AKCIJU SABIEDRĪBA „LATVIJAS CENTRĀLAIS DEPOZITĀRIJS” · LCD finanšu darbība pārskata gadā Latvijas Centrālais depozitārijs 2013. gadu ir noslēdzis ar peļņu pirms nodokļiem

AKCIJU SABIEDRĪBA „LATVIJAS CENTRĀLAIS DEPOZITĀRIJS”

(VIENOTAIS REĢISTRĀCIJAS NUMURS 40003242879)

2013. GADA PĀRSKATS (19. finanšu gads)

SAGATAVOTS SASKAŅĀ AR LR GADA PĀRSKATU LIKUMU UN NEATKARĪGU REVIDENTU ZIŅOJUMS

Rīga, 2014

AS „LATVIJAS CENTRĀLAIS DEPOZITĀRIJS” 2013. gada pārskats Adrese: Vaļņu iela 1, Rīga, LV-1050 Vienotais reģistrācijas numurs: 40003242879

3

SATURS

Neatkarīgu revidentu ziņojums 2

Vispārīga informācija 4

Vadības ziņojums 5

Peļņas vai zaudējumu aprēķins 10

Bilance 11

Naudas plūsmas pārskats 13

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats 14

Finanšu pārskata pielikums 15


4

Vispārīga informācija

Uzņēmuma nosaukums ”Latvijas Centrālais depozitārijs” Juridiskais statuss Akciju sabiedrība Reģistrācijas numurs, vieta un datums 40003242879

Rīgā, 1995. gada 9. janvārī Veikta pārreģistrācija Komercreģistrā: 2004.gada 16. aprīlī ar vienoto reģistrācijas numuru 40003242879

Juridiskā adrese Vaļņu iela 1, Rīga, LV-1050, Latvija Vienīgais akcionārs NASADQ OMX Riga, AS (100%) Valdes locekļi

Indars Aščuks - Valdes priekšsēdētājs

Raitis Vancāns - Valdes priekšsēdētāja vietnieks Padomes locekļi

Arminta Saldžiene Padomes priekšsēdētāja

Teuvo Rossi - Padomes priekšsēdētājas vietnieks

Catharina Hovemyr - Padomes locekle

Reinis Rubenis - Padomes loceklis

Uldis Upenieks - Padomes loceklis – no 2013. gada 2. maija

Finanšu gads

2013. gada 1. janvāris – 2013. gada 31. decembris

Revidenti Diāna Krišjāne

LR zvērināta revidente Sertifikāts Nr. 124

„Ernst & Young Baltic” SIA Muitas iela 1A, Rīga Latvija, LV-1010


5

Vadības ziņojums 2014. gada 25. martā Darbības veids

AS ”Latvijas Centrālais depozitārijs” (LCD) pamatdarbība ir publiskajā apgrozībā esošo vērtspapīru uzskaite un turēšana, norēķinu ar

vērtspapīriem organizēšana, kā arī ar vērtspapīru uzskaitei un turēšanai nepieciešamu reģistru izstrāde un uzturēšana.

LCD finanšu darbība pārskata gadā

Latvijas Centrālais depozitārijs 2013. gadu ir noslēdzis ar peļņu pirms nodokļiem Ls 550 648 apmērā, kas ir par 13% vai Ls 81 807

mazāk nekā 2012. gadā, kas galvenokārt ir saistīts ar izdevumu pieaugumu jauno projektu attīstībai. Neto apgrozījums 2013. gadā ir

palielinājies par 9%. Kopējais finanšu stāvoklis uzņēmumā 2013. gadā vērtējams kā labs. Īpaši notikumi

2013. gadā Latvijas Centrālajam depozitārijam (turpmāk arī LCD) viens no būtiskākajiem uzdevumiem bija nodrošināt visu

nepieciešamo funkcionālo un juridisko izmaiņu veikšanu, lai sekmīgi pārietu uz norēķiniem euro. LCD veica vērtspapīru uzskaites un

norēķinu sistēmas un finanšu instrumentu norēķiniem saistīto procesu pilnveidošanu, nepieciešamo sistēmas labojumu izstrādi un

realizāciju, lai nodrošinātu LCD sistēmu pilnīgu gatavību euro ieviešanai. Vienlaikus, aizvadītā gada laikā tika īstenotas vairākas

iepriekšējos gados uzsāktās iniciatīvas.

Latvijas Centrālā depozitārija prioritātes un būtiskākie notikumi 2013. gadā:

1. Veikti visi nepieciešamie juridiskie un tehniskie pielāgošanas darbi pārejai uz norēķiniem euro.

2. LCD izstrādā jaunu interneta vietni krajobligacijas.lv un ievieš jaunu pakalpojumu.

3. LCD veic www.manapensija.lv mājas lapas pilnveidošanu.

4. LCD vērtspapīru uzskaites un norēķinu sistēma DENOS tiek atzīta par atbilstošu Eurosistēmas kredītu operāciju

nodrošināšanai iekļauto vērtspapīru norēķinu veikšanai.

5. LCD paraksta TARGET2-Securities dalības līgumu.

6. Uzsākts darbs pie vienotas Baltijas vērstpapīru uzskaites un norēķinu sistēmas izstrādes.

LCD gatavošanās pārejai uz norēķiniem euro

Euro ieviešanai nepieciešamo pasākumu īstenošana tika izvirzīta kā aizvadītā gada LCD prioritāte. Projekta realizācija tika īstenota trīs

LCD darbības jomās – finanšu instrumentu uzskaites un norēķinu procesu pielāgošana euro, izmaiņas Latvijas pensiju sistēmas 2.

līmeņa administrēšanas sistēmā un izmaiņas ar krājobligāciju uzskaiti un glabāšanu saistītajos procesos. LCD ir veicis pāreju uz euro

valūtu un no 2014. gada 1. janvāra finanšu instrumentu norēķini sekmīgi tiek veikti euro. Līdz ar euro kā oficiālās norēķinu valūtas

ieviešanu Latvijā, euro ir kļuvis par vienotu vērtspapīru tirdzniecības un norēķinu valūtu visās Baltijas valstīs, tādējādi padarot Baltijas

tirgus piedāvājumu atvērtāku investīcijām, kā arī pieejamāku un ērtāku tirgus dalībniekiem.

Jauna ieguldījumu iespēja Latvijas iedzīvotājiem – krājobligācijas

No 2013. gada jūnija Valsts kase sadarbībā ar LCD Latvijas iedzīvotājiem piedāvā jaunu un drošu ieguldīšanas iespēju - Latvijas valsts

emitētus parāda vērtspapīrus – krājobligācijas. Krājobligācijas ir jauns Latvijas valsts vērtspapīra veids, uz plašu iedzīvotāju loku

orientēta droša ieguldījumu un uzkrājumu veidošanas alternatīva jau pastāvošajiem finanšu iestāžu piedāvājumiem. LCD ir atbildīgs par

krājobligāciju uzskaiti un glabāšanu, kā arī nodrošina ar krājobligācijām saistīto notikumu izpildi – veic uzkrāto procentu un

pamatsummu izmaksu. LCD izstrādātajā un uzturētajā tīmekļa vietnē www.krajobligacijas.lv iedzīvotāji var iepazīties ne tikai ar

detalizētu pakalpojuma aprakstu, pakalpojumu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, bet arī veikt krājobligāciju iegādi.


