„KULTŪRAS VĒSTURE UN TEORIJA”du.lv/wp-content/uploads/2015/12/DU_AMSP_Kulturas... · 2 Akadēmiskā maģistra studiju programma “Kultūras vēsture un teorija” Programmas

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE

HUMANITĀRĀ FAKULTĀTE

Akadēmiskās maģistra studiju programmas

„KULTŪRAS VĒSTURE UN

TEORIJA”

pašnovērtējuma ziņojums

par 2011./2012. studiju gadu

Programma akreditēta 25.04.2007. – 31.12.2013.

2011./2012. studiju gads – veiktās izmaiņas

2

Akadēmiskā maģistra studiju programma

“Kultūras vēsture un teorija”

Programmas kods: 45224

Studiju programmas apjoms: 80 kp

Studiju programmas īstenošanas ilgums: 2 studiju gadi (pilna laika studijas)

2,5 gadi studiju gadi (nepilna laika studijas)

Studiju programmas īstenošanas veids: pilna un nepilna laika studijas

Prasības uzsākot studijas: humanitāro zinātņu bakalaura grāds vēsturē vai tam

pielīdzināma 2. līmeņa augstākā profesionālā izglītība

vēsturē vai kultūras vēsturē

Iegūstamais grāds: humanitāro zinātņu mağistra akadēmiskais grāds vēsturē kultūras

vēstures apakšnozarē

Programmas īstenošanas vieta: Daugavpils Universitāte, Vienības ielā 13

Programmas direktore: asoc. prof. Anita Stašulāne

APSTIPRINĀTA

DU Senāta sēdē

2011. gada 17. oktobrī, protokols Nr. 9.

Senāta priekšsēdētājs:

Assoc. Prof. I. Kokina, Dr. Psych.

3

SATURS

1. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI .................................... 5

2. IEGŪSTAMIE STUDIJU REZULTĀTI ZINĀŠANU, PRASMJU UN

KOMPETENČU FORMĀ .......................................................................................... 6

3. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA ................................................... 7

3.1. STUDIJU ORGANIZĀCIJA UN VADĪBA ................................................................... 7

3.2. KVALITĀTES IEKŠĒJĀ KONTROLE ...................................................................... 7

3.3. IMATRIKULĀCIJAS NOTEIKUMI .......................................................................... 8

3.4. STUDIJU PROGRAMMAS AKADĒMISKAIS STATUSS ............................................. 9

3.5. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA .................................................................. 9

3.5. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS UN PLĀNS ...................................................... 10

4. STUDIJU PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS NOVĒRTĒJUMS................. 11

4.1. STUDIJU PROGRAMMAS ATBILSTĪBA AKADĒMISKAJAM IZGLĪTĪBAS

STANDARTAM .................................................................................................... 11

4.2. STUDIJU PROGRAMMAS ATBILSTĪBA PROFESIONĀLAJAM IZGLĪTĪBAS

STANDARTAM .................................................................................................... 12

4.3. ABSOLVENTU UN DARBA DEVĒJU APTAUJA. ABSOLVENTU NODARBINĀTĪBA .. 12

4.3.1. ABSOLVENTU UN DARBA DEVĒJU APTAUJA ................................................... 12

4.3.2. ABSOLVENTU NODARBINĀTĪBA ..................................................................... 12

5. SALĪDZINĀJUMS AR CITU VALSTU STUDIJU PROGRAMMĀM ........... 13

5.1. SALĪDZINĀJUMS AR EBERDĪNAS UNIVERSITĀTES (LIELBRITĀNIJA)

PROGRAMMU ..................................................................................................... 13

5.2. SALĪDZINĀJUMS AR MENČESTERAS UNIVERSITĀTES (LIELBRITĀNIJA)

PROGRAMMU ..................................................................................................... 15

5.3. SALĪDZINĀJUMS AR SILĒZIJAS UNIVERSITĀTES (POLIJA) PROGRAMMU ........ 16

5.4. SALĪDZINĀJUMS AR LĪDZĪGĀM STUDIJU PROGRAMMĀM LATVIJĀ .................. 17

6. PROGRAMMAS PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANA ................................................ 17

6.1. STUDIJU METODES UN FORMAS ........................................................................ 17

6.2. PRAKSE ............................................................................................................. 18

6.3. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA ...................................................................................... 18

7. STUDENTI ............................................................................................................. 19

7.1. STUDENTU SKAITS ............................................................................................. 19

7.2. PIRMAJĀ STUDIJU GADĀ IMATRIKULĒTO SKAITS ............................................ 19

7.3. ABSOLVENTU SKAITS ........................................................................................ 20

7.4. STUDĒJOŠO APTAUJAS UN TO ANALĪZE ............................................................ 20

7.5. STUDENTU IESAISTĪŠANA PĒTNIECĪBAS PROJEKTOS ........................................ 22

7.6. STUDENTU LĪDZDALĪBA STUDIJU PROCESA PILNVEIDOŠANĀ ........................... 25

8. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA VĒRTĒJUMS .................................................. 25

8.1. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA SKAITS ................................................................... 25

4

8.2. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA KVALIFIKĀCIJA ..................................................... 26

8.3. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA PĒTNIECĪBAS DARBĪBA UN TĀ IETEKME STUDIJU

DARBĀ ............................................................................................................... 27

8.4. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA ATLASES, ATJAUNOŠANAS, APMĀCĪBAS UN

ATTĪSTĪBAS POLITIKA NĀKAMAJOS GADOS ...................................................... 29

9. STUDIJU FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS

NODROŠINĀJUMS .................................................................................................. 29

9.1. INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS .............................................................. 29

9.2. FINANSĒŠANAS AVOTI ....................................................................................... 30

9.3. BIBLIOTĒKA ...................................................................................................... 30

10. ĀRĒJIE SAKARI ................................................................................................ 32

10.1. SADARBĪBA AR DARBA DEVĒJIEM ................................................................... 32

10.2. SADARBĪBA AR LATVIJAS UN ĀRVALSTU AUGSTSKOLĀM .............................. 32

10.3. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA IENĀKOŠĀ UN IZEJOŠĀ MOBILITĀTE ................... 33

10.4. STUDENTU IENĀKOŠĀ UN IZEJOŠĀ MOBILITĀTE ............................................ 34

11. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS ........................................ 34

11.1. STUDIJU PROGRAMMA DU ATTĪSTĪBAS KONTEKSTĀ ..................................... 34

11.2. STUDIJU PROGRAMMAS KVALITĀTES PILNVEIDOŠANAS PLĀNS .................... 34

12. PIELIKUMI ......................................................................................................... 35

12.1. PIELIKUMS NR. 1. STUDIJU PLĀNS .................................................................. 35

12.2. PIELIKUMS NR. 2. STUDIJU KURSU APRAKSTI ................................................ 37

12.3. PIELIKUMS NR. 3. DOCETAJU CV ................................................................... 37

12.4. PIELIKUMS NR. 4. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA ZINĀTNISKĀ DARBĪBA ............ 37

12.5. PIELIKUMS NR. 5. STUDENTU APTAUJAS REZULTĀTI ..................................... 70

12.6. PIELIKUMS NR. 6. AIZSTĀVĒTIE MAĢISTRA DARBI ........................................ 83

12.7. PIELIKUMS NR. 7. DOKUMENTI, KAS APLIECINA, KA GADĪJUMĀ, JA

PROGRAMMA TIEK LIKVIDĒTA, PIETEICĒJS NODROŠINA STUDĒJOŠO

IESPĒJU TURPINĀT IZGLĪTĪBU CITĀ AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMĀ

VAI CITĀ AUGSTSKOLĀ. .................................................................................... 85

12.8. PIELIKUMS NR. 8. STUDĒJOŠO/ABSOLVENTU/DARBA DEVĒJU

ATSAUKSMES. .................................................................................................... 85

12.9. PIELIKUMS NR. 9. DIPLOMA UN DIPLOMA PIELIKUMA PARAUGS .................. 97

5

1. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI

Akadēmiskā maģistra studiju programma „Kultūras vēsture un teorija”

(turpmāk – studiju programma) ir paredzēta maģistra grāda iegūšanai vēsturē, kultūras

vēstures apakšnozarē. (Sk. Latvijas Zinātņu akadēmijas 1999. gada 16. novembrī

apstiprināto zinātņu nozaru un apakšnozaru sarakstu:

http://www.lzp.gov.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=140&Itemid=

88.)

Mērķis:

● sagatavot augsta līmeņa kultūras vēstures speciālistus ar dziļām teorētiskām un

metodoloğiskām zināšanām, spējīgus veikt patstāvīgu zinātniskās pētniecības

darbu izvēlētajā vēstures zinātnes apakšnozarē.

Uzdevumi:

● sniegt studentiem padziļinātas teorētiskās zināšanas kultūras vēstures un teorijas

jautājumos;

● sekmēt studentu teorētisko zināšanu pielietošanu konkrētu kultūras vēstures

problēmu risināšanā;

● nodrošināt studentu izziņas un pētniecības prasmju un iemaņu attīstību, sekmējot

viņu konkurētspēju mainīgajos sociālekonomiskajos apstākļos.

Vajadzību pēc akadēmiskā maģistra izglītības programmas kultūras vēsturē DU diktē

augstskolu un citu izglītības vēstures zinātnieku iestāžu pieprasījums pēc

kvalificētiem mācību spēkiem, pētniecisko centru darbiniekiem Latgales reģionā,

kā arī plānveidīga jaunas kultūras paaudzes sagatavošanas aktualitāte.

Nepieciešamību izveidot akadēmiskā maģistra programmu „Kultūras vēsture un

teorija” apliecina vairākkārt izteiktie pretendentu lūgumi Daugavpils Universitātes

Humanitārās fakultātes vadībai rast iespēju turpināt kultūras vēstures apakšnozares

bakalauru akadēmisko izglītību DU kultūras vēstures maģistrantūrā.

Pašlaik Latvijas Republikā vēstures nozares kultūras vēstures apakšnozares

bakalauriem nav iespējams turpināt akadēmisko izglītību izvēlētajā jomā. Rēzeknes

Augstskola piedāvā 2. līmeņa profesionālo studiju programmu ar kvalifikāciju

vēstures un kulturoloģijas/kultūras vēstures skolotājs.

Savukārt Latvijas Kultūras akadēmija kopš 2011./2012. studiju gada piedāvā maģistra

programmas „Māksla” jaunu apakšprogrammu „Kultūras un starpkultūru studijas” un

piešķir humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās.

Lai apmierinātu šo sociālo pieprasījumu, Daugavpils Universitātei ir atbilstošs

zinātniskais potenciāls, tehniskais un metodiskais nodrošinājums, kā arī

organizatoriskas iestrādes kultūras vēsturnieku sagatavošanā. Daugavpils

Universitātes akadēmiskais personāls ļauj nodrošināt Eiropas Savienības prasībām

atbilstošas kultūras vēstures akadēmiskā maģistra programmas īstenošanu un

turpmāko akadēmiskā grāda humanitāro zinātņu maģistrs vēsturē kultūras vēstures

apakšnozarē piešķiršanu.

Kultūras vēstures maģistri ar savām specializētajām zināšanām un prasmēm ir

nepieciešami gan Latvijas izglītības iestādēm (Latvijas augstskolas, vidusskolas,

pamatskolas), gan Latvijas kultūras iestādēm (muzeji, kultūras centri, nacionālo

kultūru biedrības utt.). Arī maģistrantu pētījumi kultūras vēsturē padziļina mūsdienu

pasaulē notiekošo kultūras procesu izpratni. Pašlaik Latvijā visaktuālākie pētījumi ir

saistīti ar nacionālās kultūras vērtības apzināšanu Eiropas kontekstā. Programmas

ietvaros veiktie pētījumi skar kultūras vēstures problēmas, kas saistītas gan ar Latvijas

http://www.lzp.gov.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=140&Itemid=88

http://www.lzp.gov.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=140&Itemid=88

6

integrāciju Eiropas Savienībā, gan ar ieceļotāju integrāciju demokrātiskā Latvijas

valstī.

Kultūras vēstures zinātnes attīstība ir nepieciešama gan Latvijas, gan Eiropas

Savienības mērogā. Līdz ar Latvijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienības

valstu saimei, aktuāla ir kļuvusi Latvijas integrācija Eiropā. Kā liecina vēsture,

integrācijas pamatā ir galvenokārt nevis ekonomiskie vai sociālie faktori, bet kultūra.

