4 ◆ Bauskas dzīve ◆ tēma ◆ 2017. gada 28. novembris ◆ otrdiena 2017. gada 28. novembris ◆ otrdiena ◆ tēma ◆ Bauskas dzīve ◆ 5

Skaistkalne

misa

valle

Aizkraukle

Bauska

vecumnieki

Rīga

Ķekava

darba ņēmēju ceļa mērķi ārpus novada ikdienāl Vecumnieki – Rīga, Ķekavas novads, Bauska;l Misa – Rīga, Ķekavas novads, Iecavas novads;l Skaistkalne – Rīga, Bauskas novads;l Bārbele – Rīga, Bauska;l Stelpe – Rīga, Ķekavas novads, Ogre;l Valle – Rīga, Aizkraukle;l Kurmene – Rīga, Ķekavas novads.

automašīnu plūsma pirmdien, 27. novembrī, no pulksten 7 līdz 8l No vecumniekiem Rīgas vir- zienā izbrauca: 300 automašīnas,no tām 6 kravas transportlīdzekļi, 2 sabiedriskā transporta autobusi,18 pasažieru busiņi.No Rīgas puses iebrauca Vecumniekos: 40 automašīnas, no tām 10 kravas transportlīdzekļi,6 pasažieru busiņi.

l No skaistkalnes Rīgas virzienā izbrauca 29 automašīnas, no tām 4 kravas transportlīdzekļi,3 pasažieru busiņi.No Skaistkalnes Bauskas virzienā izbrauca 12 automašīnas,no tām 2 pasažieru busiņi.

Dati : «Bausk a s Dzīves»

ap tauja un novērojumi .

aNtRa ēRgle

Pirmdienas rītā pirms saullēk-ta dominējoša vieglo pasažie-ru auto plūsma teju neap-

rimst virzienā no Vecumniekiem uz Rīgu. Turp dodas strādāt lielākā da-ļa Vecumnieku novada ļaužu, ģeo-grāfiski nosedzot arī Bauskas, Ieca-vas, Ķekavas, Baldones, Ogres, Aiz-kraukles un vēl tālākus novadus.

«Naktsmāju» novada statusu do-mē apzinās, secinot, ka tas prasa in-dividuālu pieeju izglītības jomā, lai strādāt braucēju vecāku bērni palik-tu mācīties uz vietas, kā arī īpašu uz-manību sabiedrības piederības izjū-tas veidošanai. Sabiedrisko un kultū-ras pasākumu grafiks jāveido vairāk brīvdienām, kaut arī «Bauskas Dzī-ves» uzrunātie braucēji teic – darb-dienās ir tā noguruši, ka vislabprātāk sestdienu un svētdienu pavada mie-rīgā atpūtā ģimenes lokā.

600 – 700 kilometri nedēļāAutomehāniķis Gatis Bergvalds, ko «Bauskas Dzīve» pirmdienas rī-tā sastapa Vecumnieku degvielas uzpildes stacijā «Neste», novadā ie-precējies un ikdienā brauc strādāt uz Rīgu. «Nedēļā nobraucu 700 ki-lometrus, mans auto tērē ap 10 lit-riem degvielas 100 kilometru no-braukšanai. Vecumnieki kā dzīves-vieta man patīk, ciemats ir mierīgs, ar labu infrastruktūru, tikai vēlētos labākus ceļus,» saka braucējs.

Mūzikas skolotāja Liene Batņa katru darbdienu uz Rīgas Franču liceju brauc kopā ar diviem bēr-niem. Liene māca mūziku, bērni ir liceja skolēni. «Nobraucu 120 kilo-metrus dienā, nedēļā degvielai iz-tērēju 65 eiro. Izbraucam pussepti-ņos no rīta, mājās pēc skolas un Vecumnieku kora mēģinājumu va-dīšanas esmu ap astoņiem vakarā. Esmu dzimusi un augusi Vecum-niekos, taču man kā mūzikas sko-lotājai uz vietas darba nebija. Kad piedāvāja darbu Rīgā, sāku strādāt tur, mācu arī Mūzikas akadēmijā. Neviena darbavieta man nesedz ceļa izdevumus,» atklāj pedagoģe.