6

Vadības ziņojums (turpinājums) www.manapensija.lv mājas lapas pilnveidošana

2013. gada oktobrī noslēdzās darbs pie mājas lapas www.manapensija.lv pilnveidošanas un modernizācijas. Mājas lapas atjaunošanu

LCD veica sadarbībā ar Latvijas Komercbanku asociāciju un VSAA. Jaunajā mājas lapā ir pieejama plaša informācija par pensiju

sistēmu Latvijā un pensiju fondu līdzekļu pārvaldīšanu, piedāvājot lapas apmeklētājiem ne tikai detalizētus aprakstus par visiem trim

pensiju līmeņiem Latvijā, bet arī jaunu individualizētu pensijas aprēķināšanas kalkulatoru. Visa informācija mājas lapā ir nodrošināta trīs

valodās – latviešu, krievu un angļu. DENOS – Eurosistēmas kredītu operāciju nodrošināšanas vērtspapīru norēķinu sistēma

2013. gadā, atbilstoši Latvijas Bankas un Europas Centrālās bankas (turpmāk arī ECB) veiktajam LCD uzturētās vērtspapīru norēķinu

sistēmas DENOS novērtējumam atbilstoši standartiem, kas noteikti ES vērtspapīru norēķinu sistēmu izmantošanai Europas Centrālo

banku sistēmu kredītu operācijās (Self-assessment of DENOS against the „Standards for the use of EU Securities Settlement Systems

in European System of Central Banks Credit Operations), ECB ir atzinusi DENOS par pilnībā atbilstošu Eurosistēmas kredītu operāciju

nodrošināšanai izmantojamo vērtspapīru norēķinu veikšanai. LCD DENOS sistēma ir iekļauta ECB vienotajā euro zonas norēķinu

sistēmu sarakstā un informācija par šo faktu ir publiskota ECB mājas lapā

http://www.ecb.europa.eu/paym/coll/coll/eligiblesss/html/index.en.html.

LCD paraksta TARGET2-Securities dalības līgumu

2013. gada septembrī LCD ar Europas Centrālo banku parakstīja TARGET2–Securities (turpmāk arī T2S) dalības līgumu, pievienojoties

23 centrālajiem depozitārijiem, kuri apņēmušies uzsākt dalību T2S. Līdz ar to lielākā daļa euro zonas centrālie depozitāriji un seši

centrālie depozitāriji, kas atrodas ārpus euro zonas, ir parakstījuši T2S dalības līgumu. Sistēmai jāuzsāk darbs 2015. gada jūnijā, kad

pirmie depozitāriji kopā ar saviem klientiem uzsāks darbību T2S sistēmā. Atbilstoši šī brīža plānam LCD uzsāks darbību T2S sistēmā

2017. gada 6. februārī, kopā ar Igaunijas Centrālo depozitāriju un Lietuvas Centrālo depozitāriju.

Uzsākts darbs pie vienotas Baltijas vērstpapīru uzskaites un norēķinu sistēmas izstrādes

2013. gadā Baltijas centrālie vērtspapīru depozitāriji ir uzsākuši darbu pie jaunas vērtspapīru norēķinu sistēmas X-Stream CSD

ieviešanas. Tiek plānots, ka jaunā norēķinu sistēma tiks izmantota visos Baltijas centrālajos vērtspapīru depozitārijos, tādā veidā

veicinot harmonizāciju un nodrošinot maksimāli līdzīgu pēc-tirdzniecības tirgus praksi Baltijas valstīs. Vienota norēķinu sistēma visās

Baltijas valstīs nodrošinās ne tikai efektīvāku un rentablāku vērtspapīru operāciju izpildi, bet arī uzlabos Baltijas tirgus pievilcību jaunu

investoru un klientu acīs. Jaunā norēķinu sistēma nodrošinās informācijas apmaiņu starp depozitārijiem un tirgus dalībniekiem –

depozitāriju dalībniekiem, izmantojot vienotus ISO 20022 ziņojumu standartus, kas vienlaikus atbildīs Europas vērtspapīru norēķinu

industrijas standartiem. Papildus, X-Stream CSD sistēma aizvietos visas esošās Baltijas depozitāriju sistēmas un tiks pielāgota

regulatīvajām izmaiņām, kas saistītas ar visu triju depozitāriju pievienošanos TARGET2–Securities.

Palielinās LCD dalībnieku skaits

LCD dalībnieka statusu 2013. gadā ieguva Renesource Capital AS IBS un Danske Bank A/S filiāle Latvijā, kas turpmāk šiem

uzņēmumiem dod iespēju nepastarpināti savu un klientu vārdā turēt LCD iegrāmatotus finanšu instrumentus, veikt finanšu instrumentu

darījumus, kā arī nodrošināt ar LCD iegrāmatotu finanšu instrumentu darījumiem un notikumiem saistītos norēķinus. Tāpat ir ļoti

nozīmīgi atzīmēt, ka Valsts kase, kas ir LCD dalībnieks speciālajā statusā, 2013. gadā uzsāka papildu LCD pakalpojumu, kas saistīti ar

finanšu instrumentu pārrobežu norēķiniem, izmantošanu.


7

Vadības ziņojums (turpinājums)

Risku vadība

Ņemot vērā LCD piederību NASDAQ OMX Riga, risku pārraudzība un kontrole LCD notiek atbilstoši NASDAQ OMX standartiem un

procedūrām. Risku vadību un kontroli LCD veic kopīgi ar NASDAQ OMX Riga.

Efektīvas LCD risku vadības mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu un kvalitatīvu pamata biznesa funkciju realizēšanu. Lai minimizētu

iespējamo darbības traucējumu nodarīto kaitējumu, risku vadības modelis ir veidots, fokusējoties uz krīzes situāciju vadību un pamata

funkciju nepārtrauktības nodrošināšanu.

Risku vadība ir strukturēts, saskaņots un nepārtraukts process visos LCD / NASDAQ OMX Riga līmeņos, lai identificētu, novērtētu un

ziņotu par iespējamiem riskiem un apstākļiem, kas varētu ietekmēt LCD mērķu sasniegšanu, kā arī pieņemtu lēmumus par

nepieciešamo rīcību to samazināšanai vai novēršanai.

Risku vadība palielina panākumu sasniegšanas un būtiski samazina zaudējumu iestāšanās varbūtību, kā arī minimizē nenoteiktību LCD

mērķu sasniegšanā. Tas ir nepārtraukts process, kas caurstrāvo LCD stratēģiju un tās realizāciju. Risku vadības ietvaros tiek noteikti

varbūtējie riski, kas var ietekmēt LCD darbību. Risku vadības procesa ietvaros tiek identificēti, analizēti un kontrolēti dažādi ar biznesa

pamatfunkcijām saistīti iespējamie riski, to varbūtība, kā arī iespējamās sekas, vienlaicīgi ņemot vērā pagātnes, tagadnes un,

vissvarīgāk, nākotnes aktivitātes.

Risku vadības mērķis ir nodrošināt drošu un efektīvu LCD mērķu sasniegšanu, minimizējot riskus, kuru rezultātā varētu rasties finanšu

vai cita veida zaudējumi akcionāriem, klientiem vai darbiniekiem.

Risku vadības organizācija un kontrole

LCD valde ir atbildīga par risku vadības adekvātu un efektīvu organizēšanu. Risku vadības procesa ietvaros ne retāk kā reizi gadā tiek

sagatavots risku vadības ziņojums, kurā tiek uzskaitīti visi ar LCD saistītie pamata riski, noteikta to iespējamā ietekme, varbūtība, kā arī

esošās vai plānotās darbības minēto risku mazināšanai vai novēršanai. Katrs LCD Valdes loceklis ir atbildīgs par savā pārziņā esošās

biznesa jomas adekvātu risku vadību. Riski tiek iedalīti īstermiņa un ilgtermiņa riskos. Riski tiek klasificēti pēc to ietekmes – nozares,

komercdarbības un operacionālie riski. LCD valde nodrošina risku nepārtrauktu uzraudzību un kontroli visās pamata darbības sfērās.

