Šajā numurā lasiet:

- KasīstiirValentīnadiena?

- KokādsskolaspārītisdaraValentīna

dienā?

- Iedvesmojošuintervijuarskolasabsol-

ventuAigaruKārkliņu;

- Pardažādiemsportaveidiemmūsu

skolēnuvidū;

- Kuranoskolniecēmdarbojasjaunsardzē?

- Parkultūrassemināru;

- KādivpadsmitajiemgājaŽetonvakarā?

14. februārī jebValentīna dienā tieksvinētavisumīlētājudie-na. Diena ir nosauktapar godu Valentīnam,

mīlētāju aizbildnim unvienamnotrimsvētajiem,kuri 14. februārī miramocekļa nāvē. Bet kātadīstiradāsšiesvētki?

Leģendavēstī,kadienanosauktapries-tera, svētā Valentīna vārdā, kurš 3. gadsimtādzīvoja Romā. Valentīna dienas rašanāsvēsture, tāpat arī ziņas par Svēto Valentīnu,ir visai neskaidras un neprecīzas. Leģendasirdaudzundažādas, taču viens ir zināms, šīdiena apvieno Senās Romas un arī kristīgāspasaules tradīcijas. Viena no zināmākajāmleģendām vēsta, ka Valentīns esot bijisSenās Romas priesteris. Imperators Klau-dijs II (3.gs.m.ē.) nonāca pie secinājuma, kaneprecētivīriešiirlabākikarotāji,nekātie,kamirsievaunģimene.Tādēļviņšaizliedzajauniemunneprecētiemvīriešiemprecēties.Savukārt,Priesteris Valentīns, kas saprata šī lēmumanetaisnīgumu,nepakļāvās Imperatorapavēleiun turpināja slepus salaulāt mīlniekus. KadValentīnapārkāpumuatklāja,Klaudijspiesprie-daviņamnāvessodu,kastikaizpildīts270.gada14. februārī.Viedokļi par to, kāpēc Valentīnadiena jāsvin tieši 14. februārī, dalās. Vienivēstniekiapgalvo,katassaistītsarnāvessodaizpildesdienu,citiapgalvo,kakristīgābaznīcasavulaiknolēmušišossvētkuspasludināttiešifebruārī, tā mēģinot piešķirt kristīgu garupagāniskajamLupercalia festivālam.ViensnoValentīnadienassimboliemirsarkanasrozes,kuraspēckādassenasleģendasparādījāspa-teicoties grieķumīlestības dievietei Afrodītei.Leģenda vēsta, ka viņa, steidzoties pie savaiemīļotāAdonīsa,uzkāpauzbaltarožukrūma,tieši ērkšķos. Afrodītes asinis pārvērtušasbaltāsrozessarkanās.

Pastāv ticējums, ka Valentīna dienā,nopūšot noziedējušas pienenes pūkas unpēctamsaskaitotnenopūstās,varuzzināt,cikbērnubūsdzīveslaikā.

Jaunaismācībusemestrisjauritpilnāsparā.PavadītaValentīnadiena,varamgatavotiesnākamajiemsvētkiem.

Nepavisamaizkalniemnavskolēnubrīvlaiks.Avīze”Videnīte”turpinasekotlīdzijauniemvidusskolasnotikumiem

unpasākumiem.

Kas ir Valentīna diena?

Videnīte

Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas ikmēneša izdevums

2017.GADAFEBRUĀRIS

2016. / 2017.

2017.gadafebruāris

Videnīte 2

Dažās valstīs jauna sievietekādāvanunovīriešaValentīndienāvar saņemt kādu apģērba gabalu.Pastāv ticējums: ja viņa patur šodāvanu, tad vēlāk apprecēsies artāsdāvinātāju.

Dažās valstīs tic, ka nākamobērnuskaituvaruzzinātarī tad, ja

Valentīnadienāpārgriežuzpusēmāboluunsaskaita,ciktajāsēkliņu.

Agrāk ļaudis ticēja: ja sievie-te Valentīna dienā redz pār gal-vu pārlidojam sarkankrūtīti, viņaapprecēsiesarjūrnieku.Jaredzzvir-buli, tadapprecēsiesarnabadzīguvīru un būs ļoti laimīga. Savukārt,

ja sievieteValentīnadienā ieraugazeltamonētu, viņa apprecēsies armiljonāru.

Informācijai izmantotimateriālinointernetaportālaEpa-domi.lv

Korespondents: Kārlis Garoza

Ko par Valentīna dienu domā skolas pārītis?

Džeina Romanova: „Šogad Valentīna dienupavadījām savādāk, jo abi bijāmapslimuši,bettasneaizkavējamūssatiktvienamotruuzmazubrītiņu,laiapbērtuviensotruarmīlestību.Sarīkojāmpaši savuValentīnadie-nu piektdienā, kad kafejnīcas navtik pārpilnas ar cilvēkiem un nav

jāuztraucas par to, ka nākamajādienā ir skola. Šajā dienā ardāvanām īpaši neaizraujamies, josvarīgāk, mūsuprāt, ir pavadītaislaiks kopā. Protams, bez ziediemun šokolādes neiztikt! Neuzska-tu,katiešišaidienāvisiempāriemobligāti ir jāsatiekas, jāapdāvinavienamotrsunjāizrāda,ciknuļoti

viens otru mīl. Viens otru varammīlētarīvisaspārējāsdienasgadā!Valentīna diena ir tikai vēl vienslielisks iemesls, lai pavadītu dienuar otru pusīti nedaudz savādākāgaisotnē.”