L. Batņa pēdējā sasaukumā kļu-vusi par pašvaldības deputāti un zina citus profesionāļus, kas ikdie-nā strādā ārpus novada. «Bauskas Dzīves» jautājumi viņu rosināšot domāt, vai un kā pašvaldība varētu atbalstīt citur strādājošos.

virziens uz lietuvuSkaistkalnietis Mārtiņš Osis, kurš «Bauskas Dzīvei» pirmdienas rītā brīvprātīgi palīdzēja ar izbraucošo automašīnu skaitīšanu savā ciemā, piebilst, ka ap astoņiem novērota arī aktīva auto plūsma uz Lietuvu. Par šo braucēju mērķiem pagaidām pre-cīzas informācijas nav, tomēr no Skaistkalnes ievērojama grupa ikdie-nā dodas uz darbu Bauskas novadā.

Kā stāsta Lauku konsultāciju un

ģimenē pieciem cilvēkiem dzīves-vieta deklarēta Stelpē, Ineta pati strādā Ogres uzņēmumā «Zelta kas-tanis», pārējie – Rīgā. «Ekspeditores darbu veicu 20 gadus. Divas dienas nedēļā izvadāju produkciju – aknu pastēti – no ražotnes Ogrē pa visu Latviju. Darbavieta man apmaksā ceļa izdevumus, ir dienesta trans-

ports. No pašvaldības un valsts gai-du labākus ceļus, jo pati godīgi maksāju nodokļus un ceru sapelnīt normālu pensiju,» saka Ineta. ◆

Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

izglītības centra Bauskas biroja va-dītāja Eleonora Maisaka, vietējie uzņēmēji nereti norāda, ka uz vietas nav pietiekami apzinīga un kvalita-tīva darbaspēka, taču atalgojums Rīgas tuvumā un labākajās darba-vietās kaimiņu novados ir augstāks nekā vietējos uzņēmumos.

«Tiekoties ar pašvaldības vadību Skaistkalnē, cilvēki prasīja, lai auto-buss uz Rīgu atietu vēlāk un kursētu arī no Skaistkalnes, ne tikai no Bār-beles. Pati ikdienā uz darbu Bauskā braucu teju 20 gadus, man ir regulāri līdzbraucēji. Vietējā sieviešu kluba sanāksmes varam rīkot tikai brīvdie-nās, jo vairākas dāmas strādā ārpus novada un darbdienās atgriežas vēlu. Ja vietējie uzņēmumi varētu ar laiku nodrošināt labāku atalgojumu, sāku-mā apmācot darbiniekus, iespējams, tam noderētu pašvaldības subsīdija uzņēmumam,» iesaka E. Maisaka.

serviss un apdrošināšanaViņasprāt, pašvaldībai jāprasa no valsts lielākas subsīdijas infrastruk-tūras uzturēšanai, piemēram, kop-

lietošanas ceļiem. Vietējos ceļus novadā labo, cik iespējams, ziemā viss ir notīrīts un izšķūrēts, uzteic skaistkalniete. Viņa kā «naktsmā-ju» ciemata iemītniece vēlētos lie-lāku atbalstu komunālo pakalpo-jumu jomā: «Man pašai jāgādā par ūdens piegādi, notekūdeņu savākšanu, elektrības pieslēgumu, sniega tīrīšanu savās mājās «Upescelmiņi». Kad lūdzu palī-dzību sakārtot meliorāciju, man teica – tas ir privātīpašums, paš-valdībai ar to nav nekādas darīša-nas. Es ik mēnesi nodokļos sa-maksāju ap 300 eiro, tos atskaita arī no 500 eiro pensijas. Pašlaik nekustamā īpašuma nodoklis man ir 97 eiro gadā, bet tas katru gadu pieaug. Ciematā tas ir trīs četras reizes lielāks nekā lauku apvidū, un vienīgais labums ir ie-lu apgaismojums.»