Nozares riski

LCD saistoši virkne speciālo normatīvo aktu, kas reglamentē pamatdarbības pakalpojuma sniegšanu – vērtspapīru reģistrēšanu,

glabāšanu un norēķinu veikšanu.

Kā viens no būtiskākajiem riskiem šajā sektorā jāmin iespējamās izmaiņas normatīvo aktu bāzē, kas regulē LCD darbību un

pakalpojumu sniegšanu. Kā piemēru, jāmin Europas Komisijas iniciatīva apstiprināt vienotu regulējumu attiecībā uz vērtspapīru norēķinu

sistēmām un to pārvaldītājiem – centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem. Jebkāda jauna regulējuma pieņemšana rada risku, ka ir

nepieciešams veikt norēķinu sistēmas pilnveidošanu, kas savukārt var radīt papildus izdevumus gan LCD, gan tā dalībniekiem

(emitentiem un kontu turētājiem). Lai minimizētu šādu faktoru ietekmi, LCD kopā ar NASDAQ OMX Riga seko līdzi Europas Komisijas

iniciatīvām, kas attiecas un var skart finanšu tirgus dalībniekus (īpaši centrālos vērtspapīru depozitārijus un regulētā tirgus

organizētājus), kā arī aktīvi iesaistās nacionālā tiesiskā regulējama, kas saistīts ar finanšu instrumentu tirgu, veidošanā, ierosina

izmaiņas esošajos normatīvajos aktos, kā arī pārstāv savu klientu intereses atsevišķās valsts iestādēs, vienlaicīgi nodrošinot maksimāli

ērtus un kvalitatīvus pakalpojumus saviem klientiem.


8


Komercdarbības riski

Reputācijas risks ir jānorāda kā viens no būtiskākajiem komercdarbības riskiem, kas var rasties situācijās, kad kādu citu faktoru dēļ nav

iespējama kvalitatīva un ātra pakalpojumu sniegšana klientiem. Šeit būtiski ir, lai personāls būtu augsti kvalificēts un kompetents savā

sfērā. Lai to nodrošinātu, LCD veic rūpīgu personāla atlasi, esošajiem darbiniekiem piedāvā plašas iespējas papildināt savas zināšanas

gan Latvijā, gan ārvalstīs, kā arī konsultējoties ar NASDAQ OMX grupas darbiniekiem. Katram darbiniekam ir savu pienākumu apraksts,

kā arī instrukcijas un procedūras, kas nepieciešamas ikdienas darbu veikšanai, un kuras tiek pārskatītas un papildinātas reizi gadā.

Operatīvie riski

Kā viens no būtiskākajiem operatīvajiem riskiem LCD jāmin tehnisko sistēmu risks, kas var rasties gadījumos, kad tiek pārtraukta vai

traucēta kāda konkrēta pakalpojuma kvalitatīva nodrošināšana. Lai maksimāli izvairītos no šāda veida riska iestāšanās, LCD ir

izstrādājis darbības nepārtrauktības plānu, kura ietvaros tiek nodrošināta nepārtraukta pamata pakalpojumu sniegšana, vienlaicīgi

nodrošinot efektīvu komunikāciju ar visām iesaistītajām pusēm.

Darbības nepārtrauktības nodrošināšanai ir izveidotas un atbilstoši aprīkotas rezerves serveru telpa un telpa ikdienas LCD operāciju

veikšanai. Tas pilnībā nodrošina LCD tehnisko darbību gadījumos, ja ir traucējumi pamatsistēmas darbībā vai nav pieejamas LCD darba

telpas.

Valdes ieteiktā peļņas sadale

LCD valde iesaka izmaksāt dividendes 351 402 latu apmērā.

Nākotnes perspektīva

2014. gadā galvenā Latvijas Centrālā depozitārija prioritāte būs turpināt darbu pie X-Stream CSD sistēmas ieviešanas Baltijas

centrālajos vērtspapīru depozitārijos un sekmīgi realizēt tos plānotos darbus, kas nepieciešami, lai veiksmīgi pievienotos TARGET2-

Securities.


9


Ziņojums par valdes atbildību

LCD valde ir atbildīga par finanšu pārskatu sagatavošanu, pamatojoties uz LCD sākotnējo grāmatvedības uzskaiti par pārskata gadu.

Finanšu pārskatiem patiesi jāatspoguļo LCD finansiālais stāvoklis pārskata gada beigās, darbības rezultāti un naudas plūsma par

pārskata gadu saskaņā ar Latvijas Republikas Gada pārskatu likumu.

LCD valde apstiprina, ka 2013. gada finanšu pārskata sagatavošanā tika konsekventi izmantotas atbilstošas grāmatvedības uzskaites

metodes, kā arī tika izdarīti piesardzīgi vērtējumi un prognozes. Tāpat LCD valde apstiprina, ka finanšu pārskats sagatavots,

pamatojoties uz darbības turpināšanas principu.

LCD valde ir atbildīga par atbilstošu grāmatvedības uzskaiti un pasākumu veikšanu, lai saglabātu LCD līdzekļus, atklātu un novērstu

krāpšanu un citas neatbilstības.

Indars Aščuks Raitis Vancāns Valdes priekšsēdētājs Valdes priekšsēdētāja vietnieks

Gada pārskats ir apstiprināts ar akcionāra lēmumu 2014. gada ____. ______________.


10

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Piezīme 2013 2012

Ls LsNeto apgrozījums 3 1 378 803 1 270 294

Pārdoto pakalpojumu izmaksas 4 (430 192) (415 521)

Bruto peļņa 948 611 854 773 Administrācijas izmaksas 5 (417 078) (353 702)

Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi 6 9 523 -

Pārējās saimniec iskās darbības izmaksas 7 (13 725) (5 895 )

Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi 8 47 596 61 982

Ilgtermiņa f inanšu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības izmaiņa 9 (22 932) 75 391

Procentu maksājumi un tamlīdz īgas izmaksas 10 (1 347) (94 )

Peļņa pirms nodokļiem 550 648 632 455 Uzņēmumu ienākuma nodok lis 11 (93 303) (88 412)

Atlik tais uzņēmumu ienākuma nodoklis 11 2 539 756

Pārskata gada peļņa 459 884 544 799

Pielikums ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa.


2014. gada 25. martā


11

Bilance

AKTĪVSPiezīme 31.12.2013. 31.12.2012.

ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI Ls Ls

Nemateriālie aktīviLicenses un tamlīdzīgas ties ības 13 228 317 10 229

KOPĀ 228 317 10 229 Pamatlīdzekļi

Pārējie pamatlīdzek ļi 13 67 906 86 451 KOPĀ 67 906 86 451

Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi

Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi 810 810 Pārējie aizdevumi un citi ilgtermiņa debitori 14 190 080 190 530

KOPĀ 190 890 191 340 KOPĀ ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI 487 113 288 020

APGROZĀMIE LĪDZEKĻITirdzniecībai turēti ieguldījumi 15 1 187 589 1 210 521 Debitori

Pircēju un pasūtītāju parādi 16 112 830 114 240 Radniecīgo uzņēmumu parādi 25 - 860 Cit i debitori 17 4 790 6 999 Nākamo periodu izmaksas 18 4 754 6 468

KOPĀ 122 374 128 567 Nauda un naudas ekvivalenti 19 1 379 354 2 028 469

KOPĀ APGROZĀMIE LĪDZEKĻI 2 689 317 3 367 557

KOPĀ AKTĪVS 3 176 430 3 655 577 Pielikums ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa.




12

Bilance

PASĪVSPiezīme 31.12.2013. 31.12.2012.

