faktori jūras ceļu izvēlē un

raksturojums.

Noteicošie faktori jūras ceļu izvēlē:

• Politiskās attiecības starp valstīm,

• Ekonomiskā ieinteresētība,

• Starptautiskā vai starprajonu darba sadale ražošanas

procesā,

• Navigācijas un hidrometeoroloģiskā apkalpošana,

• Tirgus.

Jūras ceļu raksturo:

• Kravas plūsmu daudzums,

• Plūsmu stabilitāte,

• Attālums starp ostām,

• Klimatiskās zonas,

• Navigācijas apstākļi.

143

Suecas kanāls

uzbuūvēt kuģošanas kanālu, kas savienotu Nīlu un Sarkano

jūru, bet dažādu iemeslu dēļ tas viņiem neizdevās līdz

galam. Piemēram, vienu reizi to neļava izdarīt priestieri,

Suecas kanāls - tas ir

mākslīgs kanāls, kura

garums ir 163,5 km un

kurš savieno Sarkano

jūru un Vidusjūru. Tas

nebija uzbūvets uzreiz.

Kanāla vēsture sākas

Senajos laikos, kad

senie Ēģiptieši, lai

atvieglotu kuģošanu pa

Nīlu, izraka 78m garu

kanālu. Tas notika

apmēram 1800 gadus

pirms mūsu ēras.

Talākajā laika gaitā vēl

daži Faraoni centās

https://commons.wikimedia.org/wiki/File:SuezCanal-EO.JPG?uselang=ru

144

kas solīja kanālam

nelabvelīgu likteni, bet

citreiz - senie zinātnieki,

kas nepareizi uztaisījuši

kanāla plānu, un viņiem

sanāca, ka ūdens

Sarkanajā jūrā ir

augstāks nekā Nilā un

kanals sabojātu ūdeni

upē. Bet slūžas viņi tajā laikā nespēja uzbūvēt.

https://commons.wikimedia.org/wiki/File:SuezCanalKantara.jpg?uselang=ru

https://commons.wikimedia.org/wiki/File:%D0%9E%D1%82%D0%BA%D1%80%D1%8B%D1%82%D0%B8%D0%B5_%D0%A1%D1%83%D1%8D%D1%86%D0%BA%D0%BE%D0%B3%D0%BE_%D0%BA%D0%B0%D0%BD%D0%B0%D0%B

145

Kāpēc senie Ēģiptieši tik

neatlaidīgi centījas uzbūvet šo

kanālu? Šodien atbilde ir

acīmredzama - Suecas kanāls

ir vajadzīgs, lai uzreiz tiktu

Indijas okeanā nevis peldētu

apkart Āfrikai. Bet toreiz

Ēģiptieši nepeldēja tik tālu.

Toreiz iemesls bija ekspansīva

Ēģiptiešu politika. Kanāls

viņiem bija vajadzīgs lai tiktu

pie saviem kaimiņiem ar

visletako transporta veidu - ar

jūras transportu. Talakajā laika

gaitā Persijas valdnieks Darijs

I tomēr izraka šo kanālu,

Romas Impērijas laikā tas tika

atjaunots, bet kad kanāls bija pakļauts Arābu varai, tas tika

aizvērts, dažādu politisko un kara iemeslu dēļ.

https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/e/eb/Suez_Canal_drawing_1881.jpg

146

Šādi beidzās šī kanāla vēsture, bet mūsdienīgā Suecas

kanāla stāsts sākas 1854. gadā, kad bijušais Franču

diplomāts De Leseps un Ēģiptes valdnieks Muhameds

Saids parakstīja līgumu par Suecas kanāla uzbūvi. Šīs

līgums bija ļoti neizdevīgs Ēģiptietim, bet tomēr tas tika

parakstīts, jo toreiz ekonomiskā situacija Ēģiptē bija

sliktāka. Nauda, kas bija nepieciešama kanāla uzbūvei, tika

savākta, pārdodot „Suez Canal Company‖ akcijas. Tā kā

visi atzina Sueces kanālu par ļoti nopietnu ūdensceļu,

1888. gadā 9 lielākas Eiropas valstis (Vācija,

Austroungārija, Krievija, Lielbritānija, Hollande, Turcija,

Francija, Spānija, Itālija) parakstīja konvenci, kas aizliedza

jebkādu kara darbību Sueces kanalā. 1957. gada pirmais

Ēģiptes prezidents Hamals Abdels nacionalizēja Sueces

kanālu, tā dēļ iesaistoties kara konfliktā ar eiropiešiem.

Sākot ar to laiku līdz mūsdienām Sueces kanāls ir pakļauts

Ēģiptes valdībai un nauda, kas tiek maksāta par kuģošanu

pa kanālu ir nopietna daļa valsts budžeta ienakumos.

Izbūves plāns Suecas kanālam ir vienkāršaks kā

vairumam kanālu, jo tajā nav slūžas. Šis fakts ļoti

147

vienkāršo remontdarbus un kuģošanu. Kanālu šķerso daži

tilti, tunelis un elektroparvades linija. Sakarā ar to, ka pa

kanālu notiek kuģošana, visi šie celtņi ir diezgan augsti,

piemēram, elektropārvades līnijas pilonu garums ir 221m.

Mubarakas tilts

El-Ferdan tilts

https://commons.wikimedia.org/wiki/File:El_Ferdan_Railway_Bridge.jpg?uselang=ru https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Mubarak_Peace_Bridge.jpg?uselang=ru

148

Belomor – Baltijas kanāls

Garums – 227 km

Valsts – Krievija

Savieno – Onežes

ezeru un Baltijas

jūru

Belomor-Baltijas kanāls atrodas relatīvi tuvi no Latvijas

teritorijas. Belomor-Baltijas kanāls savieno Baltijas jūru ar

Onežas ezeru.

Ceļu, kur tagad ir izvietots Belomor-Baltijas kanāls,

cilvēki izmantoja jau kopš 16. gadsimta. Pārsvarā tie bija

svētceļnieki, kuri gaja lidz Soloveckas klosterim. Pirmo

reizi ideja par kuģošanas kanālu uzbuvi radas krievu caram

Peterim I, savukārt, reālus plānus sāka izstradāt velāk.

https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%B0%D0%B9%D0%BB:%D0%91%D0

%B5%D0%BB%D0%BE%D0%BC%D0%BE%D1%80%D1%81%D0%BA%D0%BE-

149

Eksistēja 4 plāni, bet tos visus atmeta cara valdība, jo

projektu maksa būtu parāk liela.

Pie kuģošanas

kanāla izbūves

atgriezās Padomju

varas laikā. 1930.

gadā tika nolemts,

ka kanālu būvēs,

un pec 1 gada un 9

mēnešiem tas arī

tika nodots

ekspluatācijā.

Kanāls iekļāva sevī

19 slūžas un ariī dzelzceļa sliežu sistēmu.

Buvniecibā nebija iesaistītas modernās tehnoloģijas un

visi darbi praktiski tika veikti ar rokm. Belomor-Baltijas

kanāls bija pirmais objekts Padomju Savienība, kura

izbuvē piedalījās tikai un vienīgi Gulaga ieslodzitie,

protams, ja netiek ieskaitīta arī apsardze, inženieri un

priekšnieki. Kanāla izbuvē pidalījas apmēram 250 tukstoši

ieslodzīto, no kuriem pa visu būves laiku nomira 12 800

https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/0d/Canal_Mer_Blanche.jpg

150

cilvēku sliktu darba apstākļu dēļ. Tā organizācija, kura

nodarbojas ar lietām, saistītam ar kanālu un kuģošānu pa

to, sākuma bija Belomor-Baltijas Kombināts, bet pēc 1939.

gada kanāls kļūva par neatkarīgu uzņēmumu.

