4. da º a — Struktur l s politikas ietekme un pievienot v ...ec.europa.eu/regional_policy/sources/docoffic/official/reports/pdf/... · b kas invest ¯cijas cilv ku resursos un

TREŠAIS ZI OJUMS PAR EKONOMIKAS UN SOCI LO KOH ZIJU 137

4 . d a a — S t r u k t u r l s p o l i t i k a s i e t e k m e u n p i e v i e n o t v r t b a

Satura r d t js

Ievads ......................................................................................................................................... 138

Struktur l s intervences M r a 1 re ionos: izaugsme, konver ence un integr cija .................. 140

Intervence M r a 2 re ionos: p rstruktur šan s un darbavietu izveide..................................... 150

Lauksaimniec bas, lauku att st bas un zivsaimniec bas atbalsts ................................................ 152

Nodarbin t bas, izgl t bas un apm c bas veicin šana ar ESF pal dz bu.................................... 154

Kopienas iniciat vas: sadarb bas un t kla veidošanas veicin šana ............................................ 156

Vad bas metožu efektivit tes pilnveidošana............................................................................... 162

Paplašin šan s un koh zijas politika: n kotn risin m s probl mas ........................................ 170

Debates par koh zijas politikas n kotni...................................................................................... 176

4. da as statistikas pielikums ...................................................................................................... 179

4 . d a a — S t r u k t u r l s p o l i t i k a s i e s p a i d s u n p i e v i e n o t v r t b a

TREŠAIS ZI OJUMS PAR EKONOMIKAS UN SOCI LO KOH ZIJU138

Ievads

Šaj zi ojuma da apskat ti ES koh zijas politi-kas darb bas rezult ti un pievienot v rt ba laika posm no 1994. l dz 1999. gadam. Taj ar apzi-n tas galven s izmai as, kas ieviestas laik no 2000. l dz 2006. gadam, k ar š perioda prog-rammu stenošanas pirmie rezult ti.

Š anal ze galvenok rt apkopo gandr z visa veida intervences nov rt jumus laik no 1994. l dz1999. gadam. Ir pan kts iev rojams progress in-tervences ietekmes apjoma noteikšan , paši lie-los M r a 1 re ionos, kur visp r jo efektu var noteikt, izmantojot makroekonomikas mode us.Neskatoties uz sarež to politikas ietekmes no-teikšanu rpus M r a 1 re ioniem, p d jie nov r-t jumi pier da ES atbalsta pozit vo ietekmi, pie-m ram darbavietu saglab šanas, jaunizveidoša-nas vai atjaunošanas jom . Ta u, k r da piere-dze, v l joproj m past v gr t bas intervences ie-tekmes noteikšan , kas izriet no sistem tiskas p rraudz bas sist mu datu uzskaites tr kuma.

Ta u koh zijas politikas efektu liel ko da u ir gr tiizteikt kvantitat vos nosac jumos. Neskaitot politi-kas t ro iespaidu uz IKP vai nodarbin t bu, t spievienot v rt ba par d s ar citos aspektos, piem ram, t s ieguld jum re ionu att st b ar t diem faktoriem k strat isk pl nošana, integ-r ta att st bas politika, partnerattiec bas, piere-dzes nov rt šana un apmai a, prasmes k arlabas prakses piem ri re ionu starp . Tie t pat ir šeit apskat ti, pielietojot nov rt juma p t jumupier d jumus, k ar Komisijas atzinumus par to, k tiek stenoti struktur lie fondi.

Vispirms ir j uzsver, ka intervences efektivit te ir atkar ga ar no re ion sasniegtajiem labv l ga-jiem apst k iem, paši:

no drošas un stabilas ekonomisk s strukt ras;

no strat isko priorit šu sapr t gas izv les(atseviš as programmas, piem ram, trans-porta t kli vai invest cijas cilv ku resursos,

kuru ieguld jums ir noz m g ks k citu prog-rammu ieguld jums);

no finanšu absorbcijas pak pes, kas atkar gano administrat v s un institucion l s kapaci-t tes;

no projektu kvalit tes, kas ietver ne-pieciešam bu p c efekt vas atlases un s-tenošanas sist mas.

Turpm k tiek apl koti Kopienas koh zijas politi-kas seši galvenie aspekti: pirmk rt, struktur l spolitikas ieguld jums izaugsmes att st b v j katt st tos re ionos un to rezult tu veicin šan ,pal dzot pan kt cieš ku ekonomisko un soci lointegr ciju; otrk rt, š s politikas efekts rpus M r-a 1 re ioniem; trešk rt, Eiropas Soci l Fonda

(ESF) paš loma nodarbin t bas, izgl t bas un apm c bas veicin šan ; ceturtk rt, struktur l spolitikas loma sadarb bas un sakaru t kla atbalst -šan ne tikai viet j l men ; piektk rt, metodes, kas tiek izmantotas Struktur lo fondu darb bas stenošan un to ieguld jums vald bas politikas

p rvald bas moderniz cij ; un visbeidzot, pirms-iest šan s atbalsta sasniegumi jaunaj s dal bval-st s, k ar pirmie uzdevumi, kas izvirz mi prog-ramm jamam laika posmam no 2004. l dz 2006. gadam (4.1. karte).

0,0

0,5

1,0

1,5

2,0

2,5

3,0

PT EL ES IE IT FI DE UK FR AT SE NL BE DK LU

0,0

0,5

1,0

1,5

2,0

2,5

3,0Citi

M r is 1

% no IKP

4.1 Struktur lie fondi (visi m r i) pa

valst m, 2000-2006

Inform cijas avots: DG REGIO



Guyane (F)

Guadeloupe Martinique Réunion

Canarias (E)

Açores (P)

Madeira

gRe oi GI Sge oi GI SR

© Eiroģeogrāfijas administratīvo robežu sabiedrība

0 100 500 km

4.1 Strukturālie fondi, 2004-2006: piemērotas zonas saskaņā ar 1. un 2. Mērķi

1. Mērķis

2. mērķis (daļēji)Pakāpeniska samazināšana (līdz 31/12/2005)

1. Mērķis 2. Mērķis

2. Mērķis

Pakāpeniska samazināšana (līdz 31/12/2006)

Īpašā programma

Pakāpeniska samazināšana (līdz 31/12/2005)

Pakāpeniska samazināšana (daļēji) (līdz 31/12/2005)

Avots: DG REGIO



Struktur l s intervences M r a 1 re ionos: izaugsme, konver ence un integr cija

P rskait jumu apm ri un to mobiliz šana

Lai ar struktur lo fondu visp r jais apm rs ir pie-tic gs, sal dzinot ar ES IKP (zem 0.5%), resursi ir koncentr ti pal dz bai maz k att st tajiem re-

ioniem ar maz ko IKP uz iedz vot ju. Period no 2000. l dz 2006. gadam gandr z tr s ceturtda asFonda l dzek u tiek sniegti re ioniem, kuros dz voviena ceturtda a ES iedz vot ju.

Laika posm no 2000. l dz 2006. gadam p rskait -jumi ES M r a 1 re ioniem l dzin s 127.5 miljar-diem EUR (jeb 18.2 miljardiem EUR gad ), kas sasniedz 0.9% no IKP Sp nij , 2.1% no IKP Por-tug l un 2.4% no IKP Grie ij . V j k att st tajiem re ioniem sniegtais vid jais atbalsts uz iedz vot -ju šaj period ir t ds pats k 1999. gad , p d jiepriekš j s programmas perioda gad (4.1 gra-fiks un A4.1 tabula).

Šo p rskait jumu ietekme ir aut nabadz g kaj mdal bvalst m atpalikušajos re ionos sasniegt la-b kas invest cijas cilv ku resursos un fiziskajkapit l , nek tas b tu citk rt, t d j di pal dzot

uzlabot to ilgstošu konkurentsp ju. Tiek l sts, ka no 2000. l dz 2006. gadam p rskait jumi sasniegs apm ram 9% no kop j m invest cij m Portug l ,8% Grie ij , 7% It lijas Mezzogiorno, 4% V cijasjaunaj s feder laj s teritorij s un 3% Sp nij .

Papildin t ba: nov rt t visp r josvalsts izdevumus

Neskatoties uz centieniem konsolid t valsts fi-nanses 90-to gadu beig s gatavojoties EMS, da-l bvalstis visum turpin ja iev rot papildin t bas principu, kura ietvaros t m ir j saglab visp r jie valsts vai l dz gi izdevumi struktur lajai politikai attiec gajos re ionos t d paš l men k vid jiiepriekš j programmas period , iz emot pro-tams struktur lo fondu ieguld jumu (4.2. grafiks).

Valst s, kas piln b vai liel koties atbilst M r a 1 atbalstam, iev rojami palielin j s valsts invest ci-jas — par 66% rij , 24% Grie ij un 18% Portu-g l . Citos M r a 1 vai M r a 6 re ionos pie-augums bija no 36% Austrij l dz 14% Zviedrij 1.

Tr s valst s — V cij , Sp nij un It lij — izde-vumi laik no 1994. l dz 1999. gadam bija zem kl men nek iepriekš j period . Ta u V cij un Sp nij , kur valsts izdevumi pazemin j s attiec gipar 20% un 2% starp diviem periodiem, samazi-

n jums nesk ra papildin t bas principu, jo iepriekš j periodl menis bija oti augsts.

Finanšu strukt ras efekts k l dzeklis, lai palielin tu finans jumu att st bai

Pras ba, lai Kopienas subs di-j m paral li tiktu pieš irtsvalsts finans jums, kas lielm r tiek iev rots, ar palielina invest cij m pieejamo finans -jumu. Lai ar tam var neb tt ds pats papildu raksturs kKopienas finans jumam, attie-

26,8

24,3

23,5

18,1

17,7

13,8

-19,9

-20,2

19,6

35,8

-2,4

-30 -20 -10 0 10 20 30 40 50 60 70

AT

FI

NL

EL

FR

PT

BE

SE

ES

DE

IT

% izmai as

4.2 Papildus – Izmai as vid jo nacion los t ri os gad Struktur l

fonda programm s, no 1989.-93. l dz 1994.-99.gadam

SE: vid ji 199.1-92.gad ; DE: vid ji 1991.-93.gad ; AT, FI: vid ji 1993-94




Priv t un valsts sektora partner bas finanšu strukt ras efekti

Priv t un valsts sektora partner ba (PPP) var b tpiem rota metode invest ciju finans šanai, ja ir liela iesp ja piesaist t priv to sektoru, lai sniegtu efekt v -kus un rentablus pakalpojumus. Lai gan PPP ir labi att st ta vair k s valst s, paši Apvienotaj Karalistun Francij , pieredze l dz šim bija ierobežota, da jipateicoties pašreiz j s regul još s sist mas noteik-tajiem ierobežojumiem. Ja projekti pied v pie e-mamu atmaksas perspekt vu, nepieciešam bas p cvalsts intervences nav. Dažos gad jumos vald basdot ciju nodrošin šana PPP sh mai tieš m var sa-mazin t kapit la izmaksas priv taj sektor , kas iz-n kum rada p r k lielas invest cijas.

Lemjot par to, vai uzs kt konkr tu projektu ar PPP vienošanos, ir r p gi j izsver pre u un pakalpojumu pieg des iesp jam s izmaksas. Lielas fiziskas infra-strukt ras gad jum , kur turpm kais piepras jums ir neskaidrs, ilgtermi a l gumu izmaksas var b t aug-stas, ja šis l gums nav elast gs. Piem ram, ja prog-nozes par turpm ko izmantojumu ir p r k zemas, neatbilstoši l gumi var pan kt, ka priv tais operators p r k maz invest turpm kaj papildu kapacit t .

Pašreiz j s, struktur lo fondu lidzfinans t s prog-ramm s PPP var izpausties vair kos veidos.

1. Ce u un dens transporta sektoros aug piekrišana PPP k efekt vam celtniec bas finans šanas l -dzeklim. T dos projektos, k Vasko da Gamas Tilts Portug l vai Drogheda autostr de rij , pri-v tais sektors ir galvenok rt atbild gs par projek-tu, konstrukciju un darbu izpildi un finans jumu, kam r b vizmaksas laika gait tiek segtas no lie-tot ju nodev m. Valsts sektora pien kums ir p r-raudz t projektu, kam r tiek nosl gta pie emama vienošan s.

2. PPP vienošan s var ar tikt pielietotas pašu pa-kalpojumu pieg des l gumiem, par ko vald ba tieši atl dzina priv tajam l gumsl dz jam, no galalieto-t jiem neiekas jot nek das nodevas. Š koncep-cija arvien biež k tiek izmantota izp tes un att s-t bas un tehnolo iju nodošanai starp universit -t m un uz mumiem. Piem ram, Octopus pro-jekts Ulu re ion , M r a 2 programm Somijas

zieme os, izveidoja PPP, lai veicin tu inov ciju un uz m jdarb bas uzs kšanu. Divgad gais pro-jekts (2002.–2004.) ir izveidojis sadarb bas t kluUlu pils tas vad b , kura ir mobilo t lru u lietoju-mu ražošanas centrs ar daudz m augsto tehno-lo iju komp nij m, telekomunik ciju operatoriem un izgl t bas un izp tes centriem.

3. Turkl t PPP vienošan s var tikt piem rotas si-tu cij s, kur valsts sektora iesaist šana var tikt at-taisnota ar v lmi sasniegt plaš kus strat iskosm r us. PPP šajos gad jumos var b t ne tikai fi-nanšu nodrošin juma, bet ar liel kas efektivit tes l dzeklis, piem ram, pa trinot stenošanu. Piem -ram Apvienotaj Karalist , pieeja jauniem kapit la avotiem ir vusi tr k izveidot projektus, nekav -joties vald bas budžeta ciklu d . Labs piem rs ir Mers saidas pašais Invest ciju fonds, M r a 1 programma, kas izveidota 1995. gad un sniedz pamatkapit lu, l dzfinans jumu un aizdevumus re ion MVU.

PPP vienošan s var b t paši pievilc gas kandid t-valst m, emot v r to l dzfinans juma pras bas, bu-džeta ierobežojumus, nepieciešam bu p c efekt viem sabiedriskajiem pakalpojumiem, augošo tirgus stabili-t ti un privatiz cijas procesu. EIB un ERAB pag tnabas ir iesaist juš s š d s partnerattiec b s, lai sniegtu aizdevumus priv tajam sektoram. Ta u PPP darbojas tikai, ja past v valsts vald bas politika ie-saist t priv to sektoru valsts sektora projektos. Ir ne-pieciešams skaidrs ietvars PPP piem rošanai daž -d s sf r s, jo ir j b t konkr tiem gad jumiem piem -rot m paš m vienošanos iesp j m atkar b , piem -ram, no t , cik liel m r izmaksas var tikt segtas no lietot ju nodev m, un no soci lo m r u apjoma. Kat-r PPP, kas izveidota Struktur lo fondu kontekst , ir j b t pras bai visos noteikta apm ra projektos izv r-t t iesp ju izmantot k du PPP vienošanos. EIB un EIF šaj zi var tu sniegt v rt gu ieguld jumu.



c g s finanses vienalga tika izlietotas šaj jom ,struktur lie fondi novirz ja invest cijas uz t m jo-m m, kur s izdevumiem var b t liel k ietekme un pievienot v rt ba. No katra Eiro, ko struktur -lie fondi ieguld juši M r a 1 re ionos laika posmno 1994. l dz 1999. gadam, finanšu strukt rasietekme uz valsts izdevumiem bija vid ji 0.6 Eiro, kas sv rst j s no 2.5 N derland l dz 0.4 V cij .

Turkl t struktur lo fondu intervences dažos gad -jumos nodrošin ja iev rojamas priv t sektora invest cijas, lai gan s kotn jie apr ini par to m -rogu ne vienm r tika stenoti M r a 1 re ionos.Laika posm no 1994. l dz 1999. gadam finanšu strukt ras efekti vissp c g k izpaud s Austrij ,V cij , N derland un Be ij , kur uz katru struk-tur lo fondu ieguld to eiro priv t s invest cijas sv rst s no 3.8 l dz 1.2 eiro. Koh zijas valst s, kar Francij un Apvienotaj Karalist finanšu strukt ras efekti bija maz ki. (A4.2 tabula).

Š s atš ir bas t pat atspogu o interven u rakstu-ru, kas Koh zijas valst s vair k tika virz tas uz infrastrukt ru un cilv ku resursiem, kas piesaista maz k priv to invest ciju nek t s intervences, kuru m r is ir atbalst t uz m jdarb bas att st bu.Vid ji priv t s invest cijas sasniedza 18% no ko-p jiem izdevumiem M r a 1 re ionos, sal dzinot ar aptuveni 40% M r a 2 zon s, kas liel m ratspogu o plaš ku koncentr šanos uz uz m j-darb bas att st bu p d jos (uz-

m jdarb bas pakalpojumu atbalsts, MVU finans jumsu.c.).

Laik no 2000. l dz 2006. ga-dam pl notie izdevumi nor da,ka finanšu strukt ras efekts uz valsts invest cij m relat v m -rog ir l dz gs daž d s valst stam, k ds tas bija iepriekš jperiod , lai ar tas š iet ma-z ks, sal dzinot ar priv taj minvest cij m.

Papildin t ba starp Struktur lajiemfondiem un EIB aizdevumiem

Eiropas Invest ciju banka (EIB) vair k nek divas reizes palielin ja t s aizdevumus re ionu att st -bai p d jo 15 gadu laik 2. Laik no 2000. l dz 2002. gadam aizdevumi šim m r im vid ji sa-sniedza aptuveni 20 miljardus EUR gad , kam raizdevumi kandid tvalst s sasniedza aptuveni 3 miljardus EUR gad . Abu veidu aizdevumi kopsast da aptuveni divas trešda as no bankas kop -jo aizdevumu summas. Vair k nek 50% no aiz-devuma ES zon m, kur m nepieciešama pal dz -ba šaj period tika novirz ti M r a 1 re ioniem,ieskaitot tos, kas sa em p rejas perioda atbalstu (A4.3 tabula).

Aptuveni 35% no individu lajiem aizdevumiem tika novirz ti transportam, kas ir galven joma M r a 1 re ionos, kam r aptuveni 16% tika iegul-d ti priv tos r pniec bas, pakalpojumu un lauk-saimniec bas uz mumos, bet p r jais tika sada-l ts starp ener tiku, telekomunik cij m, vidi un vesel bas apr pi un izgl t bu. Lai ar relat vi maza da a tika novirz ta cilv ku resursu invest ciju at-balstam, ar to aizdevumu starpniec bu, kas pare-dz ti vesel bas apr pei un izgl t bai, invest cijas šaj jom iev rojami pieauga laik no 2000. l dz2002. gadam, t d j di pal dzot samazin t atš ir -

Citi

2%

Cilv kresursi

23%

Produkt va vide

34%

Infrastrukt ra

41%

4.3 Struktur l fonda iedal šana M r a 1 re ionos: visas

dal bvalstis, 2000-2006




bas izgl t bas un apm c bas nodrošin šan zo-n s, kam nepieciešams atbalsts.

Kandid tvalstu galvenie sektori, kas sa em pal -dz bu, ir transports, vide un ener tika, kas sa-sniedza 90% no individu lajiem aizdevumiem lai-k no 2000. l dz 2002. gadam, lai gan atbalsts izgl t bai un apm c bai pieauga visvair k (tr sk r-ša palielin šan s 2002. gad , sal dzinot ar 2001. gadu). Turkl t aptuveni 14% no aizdevumiem tiek virz ti ar finanšu starpnieku pal dz bu, lai atbalst -tu MVU un viet j s infrastrukt ras projektus.

P d jo gadu laik vair kas novatoriskas darb bas virz tas uz to, lai uzlabotu EIB koh zijas atbal-

stam sniegt aizdevuma efektivit ti, piem ram, ar tieša l dzfinans juma vai individu lu projektu pa-l dz bu. EIB ar ir iesaist ta Lisabonas strat ijasatbalst , sniedzot aizdevumus invest cij m izgl t -b un vesel bas apr p un augsto tehnolo iju sektoros paši kandid tvalst s, t d j di pal dzotmazin t re ionu atš ir bas prasmju un jaunrades jom , k ar uzlabojot re ionu k potenci lo in-vest ciju vietu pievilc bu.

Finans t s priorit tes: ieguld jums ES m r u turpin šan

K nor d ts š zi ojuma 1. da , p d jo 10-15 ga-du laik ir samazin tas atš ir bas daudzos no galvenajiem struktur lajiem faktoriem, kas ietek-m re ionu ilgtermi a konkur tsp ju. Atš ir bas

Leipciga: Uz mumi un zin tnezem viena jumta

2003. gada maij Leipcigas pils ta atv ra unik lubiotehnolo iju centru “Biocity”, kur ir 20 000 Kvad-r tmetru modernu telpu p tniekiem no Leipcigas Uni-versit tes un uz mumiem. ERAF sniedza 17 miljo-nus EUR no kop j m invest cij m 50 miljonu EUR apm r .

Seši ar biotehnolo iju saist ti profesori no Leipcigas Universit tes p rv c s uz jauno kompleksu. Biocity bija t l t ji pan kumi, 60% no pieejam s plat bas tika aiz emti dr z p c t atv ršanas – 2003. gada de-cembr . Centrs sniedz paplašin tus konsult ciju un apm c bu pakalpojumus jaunajiem uz mumiem, ieskaitot t das jomas k finanses un patentties bas.

etri no Leipcigas atz tiem biotehnolo iju uz mu-miem atrodas centr , lai b tu tuv k veiktajai izp teiun potenci lajiem sadarb bas partneriem.

Leipcigas projekts ir da a no Saksijas politikas atbal-st t biotehnolo ijas kopas, k n košais posms ir at-v rt “Bioinov cijas centru” 2004. gada pavasarDr zden . Ilgtermi a pl ns ir rad t biotehnolo ijas att st bas asi, kas savienotu Dr zdeni, Leipcigu, Halli un J nu.

Pieejam bas uzlabošana Sp nij

Galvenais akcents koh zijas politikas ietvaros Sp ni-j laik no 1994. l dz 1999. gadam bija likts uz infra-strukt ru, kas tika uzskat ts par galvenos re ion l satt st bas v jo punktu. paši tas attiec s uz transpor-tu, kas sa ma aptuveni 40% struktur l s pal dz bas un kas rad ja iev rojamu komunik ciju uzlabojumu. Strukt rfondi (kas ietver Koh zijas fondu) l dzfinans -ja aptuveni 2400 km autostr des un 3400 km pamat-ce us, kas uzb v ti M r a 1 re ionos šaj laik . Paš-reiz j 2000. – 2006. gada period autostr des tiek pagarin tas par aptuveni 2500 km un citi ce i par aptuveni 700 km. Rezult t tiks iev rojami paaugsti-n ta pieejam ba, samazinot vid jo brauciena laiku par aptuveni 20% un satiksmes negad jumu skaitu par aptuveni 40% l dz 2006. gadam.

Invest cijas dzelzce a t kl galvenok rt tika virz tas uz esošo l niju uzlabošanu, nevis to pagarin šanu. Elek-trifik cijas un divsliežu l niju b v šanas pieaugums laik no 1989. l dz 1999. gadam sk ra vair k nektrešo da u t kla. Šo uzlabojumu rezult t kopš 1989. gada past v gi ir audzis pasažieru skaits. Pašreiz jprogrammas period trgaitas dzelzce a t kli tika pa-garin ti no 623 km l dz 1140 km 2006. gad , kam raptuveni 6 miljardi EUR no Koh zijas fonda tiks iz-mantoti, lai uzlabotu Madrides – Barselonas – Franci-jas robežas l niju.



infrastrukt ras m r finans jumos, kas attiecas uz struktur lajiem fondiem, ir iev rojami mazin ju-š s, kam r izgl t bas sasniegumu l menis ir audzis vis ES, bet visredzam k ekonomiski at-palikušajos re ionos, t d j di palielinot cilv kre-sursus, un ar vide ir tikusi uzlabota (4.3. grafiks un A4.4 tabula).

Pieejam bas uzlabošana

Struktur lie fondi ir atbalst juši Eiropas transporta t klu (TEN-T) att st bu M r a 1 re ionos un koh -zijas valst s. Pašreiz j perioda laik , no 2000. l dz 2006. gadam aptuveni 1.3 miljardi EUR gadno Koh zijas fonda un 850 miljoni l dz 1.4 miljardi EUR gad no ERAF tiks izmantoti šim m r im no visa Fonda segt transporta finans juma aptuveni 4.1 miljardu EUR apm r ik gadu, no k aptuveni treš da a ir paredz ta autostr žu vai ce u b vei (A4.5. tabula).