PAŠU KAPITĀLS Ls LsAkciju kapitāls 20 185 000 185 000 Nesadalītā peļņa

iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa 453 646 908 847 pārskata gada nesadalītā peļņa 459 884 544 799

KOPĀ PAŠU KAPITĀLS 1 098 530 1 638 646

KREDITORIIlgtermiņa kreditori

Atliktā nodokļa saistības 11 39 2 578 KOPĀ 39 2 578

Īs termiņa kreditoriParādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem 21 1 972 308 1 942 729 Parādi radniecīgajiem uzņēmumiem 25 - 322 Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 24 28 679 1 183 Nākamo periodu ieņēmumi 22 15 278 14 678 Uzkrātās saistības 23 61 596 55 441

KOPĀ 2 077 861 2 014 353 KOPĀ KREDITORI 2 077 900 2 016 931

KOPĀ PASĪVS 3 176 430 3 655 577 Pielikums ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa.




13

Naudas plūsmas pārskats 2013 2012Ls Ls

Pamatdarbības naudas plūsmaPārskata gada peļņa pirms nodokļiem 550 648 632 455 Korekcijas:

Pamatlīdzekļu nolietojums 34 110 31 823 Nemateriālo ieguldījumu amortizācija 19 234 9 623 Uzkrājumu izmaiņas 6 155 11 612 Peļņa vai zaudējumi no ārvalstu kursu svārstībām 1 130 (60) Procentu ieņēmumi (39 485) (41 395) Zaudējumi no finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņām 22 932 (75 391)

Saimnieciskās darbības peļņa pirms apgrozāmā kapitāla izmaiņām 594 724 568 667 Debitoru parādu samazinājums 17 077 120 753 Kreditoru parādu pieaugums 57 353 93 145

Nauda pamatdarbības rezultātā 669 154 782 565 Izdevumi uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumiem (87 184) (81 889) Naudas plūsma pirms ārkārtas posteņiem 581 970 700 676

Pamatdarbības neto naudas plūsma 581 970 700 676

Ieguldīšanas darbības naudas plūsmaSaņemti termiņdepozīti - 182 818 Pamatlīdzekļu un nemateriālo līdzekļu iegāde (252 887) (32 008) Vērtspapīru pārdošana vai dzēšana - 72 153 (Samaksātie) / saņemtie procenti 22 932 (75 390)

Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma (229 955) 147 573

Finansēšanas darbības naudas plūsmaIzmaksātās dividendes (1 000 000) (50 000)

Finansēšanas darbības neto naudas plūsma (1 000 000) (50 000)

Naudas pieaugums (647 985) 798 249 Ārvalstu valūtu kursu svārstību rezultāts (1 130) 60 Nauda pārskata gada sākumā 2 028 469 1 230 160

Nauda pārskata gada beigās 1 379 354 2 028 469 Pielikums ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa.


14

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

Akc iju kapitālsIepriekšējo gadu nesadalītā peļņa

Pārskata gada nesadalītā peļņa

Kopā

2011. gada 31. decembrī 185 000 568 137 390 710 1 143 847 Dividenžu izmaksa - (50 000) - (50 000) Iepriekšējā gada peļņa - 390 710 (390 710) - Pārskata gada peļņa - 544 799 544 799

2012. gada 31. decembrī 185 000 908 847 544 799 1 638 646 Dividenžu izmaksa - (1 000 000) - (1 000 000) Iepriekšējā gada peļņa - 544 799 (544 799) - Pārskata gada peļņa - 459 884 459 884

2013. gada 31. decembrī 185 000 453 646 459 884 1 098 530

Pielikums ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa.


15

Finanšu pārskata pielikums

1. Vispārīga informācija par Uzņēmumu AS “Latvijas Centrālais depozitārijs“ (turpmāk arī Uzņēmums) juridiskā adrese ir Vaļņu iela 1, Rīga. Uzņēmums ir reģistrēts Komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas numuru 4003242879. Uzņēmuma akcionārs ir akciju sabiedrība „NASDAQ OMX Riga”, kurai pieder 100% no Uzņēmuma pamatkapitāla. Uzņēmuma Valdes locekļi ir Indars Aščuks (Valdes priekšsēdētājs) un Raitis Vancāns (Valdes loceklis). Uzņēmuma revidents ir Zvērinātu revidentu komercsabiedrība SIA „Ernst & Young Baltic”. Uzņēmuma darbība ir aprakstīta Vadības ziņojumā.

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums

Finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes

AS „Latvijas Centrālais depozitārijs” finanšu pārskats sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas Gada pārskatu likumu.

Finanšu pārskats sagatavots saskaņā ar sākotnējās vērtības uzskaites principu. Finanšu pārskatā par naudas vienību lietota Latvijas Republikas naudas vienība Lats (Ls). Finanšu pārskats aptver laika periodu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

Aplēšu izmantošana Sagatavojot finanšu pārskatu, vadībai nākas pamatoties uz zināmām aplēsēm un pieņēmumiem, kas ietekmē atsevišķos pārskatos atspoguļotos bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu atlikumus, kā arī iespējamo saistību apmēru. Nākotnes notikumi var ietekmēt pieņēmumus, pamatojoties uz kuriem veiktas attiecīgās aplēses. Jebkāda aplēšu izmaiņu ietekme tiek atspoguļota finanšu pārskatā to noteikšanas brīdī.

Ārvalstu valūtu pārvērtēšana

Uzņēmuma funkcionālā valūta un finanšu pārskatā lietotā valūta ir Latvijas Republikas naudas vienība Lats (Ls). Visi darījumi ārvalstu valūtās ir pārvērtēti latos pēc Latvijas Bankas oficiāli noteiktā valūtas kursa attiecīgā darījuma veikšanas dienā. Monetārie aktīvi un saistības, kas izteikti ārvalstu valūtā, tiek pārrēķināti latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa pārskata gada pēdējā dienā. Valūtu kursa starpības, kas rodas no norēķiniem valūtās vai, atspoguļojot aktīvu un saistību posteņus, lietojot valūtas kursus, kuri atšķiras no sākotnēji darījumu uzskaitei izmantotajiem valūtas kursiem, tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā neto vērtībā.

Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi ir uzskaitīti to sākotnējā vērtībā, kura tiek amortizēta aktīvu lietderīgās lietošanas laikā. Nolietojums tiek aprēķināts šādā aktīva lietderīgās lietošanas laikā, izmantojot lineāro metodi:

Licences un datorprogrammas 3-5 gadi

Ja kādi notikumi vai apstākļu maiņa liecina, ka nemateriālo aktīvu bilances vērtība varētu būt neatgūstama, attiecīgo nemateriālo aktīvu vērtība tiek pārskatīta, lai noteiktu to vērtības samazināšanos. Zaudējumi vērtības samazināšanās rezultātā tiek atzīti, ja nemateriālo aktīvu bilances vērtība pārsniedz to atgūstamo summu.


16

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi ir uzskaitīti to sākotnējā vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājumu. Zemei nolietojums netiek aprēķināts. Nolietojums tiek aprēķināts šādā aktīva lietderīgās lietošanas laikā, izmantojot lineāro metodi:

Biroja mēbeles - 3-5 gadi

Elektroniskais biroja aprīkojums - 3-5 gadi

Automašīnas - 5 gadi

Nolietojumu aprēķina, sākot ar nākamo mēnesi pēc pamatlīdzekļu nodošanas ekspluatācijā vai iesaistīšanas saimnieciskajā darbībā. Katrai pamatlīdzekļa daļai, kuras izmaksas ir būtiskas attiecībā pret šī pamatlīdzekļa kopējām izmaksām, nolietojums jāaprēķina atsevišķi. Ja uzņēmums atsevišķi nolieto dažas pamatlīdzekļa daļas, tas atsevišķi nolieto arī atlikušās šī paša pamatlīdzekļa daļas. Atlikumu veido tās pamatlīdzekļa daļas, kas atsevišķi nav svarīgas. Atlikušo daļu nolietojumu aprēķina, izmantojot tuvināšanas metodes, lai patiesi atspoguļotu to lietderīgās lietošanas laiku.