Otrā pasaules karas laikā par to, lai kontrolētu Belomor-

Baltijas kanālu, notika plašas ciņas starp Vācu un Padomju

armijām. Tas vēlreiz pierāda, ka kanāliem gan miera, gan

kara laikā ir ļoti svarīga nozīme. Karadarbības rezultātā,

visas slūžas tika iznicīnātas, kā arī kanāla infrastruktūra

bija stipri bojāta. Karš beidzās, un Belomor-Baltijas

kanālu, kā svarīgu stratēģisko objektu, ātri atjaunoja. Jau

1946. gada. tas atkal tika ekspluatēts. 1950. gadā tika

pieņemts lēmums par kanāla modernizāciju, izmanotjot

modernus mehānismus un elektrību.

Pašlaik kanāls tiek izmantots kravas un pasažieru

parvadāšanai. Vidējais navigācijas periods ir 165 dienas

gadā.

151

Belomor-Baltijas kanāla profils

https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%B0%D0%B9%D0%BB:Profil_White_Sea_Canal.jpg

152

Donavas kanāls

Donavas kanāls ir

lielākais un svarīgākais

Eiropā. Donavas kanāla

kuģošanas daļas garums

ir 2588km no tiem

2415km no tiem pieder

starptautiskai

kuģošanai. ( No Sulinas

līdz Kelhamai). Visās

kanāla vietās vēl nav iespējama kuģošana jo kanālā atrodas

daudz nogrimušu objektu.

1921.gadā tiek izveidotaizveidota akcionāru sabiedrība,

kurai bija tiesības būvēt kanālu un to ekspluetēt līdz 2050.

Gadam.Ideja izveidot ūdensceļu baudīja satbalstu no

nacistiskās Vācijas.

https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/2/21/WienDonaukanalFreudenau.jpg

153

Donavas kanāls bija ļoti izdevīgs projekts. Autoceļu sastrēgums

un ekoloģiskie ierobežojumi kļuva par galvenajiem iemesliem,

lai sāktu būvēt Donavas kanālu.

1992.gadā tika pabeigta Mainas – Donavas kanāla būvniecība.

Šis kanāls ir nozīmīgs Eiropā tāpec, ka ar šī kanāla palīdzību ir

iespējams no ziemeļjūras nokļūt līdz Donavas ietekai Melnajā

jūrā. Galvenās pārvadājuma kravas šajā ūdensceļā ir dzelzs

rūda, ogles, metāli, graudi un naftas produkti.

154

Panamas kanāls

Panamas kanāls ir īsākais ceļš no Atlantijas okeāna līdz

Klusajam okeānam. No Ņujorkas līdz San Francisko kuģojot

caur Panamas kānālu attālums ir tikai 5242 jūras jūdzes.

http://www.diena.lv/dienas-zurnali/sestdiena/panamas-kanals-un-korkis-14017876

155

Vēstue: Daudzām jūtas valstīm jau sen bija skaidrs ka ir

nepieciešams kanāls caur Centrālameriku, lai savienotu

Atlantijas un Kluso okeānu. Inženieris De Liesep un franči

mēģināja šādu kanālu būvēt, taču neveiksmīgi. Amerikas

Savienoto valstu prezidents Teodors Ruzvelts nolēma, ka

savienotajām valstīm jābūvē šis kanāls starp okeāniem un

jākļūst par tā ipašnieci. Panama piekrita iznomāt Ameriaks

Savienotajām valstīm 16km platu zemes joslu. 1914.gada

3.Augustā pa kanālu izbrauca pirmais kuģis.

Pa Panamas kanālu pārvietojas gan privātas jahtas, gan visa

veida kravas kuģi – tankkuģi, beramkravu kuģi, smagsvaru

kuģi, konteineru kuģu un citi flotes kuģi.

Maksimālais kuģa izmērs ar kādu var pārvietoties pa kanālu

ir kļuvis par kuģu būves standartu, ar nosaukumu – Panamax.

Ar naudas iekasēšanu par kuģiem, kuri sķērso Panamas

kanālu, nodarbojas Panamas valsts, valdības izveidots

departments – Panamas kanāla administrācija. Maksa par kuģa

caurlaišanu ir atkarīga no kuģa tipa un kuģa izmēra. Jo lielāks

kuģis pēc izmēriem jo lielāka būs tā maksa, šķērsojot Panamas

kanālu.

156

Konteineru kuģiem maksa ir 72 USD par vienu 12 pēdu

konteineru.

Pārējiem tirdzniecības kuģiem maksa ir atkarīga no kuģa

ūdensiegrimes lieluma.

Mazajiem kuģiem maksa ir atkarīga no to izmēra.

Panamas kanālā darbojas, Amerikas Savienoto valstu un

Panamas valsts līguma standarti. ( no 1979.gada).

Amerikas Savienotās valstis ieguva tiesības uzturēt un

apkalpot Panamas kanālu. Amerikas Savienotās valstis ir

atbildīgas par kanāla aizsardzību. Formāli, Panamas kanāls

ir atvērts viesiem tranzīta kuģiem no visām pasaules

valstīm.

157

Pirms būvēšanas

Pēc būvēšanas

https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/f/f7/Panama_Canal_Gatun_Locks.jpg https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/f/f7/Panama_Canal_Gatun_Locks.jpg

158

Kolona

Kanāla zonā ievērojamākā vieta ir Kolona (Ostas pilsēta

kanāla galā, Atlantija okeāna krastā) Kolona ir ostas pilsēta

Panamā, Karību jūras krastā, pie ieejas Panamas kanālā. Tā ir

Kolonas provinces administratīvais centrs un tradicionāli

zinama ka Panamas otra pilsēta.

159


• Eglītis J., Šļars J.- ―Jūras ceļu ģeogrāfija‖;

• Sprancmanis N.- ―Transporta pakalpojumu ekonomika

un organizācija‖;

• Турекулова Ж.Е. – ―Влияние динамики

международных перевозок через Суэцкий канал на

социально-экономическое развитие Египта‖ -

zinātniskais raksts, http://articlekz.com/article/8442

• Дементьев И. А. Суэцкий канал / Под ред. акад. Л.

Н. Иванова. — Изд. 2-е. —Географгиз, 1954.

• Беломорско-Балтийский Канал имени Сталина:

История строительства 1931—1934 гг. / Под ред. М.

Горького, Л. Авербаха, С. Фирина. —1998.

• Гришин М. М. «Гидротехнические сооружения» —

Учебник, части 2, 1979.

160

http://www.baltictransportjournal.com/maritime/port-university-cooperation-in-riga,733.html

The biggest Latvian

Ports and it’s

Specification

(1918.-1944.y)

161

Theses

1) In 1919, 9th of August in Riga started working

supreme council of port building.

2) In 1920, export exceeded import.

3) 13th October 1944 year port was under German

military force.

4) The biggest ships number in period between World

wars was in 1928 – 26695 ships.

5) In 1919, in Ventspils started it‘s work port builing

management.

6) 1940 year german military force destroyes pieres.

7) In 1919, the 31st of March, started it‘s work Liepaja

port management.

8) In 1922 berths was renewed.