Korespondenti: Endijs Butāns un Rūdolfs Valdmanis

DaudziemnomumsValentīnadie-nairmīlestībasunapdāvināšanasdie-na,kurkatrsapdāvinasavuotropusītivaipalutinapatssevi,tačucitiemšķiet,kātāirtikaiparastadiena.

Mēs vērsāmies pie mūsu skolas,mūsuprāt, pieredzējušākā pārīša, laiuzzinātu,kāviņipavadījašomīlestībaspilnodienu.

Aigars Kārkliņš - 2005.gada absolvents

Kas bija Jūsu vidusskolas kla-ses audzinātāja? Varbūt atcera-ties, kāda bija Jūsu toreizējā klase? Tajā laikā, šķiet, bija tā, kavisi jaunieši, kuri nāca no “lau-kiem”mācītiesuzDALP5.vidussko-lu, pavisam automātiski nonāca“C” klasē (tajā laikā bija A, B, C, D,

E paralēlklases). Tā kā esmu noVecpils (Durbes novads), šādusnostāstus biju dzirdējis un bijupilnīgi pārliecināts, ka mācīšos “C”klasē un mana klases audzinātājabūs Dace Smāģe. Ar šādu laukudžeka pārliecību arī neapšaubāmi1.septembrīpataisnodevosuz“C”

klasestelpupieskolotājasSmāģes.Mēs bijām trīs čaļi noDurbes pu-ses,kuriemlikās,katagadvisustrīsgadus veidosim savu musketierusavienību“C”klasē.Šķiet,nepagājapat 5 minūtes, kad klases durvisatvērāsuntālaikamācībupārzineAldaMičuleuzsauca:“Kārkliņ,Spēka,

Videnīte

Videnīte2017.gadafebruāris

Videnīte 3

lūdzu, nāciet man līdzi!”.Pirmajā mirklī likās –koesmu paspējis sastrādāt?Viss bija pavisam vienkārši– tā kā mēs ar Ingu bijāmlabinostartējušipamatsko-lasmatemātikaseksāmenā,mūs nolēma pārcelt uz“B” klasi, kurai tajā laikābija matemātikas novir-ziens. Sākotnēji, protams,traģēdija un pārdzīvojumi,jo trijotne tika šķirta, betes pilnīgi noteikti varu ap-galvot, ka tas bija labākaisiespējamaisstartascenārijsDALP 5.vidusskolā, jononācu perfektā, arspilgtām personībām uninteresantiem raksturiempiesātinātā kolektīvā, kuravirsvadību bija uzņēmusiesskolotāja Ludmila Semjonova. Ap-tuvenitāsākāstrīsvisbezrūpīgākie,interesantākie,atmiņāmbagātākie,nostalģiskākie un nenoliedzamijautrākiegadimanā izglītības ceļā.Klase… Ja tagad jāsaka – labākunevarētu vēlēties! Mēs bijām vie-nots,aktīvsunambiciozskolektīvs.

Kurš priekšmets Jums skolas laikā visvairāk nepatika vai pat likās nevajadzīgs? Kāpēc? Vācuvalodairstabilišīanti-to-papirmajāvietā.Esneteiktu,kamantālikāsnevajadzīga,betmantāreālinepatika.Bettikaitāpēc,kamantāgluži vienkārši “nepieleca”. Nu ne-pielecaunviss!Pamatskolāmācījosangļu valodu, tāpēc vidusskolā šopriekšmetu apgūt sāku precīzi noapaļas nulles. 5.vidusskolas vācuvalodastradīcijasjautajālaikābijāļotiizslavētas,jodaudzisabiedrībācienījamiabsolventibijagājušicau-rišīsskolasprestižajaivācuvalodassistēmaiunskolaartolepojās.Lai

vai kā man būtu gribējies sniegtkādugavilējošuartavušīssistēmasprestižaspodrināšanā,tajālaikātāpriekšmanisbijaneiespējamāmi-sija. Vienīgais, kasman izdevās armaksimālu jaudu, bija skolotājasĀrijas Ādamas nervu izturībastrenēšana!Un“trenēju”esviņuka-trureizi,kadtikāmiesvācuvalodaskabinetā!:D

Kāda ir Jūsu šī brīža izglītība? Ko Jūs dariet šobrīd un kā līdz tam

nonācāt? Tā kā kultūra vienmērir bijusi mana stihija, pēcvidusskolas absolvēšanasiestājos LiepājasPedagoģijas akadēmijāprofesionālābakalaurastu-diju programmā “Kultūrasvadība”. Iekļūšana budžetābija labs pamudinājumsparalēli studijām uzsāktarī aktīvu darbošanos Stu-dentu padomē, kur otrajāstudiju gadā kļuvu parKultūrasvirzienavadītājuunorganizējudažādaskultūrasaktivitātes augstskolas stu-dentiem. Kad šī piered-ze bija pietiekamās devāsiegūta,bijalaiksdotiestālāk!3.kursākļuvuparStudentupadomespriekšsēdētājuun

vadīju šo organizāciju turpmākosdivusgadus.Kāstudējošointerešupārstāvis darbojos augstskolasSenātā un biju Satversmes sapul-cesloceklis.2008.gada12.jūnijākāstudentu pārstāvis biju vēsturiskanotikuma liecinieks, kad Saei-ma 2.galējā balsojumā atbalstījaLiepājas Universitātes Satversmi.Tas bija milzīgs notikums Latvi-jas augstākās izglītības sistēmā.Augstskolā lekcijas “Pasākumurežijā”mumspasniedzavienano

