Embed Size (px)
Citation preview
Daiga Kalniņa, dr. pead., docente
LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
27.02.2016.
Aktualitātes un jaunākie pētījumi: mācību metodes un
motivācija dabaszinātnēs
Motivācija mācīties
• Motivācija ir:• iekšējs process,
• rezultāts personas vajadzību, spēju un vides (t.sk., skolotāja darbības) mijiedarbībai.
• Augsti motivēta persona mācību procesā iedziļinās un ir gatava pielikt pūles.
• Ir cieša sakarība starp motivācijas līmeni un mācību sasniegumu līmeni.
Tāpēc motivācija vienlaikus ir gan līdzeklis, gan mācību procesa mērķis.
Cik motivēti mācībām ir skolēni?
7 – 14 gadi 15 – 19 gadi
Jo vecāks kļūst skolēns, jo vairāk samazinās vēlme apmeklēt stundas.
KĀPĒC? KO DARĪT?
Tehnoloģijas
Mācību saturs
Mācību formas
Mācību metodes
Skolēna un skolotāja
loma
KĀ???
• Skolēniem interesē temati, kas apmierina gan viņu kognitīvās (izziņas), gan afektīvās(emocionālās) vajadzības.
Reāls saturs
Nozīmīga pieredze
Stingras prasības
Ko dabaszinātņu skolotāji dara stundās?• Lekcija aizņem divas reizes
vairāk laika kā skolēnu prezentācijas.
• Filmu skatīšanās un diskusijas ir reti sastopamas.
Skolotāja runa dabaszinātņu stundas laikā
• Vidēji skolotājs runā 54% no visa stundas laika.
• Lielākā daļa skolotāja runas ir adresēta visai klasei (56% laika) un ir skolotāja iniciēta.
• Lielākoties skolotājs skaidro skolēniem, kā izpildīt uzdevumu.
• Fokuss uz zināšanām (deklaratīvas dabaszinātņu zināšanas). Nedaudz satura izvērtēšana un runa, kas veicina domāšanu.
Kādā veidā, Tavuprāt, mācības skolā varētu kļūt interesantākas / aizraujošākas?
7 – 14 gadi 15 – 19 gadi
Vienlīdz motivējoša abu vecuma grupu skolēniem ir:• jaunākās tehnoloģijas (datori, planšetdatori,
interaktīvās tāfeles),• sociālo tīklu izmantošana mācībām.
7 – 14 gadus veciem skolēniem ļoti būtiski ir:• vairāk skaidrot, kā to, ko mācās var pielietot ikdienā,• izmantot video un animāciju, skaidrojot jauno
mācību saturu.
Konstruktīvisma teorijas būtība
• Mācīšanās ir aktīvs process, kurā cilvēks konstruē jaunas zināšanas un izpratni, balstoties uz esošo pieredzi, izvēloties un transformējot informāciju (Dewey, 1966; Bruner, 1966; Piaget, 1954, 1973; Hein, 1996).
• Cilvēks mācās labāk, ja mācīšanās saturs un process atbilst viņa «tuvākās attīstības zonai» (Vygotsky, 1986), t.i., viņš var atrisināt problēmu ar pieredzējušāka cilvēka atbalstu vai sadarbībā ar citiem cilvēkiem.
• Mācīšanās mērķis – kritiski domājošas personības kā sociālo pārmaiņu veidotāja attīstība (Davidova, 2012).
• Skolotājs loma mainās no zināšanu sniedzēja uz palīgu savas mācīšanās organizēšanā (Brownstein, 2001).
Konstruktīvisma teorijai atbilstošas mācīšanās pieejas (Moallem, 2001)
Skolēncentrētas, piemēram:
• problēmbalstīta mācīšanās,
• projektos balstīta mācīšanās,
• pētnieciska mācīšanās,
• kooperatīva mācīšanās.
• Ļauj skolēniem sadarboties,• Strādāt ar reālām problēmām,• Iesaistīties sabiedrības procesos,• Attīsta daudzveidīgas prasmes,• Zināšanu un prasmju apguve iet
roku rokā.
Kāpēc skolotāji nelieto šīs pieejas, ja to efektivitāte ir pierādīta?
Kāpēc skolotāji nelieto šīs pieejas, ja to efektivitāte ir pierādīta?
Klases organizēšanas problēmas (var
iestāties haoss, ja to neprot darīt)
Skolotājam jāpārzina plašs saturs
Nepārtraukts skolēnu progresa
monitorings
Skolotājam jāspēj reaģēt/ pieņemt
lēmumu nekavējoties
Filmu veidošanahttps://studio.stupeflix.comMS Movie Maker
Sabiedriskās domas aptauja un analīzeget.kahoot.it
Iedvesmot skolēnus dabaszinātnēm(Motivate and Attract Students to Science)
Mērķis: motivēt skolēnus apgūt dabaszinātnes, izmantojot inovatīvas metodes.
Galvenās rekomendācijas: 1. IT tehnoloģiju izmantošana dabaszinību apguvē.2. Pētniecisko prasmju attīstīšana agrīnā vecumā.3. Skolēnu ar nepietiekamām sekmēm iesaistīšana un ieinteresēšana dabaszinātņu apguvē.
Materiāli pieejami http://mass4education.eu/teaching-materials
