Embed Size (px)
Citation preview
No pamatstudijām maģistrantūru – doktorantūras „uzgaidāmo telpu” – izvēlas apmēram ceturtā līdz piektā daļa studējošo – ik gadu augstākā līmeņa studijās uzņemam vairāk nekā 200 studējošo. LLU piedāvā 24 maģistra programmas, no kurām 14 ir akadēmiskās un septiņas – pro fesionālās. Maģistrantūrā 1.kursā šobrīd mācās 322 cilvēki, bet 2.kursā – 251. Pēdējos gados maģistrantu skaits nav bijis svārstīgs. Arī turpmākajos gados, ja valsts finansēto studiju vietu skaits saglabāsies, maģistra studijām būs piekritēji. Taču tas nozīmē, ka nemitīgi jādara viss iespējamais, lai studiju programmas attīstītos līdzi laikam.
Mūsdienās daudz aktuālāka par jaunu studiju programmu veidošanu ir starpnozaru studiju attīstīšana – ekonomisti kopā ar lauksaimniekiem, „meži” kopā ar ekonomistiem, nemaz nerunājot par sociologu un ekonomistu tandēmu. Jebkuru studiju programmu ir iespējams sasaistīt, jo īpaši ar informācijas tehnoloģijām. To daļēji jau cenšas veidot Informācijas tehnoloģiju fakultāte, kura attīsta darba grupas dažādās nozarēs,
tostarp mežizstrādē un lauksaimniecībā, taču tas jāveic daudzkārt plašākā mērogā. Maģistrantam, lai arī jābūt ar padziļinātu izpratni par problēmām, jāspēj paraudzīties plašāk – piemēram, informācijas tehnoloģiju studentam jā iz prot lauksaimniecības datu bāzes un jāpadara tās saprotamas lauksaimniekam, lai šos datus varētu izmantot praksē. To, ka spēki jāliek kopā, rāda arī ārzemju pieredze, piemēram, NOVA (Ziemeļvalstu lauksaimniecības, veterinārijas, mež kopības un zivsaimniecības universitāšu) sadar bības tīkls. NOVA universitātes piedāvā maģistrantiem apgūt pašu aktuālāko gan intensīvajos kursos, gan starpdisciplinārajās programmās angļu valodā. Helsinku Universitāte, piemēram, piedāvā maģistra prog rammu „Vide un dabas resursi”, kur apvienoti četri studiju virzieni: agro ekoloģija, vides inženierzinātne lauk saimniecībā, augsnes zinātne un mik ro bioloģija. Šī universitāte pie dāvā arī starpaugstskolu Meža un vides inženierzinātņu programmu, kuras īstenošanā sadarbojas piecas universitātes.
Raugoties nākotnē, universitātes maģistrantūras programmas mainīt liks dzīve – studiju programmām un virzieniem jābūt ilgtspējīgiem. Skandināvijas universitātes ir sapratušas, ka studentiem jādod labākais, un viņi nekautrējas pieaicināt speciālistus arī no citām universitātēm. Līdzīgu prin cipu esam ieviesuši BOVA (Baltijas lauksaimniecības, veterinārijas un mežkopības universitāšu) sadarbības tīkla intensīvajos kursos, kas ir pirmais posms, lai ar Baltijas valstu universitātēm veidotu kopīgas studiju programmas – ja Baltijā ir kāds korifejs par konkrēto nozari, viņam jāpiedalās konkrētās maģistrantūras programmas īstenošanā. Šobrīd traucējošais faktors ir atšķirīgie studiju organizēšanas principi un finansēšanas sistēma, tomēr vairāk bremzē iniciatīvas trūkums, joprojām valodu barjera un diemžēl arī nepietiekamā kapacitāte struktūrvienībās.
Arī studējošajiem jābūt prasīgākiem pret mācībspēkiem, bet īpaši pret sevi, un jāizprot zināšanu nozīme darba tirgū. Ne vienā vien ārvalstu universitātē pat ēdnīcās un koridoros, nemaz nerunājot par bibliotē kām, jaunieši sēž pie grāmatām un datoriem. Nevar arī teikt, ka mūsu mā cībspēkiem nebūtu augstas prasības, tomēr studijām jābūt intensīvākām, lai ab solventi atce rētos visus mācībspēkus, ne tikai tos, kuri likuši studiju darbā pasvīst ar sarežģītiem uzdevumiem.
Tomēr jāņem arī vērā, ka lielais vairums studējošo paralēli studijām strādā. Diemžēl abas lietas kvalitatīvi ap vienot spēj tikai retais, tādēļ nepieciešams atbalsts, lai studiju laiku varētu pilnvērtīgi pavadīt universitātē, darba atmosfērā. Zināmu lomu tajā spēlē Eiropas Sociālā fonda piešķirtās stipendijas, taču šeit ir ļoti augsta konkurence un līdzekļus saņem salīdzinoši maz studējošo.
Dzidra Kreišmane,LLU Studiju daļas galvenā
speciālistemaģistrantūras jautājumos
Vairāk par visu:2011.gada DECEMBRIS nr.900(4) www.LLU.lv
LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS
UNIVERSITĀTES LAIKRAKSTS
Izglītojoties seminārā un dabas olimpiādē, sacenšoties dažādās sacensībās, vienojoties kopīgā gājienā un pusotras dienas ilgumā baudot daudzveidīgu kultūras programmu, noslēgušās Studentu dienas. Par aizkulisēm lasi 3.lappusē
Lauksaimniecības fakultāte Decembrī studentu un mācībspēku īpaša uzmanība veltīta studiju procesam, jo semestris strauji tuvojas nobeigumam. Tiks pabeigta datu ievadīšana datu bāzē, kas saistīta ar starptautisko studiju virzienu novērtēšanu. Pašnovērtējuma ziņojumi par sešām fakultātes studiju programmām iesniegti novembra beigās.
Meža fakultāte Studentu biedrība „Šalkone” 10.decembrī rīkos medības Kalsnavā. Mācībspēki gatavo pārskatus valsts pētījumu programmai „Jauni produkti un inovatīvas meža apsaimniekošanas, meža koksnes un nekoksnes produktu ražošanas tehnoloģijas, racionāli izmantojot meža resursus un būtiski palielinot produkcijas pievienoto vērtību”. Tiek plānoti darbi nākamajam studiju semestrim.