Ja kādi notikumi vai apstākļu maiņa liecina, ka pamatlīdzekļu bilances vērtība varētu būt neatgūstama, attiecīgo pamatlīdzekļu vērtība tiek pārskatīta, lai noteiktu to vērtības samazināšanos. Ja eksistē vērtības neatgūstamības pazīmes un ja aktīva bilances vērtība pārsniedz aplēsto atgūstamo summu, aktīvs vai naudu ģenerējošā vienība tiek norakstīta līdz tā atgūstamajai summai. Pamatlīdzekļa atgūstamā summa ir lielākā no neto pārdošanas vērtības un lietošanas vērtības. Nosakot lietošanas vērtību, aplēstās nākotnes naudas plūsmas tiek diskontētas to tagadnes vērtībā, izmantojot pirmsnodokļu diskonta likmi, kas atspoguļo tagadnes tirgus prognozes attiecībā uz aktīva vērtības izmaiņām un uz to attiecināmajiem riskiem. Aktīvam, kas pats nerada ievērojamas naudas plūsmas, atgūstamā summa tiek noteikta atbilstoši tam naudas plūsmu ģenerējošajam aktīvam, pie kura tas pieder. Zaudējumi vērtības samazinājuma rezultātā tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas.

Pamatlīdzekļu objektu uzskaites vērtības atzīšanu pārtrauc, ja tas tiek atsavināts vai gadījumā, kad no aktīva turpmākās lietošanas nākotnē nav gaidāmi nekādi saimnieciskie labumi. Jebkāda peļņa vai zaudējumi, kas radušies pamatlīdzekļu objekta atzīšanas pārtraukšanas rezultātā (ko aprēķina kā starpību starp neto ieņēmumiem no atsavināšanas un pamatlīdzekļa bilances vērtību), tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā periodā, kad notikusi pamatlīdzekļa atzīšanas pārtraukšana.

Izmaksas, kas saistītas ar nomātā īpašuma uzlabojumiem, tiek kapitalizētas un atspoguļotas kā pamatlīdzekļi. Šo aktīvu nolietojums tiek aprēķināts visā nomas perioda laikā, izmantojot lineāro metodi.

Pārējie finanšu aktīvi

Finanšu aktīvi ir klasificēti kā ieguldījumi, kurus uzņēmums sākotnēji atzīst peļņā vai zaudējumos pēc to patiesās vērtības, ieguldījumi, kuri pēc definīcijas ir aizdevumi un debitoru parādi, līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi un pārdošanai pieejamie ieguldījumi, kā nepieciešams. Sākotnēji atzīstot finanšu aktīvus, tie tiek uzskaitīti to patiesajā vērtībā, pieskaitot tieši attiecināmās darījuma izmaksas, ja attiecīgie ieguldījumi peļņā vai zaudējumos nav uzskaitīti to patiesajā vērtībā. Pēc sākotnējās atzīšanas Uzņēmums nosaka tā finanšu aktīvu klasifikāciju un, ja tas pieļaujams un ir atbilstoši, pārskata šo klasifikāciju katra finanšu gada beigās.

Parastu finanšu aktīvu iegādi vai pārdošanu atzīst un to atzīšanu pārtrauc darījuma dienā, proti, dienā, kad Uzņēmums apņemas iegādāties attiecīgo aktīvu. Parasta finanšu aktīvu iegāde vai pārdošana ir tāda finanšu aktīvu iegāde vai pārdošana, kas prasa aktīvu piegādi tādā laika periodā, kas noteikts tirgū spēkā esošos regulējumos vai konvencijās.

Finanšu aktīvi, kas peļņā vai zaudējumos tiek uzskaitīti pēc to patiesās vērtības

Šajā kategorijā iekļauti finanšu aktīvi, kas klasificēti kā pārdošanai turēti ieguldījumi. Finanšu aktīvi tiek klasificēti kā pārdošanai turētie ieguldījumi, ja tie iegādāti pārdošanai tuvākajā laikā. Atvasinātie finanšu instrumenti klasificēti kā pārdošanai turētie ieguldījumi, ja vien tie netiek izmantoti kā efektīvi risku ierobežošanas instrumenti. Peļņa vai zaudējumi no pārdošanai turētajiem ieguldījumiem tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā.


17


Pārējie finanšu aktīvi (turpinājums)

Aizdevumi un debitoru parādi

Aizdevumi un debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētu vai nosakāmu maksājumu grafiku, kuri netiek kotēti aktīvajā tirgū. Šādi aktīvi tiek uzskaitīti amortizētajā pašizmaksā, izmantojot faktisko procentu metodi. Peļņa un zaudējumi tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, šo aktīvu atzīšanas pārtraukšanas vai to vērtības samazināšanās brīdī, kā arī amortizācijas procesā.

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi ir tādi neatvasināti finanšu aktīvi, kas tiek uzskaitīti kā pārdošanai pieejamie ieguldījumi vai kas nav iekļauti vienā no trim iepriekš minētajām kategorijām. Pēc sākotnējās atzīšanas pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi tiek novērtēti to patiesajā vērtībā, no tiem izrietošo peļņu vai zaudējumus atzīstot kā atsevišķas pašu kapitāla komponentes, līdz brīdim, kad attiecīgā ieguldījuma atzīšana tiek pārtraukta vai tiek uzskatīts, ka tā vērtība samazinājusies; tādā gadījumā iepriekš pašu kapitālā atspoguļotā kumulatīvā peļņa vai zaudējumi tiek iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

To ieguldījumu patiesā vērtība, kas tiek kotēti aktīvajā finanšu tirgū, tiek noteikta, pamatojoties uz kotētajām tirgus cenām darba dienas beigās bilances datumā. To ieguldījumu patieso vērtību, kuri netiek kotēti aktīvajā tirgū, nosaka, izmantojot dažādas novērtēšanas metodes. Šajās metodēs ietilpst ar ieinteresētām pusēm nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstošu jaunāko tirgus darījumu informācijas izmantošana, atsauce uz kāda cita instrumenta pašreizējo vērtību, kas pēc būtības ir līdzīgs attiecīgajam ieguldījumam, diskontētās naudas plūsmas analīze un iespēju cenu noteikšanas modeļi.

Debitoru parādi un termiņdepozīti Debitoru parādi un termiņdepozīti (turpmāk kopā saukti – debitoru parādi) bilancē tiek uzrādīti amortizētajā iegādes vērtībā, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam. Uzkrājumi vērtības samazinājumam tiek veidoti gadījumos, kad pastāv objektīvi pierādījumi tam, ka Koncerns nevarēs saņemt debitoru parādus pilnā vērtībā atbilstoši sākotnēji noteiktiem atmaksas termiņiem. Uzkrājumu apjoms ir starpība starp debitoru parādu uzskaites summu un to atgūstamo vērtību. Uzkrājumu summa tiek iekļauta peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Pircēju un pasūtītāju parādi un citi debitori

Pircēju un pasūtītāju parādi tiek uzskaitīti un atspoguļoti bilancē atbilstoši sākotnējai rēķinu summai, atskaitot nedrošiem parādiem izveidotos uzkrājumus. Uzkrājumi nedrošiem parādiem tiek aplēsti, kad pilnas parāda summas saņemšana vairs nav ticama. Parādi tiek norakstīti, kad to atgūstamība uzskatāma par neiespējamu.

Nauda un naudas ekvivalenti

Naudu un naudas ekvivalentus veido nauda bankā un kasē un īstermiņa noguldījumi, kuru sākotnējais dzēšanas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus.

