Jânis Vîtols

10. februârî Tukuma 2. pamat-skolas zâlç bija sapulcçjušies ap 60 jauno mûziíu – novadu skolu vokâli instrumentâlâs

skates dalîbnieki un viòu atbalstîtâji.

Skatç kâ jau skatç – bija savs nolikums, dalîbnieki un nopietna þûrija. To vadîja priekðsçdçtâja – no­vada mûzikas skolotâju metodiskâs

apvienîbas vadîtâja, dziedâðanas skolotâja Gita Vanaga, kâ arî mûzikas skolotâja un kordiriìente Rasma Valdmane, mûzikas skolotâja Ine­se Beigate un Izglîtîbas pârvaldes metodiíe Ilva Bârene. Protams, kat­ru uzstâðanos vçrtçja arî klausîtâji –

ansambïu dalîbnieku atbalstîtâji un arî konkurenti. Viòu vçrtçðana – vienkârða – ar aplausiem. Savukârt þûrija skaitîja punktus, lai vienotos par to, kâdas pakâpes atzinîba kat­ram skates dalîbniekam pienâkas.

Aprunâties vajagAgitA Puíîte

Tieði ðobrîd pirmoreiz tiek iz­strâdâta attîstîbas programma turp­mâkajiem septiòiem gadiem visam Tukuma novadam, un no valsts ðim darbam saòemti nepilni Ls 23 000. Tâtad – top apjomîgs dokuments, pçc kura dzîvosim un strâdâsim nâkotnç. Tikai lielâkâ daïa Tukuma novada iedzîvotâju par to neceï ne ausu – uz anketâm atbildçjuði vien 180 un, kâ noprotams, tie paði – vairâk paðvaldîbâ strâdâjoði ïaudis.

No vienas puses nebûtu jâbrînâs – lat vietim raksturîgi lemðanâ ne­iesaistîties un kliegt vien tad, kad bul­dozers iebraucis paða dâr ziòâ. No ot­ras – netieði ðâda situâci ja allaþ tikusi veicinâta. Arî ðî reize nav izòçmums. Esam jau rakstî juði, ka programmai jâtop âtri, lai saòemtu jau pieðíirto naudu pilsçtas attîstîbai. Un tâ nu ðîs dabonamâs naudas iespaidâ atslâbstam un nepadomâjam, ka programmai atvçlçtâ nauda ir mûsu paðu nodokïos samaksâtâ un ka par ðo summu projekta izstrâdâtâji taèu bûtu varçjuði uzrunât vai kat­ru novadâ dzîvojoðo ìimeni, izsûtot tai îpaðu anketu. Un kâpçc ne? Ja þçl naudas sûtîðanai, var anketas izdalît ar sporta klubu, biedrîbu, ne­valstisko organizâciju, paðvaldîbas iestâþu un uzòçmumu, paðdarbîbas kolektîvu starpniecîbu; pçc prin­cipa – ja no domes naudu saòem, tad jâiesaistâs nâkotnes vîziju apzinâðanâ. Un kâpçc tâs nevar iz­sniegt skolâs – skolotâjiem un vecâko klaðu skolçniem? Ne visi atbildçs, bet iegûto atbilþu skaits, vienalga, bûs lielâks par tâm nieka 180... Ti­kai darbs, protams, jâiegulda... Bet tad nevienam neradîsies jautâjumi, kâpçc Tukumâ tagad ceï divus bçrnudârzus un kâpçc Rîgas­Meþa­Dzelzceïa ielas krustojumâ taisîs ap­li – iepriekðçjâ attîstîbas programmâ tas nebija rakstîts... Un diez vai kâds tukumnieks atceras, kas rakstîts iepriekðçjâ programmâ, jo neviens par tâs izpildi nav atskaitîjies.

Domâju, ja reiz dome vçlas nâ­kot nes attîstîbas programmu veidot godîgu, objektîvu un – galvenais – uzticamu, tad vajadzçtu meklçt vei­dus, kâ ar cilvçkiem aprunâties. Un gan jau zinoðie paðvaldîbas speciâlisti tad pratîs iedzîvotâju vçlmes salâgot ar Eiropas programmâm, bez kurâm ðobrîd – nekur.

FO

TO -

Jān

is V

ītols

RedAkciJAs sleJA

Laikraksts tukuma, kandavas, EngurEs un JaunpiLs novadiEm Nr. 18 (1579) – Ls 0.40 ISSN 1407-8252

Sestdiena, 2011. gada 12. februāris www.ntz.lv

3. lpp.

Roks, dþezs un popmûzika – arî tas ir ceïð uz lielo mûziku

Viens no atraktīvājajiem bija Tukuma 2. vidusskolas vokāli instrumentālais ansamblis Viļņa Prancāna vadībā

2

FO

TO -

Zan

e V

imbu

le

Ziņas Sestdiena, 2011. gada 12. februāris

Brîvîbas laukums 10, Tukums, LV - 3101; Tâlr. : 63125216 Fakss : 63125022

Mob. : 28338989, 28444558

E-pasts: ntz@ntz.lv

Galvenâ redaktore Ivonna Plaude.Iznâk otrdienâs, ceturtdienâs un sestdienâs. Metiens 6920 eks.

Izdevçjs SIA «Novadu Ziòas». Abonçðanas indekss 3069.Masu informâcijas reìistrâcijas apl. #000702425.

Darba laiks no 8.00 lîdz 18.00, sestdienâs no 9.00 lîdz 14.00.Pârpublicçðana, bez redakcijas rakstiskas atïaujas, aizliegta.

Par sludinâjumu un reklâmu saturu atbild iesniedzçjs.Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli.

Iesniegtos manuskriptus nerecenzç un atpakaï neizsniedz.Honorârus par iepriekðçjo mçnesi var saòemt pirmdienâs, ceturtdienâs.

Iespiests tipogrâfijâ «Mûkusala», Rîgâ, Mûkusalas ielâ 41.

www.ntz.lv

Latvijā un pasauLē

MeLnā hronika

Zane viMbuLe

10. februârî Tukuma ledus hallç notika starptautiskâs jaunieðu apmaiòas program-mas «Jaunatne darbîbâ» interaktîvais pasâkums «Ie-braukt aizliegts».

21 èetru valstu jaunietis hal­les kafejnîcas telpâs publiski lasîja savus radoðos darbus – dze­ju, apcerçjumus, pârdomas, ese­jas. Tos vienoja kopçja vçlme rast iespçju veidot nâkotnes pasauli, darît to labâku, visiem pieejamâku. Savdabîgu saknçjumu pasâkumam deva daþâdu valodu lietojums – daþi darbi tika lasîti angïu, daþi – atseviðíu jaunieðu dzimtajâ valodâ.

pret nabadzîbu un sociâlo atstumtîbu

Par to, kas ir ðie jaunieði un ko viòi dara Latvijâ, mums pastâstîja projekta vadîtâja, kandavniece Ine­se Priedîte: “No 4. lîdz 12. februârim 21 jaunietis no Latvijas, Èehijas, Ser­bijas un Maíedonijas ðeit, Latvijâ, piedalîjâs starptautiskajâ projektâ «Words Can Hurt, Words Can Help: the Power of the Stories» (no angïu val. – «Vârdi var sâpinât, vârdi var palîdzçt: stâstu spçks»). Projekts ta­pis ar Eiropas Savienîbas atbalstu, un ðie jaunieði gan organizç, gan

Lai pasaule un dzîve tajâ kïûtu labâkapaði piedalâs radoðâs rakstîðanas, domâðanas, teâtra, vizuâlo mâkslu un grupu darba sesijâs ar uzde­vumu – veicinât un attîstît dia­logu, empâtijas spçju un saprat­ni cilvçkiem ar atðíirîgu kultûras, sociâlo un ekonomiskâs vides pie­redzi. Esam ðeit kopâ, lai veicinâtu izpratni par to, kâ katrs no mums var iesaistîties cîòâ pret nabadzîbu un sociâlo atstumtîbu. Tâpat arî projekta ietvaros tâ dalîbnieki attîsta valodas un radoðâs spçjas, komunikâciju un sociâlâs pras­mes.

Patiesîbâ ðis laiks mums visiem kopâ Tumes pagasta «Vâgnerî», kur ir mûsu uzturçðanâs vieta ðajâ laikâ, pagâjis neticami âtri, taèu tik daudz kas ir paveikts! Sâkot jau ar iepazîðanos un ðo dienu noslçdzot ar vispârçjiem pçtîjumiem. Proti, ðodien varçjâm redzçt un dzirdçt jaunieðu individuâlâs uzstâðanâs, kas izpaudâs gan kâ dzejas, gan stâstîjumu lasîjumi.”

krîzes un pagâtnes zîmesKâ paði projekta dalîbnieki

atzîst, par îpaðu notikumu viòiem izvçrtusies daþâdu cilvçku inter­vçðana, kas veikta Rîgâ. Daudz pozitîvu emociju devusi saruna ar kâdu Rîgas Stradiòa Universitâtes maìistrantûras studenti, kurai liegts staigât jau no bçrnîbas, taèu meite­ne ir atvçrta, apòçmîga, sirsnîga – viòa smaida pasaulei un arî pasau­le atveras smaidâ...Kâda cita grupa intervçjusi tçlnieku, vçl kâda – bez­pajumtnieku, kurð atvadoties vien palûdzis cigareti… Vçl cita gru­pa vçrsusies pie kriðnaîtu kustîbas pârstâvja… Tâdçjâdi sarunâs ar ðiem tik daþâdajiem, ”citâdajiem” cilvçkiem jaunieði mçìinâjuði “izpçtît” Latviju ðodien. Intervijâs gûtâs atziòas dalîbnieki vçrtçja daþâdi – ne vien pieminot ekono­misko krîzi, bet arî vçsturisko pie­redzi – laiku, kad Latvija bija Pa­

domju Savienîbas sastâvâ. To laiku pieredzçjuðie esot noslçgtâki un arî savos spriedumos konservatîvâki, kategoriskâki.

konkursâ iegûta iespçjaAtbildot uz jautâjumu par dalîb­

nieku atlases principiem, projekta vadîtâja I. Priedîte teic: “Jâ, kon­kurss uz lîdzdalîbu ðajâ projektâ bija – no katras valsts izvçrtçjâm un izvçlçjâmies piecus dalîbniekus un devâm iespçju galvenokârt tiem, kas ðobrîd ir bez darba, nestudç un kuriem nav bijis daudz iespçju pabût ârpus savas dzim­tenes robeþâm. Aptuveni Latvijâ un Èehijâ projektam pieteicâs 20 cilvçku, pârçjâs valstîs – maz­liet vairâk. Pati esmu projekta uzòçmçjorganizâcijas «Piepildîto sapòu istaba» dalîbniece. Ðî ir ma­za nevalstiska organizâcija, ku­ras kodolu veido bijuðie Eiropas Brîvprâtîgâ Darba programmas dalîbnieki. Mûsu organizâcija, lai arî reìistrçta Kandavâ, vairâk tomçr darbojas virtuâli (pastasti.word-press.com). Ðî ir tâda kâ apmaiòas programma, vçlamies domubied­rus rast citur pasaulç un veidot ðâdus pasâkumus arî turpmâk – kurð gan cits veidos mûsu pasauli, ja ne mçs paði?”.

Vçl taujâta par to, kâpçc pro­jekta noslçguma pasâkums no­tiek tieði ledus hallç, kur harmo­nisko gaisotni brîþam pârtrauca notiekoðais uz ledus, kâ arî apkârtçjie trokðòi, I. Priedîte sa­ka: “Tâds bija mûsu mçríis – bût atvçrtâ, publiskâ telpâ – ja kâds vçlas, var pievienoties, klausîties un piedalîties.”

interesanti cilvçki un vienreizçji skaisti… kapi

Par Latvijâ gûtajiem iespaidiem pajautâjâm vienam no programmas dalîbniekiem Ondrejam (Ondrej Fi­lipec) no Èehijas. Viòð pastâstîja: “Patiesîbâ ne tikai Latvijâ, bet arî Baltijâ esmu pirmo reizi. Un Lat­vija un latvieði ir atðíirîgi no ci­tiem eiropieðiem. Esmu pçtîjis jûsu vçsturi, tâs ietekmi uz ðodienu, uz ðodienas cilvçkiem. Un varu salîdzinât cilvçkus – gados vecâkos ar gados jaunâkiem. Ir atðíirîba. Gados vecâki lielâkoties staigâ, dziïi ierâvuðies sevî, turpretî jaunie – ïoti atvçrti, draudzîgi, pretimnâkoði. Tâpat ievçroju atðíirîbas starp Tu­kumu un Rîgu – Rîgâ visi ïoti stei­dzas, skatienus ieurbuði ledû zem kâjâm, lai nepakristu...

Zinu, ka manâ atmiòâ paliks jûsu skaistie kapi! Nopietni! Tâdus vçl nekur pasaulç nebiju redzçjis – ar skaistiem kapu pieminekïiem. Kâds darbs tajâ ieguldîts!…

Ir tâ, ka Eiropas Savienîbu es iztçlojos kâ varavîksni un jûs es­at tâda îpaða krâsa – unikâla un neatkârtojama. Jûs izceïaties uz pârçjo fona – jâ, ne vienmçr ar pozitîvo, bet tas noteikti ir vairâk par negatîvo. Novçlu jums to nepazaudçt!”

Laikâ no 9. lîdz 11.februârim Tukuma policijas iecirknî reìistrçti 18 notikumi un noformçti 38 ad­ministratîvo pârkâpumu proto­koli; reìistrçti 2 ceïu transporta negadîjumi bez cietuðajiem.

28. janvârî17.00 no automaðînas OPEL AS­

TRA nozagts fotoaparâts «Samsung», fotoaparâta somiòa un atmiòas karte. Nodarîts zaudçjums Ls 112 apmçrâ. Uzsâkts kriminâlprocess; iespçjamâ vainîgâ persona no­skaidrota.

9. februârî9.00 Kandavâ iekïûts SIA «Kok ap­

strâde» cehâ un nozagti elektroenerìijas kabeïi un daþâdi instrumenti. Materiâlie zaudçjumi tiek noskaid­roti. Uzsâkts krimi nâl process.

16.00 Tukuma novada Lestenes pagastâ no angâra nozagti 500 kg minerâlmçslu maisîjuma, bet no pagalma – elektromotors.

10. februârî10.45 Tukuma novada Sçmes

pagastâ sasituðâs divas automaðînas – FORD WINDSTAR un CHRYSLER GRAND VOYAGER, kas brauca

pârâk tuvu viena otrai. Cietuðo nav.

11.45 Irlavas pagasta veikalâ aizturçts kâds vîrietis, kurð mçìinâja nozagt preci. Uzsâkts kriminâlprocess.

Laikâ no 12.00 lîdz 13.00 Tuku­mâ, Ðçseles ielas stâvlaukumâ, automaðînai AUDI A6 AVANT bojâtas aizmugurçjâs labâs puses durvis. Iespçjamâ vainîgâ perso­na – lîdzâs stâvoðâs automaðînas AUDI 100 pasaþieris – aizbrauca neziòojot policijai.

15.25 Kandavas novadâ, Zantes pagastâ, demontçts transformators un no tâ nozagts krâsainais metâls. Uzsâkts kriminâlprocess.

15.30 Tukuma novadâ, Lestenes pagastâ, no kâdas mâjas nozag­ti daþâdi sadzîves priekðmeti un mantas. Uzsâkts kriminâlprocess.

16.50 Kandavâ, Liepu ielâ, ne­noskaidrotos apstâkïos pazudis velosipçds.

Laikâ no 10. februâra 20.00 lîdz 11. februâra 9.07 Tukuma novadâ, Dþûkstes pagastâ, kâdâm mâjâm norauts durvju zvans ar visu vadu. 11. februârî

3.45 Kandavâ, Talsu ielâ, dega jaunbûve. ZIòas apdarInâJa

vents Dubrovskis

Protesti, pabalsti un pensija

Penci – pensijâ. Valsts Ugunsdzçsîbas un glâbðanas die­nesta priekðnieks ìenerâlis Ainars Pencis piektdien iekðlietu ministri Lindu Mûrnieci informçjis par vçlmi doties izdienas pensijâ. Iemeslus, kâdçï viòð izlçmis spert ðâdu so­li, A. Pencis gan neprecizçja, vien piebilda, ka ðajâ amatâ agri vai vçlu pienâkot robeþa, “kad apnîk visa tâ padarîðana un vienkârði nervi vairs netur”. L. Mûrniece iesniegu­mu jau pieòçmusi, vien lûgusi die­nestu nepamest vçl lîdz 1. aprîlim, kad plânoti plûdi. A. Pencis ðim piedâvâjumam piekritis. Jâpiebilst, ka ðajâ tikðanâs reizç gan bija plânots nevis iesniegt atlûgumu, bet gan lûgt Iekðlietu ministrijai dienes­tam pieðíirt papildu finansçjumu, lai varçtu izpildît tiesas lçmumu. Proti, treðdien tiesa nolçma, ka VUGD Talsu traìçdijâ (1997. ga­da 28.jûnijâ, lûstot ugunsdzçsîbas autopacçlâja strçlei, no 19 met­ru augstuma nokrita grozs ar 22 cilvçkiem. Deviòi bçrni gâja bojâ.) cietuðajam liek izmaksât 100 000 latu kompensâciju. Jâpiebilst, ka tiesâ iesniegtas vçl desmit iden­tiskas prasîbas un A. Pencis, komentçjot spriedumu, izteicâs: “Sobrîd dienestâ strâdâjoðajiem nebûtu jâatbild par pagâtnes grçkiem,” jo naudas dienestam, ko maksât, – neesot.