Veterinārmedicīnas fakultāte Novembrī Klīniskā institūta Mazo dzīvnieku izolatoru – patversmi apmeklēja Jelgavas bērnu un jauniešu deju kolektīva “Vēja zirdziņš” jaunākie dalībnieki kopā ar vecākiem, nogādājot patversmes dzīvniekiem sarūpēto barību, segas un citas nepieciešamās lietas. Novembrī noslēgusies grāmatnīcas „Globuss” labdarības akcija Mazo dzīvnieku izolatora – patversmes atbalstam, kurā saziedots 160 latu. Par šiem līdzekļiem suņiem un kaķiem iegādāti medikamenti un pārtika. Decembrī fakultātes mācībspēki – asociētās profesores Dr.med.vet. Vita Antāne un Dr.med.vet. Anda Valdovska un docents Dr.med.vet. Oskars Kozinda – kā vieslektori apmeklēs Almatas Kazahijas Nacionālo Agrāro universitāti Kazakstānā, kur veterinārmedicīnas maģistrantiem un doktorantiem lasīs lekcijas, vadīs laboratorijas un praktiskos darbus.
Lauku inženieru fakultāte 2.decembrī norisināsies zinātniski praktiskā konference „Zemes pārvaldība un mērniecība”. Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras kolektīvs, vecāko kursu studenti, maģistranti un doktoranti uz konferenci gaida ierodamies speciālistus no Valsts zemes dienesta, Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras. 2.decembrī paredzēta Vides un ūdenssaimniecības specialitātes 3.kursa studentu mācību ekskursija uz Rīgas ūdensapgādes muzeju Baltezerā un notekūdeņu sūkņu stacijām Rīgā. Studenti iepazīsies ar interesanto Rīgas pilsētas ūdens apgādes vēsturi, kvalitatīva dzeramā ūdens iegūšanas tehniskajiem risinājumiem, sūkņu stacijām ūdens nogādāšanai līdz Rīgai, bet dienas otrajā pusē – ar notekūdeņu sūkņu stacijām, kurās savāktos ūdeņus nogādā līdz bioloģiskās attīrīšanas stacijai „Daugavgrīva”.
Pārtikas tehnoloģijas fakultāte Novembra beigās nodoti visi studiju virzienu novērtēšanai nepieciešamie dokumenti, par ko fakultātes darbinieki jūtas priecīgi un atviegloti. Viņi novēl visiem universitātes studentiem, mācībspēkiem, darbiniekiem un vadības pārstāvjiem labu noskaņojumu, gaidot Ziemassvētkus. Turpinājums 4.lpp.
19.reizi studenti satiekas Studentu dienās
Mirdzošā ziemas novakarē zelta gaismā iemirdzēsies Baltijas baroka pērle. Un to varēs redzēt ikviens, kas nejauši vai jauši dosies tai garām. Bet sajust to lemts tikai tiem, kas tur būs –
17.decembrī pulksten 20 Jelgavas pilī
Ziemassvētku balle Jelgavas pilī vienmēr nes līdzi vienreizību. Gadsimtus vecajos mūros ikviena doma un kluss čuksts atbalsojas sirdī un uzplaukst gaismēnu rotaļās.
Un viss tur patiešām ir iespējams. Ja gribam – iegrimstam polonēzes un pirmā valša vienreizībā, stīgu mūzi kas un solodziedājumu klusinātās skaņās, orķestru dzirkstošā svi nīgumā. Ja gribam būt priecīgi – esam; ja vēlamies nostaļģiski baudīt pagātni tas ir izdarāms; ja domājam izlēkāties līdz pagurumam – aiziet. Un varbūt tieši balles kņadā va ram pa īstam sajusties divatā? Vai arī ienirt svētku virpulī, līdz apstājas laiks?
Bet ir jāatnāk, lai to izbaudītu. ***
Ieejas kartes no 29.novembra Jelgavas pilī, 175.telpā darbdienās
no plkst. 10.00 līdz 16.30.Cena iepriekšpārdošanā 14 latu,
pirms balles 16 latu.www.llu.lv, informā[email protected],
26498504 (Anita Prūse)
Gada balva 2011Nominācijas:Gada dekānsGada iedvesmojošākais mācībspēksGada palīgsGada notikumsGada studentsGada zinātnieksGada struktūrvienībaGada fakultātes pašpārvaldeGada komandantsGada pašdarbības kolektīvsAnketu meklē www.llusp.lv!Pasniegšanas ceremonija 25.janvārī plkst.17.
Maģistrantūra – pakāpiens uz doktorantūru
Pirms 20 gadiem maģistrantūru universitātē, izveidojot pirmo nolikumu, attīstīt sāka habilitētais doktors Kokapstrādes katedras profesors Henns Tuherms. Šodien aktīvi jāstrādā, lai turpinātu celt studiju līmeni un studējošajiem dotu labāko.
Tikai tiem, kas tur būs
***Līdz semestra beigām 16.decembrī
vēl trīs nedēļas. Pa šo laiku jāpaspēj nodot visus darbus, referātus, uzrakstīt ieskaites un pārbaudes darbus, lai no 19. līdz 23.decembrim varētu doties gaidītajā atpūtā un izbaudīt brīvlaiku.
***Individuālo studiju un
pārbaudījumu periods jeb, studentu valodā runājot, „sesija” sāksies 27.decembrī un ilgs četras nedēļas, līdz 21.janvārim. Kad būs nokārtoti visi eksāmeni un ieskaites, no 23. līdz 28.janvārim studentiem būs vēl viena brīva nedēļa, lai atjaunotu spēkus, gūtu iedvesmu un nospraustu mērķus pavasara semestrim.
***Pacietīgi gaidīsim valsts finansēto
studiju konkursa rezultātus – tie būs zināmi 26.janvārī.
Ilvija Gaidukoviča
LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTES LAIKRAKSTS
2011.gada DECEMBRIS nr.900(4)2. lpp.
Grupas vadītājs Egils Stalidzāns (pirmais no kreisās) atklāj, ka ideja par grupu radusies pēc tikšanās ar Norvēģijas zinātnieku Larsu Snipenu (Lars Snipen) – viņš norādījis, ka zinātnieka promocijas darbs par bišu mikroklimata regulāciju ir ļoti cieši saistīts ar sistēmbioloģiju. Vien gadu vēlāk radīta Biosistēmu grupa, kuras pirmais seminārs noticis 2006.gada 9.oktobrī.
Aizvadīti vairāk nekā 80 semināri ar dažādiem ekspertiem, diskutējot par bioloģiju, fiziku, ķīmiju un citām nozarēm. Kā nozīmīgākos grupas veikumus E.Stalidzāns min 2008.gada vasarā iegūto BTC bioreaktoru un
Par projektu „Cilvēkresursu piesaiste atjaunojamo enerģijas avotu pētījumiem” vēstīts, ka universitātē izveidota jauna pētniecības grupa ar doktorantu, maģistrantu un ārvalstu zinātnieku piesaisti, kuri pievēršas līdz šim maz pētītām laukaugu biomasas un saules starojuma izmantošanas tehnoloģijām enerģijas ieguvē.