Videnīte2017.gadafebruāris

Videnīte 4

pieredzes bagātākajām Liepājaskultūras dzīves satura veidošanaspersonībām Dace Gruntmane,pateicoties kurai mūsu kursambija iespēja rīkot tādus pilsētasmērogapasākumuskā“Līvasciemasvētki”un18.novembralielosvētkupasākumu J. Čakstes laukumā.Bijavēldaudzicitimazākamērogakopprojekti, bet neatkarīgi no tovēriena ikkatrā no tiem smēlosmaksimāli daudz pieredzes. 2009.gadajūnijāabsolvējunujauLiepājasUniversitātiun ieguvuprofesionālābakalaura grādu Kultūra vadībā.Tākā laiksaugstskolādevaapziņu,kaizglītībaslomaturpmākajādzīvēbūsļotisvarīga,uzreizpēcbakalau-rastudijupabeigšanas“uzkarstāmpēdām” iestājos maģistrantūrāturpat Liepājas Universitātē. Pēcnepilniem diviem gadiem iegu-vu Profesionālo maģistra grāduvadībaszinībāssabiedrībasvadībā. Arīārpusaugstskolassienāmnevarēju nosēdētmierā.Divus ga-dus pēc kārtas organizēju jaunoizpildītāju trīs kārtu konkursu „Kāmāku, tā maunu”, kuru tajā laikāorganizējām iecienītākajā Liepājasmūzikasklubā„Pablo”.Šiskonkurssbija lieliska iespēja jaunajiemdziedātājiem prezentēt savu ta-

lantu plašākas auditorijas priekšāprofesionālu mūziķu pavadībā.Šajā laikā iepazinos ar ļoti daudzinteresantāmunradošāmLiepājaskultūrasdzīvespersonībām. Milzu pieredze tika kaldinātaarī vērienīgākā pludmales festivāla“Baltic Beach party” organizatorukomandā, kurā darbojos pēdējostrīs festivāla pastāvēšanas gadus.ManākompetencēbijaRokaskatu-veskomunikācijaunmenedžments,kāarīatsevišķasfestivālareklāmasakcijas Rīgā pie tirdzniecības cen-tra “Spice”. Faktiski šo trīs gadulaikā bija iespēja iepazīties arvisām aktuālajām Latvijas mūzikasgrupām un izprast kā top šādivērienīgi pasākumi un kāda ir totapšanas iekšējā loģistika. Kā or-ganizatoru pārstāvis piedzīvoju arīvareno 2007.gada festivālu, kadto apmeklēja 60 000 cilvēku unarī festivāla desmitgades festivālu,kad pāri lielajai festivāla teritorijaipārbrāzāsbiedējošavētraarvisāmnotāsizrietošāmsekām! 2009.gadapavasarīiesaistījosLiepājas Metalurgu tautas teātradarbībā. Šajā kolektīvā pavadījuapmēram piecus gadus, kurulaikā paveicām grandiozas lietas.Spilgtākais notikums bija Latvijasamatierteātru skate “GADAIZRĀDE 2011”. Tajā laikārežisore Daina Kandevicaiestudēja izrādi “Pūt, vējiņi”(Rainis). Man bija tas godsspēlēt Uldi. Reģionālajāskatētikāmizvirzītiuzfinālaskati Rīgā, Dailes teātrī,kur Latvijas spēcīgākoamatierteātru konkurencēspējām triumfēt un iegūt“Gada izrādes 2011” tituluunestikupie“Gadaaktiera”titula. Šis pieredzes stāstspavisam dabīgi pabeidzās,

betskatuvespieredziesteātrīguvuneatsveramu. Tajā laikā man bijadivihobiji–teātrisuntautasdejas.Mirklī, kad šie hobiji viens otramsāka traucēt man bija jāizvēlas –kuru? Izvēle kritauz sirdij tuvāko -tautasdejukolektīvu“BANGA”,kurāarlepnumubangojujau8.sezonu. Kad 2008.gadā pavasarī jaupavisam droši runāja par to, ka2.augustādurvisvērsjaunuzceltaisLiepājas Olimpiskais centrs, mansmērķisbijakļūtpardaļunošījaunāobjekta,laisniegtutamsavujaunībasmaksimālismu, salīdzinoši nelielo,bet svaigo pieredzi, neizsīkstošoenerģijuunpotenciālu tāattīstībā.Bijujauns,bezbailīgs,21gaduvecsjaunietis, kuram vēl priekšā bijaviensstudijugadsaugstskolā.Tajābrīdī,kadlaikrakstostikaizsludinātavakanceuzLiepājasOlimpiskācen-traKultūrasprojektuvadītājaama-tu, man pat nebija šaubu, ka esvarētu nepieteikties. Es pieteicos.Acīmredzot, iepriekš sastrādātaisdažādoskultūrasprojektosunStu-dentupadomē iegūtāsneformālāsizglītībaskvalitātesbijamani“meta-miekauliņi”darbapārrunāsun tiepavēramanšoceļu.Un tā, lūk, kopš 2008.gada 9.sep-tembra esmu Liepājas Olimpiskā

Videnīte2017.gadafebruāris

Videnīte 5

centra sapņu komandā. Un esmupilnīgi pārliecināts, ka viss labākaismumsvēlpriekšā!