Eiropas Savienības galvenā iezīme ir kultūru plurālisms, kurā vienotība ir iespējama

tikai daudzveidībā. Tādēļ Eiropas Savienība nevēlas radīt vienotu ideoloģiju,

filosofiju un kultūru. Taču mūsdienu Eiropa nevar pastāvēt bez kopīgas vērtību

sistēmas, kas realizējas atsevišķu tautu kultūrās. Tāpēc jau tagad ir aktuāla un nākotnē

aizvien vairāk pieaugs nepieciešamība vispusīgi apzināties kultūras faktora lomu gan

Eiropas sabiedrības integrācijas procesos, gan Latvijas kultūras vēsturiskā mantojuma

apzināšanas un tālākās attīstības perspektīvā, proti, nāksies atbildēt uz jautājumiem:

2. IEGŪSTAMIE STUDIJU REZULTĀTI ZINĀŠANU, PRASMJU UN KOMPETENČU FORMĀ

Iegūstamie studiju rezultāti – zināšanas, prasmes un kompetence - atbilst Latvijas

Republikas MK noteikumos Nr. 990 izstrādājiem Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru

līmenim atbilstošo zināšanu, prasmju un kompetences aprakstam, sk. 1. tabulu.

Tabula nr.1 Iegūstamie studiju rezultāti: zināšanas, prasmes un kompetence

Zināšanas Parāda padziļinātas kultūras vēstures zināšanas un izpratni, kas atbilst šīs

vēstures zinātnes apakšnozares jaunākajiem atklājumiem un

metodoloģiskajai pieejai un kas nodrošina pamatu radošai domāšanai un

pētniecībai, tajā skaitā darbojoties starpdisciplinārā jomā.

Prasmes Patstāvīgi izmanto apgūto teoriju, metodes un kultūras vēstures problēmu

risināšanas prasmes, lai veiktu pētniecisku darbību.

Argumentēti izskaidro un diskutē par sarežģītiem vai sistēmiskiem vēstures

zinātnes nozares kultūras vēstures apakšnozares aspektiem gan ar

speciālistiem, gan ar plašu sabiedrību.

Patstāvīgi sekmē savu kompetenču pilnveidi un specializāciju, uzņemas

atbildību par pētniecības grupas darba rezultātiem un to analīzi, ievieš

jaunas pieejas vēstures zinātnes nozares kultūras vēstures apakšnozarē, veic

pētniecību sarežģītos un neprognozējamos apstākļos.

Kompetence Spēj patstāvīgi formulēt un kritiski analizēt sarežģītas kultūras vēstures un

teorijas problēmas.

Spēj pamatot savus secinājumus, un, ja nepieciešams, veikt papildu analīzi..

Spēj integrēt dažādu jomu zināšanas, dot ieguldījumu jaunu zināšanu

radīšanā, kultūras vēstures un teorijas pētniecības metožu attīstībā.

Spēj parādīt izpratni un ētisko atbildību par savu pētījumu rezultātu

iespējamo ietekmi uz sociālo un kultūras vidi.

7

2011./2012. studiju gadā ir precizēti iegūstamie studiju rezultāti zināšanu, prasmju un

kompetenču formā.

3. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA

3.1. Studiju organizācija un vadība

Studiju process ir organizēts atbilstoši Augstskolu likumam, LR MK noteikumiem

Nr.481 un citiem LR normatīvajiem aktiem, kā arī saskaņā ar DU Satversmi un

studijas reglamentējošiem dokumentiem. Imatrikulācija notiek saskaņā ar

Uzņemšanas noteikumiem DU, kurus ik gadu apstiprina DU Senāts.

Studiju programmu realizāciju nodrošina DU Humanitārā fakultāte. Funkcionē

efektīva studiju programmas pārvaldes sistēma: darbojas studiju programmas padome,

dekanāti nodrošina studiju procesa organizāciju.

Programmā studējošiem ir pieejams DU Studiju nolikums, kā arī informatīvie

materiāli, kas palīdz labāk izprast programmas struktūru un prasības tās izpildei.

Informāciju par studiju ievirzi un tālākām iespējām studenti iegūst uzņemšanas

periodā, kā arī pirmajā nodarbībā, kad tiek iepazīstināti ar augstskolu un

mācībspēkiem, studiju programmas mērķiem, uzdevumiem, saturu, ar programmas

struktūru, akadēmiskā gada plānojumu, studiju organizāciju konkrētajā gadā un

perspektīvu turpmākajos studiju gados.

2011./2012. studiju gads –izmaiņu nav

3.2. Kvalitātes iekšējā kontrole

Studiju programmas kvalitātes vērtēšana tiek veikta ar mērķi sekot studiju

programmas izpildei un plānot tās attīstību. Kvalitātes iekšējās novērtēšanas sistēmu

veido vairāki posmi:

● studiju programmas realizēšanas vērtējums;

● studiju programmas satura analīze;

● studiju kursu satura izvērtēšana,

● docētāju metodiskā un zinātniskā darba kvalitātes novērtēšana,

● studiju procesa un pētnieciskā darba integrācijas analīze;

● studiju procesa stratēģiskās plānošanas analīze.

Studiju programmas saturu un realizēšanu vērtē DU studiju kvalitātes novērtēšanas

centrs (SKNC), DU mācību padome un DU studiju programmas „Kultūras vēsture un

teorija” padome. Studiju programmas ikgadējais pašnovērtējuma ziņojums, ko studiju

gada beigās sagatavo programmas direktors un iesniedz SKNC, un pēc

apstiprināšanas DU Senātā tiek publicēts DU mājas lapā:

http://du.lv/lv/par_mums/struktura/sknc/pasnovertejuma_zinojumi

Šī darba efektivitāte ir pieaugusi, kopš DU SKNC un Studiju daļa ieviesa jaunu pieeju

pašnovērtējuma ziņojuma veidošanā. Respektīvi, iepriekšējā gada studiju programmas

pašnovērtējuma ziņojums tiek papildināts ar tekošajā gadā ieviestajām izmaiņām un

jauninājumiem. Lai izceltu jauno informāciju, tekstā tā tiek iekrāsota citā tonī. Visām

programmām DU ir unificēts katra gada teksta marķējums:

2011./2012. studiju gads – izmaiņu nav.

http://du.lv/lv/par_mums/struktura/sknc/pasnovertejuma_zinojumi

8

Tādējādi pašnovērtējuma ziņojuma izklāsts kļūst kompaktāks un daudz labāk

pārskatāms un studiju programmas realizācijas analīze laika posmā starp

akreditācijām kļūst racionālāka un ērtāka. Rodas praktiska iespēja katru studiju

programmas realizācijas aspektu pakļaut diahroniskai analīzei, vērtējot attīstības

virzienu un dinamiku pa gadiem, nosakot stiprās un vājās puses un paredzot

turpmākos programmas pilnveidošanas ceļus.

Studiju kursu satura izvērtēšanu veic studiju programmas realizācijā iesaistītās

katedras, kas, salīdzinot programmas studiju kursus ar atbilstošiem studiju kursiem

Latvijas Republikas un ES augstskolās, lemj par kursu satura atbilstību jaunākajiem

zinātniskajiem sasniegumiem. Par katra studiju kursa programmas izstrādi ir atbildīgs

katedras izvirzītais docētājs.

Studiju kursu docētāju metodiskā un zinātniskā darba kvalitātes novērtēšana notiek

trīs līmeņos:

1) pēc programmas realizācijā iesaistīto katedru un programmas direktora

organizētās studentu aptaujas rezultātiem (pēc studiju kursa noklausīšanās un

zināšanu līmeņa pārbaudes maģistranti tiek aptaujāti);

2) pēc DU Studiju kvalitātes novērtēšanas centra izveidotās aptaujas, kuras

rezultātus apkopo DU Socioloģisko pētījumu laboratorija;

3) pēc maģistra studiju beidzēju, darba devēju un docētāju ikgadējā sanāksmē

izteiktajiem aizrādījumiem.

Izšķirošā nozīme studiju programmas kvalitātes nodrošināšanā ir studiju programmas

padomei, kas izvērtē iepriekšējā studiju gada pieredzi, plāno darbu nākošajam studiju

gadam, seko studiju procesa un pētnieciskā darba integrācijai, kā arī veic stratēğisko

studiju procesa plānošanu.

Studiju programmas saturs un tās realizēšanas iespējas Latvijā tiek apspriestas arī ar

ārzemju kolēģiem, kas ir lasījuši vieslekcijas programmas studentiem ERASMUS

programmas ietvaros (sk. 10.3.), un ar nozares speciālistiem starptautiskos forumos

(sk. pielikumu Nr.4 Docētāju dalība starptautiskās zinātniskās konferencēs).

2011./2012. studiju gads –izmaiņas sk. 10.3 un pielikumā nr.4.

3.3. Imatrikulācijas noteikumi

Uzņemšanas noteikumi DU izdoti saskaņā ar Augstskolu likumu, Ministru kabineta

2006. gada 10. oktobra noteikumiem Nr. 846 „Noteikumi par prasībām, kritērijiem un

kārtību uzņemšanai studiju programmās” un DU Satversmi.

Maģistra studijām programmā „Kultūras vēsture un teorija” tiek uzņemti pretendenti,

kam ir humanitāro zinātņu bakalaura grāds vēsturē vai tam pielīdzināma augstākā

izglītība vēsturē vai kultūras vēsturē. Pretendentam jāiesniedz referāts (10-15 lpp.) vai

bakalaura darbs un jāpiedalās pārrunās.

Imatrikulācija studiju programmā notiek konkursa kārtībā, kad pretendenti ir

iesnieguši uzņemšanas komisijā dokumentu, kas apliecina, ka viņiem ir humanitāro

zinātņu bakalaura grāds vēsturē vai tam pielīdzināma 2. līmeņa augstākā profesionālā

izglītība vēsturē vai kultūras vēsturē.

Uzņemšanas noteikumi ir pieejami reklāmas izdevumos un DU mājas lapā::

http://du.lv/lv/studijas/uznemsanas_noteikumi .

9


3.4. Studiju programmas akadēmiskais statuss

Studiju programma veidota saskaņā ar 2002. gada 3. janvāra Latvijas Republikas MK

Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu

(http://izm.izm.gov.lv/normativie-akti/mk-noteikumi/augstaka-izglitiba/2087.html) un

atbilst Eiropas kvalifikāciju infrastruktūru (EKI) 5. līmenim (LR MK noteikumi

Nr.990, http://www.likumi.lv/doc.php?id=184810&from=off.).

Sekmīgi apguvuši programmu, studenti, kuriem bija humanitāro zinātņu bakalaura

grāds vēsturē vai tam pielīdzināma augstākā izglītība vēsturē vai kultūras vēsturē,

iegūst humanitāro zinātņu mağistra akadēmisko grādu vēsturē kultūras vēstures

apakšnozarē.

DU akadēmiskajā maģistra studiju programmā „Kultūras vēsture un teorija” (45224)

iegūtais humanitāro zinātņu maģistra grāds vēsturē kultūras vēstures apakšnozarē

(akreditācijas komisijas 2007. gada 25. aprīļa lēmums Nr. 2048) dod tiesības turpināt

studijas doktora studiju programmās.


3.5. Studiju programmas struktūra

Maģistra programmas struktūra ir veidota ar mērķi sniegt augstāka līmeņa teorētiskās,

pētnieciskās un praktiskās zināšanas, kas balstās uz bakalaura programmā apgūtajām

pamatzināšanām.

Studiju programmu veido trīs daļas:

Teorētisko atziņu izpēte

45 kp

│

Pētnieciskais darbs

(maģistra darbs)

20 kp

│

Teorētisko atziņu aprobācija

15 kp

Studiju programmas 1. daļa nodrošina kultūras procesu zinātnisku izpratni. Akcentējot

teorētiskās zināšanas kultūras vēstures un teorijas jautājumos, studiju programmas

1. daļa ietver metodoloģisko iedaļu, kas atspoguļo moderno teoriju virzību. Tiek sīki

analizēti kultūras izpētes metodiskie paņēmieni, to veidošanas principi un adaptācijas

problēmas gan Latvijas, gan pasaules kultūras kontekstā.

Studiju programmas 2. daļas saturs ietver patstāvīgu zinātniskā darba izstrādi.

Vienlaikus ir paredzētas konsultācijas ar zinātniskā darba vadītāju. Uzsvars ir likts uz

studējošo patstāvīgo pētniecisko darbu, kas saistīts ar kultūras vēstures un teorijas

atsevišķu jautājumu dziļāku izpēti un izpratni.

http://izm.izm.gov.lv/normativie-akti/mk-noteikumi/augstaka-izglitiba/2087.html

http://www.likumi.lv/doc.php?id=184810&from=off

10

Studiju programmas 3. daļa nodrošina studentu iemaņas pielietot teorētiskās atziņas

zinātniskajā darbā. Programma paredz semināru un pētniecisku uzdevumu izpildi

docētāju vadībā. Lai akcentētu zinātniskā darba nozīmīgumu, studiju gaitā no

maģistrantiem tiek prasīta obligāta uzstāšanās divās zinātniskās konferencēs un viena

zinātniska publikācija.


