Aizvadīti Naukšēnu novada svētkiLogu dizainu, atbilstoši baznīcas arhitektūras stilam, izstrādāja Arnis Ozoliņš, bet logu izgatavošanu un uzstādīšanu veica SIA „Bokšas”

Informatīvs Naukšēnu novada pašvaldības izdevums 2012.gada jūlijs (35)

Aizvadīti Naukšēnu novada svētki

N aukšēnu novada svētkus svinē-jām trīs dienu garumā ar plašu svētku programmu. Svētki sākās ar Naukšēnu sakopšanu un pušķošanu. Novadniekus un viesus priecēja kolekcionāru izstāde, atvērto durvju diena novada uzņēmu-mos, pašdarbnieku un viesu koncerts, autoorientēšanās sacensības, Rūjienas pūtēju orķestra nakts koncerts. Savu-kārt, vietējiem uzņēmējiem bija iespēja klātienē apgūt pavārprasmes Elmāra Taņņa vadībā, kā arī nodegustēt populā-rā pavāra pagatavoto maltīti.

Otrajā svētku dienā svētku apmeklē-tājiem bija iespēja iegādāties dažādus izstrādājumus tirdziņā, kā arī piedalīties dažādās radošajās darbnīcās. Svētku apmeklētājus vietējās saimnieces cienā-ja ar pankūkām, auksto zupu un svaigi sietu sieru. Mazākajiem svētku apmeklē-tājiem bija iespēja vizināties ar mazajām mašīnītēm un izmēģināt ūdens bumbu Rūjas upē. Svētku laikā apmeklētājiem bija iespējams aplūkot arī naukšēnieša Anda Lāna izgudroto elektrovelosipēdu. Tāpat klātesošos priecēja vizināšanās ar zirga pajūgu. Svētku apmeklētāju klāt-būtnē pieci Naukšēnu domes deputāti gleznoja dabas ainavu, izveidotā glezna turpmāk būs apskatāma Naukšēnu kul-tūras namā. Svētku ietvaros Naukšēnu stadionā norisinājās futbola sacensības, bet pie Naukšēnu Cilvēkmuzeja mākslas akcija “Izkrāso naukšēnieti”. Vakara pusē folkloras kopa “Dzīne” muižas par-kā organizēja rotaļas, bet brīdi vēlāk muižas estrādē uzstājās Ieva un Aivars Lapšāni. Svētku koncerta ietvaros noti-ka loterijas izloze, kuras galveno balvu velosipēdu ieguva Elīna Aģe. Svētku otrā diena noslēdzās ar balli muižas estrādē, kurā muzicēja populārā grupa “Sestā jūdze”. Svētki noslēdzās svētdienā ar Vītolu ģimenes koncertu Piksāru baznī-cā. Visi pasākumi apmeklētājiem bija bez maksas. Pašvaldība svētku rīkošanai piešķīra vairāk kā 2000Ls.

Paldies Naukšēnu novada svētku at-balstītājiem! Šogad svētkus atbalstīja AS

„Swedbank” Rūjienas filiāle, z/s Alksnā-ji, z/s Kalnapaipuži, z/s Aires, Mudīte Reinsone, Jānis Zolmanis, z/s Ozolkalni, SIA Valviko, z/s Sporas, z/s Limbas, Ri-mants Gaidamovičs, SIA Ē.V., z/s Kalna bērzi, SIA Ķoņu dzirnavas, SIA Udzēnu dīķi, z/s Bezdelīgas, SIA Kunturi, SIA Saktas ZS, SIA Jaunlambikas, Rūķu SIA, SIA Selgas Ē.G., SIA Nāras, SIA Naukšē-nu aptieka. Paldies „Ievlīču” meitenēm par sadarbību un atbalstu loterijas tirgo-šanā!

Paldies visiem, kuri piedalījās svētku organizēšanā, apkārtnes uzkopšanā, iz-rotāšanā! Paldies viesiem no Varstu (Igaunijā) deju grupai ChocoFeis un va-dītājam Andrea Lainem, Naukšēnu no-vada vidusskolas deju kolektīviem un vadītājām Antrai Baunei un Ingai Med-nei. Naukšēnu novada vidusskolas jaun-iešu ansamblim un vadītājai Inesei Dāl-bergai. Naukšēnu talantiem – Līgai Gai-lei, Gunitai Kalniņai, Andrim Ziemanim, Aivim Podiņam, Imantam Dreimanim, Jānim Dreimanim, Indrai Jirgenai. Pal-

dies Aigai Stierei, Ingrīdai Bērziņai, In-gai Gailei, Marutai Krastiņai, Jānim Mē-nesim, Naukšēnu vidējās paaudzes deju kolektīvam un vadītājai Ilutai Uškānei. Naukšēnu novada vidusskolas pūtēju orķestrim un vadītājam Gvido Brenče-vam. Paldies Rūdolfam Prauliņam par gaisīgo pārsteigumu! Paldies Inesei Rat-niecei, Valentīnai Rudzītei, Larisai Aku-lovai, Indrai Āboliņai, Valteram Praudi-ņam, Agnesei Čākurei, Simonai Daksti-ņai, Pēterim Ķīkulim, Andrim Rikma-nim, Valdim Prauliņam, Ērikam Pūcei, Kārlim Blaumanim, Vairim Začam, Li-nardam Tenteram ar mūziķiem. Paldies SKII “Naukšēni” kolektīvam. Paldies daudzdzīvokļu un privātmāju īpašnie-kiem par sakoptību un pagalmu izrotā-šanu! Paldies visiem svētku dalībnie-kiem un svētku rīcības komitejai!

Novada svētku pasākumu apskata

turpinājums 4. un 5. lpp.

P iksāru baznīca ilgus gadus tika izmantota kā kolhoza noliktava labības uzglabāšanai, līdz ar to baznīcai aizmūrēja logus un tā zaudēja savu iepriekšējo interjeru. Pateicoties ziedotāju atbalstam baznī-ca pirms pāris gadiem ieguva jaunas ārdurvis. Iesāktie labie darbi turpinās un arī šogad pateicoties zie-dotāja Dagņa Čākura labvēlībai baznīca ir ieguvusi četrus jaunus logus.

Dagnis par paveikto stāsta atturīgi un kautrīgi. „Netālu no Piksāru baznīcas atrodas manas tēva mājas „Liepkalni” no kurienes cēlusies arī maizes ceptuve. Sajutu saikni un sirds aicinājumu izdarīt labu dar-bu, ielikt baznīcai logus. Agrāk cilvēki uz ziedojumu pamata cēla skolas, baznīcas un citas ēkas, tad kā-pēc tagad mēs visi kopā nevarētu pamazām atjaunot Piksāru baznīcu. Aicinu arī citus iedzīvotājus iespē-ju robežās iesaistīties baznīcas atjaunošanā, jo tā ir vieta, kur mēs visi kopā varam gūt patīkamas emoci-jas. Šajā baznīcā ir ļoti laba akustika un priecē, ka šogad notikuši jau vairāki kvalitatīvi koncerti. Nav būtiski cik bieži tiek rīkoti baznīcā pasākumi, bet galvenais, lai tie būtu kvalitatīvi”, saka Dagnis.

Logu dizainu, atbilstoši baznīcas arhitektūras stilam, izstrādāja Arnis Ozoliņš, bet logu izgatavošanu un uzstādīšanu veica SIA „Bokšas”. Dagnis cer, ka jaunie logi piešķirs baznīcai patīkamu atmosfēru un priecēs visus apmeklētājus.◊

Nora Kārkliņa

Nākamais pašvaldības informatīvais izdevums

«Naukšēnu Cilvēkvēstis» iznāks 31. augustā

Naukšēnu novada attīstības programmas

2012.—2018. gadam pirmās redakcijas

publiskā apspriešana

A icinām piedalīties Naukšēnu nova-da attīstības programmas 2012. - 2018. gadam pirmās redakcijas publiskajā ap-spriešanā. Publiskās apspriešanas termiņš no 2012. gada 16. jūlija līdz 2012. gada 16. augustam (ieskaitot).

Publiskās apspriešanas laikā ar izstrā-dāto Naukšēnu novada Attīstības prog-rammas 2012. - 2018. gadam pirmo redak-ciju var iepazīties novada mājas lapā www.naukseni.lv sadaļā Novada dome/ Sabiedrības līdzdalība/ Sabiedriskā ap-spriešana vai pašvaldības administratīva-jās ēkās: Naukšēnu novada pašvaldības administratīvajā ēkā „Pagasta nams”, Naukšēnu pagasts, Naukšēnu novads un Ķoņu pagasta pārvaldē „Celtnieki”, Ķoņu pagasts, Naukšēnu novads.

Priekšlikumus par attīstības program-mas pirmo redakciju aicinām iesniegt līdz 2012. gada 14. augustam pašvaldības ad-ministratīvajās ēkās vai elektroniski [email protected] par publisko ap-spriešanu atbildīgai personai Naukšēnu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālistei Norai Kārkliņai.

Attīstības programmas sabiedriskā ap-spriešana notiks 2012. gada 2. augustā plkst. 17.00 Naukšēnu kultūras namā. Naukšēnu novada pašvaldība aicina iedzī-votājus būt aktīviem un sniegt priekšliku-mus.

Naukšēnu novada attīstības program-mas 2012. - 2018. gadam izstrāde tiek pa-matota ar Naukšēnu novada domes 2010. gada 15. jūlija sēdes lēmumu „Par Naukšē-nu novada attīstības programmas 2012.-2018.gadam izstrādes uzsākšanu”/ proto-kols Nr.9, 12.§/ un 2011. gada 12. oktobra sēdes lēmumu „Par izmaiņām Naukšēnu novada attīstības programmas izstrādē” / protokols Nr.10, 9.§/.

Piksāru baznīcas jaunie logi

Naukšēnu novada uzņēmēji un pavārs Elmārs Tannis pie Naukšēnu muižas

Sirds aicinājums

B eigusies 2011./2012. gada apku-res sezona. Diemžēl, statistika nav ie-priecinoša. Kā jau katru gadu, rezumē-jot paveikto, parāds uz 30. jūniju par apkuri ir 13948 latus. Tas sastāda lau-vas tiesu no komunālo maksājumu pa-rādiem. Savukārt, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība „Egles” ir ierin-dojama parādnieku saraksta 1. vietā. Ar nožēlu gan jāatzīst, ka šo summu veido nedaudzu „tradicionālo” nemaksātāju parādi. Šajā sakarā gaidam izmaiņas Latvijas Republikas likumdošanā, kas ļautu sekmīgāk cīnīties ar šo ielaisto kaiti. Tomēr ceram, ka līdz jaunai apku-res sezonai situācija uzlabosies. Ar dau-dziem parādniekiem noslēgtie terminē-tās paŗādu atmaksas līgumi netiek pil-dīti, tāpēc novada pašvaldības atbildīgie darbinieki vistuvākajā laikā risinās šo jautājumu ar LR tiesu izpildītāju instan-

ču palīdzību. Pēdējā laika patīkamākais jau-

nums ir papildus uzstādītie ZAAO šķi-roto atkritumu konteineri stiklam, plastmasai, metālam. Aicinām arī lauku iedzīvotājus iztīrīt visas pažobeles no dažādas drazas, nepiesārņot apkārtējo vidi un izmantot sniegtās iespējas, atgā-dājot uz šiem konteineriem gadiem krā-jušos „kultūrslāni”. Konteineri atrodas Naukšēnu pagasta „Zvejnieku” lauku-mā. Savukārt Ķoņu pagasta iedzīvotājus aicinam izmantot šķiroto atkritumu laukuma Tērnejas ielā Rūjienā piedāvā-tās iespējas.

Ir uzstādīts izlietoto bateriju kon-teiners „Ievulīču” veikalā. Priecē, ka tas strauji pildās. Lai gan mūsu valstī anal-fabētisms ir likvidēts, tomēr dažas pa-zīmes liecina, ka tā tas tomēr nav, jo konteinerī, kas marķēts ar uzrakstu „Baterijām” tiek samesti izlietoti čeki,

plastmasas iepakojums. Aicinu rūpīgi izlasīt uzrakstu un izmantot šo kontei-neri paredzētajam mērķim.

Patlaban notiek ceļu remontdarbi. Kā katru gadu, tā arī šogad niecīgā fi-nansējuma apstākļos cenšamies atjau-not nolietojušos ceļu segumu tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams. Lielākie darbi notiek uz Naukšēnu – Omuļu ce-ļa, kura posms Piksāri – Omuļi tikai šogad ir nonācis pašvaldības rūpju lokā. Viena pēc otras notiek savu laiku no-kalpojušo caurteku nomaiņa. Pēdējā laika lietavas šo procesu krietni vien pasteidzina. Lai kā gribētu, visiem dar-biem finansējuma nepietiek. Vairāk strādājam kā avārijas brigāde. Bet viss notiek viena mērķa vārdā; lai labāk dzī-votu.◊

Ņina Krastiņa,

saimniecības vadītāja

2 2012. gada jūlijs (35)

•Apstiprināja Naukšēnu novada attīs-tības programmas 2012.—2018. gadam 1.redakciju un nolēma uzsākt publiskās apspriešanas procedūru.

•Nolēma, sākot ar 2012. gada 1.septembri piešķirt brīvpusdienas vis-iem Naukšēnu novada vidusskolas 2. -4. klases skolēniem, neizvērtējot ģimenes materiālo stāvokli.

•Nolēma atbalstīt grāmatas par Nauk-šēniem sagatavošanu un izdošanu, slē-

dzot līgumu ar Ēriku Hānbergu par grā-matas manuskripta sagatavošanu.

•Apstiprināja grozījumus 2012.gada Naukšēnu novada pašvaldības budžetā, palielinot ieņēmumu un izdevumu daļu par Ls 12600.

•Atļāva uzsākt zemes ierīcības projek-ta izstrādi nekustamam īpašumam „Kārkliņi”, Ķoņu pagastā, Naukšēnu no-vadā, veidojot jaunu īpašumu ar nosau-kumu „Ivetas”.