Pieeja re ioniem ir tikusi uzlabota ar vismaz 4,100 km autostr des un 32,000 km citu ce u b vi vai uzlabošanu. Piem ram, struktur lie fondi in-vest ja vair k nek 500 km autostr des b v

Grie ij 90-tajos gados, kam r Sp nij jau ir no-dots ekspluat cij gandr z 400 km garš trgaitas vilcienu ce š, kas savieno Sevilju ar Madridi, un v l citi aptuveni 1,100 km garum tiek celti, t d -j di iev rojami samazinot brauciena laiku un pa-darot attiec gos perif rijas re ionus pieejam kus.

Struktur lo fondu izlietošana saist b ar TEN-T ir balst ta uz ilgtermi a metodi, kas ir integr ta at-bilstoš transporta un re ion l s att st bas stra-t ij . Tas padara to savietojamu ar citiem pas -kumiem un ar sekund ro t klu att st bu. Tas t patveicina savienojam bu starp transporta veidiem un alternat viem ce u veidiem, t d j di veicinot ilgtsp j gas att st bas intereses.

Kopienas pievienot v rt ba no transporta atbal-sta var tu b t augst ka, ja tiktu lab k koordin tas priorit tes un vair k l dzek u tiktu pieš irts INTERREG tipa programm m, kas piem ro prin-cipu par pl nošanu pierobežas zon s, t d j diizvairoties no p rr vuma Eiropas t kl , kad tas sasniedz valsts robežu. Somporta ce a tunelis caur Pirenejiem, kas tika atkl ts 2003. gada s -kum , ir piem rs š das p rrobežu pl nošanastr kumam, jo jaun autostr de, ko Sp nijas pusfinans jis Koh zijas fonds, Francijas pus k stpar vec ku valsts autoce u.

Eiropas izp tes jomas pastiprin šana

P d j s desmitgades laik struktur l politika ir veikusi lielu ieguld jumu p tniec bas kapacit tes palielin šan , paši M r a 1 re ionos. Laika posm no 2000. l dz 2006. gadam aptuveni 1,2 miljardi EUR gad ir sniegti p tniec bas un att s-t bas, k ar inov cijas programmu finans šanai.

Struktur lo fondu pievienot v rt ba v rsta, lai pal dz tu att st t jaunu p tniec bas kapacit ti ma-z k att st tajos re ionos, t d j di palielinot to iz-redzes turpin t izaugsmi. Ta u dažos gad jumos izp tes centros ir veikti p rlieku lieli ieguld jumi gan attiec b uz vajadz b m, gan potenci lu, t -d j di veicinot to v ju izmantošanu. Tai pat laikv rojami ar spilgti veiksmes piem ri, paši rij un Zieme valst s.

Tiešsaistes izgl t bas kopums Grie ij

ES finans tais Grie ijas skolu t kla (GSN) projekts ir izveidots, lai izmantotu jaun k s inform cijas un ko-munik cijas tehnolo ijas un e-m c šan s metodes, lai izveidotu jaunu izgl t bas t klu. T kls, kam pieš irti35 miljoni EUR (75% no tiem sniedz strukt rfondi), ietver pamatskolas un vidusskolas, k ar Izgl t bas ministrijas administr cijas birojus, un kop satur vai-r k nek 8,000 saites.

Projektam ir 4 daž das stadijas. Pirmk rt, skolas sa em datorus un viet j t kla tehnisko nodrošin ju-mu (‘skolas laboratorijas’). Otrk rt, š s laboratorijas ir savienotas ar komunik ciju t klu. Trešk rt, GSN sniedz to lietot jiem telem tikas pakalpojumus izgl t -bai, sadarb bai un komunik cijai. Ceturtk rt, GSN lietot jiem ir pieeja izgl t bas saturam, kas tiek sniegts paši projektam rad t port l .



T k ir atz ts, ka nepietiek ar invest cij m infra-strukt r un apr kojum , lai att st tu uz zin šan mbalst tu ekonomiku, struktur l politika ir pal dz -jusi uzs kt re ion l s strat ijas izp tes un att s-t bas jom un inov cij , kas paredz ta viet jovajadz bu un att st bas iesp ju apmierin šanai.

Struktur lie fondi k inform cijassabiedr bas att st bas l dzeklis

Kopum aptuveni 700 miljoni EUR gad no Struk-tur lo fondu sniegt finans juma, kas ir tikai 4% no kop j s summas, tiek pieš irti inform cijasatt st bas veicin šanai M r a 1 re ionos, atspo-gu ojot priorit tes statusu, ko tam devusi valsts un re ionu vad ba un veicinot Lisabonas m r u tur-pin šanu un e-Eiropas Iniciat vu.

Izdevumu apm ru no Fonda l dzek iem šaj jomnosaka t di faktori gatav bas pak pe Kopienas iekš jam tirgum, apdz vojuma bl vums, tehnolo i-ju izmantošanas prasmju pieejam ba un sp japl not š du att st bu. 20 noz m g kie re ioni, kas v rt ti p c KIT izdevumiem uz iedz vot ju, ietver 6 Grie ijas re ionus un 2 Sp nijas re ionus; 7 no tiem ir salas vai galvenok rt salas, un daudzi ir M r a 1 re ioni, kas KIT ir strat iski svar gs to att st bai.

Politikas formul šanas izteiksm re ion l s pri-orit tes šaj jom lielos vilcienos saskan ar e-Eiropas 2002 darb bas pl n izvirz tajiem. Ta uM r a 1 re ionos uzsvars vair k ir likts uz KIT prasmju un vald bas tiešsaistes pakalpojumu at-t st šanu.

Nodarbin t bas un prasmju veicin šana,invest jot cilv ku resursos

Aptuveni 9 miljardi EUR gad cilv ku resursu at-t st bai un nodarbin t bas veicin šanai 2000.– 2006. gada programm šanas period pieš ir Ei-ropas Soci lais fonds (ESF). No t tieši puse (4.5 miljardi EUR gad ) tiek novirz ti M r a 1 re-

ioniem, Sp nijai aptuveni 28%, V cijas jaunaj mfeder laj m teritorij m 19% un Grie ijai, Portug -lei un It lijai 12–13% katrai. Veiktie pas kumi galvenok rt sast v no akt va darba tirgus prog-ramm m, kuru m r is ir palielin t maznodrošin to grupu nodarbin t bu, jaunu cilv ku un ilgstoši ne-nodarbin to personu ien kšanu darba tirg , k arno izgl t bas un apm c bas sniegšanas gan bez-darbniekiem, gan str d jošajiem, paši tiem, ku-riem str d jot MVU, ir risks zaud t darbu. Pas -kumi ietver ar atbalstu valsts izgl t bas un apm -c bas sist mu un valsts nodarbin t bas pakalpo-jumu uzlabošanai.

Laik no 1994. l dz 1999. gadam, kad visp r jais finans jums M r a 1 re ioniem bija apm ram 3.1 miljardi EUR gad , ESF sniedza noz m gu atbal-stu akt va darba tirgus pas kumiem, finans jot, piem ram, aptuveni 40–50% no visiem š da vei-da pas kumiem Sp nij un Portug l 1998. gad .

V ja saimniec bas Portug les piekrast

Doma uzcelt Portug l v ja saimniec bu 1990. gadrad s D nijas uz m ju grupai, no kuras viens bija apmekl jis Melidesu. Piekrastes zona, kas atkl ta rietumu v jiem, š ita laba vieta š dam projektam. Uz Montekaosa, aptuveni 100 m augsta kalna 3 km att -lum no j ras, Sines, tika izv l ts septi us hekt rusliels laukums. Darbs s k s 1991. gada apr l un se-šus m nešus v l k bija izveidotas pirm s v ja turb -nas.

Šobr d saimniec bu veido 12 D nij ražotas Wind World W-2800 turb nas, kas darbosies vismaz 20 gadus. Katra turb na ir 31 metru augsta un t srot cijas diametrs ir metri. Turb nas ir izk rtotas pa etr m tr s grup s, savienotas sav starp ar š ied-

ras optisko sist mu, kas auj kontrol t turb nas no att luma.

Saimniec ba ražo 380 voltu str vu, ko sav c tr stransformatorstacijas, kur s spriegums tiek main tsuz 15 000 voltiem un pieg d ts valsts energot kliem. Katra eneratora maksim l jauda ir 150 kWh, ko pan k, kad v ja trums sasniedz 40 km/h. Gada iz-str de ir aptuveni 2.5 miljoni kWh, kas l dzin s Sines pils tas m jsaimniec bu pat r tajam ener ijas apjo-mam.



Ekonometrisks re ionu konver ences apliecin jums

Ekonometriskas anal zes apliecina, ka Eiropas Sa-vien b ir notikusi IKP konver ence uz iedz vot ju.

emot sto IKP pieaugumu uz iedz vot ju 197 (NUTS 2) re ioniem laik no 1980. l dz 2001. gadam un sa-dalot to tr s periodos (1980.–1988., 1988.–1994 un 1994.–2001.), ir v rojama noz m ga tendence izaug-smei b t apgriezti saist tai ar s kotn jo IKP uz iedz -vot ju. Š tendence, kas paz stama k beta konver-ence, ir nov rojama katr period , kas noz m to,

ka re ionos ar zem ko IKP l meni uz iedz vot ju pa-matgad bija augst k IKP izaugsme uz iedz vot ju. Turkl t š di defin ta konver ences gaita (k nor dabeta koeficienta v rt ba) palielin j s katr n košajperiod , s kot no br ža, kad tika pirmoreiz ieviests Struktur lo fondu atbalsts M r a 1 re ioniem (1988. gad ) un tad palielin j s (1994. gad ).

Turkl t M r a 1 re ionu ietvaros tajos re ionos, kur ir zem kais s kotn jais IKP l menis uz iedz vot ju, iz-augsme notika tr k paši 1988.-1994. un 1994.-

2001. period (k to nor da koeficients). Beta kon-ver ence t p c notika gan M r a 1 grup un starp šiem re ioniem, gan p r j Eiropas Savien b . (Beta konver ence M r a 1 grup bija paši sp c ga 1988.-1994. period , kas da ji atspogu o augstus izaug-smes r d t jus V cijas jaunaj s feder laj s teritori-j s.)

Š perioda anal ze ar nor da, ka re ionu atš ir basattiec b uz IKP uz iedz vot ju samazin j s laik no 1980. l dz 2001. gadam (noteikts ar dispersion lo IKP uz iedz vot ju logaritmu visos re ionos), t p c šajperiod bija v rojama ar sigma konver ence. Kon-ver ences apm rs tom r bija sal dzinoši mazs laikno 1994. l dz 2001. gadam. (J atz m , ka beta kon-ver ence ne vienm r ietver sigma konver enci, jo re-ioniem ar zem ko IKP uz iedz vot ju ir iesp jams

augt tr k nek parasti, nesamazinoties visp r j sre ion l s atš ir bas.)

Re ionu konver ence

Re iona nr. IKP uz iedz. (% izaugsmes likme)

Beta konver ence apjoms gad (%)

R-Squared

1980-88 Visi ES re ioni 197 2,0 0,5 0,94 M r a 1 re ioni 55 1,9 0,4 0,87 Citi re ioni 142 2,0 2,1 0,92






Tas ar pal dz ja finans t valsts nodarbin t basdienestu p rstruktur šanu un izv ršanu Grie ij ,rij un Portug l . Turkl t Portug l tas palielin ja

terci ro izgl t bu apg stošo studentu skaitu no 26% l dz 34% programm šanas perioda laik , bet Sp nij iedrošin ja lielu skaitu uz mumu pirmo-reiz sniegt t l ku apm c bu.

Nov rt juma p t jumi, kas veikti par pašreiz joperiodu, l š, ka struktur l s intervences M r a 1 re ionos var rad t aptuveni 700 000 darbavietu, papildinot Portug les iedz vot ju nodarbin t bu par gandr z 4% (187 000 darbavietas) un Grie i-jas — par 2.5% (100 000 darbavietas). Ietekme uz nodarbin t bu ir noz m gs ar V cijas jaunaj sfeder laj s teritorij s, It lijas dienvidos un Sp ni-j (papildu 1–2% katr gad jum ).

Ilgtsp j gas att st bas veicin šana

Vides ilgtsp j gums ir oti noz m gs, lai saglab tu ilgtermi a re ion lo att st bu. Struktur lo fondu pašreiz j s programmas tika pie emtas pirms tika izveidota pašreiz j s ES ilgtsp j gas att st -bas strat ija. Ta u struktur l s intervences ie-tver vidi k horizont lu priorit ti un paši em v rvides apsv rumus ekonomiskas un soci las ko-h zijas sasniegšanai. Saska ar nesen veiktu nov rt jumu, intervences efektivit te daudzos gad jumos var tikt palielin ta, pie aujot skaidr kus kompromisus starp šiem trim m r iem, k ar m -

inot pan kt lab ku integr ciju sektoru un valsts politik .

Struktur lo interven u b tiski m r i ir uzlabot vidi un aizsarg t to no turpm kajiem post jumiem. T -p c liela da a no struktur lajiem fondiem ir novir-z ta, lai finans tu invest cijas vides infrastrukt r ,konkr ti atkritumu un notek de u apsaimnieko-šan galvenok rt ES dienvidos.

Izaugsme un sta konver encestarp re ioniem …

K nor d ts 1. da , kopš 1989. gada ir v rojamanoz m ga IKP izaugsme uz iedz vot ju M r a 1 re ionos kopum attiec b pret ES vid jo r d t ju, kam r gan nodarbin t ba, gan produktivit te ir augusi l dz gi k cituviet. Šo labv l go att st bu apliecina neseni p t jumi, kas analiz ja notikuš sre ion l s konver ences apm rus3 (skat t infor-m ciju par Ekonometrisko apliecin jumu).

Galvenais secin jums, kas izriet no ekonometris-k s anal zes ir t ds, ka M r a 1 re ionos ir noti-cis iev rojams izr viens attiec b uz IKP uz iedz -vot ju, k ar samazin juš s atš ir bas re ionu starp . Tai pat laik p d jo 20 gadu laik ir sa-mazin jusies ražošanas atš ir ba starp M r a 1 re ioniem un p r jo ES, paši koh zijas valstu visnabadz g kajos re ionos, kas noz m , ka IKP izr viens uz iedz vot ju ir dzi i pamatots, un kas sniedz ilgstošas konver ences iesp ju turpm ka-jos gados. Ražošanas atš ir bas samazin šan sbija visspilgt k v rojama izaugsmes gados 1980to gadu otraj pus da ji pateicoties tam, ka jaunpien c ji ieguva no tirdzniec bas barjeru at-celšanas.

Anal ze nor da, ka past v saist ba starp sniegt sstruktur l s pal dz bas daudzumu un IKP patieso izaugsmi. T p c tajos re ionos, kuri sa ma vis-liel ko pal dz bu uz katru t iedz vot ju, izaug-smes tendence ir liel ka un otr di. Daudzi no šiem re ioniem atrad s Grie ij un Portug l . Tai pat laik IKP daudzos no šiem Grie ijas un Por-tug les re ioniem auga maz k, nek to paredz jastruktur l s pal dz bas apjoms, r inot p c vid -j s attiec bas. T notika ar liel kaj da V cijasun It lijas M r a 1 re ionu, kur, k atz m ts 1. da , izaugsmi kav ja l na izaugsme p r jvalsts da . No otras puses, liel kaj da Sp ni-jas re ionu izaugsme bija liel ka, nek to pare-dz ja sa emt s pal dz bas apjoms, t d j di, ie-sp jams, atspogu ojot nestabil s valsts ekonomi-kas ietekmi (4.4 grafiks).



… un dal bvalstis

K tas atz m ts 1. da , vis s etr s koh zijasvalst s IKP pieaugums bija augst ks nek p r jES laik no 1991. l dz 2002. gadam. Lai ar Por-tug l atš ir ba bija sal dzinoši maza (2.2% gadpret vid ji 2% ES), tas bija tieši par ½% gadaugst ks Grie ij un Sp nij , kam r rij tas bija b tiski augst ks (vid ji aptuveni par 4½% gadaugst ka).

Model šana4 nor da, ka struktur las intervences5

ir veicin jušas pieaugumu, gan palielinot piepras -jumu, gan sp cinot ekonomikas pieg des jomu (uzlabojot infrastrukt ru un cilv kresursus) un t d j di veicinot konver enci. Š du interven urezult t tiek l sts, ka IKP 1999. gad Grie ijbija par aptuveni 2.2% augst ks nek tas b tu bijis bez intervences, kam r Sp nij šis r d t js ir 1.4%, rij 2.8% un Portug l 4.7%. Š s atš ir bas liel m r atspogu o rijas un Por-tug les ekonomikas atv rt bu, sal dzinot ar Grie-ijas un Sp nijas ekonomiku, un paši Sp nijas

sakar ar t s plaš ko iekš jo tirgu (A4.6 un A4.7 tabula).

IKP pieaugums liel m r bija saist ts ar ražoša-nu, kur intervences efekts bija izteikt ks Portug -l nek cit s valst s, kam ir t lejošas sekas tirgus pakalpojumu jom , un kur rvalstu tiešo invest ci-ju piepl dums pan ca radik lu sektora p rveido-šanos, kas bija v rojama rij 80-to gadu beig s.

Intervence ar tika saist ta ar noz m gu invest cijupieaugumu — kas, k tiek l sts, rezult t pieauga par 24% Portug l un par 18% Grie ij 1999. ga-d — kas izpaud s k infrastrukt ras un cilv kuresursu pieaugums.

IKP pieaugums ir saist ts ar ar darba produktivi-t tes izaugsmi, kuras atš ir bas samazin j s šperioda laik . Portug l , kur ražošana v l jopro-j m ir oti darbietilp ga nozare, produkt vais iegu-vums no struktur l s intervences ir palielin jies par div m reiz m vair k nek nodarbin t ba.Sp nij darba produktivit tes (2%) un nodarbin -t bas pieaugums (1.5%) t pat veicin ja ražošanas produkcijas pieaugumu.

V cijas jaunaj s federat vaj s teritorij s struktur -lo fondu intervences ietekme uz IKP ir bijusi no-z m ga (paaugstinot l meni par aptuveni 4% 1999. gad ) da ji smag ko s kotn jo nosac ju-mu d . R pniec bas izaugsme pirmajos tr s ga-dos p c apvienošan s bija saist ta, t pat k Por-tug l , ar sp c gu nodarbin t bas pieaugumu, kam v l k sekoja produktivit tes pieaugums, ie-viešot jaunas tehnolo ijas, kas ietv ra sev pie-augošas invest cijas, ko da ji finans ja Struktu-r lie fondi.

Zieme rij tiek l sts, ka struktur lo interven uietekme bija neliela, pace ot IKP l meni tikai par 1% 1999. gad . Ietekme visredzam k ir tirgus pakalpojumos ( paši uz m jdarb bas pakalpo-jumos un profesion laj apm c b ), kam r ražo-šan nav gandr z nek das ietekmes.

Vai past v kompromiss starp valsts un re ion lo konver enci?

Bieži tiek apgalvots, ka iekš j s atš ir bas, skatot IKP uz iedz vot ju atš ir bas starp re ioniem, s -kotn ji konver ences pirmaj s stadij s palielin s, jo pieaugums valsts l men palielin s sal dzinošiaugst l men . T d j di tiek uzskat ts, ka valsts ekonomikas pieaugums tiek veicin ts ar ekono-misk s aktivit tes pal dz bu, kas koncentr ta da-ž s jom s, paši liel s pils t s un rajonos. Attie-c gi pieaugošas ekonomikas pirmie etapi tiek rak-

BE

DE

DE

DE

EL

EL

EL

ELEL

EL

EL

ELEL

ELESES

ES

ESES

ES

FR

IE

IE

ITIT

NL

ATPT

PT

PT

PT

PT

PT

UK

UK

UKNeobj. 1

Obj. 1

R2

= 0,15

0

10

20

30

40

50

60

70

80

0 1 2 3 4 5 6

0

10

20

30

40

50

60

70

80Re lais IKP pieaugums 1995-2001

4.4 Struktur l fonda sadale un IKP pieaugums M r a 1

re ion , 1995-2001

Ikgad j sadale (% no re ion l IKP 1995.gad )

Inform cijas avots: Eurostat, Re ion lie p rskati un DG REGIO

apr ini



sturoti k nesaska ot ba starp valsts un re ion lokonver enci.

Šai iesp jamajai nesaska ot bai ir liela noz me ne tikai koh zijas valst m, bet ar att st bas strat i-jai, kurai Centr leiropas kandid tvalst m b tu j -seko. Iz emot Bulg riju, IKP uz iedz vot ju re-

ion l dispersija ir plaš ka vis s liel kaj s kan-did tvalst s, nek t ir koh zijas valst s. Turkl t tir iev rojami palielin jusies kopš 1990to gadu vi-dus, galvenok rt pateicoties augstajam izaug-smes l menim liel kaj s pils t s, kas ir galvenie izaugsmes centri. Turpret , k tas min ts 1. da ,re ion l s atš ir bas koh zijas valst s, kas ir gal-ven s struktur l s pal dz bas sa m jas, nav daudz main juš s, neskatoties uz valsts izaugsmi, kas ir augst ka nek vid ji ES. Vien gais iz -mums ir rija, kur ekonomisk aktivit te ir k uvusi v l vair k koncentr ta Dublin .

Kompromisa iesp ja starp valsts un re ion lo konver enci prasa, lai kandid tvalstis dr zumizdara izv li starp augst ku valsts IKP uz iedz vo-t ju izaugsmi un re ion lo atš ir bu samazin ša-nu. Dažos gad jumos struktur l pal dz ba ir no-virz ta valsts konver encei ( rij ), kam r citos tneitraliz ekonomisk s aktivit tes polariz cijasietekmi (Sp nij ). Ta u pieredze r da, ka tas, l dzk dai pak pei eksist š ds kompromiss, ir da ji atkar gs no ekonomisk s aktivit tes sadal juma telp un no risin jumiem attiec gaj valst .

Struktur lie fondi k ekonomisk sintegr cijas l dzeklis

Eiropas valstu ekonomika k st cieš k integr ta, ko atspogu o tirdzniec bas izaugsme un invest ci-ju pl sma starp t m. To akt vi veicin jusi ES poli-tika, paši saist b ar iekš j tirgus izveidi, vieno-tas val tas ieviešanu un tuvojošos paplašin ša-nos. Cieš k integr cija ar koh zijas politikas at-balstu, kas ir stimul jusi tirdzniec bas pl smas un ietekm jusi ekonomisk s aktivit tes izvietojumu, ir veicin jusi atš ir bu samazin šanu starp eko-nomik m.

Koh zijas valstu tirdzniec ba ar p r jo ES ir vai-r k nek divk ršojusies p d j s desmitgades lai-k . Da a no š pieauguma atspogu o citu valstu ieguvumus no struktur l s pal dz bas v j k att s-t tiem re ioniem. Ievades un izvades tabulu apr -ini liecina, ka aptuveni viena ceturtda a š du iz-

devumu atgriežas p r j ES pieaugoša eksporta, paši iek rtu un apr kojumu, veid , pieaugot IKP

un invest cij m. Š ‘nopl de’ ir paši liela Grie ij(42% no struktur l s pal dz bas) un Portug -l (35%) (A4.8 tabula).

Noz m ga struktur lo fondu da a tiek novirz tatransporta infrastrukt rai, kas ietekm industrijas izvietojumu, palielinot attiec go re ionu pievilc bu, un veicina ekonomisko aktivit ti tur, palielinot pe u un ien kumus. Koh zijas fonda finans to transporta projektu ietekmes model jumi r da, ka ien kumu palielin šan s var b t iev rojama (Eg-nathia un Pathe autostr žu projektu kop j ie-tekme, piem ram, par aptuveni 9% var palielin tAustrumma edonijas ien kumus). emot v rstruktur l s intervences plaš ku ietekmi, samazi-not ražošanas izmaksas attiec gaj re ion , ne tikai samazinot brauciena ilgumu, bet ar pan kotaugst ku produktivit ti, kas izriet no ekonomikas pieg des jomas stiprin šanas, turpina palielin tietekmi uz IKP (kas ir par 3% augst ks Andal zijun par aptuveni 2% augst ks Mezzogiorno 2006. gad , pateicoties ES l dzfinans taj m prog-ramm m).

Saska ar nesenu p t jumu, struktur lo fondu intervences var ietekm t ar p tniec bas un att s-t bas aktivit šu izvietojumu, veicinot to izveidoša-nos pal dz bu sa emošajos re ionos, t d j dipal dzot pan kt l dzsvarot ku pieauguma iesp jusadal jumu ES.