3.5. Studiju programmas saturs un plāns

Studiju programmas struktūra ir veidota, lai sasniegtu studiju programmas mērķi

nodrošināt akadēmiskā maģistra studijas kultūras vēsturē, kas atbilstu valsts

ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām un nodrošinātu studentu pētniecības

prasmju un iemaņu attīstību izvēlētajā vēstures zinātnes apakšnozarē.

Studiju programmas saturs ir atspoguļots tabulā Nr. 2.

Tabula Nr. 2 Akadēmiskā maģistra studiju programma “Kultūras vēsture un teorija”

Nr. Studiju kursi Kp Pārbaudes

forma

Docētājs

ZINĀTŅU NOZARES VAI APAKŠNOZARES TEORĒTISKO ATZIŅU IZPĒTE

A daļa: OBLIGĀTIE KURSI 35

1. Vēsturiskā fenomenoloģija 2 eksāmens Dr. theol., prof. A. Stašulāne

2. Globālā kultūra un identitāte 2 dif. ieskaite Dr. philol., doc. G. Ozoliņš

3. Reģionālisma problēmas vēstures izpētē 4 eksāmens Dr. philol., doc. V. Lukaševičs

4. Sociālā antropoloģija 2 eksāmens Dr. philol., doc. G. Ozoliņš

5. Kultūras filosofija 2 eksāmens Dr. theol., prof. A. Stašulāne

6. Kulturoloģiskās metodoloģijas :

Strukturālisms. Semiotika.

Hermeneitika.

Psihoanalītiskā pieeja. Poststrukturālisms.

Diskursa teorija. Dzimtes teorija.

4 eksāmens

Dr. philol., asoc. prof. A. Ņeminuščijs

Dr. philol. doc. I. Dvorecka

Dr. philol., doc. G.Markovs

Dr. philol., asoc.prof. S. Meškova

7. Mākslinieciskās izpratnes paradigmas 2 eksāmens Dr. philol., asoc. prof. A. Stankeviča


8. 20.-21. gs. kultūras vēstures problēmas 4 dif. ieskaite Dr. paed., asoc. prof. V. Liepa

Dr. philol., pētn. Ž. Badins

9. Mākslas zinātnes vēsture 2 eksāmens Dr. philol., asoc. prof. A. Ņeminuščijs


10. Baltu etnoģenēze 2 dif. ieskaite Dr. philol., doc. G. Ozoliņš

11. Latviešu kultūra Eiropas kultūras sistēmā 2 dif. ieskaite Dr. paed., asoc. prof. V. Liepa

Dr. philol., doc. I. Kupšāne

12. Telpiskie modeļi Eiropas kultūrā 2 dif. ieskaite Dr. philol., asoc. prof. E.Vasiļjeva

13. Mūsdienu mākslas estētika 4 eksāmens Dr. paed., asoc. prof. V. Liepa

14. Kultūra un modernās tehnoloģijas 1 dif. ieskaite Dr. philol., doc. V. Lukaševičs

B daļa: IZVĒLES KURSI 10

15. Baltu, vikingu un Rietumu sabiedrības

sintēze seno latgaļu zemēs 13. gs.

2 dif. ieskaite Dr. philol., doc. G. Ozoliņš

16. Baltijas jezuītu darbība 2 dif. ieskaite Dr. theol., prof. A. Stašulāne

17. Subkultūras mūsdienu sabiedrībā 2 dif. ieskaite Dr. philol., doc. G.Markovs

11

Dr. philol., doc. V. Lukaševičs

18. Kultūra un plašsaziņas līdzekļi 2 dif. ieskaite Dr. philol., doc. I. Kupšāne

19. Parareliğiskās idejas kultūrā 2 dif. ieskaite Dr. theol., prof. A. Stašulāne

20. Mazākumtautību kultūra Latvijā 2 dif. ieskaite Dr. philol., doc. I. Kupšāne

21. Modernās reliģiskās idejas 2 dif. ieskaite Dr. theol., prof. A. Stašulāne

22. Reliģijas teksts pasaules kultūrā 2 dif. ieskaite Dr. philol., doc. G.Markovs

Dr. philol., lekt. A. Kazjukevičs

23. Austrumu diskurss Eiropas mākslā 2 dif. ieskaite Dr. paed., asoc. prof. V. Liepa

Dr. philol., pētn. Ž. Badins

24. Skatuves mākslas jaunākās tendences

Latvijā

2 dif. ieskaite Dr. philol., doc. I. Kupšāne

TEORĒTISKO ATZIŅU APROBĀCIJA 15

Publikācija 3

Piedalīšanās divās zinātniskās konferencēs 6

Maģistra darba seminārs 6 dif. ieskaite Maģistra darbu zinātniskie vadītāji

MAĢISTRA DARBS 20

Kopā: 80

Studiju programma paredzēta 2 studiju gadiem un tiek realizētas tikai pilna laika

studijas. Studiju plānu sk. pielikumu Nr. 1. Studiju kursu aprakstus – sk. pielikumu

Nr. 2.


4. STUDIJU PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS NOVĒRTĒJUMS

4.1. Studiju programmas atbilstība akadēmiskajam izglītības standartam

Akadēmiskā maģistra studiju programma „Kultūras vēsture un teorija” ir veidota

saskaņā ar Latvijas Augstskolu likuma prasībām un nodrošina iespējas kultūras

vēstures akadēmiskās izglītības pilnveidošanai saskaņā ar Latvijas Valsts akadēmiskās

izglītības standartu, DU Satversmes normatīvo aktu prasībām un valsts iestāžu

vajadzībām.

Studiju programmas atbilstība LR MK noteikumiem nr. 2

Salīdzinājuma kritērijs

LR MK Noteikumi par valsts

akadēmiskās izglītības standartu

DU akadēmiskā maģistra

studiju programma

„Kultūras vēsture un teorija”

Studiju programmas kopējais

apjoms 80 kp 80 kp

Zinātņu nozares vai

apakšnozares teorētisko atziņu

izpēte.

Ne mazāk kā 30 kp 45 kp

Maģistra darba izstrāde Ne mazāk kā 20 kp 20 kp Teorētisko atziņu aprobācija

zinātņu nozares vai

apakšnozares aktuālo problēmu

aspektā.

Ne mazāk kā 15 kp 15 kp

12

4.2. Studiju programmas atbilstība profesionālajam izglītības standartam

Profesionālās izglītības standarts neattiecas uz akadēmiskajām programmām

4.3. Absolventu un darba devēju aptauja. Absolventu nodarbinātība

4.3.1. Absolventu un darba devēju aptauja

Studiju programmas „Kultūras vēsture un teorija” efektīvas funkcionēšanas

nodrošināšanai un turpmākās attīstības sekmēšanai tiek uzturēti pastāvīgi kontakti ar

absolventiem un darba devējiem. Tā kā DU nav izstrādāta sistemātiska absolventu un

darba devēju aptaujas kārtība, sadarbība realizējas tiešā saziņā ar absolventiem un

darba devējiem. Savas atsauksmes par studiju programmu iesūtīja vairāki absolventi:

Biruta Ivanova, Inese Brīvere, Žanna Glode, Marika Laudere (absolventu iesūtīto

elektronisko vēstuļu izdrukas sk. Appendix 8.) Aptaujātie absolventi augstu vērtē DU

iegūto izglītību, īpaši atzīmējot gūtās pētnieciskā darba iemaņas, plašās zināšanas un

sekmīgu sadarbību ar programmas docētājiem. Absolventu priekšlikumi programmas

pilnveidošanai, ko viņi izteica pēc maģistra darba aizstāvēšanas, ir ņemti vērā,

izstrādājot programmas SVID analīzi.

Lai izvērtētu studiju programmas saturu un tās realizācijas procesu, tiek veikta darba

devēju aptauja, kuras mērķis ir pārliecināties, vai prasmes un iemaņas, kas iegūtas

studiju programmā, atbilst darba tirgus prasībām un vai potenciālie studiju

programmas absolventi ir pieprasīti darba tirgū. Lūgumam uzrakstīt atsauksmi par

programmas absolventiem ir atsaukušās vairākas valsts iestādes (Rēzeknes

Augstskola, Daugavpils Vienības pamatskola, Daugavpils Universitātes bibliotēka) un

viens privātuzņēmums – Art&Gi (sk. pielikumu Nr. 8).

Iegūto datu analīze liecina, ka, izvērtējot kompetences attīstību, absolventu un darba

devēju viedoklis ir idents, turpretim uzskati par kompetences līmeni atšķiras. Darba

devēji visaugstāk vērtē prakstisko pieredzi. Aptaujas rezultāti liecina, ka

● studiju programmas laikā absolventu iegūtā kompetence atbilst mūsdienu darba

tirgus prasībām;

● studiju programmas satura apguve nodrošina studentu akadēmisko un indivīda

izaugsmi un nodrošina absolventu kontkurētspēju darba tirgū;

● sekmīga studiju programmas satura apguve nodrošina pietiekamas zināšanas,

prasmes un iemaņas.

4.3.2. Absolventu nodarbinātība

Akadēmiskās mağistra programmas „Kultūras vēsture un teorija” absolventi ir jau

sekmīgi iekļāvušies darba tirgū, jo 100% studējošo strādā kultūras un izglītības

iestādēs:

1) kultūtas un izglītības iestādēs, piemēram, Naujenes novada vēstures muzejā,

Ludzas novada vēstures muzejā, Daugavpils 9. Vidusskolā, Rēzeknes

Augstskolā, Daugavpils Vienības pamatskolā, Daugavpils Universitētes

bibliotēkā;

2) privātos uzņēmumos, piemēram, arhitektu birojā SIA REM PRO, reklāmas

kompānijā Art&Gi.

13

Darba devēju vidū ir minamas izglītības iestādes, kas regulāri piedāvā darbu

specialitātē “kultūras vēstures/kulturoloģijas skolotājs”:

(http://www.ss.lv/lv/work/are-required/teacher/).

Absolventu izredzes iekļauties darba tirgū palielina viens no lielākajiem projektiem

Daugavpilī - Marka Rotko mākslas un informācijas centra dibināšana. Daugavpilī

dzimušā tā dēvētās Ņujorkas glezniecības skolas un abstraktā ekspresionisma

pazīstamākā pārstāvja M. Rotko mākslas centrs darbosies Daugavpils cietokšņa

Arsenāla ēkā. Ēkas pirmajā stāvā paredzēts izveidot galerijas un izstāžu zāles, Marka

Rotko zāli, mākslinieku darbnīcas, konferenču zāli, arhīva un informācijas telpas. Arī

otrajā stāvā tiks veidotas izstāžu zāles. Centra darbības koncepcija un projekts ir

iesniegts ES finansējuma saņemšanai. M. Rotko centrs ir globāls projekts, kam ir

atbalstītāji Itālijā, Anglijā un Dānijā.

Absolventu izredzes iekļauties darba tirgū apliecina muzeju skaita pieaugums Latvijā:

pēc Latvijas Statistikas datiem 1995. gadā Latvijā darbojās 95 muzeji, bet 2001. gada

beigās Latvijā bija 139 valsts un pašvaldību muzeji (avots: Kultūras iestāžu darbība

Latvijā. Statistikas biļetens. Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde,

http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/kultura-galvenie-raditaji-30275.html). No

lielā muzeju skaita 46,8% ir novadpētniecības muzeji un 38,1% vēstures un

arheoloģijas muzeji, kur rit aktīvs pētnieciskais darbs, kura īstenošanā nepieciešama

jaunu zinātnieku līdzdalība.

Norit studiju programmas attīstības stratēģijas pastāvīga pilnveidošana, ievērojot

izmaiņas darba tirgū un svarīgākās attīstības tendences pasaulē. Pieprasījuma un darba

tirgus pētīšana sekmē pastāvīgu studiju programmas koriģēšanu un attīstību.

Darba devēju sniegtā informācija par absolventu nodarbinātību tuvākajos gados

liecina, ka studiju programmas pastāvīgie darba devēji ir izglītības iestādes, valsts

administrācijas iestādes, plašsaziņās līdzekļi, kultūras iestādes (muzeji). Lai

paplašinātu absolventu izredzes darba tirgū, noris regulāri kontakti ar reģiona skolu

valdēm, skolotāju metodiskajām apvienībām, Valsts muzeju pārvaldi, Daugavpils

novadpētniecības un mākslas muzeju, Naujenes muzeju, Skrindu muzeju Vabolē,

kolēģiem no Latvijas Valsts arhīva, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Daugavpils un

Rēzeknes valsts zonālajiem arhīviem, Daugavpils pilsētas un rajona avīžu redakcijām

(“Latgales Laiks”, “Naša gazeta”, “Million”).