LLU īsteno vēl vienu cilvēkresursu piesaistes projektu, kura ieviešanā piedalās arī Lauksaimniecības tehnikas zinātniskā institūta zinātnieki. Arī šī projekta mērķis ir veicināt atjaunojamo energoresursu izplatību un vides aizsardzību, attīstot no lauksaimnieciskās biomasas iegūtās enerģijas ražošanu un izmantošanu Latvijā, veicot bioenerģijas ražošanas popularizēšanu, kā arī attīstot bioenerģijas mācību centru universitātes saimniecībā „Vecauce”.
Ieviešot projektu „Atbalsts LLU doktora studiju īstenošanai”, plānots konkursa kārtībā mērķfinansējuma veidā kopumā sniegt atbalstu 110 pilna un nepilna laika doktorantiem, lai sagatavotu konkurētspējīgus jaunos zinātniekus starptautiskajai pētniecības telpai visās izglītības tematiskajās jomās, kas apgūstamas LLU.
Biosistēmu grupai – pieci gadi
Informācijas tehnoloģiju fa kultātes zinātniskā Biosistēmu grupa iedzīvina starpnozaru pētījumus, modernās tehnoloģijas lietojot bioloģijas izpētei. Tehniskās fakultātes (TF)
ab solventi Nikijs Hofrāts un Raivis Upītis ar komandu ieguvuši ceturto vietu autoražotāja „Scania” pasaules mēroga mehāniķu konkursā „Scania Top Team” Sodertaljē, Zviedrijā.
Komandu uzdevums sacensībās – piecās darba stacijās katrā 20 minūšu laikā, liekot lietā ne vien tehniskās zināšanas, bet arī izdomu un atjautību, novērst kravas automašīnas defektus un atbildēt uz teorētiskiem jautājumiem.
Lai arī latvieši ierindojās ceturtajā vietā, uz goda pjedestāla ļaujot kāpt Aus trālijas, Beļģijas un Nīderlandes ko mandām, kā norādīja „Scania” prezidents Leifs Ostlings (Leif Östling), ikkatrs finālists būtu jāuztver kā uzvarētājs: „Aizrautīga komanda ir atslēgvārds veiksmīgam biznesam. Komandas, kas šajā gadā piedalījās sacensību finālā, ir labs piemērs šai aizrautībai.”
„Scania Top Team” sacensības norisinājās ceturto reizi un tajās piedalījās rekordliels dalībnieku skaits – vairāk nekā 6000 mehāniķu no 46 valstīm. No vairākiem pusfināliem turpmākam startam kvalificējās divas valstis, tostarp Latvija.
Aigars Ieviņš
Dzīves telpa, kurā dzīvot ZAĻI
Lai veicinātu skolēnu izpratni par dažādu nozaru ietekmi uz klimata pārmaiņām un oglekļa dioksīda emisijas mazināšanas iespējām, Lauku inženieru fakultātes mācībspēki no oktobra līdz decembrim Latvijas pamatskolās, vispārizglītojošajās un profesionālajās vidusskolās rīko informatīvus pasākumus un aicina radoši darboties piecās tematiskās darbnīcās.
Bulduru Dārzkopības vidusskolas audzēkņi darbnīcā „Enerģija un materiāli” Lauku inženieru fakultātē 24.novembrī.
«Mehi» gūst panākumus starptautiskās sacensībās
Ar matemātiku vieno baltu tautas
Starptautiskajā matemātikas olimpiādē, kurā piedalījās LLU un Šauļu universitātes (ŠU) studējošie, uzvarējis viesis no Lietuvas, topošais inženieris Ingas Laukinaitis, aiz sevis atstājot LLU studenti Agnesi Bimšteinu un ŠU pārstāvi Gidiminu Žički.
Atklāšanā LLU Informācijas tehno loģiju fakultātes (ITF) prodekānes Līga Ramutes izteikto aicinājumu ik katram būt labākajam, lai orga nizētājiem būtu grūtības atrast labāko, konkursanti izpildīja godam – trīs labāko „olimpiešu” punktu skaita atšķirība bija minimāla.
Atzinības rakstus saņēma Mantas Jankūnas (ŠU), Katrīna Landmane (LLU ITF), Gidiminas Remeika (ŠU), kā arī Ieva Brīdaka un Laima Šablinska (attiecīgi LLU ITF un Tehniskā fakultāte).
Savukārt abu universitāšu mācībspēki paralēli olimpiādei tikās diskusijā par studiju programmu pilnveidi atbilstoši darba tirgus prasībām.
Aigars Ieviņš
LLU projekti Zemgalē ir pamanāmi„Zemgales projektu labo piemēru grāmatā” kā savdabīgā parādē redzami vairāki LLU iniciētie projekti.
LLU aģentūra „Zemkopības zinātniskais institūts” ievieš projektu „Tehnoloģisko procesu izstrāde vides piesārņojuma mazināšanai, lietojot minerālmēslus”.
Simts lappušu biezo, bagātīgi ilustrēto grāmatu klajā laidis Zemgales Plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centrs, un tajā apkopota informācija par gandrīz 90 veiksmīgākajiem aizvadāmajā plānošanas periodā ieviestajiem vai ieviešanas beigu stadijā esošajiem projektiem, kas saņēmuši Eiropas Sociālā fonda, Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.
...Arī Latvijas – Lietuvas pārrobežu
sadarbības Apvienotā tehniskā sekretariāta nupat izdotajā projektu labo piemēru grāmatā ietverts vēstījums par LLU izstrādāto un sadarbībā ar Šauļu Universitāti ieviest sākto projektu „Zemgales reģiona vides izzināšana un identitātes atšķirību saglabāšana”. Projekta mērķis ir vairot sabiedrības izpratni par Zemgales reģiona dažādo augu populāciju un mudināt cilvēkus sniegt savu ieguldījumu augu saglabāšanā.
Juris Kālis
Durvis vērās norunātajā laikā un, lai sāktu sarunu, pie galda iepretim studentiem sēdās rektors Juris Skujāns, mācību prorektors Arnis Mugurēvičs, direktors Andrejs Garančs un lietu pārvaldnieks Jānis Sprukts.