Intervence M r a 2 re ionos:p rstruktur šan s un darbavietu izveide

Papildus pal dz bai M r a 1 re ioniem struktur lie fondi pal dz ar atbalst t ekonomikas att st bu ci-t s ES da s, kas cieš no struktur l m probl -

m m, nevis v jas att st bas. T galven , nesenp t jum atkl t ietekme laik no 1994. l dz 1999. gadam tiek apl kota t l k.

1994.–1999. gada period kopum 82 re ioni ar 62 miljoniem iedz vot ju (17% no ES iedz vot ju skaita) sa ma M r a 2 pal dz bu, kas paredz ta, lai pal dz tu r pniec bas pan kuma skartaj m zo-n m; iedz vot ju skaits pal dz bu sa emošaj szon s iepriekš j period bija 73 miljoni. Izdevu-mu apjoms palielin j s no 1.2 miljardiem EUR gad l dz 2.8 miljardiem EUR gad , kas ir 11.5% no struktur lajiem fondiem, t d j di palielinot pa-l dz bu uz katru personu no 16 EUR gad l dz 44 EUR. 2000.–2006. gada period š summa tika noteikta 3.2 miljardu EUR apjom gad (p c1999. gada kursa), lai pal dz tu gan lauku, gan pils tu pan kušaj m industri laj m zon m (ko 1994.–1999. gada period sedz M r a 5b prog-ramma), sniedzot mazliet maz ku vid jo pal dz -bas apjomu uz iedz vot ju (EUR 41).

1994.–1999. gada period pal dz ba bija koncen-tr ta daudz s maz s zon s 12 dal bvalst s, no kur m Apvienot Karaliste sa ma gandr z vienu trešda u no kop j s summas un Francija gandr zvienu ceturtda u, bet abas valstis kop sast da60% no kop j M r a 2 re ionos dz vojošo skai-ta. Sp nija un V cija kop sa ma vienu cetur-tda u no kop j s summas un p r j s 8 valstis at-likušos 20%. ES Struktur lo fondu ieguld jumssast d ja gandr z trešo da u no kop jiem izdevu-miem M r a 2 programm s, bet valstu vald bas sniedza aptuveni t du pat summu, savuk rt priv -tais sektors p r jo.

Run jot par atbalst to projektu veidiem, izdevumi infrastrukt rai pieauga l dz 27% kop j apjoma 1994.–1999. gada period (samazinoties no 36% iepriekš j period ). Tas tika izlietots galvenok rtagr ko industri lo rajonu p rveidei un jaunu kuceltniec bai. V l 25% tika novirz ti uz m jdarb -bas atbalstam, kas ir divreiz vair k nekiepriekš j period , it paši strat iskiem pas -kumiem, piem ram, atvieglot MVU pieeju uzlabo-tiem uz m jdarb bas pakalpojumiem un konsul-t šanai, veicin t finanšu tehnolo ijas un sniegt

Atjaunošana Volverhempton ,Apvienotaj Karalist

Vair kus gadus Volverhempton tiek ‘pieliktas p les, lai izveidotu jaunas darbavietas to viet , kas zaud -tas t rauda un cit s industrij s. ES ir bijusi noz m ga loma p rmai u vienk ršošan . 1990to gadu s kumES veicin ja strat isku atjaunošanas pieeju, nevis vienk rši izveidojot individu lus infrastrukt ras pro-jektus, k tas tika dar ts 1980tajos gados. P cdaudzpus gas p rbaudes un konsult cij m ar viet -j m pašvald b m un uz mumiem tika sast d ta de-taliz ta pils tas atjaunošanas programma. ES finan-s jums tika novirz ts div m galvenaj m jom m pils -t :

Kult ras Rajons: Chubb k , kur reiz tika ražotas atsl gas un seifi, tagad atrodas vai-r ki multimedi li MVU, un tas ir rajona centr -lais punkts. M kslas Galerijas, Liel Te traun Universit tes Ar nas te tra uzlabošanas sh mas, kas apvienotas ar apm c bas un uz-

m jdarb bas atbalsta iniciat v m, veido ekonomisk s iesp jas kult ras un mediju ak-tivit šu jom .

Visu Sv to zona: Pils tas Ciemata projekts ir uz pils tu balst ta metode dz ves apst k u uz-labošanai vien no visnabadz g kaj m re-

iona zon m, izveidojot pils tas uz mumus, atbalstot vistr c g k s grupas un veicinot kul-t ras un mediju uz mumus.

Laik no 1993. l dz 1998. gadam atjaunošanas prog-ramma izveidoja 1500 darbavietu un atbalst ja 75 MVU izveidošanos, ieskaitot 32, kuru specializ cija ir kult ras aktivit tes.



atbalstu lai iesaist tos starptautisk tirdzniec b ,k ar uzs kt uz m jdarb bu un pal dz t indivi-du liem uz mumiem. Ap 20% no pal dz bas iz-paud s k darbasp ka apm c bas un prasmju att st šanas atbalsts, ko finans ja galvenok rt ESF. Turkl t 10% no izdevumiem tika novirz ti p tniec bas un att st bas un ICT atbalstam (A4.9 tabula).

Šiem izdevumiem ir bijusi liela ietekme, pal dzotp rstruktur t tradicion lo r pniec bu un daž dot ekonomisko aktivit ti M r a 2 re ionos. Saskaar detaliz tiem p t jumiem, struktur lo fondu in-tervence veicin ja aptuveni 700 000 darbavietu izveidi pal dz bu sa emošaj s zon s 1994.–1999. gada laik , vai ar 500 000, ja tiek emts v raizst šana (t.i., jaunas darbavietas, kas aizst jdažas no esošaj m)6. Tai pat laik aptuveni 300 t kstoši MVU sa ma pal dz bu to ražošanas metožu uzlabošanai un jaunu tirgu mekl šanai,turkl t sp cinot tiem pieejamos uz m jdarb basatbalsta dienestus.

Tas atspogu ojas samazin taj bezdarba l menšaj s zon s liel k m r nek ES p r jda šaj programmas period (vid ji par 3.1% darbasp ka no 1996. l dz 2000. gadam pret samazin jumu par 2.3% ES kopum 7). Sa-mazin šan s bija paši labi nov rojama zon sar lielu p rstruktur šans proces esošas tradi-cion l s industrijas p rsvaru, kur bieži vien tiek nodarbin ti gandr z 40% no kop j str d jo-šo skaita, kas nor da, ka darbavietu zaud šana šaj s industrij s tika vair k nek kompens ta ar jaunu darbavietu rad šanu, paši pakalpojumu sf r . Lai gan IKP pieaugums uz iedz vot ju šajos re ionos bija zem ks nek ES kopumšaj period (2.1% laik no 1995. l dz 2000. ga-dam, pret 2.4%), atš ir ba bija neliela, kas noz -m , ka to ilgstošs pan kums zin m m r tika aizkav ts. No otras puses, IKP mazliet l n kaispieaugums apvienojum ar liel ku nodarbin t bask pumu nor da, ka darba produktivit te ir maz kpalielin jusies M r a 2 re ionos nek ES cit sda s.

NOVI, D nija

Kad D nijas zieme da a s ka sa emt struktur lopal dz bu k M r a 2 re ions, taj bija augsts bez-darba l menis, kas rad s, samazinoties zivsaim-niec bai un citai tradicion lajai industrijai. Šajos sektoros nevis tika pieš irts ES finans jums, bet tika izlemts koncentr ties uz zin šan m balst t maktivit t m.

NOVI ir unik la zin tnes parka, inov cijas vides un riska kapit la sniedz ja kombin cija. NOVI, kas izveidots 1989. gad , cieš sadarb b ar lborgaUniversit ti ir kalpojis k katalizators uz zin šan mbalst tu uz mumu att st bai Zieme d nij . K teh-nolo ijas un inov cijas centram tam ir bijusi noz -m ga loma uz m jdarb bas att st b un ir iev ro-jami veicin jis jaunu darbavietu rad šanu šaj jo-m .

NOVI Zin tnes Parks ir viena no D nijas liel kaj mizp tes un att st bas komp niju grup m. Turkl tNOVI Innovation ir veicin jis akt vu sadarb bu starp izp tes centriem, uz mumiem un kapit latirgiem, nodrošinot jaunu ideju komerci lu izmanto-jumu. NOVI ir iesaist ts riska kapit la ieguld jumoskopš 1989. gada un ir k uvis par noz m gu valsts resursu ar pamatkapit lu vair k nek EUR 67 mil-jonu apm r . Tas ar pal dz ja izveidot NorCOM, re iona r pniec bas uz mumu grupu, kas speci-aliz jas mobilo komunik ciju un navig cijas apr -kojuma izveid un ražošan , kas piesaist jusi pie-augošas rvalstu invest cijas.

NOVI kop jie izdevumi šobr d ir aptuveni EUR 35 miljoni, no kuriem EUR 21.5 miljonus devis pri-v tais sektors un aptuveni EUR 12.5 miljonus Strukt rfondi.

Strukt rfondiem bija oti liela noz me NOVI pan -kumos, aujot stenot un att st t vid j un ilg kperspekt v koncepciju, kur sadarb ba starp uz-

m jiem, industriju un izp tes centriem ir bijusi visefe kt v k .



Detaliz ta anal ze nor da, ka izp tes un att st -bas, inov cijas un tehnolo iju nodošanas izde-vumu atbalsts ir bijis paši efekt vs, radot jaunas darbavietas un saglab jot esoš s. Ta u, iz emotatseviš us gad jumus (piem ram, Zieme reinu-Vestf leni vai Zieme rietumangliju), liel k s da asM r a 2 re ionu inov cijas kapacit te paliek daudz v j k att st ta nek ES veiksm g kajos re-

ionos, un to p t jumu pamats nav r p gi saska-ots ar ražošanas re ion lo strukt ru. Attiec gi

liel koties tie nav Eiropas tehnolo iju telpas uz-man bas centr .

Tas ir pretrun ar to infrastrukt ras un cilv kuresursu sp j m. Liel kaj da M r a 2 re ionu paši transporta un telekomunik ciju sist mas

ir sal dzinoši augst l men , sniedzot labus sakarus gan valsts iekšien , gan ar p r jo ES, savuk rt darbasp j gie iedz vot ji ir sal dzinošilabi izgl toti. Turkl t darbasp ka prasmes ir uzla-botas un paplašin tas ar struktur lo fondu pal -dz bu, kas ir pa trin juši p rstruktur šanas pro-cesu, k ar pal nin juši darbavietu zaud šanu.T p c ir izveidotas apm c bas programmas, lai ieg tu kvalific tu darbasp ku un c n tos ar

tro kvalifik ciju novecošanu. Ir pie emti ar pa-šu pas kumu kopums, paši Apvienotaj Karalis-t , lai atvieglotu maznodrošin tajiem pieeju apm c bas programm m un to pieeju darba tirgum. Kopum aptuveni 3.6 miljoni cilv kuvis ES ir sa muši apm c bu M r a 2 zon slaik no 1994. l dz 1999. gadam ar Kopienas pa-l dz bu.

Turkl t ar struktur lo fondu atbalstu ir veikti no-z m gi pas kumi, lai sak rtotu pamest s industri-

l s zonas, atjaunotu vecos industri los lauku-mus un kas (aptuveni 115 miljoni kvadr tmetru zemes industri laj s zon s ir atjaunoti ar M r a 2 programmu pal dz bu) un lai kopum uzlabotu vidi, paši pils t s. Tas ir radik li main jis daudzu industri lo zonu izskatu un vis t m atrast jaunu ražošanas pielietojumu, piem ram, atp tas vai kult ras pas kumiem.

Ta u tradicion l r pniec ba, lai ar pan kusi, v ljoproj m rada kait jumu videi daudz s zon s, un

zonas, kas ir pamestas, v l ir j atjauno. T p cp rtruktur šana neb t v l nav pabeigta daudzviet ES. Nov rt juma p t jumi r da, ka p rtruktu-r šanas apjoms M r a 2 zon s ir atš ir gsdaž dos re ionos, kas atspogu o to att st bas potenci lu un efektivit ti, ar k du nacion lie fondi no Kopienas un valsts l dzek iem ir izlietoti. Kam r og u un t rauda jom s ekonomisk s aktivi-t tes ir p rtrukturiz tas un moderniz tas, ir daudzas jomas, kur s tradicion l r pniec ba v l joproj m ir noz m ga un v l ir j veic lielas struktur las p rmai as, kam iesp jama noz m ga ietekme uz nodarbin t bu un patieso ien kumu l meni.

Tai pat laik ir j izdara secin jumi no M r a 2 interven u pieredzes. Nenoliedzamie pozit vie efekti ir j saskata saist b ar diviem galvenajiem ierobežojumiem atbalst to programmu efektivit -tei, kas izriet no politikas pielietošanas veida. Pirmk rt, daudzu atbalst to zonu mazais izm rs ir sarež jis sekošanu efekt vai integr tai strat ijai attiec b uz finanšu resursu sadali attiec gaj re-

ion . Sakar ar finans to darb bu mazajiem ap-m riem daudzos gad jumos ir bijis sarež ti sa-sniegt pietiekamu skaitu t du projektu, kam var -tu b t izš iroša ietekme re ion laj att st b . Otr-k rt, ierobežotais laika posms, kur ir pieš irtil dzek i (sakar ar s k ku iedal jumu divos tr sgadus ilgos periodos), ir veicin jis stermi a pro-jektu izv li (piem ram, atbalstot darbavietu sa-glab šanu recesijas laik ) attiec b pret projek-tiem, kam ir strat iska noz me re ion laj att s-t b .

Lauksaimniec bas, lauku att st basun zivsaimniec bas atbalsts

Nesen ir izv rt ti pas kumi, kas veikti M r a 5a (Regulas (EK) Nr. 950/97 un 951/97) un M r a 5b programmas ietvaros laik no 1994. l dz 1999. gadam. To rezult ti ir apkopoti turpm kaj aprak-st .



M r a 5a intervences

Regulas 950/97 intervences visp r gais m r isbija uzlabot saimniec bu visp r jo efektivit ti un konkur tsp ju, saglab jot dz votsp j gu kopienu un pal dzot aizsarg t vidi un laukus. Š m r a sa-sniegšanai tika pie emti vair ki pas kumi:

saimniec bu invest ciju sh ma sniedza zem-niekiem izv les iesp ju starp atbalsta veidiem. ES dienvidos, kas galvenok rtietilpst M r a 1 zon , izv le bija palielin tsaimniekošanas metožu efektivit ti un veicin tstruktur las p rmai as, kam r citur akcents vair k tika likts uz daž došanu, dz vnieku lab-tur bu un vidi. Sh ma bija efekt v ka zon s, kur restrukturiz cija bija svar gs elements, piem ram, maz s saimniec b s M r a 1 re-

ionos;

jauno zemnieku sh ma bija paredz ta, lai pal dz tu jaunajiem zemniekiem uzs kt dar-b bu. ES t tika stenota daž dos veidos un bija efekt v ka apvienojum ar apm c bu un/vai papildu atbalsta pas kumiem. Ta ucitiem faktoriem, piem ram, mantošanas li-kumdošanai, piena kvotu pieejam bai, pro-centu likm m un nodok u sist mai bieži ir lie-l ka ietekme l mum uzs kt uz m jdarb bu. Tom r mazliet pieauga par 45 gadiem jau-n ku saimniec bu vad t ju skaits 10 dal bval-st s;

v j k att st to zonu sh ma bija paredz ta, lai veicin tu saimniekošanu t d s zon s, atl dzi-not dabas, soci la un ekonomiska rakstura vai citus š rš us. Sh ma palika gandr z ne-main ta no 70-to gadu vidus un liel koties netika piln b integr ta lauku att st bas strat -

ij s. T k maks jumiem bija vienota likme, bija iesp jama p r k zema kompens cijavissmag k skartaj s zon s (piem ram, M r a1 kalnu zon s, kur l dzfinans juma iesp jas ir ierobežotas).

Intervence regulas 951/97 ietvaros bija tieš korient ta uz agrop rtikas sektora konkur tsp ju.

Laik no 1994. l dz 1999. gadam ieguld t finan-s juma nov rt jums r da nelielu uzlabojumu pievienot s v rt bas d 4 dal bvalst s, jaunu noieta tirgu izveidi pus dal bvalstu, jauna apr ko-juma ieg di un efekt v ku tehnolo iju izmantoša-nu, kas pal dz ierobežot izmešus un pies r oju-mu, un uzlabojumus tirdzniec bas kan los 5 da-l bvalst s.

Sh mas iespaids uz pirmražot jiem bija ierobe-žots sakar ar pieaugošo tirdzniec bas un apstr -des apr kojuma koncentr ciju lielos uz mumos,k ar mazumtirgot ju un vairumtirgot ju tirgus sp ku. Liel ki ieguvumi bija pirmražot jiem, ja tirdzniec bas un apstr des darbu organiz ja ražo-t ju asoci cijas.

Intervence M r a 5b zon s

Laik no 1994. l dz 1999. gadam M r a 5b zon sietilpa 26% no ES teritorijas ar 9% no kop j ie-dz vot ju skaita (aptuveni 32.7 miljoni iedz vot -ju). finans jums kopum sasniedza aptuveni EUR 1.1 miljardus gad (42% no EAGGF, 44% no ERAF un 14% no ESF) un tika sadal ts starp ne lauksaimniec bas aktivit šu att st bu un darbavietu izveidi (46%), palielinot lauksaimniec -bu ien kumus (23%), uzlabojot zonu pievilc bu un dz ves kvalit ti (17 %) un apmežošanu (4%).

M r a 5b pal dz bas efektus laik no 1994. l dz1999. gadam var iedal t tr s l me os:

lauksaimniec b nav pier d jumu par pozit vu iespaidu uz ien kumiem, lai ar ir v rojamalauksaimniec bas sektora zin ma nostipri-n šan s un daž došan s (p reja uz ražošanu ar liel ku pievienoto v rt bu un paši agrot r-isma un vides pakalpojumu att st ba);

ne lauksaimniec bas aktivit t s M r a 5a pro-grammas ir veicin jušas infrastrukt ras un ražošanas potenci la moderniz ciju uz mu-mos, t risma izv ršanos un liel ku nodarbi-n t bas pieaugumu nek citos re ionos;



saist b ar re ionu pievilc bu un dz ves kvali-t ti programmas ir pal dz jušas atjaunot cie-mus, att st t sabiedrisko pakalpojumu apr ko-jumu un aizsarg t vidi.

Lai ar visum M r a 5b ietekme ir bijusi pozit va,past v daži tr kumi:

lai ar š dai intervencei ir piem rota teritori lpieeja, dažas no M r a 5b zon m neatbilda ekonomisk s att st bas procesam vai steno-tajai strat ijai;

intervencei j b t vair k balst tai uz veiksm -gas prakses veicin šanu un izplat šanu, lai lab k stenotu pal dz bu sa emošo zonu po-tenci lu.

Visp r jos vilcienos iedz vot ju skaits M r a 5b zon s palielin j s l dz g apjom , cikt l to var spriest p c pieejamajiem datiem, k tas notika ES cit s da s programmas period (par 0.3% gad laik no 1995. l dz 2000. gadam), bet IKP pieaugums bija mazliet maz ks (2.4% gad pret 2.7%) un bezdarbs samazin j s v lmaz k (par 1.9% no darbasp j gajiem pret 2.3%). Tom r 2000. gad vid jais bezdarba l menis ša-j s zon s palika zem ks nek vid ji ES (6.5% pret 8.3%).

2000.–2006. programmas periods

Jaunas Kopienas regulas ((EK) Nr. 1257/99) pie emšana ir vusi daž du, agr k noš irtupas kumu apvienošanu vienot likum , vienk r-šojot daž du lauku att st bas pas kumu integr -šanu vienot strat ij , neatkar gi no to pieder -bas M r a 1 vai 2 re ioniem vai saist b ar hori-zont lo piem rošanu. Tas ir palielin jis attiec gopas kumu saska ot bu un papildin t bu (A4.10 tabula).

Tom r divu programm šanas, vad bas un kontro-les sist mu l dz spast v šana, no kur m viena balst ta uz struktur lo fondu nosac jumiem un otra — uz EAGGF-Garantijas noteikumiem, bieži ir tikusi uzskat ta par sarež t bas un statiskuma

c loni un par tikpat gr ti saprotamu dal bvalst m, paši t m, kur s ir M r a 1 re ioni un t di, kas

nav to vid . Lauksaimniec bas tirgus politikai iz-str d tie EAGGF-Garantijas likumi bieži ir tikuši uzskat ti par slikti piel gotiem un p r k ierobežo-jošiem vair ku gadu programmai.

Intervences zivsaimniec b

Lai ar zivsaimniec bas sektors visai maz ietekmdal bvalstu IKP, zivsaimniec bas re ionos tas ir gan ien kumu, gan nodarbin t bas avots. Attiec -gie re ioni galvenok rt atrodas ES perif rij , ku-r s bieži ir visai maz citu darba iesp ju. T p cintervences Kop j s zivsaimniec bas program-mas ietvaros var veikt noz m gu ieguld jumu re-

iona ien kumos un citu ekonomisko aktivit šu,tai skait zivkop bas att st šan .

Nodarbin t bas, izgl t basun apm c bas veicin šanaar ESF pal dz bu

ESF iespaids uz nodarbin t bu, apm c bu un izgl t bu

1994.–1999. gada programmas perioda laik Ei-ropas Soci lais fonds (ESF), kas veidoja vienu trešda u struktur lo fondu izdevumu, sniedza at-balstu cilv kresursu att st bai aptuveni EUR 22.1 miljardu jeb 49% apm r no perioda kop jiem izdevumiem M r a 1 re ionos. Tai pat laik intervences M r a 3 ietvaros sasniedza EUR 13 miljardus un bija paredz tas ilgu laiku bez darba esošu vai ar risku zaud t darbu jau-niešu integr cijai nodarbin t b , k ar vienl dz gu iesp ju veicin šanai darba tirg . Turkl t M r a 4 intervences sasniedza EUR 2.2 miljardus un bija paredz tas, lai pal dz tu str dniekiem piel goties industrijas p rmai m.

ESF sniedza iev rojamu atbalstu akt vas darba tirgus politikas stenošanai, paši koh zijas val-st s, un liel m r apm c b (46% no ESF izde-



vumiem); integr cijas metod s un l dz g s sh -m s (20%); nodarbin t bas stimul šan (7%); konsult šan (4%) un darb iek rtošan (3%), bet to sal dzinoš noz me iev rojami atš r s da-ž d s valst s. Atbalsts tika sadal ts starp ilgstoši bez darba esošajiem, paši M r a 1 re ionos(21% no budžeta), jaunajiem bezdarbniekiem (17%), soci li izstumtajiem (15%), vec kiemstr dniekiem (6%), MVU str d jošajiem (3%) un inval diem (2%).

Nov rt jumi r da, ka visum visveiksm g kie pa-s kumi bija tie, kas pied v pal dz bas, piem -ram, orient cijas, apm c bas un darba mekl ša-nas apvienojumu, kas piel gots individu l m va-jadz b m.

Papildus pal dz bai individu l m person m ESF veicin ja izgl t bas un apm c bas sist mu moder-niz ciju dal bvalst s valsts un re ionu l men , pa-lielinot darbinieku un darba dev ju pieeju apm -c bai un pal dzot paplašin t valsts invest ciju ap-jomu šaj s jom s.

ESF intervences M r a 2 re ionos un M r a 4 ietvaros sniedza jaunu ieskatu par darbasp kapiel gošanas industrijas p rmai m noz mi un atbalst ja novatoriskus pas kumus, kas veicin jaliel ku piesaisti apm c bai un izgl t bai m ža ga-rum . T s ar pal dz ja sp cin t saiti starp nepie-ciešam bu p c apm c bas un t s sniegšanu, ie-viešot meh nismus nodarbin t bas tenden u pa-redz šanai.

Turkl t š das intervences pal dz ja stiprin t cil-v kresursu b zi izp tes un att st bas jom M r a1 un 2 re ionos, un p d jos t s tika intens vi iz-mantotas, lai atbalst tu uz zin šan m balst tas aktivit tes MVU, pied v jot apm c bu vad bas prasm s, progres v s tehnolo ij s un ICT, lai vei-cin tu jaunas darba organiz cijas metodes un finans tu slaic gas darbavietas zin tnes un teh-nolo iju absolventiem.

Lai ar bieži tr kst statistikas datu, ir pier d jumi tam, ka ESF programmas ir ietekm jušas valstu dzimumpolitiku, un paši M r a 3 intervenc m ir

bijusi noz m ga loma, pal dzot maznodrošin t msieviet m atrast darbu.