5. SALĪDZINĀJUMS AR CITU VALSTU STUDIJU PROGRAMMĀM

Akadēmiskā maģistra programmas „Kultūras vēsture un teorija” ir veidota, ņemot

vērā Latvijas kultūras un izglītības konkrēto situāciju. Salīdzinājumam ar citu valstu

studiju programmām ir izvēlēta Eberdīnas Universitātes maģistra programma kultūras

vēsturē (MA in Cultural History), Menčesteras Universitātes maģistra programmu

kultūras vēsturē (MA in Cultural History) un Silēzijas Universitātes mağistra

programmu kultūras studijās ar specializāciju kultūras vēsturē un teorijā (MA in

Cultural Studies with area of specialization in Theory and History of Culture).

5.1. Salīdzinājums ar Eberdīnas Universitātes (Lielbritānija) programmu

Eberdīnas Universitāte (Aberdeen University) jau vairāk nekā 10 gadus piedāvā

maģistra programmu kultūras vēsturē (MA in Cultural History).

http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/kultura-galvenie-raditaji-30275.html

14

Eberdīnas Universitātes studiju programma MA in Cultural History piedāvā

starpdisciplināras studijas, kas, ietverot lokālo, reģionālo un nacionālo kontekstu,

centrētas Eiropas Ziemeļrietumu kultūras izpētē. Programmas ietvaros kultūras

procesi tiek analizēti no vēstures, antropoloģijas, filosofijas, literatūras, mākslas

vēstures un reliģiju vēstures perspektīvas. Lai arī centrēta Eiropas kultūras izpētē,

Eberdīnas Universitātes studiju programma ietver komparatīvo dimensiju, kas paver

iespējas pētīt arī neeiropeiskos kultūras elementus.

Daugavpils Universitātes un Eberdīnas Universitātes studiju programmas struktūras

un satura kopīgās iezīmes ir atspoguļotas tabulā.

Eberdīnas Universitāte

„Cultural History”

Kredīt-

punkti

Daugavpils Universitāte


Kredīt-

punkti


apjoms 240 SCOTCAT

(120 ECTS)


apjoms

80 kp

(120 ECTS)

Mērķis:

the programme provides

students with a thorough

grounding in cultural theory and

its applications in the analysis of

contemporary and historical

cultural phenomena.

(Programma sniedz studentiem

padziļinātu kultūras teorijas

izpratni un prasmi to pielietot,

analizējot mūsdienu un

vēsturiskos kultūras fenomenus.)

Mērķis:

sagatavot augsta līmeņa kultūras

vēstures speciālistus ar dziļām

teorētiskām zināšanām un

praktiskām iemaņām, spējīgus

veikt patstāvīgu zinātniskās pēt-

niecības darbību

Studiju kursi:

Approaches to Culture (Pieejas

kultūrai)

Religion and the Arts (Reliģija

un māksla)

The Ethnology of Tradition

(Tradīcijas etnoloģija)

Culture, Identity and

Technology (Kultūra, identitāte

un tehnoloģija)

Romanticism, Progress and

Decadence (Romantisms,

progress un dekadence)

Culture, History and

Anthropology (Kultūra, vēsture

un antropoloģija)

Modern Times: Perspectives on

Twentieth Century European

Culture (Modernie laiki: 20. gs.

Eiropas kultūras perspektīvas

Studiju kursi:

Kulturoloģiskās metodoloģijas

Reliģijas teksts pasaules kultūrā

Baltu etnoģenēze

Kultūra un modernās tehnoloģijas

Mākslinieciskās izpratnes

paradigmas

Sociālā antropoloģija

20.-21. gs. kultūras vēstures

problēmas

Dissertation of 10,000 words. Nav norādīts. Maģistra darbs 60 - 90 lpp.

apjomā.

20 kp

(30 ECTS)

Studiju ilgums Min 2 gadi Studiju ilgums 2 gadi

Analizējot piedāvātās studiju programmas, pārliecinājāmies, ka DU un Eberdīnas

Universitātes programmas ir saturā līdzīgas. Aplūkojot piedāvāto studiju kursu kopu,

konstatējām līdzību mācību disciplīnu atlasē, kas atspoguļo abu augstskolu kultūras

procesu izpētes virzienu analoģiju. Tomēr starp DU un Eberdīnas Universitātes

programmu pastāv atšķirības, ko nosaka:

● studiju procesa organizācija (Eberdīnas Universitātē studijas notiek nevis pēc

kursu, bet gan ciklu (level) sistēmas);

15

● specializācijas iespējas (Daugavpils Universitāte piedāvā šaurāku specializāciju

nekā Eberdīnas Universitāte, kuras programmā Cultural History ir iespējams

specializēties daudzās jomās: Music Studies, Women’s Studies, Anthropology,

Celtic, Divinity, English, Film Studies, French, Geography, German, Hispanic

Studies, History, History of Art, International Relations, Philosophy, Politics,

Religious Studies, Social Research, Sociology. Lielo specializācijas iespēju

nosaka Eberdīnas Universitātes plašais studiju programmu skaits – 500);

● nacionālo izglītības sistēmu īpatnības.


5.2. Salīdzinājums ar Menčesteras Universitātes (Lielbritānija) programmu

Menčesteras Universitātes (University of Manchester) Vēstures nodaļas (Department

of History) studiju programma MA in Cultural History ir veidota kā starpdisciplināra

programma, apzinoties, ka dažādu mūsdienu sociālo un kultūras teoriju ietekmē

vēstures zinātne iegūst plašākas dimensijas.

Daugavpils Universitātes un Menčesteras Universitātes studiju programmas struktūras

un satura kopīgās iezīmes ir atspoguļotas tabulā.

Menčesteras Universitāte

„Cultural History”

Kredīt-

punkti



Kredīt-

punkti


apjoms

180 Manchester

credits

(90 ECTS)


apjoms

80 kp

(120 ECTS)

Mērķis:

the MA in Cultural History aims

to explore contemporary

historical writing by considering

the ways other disciplines have

looked at the historical past.

Students will be able to consider

the past through the perspective

of disciplines like sociology,

literary studies, politics, and so

on. (Kultūras vēstures

maģistrantūras mērķis ir pētīt

mūsdienu historiogrāfiju, ņemot

vērā vēsturiskās pagātnes

izpratnes veidus citās

disciplīnās. Studenti spēs izprast

pagātni citu disciplīnu, piem.,

socioloģijas, literatūras zinātnes,

politoloģijas u.c., perspektīvā.)

Mērķis:



teorētiskām un praktiskām

iemaņām, spējīgus veikt

patstāvīgu zinātniskās pēt-

niecības darbību.

Studiju kursi:

Historical Methods and

Techniques (Vēstures metodes

un tehnikas)

Romanticism, Modernism and

Postmodernism (Romantisms,

modernisms, postmodernisms)

Twentieth Century Cultural

Criticism (20. gs. kultūrkritika)

Anthropology and History

(Antropoloģija un vēsture)

New Developments in Feminist

Theory (Feminisma teoriju

Studiju kursi:

Vēstures metodoloģijas


paradigmas


problēmas


Kulturoloģiskās metodoloģijas:

Dzimtes teorija

16

jaunākie virzieni)

The Nation And Postcolonial

History (Nācija un postkoloniālā

laikmeta vēsture)

Death and the Visual Culture of

Modernity (Nāve un moderno

laiku vizuālā kultūra)

Latviešu kultūra Eiropas kultūras

sistēmā

Mūsdienu mākslas estētika

Dissertation. 60 Manchester

credits

(30 ECTS)

Maģistra darbs 60 - 90 lpp.

apjomā.

20 kp

(30 ECTS)

Studiju ilgums Nav ierobežots. Studiju ilgums 2 gadi

Analizējot piedāvātās studiju programmas, pārliecinājāmies par analoģiju DU un

Menčesteras Universitātes programmas struktūrā un saturā. Aplūkojot studiju kursu

grupu, konstatējam līdzību arī mācību disciplīnu atlasē, kas atspoguļo abu augstskolu

kultūras procesu izpētes virzienu analoģiju, un vienlaikus konstatējām, ka

Menčesteras Universitātes programma ir šaurāk orientēta - uz vēstures un

postmodernisma jomu (History and Postmodernity). Toties studiju darba organizācijā

ievērojām lielas atšķirības, ko nosaka: ● nacionālo izglītības sistēmu īpatnības,

● augstskolu tradīcijas.


5.3. Salīdzinājums ar Silēzijas Universitātes (Polija) programmu

Silēzijas Universitāte (University of Silesia) piedāvā maģistra programmu kultūras

studijās (MA in Cultural Studies) ar specializāciju piecos virzienos: kultūras vēsture

un teorija (Theory and History of Culture), filmu teorija, teātra studijas, literārā

kultūra, kultūras komunikācija.

Daugavpils Universitātes un Silēzijas Universitātes studiju programmas struktūras un

satura kopīgās iezīmes ir atspoguļotas tabulā.

Silēzijas Universitāte

„Cultural Studies”

Kredītpunkti Daugavpils Universitāte


Kredītpunkti


apjoms

190 kp

(190 ECTS)


apjoms

80 kp

(120 ECTS)

Mērķis:

nodrošināt studentiem, kas

specializējas kultūras vēsturē un

teorijā, dažādu kultūras formu

apguvi ar starpdisciplināru un

multidisciplināru pieeju

Mērķis:



teorētiskām zināšanām un

praktiskām iemaņām, spējīgus

veikt patstāvīgu zinātniskās pēt-

niecības darbību

Studiju kursi:

Historia najnowsza (Visjaunākā

vēsture)

Filozofia kultury (Kultūras

filosofija)

Analiza i interpretacja tekstu

kulturowego (Kultūras tekstu

analīze un interpretācija) Systemy kultury polskiej (Poļu

kultūras sistēmas) Antropologia kultury (Kultūras

antropoloğija) Semiotyka (Semiotika)

Estetyka (Estētika)

Studiju kursi:

19. -20. gs. historiogrāfija

Kultūras filosofija



sistēmā

Sociālā antropoloğija

Kulturoloģiskās metodoloģijas:

Semiotika


Mākslas zinātnes vēsture

17

Historia sztuki (Mākslas vēsture)

Historia teatru powszechnego

(Mūsdienu teātra vēsture)

Skatuves mākslas jaunākās

tendences Latvijā

Praca magisterska (Maģistra

darbs)

Nav

norādīts.

Maģistra darbs 60 - 90 lpp.

apjomā.

20 kp

(30 ECTS)

Studiju ilgums 5 gadi Studiju ilgums 2 gadi

Salīdzinot DU un Silēzijas Universitātes programmu, varam secināt, ka tās ir struktūrā

un saturā analogas. Tomēr abas programmas raksturo arī vairākas atšķirīgas iezīmes.

DU programma tiek realizēta uz akadēmiskās izglītības vēsturē bāzes, akcentējot

mūsdienu kultūras vēsturi. Silēzijas Universitātē uzsvars ir likts uz teorētisko kursu

apguvi kultūras studiju jomā. Tā kā Polijas izglītības sistēmā kultūras vēsture ir

integrēta kultūras studiju zinātņu blokā, poļu studenti iegūst mağistra grādu kultūras

studijās. DU studenti iegūst mağistra grādu vēsturē kultūras vēstures apakšnozarē.

Acīmredzama ir atšķirība arī studiju ilgumā: 5 studiju gadi Silēzijas Universitātē,

2 studiju gadi DU, jo moduļi, ka ir izstrādāti Silēzijas Universitātē, integrē bakalaura

un mağistra programmas, tāpēc studiju gadu kopskaits Silēzijas Universitātē sasniedz

5 gadus.

5.4. Salīdzinājums ar līdzīgām studiju programmām Latvijā

Latvijā nav analogu akadēmiskā maģistra programmu. Rēzeknes Augstskola, kur var

iegūt humanitāro zinātņu bakalaura grādu vēsturē, nepiedāvā iespējas iegūt

humanitāro zinātņu maģistra grādu vēsturē kultūras vēstures apakšnozarē. Rēzeknes

Augstkola piedāvā iespēju turpināt studijas pedagoģijas maģistrantūrā un iegūt

vēstures un kulturoloģijas skolotāja/kultūras vēstures skolotāja kvalifikāciju. Savukārt

Latvijas Kultūras akadēmija 2011./2012. studiju gadā piedāvā studēt akadēmiskā

maģistra augstākās izglītības programmas „Mākslas” jaunā apakšprogrammā

„Kultūras un starpkultūras studijas” un iegūt the MA degree in Art.