•Nolēma uz nekustamā īpašuma Ķo-ņu pagasta „Jaunkārkliņi” zemes esoša-jām ēkām piešķir adresi „Jaunkārkliņi”, Ķoņu pagastā, Naukšēnu novadā.

•Atļāva atdalīt no nekustamā īpašuma Ķoņu pagasta „Oši” zemes vienību, pie-šķirot tai nosaukumu „Osīši”.

•Nolēma slēgt līgumu par ½ dzīvoja-mās mājas un 1/5 klēts izīrēšanu Ķoņu pagasta „Mūļās”.

•Nolēma slēgt līgumus par zemes vie-nību Ķoņu pagasta „Mūļas” un „Agroserviss” iznomāšanu.

Ar domes sēžu lēmumiem var iepazī-

ties Naukšēnu novada pašvaldībā pie sekretāres un mājas lapā

www.naukseni.lv.◊ Nākošā novada domes sēde notiks 8.augustā plkst.15.00

Naukšēnu novada domes 11.jūlija sēdes lēmumi

Paziņojums par apvidū neesošu palīgēku dzēšanu no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas

V alsts zemes dienesta Vidzemes reģionālā nodaļa informē, ka ir pagari-nāts termiņš apvidū neesošu palīgēku dzēšanai no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – Kadastra informācijas sistē-ma) un šis pakalpojums bez maksas būs pieejams līdz 2012. gada 30. novem-brim.

Ņemot vērā iepriekšminēto, reģionā-lā nodaļa aicina izmantot minētās ie-spējas un līdz 2012. gada 30. novem-

brim bez maksas no Kadastra informā-cijas sistēmas dzēst apvidū neesošas palīgēkas.

Informāciju par to, kādā veidā no-tiek palīgēku datu dzēšana, lasiet elek-troniski Naukšēnu novada interneta mājas lapā www.naukseni.lv un meklē-jiet „Naukšēnu Cilvēkvēstīs” 2012. gada marta un aprīļa mēnešu numuros.

Atgādinu, ka Būvvalde iesniegumus apvidū neesošu ēku apsekošanai izskata viena mēneša laikā un arī Valsts zemes dienestā jārēķinās, ka Būvvaldes izziņu

par ēku neesību apvidū jāiesniedz laicī-gi divas nedēļas ātrāk, pirms 30. no-vembra. Tātad pēdējais brīdis, kad Būv-valdē vēl varēs ierosināt neesošās ēkas apsekošanu ir 15.oktobris.◊

Informāciju sagatavoja:

Naukšēnu novada pašvaldības nekustamā īpašuma speciālists

Kaspars Roķis pēc VZD un Kocēnu novada

Būvvaldes sniegtās informācijas

Izveidota specializēta mājas lapa par

kadastrālo vērtēšanu

Ņ emot vērā sabiedrības pieaugošo interesi par zemju un būvju kadastrāla-jām vērtībām, kas ir pamats arī nekusta-mā īpašuma nodokļa aprēķināšanai, Valsts zemes dienests ir izveidojis mājas lapu www.kadastralavertiba.lv, kurā ik-vienam interesentam neatkarīgi no priekšzināšanām būtu iespējams gūt priekšstatu par nekustamo īpašumu ka-dastrālajām vērtībām un to aprēķināša-nu.

Mājas lapā www.kadastralavertiba.lv vērtēšana skaidrota gan vienkāršā veidā, sniedzot ieskatu vērtēšanas procesā, sa-vukārt tiem, kas vēlas izprast īpašumu vērtēšanas nianses, ir iespēja iepazīties gan ar detalizētu procesa skaidrojumu, gan arī likumdošanu, kas to nosaka. Ie-spējams, atbildes uz neskaidriem jautāju-miem sniegs lapā apskatāmie īpašuma vērtēšanas piemēri.

Kopumā kadastrālās vērtēšanas pro-cesa ietvaros katru gadu uz 1.janvāri au-tomatizēti tiek novērtēti vairāk nekā 4 miljoni nekustamā īpašuma objektu, ne-vērtējot katru īpašumu individuāli. Vērtī-ba tiek aprēķināta pēc Ministru kabineta apstiprinātajām bāzes vērtībām visā Lat-vijas teritorijā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā re-ģistrētajiem datiem par katru īpašumu. Kadastrālās vērtēšanas aprēķināšanas mehānismi un formulas ir veidoti, lai ka-dastrālā vērtība būtu pēc iespējas tuvāka īpašuma tirgus vērtībai.

Nākotnē mājas lapa tiks papildināta, ļaujot ikvienam izprast procesu vēl detali-zētāk, skaidrojot vērtēšanas formulas un aprēķināšanas mehānismus, kā arī vērtī-bu ietekmējošos faktorus.◊

Pēc VZD informācijas

Kaspars Roķis

Par aktuālo komunālajā saimniecībā

Jaunu bioloģiski vērtīgo zālāju noteikšana

Z emkopības ministrija izsludina pieteikšanos zālāju apsekošanai, ar mērķi noteikt jaunus bioloģiski vērtīgus zālājus, par kuriem potenciāli varētu saņemt atbalstu Latvijas Lauku attīstī-bas programmas 2014.-2020. gadam pasākuma „Agrovides maksājumi” apakšpasākumā „Bioloģiskās daudzvei-dības uzturēšana zālājos”.

Par bioloģiski vērtīgiem zālājiem (BVZ) sauc zālājus (gan pļavas, gan ga-nības), kuri veidojušies sen neartās pla-tībās (vismaz 20 gadus), kas ir neielabo-ti, nemēsloti un daudzu gadu gaitā cil-vēka apsaimniekoti un uzturēti, tādējā-di izveidojušies par sarežģītām ekosistē-mām ar lielu bioloģisko daudzveidību. Pazīt bioloģiski vērtīgu zālāju var pēc lielā augu sugu skaita, kā arī pēc zālājā sastopamām augu un putnu sugām. Dabiskos zālājos parasti nav izteikti dominējošu sugu. Tajos ir liela sugu dažādība, tai skaitā daudz dažādu grau-dzāļu sugu. Raksturīga ir labi izveidota velēna, ko veido galvenokārt blīvs grau-dzāļu sakņu pinums.Turpretī kultivētos zālājos izteikti dominē 1-3 sugas (sētās graudzāles), citu sugu daudzums ir nie-

cīgs, kā arī velēna ir skraja un nesaslēg-ta.

Latvijā par bioloģiski vērtīgo zālāju indikatorsugām speciālisti atzinuši 55 augu sugas (piemēram, saulpurene, gaiļbiksīte, dzegužpirkstīte, mazais mārsilis, purva dedestiņa, smaržīgā naktsvijole, zilganais grīslis). Taču par zālāja vērtību var spriest ne tikai pēc augiem – daudzas pļavas un ganības ir bioloģiski vērtīgas, jo ir nozīmīgas put-nu ligzdošanas (griezes, ķikuti) vietas.

Ar bioloģiski vērtīgiem zālājiem rak-sturīgajām sugām var iepazīties arī no-teicējā, kas pieejams Latvijas dabas fon-da mājas lapā www.ldf.lv

Ja Jums šķiet, ka Jūsu īpašumā va-rētu būt šāds bioloģiski vērtīgs zālājs, sūtiet pieteikuma anketu uz Zemkopī-bas ministriju.

Apsekojumu Zemkopības ministrijas uzdevumā 2013. gada vasaras sezonā veiks Dabas aizsardzības pārvalde. Ap-sekojuma rezultāti tiks apkopoti un publicēti Zemkopības ministrijas mājas lapā ne ātrāk kā pēc 2013. gada 1. no-vembra. Informāciju par lauku bloku kartēs iezīmētajiem bioloģiski vērtīga-jiem zālājiem varēs iegūt no 2014. gada

2. aprīļa Lauku atbalsta dienesta Reģi-onālajās lauksaimniecības pārvaldēs vai elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS).

Pieteikšanās kārtība: Pieteikumus pieņems līdz 2013. gada 1. mai-jam (pasta zīmogs).

Jāaizpilda pieteikuma anketa, kuru var saņemt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rajonu filiālēs vai pie pagastu lauku konsultantiem vai Lauku atbalsta dienestā vai Dabas aiz-sardzības pārvaldē. To iespējams iegūt arī Zemkopības ministrijas mājas lapā www.zm.gov.lv sadaļā Lauku attīstība/Jaunu bioloģiski vērtīgo zālāju noteik-šana.

Aizpildītai pieteikuma anketai jāpie-vieno Lauku atbalsta dienesta izsniegtās lauku bloku kartes kopija vai zemes ro-bežu plāna kopija ar atzīmētu apsekoja-mo platību.

Pieteikums jānosūta uz Zemkopības ministriju ar atzīmi „BVZ noteikša-na” (Republikas laukums 2, Rīga, LV – 1981).

Informāciju apkopoja

Antra Krievāne

N aukšēnu novada pašvaldība ir saņēmusi mutiskas iedzīvotāju sūdzības par to, ka atsevišķi suņu saimnieki savus mājdzīvniekus ved pastaigāties Naukšēnu kultūras nama apkārtnē, bet suņu ekskre-mentus nesavāc. Ministru kabineta notei-kumi Nr. 266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecī-bai un demonstrēšanai publiskās izstā-dēs, kā arī suņa apmācībai” nosaka, ka-mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums apdzīvotu vietu teritorijā savākt sava mājas (istabas) dzīvnieka ekskrementus.

Naukšēnu novada pašvaldība aicina suņu saimniekus cienīt citus novada ie-dzīvotājus un savākt suņu ekskrementus pašvaldības apsaimniekotajās teritorijās un citviet.

Aicinājums suņu saimniekiem

V ēl īsti nesākusies, vasara lēnām iet uz beigām un jāsāk jau domāt par sep-tembri un skolas sākumu. Tādēļ aicinām tos novada trūcīgos iedzīvotājus, kuri vēlēsies, lai viņu bērniem tiktu piešķirtas brīvpusdienas, jau laikus nākt uz Sociālo dienestu un rakstīt iesniegumus. Labā ziņa ir tā, ka ar šo mācību gadu novada pašvaldība apmaksās brīvpusdienas vis-iem bērniem no 2. līdz 4. klasei, kuri mā-cīsies mūsu novada abās skolās.

Ar 1.septembri Naukšēnos darbu at-sāks Rotaļu grupa. Tā ir laba iespēja ve-cākiem, kuri strādā, vai kāda cita iemesla pēc nevar pieskatīt savus bērnus, katru darbadienu no 8.00 līdz 17.30 uzticēt savus mīluļus auklītēm. Pa dienu bērni tiek vesti pusdienās uz Naukšēnu novada vidusskolu. Aicinām vecākus, kuru ma-zuļi ir vecumā no 2 līdz 4 gadiem un, kuri neapmeklē bērnudārzu, izmantot mūsu piedāvājumu.

16. jūlijā Naukšēnu novada Sociālajā dienestā no biedrības „Sarkanais Krusts” tika saņemtas 350 pārtikas pakas.

Paku saturs: pilnpiena pulveris (0,4 kg), makaroni (1,0 kg), auzu pārslu biez-putra ar ogām vai augļiem (0,14 kg), pan-kūku milti (0,4 kg), kartupeļu biezputra

(0,2 kg), griķi (0,3 kg), manna (0,5 kg), kviešu milti augstākā labuma (1,0 kg), sautēta cūkgaļa (0,25 kg).

Pārtikas pakas var saņemt visi novada trūcīgie iedzīvotāji, līdzi ņemot Sociālā dienesta izsniegto Trūcīgās ģimenes (personas) izziņu. Ja izziņas derīguma termiņš ir beidzies, aicinām nākt un to izņemt no jauna līdzi ņemot nepiecieša-mos dokumentus. Visiem, kuri ir darb-spējīgā vecumā, bet nestrādā, ir jābūt reģistrētiem NVA kā bezdarbniekiem. Strādājošiem nepieciešama izziņa no darbavietas par pēdējo trīs mēnešu izpeļ-ņu (pēc nodokļu nomaksas). Pensionā-riem izziņa par pensijas apmēru nav ne-pieciešama.

Pakas varēs saņemt arī novada maz-nodrošinātie iedzīvotāji. Naukšēnu nova-da pašvaldībā noteiktais maznodrošinā-tās ģimenes (personas) ienākumu līme-nis ir 70% no attiecīgā gada 1.janvārī spē-kā esošās minimālās darba algas valstī (01.12.2009. Saistošie noteikumi Nr.10 „Par sociālās palīdzības pabalstiem Naukšēnu novada pašvaldībā”). Tas nozī-mē, ka rēķinot uz vienu ģimenes locekli, ienākumu līmenis nedrīkst pārsniegt Ls 140,00. Lai saņemtu Maznodrošinātās ģimenes (personas) izziņu aicinām nākt

uz Sociālo dienestu un rakstīt iesniegu-mu. Noteikumi tādi paši, kā saņemot Trūcīgās ģimenes statusu un strādājo-šiem arī ir nepieciešama izziņa no darba-vietas par pēdējo trīs mēnešu izpeļņu (pēc nodokļu nomaksas).

Novada iedzīvotāji pārtikas pakas var saņemt Sociālā darbinieka pieņemšanas laikā gan Naukšēnos, gan Ķoņos.

Līdz 6.augustam, sakarā ar sociālās darbinieces R.Pūces atvaļinājumu, pakas Naukšēnos var saņemt sekojošā laikā: pirmdienās no 13.00 – 16.00, ceturtdie-nās no 9.00 – 12.00. Ķoņu pagasta pār-valdes ēkā pārtikas pakas var saņemt: otrdienās no 9.00 – 12.00 un trešdienās no 9.00 – 12.00 un 13.00 –16.00.

Vēlos atgādināt par Latvenergo dāva-nu kartes „Elektrības norēķinu karte - 500 kWh” saņemšanu. Aicinām sociāli mazaizsargātās ģimenes ar bērniem, ku-ras vēl nav saņēmušas jaunās kartes, nākt uz Sociālo dienestu. Šajā kategorijā ietilpst: 1.trūcīgās ģimenes ar bērniem (izņemot tās ģimenes, kas iepriekšējā kampaņā ir saņēmuša divas kartes); 2.ģimenes, kurās aug bērni invalīdiem; 3.ģimenes ar audžubērniem un aizbild-niecībā esošiem bērniem; 4.daudzbērnu ģimenes (izņemot tās ģimenes, kuras

pieteikušās papildus 2400 kWh kompen-sācijas programmā Latvenergo apkalpo-šanas centros).