Iecerçts pârdalît pabal-stus. Labklâjîbas ministrija plâno valdîbai iesniegt priekðlikumu pârdalît nodarbinâtîbas budþeta lîdzekïus tâ, lai saglabâtu ìimenes valsts pabalstu visiem bçrniem. Proti, pabalstiem bûtu papil­dus nepiecieðami 11,2 miljoni la­tu. LM iecerçjusi, ka ðo naudu varçtu iegût, ja ìimenes pabal­stiem tiktu novirzîti lîdzekïi, kas bijuði paredzçti bezdarbnieku pa­balstiem, bet daþâdu iemeslu dçï – nav izmaksâti. Pçrn nodarbinâtîbas speciâlais budþets bija 111,8 miljo­ni latu, un ðogad tam ir paredzçti 107,7 miljoni latu. Jâpiebilst gan, ka nodarbinâtîbas speciâlâ budþeta lîdzekïi ir paredzçti ne ti­kai pabalstu izmaksai, bet arî ci­tiem mçríiem, piemçram, bezdar­ba novçrðanas pasâkumiem.

Protesti turpinâs. Çìiptes galvaspilsçtâ Kairâ un citâs lielâkajâs pilsçtâs – Aleksandrijâ un Portsaîdâ, ielâs vakar izgâja simtiem tûkstoði protestçtâju. Tâpat turpinot pie­augt streikojoðo uzòçmumu dar­binieku skaits. Protesti paplaðinâs pçc Armijas pavçlniecîbas izplatîtâ paziòojuma, kurâ faktiski pausts atbalsts valsts prezidentam Hosnî Mubarakam, kura atkâpðanos jau 18 dienas pieprasa demonstranti. Pret valdîbu vçrsto demonstrâciju un to pavadoðo sadursmju laikâ aizvadîtajâs divâs nedçïâs gâjuði bojâ vairâk nekâ 300 cilvçki un 4000 guvuði ievainojumus.InTerneTa porTâlus pârlapoJa

Liena trçDe

3

FO

TO -

Jân

is V

îtols

1. lpp.

Sestdiena, 2011. gada 12. februāris

Roks, dþezs un popmûzika – arî tas ir ceïð uz lielo mûziku

Vienas pçc otras grupas kâpa uz skatuves. Spçlçja akordeonus, ìitâras un arî dziedâja. Visjaunâkie bija Tukuma 2. pamatskolas pirm-klasnieki no popgrupas «Bimini». Viòiem ðîs bija dziedoðâs kristîbas. Viòi uz skatuves kâpa pirmo reizi. Trîs vecuma grupâs «Bimini» vada skolotâja Dace Perðevica. Bet ðíiet, ka viens no atraktîvâkajiem bija 2. vidusskolas estrâdes ansambïa priekðnesums. Ðis ansamblis Viïòa Prancâna vadîbâ spçlçja dþezu.

Visi, kas piedalîjâs, saòçma I un II pakâpes diplomus. I pakâpes apbalvojumi tika 2. pamatskolas 4. klaðu ìitâristu ansamblim (vadîtâja Irina Soiko), akordeonis-tu ansamblim (Ingrîda Èarbarte), 1. lîdz 5. klaðu popgrupai «Bimini» (D. Perðevica), 4. klases VIA «Chiili» (I Soiko) un 2. vidusskolas estrâdes ansamblim (V. Prancâns); savukârt II pakâpes laurus plûca 2. pamat-skolas 5. lîdz 9. klaðu ìitâristu an-samblis (I. Soiko), 1. klases pop-grupa «Bimini» un 7. lîdz 8. klaðu «Bimini» (D. Perðevica). Tukuma 2. pamatskolas vokāli instrumentālais ansamblis «CHIILI»

AgitA Puíîte

Ceturtdienas, 10. februâra laikrakstâ, sâkâm publicçt informâciju par Tukuma novada 2011. gada budþetu. Ðoreiz sîkâk informçjam par to, pçc kâda prin-cipa tiek pieðíirti lîdzekïi sporta nozarei. Komentârus lûdzâm Tukuma novada domes Kultûras, sporta un sabiedrisko attiecîbu nodaïas vadîtâjai Inesei Smirnovai.

– Pçc kâda principa no paðvaldîbas budþeta tiek fin-ansçti sporta klubi (Naudas sadalîjuma tabula apskatâma ceturtdienas «Neatkarîgajâs Tu-kuma Ziòâs»)?

– Sporta klubi lîdz katra gada 15. oktobrim iesniedz iesniegumus par nepiecieðamo finansçjumu. Un tad atbilstoði domes izstrâdâtajiem noteikumiem sporta padome ðos ie-sniegumus izvçrtç un atbilstoði tam, cik daudz ir budþeta lîdzekïu, nau-du arî sadala. Parasti gan vçlmes ir lielâkas nekâ iespçjas, arî ðoreiz sporta un kultûras budþets lîdz apstiprinâðanai tika samazinâts di-vas reizes. Protams, mçs arî vçrtçjam klubu darbu – sasniegtos rezultâtus, aktivitâtes, iesaistîto cilvçku skaitu.

– Kâds bija finansçjuma samazinâjums sportam, salî-dzinot ar pagâjuðo gadu?

– Sporta klubu atbalstam un daþâdâm aktivitâtçm (pasâkumiem, sacensîbâm, spçlçm) pçrn tika pieðíirti Ls 72 602, bet ðogad tikai – Ls 53 079. Samazinâjums ir vçrâ òemams.

– Finansçjumu iespçjams saòemt arî konkrçtiem pasâ-

kumiem vai sacensîbâm. Pçc kâdiem kritçrijiem izvçrtçjat ðos iesniegumus?

– Jâ. Klubu finansçjums tiek atvçlçts treniònometnçm, inventâram, dalîbas maksai èempionâtos, bet ir iespçja saòemt finansçjumu arî atseviðíâm sacensîbâm vai pasâkumiem. Arî par tiem iesniegumi bija jâiesniedz lîdz 15. oktobrim. Mçs vçrtçjam ðo sacensîbu nozîmîgumu, tradic-ionalitâti, pie mçram, vairâki klu-bi katru gadu rîko starptautiskas sacensîbas, kuras mçs arî atbalstâm. Protams, ne jau pilnîbâ – nereti tâ ir tikai neliela daïa no tâs sum-mas, kas ðâdu sacensîbu rîkoðanai ir nepiecieðama.

– Vai ir iespçjams saòemt lîdzekïus jaunam, lîdz ðim nebijuðam pasâkumam?

– Protams, arî tâdiem nauda tiek pieðíirta. Reâli jau ir tâ, ka katru ga-du nâk klât kâds jauns klubs, nâk klât jauni pasâkumi un kâdi, savukârt, vairs nenotiek. Tâ dzîvç notiek.

– Jûs pieðíirat naudu arî atseviðíiem sportistiem?

– Jâ. Paðu sportistu iesniegumi bi-ja par daþâdâm naudas summâm, taèu sporta padome vienojâs, ka visiem vienâdi tiks pieðíirti Ls 200 (katram). Ðâdu naudas sum-mu ðogad pieðíîrâm Antrai Valne-rei (dambrete), Arvim Bumbieram (enduro), Mârtiòam Kokinam (mo-tosports), Edmundam Stûrmanim (riteòbraukðana), Andim Lapiòam (riteòbraukðana), Artim Birzniekam (riteòbraukðana), Raivim Sarkanam (riteòbraukðana), Gintam Zundem (airçðana), Vilnim Jenèam (moto-kross). Tas arî ir tikai daïçjs atbalsts

starptautiskâm sacensîbâm.– Pçc naudas izlietojuma ta-

bulas redzams, ka ðîs nedçïas pasâkumam «Sporta laureâts» nauda vispâr nav paredzçta. Kâpçc tâ?

– Sâkumâ naudu ðim pasâkumam plânojâm, bet, tâ kâ bija jâsamazina sporta budþets, vienojâmies ar spor-ta padomi un Modri Liepiòu, un ðis pasâkums notiek ar sponsoru at-balstu. Viòi arî tiek aicinâti uz ðo pasâkumu.

– Kuri cilvçki darbojas spor-ta padomç?

– Tajâ darbojas klubu, iestâþu un partiju izvirzîtie pârstâvji: Tukuma ledus halles direktors un deputâts Modris Liepiòð, Tukuma sporta kom-pleksa direktors Andris Kopiòð, Tu-kuma sporta nama direktors Andis Ðvâns, Tukuma sporta skolas direk-tors Aivars Bindemanis, deputâts Jânis Ozols, partiju izvirzîtie pârstâvji Vilnis Jenès, Atvars Vaþa un Mareks Þizòevskis, futbola kluba «Tukums 2000» pârstâvis Artjoms Grudcins un orientçðanâs kluba «Silva» vadîtâjs Zigfrîds Freimanis.

– Vai bija pasâkumi, no ku-riem ðogad atteicâties?

– Jâ, ðogad atteicâmies no starptautiskajâm sacensîbâm futbolâ, kuras rîkojâm kopâ ar futbola klubu «Tukums 2000» senâk pilsçtas, tagad novada svçtku laikâ. Tâs jau kïuvuðas par tradîciju, un uz tâm brauca ïoti daudz komandu no Krievijas, Ukrai-nas, Baltkrievijas un citâm vietâm. Tâpçc arî ðo sacensîbu izmaksas bija lielas, un tieði tâpçc izlçmâm ðogad ieturçt pauzi.

Turpmâk par budþetu vçl.

Dotācijas dažādiem sporta pasākumiem Ls 22 279Tukuma novada «Sporta laureāts 2010» 0Latvijas Jaunatnes olimpiāde 1 800Dalība Latvijas Sporta veterānu 48. spēlēs 2 700Tukuma novada 2. sporta spēles 600Tukuma novada galda spēļu turnīri 315Tukuma novada čempionāts strītbolā 300Tukuma novada sacens. pludmales volejbolā, vieglatlētikā 300 Tukuma novada čempionāts florbolā 270Sēmes un Zentenes pagastu sporta svētki 300Slampes un Džūkstes pagastu sporta svētki 300Irlavas un Lestenes pagastu sporta svētki 300Tumes un Degoles pagastu sporta svētki 300Novada atklātie sporta svētki Pūrē 150Novada atklātie bērnu sporta svētki Pūrē 150Dažādi atklātie sporta pasākumi Pūres pagastā 400Jaunsātu pagasta atklātā sporta diena 150Tumes kausa izcīņa volejbolā seniorēm 50Sacensības «Tumes šķēpi 2011» 50Zemgales novada kauss telpās 150Vasaras CUP 2011. laukumā 11x11 170Zemgales florball CUP 2011. 150Olimpiskās dienas hokejā, slidošanā un vieglatlētikā 980Starptautiskās sacensības futbolā «Tukuma kauss» 0Latvijas MTB maratona posms Tukumā 1002Novada bērnu dārzu sporta diena 150M. Liepiņa kauss soļošanā 980TLH hokeja čempionāts 580Hokeja turnīrs jauniešiem «Domes kauss» 700Hokeja zvaigžņu spēle 300Daiļslidošanas sacensības «Tukuma kauss 2011» 380Riteņbraukšanas festivāls «Mēs riteņkrēslos Tukumā 2010» 880Mākslas vingrošanas turnīrs «Baltijas puķe 2011» 480Orientēšanās pārgājieni pa Tukuma apkārtni 8227. Tukuma kauss orientēšanās sacensībās 300Tautas orientēšanās sacensības «Silva» 30014. Tukums Open – Tukuma kauss 2011 karatē 480Kjokušinkai karatē čempionāts «Tukuma kauss 2011» 300Latvijas 11.Kjokušinkai karatē čempionāts 300Kjokušinkai karatē turnīrs Latvija-Lietuva 300Latvijas karatē-do šotokan J.K.A. čempionāts 480Latvijas-Baltijas čempionāts Enduro krosā 480Mūsdienu deju tusiņš 150Novada mazpulku sporta spēles 150Atklātais amatieru boksa turnīrs 200Atklātais turnīrs K-1 (amatieriem) 200Boxing night in Tukums 200Masu skrējiens Tukuma ielās 200Ghetto basket sacensības Tukumā 0Individuālo sportistu atbalsts 1800Rezerves fonds 1020

Sportam par Ls 20 000 mazâk naudas

PAgAstu ziòAs

Lestene

Aicina uz koncertu un balliSvçtdien, 13. februârî 17.00, Les-

tenes tautas namâ uzstâsies duets «Sandra», bet sestdien, 18. februârî 20.00, bûs atpûtas vakars, kurâ spçlçs muzikanti no Talsiem.

Bûs sarkanais Krusts15. februârî 11.00 Sarkanais

Krusts organizçs lietotu apìçrbu un apavu tirdzniecîbu tautas namâ.

IrLava

Bûs pasâkums 22. februârî Irlavas vidusskolâ notiks

pasâkums 1. lîdz 6. klaðu sko lçniem, kas iesaistîjusies pro g rammâ «Sko-las auglis». Skolç ni iecerçjuði uzstâties ar priekðnesumiem – dziesmâm un dejâm – par veselîgu dzîves veidu.

Râdîs, ko iemâcîjuðies24. februârî 1. klases skolçni râdîs

citiem bçrniem un skolotâjiem, ko ðî mâcîbu gada pirmajâ pusgadâ iemâcîjuðies.

tume

Bûs olimpiâdeNo 14. februâra sâksies Mate-

mâtikas nedçïa – visas sâkumskolas klases piedalîsies matemâtikas olim-piâdç.

4

FO

TO -

no

priv

ātā

albu

ma

Sestdiena, 2011. gada 12. februāris

Liena Trēde

Ðovakar, 12. februârî, 21.00 Jaunpilî sen nebijis pasâkums – uz kultûras nama skatuves darbîbâ varçs novçrot dîdþejus, kas katrs savâ laika posmâ spçlçjuði diskotçkas 30 gadu garumâ. Par pasâkumu un to, kâ laika gaitâ mainîjusies publika un darboðanâs pie dîdþeja pults, vçl pirms lielâ salidojuma aicinâjâm pastâstît Ikaru Leimani. Viòð sa-vulaik darbojies ne tikai Jaunpilî, bet ar savu diskotçku «Neo» bija pazîstams arî tâlu ârpus tâs robeþâm.

Bija jâapliecina sava varçðana

Ikaru pievçrsties diskotçku rîkoðanai 1987. gadâ pierunâja sporta kluba vadîtâjs Ainârs Ple-zers. Tomçr tik vienkârði tas viss gan nebija, jo atðíirîbâ no ðodienas, kad savus spçkus dîdþejoðanâ var iemçìinât teju katrs – galvenais, kâ publika reaìç, toreiz vçl arî bi-jis jâiet cauri tâdam sen aizmirstam procesam kâ “tarifikâcijas skate”. “Bija jâbût attiecîgai aparatûrai – ar divâm tumbâm vien nepietika. Bi-ja jâizdomâ uzstâðanâs scenârijs – vârds vârdâ visu, ko gatavojies starp dziesmâm runât, kâ arî vçrtçðanas komisijai jâiesniedz visu ârzemju dziesmu tulkojumi,” par tâ laika prasîbâm dîdþejiem stâsta Ikars. “Pirmajâ gadâ Tukuma rajona skatç gan palikâm vieni no pçdçjiem. Taèu tad, kad 1988. gadâ beidzot cîtîgâk pievçrsâmies scenârijam un izplânoju, kâ interesantâk se-vi pasniegt, izrâdîjos labâkais. To-laik 2. vietâ palika tagadçjais eko-nomikas ministrs Artis Kampars.” Diskotçkas «Neo» pirmâ nopietnâ programma bija veltîti rokmûzikas divdesmitgadei, spçlçjot tâdus ðîs mûzikas celmlauþu kâ «Black Sa-bath», «Led Zeppelin», «Deep Pur-ple» u.c radîto mûziku. “Ja nemal-dos, þurnâlu sauca «Liesma», kur par ârzemju mûziíiem rakstîja Arvîds Mûrnieks, un katru reizi klât bija arî grupas bilde. Tâs pârfotografçjām un sagatavojâm diapozitîvus, ko demonstrçjâm uz sienas. Tas tolaik bija baigais ðiks!” uzsver Ikars.