Varam secināt, ka Daugavpils Universitātes piedāvātā akadēmiskā maģistra

programma „Kultūras vēsture un teorija” atbilst citu augstskolu šī paša līmeņa

programmām gan pēc saturiskajiem, gan zinātniskajiem, gan metodiskajiem

kritērijiem.

6. PROGRAMMAS PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANA

6.1. Studiju metodes un formas

Studiju programmas praktiskajā īstenošanā tiek izmantotas dažādas studiju metodes,

no kurām svarīgākās ir sistēmu pieeja un problēmu orientēta pieeja:

lekcijas,

semināri,

praktiskās nodarbības, kur tiek izmantots gan individuālais, gan pāru, gan

grupu darbs,

laboratorijas darbi,

studējošo patstāvīgais darbs,

studijas ar IT pielietojumu,

interneta resursu izmantošana,

darbnīcas (workshops),

e-studijas (MOODLE, Web CT u.c.),

18

Studiju programmas apguves formas ir lekcijas, studentu patstāvīgais darbs, semināri,

diskusijas, grupu darbs, individuālie pētniecības projekti, veikto pētniecības darbu

prezentācija.

Lekcijās ir koncentrēts studiju kursu satura pamatproblēmu apskats: dažādu autoru

teorijas, teorētisko virzienu koncepcijas, klasifikācija.

Semināros studenti iegūst prasmi apliecināt savu izpratni par konkrētu tēmu, diskutēt

par problēmām, vērtēt studiju biedru hipotēzes. Šādējādi studenta patstāvīgā darba

kvalitāti ir iespējams novērtēt objektīvi. Diskusijas un publiskas sagatavotā temata

prezentācijas ir spēcīga motivācija studentiem nopietni veikt patstāvīgo studiju darbu.

Grupu darba priekšrocības ietver iespējas apspriest apgūtos jautājumus šaurākā

studentu lokā, respektīvi, studentiem, kas nav guvuši pieredzi uzstāties publiski un

diskutēt lielas auditorijas priekšā, grupu darba formā gūst nepieciešamās iemaņas.

Studiju programmas realizācijā liela uzmanība tiek pievērsta studentu patstāvīgajam

darbam, kurš vērsts uz zinātniskās literatūras apgūšanu un analīzi, empīriskā materiāla

ieguvi un analīzi, referātu un individuālo projektu sagatavošanu. Docētāju uzdevums

ir palīdzēt organizēt studentu patstāvīgo darbu, sniegt konsultācijas un padomus.

Studiju kursu apguvē ir sabalansēts studentu un docētāja kontaktstundu skaits un

studenta patstāvīgā darba daudzums. Kontaktstundu ietvaros notiek teorētiskas

lekcijas, semināri un praktiska rakstura nodarbības, kas paredz aktīvu studentu

līdzdalību, diskusijas un problēmu analīzi. Patstāvīgā darba ietvaros students apgūst

docētāju norādīto literatūru, gatavo tematiskos kopsavilkumus un referātus.


6.2. Prakse

Akadēmiskā maģistra programmām MK noteikumi neparedz praksi.

6.3. Vērtēšanas sistēma

Studējošo zināšanu un prasmju novērtēšana ir ilgstošs process: semestra laikā tiek

izmantotas patstāvīgā studiju darba kontroles formas (zinātniskie referāti, kolokviji,

kontroldarbi, testi, semināri utt.), bet semestri noslēdz sesija, kuras laikā studenti kārto

eksāmenus un diferencētās ieskaites, kas norit mutvārdu vai rakstveida formā.

Eksāmenu un diferencēto ieskaišu skaitu semestrī nosaka studiju plāns. Saskaņā ar

2002. gada 3.janvāra MK Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu

studējošo zināšanas tiek vērtētas 10 ballu skalā.

Zināšanu un prasmju novērtēšanas formas un to nozīme kopvērtējuma veidošanā

atspoguļota studiju kursu aprakstos. (Skat. pielikumu Nr. 2). Programmas realizēšanas

gaitā docētāji ir izstrādājuši dažādas zināšanu un prasmju novērtēšanas formas, kas

tiek izmantotas semestra laikā:

kontroldarbi un testi palīdz vērtēt studentu sistemātisko darbu ar literatūras sarakstā

norādītajiem teorētiskajiem avotiem;

kolokviji par dažādām studiju kursā apskatītajām tēmām atklāj studentu prasmi

pielietot teorētiskās zināšanas praksē;

semināri atklāj studentu kritiskās domāšanas attīstību, spriedumu patstāvību un

prasmi argumentēt;

19

zinātnisko referātu prezentācija liecina par studentu prasmi strādāt ar vairākiem

avotiem, izvirzīt hipotēzes un tās kritiski analizēt.

Šīs formas nodrošina individuālu, objektīvu un sistemātisku zināšanu un prasmju

novērtēšanu, kas notiek atklāti: tajā piedalās paši studenti, kas vērtē viens otra

sasniegumus. Tādējādi tiek panākta docētāja un studentu vērtējuma vienotība, kā arī

tiek attīsta studentu pašnovērtēšanas pieredze.

Studiju programmas apguves laikā studējošajiem ir jāuzstājas ar referātiem divās

zinātniskās konferencēs, kā arī jāpublicē viens zinātnisks raksts. Lai sekmētu studentu

zinātnisko aktivitāti, ik gadus DU tiek rīkota jauno zinātnieku diena, kas sniedz

iespēju prezentēt savus pētījumus.

Gala pārbaudījumu, kura sastāvdaļa ir maģistra darba izstrāde un aizstāvēšana, vērtē

eksaminācijas komisija, kuras sastāvā ir komisijas vadītājs un vismaz divi komisijas

locekļi.


7. STUDENTI

7.1. Studentu skaits

Kopējais studiju programmā “Kultūras vesture un teorija” imatrikulēto student skaits

ir 47 (sk. tabulu nr.3). Tam, ka mağistra programmā studējošo skaits nav liels, ir

kompleksi cēloņi, kas saistīti galvenokārt ar sociāli ekonomisko situāciju valstī:

• demogrāfiskā situācija Latvijā (studiju vecumu sasniedza tie jaunieši, kas ir dzimuši

demogrāfiskās lejupslīdes posmā);

• budžeta vietu skaita samazinājums Latvijas augstskolās;

• smagie ekonomiskie apstākļi, kas ierobežo iespējas (it sevišķi Latgalē) studēt par

maksu.

Tabula nr. 3

Kopējais studentu skaits

2005/2006 2006/2007 2007/2008 2008/2009 2009/2010 2010/2011 2011/2012

Pilna

laika

studijas

4

6

10

9

7

6

5

Studentu nelielā skaita dēļ, kopš 2006./2007. studiju gada pirmā un otrā studiju gada

studenti mācās kopā.

Tā kā budžeta vietu skaits ir ierobežots, lai uzsāktu studijas akadēmiskā maģistra

programmā „Kultūras vēsture un teorija”, pretendentiem ir jāpiedalās konkursā.

Iepriekšējos studiju gados studēt par maksu nav izvēlējies neviens pretendents.

7.2. Pirmajā studiju gadā imatrikulēto skaits

Pirmajā studiju gadā imatrikulēto studentu skaits ir apkopots tabulā nr. 4.

Tabula nr. 4

20

Pirmajā studiju gadā imatrikulēto studentu skaits

2005/2006 2006/2007 2007/2008 2008/2009 2009/2010 2010/2011 2011/2012

Pilna

laika

studijas

4

2

8

1

6

0

5


Paredzams, ka nākošajos studiju gados mağistra programmā studējošo skaits pieaugs,

jo 2011./2012. studiju gadā akadēmisko bakalaura programmu „Vēsture (kultūras

vēsture)” absolvēs 13 studenti, kas jau ir izteikuši vēlmi turpināt studijas DU

akadēmiskā mağistra programmā „Kultūras vēsture un teorija”.

7.3. Absolventu skaits

Kopš studiju programmas realizācijas sākuma 2005./2006. studiju gadā to ir

absolvējuši 15 studenti, t.i., 32% no visiem imatrikulētajiem studentiem. Tam, ka

studijas beidz tikai daļa studentu, ir kompleksi cēloņi, kas saistīti galvenokārt ar

sociāli ekonomisko situāciju valstī. Studiju laikā studentiem nākas strādāt, lai varētu

sevi nodrošināt, tāpēc daļa studentu, kas nespēj savienot nopietnas studijas ar darba

pienākumiem, atsakās no iespējas studēt. No studijām atsakās gan zemā atalgojuma

dēļ, gan kultūras un izglītības darbinieku prestiža zuduma dēļ.

Tabula nr. 5

7.4. Studējošo aptaujas un to analīze

Studiju gada noslēgumā programmas direktors veic rakstisku studentu aptauju,

ko ir izstrādājis DU Studiju kvalitātes novērtēšanas centrs un kuras rezultātus apkopo

DU Socioloģisko pētījumu laboratorija. (Studentu aptaujas anketa ar aptaujas

rezultātu kopsavilkumu par 2006./2007., 2007./2008., 2008./2009., 2009./2010.,

2010./2011., 2011./2012. studiju gadu - sk. pielikumā nr. 5)

Aizpildot anketu, studenti vērtē studiju kursu kvalitāti, lekciju, praktisko darbu

un semināru norisi, studiju procesa nodrošinājumu ar mācību literatūru un

metodiskajiem materiāliem, studiju programmas realizāciju kopumā, kā arī izsaka

savas ierosinājumus studiju procesa uzlabošanai.

1) Analizējot studentu atbildes uz jautājumu: „Vai jūs apmierina izvēlētā

studiju programma kopumā?” – ir izdarīti šādi secinājumi:

Studiju

gads

Pilnīgi

apmierina

Pamatā

apmierina %

Daļēji

apmierina %

Neapmierina %

Pilnīgi

neapmierina %

2006/2007 25% 50% 0% 25% 0%

2007/2008 0% 25% 75% 0% 0%

Absolventu skaits

2006/2007 2007/2008 2008/2009 2009/2010 2010/2011 2011/2012

Pilna

laika

studijas

4

0

5

1

5

0

21

2008/2009 34% 40% 26% 0% 0%

2009/2010 67% 33% 0% 0% 0%

2010/2011 60% 40% 0% 0% 0%

2011/2012 80% 20% 0% 0% 0%

Studentu aptaujas dati liecina, ka studiju programmas kvalitāte ir ievērojami augusi:

no 25% pilnīgi apmierināto 2006./2007. studiju gadā līdz 67% pilnīgi apmierināto

2009./ 2010. studiju gadā un 60% pilnīgi apmierināto 2010/2011 studiju gadā.

2011./2012. studiju gadā ir studiju programmas kvalitāte ir turpinājusi augt, jo pilnīgi

apmierināto skaits ir sasniedzis 80%, pamatā apmierināto skaits ir 20%.

2) Apkopojot studentu atbildes uz jautājumu, kā viņi vērtē studiju procesa

nodrošinājumu ar mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem, ir secināts, ka

2006./2007. studiju gadā 25% uzskatīja, ka nodrošinājums ir pietiekams, un 75%

atzina, ka tas ir nepietiekams, turpretim 2010./2011. studiju gadā 100% uzskatīja, ka

nodrošinājums ar mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem ir pietiekams.

2011./2012. studiju gadā studiju programmas nodrošinājumu ar mācību literatūru un

metodiskajiem materiāliem ir pasliktinājies, jo ekonomiskās krīzes laikā LR IZM

samazināja augstskolu budžetu, tāpēc DU bibliotēka nespēja savlaicīgi iegādāties

jaunāko zinātnisko literatūru.

Studiju

gads Pietiekams Nepietiekams

2006/2007 25% 75%

2007/2008 0% 100%

2008/2009 67% 33%

2009/2010 67% 33%

2010/2011 100% 0%

2011/2012 80% 20%

Studiju procesa nodrošinājumu ar mācību literatūru un metodiskajiem

materiāliem var uzlabot, pieprasot papildus finansējumu to iegādei un metodisko

materiālu kopēšanai DU bibliotēkā, kā arī sadarbojoties Daugavpils pilsētas centrālo

bibliotēku, kur studentiem ir pieejams starpbibliotēku abonements.

3) Sadarbību ar docētājiem kā apmierinošu ir vērtējuši 50% studentu 2006./2007.

studiju gadā, 100% studentu 2010./2011. studiju gadā.

2011./2012. studiju gadā sadarbība ar docētājiem nav pasliktinājusies: kā apmierinošu

to ir vērtējuši 100% studentu.

Studiju

gads Apmierinoši

2006/2007 50%

2007/2008 50%

2008/2009 89%

2009/2010 100%

2010/2011 100%

2011/2012 100%

22

4) Studiju programmas realizēšanu kopumā kā apmierinošu 2005./2006. studiju gadā

vērtēja 50 % studentu, bet 2010./2011. studiju gadā - 100% studentu.