Sociālā dienestā vēl ir Latvenergo dā-vanu kartes „Elektrības norēķinu karte - 500 kWh” no iepriekšējās kampaņas un tās izmantošanas termiņš tika pagarināts līdz 2013.gada 31.martam Tās var sa-ņemt: 1.Naukšēnu novada administratī-vajā teritorijā deklarētie vientuļie pensi-onāri, kuri dzīvo atsevišķā mājsaimniecī-bā, uz kuru vārda ir noslēgts elektrības līgums, kura ienākumi nav lielāki par Ls180,00 un kuri Latvenergo pirmajā kampaņā nav saņēmuši dāvanu karti; 2.Naukšēnu novadā deklarētās mājsaim-niecības, kurās dzīvo 1.grupas invalīds un kuri Latvenergo pirmajā kampaņā nav saņēmuši dāvanu karti.

Tie, kuri vēl nav saņēmuši šīs kartes, aicinām nākt uz Sociālo dienestu līdzi ņemot elektrības līgumu vai elektrības maksājuma karti (mazā baltizaļā).

Tos novada iedzīvotājus, kuriem ir kāda sociāla problēma, aicinām nākt uz sociālo dienestu izrunāties. Iespēju robe-žās mēģināsim rast risinājumu un palī-dzēt. ◊

Valda Berkolde,

Sociālā dienesta vadītāja

V almieras novada fonds aicina apkai-mes mazturī-gās, daudz-bērnu un ne-pilnās ģime-nes pieteikt savus skolē-

nus labdarības akcijas “Skolas soma” at-balstam – 25 latu vērtai dāvanu kartei skolas preču iegādei. Pieejamo dāvanu karšu skaits būs atkarīgs no saziedota-jiem līdzekļiem un palīdzība lielākoties

paredzēta pirmklasniekiem, taču akcijai pieteikt var arī citu klašu skolēnus. Lai pretendētu uz dāvanu karti, ģimenei līdz 16. augustam jāiesniedz pieteikums Val-mieras novada fondā.

“Skolas somas” atbalstam var pieteik-ties ģimenes no Valmieras un apkārtē-jiem novadiem – Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu un Rūjie-nas novada. Ģimenei nav jābūt ar kādu oficiālu statusu – tās var būt maznodro-šinātās, daudzbērnu, nepilnās vai citas ģimenes, kurām ir grūtības nodrošināt savai atvasei visu nepieciešamo skolas gaitu uzsākšanai un kvalitatīvai zināšanu

apguvei. Lai nodrošinātu godprātīgu zie-dojumu izlietošanu un nedublētu pašval-dības sniegto atbalstu, pieteikuma veid-lapā nepieciešams sniegt ziņas par ģime-nes materiālo stāvokli.

Pieteikuma formu var saņemt: Val-mieras novada fondā, Valmierā, Garā ielā 10, fonda mājas lapā www.vnf.lv, jautāt pašvaldību sociālajiem darbiniekiem. Pieteikumu Valmieras novada fondā var nogādāt pa pastu, sūtīt uz e-pastu [email protected], personīgi iesniegt fondā vai nodot pagasta/pilsētas sociālajam darbi-niekam. (Naukšēnu novadā Sociālā die-nesta darbiniecēm). Pieteikums fondā

jānogādā līdz šā gada 16. augustam! Uz-zināt, kuriem skolēniem dāvanu kartes piešķirtas, varēs fondā no 6. septembra. Jautājumos par akciju un labāko veidu, kā saņemt un nogādāt “Skolas somas” pieteikumu, var zvanīt uz Valmieras no-vada fondu – 64281792 vai mob. 20258200 (darba dienās no plkst. 10:00-16:00).

Papildu informācija: Zane Ābelīte-Medne, VNF sabiedrisko attiecību speci-āliste Tālrunis: 20258200, 64281792; e-pasts: [email protected].

2012. gada jūlijs (35) 3

Ķ onieši enerģiski raujas pa Ķoņu kalnu. Tiek realizēts Valmieras novada fonda un Britu padomes atbalstītais pro-jekts „Atpūtas vietas pilnveide Ķoņu kal-nā”. Ķoņu kalna skatuvītei top skaists polikarbonāta jumtiņš, kas lieliski iederē-sies apkārtējā ainavā un pasargās muzi-kantus un koncerta dalībniekus no lietus un miglas.

Ķoņu kalns ar katru gadu aug un pilnveidojas. Sen senos laikos Dieviņš esot staigājis pa plašo pasauli un apmek-lējis arī Ķoņu kalnu – tad nu Ķoņu kalna svētkos, 28.jūlijā, ķonieši kalnā cels goda vietā krēslu Dieviņam, lai tas atkal var apmeklēt Ķoņu kalnu, pasēdēt goda vietā un svētīt mūsu cilvēkus un veicināt mūsu laukus auglību un ražīgumu. Biedrība "Ķoņu kalna dzīves skola" izsa-ka lielu paldies Hipotēkas un zemes bankas projekta Klientu klubam "Mēs paši" par atbalstu šim projektam.

Liels paldies visiem čaklajiem palī-giem, kuri labprāt piedalās talkās, palīdz ar darbu, padomu, iesaistoties organizē-tajās aktivitātes, kas padara mūsu pa-gastu skaistāku, sakoptāku, sev un citiem patīkamāku.◊

Maruta Krastiņa

Iespēja pieteikties “Skolas somas” atbalstam

Sociālā dienesta informācija Naukšēnu novada iedzīvotājiem

Ķoņu kalna skatuvītei jauns jumts

Ķoņu kalna skatuvītes jumta būvniecības darbi

NAUKŠĒNU NOVADA SVĒTKI


V iens no pirmajiem pasākumiem piektdien Naukšēnu novada svētkos bija Atvērto durvju diena Naukšēnu novada uzņēmumos. Šajā gadā novada iedzīvotā-ji un viesi varēja iepazīties ar SIA „Naukšēni” vienu no nozarēm – darbī-bām, kuras notiek brūzī . Sandra Ozola nelielajai apmeklētāju grupiņai izrādīja, kā tiek pildīti dzērieni, kā tiek gatavots iesals maizes cepšanai, un izrādīja mūs arī brūža pagrabus, kurus mūsdienās izmanto maz, bet kad brūzī tika gatavots alus, tur bija notikusi liela rosība. Un protams kā bez ražotās produkcijas de-gustācijas.

Sandra Ozola devās mums līdzi arī uz SIA „Delta zaļā enerģija”, kaut arī viņa nav uzņēmuma darbiniece, Sandra ar savām pārtikas tehnologa zināšanām ir palīdzējusi šim uzņēmumam. Tajā pašā laikā uzņēmuma vadītājs Leonīds Kras-nijs un darbinieki Naukšēnu novada vi-dusskolā prezentēja dažādus produktus,

kurus varētu ražot šajā uzņēmums. Mums jau lielākam apmeklētāju pulkam tika parādīti dīķi, kuros audzē aļģes iz-stāstīta to audzēšanas tehnoloģija. Jau uzņēmuma telpās mēs apskatījām mo-dernas iekārtas – seperatoru , sublimāci-jas kalti un saldējamo kameru. Aļģes šajā uzņēmumā plānots audzēt pārtikai, kā uztura bagātinātāju. Vēl šajā uzņēmumā plānots ražot dažādus ogu un dārzeņu sausos pulverus.

Turpat vienā no bijušajām kolhoza „Naukšēni” darbnīcu ēkām saimnieko SIA „Wega”, tās īpašnieks Gatis Veveris. Gatis atļāva mums apskatīt uzņēmuma telpas un parādīja albūmu ar nelielu daļu no saviem darbiem. Paldies uzņēmu-miem par atsaucību!◊

Antra Krievāne

Atvērto durvju diena novada uzņēmumos

P iektdienas vakarā uz SIA „Naukšēni” stāvlaukuma bija sapulcēju-šies daudz cilvēku ar savām automašī-nām, lai piedalītos pirmajās auto orientē-šanās sacensībās Naukšēnu novadā. Sa-censībās piedalījās 21 ekipāža, bija gan ģimenes, gan draugu kompānijas. Ko-mandas dalībniekiem pēc fotogrāfijām bija jāatrod 21 punkts, un papildus, gan-

drīz katrā objektā, bija kāds uzdevums, jautājums par objektu vai Naukšēnu no-vadu.

Apkopojot rezultātus bija interesanti palasīt atbildes, cik tomēr daudz dalīb-nieki zina, vai arī ļoti ātri spēj atrast at-bildes. Pēc sacensībām bija interesanti dzirdēt , ka dalībnieki apspriež pareizās jautājumu atbildes, gan piedzīvojumus meklējot punktus. Par uzvarētājiem šo-

reiz tika atzīta komanda, ne ātrākā, bet kura ieguva visvairāk punktu. Un tā bija komanda Flinstoni, otrajā vietā Svētdie-nas braucēji, trešie Netveramie.

Ceram, ka dalībniekiem pēc pasāku-ma bija vairāk pozitīvu nekā negatīvu emociju. Ļoti atvainojamies tām koman-dām, kurām bija radušās kļūdas kartes, un par trešajās valstīs ražotajiem flomas-teriem, tie bija jauni, bet diemžēl sliktas

kvalitātes. Svētku noslēgumā sacensību dalībnie-

ki Ķoņu kalnā debesis izgaismoja ar lido-jošajām laternām.

Ceram, ka šis nebija vienīgais auto orientēšanās Naukšēnos, mūsu novadā vēl palika ļoti daudz neizbrauktu ceļu!◊

Antra Krievāne

Auto orientēšanās Naukšēnu novada ceļos

Iedzīvotāji iepazīstas ar ražošanas procesu SIA “Naukšēni”

Par Naukšēnu pušķošanu rūpējās pensionāru biedrība “Sarma” un viņu palīgi.

Svētku apmeklētājus priecēja vietējo kolekcionāru izstāde Naukšē-nu kultūras namā.

Igauņu mūsdienu tautu dejas dejoja viesi no Vartu Igaunijā. Novada domes deputāti svētku apmeklētāju klātbūtnē uzgleznoja dabas ainavu.


…k as palicis atmiņā? Naukšēnie-šu atsaucība, līdzdalība , dāsnums … pal-dies visiem! Svētku organizēšana ir sa-režģīts pasākumu kopums. Vispirms tika izveidota darba grupa, kura vairākas rei-zes sanākot kopā veica organizatoriskos darbus.

Svētkos svarīgas ir labas, pozitīvas emocijas, tā , lai iedzīvotāji justos lepni par savu novadu. Tika turpināta tradīcija – teritorijas izdaiļošana. Paldies pensi-onāru apvienībai „Sarma” un tās enerģis-kajai vadītājai Austras kundzei. Savas puķes un laiku nekad nav žēlojušas Olga Lapere, Sarmīte Zāģere, Katrīne Grin-berga, Maruta Jēkabsone, Dainis Pār-ups, Biruta Brokāne, Gunta Jekale un citas kundzes. Īpašu uzslavu pelnījušas Regīnas Jirgenovskas un Unas Blauma-nes darba grupa, kuru gaumīgo darbu pie estrādes skatuves iekārtošanas atzina mākslinieki koncerta laikā. Prieks par iedzīvotāju aktivitātēm pie savām mā-jām. „Ievas” gaumīgi savu kompozīciju veido otro gadu. Jautāju, kā rodas idejas. Izrādās, ka kāpņu telpā, ejot uz mazdār-ziņiem. Satiekas Gunta Aģe, Eva Reizi-ņa, Inga Gaile un projekts gaišajās, rado-šajās galvās gatavs! Ziedus taureņa tap-šanai no sava dārza nesa Jānis Zander-sons, Līga Ziemane, Līga Pētersone, Ine-se Ratniece, Maija Gerca, kokus gādāja Vilmārs Aģis. Mājas iedzīvotāju kopīgā darba rezultāts priecēja iedzīvotāju un ciemiņu acis un sirdis. Paldies to māju

saimniekiem, kuri dekorēšanā piedalījās pirmo reizi! Paldies „Ievkalniem” !

Latviešiem neatņemama sastāvda-ļa dzīves kvalitātē ir labi paēst. Un svētku reizēs katrā mājā ir dāsni klāts galds. Centāmies cienāt svētku viesus ar garšīgām pankūkām un auksto zupu. Pankūkas pašas uz šķīvja neradās. Pal-dies čaklajām cepējām Ilzei Dambītei, Indrai Āboliņai un Larisai Akulovai. Cie-nājoties ar gardajām pankūkām bija jā-dzird pozitīvas atsauksmes un izbrīns, ka nav jāvelk no kabatas naudas maks. Par brīvu! Vai tur kas neslēpjas? Jā, slēpjas gan – sponsoru dāvināšanas prieks. Pal-dies SIA” Naukšēniem” – bez Imanta Kamzola un Jāņa Zālīša personīgās iein-teresētības neiztikt! Vietējais ražojums – eļļas tika liktas lietā, lai pankūkām būtu gan kanēļa, gan citrona, gan vanilīna gar-ša. Paldies Z/S „Tīrumkalni” saimniekam Aigaram Dulbergam – kur tas būtu re-dzēts, ka pankūkas var izcept bez piena! Iegūta arī pieredze kā pankūku kalnus piedāvāt svētku viesiem.

Marutas Krastiņas komanda gata-voja lielu katlu ar auksto zupu. Pāri jau nepalika – tas liecina, ka visiem tā ļoti garšojusi. Bija iespējams nogaršot arī svaigi sieto sieru, kuru gatavoja Zinaida Ozola.

