Embed Size (px)
Citation preview
2013. gada zirņu selekcijas materiāla
izvērtēšana bioloģisko
lauksaimniecības kultūraugu
audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai.
DARBA MĒRĶIS:
Veikt zirņu selekcijas materiāla izvērtēšanu,
lai iegūtu jaunas Latvijas apstākļiem
piemērotas bioloģisko lauksaimniecības
kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju
ieviešanai.
METODES UN MATERIĀLI
Zirņu selekcijas materiāla izvērtēšanas apjomi 2013.gadā Valsts Priekuļu laukauga selekcijas institūta Bioloģiskajā
augsekā D2.
Audzētavas nosaukums Līniju skaits
Konkursa šķirņu salīdzinājums: 19
Kontroles šķirņu salīdzinājums: 10
Kopā: 29
Zirņu izmēģinājuma audzēšanas apstākļu raksturojums Valsts Priekuļu laukauga
selekcijas institūta Bioloģiskajā augsekā D2, 2013. g.
Raksturojošais rādītājs Apraksts
Lauka nosaukums Bioloģiskā augseka D2
Priekšaugs Kartupeļi
Augsnes tips Pv
Augsnes mehāniskais sastāvs sM
pH KCl 6.0
Organiskās vielas saturs, % 2.1
P2O5 saturs augsnē mg kg-1 205
K2O saturs augsnē mg kg-1 150
Augsnes apstrāde Aršana, šļūkšana
Sēja 7.05.2013
Izsējas norma dīgtspējīgi graudi uz 1 m2220
Ražas novākšana 13.08.2013
Agrometeoroloģiskie apstākļi• Zirņu sēja Priekuļu bioloģiskajā laukā tika veikta maija I. dekādē - 6. maijā ,
kad gaisa vidējā temperatūra Priekuļos bija par 3.6 ºC virs normas un nokrišņu nebija.
• Bet tā kā aprīļa vidējais nokrišņu daudzums Priekuļos bija 134 % no normas, augsnes mitrums bija pietiekošs labvēlīgai zirņu dīgstu attīstībai.
• Pirmie dīgsti parādījās desmitajā dienā pēc sējas. To turpmākā attīstība norisinājās ļoti strauji, jo maija II un III dekādē bija liels nokrišņu daudzums, attiecīgi 281 un 208 % no normas un augsta vidējā gaisa temperatūra 16.3 un 15.2 ºC.
• Zirņu ziedēšanas fāze iestājās jūnija II dekādē no 10. līdz 23. jūnijam, kad vidējā gaisa temperatūra bija 15.2 ºC un nokrišņu daudzums 34 % no normas.
• Jūlija mēnesī zirņiem norisinās pākšu veidošanās, meteoroloģiskie apstākļi Priekuļos bija labvēlīgi zirņu pākšu un zirņu sēklu veidošanai – vidējā gaisa temperatūras bija 17.7 ºC, bet nokrišņu daudzums 29 % no normas.
• Zirņu novākšana tika uzsākta un nobeigta augusta pirmajā dekādē, kad vidējā gaisa temperatūra Priekuļos bija 19.8 ºC un nokrišņu daudzums – 36 % no normas. Zirņu sēklu mitrums novākšanas laikā bija tuvu pie tā, kādam jābūt standartmitrumam pākšaugu sēklās – 14 %. Kuļot zirņus šādos sausuma apstākļos, radās ražas zudumi, un zirņi tika šķelti.
Selekcijas materiālam tika:
• fenoloģiskās attīstības fāzes;
• izturība pret dažādu biotisko faktoru ietekmi (slimības, kaitēkļi, nezāļu ietekme u.c.);
• noturība pret veldrēšanos;
• raža;
• sēklu paraugiem 1000 sēklu masu nosaka atbilstoši ISTA metodikām;
• sēklu tilpummasu noteica 0.5 l četros atkārtojumos;
• proteīna noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec 124.
RezultātiKontroles škirņu salīdzinājums:
0
0.5
1
1.5
2
2.5
3
3.5
Sēklu raža, t ha-1 (konv.)
Sēklu raža, t ha-1 (bio.)
Saīsinājumi:L – lapainsR – ar reducētām lapāmDz – dzeltenas krāsas zirņiBr – brūnas krāsas zirņiZ – zaļas krāsas zirņi
Kontroles škirņu salīdzinājums:
780
790
800
810
820
830
840
Tilpummasa (konv.)
Tilpummasa (bio.)
Kontroles škirņu salīdzinājums:
0
50
100
150
200
250
300
350
1000 sēklu masa, g (konv.)
1001 sēklu masa, g (bio.)
Kontroles škirņu salīdzinājums:
0
5
10
15
20
25
30
Kopproteīns, % (sausnā)(konv.)
Kopproteīns, % (sausnā) (bio.)
Konkursa šķirņu salīdzinājums:
0
0.5
1
1.5
2
2.5
3
3.5
4
4.5
Sēklu raža, t ha-1 (konv.)
Sēklu raža, t ha-1 (bio.)
Konkursa škirņu salīdzinājums:
0
50
100
150
200
250
300
350
400
1000 sēklu masa, g (konv.)
1000 sēklu masa, g (bio.)
Konkursa šķirņu salīdzinājums:
700
720
740
760
780
800
820
840
Tilpummasa (konv.)
Tilpummasa (bio.)
Konkursa šķirņu salīdzinājums:
0
5
10
15
20
25
30
Kopproteīns, % (sausnā) (konv.)
Kopproteīns, % (sausnā) (bio.)
Standarta škirņu salīdzinajums:
0
0.5
1
1.5
2
2.5
3
3.5
4
4.5
5
Sēklu raža, t ha-1 (konv.)
Sēklu raža, t ha-1 (bio.)
Standarta škirņu salīdzinajums:
0
50
100
150
200
250
300
350
400
1000 sēklu masa, g (konv.)
1000 sēklu masa, g (bio.)
Standarta škirņu salīdzinajums:
0
50
100
150
200
250
300
350
400
1000 sēklu masa, g (konv.)
1000 sēklu masa, g (bio.)
Standarta škirņu salīdzinajums:
760
770
780
790
800
810
820
830
840
850
860
Tilpummasa (konv.)
Tilpummasa (bio.)
Standarta šķirņu salīdzinajums:
0
5
10
15
20
25
30
Kopproteīns, % (sausnā)(konv.)
Kopproteīns, % (sausnā) (bio.)
Secinājumi
2013. gadā zirņu selekcijas materiāla izvērtēšana veikta plānotajos apjomos. No izvērtētā materiāla tika atlasīti hibrīdi, kuru pazīmes vislabāk piemērotas bioloģiskās lauksaimniecības saimniekošanas sistēmai Latvijas apstākļos.