162

Port of Riga

In 1919 9th august started working administration of port

of Riga. In this year Riga was visited by 4 Latvian, 1

Sweden and 1 narway merchant ships, that carried wood

and clothes for Latvian Military forces.

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/23363/

163

In peroid from 1918-1944 aquatory of port was

3600ha, depth was until 9m. The port of Riga was

devided into different parts: Vecmilgravis, Port entrance,

jaunmilgravis,

Eksportosta, Andrejsala, Kipsala, Muitas coast area,

Vecriga coast area. The most common cargo was wood,

coal, chark.

In 1937 cargo turnover was 2,5 millions tons ( 14 millions

was exported). In 1938 turnover was reduced to 2 millions

t. In 1939 cargo turnover was 1,6 millions tons. In 1940,

turnover was just 154 thousands

.

Outgoing steamers routes was on Amsterdam, Roterdam,

Manchester, few French ports. Incoming ships was mainly

from Germany, Estonia, Sweden, UK and Finland. There

was also regular passenger trade with London, Tallin,

Hamburg, Stockholm, Helsinki(only in suumer).

164

Exported cargo:

Wood

Gypsum

Butter

Flax

Cargo import:

Coal

Chark

Oil

Oil products

http://www.mantsinen.com/en/news/news/?news=view&newsID=26 http://www.gettyimages.com/detail/news-photo/ship-loading-cranes-stand-beside-import-and-export-news-photo/456053127

165

In 30 october, 1940, port was occupied by USSR military

forces. In 1941 there was started buildings nationalisation.

In 1941 port of riga was under German military force

control. In this period of time incoming cargo included

coal from Poland, but outgoing cargo included food and

destroyed war machines. German military forces destroyed

few brths, ports technics, storages, one elvator, and

reelway.

166

Port of Ventspils

In 1919 was raised port administration. In 1920-1921

there started renewing works, that started with south pier

reconstruction and depth increasing. Port was devided into

two parts: Entrance port and Merchant port. Water area

was 283ha, but in fact in use was only 150ha, with middle

depth of 5,5-6 m. Entrance port lenght was 2 km and depth

was 5,5-6 m. Channel that crossed entrance port was 1,5

km and had a depth of 8 m. Merchant port‘s lenght waas

about 13 km with depth 6,7-8 m, but after first 10 km

depth was only 4 metres.

https://lv.wikipedia.org

167

Cargo turnover

Cargo turnover in port of Ventspils was changing

every year. For example in 1921 it was only 19,5

thousands, but in 1937 it was 349,9 thousands. Main

cargoes in Ventspils was wood and coal. Ships that

couldn‘t afford entering the port of Riga, because of ice,

had a chance to enter the port of Ventspils. In 1940 port of

Ventspils was under German military force control. In this

period of time two moles was destroyed by mines.

Derogating, USSR army fired few storages,and took 3

steamers. Near coast area was destroyed 1 German

merchant ships with soya beans on board.

168

Port of Liepaja

In 1918, 4 december, Latvia took over the port of Liepaja.

In 1919, 31st march was raised port administration. In 25th

september port was visited by 4 UK ships and 2 motorvessels

with charkcoal. All port building was in a bad state, and there

was a lot of drown ships at the sea bottom. Until 1927 there

was no borders of the port. In 1937 port of Liepaja gain state of

freeport.

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/2642/

169

Port was divided into 5 parts: entrance(4km long, 6-10 m

deep), channel (lenght-3,1 km, depth-5,4-6,7m), winter port

with depth of 6,7-7m, merchant port with depth up to 8 metres,

and military port, with water area of 80 ha and depth of 9,3

metres.

Cargo turnover in 1924 was 182 thousands tons, in 1930 –

2,5 m.t, but biggest cargo turnover was in 1937 – 3,4 m.t.

Import consisted of charkcoal (about 50%), 8% metal, etc.

Main exported cargo was wood(77%). In 1925 port of Liepaja

was visited by the biggest amount of ships- 972.

After pact between USSR and Latvia in 1939, 5th october,

Liepaja became military base of USSR, and in 22 of october in

port arrived USSR squadron. In 1940 USSR changed position

of military base from Liepaja to Riga. Liepaja was a military

base of USSR, therefore first German army‘s strike was on it.

As result a lot of port buildings was destroyed. About half of

cargo was departed to St. Petersburg, before German‘s attack.

Unfortunately there is no information about port‘s management

during German occupation.

170

Other Latvian ports

Port of Salacgriva

Port of Mersrags

Port of Skulta

Port of Roja

Port of Lielupe

Port of Ainazhi

Port of Engure

J.Štrauhmanis ‗‘Latvijas ostas‘‘

171

Sources used

• Štrauhmanis ‗‘Latvijas ostas‘‘, Rīga, LJA, 2000.

• A.Pope ‗‘Rīgas osta deviņos gadsimtos‘‘, Jumava,

2000.

• Pābsts, Arnolds, ―The port of Riga‖.

• J.Kainašs ‗‘Rīgas ostas apgrozība‘‘, 1934.

• ‗‘Latvijas Jūrniecības Gadagrāmata.‘‘

• ―Free Port of Ventspils‖, 2004

• Jānis Vanags ‗‘Rīgas osta‘‘, 2010 .

• Ēriks Hānbergs ‗‘ Ventspils osta 750‘‘, 2014

• ‗‘ Liepājas osta ‗‘, 2004

172

Latvijas Republikas kara

flotes raksturojums

(1918.-1940.g.)

https://www.google.lv/url?sa=i&rct=j&q=&esrc=s&source=i

mages&cd=&cad=rja&uact=8&ved=0ahUKEwjYgNPsus_JAh

WCpnIKHaYwCXwQjRwIBw&url=http%3A%2F%2Fwww.hdw

allpaperscool.com%2Fsubmarine-hd-

173

Ievads

Latvijas jūras kara flote,

tāpat kā Latvijas armija,

dzima Brīvības cīņu laikā.

Tās galvenais uzdevums

bija valsts aizsardzība un

starptautiskā prestiža

stiprināšana. Tagad, pēc

neatkarības atjaunošanas,

Latvijas Jūras spēki un to

personālsastāvs turpina šo svarīgo uzdevumu.

Kara flotes galvenie uzdevumi bija- aizsargāt piekrasti ar

mīnām, kustīgu piekrastes artilēriju, zemūdenēm, lidmašīnām,

torpēdām un ar viegliem ātršāvēju lielgabaliem bruņotiem

nelieliem ātrgaitas kara kuģiem.

Bet oficiāli par Kara Flotes dibināšanas dienu pieņēma

1919.gada 10.augustu, kad pie Latvijas armijas Virspavēlnieka

štāba tika nodibināta Jūras nodaļa, par kuras priekšnieku iecēla

jūras leitnantu Mārtiņu Zalcmani. 1919. Gada 17. Augustā

Jūras nodaļu pārdēvēja par Jūras daļu. Paplašinot Jūras daļas

Attēls: Ē.Ē. Priedītis «Latvijas Kara flote 1919-1940» Rīga, 2004

174

uzdevumus, izveidoja Krasta apsardzību un lai sekmīgi varētu

veikt krasta apsardzību, to iedalīja rajonos, apakšrajonos un

posteņos.

Kā pirmie mīnu iznīcināšanas darbus pie Daugavas ietekas

Rīgas jūras līcī uzsāka buksiertvaikoņi ―Baltija‖, ―Lielupe‖ un

―Nadežda‖.