Paldies skolotājām Agitai Bērzu-pei, Sarmītei Praudiņai, Inetai Griško, Sanitai Jirgensonei par radošajām dar-bnīcām! Bet tagad paldies saku pašiem jauniešiem – Elvim Vorpam un Edijam

Jukumam par prasmi noorga-nizēt un vadīt „Veiklos velo-braucējus”. Dar-ba pieredze vei-dojas strādājot – varēsim iesaistīt jauniešus, uzti-cēt tiem lielu pasākumu orga-nizēšanu biežāk.

Svētku pasā-kumu realizēša-na nav iedomā-jami bez vīriešu – Andreja Ruļļa, Viļņa Roštoka un Valda Kārkli-ņa prasmīgajām rokām.

Kas ir svētki bez jaunām tradīcijām? Kā pasākumā iesaistīt iedzīvotājus? Tie ir jautājumi, kas nodarbināja darba grupas prātus. Ideju droši vien ir daudz, bet tās ir jāpasaka skaļi, lai organizatori tās iz-dzirdētu. Kādas idejas nāca atklātībā par vēlu – bērniem vajadzīgs „batuts”, jāaici-na kartupeļu spirāļu vārītāji. Tika realizē-ta ideja par kolekciju izstādi kultūras na-mā. Skatītāju netrūka. Un dežuranti – Rainis Tenters, Brigita Ceriņa, Lidija Val-miera, Zina Mazure bija saklausījuši, ka vēl daudzas lietas nav izliktas apskatei. Paldies kolekcionāriem, kuri uzdrošinā-jās un aicinājums citiem, sekot viņu pie-

mēram nākošajos svētkos. Kolekcionāri tika pie mazas veicināšanas balvas - pašvaldības dāvinātas pildspalvas naci-onālajās krāsās. Ir arī savs labums – daža laba kolekcija papildinājās, jo tika atnes-tas pudelītes, pildspalvas.

23.jūlijā pie putukrējuma ar ogām tiek analizēta svētku norise un izteikti priekšlikumi nākošā gada novadu svētku organizēšanā. Gaidām arī lasītāju atsauk-smes un ierosinājumus, jo svētku izdoša-nās ir visu novada iedzīvotāju goda lie-ta.◊

Ingrīda Bērziņa

Naukšēnu novada svētki izskanējuši…

Svētku noslēgumā patiesi aizkustinošu koncertu pilnā sastāvā sniedza Vītolu ģimene, ko klausītāji novērtēja ar nerimstošiem aplausiem un ziediem.

Lindas un Aivara Lapšānu koncerts muižas estrādē.

Plašāka Naukšēnu novada svētku foto galerija pieejama www.naukseni.lv ◊ Nora Kārkliņa

Futbola sacensībās uzvaru izcīnīja Naukšēnu vīrieši komanda, kuras sastāvā spēlēja arī meitene, aiz sevis atstājot Naukšēnu jauniešu ko-mandu un viesu komandu no Rūjienas.

Radošajās darbnīcās varēja darboties gan lieli, gan mazi. Bija iespēja izgatavot ziedus no papīra, darboties ar mālu, aplīmēt apakštasītes, kā arī izveidot no krāsainām smiltīm dekoratīvu pudeli.

Gardas pankūkas ikvienam svētku dalībniekam sarūpēja saim-nieces Larisa, Ilze un Indra (nav attēlā).

Ķ oņu pagasta folkloras kopa „Dzīne” piedalījās starptautis-kajā folkloras festivālā “BALTICA 2012” Rīgā un novadu koncer-tos Turaidā un Mores pagastā. Festivāls norisinās katru gadu vie-nā no Baltijas valstīm — Lietuvā, Latvijā, Igaunijā. No 1988. ga-da Latvijā festivāls norisinājies astoņas reizes. Šogad festivālā piedalījās vairāk kā 2300 dalībnieki, tai skaitā 300 no ārvalstīm. Latvijā festivālu rīko Latvijas Folkloras kopa.

6.jūlijā kolektīva dalībnieki dziedāja un dancoja Rīgā Basteja kalnā un pēc tam bērnudārzā „Pīlādzītis” dziedāja melodiskās latviešu tautas dziesmas mazajiem Rīgas bērniem un mācīja da-žādas rotaļas. Pēc tam kopā ar bērniem vienojas kopējā dziesmā. Tas bija jauks un emocionāls mirklis gan mazajiem bērnudārza audzēkņiem, gan kopas dalībniekiem.

Pēc tam visi Vērmanes dārzā jūsmoja par krāšņo latviešu un ārzemju folkloras grupu koncertu, priecājās tirdziņos par amat-nieku darinājumiem un gatavojās lielajam folkloras festivāla da-lībnieku gājienam, kas noslēdzās Ābeļu dambī ar uguns skulptū-ru rituālu.

8.jūlijā kopa ar savām skanīgajām balsīm un raito dejas soli Siguldas novada Mores pagasta parkā priecēja Mores pagasta iedzīvotājus un pēc tam piedalījās kopkoncertā Turaidas Dziesmu kalnā.

Vakarā visi noguruši, bet apmierināti par piedzīvoto un re-dzēto atgriezās mājās, gatavi rudenī atkal darboties un kopt lat-viskās tradīcijas.

Liels paldies Naukšēnu novada pašvaldībai par finansiālo atbalstu un mūsu šoferītim Elmāram par atsaucību, izturību un skaisto braucienu!◊

Maruta Kastiņa,

Folkloras kopas “Dzīne” dalībniece

I lgi gaidītā vasara ir klāt! 7.jūlija diena atnāca ar karstu sauli no paša rīta. Termometrs rāda +28 grādus. No pus-dienas karstums pieņemas. Uz pieres parādās sviedru lāses. Cilvēkus pārņem gurdums un vienīgā doma par ēnu un atvēsināšanos. Naukšēnieši bez īpaša iemesla uz ceļiem nerādās. Tajā pat laikā no Rīgas uz Naukšēniem brauc piecas vieglās mašīnas ar 17 mūziķiem. Kultūras nama vadītāja Indra uzaicinājusi kamer-kori „Vidus” un mūzikas instrumentu individuālos izpildītājus koncertēt Piksā-ru baznīcā. Skaņu variācijas... Skaņas uzsviež debesīs un ļauj mierīgi krist atpa-kaļ. Nē, nav jābrauc uz lielpilsētas kon-certzālēm, lai baudītu mūzikas burvību. Visiem zināma Piksāru baznīcas labā akustika. Mūzikas trauksmainajās, ro-mantiskajās un mierinošajās skaņās aiz-mirstas ikdienas darbu steiga. Bungu rībināšana atsauc atmiņā vasara pērkonu dunu, lietus veldzējumu un aicinājumu pastaigai pa ziedu pļavu. Skaisti! Izjus-tais vijoles un saksofona skanējums liek

melodijai tiekties baznīcas velvēs un krist atpakaļ klausītāju sirdīs. Kamerkoris

aicina iet pa varavīksnes tiltu, izjust sap-ņu vilinājumus un pasaules maigumu,

sajust vīgriežu trauksmainās putas. Gars lidinās dziesmu skaņās, atbrīvo klausītā-jus no pienākumiem savos mazdārziņos. Visas krāsas varavīksnei skaistas, mūzi-kas skaņas zied kā puķes… un nākošajai darba nedēļai pietiek gan pozitīvo emoci-ju, gan spēks strādāt. 41 cilvēks jutās ga-rīgi stiprināts. Baznīcas vēso mūru spir-dzināts. Pateicības ziedi Baibai Milzarā-jai. Vakarā mūzikas skaņas turpināja priecēt klausītājus koru dalībnieku pasākumā „Dimantiņu dancināju”. Deviņi klausītāji aiziet mājās par vienu mūzikas skaņām pildītu vakaru bagātāki. Kāds tālāk dzīvojošs klausītājs palika mājās transporta trūkuma dēļ, bet tas ir kārtojams jautājums – telefona zvans kultūras nama vadītājai Indrai un Aināra busiņš, kā vienmēr, ir gatavs vizināt klau-sītājus un skatītājus. Tikai piezvanīt un pateikt, ka nepieciešams transports.◊

Ingrīda Bērziņa


Pa varavīksnes krāsaino loku

Tūrisma rallijs „Minhauzena nerātnības Ziemeļvidzemē” Naukšēnos

28 . jūlijā notiks tūrisma portāla www.atputasbazes.lv rīkotais tūrisma r a l l i j s — b r ī v d i e n u i z b r a u c i e n s „Minhauzena nerātnības Ziemeļvidze-mē”. Maršruts vedīs arī pa Naukšēnu novadu, un tūrisma rallija dalībniekiem būs lieliska iespēja iepazīt Naukšēnu Cil-vēkmuzeju, atpūtas kompleksu „Nāras” un Ķoņu dzirnavas.

„”Minhauzena nerātnības Ziemeļvi-d z emē” bū s t ū r isma po rt ā l a www.atputasbazes.lv rīkotais piektais tūrisma rallijs. Iepriekšējos brīvdienu izbraucienos gan ziemā, gan vasarā esam aicinājuši netradicionālā veidā iepazīt Kurzemi, Vidzemi, Latgali, Zemgali. Uz-skatām, ka Latvija ir mūsu galvenā vērtī-ba un ko redzēt un iepazīt vēl ir ļoti daudz. Katram tūrisma rallijam dota sava tēma. Tā, piemēram, šā gada februārī meklējām muižkungu atstātās labās un ne tik labās pēdas Zemgales muižās un pilīs. Manuprāt, piedzīvojumu un patīka-mu pārsteigumu netrūka, par ko liecina

gan dalībnieku skaita augšupejošā dina-mika, gan dalībnieku pozitīvās atsauk-smes”, vērtē projekta vadītājs Egīls Mi-ķelsons.

„Arī vasarā, 28. jūlijā, solām piedzī-vojumus un pārsteigumus, tikai šoreiz tie būs īpaši – Minhauzena gaumē. Minhau-zens tāds pats sapņotājs vien bija tāpat kā daudzi pirms un pēc šī Lielā Meļa titu-la nēsātāja. Kas ir šie tēlainie Minhauze-na meli? Tie ir sapņi par citu pasauli, citām iespējām nekā var dot reālā dzīve. Un katrā sapnī ir kripatiņa nerātnības jeb – brīvības,” stāsta tūrisma biedrības Ap-ūtasBāzes.lv valdes priekšsēdētāja Ināra Rasmane.

Mēģināsim sapņus un labvēlīgās blē-ņas izzināt visi kopā 28. jūlijā. Vajadzīga vien automašīna un labi līdzbraucēji – ģimene, draugi, darba kolēģi. Kā parasti, dalībnieki saņems ceļvežus ar vēlamo maršrutu un leģendām. Kā parasti, ātru-mam nebūs nekādas nozīmes – viss tikai atpūtai, priekam un savas zemes iepazī-šanai.

Tomēr šoreiz piedāvāsim izmēģināt

arī ko neierastāku sadarbībā ar Rally Ma-dona - ROAD disciplīnu.Kas tas ir? RO-AD disciplīnas galvenais mērķis ir pēc iespējas precīzāk ievērot norādīto vidējo ātrumu. Tas nozīmē: ja norādīts vidējais ātrums, un distances garums, tad visā šajā distancē jācenšas braukt pēc iespē-jam tuvāk norādītajam vidējam ātru-mam. Kur tas notiks? Ceļa posmā Lēdur-ga – Inciems apmēram 12 km garumā.

Biļetes cena tūrisma rallijā pieaugu-šajam – 9 Ls (bērniem līdz 12 gadiem bez maksas). Biļetes ir iegādājamas Biļešu Servisa kasēs un internetā. Arī paši naukšēnieši laipni lūgti piedalī-ties šajā brīvdienu izbraucienā. Starts pie krodziņa „Raganas Ķēķis” no plkst. 08.00 līdz 10.00, finišs Minhauzena mu-zejā Duntē no plkst. 20.00 līdz 21.00. Noslēguma pasākums un dalībnieku ap-balvošana dažādās nominācijās kopā ar Minhauzenu – Valmieras teātra aktieri Imantu Stradu no plkst. 21.30.

Tūrisma rallija laikā visas dienas ga-rumā iecerēts pabūt un izjust Minhauze-na iespējamās un neiespējamās nerātnī-bas Pārgaujas, Raunas, Smiltenes, Kocē-nu, Burtnieku, Naukšēnu, Rūjienas, Maz-salacas, Alojas, Limbažu un Salacgrīvas novados.

Tūrisma portāls www.atputasbazes.lv pateicas Naukšēnu novada pašvaldībai, Naukšēnu Cilvēkmuzejam, „Nāru” un Ķoņu dzirnavu saimniekiem par atbalstu un sadarbību projekta „Minhauzena ne-rātnības Ziemeļvidzemē” sagatavošanā un īstenošanā! Tiksimies 28. jūlijā!

S ī k ā k a i n f o r m ā c i j a www.turismarallijs.lv vai pa tālruni 26662993.

Anita Grīniece, projektu vadītāja

www.atputasbazes.lv +371 28380011

[email protected]

Kamerkoris “Vidus” Piksāru baznīcā

“Dzīne” piedalās starptautiskajā folkloras festivālā “BALTICA 2012”

“Dzīne” Mores pagasta parkā


Piedalās nometnē un starptautiskā konkursā Šveicē

N aukšēnietis Linards Tenters šo-vasar piedalījās starptautiskajā jauno pūtēju nometnē Šveicē. Tomēr, lai nokļū-tu šādā nometnē vispirms ir jāpiedalās konkursā, kuru vērtē žūrija. Žūrijā ir mū-zikas profesionāļi gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Linards konkursu izturēja un jau pavasarī bija jāsāk gatavoties nomet-nei. Izturot konkursu dalībnieks iekļūst Latvijas Jauniešu pūtēju orķestrī. Šis or-ķestris ir izveidots uz projekta pamata.

Pirms nometnes Šveicē, vienu nedēļu nometne tika rīkota arī Latvijā Jelgavas pusē Nākotnē. „Nometnes ikdiena bija ļoti noslogota, visu laiku gatavojāmies tam, lai varētu piedalīties konkursā Švei-cē. Šveicē konkursā piedalījās pūtēji no visas Eiropas”, stāsta Linards. Uz Šveici šogad no Latvijas devās 53 jaunie pūtēji un top starp arī Linards.