Gala rezultâtâ, atkarîbâ no þûrijas vçrtçjuma, dîdþeji tika iedalîti kâdâ no tarifikâcija grupâm, kas notei-ca, kur savas diskotçkas katrs var spçlçt. Tâdçjâdi «Neo» viesojâs katrâ Tukuma rajona kultûra namâ.

Mûzikas medîðanaIkars sevi nebût neuzskata par

fanâtisku melomânu jeb mûzikas kolekcionâru: “Vairâk mani sais-ta pats process, kâ mûzika tiek samiksçta, meklçtas saskaòotas dziesmas.” Vçl arvien daïa dîdþeju strâdâ tieði tâ – darbojas ar jau kâda cita radîtu mûziku, kaut ir arî tâdi, kas paði veido ko pavisam jau-nu. ”Bet, ja tagad tu vari internetâ dabût praktiski jebko, agrâk mûzikas “medîðana” pats par se-vi bija aizraujoðs process. Uz Jaun-pili diskotçkas spçlçt brauca tolaik

populârais dîdþejs Çriks Niedra, kas nezinâtâjiem droði vien vairâk pazîstams ar vçl neseno darboðanos televîzijâ. Mçs tolaik kopâ ar Jâni Íiòíeri viòam palîdzçjâm uz-likt un novâkt aparatûru. Bet, kad Çriks devâs tepat, Jaunpilî, pasçdçt pirtî, mçs visu nakti pârrakstîjâm mûziku,” stâsta Ikars. Tâpat dzies-mas ierakstît varçja arî no radio, kur îpaðâ frekvencç Arvîds Mûrnieks raidîja savu «Bûsim pazîstami!». “Vçlâk jau parâdîjâs tâ sauktie kooperatîvi un lentes, kasetes. To bija pilnas malas.”

Kas pasûta mûziku? “Atðíirîbâ no ðodienas, agrâk

dîdþeji vairâk komunicçja ar pub-liku,“ par vçl vienu kâdreizçjâs darboðanâs specifiku stâsta Ikars. “Tas bija lîdzîgi, kâ tagad cilvçki strâdâ radio – stâstîjâm par ârzemju grupâm, dziesmâm, kuras lie-kam, spçlçjam u. tml. Tolaik jau ârzemju mûzika radio praktiski neskançja!” Tagad stils ir cits. Ikars piekrît jau reiz no citiem dîdþejiem dzirdçtam apgalvojumam, ka, lie-kot mûziku diskotçkâs, nâcies sa-skarties ar tâdu problçmiòu kâ – mûzikas pasûtîðana... “Ja vçl dzimðanas dienâ kâdu apsveikt nav problçma, tad ar vienkârðiem “pasûtîjumiem” ir nâcies cînîties,” stâsta dîdþejs. Turklât novçrots – jo vairâk publikâ kâds piedzeras, jo vairâk ir mçìinâjumu pasûtît mûziku un nereti – kaut ko smagâ metâla stilā. “Vienu brîdi pat pie pults piespraudâm zîmîti: ”Ja gri-bi pasûtît mûziku – maksâ latu”,” par savu stratçìiju stâsta Ikars. Ðobrîd gan problçmas esot citas – publikai vairs nav tik svarîga pati mûzika kâ atrakcijas. Kâ piemçru

Ikars min kaut vai it kâ zinâmu gru-pu koncertus, ko cilvçki apmeklç arvien mazâk, ja netiek piedâvâtas iespçjas, piemçram, pasçdçt pie galdiòa. “Îsti nezinu, kâ tas ir pilsçtâs, bet laukos, pat afiðas vei-dojot, jâpiedomâ, ko raksta!” uz-sver Ikars. Un uz “diskotçkâm” cilvçki nelabprât nâkot, ja ne-tiek pieminçts arî vârds “balle” vai “galdiòi”.

Mainîgâ publika Pçc tam, kad trîs gadus aktîvi un

veiksmîgi darbojies kâ dîdþejs, Ikars 1990. gadâ ðo nodarbi nolika maliòâ un pie pults tâ nopietni atgriezies atkal 2006. gadâ. “Tas bija laiks, kad, zâìçjot kokus, bija iespçja labi nopelnît, un tad, kad îsti nevarçju izlemt, ko ar saviem 5000 no- pelnîtajiem latiem darît, izlçmu iegâdâties pats savus aparatûru.” Diskotçkas labi apmeklçjuði – tika organizçti pasâkumi, kas veltîti 80., 90. gadu mûzikai. Pçc tam, kad at-jaunota Jaunpils estrâde, spçlçjuði teju katru nedçïas nogali un cilvçku bijis paðu mçrogiem tieðâm daudz. Tomçr tad nâca krîze, un, kâ pats Ikars uzsver, visvairâk tâ iespaido-jusi tieði kultûru un cilvçku izklai-des ieradumus. Kâ skumju kuriozu viòð min kâdu atgadîjumu Tukumâ: “Jaunpilî ïoti labi bija apmeklçts mûsu pasâkums «Saldie 80», un uzaicinâja mûs spçlçt arî Tukumâ,” stâsta Ikars. Sadrukâtas biïetes, sarunâtas dejotâjas un pat vakara vadîtâjs, kâ arî lîdzi vesta kafejnîca, taèu paðâ pasâkuma dienâ... neiera-dies neviens apmeklçtâjs. “Tas bija îsi pçc tam, kad Tukumâ pçc kâda pasâkuma tika nosists karatç trene-ris,” kâ vienu no iespçjamajiem ne-veiksmes cçloòiem min Ikars. Tai

pat laikâ viòð piekrît, ka situâcija vienkârði ir mainîjusies – cilvçkiem ir mazâk iespçju vai arî iemes-lu apmeklçt pasâkumus, jaunieði brauc, piemçram, uz Rîgu, un ga-la rezultâtâ esot ïoti grûti paredzçt, kâ iecerçtais izdosies. “Ziniet, ma-nā mâjâ ir aizliegti visi tâ sauk-tie “talantu ðovi”, bet, kad uz kâdu vietçjo klubu brauc uzstâties kâds no ðovu dalîbniekiem, pat ja par uzstâðanâs kvalitâti var stip-ri ðaubîties, zâles ir pilnas...,” par ðodienas pieprasîjumu domâjot, secina Ikars. Tâpat viòð piebilst, ka îpaði grûti izpatikt esot tieði Jaun-pils publikai, par kuras atsaucîbu nekad nevar bût pârliecinâts.

Mûzika – katra gaumei Un tomçr, neskatoties uz nelielo

uztraukumu par to, kâ pasâkums jeb dîdþeju salidojums izdosies, emocijas, gaidot pasâkumu, esot tikai pozitîvas. Ikars uzsver, ka îpaði esot jâcenðas, kad pasâkumu apmeklç cilvçki pçc trîsdesmit: “Ir bûtiski, lai tieði viòiem mûzika patiktu un viòi vçlçtos atgriez-ties citu reizi!” Un Ikars aplieci-na, ko dzirdçt bûs katram – gan mûzika no diskotçku paðiem pirmsâkumiem Anða Jurevi-ca izpildîjumâ, gan programma jaunieðiem, ko pied-âvâs puiði, kas vidusskolâ spçlçjuði disenes pçdçjos gados – Raivis Martuzâns un Toms Èiblis. Tâpat spçlçs Ikars, Jânis Íiòíeris, Kaspars Lei-manis un Vitâlijs Zoriks un pie pults redzçsiet arî Gati Dzeguzi un Zigmâru Zvaguli.

Tâ teikt – nepalaidiet garâm vaigâ skatît visu dîdþeju trîsdesmitgades ziedu!

Nebijis notikums – Trîsdesmitgades diskotçka!

Ziòas

Ðodien kino, nâkamnedçï – balle

Atgâdinâm, ka ðodien, 12. februârî, 19.00 Viesatu kultûras namâ visiem interesentiem bûs iespçja noskatîties mâkslas fil-mu – komçdiju «Serþanta Lapiòa atrieðanâs». Savukârt 18. februârî 22.00 notiks «Sârtâ ballîte», kas veltîta sv. Valentîna dienai.

Visi kustîbâ Kâ katru gadu Jaunpils

vidusskolâ viena diena februârî tiek pilnîbâ veltîta kustîbai. Kâ pastâstîja skolotâja un galvenâ Kustîbu dienas organizatore Irçna Martuzâne, 18. februârim katra kla-se jau tagad gatavo priekðnesumus, tâpat paredzçtas spçles un îpaði uzdevumi, kas visi, protams, saistîti ar deju un kustîbu. Tâtad 18. februârî no 9.00 lîdz 11.00 uzstâsies 1. lîdz 4. klašu audzçkòi, bet no 12.30 lîdz 14.30 – 5. lîdz 12. klaðu audzçkòi.

Notiks Latvijas èempionâts loku ðauðanâ

19. un 20. februârî Jaunpilî norisinâsies Latvijas loka ðauðanas èempionâts. Kâ pastâstîja Kapars Sîmanis, kurð ðajâ sportâ pârstâv novada godu, èempionâta norise bûs lîdzîga kâ iepriekð – janvârî notikuðajâ Baltijas èempionâtâ. Proti, sestdien loka ðauðana notiks telpâs – sporta namâ. Sacensîbas oficiâli sâksies 10.00. Bet svçtdien ðauðana pa mçríiem notiks brîvâ dabâ, un ðîs dienas sacensîbu sâkums plânots 11.00. Èempionâta noslçgums un apbalvoðana – 16.00. Paðlaik savu lîdzdalîbu èempionâtâ, kâ informçja K. Sî-manis, apstiprinâjuði 30 sportisti.

sâksies minifutbola èempionâts

Volejbola èempionâtam noslç-dzoties, nâkamnedçï notiks jau nâkamo sacensîbu – minifutbolâ – pirmâs spçles. Kâ pastâstîja spor-ta kluba «Jaunpils» vadîtâjs Ainârs Plezers, spçlçm pieteikuðâs astoòas komandas – seðas paðmâju futbola cienîtâju apvienîbas un pa vienai ko-mandai no Lestenes un Kaíeniekiem. Pirmâs spçles norisinâsies 16. un 17. februârî 18.30.

Novuss un zolîtePçc èetrâm kârtâm vietçjâ mçroga

novusa èempionâtâ visvairâk pun-ktu izdevies gût Çrikam Strautiòam, 2. vietâ atstâjot Andri Bremani, bet 3. vieta paðlaik Vilnim Liepam. Nâkamâ novusistu tikðanâs reize – 15. februâris. Savukârt zolîtes èempionâtâ (9. februârî norisinâjâs 6. kârta) par trim prasmîgâkajiem jeb veiksmîgâkajiem spçlçtâjiem izrâdîjuðies: Reinis Ze-minskis (166 punkti), Agris Jaucis (163 punkti) un Edgars Butkeviès (151 punkti).

Ikars Leimanis stâsta, ka fotogrâfiju no viòa vadîtajâm diskotçkâm nav daudz, tomçr ðo to, rokoties par arhîvu, varot arî atrast... Šī ir viena no tām retajām bildēm

FO

TO -

Agi

ta P

uíîte

2. lpp.

Sestdiena, 2011. gada 12. februāris

AgitA Puíîte

No vienas puses tâ bija pa-rasta stunda, kas ðo pirmdien mazliet pirms zvana sâkâs un lîdz ar zvanu beidzâs Tuku-ma 2. vidusskolâ. Neparastu to padarîja tas, ka íîmijas skolotâja Natâlija Kroðkina nestâvçja vis klases priekðâ, bet sçdçja pçdçjâ solâ. Viòai lîdzâs – skolas direktore Inâra Kravale. Savukârt pie tâfeles – skolotâja vietâ bija viens no projekta «Iespçjamâ misi-ja» pasniedzçjiem, uzòçmçjs un íîmiíis Viesturs Tamuþs. Cilvçks, kurð tepat, Latvijâ, nopelnîjis ne vienu vien miljo-nu...

Jâsâk ar to, kas sasniegtsV. Tamuþs:– Parasti, izvçrtçjot paveikto,

nav viegli divos vârdos formulçt, taèu es varu pateikt – lielâkais, ar ko lepojos, ir mana ìimene un èetri stalti bçrni, no kuriem vecâkajam ir 30, bet jaunâkajai meitai – 17 gadu. Bet to es varçtu sasniegt arî bez íîmijas mâcîðanâs... Otrs tâds iezîmîgais robeþstabiòð – es­mu nopelnîjis miljonu un ne vienu vien, un zinu, kâ savas zinâðanas, prasmes un iemaòas, kuras ïoti smagâs mâcîbâs apguvu Latvi­jas Universitâtç, pârvçrst par kaut ko patîkamu. Varbût mans stâsts par to, kâpçc izvçlçjos íîmiju un kâ tas man ir dzîvç palîdzçjis, arî kâdu no jums rosinâs mâcîties íîmiju, bioloìiju vai fiziku. Un es jums to novçlu – apgût grûtus, sareþìîtus, bet ïoti noderîgus mâcîbu priekðmetus!

Viss sâkâs ar eksperimen-tiem

– Kâpçc pavilkos uz íîmiju? Kad mâcîjos skolâ, piedalîjos olim­piâdçs íîmijâ, fizikâ, matemâtikâ un vienmçr kaut kâdas vie­tas republikâ ieòçmu. Bet íîmija patieðâm iepatikâs... Man kaimiòos dzîvoja íîmijas profesors un kâdâ 6. vai 7. klasç viòð uzdâvinâja kom­plektu ar visvisâdâm interesantâm lietâm. Tur bija tâ saucamâ simpâtiskâ tinte, ar kuru varçja rakstît neredzami; patiesîbâ tas bi­ja ïoti vienkârði – ar sârmu kaut ko uzrakstîja, uzsmidzinâja indikato­ru, un – viss uzreiz redzams! Tajâ komplektâ bija arî vielas degðanas eksperimentiem. Mani, toreiz tâdu sîko, tas tâ aizrâva, ka tûlît pat sâku eksperimentçt un sapratu – tas ir forði! Tolaik bija viegli tikt pie reaìentiem – Tçrbatas ielâ bi­ja reaìentu veikals, kur visas tâs burkas pirku... Un âtri vien zinâju, ko man vajag – kâlija nitrâtu. Kurð var pateikt, kâpçc kâlija nitrâts ir svarîgs?

– Ziepçm.– Nç. Tās ir melnā pulvera sa­

stāvdaļas, mîïie. Tur vajag ogli, sçru, kâlija nitrâtu un piestu, –

Ja darîs – tad bûs!

vçl nenokïuvis vidusskolâ, gata­voju melno pulveri labâ kvalitâtç; dedzinâju un spridzinâju. Pçc tam eksperimenti kïuva sareþìîtâki, sâ­ku sintezçt acetoperoksîdu... Esat par to dzirdçjuði?

– ?...– Ar lidmaðînu esat lidojuði?

Zinât, ka pie droðîbas kontroles liek atdot visus ðíidrumus. Kâpçc?

– Sprâgstoði?– Tâpçc, ka reiz viens trakais

lidmaðînas tualetç bija izdomâjis sintezçt acetoperoksîdu; un tieði tâpçc vairs lidmaðînâ neïauj ienest ðíidrumus...

Tomçr vienu gribu likt aiz auss – mani eksperimenti nepagâja bez sekâm – râdîtâjpirkstam un îkðíim gali ir norauti; tie gan tâ kulturâli tagad ir atauguði, taèu ne pavi­sam. Bet mans sola biedrs gandrîz zaudçja roku... Tâpçc ieteiktu vi­sus ðos eksperimentus neveikt pat­stāvīgi, bet profesionâïa vadîbâ, jo paðiem lauzt ceïu ðajâ jomâ ir ļo­ti riskanti...