175

Būvprogramma

Parīzes Miera konferencē 1919.gadā Jānis Čakste centās

iegūt no Vācijas mūsu jaunajai valstij karakuģus. Taču Antante

Latvijas prasības ignorēja, jo neuzskatīja Latviju par savu

sabiedroto un neatkarīgu valsti. Kara resors cerēja, ka tuvākajā

laikā izdosies izveidot kara floti , kas varēs apsargāt 494km

garo Latvijas piekrasti un iztīrīt to no Pirmā pasaules kara laikā

krievu un vācu kara flotu vienībām izliktām aizžogojuma

mīnām.

1920. g. Tautu Savienība atļauj izveidot mazu floti

Pārspīlēta būvprogramma, tam nav līdzekļu

1923. g. iesniedz lielo būvprogrammu ar termiņu – 7 gadi

Vēlāk skaidrs, ka to nevarēs īstenot, tādēļ rada arī

īstermiņa programmu ar termiņu – 4 gadi

To realizē līdz 1928. gadam

Tam visam kopā atvēlēja 9‘989‘200 Ls

Karakuģus būvē Francijā, par tiem maksā pusotru

reizi vairak nekā pati Francija

176

Cīņa ar Bermontu. Ārzemju karakuģu palīdzība

1919.gada 8.oktobrī sākoties Bermonta uzbrukumam Rīgai,

kara flotes trūkums tapa vēl skaidrāk jūtams. Pēctam kad

bermontieši bija ieņēmuši visu Pārdaugavu, Armijas

virspavēlnieka štābs izplānoja uzbrukumu Daugavgrīvas

cietoksnim un Bolderājai, lai, tos ieņemot sāktu uzbrukumu

bermontiešiem Torņakalna virzienā un viņus no Pārdaugavas

padzītu. Nebija zināms kāda būs Sabiedroto rīcība- vai viņu

karakuģi ņems dalību 15.oktobrī plānotajās kaujas operācijās.

Tādēļ kara resors vērsās pie Sabiedroto misijas priekšnieka

Latvijā ar nolūku panākt Sabiedroto karakuģu atbalstu.

12.Oktobrī Daugavas grīvā bija ieradušies Francijas karakuģi

un tiem bija jāgaida rīts lai varētu iebraukt Daugavā un

pievienoties Lielbritānijas karakuģiem, jo bāku ugunis bija

nodzēstas.

1919.gada 11.decembrī izveidoja Rīgas ostas militāro

policiju. Karadarbība Latvijā izbeidzās 1920.gada 11.augustā,

kad Rīgā parakstija miera līgumu ar Padomju Krieviju, ar kuru

tā uz visiem laikiem atteicās no jebkādām tiesībām uz Latvijas

zemi. Ar to bija noslēdzies Latvijas kara flotiles cīņu posms

Latvijas atbrīvošanās karā. 1921.gadā līdz ar Armijas

virspavēlnieka štāba likvidēšanu, līdz 1.maijam vajadzēja

likvidēt arī Jūras pārvaldi.

177

Flotes sastāvs

o Mīnu divizions:

• Mīnu aizžogotājtraleris „Imanta‖

• Mīnu aizžogotājtraleris „Viesturs‖

• Kara kuģis „Virsaitis‖

• Kuteris „Mīna‖

o Zemūdeņ divizions:

Zmūdene ‗Ronis‖

Zemūdene „Spīdola‖

Bāzes kuģis „Varonis‖

Kuteris mērķu laiva „Brīnums‖

Flotes apmācības kuģis admirāļa jahta „Auseklis‖

o Kā atsevišķas vienības bija:

• flotes reprezentācijas motorlaiva „Komēta‖

• flotes motorlaiva „Spulga‖

178

o Virsaitis:

Latvijas atbrīvošanas karā spilgti pierādījās patstāvīgās kara

flotes trūkums un tās nepieciešamība.

Pamatojoties uz Tautas Savienības 1920.gada oktobra

nosacījumu, Latvijai bija atļauts izveidot un uzturēt kara floti.

1921.gada 12.jūnijā bijušo vācu mīnu traleri ―M-68‖ pārdēvētu

par ―M‖ ieskaitīja jūras dienesta un vēlāk šo datumu pieņēma

par Latvijas kara flotes tapšanas dienu, atkāpjoties no agrāk

pieņemtā flotes dibināšanas datuma. 1922.gada 10.novembrī

beidzot pēc kapitāla remonta Bolderājā nolaida ūdenī ―M68‖

karakuģi, tagad dēvētu par ―Virsaiti‖. Sākās intensīvs, rosīgs

darbs kara jūrnieku apmācībā uz Latvijas pirmā karakuģa, ar

kura iesaistīšanu aktīvajā dienestā bija likts īstais pamats

Latvijas Kara flotei.

179

Eskadra nodibināšana

Sakarā ar flotes būvprogrammas uzsākšanu 1924.gada

27.jūnijā ar Valsts prezidenta J. Čakstes pavēli atsevišķās

flotiles vienības pārdēvēja par Jūras krastu aizsardzības

eskadru. Eskadrā ieskaitīja karakuģi ―Virsaitis‖ , motorlaivu

―Komēta‖ un Jūras aviācijas nodaļu. Par Eskadras komandieri

iecēla līdzšinējo sevišķo uzdevumu virsnieku jūras lietās

Archibaldu Keizerlingu. Eskadrai bija jāsagatavo kara jūrnieki

un speciālisti jaunformējamām flotes vienībām un topošajām

bāzēm. Sakarā ar Francijas pasūtīto karakuģu būvi bija jāuzceļ,

jāiekārto, jāsagatavo jaunajām zemūdens laivām un

aizžogotājiem mīnu traleriem bāzes un citas tehniskas iekārtas

kā Liepājā, tā Daugavgrīvā.

180

Aizžogotājtraleru divizions: “Imanta” un

“Viesturs”

Pirmais no jaunajiem karakuģirm ―Viesturs‖ tika nolaists

ūdenī 1926.gada 26.maijā Nantē, bet ―Imantu‖ nolaida ūdenī

11.augustā Havrā. Tiem pakaļ devās A. Keizerlings ar karakuģi

―Virsaitis‖. Visi trīs kuģi 1926.gada 30.oktobrī laimīgi pēc

vētras kristībām ienāca Liepājas Kara ostā. Ar šo notikumu

faktiski sākās Eskadras izveidošana.

181

Zemūdens laivu divizions: “Ronis” un

“Spīdola”

Latvijas pirmo zemūdens

laivu ―Ronis‖ ielaida ūdenī

1926.gada 1.jūlijā Luāras

upē, Nantē, bet ―Spīdolu‖

6.oktobrī Havrā. Zemūdens

laivas pēc nolaišanas ūdenī

tūlīt nepārveda uz Latviju.

Bija jānobeidz darbi,

jāizdara vairākas

pārbaudes un niršanas mēģinājumi. Komandām bija jāvingrinās

un jāpierod pie saviem uzdevumiem. 1927.gada maijā ‖Ronis‖

un ―Spīdola‖ karakuģa ―Virsaitis‖ pavadībā izbrauca uz

Latviju. 20.maijā tuvojoties Latvijai tos sagaidīja traleri

―Imanta‖ un ―Viesturs‖, šis bija vienreizīgs notikums, kad

Latvijas Jūras kara eskadra komandiera A.Keizerlinga vadībā

pirmo reizi kopā iebrauca Liepājas Kara ostā.