Turkl t ESF ir veicin jis gan stingr ku ilgtermi ametožu pie emšanu darba tirgus pas kumiemdal bvalst s ar t s daudzgad g s programmas pal dz bu un nodarbin t bas un apm c bas politi-kas decentraliz ciju. Aptuveni 30% vai vair k no ESF programm m t p c tiek vad tas re ionu l -men , kam r partner bas principa piem rošana ir izrais jusi soci lo partneru un NVO, k ar re-

ion lo un viet jo iest žu paaugstin tu iesaist -šanos Nov rošanas komisijas sast v un darb -bas programmu izveid un ieviešan .

2000. – 2006. programmas periods: cieš ka saikne starp ESF un ENS

2000.–2006. gada programmas period saikne starp ESF un Eiropas Nodarbin t bas Strat iju(ENS) ir tikusi pastiprin ta. ESF ar budžetu EUR 60 miljardu apm r ir galvenais finanšu l dzeklis ENS atbalstam, bet tas sniedz ESF intervenc mpolitisko ietvaru.

Aptuveni 60% no ESF (EUR 34 miljardi perioda laik ) ir velt ti apm c bai un izgl t bas un apm c -bas sist mu moderniz šanai, lai uzlabotu darba mekl t ju piem rot bu jaun m darba iesp j m.Aptuveni 14% (EUR 8 miljardi) ir novirz ti uz -m jdarb bas prasmju, t s uzs kšanas, uz m j-darb bas t kla izveidošanas u.c. att st bas atbal-stam, lai veicin tu uz m jdarb bu un t d j dipal dz tu uzlabot konkur tsp ju, kam r aptuveni 19% (EUR 11 miljardi) novirz ti, lai pal dz tu uz-

mumiem un darbiniekiem piel goties tehnolo i-j m un jauniem tirgus nosac jumiem. Atlikušie aptuveni 7% (EUR 4 miljardi) ir velt ti pas ku-miem dzimumu l dzties bas atbalst šanai, kas ap-vienoti ar dzi ku ap emšanos iek aut vienl dz gu iesp ju principu vis s programm s un aktivit t s.

ENS reformai 2003. gad vajadz tu veicin t efek-t v ku Lisabonas m r u sasniegšanu paplašin tSavien b . Nodarbin t bas vadl nijas ir vienk ršo-tas, lai sasniegtu tr s strat iskos m r us: pilnu



nodarbin t bu, kvalit ti un produktivit ti darb un soci lu un re ion lu koh ziju un iesaist šanu.paš s priorit tes ietver liel ku akcentu uz cilv ku

resursu att st bu, maznodrošin to integr ciju no-darbin t b un re ion lo atš ir bu samazin šanu,k ar uz liel ku piel gošan s sp ju, izgl t bu m -ža garum un vienl dz bu starp v riešiem un sie-viet m.

Turkl t liel ks akcents tiek likts uz to, cik svar gi ir iesaist ties soci lajiem partneriem, un uz dal b-valstu nepieciešam bu stenot ENS re ion l , lo-k l un valsts l men .

Kopienas iniciat vas: sadarb basun t kla veidošanas veicin šana

Daž du m r u ietvaros koh zijai pieš irto atbal-stu papildina vair kas Kopienas iniciat vas, kas balst tas uz partner bu un p rrobežu sadarb bu.Liel k da a no t m, reiz m p rveidot form , ir saglab tas no 2000. l dz 2006. gadam.

INTERREG

Sadarb ba starp valst m un re ioniem ir b tisks ES koh zijas politikas elements. Aktivit tes, kas ietver š du sadarb bu, it oti daž das, atspogu o-jot atš ir g s att st bas pak pes un institucion lo un administrat vo vidi. T s ar ir gr t k stenot nek citas struktur lo fondu programmas.

Sal dzinot ar visp r g m programm m,INTERREG II programmu finanšu apjoms bija ie-robežots l dz aptuveni EUR 400 miljoniem gad(ta u resursi tika iev rojami palielin ti 2000.–2006. period n koš s programmas INTERREG III laik ).

Laik no 1994. l dz 1999. gadam, tika atbalst tas75 INTERREG II programmas tr s virzienos: p r-robežu sadarb ba (A virziens), energot klu piln-veide (B virziens) un sadarb ba re ion laj un telpas pl nošan (C virziens). A virzien tiek s-tenotas 59 programmas gar iekš j m un r j m

robež m vair k nek 15 000 km garum . Prog-rammas zonas sast da aptuveni 36% no ES ko-p j s teritorijas ar aptuveni 27% no ES kop jiedz vot ju skaita. 11 INTERREG IIA programmas sa ma vair k nek divas trešda as no kop j satbalsta summas.

Liel kas INTERREG programm m ir bijuši noz -m gi rezult ti, paplašinot ce u t klus, uzlabojot ro-bežp rejas punktus, atjaunojot dzelzce a sakarus un, t pat k INTERREG IIB programm s, izveido-jot jaunus transporta posmus un att stot alternat -vas energoapg des. Š di projekti veicin ja cieš -ku ekonomisko integr ciju ES.

Galvenie sasniegumi un uzlabojumi

A un B virzieni ietver lielu programmu grupu, kas atš iras p c to finanšu apjoma, skart s eogr -fisk s zonas un virz bas. INTERREG II nov rt -juma rezult ti r da lielu iespaidu A virziena gad -jum , kas ir visplaš kais no virzieniem. Prog-ramm m ir bijusi paši labv l ga ietekme uz dz -ves kvalit ti, uzlabojot vidi un atbalstot kult rasaktivit tes. T s ir atbalst jušas t rismu, izveidoju-šas pakalpojumus MVU un uzlabojušas izgl t bas,apm c bas un vesel bas apr pes, k ar transpor-ta jomu. Ta u uz mumu tieša piedal šan s prog-ramm s un sadarb b ar citiem uz mumiem bija daudz ierobežot ka.

Rezult ti izol cijas samazin šanai ir bijuši daž di.Izol t ko M r a 1 re ionu programmu gad jumliel k da a finans juma tika novirz ta transpor-tam. Daudz s pierobežas zon s, paši Grie ij ,V cij un Somij , tika iev rojami uzlaboti ce usavienojumi robežzon , robežu p rejas un ostu apr kojums, kam r ierobežot ks iespaids bija zo-n s gar Sp nijas un Portug les robežu un Austri-j .

Da a no INTERREG IIA programmu uzlabojumiem ir to devums, izveidojot un nostiprinot p rrobežusadarb bas kult ru ES iekšien un starp ES un t s kaimi valst m. Galvenie ieguvumi ir no liel ka ikdienas kontakta un savstarp jas uztic šan s un saprašan s celšanas starp daž diem veidoju-



miem, ieskaitot valsts iest des un priv tas un da-ji valstiskas organiz cijas.

Daudzos gad jumos INTERREG pašs ieguld -jums bija veicin t specifisku jaut jumu risin šanu,ko nevar tu veikt ar citu atbalsta programmu pa-l dz bu. Iniciat va t p c bija s kotn jais stimuls plaši izplat tas p rrobežu sadarb bas izveidei, t d j di padarot iesp jamu citu projektu uzs k-šanu.

Liela m roga projektu sal dzinoši mazais skaits B virzien (Grie ij , It lij , Sp nij un Portug l )bija virz ts uz g zes un elektr bas t klu paplašin -šanu un integr ciju, bet tie bija uztic ti atseviš-

m valst m8.

INTERREG II ar tika virz ts uz sadarb bas veici-n šanu starp valst m, pieredzes apmai u starp re ioniem un zin šanu izplat šanu, lai ES izplat tu veiksm gu piem ru. C virziena projektu galveniez me ir to eksperiment lais raksturs. T p c tie ietver p t jumus, datub zu izveidi un pl nošanu,integr tas pl nošanas metodes un eksperiment -lus projektus. Lai ar ir gr ti noteikt to iespaidu kvantitat v izteiksm , tie ir pal dz juši defin tsadarb bas metodes un pas kumus.

Ta u aktivit šu nep rtraukt bai un ilgtsp j gumamir nepieciešami zin mi apsv rumi. Lai ar liel kajda INTERREG IIA programmu skaidri redzami piem ri sevi nodrošinoš m aktivit t m, Kopienas atbalsts tom r ir nepieciešams, lai nodrošin tu daudzu projektu dz votsp ju un stabilit ti, paši to projektu, kas ietver sakaru t klu izveidi.

Faktori, kas ietekm efektivit ti

A virzien visveiksm g k s programmas bija t s, kas veidotas ap ierobežotu m r u un priorit šuskaitu ar ilgtermi a strat isko m r i. T s ar vei-cin ja daudzpus gu un ciešu p rrobežu sadarb -bu, gan ofici lo, kas izpaužas k instit ciju vieno-šan s par programm m, gan administr cijas un neform lo.

Piem ri no INTERREG

Izol t bas un ce a sastr gumu samazin šana un gar rijas/Zieme rijas robežu.

rijas/Zieme rijas programma pieš ra EUR 30 mil-jonus strukt rfondu l dzek u “Ce u& Transporta In-frastrukt ras” sh mai, pal dzot finans t 69 projek-tus, lai uzlabotu aptuveni 110 km otrš ir gas noz -mes ce u, kuri tika uzskat ti par “sastr gumiem” vai “tr kstoš m saikn m”. V l 104 projekti, kas sedza 166 km ce u, tika veikti ar m r i atvieglot ekonomis-k s att st bas š rš us pierobežu rajonos un uzlabot ekonomisk s darb bas aktivit tes plaš k s teritori-j s robežas ab s pus s. Daži projekti ar uzlaboja galveno transporta koridoru pieejam bu, ieskaitot TEN-T.

Programma deva ar ieguld jumu sabiedriskajtransport . Laik starp 1994. un 2000.gadu, tr sautoostu uzlabošanas projekti deva ieguld jumu viet jo un p rrobežas pakalpojumu skaita pieaugu-m , k ar pasažieru skaita palielin šan .

P rrobežas biznesa att st ba un sadarb ba starp mazajiem un vid jiem uz mumiem Skandin vi-j .

INTERREG IIA programmas, kas aptver pierobežu teritoriju starp D niju, Zviedriju un Somiju un r jo robežu ar Norv iju, kas ir saist tas ar t klu celšanu, izst žu organiz šanu, datu b žu izveidi un biznesa veicin šanu, ir labas prakses piem ri attiec b uz p rrobežas biznesa aktivit šu att st bu un mazo un vid jo uz mumu stiprin šanu. Kresund re ion uz D nijas-Zviedrijas robežas, p rrobežas biznesa aktivit šu atbalsts ir novedis pie jaunu ražošanas nozaru kopuma rad šanas, ieskaitot biotehnolo ij(piem., Medicon Valley) un p rtikas apstr d (piem., Øresund Food Network). 41, kas bija saist ti ar biz-nesa t klu rad šanu, ir noveduši pie 300 papildus darba vietu izveides teritorij . Programmas gar Zviedrijas-Norv ijas robežu daž dos biznesa att s-t bas t klos iesaist ja vair k nek t kstoti komp niju, ieskaitot ar vienu, kas bija dom ta sieviet m uz -m j m.



Administr cijas kapacit te (tai skait efekt vu sek-retari tu) ir oti b tika, bet t s noz me bieži ir no-v rt ta par zemu. Akt vs atbalsts potenci lajiem finans juma sa m jiem un projekta veicin t -jiem ir nepieciešams, lai rad tu un uztur tu pietie-kamu skaitu labu, stu sadarb bas projektu steno-tu liel ko da u m r u.

Daž s zon s, kas robežojas ar trešaj m valst m,pas kumu kopums, kas stenots sakar ar paša-jiem daž du finans juma avotu noteikumiem (Phare, Tacis, Cards, Meda) ir mazin jis prog-rammu efektivit ti.

stenojot p rrobežu un starptautiskas program-mas, galven s probl ma ir bieži visai atš ir gie tieslietu un administrat vie noteikumi un trad cijas daž d s iesaist taj s valst s, nerun jot par valodu atš ir b m. Da a no INTERREG m r iem ir p rva-r t š das atš ir bas (piem ram, izveidojot vieno-tas administrat v s strukt ras un vienotus tehnis-kos sekretari tus). Sastopam s gr t bas prasa ad-hoc tiesiskus pas kumus no attiec gaj m da-l bvalst m. Daudzi no šiem pas kumiem ir iesais-t juši vair kas dal bvalstis, un daži no tiem sast vno divpus jiem nol gumiem, citi no daudzpus -jiem, un daži izmanto Eiropas Ekonomikas Inter-ešu grupas pieeju. Neviens no šiem pas kumiem

tom r nesniedz risin jumu p rrobežu sadarb bas stenošanas probl mai vis Eirop .

URBAN

URBAN Iniciat va ietver 44% no ES iedz vot juskaita, kas dz vo pils t s ar vair k nek 50 000 iedz vot ju. T tika izveidota 1994. gad p c vai-r kiem eksperiment liem projektiem un Eiropas Komisijas vadl nij m 2000.–2006. programmas gadam, kas pras ja no dal bvalst m piev rst pašuuzman bu pils tu politikai M r a 1 un 2 program-m s.

Laik no 1994. l dz 1999. gadam URBAN sniedza EUR 148 miljonus gad pils tas eksperiment la-jiem projektiem 118 pils t s, kam r aptuveni EUR 104 miljoni gad ir pieš irti 2000.–2006. ga-da period projektiem 70 pils t s. Iniciat vas gal-venais m r is ir nelielas apdz votas vietas un fi-nanšu koncentr šanu vair k m integr t m prog-ramm m, kas ietver pašvald bu akt vu piedal ša-nos.

P t jumi r da, ka projekti ir veicin juši zin muatt st bu dz ves kvalit t 118 apkaim s, kas pie-dal j s projekt , pateicoties ieguld tajiem l dzek-iem sabiedriskaj transport , izgl t b un kult raspas kumos un palielinot pieeju sabiedriskajiem pakalpojumiem, t d j di samazinot soci lo iz-stumt bu. Tie ar ir pal dz juši stenot attiec gaj mzon m rakstur go ekonomisko potenci lu, bieži vien atbalstot ar kaimi u zonas.

URBAN paši koncentr jas uz viet j sabiedriskkapit la rad šanu un uzlabošanu, da ji, k prog-rammu pilnties gu da u, iek aujot taj s akt vos m c bu pas kumus. Pašvald bu iesaist šan sturkl t ir pal dz jusi padar t redzam ku ES struk-tur lo politiku daudz s ES pils t s, un uzs kta-jiem projektiem ir bijusi tieša iedarb ba uz cilv kudz vi9. URBAN ar ir pal dz jis izveidot valstu pil-s tu politiku vis ES.

Turkl t URBAN ir darbojies k re ener cijas kata-lizators un dažos gad jumos tam ir bijusi liela no-z me invest cij s. Piem ram, Rostok , V cij ,

Ieguvumi no koordin tas darb baspils tu l men

Magdeburg -Krakav URBAN sniedza atbalstu oti maziem uz mumiem, finans jot sh mu, kas neva-r tu pretend t uz ERAF finans jumu. L dz gi Hekni-jas rajon London URBAN risin ja probl mas, galvenok rt soci li izstumto grupu vajadz bas, ko neietver Austrumlondonas M r a 2 programma.

Sp nij aptuveni puse no URBAN programm m bija m r i, kas paral li 1. un M r a 2 programm m, un 6 Sp nijas pils t s bija strat iskas saites ar cit mKopienas iniciat v m. Portug l visas 6 URBAN programmas tika izveidotas, lai atbalst tu M r a 1 invest cijas galvenok rt autoce os, vid un soci lajinfrastrukt r .



p t jums liecin ja, ka uz katru eiro, kas invest tsrenov cij URBAN zon , v l 3.9 eiro tika ieg ti šaj zon un t s apk rtn .

Tai pat laik , koncentr jot atbalstu maz s zon s, var tikt ierobežots iniciat vas iespaids, jo tas iz-sl dz apjom gus projektus, kuru m r is ir risin tvalsts vai re ion las probl mas, ieskaitot projek-tus attiec b m starp pils t m un apk rt j s lauku zon m vai priv tu ražot u grupu izveidi, ja t splešas rpus attiec g s zonas.

T k M r a 1 un 2 programmas ar velta iev ro-jamus resursus pils tu probl mu risin šanai, sniegtajam atbalstam ir j b t lab k sasaist tam ar š m probl m m, lai paaugstin tu viet jo pašval-d bu piedal šanos to programmu un projektu iz-veid un vad šan , kas skar pils tas zonas10 (4.5 grafiks).

ADAPT, EMPLOYMENT un EQUAL programmas (Piel gošana, nodarbin t baun vien du iesp ju nodrošin šana)

Divas Kopienas iniciat vas, ADAPT un EMPLOYMENT, tika uzs ktas 1995. gad , lai at-balst tu cilv kresursu politiku. Jauna iniciat va EQUAL tika ieviesta pašreiz j programmas pe-riod , lai c n tos ar diskrimin ciju un negod guattieksmi darba tirg . EMPLOYMENT un ADAPT sa ma 7.5% no kop j ESF budžeta. T s galve-

nok rt l dzfinans ja valstu vald bas, bet t s pie-saist ja ar priv tas finanses, paši tas attiecin ms uz ADAPT. Abas iniciat vas kop sniedza finans -jumu aptuveni 9 300 individu liem projektiem un iesaist ja aptuveni 1.6 miljonus iedz vot ju.

ADAPT un EMPLOYMENT m r is bija iesaist tdaž du valstu viet jos iedz vot jus un organiz ci-jas novatorisk s programm s, kas izveidotas, lai:

veidotu viet jo un re ion lo partner bu, iesais-tot b tiskas da as sabiedriskaj un priv tajsektor , lai vienk ršotu darba tirgus inte-gr ciju un jaunu darbavietu rad šanu;

veicin tu ideju un pieredzes starptautisku ap-mai u, uzlabojot programmas un stimul jot inov ciju;

darbotos k p rmai u katalizators, ienesot jauna idejas politik un praks sabiedriskajun priv taj sektor , izplatot projektu rezul-t tus un demonstr jot to noz mi darba tirgus vajadz bu apmierin šan .

Izveidotie projekti ietver pas kumus, lai visiem atvieglotu pieeju darbam un m c b m ar indivi-du lu programmu pal dz bu; atbalst tu jaunus no-darbin t bas avotus, piem ram, soci laj ekono-mik , pal dz tu MVU piel goties tirgus izmai m;pied v tu apm c bu; veicin tu elast gus darba nosac jumus; un atbalst tu sievietes, pal dzot vi-

m stenot savu potenci lu darba tirg , veicot amatu un aktivit šu sektoru desegr ciju un at-vieglojot vi m darba un imenes dz ves apvie-nošanu.

Š s iniciat vas ir bijušas efekt vas daudzos un da-ž dos veidos. Somij „Integr tais Nodarbin t basmodelis”, kas izstr d ts ar EMPLOYMENT atbal-stu, šobr d tiek piem rots 3. m r a programm s.It lij daudzas re ion l s pašvald bas ir pie -mušas politiku, kas balst ta uz EMPLOYMENT metod m. Be ij EMPLOYMENT „Youthstart” projekts bija viens no iedvesmas avotiem modul -ras pieejas ieviešanai profesion laj apm c bfl mu izgl t bas sist m , savuk rt Apvienotaj

0

10

20

30

40

50

NL UK ES DE EU15 BE LU EL FR FI IT PT IE AT SE DK

0

10

20

30

40

50

M r is 1 M r is 2

% no ERDF

4.5 Apr in tie pils tu izdevumi M r u 1 un 2

programm s, 2000-2006

Inform cijas avots: DG REGIO apr ini



Karalist , „New Start” iniciat vas darbaudzin ša-nas elementam. Grie ij daudzi novatoriski pro-jekti ietekm ja politikas izveidošanu inval diem.

ADAPT gad jum darba rot cijas eksperiment -lais projekts veicin ja apm c b esošo darbinieku slaic gas aizvietošanas sist mu, kas izveidota

Portug l k da a no darba tirgus politikas. Zvied-rij valsts programmas ir p r mušas prasmju un kompeten u att st bas metodes, kas uzs ktas ar ADAPT atbalstu. ADAPT projekti ar ir veicin ju-šas re ion l s a ent ras iesaist ties nodarbin t -bas jaut jumos Austrij un It lij un to, ka daž -das organiz cijas veic pas kumus, lai b tu lab kkoordin tas Francij un rij .

Balstoties uz pieredzes, kas ieg ta šaj s div sKopienas iniciat v s, EQUAL cenšas veicin tjaunas metodes, lai c n tos pret visa veida diskri-min ciju un nevienl dz bu darba tirg , sp c gi ak-cent jot partnerattiec bu un transnacion las sa-darb bas att st bu, k ar novatorisku pieeju ie-saist šanu politik .

LEADER programma

LEADER II aptver vair k nek 36% no ES zemes plat bas 12% iedz vot ju 1994.–1999. program-mas period . Gandr z 1 000 organiz ciju sa mapal dz bu lauku att st bai iniciat vas ietvaros, vai-r k nek 90% no tiem bija viet j s darb bas gru-pas (LAGs). Struktur lie fondi sniedza aptuveni EUR 300 miljonus gad LEADER II no kopsummEUR 700 miljoniem gad , kas izlietoti, lai atbalst -tu lauku t rismu (galven atbalst t aktivit te), MVU, viet jo produktu izveidi un LAGs tehnisko atbalstu. Papildus tiešajam atbalstam LEADER II ir sa mis labv l gu ietekmi no:

viet jo partner bu izveidošanas, galvenok rtLAGs form , kas izveidotas k d zon vai darb bas jom ;

apgrieztas pieejas att st šanas, kas stenota kolekt vi, novatoriskas daudzsektoru koordi-n tas viet j s att st bas strat ijas ietvaros;

pal dz bas turpm kai sadarb bai un sakariem starp zon m;

pieejamo finanšu administr cijas decentrali-z cijas (no struktur liem fondiem un valsts l -dzek iem).

LEADER II atbalsta sa m ju skaits un ietvertzona bija vair k nek 4 reizes liel ka nekLEADER I iepriekš j programmas period . Abas iniciat vas pal dz ja izveidot partnerattiec bu kul-t ru un iedrošin ja viet jos iedz vot jus un orga-niz cijas apl kot att st bu k vi us skarošu pro-cesu un izjust atbild bu par apk rt notiekošo. LEADER pieeja ir vusi viet j m att st bas stra-t ij m elast gi piel goties daž diem teritori liem nosac jumiem. LEADER II ietvaros akcent ta tika inov cija, kas kopš t laika ir plaši piem rota klauku att st bas probl mu risin šanas metode.

Iniciat vas atbalstu sa mušie pozit vi atbild ja uz aicin jumu tikt iesaist tiem sakaru veidošan , bet pieredzes apmai a galvenok rt notika starp tiem, kas jau agr k bija visakt v k iesaist jušies. No otras puses, akcents uz sadarb bu veicin ja kop -gus projektus daudz s lauku zon s un va tikt izveidotiem aptuveni 600 š diem projektiem, ie-saistot dal bniekus daž d s valst s.

Iniciat va veicin jusi ar neform lu t klu un viet jo aktivit šu veidošanos, pal dzot atkl t jaunas jo-mas un pilnveidot viet jo p rvald bu, ko savuk rtsekm jusi LEADER projektu vad bas decentrali-z cija. Turkl t t pal dz jusi att st t viet jas zin -t bas (know-how) atbalst taj s sf r s m r u no-teikšanas, pl nošanas, vad bas un izv rt šanasmetožu izpratn . Neraugoties uz to, finanšu p r-vald ba bieži tika uzskat ta par neparoc gu un bi-rokr tisku, liel koties t iemesla d , ka vienlaic gipast v tr s struktur lie fondi, katrs ar saviem no-teikumiem.

LEADER+, kas ieviests pašreiz j s programmas period (no 2000. gada l dz 2006. gadam) ar 300 miljoniem eiro gad , ir veidots, pamatojoties uz LEADER I un II pieredzi. Nemainot pamatprinci-pus: uzsvars likts uz projektu eksperiment lo rak-



sturu, formul jot viet j s att st bas strat ijasgalvenok rt attiec b uz ierobežotu Kopienu inte-res jošo t mu skaitu. Lab k defin tas partner bas metodes un vienk ršoti sadarb bas nosac jumi,

emot v r , ka Kopienas finans jums tiek emts tikai no EAGGF.

Eksperiment la inov ciju darb ba: k da ir m c ba?