Kurš bija Jūsu mīļākais priekšmets un kurš priekšmets padevās vislabāk? Neapšaubāmi sportanodarbības bija pašas gaidītākāsstundu sarakstā. Lai arī spor-ta telpas, kurās mēs sportojām,nebūt ne tuvu nebija “pirmā svai-guma”, neskatoties uz to, sportsvienmēr likās par maz. Gribējās,lai sporta nodarbības ir katru die-nu. Tajā laikā 5.vidusskolas sportanodarbībasnorisinājāsskolaslielāsēkasbrūnajākokasportazālē,Me-talurga kultūras pils (tagad LOC)tenisavaibasketbolazālēungadasiltajā laikā skraidījām pa Raiņaparkuvaimetāmšķēpu,kāarīcituspriekšmetusskolassētā.Šo12gadulaikāLiepājassportainfrastruktūrasirļotiattīstījušās.Tajālaikāmēspartik modernu sporta vidi varējāmtikai cerīgi pasapņot. Šobrīdjauniešiem tā ir pierasta realitāte.Aicinutonovērtētunsaudzēt! Vēl, protams, bija virk-ne priekšmetu, kas varbūt netik ļoti saucami parmīļākajiem pēcbūtības, bet skolotāji,kuri pasniedza šospriekšmetus gan –humoru saprotošāvēstures skolotājaIlze Sproģe, sirsnīgāun vienmēr smaidīgāliteratūrasun latviešuvalodas skolotājaValda More, šerpāķīmijas skolotāja Zan-da Alpa, draudzīgāmatemātikasskolotājaSandra Vilsone,atsaucīgā skolas di-

rektore, ģeometrijas skolotāja IntaKorņējevaun,protams,patilabākāklasesaudzinātājaLudmilaSemjo-nova!

Vai Jūs skolā mācījāties kādu no tā laika iespējamiem izvēles priekšmetiem? Ja jā, tad kāpēc to izvēlējāties? Varbūt. Ja godīgi, es tiešāmneatceros!Bettākāvienmēresmubijis ļoti radoša un nepārtrauktākustībā esoša personība, es aktīviiesaistījos skolas sabiedriskajosnotikumos– darbojos skolēnupašpārvaldē, dziedāju korī,pārstāvējuskolusportasacensībās,biju klāt visos svētku sarīkojumos.Ļotipatikapiedalītiespienotikumurīkošanasunatsevišķosgadījumosarī pie pašu pasākumu vadīšanas.Šo noteikti arī varētu saukt parsavaveidaizvēlespriekšmetu-tikainetradicionālāizpratnē.

Kāpēc mācījāties tieši DALP 5. vidusskolā? Es teiktu, ka “pavilkos” līdzisev zināmiem jauniešiem, kuribija izlēmuši mācīties šajā skolā.Papildus faktors bija arī tas, ka

mansbrālēnsunmāsīca tajā laikājau mācījās 5.vidusskolā. Bet pēcbūtības šī skola uz pārējo tā laikaLiepājas vidusskolu fona bija ļotiīpaša!Pirmkārt, tā likāsvisstilīgākāskola no visām.Otrkārt, vidussko-lasklasēmbijasavaatsevišķasko-lasēkaRaiņa ielā5unpamatsko-las klases bija izvietotas Rīgas ielā50. Ja pārējās pilsētas vidusskolāsvisas klases (1.-12.) mācījās vienāskolas ēkā, tad mums šajā ziņābija ļoti unikālas privilēģijas. Mēsbijām atsevišķa republika – tikaividusskolnieki.Šis faktsarī veidojakopējo vidusskolas laika noskaņuun atmosfēru skolas ēkā. Bijasajūta,kaesamtikai“pieaugušie”.:)

Varbūt ir palicis atmiņā kāds smieklīgs atgadījums no skolas laikiem vai kādas ļoti pozitīvas atmiņas? Visitrīs5.vidusskolāpavadītiegadiirvienslielspozitīvoatmiņuvir-pulis.Tasbijamaģiskslaiks.Atmiņuskapīšīlaikapiedzīvojumipilnīgino-teiktiirieliktivispozitīvākajāplauktā!Pēcbūtības ir tā,kaparvidussko-las laiku draugu kompānijā varamrunātkautvaikatrureizi,kadsatie-

kamies. Un runājammēs par vieniem untiem pašiem notiku-miemstundāmilgi,bettas pilnīgi vienmēr irnenormāli aizraujoši!Laikam tādēļ, kacilājot šīs atmiņas,mēs atgriežamiestajā laikā. Atgadījumi,protams, bija ļoti, ļotidaudz, bet, ja jāizceļviens konkrēts, tadšis noteikti būtu pie-tiekami solīds, lai parto stāstītu plašākaiauditorijaunmaniem