Tika uzdoti iepriekš apkopotie studentu jautājumi un kopīgi apspriesti problēmu risinājumi, tai skaitā nepieciešamība pēc
«Aci pret aci» ar vadībuPulcējušies Rektorāta sēžu zālē, LLU Studentu pašpārvaldes (SP) domnieki, valdes virzienu vadītāji un aktīvisti 8.novembrī ar nelielu satraukumu gaidīja tikšanos ar universitātes vadības pārstāvjiem.
universitātes darbinieku rīcības saskaņotības ar „zaļās” domāšanas principiem un turpmākie pasākumi smēķēšanas novēršanai pie Jelgavas pils un fakultāšu un dienesta viesnīcu ieejām. Tika pārrunāti jautājumi par studentu apliecībām, vieslektoru piesaisti, studējošo pārstāvniecību universitātes lēmējinstitūcijās, LLU publicitātes un reklāmas iespēju
pirmo publikāciju prestižās Thomson/Reuters datu bāzes indeksētā žurnālā 2010.gadā. Savukārt 2011.gadā izstrādāti pirmie sistēmbioloģijas programmprodukti – ModeRator, ConvAn, Paint4net.
„Nākotnē Biosistēmu grupa, ņemot vērā pasaules tendences, sadarbosies ne vien ar LLU Agrobiotehnoloģijas institūtu un Pārtikas tehnoloģijas fakultāti, bet arī aktīvi līdzdarbosies Sin tē tiskās bioloģijas un Sistēm bioloģijas ERAnet projektos,” rezumē E.Stalidzāns.
Plašāk par Biosistēmu grupu: www.BIOSYSTEMS.lv
Aigars Ieviņš, foto no Biosistēmu grupas arhīva
dažādošanu un citiem.Daudz diskutēja par situācijām,
ar kurām studenti sastopas studiju procesā, un A.Mugurēvičs atzīmēja, ka katram studentam nākamā semestra sākumā tiks dota iespēja izteikt savu vērtējumu par studiju procesu un kvalitāti anketā, kuru būs jāaizpilda LLU Informatīvajā sistēmā.
Ilvija Gaidukoviča
Katra darbnīca saistīta ar citu vides aizsardzības aspektu – „Vide un ekoloģija” stāsta par oglekļa dioksīda apriti dabā, un skolēni ar balonu palīdzību pēta, kā rodas skābekļa un oglekļa dioksīda molekulas, kas notiek augu fotosintēzes un pārvietošanās ar automašīnu procesos. Darbnīcā „Ēkas” jaunieši apzinās, cik enerģijas patēriņa un siltuma
zudumu samazināšanā svarīgs ir ēkas „kažoks” jeb siltināšana, un no dažādām detaļām veido un aprīko savu „gudro māju”. Savukārt „Dzīves telpa un ainava” piedāvā, izmantojot maketa elementus – mežus, rapšu laukus, siltumnīcas, mājas, vēja ģeneratorus un citus, uzbūvēt pašiem savu „ekociematu”.
„Sapratu, cik svarīgi ciemata vei
«Man «Vecauce» ir kas vairāk, nekā tikai mācību un pētījumu saimniecība. Tā varētu teikt arī daudzi ievērojami zinātnieki, kuri 90 gadu laikā tajā ir strā dājuši, tostarp profesors Jānis Bergs un docents Jānis Apsītis. Daudznozaru sai mniecība zinātniekiem un universitātei ir liela privilēģija un iespēja, tādēļ tajā katru dienu jārosās zinātniekiem un studentiem» teic viens no aktīvākajiem ilggadējiem «Vecauces» zinātniekiem Dainis Lapiņš.
„Jauni, zinoši cilvēki ar jaunām idejām ir tas, kas «Vecauces» entuziastus iedrošina un motivē strādāt. Arī katrs direktors ir ienesis
«Vecauces» vecbiedri jubilejas ballē 25.novembrī
jaunas vēsmas saimniecības dzīvē. Tikpat svarīga zinātniekiem ir apziņa, ka tas, ko mēs darām, lietas, kuras risinām un pētām, ir nozīmīgas ne tikai tagad, bet būs vajadzīgas arī nākotnē. Un kamēr ir Latvijas lauki, pastāvēs arī LLU un «Vecauce»,» ir pārliecināts D.Lapiņš.
LLU MPS «Vecauce» dibināta 1921.gadā, un, aizvadot dažādus pasākumus, šogad visa gada garumā atzīmēta saimniecības 90.jubileja. Novembra izskaņā «vecaucieši» un viņu atbalstītāji bija sapulcējušies jubilejas noslēguma ballē.
Ilvija Gaidukoviča, foto D.Lapiņš
«Vecauce» – LLU zinātnieku otrās mājas
došanā ir ievērot tā novietojumu attiecībā pret valdošajiem vējiem un debespusēm. Nezināju arī, ka galvenie ceļi jābūvē tā, lai tie nebūtu pārāk tuvu cilvēku mājām. Uzdevums lika ņemt vērā daudzus svarīgus aspektus, par kuriem citādi nemaz neiedomātos,” stāsta Bulduru Dārzkopības vidusskolas audzēkne Anna Karlsone. Projekta koordinatore Daiga Zigmunde uzsver, ka „ekociemati” ir mūsu nākotne: „Tā ir tāda dzīves telpa, kurā cilvēki ne tikai dzīvo „zaļi”, bet arī ražo pārtiku, elektrību un visu pārējo nepieciešamo, tāpēc to plānošanā ļoti jāpiedomā. Pareizi jāizvieto arī aizsargstādījumi, jāievēro izsauļojums, aizvējš un citi faktori.”
Darbnīcā „Enerģija un materiāli” iespējams uzzināt, kādi ir visdažādāko spuldzīšu „plusi” un „mīnusi”, kā arī ar dūmu un speciāla aprīkojuma palīdzību vērot, kā pa logu un durvju spraugām no telpām aizplūst siltums, un novērtēt jaunākos siltumizolācijas materiālus. Noslēgumā darbnīcā „Cilvēks un sabiedrība” skolēni dalās ar iegūtajām zināšanām un apspriež to, ko viņi var darīt ikdienā, lai saudzētu vidi.
Visi projektā „Klimata pārmaiņu ma zināšanas informatīvie pasākumi sko lās” izstrādātie materiāli, tai skaitā tematiskās filmas, īsfilmas ar eksperimentiem, interaktīvā spēle, informatīvais plakāts, brošūra un citi, visiem interesentiem būs brīvi pieejami LLU estudiju vidē.
Ilvija Gaidukoviča
LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTES LAIKRAKSTS
2011.gada DECEMBRIS nr.900(4)
Novembra sākumā ar saukļiem „Pietiek griezt!” un „Bez izglītības nav valsts!” teju 100 LLU studējošo piedalījās „Kultūras pastaigā” kvartālā ap Ministru Kabinetu, protestējot pret iespējamo finansējuma samazinājumu Latvijas augstskolām.