Linards stāsta, ka ceļu no Latvijas līdz Šveicei veikuši ar autobusu, kur arī nak-

šņojuši. Jaunietis atzīst, ka tas bijis ļoti nogurdinoši.

“Konkurss kurā piedalījāmies Šveicē ir interesants ar to, ka orķestris var izvē-lēties kurā pakāpē tas vēlas spēlēt. Paras-ti ir tā, ka jo augstāka pakāpe, jo mazāka konkurence, bet krietni stingrākas prasī-bas un žūrija vērtē ļoti bargi. Mūsu or-ķestris spēlēja otrajā augstākajā grupā, varbūt diriģente izvēlējās pārāk augstu grupu”, nosaka Linards.

Linards atklāj, ka brīvajā laikā kopā ar draugiem spēlējuši savus mūzikas instru-mentus uz ielas un par spēlēšanu labi nopelnījuši. „Saziedotā nauda kopumā bija daudz, bet to mums saziedoja sīk-naudā, aptuveni 3 kilogrami, tādēļ pēc tam bija jādomā, kā to samainīt uz lielā-kām vienībām”, stāsta Linards.

Linards ar prieku atceras, ka orķestra skolotāji, lai piedabūtu orķestra dalībnie-kus iet pie miera, izmantojuši dažādus

paņēmienus, piemēram, likuši spēlēt no-teiktus mūzikas vingrinājumus.

Linards priecājas, ka nometnes laikā ieguvis draugus ar kuriem uztur kontak-tus arī pēc nometnes noslēguma. Puisis nometnes un ceļojuma laikā ir guvis patī-kamus iespaidus un lielu pieredzi. Li-nards atklāj, ka viņu pārsteidzis tas cik daudz un dažādi tūristi ir Cīrihē. Tāpat jaunietim patikusi Šveices daba un augst-ais labklājības līmenis.

Jaunais saksofonists ir pateicīgs Naukšēnu novada pašvaldībai par pie-šķirto finansiālo atbalstu, lai viņš varētu piedalīties starptautiskajā nometnē.

Linards šogad absolvēja Naukšēnu novada vidusskolu, kurā viņš vienmēr ir bijis sabiedrisks un aktīvs. Rudenī Li-nards uzsāks studijas Vidzemes augst-skolā Mehatronikas programmā. „Vēlētos apvienot gan studijas, gan saksofona spē-lēšanu, gan arī mazliet piestrādāt, bet tad jau redzēs kā sanāks”, nosaka Linards.◊

Nora Kārkliņa

Uzdevumu risināšana virtuālā vidē palīdz gūt labākus rezultātus mācībās

N aukšēnu novada pašvaldība ir saņēmusi informatīvu vēstuli no portāla uzdevumi.lv par Naukšēnu novada vidus-skolas aktīvākajiem skolēniem un skolo-tājiem, kuri risina uzdevumus virtuālajā vidē. Portāls uzdevumi.lv ir radīts, lai skolēniem būtu iespēja patstāvīgi mācī-ties un trenēties skolas mācību priekšme-tiem, kā arī palīdz skolotājiem sagatavo-ties ikdienas darbam skolā.

Starp Naukšēnu novada vidusskolas skolēniem, kuri risina uzdevumus portālā uzdevumi.lv pārliecinoša līdere ir Simo-na Dakstiņa. Simona nedaudz vairāk kā pirms mēneša absolvēja Naukšēnu nova-da vidusskolu un nākotni saista ar studi-jām augstskolā. Portāls ir izveidots aptu-veni pirms trīs gadiem, bet visaktīvāk Simona to apmeklējusi tieši pēdējā mācī-bu gada laikā, kad bija jāgatavojas da-žādiem kontroldarbiem, kā arī noslēgu-ma eksāmeniem vidusskolā. Meitene atklāj, ka portālu atradusi pavisam ne-jauši. „Man patīk, ka šajā portālā ir uzde-

vumi katram mācību priekšmetam atse-višķi. Uzskatu, ka uzdevumu risināšana

uzlaboja manas sekmes mācībās un šādā veidā bija vieglāk sagatavoties gan kon-troldarbiem, gan eksāmeniem. Zinu, ka atsevišķās Valmieras skolās skolotāji sko-lēniem uzdod kā mājas darbu uzdevumu risināšanu portālā uzdevumi.lv. Manu-prāt, tas ir interesantāk arī skolēnam, ka mājas darbus var risināt virtuālā vidē, nevis tikai burtnīcā. Ieteiktu arī Naukšē-nu novada vidusskolā pielietot šādu praksi”, iesaka Simona.

Simonai par Naukšēnu novada vidus-skolā pavadīto laiku ir palikušas labas atmiņas. „Man šķiet, ka Naukšēnu nova-da vidusskola ir pati skaistākā skola. Tā-pat es priecājos un lepojos par Naukšēnu sakoptību, šeit vienmēr ir tik skaisti, prieks atrasties Naukšēnos. Atceros, ka šogad pavasarī Lielās talkas ietvaros sa-kopām Absolventu birzi pie Naukšēnu novada vidusskolas. Noteikti vēlētos pie-dalīties arī citreiz šāda veida kopīgos sa-kopšanas darbos Naukšēnos. Tā bija tik laba sajūta, ka kopīgi padarījām mūsu vidi skaistāku un sakoptāku.”, priecājas

Simona. Simona atklāj, ka labprāt pa vasaru

vēlētos strādāt Naukšēnos, bet darba ie-spējas šeit ir ierobežotas. Tādēļ pagaidām Simona vasarā atpūšas pēc vidusskolas absolvēšanas un uzkrāj spēkus studiju uzsākšanai augstskolā. Simona ir pietei-kusies vairākās studiju programmās, tā-dēļ vispirms ir jāsagaida rezultāti un tad nāksies izlemt kuru studiju virzienu izvē-lēties.◊

Nora Kārkliņa

Simona Dakstiņa

Linards Šveicē spēlējot saksofonu

S ākot ar 23.jūliju Naukšēnu Jaunie-šu iniciatīvu centrs sāk strādāt iepriekšē-jā režīmā — pirmdienās, trešdienās un piektdienās no plkst. 13.00—19.00.

Pēteris Skorohodovs

Svētku gājiens Cīrihē Šveicē. Latvijas Jauniešu pūtēju orķestris — Linards grupas aizmugurē ar saulesbrillēm.


Dzīve jāņem vieglāk

N aukšēnu novada vidusskolas liet-vede Aija Āboliņa jūlija pēdējās dienās atzīmēs skaistu jubileju. Aijas bērnība pagāja Ķoņu pagasta „Majoru” mājās. Bērnībā, kad vecāki devušies uz darbu, Aija kopā ar brāli nereti izstrādājuši arī kādas blēņas, piemērām, mājas sunim devuši cukuru pēc kura ēšanas suns mo-cījies ar lielām slāpēm.

Pēc Ķoņu astoņgadīgās skolas absol-vēšanas Aija sāka mācīties Naukšēnu vidusskolā, kuru beidza 1975.gadā. Jau bērnībā Aija zināja, ka savu dzīvi vēlas saistīt ar medicīnu, tādēļ pēc vidusskolas absolvēšanas uzsāka mācības Cēsu māsu skolā. „Skolas biedrene Inta mani mudi-nāja doties uz Medicīnas institūtu, bet tad sapratu cik daudz dažādas zināšanas „jādabū” galvā, nolēmu, ka tas ir par daudz un nav domāts man. Vēl bija doma izvēlēties policistes, ugunsdzēsējas vai pavāres profesiju, bet medicīna bija sirdij tuvāka. Protams, reizēm nožēloju, ka ne-izvēlējos Medicīnas institūtu, bet dzīve ir dzīve un tā visu noliek pa vietām”, nosa-ka Aija. Pēc Cēsu māsu skolas absolvēša-nas Aijai piedāvāja darbu Valmieras slimnīcā. Vajadzējis izvēlēties starp Dzemdību un Infekciju nodaļu. „Mazliet bail bija no abām jomām, bet izvēlējos Infekciju nodaļu. Sākums šķita diezgan baiss, jo rokas jāmazgā tā, ka bija sajūta rokām āda nepaliks klāt, bet ar laiku jau pierod pie visa. Nonākot slimnīcā ierau-dzīju citu pasauli, ko ārpusē atrodoties grūti iedomāties. Emocionāli ir smagi redzēt ar kādām slimībām cilvēkiem nā-kas sastapties. Turklāt, ne vienmēr medi-cīnas personāls spēj slimniekiem palī-dzēt. Atceros, blakus slimnīcai bija morgs, kurā ieveda avārijās un citādi bo-jā gājušos. Reiz kāda sieviete meklēja savu pazudušo dēlu. Es šo sievieti vedu ar cerībām morgā, ka viņas dēls tur ne-būs, bet viņš tomēr tur bija. Sievietes dēls bija nosalis ziemā uz soliņa”, skumīgi nosaka Aija. Aija atzīst, ka ir emocionāls cilvēks, piemērām, nekad nespējot paiet garām naudas lūdzējam uz ielas.

„Kad apprecējos dzīvojām pie vīra vecākiem Naukšēnu pagasta Nurmos. Lai paspētu pieņemt maiņu slimnīcā bija jāceļas četros no rīta. Vīrs mani veda no

Nurmiem un Pīleņģu pieturu. Naktī ne-varēju aizmigt, jo jau vakarā sāku domāt, lai nenokavēju autobusu un kādi būs braukšanas apstākļi. Tā es vairāk kā gadu nobraukāju un tad mums ar vīru piedā-vāja mazu istabu komunālajā dzīvoklī. Apspriedāmies un nolēmām, ka tomēr paliksim Naukšēnos, jo mums abiem šī ir dzimtā puse. Tā pēc trīs nostrādātajiem gadiem medicīnas nozarē es pametu šo darbu. Interesējos par darba iespējām arī Rūjienas slimnīcā, bet brīvu vietu tad nebija”, stāsta Aija.

Aija atklāj, ka viņai vienmēr drusku ir sāpējusi sirds par to, ka nācās pamests medicīnas jomu, jo medicīna ir viņas sirdsdarbs. Ja tagad Aiju aicinātu at-griezties medicīnā viņa to darītu.

Laikā, kad Aija pameta medicīnas nozari Naukšēnu vidusskolā meklēja fizi-kas laborantu un Aija sāka strādāt šajā amatā. „Sākumā bija grūti pierast, ka atšķirībā no slimnīcas, kur valda klu-sums, skolā ir kņada līdz vēlai pēcpusdie-nai”, atklāj Aija. Kad Aija bija jau kādu laiku nostrādājusi skolā, tad viņai nāca piedāvājumi no medicīnas jomas, bet Aija izlēmusi, ka paliks skolā. „Paliku uzticīga skolai. Atceros, ka skolotāja Inā-ra Zumente man teica, ja es strādāju sko-lā, tad man jābūt skolas patriotei, jāstāv un jākrīt par savu darba vietu”, stāsta Aija. „Pēc kāda laika skolā atbrīvojās liet-vedes – grāmatvedes amats. Sāku strādāt amatā, kurā pirms tam nevarēju sevi ie-domāties. Sākumā neko nesapratu, bet es esmu tāds cilvēks, ja kaut ko sāku darīt tad no visas sirds. Man daudz palīdzēja grāmatvede Dzintra Krievāne. Viņa man skaidroja septiņas reizes kamēr es sāku kaut ko saprast”, smejoties stāsta Aija.

Skolas lietvede savus darba kolē-ģus raksturo kā izpalīdzīgus un atsaucī-gus. Aijas dzīvē sanācis tā, ka klases bied-rene Sarmīte Praudiņa ir Aijas kolēģe. Sarmīte piekrita nedaudz pastāstīt un paraksturot Aiju. „Ar Aiju kopā mācījā-mies trīs gadus vidusskolā un nu jau vai-rāk kā trīsdesmit gadus strādājam kopā Naukšēnu novada vidusskolā. Klasē mēs bijām 32 skolēni, tātad liels, bet drau-dzīgs kolektīvs. Aija bija meitene ar labu humora izjūtu, un patika jokot visās dzī-ves situācijās – pat tādās, kad citi nebija

gatavi muti vērt vaļā. Viņai vien-mēr bija gatavs B variants, ja nu A variants izgāžas, un bez lieka satraukuma ķērās pie palīgma-teriāliem. Aijai bija ļoti skanīga balss. Viņa bija soliste skolas estrādes ansamblī un dziedāja duetā ar Juri. Arī klasē viņa šad un tad uzdziedāja. Žēl, ka viņa to nedara tagad. Ja vajadzēja kaut ko glīti uzrakstīt, tad tas tika uzticēts Aijai, jo viņai ir ļoti glīts un skaists rokraksts. Arī tagad bieži tiek lūgts Aijai izpalī-dzēt kaut ko glīti uzrakstīt.

Viņai patika koķetēt ar cie-ma puišiem. Viņa nebaidījās izšķirt cīņas karstumā karojošus „gailēnus”. Aijai patika spēlēt volejbolu, ko vēl vairākus gadus uzspēlējām kopā ar kolēģiem skolu sporta spēlēs. Aija kā ko-lēģe – labi spēj paveikt visus uzticētos uzdevumus, negrib nevienu pievilt. Uz visām lietām un situācijām skatās ar savu reālista acu skatu un bieži vien nāk klajā ar reāliem situācijas risinājumiem. Šķiet, ka Aija ir apdomīga, pirms sper kādu soli. Viņa bieži zina kā rīkoties, lai palīdzētu citiem, ja tie nejūtas labi. Arī ar humora izjūtu viss kārtībā, šad un tad tiek pateikts kāds labs teiciens vai interesanta anekdote. Viņai ir arī labas aktiera dotības. Pirms daudziem gadiem skolotāji atskaites koncertam iestudēja J. Jaunsudrabiņa lugu „Zvēru dīdītājs”, kurā Aijai bija neliela loma, bet to viņa nospēlēja tik spoži, ka visiem tā palika ilgu laiku atmiņā”, atmiņās dalās Sarmīte. Sarmīte savai kolēģei novēl lai-mi, prieku, veselību un visu draugu mī-lestību!