skolotājiem,kuri,iespējams, arīlasīsšointerviju. F i z i k a sstunda pie EgilaJuceviča. Ja ne-maldos, klasestelpa atradāsmūsu skolasēkas 2.stāvā.Logi uz sētaspusi. Laukā ru-dens. SkolotājasDanutes Zilno-vskas 10.klasegrābj no kokiemnokritušās lapasskolas sētā. Fi-zikas klasei logaaugšdaļaatvērtauz vēdināšanu un es sēžu pie gal-da,kasatrodaspiešī loga.Tākāesmācījos12.klasē,gribējāspaņirgātiespar sīkajiem. Sēžu pie galda, plēšuno klades ārā papīrus, saņurcu kāsniegapikasunmetuārāpalogu,lai10tie lasa. Situācija turpinās kādas10 minūtes un mēs ļoti komforta-bli sēžam un savā pārākumā ies-mejam. Jaesat redzējuši kākovbojufilmāsatsprāgstbāradurvis,kadtāsar kāju atsper kāds vietējais izsitējs,tad spēsiet iztēloties skolotājas Da-nutes Zilnovskas ienākšanu mūsufizikas klasē!!! Tieši tā viņa ienāca.Vispār jābrīnās, ka durvis palikaeņģēs.Un viņas sejas izteiksmēbijanepārprotami nolasāmas visas pa-saules dusmas. Bija pilnīgi skaidrs,kaman tūlīt būsproblēmas… “TU!!!”ar pirkstu uzmani norāda un saka:“Nācmanlīdzi!”.Domāju,kadosimiesuz 1.stāvu piemācību pārzines, betrezultāts gala beigās bija pavisamloģisks. Kamēr mani klases biedri

turpinājaapgūt jaunovielufizikā,eskopāar10.klasiskolassētāgrābula-pas.Lūk,cikviedsbijaskolotājasZil-novskas soda formāts! Šim stāstamun skolotājas adekvātajai rīcībai no-teikti ir lielamorāle. Kā teiktu gudricilvēki–nedaricitamto,konevēliessaņemtnocitiem!

Vai uzturat kontaktus ar toreizējiem klases biedriem arī ta-gad? Dzīve visus mūs salikusi padažādiemplauktiem-netikaidažādāsLatvijas malās, bet arī dažādās pa-saulesmalās.Runājotbezaplinkiem,ar tā laika klases biedriem satiktiesvai sarakstīties sanāk ļoti reti. Tik-pat kā nemaz. Ir bijuši mērķtiecīgimēģinājumimūsvisussavāktkopāuzpasēdēšanuunpapļāpāšanu,betšiemēģinājumi, šķiet, vienmēr ir cietušifiasko. Vienam darbs, cits ārzemēs,citampavisam citi iemesli. Vispār tābūtu ļoti interesanta satikšanās. Tie

būtu aizraujošistāsti unnoteiktipavisam citādicilvēki. Pilnīginoteikti ne tādi,kādus es viņusatceros pirms12 gadiem, kada b s o l v ē j ā mv i d u s s k o l u .Neslēpšu, ka ļotigaidu skolas sa-lidojumu, jo ticu,kašādsnotikumsbūtu pietiekamimotivējošs ie-mesls, lai mēsvisi satiktos. Tānoteiktibūs!:)

Varbūt Jums ir kāds ieteikums vai novētlējums 5. vidusskolas skolēniem? Aicinu cienīt skolotājus,kuri pilda jūsu zināšanu krātuves.No pragmatiskās puses raugo-ties, novēlu ikvienam jau laicīgiieklausīties savā iekšējā balsī, kasvienmēr saka priekšā, kuras ir tāsīstāslietas,kovēlosšajādzīvēdarīt!Kasman patīk? Kasman padodas?Nokāesgūstugandarījumu?Vaiesar to varēšu nopelnīt? Kad iekšējābalss ir sniegusi pareizās atbildes,novēlu mērķtiecīgi doties pretī šolieturealizācijai!Perfekti,jatasizdo-dasjau11.klasē,kadvēlirpietiekamidaudzlaika,laiatbilstošisagatavotosnoslēgumaeksāmeniemunsapras-tu,kuraaugstskolaspēsmanīattīstītkonkrētāsprasmes, lai varu realizētsavussapņus!

Korespondentes: Ulrika Kaire, Alise Zaremba un Elīna Ruperte

BET! Pāri visam teiktajam novēlu izbaudīt vidusskolas laiku. Tas ir ļoti īpašs laiks!

Videnīte2017.gadafebruāris

Videnīte 6

Annija Arone 12.b 1. Es spēlēju volejbolu.Kāpēc? Pavisam vienkārši, esmuaktīvscilvēksunnespējudzīvotbezkustības un fiziskas slodzes. Laikagaitā esmu izmēģinājusi dažādussporta veidus, taču volejbols kļuvaparsirdijtuvāko. 2.Pašlaikesmuguvusitraumuunnesportoju,betlīdztamtreniņusapmeklēju5reizesnedēļā.Parastatreniņagaita ir: iesildīšanās,fiziskieuzdevumi, gremdes pie tīkla, ser-ves un beigās, kā atalgojums partreniņu, neliela treniņspēle. Reizinedēļā apmeklējam arī trenažieruzāli. 3.Mannavvienskonkrētselksjebkomanda.Mani,piemēram,spējiedvesmotkādsnejaušsspēlētājs/a,no kura redzu, kas viņam/i sanāklabi. 4. Mana motivācija turpināttrenēties ir pašas izvirzīto mērķu

sasniegšana. Lielākamotivācija ir arī tad,ja pati redzu, kasanākarvienlabākunlabāk.Tadirganprie-ks un gandarījumspar paveikto, ganvēlme turpināt augtunneapstāties

Reina Rozentāle 10.a 1. Es nodarbojos arvieglatlētiku, sāku iet uz treniņiem,kadmanituraizsūtījamanasportaskolotāja,unarlaikujausākapado-tiesunarīpatiktšissportaveids.