„Kultūras pastaiga nr.5” notika, jo Latvijas Studentu apvienības (LSA) rīcībā nonāca informācija par plānu tuvāko divu gadu laikā augstākās izglītības iestādēm par 2000 samazināt budžeta vietu skaitu.
„Tas nebija pieļaujams un ir pretrunā gan ar Augstskolu likumu, gan reformu plānu augstākajai izglītībai un stratēģiju „Eiropa 2020”. Nācās rīkot akciju, kurā norādīt valdības nekonsekvenci un pretrunas lēmumos,” stāsta apvienības vadītājs Edvards Ratnieks. „Tikai kopā studenti ir spēks, un mēs aicinām valdību rīkoties pēc iepriekš pieņemtajām stratēģijām, nepieļaujot kārtējo finansējuma samazināšanu nozarei, kas ir prioritāra valsts ilgtspējīgai attīstībai,” tā Ratnieks.
„Katra gada nogalē uzplaiksnī runas par valsts nākamā gada budžetu, kas skartu arī augstākās izglītības iestādes. Latvijas studenti ar to nav mierā un ir gatavi rīkot dažādas „pastaigas”, liekot varas pārstāvjiem rēķināties ar studentu viedokli,” situācijas būtību rezumē LLU Studentu pašpārvaldes vadītāja Daiga Ziediņa.
Pastaigas rezultāts? Jau akcijas laikā izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis apstiprināja, ka ministrija ir pret konsolidāciju augstākajā izglītībā un to nepieļaus: „Budžeta ieguvums no augstākās izglītības samazinājuma būs niecīgs, salīdzinot ar negatīvo efektu. Tas būtu slikts sākums dialogam par iespējamajām reformām, kā arī nozīmētu jaunās valdības noteikto prioritāšu pārkāpšanu.”
Aigars Ieviņš
3. lpp.
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks – Zigurds Saliņš
Bijušais LLU darbinieks, LLU Meža fakultātes (MF) emeritētais profesors, valsts emeritētais zinātnieks, inženierzinātņu doktors Z.Saliņš augsto apbalvojumu saņēmis par mūža ieguldījumu Latvijas meža nozares un meža zinātnes attīstībā, kā arī jauno speciālistu un zinātnieku izglītošanā – zinātnieks meža nozares izglītībai veltījis vairāk nekā 50 gadu, publicējies vairāk nekā 400 publikācijās un piedalījies 38 grāmatu tapšanā.
Piešķirts Jelgavas Goda raksts LLU Sporta kluba vadītājai
Zilvijai Počai – par Jelgavas pilsētas popularizēšanu valsts mē rogā un ieguldījumu spor ta dzīves veicināšanā; un Vete r inār medicīnas fakultātes Klīniskā institūta direktoram Albertam Auzānam – viņa darbā augstu novērtēta profesionālā meistarība un ieguldījums Latvijas veterinārmedicīnā.
LLU vīriešu izlase basketbolā SEB Studentu basketbola līgas (SBL) regulārajā čempionātā līdz šim uzvarējusi visus pretiniekus.Līdz novembra beigām aizvadītajās
septiņās spēlēs LLU basketbolisti pārliecinoši uzvarējuši visās – citkārt ar 40 punktu starpību, citkārt pretinieku uzvarot vien ar sešu punktu pārsvaru. „Smags un mērķtiecīgs darbs,” uzsver LLU Sporta kluba vadītāja Zilvija Poča, komentējot komandas panākumus.
Komandas spēlē liela ietekme ir basketbolistiem, kas spēlē arī Latvijas Basketbola līgas (LBL) I un II divīzijas čempionātā – Artūrs Ausējs, Ivars Grasmanis un Armans Seņkāns spēlē LBL komandā „Jelgava”, Valdis Veispals cīnās II divīzijas komandā „Jelgava/LLU”, bet Kaspars Paegle, Mārtiņš Rugājs un Mārtiņš Zarāns aktīvi piedalās abu komandu panākumu kaldināšanā.
„Sportotājiem ar studentu līgas čempionāta spēlēm līmeņa celšanai vien ir par maz, tādēļ trenera Jāņa Vītola vadībā izveidojusies laba sadarbība ar pilsētas klubiem, un tas daudz palīdz universitātes komandas attīstībai,” uzsver Z.Poča.
Viņa atklāj, ka, lai neatkārtotos aizvadīto sezonu scenārijs ar neskaitāmām uzvarām regulārajā čempionātā, bet uzvaras izlaišanu no rokām finālturnīrā, komandas treneris strādā pie pareizas spēku sadalīšanas un spēlētāju motivēšanas, cerot pavasarī LLU basketbola draugus iepriecināt ar skaistu sezonas noslēgumu.
Komanda decembrī aizvadīs vēl divas spēles – 1.decembrī pret „Biznesa augstskola „Turība” 1” komandu, bet 5.decembrī plkst.19:30 Jelgavā tiksies ar Rīgas Tehniskās universitātes sportistiem.
Aigars Ieviņš
Bruģējot ceļu uz finālu,
Aizvadīto spēļu rezultāti:LLU – BA (10.okt.): 79:71LLU – RSU (17.okt.): 106:67LSPA – LLU (24.okt.): 63:69ViA – LLU (1.nov.): 60:82LLU – REA/RJA (7.nov.): 96:65LLU – BAT2 (14.nov.): 88:72 LLU – RA (21.nov.): 100:60
Studenti parāda spēku protestā
Konventa sēdē 23.decembrī tiks svinīgi pasniegtas stipendijas apliecības šī studiju gada LLU Senāta stipendiātiem – Andrejam Kostrominam un Aldim Peckam no Informācijas tehnoloģiju fakultātes un Laumai Magonei no Pārtikas tehnoloģijas fakultātes.
Turpmāk informācija par visām LLU studentiem piedāvātajām mecenātu, uzņēmumu un universitātes stipendijām un ar tām saistītajām aktivitātēm, konkursiem būs atrodama jaunajā LLU Attīstības fonda mājas lapā – http://www.attistibasfonds.llu.lv
LLU komandas sekmes SBL:2009./2010.gads: 2.vieta2008./2009.gads: 4.vieta2007./2008.gads: 5.vieta2006/.2005.gads: 5.vieta2005./2004.gads: 7.vieta
Aiz katra veiksmīga pasākuma stāv komanda, kas to veidojusi, ieguldot ne mazums nervu, pūļu un izdomas.