Aijas prieks un gandarījums ir viņas ģimene, par ko viņa labprāt stāsta. „Man ir divi dēli Arnis un Andris. Vecākais dēls Arnis ir Paula Stradiņa Klīniskās univer-sitātes slimnīcas patologs. Tad, kad dēls bija nolēmis sākt studijas medicīnas jo-mā, baidījos par viņu, jo medicīna ir ļoti atbildīga joma, tās ir cilvēku dzīvības. Pašreiz viņš studē doktorantūrā un iz-strādā disertāciju par krūts vēzi. Man ir

ļoti laba vedekla, kura arī ir mediķis un strādā Linezera slimnīcā. Jaunākais dēls Andris pabeidza bakalaura un maģistra studijas bioloģijas jomā, bet diemžēl Lat-vijā nebija darba iespējas, tādēļ viņš ta-gad ir devies uz Čehiju kā brīvprātīgais. Nekad nevarēju iedomāties, ka kādam no maniem bērniem būs jābrauc prom no dzimtenes”, skumji nosaka Aija. „Mūs lielākais prieks un gandarījums ir mazdē-liņš Arno. Mazdēliņam rudenī paliks divi gadi”, stāsta Aija.

Aija atklāj, ka viņai enerģiju dod ģi-mene – vīrs uz ko var paļauties un dēli ar kuriem viņa lepojas. „Mūsu bērni ir tie, kas neļauj mums „iesūnot”, viņi ir iesā-kuši uz svētkiem mums dāvināt pasāku-mu biļetes, lai varam izkļūt no ikdienas rutīnas”, atklāj Aija.

Aijas vaļas prieki ir ēst gatavošana, lasīšana un puķes. „Man patīk izmēģināt dažādas jaunas receptes. Vedekla parasti gatavo modernos ēdienus, bet es turos pie pārbaudītām vērtībām. Tādēļ pie mums svētkos galdā tiek celti gan mani tradicionālie ēdieni, gan vedeklas mūs-dienīgie ēdieni. Tāpat man patīk lasīt dzīves stāstus kā cilvēki pārvar dažādas grūtības, jo no šādiem stāstiem var daudz ko mācīties. Man ļoti patīk dārzs, kad tur aizeju nekad uzreiz neko nedaru, bet gan apstaigāju dārzu un priecājos par puķēm. Mani mīļākie ziedi ir kallas un maijpuķī-tes”, atklāj Aija.

Aija ir lepna, ka dzīvo Naukšēnos, jo viņasprāt šeit viss vienmēr ir sakopts un notiek attīstība. „Uzskatu, ka šeit liels nopelns ir kolhoza vadītājam Visvaldim Skujiņam. Mums ir saglabājusies ražoša-na un līdz ar to darba vietas. ”, uzskata Aija.

Runājot par sabiedrību kopumā, Aija novēl ikvienam mums būt iecietīgākam pret apkārtējiem. “Nevienam neiet viegli, bet tas nav iemesls, lai savas dusmas un nepatiku izgāztu uz citiem”, uzskata Aija.

Savukārt, sev Aija novēl dzīvi uztvert vieglāk. “Dzīve jāņem vieglāk, jo es esmu sapratusi, ka nevaru daudzas lietas iz-mainīt un ietekmēt”, secina Aija.◊

Nora Kārkliņa

Aija ar vīru Aldi, dēliem Andri un Arni

Aija

Naukšēnu pensionāri ceļo pa Latviju

18 . jūlija rīts ir gana dzestrs. Sau-le un šai vasarai neierasti skaidras debe-sis. Naukšēnu pensionāri dodas ekskursi-jā. Mēs vēl nezinām, ka Gulbenē (mūsu ekskursijas pirmais apskates objekts) pamatīgi līst un ka pēc pāris stundām arī Naukšēnos līs. Mūsu ceļā ir saule, kuru ik pa brītiņam mēģina aizēnot mākoņi. Ga-rām slīd Latvijas lauki, biežo lietavu mēr-cēti, meži, pļavas, mājas...

Gulbene. Ne sevišķi sakoptajā pilsētā viesojamies Dzeguzes ielā 1, kur Aijas un Agra Miķelsonu daiļdārzs. Izveidots 2003. gadā un tajā pat gadā nominēts par Latvijas skaistāko jauno dārzu. 2005. un 2007. gadā nominēts par vienu no trim Latvijas skaistākajiem dārziem.

Kāzu muzejs Vecgulbenes muižā – vienīgais kāzu muzejs Latvijā. Uz šejieni brauc jaunie pāri kāzu dienā. Brauc vedē-ji pēc padomiem un idejām. Var iegādā-ties dažādu kāzu atribūtiku un pasūtīt Lizuma gotiņkonfektes ar jaunā pāra vār-diem. Vispirms tiekam ievesti klētiņā. Kurā gultiņā gulēt – liepas vai ozolkoka? Un mūsu „jaunais pāris” izzīlē, ka mums būs gan naudiņa, gan atslēgas. Mājas vai automašīnas? Bet „špions” redzējis arī ķiploku... Ķiploks taču veselībai. Kāzu muzeja „Mīlas namiņš” piedāvā prog-rammas kristību, nozīmīgu dzīves jubile-ju, kāzu gadadienu svinību organizēšanā. Te var apskatīt dažādu laiku kāzu kleitas (pat no vīriešu kaklasaitēm sašūtas), al-būmus, ielūgumus un citas lietas, kas saistītas ar kāzām. Aizbrauciet paši! Arī jūs visu to redzēsiet.

Gulbenes-Alūksnes šaursliežu bānītis. Pa dzelzceļu notiek regulāri pasažieru pārvadājumi starp divu rajonu centriem. Bānīti iecienījuši arī tūristi. Mēs braucam no Gulbenes līdz Stāmerienai. Tā ir satik-šanās ar jaunību, kad tādi šaursliežu vil-cieniņi kursēja arī citur Latvijā. Šodien Gulbenes-Alūksnes dzelzceļš ir vienīgais vispārējas lietošanas šaursliežu dzelzceļš Baltijā. Gulbenes-Alūksnes bānītis ir vie-nīgais dzelzceļš Latvijā, kas atzīts par valsts nozīmes kultūras pieminekli.

Stāmeriena. Stāmerienas stacijai tu-vākie nozīmīgākie kultūrvēsturiskie ob-jekti ir Stāmerienas pils un ezers, Svētā Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca. Turp arī dodamies.

Stāmerienas pils celta baronu Volfu dzimtai. Varētu būt ap 1843. gadu. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā nodeg 1905. gada revolūcijas laikā. At-jaunota 1908. gadā, bet ne vairs sākotnē-jā izskatā. Tāpēc arī pils izskatā vēroja-mas vairāku stilu iezīmes. Stāmerienas pils pazīstama arī ar to, ka šeit uzturējies pasaulslavenais itāļu rakstnieks, romāna „Gepards” autors Džuzepe Tomazi di

Lampeduza, kurš bija precējies ar pēdējo Stāmerienas baronesi Aleksandru fon Volfu.

Ap pili esošais parks izveidots vēdekļa formā. Skatu centrs – Stāmerienas pils.

Stāmerienas muižas kompleksā ie-tilpst arī Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca. Tās celtniecība pabeigta 1904. gadā. Padomju laikos baznīcā ierīko lauksaimniecības tehnikas noliktavu. 1995. gadā Stāmerienā darbību atjauno pareizticīgo draudze. Baznīcas restaurā-cijas darbi rit ļoti gausi. Pateicoties lab-daru Emmas un Oļega Kolosovu finansi-ālajam atbalstam, baznīcu atjauno. Stalta un balta, ar saules atspīdumu visās vara-vīksnes krāsās torņu krustu kristālos, tā stāv Stāmerienas ezera krastā.

Lizums. Iespaidu ir daudz. Arī nogu-rums liek manīt, tāpēc īsti pa prātam ir ceļš uz Lizuma aptieku. Te Laimas ierīko-tais veselības dārzs, saukts arī par Mades dārzu. Ko tik te nevar atrast! Zālītes sir-dij, galvai, kaulu sāpēm, bezmiegam, vientulībai un labam garastāvoklim...

Drīzumā dārzā būs ap 100 augu. Ieceru Laimai daudz. Un varbūt pēc gadiem Ma-des dārzā atradīsim vairākus simtus ārst-niecības augu. Bet mūsu maisiņos no Laimas dārza nonāk kas nu kuram visvai-rāk nepieciešams un vajadzīgs. Kad visi sakāpj autobusā, te ir tāds smaržu sajau-kums, ka noreibt var.

Cesvaines pils. 2002. gadā Cesvai-nes pils iegūst Sapņu pils goda nosauku-mu akcijā „Apceļosim Latvijas pilis!” Di-ženais arhitektūras piemineklis necieta ne 1905. gada revolūcijas laikā, ne abos pasaules karos, bet 2002. gada 5. decem-brī pils izdeg. Zaudējumi pilij, Cesvainei, visai Latvijai. Notiek atjaunošanas darbi, ko atbalsta valsts un sabiedrība. Valsts nozīmes ēkas un parks. Kopš 1997. gada iekļauta Eiropas kultūras mantojumu sarakstā.

Pils celta Ādolfam Emīlam fon Vulfam 1890.-1897. gadā, un tā uzskatāma par spožāko neorenesanses stila paraugu Latvijā, par vienu no spožākajiem 19. gs. 2. puses arhitektūras sasniegumu. No

kaltiem laukakmeņiem būvētā pils līdz 2002. gada ugunsgrēkam bija viena no skaistākajām pilīm Latvijā. Šobrīd Ces-vaines pilī darbojas mūzikas un mākslas skola, Cesvaines tūrisma centrs un no-vadpētniecības muzejs.

Ceļš mājup. Saule jau stipri vakarpusē cīnās ar smagajiem, drūmajiem māko-ņiem, kuri ļoti atgādina rudens tuvumu. Uz mazu mirkli – saule. Tāds zeltains mirdzums apspīd laukus, mežus, mājas... Skaisti ir Latvijā.

Skaistas atmiņas būs mums no šī ce-ļojuma. Par to paldies SIA „Naukšēni” valdei, Rūjienas autoostai, Artai un Zie-donim, pensionāru biedrības „Sarma” valdei, īpaši Austrai un Benitai!

Un visbeidzot man atkal jāsaka tie paši vārdi, ko saku vienmēr pēc garākas vai īsākas prombūtnes: „Nekur nav tik labi kā mājās...”◊

Naukšēnu pensionāru vārdā

Brigita Ceriņa

Naukšēnu seniori pie Cesvaines pils


Sadraudzības turpināšana ar vāciešiem

J ūnija pēdējās dienās Naukšēnu novada pašvaldības pārstāvji kopā ar ci-tiem bijušā Valmieras rajona pašvaldību darbiniekiem devās atbildes vizītē uz Gi-terslo apgabalu Vācijā, lai atzīmētu Gīter-slo apgabala un Valmieras rajona sadrau-dzības 20.gadadienu.

Valmieras un Giterslo sadarbības lī-guma un sadarbības sākuma divdesmitās gadadienas atzīmēšana Vācijā rada pār-domas par turpmāko.

Saistībā ar Latvijas teritoriālo refor-mu ir pārslēgts līgums visu Valmieras rajonā esošo novadu un Valmieras pilsē-tas izveidotās sadarbības Padomes vārdā. Jo vairāk priekšnieku, jo vairāk personī-go, nekolektīvo interešu. Neatkarīgi no visām reformām, ļoti labas ir tās prog-

rammās, kas ir ilgstošas un abpusēji atzī-tas. Par piemēru šeit var minēt Vācijas sadarbību ar Valmieras vājdzirdīgo sko-lu. Tomēr var manīt, ka vācu pusei sāk apnikt un mums arī sāk mazināties vaja-dzības par vienkāršotu palīdzību kādas tehnikas vienības iegūšanai. Šķiet, ka vislielākā interese ir par kultūras, sporta un izglītības programmām.

Pats par sevi saprotams, ka Sadarbī-bas Padomei jāpatur tiesības vienoties par abpusēji apmierinošiem braucieniem vadības līmenī, arī augsta līmeņa kultū-ras apmaiņas braucieniem.

Katra atsevišķa novada rīcībā paliek tā darbošanās, ko katrs uzskata par svarī-gāko, kur katram ir jau iesāktas iestrā-des.

Mūsu novada sadarbībā ar Vāciju po-

pularitāti ir ieguvuši mūsu vidējās paau-dzes dejotāji. Viņu ilggadējā draudzība ar Marienfeldi pāraugusi par ģimeņu drau-dzību un liels ieguvums ir vācu valodas zināšanu apgūšana.

Tomēr rodas jautājums, kas notiks tālāk? Nevēlos sagaidīt tādu laiku, kad pašreizējo deju kolektīvu pieteiks kā „vecās paaudzes” deju kolektīvu. Vēlos aicināt mūsu vidusskolas 8. -9.klases skolniekus un arī viņu vecākus izdarīt izvēli ārpusklases nodarbībām ar nolūku 2-3 gadu laikā izveidot kolektīvu, kas var un grib pārstāvēt mūsu novadu Vācijā. Ne jau tikai tautu dejas var būt aizraujo-šas. Ir taču arī balles dejas, līnijdejas, sporta dejas utt. Mūsu tautu dejas vācie-šus aizrauj ar temperamentu. Kā esam redzējuši vācu tautu dejas tāda

„staigāšana” vien ir. Ieguldītā darba gandarījums ir garan-

tēts visos aspektos. Pajautājiet mūsu de-jotājiem un viss paliks skaidrs. Tikšanās, ceļojumi, draugi, vācu valoda, arī aplausi utt. Zinu, ka novada budžetā vienmēr atradīsies nauda braucienu finansēšanai. Tikai jātiek galā ar slinkumu mācīties, ar nevērtīgu laika „nosišanu” pēc stundām. Bet sākam ar – „mēs gribam un varam, jo esam no Naukšēniem”.◊

Visvaldis Skujiņš

N o 9.- 13.jūlijam Ķoņu skolā valdī-ja liela rosība. Vairāk nekā 50 Naukšēnu, Rūjienas un citu novadu bērni vecumā no 7 – 14 gadiem piedzīvoja Ķoņu skolas pedagogu rīkoto un Naukšēnu novada pašvaldības finansēto nometni „Policijas Akadēmija”. Kādēļ tieši šāda veida no-metne? Atbilde - lai sabiedrībā celtu poli-cista profesijas prestižu, skolēniem vei-dotu priekšstatu par to, kā sniegt pirmo medicīnisko palīdzību, audzinātu godīgu-mu, sadarbību un uzticēšanos, ļautu pie-dzīvot brīžus, kad vajag saņemt sevi ro-kās un pārvarēt radušās grūtības. Visu, kas veido Cilvēku ar lielo burtu, jo arī policists, pirmkārt, ir cilvēks.