2011./2012. studiju gadā studiju programmas realizēšanu kopumā kā apmierinošu

vērtēja 100% studentu.

Studiju

gads Apmierinoši

2006/2007 50%

2007/2008 50%

2008/2009 83%

2009/2010 100%

2010/2011 100%

2011/2012 100%

Studentu ieteikumi, kā uzlabot studiju kvalitāti, tiek ņemti vērā, piemēram, ieteikums

uzlabot studiju programmas realizāciju, ielūdzot ārzemju vieslektorus. Attiecībā uz

stundu skaitu – vairums student ir izteikuši vēlmi palielinā studju skaitu šādiem

studiju kursiem: 20.-21. gs. kultūras vēstures problēmas, Mūsdienu mākslas estētika,

Kulturoloģiskās metodoloģijas, Parareliğiskās idejas kultūrā. Daži studenti ir

izteikuši vēlmi samazināt stundu skaitu šādiem studiju kursiem: Latviešu kultūra

Eiropas kultūras sistēmā, Reģionālisma problēmas vēstures izpētē.

Studentu līdzdalība studiju programmas realizācijā izpaužas ne tikai viņu iesaistīšanā

programmas vērtējumā, bet tiešā sadarbībā ar programmas direktoru, kas palīdz risināt

radušās problēmas starp docētāju un studējošajiem, plāno nodarbību laiku, kursa

realizācijas gaitu utt.

7.5. Studentu iesaistīšana pētniecības projektos

Akadēmiskā maģistra studiju programmas prioritāte ir studējošo pētniecisko

prasmju attīstība, kam studiju programmā ir paredzēti 20 KP. Nereti programmā

strādājošie docētāji iesaista zinātniskajos projektos un grantos programmas studentus,

ja vien viņu izvēlētā mağistra darba tēma atbilst pētījamajam tematam. Iesaistot

studentus zinātniskajos projektos, tiek uzturētas fakultātes tradīcijas un studiju

programmas ietvaros tiek attīstīta vienota pētniecības sistēma. Studenti, kas apliecina

pētnieciskās intereses, tiek iesaistīti projektos, un šādējādi tiek gūta pieredze, kā

identificēt un pētīt problēmas arī ārpus studiju programmas prasībām.

Studiju programmas „Kultūras vēsture un teorija” galvenie pētniecības virzieni ir

saistīti ar programmā iesaistīto katedru zinātniskās pētniecības virzieniem:

● Latgales kultūras vēstures problēmas;

● pasaules un Latvijas kultūra un literatūra: process, mijiedarbība, problēmas;

● subkultūras diferenciācija postsovietiskajā sabiedrībā;

● Eiropas kultūras kontakti teorētiskajā un praktiskajā aspektā;

● Krievu kultūra Latvijā.

Iepriekšējos studiju gados student tika iesaistīti Eiropas Komisijas 6.

Ietvarprogrammas starptautiskās sadarbības projektā Nr. 029013 „Society and

23

Lifestyles: Towards Enhancing Social Harmonisation through Knowledge of

Subcultural Communities” (2006-2008).

2011./2012. studiju gadā studenti tika iesaistīti Eiropas Komisijas 7.

Ietvarprogrammas starptautiskās sadarbības projektā “Memory, Youth, Political

Legacy And Civic Engagement” (2011-2015).

Lai veicinātu pētniecības attīstību DU darbojas Jauno zinātnieku asociācija

(DUJZA), kas ik gadus rīko jauno zinātnieku konferences vai zinātniskos lasījumus.

Šajās konferencēs piedalās arī studiju programmas „Kultūras vēsture un teorija”

studenti, kas uzstājas ar ziņojumiem par saviem veiktajiem pētījumiem. Tā kā DUJZA

organizētās konference vai zinātniskie lasījumi notiek vēl pirms maģistra darbu

aizstāvēšanas, studējošajiem rodas iespēja uzklausīt citu pētnieku aizrādījumus,

ieteikumus un ierosinājumus, kas uzlabo tālākās maģistra darba izstrādes kvalitāti.

Programmas studentiem tiek piedāvātas iespējas uzstāties arī citu augstskolu rīkotajās

konferencēs un semināros gan Latvijā, gan ārvalstīs, piemēram, Marika Laudere

piedalījās starptautiskā zinātniskā konferncē “Buddhism and Nordland”, kas notika

Tallinas Universitātē, Igaunijā, 2009. gada 8.-9. oktobrī, kur uzstājās ar referātu

“Buddhists in Latvia,” un 9. ISORECEA (International Study of Religion in Central

and Eastern Europe Association) konferencē „Twenty Years After: Secularization and

Desecularization in Central and Eastern Europe”, kas notika Brno, Čehijā, 2010. gada

16.-18. decembrī, kur uzstājās ar referātu „Buddhism Groups in Latvia and their

Social Activities”. Programmas studentu dalība zinātniskās konferencēs ir apkopota

tabulā nr. 6.

Tabula nr. 6

Studentu dalība zinātniskās konferencēs

Vārds, uzvārds Referāta tēma Konferences nosaukums, norises vieta, laiks

Karīna Dmitrijeva Holokausta attēlošanas

īpatnības kinomākslā:

R. Benīni.

Rēzeknes Augstskola,Humanitāro un juridisko

zinātņu fakultāte,

2007. g. 17. maijs

Karīna Dmitrijeva Holokausta temats Stīvena

Spīlberga filmā Šindlera

saraksts”.

Jauno zinātnieku konference,

DUJZA, 2007. gada 2. maijs

Irīna Feščenko Golema tēls Eiropas XX

gadsimta mākslā (Gustava

Meirinka romāns “Golems”,

1915.)



2007. g. 17. maijs

Irīna Feščenko Golems kinematogrāfijā. Jauno zinātnieku konference,


Māra Kampāne Laikmeta gars un

mākslinieciskā apziņa

M. Rotko glezniecībā.



2007. g. 17. maijs

Māra Kampāne M. Rotko mājas darbi

hiperestetizētajā publiskajā

telpā.



Svetlana Šilova 19. gadsimta kultūras

iracionālie aspekti.



2007. g. 17. maijs

Svetlana Šilova Demonoloģijas aspekti 19.

gadsimta kultūrā.



24

Inita Dilāne Mārtošana latviešu vedību

rituālā.


DUJZA, 2008. gada 15.-17. maijs

Inita Dilāne Ej, māsiņa tautiņās, saver savas

villainītes…


DUJZA, 2009. gada 15.-18. aprīlis

Biruta Ivanova Balvu novada kulta celtņu

savdabība.



Biruta Ivanova Baznīcu devums Balvu novada

garīgās dzīves veidošanā.



Danuta Barovska Jaunības kulta izpausmes

Latvijas reklāmā.



Danuta Barovska Pagānisma izpausmes Latgales

katoļu kapu kultūrā mūsdienās.



Žanna Glode Krievu kāzu ceremonijas

specifika mūsdienu pilsētā.



Žanna Glode Tradicionalitāte Poļu kāzu

ceremonijā.


DUJZA,2009. gada 15.-18. aprīlis

Viktorija Gordeņa Šekspīra traģēdija Kurosavas

kinotekstā.


DUJZA,2008. gada 15.-17. maijs

Viktorija Gordeņa Notikumu virkne Kurosavas

filmā „Rans”.



Maija Grizāne (Baženova) Daugavpils (Dinaburgas)

apriņķa vecticībnieku draudžu

sadarbība reliģiskajos un

sociālajos jautājumos 19.gs.

beigās – 20. gs. sākumā.



Maija Grizāne The Image of Old Believers in

the Periodicals of Latvia in the

1920s and 1930s

LU Psiholoģijas un socioloģijas institūts,

2010. gada 28.-29. maijs

Inese Brīvere Centrs i perifereja: perspektivu

maiņa.

Rēzeknes Augstskola, Humanitāro un

juridisko zinātņu fakultāte,

2009. gada 15.-17. oktobris

Inese Brīvere Latgaliskās identitātes apziņa

drukas aizlieguma perioda

privātajā sarakstē. (1865-1904)

LU, Starptautiska konference “Europa-

Krievija: tēli, konteksti,diskursi“,

2011. gada 09.-12. jūnijs

Inese Brīvere Vitebskas guberņas latviešu

privātās sarakstes pēc drukas

aizlieguma (1914) redzamās un

neredzamās dominantes.

II Latgales kongress,

2010. gada 10. novembris

Inna Rotjko Ezotērisma idejas sieviešu

žurnālos.



Inna Rotjko Ezotērisma ideju ietekme uz

mūsdienu sievietes pasaules

uztveri caur sieviešu žurnālu

rakstiem.

RA, Humanitāro un juridisko zinātņu

fakultāte, 15. studentu zinātniskā konference,

2011. gada 12. maijs

Jūlija Supova Trikstera tēma Eiropas 19.- 20.

gs. “pirātu” kulturā.

Jauno zinātnieku konference, DUJZA,2010.

gada 14.-16. aprīlis

Jūlija Supova Trikstera arhetips

postmodernisma kultūrā.



Inga Gibovska Visariona mācības

konstitutīvie elementi.



Inga Gibovska (Goleva) Visariona kustība postpadomju

telpas kultūrvēsturiskajā

kontekstā.



25

Marika Laudere Budisms Latvijas

multireliģiskajā sabiedrībā.



Marika Laudere Budisma grupas mūsdienu

Latvijā: Karma Kagju, Drikung

kagju, Ganden.

LU Humanitāro zinātņu fakultāte,

68. zinātniskā konference,

2010. gada 8. februāris

Marika Laudere Buddhists in Latvia Buddhism and Nordland 2010,

Tallina, Igaunija

2010. gada 23.-25. septembris

Marika Laudere Buddhist Groups in Latvia and

Their Social Activities”

ISORECEA Twenty Years After:

Secularization and Desecularization in Central

and Eastern Europe,

Brno, Čehija

2010. gada 16.-18. decembris

7.6. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Studentu līdzdalība studiju programmas realizācijā un ilgtspējas nodrošināšanā ir

vērojama, ne tikai iesaistot viņus programmas darba izvērtējumā, kā tas bija aprakstīts

augstāk, bet arī tieši ar programmas direktora starpniecību, risinot radušās problēmas

starp docētāju un studējošajiem par nodarbību laikiem, kursa realizācijas gaitu u.c.

Studentiem ir tiesības iesniegt izskatīšanai Humanitārās fakultātes Domē jebkuru

jautājumu, kas skar viņu intereses, kā arī piedalīties diskusijās sakarā ar jautājumu

lemšanu. Domē ievēlētajiem studentu pārstāvjiem ir veto tiesības. Savus

priekšlikumus vai iebildumus par studiju grafiku, studiju plāna, atsevišķu studiju

kursu vai pat to daļu pilnveidošanu studenti izskatīšanai iesniedz arī studiju

programmas padomē un programmas realizēšanā iesaistītajās katedrās. Studentiem ir

iespēja piedalīties studiju programmas padomes sēdēs un pārstāvēt savu viedokli.


8. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA VĒRTĒJUMS

8.1. Akadēmiskā personāla skaits

Maģistra studiju programmas īstenošanā piedalās 13 docētāji no divām DU katedrām:

Latviešu literatūras un kultūras katedras un Krievu literatūras un kultūras katedras

(kopš 2010. gada - Rusistikas un slāvistikas katedra), sk. tabulu nr. 7. Visu 13 studiju

programmas docētāju ievēlēšanas vieta ir Daugavpils Universitāte.

Tabula nr. 7

Akadēmiskā personāla saraksts

Vārds, uzvārds Studiju kursi Zinātniskā

kvalifikācija

Akadēmiskā

kvalifikācija

Ievēlēšanas

vieta

Žans

Badins

20.-21. gs. kultūras vēstures problēmas

Austrumu diskurss Eiropas mākslā Dr.Philol. Pētnieks DU

Inna

Dvorecka


Mākslinieciskās izpratnes paradigmas

Mākslas zinātnes vēsture

Dr. Philol. Docente DU

Andris

Kazjukevičs

Reliģijas teksts pasaules kultūrā MA

Philol.

Lektors DU

26

Ingrīda

Kupšāne

Latviešu kultūra Eiropas kultūras sistēmā

Kultūra un plašsaziņas līdzekļi

Mazākumtautību kultūra Latvijā

Skatuves mākslas jaunākās tendences Latvijā

Dr. Philol. Docente DU

Valentīna

Liepa

20.-21. gs. kultūras vēstures problēmas

Latviešu kultūra Eiropas kultūras sistēmā


Austrumu diskurss Eiropas mākslā

Dr. Paed. Asoc.

prof.