Zinât – tas nozîmç brîvi justies

– Atgrieþoties pie skolâm, – tâ kâ íîmija iepatikâs arvien vairâk, izðíîros par specializçto íîmijas skolu – 49. vidusskolu. Pçc tâs ceïð it kâ dabîgi aizveda uz Universitâtes Íîmijas fakultâti. Toreiz tur konkursa nebija, taèu mâcîbas visus piecus gadus seðas dienas nedçïâ bija ïoti, ïoti grûtas. Gatavodamies ðai stundai, atra­du savu augstskolas beigðanas sekmju lapu no 1985. gada. Pir­

mie pieci mâcîbu priekðmeti tajâ laikâ bija PSKP vçsture, marksis­tiski ïeòiniskâ filozofija, polit­ekonomija, zinâtniskais komu­nisms utt. Jums varbût tagad ir grûti to saprast, bet tâdâ veidâ ïoti smagi apguvâm ideoloìiju. Un viena diena nedçïâ bija tâ saucamâ vojenka – kara mâcîba, kurâ mâcîjâmies visu – sâkot no taktiskâm un ballistiskâm zinîbâm un beidzot ar ierakumu rakðanu Âdaþu poligonâ. Un tam pa vidu apguvâm íîmiju, fiziku, pirmajâ kursâ arî ïoti grûto augstâko matemâtiku... Varu tikai atkârtot, ka bija ïoti daudz un grûti jâmâcâs gan teorija, gan jâizstrâdâ praktis­kie darbi. Tie gan bija arî interesan­ti. Taèu visinteresantâkais sâkâs, kad sâkâm mâcîties analîtisko un fizikâlo íîmiju. Analîtiskâ íîmija ïauj izpçtît visu to, no kâ sastâv lietas un priekðmeti... Es brîvi jûtos šajā pasaulç, jo visu par vie­lu un materiālo pasauli zinu – es­mu to mâcîjies. Jûs varat paprasît par jebkuru priekðmetu visapkârt, un es varçðu pastâstît, no kâ tas iz­gatavots un kam domâts. Ja tu to zini, tas rada ïoti labu un vieglu sajûtu. Savukârt, kad sâku mâcîties fizikâlo íîmiju, guvu priekðstatu, kā šī materiālā pasaule būvēta un kā kustas mikrodaļiņas un kā vie­na viela pārvēršas par otru. Un tâpat tu iemācies par likumsakarī­bām apkārtējā pasaulē un par to, kā tajā viss mainâs. Tas ir tâpat kâ, ja jûs ejat pa nepazîstamu meþu un jums liekas, ka no visâm pusçm uzglûn briesmas; taèu jûs varat

iet pa ðo paðu meþu un visu par to zinât – ko var noplûkt, ko var çst... Ðî spçja saprast materiâlo pa­sauli man visu mûþu ir palîdzçjusi un noder arî tagadçjâ darbâ – es­mu riska kapitâlists, kam iegûtâs zinâðanas palîdz saprast, vai ideja, kuras îstenoðanai kâds prasa nau­du, ir ticama vai nav...

Lai arî augstskolas laiks bija grûts, esmu ïoti priecîgs, ka varçju to visu apgût, turklât ar labâm sekmçm. Vienîgais trijnieks (Pie­cu ballu sistçmâ. – Red.) man bi­ja valsts eksâmenâ zinâtniskajâ komunismâ. Tagad varçtu teikt – redz, kâds disidents, bet patiesîbâ gluþi vienkârði nesapratu, ko no manis grib...

Bûðu zinâtnieks!– Kad beidzu augstskolu,

valstiskâ ziòâ bija dziïa stagnâcija, tumðs periods un nebija nekâdu cerîbu, ka kaut kas varçtu manâ dzîvç mainîties. Kaut vai piemçram, ka varçtu aizbraukt uz ârzemçm. Jums to ir grûti saprast, bet tajâ laikâ bija pilnîgi neiespçjami tikt no Pa­domju Savienîbas ârâ. Ja nu vienîgi uz Poliju vai Vâcijas Demokrâtisko Republiku, un tad tâ bija milzîga medus maize, bet par Zviedriju vai, nedod Dievs, Ameriku vispâr pat nebija nekâdu cerîbu sapòot! Mçs arî nemaz nezinâjâm, kâ cilvçki tur dzîvo. Vienîgo priekðstatu par Ame­riku radîja þurnâls «Dadzis», uz kura pçdçjâs lapas allaþ tika zîmçts tâds kârns vecis Amerikas karoga tçrpâ – viòu sauca par tçvoci Semu, un viòð vienmçr tâ muïíîgi izskatîjâs. Pçc tâ mçs zinâjâm – lûk, Amerika. Bet ïoti gribçjâs paðam visu redzçt. Varbût arî tâ bija motivâcija kïût par íîmijas zinâtnieku, jo bija triju kategoriju cilvçki, kas varçja izkïût no Padomju Savienîbas – parti­jas, komjaunatnes funkcionâri, augstas raudzes sportisti un zinâtnieki. Nu varbût, ja jums bi­ja radi ârzemçs... Tâ kâ partijas lie­tas mani neinteresçja, bet ar spor­tu tik labi negâja, nolçmu – bûðu zinâtnieks.

Mâcîjos aspirantûrâ, izvçlçjos fizikâlo íîmiju; strâdâju Universitâtç par pçtnieku un mâcîju íîmiju stu­dentiem. Mana zinâtniskâ darbîba bija saistîta ar radiâcijas íîmiju – vispirms vielu apstaro spçcîga radiâcija, un tad zinâtnieki pçta, kas ar to notiek un kâ ðî vie­la pârvçrðas. Lai to izdarîtu, tiek bûvçti speciâli radiâcijas avoti – Salaspils atomreaktors, elektro­nu paâtrinâtâji, tâ saucamie kobal­ta katli. Mûsu pçtnieciskais darbs bija saistîts ar materiâliem, kurus bija iecerçts lietot kodoltermiskajâ reaktorâ. Zinât, kas ir atomreak­tors? Kas notika Èernobiïâ?

– Kodolreakcijas. – Jâ, un tâlâk? – Atdalâs kodols? – Ne gluþi. Kodols sadalâs.

Parastajâ íîmijâ vielas savâ starpâ reaìç vai arî no vienas vielas vei­dojas vairākas citas jaunas vielas, bet kodolreakcijâs urâna atoma kodols vai citi nestabili atomu

kodoli sadalâs, un ðajâ procesâ izdalâs milzîga enerìija. Ðo pro­cesu cilvçki iemâcîjuðies vadît un pârvçrst elektrîbâ, taèu, ja tas no­tiek nekontrolçti, tad tâ ir atom­bumba – kâ tas notika Japânâ. Mçs pçtîjâm nâkamo pakâpi – sma­go metâlu kodolu sintçzi, kuras rezultâtâ izdalâs 10 reizes lielâks enerìijas daudzums kâ no atom­bumbas – tâ ir ûdeòraþa bumba. Mums bija vçlme uzzinât, kâ ðo procesu padarît vadâmu un iegût enerìiju. Tas bija 1985. gads; ta­gad, 2011. gadâ, esmu dzirdçjis, ka Francijâ kaut kas eksperimentâlâ kârtâ tiek bûvçts...

Nopelna investçjot un attîstot

– Beigu beigâs iznâca tâ, ka no íîmijas biju spiests aiziet, jo nevarçju ìimenei nopelnît izti­ku, jo zinâtnieku algas bija ïoti þçlîgas. Tiklîdz iestâjâs Gorbaèova atkusnis un varçja nodarboties ar uzòçmçjdarbîbu, sapratu, ka tas ir mans. Biju viens no pirmajiem, kas reìistrçja kooperatîvu. Tâ kâ neko citu nepratu, kâ vien íîmiju, sâkumâ pârdevu savas íîmiía zinâðanas, konsultçjot rûpnîcu speciālistus par kaitîgiem izmeðiem, analîzçm. Un guvu pirmos darba augïus. Tâlâkajâ dzîvç ir visâdi gâjis, viss kaut kas jautrs ir bijis, esmu apgu­vis finanðu zinîbas, nopietnos kur­sos – uzòçmçjdarbîbu, un tagad, saliekot visu to kopâ, nodarbojos ar riska kapitâlu firmâ «Eko inves­tors». Divos vârdos tas nozîmç, ka ir cilvçki, kas ir slinki, bet kuriem ir nauda un kuru tie vçlas pavairot. Un tad viòi naudu investç, iegulda. Un mûsu uzòçmums gan ðo, gan savu naudu investç uzòçmumos un tos attîsta. Tâtad atrodam ide­ju, ko var pârvērst par pelnoðu lie­tu; vai atrodam uzòçmumu, ku­ru nopçrkam vai kuram palîdzam attîstîties. Tâdçjâdi, ieguldot Ls 100 000, pçc èetriem, pieciem gadiem uzòçmumu var pârdot par miljonu, bet... Tas ir riskanti, ne velti to sauc par riska kapitâlu. Tajâ brîdī, kad riskç ne vien ar savu, bet arî ar sveðu naudu, jâsaprot, ko da­ri un vai produktu bûs iespçjams pârdot. Tâpçc man noder zinâðanas materiâlajâ un finanðu pasaulç un uzòçmçjdarbîbâ.

Viens piemçrs – ïoti veiksmîga investîcija ir rûpnîca «PET Baltija», kurâ pârstrâdâ PET pudeles milzîgâ daudzumâ no Skandinâvijas un Bal­tijas, radot izejvielu, no kuras atkal izgatavo jaunas PET pudeles. Tas ir íîmisks process, it kâ vienkârðs, bet tomçr sareþìîts. Ir vçl viena rûpnîca, ko attîstâm, kurâ gribam sâkt raþot Latvijâ sintezçtas zâles. Esam iecerçjuði sâkt raþot Latvijâ sintezçtas vçþa zâles. Ir bijuði arî avantûristiski mçìinâjumi – dzin­tara diegi, jauna veida kosmçtika, taèu tas mums neizdevâs. Bet tas, ko es daru ðodien, man atïauj godîgi nopelnît, un tas ir ïoti in­teresanti.

Projekta «Iespçjamâ misija» dalîbnieks Viesturs Tamuþs: “Kad iemâcies par likumsakarîbâm sev apkârt, sâc saprast pasauli...”

– Kura bija pirmâ ideja?– Savâkt izlietoto iepakoju-

mu, kas tolaik Latvijâ nenotika, bet ârzemçs to visu biju redzçjis. Man nelikâs loìiski, ka metam ârâ polietilçna plçvi, kartona kastes vai ko citu, kâ raþoðanâ ieguldîts darbs un enerìija. Ir nepareizi vi-su to mest miskastç tâ vietâ, lai tos pârstrâdâtu un atkal iegûtu vçrtîgus materiâlus. Sâkumâ bija ïoti labi, aizbraucu uz rûpnîcu un savâcu ðos atkritumus bez maksas.

Pçc diviem gadiem vçl kâds sapra-ta, ka tas ir izdevîgi, bet tagad ne-kur vairs izlietoto iepakojumu bez maksas dabût nevar.

– Kâ, ejot pa jûsu pieminçto ”nezinâmo meþu”, gût izpratni par to, ko dzîvç vçlies?

– Ja gribat dabût izpratni par apkârt esoðo materiâlo pasauli, jâmâcâs, íîmija, fizika vai bioloìija. Ja gribat izpratni, kâ uzbûvçta sabiedrîba, tad jâmâcâs psiholoìija. Tâtad savas intereses jânovçrtç – vai tâs ir cilvçciskâs attiecîbas vai materiâlâ pasaule. Ir brîniðíîgi, ja ejat pa dzîvi un zinât, kas jûs sagai-

da. Vienu gan varu piebilst, ka ti-kai ar lielu darbu tas ir panâkams. 20 gadus dzîvojot neatkarîgâ pasaulç, mûsu izpratne par darbu ir sagrozîjusies un daþbrîd kâdam liekas, ka jebkurð pusbandîts var kïût par miljonâru. Ceru, ka nâkamie gadi pierâdîs, ka tie, kas smagi strâdâ, arî gûst labumus ne tikai naudiskâ, bet arî citâdâ ziòâ – iegûst citu cieòu, mîlestîbu un vi-su to, kas veido mûsu dzîvi. Va-jag bût èakliem un strâdât, varbût ne tik daudz visu laiku domât, bet galvenais – visu laiku darît. Un, ja darîs, tad bûs.

Sestdiena, 2011. gada 12. februāris2 AkA

1. lpp.

AUNS Nedçïa pi lna daþnedaþâdu notikumu. Labs laiks, lai atvaino-tos kâdam cilvçkam par

senu pâri darîjumu. Darbâ var iz-doties veiksmîgi realizçt projektu, prezentâciju. Neaizmirsti apsveikt savu otro pusîti mîlestîbas svçtkos! Vari uzlabot attiecîbas ar sen nesa-tiktu draugu. Pievçrsies veselîgâkam dzîvesveidam.

V Ç R S I S T e v u z -k raus daudz darba un atbildîbas. Daudz pâ rdomâs i f i n an ðu

jautâjumus. Padotajiem jâpadomâ, kâ attiekties pret priekðniecîbu. Ne-klausies baumâs, iespçjams, kâds speciâli tâs rada. Nebûtu ieteicams lieki tçrçties vai ieguldît lielas nau-das summas nezinâmos projektos. Pavadi vairâk laika kopâ ar mîïoto.

DVÎÒI Pievçrsies jaunu zinîbu apguvei, redzes-loka paplaðinâðanai, D a r b â i e s p ç j a m s

ârzemju brauciens, komandçjums. Gûsi garîgu un materiâlu atbalstu no tuviniekiem. Attiecîbas ar mîïoto uz-labosies, nolemsiet pavadît Valentîna dienu klusâkâ un romantiskâkâ gaisotnç.

VÇZIS Nespçsi tikt galâ pats ar savu garastâvokli un domâm. Vçlçsies pievçrst kâdas perso-

nas uzmanîbu, bet, ja tas neizdo-sies, slîksi vçl dziïâk negatîvismâ. Ieteicamâk pievçrsties darba lietâm un izpildît visus uzdotos uzdevu-mus laikâ. Pietaupi naudu, netçrçjies lieki. Vari pievçrsties ezoteriskâm lietâm, iespçjams, nolemsi uzsâkt ar ðo tematiku saistîtus kursus.

LAUVA Veiksmîga un panâkumiem bagâta nedçïa. Lidinâsies vai pa gaisu, attiecîbas ar

otro pusîti bûs kâ no pasakas. Pado-sies publiskas uzstâðanâs. Jutîsies kâ uzvarçtâjs un tâds arî bûsi. Tikai pa-turi savus plânus pie sevis. Nebûtu vçlams uzsâkt ârzemju ceïojumu. Esi uzmanîgs, vadot automaðînu!

JAUNAVA J a rodas finansiâlas problçmas, centies tâs risinât ar tuvinieku vai mîïotâ

cilvçka palîdzîbu, nebûtu vçlams òemt kredîtu vai kâdu cita veida aizòçmumu. Daudz laika pavadîsi strâdâjot, necietîsi citu nevçrîgo at-tieksmi pret darbu. Nav izslçgts, ka nonâksi konfliktâ ar kâdu kolçìi vai pat mâjinieku. Paveiksi daudz un liksi visiem ar sevi lepoties.

SVARI Mîlas lietas bûsi nostâdîjis pirmajâ vietâ. Brîvie zîmes pârstâvji var satikt savu îsto un

vienîgo un, kas zina, varbût drîz vien iestûrçt arî laulîbas ostâ. Labs laiks, lai apmeklçtu daþâdus kultûras pasâkumus un satiktos ar draugiem, domubiedriem. Iespçjams, kâds bûs sarûpçjis tev patîkamu pârsteigumu. Darba lietas atliec uz vçlâku laiku!

SKORPIONS Tev lik-sies, ka nekas neiet uz priekðu. Esi savaldîgs un nestrîdies ar ìimenes

locekïiem, bet uzklausi un centies atbalstît, cik vien tas ir iespçjams. Arî attiecîbâs ar otro pusîti var ie-zagties kâds kaðíis, varbût nepa-matotas greizsirdîbas dçï. Darbâ esi uzmanîgs un koncentrçjies, lai neie-viestos kâdas nepatîkamas kïûdas.

S T R Ç L N I E K S N a v izslçgts, ka bûsi diezgan nomâkts, bet centies nenokârt degunu. Var

neizdoties kâds aizsâkts projekts. Iespçjami arî strîdi ar tuviniekiem. Nebûtu vçlams slçgt jaunus lîgumus un risinât svarîgus jautâjumus. Esi pacietîgs, centîgs, un stâvoklis uzla-bosies. Vari iegût jaunus kontaktus.