2. Treniņi man ir 5-6 reizesnedēļā. Treniņos es vairāk pilduuzdevumus, kas attīsta ātrumu unizturību, jo tieši manās disciplīnāstasirvisvairākvajadzīgs-200mun400m 3. Man nav bijuši elki, ne-kad neesmu domājusi par tādāmlietām, vairāk koncentrējos uz seviuncenšosbūt labākaarkatrudie-nu. 4. Treniņi man palīdz savāveidā atslābt no skolas darbiem,tačulielākāmotivācijairlabāsajūtapēc treniņavaipēc labiaizvadītāmsacensībām

NeparveltiLiepājatiekdēvētaparspor-tapilsētu.Lielākādaļajauniešunodarbojasar sportu. Arī mūsu skolā mācās sportis-ki jaunieši, tāpēc vēlējosuzzināt,ar kādiemsportaveidiemnodarbojas5.vidusskolā.

Skolēniem uzdevu šādus jautājumus: 1. Ar kādu sporta veidu nodarbojies?Kāpēc? 2. Cikbiežiapmeklētreniņus?Koparastidaritreniņalaikā? 3. Vaitevirsavssportists-elks?Kāpēc? 4. Kāda ir tava motivācija turpināttrenēties?

Sporta veidi skolā

Videnīte

2017.gadafebruāris

Videnīte 7

Videnīte2017.gadafebruāris

Videnīte 8

Edgars Lakševics 11.b 1. Es nodarbojos ar boksujau ceturto gadu. Bokss ir manaaizraušanās un sirds lieta. Un vēl,tāpēc ka es uzskatu, ka tas ir ļotivīrišķīgssportaveids. 2.Treniņusapmeklēju5-6rei-zesnedēļā,jomumsarīsestdienāsirtreniņi,betesuztiemretieju, jotieiragrinorīta.Treniņāmēskārtīgiiesildāmies,izstaipāmmuskuļus,untad lecamaukla. Lecammēs 10-15minūtes,atkarībākā treneris vēlas.

Pēc lecamauklassaitējamrokasunejampiemaisiem, kur treneris jaudodnorādes,kā tiks izdarīti sitieni.Kadtasirizdarīts,pēcpašuvēlmēmvarieietringā,unsparingotarkādu. 3.Manssportistaelks irUFCcīkstonis Conor Mc Gregor, esgribētu līdzināties viņam, jo viņš irātrs,spēcīgsunpašpārliecināts!Unviņš “uz mutes” nav kritis, “noliks”gan ar vārdiem, gan arī būrī preti-nieku. 4.Motivācija irmanselks.Es

Kārlis Grigaļūns 12.b 1.Esnodarbojosarbasketbolu.Darutojau12gadus. 2. Treniņi man ir katru die-nu,biežidivreizdienā. Tur strādājamtrenažieru zālē pie sevis uzturēšanasformā un pildām vingrinājumus, laistiprinātuiekšējomuskulatūru.Sportazālēattīstusavasbasketbolaprasmesun strādājam pie komandas spēles,gatavojamies nākamajai spēlei, tā kāesmutraumēts,taspagaidāmizpaliek.

3.Domāju,kamannavnoteiktselks,kuramsekojuvaigribētukļūtkāviņš, taču noteikti ir vairāki ļoti labispēlētāji,kurusapbrīnoju. 4. Motivācija trenēties,manuprāt, man nekad nav bijusiproblēmaunnavbijusi jāmeklē,manvienkāršinobērnībasirpaticisnodar-boties ar basketbolu un tas arī diez-ganlabipadevies,tāpēcarīdrošiviennebijajāmeklēmotivācija,laiturpinātuartonodarbotiesunpilnveidotusevi.

Sindija Grinberga 12.a 1. Brīvajā laikā nodarbojos arvieglatlētiku. Šo sporta veidu esmuizvēlējusies, jo mamma ir izbiju-si vieglatlēte un kopš bērnības ir ļotipatikušas fiziskās aktivitātes. Bet šobrīdsports ir neatņemama manas dzīvessastāvdaļa. 2. Treniņus apmeklēju 5 rei-zes nedēļā, dažreiz pat biežāk. Bet kadsanāk izlaist kādu treniņu, tad dodosizskriet krosu. Pašai savs treniņu plānsnav jādomā, to dara trenere. Katru die-nutasatšķirasganuzdevumuizpildē,gangrūtībaspakāpē. 3. Man nav viens elks, ir vairākisportisti, kuriem labprātāk paseko-ju līdz sociālajā vidē. Favorītes ir LauraIkauniece-Admidiņaun trīssoļlecējaYuli-marRojas.Manpatīkviņudzīvesveids,at-tieksmepretsportu,viņuabuneatlaidībauncentība. 4. Vienmēr sev saku, ka varulabāk un vairāk izdarīt. Tā arī ir manamotivācija-labāki rezultāti. Ir patīkami,kapēcieguldītasmagadarbairredzamirezultāti ganmanīpašā,gansacensībāsuzceliņa.