182

Jūras aviācijas divizions

UZDEVUMI:

Jūras un krasta novērošana

Ostu un bāku fotografēšana no gaisa

Ledus apstākļu noskaidrošana ziemā un pavasaros

Piedalīšanās Jūras krastu aizsardzības eskadras manevros.


183

1923.gada 21.augustā Jūras aviācijas izlūknodaļu atdalīja no

Aviācijas diviziona un ieskaitīja jūras dienestā kā Jūras

aviācijas nodaļu un tās bāze atradās Liepājā. 1924.gada

27.jūnijā Jūras aviācijas nodaļu ieskaitīja jaunnodibinātās Jūras

krasta aizsardzības eskadras sastāvā. 1924.gada 30.jūlijā uz

karakuģa ―Virsaitis‖ nodeva hidroplānu (Hanriot HD-17)

divvietīgu apmācības lidmašīnu. Tā bija būvēta uz pludiņiem,

kuru vietā ziemā varēja piestiprināt slēpes. 1926.gada 1.maijā

Jūras aviācijas nodaļu pārdēvēja par Jūras aviācijas divizionu.

Jūras aviācijas diviziona uzdevumos ietilpa jūras un krasta

novērošana, bāku un ostu fotogrāfēšana no gaisa, ledus

apstākļu noskaidrošana ziemas un pavasara periodā kā arī

piedalīties Jūras krasta aizsardzības eskadra manevros.

1936.gada 25.maijā Jūras aviācijas divisions tika likvidēts un

pārformēts par Kara aviācijas pulka 8.jūras eskadriļu.

184

Jūrnieku mācības

1925. gada 1. maijā Liepājā sāka darboties flotes instruktoru skola, tā

darbojās līdz 1933. gadam.(Tās kurss ilga 10-20 mēnešus).

1927. gada februāri notika pirmais izlaidums, tas sniedza flotei 76

speciālistus dažādās nozarēs.

Skola sagatavoja- signālistus, stūrmaņus, artilēristus, torpēdu un

mīnu speciālistus, radio operatorus, dīzeļu mehāniķus un

mašīnistus.

1928. gadā par virsniekiem sagatavoja dažus virsdienesta instruktorus,

kuriem jau bija plašāka pamatizglītība .

1929. gadā flotes dienestā uzņēma arī brīvprātīgus virsniekus no citām

karaspēka vienībām,tomēr ar lielu atlasi.

1935. gadā jūras kadetus sāka sagatavot kara un jūrsskolas programmā.

Bija arī sagatavota zināma virsnieku, instruktoru un jūrnieku rezerve

kara gadījumam. (‗‘Jau 1924. gada 11. novembrī Latvija Saeima

pieņēma lēmumu par ūdens satiksmes līdzekļu un ostu ierīču

mobilizāciju kara gadījumā, mobilizētu arī attiecīgo personālu 18-50

gadu vecumā.’’)

1938. gadā izveidoja speciālu instruktoru rotu.

185

No eskadras līdz kara flotei 1927. – 1938.

1931.gada 3.novembrī Archibaldu Keizerlingu oficiāli

izskaitīja no Eskadras štāba virsnieku sarakstiem. Viņš bija

spiests aiziet no paša izveidotās Eskadras dažādu iemeslu dēļ

(!!!) Par Jūras krasta aizsardzības eskadras komandieri

1931.gada 19.septembrī iecēla karakuģa ―Virsaitis‖ komandieri

komandkapteini Teodoru Spādi. Viņš bija izglītots, piedzīvojis

jūras virsnieks. Viņš līdz tam laikam kā vienīgais bija ieguvis

augstāko jūras kara akadēmisko izglītību.

Līdz pat 1938.gadam Jūras krastu aizsardzības eskadra bija

vienīgā bruņoto spēku daļa , kura bija palikusi bez sava karoga.

Karoga svinīgā pasniegšanas diena bija 15.jūlijs. Uz karoga

bija devīze ―Mūs vieno Latvijas svētais vārds‖. Tā kā eskadrai

jau bija pasniegts Kara flotes karogs, Valsts un Ministru

presidents Kārlis Ulmanis ar savu 22.decembra pavēli Jūras

krasta aizsardzības eskadru pārdēvēja par Latvijas Kara floti.

186

Sakarā ar Kara flotes izveidi karakuģi pārskaitīja Mīnu

divizionā. Līdz ar to Kara flotes sastāvā bija šādas vienības :

Mīnu divisions, Zemūdeņu divisions un atsevišķas motorlaivas

un apmācības kuģis.

1940.gada 16. – 17.jūnija naktī Latvijā iebrauc padomju

tanki. Spāde, pēc vēlāk atstāstītās versijas, esot Kārlim

Ulmanim piedāvājis ar zemūdeni „Spīdola‖ evakuēt valdību uz

ārvalstīm, taču valdība no šī piedāvājuma atteikusies.

Nesaņemot pavēli par pretošanos agresoram, Latvijas

armijas karavīri ir spiesti noskatīties, kā Latvija tiek

nenovēršami okupēta un tās armija – iznīcināta. 24.jūlijā

Liepājā uz kara flotes kuģiem tiek nolaisti sarkanbaltsarkanie

krustotie baltie karogi, bet to vietā mastos tiek uzvilkti sarkanie

padomju karogi. 27.augustā Latvijas Jūras kara flote tiek

likvidēta, Spāde no dienesta Jūras spēkos tiek atvaļināts.

187

Ievērojamākās personas

188

Archibalds Keizerlings

(1882-1951)

• Dienesta pakāpe: admirālis;

• Jūras krastu aizsardzības

eskadras komandieris no

1924. līdz 1931. gadam.

o Pilnajā vārdā – Arhibalds Pēteris Teofīls fon

Keizerlings

o Dzimis 1882.11.18. Augustmuižā, Grobiņas pagastā.

o Dienesta pakāpe: admirālis;

o Pirmā Pasaules kara laikā Keizerlings bija mīnu

kuģa komandieris Baltijas jūras kara flotē un karu

beidza kā 1. ranga kapteinis;

https://lv.wikipedia.org/wiki/Arhibalds_fon_Keizerlings#/media/File:Admiralis_Arhibalds_Keizerlings.jpg

189

o Krievijas kara flotē Keizerlings dienēja uz

iznīcinātāja, kreisera ―Diana‖ un zemūdenes,

komandējis iznīcinātāju un ieguvis pieredzi flotes

štāba darbā. Viņš bija plaša vēriena, ļoti sabiedriska

persona, ar lieliem plāniem savas dzimtenes

piekrastes aizsardzības izveidošanā. Būdams

atjautīgas dabas un labs valodu pratējs, viņš ar savu

iznesību ieguva lielu cieņu gan starptautiski, gan arī

topošajā Latvijas kara flotē. Keizerlings

aristrokrātisko paražu un dzīves veida, kā arī nevisai

pilnīgo latviešu valodas zināšanu dēļ ieguva arī

nedraugus – ienaidniekus. Draudzību viņš latviešu

sabiedrībā neieguva arī ar savu cenšanos flotes

vadībā iesaistīt vai paturēt ranga ziņā vecākus,

vairumā vācu izcelsmes virsniekus. Šīs tendences

aptumšoja viņa citādi patieso biedriskumu un

demokrātiskumu.

Keizerlings rūpējās par speciālistu un instruktoru

sagatavošanu.