MEÞÂZIS Problçmas v a r s agâdâ t k âda s piemirstas saist îbas. N e b û t u i e t e i c a m s

kârtot finanðu jautâjumus, veikt lie-lus pârskaitîjumus. Attiecîbas ar mîïoto var pasliktinâties lîdzcilvçku ietekmes dçï. Ja vçlies tâs saglâbt, païaujies tikai uz sevi un savâm jûtâm. Neklausies apkârtçjo tenkâs, jo seviðíi, ja tâs vçrstas uz tevi.

Û D E N S V Î R S B û s i labestîbas iemiesojums, tev patiks atpûsties do-mubiedru lokâ. Gûsi

atzinîbu no priekðniecîbas. Bûsi radoðs un oriìinâlu ideju pârpilns, veiksmîgi iesaistîsies kâdâ jaunâ projektâ. Finansiâlais stâvoklis uz-labosies. Pievçrs vairâk uzmanîbas savai veselîbai un padomâ, ko lieto uzturâ. Attiecîbas ar otro pusîti bûs romantiskas un sirsnîgas.

ZIVIS Nav izslçgts, ka radîsies kâdi sareþìîjumi d a rbâ . Ðob r î d n av veiksmîgâkais laiks, lai

uzsâktu ko jaunu. Neesi kaðíîgs attiecîbâs ar priekðniecîbu, ja vçlies vçl palikt amatâ, kurâ esi. Bûsi romantiskâ noskaòojumâ. Netçrçjies, jo seviðíi, ja nauda nav tava. Radoðais gars sprauksies no tevis vi-sos virzienos, patiks darboties.

Draiskâs Valentîndienas cienasts«Câlis cilpâ»

100 g spage­ti, 4 câïu stilbiòi, ½ tçjkarotes timiâna, sîpols, 50 g tauku cepðanai, tçjkarote so­jas saistvielu, 150 g konservçtu sçnîðu, tçjkarote Vorèestras mçr ces, salvijas lapiòas.

Novâra spageti. Câïu stilbiòus pârkaisa ar sâli, pipariem, timiânu, sîki sagrieztiem sîpoliem (ïauj mazliet ievilkties) un apcep pannâ, pârlej ar nelielu ûdens daudzumu un sautç, lîdz tie ga-tavi. Stilbiòus izòem un sagrieþ kubiciòos, sautçjamo ðíidrumu uztumç ar sojas garðvielu, pie-vieno sçnîtes un pçc garðas Vorèestras mçrci. Sagrieztos câïa gaïas kubiciòus un spageti kârto uz plates un silda cepeðkrâsnî 10 minûtes, pçc tam rotâ ar salvi-jas lapiòâm.

Kraukðíîgâ «Meþa mâte»Sîpols, 100 g konservçtu

gaileòu, çdamkarote sviesta, sâls, pipari, çdamkarote skâba krçjuma, ola, tçjkarote pçtersîïu zaïumu, 2 ðíçles grauzdçtas mai­zes, 2 ðíçles liesa siera.

Sîpolu sagrieþ 8 daïâs un sautç sviestâ kopâ ar gailençm, pie-vieno sâli, piparus pçc garðas. Skâbu krçjumu sakuï ar olu, pievieno sakapâtus zaïumus

un iemaisa sçnîtes. Masu sa-dala uz grauzdçtâm maizes ðíçlçm, pârliek ar sieru un cep cepeðkrâsnî 5 lîdz 10 minûtes.

Saldais çdiens «Baltâ dâma»

Banâns, 50 g putu­krçjuma, 2 cepumi, 2 ðíçlîtes citrona, rieksti, ðokolâde.

Banânu nomizo, sagrieþ ðíçlîtçs un sa-jauc ar putukrçjumu. Rotâ ar pâri palikuðo putukrçjumu, citrona

ðíçlîtçm, cepumiem, pârkaisa ar riekstiem un ðokolâdi.

Dzçriens «Gaistoðais sapnis» (1 glâzei)

¼ konservçta persika, 2 çdamkarotes citrona sulas, 2 çdamkarotes persika liíiera, sau­sais ðampanietis, ¼ maza ana­nasa.

Persiku sagrieþ ðíçlîtçs un liek glâzç. Citrona sulu sajauc ar per-sika liíieri un pârlej persikiem. Uzpilda ar ðampanieti. Ananasa ðíçlîti vienâ malâ mazliet iegrieþ un uzsprauþ uz glâzes maliòas. Pasniedz.

Karstais dzçrveòu dzçriens100 g dzçrveòu sulas, 1 l ûdens,

100 g cukura, laims, 100 g dþina, rotâðanai dzçrvenes.

Laimu sagrieþ ðíçlîtçs. Ûdeni uzvâra, tam pievieno cukuru, dzçrveòu sulu un samaisa.

Dzçrienu lej krûzçs. Katrâ krûzç ielej 25 g dþina, ieliek 2 lai-ma ðíçlîtes. Dzçrienâ var iemest daþas dzçrvenes.

HoroSKopi no 14. līdz 20. februārim

AlMAS pADoMi

AfišADailes teâtrisLielâ zâle«Versaïas kods»12. februârî 18.00«Punktiòa un Antons»13. februârî 15.00«Ja mana sieva uzzinâs…»15. februârî 19.00«Ceplis»16. februârî un 17. februârî 19.00Mazâ zâle«Siseòi»15. februârî 19.00«Atvadas jûnijâ»17. februârî 19.00Kamerzâle«Regîna»12. februârî 18.00«Aija pçc Jaunsudrabiòa»17. februârî 19.00

Nacionâlais teâtrisAktieru zâle«Nesapraðanâs»15. februârî 18.30«Jûras velni»18. februârî 18.30Lielâ zâle«Smieklîgâ nauda»13. februârî 12.00«Èîkstoðais klusums»15. februârî 19.00«Anna Kareòina»17. februârî 19.00«Miruðâs dvçseles»18. februârî 19.00Jaunâ zâle«Skalbi un valdi»13. februârî 18.30

latvijas leïïu teâtrisLielâ zâle«Pepija Garzeíe»12. februârî 18.00

«Mazâ nâriòa»13. februârî 11.00«Pauks un Ðmauks»18. februârî 18.30Mazâ zâle«Mazais Samurajs»12. februârî 11.00Teâtra observatorija«Lidojums»13., 14., 15. februârî 19.00«Zâlaman pçdçjâ dziesma»18. februârî 19.00

Neatkarîgais teâtris «Skatuve»«Papîra zirdziòð»12. februârî 16.00Teâtra klubs «Austrumu robeþa»«Mana sirds»17. februârî 19.00 Kino rîga«Tâda es esmu»17. februârî 19.00Lielâ zâle«Alus cilvçks»14. februârî 18.00 un 21.00Jaunâ zâle«Tçtis»15. februârî 19.00

Kinoteâtris «K Suns»Karaliskais improvizâcijas teâtris16. februârî 20.00«Gaidot Godo»17. februârî 19.00

Arçna rîgaLinda Leen «French Kiss» Labâko dziesmu izlase14. februârî 20.00

rîgas cirks«Âfrikas ziloòi»12. februârî 15.00 un 18.3013. februârî 12.00 un 16.00

lielâ ÌildeKoncerts Sv. Valentîna dienâ14. februârî 19.00Mazâ ÌildeJaunieðu koris «Balsis» – Mîlestîba II14. februârî 22.00Spîíeru koncertzâleSaxophonia – Rolf Erik Nys-trom Trio17. februârî 19.30Saxophonia – D. Paskevièa Trio18. februârî 19.30Sv. Jâòa baznîcaSaxophonia – Saksofonu kvartets un Koris «Latvija» 12. februârî 19.30

Teâtra muzejsLielâ zâle«Dubulttelpâ» laikmetîgâs de-jas un video vakars18. februârî19.00

Íîpsalas halleIzstâde – festivâls18. februârî 18.00Citviet latvijâJelgavas Uzvaras parks13. Starptautiskais Ledus skulptûru festivâls12. februârî un 13. februârî 10.00

Ja darîs – tad bûs!

Tukuma 2. vidusskolas 12. a klase iesaistîjâs projektâ «Iespçjamâ misija» un varçja pârliecinâties, ka ar pamatîgu mâcîðanos, var nopelnît ne vien labas sekmes, bet gût pamatu visai dzîvei

FO

TO -

Agi

ta P

uíîte

3Sestdiena, 2011. gada 12. februāris MazcieMs

Jânis Vîtols

îssarunaAstrîda Grînberga rosîjâs pie

malkas ðíûnîða. Lîdzâs divi mai­si, pilni ar malku. Suòuks arî gar kâjâm maisâs – saimnieci sargâ, zobus râda. Vçlam dievpalîgu un vaicâjam, vai nevajag palîdzçt? Kundze priecîga. Paðai kâja esot galîgi sabeigta, tâpçc malkas mai­sus pa zemi velkot istabâ. Tagad la­bi. Pagalms apledojis. Vieglâk mal­ku vietâ iedabût. Kad kurinâmais sakrauts virtuvç pie plîts, var arî parunât.

Kundze zina, ka «Gaismas» ir baznîcas mâja. Viòa te dzîvo no 1993. gada. Pati nâk no Kokne­ses puses. Savâm acîm redzçjusi Daugavas senleju, kad tâ vçl nebi­ja appludinâta. Skaista bijusi! Irla­vas puse arî skaista. Vçl skaistâka nekâ Koknesç. Tâ mazpamazâm no atmiòas pagaisusi. Astrîda iet uz Sâtu baznîcu Dievvârdu reizçs. Paðlaik grûti aiziet. Kâja – pagâns…Pçrn salauzusi. Lçni dzîstot. Tiklîdz kïûs labâk, kâps at­kal savas baznîcas kalnâ.

Zentas kundzes krietnie dçliBaznîcas pçrminderi Eduardu

Fluginu nesastapâm. Rîgâ strâdâ. Kopâ ar brâli Rûdolfu krâsnis mûrç, citus celtniecîbas darbus veic. Ta­gad Eduards apslimis un no sa­vas istabas laukâ nenâca. Kaut ko par vîrusiem aizsienâ notei­ca un gulçja tâlâk. Eduarda mam­ma Zentas kundze uz elektriskâs plîtiòas dçlam zâïu tçjas vârîja. Ista­ba vçsîga. Mamma teica, ka malka jâtaupot un krâsni tikai pievakarç kurinâs. Ledusskapi arî tikai todien ieslçguði. Aukstajâ laikâ produktus itin labi varot turçt pieliekamajâ, kur âra gaiss iekðâ tiek. Ziemâ tâ varot santîmus ietaupît. Un, ja santîmus netaupîsi, pie lata netik­si. Slavçjam Zentas kundzi par to, ka dçlu par krietnu Dieva cilvçku izaudzinâjusi. Mamma teic: “Jâ, jâ, es pati arî eju baznîcâ. Tagad ziemâ grûti aiziet.” Mamma stâstîja, ka otrs dçls Rûdolfs arî esot krietns puisis. Tagad abiem esot no­doms naudu sapelnît un visiem kopâ dzîvot. Pilsçtâ? Nç. Pilsçtâ dârgi. Tepat, Sâtos, baznîcas mâjâ. Baznîca lîdzâs, un arî pats Kungs tepat vien ir.

sâtu bilde Benitas kundzes logâ

Benita Fricsone mâjas otrajâ stâvâ dzîvo. Viòas istaba silta. Plîts vçl kuras. Plîts priekðâ pie mûrîða ir pâris krçslu ar pa pusei nozâìçtâm kâjâm. Zintas draugs nozâìçjis. Kundzei kâjâs, mugurâ sâpîte. Uz zemâ krçsliòa sçþot, plîti iekurina, pie mûrîða sildâs. Todien silta bija istaba. Benita teic – tas tâpçc, ka vçjð no otras puses pûð. Bet, kad logâ, tad gan salti. Kundze pârsvarâ sçþ pie loga. Grûti, krçsls

augsts, bet viss Sâtu centrs kâ uz delnas. Re, ceïa krustojums uz Ir­lavu. Automaðînas pçc krâsas arî atpazîst. Tâlskatis noderçtu.

Kundze «Gaismâs» kopð 1995. gada dzîvojot. Senâk te bijusi pansionâta «Atpûtas» saimniecîba. Pasts arî bijis. Apakðstâvâ lie­la, plaða virtuve. Vârîjusi cûkâm çdienu. Pansionâtam bijusi prâva saimniecîba – lauki, kûtis, lopi. Uz apkûlîbâm alu brûvçjusi. Jaut­ri dzîvojuði. Kundze labi zina, ka «Gaismâs» Jânis Bçtiòð dzîvojis, citi gaiði ïaudis. Viòa lasa mûsu «Neatkarîgâs Tukuma Ziòas» un gadagrâmatu. Tur taèu viss ir smal­ki aprakstîts. Kundze uzrauga pas­ta kastîtes, kuras pa logu redza­mas. Otrdienâ pulkstenis râda die­nas vidu – nezin, kur pastniece aizķçrusies. Avîzîtes vçl nav.

Pavasaris ar joni nâkot Sâtos. No vienas puses labi – krâsnis nevajadzçs kurinât. Ne tik labi, ka koki alejâ salapos un ”tâlrâdes ekrâns” logâ bûs ciet. Lîdz rude­nim, kad atkal lapas nobirs.

PîlâdþzarsMairita Jçgere ar meitiòu An­

niju atbrauca mâjâs no Tukuma. Abas bijuðas iepirkties. Nepaspçju nobildçt, kâ izkâpa no auto un ro­ku rokâ nâca uz çkâm. Mamma telpâs fotografçties atteicâs – nç un vçlreiz nç. Frizûras neesot. Pçc laiciòa tomçr izlûdzos...

Mairita ir vietçjâ meitene, «Gaismâs» piedzimusi, izaugusi. Mairitas vîrs, Annijas tçtis, Mârcis arî. Tepat, aiz sienas, vien dzîvojis. Mârcis ar ìimeni citur pârcçlies. Un tad tâ sanâcis. Pati ir frizie­re. Mârcis – arî strâdâ. Labs vîrs, tçtis un vispâr. Pie jauno dzîvokïu durvîm sakaltis pîlâdþzars. Tas vçl kopð Jâòiem te. Pîlâdzis ïaunos at­baida. Lai arî baznîcas mâja, tomçr – droðs paliek droðs. Ìimenîtei la­bi dzîvojas.

tâds darbiòðSâtu draudzes priekðniece ir

Zinta Sproìe. Pirms tam Zin­ta tepat, «Gaismâs», 26 gadus nostrâdâja pastiòâ par priekðnieci. Pati te dzîvo kopð 1997. gada. Pirms tam – «Bierandos» – netâlu no baznîcas. «Bierandu» sçtâ au­ga diþkïava. Reiz kopâ ar mâjas ïaudîm svinçjâm kïavas apaïu jubi­leju un koka stumbra apkârtmçru mçrîjâm. Cipars arî bija resns. Un, lûk, Zinta tur dzîvoja. Grozies, kâ gribi, tiklîdz tur izgâja sçtâ, skats vçrsâs uz baznîckalna pusi. Kalns kokiem apaudzis, mâkoòos padebeðus stûrç. Pati baznîca kal­na galâ. Vârti pa gabalu aicinâja – nâc, nâc pie mums. Zintu pievil­ka baznîca, ïaudis, kas tur pulcçjâs. Zinta gâja. Jau prâvesta Âlera laikâ. Savu bçrnu nokristîja un pçc tam palika jau kâ pilntiesîga draudzes locekle. «Gaismas» pastiòð atro­das iepretî baznîcai. Arî uzkalniòâ.

sâtu Baznîcakalnam piederîgie

Ne tik augstâ. Atkal gaiðais nams diendienâ acu priekðâ.

Zinta dieniðío pelna ar labiem darbiem. Palîdz tiem, kas Irlavâ veco ïauþu pansijâ dzîvo. Iet uz veco ïauþu mâjâm pie tiem, kam grûti. Nes no veikala maizi, pro­duktus, palîdz dzîvot. Daudz tâdu vecu ïauþu , kuri ne par ko nepametîs savas mâjas. Un Zinta kilometru, arī garâku ceïu ziemâ pa sniegu brien, piemçram, pie Eiþena. Ar auto tur grûti, reti kad var piebraukt. Vçl pie citiem iet. Tâds darbiòð atmaksâjas. Ne tak naudâ. Mâjâs nâkot, kad jau tum­sa pâri Sâtiem nolaidusies un kâjas paðas nes. Sirdî gaiðums pçc padarîtâ.

Ar Dievu dzîvot«Ðuvas« arî ir draudzes mâja, kas

atrodas baznîckalna lejiòâ, lielvei­kala malâ. Senâk ceïð staigâjis cieði lîdzâs mâjai. Mûri bija pamatîgi. Pati mâjiòa jauka – kâ no se­nas bilþu grâmatas izkâpusi. Gri­bas apstâties. Ieiet pagalmâ. Pie durvîm pieklauvçt...