Pirm s eksperiment l s aktivit tes inov ciju at-balsta nol k attiec b uz re ion lo un soci lopolitiku Komisija uzs ka 1993.–1994., efekt vi aizs kot uz zin šan m b z tas ekonomikas att s-t bu re ion laj l men . Šobr d gandr z viena no trij m re ion laj m p rvald m no ES15 ir izveido-jušas Re ion lo inov ciju strat iju (RIS11) vai Re ion lo inform cijas sabiedr bu iniciat vu12,kuru m r is ir att st t efekt vas inov ciju sist masun izplat t ICT prasmes (know-how) re ion l l -men . S kotn j s eksperiment l s darb bas, kas vairum gad jumu tika izv rstas vair ku gadu ga-rum , tika b z tas uz piepras juma noteiktu, “no apakšas uz augšu” pl nošanas procesu, radot sp c gas valsts un priv t sektora partner bas,iesaistot attiec go re ionu uz mumus, universi-t tes, tehnolo iju centrus un valsts iest des.

Ap 30 re ionu nodrošin ja grupu un uz mumut klu atbalstu k da u no savas darb bas pl na, un tika izveidota virkne uz m jdarb bas atbalsta pas kumu attiec b uz mazajiem un vid jiem uz-

mumiem. Daudzos gad jumos RIS noteikt spriorit r s inov ciju atbalsta darb bas ir ietvertas M r a 1 un 2 programm s, k rezult t izveidoti lab ki projekti un liel ki valsts invest ciju fondi,

emot v r RISI paaugstin to inform cijas sa-biedr bas soci l s un ekonomisk s ietekmes un ITC izplat bas apzi u, un veicin ta t du projektu izveide, kas saist ti ar eEiropas darb bas pl nu.

T pat ESF finans taj m novatoriskaj m darb -b m bija pozit va ietekme uz nodarbin t bu un soci lo iesaist šanu. Viet j soci l kapit la pilot-projekts (ESF finans jums — EUR 3,5 miljoni gad ) atbalst ja 3 350 mikroprojektus, no kuriem

katrs sa ma pabalstu vid ji 8 000 EUR apm run aptv ra plašu cilv ku spektru, kas, visticam k, neg tu cita veida atbalstu.

Jauna ERDF novatorisko darb bu sist ma tika ieviesta 2001. gad , lai liktu pamatus Kopienas pieaugoš s re ion l s konkurences, tehnolo ijasun inov cijas priorit t m (saska ar 2000. gada vienošanos Lisabon ), pielietojot jaunas IT for-

Uz zin šan m b z tas ekonomikas pamatu izveide Kast lij -un-LeonSp nij ar Strukt rfonda atbalstu

Lai sagatavotu re ion lo tehnolo iju pl nu (RTP) 1997. gad , Eiropas Komisija izv l j s Kast liju-un-Leonu, M r a 1 re ionu Sp nij . M r a 1 strukt r-fonda politika tika izmantota, lai finans tu no š pl -na izrietoš s politikas priorit tes un darb bas p t -jumu un att st bas (R&D – Research and Develop-ment), un inov ciju sf r . Pl nam pak rtotais no-doms bija iesaist t p c iesp jas vair k pieder gu organiz ciju un rad t visaptverošu saska ot bu to starp . S kotn jie rezult ti ir uzmudinoši: valsts izdevumi ir palielin jušies vair k k par 11% gad ,un uz mumu pat ri š inov ciju sf r 90-to gadu otraj pus palielin j s vair k k par 15%; šobr dgandr z 1 400 uz mumu (95% no tiem ir mazie un vid jie uz mumi) akt vi piedal s valstiski atbalst ta-j s inov ciju programm s, sal dzinot ar tikai aptuve-ni 600 uz mumiem 1995. gad .

Kop jie R&D (p t jumi un att st ba) izdevumi re i-on ir palielin jušies no 0,6% no nelauksaimniec -bas bruto pievienot s v rt bas 1995. gad l dz 0,9 % 2000. gad , kop jam pat ri am inov ciju sf rdivu gadu laik pieaugot no 1,4% l dz 1,7%. Vien-laikus ir main jies pilnas slodzes p tnieku un l dzv r-t ga tehnisk person la skaits – no 3½ uz katriem 1000 nodarbin tajiem uz 5. Šobr d re iona R&Dizdevumu uz vienu cilv ku r d t js ir otrais augst-kais starp M r a 1 re ioniem Sp nij un astotais

augst kais visu Sp nijas re ionu vid , neraugoties uz mazo un vid jo uz mumu p rsvaru un lauk-saimniec bas un citu tradicion lo ražošanas veidu svar gumu.



mas (e-Eiropas darb bas pl ns) un veicinot ilgtsp j gu att st bu. M r is ir nodrošin t to, lai katram ES re ionam b tu l dzek i jaunu uz zin -šan m b z tas ekonomikas att st bas politiku iz-p tei, lai palielin tu inov cijas noz mi M r a 1 un M r a 2 programm s. Saska ar sh mu re-

ion l s p rvaldes var ja pieteikties uz l dz pat 3 miljoniem eiro ERDF l dzfinans juma divgad ga-j m programm m, ko nepieciešams balst t uz sp c gu valsts un priv t sektora partner bu, lai g tu b tisku m r a sasniegšanas l dzek u ietekmi uz priv to finanšu paaugstin jumu un lai iestr d -tu strat isku pieeju inov cijai. Šobr d tr s no et-riem Eiropas Savien bas re ioniem veido š dasprogrammas ar kop jo budžetu gandr z 1 biljona eiro apm r un aptuveni 400 miljoniem eiro ERDF finans juma. Turkl t attiec b uz katru no trij mstrat iskaj m t m m izveidoti atseviš i t kli, ie-saistot vair k k 40 re ionus, kas darbojas sa-darb b ar Komisiju, lai veicin tu kolekt vu apm -c bu un labas prakses apmai u.

Vad bas metožu efektivit tespilnveidošana

Beidzamaj struktur lo fondu noteikumu redakcij1999. gad bija m in jums noskaidrot uz Komi-siju un dal bvalst m attiecin mo noz mi un atbild -bu. M r is bija vienk ršot sist mu, vienlaikus no-drošinot ar liel ku atbild bas decentraliz ciju, to dele jot dal bvalst m. Paral li Komisija ir m i-n jusi samazin t savu noz mi ikdienas vad bas darb .

Tom r joproj m past v noteikta spriedze. Lai gan Komisijai j turpina atskait ties Eiropas Parlamen-tam un Padomei par fondu izdevumiem, par to, kfondi tiek izlietoti, arvien liel ku atbild bu uz e-mas dal bvalstis. Š s spriedzes d k uvis ac mre-dzams, ka fondu p rvald bas sist ma nav nedz vienk ršota, nedz pilnveidota.

Nesen vienk ršošanas realiz cija13 tiec s mazi-n t sarež t bu un neskaidr bas pašreiz jo Struk-tur lo fondu noteikumu nosac jumu robežl niju ietvaros, vienlaikus m inot uzlabot ar saska o-

t bu un elast bu. Tagad j piev ršas noteikumu mai as apsv ršanai, kas nepieciešama, lai p ciesp jas palielin tu efektivit ti, nodrošin tu pro-porcionalit ti un mazin tu nevajadz gu sarež t -bu. Š das izmai as administrat vaj s pras b snepieciešams pamatot uz pašreiz j s sist maspriekšroc bu un tr kumu anal zi un k rt gi apsv rt, pirms tiek izveidota jauna finans šanas perioda stenošanas sist ma. Attiec b uz min to Komisi-

ja 2003. gad organiz ja semin ru, kur piedal -j s vair k k 600 dal bnieku, un semin rs uzska-t ms par da u no plaš k m debat m par Komisi-jas 2001. gad uzs kt s politikas n kotni14.

Pamatprincipi

Programmu izveide, partner ba, koncentr cija un savstarp ja papildin m ba tika ieviesta k vieno-jošie struktur lo fondu principi 1988. gada refor-m , un t di šie principi ar palikuši fondu p rval-d bas pamat , paredz ti fondu efektivit tes un noz mes palielin šanai. Izveidojusies p rvald basprakšu daž d ba, kas respekt pamatprincipus, ta u em v r institucion lo kontekstu un admi-nistrat vo kapacit ti atseviš aj s dal bvalst s, ku-r m paš m par sevi ir tendence laika gait main -ties.

Programmu izveide vedina uz stabilit ti un saska ot bu, ta u tai nepieciešama pilnveide

Daudzgad ju programmu izveide bijis viens no galvenajiem struktur lo fondu metodes pan ku-miem, un laika gait š s pieejas priekšroc bas ar-vien nep rprotam k izpauduš s k dal bvalstu kapacit te programmu pl nošan vair kus gadus uz priekšu. Relat v konsekvence un saska oša-na programmu izveid kopš 1989. gada ir veicin -jusi ilglaic g ku un strat isk ku pl nošanu.

No finansi l s perspekt vas viedok a ilggad juprogrammu izveide rada liel ku noteikt bas un stabilit tes pak pi attiec b uz finans juma pie-ejam bu nek ikgad j budžeta veidošana. Tas ir it paši piem roti lielu infrastrukt ras invest ciju



kontekst , kad projekta pabeigšanai nepieciešami gadi.

Laika gait izveidojušies daž di programmu vei-došanas procesa aspekti:

pamatdatu iek aušana programmas izveides dokumentos, lai pamatotu soci li ekonomisko anal zi un noteikto daudzumu m r u, t d j di radot liel ku caursp d gumu programmas s-tenošanas proces ;

programmas izveides perioda pagarin šana,atspogu ojot daudzgad ju programmu izvei-des pieaugošo kapacit ti, ta u dodot iesp ju apliecin t, ka proced ras ir pietiekami elast -gas, lai autu programmas adapt t, iev rojotnepieciešam s izmai as;

maz k pozit vs aspekts ir r pju palielin šan sattiec b programmu izveides dokumentu ap-stiprin šanas laika ilgumu un sarež t bu, kas da ji izriet no programmas papildin jumu ieviešanas.

Koh zijas politikas liela probl ma joproj m ir pa-reiz l dzsvara atrašana programmu caurskat -m bas un uzskait m bas (kas prasa detaliz t kuinform ciju un monitoringa meh nismus), elast -guma programmu ietvaros un partner bas ar Ko-misiju vajadz bu starp , kas j p rv rš daudz stra-t isk k izpausm , nek tikai sava veida mikro-p rvalde, kas t ar paliek sarež ta koh zijaspolitikas probl ma.

Partner ba k st sp c g ka un visaptveroš ka

15 koh zijas politikas gadu laik partner ba ir pa-plašin jusies un padzi in jusies, un dažos gad -jumos iesniegusies t l k par struktur lajiem fon-diem cit s nacion l s un re ion l s administr ci-jas jom s. Ja 1988. gad partner ba galvenok rttika uztverta k vertik las attiec bas starp Komisi-ju un valsts, re ion laj m vai viet j m p rvaldes instit cij m, tad laika gait nostiprin jusies part-ner bas horizont l dimensija, ietverot daudz pla-

š ku finans juma tur t ju diapazonu viet j , re-ion laj un valsts l men . Ja partner ba darbojas

efekt vi, t pievieno v rt bu daudz j d zi :

programmu izveid t pal dz v rst intervenci uz re iona vai noteiktu m r grupu vajadz -b m;

t stimul projektu idejas ar partneru starp-niec bu, darot zin mas iesp jas attiec b uz struktur lo fondu pras b m;

t nodrošina ieguld jumu monitoringa procesar savu zin šanu starpniec bu par program-mas darb bu pašos pamatos, t d j di pal dzot atkl t stenošanas probl mu risin jumus;

t noz m to, ka izv rt šanas proces tiek izvirz ts plaš ks viedok u spektrs;

t pal dz izplat t inform ciju par fondiem un to ietekmi attiec gaj jom daudz plaš k ap-m r .

Partner ba joproj m ir fondu p rvald bas, monito-ringa un nov rt juma pamatprincips un var pie-vienot lielu v rt bu, paši tajos gad jumos, kad dal bnieku lomas un atbild ba ir noteiktas skaidri un nep rprotami. Teritori l s nodarbin t bas pakti sniedz labu darb b esošas partner bas piem ru.Tie ir pievienojuši v rt bu viet jai att st bai un no-darbin t bai ar:

uzlabotu resursu izvietojumu viet j un re-ion laj l men ;

pied v juma un piepras juma saska ošanu;

administrat v s p rkl šan s samazin jumu;

skaidr ka politiku defin juma veicin šanu.

Laika gait galven s struktur lo fondu program-mas ir rosin jušas arvien liel ku soci lo partneru iesaist šanu programmu izveid un p rvald b .2003. gada septembr Eiropas Ekonomikas un soci lo lietu komiteja pie ma p tniecisku atzi-numu par partner bu struktur lo fondu stenoša-



n , kas ieteica stiprin t partner bu, jo t sniedz savu ieguld jumu programmu veiksm g realiz ci-j , nodrošinot t m liel ku likum bu, atvieglojot to koordin cijas procesu un palielinot gan to efektivi-t ti, gan caursp d gumu. Partner bas priekšroc -bas it paši ac mredzamas ir ESF programm s, kur s daudzi viet j l me a dal bnieki ir tieši ie-saist ti ES finans taj s programm s.

Lai gan past v visaptverošs atzinums, ka partne-r ba pievieno v rt bu struktur lo fondu efektivit tei un ietekmei, t politiku izveides un realiz cijasproces ievieš ar jaunus sarež t bas l me us,kas var pal nin t l mumu pie emšanu. T dstarp papildu sarež t bu, kas izriet no partner -bas, un uzlabojumiem izveid un stenošan , ko t var sniegt, nepieciešams kompromiss.

Koncentr cija

Koncentr cija ir paredz ta nol k nodrošin t to, lai struktur lo fondu ietekme netiktu izš iesta,sadalot resursus p rlieku s ki, vai nu tas notiktu

eogr fisk vai finasi l zi , vai ar politikas pri-orit šu izpratn , taj paš laik tom r nodrošinot to, lai visi re ioni, kam rakstur ga k da nopietna struktur la probl ma, sa emtu nepieciešamo pa-l dz bu.

eogr fiskos m r us pamato ties bu defin jums izraudz ties jomas saska ar struktur lo fondu uzdevumiem. Šaj zi v rojams zin ms prog-ress, jo 2000.–2006. gada programmu izveides period sal dzin jum ar diviem iepriekš jiem periodiem ir augst ks koncentr cijas l menis, kad M r is 1 un 2 aptver 41% ES iedz vot ju. Tom rpašreiz j period M r a 2 re ionu noteikšanas process bija p rlieku sarež ts un dažos gad ju-mos noveda pie re ionu fragment cijas un resur-su izklied šanas. Attiec b uz laika posmu starp 2004. gadu un 2006. gadu visus 10 jauno dal b-valstu re ionus aptvers M r is 1 iz emot Pr gu,Bratislavu un Kipru, kuros kopum 31% iedz vot -ju aptvers M r is 2.

Koncentr šan s uz politikas priorit t m ir atspo-gu ota Komisijas vadl nij s, kas nosaka priorit tes

attiec b uz transportu, ener tiku, konkurenci, cilv kresursiem, lauku att st bu un arvien liel km r vides apst k iem. Šo vadl niju nesaistošais un reizumis p r k izv rstais raksturs tom r mazi-n jis to ietekmi.

Patiesi, laik , kam r process ir att st b , v rt jumi nor da uz to, ka dažk rt struktur lie fondi tiek sadal ti p rlieku plaši un tr c gi. Maz ticams, ka programm m, kas sev ietver jebkuru tiesiski ie-sp jamo darb bu, b s efekt va ietekme, jo to p r-vald ba, visticam k, ir sarež ta un neparoc ga, iesaistot neskait mas stenot jas organiz cijasun p rlieku izv rstu r d t ju sist mu.

Papildin m bas princips

Papildin m ba — princips, kas paredz, ka struktu-r los fondus nedr kst izmantot past vošo valsts invest ciju aizst šanai — ir nodrošin jusi to, ka struktur lie fondi patiesi palielina to finans jumu,kas ieguld ts, lai veicin tu re ion lo att st bu. Šis princips ir uzskat mi iev rots M r a 1 re ionos,kuros, neraugoties ar past vošajiem sarež ju-miem, ir iesp jams noteikt invest to resursu ap-jomu. Papildin m bas noteikšana attiec b uz M r a 2 un 3 programm m, it paši attiec b uz M r a 3 programm m, ir bijusi gr t ka, mazinot t s k pamatprincipa v rt bu attiec b uz visiem fondu m r iem.

Struktur l s politikas evol cija un efektivit tes mekl jumi

Kompetence struktur lo fondu programmu ste-nošan ir augusi l dz ar ieg to pieredzi. Laika gai-t pras bas noteikumos ir preciz tas daudz skaid-r k, detaliz t k nosakot attiec gi gan Komisijas, gan valstu vald bu, gan re ion lo p rvalžu lomu un atbild bu. Pareiz l dzsvara starp stingras va-d bas, kas saist ta ar administrat vaj m izmak-s m, no vienas puses, un programmu efektivit ti, no otras puses, pan kšana ir galven risin mprobl ma n kotn .



Finansi l p rvald ba un kontrole — pareizais l dzsvars?

Noteikumi attiec b uz finansi lo p rvald bu un kontroli laika gait ir iev rojami pastiprin ti. Ko-misijas pien kums joproj m ir atskait ties budžeta p rvaldei, un t pak auta r jai Auditoru tiesas kontrolei attiec b uz struktur lo fondu izdevu-miem, pat liel kas atbild bas decentraliz cijas kontekst , kad atbild ba tiek dele ta dal bval-st m, kas rada zin mu spriedzi dal bvalstu uzde-vuma un Komisijas uzdevuma starp .

Saska ar l gumu Kopienai un dal bvalst m ir dal ta atbild ba attiec b uz ES finanšu aizsardz -bu, un Komisija ir pilnvarota apkarot kr pšanu,korupciju un prettiesisku darb bu, kas skar Kopie-nas intereses. Detaliz t ku kontroles pras bu ie-viešana laika perioda starp 1994. gadu un 1999. gadu vid rad ja kopum efekt v ku un stingr ku kontroles rež mu dal bvalst s, lai gan — k to par d jušas programmu nosl gum sastap-t s probl mas — dal bvalst m bijis gr ti sniegt apmierinošus to izdevumu regularit tes apliecin -jumus, kas deklar ti attiec b uz visu realiz cijasperiodu.

Kas attiecas uz laika periodu no 2000. gada l dz2006. gadam, Komisija ir str d jusi kop ar dal b-valst m, lai turpin tu pilnveidot kontroles pras basun skaidri noteiktu attiec go vadošo instit ciju at-bild bu, no vienas puses, un finans jošo instit ci-ju atbild bu, no otras puses. Adekv tas finan-si l s p rvald bas un kontroles nodrošin šanasnol k izveidot sh ma un noteiktie principi ir plaši akcept ti, lai gan past v izv rst ka propor-cionalit tes piem rošanas iesp ja min taj s pra-s b s.

Turkl t tas, ka Komisija noteikumus pie ma v -lu, labu br di p c tam, kad bija s cies programmu izveides periods, l dz ar iepriekš j perioda no-sl guma p rkl šanos, izrais ja iev rojamas gr t -bas efekt v nepieciešamo pas kumu uzs kšan .Min t apvienojums ar jauno noteikumu ieviešanu attiec b uz saist b m un maks jumiem15 pal dz

izskaidrot lielu v l izmaks jamu summu uzkr ša-nos 2002. gada beig s.

Visp r jie izdevumi struktur lajai intervencei 2003. gad iev rojami pieauga, pirmo reizi p r-sniedzot 2000. gada l meni, kop jiem maks ju-miem sasniedzot EUR 28,6 biljonus. Š iet, ka tas atspogu o:

run jot par 2000.–2006. gada periodu, kombi-n to finansi l s discipl nas ietekmi, k du pa-redz “n+2” noteikums, ieviestie vienk ršoša-nas pas kumi un re l programmu uzs kšana p c b t bas;

run jot par 1994.–1999. gada periodu, iev ro-jamu to saist bu samazin jumu, kas v l t r -jamas.

Visliel kie t ri i attiec b uz saist b m bijuši Ko-h zijas fondam, no k izlietoti100%, un ERDF, no k izlietoti 96,5%.

Lai gan re ion l s p rvaldes atz st, ka p rbaudesun kontroles izveidotas, lai uzlabotu p rvald bu un vad bu, pras bu apjomu bieži vien uzskata k slo-gu, saist b ar kuru ien kumi negarant nepiecie-šam s administrat v s izmaksas. Pašreiz jprogrammu veidošanas period tiek uztverts elas-t bas tr kums, it paši attiec b uz “n+2” noteiku-mu (saska ar kuru budžeta asign jumi j izt rdivu gadu laik , vai ar tie tiek atsavin ti). Past var t ds uzskats, ka nacion lo sist mu ietvaros notiek nevajadz ga proced ru dubl šan s. pašakritika v rsta pret to, ka jaun s pras bas tika iz-lemtas v l n stadij , liekot re ioniem main t jau noteikt s sist mas. Tas noveda pie kav šan sprogrammas stenošan l dz ar graujošu ietekmi “n+2” noteikuma d , radot spiedienu, v rstu uz izdevumiem par kvalit ti un inov ciju. Atbilstoši dažu dal bvalstu un re ionu paustajam, visu Ko-misijas piepras to finansi l s kontroles proced ru stenošanas izmaksas ir p rlieku augstas sal dzi-

n jum ar ieg taj m priekšroc b m. Izmaksu jau-t jums ir paši aktu ls attiec b uz M r a 2 inter-venci. No min t secin ms, ka stenošanas iz-



maksas veido proporcion li lielu da u no kop jiemizdevumiem.

Projektu izv le un stenošana

Iz emot lielos projektus (kas kop jo izmaksu zip rsniedz EUR 50 miljonus 2000.–2006. gada period ), par projektu izv li atbild attiec g dal b-valsts vai re ions. Atbilstoši veiktajam nov rt ju-mam projekta izv les proced ras galvenok rt tika atz tas par form l m, ta u sp c g m, izmantojot gan konkur jošas, gan k rtas sist mas. Dažos gad jumos proced ras tika atz tas par p rliekusarež t m, kas var atvair t iesp jamos projekta veicin t jus. Attiec b uz M r a 1 programm mdažos gad jumos bija v rojams caursp d guma tr kums, turpret M r a 2 re ionos var ja v rotarvien liel ku visaptverošu form lo krit riju pielie-tojumu un pieaugošu profesionalit ti un caursp -d gumu. Tom r M r a 6 re ionos projektu izv lepalaikam bija neskaidra, ar tendenci iesaist t tikai šauru dal bnieku spektru, un daudzos gad jumos sist mas jaunuma d nepietiekama uzman batika piev rsta projektu att st bai.

Neraugoties uz sabiedrisko fondu p rvald bas standartu pieaugumu, joproj m past v pilnveides iesp jas, it paši attiec b uz lielu invest ciju pro-jektu izv li un stenošanu. Atbilstoši M r a 1 programmu ex post izv rt šanai, tikai treš da aizskat to projektu tika pabeigti s kotn ji pl notlaika rež ma ietvaros, un treš da a — ar gada aizkav jumu, savuk rt divas trešda as izskat toprojektu p rsniedza budžetu, kur 20% gad jumuizmaksas p rsniedza s kotn ji pl not s par vai-r k k 30%. Attiec b uz šiem p rt ri iem noteik-to c lo u starp bija neatbilstoša pl nošana, ie-skaitot to, ka netiek emtas v r zemes pašum-ties bu probl mas, neatbilstošas izmaksu t mesun administrat va rakstura kav jumi.

Strat isk kas monitoringa sist mu lomas iedibin šana

Lai gan monitorings ir vit li svar ga sist mas sa-st vda a, pieredze liek secin t, ka monitoringa

komiteju uzman ba galvenok rt piev rsta finansi-l s p rvald bas jaut jumiem un it paši m in -

jumiem nodrošin t struktur lo fondu resursu ap-g šanai, nevis strat iskajai vad bai. Š da uz-man bas sadale ietekm l mumu pie emšanasprocesu, dodot savu ieguld jumu taj tendenc ,ka resursi tiek izlietoti tur, kur to apg šana ir iz-m in ta un p rbaud ta, un kav novatorisk ku pieeju un virzienu iev rošanu. Monitoringa komi-teju strat isk kas lomas izveide ir viena no risi-n m m probl m m koh zijas politikas funkcion -šanas pilnveides nol k . Šaj sakar ir svar gi, lai vad bas instit cijas atz tu monitoringa komiteju partner bas noz mi un lai t s neb tu tikai citur pie emtu l mumu “apz mogošanas” meh nismi.