Organizējot divu dienu festivālu “Studentu dienas”, LLU Studentu pašpārvaldes (SP) aktīvisti Daiga Ziediņa, Juris Metums, Andis Miezītis un Artūrs Bukonts – svētku superkomanda – neslēpj, ka panākumu atslēga ir cilvēki, kuriem var uzticēties.
„Darbu Studentu dienu projektā sākām martā. Augustā dzima ideja par devīzi „Studenti liek pasaulei griezties”. Ideja patika SEB bankai – pasākuma ģenerālsponsoram, kas kļuva par mūsu superkomandas piekto spēlētāju,” stāsta LLU SP vadītāja D.Ziediņa. Novitātes bija „MammasDabas” olimpiāde un konkurss „Vienā ritmā ar pasniedzēju”. „Tā kā esam videi draudzīgākā universitāte, bijām pārliecināti, ka ideja par dabas olimpiādi ir patiesi laba, un tā patika arī AS „Latvijas valsts meži”, kas šo konkursu atbalstīs arī nākamgad,” teic Daiga.
„Novitāte bija arī organizētie autobusi no pilsētas centra uz Zemgales Olimpisko centru. Pēdējie divi bija pārpildīti. Bija arī divi autobusi no rīta atpakaļ. Noslēguma koncertu apmeklēja ap diviem tūkstošiem jauniešu,” stāta
Artūrs Bukonts. Viens no atbildīgākajiem uz
de vumiem ir noslēguma koncertā muzicējošo grupu izvēle. „Zinā jām, ka vajag arī kādu odziņu, kas ļau tu pasākumam augt kvalitātes ziņā, tāpēc pies a i s t ī j ā m mūzi ķus
no Lielbritānijas – „Imagine… The Beatles”. Grupu menedžeriem nav jāskaidro, kas ir Studentu diena, šis pasākums ir labi zināms. Interesantas ir mūziķu prasības pirms koncertiem. Baksteidžā jābūt platekrāna televizoram, četrām paciņām ar „Harribo” lācīšiem, spogulim visā augumā, dārgam alkoholam. „Bija arī kuriozs. Viens mākslinieks pieprasīja četrus dvieļus, par ko mēs bijām piemirsuši. Vajadzēja lauzīt galvu, kur nakts vidū dabūt jaunus dvieļus. Braucām uz viesnīcu un lūdzāmies, lai mums iedod, un izdevās!” komentē J.Metums.
Par dažiem čēpē organizatori tagad tikai pasmej – Daiga stāsta, ka gājienu uzticējusi organizēt diviem jauniešiem, kuriem nav pat pajautājusi telefona numurus, bet viss bijis perfekti – uzticība attaisnojusies. Arī studentu cūciskums pārsteidzis – izdzer alus bundžu un nomet uz grīdas, lai arī atkritumu tvertne ir trīs soļu attālumā. Savukārt alkohola patēriņa ziņā Studentu dienas neatšķiras no citām trešdienām. „Citus gadus daudz vairāk studentu tika izmesti no halles, šogad tikai divi – agresīvi noskaņoti,” stāsta Artūrs.
Organizatori atzīst, ka veiksmīga
Tradicionāli studentu svētkus ieskandina „Ieskaņu koncerts”. Ar A.Zeibota stāsta fragmentu „Jamulejs un Tups” uzstājas Jelgavas Studentu teātris.
Lāpu skrējienā sešu fakultāšu konkurencē uzvaru gūst Meža fakultātes
(MF) sportisti (Katrīna Jaunslaviete, Ieva Melne, Roberts Rozenbahs, Edgars Ērglis un Mārtiņš Ralle). Otrā vieta Lauku inženieru fakultātes skrējējiem, trešā Sociālo zinātņu fakultātes pārstāvjiem.
Svētku novitāte – olimpiāde „MammaDaba”, kur studējošie no četrām augstskolām sacenšas zināšanās par dzīvo mums apkārt. Uzvaru pirmajā olimpiādē starp 14 komandām gūst MF pārstāvji: Karīna Cirse, Atis Poga, Jānis Zvaigznītis, Jānis Deguns, Armands Ķiploks.
Atjaunotais Latvijas studentu Vienotības gājiens notiek trešo gadu, pulcinot arvien vairāk dalībnieku no Jelgavas, Liepājas, Daugavpils un Rīgas augstākās izglītības iestādēm.
pasākuma atslēga ir brīvprātīgie jaunieši, kas aizdegās ar Studentu dienu ideju un bez atlīdzības veica daudz pienākumu. To vidū gan pirmkursnieki, gan arī studenti no vecākajiem kursiem. „Noslēgumā sajutu, cik svarīgi ir cilvēki, kas gatavi palīdzēt arī visu novākt. Tas pozitīvi pārsteidza,” teic Juris.
Studentu dienu festivālu organizē LLU SP sadarbībā ar Studentu klubu, Sporta klubu, Sporta namu un laikrakstu “Plēsums”.
Nākamgad Studentu dienas svinēs 20 gadu pastāvēšanu.
Sandra Grigorjeva
Festivāla kulminācijā – Zemgales Olimpiskajā centrā uz divām skatuvēm uzstājas viesmākslinieki no Lielbritānijas – „Imagine…The Beatles”, kā arī Latvijā plaši pazīstami mākslinieki, tostarp grupa „Instrumenti”.
Konkursa „Jautrākā un asprātīgākā augstskola” vietā pirmo gadu notiek konkurss „Vienā ritmā ar pasniedzēju”. Uzvara LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes komandai ar mācībspēkiem Daci Kļavu, Ilonu Dabiņu, Viesturu Rozenbergu un studentiem – Salimonu Grišāni, Pēteri Mičuli un Edgaru Kapteini.
Foto: Gita Ogņeva, Ruslans Antropovs
LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTES LAIKRAKSTS
2011.gada DECEMBRIS nr.900(4)
Zoodārza ziloņu mājas ekspozīcija tiks gandrīz pilnībā komplektēta ar VMF studentu sagatavotajiem dzīvnieku skeletiem – uz Rīgu pārvesti lauvas, tīģera, leoparda, kamieļa, bizona, roņa un citu dzīvnieku kauli, taču būs apskatāmi arī zoodārza entuziastu gatavotie eksponāti. Apmeklētāji varēs vērot gan zoodārzā dzīvojušā nīlzirga Jonsa, gan pirms
Studentu gatavotie skeleti Rīgas zoodārzā
Pirmā Pasaules kara dzīvojušā ziloņa Meri galvaskausus, kā arī citus Rīgā dzīvojušu dzīvnieku skeletus.