Vēstures, sociālo zinību un ģeogrāfijas skolotājs Arvo Karel-sons, kas no dzīvesvietas Skaist-kalnē divas dienas nedēļā brauc strādāt uz Griķu pamatskolu, di-

vas – uz Mežotnes pamatskolu un vienu – uz Baldones mūzikas pa-matskolu, no pašvaldības labprāt saņemtu pedagoga veselības ap-drošināšanu.

«Novadā man darba nav, bet re-gulārā braukāšana rada veselības problēmas,» skaidro Arvo. Viņš uz Baldoni dodas ar sabiedrisko trans-portu, uz Bauskas novadu nereti ir līdzbraucējs, un tas ir ērtāk, kā arī ietaupa laiku. «Ceļabiedri ir izpalī-dzīgi,» atklāj Arvo, «ceļam uz Bal-doni tērēju vairāk nekā septiņus eiro dienā, uz Bauskas novadu – 5,70 eiro. Līdzmaksājums degvielai ir mazāks nekā sabiedriskā trans-porta izmaksas. Kompensāciju par ceļu līdz darbam neesmu prasī-jis.»

Pēcstundu grupasArvo uzslavē pašvaldību par sek-mīgi sāktu skolotāju mājas reno-vāciju Skaistkalnē: «Kad to pa-beigs, tas būs labs atspaids. Ceļus pamazām sakārto, pašvaldības pa-kalpojumi ir pieejami, norēķinā-ties var internetā. Skaistkalnē va-rētu piedāvāt vairāk sporta pulci-ņu bērniem un jauniešiem, vai arī ar novada transportu vest sporto-tājus uz treniņiem Vecumniekos.»

Stelpes pamatskolas pedagoģe un pagasta kultūras organizatore Sandra Neliusa «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka viņas audzēkņu ģimenēs pietiekami daudz vecāku strādā ārpus novada.

«Skolasbērnu tas ietekmē – viņi šad un tad aizguļas, jo vecāki aiz-

braukuši agri un vēlu ir mājās. Mazie bērni skolā kopā ar audzi-nātājām nodarbībās un pastaigās ir līdz pat septiņiem vakarā, ka-mēr vecāki atgriežas. Tam pašval-dība atvēlējusi papildu naudu,» skaidro skolotāja.

Aina Žuka no Skaistkalnes uz aprūpes iestādi Baldonē brauc strādāt septiņas maiņas mēnesī. «Uz vietas darbu nevaru atrast, jo veselība nepieļauj lielu fizisku slo-dzi ārā. Tur nopelnu iztiku un sa-ņemu sociālās garantijas. Darb-dienās izbraucu ar sabiedrisko transportu pirms sešiem no rīta, darbavietā esmu septiņos. Ceļam tērēju vairāk nekā 40 eiro mēnesī. Sieviešu kluba tikšanās un kultū-ras pasākumu apmeklējumi nova-dā jāieplāno iepriekš, jo jārēķinās ar darba grafiku,» skaidro Aina.

vienmēr ceļāZita Smoganoviča no Kurmenes darba stundas vada kā datu opera-tore kompānijā «Trialto» loģisti-kas parkā «Dominante» Ķekavas novadā. «Strādāju tur kopš sep-tembra, kad meklēju iespēju pie-pelnīties. Kopju bites, bet šogad nebija laba medus ievākuma. No-vadā darbu neatradu, tāpēc tagad ik dienu pavadu ceļā līdz divām stundām, degvielai mēnesī tērēju 150 eiro,» stāsta Zita. Reizumis vi-ņa uz darbu dodas vienā auto ar citiem trim četriem strādātājiem.

«No pašvaldības gaidītu labā-kus ceļus, kā arī kultūras pasāku-mus brīvdienās, lai arī pati tos ap-meklēju reti. Kaut arī darbdienās nogurstu, esmu sabiedriski aktīva. Mēnesī nodokļos samaksāju ap 190 eiro,» skaidro novadniece.