Struktur lo fondu programmu izv rt jums piev r-sis uzman bu zemajai monitoringa kvalit tei 1994. –1999. gada period pat tajos gad jumos, kad past v ja ac mredzami uzlabojumi, un uzsv risto, ka monitoringa komitej m nepieciešama pie-k uve noz m gai inform cijai par programmu ste-nošanas procesa gaitu.

Lai gan monitorings 2000.–2006. gada period ir pastiprin ts, liekot uzsvaru uz r d t ju izmantoju-mu un m r u noteikšanu, probl mas joproj mpast v. Jo seviš i attiec b uz r d t jiem bieži vien pietr kst prec zu defin ciju un dažos gad ju-mos izv rsuma, it paši gad jumos, kad program-m m ir p rlieku plašs diapazons. Bez tam dau-dzos gad jumos monitoringa sist mas v l nav pil-n b iedarb gas, ar tr s gadus p c programmu izveides perioda uzs kšanas, un ir sarež tas daž do ERDF, ESF un EAGGF pras bu d .

Nov rt jums

Struktur lo fondu programmu nov rt jums tika veidots un pilnveidots 90-to gadu laik , rosinot liel ku caurskat m bu un uzskait m bu fondu p rvald b . Ja 1988. gad uzsvars galvenok rt tika likts uz fondu darb bas auditu, tad laika gaituzman bas loks ir paplašin jies un ietver ar veik-to izdevumu gala izn kum sasniegtos rezult tus. Lai gan visas dal bvalstis iev ro pras bu attiec b



uz fondu izlietojuma nov rt šanu un dažos gad -jumos ir ieviesušas šo praksi ar cit s politikas sf r s, veids, k tas tiek stenots, joproj m ir ie-v rojami atš ir gs šaj s dal bvalst s, atspogu ojot daž das trad cijas un kult ras.

Pag tn nov rt jumiem bija visai neliela ietekme, jo tie tika pabeigti p rlieku v lu, lai var tu ietek-m t tos svar gos l mumus, kuru inform cijas no-drošin šanai šie nov rt jumi bija paredz ti. Lai risin tu šo probl mu, pašreiz jie struktur lo fondu noteikumi nosaka nov rt jumu pabeigšanas ter-mi us, kas saist ti ar izpildes rezervi. Komisija sagatavos pazi ojumu par perioda vidusposma nov rt jumu rezult tiem un izpildes rezerves pie-š rumu 2004. gada gait .

Š br ža pras bas paredz, ka ex ante stadij nov r-t jumus izdara dal bvalstis, perioda vidusposma nov rt jumus dal bvalstis veic sadarb b ar Ko-misiju un ex post nov rt jumus izdara Komisija. Daži uzskata, ka perioda vidusposma nov rt -jums ar t noteiktajiem laika ietvariem, kas nodro-šina to, lai rezult tus b tu iesp jams izmantot, ir p rlieku stingrs16. Run ts ar par to, ka ex post nov rt juma veikšana divus gadus p c program-mu izveides perioda beig m apgr tina rezult tu lietder gu izmantojumu.

Liel ka re ionu un dal bvalstu iesaist šan s, visti-cam k, uzlabos nov rt juma izpausmes un pada-r s to noder g ku un atbilstoš ku, paredzot, ka re ion laj m un nacion laj m vajadz b m adap-t to nov rt juma programmu izstr dei nepiecie-šams piev rst liel ku uzman bu.

Pirmie perioda vidusposma nov rt jumu rezult ti

Visas 2000.–2006. gada perioda struktur lo fondu programmas tika pak autas perioda vidusposma nov rt jumam. Tas tika pabeigts pirms 2003. ga-da beig m. S kotn j rezult tu anal ze liek dom tpar sekojošo:

2000. gad izdar to strat isko izv u atbilst -ba liel m r ir apstiprin jusies, it paši uz-

svars uz Lisabonas priorit t m (inov cija, in-form cijas sabiedr ba un t kli), un ar to saist -tie izdevumi sasniedza aptuveni EUR 60 biljo-nus vai 30% no struktur lajiem fondiem. Tom r past v pat v l liel kas uzman bas v ršanas iesp jas uz š m priorit t m, it pašiattiec b uz inov cij m un tr kstošaj msaikn m t klu darb ;

neraugoties uz l no ies kumu finansu apguves temps ir palielin jies un š iet, ka N+2 notei-kums ir veicin jis strauj ku programmu s-tenošanu. Tom r zin mos gad jumos p r kmeh niska š noteikuma piem rošana, š iet, rad jusi kait gu ietekmi uz kvalit ti un inov ciju;

projektu izv les un stenošanas sist mas atz -tas par lab k m nek iepriekš, ta u zin mosgad jumos smagas birokr tiskas proced rasieviesušas neefekt vu darb bu;

administrat vo moderniz ciju, ko da ji sekmstruktur lie fondi, nepieciešams papildin t ar “inteli entaj m” inform ciju sist m m, kas dotu vad t jiem un l mumu pie m jiem iesp ju nov rt t intervenci nep rtraukti un, kad tas nepieciešams, izš irties par kori -jošu darb bu. Uz izv rsta r d t ju diapazona b z t s monitoringa sist mas nepieciešams vienk ršot un galveno uzman bu piev rst strat isk kam inform cijas pielietojumam;

apjoms, k d m r i ir sasniegti, noteikt sprogramm s ir relat vi augsts, it paši attiec buz transporta infrastrukt ru.

Lai gan ir p ragri noteikt ietekmi uz 2000.–2006. gada periodu kopum , Sp nij laik no 2000. ga-da l dz 2002. gadam saska ar Kopienas atbal-sta strukt ru (struktur lie fondi plus valsts sabied-riskie izdevumi) izdar to invest ciju ietekme ir no-v rt ta k 0,4% no IKP (un prognoz jamsk 2,4% 2006. gad ).

Izpildes rezerve — atalgojošs sasniegums

Izpildes rezerve apvieno vair kus labas vad basprakses aspektus, konkr ti finansi lo kontroli, s-



tenošanas efektivit ti, monitoringu un nov rt ju-mu. Rezerve ir inov cija, saska ar kuru pašrei-z j programmu izveides period 4% no struktu-r lo fondu resursiem tiek patur ti pieš iršanai l dz 2004. gada 31. martam, v l kais, pamatojoties uz s kotn ji programmu veidošanos dokumentos noteikto m r u sasniegšanu. M r i attiecas uz efektivit ti (sasniegt s jaudas un rezult ti), finan-si lajiem jaut jumiem un vad bu. Lai gan rezer-ves darb ba v l j p rbauda praks , tas ir pirmais solis uz m r u noteiktu vad bu un pirmo reizi ie-vieš finansi lu stimulu attiec b uz labu vad bu,m r i, kura sasniegšan dal bvalstis un re ioninenoliedzami ir ieinteres ti.

Lai gan par ieviesto re lo meh nismu izteikti daži apsv rumi, paši attiec b uz t stingr bu un sa-režg t bu, rezerve galveno uzman bu v rš uz sva-r giem izpildes jaut jumiem, t diem k finanšu apg šana un monitoring izmantoto datu kvalit -te. Taj paš laik izteikts ar t ds apsv rums, ka uzman bas v ršana uz finanšu apg šanu var no-v rst uzman bu no t ri u kvalit tes.

ES struktur l s politikas uztvere re ionos

Apst k u p t jumos, kuros izskat ti re ion lo amat-personu viedok i par ES politiku, kas min ti iepriek-š j 3. da , tika apkopotas ar šo amatpersonu domas par strukt rfondu darb bu. Aptauj to vidvald ja vienpr t ba par fondu pozit vo ietekmi M r a1 re ionos, paši attiec b uz infrastrukt ru un jo seviš i koh zijas valst s, kur s IKP uz vienu cilv kukonver ence ar vid jo ES bija galvenais nacion l spolitikas m r is.

Citos M r a 1 re ionos, kas sa ma maz kas fi-nans juma summas, tika atz ts (piem ram, Flevo-land un Augstkaln , un Sal s), ka ties bas uz M r-a 1 atbalstu novedušas pie t , ka tiem liel ka prio-

rit te pieš irta saska ar valsts re ion lo politiku.

M r a 2 re ionos apst k u p t jumi apstiprina datu mekl šanas gr t bas attiec gaj re ion laj l men ,lai izprastu att st bu, k ar faktu, ka pieš irt s finan-šu summas kopum nebija pietiekošas, lai šajos re ionos situ cijas pasliktin šanos v rstu par labu.

Un tom r M r a 2 zonas bieži vien ir t s, kur s uz-kr jas liel k da a t re iona probl mu, kur š szonas atrodas, neatkar gi no t , vai š s probl mas attiecas uz demogr fiskaj m tendenc m, izgl t bas l meni, tradicion l s ražošanas p rstrukturiz ciju, bezdarbu, vidi u. tml. Biznesa invest cij m ir ten-dence koncentr ties cit s re iona da s vai ar kai-mi u re ionos, atst jot atbalsta nodrošin šanu tikai strukt rfondu zi .

Daudzos gad jumos galven uzman ba tika v rstadr z k uz strukt rfondu kvalitat vo, nevis kvantitat voietekmi, paši tajos re ionos, kuros strukt rfondu finans jums bija relat vi mazs vai nu attiec b uz IKP, vai uz invest cij m, vai ar uz nacion lo budže-tu. Šajos gad jumos partner ba l dz ar programmu izveidi un integr tas strat ijas centieni re ion lajl men bija visbiež k min t s priekšroc bas, kas izveidojuš s Kopienas pieejas ieviešanas rezult t .P c aptauj to dom m tas stiprin jis institucion lo kapacit ti un paši nov rt jumam nepieciešamo kompetenci, jo seviš i attiec b uz horizont laj mt m m, t d m k iesp ju vienl dz ba, ilgtsp j ga

Daži iepriekš ji rezult ti Sp nijas M r a 1 re ionos laika period no 2000. gada l dz2002. gadam

Uzlabota piek uve: uzb v ts vai uzlabots 476 km ce u vai šoseju un 173 km dzelzce a l niju; uzb -v ts 810 km ener ijas apg des t klu; izb v ts 250 km g zes cauru vadu;

produkt vas vides atbalsts: atbalst ts 4 600 mazo un vid jo uz mumu ar pak penisku ietekmi uz invest cij m, kas l stas k du EUR 12,2 biljonu apm r ;

zinošas sabiedr bas veidošana: atbalst ts 1 503 p tniec bas centru un 48 199 p tnieku; notikusi 26 864 ADSL l niju instal šana;

cilv kresursi: ESF atbalst jis ap 7 miljonu cilv ku,no kuriem 57% sa muši apm c bu.



Vad bas prakšu daž d ba

Lai gan struktur lo fondu proced ras ir raksturo-tas k “viens visiem der gs izm rs”, nov rt jumaatzinumi un citi p t jumi atkl j past vošo lielo prakšu daž d bu, k ar pieaugošo p rvalžu ka-pacit ti fondu p rvald . Lab kie prakses principi ir iestr d ti noteikumos, un ar katru programmu izveides periodu tie tiek aizvien vair k noskaidroti un pilnveidoti. Taj paš laik katra dal bvalsts izg jusi pati savu att st bas ciklu, lai laika gaitpalielin tu savu kapacit ti fondu efekt v k ste-nošan .

Iesp jams izdal t tr s galvenos struktur lo fondu p rvald bas pieejas veidus:

paši centraliz ta pieeja, kas galvenok rt at-tiecas uz sektoru programm m;

centraliz tu un decentraliz tu programmu ap-vienojums;

decentraliz ta pieeja, kas tiek piem rota vai-rumam re ion lo programmu.

Sist mas laika gait ir main juš s, bieži virzoties no centraliz t s pieejas caur kombin to pieeju uz decentraliz t ku pieeju. Nov rt jumu rezult ti nor da uz to, nedz centraliz t , nedz decentrali-z t pieeja nav efekt v ka, lai gan p d jai tom rir tendence b t efekt v kai, jo t atvieglo reakciju uz re ion laj m vajadz b m.

att st ba vai inov cija.

Iz emot re ionus ar augstu autonomijas pak pi, Kopienas politiku piem rošana, kopum emot, neš iet vad ta form li. Taj paš laik koordin cijas iesp ju kav sp c gas re ion l s vad bas strukt -ras tr kums. Tom r gandr z vienbals gs viedoklis bija t ds, ka pašreiz jais programmu izveides pe-riods ir saist ts ar daudz liel ku koordin ciju nekiepriekš jie periodi, pateicoties ieg tajai pieredzei.

Neraugoties uz to, liel m r tika kritiz ts b tisks vad bas, nov rt juma un kontroles izmaksu pie-augums 2000. – 2006. gada programmu izveides period (vien no p t jumiem tika min ts kop joizmaksu pieaugums no 5% l dz 20%). J atz m arplaša neapmierin t ba ar koh zijas politikas p rval-d bas proced ru sarež t bu, kas ar katru jaunu programmu izveides periodu ir tikai palielin jusies. No otras puses sadarb ba ar soci lajiem partneriem, uz mumiem un cit m organiz cij m galvenok rttika apl kota k noz m ga priekšroc ba, ko nepie-ciešams turpin t ar n kotn .

Re ionu komitejas priekšlikumi attiec b uz Strukt rfondu p rvald bu

Re ionu komitejai tika l gts sagatavot zi ojumu par veidu, k d koh zijas politikas p rvald bu p c 2006. gada b tu iesp jams vienk ršot, pamatojoties uz

plašu par strukt rfondu vad bu atbild go p rvalžu aptauju p c b t bas. Ieg t s atzi as tika apspries-tas konferenc Leipcig 2003. gada maij un ie-sniegtas Eiropas Komisijai 2003. gada j lij . Komi-tejas ieteikumi ir sekojoši:

liel ka saska ot ba un cieš ka koordin cija kiekš ji (daž du fondu, daž du Komisijas die-nestu un daž du vald bas departamentu star-p ), t r ji (Kopienas, nacion lo un re ion loprogrammu starp );

lab ka subordin cijas un proporcionalit tesprincipu piem rošana, pie emot to, ka re ion -l s un viet j s p rvaldes vairum gad jumu ir visatbilstoš k s instit cijas politikas l mumu pie emšan un to efekt v stenošan ;

uz Kopienas b z tas re ion l s pieejas turpi-n šana;

resursu uztur šana, jo koh zijas politika ar sa-mazin tu finans jumu ir neiedom jama;

palielin ts sektoru politikas ieguld jums koh zi-jas proces ;

liel ka proced ru vienk ršošana un l dzatbild -bas pastiprin šana;

liel ka re ion l s sadarb bas k integr cijas sasniegšanas l dzek a atz šana.



Centraliz ta pieeja sliecas b t efekt v ka tr kasl mumu pie emšanas un liel ka elast guma d ,ta u, emot v r to, ka maz k rea uz re ion -laj m vajadz b m, t sliecas izmantot tradicion -l kas proced ras, kas var kav t inov ciju. Kaut ar liel k da a Koh zijas valstu un Dienvidit lijas re ioni darboj s ar centraliz taj m sist m m pir-maj programmu veidošanas period , v l kajosperiodos v rojama liel ka decentraliz cija, lai gan Portug l maz k nek citur, l dz ar It liju, Sp niju un Grie iju, kas uzs ka decentraliz ciju 1994.–1999. gada period , un riju — period no 2000. gada l dz 2006. gadam.

Kas attiecas uz cit m valst m, M r a 1 re ionosAustrumv cij un M r a 1 re ionos cit s valst s ir decentraliz tas sist mas, kas, palaikam b damassarež tas, tom r sp j darboties efekt vi.

Struktur lo fondu p rvald ba M r a 2 re ionos b t b ir decentraliz ta. Pat valst s ar centraliz tutrad ciju, t d s k Francija un Apvienot Karalis-te, pieaug l mumu pie emšanas pilnvaru un ad-ministrat v s autonomijas nodošana M r a 2 re-

ioniem. V l visp r g k v rt jot, M r a 2 prog-rammas arvien liel k m r tiek integr tas re-

ion l s politikas strukt r s.

Paplašin šan s un koh zijas politika: n kotn risin m s probl mas

Strut r lo fondu atbalstam b s centr l noz mejauno dal bvalstu dz v , stiprinot to ekonomisko konkur tsp ju un pan kot p r jo ES valstu l meniIKP uz vienu cilv ku izpratn . Š br ža daž dupirms iest šan s fondu pieredze izskat ta turp-m kaj tekst un no sarun m par Nacion lajiem att st bas pl niem un programm m attiec b uz struktur lo fondu stenošanu 2004.–2006. gada period izdar ti savi secin jumi.

Pirms iest šan s fondu pieredze

2000.–2006. gada period ES nodrošina finansi-lu atbalstu valst m, kas iest sies ES, EUR 3 bil-

jonu gad apm r . Šis finans jums n k no trim daž diem avotiem: ISPA (Instrument for Structu-ral Policies for Pre-accession aid — Struktur lopolitiku instruments pirms iest šan s atbalstam), kas finans transporta un vides projektus; SAPARD (Special Action for Pre-Accession me-asures for Agriculture and Rural development —paša pirms iest šan s pas kumu akcija lauk-

saimniec bas un lauku att st bas jom ), kas sevi paskaidro pati par sevi, un PHARE, kas finansadministrat v s un institucion l s kapacit tes stiprin šanu sagatavošan s period pirms iest -šan s.

Pirms iest šan s pal dz ba bija paredz ta da ji k m c bu vingrin jums attiec gaj m valst m tajjom , k efekt vi izmantot finanses, pirms daudz liel ka finans juma sa emšanas p c iest šan s.T d j di no š m valst m tika gaid ta institucion lo veidojumu pilnveidošana, kas vislab k atspogu o-tu viet jos apst k us un vajadz bas, taj pat laikiev rojot ES standartus attiec b uz sabiedrisko fondu p rvald bu.

PHARE

Kopš 2000. gada PHARE m r is bija pal dz t ie-st šan s valst m sagatavoties savam iest šan sprocesam, un budžets tika palielin ts l dz EUR 1,6 biljonu gad , galveno uzman bu piev ršot trim pamata priorit t m:

instit ciju veidošana (30%),

invest cijas reglament jošaj infrastrukt r ,k da nepieciešama, lai nodrošin tu acquiscommunautaire iev rošanu (35%),

ekonomisk s un soci l s koh zijas at-balsts (35%).

P c tam, kad 2004. gada maij 10 jaun s dal b-valstis iest sies ES, t s v l vismaz tr s gadus tur-pin s sa emt PHARE pal dz bu, un Bulg rij un Rum nij š programma var tu turpin t savu dar-b bu v l ilg k.



ISPA

ISPA liel m r atbilst Koh zijas fondam un at-balsta invest cijas transporta sist m s un vides infrastrukt r , sf r s, kas abas gadu desmitiem pirms p rveides s kuma tika pamestas nov rtun no kur m neviena neatbilst modern s ekono-mikas pras b m. Kas attiecas uz transportu, pri-orit te pieš irta liel kajiem maršrutiem, kas defi-n ti Transporta infrastrukt ras vajadz bu nov rt -jum (Transport Infrastructure Needs Assessment study (TINA)) un savieno iest šan s valstis ar pašreiz j m dal bvalst m, savuk rt vides uzlabo-jumu pal dz bas uzman ba v rsta uz dens apg -di un notek de u un cieto atkritumu apstr di.

Atbalsts, kura kop j summa sasniedz nedaudz vair k par 1 biljonu eiro gad , tiek pieš irts tikai tiem projektiem, kuru apjoms p rsniedz EUR 5 miljonus. 2000. un 2001. gad , pirmajos divos stenošanas gados, tika pieliktas lielas p les, lai

sagatavotu pie emamus projektus un stenošanai nepieciešam s administrat v s strukt ras. L dz 2002. gada beig m Komisija bija apstiprin jusi 249 projektus ar ISPA ieguld jumu EUR 3,2 biljo-nu apm r , kas visai vienl dz gi sadal ts starp transportu un vidi un transporta ietvaros — starp sauszemes ce iem un dzelzce u, kur vairum pro-jektu m r is ir past voš s infrastrukt ras atjau-nošana un moderniz šana.

Arvien liel k m r valstis ir izv l juš s projektus atbilstoši nacion laj m transporta un vides stra-t ij m, lai p c iesp jas lab k izmantotu ierobe-žotos pieejamos resursus.

ISPA ir devusi savu ieguld jumu ar prasmju (know-how) un administrat v s kapacit tes veido-šan , kam atbalstu sniedza tehnisk pal dz basag des proced ru, finansi l s p rvald bas, pro-jektu sagatavošanas, tehnisk s dokument cijas sagatavošanas, izmaksu priekšroc bu anal zes un Komisijas Uzlabot s decentraliz t s stenošanassist mas (Extended Decentralised Implementati-on System (EDIS)) apm c b .

SAPARD

SAPARD sadala EUR 500 miljonu gad , lai pal -dz tu iest šan s valst m stenot acquis commu-nautaire attiec b uz CAP un restruktur t savus lauksaimniec bas sektorus un lauku rajonus. At-balsts pamatojas uz valstu sast d tiem att st baspl niem, kas ietver ierobežotu pas kumu skaitu, t du k pilnveides pas kumi kvalit tes nodroši-n šanas, veterin r s un augu vesel bas kontroles piem rošanas vai ražot ju grupu un zemesgr -matu izveides. Atbalsta l dzsvars attiec b uz da-ž dajiem pas kumiem valstu starp ir atš ir gs, lai gan liel k da a ir izš rusies par invest cij mp rstr des un m rketinga jom (26% no kop j ),k ar lauksaimniec bas fondos un lauku infra-strukt r (v l 20% vai taml dz gi).

Neraugoties uz l no stenošanu17, SAPARD ir bi-jusi pozit va ietekme iest šan s valst s, t s iedro-šinot rad t finansi las strukt ras un kontroles sis-t mas, kas l dzin tos past vošo dal bvalstu struk-t r m un sist m m, t d j di pal dzot veidot ad-ministrat vo kapacit ti.

Nacion l s att st bas pl nu m c ba

P rejas laika izaicin jums

Iest šan s valst m pirmais programmu izveides periods taj br d , kad t m b s ties bas pieteikties uz l dzek iem no struktur lajiem fondiem, ir relat -vi ss — no 2004. gada l dz 2006. gadam. Tas sniedz gan iesp ju noteikt lo isku re ion l s at-t st bas strat iju, gan izaicin jumu attiec b uz ES struktur l s politikas principu integr šanu sa-vas nacion l s politikas ietvaros un atbilstošu stenošanas meh nismu iedibin šanu.

Attiec b uz šo pirmo so programmu izveides periodu ir nolemts koncentr t struktur lo inter-venci uz ierobežotu priorit ro jomu skaitu, t , lai pan ktu maksim lu ietekmi un vienk ršotu ste-nošanu. etr s liel kaj s jaunaj s dal bvalst s(Polija, Ung rija, ehij un Slov kija) pal dz ba tiks stenota ar Kopienas atbalsta programmas



starpniec bu, ko papildina Darb bas programmas, savuk rt p r j s valst s — ar Vienoto programmu izveides dokumentu.

Attiec gais atbalsts kopum , ieskaitot atbalstu no Koh zijas fonda, sasniedz nedaudz vair k par EUR 7,3 biljoniem gad atbilstoši 1999. gada ce-n m. Šo atbalstu palielina nacion lo vald bu l dz-finans jums, kas pats par sevi p rst v b tisku pieaugumu sal dzin jum ar past vošajiem l me-

iem, izvirzot jaunas risin mas probl mas valstu budžetiem, kas beidzamo gadu laik virkn valstu jau t bijis samazin ts relat vi l n s izaugsmes d (A4.11 tabula).

Raduš s strat ijas

Domin jošais uzdevums vis s iest šan s valst sir sasniegt un uztur t augstus ekonomisk s iz-augsmes tempus, lai paaugstin tu dz ves stan-dartu un nodarbin t bas l meni. Nacion l s att s-t bas pl ni iev rojami atš iras atbalsta sadal jumintervences zon m, atspogu ojot soci lo un eko-nomisko apst k u un izvirz to priorit šu daž d bu. Finans juma da a, kas novirz ta invest cij m in-frastrukt r , t d j di sv rst s no 19% Slov nijl dz 78% Kipr , finans juma da a, kas novirz ta izgl t bai, apm c bai un cit m programm m sv r-st s no 14% Malt l dz 28% Slov nij , savuk rtattiec b uz ražošanas invest cij m — no 14%

ehij l dz 54% Slov nij , un liel k da a no šfinans juma iedal ts mazajiem un vid jiem uz -mumiem.