Rīgas zoodārzā pašlaik apskatāms vairāk nekā desmit metru garais kuprvaļa skelets, ko 2006.gadā izskaloja Baltijas jūras piekrastē un sagatavot izstādīšanai palīdzēja VMF pārstāvji.
Aigars Ieviņš
Vēl pirms jaungada Rīgas zoodārza Ziloņu mājā paredzēts atklāt 100 gadu jubilejai veltītu izstādi, kurā apskatāmi Veterinārmedicīnas fakultātes (VMF) Osteoloģijas muzeja eksponāti – dzīvnieku skeleti un galvaskausi.
LaikrakstsIzdevējs: Latvijas Lauksaimniecības universitāteReģistrācijas apliecība: 0512Iznāk kopš 1956.gadaAdrese: 166.kabinets, Lielā iela 2, LV3001, Jelgavas pilsTālruņi: 29252108; 63005648Epasts:[email protected]āfe: Gita Ogņeva Redaktore: Indra Endzele
Plēsums – uzarta vecaine, atmata, līdums, neskarta zeme (Latviešu valodas vārdnīca – Rīga: Avots, 1987., 636.lpp.)Nākamais „Plēsuma” numurs iznāks 23.decembrī. “Plēsums” iespiests uz otrreiz
pārstrādāta papīra Cyclusoffset.
4. lpp.
„Plēsuma” mīkliņas laureātiPareizā atbilde: PORTĀLS Prieks, ka visi konkursa dalībnieki ir atbildējuši pareizi. Paldies par atsaucību! Uzvarētāju noteicām lozējot, un tā ir Kaiva Saulīte, kura saņem lina maisiņa ar LLU simboliku. Savukārt Dailai Pastarei, Ingūnai Krastiņai, Ligitai Sviklei, Santai Smirnovai, Klintai Dirnēnai, Guntai Brūverei, Atim Mugurēvičam, Jānim Puriņam, Izoldei Gubenei, Jānim Ērglim, Signei Sondarei, Aigaram Golovackim dāvinām noplēšamo blociņu ar „Plēsuma” un LLU portāla logo. Ienāciet „Plēsuma’” redakcijā, 166.kabinetā, Jelgavas pilī līdz 15.decembrim!
IZMANTO
IZGARŠOJelgavas pils
viesiem pie dā vā izjust tās at mosfēru romantiskā un saldā noskaņā – pakalpojums «Šokolāde hercoga rezidencē» ir ekskluzīva iespēja baudīt unikālu karstās šokolādes dzērienu, kura īpašo recepti tieši Jelgavas pilij izstrādājusi LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte.
Vairāk informācijas pa tālruni 63005617.
Sesijā būs daudz jāraksta, tādēļ iegādājies pildspalvas un zīmuļus ar LLU simboliku 175.telpā, Jelgavas pilī.
Decembra nozīmīgākais un atbildīgākais notikums LLU tautas deju ansamblim „Kalve” ir polonēzes ievešana Ziemassvētku balles laikā pilī. Polonēze ir balles tradīcija kopš tās pirmsākumiem, un tieši tikpat ilgi „Kalves” dejotāji ir tie, kuri viesus dejas solī ievada Jelgavas pils Aulā.
Turklāt vēl šodien nav vienprātības par to, kas pirms divdesmit pieciem gadiem Ziemassvētku balles tradīciju iedibinājuši – vai tie bija „Kalves” dejotāji vai Pārtikas tehnoloģijas fakultātes studenti. Lai kurš arī būtu tās dibinātājs, dejotāji pret seno tradīciju izturas cieņpilni, tāpēc atkārto dižciltīgās dejas soļus, lai 17.decembrī lepni un pārliecināti iesāktu greznās svinības.
Tiekamies arī „Kalves” 65 gadu jubilejas koncertā 2012.gada 31.martā!
Lai ieskatītos atkal viens otrā, mazliet bijušajā un nākamībā
Iezīmējot laika ritumā Studentu teātra 65.pastāvēšanas gadu,
2012.gada 7.janvārī teātris aicina savus visu
laiku aktierus uz Leģendu vakaru.
Pieteikšanās: LLU portālā www.llu.lv/?mi=545 līdz 17.decembrim.
Vairāk informācijas: 26526320, LLU Studentu teātra režisore Astra Kacena.
Uz satikšanos LLU Studentu teātra mājā – Jelgavā, Čakstes bulvārī 5a!
Turpinājums no 1.lpp.Ekonomikas fakultāte Ekonomikas fakultāte 2.decembrī fakultātē viesosies un ar universitātes vadību un dekāniem tiksies zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Nodoti pirmie maģistra darbi šajā studiju gadā, un 9.decembrī tos aizstāvēs studiju programmu „Ekonomika” un „Uzņēmējdarbības vadība” maģistranti.
Tehniskā fakultāte Turpinās ziņojumu rakstīšana studiju virzienu izvērtēšanai inženierzinātnē un zinātniskās darbības izvērtēšanai. Reālam darbam paliek aizvien mazāk laika, jo Latvija „slīgst papīros un birokrātijā”.
Sociālo zinātņu fakultāte Tiek gatavoti ziņojumi studiju virzienu un starptautisko zinātnes institūciju vērtēšanai. Novembrī fakultātes stratēģiskās plānošanas seminārā apspriesta visu īstenoto studiju programmu attīstība. 6.decembrī visi aicināti palīdzēt līdzcilvēkiem, ziedojot asinis SZF Studentu pašpārvaldes un Valsts asinsdonoru centra rīkotajā Donoru dienā. 21.decembrī notiks Ziemassvētku pasākums fakultātes darbiniekiem.
Informācijas tehnoloģiju fakultāte Darbinieki aizņemti dažādu studiju virzienu vērtēšanai vajadzīgo dokumentu izstrādes procesā. Studenti raksta un aizstāv patstāvīgos un studiju darbus, kā arī cītīgi gatavojas sesijai.