Endijs Butāns 12.b 1. Nodarbojosarhokeju,jošīlietamanietpiesirds. 2. Treniņiman ir 6 reizes nedēļāuntreniņosapgūstamhokejaiemaņas. 3. Jā, mans elks ir Sidnijs Kros-bijs,kurširviensnopasauleslabākajiemspēlētājiem. 4. Mana motivācija ir vienkārša-manpatīkhokejs.

Korespondents: Vairis Bērziņš

Videnīte2017.gadafebruāris

Videnīte 9

Kas ir jaunsardze un jaun-sargi? Saviem vārdiem es jaunsar-dzidefinētukābrīvprātīgumilitāruorganizāciju jauniešiem. Ko mēsdarām?GalvenaisuzdevumsirmīlētLatviju. Tas sevī ietver disciplīnu,vēstures zināšanas, neatliekamomedicīnisko palīdzību, pamat-prasmes kaujas laukā, topogrāfijā,ieročumācībāuncitur.

Kā Tu izlēmi pievienoties jaunsargu pulkam? Jaunsargos darbojos jau no11 gadu vecuma. Tas bija tik sen,ka īsti pat neatceros, kāpēc sāku,betvisticamāktāpēc,kadraugiunvienaudžipamudināja.

Kas ietilpst jaunsar-gu pienākumos, ko darāt, kad sanākat kopā? Kopš mācos Liepājā,nodarbībaskātādasmanvairsnav,jonevaru2 reizesnedēļāvakarosspeciāli braukt uz Kuldīgu. Šos 3gadusespiedalostikaisacensībās,apmācībās, pārgājienos. Pa-rasti nodarbībās apguvām jau

iepriekš minētās pras-mes - darbības ar ieročiem, ierin-dasmācību, lauku kauju iemaņas,medicīnu, topogrāfiju utt. PašreizGatavojos jaunsargu 4.līmeņapārbaudījumiem, kas būs martā,laipabeigtujaunsardziuniestātoszemessardzē.

Kādam, Tavuprāt, ir jābūt jaunietim, kurš ir nolēmis kļūt par jaunsargu? Mūsdienās, lai iestātosjaunsardzē, nekādi ekstrapārbaudījumi vai kritēriji navjāizpilda, jo šo kustību vēlasmaksimāli popularizēt. Bet iratšķirība starp jaunsargu un labujaunsargu. Labam jaunsargam irteicami jāzina latviešu valoda unLatvijas vēsture, jābūt labā fiziskāformā,disciplinētamunmaksimālipieklājīgam pret cilvēkiem, kasvecākiparpašu.Šīspamatlietasļotinoderikdienā.

Kā jaunsargi atzīmē Latvijas svētku dienas? Protams, jaunsargi atzīmēLatvijassvētkudienas,betneglužitā,kātodaracitijaunieši.Piemēram,

Latvijas dzimšanas dienā jaun-sargiem ir jāpiedalās militārajāparādēRīgā.Arī4.maijāirmilitārāsparādes Kuldīgā un citās pilsētās,kur jaunsargiem ir jāsoļo kopā arcitiem militārajiem pārstāvjiem.Jaunsargi visbiežāk šādus svētkusatzīmē,dāvinot, sarūpējot svētkusciviliedzīvotājiem.

Kāds ir Tavs ieguvums, dar-bojoties jaunsardzē? Domāju, ka mani lielākieieguvumi ir disciplīna, cieņa unfiziskā sagatavotība. Disciplīnuiemāca treniņnometnēs, proti,pēcbļāviena“Celties!”,30sekunžulaikā ir jābūtapģērbtamformāunjāstāvierindā.Patnavtādudomu,kavarētutonedarītvaiizdarītkautko citādāk. Cieņa ir pats par sevisaprotams,espatteiktuieradums.Piemēram, Jaunsargiem pirma-jiem ir jāsveicina savi komandie-ri, civiliedzīvotāji, amatpersonasutt. Ja tasnetiek izpildīts, jāsaņemattiecīgs sods, proti, jāpumpējas,jāpietupjasu.c.Fiziskāsagatavotībajaunsargiem nav gluži tāda patikā, piemēram, tiem, kas trenējasvieglatlētikā. Vieglatlēti skrien ātri,

Mīlēt savu zemi, mīlēt Latviju. Latvijā 20.janvārī tiekatzīmētabarikāžuaizstāvjuatce-resdiena.Jautāsiet,kājaunsard-ze ietrokurokāarLatvijasatce-res un svētku dienām? Pavisamvienkārši–mīlētungodātLatvijuirjaunsargu galvenais pienākums.Jašķiet,kajaunsargsvarbūttikaivīriešadzimumapārstāvis,tadšisuzskatsiraplams.Savāpieredzēdalās 12.a klases skolniece IevaLiekmane,kuragodamdarbojasjaunsardzējau7gadus.

Videnīte2017.gadafebruāris

Videnīte 10

bet mazus gabalus. Jaunsargiemmazs gabaliņšir no kādiem 8 kilometriem. 7 gadu pieredzēir bijušas ļoti dažādas sacensības. Kalnciemābija jāiet56kmpamežu24stundu laikā,Kalnosjāskrien24kmaruzdevumiemutt.

Korespondente: Annija Arone

Kultūra - darbs vai izklaide? Ar kultūru mūsdienās saskaras ikka-trs,tāirkāmāksla,darbs, izklaide,kāarīcilvēkukultūrasabiedrībā.Vārdamkultūrairdaudzundažādasnozīmes,līdzartoka-tramtāvarbūtatšķirīga.Kultūrastematstikaizklāstītskultūrasseminārā,kasnotikaLiepājasUniversitātē19.janvārī.