Valstu sagatavotie programmu izveides dokumen-ti nosaka un adres dažas no galvenaj m att st -bas vajadz b m, kas ir b tiski, emot v r to, ka Struktur lo fondu un nacion l l dzfinans jumasadal jums to starp , visticam k, sasniegs ap 25% no visiem valsts izdevumiem struktur laj sinvest cij s. Visp r j pieeja izaugsmei, k da no-teikta dokumentos, atbilst Lisabonas strat ijai. Polij , Ung rij un ehij re ion l s att st bas Darb bas programmas ir veidotas t d j di, ka centr l s un re ion l s varas iest des dala savu

atbild bu par programmu stenošanu, un t m pie-š irta noz m ga visp r j budžeta da a.

Tom r liel k s da as valstu programmas nosaka krietnu skaitu atš ir gu intervences jomu un otibieži taj s tr kst skaidra un nep rprotama centr -juma un strat isk redz juma. Pašreiz jo dal b-valstu pieredze nor da uz to, ka, ja vien tas ne-tiks labots, tas sarež s programmu stenošanu un samazin s to ietekmi un ilgtsp j bu.

Izmantot s anal tisk s metodes un inform cijas avotus pašus par sevi nepieciešams att st t t l k, lai p c 2006. gada nodrošin tu augst kas kvalit -tes programmas. Attiec b uz daudz m program-m m past v tikai ierobežota struktur lo fondu un nacion lo politiku mijiedarb bas anal ze, un hori-zont l s t mas, t das k vide un vienl dz gas ie-sp jas, nav pietiekami integr tas.

Programmu veidošanu vis s valst s atbalst ja to ietekmes ex ante nov rt jumi, ko liel koties veica

r jo ekspertu komandas. Saska ar vi u atzi-numu Kopienas atbalsta programmas nov rt tas k IKP palielinošas par aptuveni 4% Ung rij un nedaudz p ri par 3% Polij , ja tiek emts v rprogresijas efekts (t. i., IKP gala rezult t b saugst ks par šo r d t ju, nek tas b tu citos ap-st k os), savuk rt invest cijas Ung rij nov rt tas k IKP paaugstinošas par 8%, un bezdarbs Polij2007. gad samazin ts par gandr z 2% no darba sp ka.

stenošanas izaicin jums

Struktur lie fondi prasa r p gu sagatavošanas darbu nepieciešam s administrat v s strukt ras un sa emt finans juma p rvald bas pas kumu iedibin šanas izpratn . Š sagatavošan s tika uzs kta jau pirms laba laika, sarunu laik par ie-st šan s l gumiem.

Sagatavošan s stadijas laik iest šan s valstis ir ac mredzami progres jušas, izveidojot efekt v kusadarb bu daž do administrat vo p rvalžu da ustarp , k rezult t izstr d tas daudz saska ot -kas un efekt v kas programmas. Lielas p les pie-



liktas person la apm c b , it paši attiec gaj sministrij s un programmu stenošanas a ent r s,un daudz s re ion laj s un viet j s varas iest -d s veikts pilnveides darbs. Struktur lo fondu s-tenošana tom r ietekm s daudzas daž das ie-st šan s valstu administr cijas da as, s kot no strat isk s pl nošanas vien b m centr laj svald b s l dz pat viet j m varas iest d m, kas ir atbild gas par individu lo projektu izv li. Jaut -jums par administrat vo kapacit ti, visticam k,joproj m paliks degpunkt visu 2004.–2006. gada periodu un v l p c tam. Turpm ka administrat v skapacit tes stiprin šana, kas da ji izriet s no pieredzes, b s nepieciešams priekšnosac jumsturpm kai decentraliz cijai attiec b uz program-mu stenošanu p c 2006. gada.

Galvenais secin jums ir t ds, ka programmu do-kumenti un pl not s darb bas atspogu o 2004.– 2006. gada perioda p rejas raksturu, sagatavojot augsni strat ij m, kas j iev ro, un strukt r m to stenošanai n kamaj programmu izveides peri-

od .



Izaicin jums, kas sagaida jaun s kandid tvalstis

Lai gan ir vilinoši iest šan s valstis uzl kot k vienu kopumu ar vienotiem raksturlielumiem un probl m m,tas neb t neatbilst paties bai. Kaut ar struktur l sprobl mas ir gan ak tas, gan plaši izv rstas gandr zvisur, paši saist b ar pamata infrastrukt ru, jo seviš it du, kas nolietojusies, novecojusi vai visp r neeksis-t , šo probl mu raksturs un m rogs valst s un re-ionos ir b tiski atš ir gs. To atspogu o IKP uz vienu

cilv ku vari cijas, kas ir daudz plaš kas nek past -vošaj ES15 gan pašu valstu, gan šaj s valst s esošo re ionu starp . Visprec z k, visu veidu b tisk m atš i-r b m ir tendence b t izv rst m daudz plaš k, nektas ir past vošajos M r a 1 re ionos. Tam ir b tiska ietekme uz struktur l s politikas veidošanu. Attiec buz katru re ionu m r is ir bijis m in t noteikt galve-nos tr kumus, kas ierobežo konkurences sp ju un at-tur iekš j s invest cijas, lai priorit ti pieš irtu vispirms šo tr kumu nov ršanai, t d j di p c iesp jas dr z kpan kot augstu izaugsmes tempu.

Turkl t re ion laj m b tiskaj m atš ir b m ir tenden-ce izv rsties plašum , nevis mazin ties, att st bai esot koncentr tai liel kaj s pils t s un ap t m, it paši gal-vaspils t s, kas ir jaunu darb bas veidu, seviš i pa-kalpojumu sf r , mezgla punkti. Šo tendenci pastipri-na paral l rvalstu tiešo invest ciju koncentr cija ta-j s paš s viet s, ko piesaista pakalpojumi, iesp jas un darba prasmes, kas šeit pieejamas.

Sakaru saiknes tom r ir liel m r neatbilstošas vis svalst s. Attiec gi komunik ciju m rogs, pat galvaspils -t s, ir b tiski maz ks nek past vošaj s dal bvalst s(maz ks par trešo da u no š m roga). Uzlabojumiem sakaru jom j b t galvenajai priorit tei ne tikai t d ,lai att st bu padar tu iesp jamu, bet ar lai veicin tutirdzniec bas ekspansiju re ionu un valstu starp . Šo-br d tirdzniec ba starp jaunaj m dal bvalst m joproj mir ierobežota, neraugoties uz to, ka š s valstis ir dabis-kas tirdzniec bas partneres, un t m nepieciešams lielm r izv rst savu darb bu, lai sekm tu savu kop goizaugsmi. Kaut ar t s g s savu labumu no pl not sTranseiropas transporta t kla izv ršanas, jaunie pl no-tie maršruti ir liel m r veidoti t , lai savienotu t s ar past vošaj m dal bvalst m, nevis lai savienotu t s sa-v starp .

Izklied t ka izaugsmes mode a pan kšanu ierobežo relat vi mazais iedz vot ju bl vums daudzos re ionosun jebk da lieluma pils tu tr kums, kas var tu piesais-t t invest cijas un kalpot par ekonomisk s att st bascentriem. Tikai Polij vien ir vair kas lielas pils tas (ar p ri par 250 t kstošiem iedz vot ju), kas papildus gal-vaspils tai var tu kalpot k izaugsmes poli. 8 re ionosno 41 NUTS 2 re iona jaunaj s dal bvalst s (5 Polij ,divos Slov kij un vien ehij ) nav pils tu, kur s b -tu vair k par 100 t kstošiem cilv ku, un liel k da aiedz vot ju dz vo mazpils t s un ciematos ar maz kk 20 000 iedz vot ju. Šis apdz voto vietu modelis ap-vienojum ar domin jošo ekonomisk s darb bas struk-t ru var ierobežot att st bu, ja vien mazpils tu starpnav labu transporta sakaru, kas cilv kiem dotu iesp ju viegli p rvietoties no vienas mazpils tas uz otru, vai ar uz darbu, vai sasniegt pakalpojumus un iesp jas,kas var tu b t kop gas veselai virknei mazo pils tu.

Kaut ar transporta t klu uzlabošana ilgtsp j b att st -ba ir b tiska, to nepieciešams pan kt bez p rlieka kai-t juma videi, it paši p c tam, kad gadu desmitiem nav piev rsta uzman ba r pniecisk s darb bas nodar ta-jam kait jumam, kas atst jis degrad tu apgabalu mantojumu. Iev rojot šoseju tr kumu un visp r jo slik-to ce u st vokli, jebkur transporta uzlabošanas politi-k j ietver relat vi plaša m roga programma saist bar jaunu ce u izb vi un past vošo ce u paplašin šanu. Un tom r, vides — un sastr gumu — apsv rumi no-z m to, ka vienlaikus past v nepieciešam ba pastipri-n t dzelzce u t klu, lai ierobežotu p rsl gšanos no dzelzce a transporta uz sauszemes transportu. Tas noz m sliežu ce u st vok a uzlabošanu, elektrifik cijuun divk ršo sliežu ce u palielin šanu, k ar savstarp -jas darb bas valstu starp nodrošin šanu (piln bstandartiz jot sliežu platumu un elektropadeves l ni-jas). Tas noz m ar to, ka jo paši j em v r atš ir -bas viet jos apst k os, lai izveidotu koordin tu trans-porta politiku — kaut ko t du, k virkn past vošo da-l bvalstu tr kst, kas sasniedz att st bas m r us attiec -gaj re ion , vienlaikus samazinot kait jumu videi.

Ar transporta uzlabojumiem pašiem par sevi tom rnepietiek. Tiem j b t da ai no saska otas att st bas politikas, kas pieš ir v lamo svaru izgl t bas un apm



c bas sist mu reformai t d zi , ka t s atbilst darba tirgus vajadz b m, kam, l dz gi pras b m transporta jom , ir tendence no re iona re ion b t atš ir g m, atspogu ojot ekonomisk s darb bas modeli. Lai gan izgl t bas l me i ir š ietami augsti taj izpratn , ka daudz vair k cilv kiem darba sp j gaj vecum bez pamatapm c bas ir kvalifik cija, nek tas ir ES15, iz-gl t bas un apm c bu programmas nesagatavo jaunos cilv kus nodarbin t bai t s jaun s ekonomikas ietva-ros, kas šobr d veidojas. Turkl t relat vi nedaudz cil-v ku turpina ieg t treš jo izgl t bu, savuk rt, kol dz cil-v ks ir nodarbin ts, iesp jas turpin t apm c bu —m žilgas m c šan s iesp jas — ir ierobežotas.

L dzv rt gi svar gs ir ražošanas invest ciju atbalsts, paši emot v r liela m roga izmai as t s darb basstrukt r , kam j notiek un kas atkal ir atš ir ga daž -d s valst s, atspogu ojot domin jošo modeli. (Lauk-saimniec b nodarbin to skaits Lietuv un Polij ir 19%, ehij — 5%; uz m jdarb b un finanšu pa-kalpojumos nodarbin ti 17% Pr g un Bratislav , 3% — atseviš s Polijas da s.). Uz m jdarb bas inves-t ciju atbalstu tom r gr ti organiz t efekt vi taj kon-tekst , kad daudzas firmas tajos sektoros, kuros tiek izv rsti pakalpojumi, joproj m ir oti nelielas (maz kpar 10 darbiniekiem), k ar tajos sektoros, kuros pa-kalpojumu liel m r tr kst. Tas jo seviš i attiecas uz re- ioniem, kuros pakalpojumu sektors ir vismaz k at-t st ts un kuros restrukturiz cijas nepieciešam ba ir vi-saktu l k .

Pal dz bai novatorisk s kapacit tes stiprin šan j b tsvar gam aspektam taj atbalst , kas tiek nodrošin tsuz m jdarb bai, l dz ar konsult ciju pakalpojumu un finansi l s pal dz bas pakalpojumu iedibin šanu uz-

m jdarb bas att st bas nol k . Un atkal, š nepie-ciešam ba daž dos re ionos ir atš ir ga, atspogu ojot p t jumu un att st bas izdevumu m rogu, p tniec bascentru esam bas un šo centru un viet j s uz m j-darb bas savstarp j s saist bas atš ir bas. (P t jumu un att st bas izdevumi, piem ram, sv rst s no 1½% IKP Slov nij l dz gandr z 4% Stredni Cechy, re ion ,kas ietver Pr gu, un l dz pat maz k par ½% no IKP Latvij , Bulg rij un Rum nij un tikai aptuveni 0,2% vai maz k virkn Polijas, Ung rijas un Bulg rijas re i-onu.)

Tom r struktur lo vajadz bu noteikšana ir tikai pirmpak pe re ion l s att st bas strat iju veidošan . Vi-sas š s vajadz bas nav iesp jams apmierin t vienlaic -gi. Vienl dz svar gi ir noteikt darb bas priorit ro sf rusarakstu, noteikt k rt bu, k d tiek pie emti invest cijuprojekti, emot v r ilgtermi a ekonomisk s att st basvirz bu, k du paredz ts iev rot attiec gaj re ion , kar pien c gi apsv rt savstarp jo mijiedarb bu, lai maksimaliz tu to ietekmi uz izaugsmi.

Centr l politikas veidot ju dilemma, kas attiecas uz vis m valst m, ta u jo seviš i uz liel kaj m valst m, ir tas, cik liel m r struktur l pal dz ba j koncentr uz galvenajiem izaugsmes centriem, kuros pe a no in-vest cij m, visticam k, b s vis tr k , un cik liel m ršo pal dz bu nepieciešams sadal t pa re ioniem atbil-stoši vajadz b m. Lai gan to re ionu stiprin šana, kas jau šobr d ir visliel kaj m r konkur t sp j gi, var tu sniegt vislab ko iesp ju, k sasniegt augstu izaug-smes pak pi vis s kaj laik , atbalsta sadal jums at-bilstoši vajadz b m var tu, visticam k, uzlabot iekš jo koh ziju, k ar nodrošin t l dzsvarotu att st bu ilgsto-š darb bas period . No vienas puses, izv le ir sarež-

ta t iemesla d , ka, lai v j kie re ioni b tiski ieg tu no pirm veida strat ijas ilgstoš k laika posm , vis-ticam k, tiem b s nepieciešami minim li infrastrukt -ras l me i un citas kapit la formas, paredzot to, ka šo re ionu vajadz bas nevar ne emt v r pat slaic gperiod . No otras puses, j em v r administrat vos ierobežojumus, k di past v attiec b uz lielu pal dz -bas apjomu ieguld šanu vismaz k att st tajos re-ionos.

P d jo punktu nevar ignor t. Re ion l s att st bas po-litika, tas j atz st, tiek stenota t d kontekst , kuradministrat v s kapacit tes pak pe attiec b uz pro-jektu veidošanu un p rvald bu ir apšaub ma, pieredze un kompetence struktur lo probl mu risin šan ir ne-pietiekama un tr kst koordin cijas l dzek u daž du ie-saist to p rvalžu starp . Tas nenoliedzami ierobežo programmas, ko b tu iesp jams stenot. Tas noz m ,ka finans juma nodrošin jumam struktur laj m inves-t cij m j b t apvienotam ar nep rtrauktu atbalstu ad-ministr cijas darba uzlabošan pašos pamatos, per-son la apm c b un efekt vu programmu p rvald bas,monitoringa un nov rt šanas l dzek u izveid , it paši re ion laj l men .



Debates par koh zijaspolitikas n kotni

Komisija uzs ka debates par koh zijas politikas n kotni jau 2001. gada s kum . Ar Komis rukol ija tika iesaist ta šaj s debat s. Komisijas prezidents un daži komis ri piedal j s daž d skonferenc s. Kol ija tika inform ta par visiem jaut jumiem, kas izvirz ti debašu laik ar daž du zi ojumu starpniec bu un kas šaj period pie-

emti.

2001. gada 31. janv r Komisija pie ma otro zi-ojumu par ekonomisko un soci lo koh ziju

[COM(2001) 24 gal gais]. Zi ojum pirmo reizi tika analiz tas t s risin m s probl mas, ko izvir-za ES paplašin šan s, un ar šo zi ojumu tika uz-s kta diskusija par koh zijas politikas pamatprin-cipiem p c 2006. gada.

2001. gada 21. un 22. maij Komisija organiz jaotro Eiropas forumu par koh ziju, kur piedal j sliels skaits dal bnieku (gandr z 2 000 re istr todal bnieku un 1 700 p r jo kl tesošo) un bija p r-st v ta politiska l dzdal ba oti augst l men .

“Visp r jo lietu” Padom 2001. gada 11. j nijKomisija ma v r apsv rumus, ko izteica paš-reiz j s un n kam s dal bvalstis, it paši memo-randu, ko iesniedza Sp nijas deleg cija un kuriztirz ta paplašin šan s ietekme uz ekonomisko un soci lo koh ziju. Komisija deklar ja ar to, ka t turpin s savu darbu un regul ri atskait sies Padomei. Tai vajadz tu sagatavot Trešo zi ojumu par koh ziju, piev ršot uzman bu atbilstošu priekšlikumu izvirz šanai attiec b uz koh ziju p c2006. gada.

Vair kas dal bvalstis un re ionu, pils tu un lielpil-s tu p rst vji un soci lie partneri steigšus izkl s-t ja savus uzskatus par debat s izvirz tajiem jau-t jumiem. Saska ar 2001. gada j nij doto ap-

emšanos Komisija pie ma divus darba gaitas zi ojumus par ekonomisko un soci lo koh ziju:2002. gada 30. janv r [COM(2002) 46 gal gais]2003. gada 30. janv r [COM(2003) 34 gal gais].Šajos dokumentos atjaunin ti dati no Otr zi o-

juma par koh ziju (2001. gada janv ris), paši tie dati, kas attiecas uz b tisk m ekonomiskaj m un soci laj m atš ir b m re ionu starp .

Komisija organiz ja virkni diskusiju san ksmju, kur s tika iesaist ti visai daudzi no tiem, kuri at-bild gi par politiku šaj jom dal bvalst s, re-

ionos, pils t s un lielpils t s:

2002. gada 26. un 27. maij semin rs par Ei-ropas Savien bas priorit t m attiec b uz re-

ioniem, aptuveni 600 dal bnieku;

2002. gada 8. un 9. j lij semin rs par pils tuapgabaliem;

2002. gada 30. septembr semin rs par no-darbin t bas un soci l s koh zijas priori-t t m;

2002. gada 9. oktobr par re ion lo politiku atbild go ministru san ksme, kur tika pan kta izv rsta vienošan s par struktur lofondu stenošanas vienk ršošanu 2000.– 2006. gada period ;

2002. gada 17. un 18. oktobr semin rs par kalnu apgabaliem;

2003. gada 3. un 4. mart semin rs par turp-m ko Struktur lo fondu p rvald bu;

2003. gada 8. j lij konference "Koh zija un konstit cija: re ionu loma un atbild ba", ko apmekl ja vair k k 180 re ionu galveno vad t ju un viet ji/re ion li iev l tu p rst vju no dal bvalst m un iest šan s valst m;

2003. gada 13. novembr konference par lau-ku att st bas politikas n kotni Zalcburg .

Pavisam nesen Komisijas Re ion l s politikas ener ldirektor ts sav Interneta vietn ievietojis

visus tos guvumus, kas sa emti no Kopienas in-stit cij m, dal bvalst m, jaunaj m dal bvalst m, re ioniem, pils t m un lielpils t m, soci lajiem partneriem un p tniec bas instit tiem:



http://europa.eu.int/comm/regional_policy/debate/reflex_en.htm

Vair k k simts resursu ir šeit viegli pieejami, lie-l koties tie emti no debat m, semin riem,starpministriju apakškomitej m un daž diem p t -jumiem. Kop tie p rst v bezprecedenta kop gusp li us debat t par Eiropas Savien bas politikas sf ru.

Komisijas p rst vji ir piedal jušies simtos sa-n ksmju, konferen u un semin ru, kas par šo t -mu notikušas vis Eiropas Savien b . Komisija pie musi ar simtiem deleg ciju, lai apspriestu ar min to saist tos jaut jumus.

Tr s neform las par re ion lo politiku atbild goministru san ksmes organiz ja Be ijas preziden-t ra (Nam ra, 2001. gada 13. un 14. j lijs), Grie-ijas prezident ra (Halkidiki, 2003. gada 16.

maijs) un It lijas prezident ra (Roma, 2003. gada 20. oktobris). V l viena ministru tikšan s notiks p c rijas prezident ras iniciat vas 2004. gada 27. un 28. febru r .

Plašas debates notikušas ar Eiropas Parlament ,kuru rezult t tika pie emti vair ki l mumi attie-c b uz koh zijas politiku, ieskaitot:

2002. gada 7. novembr l mums par Schroed-ter zi ojumu (Za partija, V cija)

2003. gada 3. septembr l mumi par Mas-torakis zi ojumu (Eiropas soci listu partija,

Grie ija) un Pomés Ruiz zi ojumu (Eiropas Tautas partija, Sp nija).

Re ionu komiteja pie ma deklar ciju Leipcig2003. gada 5. un 6. maij , aicinot Eiropas instit -cijas stiprin t ES politiku attiec b uz re ion lo att st bu. 2003. gada 2. j lij Komiteja pie ma ar divus b tiskus pazi ojumus par šo jaut jumu:

Schneider zi ojums attiec b uz Otro darba gaitas zi ojumu par ekonomisko un soci lokoh ziju;

kop js Fitto kunga (Eiropas Tautas partija, It lija) un Van Cauwenberghe kunga (Eiropas Soci listu partija, Be ija) p rskata zi ojumspar struktur lo fondu p rvald bu un vienk r-šošanu p c 2006. gada.

Eiropas Ekonomikas un soci lo lietu komiteja de-vusi savu ieguld jumu debat s par koh zijas poli-tikas n kotni, 2003. gada 25. septembr pie emot pazi ojumus par abiem darba gaitas zi ojumiemun abiem paskaidrojošajiem pazi ojumiem attie-c b uz:

Barros-Vale zi ojumu “Partner bas devums Struktur lo fondu stenošan ”;

Dassis zi ojums “Citu Kopienas politiku ieguld jums ekonomiskaj un soci laj koh zi-j ”.

1 Iz emot D niju un Luksemburgu, k ar Apvienoto Karalisti, attiec b uz kuru v l joproj m tiek gaid ta apmierinoša infor-m cija.

2 Galvenie l dzek i, ar k diem EIB pal dz re ion laj att st b , ir atseviš i aizdevumi lieliem projektiem vai programm m un glob li aizdevumi finansi lajiem starpniekiem maz ku pl nu stenošanai. Mazo un vid jo uz mumu att st b Eiropas In-vest ciju fonds (EIF) veic invest cijas kopuz mumu kapit la fondos un nodrošina portfe a garantijas ar kred tu veici-n šanas, kred tu apdrošin šanas vai struktur tu dar jumu starpniec bu. EIB aizdevumu pieš iršanas darb bai ir tendence papildin t Struktur lo fondu grantus, lai maksim li palielin tu budžeta un kapit la tirgus resursu ietekmi.

3 Šie p t jumi ir izvirz juši neskait mus konver ences izskaidrojumus, k ar devuši virkni koh zijas politiku nov rt jumu, da ji saist b ar laika periodu, p t taj m valst m vai re ioniem vai pieejamiem izmantot mode a datiem un tehniskaj mspecifik cij m. Liel kaj da šo p t jumu iev rota “vienota” re ion l s konver ences noteikšanas pieeja attiec b uz na-cion lo vai ES vid jo.

4 Veikts, izmantojot Hermin makroekonomisko modeli, kas tika izveidots 90-to gadu s kum un kopš t laika ir liel m rizmantots Kopienas atbalsta politikas izv rt šan .

5 Šeit defin tas k intervences saska ar Kopienas Atbalsta programm m (Community Support Frameworks (CSF)), kas koordin ES re ion l s aktivit tes saist b ar Struktur lajiem fondiem un valsts l dzfinans juma izdevumiem.



6 Kaut ar bruto rad to darbu nov rt jums ir relat vi stingri pamatots, neto darbu nov rt jums ir nenov ršami neskaidrs, iev rojot gr t bas, k das rodas, emot v r p rvietošanas un aizvietošanas ietekmi. T pat past v zin mas gr t bas Ko-pienas programmu ietekmes izol šan no nacion lo politiku pas kumiem, kas tiek stenoti vienlaic gi.

7 Datu probl mu d ir gr ti ieg t uzticamus skait us par programmu izveides 1994. – 1999. gada periodu. 8 2000. – 2006. gada period saska ar INTERREG IIIB tika uzs kta MEDOC (“Méditerranée occidentale”) programma,

aptverot re ionus Portug l , Sp nij , Francij , It lij un Grie ij (s kot ar 2003. gadu), k ar Gibralt r , ar visp r jo ieguld jumu no ERDF k du EUR 119 miljonu apm r . Galvenais m r is ir veicin t sadarb bu šo re ionu starp etr s iz-v rst s sf r s (ekonomisk att st ba, teritori l pl nošana, transports un ICT un vides aizsardz ba), lai stiprin tu attiec bas ar p r j s Vidusj ras valst m un iek autu t s uzs ktaj projekt .