190

o 1920. gadā viņš nodibināja mašīnkomandu

apmācības kursus. Tajos viena gada laikā sagatavoja

flotes mašīnistus, kurinātājus, motoristus,

elektrotehniķus un radiotelegrāfistus.

o 1924. gadā nodibināja Jūras krastu aizsardzības

eskadru jūras kapteiņa grāfa Keizerlinga vadībā.

Tajā ietilpa tikai flagkuģis ―Virsaitis‖, Jūras

aviācijas nodaļa, motorlaiva ―Komēta‖ un tehniskā

ziņā arī ―Artilērists‖.

o Kamēr būvēja jaunos karakuģus, eskadras

komandieris Keizerlings rosīgi gatavoja bāzes

jaunajai kara flotei. Liepājas kara ostā izbūvēja

specialo peldošo staciju torpēdu šaušanas

apmācībām. Kamēr vēl nebija zemūdeņu bāzes

kuģa, ―Artilēristu‖ ieskaitīja par zemūdeņu

palīgkuģi.

191

o 1926. gadā ―Virsaitis‖ ar eskadras komandieri

Keizerlingu devas uz Franciju, pavadīt uz Latviju

dienestam jau sagatavotos tralerus – aizžogotājus

―Imantu‖ un ―Viesturu‖.

o 1927. gadā Jūras krastu aizsardzības eskadras

komandieri jūras kapteini Archibaldu Keizerlingu

paaugstināja admirāļa pakāpē.

o 1931. gadā Latvijas kara floti bija spiests atsāt

admirālis grāfs Keizerlings. Keizerlingu apvainoja

kontrabandas atļaušanā kara jūrnieku vidū.

Keizerlingu pensionēja, gan ar pilnu algu un

tiesībām nēsāt admirāļa uniformu, ko viņš arī vēlāk

ar lielu prieku un lepnumu darīja.

o 1931. gadā Keizerlinga vietā iecēla Teodoru Spādi.

192

Teodors Spāde

(1891-1970)

• Dienesta pakāpe:

admirālis;

• Jūras krastu aizsardzības

eskadras komandieris;

• Latvijas kara flotes

komandieris no 1938. līdz

1940. gadam.

o Flotes komandiera Teodora Spādes laikā kara flote

izveidoja sakarus ar Latvijas Universitāti, lai

izveidotu jaunas jūras kartes, noteiktu vissīkākos

orientēšanās priekšmetus piekrastē, pārmērītu

dziļumus un labi zinātu ūdeņu īpašības.

https://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/5/51/Teodors_Sp%C4%81de.jpg

193

o 1931. gadā iecēla Keizerlinga vietā.

o Spāde bija liela auguma, impozanta persona, labi

izglītots un inteliģents virsnieks, liels patriots,

taisnīgs un stingrs priekšnieks. Angļu novērotāji gan

atzīst viņa plašo izglītību un zināšanas, bet raksturo

viņu kā personu bez sevišķas izdomas un iniciatīvas.

Keizerlings nodibināja Latvijas kara floti, bet Spādi

nostiprināja tajā latvisko garu. Viņš atvaļināja

daudzus vecākus vācu, krievu un zviedru izcelsmes

virsniekus un bieži paaugstināja jaunākus latviešu

virsniekus pāri izdienā vecākiem, sevišķi nelatviešu

virsniekiem. Pēc dažu flotes virsnieku informācijas,

tomēr flotē vairs nebija tā biedriskuma, kas bija

valdījis Keizerlinga laikā, un nebija vairs tā plašā

vēriena flotes attīstībā, kas bija agrāk.

194

o Spādes laikā likvidēja visus tālākos flotes būvplānus

un pārtrauca sadarbību ar Igaunijas kara floti. Par to

tomēr nevar vainot Spādi. Latvijas bruņoto spēku

tālākā izveidošanā valdība kara flotei kā

visdārgākajai ieroču šķirai vairs nepieversa

uzmanību. Kara flote gan allaž valsts svētkos

piedalījās svinībās Rīgā, dažkārt arī Liepājā un

Ventspilī. Notika kara jūrnieku organizētas

ekskursijas uz ievērojamākajām Atbrīvošanas cīņu

vietām. Flote pati tomēr savā sastāvā nemainījās.

o 1938. gadā Spādi paaugstināja par admirāli. Viņš

bija otrais latviešu kara flotes un pirmais latviešu

tautības admirālis.

o 1938.-1940. gadam Latvijas kara flotes komandieris.

195

Hugo Legzdiņš

(1903-2004)


komandkapteinis;

• Torpēdistu kursi;

• Zemūdenes «Ronis»

komandkapteinis;

• Grāmata «Navigācija» (1971.).

o Dzimis 1903. gadā Vidrižu pagastā.

o 1925. gadā iesaukts obligātajā karadienestā un

iedalīts Elektrotehniskajā divizionā, kur izmācījies

par radiotelegrāfistu.


196

o 1931. gadā pārvietots uz Zemūdeņu diviziona z/ū

―Ronis‖.

o 1938. gadā noorganizēja Eskadras virsniekiem

torpēdistu kursus, jo bija beidzis torpēdu virsnieku

skolu Francijā.

o 1940. gadā paaugstināts par komandkapteini un

vēlāk iecelts par z/ū ―Ronis‖ komandkapteini.

o 1971. gadā izdeva mācību grāmatu ―Navigācija‖,

kura joprojām tiek izmantota, kā mācību līdzeklis

LatJA studentiem.

o Mira 2004. gadā Rīgā.

197

Kārlis Kalācis

(1894-1971)


komandkapteinis;

• Zemūdenes «Spīdola»

komandieris.

o 1926. gadā ieskaitīts Jūras aviācijas diviziona štātā

par jūras novērotāju, vēlāk iegūst novērotāja-lidotāja

nosaukumu – vakts leitnanta dienesta pakāpē.


198

o 1927. gadā tiek paaugstināts par virsleitnantu un

pārcelts uz Jūras krastu aizsardzības eskadru.

o 1930. gadā paaugstināts par kapteini un iecelts par

z/ū ―Spīdola‖ komandiera palīgu, vēlak 1935. gadā

par komandiera vietas izpildītāju.

o 1940. gadā paaugstināts par komandkapteini un z/ū

―Spīdola‖ komandieri.

199

Eduards Verners Puķītis

(1889-1971)

• Dienesta pakāpe: kapteinis;

• Desanta izcelšana

Daugavgrīvas cietoksnī un

Bolderājā;

• 1. Kaujas kuģu diviziona

komandieris.

o 1919. gadā paaugstināts par jūras kapitānu un iecelts

par vecāko jūras priekšnieku.

o 1919. gadā E.V. Puķīša vadībā izcēla desantu

Daugavgrīvas cietoksnī un Bolderājā.

o 1920. gadā iecelts par 1. Kaujas kuģu diviziona

komandieri.

o 1923. gadā paaugstināts par kapteini.

Attēls: E.Andersons «Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture» Toronto, 1983

200

Starptautiskā sadarbība

Militārās sadarbība ar Somiju

1933. gadā Somijas kara flotes komandieris

kapteinis Ilkonens pārsteidza Latvijas sūtni Antonu

Balodi ar ierosinājumu par kopējiem Somijas un

Latvijas kara flotes manevriem. Latviešiem bija

neērti lepoties ar saviem mazajiem kuģīšiem

Somijas priekšā, tāpēc kopīgo manevru ideju

neizdiskutēja.