DU

Valentīns

Lukaševičs

Reģionālisma problēmas vēstures izpētē

Kultūra un modernās tehnoloģijas

Subkultūras mūsdienu sabiedrībā

Dr. Philol. Docents DU

Genādijs

Markovs


Subkultūras mūsdienu sabiedrībā



Sandra

Meškova

Kulturoloģiskās metodoloģijas Dr. Philol. Docente DU

Arkadijs

Ņeminuščijs


Mākslas zinātnes vēsture Dr. Philol. Asoc.

prof.

DU

Gatis

Ozoliņš

Baltu etnoģenēze


Globālā kultūra un identitāte

Baltu, vikingu un Rietumu sabiedrības sintēze

seno latgaļu zemēs 13. gs.


Anna

Stankeviča

Mākslinieciskās izpratnes paradigmas Dr. Philol. Asoc.

prof.

DU

Anita

Stašulāne

Vēsturiskā fenomenoloģija


Parareliğiskās idejas kultūrā

Modernās reliģiskās idejas

Baltijas jezuītu darbība

Dr. Theol. Prof. DU

Elīna

Vasiļjeva

Telpiskie modeļi Eiropas kultūrā Dr. Philol. Asoc.

prof.

DU

8.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācija

Akadēmiskā personāla kvalifikācija atbilst Latvijas Republikas Augstskolu likuma

prasībām. Doktora zinātniskais grāds ir 92% maģistra studiju programmas īstenošanā

iesaistītajiem mācību spēkiem. Konkrētu ar akadēmisko personālu saistītu problēmu,

kas ietekmētu programmas realizācijas kvalitāti, nav. Docētāju CV skat. 3. pielikumā.

Tabula Nr. 8

Studiju programmā iesaistīto docētāju zinātniskā kvalifikācija

Kvalifikācija Skaits %

Doktori 12 92%

Maģistri 1 8%

Kopā: 13 100%

Tabula Nr. 9

Studiju programmā iesaistīto docētāju akadēmiskā kvalifikācija

Kvalifikācija Skaits %

Profesori 1 8%

Asociētie profesori 4 30%

Docenti 5 38%

Lektori 1 8%

27

Asistenti 1 8%

Pētnieki 1 8%

Kopā: 13 100%

Profesoru un asoc. profesoru īpatsvars programmā ir sasniedzis 38%.

8.3. Akadēmiskā personāla pētniecības darbība un tā ietekme studiju darbā

Studiju programmas akadēmiskā personāla aktīvo iesaistīšanos pētniecībā, kas saistīta

ar studiju programmu, apliecina saņemtie granti, iesaistīšanās zinātniskos projektos,

konferenču organizēšana. Liela daļa programmas docētāju vada LZP, IZM, DU

projektus vai ir iesaistīti starptautiskajos projektos (sk. pielikumu nr. 4).

Starptautiskās sadarbības nozīmīgākie projekti, kuru ietvaros pētījumus ir veikuši vai

veic programmas docētāji:

• “SAL”: Eiropas Komisijas 6. Ietvarprogrammas 7. prioritātes starptautiskās

sadarbības projekts nr. 029013 „Society and Lifestyles: Towards Enhancing Social

Harmonisation through Knowledge of Subcultural Communities” (2006-2008)

• “MYPLACE”: Eiropas Komisijas 7. Ietvarprogrammas starptautiskās sadarbības

projekts Nr. 266831, tēma SSH-2010-5.1-1 “Memory, Youth, Political Legacy And

Civic Engagement” (2011-2015).

Studiju programmā iesaistīto mācībspēku zinātniski pētnieciskā darbība (sk. tabulu nr.

10) pozitīvi ietekmē studiju procesu gan tiešā veidā, iesaistot studējošos pētnieciskajā

darbībā (galvenokārt izstrādājot maģistra darbus), gan netieši, jo mācībspēki, veicot

pētījumus, iegūst augstāku akadēmisko kompetenci, kā arī profesionālas iemaņas, kas

veicina studiju materiāla labāku izklāstu.

Programmas docētāju aktīvā līdzdalība dažādos pētnieciskos projektos varētu

apdraudēt studiju plāna izpildi, kā arī docētāju pieejamību individuālo konsultāciju

laikā. Lai novērstu šos draudus, studiju programmas padome un programmas direktors

rūpīgi seko studiju plāna realizācijai.

Tabula nr. 10

Akadēmiskā personāla pētniecības virzieni

Vārds, uzvārds Pētniecības virzieni

Ž. Badins Krievu literatūra un kultūra Latvijā. Krievu emigrācijas literatūra

un kultūra. Austrumu kultūras. Reģionālas literatūras un kultūras

specifika.

I. Dvorecka Literatūrzinātne. Cittatutu literatūras un kultūras vēsture (XX

gadsimts, krievu trimdas literatūra). Ego-literatūras pētījumi

(memuaristikas vēsture).

A. Kazjukevičs Polijas un Baltijas kultūras sakari. Poļu literatūras un kultūras

recepcija Latvijā.

I. Kupšāne Literatūrzinātne. Latviešu trimdas literatūras un kultūras izpēte.

V. Liepa Latviešu un Latgales mākslas vēstures un procesu izpēte Eiropas

mākslas kontekstā.

28

V. Lukaševičs Latgalistika. Literatūras teorija. Literatūras filosofija.

G. Markovs Krievu dzejas vēsture. Bībele un kultūra. Masu kultūra. Kultūras

teorija. Subkultūras. Mūsdienu folklora.

S. Meškova Dzimte un kultūra. Sievišķā rakstība.

A. Ņeminuščijs Literatūras vēsture un teorija. Klasiskas un modernas kulturālas

parādības.

G. Ozoliņš Folkloristika, novadu folklora, kultūras un sociālā antropoloģija,

neopagānisma, subkultūru, postkoloniālās kultūras studijas. .

A. Stankeviča Kultūras procesu atspoguļojums Daugavpils presē (1920-1940)

A. Stašulāne Jaunās reliģiskās kustības. Vēsturiskā atmiņa un tās

transformācijas dažādās jauniešu subkultūras grupās.

E. Vasiļjeva Daugavpils kultūrvēsturiskās vides izpēte. Ebreju teksts Eiropas

kultūrā.

Maģistra studiju programmas docētāji veic zinātniskus pētījumus, piedalās DU

rīkotajās konferencēs, kā arī citu Latvijas un ārzemju augstskolu organizētajās

konferencēs. Laikā no 2006. līdz 2011. gadam docētāji ir piedalījušies daudzās

starptautiskās konferencēs gan Latvijā, gan ārzemēs. Konferenču sarakstu see

Appendix 4.

Maģistra studiju programmas docētāji regulāri organizē starptautiskas

zinātniskas konferences (see Appendix 4). Ik gadu janvārī DU tiek rīkoti Humanitārās

fakultātes Zinātniskie lasījumi, kas izvērtušies par plašām starptautiskām

konferencēm. Lasījumu ietvaros darbojas kultūras studiju sekcija, kas ik gadu ir

veltīta kādai atsevišķai tēmai. Sekcijas dalībnieku referātie tiek publicēti zinātnisko

rakstu krājumā „Kultūras studijas”, kas nāk klajā ik gadus un sniedz bagātīgu

materiālu mūsdienu kultūras studiju pētniecībā. Jau ir nākuši klajā vairāki izdevuma

laidieni:

Stašulāne, A., galv. red. Kultūras studijas: Personvārds kultūrā. Daugavpils:

Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 2009. 404 lpp. ISBN

978-9984-14-413-9

Stašulāne, A., galv. red. Kultūras studijas: Dzīvnieki kultūrā. Daugavpils:

Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 2010. 384 lpp.

Stašulāne, A., galv. red. Kultūras studijas: Priekšmetu pasaule literatūrā un

kultūrā. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”,

2011. 488 lpp. ISBN 978-9984-14-507-5

Stašulāne, A., galv. red. Kultūras studijas: Krāsa literatūrā un kultūrā.

Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 2012. 391

lpp. ISBN 978-9984-14-551-8

Studiju programmas docētāji piedalās arī citu DU Humanitārās fakultātes zinātnisko

izdevumu izdošanā:

● DU HF Komparatīvistikas institūta žurnāls „Humanitāro Zinātņu Vēstnesis”

● Latviešu literatūras un kultūras katedras zinātnisko rakstu krājums „Literatūra un

kultūra: Process, mijiedarbība, problēmas”

29

● Krievu literatūras un kultūras katedras zinātnisko rakstu krājumi

„Филологические чтения”, „Пространство и время в литературе и

искусстве”, „Славянские чтения.”

Maģistra studiju programmas docētāji publicē savu zinātnisko pētījumu rezultātus

monogrāfijās, starptautisku konferenču rakstu krājumos, zinātniskos žurnālos un citos

zinātniskos izdevumos (sk. pielikumu nr. 4).

8.4. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības

politika nākamajos gados

Personāla atjaunošanas un piesaistes plānu īstenošanai tiek veidota ilgtermiņa

prognoze, kas ietver studiju programmas un profesūras attīstības perspektīvas DU

Humanitārajā fakultātē. Personāla attīstība tiks saistīta ar DU zinātnisko projektu

izmantošanas iespējām, lai ne tikai sniegtu papildus finansējumu esošajiem

darbiniekiem, bet arī rastu iespēju piesaistīt jaunus zinātniekus.

Nākamajos sešos gados akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un

attīstības politika tiks realizēta šādos virzienos:

● perspektīvo mağistrantu iesaistīšana pētījumu veikšanā (sekretārs, asistents u.c.),

lai potenciālos jauno mācībspēku kandidātus pakāpeniski iesaistītu atlases

sacensībā;

● motivēt docētājus, lai tie censtos paaugstināt savu akadēmisko kvalifikāciju;

● motivēt docētājus izmantot radošo atvaļinājumu, lai paaugstinātu kvalifikāciju

ārvalstu universitātēs;

● motivēt docētājus pilnveidot svešvalodu zināšanas, lai studiju kursu saturu varētu

operatīvi papildināt ar informāciju no svešvalodās (angļu, vācu, franču) izdotiem

zinātniskajiem pētījumiem.


9. STUDIJU FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS

9.1. Infrastruktūras nodrošinājums

Studiju procesa nodrošināšanai, zinātnisko pētījumu veikšanai, projektu, maģistra

darbu izstrādei tiek izmantotas auditorijas, mācību laboratorijas un datorklases. DU

struktūrvienības ir labi nodrošinātas ar datortehniku, kopējamo tehniku, audiotehniku

un videotehniku. Studentu rīcībā ir Multimēdiju centrs, kur var gūt iemaņas

multimēdiju tehnoloģijas izmantošanā mācību procesā, un Humanitārās fakultātes

datoru klase, kur patstāvīgi var strādāt ar 14 datoriem.

DU datori ir pieslēgti INTERNET tīklam, kas dod iespēju studentiem iegūt

neierobežotu informācijas apjomu. Lai apgūtu šo informāciju, studentiem ir jāpārvar

tikai viens šķērlis – ierobežots apgūto svešvalodu skaits. Lai novērstu šo trūkumu,

studenti var izmantot mācību iespējas, ko piedāvā Humanitārās fakultātes Svešvalodu

mācību centrs, kur par maksu var apgūt angļu, vācu, franču, spāņu, itāliešu un zviedru

valodu.

2009. – 2010. studiju gadā DU Humanitārajā fakultātē tika izveidots Krievu valodas

un kultūras centrs, kas ir aprīkots ar 7 datoriem, interaktīvo tāfeli, kinozāli, kas tiek

30

izmantots nodarbību laikā un studentu patstāvīgā darba veikšanas procesā. DU Krievu

kultūras un valodas centrā ar fonda „Russkij mir” palīdzību izveidota bibliotēka ar

500 grāmatu vēsturē, kultūras vēsturē, ekonomikā, literatūrā u.c. krievu valodā.

Krievu kultūras un valodas centrā ir pieejamas RUBRICON un INTEGRUM datu

bāzes.


9.2. Finansēšanas avoti

Studiju programma tiek finansēta no valsts budžeta, un paredzēta iespēja apgūt studiju

programmu arī par maksu. Iepriekšējos studiju gados budžeta finansējums bija

piešķirts visiem mağistra programmā studējošajiem.

Pamatojoties uz studiju programmas aprēķina datiem, pārskats par izmaksām vienam

pilna laika studentam ir sniegts tabulā nr. 11.