Uzkrājumi

Uzkrājumi tiek atzīti, kad Uzņēmumam ir pašreizējs pienākums (juridisks vai prakses radīts), ko izraisījis kāds pagātnes notikums, un pastāv varbūtība, ka šo saistību izpildei būs nepieciešama ekonomiskos labumus ietverošu resursu aizplūšana no Uzņēmuma, un saistību apjomu, iespējams, pietiekami ticami novērtēt. Gadījumā, kad būtiska ietekme ir naudas laika vērtībai, uzkrājumi tiek aprēķināti, diskontējot paredzamo nākotnes naudas plūsmu, izmantojot pirmsnodokļu likmi, kas atspoguļo naudas laika vērtības pašreizējo novērtējumu tirgū un riskus, kas attiecas uz konkrētajām saistībām, ja tādi būtu. Ja tiek veikta diskontēšana, uzkrājumu palielināšana laika gaitā tiek atzīta kā aizņēmumu izmaksas.

Iespējamās saistības un aktīvi

Šajā finanšu pārskatā iespējamās saistības nav atzītas. Tās kā saistības tiek atzītas tikai tad, ja iespējamība, ka līdzekļi tiks izdoti, kļūst pietiekami pamatota. Iespējamie aktīvi šajā finanšu pārskatā netiek atzīti, bet tiek atspoguļoti tikai tad, kad iespējamība, ka ar darījumu saistītie ekonomiskie guvumi nonāks līdz Uzņēmumam, ir pietiekami pamatota.


18


Noma

Finanšu nomas darījumi, kuru ietvaros Uzņēmumam tiek nodoti visi riski un atlīdzība, kas izriet no īpašumtiesībām uz nomas objektu, tiek atzīti bilancē kā pamatlīdzekļi par summu, kas, nomu uzsākot, atbilst nomas ietvaros nomātā īpašuma patiesajai vērtībai, vai, ja tā ir mazāka, minimālo nomas maksājumu pašreizējai vērtībai. Finanšu nomas maksājumi tiek sadalīti starp finanšu izmaksām un saistību samazinājumu, lai katrā periodā nodrošinātu pastāvīgu procentu likmi par saistību atlikumu. Finanšu izmaksas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā procentu izmaksas.

Ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka nomas perioda beigās attiecīgais nomas objekts pāries nomnieka īpašumā, par paredzamo izmantošanas laiku tiek pieņemts šī aktīva lietderīgās izmantošanas laiks. Visos citos gadījumos kapitalizēto nomāto aktīvu nolietojums tiek aprēķināts, izmantojot lineāro metodi, aplēstajā aktīvu lietderīgās lietošanas laikā vai nomas periodā atkarībā no tā, kurš no šiem periodiem īsāks.

Aktīvu noma, kuras ietvaros praktiski visus no īpašumtiesībām izrietošos riskus uzņemas un atlīdzību gūst iznomātājs, tiek klasificēta kā operatīvā noma. Nomas maksājumi operatīvās nomas ietvaros tiek uzskaitīti kā izmaksas visā nomas perioda laikā, izmantojot lineāro metodi. No operatīvās nomas līgumiem izrietošās Uzņēmuma saistības tiek atspoguļotas kā ārpusbilances saistības.

Ieņēmumu atzīšana

Ieņēmumi tiek atzīti atbilstoši pārliecībai par iespēju Uzņēmumam gūt ekonomisko labumu un tik lielā apmērā, kādā to iespējams pamatoti noteikt, atskaitot pievienotās vērtības nodokli un ar pārdošanu saistītās atlaides. Atzīstot ieņēmumus, tiek ņemti vērā arī šādi nosacījumi:

Pakalpojumu sniegšana

Ieņēmumi no pakalpojumiem tiek atzīti periodā, kad pakalpojumi sniegti.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodokli veido par pārskata gada aprēķinātais un atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis. Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu tiek aprēķināts, piemērojot ar nodokli apliekamajam attiecīgajā taksācijas periodā gūtajam ienākumam nodokļa likmi 15% apmērā.

Atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis, kas radies no īslaicīgām atšķirībām, iekļaujot atsevišķus posteņus nodokļu deklarācijās un šajā finanšu pārskatā, ir aprēķināts, izmantojot saistību metodi. Atliktās uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīvs un saistības tiek noteiktas, pamatojoties uz nodokļu likmēm, kuras ir paredzēts piemērot tad, kad izzudīs īslaicīgās atšķirības. Galvenās īslaicīgās atšķirības laika ziņā izriet no atšķirīgajām grāmatvedības un nodokļu vajadzībām pielietotajām nolietojuma likmēm pamatlīdzekļiem, atsevišķām nodokļu vajadzībām neatskaitāmiem uzkrājumiem, kā arī atšķirībām atskaitāmo procentu izmaksu apmērā un uz nākamajiem astoņiem gadiem pārnestajiem nodokļu un vērtspapīru pārdošanas zaudējumiem.

Notikumi pēc bilances datuma

Finanšu pārskatā tiek atspoguļoti tādi notikumi pēc pārskata gada beigām, kas sniedz papildu informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances sagatavošanas datumā (koriģējošie notikumi). Ja notikumi pēc pārskata gada beigām nav koriģējoši, tie tiek atspoguļoti finanšu pārskata pielikumos tikai tad, ja tie ir būtiski.


19

3. Neto apgrozījums 2013 2012

Ienākumi no vērtspapīru kontu apkalpošanas 614 339 524 082

Ienākumi no reģistru uzturēšanas 436 355 507 801

Ienākumi no vērtspapīru emisiju un notikumu apkalpošanas 226 242 175 415

Ienākumi no vērtspapīru operācijām 37 131 36 927

Ikgadējā dalības maksa 22 667 18 950

Ienākumi no informācijas pārdošanas 649 2 702

Pārējie 41 420 4 417

KOPĀ: 1 378 803 1 270 294

4. Pārdoto pakalpojumu izmaksas

2013 2012

Darba samaksa 136 667 148 020

Neatskaitāmais PVN priekšnodoklis 80 060 42 302

Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums 53 343 41 446

Biroja nomas maksa 37 703 39 012

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 33 778 36 412

IT sistēmu darbības nodrošināšanas izdevumi 24 274 64 978

Dalības maksa starptautiskajās organizācijās 19 439 19 868

Gada maksa FKTK 15 622 12 259

Citi ar pamatdarbību saistītie izdevumi 29 306 11 224 430 192 415 521

5. Administrācijas izmaksas

2013 2012

Darba samaksa 175 545 161 562

Grupas uzņēmumu pakalpojumi 68 989 -


Transporta izdevumi 33 221 31 437

Bankas pakalpojumi 23 099 19 262

Komandējuma izdevumi 22 505 20 483

Reprezentācijas izdevumi 12 633 12 882

Sakaru un pasta izdevumi 6 366 5 446

Biroja tehnikas apkope, biroja, kancelejas preču izdevumi 4 660 8 530

Gada pārskata un revīzijas izdevumi („SIA Ernst & Young Baltic”) 4 194 4 194

Informācijas pirkšana 3 885 3 838

Apdrošināšanas izdevumi 2 642 5 934

Apmācības izdevumi 2 515 839

Citas administrācijas izmaksas 18 470 41 750

417 078 353 702


20

6. Pērējās saimnieciskās darbības ieņēmumi 2013 2012

Kompensētās darbaspēka izmaksas 9 523 -

9 523 -

7. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas 2013 2012

Darbinieku atpūtas pasākumi 3 995 4 309

Uzkrājumi sliktiem un šaubīgiem pircēju un pasūtītāju parādiem 809 1 586

Pārējās izmaksas 8 921 -

13 725 5 895

8. Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi 2013 2012

Procenti no ieguldījumiem 39 485 41 395

Pārējie procentu ieņēmumi 8 111 20 527

Neto ieņēmumi no valūtas kursa svārstībām - 60

47 596 61 982

9. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības izmaiņa 2013 2012

Tirdzniecībai turēto finanšu aktīvu pārvērtēšana (22 932) 75 391

(22 932) 75 391

10. Procentu maksājumi un tamlīdzīgās izmaksas 2013 2012

Zaudējumi no ārvalstu valūtas kursa svārstībām, neto 1 130 -

Samaksātās soda naudas 217 94

KOPĀ: 1 347 94


21

11. Uzņēmumu ienākuma nodoklis 2013 2012

Par pārskata gadu aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis 93 303 88 412

Atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis pagaidu atšķirību izmaiņu rezultātā (2 539) (756) Peļņas vai zaudējumu aprēķinā atspoguļotais uzņēmumu ienākuma nodoklis: 90 764 87 656

Atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis: Bilance Peļņas vai zaudējumu aprēķins

31.12.2013. 31.12.2012. 2013 2012

Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības

Paātrinātais nolietojums nodokļu vajadzībām 7 794 9 198 (1 405) 848

Bruto atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības 7 794 9 198 (1 405) 848

Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīvs

Uzkrātās atvaļinājuma saistības (968) (536) (431) 14

Uzkrājumi darbinieku bonusiem (6 787) (6 084) (703) (1 618)

Bruto atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīvs (7 755) (6 620) (1 134) (1 604)

Neto atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības 39 2 578 (2 539) (756)

Faktiskā uzņēmumu ienākuma nodokļa salīdzinājums ar teorētiski aprēķināto:

2013 2012 Peļņa pirms nodokļiem 550 648 632 455

Teorētiski aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis - 15% (2012: 15%) 82 597 94 868

Pastāvīgās atšķirības 8 167 (7 212)

Pārskata gada faktiskais uzņēmumu ienākuma nodoklis: 90 764 87 656

12. Personāla izmaksas un darbinieku skaits 2013 2012

Atlīdzība par darbu 312 212 309 580


KOPĀ: 384 344 383 537

Augstākās vadības amatpersonu atlīdzība par darbu

2013 2012

Valdes locekļi

Atlīdzība par darbu 84 165 86 349


KOPĀ: 104 440 107 150

Padomes locekļi par savu pienākumu pildīšanu atalgojumu nesaņem.


22

12. Personāla izmaksas un darbinieku skaits (turpinājums) 2013 2012

Vidējais darbinieku skaits pārskata gadā 18 18

KOPĀ: 18 18

Kopējās personāla izmaksas iekļautas šādos peļņas vai zaudējumu posteņos: 31.12.2013. 31.12.2012.

Administrācijas izmaksas 213 899 199 106

Pārdoto pakalpojumu izmaksas 170 445 184 431

KOPĀ: 384 344 383 537

13. Nemateriālie ieguldījumi un pamatlīdzekļi

Licences un tamlīdzīgas izmaksas

Biroja iekārtas, mēbeles

Transporta līdzekļi KOPĀ

2012. gada 1. janvārīSākotnējā vērtība 107 483 187 598 17 090 312 171 Uzkrātais nolietojums (93 757) (110 018) (2 277) (206 052) Bilances vērtība, neto 13 726 77 580 14 813 106 119

2012. gadsSākuma bilances vērtība 13 726 77 580 14 813 106 119 Iegāde 6 127 25 881 - 32 008 Nolietojums par gadu (9 624) (28 404) (3 419) (41 447) Beigu bilances vērtība 10 229 75 057 11 394 96 680

2012. gada 31. decembrīSākotnējā vērtība 113 610 213 479 17 090 344 179 Uzkrātais nolietojums (103 381) (138 422) (5 696) (247 499) Bilances vērtība, neto 10 229 75 057 11 394 96 680

2013. gadsSākuma bilances vērtība 10 229 75 057 11 394 96 680 Iegāde 237 322 15 565 - 252 887 Izslēgto pamatlīdzekļu iegādes vērtība (3 182) (66 210) - (69 392) Izslēgto pamatlīdzekļu uzkrātais nolietojums 3 182 66 210 - 69 392 Nolietojums par gadu (19 234) (30 692) (3 418) (53 344) Beigu bilances vērtība 228 317 59 930 7 976 296 223

2013. gada 31. decembrīSākotnējā vērtība 347 750 162 834 17 090 527 674 Uzkrātais nolietojums (119 433) (102 904) (9 114) (231 451) Bilances vērtība, neto 228 317 59 930 7 976 296 223

Pilnībā nolietotie pamatlīdzekļi

Vairāki nemateriālie ieguldījumi un pamatlīdzekļi, kas tikuši pilnībā norakstīti nolietojuma izmaksās, joprojām tiek aktīvi izmantoti Uzņēmuma pamatdarbībā. Kopējā šādu pamatlīdzekļu iegādes vērtība pārskata gada beigās bija Ls 142 366 (2012. gadā: Ls 153 464).


23

13. Nemateriālie ieguldījumi un pamatlīdzekļi (turpinājums)

Nolietojums

Kopējās nolietojuma izmaksas iekļautas šādos peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos: 31.12.2013. 31.12.2012.

Pārdoto pakalpojumu izmaksas 53 343 41 446

KOPĀ: 53 343 41 446

14. Pārējie aizdevumi un citi ilgtermiņa debitori 2011. gada 30.decembrī LCD noslēdza jaunu sadarbības līgumu ar VSAA saskaņā ar kuru LCD turpinās sniegt valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku kontu operatora pakalpojumus līdz 2016. gada 31. decembrim. Lai nodrošinātu līgumā paredzēto saistību izpildi, LCD noslēdza garantijas līgumu ar AS „Nordea Banka” un ieķīlāja naudas līdzekļus Ls 190 080 apmērā.

15. Finanšu aktīvi

Pārdošanai pieejamo un tirdzniecībai turēto finanšu aktīvu patiesā vērtība noteikta, izmantojot cenas kotējumus aktīvā publiskā vērtspapīru tirgū.

Tirdzniecībai turēti finanšu aktīvi 2013 2012

Pārskata gada sākumā 1 210 521 1 207 284

Iegāde - -

Dzēšana un saņemtie kuponi - (72 153)

Patiesās vērtības izmaiņas un uzkrātie procenti, kas atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā (22 932) 75 390

Pārskata gada beigās 1 187 589 1 210 521

Tirdzniecībai turētie finanšu aktīvi sastāv no sekojošiem vērtspapīriem: 2013 2012

Latvijas Valsts parādzīmes ar fiksētu ienesīgumu 4.2500% un dzēšanas termiņu 2014. gada 2. aprīlis 329 383 340 942

Valsts parādzīmes ar fiksētu ienesīgumu 4.375% un dzēšanas termiņu 2014. gada 2. aprīlis 219 216 220 869

PKO FIN AB 21.10.15 184 326 186 277

Valsts parādzīmes ar fiksētu ienesīgumu 4.500% un dzēšanas termiņu 2014. gada 5. novembris 168 152 174 787

CITADELE EAST.EUROP.BALANCED FUND 90 744 88 718

Latvijas Valsts parādzīmes ar fiksētu ienesīgumu 4.2500% un dzēšanas termiņu 2014. gada 2. aprīlis 73 196 75 765

FRANK TP INV EMKT BD-AYD EUR H1 53 637 53 998

PIMCO-TOTAL RTN BD-E-EHD-ACC 36 317 37 585

BLUEBAY INVEST GRADE BND-EURBR 32 605 31 567

Staburadze AS - 20 akcijas 13 13

KOPĀ: 1 187 589 1 210 521

Tirdzniecībai turēti finanšu aktīvi ir nominēti sekojošās valūtās:: 31.12.2013. 31.12.2012.