Klauvçjâm, atvçra pats baznîc­kungs – Sâtu draudzes mâcîtâjs Edvîns Vlks. Vilks ar savu kun­dzi Ilzi «Ðuvâs» treðo gadu dzîvo. Maz tâdu draudþu, kur mâcîtâjs mazmiestâ lîdzâs baznîcai savu ïauþu vidû mitinâs. Pârsvarâ visi viesmâcîtâji – pilsçta dzîvo un tad joòo no vienas darba vietas uz otru. Piedodiet, negribçju ar ïaunu, bet

diemþçl tâ nu tas ir. Izsenis jau bi­jis, ka draudzes kalps kalpo un pie savçjiem dzîvo. Vilks var aizbraukt, sniegputenî pâri laukam aizbrist pie sirdzçja, Svçto Vakarçdienu iedot. Ne taèu pie mirçja. Pçc tam cilvçks atkal sveiks un vesels celsies. Un ja ne akurât kâjâs, tâ vai tâ cel­sies un ïauþu – sâtinieku – prâtos, atmiòâs nepazudîs. Mûsçjais Vilks ir paðu ïauþu. No kanceles vienâ skaidrâ ïauþu valodâ runâ Par to, kâ jâdzîvo. Kâ labi, kâ labâk. Uz labo pusi kâ piegriezties, censties. Vilka kalpoðanas laikâ draudze kuplojusi. Uz papîra locekïu esot simts, pat vairâk dvçseïu. Namâ nâcçju ap pussimtu. Viòu vidû jau­ni ïaudis. Sâtu baznîcâ labi skan. Nereti Sâtos koncertç augstâs rau­dzes mâkslinieki – mûziíi. Labu laiku pirms koncerta ïaudis valo­do, diþojas. Tur spçlçs, dziedâs. Jâ, allaþ skançs. Un, ja tâ îsti padomâ, tu, cilvçks aizbrauc, uzkâp, uz­brauc baznîckalnâ. Dzirdi labu mûziku. Iznâc laukâ apgarots. De­besis atkal augðâ. Augstâk nekâ jebkad. Galva skaidra, kâjas nes, un pat nemani, ka pats Dievs tev lîdzâs stâv...

Biju «Ðuvâs» pie Vilka un viòa kundzes. Runâjâm par dzîvi, ðo un to. Vilks, kundze stâstîja par drau­dzi. Protams, labo, jo sliktâ nemaz nav un nekad arî nebûs. Par to, ka par Dievu nekad nevajag runât. Vajag dzîvot ar Dievu. Un galu galâ tas taèu ir ïoti vienkârði. Nedrîkst

nodarît otram to, kas paðam nepatîk. Vienam nesanâk, bet va­jag censties. Pierunâjâm teju pil­nu diktofonu. To visu nerakstîðu. Man tik labi nesanâks. Paði ejiet uz Sâtu baznîcu. Klausieties tur Vil­ku, viòa kundzi. Atjaunoto çrìeïu skaòas, mûziku. Un paði dziediet, spçlçjiet droði lîdz. Skançs. Un kâ vçl.

Ïaudis, kuri Sâtu Baznîckalna apkaimç dzîvo, skaidra lie-ta – pieder Sâtu draudzei. Tâtad – Sâtu draudzei pieder arî «Gaismas» un «Ðuvas». «Gaismas» sendienâs sauktas par «Çrìelniekiem». Te dzîvojis arî mûziíis, Latvieðu Vispârçjo dzies-mu svçtku aizsâcçjs Jânis Bçtiòð. Pçc tam baznîckungi dzîvojuði un mâja pârdçvçta par «Gaismâm». Savukârt «Ðuvâs» dzîvojuði pçrminderi, arî mâcîtâji. Baznîckalns, gaiðais nams visos laikos savus ïaudis kopâ pulcçjis, nu, pçdçjos gados viòu pulks kuplo-ties kuplojas.

Astrīda Grīnberga

Mairita Jēgere

Edvīns Vilks ar kundzi Ilzi

«Gaismās» kādreiz dzīvojis arī Jānis Bētiņš

Tâtad stâsts aizripinâjâs tik tâlu, ka sniega dçïa dçls Caurviris jo kar-sti vçlçjâs iepazîties ar Mazo Slidu, bet Mazâ Slida bija tâda Mazâ Slida, kas pazinâs tik ar tiem, kam mir-dzums acîs. Caurviris lûdza ezera ledu, lai tas iemâca acis mirdzinât.

– Pareizi tu saprati, dçls, – le-dus tçviðíi teica, – nevar viens ko-ka gabals, ja vien nav cienîjams pur-va prauls, spîdçt dienu un nakti. Svarîgi ir pamirdzçt, kad vajag! Bet mirdzçt var divçjâdi – no iekðpuses un priekðpuses. No priekðpuses pa-rasti mirdz ar sidrabaini ledainu kaislîbu guni, bet no iekðpuses – ar zeltaini siltu liesmu. Priekðpusei pie-tiks ar lâsteku deguna galâ un vçlîgu mçness gaismu, bet ar iekðpusi grûtâk – tur vajadzîgas maigas, bet stipras jûtas; tik stipras, ka dedzina, bet nesadedzina!... Vai saproti, dçls?

– Ne gluþi, – Caurviris atzinâs. Visas runas par degðanu viòu biedçja, jo nav jau nekâ ïaunâka

kokam kâ pârvçrsties oglç... Bet le-dus teica:

– Sâksim ar vienkârðâko – lâsteku deguna galâ.

Krasta niedres smagi noðalcâs, un sniega dçlim uzauga ne vien lâsteka, bet vesela ledus bârda pazodç.

– Uh, kas par skaistuli! – ledus nokrekstçjâs. – Ej un uzmeklç Ma-zo Slidu.

Caurviris jau bûtu gâjis, bet bârda vilka uz leju... Tâ viòð stâvçja ezera vidû un gaidîja brînumu. Un Brînums notika – Mazâ Slida piepeði bija lîdzâs – kâ zvârguïi noðíindçja viòas smiekli, un prom viòa bija... Caurviris apdomâja, vai nebij` par maz uzposies – visticamâk, pietrûka kârtîgas ledus parûkas un auskara degunâ, tomçr ledus domâja citâdi.

– Tâ jau man likâs, – viòð tei-ca, – ar priekðpusi nepietiks. Tev jâdedz sirdî maiga liesma!

– Tas nav iespçjams. Liesma kokiem ir pretdabiska!

– Bet ja nu pavi-sam maziòu – siltu jûtu vârdâ?... Mazâ Slida taèu nav tev vienaldzîga?

Nu ko ledus var melst tâdas blçòas – paskat, cik daudz jau dçlis izcieties, lai vien ðo ezera daiïavu ieraudzîtu un kâdu vârdu pârmîtu...

– Protams, man ir jûtas. Labas, gludas un taisnas jûtas – es gribu sa-tikt Mazo Slidu, jo viòa ir smuka.

– Turpini dçls, turpini, – ledus krekstçja, – un pçc iespçjas skaïâk. Tas iedvesmo. Pastâsti visam eze-ram, ko tu jûti pret Mazo Slidu.

Caurviris nebija mudinâms: – Man ðe uz ezera tîk, te viss gluds

jo ïoti, bet visfeinâkâ man Mazâ Slida ðíiet! Mazâ Slida, jâ! Viòa iekrita man sirdî no pirmâ acu skata, bet, kad viòa i nepiestâj kâdu vârdu pârmît, tas mani oh, kâ, oh, kâ, lauþ! (– Saki vçl

to ”oh, kâ”!

Tas tev labi sa-nâk! – mudinâja ledus.)

– Jâ, oh, kâ man neiet, kad Slida Mazajâ lîdzâs neiet. Atsaucies jele, spoþâ – vispoþâkâ no spoþajâm!

Un nebij Caurviris vçl ðos vârdus izteicis, kad Mazâ Slida bija lîdzâs un smaidîja spoþâk par sauli.

– Nâc lîdzi, sniega dçïa dçls, – viòa teica, – man îsti nepadodas trîskârðais tulups, varbût izlîdzçt spçsi?

Kaut nezinâja Caurviris, kas tas tulups, viòð, cik vajadzçs, tulupus bij gatavs dot, meklçt vai pievârçt – lai tik Mazâs Slidas smaids mûþam nedzistu. Tas bija sâkums jaunâm, jaukâm attiecîbâm – Pilnîgam dçlim (sniega dçïu laimei).

Sestdiena, 2011. gada 12. februāris

Paldies mûsu èaklajiem anekdoðu cienîtâjiem: MIX A. S., Aijai Smil-dziòai, Madarai Jçkabsonei un Lau-rai Lauziniecei! Gaidîsim sûtîjumus arî no citiem mûsu lasîtâjiem.

– Ko tu dâvinâsi sievai Valentîn-dienâ?– Es nezinu. Viss, kas man vaja-dzîgs, man jau ir.

– Valentîndienâ esmu nolçmis bildinât draudzeni, bet nezinu, kâ lai pierunâ viòu ar mani precçties.– Pasaki, ka viòa ir stâvoklî!– Un ja nu nenotic?– Tad saki, ka stâvoklî esi tu…

Pircçjs – puíu pârdevçjai:– Lûdzu, man piecus gladiatorus.– Jaunais cilvçk, jûs droði vien gribçjât gladiolas? Gladiatori ir ap-kures sistçmas baterijas.

Meitene – puisim:– Paldies par skaistajiem ziediem, bet tu sen neesi teicis trîs manus mîïvârdiòus.– Kâdus?– Es tev nopirkðu…

– Mîïo sieviò!– Ko? Kâ tu teici?!– Piedod, nejauði izspruka…

– Ziemassvçtku vecîtis, Lieldie-nu zaíis, godîgs politiíis un mazs bçrns ierauga zemç piecîti. Kurð pirmais to pacels?– Mazais bçrns! Pârçjie trîs nemaz neeksistç!

Vecâki pirmklasnieku velk uz sko-lu. Viòð spirinâs pretî un kliedz:– 12 gadi?! Par ko?!

– Labvakar, dçls! Ko tagad mâcâties matemâtikâ?– Daïskaitïus, tçt. Meklçjam vismazâko kopîgo saucçju.– Ko?! Vai tad tas vçl nav atrasts? To taèu meklçja jau manâ skolas laikâ!

Skolotâja:– Kâ mçs ar ûdens palîdzîbu varam iegût gaismu?Jânîtis:– Nomazgâjot logus!

Tçvs reiz prasîjis dçlam:– Par ko tu, dçliò, gribi bût, kad izaugsi lielsDçls:– Par karavîru, tçt!– Bet tad jau tevi, dçliò, ienaid-nieks var noðaut!– Tad es labâk kïûðu par ienaid-nieku!

– Kâpçc 17 blondînes stâv pie klu-ba un neiet iekðâ?– Tâpçc, ka tur rakstîts «Ieeja tikai no 18»!

Divus latus ðoreiz pieðíiram Aijai Smildziòai:

– Kâ tu domâ, vai Visumâ mît saprâtîgas dzîvâs bûtnes?– Protams!– Tad kâpçc viòas nesazinâs ar mums?– Tâpçc, ka saprâtîgas…

4 AkA

šurmulīša pasakas

minētāju stūrītis

iepriekšējās mīklas atrisinājums

Pat govij jāsmejas!kâds gluds stâsts ii

sastâdîjusi anda straume

Horizontâli: 1. Dzîvnieka liemeòa daïa – pakaïçjais gurns. 5. Likumâ vai statûtos noteiktais dalîbnieku skaits, kas pietiekams, lai sapulce bûtu tiesîga lemt. 9. Vilcçjspçks. 11. Dzeja. 12. Amat-nieks, kas klâj jumta segumu. 13. Labîbas lauks. 17. Biezs ievârîjums. 19. Latvieðu operdziedâtâjs (dz. 1975.). 20. Radît klusas, ritmiskas, vibrçjoðas balss skaòas (par kaíi). 21. Sastindzis. 24. Ierîce dzîvnieku dzirdinâðanai kûtî vai ganîbâs. 26. Ciemiòi. 27. Senâk lietota til-puma mçrvienîba – aptuveni 1,2 cm³. 31. Artilçrijas ðâviòð ar apaïu loþu pildîjumu. 33. Valsts Âfrikâ. 34. Publiska izpârdoðana, kur ce-nu nosaka pircçji. 35. Liela, bie-zi apdzîvota vieta, administratîvs, rûpniecîbas, tirdzniecîbas un kultûras centrs. 36. Zemesbites.

Vertikâli: 2. Monarhijas vald-nieks. 3. Paliela, pabieza ðíçle. 4. Pamatdoma daiïdarbâ. 6. Lielbritânijas daïa. 7. Ekonomiskais rajons Vâcijâ. 8. Dzîves norma, prin-cips. 10. Ûdens virsmas pacçlums,

kas, kustîbâ pârvietojoties, ceïas un plok. 14. Telpa, kurâ nav vielas. 15. Dekoratîvs izstrâdâjums matu sastiprinâðanai. 16. Pilsçta Vents-pils novadâ. 18. Vienlaikus mest gaisâ un veikli satvert vairâkus priekðmetus. 22. Stâvs krasts. 23. Seno skandinâvu karotâji, jûras laupîtâji un tirgotâji. 25. Darbinie-ku grupa, kas apkalpo lidmaðînu, kuìi. 28. Aptvert, iekïaut (pârn.). 29. Ðaura pâreja pâr gravu. 30. Stipra sprâgstviela. 32. Dzeloòaina nezâle.

atrodi 11 atšķ

irības!

Vents DubroVskis

kandavâ – lai atdotu pieredzi dzimtajai vietai

A. Dârzniece: – Esmu nâkusi no ðîs vides – Kan-

davas novada. Savulaik dzîvoju gan Zemîtç, gan Zantç; esmu beigusi Zantes pamatskolu un pçcâk gâju tautiòâs, lai iegûtu izglîtîbu. Latgalç mâcîjos Viðíu sovhoztehnikumâ, pçc tam beidzu Jçkabpils ekono-misko tehnikumu.

– Kâpçc tâda izvçle – mâcîties Latgalç?

– Vienkârði tâda sakritîba. Es biju brîva meitene – kur gribçju, tur mâcîjos. 1974. gadâ skolu bei-dzu, bet mâcîbu praksi 1974. gadâ izgâju tepat, Zantes sovhozâ.

– Ko Zantç ekonomists var iesâkt?

– Savâ laikâ katrâ ciemâ bija ekonomists. Pçc tam dzîve tomçr pagriezâs tâ, ka darbu atradu Rîgâ – deviòus gadus uz dzelzceïa nostrâdâju. Finanðu dienestâ par revidentu. Pçc tam bija tâds laiks – 70. gadu beigâs, kad ïoti aktîvi vervçja izglîtotus cilvçkus darbam policijâ. Tâ arî mani pierunâja – policijâ alga bija augstâka, turklât interesçjos par jurisprudenci. Rîgâ pabeidzu vidçjo juridisko sko-lu, pçc tam – Minskas Augstâko policijas skolu un jau Atmodas laikâ – Latvijas Iekðlietu ministrijas akadçmijâ ieguvu augstâko juridisko izglîtîbu. Kopumâ 25 gadus policijâ nostrâdâju. 2002. gadâ beidzu maìistratûru Policijas akadçmijâ, un tûlît pçc tam bija izdiena – no policijas aizgâju, pulkveþleitnanta uzpleèus noliku un sâku strâdât Policijas akadçmijâ, Kriminâltiesîbu katedrâ, par pasniedzçju. Tur nostrâdâju septiòus gadus, bet tad akadçmiju likvidçja un bija jâmeklç darbs – tâ nonâcu atpakaï dzimtajâ pusç... Bija arî piedâvâjumi dar-bam ârzemçs, tomçr izvçlçjos savu pieredzi atstât ðeit. Kandavâ man palîdz un atbalsta.

– Vîri klausa?– Iet visâdi un arî problemâtiski;

darbinieku sastâvs ir tâds, kâds ir... Daþi ir saprotoði, bet daþi nav raduði, ka prasa disciplînu un dod norâdîjumus; pieraduði vairâk dar-boties patstâvîgi, bet izpratnes par tiesîbâm un pienâkumiem – minimâlas... Tomçr cenðamies izglîtoties un tâlâk attîstîties, taèu stâsts jau nav par to.