Skolotāji (nometnes ikdienā saukti par instruktoriem) patiešām bija centu-šies, lai bērni (ikdienā saukti par kursan-tiem) piecu dienu garumā katrs personīgi izdzīvotu nometnes programmā iecerēto: rīta skrējienu ar sasaukšanos, spēli „Lieta Nr.1”, policijas žetonu un mobilā telefona maciņu gatavošanu radošajās darbnīcās, sacensības snaiperiem 5 disciplīnās, pirmās palīdzības brigāžu sacensības „ Starts medikopteriem”, eksperimentus un kriminālhronikas rakstīšanu/ lasīša-nu, fotorobotu veidošanu, orientēšanos pēc kartes pilsētā, tikšanos ar Valsts poli-cijas pārstāvjiem, naktstrases mazajiem un lielajiem kursantiem, spēli „Erkils Puaro izmeklē”, rakstītu nometnes die-nasgrāmatu, izturētu 12 km laivu brau-cienu, mācītos majora Peina ierindas skati, vingrinātos noslēpumaino uzkodu gatavošanu garšu laboratorijās un vēl, un vēl. Bet visu pēc kārtas.

Pirmdien ap plkst. 9.00 ierodas pirm-ie kursanti ar vecākiem. Visus sagaida stilizētās policistu svētku formās tērptas instruktores. Katrs dalībnieks tiek mē-rīts, fotografēts 3 rakursos, un no katra noņem viņa pirkstu nospiedumus. Tas viss- kursanta personas lietai. Tad in-struktore Ineta ierāda vietas istabās, ku-rām šogad doti ar nometnes tematiku saistīti nosaukumi: „Radari”, „Beretes”, „ALFA”, „Svilpītes”, „SiEsAi”, „Žetoni”, „Reindžeri”. Kad visi ieradušies un kat-ram veiktas visas atbilstošās procedūras, varam sākt iepazīšanos. Izrādās, mums ir 2 Kristas, 2 Martas, 2 Jēkabi, Kristapi un Elvji. Nekas! Pie tāda bērnu skaita varēja būt pat vēl vairāk vārdu dubult-nieku! Pēc pusdienām pirmās ir nodarbī-bas pirmās palīdzības sniegšanā. Sadalī-juši kursantus grupās, instruktori apmā-ca, kā palīdzēt, ja ir grieztas un lauztas brūces rokās, kājās vai galvā. Katrs izmē-ģina saitējumus, iešinējumus un pa vis-iem kopā mācās pagatavot pat vienkāršas nestuves. Tās visas ir dzīvē noderīgas prasmes. Pēc launadziņa notiek radošās darbnīcas, kur instruktoru vadībā tiek gatavoti mobilā telefona maciņi un per-sonīgie policistu žetoni. Latvijas policis-tiem tādu nav, bet mūsu kursantiem- būs! Darbs ar karsto līmi, adatu un diegu nav viegls, bet katrs tomēr savu iesākto paveic. Pēc mazas atpūtas pauzes sākas dinamiskāks uzdevums- sacensības „Lieta Nr.1”.Par darāmā veidiem liecina etapu nosaukumi: „Mūķīzeri”, „Noķer zagli!”, „Fotošovs”, „Pēdas bez pēdām”, „Noziedznieka aizturēšana”. Vajag krietni nopūlēties un pat pārvarēt šerminošas izjūtas, lai visus uzdevumus paveiktu, tomēr tas izdodas. Šodien vēl vakariņas, nometnes personīgās dienasgrāmatas veidošana, vakara tualete, naksniņas un naktsmiers.

Otrdiena sākas ar rīta skrējienu, kurā skriet un sasaukties māca lielie puiši Rei-nis un Kristaps. Skrējiens pavisam aiz-dzen miegu, jo ir ne tikai jāskrien, bet arī jāmācās sasauksme, kas sākas ar vār-diem: ”Možu garu, asu prātu rādīt šodien gribam mēs...” . Radošajās darbnīcās tur-pinās žetonu un telefona maciņu gatavo-

šana. Pēc tam nāk jauni uzdevumi- kur-santi apgūst slepenās tintes gatavošanas, rakstīšanas un lasīšanas iemaņas, veic eksperimentus informācijas pārsūtīšanai ar raķešbalonu. Notiek arī sacensības raķešbalonu veidošanā, kur uzvar ko-manda, kas prot ātri un saskaņoti darbo-ties. Tālākajā aktivitātē katrs kursants apgūst jaunas iemaņas šaušanā ar gaisa šauteni, kaķeni, kā arī mest šautriņas, riņķus un lidojošos šķīvīšus. To visu ap-vieno sacensības „Snaiperi”. Vēl jāmācās braši soļot ierindas skatē, un pavisam ātri pienāk brīdis, kad pie ārdurvīm pie-stāj autobuss, ar kuru dodamies uz Rūjie-nu. Tur notiek orientēšanās „X vietu mednieki”. Katra komanda saņem uzde-vumu lapu un Rūjienas karti. Izrādās, ka viens nejaucenis Rūjienā pastrādājis briesmu lietas. Kursantiem jāuzzina šī nelieša vārds, veicot maršrutu pa Rūjienu un slepenās vietās sameklējot paslēptus burtus. Izrādās, nemaz nav tik vienkārši atrast kartē vajadzīgās ielas, vietas un objektus, tomēr visas grupas uzdevumu izpilda. Izrādās, ka meklētā persona ir ALFRĒDS MELIS. Noguruši, bet priecīgi atgriežamies nometnē. Vēl tikai vakara mazie darbi, un nometnē iestājas klu-sums, par kuru gādā instruktores Ingas nakts komanda.

Trešdienas rīts sagaida ar jauniem pārsteigumiem. Instruktoru komandai pievienojies skauts Roberts Razminovičs. Viņa vadībā arī notiek pirmā nodarbība „Veselai miesai un garam!”. Dienas laikā Roberts māca arī dažādus mezglu sieša-nas veidus un Morzes ābeces pamatus. Bet kas tad tas? Atskan motociklu rūko-ņa, un skolas pagalmā iebrauc īsti polici-jas motocikli un pavisam drīz- operatīvā dienesta auto! Ciemos atbraukusi Valsts Policijas darbinieku grupa elegantās, bet stingrās Daces Jukāmas vadībā. Nu ir īstais brīdis spicēt ausis, lai uzzinātu daudz jauna gan par policijas darba sistē-mu Latvijā, gan policistu ikdienas pienā-kumiem un to, kā vispār iegūt šo profesi-ju, gan policistiem noteikti nepiecieša-majām īpašībām. Kursanti drīkst sēsties policijas motociklos un auto, piemērīt operatīvā dienesta bruņu vestes un ķive-res, kā arī novērot demonstrētos cīņas paņēmienus. Visi ar interesi iepazīst kri-minālistikas eksperta darba specifiku un uzzina, kā policijai var palīdzēt bērni un

jaunieši. Kad pavadīti Valsts Policijas darbinieki, jāķeras pie nākamajiem šīs-dienas darbiem. Un tās ir sacensības „Starts medikopteriem!” Te jāizmanto nometnē iegūtās zināšanas pirmās palī-dzības sniegšanā, komandierim pareizi jāsadala komandas spēki, un visiem ātri un saliedēti jārīkojas. Ir ļoti labi saitēju-mi, prieks redzēt, ka kursanti ir labi mā-

cījušies! Šodien Roberta vadībā nostipri-na arī ierindas soļošanas iemaņas. Ne-maz nav tik viegli saskaņoti soļot, precīzi pagriezties, reizē apstāties. Pēc launaga notiek nodarbības fotorobotu darināšanā un kriminālhronikas veidošanā. Tas ir pārsteigums, kā pārmainās cilvēka seja, kad fotorobotam izmaina acu formu un mutes līnijas. Pēc atelpas brīža daudzi kursanti instruktores Evitas vadībā pir-mo reizi spēlē detektīvu spēli „Erklils Puaro izmeklē” . Beidzot tiek dots garāks atpūtas brīdis pirms dienas pēdējā uzde-vuma- naktstrasītes. Tas ir īpašs uzde-vums, jo notiek jau stiprā krēslā. Jaun-ākajiem kursantiem šī nakts aktivitāte notiek skolas ēkas tuvumā. Sadalīti ko-mandās, visi pustumsā izmēģina izlīst pa „Šausmu tuneli”, pēc iespējas mazāk iz-

liet ūdeni „Amortizācijas skrējienā”, ne-nokrist no trošu trases „Mis Mārplas čāpošanā”, pēc taustes noteikt apslēptas lietas kima/ maņu spēlē „Holmss čam-dās” un ar snaipera precizitāti izcelties „Precīzo rociņas metienos”. Uzdevumi ir uz laiku, uzvarētājas komandas labākais laiks- 8 minūtes. Iepriecinoši, ka kursan-ti ir izpalīdzīgi un lielākie palīdz mazāka-

jiem. Vecākie kursanti instruktoru Aigas un Initas vadībā tumsā dodas uz Ķoņu kalna karjeru, kur Roberts un instruktore Agrita jau sagatavojuši visu trasei nepie-ciešamo. Maršrutu iezīmē vien sveču uguntiņas, viss pārējais ir tumsā. Ko-mandai obligāti ir nepieciešams kabatas lukturītis, liekams lietā ceļa apgaismoša-nai un arī Morzes signāla pārraidīšanai savas komandas biedriem, kas sacensību laikā atrodas uz cita pakalna. Kursanti gan laižas ar virvi no kraujas un rāpjas augšā pa nogāzi, pārraida un atšifrē Mor-zes signālus, uzzinot konkrētus vārdus, pāriet augstu baļķi, šauj mērķī ar gaisa šauteni, pa visiem līdz finišam cenšas neaizmirst norādīto tālruņa numuru.

Turpinājums 11. lapaspusē.


Nometne “Policijas Akadēmija”

Nometnes dalībnieki un skolotājas

Pirmās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas iemaņu apgūšana


Pa vienai apdziest sveču liesmiņas, un pēdējai komandai jau pavisam maz ceļa rādītāju. Jā, šī naktstrasīte ir īsts pārbau-dījums katra kursanta izturībai! Kad bei-dzies arī piedzīvojumiem bagātais mā-jupceļš, ir jau krietni pāri pusnaktij. Ce-turtdienas laivu brauciens nevienam neļauj aizgulēties. Visi ir kājās, izskrien rīta skrējienu un ir gatavi līnijai, kurā vēlreiz tiek pārrunāti drošības noteikumi uz ūdeņiem. Pēc brokastīm mantas līdzi un autobusā iekšā! Dodamies uz Salacas tiltu pie Vecates, tur notiek kāpšana lai-vās. Instruktores Aija Ilga un Ineta jau savlaicīgi izveidojušas ekipāžu sarakstus, ņemot vērā kursantu vecumu un spēku samērus. Visi velk glābšanas vestes. Di-viem laivā ir airi, tātad jāprot arī rīkoties ar tiem. Piesaistīti arī citi pieaugušie. Vecākie kursanti savās laivās tiek iecelti par kapteiņiem, un jāsaka- uzticību at-taisnoja visi! Pavisam ir četrpadsmit eki-pāžas un 70 cilvēki. Šķiet, ka Salacā pace-ļas ūdens līmenis! Upe ir mierīga un plūst savu gaitu, mums tikai jācenšas pareizi airēt un stūrēt laivas, tad var bau-dīt dabu un visas labās sajūtas, kas ir saistītas ar upi. Neticami, ka mazais Mā-ris Parts noairē10 km! Prieks, ka Eduards pacietīgi māca airēt Albertam, un viņš arī iemācās. Aizmugurē pēkšņi atskan duno-ņa- tuvojas negaiss. Kāds gan iebilst, ka upe sadala mākoni un lietus nebūs. Spriežam, vai stāt krastā. Pēkšņi gandrīz blakus laivai nogrand pērkons un sāk līt. Nekad nav gadījies būt uz ūdeņiem ne-gaisa laikā. Nav jau kur sprukt- uzvelkam lietusmētelīšus un airējam tik uz priekšu. Negaiss nav ilgs, un pēc laiciņa mētelīši vairs nav vajadzīgi. Atkal vērojam kras-tus, cenšamies atcerēties uzrakstus( tāds

bija uzdevums) un ļaujamies ūdens val-dzinājumam. Kad ieraugām Mazsalacas baznīcas torni, ir skaidrs, ka ceļojums tuvojas finišam. Vēl piedzīvojam jaukas krācītes pie tilta pilsētā, un tad jau sākas Skaņākalna teritorija, kur laivotāji cenšas atcerēties klinšu un objektu nosauku-mus, tā ka ceļš paiet ātri. Kad dzirdam savējo saucienus :”Ādam, kur ir tava sie-va?” saprotam, ka esam galā. Lieliski gar-šo Ligitas atvestās pusdienas, un atpakaļ-ceļā noguruma dēļ 90% pasažieru guļ visdīvainākajās pozās, kā nu katru pār-steidzis miegs. Kāds guļ pat stāvus, gluži kā pasakā par aizmigušo Ērkšķrozīti un pils ļaudīm! Atgriezušies mājās, vēl maz-liet atpūšamies un tomēr izmēģinām ie-rindas soli, jo to rādīs nometnes noslēgu-mā, un laivu ekipāžas iztur nelielu vikto-rīnu. Šoreiz uzvar mazākie, instruktores Initas ekipāža, manīgākie, kas atmin vār-du mīklu. Pēc tam visi gaida disenīti, lai var kustēties deju ritmos, par lāzergais-mām izmantojot savus lukturīšus... Iz-skatās lieliski! Pēdējā nakts guldītāju komandai ir visnemierīgākā, un tomēr ap plkst. 3.00 iestājas ilgi gaidītais miers.