Laikā no 1933. līdz 1939. gadam Latvijas pārstāvji

devās vizītēs uz Somiju un Somijas pārstāvji brauca

vizītēs uz Latviju, lai nostiprinātu karaspēkus,

padomju karaspēka iebrukšanas gadījumā. Somiem

galvenais bija Somu līča aizsardzība un mīnēšanas

operācijas, lai pasargātos no padomju karaspēka.

Somi veda sarunas arī ar igauņiem.

201

Militārās sadarbība ar Lielbritāniju

Laikā no 1920. līdz 1939. gadam Latvija sadarbojās

ar Lielbritāniju, galvenokārt, lai nopirktu ieročus no

Lielbritānijas.

Lielbritānija sadarbojās ar Latviju tikai, tāpēc, ka

nevēlējās, lai padomju vara izplatās Baltijas jūras

piekrastē.

Bieži vien britu eskadras, tāpat kā franču, somu,

ameikāņu, zviedru, vācu u.c. apciemoja Latviju.

Briti deva padomus saistībā ar valsts aizsardzību.

Vēlāk (1938.) Rīgas Jūrmalā tika izveidota Britu

spēcīgs slepenā dienesta raidītājs, kas angļiem

sniedza ziņojumus pat visu padomju okupācijas

laiku.


202

Militārās attiecības ar Franciju

Notika zināma Latvijas un Francijas ģenerālštābu

informācijas apmaiņa.

Francijas kara akadēmijā mācījās daži Latvijas

augstākie virsnieki.

1919. un 1922. gadā Francija piegādāja Latvijas

armijai lielāku daudzumu kara materiālu, ieskaitot

artilēriju.

Francijas kuģu būvētavās tikai uzbūvēti karakuģi –

traleris ―Imanta‖ un traleris ―Viesturs‖.

Lai tuvāk iepazītos ar torpēdām un apgūtu zināšanas

par tām, uz Francijas torpēdvirsnieku skolu devās

Hugo Legzdiņš.


203

Militārā sadarbība ar Igauniju

Izpaudās jūras virsnieku apmaiņā ar sekojošiem

kopējiem manevriem, kuros piedalījās arī Somijas

Kara flotes vienības. Notika Igaunijas ūdeņos.

Šo manevru nolūks bija apmaiņa ar dažādām jūras

spēku operācijām, kas varētu rasties kara gadījumā,

esot Tallinas apkārtnē.

Manevru operācijās sevišķu vērību veltīja zemūdeņu

apkarošanai, desanta izsēdināšanai un sakaru

dienestam.

Kuivastē notika traģisks nelaimes gadījums.

Mazgāšanās laikā, kad komanda stāvēja uz slīpā

borta, nejauši z/ū ―Ronis‖ motoristam kaprālim

Kimmelim paslīdēja kāja un viņš iekrita ūdenī.

Kaprālis Kimmels būdams slikts peldētājs, noslīka.

Attēls: E.Andersons «Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture» Toronto, 1983

204

Secinājumi

Latvijas kara flotes pastāvēšanas

laikā, tā nepiedalījās nevienā kaujā.

Otrajam pasaules karam iesākoties,

Latvijas kara flotes vienības tika

iekļautas Krievijas kara flotē.

205

Tēzes

• Par Kara flotes sākumu uzskata 1919.g. 10.augustu, kad

nodibināja Jūras nodaļu.

• Galveno Kara flotes vienību iegāde 4 gadu laikā bija

iespējama, pateicoties Saeimas lēmumam.

• Latvijā J.Zariņa vadībā izgatavoja 500 piecragainās krievu

mīnas un zemūdeņu apkarošanas mīnas.

• Latvijas Kara flotei bija iespējams iepirkt aprīkojumu un

apmācīt jūrniekus, pateicoties sadarbībai ar Somiju,

Igauniju, Franciju un Lielbritāniju.

• Latvijas Kara flote Eduarda Puķīša vadībā kopā ar

sabiedroto Lielbritānijas floti izcīnīja uzvaru cīņā pret

Bermonta karaspēku.

206


• Andersons Edgars «Latvijas bruņotie spēki un to

priekšvēsture» Toronto, 1983.g.

• Gelderiņš Egīls «Latvijas armijas karavīru ietērps, atšķirības

zīmes un noteikumi to nēsāšanā:1918.-1940.» 2007.g.

• Priedīte Ērichs Ēriks «Latvijas kara flote 1919.-1940.»

2004.g

• Vārpa Igors «Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā

karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai

Latvijas armijai» Rīga, 2008.g.

• «Latvijas Kareivis» Nr.178(10.08.1939.) («Mūsu kara flotes

20 gadi»)

207

http://www.baltictransportjournal.com/maritime/port-university-cooperation-in-riga,733.html

Lielākās Ziemeļamerikas

tirdzniecības ostas un to

raksturojums

208

Lielākās Ziemeļamerikas tirdzniecības

ostas.

1. Dienvid-Luiziānas osta (Port of South Louisiana)

2. Port of Prince Ruper (Kanāda)

3. Hjūstonas osta (Port of Houston, Texas)

4. Vancouveras osta (Kanāda)

5. Ņujorkas osta (Port of New York and New Jersey

Port Newark)

6. Ņūorleānas osta (Port of New Orleans, Louisiana)

7. Beimontas osta (Port of Beaumont, Texas)

8. Longbīčas osta (Port of Long Beach, California)

9. Hamptonas osta (Hampton Roads, Virginia)

10. Korpuskristi osta (Port of Corpus Christi, Texas)

209

Lielāko Ziemēļamerikas tirdzniecības ostu

lokācijas vietas kartē.

https://people.hofstra.edu/geotrans/eng/ch2en/conc2en/img/usatradeareas.png

210

http://www.bluebird-electric.net/oceanography/ocean_pictures/Gulf_Mexico_Map

211

Dienvid-Luiziānas osta

(Port of South Louisiana)

• Missipi upes

krastos

• 291 miljoni

tonnas

• 1. vieta ASV

eksportā

• Gara ieeja

1700.gadā Bajogoula cilvēki apdzīvoja teritorijas, kuras

vēlāk kļuva par Dienvied – Luiziānas ostas teritoriju. Viņi

dzīvoja ciemā ar Mugulaša, rietumos no Missipi upes

krastos. Franču pētniece un piedzīvojumu meklētāja –

Leimona Liberta, stāsta ka redzējusi ciemu, kurš sastāvējos

https://portalexport.files.wordpress.com/2014/05/port-of-south-louisiana-united-states.jpg

212

no 200 līdz 250 vīriešiem 1699.gadā, aprakstot ka ciematā

atradušies divi tempļi un 107 koka būdas.

Strīds un vadoņu nesaprašanās starp Bajogoula cilti un

Houma cilti, kura arī atradas netālu no šobrīdējas

Luiziānas ostas teritorijas, radīja lielus postus Bajagoula

ciltij un ciematam, kurš atradas Missipi upes krastos Ap.

1721.gadu šī cilts bija jau praktisi iznīcināta, un no ciemata

vairs nekas nebija palicis pari

Jau 18. Gadsimtā Luziānas teritorijas bija pakļauta

Franču kolonijai, kura blakus Missipi upei bija izveidojuši

ciematus. Franču kolonijas ļaudis nodarbojās ar

zemniecību un lopkopību.

Reāla ostas būvniecības aizsākšana meklējama

1811.gadā, kuru aizsāka būvēt ap 500 vergiem, klausot

Vācu virsnieku pavēlēm.