Èaka ielas bçrni– 90. gadu sâkumâ biju pa-

su dienesta priekðniece Rîgas Vi-dzemes priekðpilsçtâ; 1994. gadâ ðo iestâdi likvidçja un man bi-ja iespçja izvçlçties – vadît ieroèu atïauju sistçmu vai jaun-izveidoto Tikumîbas policiju. Tâ nonâcu Rîgas Tikumîbas policijas priekðnieces amatâ. Ðo dienestu ik pa laikam likvidç un tad atjauno, jo tas traucç cilvçku tirdzniecîbas un prostitûcijas biznesam, kur

apgrozâs liela nauda... Tikumîbas policijâ nostrâdâju no 1994. lîdz 2002. gadam...

Arî 90. gados bçrni uz ielas pa-kalpojumus sniedza, un tad mçs skaidrojâm iemeslus. Nepilngadîgos brâïi un mâsas virzîja uz ielu, taèu bija arî vecâki, kas savus bçrnus pârdeva prostitûcijai. Tolaik ïoti slavena bija Èaka iela.

Zinu gadîjumu, kad savulaik kâda nepilngadîga meitene tika pârdota darbam uz ielas un, labi zinot ðo pieredzi, viòa, bûdama mâte, tomçr vçlâk arî savu bçrnu pârdeva prostitûcijai... Ðobrîd no-tiek tiesa, un mâte faktu, ka pa-ti kâdreiz pârdota, cenðas izman-tot kâ vainu mîkstinoðu apstâkli... Ir arî gadîjumi, kad bçrnus pârdod ârzemniekiem...

– Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas inspekcijâ gan apgalvo, ka bçrnu pârdoðana uz ârzemçm ir mîts...

– Lietas, kas saistâs ar prostitûciju, bçrnu seksuâlo izmantoðanu vai vardarbîbu pret bçrniem, ir ïoti grûti pierâdâmas, jo patiesîbâ mçs bçrniem bieþi neticam. Tam, pro-tams, ir savs pamats, jo vardarbîgâ vidç bçrni âtri iemâcâs melot un manipulçt. Jo seviðíi grûti atklât tos noziegumus, kas saistâs ar vardarbîbu pret bçrniem ìimenç. Konkrçts gadîjums manâ praksç – meiteni no astoòu gadu vecu-ma seksuâli izmantoja miesîgs tçvs; 12 gadu vecumâ viòa par to izstâstîja nejauði satiktam puisim – studentiòam, kurð atnâca uz polici-ju un izstâstîja to man. Atradâm ad-resi un atradâm meiteni, taèu tikai pçc pusgada izdevâs pierâdît, ka tçvs tieðâm seksuâli izmanto mei-tu. Lai bçrna liecîba bûtu likumîga, pieaicinâjâm mâti, bet mâte saka: ”Meita visu izdomâ. Nekas tamlîdzîgs nav bijis!” Beigâs kriminâllietu tomçr ierosinâjâm. Bet... mâte meitu uzskatîja par konkurenti attiecîbâs ar vîru; lîdz ar to viòa nelikâs ne zinis par bçrna cieðanâm, kaut zinâja, kas meitai tiek nodarîts... Lûk, kâ gadâs. Beigâs meiteni izòçma no ìimenes – tolaik valstî nebija nekâdas atbal-sta sistçmas, mçs paði sarunâjâm psihologu, kas ar viòu darbosies; atradâm vietu, kur dzîvot, un visâdi auklçjâmies lîdz pat pilngadîbai. Ar mâti vispâr nekâdu kontaktu nebi-ja, tikai pçc èetriem gadiem psiho-logs paralçli sâka strâdât arî ar viòu. Beigâs mâte ar meitu salaba, taèu – cik gadu darbu tas prasîja!?... Tçvam piesprieda brîvîbas atòemðanu uz 12 gadiem...

Un tas nebija vienîgais ðâds gadîjums – vienkârði par to ne-tiek plaðâk runâts, jo, pasarg Dievs, ja uzzina kâds cilvçks no malas – tad skolâ ir íengâðanâs un sabiedrîbâ nevar iziet; bçrns cieð tâlâk no morâlas un reizçm arî fiziskas vardarbîbas! Tâpçc katrs ðâds gadîjums no tiesîbsargâjoðâm institûcijâm prasa lielu konfidencialitâti.

Miesas tirgus – internetâ– Cik sagatavota bijât dar-

bam ðâdâ jomâ? Par Tikumîbas policiju kuriozi vien dzirdçti – apmçram tâ, ka jâtnieku patruïas parkos krûmus ðíirsta...

– Nç, zirgu mums nebija (smejas). Strâdâjâm atbilstoði li-kuma noteiktajai kârtîbai. Kâ jebkurâ jomâ, priekðroka tiek do-ta profesionalitâtei. Bet par tâdiem nepiedzimst, tâdçï bija jâmeklç pie-redze ârvalstîs un jâizglîtojas, jo tâ bija un ir ðauri specifiska joma, kur nepiecieðamas îpaðas zinâðanas. Sociālos noziegumus tâpat kâ slepkavîbas nevar izmeklçt kurð katrs policists.

– Kur tâ smalkâ nianse?– Izglîtîbâ un prasmç strâ-

dât ar cietuðajiem no seksuâlâs vardarbîbas, ievçrojot konfid-encialitâti. Lai strâdâtu ar seksuâlâ vardarbîbâ cietuðiem bçrniem, vajadzîgas papildu zinâðanas ðajâ jomâ. Tâs var iegût Eiropas po-licijas augstskolâs, bet Latvijâ regulâri tiek rîkoti daþâdi izglîtojoði seminâri.

– Ko teiksiet par tendenci – bçrnu seksuâlâ izmantoðana Latvijâ iet plaðumâ vai tomçr samazinâs?

– Man nav jaunâko statistikas da-tu, taèu, sprieþot pçc informâcijas internetâ, ðî problçma ir un bûs. Mainâs vien nozieguma takti-ka un apstâkïi – tâ ðobrîd pedo-fili ar bçrniem vispirms iepazîstas

internetâ, uzdodoties par vienaudþiem; kad aiziet satikties, priekðâ – pedofils. Ar prostitûciju lîdzîgi – piedâvâjumi lielâkoties notiek, izmantojot internetu. Tas apgrûtina pierâdît noziedzîgâs darbîbas, bet nav neiespçjami.

– Kas piespieþ cilvçku no-darboties ar prostitûciju?

– Piedâvâ labi nopelnît, un meite-nes no pagastiem brauc... Pçtîjumi râda, ka 15 lîdz 20% prostitûtu tîri bioloìiski patîk sekss, tomçr lie-lais vairâkums tieðâm – pârdod miesu, lai uzturçtu ìimeni vai vienkârði nopelnîtu. Uz ârvalstîm aizmâna – piemçram, piedâvâ trauku mazgâtâjas darbu, bet uz vietas nostâda fakta priekðâ, ka bûs jâsniedz seksuâlie pakalpoju-mi. Atòem pasi, un dari, ko gri-bi... Manâ praksç bija gadîjums, ka nepilngadîga meitene (16 ga-dus jauna) tika vairâkkârt pârdota (pârdodot katrs suteners kaut ko nopelna)... Viòa nepiekrita seksuâlo pakalpojumu sniegðanai, un piespiedu tikðanâs ar kat-ru klientu bûtîbâ bija izvaroðanas fakts; tas ilga divus gadus. Ðai laikâ viòai nebija iespçjas pat aizbçgt, jo atradâs ieslodzîta un uzraudzîbâ. Kad sutenerus polici-ja aizturçja, viòa atgriezâs Latvijâ. Tad arî atzinâs, ka nespçj doties uz mâjâm, jo mamma nesapratîðot. Pierunâju meiteni tomçr atgriezties mâjâs. Rezultâtâ abas izrunâjâs, un viss nokârtojâs...

– Bet cilvçks taèu nav

iesaiòota prece – kâ iespçjams pârdot?

– Meitenes tur ieslodzîtas – nere-ti lîdzâs bâriem vai pat bâru telpâs. Ârâ viòas netiek – burtiskâ nozîmç ir ieslodzîtas un bez sakariem.

– Ja ðis bizness tik izvçrsts, tad sabiedrîbâ netrûkst emo-cionâli apdalîtu vîrieðu?

– Tâdu ir visai daudz. Ja ir pieprasîjums, tad attiecîgs arî piedâvâjums... Ir speciâli pa-sûtîjumi – tikai mazgadîgu, tikai blondu un tamlîdzîgi... Ðie cilvçki zina, par ko maksâ – viòus absolûti neinteresç pats cilvçks un viòa problçmas; viòa mçríis ir gût fizis-ku apmierinâjumu... Tâ ir ïoti sma-ga tçma, un normâlam cilvçkam no malas grûti izprotama.

sods pedofilus nemaina– Vçl kas – seksa tirgus darboòi

izmanto to, ka pubertitâtes laikâ jaunieðiem gribas izrâdîties. Mei-tenes ir païâvîgâkas un vieglâk atsaucas uzaicinâjumam iedzert kâdu kokteilîti, aiziet patusçt un tamlîdzîgi – par seksu viòas nedomâ; vienkârði grib izrâdîties, bet ir cilvçki, kas to pârprot, un tad notiek izvaroðana. Bija gadîjums, kad 12 gadus jaunu meiteni ðâdi ievilinâja dzîvoklî, no kura vairs neizlaida. Viòu izvaroja ar domu sûtît tâlâk prostitûcijai uz Vâciju, tomçr mçs ðo noziegumu atklâjâm. Vainîgais, ja nemaldos, saòçma seðu gadu cietumsodu. 90. gadu vidû viens pedofils Austrâlijâ seksuâli izmantoja 2000 bçrnus (!), un sods bija smieklîgs – ap trîs gadiem!... Ir daþâdas nianses arî adopcijâ. Tâ Zviedrijâ viena ìimenîte (vîrs ar sievu) bija adoptçjusi melnâdainu zçnu, ko pçc tam abi viòu seksuâli izmantoja...

– Vai esat pasekojusi, kas notiek ar varmâkâm pçc soda izcieðanas? Viòi labojas?

– Viòi diemþçl nemainâs. Lai cik seminâros un starptautiskâs konferencçs bûts, visur atziòa vie-na – pedofili nemainâs. Turîgâki noziedznieki arî cietumâ panâk privilçìijas – atseviðíu kameru ar labâkiem apstâkïiem.

– Tâtad, pedofils ir pedofils, lîdz viòu «viagra» piebeidz?

– Citâs valstîs sievietçm veic sterilizâciju, vîrieðus – kastrç, tomçr seksuâlo apetîti tas nema-zina. Bioloìija ir bioloìija, tâpçc vienkârði nepiecieðama lielâka kontrole. Piemçram, Amerikâ pe-dofilus pçc soda izcieðanas tur pastâvîgâ uzraudzîbâ ar datora palîdzîbu un viòam piestiprinâto rokassprâdzi.

Pçtîjumi apliecina, ka 80% seksuâlo varmâku paði ir cietuði no ðâdas varmâcîbas. Jâpiebilst, ka zçni tiek seksuâli izmantoti ne mazâk kâ meitenes. Vienâ pedo-filijas lietâ, ko izmeklçju, bija cie-tuši 200 zçnu… Avîzç ievietoja sludinâjumu, kas aicinâja zçnus par fotomodeïiem, solot 100 dolârus stundâ. Puiðiem bija jâierodas uz fotosesiju kâdâ dzîvoklî un jâpozç kailiem; pedofils – bijuðais armi-jas psihiatrs taisîja pornofilmas un puiðus, kas iepatikâs vai kuri ne-piekrita filmçties, izvaroja.

5

FO

TO -

Lie

na T

rēde

IntervIja

6. lpp.

Sestdiena, 2011. gada 12. februāris

Vardarbîbas pçctecîbaAr Kandavas novada paðvaldîbas policijas priekðnieci Ailonu Dârznieci iepazinâmies pçrn, gatavojot publikâciju rakstu ciklam par vardarbîbu pret bçrniem. Tomçr Ziemassvçtku laikam ðî tçma ðíita par smagu, tâpçc sarunu ar Ailonas kundzi piedâvâjam tagad, kad viòas pieredze un darba metodes novada domç tiek pçtîtas ar lupu...

Ailona Dārzniece 2009. gada 27. augustā – dienā, kad Kandavas novada dome viņu apstiprināja par pašvaldības policijas priekšnieci

6 Sestdiena, 2011. gada 12. februāris

5. lpp.

Vardarbîbas pçctecîbaVairâkos gadîjumos upuriem bi-

ja taisnâs zarnas plîsums un trau-ma uz visu dzîvi. Ðajâ gadîjumâ varmâkas darbojâs grupâ, un visi tika sodîti... Taèu stâsts ir par to, ka pedofili lielâkoties ir izglîtoti cilvçki – pedagogi, bçrnu ârsti un urologi. 1997. gadâ bija gadîjums, kad respektabla izskata vîrietis – mediíis – savâ automaðînâ mçdza piebraukt pie kâdas Rîgas skolas un piedâvât puiðiem fotografçties (solot par darbu Ls 2 lîdz 5). Tie zçni, kas piekrita darîjumam, jau pa ceïam tika iebiedçti – lai nemçìina bçgt, jo neviens tâpat nepalîdzçs! Rîgas ârpilsçtâ kâdâ dzîvoklî zçnus tieðâm neþçlîgi un brutâli izvaroja, pie viena arî fotografçjot. Cietuði bija vairâk nekâ 40 zçni, taèu liecinâja tikai 15... Ko no tâ secinâju? Ìimenç nereti bçrniem neuzticas, bet otrs iemesls, kâpçc ðâdus noziegumus atklât grûti, cietuðajam kauns, ka nonâcis tâdâ situâcijâ. Tikai vienâ gadîjumâ zçns bija spçjis pastâstît vecâkiem, kas ar viòu noticis! Mçs momentâ reaìçjâm, un vainîgais ti-ka aizturçts; ja nebûtu tik operatîvi reaìçjuði, neko nebûtu varçjuði pierâdît, jo pçc pâris minûtçm no-tikuma vietâ ieradâs arî vainîgais...

Bija arî gadîjums, kad viena zçna liktenim sekoju daudzus ga-dus. Stopçjot automaðînu, viòð nokïuva pedofila rokâs – viòu aiz-veda uz meþu un izvaroja. 11 gadu vecumâ!... Kriminâllietâ pietrûka pierâdîjumu, un varmâka pali-ka nesodîts. Bet puisis – kâ bilde, tâlâk aizgâja ”pa rokâm”. Dzîvoja divatâ ar mâti, bet nesatika, jo mâte dçlu centâs pârâk kontrolçt (tas arî slikti). Vçlâk zçnam zuda interese par mâcîbâm, mâjâs viòu nesapra-ta, un viòð atrada ceïu pie... pedo-filiem! Labu laiciòu dzîvoja ar kâdu pedagogu, kas uzturçja puiku; tad pie citiem aizgâja.

– Kâ to izskaidrosiet?– Tas notiek tâpçc, ka neatrada

ne mâjâs, ne skolâ atbalstu, bet tieði pedofili izrâdîjâs gâdîgi un saprotoði. Tâds tâdu saprot. Tâlâk? Kad puisis izauga, pats 18 gadu vecumâ sâka vâkt ðâdus puisîðus. Nezinu, vai kâdu seksuâli izmantoja, bet uz sa-vu astoòpadsmito dzimðanas die-nu bija uzaicinâjis nepilngadîgu zçnu – râdîja viòam pornofilmu un uzmâcâs, par ko tika sodîts. Tâ upu-ri kïûst par varmâkâm...

Katrâ no mums mît vardarbîba

– Daudz pedofilu ir arî labdarîbas organizâcijâs. Atceros gadîjumu, kad vienâ no ASV kristîgajâm organizâcijâm, kas Rîgâ atgu-va îpaðumu, kâds kungs no ASV apdâvinâja bçrnus, rîkoja daþâdas tikðanâs, aicinâja arî uz dzîvokli, bet tur sâkâs filmçðana un viss pârçjais. Citâ gadîjumâ viens (arî ASV pil-sonis) ar velosipçdu apbraukâja pusi Latvijas, piedâvâdams skolâs ”dzîvâs’’ angïu valodas kur-sus. Un neviens no pedagogiem nepajautâja viòam dokumentus; nepainteresçjâs, kas viòð tâds! Bet ðis vîrs stâstîja, ka esot tûrists un viòam vajag apmeðanâs vietu – vislabâk kâdâ ìimenç... Atsaucîgie atradâs. Beidzot tikai Rîgâ divi

brâïi sâka stâstît, ka ciemiòam esot dîvainas tieksmes – kaut kâ jocîgi grâbstoties. Zçni ar mâti ieradâs pie manis, bet mâtes klâtbûtnç viòi kautrçjâs stâstît. Tad ar vecâko pui-ku sâku runâties angliski, un viòð pastâstîja sîkâk par notikuðo... Un ðis nu bija vçl viens apliecinâjums tam, cik atsveðinâtas ir vecâku un bçrnu attiecîbas. Amerikânim tie-sa piesprieda trîs gadus brîvîbas atòemðanu.