Stelpes pagasta bioloģiskās saim-niecības zemnieces Inetas Klāviņas

«Naktsmāju» novada plusi un mīnusivairāk nekā puse ◆ Vecumnieku novada ļaužu strādā ārpus pašvaldības robežām

gatis BeRgvalds uz darbu Rīgā no Vecumniekiem brauc katru rītu, par vienīgo atbalsta vēlmi no pašvaldības puses paužot ieteikumu uzlabot ceļus. Foto – antr a ērgle

vecumNiekos un citos novada ciemos darbdienas rosība ir daudz mierīgāka nekā agrā izbraucēju straume no rīta un mājup atgriešanās plūsma vakarā. Foto no arhīva .

VIEDOKLIS

JāNis kovals, vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks:– Precīzu skaitļu par to, cik liela daļa novada iedzīvotāju strādā ārpus pašvaldības, nav, tomēr tendenci varu novērtēt pēc paša novērotā. Novadā ir zems bezdarba līmenis, bet vietējā uzņēmējdar-bība nav tik aktīva, jo tirgus uz vietas nav liels. Esam labi un čakli strādātāji, bet ne tik daudz darbavietu radītāji.Situācijas priekšrocība – tā kā novadā nav lielu

ražotņu, vide ir tīra, sakārtota. Taču, kaut arī te ir pievilcīga dzīves vide, liela daļa iedzīvotāju nejūt tik spēcīgu piederību novadam, jo darbdienās šeit tikai pārnakšņo. Lielākā daļa darbdienu izbraucēju nepiedalās brīvdienu kultūras un sabiedriskajos pasākumos, lai ilgāku laiku atpūstos ģimenes lokā. Vecumnieki saņem maksājumu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, kas kompensē trūkstošo daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmu-mu. Pašvaldības uzdevums ir nodrošināt labus pakalpojumus uz vietas. Pēc maniem novērojumiem, vien neliela daļa bērnu dodas vecākiem līdzi mācīties galvaspilsētā vai citur, vairākums izglītojas uz vietas, jo izglītība ir kvalitatīva. Arī interešu izglītības piedāvājums novadā ir plašs un viegli sasniedzams. Būt par «naktsmāju» novadu nav pašvaldības pašmērķis, taču ar to jārēķinās, plānojot attīstību. Rīgas tuvums jāizmanto, lai piesaistītu novadam cilvēkus, kuri te vēlētos dzīvot un audzināt bērnus.

VIEDOKLIS

māRis PūĶis, dr. oec., dr. phys., latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks:– Apstāklis, ka cilvēki strādā vienā terito-rijā un dzīvo citā, rada neērtības, taču tā ir pilnīgi normāla situācija. Eiropas Savienībā atbalstīta darbaspēka mobili-tāte gan valstu iekšienē, gan starp dalībvalstīm. Lai tas sekmīgi darbotos, jāpastāv satiksmes iespējām, pašvaldībai jāatbalsta zemes transformācija, ļaujot apbūvēt tās teritorijas, kas ģimenēm patīk. Novadā dzīvojošie kļūst bagātāki,

un pašvaldība no viņu maksātajiem nodokļiem var vairāk ieguldīt publiskajā infrastruktūrā. Tā pašvaldība kļūst pievilcīga uzņēmējiem, novadā ir darbaspēka pieaugums. Tam seko investori, kas pakāpeniski pievēršas transporta, loģistikas pakalpojumiem un ražošanai. Soli pa solim pašvaldība no «guļamrajona» pārvēršas par teritoriju, kurā strādā un uz kuru brauc darbinieki no citām pašvaldībām.Situācija, ka vienā vietā saņem pamata pakalpojumus un citā vietā veidojas darbavietas, pilnībā atbilst mūsdienu tirgus ekonomikas principiem. Tā ir izdevīga gan tām pašvaldībām, kurās strādā, gan tām, kurās pašlaik darbavietu maz. Vecumnieku novadā strādāšana ārpusē, visticamāk, inducēs iedzīvotāju skaita pieaugumu, nevis samazināju-mu. Ekonomiskais progress mobilitātes iespaidā pozitīvi ietekmēs gan Rīgu, gan Vecumniekus.

PēRN augustā autoceļa Vecumnieki–Nereta–Subate 13 km garā posmā tika pabeigti būvdarbi. Foto no DB.lv.

iecava