Sadarbībā ar fakultāšu dekāniem un prodekāniem informāciju sagatavoja
Ilvija Gaidukoviča
«Kalve» atkārto polonēzes soļus
Daži, gada nogalei tuvojoties, cenšas visu iespēt, it kā ar 31.decembri viss beigtos. Daži grimst apcerībā un pēkšņi kļūst ļoti labi, līdzjūtīgi, devīgi. Citiem sāk šķist, ka gada nogalē jāsapērkas, jo nākamgad tik izdevīgi vairs nebūs. Vēl kāds izmisīgi meklē svētku sajūtu – to īsto, vienīgo. Kurai būtu jāparādās automātiski, kad pienāk kalendārā iezīmētais sarkanais datums. Un ko tālāk? Varbūt kaut ko darām tāpēc, ka tā rīkojas visi, lielākā daļa, draugi, mūsu autoritātes; varbūt tāpēc, ka tā pierasts, kaut arī šķiet, ka varētu citādāk; vai arī vienkārši tā pieņemts kaut kur kaut kad... Iespējams, ir noderīgi paskatīties, uz kā mēs bāzējam savu rīcību, vai pamats, uz kura balstāmies, ir stabils, un tad ir pavisam viegli atbildēt sev uz jautājumu: KĀPĒC? Protams, ja mēs tādu sev uzdodam. Pēc tam varam nedaudz piestāt, lai noregulētu savu tempu un nemītos sev neatbilstošā ritmā.
Redaktore Indra Endzele
“Plēsuma” mīkliņa
„Plēsuma” intriga ar vēsturisku piesitienu Maziņais un lielais gurķis maksāja 3 rubļus un 73 kapeikas. Cik
maksāja lielais gurķis?Atbildes līdz 15.decembrim gaidām pa epastu: [email protected]. Uzvarētājam,
ko noteiks „Plēsuma” seniorintrigants, maisiņš/mugursoma ar LLU simboliku.
“Plēsuma” 55 gadu jubilejas intrigas „Juris pateica Annai, ka mīl viņu. Anna drīz pēc tam nomira. Kāpēc?” iesūtīto atbilžu kopsavilkums un izvērtējums:
Anna bija Jura mīļā vecmāmiņa, kuru Juris apraudzīja slimnīcā.
Tāpēc, ka vīrieši Latvijā ir tik kūtri un neizlēmīgi, ka Juris, savai mūža mīlestībai Annai uzdrošinājās pateikt, ka viņu mīl tikai Annas 112.dzimšanas dienā.
Kas notika ar sievieti, kura pēkšņi sāka saprast vīriešus? Viņa nomira no smiekliem!
Kādreiz aktīva “Plēsuma” autore Aloida
Jurita Virza
Ligita Svikle
Atbildes Atbildes „Plēsuma” iesūtītājs/a seniorintriganta komentāri
Pamatojumam izmantots dzīves dabiskais cikls – no bērnības līdz vecumam, no dzimšanas līdz nāvei. Pierasti. Lai gan:labā ziņa Aloidas atbildē ir tā, ka Juris tomēr atrada laiku vecmāmiņu apraudzīt;savukārt Juritas atbildes pozitīvais vēstījums ir, ka Juris tomēr „sadūšojās”.
No trim iesniegtajām „visintriģējošākā”, lai gan atbildē var just zināmu skepsi par Jura teiktā patiesumu. Diemžēl pārlieku neticība, dažu labu noved kapā... Tomēr, katram pelēkam mākonītim ir sudraba maliņa, proti, atbildes paradokss un optimistiskā nots ir tā, ka „smiekli pagarina dzīvi”, un, savas dzīves pēdējos mirkļos smejoties, Anna nedaudz pagarināja savu dzīvi.
Uzvarētāja Lai rosinātu smieklus, aicinātu neticību lietot piesardzīgi un “ar dzīvību savienojamās” devās, „Plēsuma” 55 gadu jubilejas intrigas uzvarētāja ir Ligita Svikle. Pēc balvas lūgums ierasties laikraksta redakcijā, 166.kabinetā, Jelgavas pilī līdz 15.decembrim.
“Intrigas” atbi lde:“Juris ir gaisa akrobāts un Anna arī... bija. Jura un Annas dialogs notika cirka
priekšnesuma laikā, Jurim mutē turot trapeci, uz kuras sēdēja Anna...”
***Z i e m a , z i e m a n ā k s m a n i a p s e g t
b e t n e g u l ē š u e s z i e m a s m i e g u
e s s t a i g ā š u pa k a i l o z e m iu n n e s d a m s u z p l e c i e m p e l ē k u s n i e g u
d o m ā š u v i e n uk u r i r m a n a v i e t a c i e t s i rd ī g a j ā pa s a u l ē
Uz manas mājas jumta gaišas lampiņas nedegs
kā citus gadus pirms šī tās degušas
zinu, ka es, tāpat kā daudzi citi
esmu atstājis novārtā šo bērnu
kas nāk reizi gadāun tāpat arī es, kā daudzi citi
esam nonākuši tādā savādā sapņu priekšvakarā
bez jēgas un mērķiem
bez spēka un nozīmes
ar daudzām, daudzām cerībām
un mūsu gari slēgti vientulībā
Pi pa r k ū k u s m a r ž a p i e p i l d ī s v i r t u v i
u n s p o ž a l i e s m a pa va rd ā s m i e s
m a n d a r ī n u s u l ā l i p s p i r k s t i
u n z i n u , k a k ā d s d z i e d ā t d z i e s m a s i e s
a r ī e s e s m u t ā d a r ī j i ss a va s p i l s ē t a s l a u k u m ā t i k a i e s u n d i v i t r ī s m a n l ī d z ī g i e
s t ā vē j ā m p i e l i e l ā s e g l e su n s i l d ī j ā m i e s , a u k s t u m a k n a i b ī t i
n e b i j a ba i l , ko k ā d s pa d o m ā s
va i a t s k a t ī s i e s , va i k u r n ē s
m ē s d z i e d ā j ā m , c i k j a u d a s
l a i g a n š ķ ī b i , b e t n o i e k š ā m
u n š o re i z i s a vā l ī d z š i n ē j ā m ū ž ā
e s b i e ž i n e z k ā p ē c a tce ro s
nē, nebija skaisti, sniegs bija pakusis
un mūsu zemē jēls šis gadalaiks
bet es atminos, cik iekšā man bija kluss
un arī tagad, šos brīžus pieminot
klusums manī ietek
un tas vieš manī neizsakāmu prieku
ka nāks reiz ziemsvētkos atkal tāds pats brīdis
kas pēc sevis ilgoties liks
un ka, katru reizi to atceroties
kāda asara par maniem izsviestajiem gadiem birs
Svinīgā Konventa sēde
23.decembrī plkst. 11.30 LLU Aulā
5. decembrī plkst.20Dramaturgu teātra
viesizrāde ”Melanholijas princese”
Skumja komēdijaLugas autors un režisors
Andris ZeibotsJelgavas Studentu teātrī,
Čakstes bulvārī 5aIeeja Ls 2.50,
studentiem Ls 2
NOREGULĒT TEMPU
LLU pensionēto darbinieku Ziemassvētku pēcpusdiena
Jelgavas pilī, ēdnīcā «Kurzeme» 15.decembrī