Seminārs sākās 13:00,kad semināra vadītāja iztei-ca ievadvārdus. Viņa stāstīja, kasemināri saistībā ar kultūru irnotikušiarīcitāspilsētās,jairintere-se,esotjāsekolīdziinformācijai.Kāarī viņa stāstīja, ka katrs seminārsesotatšķirīgs.

Pēc ievadvārda stafe-ti pārņēma Liepājas KultūraspārvaldeskultūrasprojektuvadītājaElita Medne. Viņa stāstīja parLiepājaskultūrasdzīvesaspektiemunmasu pasākumu organizēšanuno A-Z. Strādājot kultūras jomā,ir ļoti svarīgi sadarboties ar visāmkultūras organizācijām, lai vēlākīstenotu lielākus projektus. Patiplānopasākumus,meklēidejasunrealizē tās, veido arī budžetus undaudzkocitu.„Vienscilvēksnevarpaveiktvisu,svarīgi irpartneri,bet

galvenaisirsadarbība.”

SatrprunātājiembijaarīZaneJansone, Liepājas UniversitātesKultūras vadības 4.kursa studen-te. Viņa stāstīja par programmasiespējām,kurasirļotiplašas,jolektorisadarbojasarpopulāriemkultūrasdarbiniekiem, kuri lekcijas pada-ra interesantākas.Kāarī viņaesotorganizējusi „Ziemassvētku jam-padraci”, kas ir 1.kursa eksāmens,bet otrā studija gada darbs bijis„Komunikācijasdie-na”.

Ar tēmu„Mana profesija-aktieris” sevipietei-ca Liepājas teātraaktieri KasparsGods, Mārtiņš Ka-lita un Kaspars

Kārkliņš. Mārtiņš un Kaspars K.mācījušiescitāsuniversitātēspirmsatradasavuaicinājumu-aktieris.BetK.Godsjaupašāsākumāzinājis,kodarīsunkurstāsies.Viņistāstīja,kaparaktierijāmācās4gadi,kuralaikāstudentu „salauž” un iznīcina viņapersonību, lai varētu iejusties citulomā. Izvēloties teātra nozari, navieteicams pirms iestājeksāmeniemkonsultēties ar aktieriem, jovērtētājisagaidakojaunu.Betdze-joliiemācītiesbūtuvēlams.

Jā, mūs rūda nepadoties, kad gribas apstāties, un galvenais -uzde-

vumu pabeigt visai komandai.

Telefons: +37126182802 Redakcijas adrese:Rīgasiela50,Liepāja,LV-3401,LatvijasRepublika

E-pasts:videniite@inbox.lv

Korespondenti:AliseZarembaMargaritaJevtejevaJolantaVītoliņaAnnijaAroneVairisBērziņšUlrikaKaireElīnaRuperteEndijsButānsRūdolfsValdmanisKārlisGaroza

Maketētājs:KristofersVolkovs

Literārā Sekretāre:ZandaKrūmiņa

Videnīte

Pasākumu organizators un vadītājs- mans dzīvesaicinājums-DinaBrence,ZandaŠtrausa,MaijaKalniņa.Dinasavu aicinājumu atradusi jau pēc vidusskolas, kad skolaslaikārīkojadaudzuspasākumus,līdzarto,laikamejot,kļuvaparkāzuvadītāju.ZandaunMaijasavuprofesijasizvēli ilgimeklēja,betpēcmuzikālām,aktiermākslasun vienkāršāmuzstāšanāmsecinājušas,kaviņāmtasdabiskisanāk.Laikamejot,tāarīviņasnonācate,kurviņasiršobrīd.

Kultūrasdzīveirgaraunplaša,jaTudomāstrādātkultūrasnozarē, tadrakstsbijadomātstiešiTev. Iespējas irdaudz,līdz ar to, ja kaut kas nesanāk varbūt tas nav tas, kas tevparaudzētsdarīt. Korespondente: Jolanta Vītoliņa

Žetonvakars Šīgada27.janvārī12.Aun12.BklaseibijaŽetonvakars.Irdzirdēts,kašiepasākumidiezgan ievelkas, jo gredzenu dalīšana irlaikietilpīgs process. Bet šogad, kad pašisēdējām un gaidījām savus žetonus, visslikāstākāvajag.Krāšņasmeitenesno1920.gada,šarmantijaunieši-perfekti.

VadītājiAnnaunJānis,bijasagatavojušitiešām laburunu,kas iekļāvās1920.gadatēmā,mēspatvisiuzbrīdiapstulbām.Abāmklasēmbijafantastiskipriekšnesumi,12.bklaserādijakinountad dejoja, savukārt 12.a klase pārsteidza ar savāmskanošajāmbalsīm.Cikmēsdzirdējām, visi skolotājibijasajūsmā.Mēstiešāmvisitajāpasākumāieguldījāmdaudz. Vēlamies pateikt lielu paldies visiem, kuriatnāca.Jūspadarījātmūsudienukrāšņāku.

Arvienusolijauesamārānoskolas.Daudzjaupiedzīvots,betvissvēlpriekšā.

Korespondente: Margarita Jevtejeva

2017.gadafebruāris

Videnīte

Videnīte