1836.gadā atkāpjoties visām svešzemju kolonijām,

teritoriju beidzot sāka apdzīvot vietējie – melnādainie

amerikāņi. Kas bija ostas pirmais nopietnais izaugsmes

posms. Darbaspēks pieauga, līdz ar amerikāņu

213

apdzīvošanu šajā teritorijā. Ostas buvnieciba turpinajas

līdz 1871.gadam. Vēlākos gados osta tika uzticeta

vietējiem akcionārie un uzņēmumiem, kuri arī rūpējās par

ostas labklājību. Kādu arī mēs to redzat šo balt dien.

http://www.portsl.com/transportation/Rail_&_RoadsA.jpg

214

Hjūstonas osta

Osta ir ierindota šādi:

1. vietā ASV ārvalstu

ūdens tonnāžas;

1. vieta ASV saistībā

importu;

Hjustona osta ir 25 jūdžu garumā komplekss dažadu

veidu valstu un privātu iestažu, kas atrodas tikai pāris

stundas braucienā ar kuģi no Meksikas līča.

Tā ir arī valsts vadošā osta, kura apstradā 41 procentu

no kravas pie Gulf Coast ostām.

http://bv.com/images/default-source/thought-leadership/north-american-lng-exports.png?sfvrsn=0

215

http://www.worldportsource.com/trade/graphs/weight/USA_TX_Port_of_Houston_60.png http://www.marinetraffic.com/lv/ais/home/centerx:-92/centery:29/zoom:8

216

Port of Prince Rupert

https://www.hapag-lloyd.com/images/liner_services/route_maps/asia_northAmerica_base.png https://portalexport.files.wordpress.com/2014/05/port-of-south-louisiana-united-states.jpg

217

Vankūveras osta

Vancouver – Kanādas

ports kas atrodas Klusajā

okeānā. Atrodas uz

ziemeļaustrumu krastā

šauruma Georgija. Tā

osta, aizsargāta no vēja

un viļņiem, nesasalst

ziemā. Dziļums ieejas

kanāla 14,6 m. Galvenas iespējas ostas Vankūverā, ta

iskaitā vairāk nekā 100 piestātņu ar kopējo garumu 16 km

un dziļums 16,8 m, kas atrodas līcī Barard.

Osta Vankūveras tiek importetas nākamā jūras kravas: naftas,

dzelzs, tērauda, mašīnas; eksportē graudus, koka, krāsainie

metāli, celuloze, papīrs, saplāksnis, zivis. Kopējais apgrozījums

jūras kravas ostas ir 45 miljoni. Tonnas. Port of Vankūveras

kam pieder sausi un 2 peldošie doki, 2 stāpeļu, nodrošina

remontu kuģu un laivu, ka ari Kreiserus ieskaitot.

http://www.emaofbc.com/wp-content/uploads/2013/08/Burrard-Inlet.jpg

218

http://bv.com/images/default-source/thought-leadership/north-american-lng-exports.png?sfvrsn=0

219

Vakūveras ostas vēsturiskā nozīme

1792 - Captain George Vancouver (pa kreisi), pirmais

eiropietis, lai izpētītu Burrard Inlet, atzīmēja, ka, protams, dziļi

ūdeņi būtu ideāla ostas atrašanās vietu.

1808 - Simon Fraser padara svētceļojumā uz mutes upes, kas

tagad nes viņa vārdu.

1827 - Hudson Bay Company izveido Fort Langley un sāk

kuģniecības mazsālītu lasi uz tirgiem visā Klusā okeāna

reģionā.

1850 - Laikā Gold Rush, pieplūdums buru un tvaika kuģiem uz

Fraser River rada nepieciešamību pēc oficiāla ostā.

DL klinčs bija pirmais kuģis ar kravu apjomā BC ražot devās

ārvalstu port.

1859 - DL klinčs , veicot 60000 pēdas Kabineta koksnes un 50

barelu dzērvenes, saņem 13-gun salūts kā viņa novirzās New

Westminster. Viņa bija pirmā kuģis ar kravu apjomā BC

produktu nosaukumu uz ārvalstu ostā.

220

1860 - Pirmais kokzāģētava atveras New Westminster un drīz

vien daudzas dzirnavas atradās gar Fraser River.

1864 - Ellen Lewis ir pirmais eksporta kuģim atstāt Burrard

Inlet. Viņa veica zāģmateriālu, piketus un dzelzceļa saites un

noteikt bura par Austrāliju no Moodyville uz North Shore.

Pagāja divi mēneši, lai ielādētu kuģi.

1887 - Pirmais vilciens ierodas Vancouver

1887 - Pirmais vilciens ierodas uz downtown Vankūverā pēc

British Columbia pievienojās Kanādas konfederācija 1871.

gada solījumu dzelzceļa.

1913 -The New Westminster Harbour Komisija, Ziemeļu

Fraser Harbour Komisija un Vancouver Harbour Komisija ir

izveidojusi.

No Ziemeļu mola Arm ēka un bagarēšana pareizu kanālu caur

Ziemeļu rokas Fraser River ļauj dziļu, apgrozāmiem

ūdensceļiem.

221

1914-1918 - Pirmais graudu elevators ir uzbūvēts Vankūverā,

jo prognozes tur būtu Vankūverā graudu tirdzniecības

pieaugums ar būvniecību Panamas kanāla. Gadā pabeigšanas

laikā, lifts bija pārkāpj visas pasaules rekords graudu

tirdzniecībā.

1927 - Pier BC atveras uz pašreizējo vietu Kanādas vietā. The

Pier tika būvēts, lai pielāgotos Trans-Klusā okeāna imperatore

kuģus.

1937 - Savā pirmajā braucienā, MV Elizabeth Bakke uzstāda

ātruma rekordu padarot braucienu no Zviedrijas uz Freizera

upes osta tikai 22 dienas, ieskaitot 12 stundu kavēšanos pie

Panamas kanāla.

1964

Fraser Surrey doki atveras pāri upei no New Westminster, lai

palīdzētu apmierināt augošo pieprasījumu pēc breakbulk

eksportam (galvenokārt zāģmateriālu un celulozes).

222

1967 Būvniecība sākas Roberts Bankā. Pabeidzot 1970. gadā,

tā kļūst (un paliek līdz pat šai dienai) Kanādas lielākā ogļu

eksporta terminālis.

1971 Fraser piestātnēs opens1971

Fraser piestātnēs atveras Richmond, kļūstot par pirmo

automobiļu terminālis Lower Mainland.

1975

Fraser Surrey doki paplašinās atvērt konteineru iekārtas -

pirmais un vienīgais, konteineru termināls uz Fraser River.

223

Secinājumi

Lielākā osta Ziemeļamerikā ir tikai 12. vietā

pasaulē.

Visstraujāk augoša osta Ziemeļamerikā atrodas

Kanādā (Prince Rupert osta)

Konteineru termināļi veido lielāko kravas

apgrozījumu.

Lielāko Ziemļamerikas eksportu veido naftas

produkti un sauskravas.

Ziemeļamerikas ostas ir aprīkotas ar

mūsdienīgām tehnoloģijām.

224


Joseph Conlin,Cengage Advantage American Past

1989.

Nathaniel Philbrick,Sea of Glory: America‘s Vojage of

Discovery, the U.S. Exploring Expedition, 1838.

Eric Joy Dolin,The History of Whaling in

America,1886.

Lincoln Paine,The Sea and Civilization: A Maritime

History of the World, 2013 g.

Boris Vormann, "Global Port Cities in North America―

2014 g.

Documents

1v366 mācību materiāls Kuģniecības vēsturē