– Vai piekrîtat apgalvoju-mam, ka 15 lîdz 20% bçrnu namu audzçkòu dzîvç aiziet prostitûcijas ceïu?

– Par upuri vai varmâku var kïût jebkurð, taèu lielâkoties ðo ceïu aiziet bâreòi vai bçrni no nepilnâm vai alkoholiíu ìimençm. Tas skaid-rojams ar to, ka bçrnu nami un internâtskolas ir vide, kur nonâk jau vardarbîbâ cietuði bçrni, tâ tas ir ap 98% gadîjumu. Vardarbîba ðajâs iestâdçs turpinâs – vecâkie bçrni ietekmç jaunâkos – iekausta vai pat seksuâli izmanto. Bija laiks, kad internâtos bâreòiem nede-va rokasnaudu, tad arî radâs ðiem bçrniem iemesls meklçt paðiem naudu. Un tad viens otrs iesaistîjâs prostitûcijâ vai arî izplatîja nar-kotikas, zaga. Lîdz 2000. gadam skolâs varçja strâdât jebkurð, arî agrâk kriminâli sodîtas personas. Tad tika veikti grozîjumi likumâ, kas aizliedza skolâ strâdât sodîtâm personâm. Tam bija pamatots ie-mesls, jo agrâk tiesâtâs personas ir vardarbîgâkas savâ rîcîbâ...

– No kurienes ðî agresija?– Pirms kâda laiciòa sâku izzinât

tâdu zinâtni kâ scientoloìija. Tâ apvieno ìençtiku, psiholoìiju, teoloìiju un citas lîdzîgas jo-mas, taèu visa pamatâ ir fizika. Scientoloìija pçta un izzina cilvçka rîcîbas iemeslus no fizikas viedokïa. Piemçram, kâ viens no neizprota-mas morâlas degradçðanâs iemes-liem tiek minçta fiziska galvas trau-ma ar samaòas zudumu. Pçc ðâdas traumas nereti mainâs cilvçka uzvedîba – bezsamaòâ cilvçks fiksç visu, kas ar viòu notiek, un tas aiziet zemapziòâ. Zemapziòa ietekmç mûsu uzvedîbu, tâpçc no svara, kâdi cilvçki apkârt bijuði un ko teikuði bezsamaòas laikâ; vçlâk cilvçks var emocionâli reaìçt uz kâdiem noteiktiem vârdiem vai kustîbâm; kïûst neizskaidrojami nervozs un pat agresîvs.

– Bet runâjot par iedzimto agresiju?

– Kaut kas tiek pârmantots ar gçniem, tomçr, runâjot par uzvedîbu, bçrni vairâk atdarina savus vecâkus. Manuprât, ïoti svarîgi òemt vçrâ trau-mas. Traumçta bçrna rîcîba vçlâk var kïût neprognozçjama. Citreiz vecâki brînâs par savu bçrnu – nu, kurâ iedzimis? Bet varbût vienkârði neesam fiksçjuði vai nezinâm par traumu, kad bçrns sasities vai varbût mâte, gaidot bçrniòu, ir traumçta. Piemçram, kâ rodas mazohisms? Arî no vardarbîbas – kad bçrnu per lîdz brîdim, kad viòð apèurâjas un gûst no tâ seksuâlu apmierinâjumu. Kat-rai mûsu rîcîbai ir izskaidrojums, ti-kai jâzina iemesli. Jâ, bet nu esam novirzîjuðies no tçmas...

Nav ìimenes, nav valsts...– Sarunas sâkumâ minçjât,

ka prostitûcija ir liels biz-

ness – tâtad, saistîts ar valsts politiku. Vai esat guvusi tam apstiprinâjumu savâ darbâ?

– Cilvçktirdzniecîba ir tieðâm fenomens visas pasaules mçrogâ, kur miljardi apgrozâs. Piemçram, cilvçku pârdodot verdzîbâ, var nopelnît Ls 1000 lîdz 3000, un tas notiek vairakkârt, bet par bçrnu pornofilmu var nopelnît Ls 50 000. Mçs daudz runâjam par ekono-miku un krîzes iemesliem, bet uz to var paraudzîties arî ðâdi: valsts budþets, lai arî mainîgs, tomçr ir zinâms lielums; tai paðâ laikâ pastâv arî cita – çnu ekonomi-kas nauda, kur apgrozâs nelegâli iegûti lîdzekïi. Ja pçdçjie pâraug budþeta ienâkumus, tad sâk diktçt noteikumus valstî. Valsts vara ðâdâ situâcijâ ir bezspçcîga. Piemçram, nekustamo îpaðumu tirgus it kâ ir oficiâls, taèu bez adekvâtiem nodokïiem stimulç çnu ekonomi-ku. Pie çnu ekonomikas pieder arî prostitûcija un cilvçktirdzniecîba. Zinu prostitûtas, kam pieder vei-kali nelegâli iegûtâs naudas atmazgâðanai. Katram ðâdam bizne-sam ir savs ”jumts” – augstâkstâvoðas personas, kas ar to pelna. Ðî íçdîte aiziet tâlâk, un mçs zinâm – lie-la mûsu valsts nav, tad attiecîgi nonâkam arî lîdz likumdevçjiem, kas ðad tad lobç vai pieòem li-kumu grozîjumus kâda interesçs (lai gan Latvijas Kriminâllikumâ noziedzîgâs darbîbas traktçjums cilvçktirdzniecîbâ atzîts par vienu no labâkajiem Eiropâ).

– Bet pavaicâjiet ministrijâs – viss mums kârtîbâ; tas nieks, ja pçrn 2500 bçrnu skolu neapmeklçja...

– Daudzas iestâdes kaut ko dara, bet – kur rezultâts!? No vie-nas nelabvçlîgas ìimenes bçrnu izòem un iedod citai – par nau-du audzinât. Ja bioloìiskais vecâks saòem Ls 8 mçnesî par bçrnu, tad audþuvecâks – no viena lîdz vairâkiem simtiem... Ir atðíirîba? Arî ðâdi ar bçrniem var nopelnît!

– Kâ, jûsuprât, situâciju uz-labot?

– Viennozîmîgi, jâpievçrð uzmanîba bçrnu audzinâðanai ìimenç. Jau Konfûcijs teica: ”Ìimene ir maza valsts.” Kâda ir ìimene, tâda – valsts un otrâdi...

– Tagad jau modç brîvas attiecîbas, ne ìimenes veidoðana...

– Tâpçc jau notiek visâdas aplamîbas, ka popularizçjam ðâdas attiecîbas! Cik mums nav deputâtu, kas vairâkas reizes precçjuðies – varbût arî materiâli nodroðina bçrnus no iepriekðçjâm laulîbâm, taèu – kâdu morâli viòi izplata kâ valstsvîri? Kâdu pieredzi nodod pçcteèiem? To, ka var dzîvot bez atbildîbas? Viens partneris apnîk, meklç citu? Tâpçc, ja nav ìimenes, nav arî valsts... Tâ ir dziïa filozofi-ja. Ko sçsi, to pïausi.

Uzskatu, ka, òemot vçrâ Bçrnu tiesîbu aizsardzîbas liku-mu, vairâk jâvçrð uzmanîba uz bçrnu pienâkumiem skolâ, mâjâs un sabiedrîbâ, mâcot bçrnu bût atbildîgam par savu rîcîbu. Bçrniem ir jâuzticas un jâvelta milzum daudz laika, uzmanîbas audzinâðanas darbâ, jo... viòi ir mûsu nâkotne.

7Reklāma un sludinājumiSestdiena, 2011. gada 12. februāris

Sestdiena, 2011. gada 12. februāris8

FO

TO -

no

Ivar

a Z

īles

albu

ma

Ziņas

aptauja

LieLiskais Loms

Ðobrîd izstrâdâ novada attîstîbas plânu no 2012. lîdz 2018. gadam. kâdi bûtu jûsu priekðlikumi ðim plânam, kâdas lietas, objektus, jûsuprât, nâkotnç vajadzçtu attîstît; kas ir svarîgâkais?

11. diena (augoðs mçness Dvîòu zîmç) – ugunîgs ðíçps, klints; astrâlo kauju diena, saistîta ar slçptâm enerìijâm; spçcîgâkâ Mçness cikla diena; visam nepiecieðama uzmanîba; jâpabeidz iesâktie darbi; nedrîkst sevi pârslogot; labi noder attîrîðanâs procedûras; jârûpçjas par tuviniekiem, jâpauþ mîlestîba; maìisku darbîbu diena; labi ceïot; nedrîkst nogalinât pat vissîkâko radîbu; nedrîkst lietot alkoholu; ðajâ dienâ dzimuðie ir ar lielâm prâta spçjâm, dzîvo garu mûþu; sapòi bez îpaðâs nozîmes, taèu reizçm piepildâs – no 12. februâra 10.21 lîdz 13. februâra 11.09.

12. diena (augoðs mçness Dvîòu/Vçþa (7.50) zîmç) – biíeris, sirds; mîlestîbas un lîdzjûtîbas die-na; jânodarbojas ar labdarîbu, þçlsirdîbu, sponsorçðanu; viss la-bais atgrieþas; nedrîkst dusmo-

ties, íildoties, turçt ïaunu prâtu; nedrîkst ïauties vâjumam, þçloties; labs laiks lûgðanâm – ar sirdi lûgtais piepildâs; ieteicams nepârçsties, bet lietot daudz ðíidruma un augu eïïu; ðajâ dienâ dzimuðie ir laipni, iejûtîgi, ar izcilu intuîciju; sapòi ir viedi, tiem jâtic – no 13. februâra 11.09 lîdz 14. februâra 12.13.

13. diena (augoðs mçness Vçþa zîmç) – gredzens; ðajâ dienâ atjauninâs organisms; ïoti labi no-darboties ar skaistumkopðanu, iet vannâ, lietot kosmçtiskos lîdzekïus, çst veselîgus produk-tus; labi saòemt jaunu informâciju; viss notiekoðais jâuzòem ar mieru un pacietîbu; nedrîkst nervozçt; jâatturas no diçtâm; ieteica-ma veìetâra pârtika; sapòos var ieraudzît grûtîbas, kas sagaida, un problçmu risinâjumus – no 14. februâra 12.13 lîdz 15. februâra 13.33.

dzīvesziņa

Mçness dienu kalendârsjânis (pagaidâm

nestrâdâ):

– Par bçrniem vairâk jâdomâ. Vçl kâdu bçrnu- dârzu vajadzçtu. Rin-das ir baigas. Pasâkumus bçrniem vairâk organizçt. Darba vietas – pats par sevi. Pats bez darba es-mu. Visas ðitâs rûpnîcas, kas kâdreiz bija, bûtu reâli atjaunot.

JevgeòiJa (audzina

meitiòu annu):

– No sâkuma jâdomâ par bçrniem. Kur viòiem atpûsties ârpus sko-las. Nav labi sçdçt tirgus laukumâ, sist vitrînas. Bçrniem vairâk bez-maksas pasâkumu va-jag organizçt. Vçl – lai vienreiz taptu skaidrs par slimnîcu. Bûs – nebûs? Par sniega izveðanu. Paðvaldîbai uzòçmçji jârosina darba vietas radît.

Lîgonis (bezdarb-

nieks):

– Nezinu, ko man sacît. Mums visu laiku ti-kai grieþ, algas mazina, nodokïus palielina. Vai tad kâds pierç òems, ja teikðu, ka arî paðvaldîbai jâdomâ, lai cilvçkiem darbs bûtu. Ja cilvçkiem bûs darbs, nauda, visas viòu problçmas paðas atrisinâsies.

ÐuLamita (mâcâs

raiòa ìimnâzijâ):

– Varbût ielas sala-bot? Sçtnieku vairâk vajadzçtu, kuri tâs ie-las tîra. Sniegu bûtu la-bi izvest no pilsçtas. To nâkamgad. Ðogad pats nokusîs. Jaunas darba vietas vajadzçtu radît. Daudzi mani paziòas, viòu vecâki ir bez darba. Grûti dzîvot bez darba. Ïoti grûti.

Jânis vîtoLs

Rûta FJodoRova

puse ienâkumu – no makðíernieku kartçm

2011. gadâ Zivju fondam valsts budþeta dotâcijas paredzçtas tâdâ pat apjomâ kâ iepriekðçjâ gadâ – Ls 204 457. Pagâjuðajâ gadâ plânotie zivju fonda ieòçmumi bija Ls 869 000, taèu patiesîbâ tie bija Ls 662 429 lieli, jo fondâ neieskaitîja valsts akciju sabiedrîbas «Latvener-go» kompensâciju maksâjumus Ls 380 000 par mazo HESu zivju resursiem nodarîtajiem zaud-çjumiem.

2011. gadâ budþeta ieòçmumu plâns Zivju fonda dotâciju veidoðanai ir Ls 650 000. Pagâjuðâ gadâ vislabâk pildîjusies tâ ieòçmumu daïa, kas nâk no ûdenstilpju un zve-jas tiesîbu nomas un zvejas tiesîbu nerûpnieciskas izmantoðanas, tas ir – no makðíernieku kartçm – Ls 311 365 jeb 47% no gada kop- çjiem ieòçmumiem (114,7% salî-dzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu).nabadzîgas pieticîbas budþets

2011. gada Ls 13 000 Zivju fonds paredz zinâtnisko pçtîjumu

finansçðanai, zivju resursu pa-vairoðanai un atraþoðanai publiskaj-âs ûdenstilpçs – Ls 75 000, ziv ju re-sursu aizsardzîbas pasâkumiem – Ls 50 000, sa biedrîbas informçðanai par zivju resursu pçtîjumiem, to racionâlu un saudzîgu izmantoðanu daþâdos izdevumos, un informatîvi izglîtojoðiem raidîjumiem TV un Latvijas radio – Ls 60 000, darbîbai starptautiskos pasâkumos, konfe-rencçs atvçlçti Ls 5000. Zivju fon-da padomes vadîtâjs Normunds Riekstiòð uzsver, ka zivju resur-su atraþoðanas valsts programmas pamatnostâdnçs nâkamajam perio-

dam no 2011. lîdz 2016. gadam ir atvçlçts ap Ls 75 000. Perspektîvâ tomçr bûtu vçlams, lai ðî summa aizsniegtu Ls 150 000 gadâ. Lai to panâktu, bûtu jâpalielina kopçjais Zivju fondam paredzçtais dotâciju apjoms.

pasaules èempionâtâ – treðie

Zemledus makðíerçðanas Pa-saules èempionâtâ, kas noti-ka Ukrainâ, Latvijas komanda izcînîjusi treðo vietu, piekâpdamâs vien Ukrainas un Polijas zemle-dus makðíerniekiem. Individuâlâ

vçrtçjumâ Latvijas komandas dalîbniece Rita Verza-Grabovs-ka ðajâs sacensîbâs izcînîjusi ot-ro vietu. Sacensîbas notika Har-kovas apgabalâ, Peèeòeþas ûdenskrâtuvç.

mâjas lapa copmaòiemRolands Kovaïevskis izveido-

jis interesantu interneta mâjas la-pu (www.ndg.lv/lapa/zivis/ re-ceptes.htm) makðíerniekiem. Ðeit aprakstîtas daþâdas zivju sugas, to paradumi. Arî zivju çdienu re-ceptes un citas ar makðíerçðanu saistîtas interesantas lietas.

ziņas makškeRniekiem

Personîgais rekords no Liepâjas ezeraRûta FJodoRova

Pagâjuðajâ nedçïâ veikala «Zîles makðíerlietas» îpaðnieks Ivars Zîle bija devies zemledus copç uz Liepâjas ezeru. Cope bija izdevusies, laiks skaists. Asa-ri çdelîgi, ne reizi vien pievîlâs uz Iva-ra ðíçrsbïitkas, kuras âíîði lielo zivju co-pei izrâdîjâs par maziem. Tomçr, neska-toties uz ðiem apstâkïiem, Ivars todien la-boja pats savu makðíernieka rekordu un izvilka divus pamatîgus asarus – viens no tiem svçra 1,340 kg, otrs – apaïu ki-logramu. Lîdz ðim viòa personîgais re-kords – lielâkais izvilktais asaris bijis 1,1 kg smags, bet Latvijas rekordloms ir izvilkts Valmieras rajona Cepða ezerâ, un tas svçris 2,15 kg.