Piektdienas rītā daudziem garas sejas- nometne teju beigusies. „Kāpēc tik īsa?” gaužas Kristaps Andris Bušs. Gausties nav laika, jo vēl katram jāaizpilda at-sauksmju lapa par nometnē pavadīto laiku un jāsāk gatavoties noslēguma bal-lītei, kurā jāpagatavo krietns vairums našķu. Atkal kursanti tiek sadalīti pa ko-mandām, tiek iedoti virtuves dēlīši, naži, produkti, un viss notiek! Top „Šerloka Holmsa krokodili”. „Bizbizmārītes”, „Zaglīgās peles”, Šahs un mats” un citi kārumi. Kursanti paši klāj svētku galdu, kārto zāli un gaida savējos. Instruktores

atkal ietērpušās svētku formā, iekārtoju-šas radošo darbu izstādi un īsi pirms plkst. 15.00 atbraukušos aicina zālē. Val-da īsta svētku noskaņa: tiek teikta uzru-na, fotografēti instruktori( no Valmieras atbraucis arī Roberts), kopīgi noskatīta instruktoru Sanitas un Evitas veidotā retrospekcija, kursanti āra laukumā rāda rīta skrējienu un demonstrē ierindas ska-ti, katrs saņem personas lietu/liecību, un ļoti daudzi tiek arī pie apbalvojumiem. Noslēgumā skan ilgi gaidītais :”Tagad lūdzam visus pie svētku galda! Un var teikt, ka nometne ir beigusies.

Nometne patiesi ir beigusies, un visi- gan mazie, gan lielie dalībnieki- ir kaut ko jaunu iemācījušies. Viņi tomēr vairāk par saviem vienaudžiem ir iedziļinājušies policijas darba niansēs un, iespējams, dzīvē sapratīs, ka ir svarīgi nevis nosodīt policistus, bet atbalstīt un saprast viņu darbu un ar izpratni uzklausīt pamācī-bas, sapratīs, cik svarīgi ir sadarboties, pratīs sniegt pirmo palīdzību un varēs teikt :”Es to iemācījos Ķoņos, nometnē „Policijas Akadēmija”!

Paldies Naukšēnu novada pašvaldībai par kārtējo iespēju ļoti daudziem bēr-niem pavadīt piecas interesantas un ba-gātas dienas šajā vasarā! Paldies maniem kolēģiem, visai instruktoru komandai par lielisko darbu!

Daudziem bērniem šī bija pirmā no-metne un līdz ar to arī pirmā šāda veida pieredze. Nometnes noslēgumā kursanti uzrakstīja arī atsauksmes par nedēļā piedzīvoto. Ieskatīsimies dažās no tām!

„Es uzzināju ļoti daudz par policiju: ko dara kursanti un kā kļūt par policistu. Sapratu, ka policistam nav viegls darbs un policisti cenšas uzlabot sabiedrību.

Izmēģināju vairākas aktivitātes- šaut, orientēties, skriet, laivot. Man patika visi instruktori un viņu sagādātās aktivitātes. Un instruktoru komandai novēlu: palie-ciet šādi-jauki, izpalīdzīgi, reizēm smiek-līgi, palīdzat, ja kāds nokļuvis neērtā si-tuācijā. Nekad nemainieties!” raksta kur-sante Krista Strode .

Savu vērtējumu sniedz kursants Artis Bisnieks: „Uzzināju, ka policistam nav nemaz tik viegli un ka ir tik dažādi cilvēki šajā nometnē. Sapratu, ka vajag kādreiz aizbraukt no mājām un padarīt brīvlaiku interesantu. Izmēģināju darīt lietas, ku-ras es nekad pats nebūtu darījis. Patika visas skolotājas, kas mūs tā dresēja, uz-mundrināja un saprata. Instruktoriem novēlu- lai nekad nebeigtos drosme, sa-pratne, dzīvesprieks un lai vēl uztaisa daudzas nometnes!”

Savukārt Gerda Gulbe izsakās šādi: „ Uzzināju, ka ir smagi jāstrādā, lai būtu policists un ka ir jāuzņemas grūts darbs, lai uzrīkotu nometni. Izmēģināju šaut ar gaiseni, un man patika viss, viss, kas bi-ja!”

Nometne ir beigusies, un visi- gan mazie, gan lielie dalībnieki ir kaut ko jaunu iemācījušies. Viņi tomēr mazliet vairāk par saviem vienaudžiem ir iedziļi-nājušies policijas darba niansēs un, ie-spējams, dzīvē sapratīs, ka ir svarīgi ne-vis nosodīt policistus, bet atbalstīt un saprast viņu darbu un ar izpratni uzklau-sīt pamācības.

Daudzu kursantu acīs dega tā dzirk-stelīte, kas vajadzīga ikviena krietna dar-ba izzināšanā un veikšanā. Mēs, Ķoņu skolas skolotāji/instruktori, novēlam šo dzirkstelīti nepazaudēt!◊

Agrita Gruzdiņa

20. un 21.jūnijā Valmieras stadions pulcēja ap 600 vieglatlētu gan no Latvijas, gan Lietuvas, Igaunijas un Ukrainas. Jauniešiem otro vietu, zaudējot tikai igauņu sportistam, 110 metru barjerskrējienā izcīnīja Alvis Čākurs (15,75sek.)

Nometne “Policijas Akadēmija” turpinājums

Retrokross mototrasē Eriņi

22 .julijā Naukšēnu novadā, mototrasē „Eriņi” norisinājās LATVIJAS RETRO MOTOKROSA KAUSS. Tautā ir pieņemts teikt, ka šī ir Rūjienas mototra-se un tā to arī dēvējam. Uz sacensībām bija ieradušies 119 dalībnieki, tas ir maz, salīdzinoši ar iepriekšējiem Retro moto-krosa posmiem, kur dalībnieku skaits sasniedz pat 170.

Mototrases „Eriņi” īpašnieks Guntis Lapsiņš var lepoties ar motokrosa muze-ju, skaisti labiekārtotu trases apkārtni, bērnu rotaļu laukumu, futbola laukumu, solīdi iekoptu dīķi un pirtiņu. Šīs ir „ekstras”, kas vienkopus nav pieejamas

nevienā citā Latvijas mototrasē! Šī ir mo-totrase, kas ir piemērota Retro motocik-liem, jo tieši „retro” laikmetā tā tika radī-ta. Pats galvenais ir skatītāju un moto-braucēju drošība un šeit tas ir visaugstā-kajā līmenī.

Sacensību rezultāti pieejami Naukšē-nu novada mājas lapas sadaļā jaunumi/ sports.

Nākamais Retro sacensību posms no-risināsies Viļakā, 26.augustā mototrasē „Baltais Briedis”. Iespējams arī nākam-gad Retro motokross viesosies mototrasē „Eriņi”.◊

Sandris Meijers, sporta kluba „MSPORTS” pārstāvis

21.jūlijā atpūtas centrā “Nāras” norisinājās spēka vīru sacensības.

Naukšēnietis Rihards Reiziņš jūlija nogalē starptautiskajās ugunsdzēsēju sacensībās Daliņa stadionā Valmierā.

Jūlija sākumā “Vidzemes MTB kausa” 2.posms Naukšēnos pul-cēja vairāk kā simts mazus un lielus velobraucējus.


PASĀKUMI AUGUSTĀ

Naukšēnos Naukšēnu pagasta bibliotēkā: Naukšēnu novada vidusskolas meiteņu rokdarbu izstāde. Skolotāja Diāna Kaužēna. Grafikas darbu izstāde ARHITEKTŪRA. Darbu autori - Naukšēnu novada vidusskolas 7., 9.klašu skolēni. 31. augustā Naukšēnu kultūras namā “Atvadas no vasaras”.

Ķoņos 23.augustā plkst. 20.00 Pie Baltijas ceļa atceres zīmes Unguriņu robežmalā Baltijas ceļa atceres pasākums: - Mazs kopīgs solidaritātes brīdis; - Brāļu Riču koncerts Aicinām iedzīvotājus līdzi ņemt svecītes trauciņos ar vāciņiem, kā arī aizdegt svecītes savās mājās. 25.augustā Sporta atpūtas pēcpusdiena „Vēl pirms skolas” (precīzs laiks būs norādīts uz afišām)

Kaimiņos No 2.augusta- 4.augustam norisināsies Rūjienas pilsētas svētki. No 10. augusta—11.augustam Kārķu pagasta dienas. 11. augustā Sporta sacensības.

Naukšēnu Cilvēkvēstis Naukšēnu novada pašvaldības informatīvs izdevums

Bezmaksas, iznāk reizi mēnesī

Naukšēnu novada pašvaldība Reģ. Nr. 90009115247

«Pagasta nams», Naukšēnu pagasts, Naukšēnu novads, LV-4244

Tālr.: pašvaldība 6 4268288, fakss 64268795

e-pasts: [email protected]

www.naukseni.lv

Izdevumu sagatavoja Naukšēnu novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciāliste Nora Kārkliņa Tel: 64250958; mob.tel: 29468727

e-pasts [email protected]

Iespiests tipogrāfijā «Zelta Rudens»

Tirāža 1200

Publikācijas var neatspoguļot Naukšēnu novada pašvaldības vie-

dokli, par publikācijās paustajām domām, skaitļiem un faktiem

atbild raksta autors, par sludinājumiem – to iesniedzējs. Informā-

ciju, kuru vēlaties ievietot laikrakstā, nosūtīt nedēļu pirms laik-

raksta izdošanas uz e-pastu [email protected] vai ievietot pasta

kastītē «Naukšēnu novada pašvaldība» pie Naukšēnu novada

pašvaldības ēkas «Pagasta nams» vai Ķoņu pagasta pārvaldē

«Celtnieki», nodot bibliotekārei Marutai Krastiņai. Anonīma infor-

mācija netiks publicēta.

Sveicam Naukšēnu novada augusta mēneša jubilārus!

Naukšēnu novada pašvaldība aicina darbā

AUKLI BĒRNU ROTAĻU GRUPĀ (0.75 amata likmes)

Prasības pretendentiem:

•vēlama pirmā līmeņa augstākā vai augstākā izglītība;

•labvēlīga un saprotoša attieksme pret bērniem;

•spēja uzklausīt un darboties komandā;

•augsta atbildības sajūta pret veicamajiem pienākumiem.

CV un motivācijas vēstuli lūdzam iesniegt līdz 03.08.2012. plkst.

16:00 Naukšēnu novada pašvaldībā (sekretārei) „Pagasta nams”,

Naukšēnu pagasts, Naukšēnu novads, LV– 4244, vai elektroniski

[email protected]. Papildus informācija: tālr.64250895, 28632190

(Sociālā dienesta vadītāja Valda Berkolde)

Es nevaicāju rozēm kāpēc, tās smaržo, zied un arī vīst, tās vienkārši prot mīlēt dzīvi un priecēt tos, kas blakus ir. Un tad tu saproti, ka vēlies šo rožu mūžu izdzīvot kaut arī tikai īsu brīdi, bet tā, lai sirdī paliktu šī Mīlestības saldā smarža, kas dvēs'les stīgām skanēt liek. /Ināra Seņkāne/

Naukšēnu pagastā

Uldis Gruzdiņš – 01.08. Raimonds Garoza – 02.08. Jānis Kuplums – 02.08. Kaspars Kļaviņš – 04.08. Ilgonis Bērzups – 06.08. Modris Pētersons – 10.08. Ilga Upīte – 10.08.

Daina Tentere – 13.08. Anna Bērzupe – 13.08. Stepans Rožņajs – 15.08. Vasilijs Korņējevs – 15.08. Elza Šmite – 18.08. Līga Ziemane – 19.08. Inta Kraukle – 22.08. Iveta Rosuščana – 26.08. Astra Pēterēna – 27.08.

Ķoņu pagastā Lidija Kiresāre – 01.08. Aina Celma – 05.08. Ilga Beitiņa – 09.08. Rasma Buraka – 12.08. Ārijs Mjagi – 18.08. Mudīte Ritenberga -21.08. Elza Ķauke – 22.08. Dzidra Paegle – 22.08. Vilnis Zariņš – 23.08. Aivars Mors – 30.08.

Informācija par autobusa reisa slēgšanu

Pamatojoties uz valsts budžeta dotāciju sama-zinājumu pasažieru pārvadājumiem, lai saba-lansētu pārvadājumu zaudējumu apjomus ar valsts budžetā pieejamo finansējumu, “Autotransporta direkcija” sākot no 1.augusta slēdz autobusa reisu Rīga– Cēsis– Valmiera- Rūjiena ar atiešanas laiku plkst. 7.40 no Rī-gas SAO un Rūjiena-Valmiera – Cēsis—Rīga ar atiešanas laiku plkst. 13.10 no Rūjienas AO.

Naukšēnu novada Dzimtsarakstu nodaļā

no 20. jūnija līdz 19.jūlijam reģistrēti bērni:

Ralfs un Elvis

Naukšēnu novada Dzimtsarakstu nodaļā

no 20. jūnija līdz 19.jūlijam reģistrētas laulības:

Elīna Morozova un Rolands Aģis;

Sanita Škrabe un Jānis Jankovskis

Es tagad aizeju, bet ne jau tālu, Es aizeju tepat - ar citu sauli, Ar citu zemi parunāt.

Izsakām līdzjūtību Didzim un Dagnim Čākuriem, tēvu zaudējot.

Naukšēnu novada pašvaldība

Documents

Aizvadīti Naukšēnu novada svētkiLogu dizainu, atbilstoši baznīcas arhitektūras stilam, izstrādāja Arnis Ozoliņš, bet logu izgatavošanu un uzstādīšanu veica SIA „Bokšas”