9 Veikt s aptaujas programmas sf ru piem r vis ES atkl ja, ka 68% respondentu ir sajutuši, ka pils tvide ir uzlabojusies vai uzlabojusies liel m r beidzamo 10 gadu laik un 49% respondentu uzskat ja, ka URBAN m r a zonas ir k uvušas v -lam kas k vietas, kur dz vot.

10 Aptuveni EUR 16 biljoni ir nep rprotami velt ti pils tpolitikai 2000. – 2006. gada period (aptuveni 14% no struktur lajiem fondiem). No tiem vair k k EUR 15 biljoni tiek nodrošin ti atbilstoši galvenaj m 1. un M r a 2 programm m, kuru uzde-vums ir galvenok rt atjaunot lielpils tu centrus. Papildus šiem specifiskajiem pas kumiem gandr z visas programmas tiek liel m r stenotas tieši lielpils tu ietvaros bez paša apz m juma, ka tie ir “pils tpas kumi”. Š s programmas aptver visus lielpils tas att st bas aspektus, ieskaitot invest cijas infrastrukt r s, mazo un vid jo uz mumu atbalstu un soci l s ie-saist šanas aktivit tes.

11 6 re ion lo tehnolo iju pl ni tika uzs kti 1993. – 1994. gad , 33 re ion lo inov ciju strat ijas (RIS) – 1996. gad , kam sekoja 25 RIS+ (RIS stenošana) 1999. gad . Tie tika pamatoti ar Komisijas ierosin to metodolo iju. 30 no šiem projek-tiem ir aprakst ti un analiz ti "Regional Innovation Strategies under the ERDF Innovative Actions 2000-2002", European Commission, DG for Regional Policy, 2002.

12 6 RISI re ioni tika uzs kti 1994. gad , kam sekoja 22 RISI pilotakcijas 1996. gad un ducis RISI+ 1999. gad .13 Pazi ojums “par struktur lo politiku vienk ršošanu, noskaidrošanu, saska ošanu un elast gu p rvald šanu 2000. – 2006.

gad ”, C(2003) 1255. 14 ”Struktur lo fondu p rvald ba n kotn : k du atbild bas dal jumu izv l ties?”, Brisele, 2003. gada 3. – 4. marts. 15 2000. – 2006. gada period p c 7% avansa maks jumi tiek veikti tikai p c tam, kad izdevumi re li notikuši; savuk rt

iepriekš j perioda laik dal bvalstis var ja sa emt avansa maks jumus l dz pat noteiktam limitam, emot v r , ka t s var apliecin t, ka iepriekš jie avansa maks jumi jau da ji izlietoti.

16 Debates 5. konferenc par Struktur lo fondu nov rt jumu Budapešt , 2003. gada 26./27. j nij .17 Projektu skaits, attiec b uz kuriem tika nosl gti l gumi ar sa m jiem, pieauga no 2 100 2002. gada beig s l dz p ri par 4

300 2003. gada apr a beig s. ES budžets, kas ieguld ts šajos projektos, atbilst p ri par 80% no t s summas, kas valst mbija pieejama pirmaj gad . 2002. gada beig s tikai 40% no š s summas bija nodots gala sa m jiem. Kop j maks jumu summa 2003. gada maija beig s p rsniedza EUR 201 miljonu.

Avoti

Ex post evaluation of Objective 1 1994 1999, 2003 Ex post evaluation of 1994-99 Objective 2 programmes, June 2003 Ex post evaluation URBAN Community Initiative (1994-1999), August 2003 Ex post evaluation of the INTERREG II Community Initiative (1994-99), 2003 Efficiency of Structural Funds Implementation Methods, 2003 An examination of the ex-post macroeconomic impacts of CSF 1994-99 on Objective 1 countries and regions: Greece, Ireland, Portugal, Spain, East Germany and Northern Ireland, December 2002 Assessing the Regional Economic Effects of Structural Funds Investments, September 2003 The Socio Economic Impact of Cohesion Fund Interventions, 1987 (3 volumes) The economic impact of objective 1 interventions for the period 2000–2006, May 2002 Thematic Evaluation of Information Society, October 2002 The Thematic Evaluation on the Contribution of the Structural Funds to Sustainable Development, December 2002 Thematic Evaluation of the Territorial Employment Pacts, October 2002 Human capital in a global and knowledge based economy, Angel de La Fuente and Antonio Ciccone, May 2002 A study on the impact of Member State policies on social and economic cohesion at regional level, London School of Economics, Decem-ber, 2003 A study on regional factors of competitiveness, Cambridge Econometrics, November 2003 Impact of Community policies on social and economic cohesion, LABOR, October 2003 A study on the needs of regions in current Member States and the candidate countries in areas that are eligible for Structural Funds, Al-phametrics, November, 2003 Relocation and European Integration. Is Structural Spending justified? K.Midelfart-Knarvik, H. Overman, Economic Policy October 2002 Regional Policy in the European Union, R. Leonardi, 2003.

TREŠAIS ZI OJUMS PAR EKONOMISKO UN SOCI LO KOH ZIJU 179

4 . d a a s s t a t i s t i k a s p i e l i k u m s

4 . d a a — S t r u k t u r l o p o l i t i k u i e t e k m e u n p i e v i e n o t v r t b a

TREŠAIS ZI OJUMS PAR EKONOMISKO UN SOCI LO KOH ZIJU180

ES15

1275

44

8411

1973

5

2718

2405

0

1155

2

1940

10

1783

6

2120

10 0,0

22,3 3,4

18,1

74,3

217,

4

93,6

41,4

12,3

UK

5085

1167

3989 70

6

4568

1061

1657

6

1657

6

0,2

8,6

3,5

23,4

87,9

143,

0

81,9

41,4

12,6

SE 722 0

354 52 720

375

2223

2223 0,

1

10,6 0,0

13,0

89,4

104,

1 :

41,4

12,3

FI 913 0

459 30 403

316

2120

2120 0,

2

21,0 0,0

30,9

79,0

121,

1 :

41,4

14,2

PT

1612

4

2905 0 0 0

733

1976

2

3060

2282

2

2,9

66,6

33,4 0,0

0,0

348,

2

125,

3

: :

AT

261 0

578

102

528

379

1848

1848 0,

1

3,4

0,0

24,8

96,6

135,

3 :

41,4 9,7

NL 0

123

676

119

1686 62

0

3223

3223 0,

1

0,0

1,8

15,0

98,2 :

63,2

41,4

15,8

LU

0 0 34 6 38 15 92 92 0,1

0,0

0,0

28,3

100,

0 : :

41,4

13,0

IT

2193

5

187

2145 37

7

3744

1247

2963

6

2963

6

0,4

33,6 0,6

12,9

65,8

162,

3

80,7

41,4

14,2

IE

1315

1773 0 0 0

159

3247 55

6

3803 0,

6

26,6

73,4 0,0

0,0

194,

7

95,2 : :

FR 3254 55

1

5439 61

2

4540

1273

1566

9

1566

9

0,2

2,7

1,9

31,3

95,4

282,

7

70,7

41,4

11,3

ES

3774

4

352

2553 98

2140

2250

4513

7

1116

0

5629

7

1,4

58,5 1,3

22,2

40,2

232,

2

95,3

41,4

19,2

EL

2096

1 0 0 0 0

858

2182

0

3060

2488

0

2,9

100,

0

0,0

0,0

0,0

285,

8

: : :

DE

1922

9

729

2984 52

5

4581

1748

2979

7

2979

7

0,2

17,3 1,6

12,6

81,1

194,

1

80,2

41,4 9,8

DK 0 0

156 27 365

274

822

822

0,1

0,0

0,0

10,2

100,

0 : :

41,4 9,9

BL 0

625

368 65 737

245

2038

2038 0,

1

0,0

12,6

12,5

87,4 :

69,5

41,4

11,9

A4.

1 S

truk

tur

lo fo

ndu

pieš

iršan

a m

rim

un

vals

tij, 2

000-

2006

Pieš

iršan

a 20

00-2

006

(EU

R m

iljon

i pie

199

9.ga

da c

enm

)

Mr

is 1

Pak

peni

ska

sam

azin

šana

Mr

is 2

Pak

peni

ska

sam

azin

šana

Mr

is 3

Citi

*

Visi

str

uktu

rlie

fond

i

Koh

zija

s fo

nds

Kop

Kop

(% n

o IK

P 2

000.

gd

pie

199

9.ga

da

cen

m)

Iek

auta

is ie

dzvo

tju

ska

its (%

no

kop

j)

Mr

is1

Pak

peni

ska

sam

azin

šana

Mr

is 2

Mr

is 3

Pieš

iršan

a ga

d u

z vi

enu

iedz

vot

ju (E

UR

)

Mr

is 1

Pak

peni

ska

sam

azin

šana

Mr

is 2

Mr

is 3

* K

opie

nas

inic

iatv

as, n

e -M

ris

1 F

IFG

(Ziv

saim

niec

bas

vad

bas

finan

sša

nas

inst

rum

ents

), P

eace

Info

rmci

jas

avot

s: D

G R

EG

IO



A4.2 Struktur lo fondu sviras iedarb ba uz valsts un priv tiem izdevumiem saska ar M r i 1, 1994-1999 un 2000-2006

EUR

1994-1999* 2000-2006 Nacion lie valsts fondi

uz Euro no SF Priv tie fondi uz Euro no SF

Nacion lie valsts fondi uz Euro no SF

Priv tie fondi uz Euro no SF

BE 0,77 1,18 1,02 1,43

DE 0,37 1,53 0,58 0,02

EL 0,52 0,28 0,50 0,48

ES 0,51 :** 0,52 0,04

FR 0,54 0,23 0,88 0,33

IE 0,43 0,34 0,76 0,25

IT 1,40 :** 0,89 0,45

NL 2,49 1,42 2,15 0,55

AT 1,59 3,79 0,33 1,76

PT 0,42 0,30 0,60 0,46

UK 0,53 0,24 0,85 0,43

Kop ES11 0,62 0,36 0,63 0,29

* balst s uz faktiskiem izdevumiem 1994-2000

ES, IT: 1994-1999, Nacion lie valsts fondi ietver priv tos fondus

ES11: izsl dzot FIN, SWE

Inform cija avots: DG REGIO

A4.3 EIB kredit šana, 1989-2002

EUR Miljardi

1989-93 1994-99 2000-02

Kop jie aizdevumi ES15 70,9 128,9 95,3

Re ion l att st ba, no kuras 47,2 86,7 59,3

Individu lie aizdevumi 37,8 66,6 40,7

Glob lie aizdevumi 9,4 20,1 18,6

Gada vid jais, no kura 9,4 14,4 19,8

M r is 1 5,0 6,8 10,5

M r is 2 3,4 5,5 6,6

Jauktie un citi 1,0 2,1 2,7

Kop j kredit šana iest jas valst s, no kuras 1,7 9,3 9,2

Individu lie aizdevumi 1,3 8,4 7,8

Glob lie aizdevumi 0,4 0,9 1,4

Gada vid jais 0,3 1,6 3,1

Inform cijas avots: EIB un Eiropas Komisija



Kop

pc

kate

gorij

as

%33

,8 5,1

1,4

6,5

0,7

1,9

9,5

2,7

6,0

23,1 6,8

3,1

1,3

7,0

4,9

41,3

19,8 3,5

12,8 1,2

3,9

1,8

100,

0

Kop ES 4590

368

7419

0588

92 984

2553

1284

937

0681

3831

378

9231

4237

1737

9473

6701

5616

926

986

4723

1743

316

6353

6325

0413

5955

100,

0

UK

2500 13

5 33 205

102

157

1248 20

641

220

14 493

384 96 510

530

1608 46

536

356

910

910

213

062

5214

,0

SE

EU

R m

iljon

i 45

7 72 6 53 11 017

9 42 94 149 13 18 19 21 77 102 33 56 6 3 4 14 722

4,6

FI 596 83 23 80 6 75 201 8

119

259 67 19 19 65 89 44 11 11 7 7 8 14 913

0,5

PT 6368

1165 39

177

321

012

326

38 389

678

3868 39

767

3 5124

73 273

8433

3211 49

624

29 469

1827 36

019

029

0,2

AT

190 17 5 14 1 23 76 36 19 48 29 3 2 1 12 16 0 8 4 4 0 7

261

0,7

NL 57 1 0 11 6 3 22 8 6 31 17 11 1 1 3 30 3 7 18 1 3 3

123

0,1

LU 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0

IT 9838

1609 24

915

52 185

235

2103

1404

2501

4005

1140 20

838

415

52 722

7470

3134

1103

2721 26

924

380

922

122

16,3

IE 910

122 32 42 99 0

306 56 252

844 50 210 10 409

165

1319 95

410

421

8 44 0 1530

88 2,3

FR 1298 24

4 55 380 68 80 231

152 87

1237 99 20

6 25 787

120

1216 43

9 94 451 43 189 54

3805 2,

8

ES

1069

315

43 884

2328 0

1084

2368 54

619

4088

5841

62 531

240

1248

2678

1836

391

28 802

6405 28

717

40 182

3809

628

,0

EL 4587 98

512

710

99 293

133

953

585

410

3975 76

672

934

514

11 724

1184

164

9714

9621

90 411

1247 55

920

961

15,4

DE

8041 86

9 9823

43 060

223

70 235

1524

5902

1994

1218 54

693

512

0956

6431

02 177

2373 11 0

353

1995

914

,7

DK 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0

BE

368 30 3 8 2 38 152 40 96 190 4 27 0 61 99 62 9 6 43 5 0 5

625

0,5

A4.

4 M

ris

1: i

ndik

atva

is s

truk

tur

lo fo

ndu

sada

ljum

s p

c iz

devu

mu

kate

gorij

as, 2

000-

2006

Raž

ošan

as v

ide

Lauk

saim

niec

baM

ežko

pba

Lauk

u at

tst b

aZi

vsai

mni

ecba

sP

aldz

ba li

elaj

iem

uz

mum

iem

Pal

dzba

MV

U &

am

atni

ecba

iT

rism

s R

TDC

ilvku

resu

rsi

Dar

ba ti

rgus

pol

itika

S

oci

l ie

kau

šana

Poz

itv

dar

ba ti

rgus

akt

ivit

te s

ievi

etm

Izgl

tba

& p

rofe

sion

la s

agat

avoš

ana

Uz

mjd

arb

ba

Infr

astr

ukt

raTr

ansp

orts

Te

leko

mun

ikci

ja &

info

rmci

jas

sabi

edrb

aV

ide

Ene

rija

Soc

il

& v

esel

bas

Citi

KO

PD

aa

no k

opj

Mr

a 1

pieš

iršan

ai (%

)

Info

rmci

jas

avot

s: D

G R

EG

IO



A4.5 Struktur l fonda izdevumi transportam saska ar M r i 1, 2000-2006

% no kop jCe i 33,1Dzelzce i 29,4Autostr des 16,5Pils tas transports 6,1Ostas 6,1Multimod lais transports 3,9Lidostas 2,4Citi 2,0

densce i 0,4Att st t s transporta sist mas 0,3Kop 100,0


A4.6 Struktur l s politikas bijus makroekonomisk ietekme 1994-1999: HERMIN model šanas rezult ti

% atš ir ba no s kumpunkta bez politikas 1999 Grie ija Sp nija rija Portug le A. V cija Z. rija

IKP 2,2 1,4 2,8 4,7 3,9 1,3 Ražošanas rezult ti 3,4 3,7 4,7 10,6 3,2 0,6Tirgus pakalpojumu rezult ti 2,4 1,2 2,4 4,8 4,4 2,2 Fiks t s invest cijas* 18,1 9,1 12,1 24,8 7,8 1,2Darba produktivit te* 2,3 2,1 2,2 6,6 1,2 0,5 Nodarbin t ba* 1,0 1,5 4,7 3,7 2,0 0,1

* tikai ražošana sektor Inform cijas avots: DG REGIO



A4.7 Struktur l s politikas iedarb ba uz fizisko infrastrukt ru un cilv ku kapit lu, 1994-2010: HERMIN model -šanas rezult ti

% atš ir ba no s kumpunkta bez politikas 2010 Gadi Grie ija Sp nija rija Portug le Austrumv cija Zieme rija Fiziska Cilv ka Fiziska Cilv ka Fiziska Cilv ka Fiziska Cilv ka Fiziska Cilv ka Fiziska Cilv ka

1993 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0 1994 1.1 1.0 1.2 0.7 1.1 1.5 3.5 3.8 0.9 0.4 0.1 0.31995 2.7 1.9 2.3 1.4 2.3 2.9 6.3 7.2 1.6 0.8 0.2 0.5 1996 3.9 2.7 3.3 2.0 3.3 4.1 8.8 11.0 2.3 1.2 0.4 0.81997 4.9 3.5 4.3 2.6 4.3 5.5 11.0 14.2 2.9 1.5 0.5 1.0 1998 6.0 4.1 5.4 3.4 5.1 6.6 13.2 17.4 3.5 1.8 0.6 1.21999 7.0 4.8 6.5 4.0 5.8 7.6 15.3 20.5 4.0 2.1 0.7 1.4 2010 4.8 2.8 4.6 2.1 2.5 4.1 8.7 11.5 2.0 1.2 0.6 0.8


A4.8 Tirdzniec bas ietekme uz M r a 1 intervenci, 2000-2006

Nopl de uz ES valst m*

(% no M r a 1 intervences)

Nopl de uz ne ES val-st m*

(% no M r a 1 intervences)

Grie ija 42.6 3.8Sp nija 14.7 13.2rija 26.7 11.1

Portug le 35.2 6.7Jaun s zemes 18.9 9.4It lijas dienvidi 17.4 8.6Kop 24.3 9.1

* Imports k % no izdevumiem saska ar strukt rfondiem Inform cijas avots: Eurostat, invest ciju-rezult tu tabulas



Kop

pc

kate

gorij

as

%29

,1 0,4

0,1

4,5

0,1

1,1

14,6 3,7

4,5

0,1

53,3

15,6

11,3 4,1

10,5

11,8

14,1 3,5

1,7

7,5

0,4

0,7

0,3

3,4

100,

0

Kop ES 1691

324

8 8426

01 46 662

8456

2168

2594 53

3096

390

7565

7123

9860

7668

4381

9820

3710

0643

43 229

424

159

1981

5805

510

0,0

UK

3469 0 0

211 5 13

2884 13

921

9 056

4112

6916

34 366

1418 95

477

9 82 165

478 8 45 0

435

1032

41,

3

SE

EU

R m

iljon

ii 41

4 12 1 63 2 222

2 56 56 090

219

314

6 63 152

349

136 52 40 35 4 6 0 49

1501

17,8

FI 442 11 3 71 1 10 202 40 103 0

594

149 81 41 136

187

130 29 32 65 2 1 0 42

1208 2,

6

PT 309 26 9

182 5 3 60 9 15 0

204 10 53 19 60 62 203 73 11 60 11 46 2 18 733

2,7

AT 770 3 1 84 0

147

265

137

132 0

710

264

140 83 102

121 69 8 15 29 11 6 0 38

1587 2,

1

NL 573 0 0

187 1 7

265 92 21 0

2149 80

874

5 21 505 71 340 38 58 228 0 15 0 38

3101 5,

3

LU 21 0 0 2 0 3 3 3 10 0 46 18 15 2 5 6 24 1 1 16 5 0 0 2 92 0,2

IT

1605 18 5

247 3 9

867

328

104 25

4367

1429 26

645

111

9110

3011

13 251 98 696 28 40 0

429

7514

12,9

IE 70 3 1 51 2 0 7 1 6 0 53 7 14 2 18 11 32 21 3 7 1 0 0 415

90,

3

FR 3361 42 13 44

3 18 196

1324 78

551

1 3058

3110

7414

96 342

1545

1373

2259 59

328

711

23 70 72 114

414

1186

420

,4

ES 2177 30 17 56

0 0 58 621 58 832 0

3280

1025 44

129

821

613

0015

23 501 68 792 32 130 0 61

7041

12,1

EL 294 45 3

144 8 3 50 30 11 0

206 45 30 20 48 63 327

169 40 68 14 36 0 32 858

1,5

DE

2806 28 3

317 0

158

1489 34

446

7 057

0023

8711

45 581

542

1046 99

819

1 74 662 34 15 22 334

9838

16,9

DK

153 0 0 25 0 11 39 43 35 0

597

235

142 0 54 166 41 5 20 8 4 3 0 32 822

1,4

BE 451 29 28 14 3 41 159

103 73 0

683

165

222

108 84 105

225 22 94 73 7 9 21 55

1414 2,

4

A4.

9 N

e M

ris

1: i

ndik

atva

is s

truk

tur

lo fo

ndu

sada

ljum

s p

c iz

devu

mu

kate

gorij

as, 2

000-

2006

Raž

ošan

as v

ide

Lauk

saim

niec

baM

ežko

pba

Lauk

u at

tst b

aZi

vsai

mni

ecba

sP

aldz

ba li

elaj

iem

uz

mum

iem

Pal

dzba

MV

U &

am

atni

ecba

Tris

ms

RTD

Citi

Cilv

ku re

surs

i D

arba

tirg

us p

oliti

ka

Soc

il

iek

auša

naP

ozit

v d

arba

tirg

us a

kcija

sie

viet

mIz

gltb

a &

pro

fesi

onla

sag

atav

ošan

a U

zm

jdar

bba

In

fras

truk

tra

Tran

spor

ts

Tele

kom

unik

cija

s &

info

rmci

jas

sabi

edrb

aV

ide

Ene

rija

Soc

il

& v

esel

bas

Citi

Citi

KO

PD

aa

no k

opj

ne

Mr

a 1

pieš

iršan

ai (%

)

Info

rmci

jas

avot

s: D

G R

EG

IO



A4.10 Struktur lo fondu pieš iršana lauku att st bai, 2000-2006

EAGGF - ieteikumu noda a ERDF EUR miljoni % no kop j EUR miljoni % no kop j

Lauksaimniec ba 6786 39,1 88 6,3 Mežkop ba 1842 10,6 27 1,9Lauku apvidu iedz vošan s att st bas veicin šana 8712 50,2 1276 91,8 No kur m rpus lauksaimniec bas un mežkop bas 2588 14,9 664 47,8


A4.11 Saist bu sadale saska ar struktur lajiem fondiem jaunaj s dal bvalst s, 2004-2006*

EUR miljoni, 1999 cenasCY CZ ET HU LT LV MT PO SL SK % no

kop jM r is 1 0 1286 329 1765 792 554 56 7321 210 921 61,0M r is 2 25 63 0 0 0 0 0 0 0 33 0,6M r is 3 ( rpus M r a 1) 20 52 0 0 0 0 0 0 0 40 0,5Zivsaimniec bas instruments (FIFG) 3 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0,0

Interreg 4 61 9 61 20 14 2 196 21 37 2,0Equal 2 28 4 27 11 7 1 119 6 20 1,0Koh zijas fonds 48 836 276 994 544 461 20 3733 169 510 35,0Kop 101 2328 618 2847 1366 1036 79 11369 405 1560 21708

* Sadal jums p c valst m ir indikat vs Inform cijas avots: DG REGIO

A4.12 Indikat vai saist bu sadal jums saska ar struktur lajiem fondiem jaunaj s dal bvalst s, 2004-2006

% no kop jCY CZ ET HU LT LV MT PL SL SK

Galven s infrastrukt ras 16,9 37,2 16,4 39,4 32,6 14,1 40,5Konkur tsp ja/r pniec ba un uz mums 17,9 19,7 21,5 25,3 25,0 60,0 15,2 57,5 14,5Cilv ku resursu att st ba 21,9 20,5 28,2 18,3 21,2 17,0 17,8 31,9 27,2Lauksaimniec ba, lauku att st ba un zivsaimniec bas 67,5 12,0 18,7 15,9 15,3 18,5 11,0 16,7 9,9 17,7

Re ion l att st ba 31,2 18,0 10,0 35,9 Pils tu atjaunošana 30,0Citi* 2,5 3,9 1,7 2,7 2,0 0,3 0,8Kop 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0

* ieskaitot tehnisko pal dz bu Inform cijas avots: DG REGIO

Documents

4. da º a — Struktur l s politikas ietekme un pievienot v ...ec.europa.eu/regional_policy/sources/docoffic/official/reports/pdf/... · b kas invest ¯cijas cilv ku resursos un