Euro 1 187 576 1 210 508

Latos 13 13

KOPĀ: 1 187 589 1 210 521


24

16. Pircēju un pasūtītāju parādi 31.12.2013. 31.12.2012.

LCD dalībnieki 77 790 72 501

Pārējie 36 868 43 212

Uzkrājumi sliktiem un šaubīgiem pircēju un pasūtītāju parādiem (1 828) (1 473)

KOPĀ: 112 830 114 240

17. Citi debitori 31.12.2013. 31.12.2012.

Nodokļu pārmaksa (skat. 24. piezīmi) 100 2 735

Pārējie debitori 4 690 4 264

KOPĀ: 4 790 6 999

18. Nākamo periodu izmaksas 31.12.2013. 31.12.2012.

VSAA projekta izmaksas 2 297 2 316

Apdrošināšana 326 258

Pārējās 2 131 3 894

KOPĀ: 4 754 6 468

19. Nauda un naudas ekvivalenti 31.12.2013. 31.12.2012.

Naudas līdzekļi bankā 1 379 354 2 028 469

KOPĀ: 1 379 354 2 028 469

20. Akciju kapitāls Uzņēmuma pilnībā apmaksātais akciju kapitāls ir Ls 185 000, un to veido 370 parastās akcijas. Vienas akcijas nominālvērtība ir Ls 500. 2013. un 2012. gadā izmaksātās dividendes bija attiecīgi Ls 1 000 000 (Ls 2 702.70 par akciju) un Ls 50 000 (Ls 135.14 par akciju).

21. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem 31.12.2013. 31.12.2012.

Maksājumi vērtspapīru īpašniekiem* 1 964 816 1 935 594

Pārējie 7 492 7 135

KOPĀ: 1 972 308 1 942 729

* Sākotnējā reģistrā turēto akciju izmaksātās dividendes.


25

22. Nākamo periodu ieņēmumi 31.12.2013. 31.12.2012.

Emitentu gada maksas* 3 821 1 478

Avansi par pakalpojumiem 11 457 13 200

KOPĀ: 15 278 14 678

* Visi nākamo periodu ieņēmumi tiks saņemti 2014. gadā.

23. Uzkrātās saistības 31.12.2013. 31.12.2012.

Uzkrājumi darbinieku bonusiem 45 246 40 561

Uzkrājumi kreditoru rēķiniem 9 898 11 304

Uzkrājums samaksai par neizmantotajiem atvaļinājumiem 6 452 3 576

KOPĀ: 61 596 55 441

24. Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

31.12.2013. Aprēķināts

Samaksāts/ atgūts 31.12.2012.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 50 (127 781) 127 781 50

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 50 (59 691) 59 691 50

Uzņēmumu ienākuma nodoklis (3 484) (93 303) 87 184 2 635

Pievienotās vērtības nodoklis (25 195) (37 274) 13 262 (1 183)

KOPĀ: (28 579) (318 049) 287 918 1 552

KOPĀ SAISTĪBAS: (28 679) (1 183)

KOPĀ PRASĪBAS: 100 2 735

25. Darījumi ar saistītajām personām

LCD mātes sabiedrība ir akciju sabiedrība „NASDAQ OMX Riga", kam pieder 100% no Uzņēmuma pamatkapitāla un kas savukārt ir NASDAQ OMX Nordic Oy grupas uzņēmums.

Pārskata gada laikā LCD ir sniedzis un saņēmis pakalpojumus no The Nasdaq OMX Group Inc., OMX AB, OMX Technology AB, NASDAQ OMX Helsinki Oy, Nasdaq OMX Stockhom AB, Nasdaq OMX Clearing AB, NASDAQ OMX Tallinn AS, Eesti Väärtpaberikeskus AS, Lietuvos centrinis vertybinių popierių depozitoriumas AB, Nasdaq OMX Holding AB.

Saistītā persona

Saistītajām personām pārdotie

pakalpojumi

No saistītajām personām iegādātie

pakalpojumi Saistīto personu

parādi

Parādi saistītajām personām

Citas radniecīgas sabiedrības 2013 20 445 85 355 - -

2012 8 749 38 188 860 322

KOPĀ 2013: 20 445 85 355 - -

KOPĀ 2012: 8 749 38 188 860 322


26

26. Finanšu un iespējamās saistības

Operatīvās nomas saistības

Uzņēmums kā nomnieks noslēdzis automašīnu operatīvos līgumus. 2013 2012

Mazāk par vienu gadu 4 683 6 639

1 - 5 gadi 5 557 12 033

KOPĀ: 10 240 18 672

27. Finanšu risku pārvaldība

Uzņēmuma nozīmīgākie finanšu instrumenti ir nauda, ilgtermiņa finanšu ieguldījumi un īstermiņa noguldījumi. Šo finanšu instrumentu galvenais uzdevums ir nodrošināt Uzņēmuma saimnieciskās darbības finansējumu. Uzņēmums saskaras arī ar vairākiem citiem finanšu instrumentiem, piemēram, pircēju un pasūtītāju parādi un citi debitori, parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un pārējie kreditori, kas izriet tieši no tā saimnieciskās darbības.

Finanšu riski

Galvenie finanšu riski, kas saistīti ar Uzņēmuma finanšu instrumentiem, ir valūtas risks, likviditātes risks un kredītrisks.

Valūtas risks

Ārvalstu valūtas riskam pakļautajos Uzņēmuma finanšu aktīvos un saistībās ietilpst nauda un naudas ekvivalenti, pircēju un pasūtītāju parādi, parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem.

Kopš 2005. gada 1. janvāra Latvijas Banka ir noteikusi fiksētu oficiālo lata kursu pret euro, t.i., 0.702804. No šī brīža Latvijas Banka arī nodrošinās, ka tirgus kurss neatšķirsies no oficiāli noteiktā vairāk par 1%. Tādejādi Uzņēmuma turpmākā peļņa vai zaudējumi no euro kursa svārstībām nebūs nozīmīgi, kamēr Latvijas Banka saglabās iepriekš minēto fiksēto kursu.

Likviditātes risks

Uzņēmums kontrolē savu likviditātes risku, uzturot atbilstošu naudas un naudas ekvivalentu daudzumu.

Kredītrisks

Uzņēmums ir pakļauts kredītriskam saistībā ar tā pircēju un pasūtītāju parādiem, pārdošanai turētajiem ilgtermiņa ieguldījumiem, naudu un tās ekvivalentiem. Uzņēmums kontrolē savu kredītrisku, pastāvīgi izvērtējot klientu parādu atmaksas vēsturi un nosakot kreditēšanas nosacījumus katram klientam atsevišķi. Turklāt Uzņēmums nepārtraukti uzrauga debitoru parādu atlikumus, lai mazinātu neatgūstamo parādu rašanās iespēju. Ieguldījumi ir veikti, nodrošinot augstu naudas līdzekļu drošību.

2013. gada 31. decembrī Uzņēmumam nav nozīmīgu kredītriska koncentrāciju attiecībā uz kādu vienu darījumu partneri vai, līdzīgam raksturojumam atbilstošu darījumu, partneru grupu.

28. Notikumi pēc bilances datuma

Laika posmā no pārskata gada pēdējas dienas līdz šī finanšu pārskata parakstīšanas datumam nav bijuši nekādi notikumi, kuru rezultātā šajā finanšu pārskatā būtu jāveic korekcijas vai kuri būtu jāpaskaidro šajā finanšu pārskatā.

Documents

AKCIJU SABIEDRĪBA „LATVIJAS CENTRĀLAIS DEPOZITĀRIJS” · LCD finanšu darbība pārskata gadā Latvijas Centrālais depozitārijs 2013. gadu ir noslēdzis ar peļņu pirms nodokļiem