Tabula nr. 11

2007/2008 2008/2009 2009/2010 2010/2011 2011/2012

1.studiju gads Ls 850,- Ls 1000,- Ls 790,- Ls 880,- Ls 880

2.studiju gads Ls 725,- Ls 1120,- Ls 893,- Ls 1056,-

9.3. Bibliotēka

DU studijas procesa kvalitāti nodrošina plaša zinātniskā bibliotēka ar 300468

eksemplāriem (58781 nosaukumi), no tiem apmēram 40 tūkstoši vienību - vēstures un

kultūras vēstures grāmatas. DU bibliotēkai ir trīs grāmatu krātuves, vairākas lasītavas

un mājas abonementi. Bibliotēka regulāri iepērk jaunāko zinātnisko literatūru, tai

skaitā arī vēstures un kultūras vēstures izdevumus. Lai sekmētu studiju darba

efektivitāti, ir izveidots DU zinātniskās bibliotēkas elektroniskais katalogs. DU

studentiem ir iespēja izmantot piecas EBSCO (starptautiskais EIFL DIRECT

kopprojekts) periodisko izdevumu datu bāzes, kuru ietvaros ir pieejami aptuveni

3000 dažādu zinātņu nozaru periodiskie izdevumi (galvenokārt angļu valodā). Studiju

procesa kvalitāti nodrošina arī Latgales Pētniecības institūta bibliotēkas fondi (2500

nosaukumi), datu bāze “Latgales dati”, elektroniskās publikācijas LPI interneta mājas

lapā (http://latgalesdati.du.lv ).

DU bibliotēkas pilnveidošanā tiek izmantotas jaunas tehnoloģijas:

• Interneta pieslēgums;

• Elektroniskais katalogs ALISE (Advanced Library Information Service).

Automatizēta lasītāju apkalpošanas sistēma; kopš 2002.gada ir uzsākts DU

bibliotēkas kopprojekts ar Latgales centrālo bibliotēku „Daugavpils reģiona publisko

bibliotēku un DU bibliotēkas integrēšana VVBIS”. Projekta ietvaros bibliotēka ir

iesaistījusies „Vienotas lasītāja kartes” sistēmā, un no 2002.gada decembra lasītājiem

ir iespēja izmantot 13 Latvijas lielāko bibliotēku fondus un pakalpojumus.

Elektroniskās datu bāzes EBSCO Publishing ietver 8 datu bāzes: Academic

Search Elite, Business Source Premier, MasterFILE Priemer, Newspaper Source,

ERIC, Business Wire News, MEDLINE, Health Source – Consumer Edition,

Agrikola.

http://latgalesdati.du.lv/

31

DU bibliotēka - 30 000 grāmatu un dažādu iespiedizdevumu fonds nodrošina

studentiem un pedagogiem nepieciešamo mākslas zinātnes, informācijas un

pedagoģijas avotus. Ir elektroniskais katalogs ALISE. Lasītava ir datorizēta, internēta

pieslēgums, darbojas kopēšanas un printēšanas serviss.

Tehniskā aprīkojuma iegādei un modernizācijai izmantoti PHARE līdzekļi. DU

bibliotēka ir akreditēta Latvijas Kultūras ministrijā.

DU Informācijas centrs – unikāla mākslas izglītības un oriģinālas

pedagoģiskās pieredzes materiālu krātuve. Tās fondos un katalogos sistematizētas

apmēram 100 000 visdažādākā veida informācijas vienības kalpo akadēmijā studējošo

un mācībspēku zinātniskās pētniecības, jaunrades un metodiskā darba nodrošināšanai.

Informācijas centra katalogos ir sistematizēti docētāju zinātniskās pētniecības

un jaunrades darbi, studentu bakalaura un maģistra darbi, bijušās (1960. – 1990.gadi)

Filoloģijas fakultātes studējošo diplomdarbi.

DU bibliotēka - plašs grāmatu un dažādu iespiedizdevumu fonds nodrošina

studentiem un docētājiem nepieciešamo humanitāro zinātņu, informācijas un

pedagoģijas avotu pieejamību. Lasītava ir datorizēta, ir interneta pieslēgums, darbojas

kopēšanas un printēšanas serviss. DU bibliotēku papildina DU katedru un zinātnisko

pētījumu centru grāmatu un citu iespiedizdevumu specializētie krājumi.

DU bibliotēkas lasītājiem ir pieejami:

Internets

Bibliotēkas elektroniskais katalogs

Grāmatu pasūtīšana, rezervēšana un pagarināšana internetā

Automatizēta lietotāju apkalpošana

Datubāzes:

- Cambridge Journals Online (CJO);

- Universal full-text data base;

- EBSCO Multi-branch journal data base;

- LETA archive resources of national news agency;

-LETONIKA reference and translation system in the Internet;

- Lursoft newspaper full-text data base;

- NAIS data base of Latvia’s normative acts;

- NOZARE LV topical information about 30 major business branches of

Latvia

- ProQuest multi-branch full-text and annotation data base;

- RUBICON universal reference full-text data base;

- Science Direct multi-branch data base;

- Springer Link multi-branch data base;

- Westlaw International law literature data base;

- World Bank e-library World Bank documents and publications

2010./2011. studiju gadā DU Zinātniskā bibliotēka papildināja zinātniskās literatūras

fondu tieši proporcionāli piešķirtajam finansējumam.

32

10. ĀRĒJIE SAKARI

10.1. Sadarbība ar darba devējiem

Veidojot studiju programmu, tika ņemts vērā, ka būtisks ir dialogs ar darba devējiem.

Realizējot programmu, darba devēji ir iesaistīti gan nodarbinātajam nepieciešamo

zināšanu un prasmju formulēšanā, gan izglītības programmu kvalitātes vērtēšanā, gan

stratēğijas plānošanā. Lai dialogs ar darba devēju ritētu regulāri un sekmīgi, ir

izveidots DU Padomnieku konvents, kurā ietilpst dažādu pašvaldību, uzņēmumu,

banku, asociāciju un valsts organizāciju pārstāvji (sk. http://www.du.lv)).

2011. gada 19.aprīlī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), LR Izglītības

zinātnes ministrija, Latvijas Rektoru padome, Augstākās izglītības padome (AIP),

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Studentu apvienība (LSA)

parakstīja vienošanos par sadarbību studiju vietu struktūras pakāpeniskai

pārveidošanai atbilstoši darba tirgus prasībām. Vienošanās konkretizē jau pastāvošo

darba devēju un augstskolu sadarbību – turpmāk tā tiks koordinēta, būs sekmīgāka un

dinamiskāka. Uzlabojot augstākās izglītības kvalitāti un tuvinot to darba tirgus

vajadzībām, centīsimies dot maksimālu devumu Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgai

attīstībai.

Sadarbība ar Latgales novada darba devējiem ir svarīga dialoga sastāvdaļa, kas

īstenojas līgumu slēgšanā starp DU un rajonu un pilsētu pašvaldībām, darba devēju

aptauju veikšanā, docētāju sadarbībā ar dažādām profesionālām asociācijām un

apvienībām: Muzeju biedrība, pilsētu un novadu izglītības pārvaldes, Latvijas Darba

devēju konfederācija u.c.

Studiju programmas tālākajā vadībā uzmanība tiks veltīta atsauksmēm un

vērtējumiem par absolventiem, ko sniegs darba devēji. Nopietni analizējot darba

devēju sniegto informāciju, atklāsies gan pozitīvie, gan negatīvie aspekti, kas ļaus

pilnveidot studiju programmu un līdz ar to arī palielinās absolventu izredzes darba

tirgū (darba devēju aptaujas rezultātus sk. pielikumā nr. 8).


10.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām

Katedru locekļi aktīvi sadarbojas ar citām Latvijas augstskolām, Latvijas Zinātņu

akadēmiju, Latvijas Valsts arhīvu, Latvijas Vēstures muzeju, Rakstniecības, teātra un

mūzikas muzeju, Latgales Pētniecības institūtu, Daugavpils Novadpētniecības un

mākslas muzeju.

Zinātnisko programmu īstenošanā (kopējas zinātniskās konferences, semināri, rakstu

krājumi) DU Humanitārās fakultātes docētāji sadarbojas ar šādu valstu augstskolām:

sk. http://du.lv/lv/starptautiska_sadarbiba/sadarbībai_partneri

2011./2012. studiju gadā tika turpināta iepriekšējos gados aizsāktā sadarbība, kā arī

projekta MYPLACE ietvaros tika uzsākta sadarbība ar vairākām ārzemju augstskolām

un zinātniski pētnieciskajām institūcijām:

Mančestras Metropolitēna universitāte, AK

Tallinas Universitāte, Igaunija

Kirila un Metodija universitāte, Trnava, Slovākija

http://www.du.lv/

http://du.lv/lv/starptautiska_sadarbiba/sadarbībai_partneri

33

Brēmenes Universitāte, Vācija

Jēnas Universitāte, Vācija

Austrumsomijas Universitāte, Somija

Dienviddānijas Universitāte, Dānija

Lisabonas Universitātes institūts ISCTE, Portugāle

Uļjanovskas Valsts universitāte, Krievijas Federācija

Kaukāza Pētniecības resursu centrs, Gruzija

Ivo Pilara Sociālo zinātņu institūts, Zagreba, Horvātija

Pompeu Fabra universitāte, Barselona, Spānija

Debrecenas Universitāte, Ungārija

Atēnu Panteona universitāte, Grieķija

10.3. Akadēmiskā personāla ienākošā un izejošā mobilitāte

Lai veicinātu starptautisko sadarbību kultūras studiju teorētisko zināšanu un

pētniecības iemaņu apgūšanā un savas pieredzes popularizēšanā, studiju programmas

docētāji piedalās starptautiskās apmaiņās programmās. DU ik gadus izsludina ES

Mūžizglītības programmas ERASMUS mobilitātes konkursu akadēmiskā personāla

un studentu apmaiņas vietām ārvalstīs un ERASMUS stipendijām kādā no DU

sadarbības augstskolām. Pagaidām šo mobilitātes iespēju ir izmantojuši tikai docētāji

(sk. tabulu nr. 12).

Tabula nr. 12

Studiju programmas docētāju vieslekcijas ārvalstīs ERASMUS programmas

ietvaros

Vārds, uzvārds Zinātniskā institūcija, pilsēta,

valsts

Laiks

Valentīna Liepa Jagelonas Universitāte

Krakovā (Polija)

23.-27.04. 2010.

Valentīns Lukaševičs Vītauta Dižā universitāte

(Kauņa, Lietuva)

03. – 08.05.2010.

Anna Stankeviča Krakovas Pedagoģiskā akadēmija

(Polija)

23.-28. 10. 2007.

Andris Kazjukevičs Silēzijas Universitāte, Katovice,

Polija

21.-27. 05. 2007.

Anita Stašulāne Vītauta Dižā universitāte

(Kauņa, Lietuva)

15.-19.04.2008.


(Kauņa, Lietuva)

05.–11.05.2008


(Kauņa, Lietuva)

01.–06.12.2008

Andris Kazjukevičs Belostokas Universitāte ,

Belostoka, Polija

23.-30.04.2009.

Anna Stankeviča Jagelonas Universitātes

(Krakova, Polija)

21. – 25.04.2010.

Anita Stašulāne Viļņas Gedimina tehniskā

universitāte

(Viļņa, Lietuva)

14.-18.04.2009.

Andris Kazjukevičs Silēzijas Universitāte, Katovice,

Polija

09.-15.05.2011.

34

Valentīna Liepa Varšavas Universitāte, Polija 21.-27.04.2012.

Valentīns Lukaševičs Vītauta Dižā universitāte, Lietuva 30.04.– 06.05.2012.

Anita Stašulāne Vītauta Dižā universitāte, Lietuva 7.-12.05.2012

Ienākošo mobilitāti studiju programas realizācijā sekmējuši trīs ārvalstu vieslektori:

• 2008./2009. studiju gadā Erasmus programmas ietvaros studiju kursā Subkultūras

mūsdienu sabiedrībā lekcijas lasīja Lietuvas Viļņas Gedimina tehniskās

universitātes Filosofijas katedras docente Jūrate Černevičiūte.

• 2010./2011. studiju gadā studiju kursa Reliģijas teksts pasaules kultūrā ietvaros

lekcijas lasīja Jordānijas vieslektors Dr. Iyad Othman Ra’ouf Aljaber (Institute

for Leadership Excellence).

• 2010./2011. studiju gadā studiju kursa Reliģijas teksts pasaules kultūrā ietvaros

lekcijas lasīja vieslektore no Ēģiptes Ethar El-Katatney (Kairas Amerikāņu

universitāte).

• 2011./2012. studiju gadā studiju kursa Baltijas jezuītu darbība ietvaros lekcijas

lasīja profesors no Lietuvas Alfonsas Motuzas (Vītauta Dižā universitāte).

10.4. Studentu ienākošā un izejošā mobilitāte

Ārzemēs studējošo pagaidām nav.

Ārvalstu studējošo programmā pagaidām nav.


11. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS

11.1. Studiju programma DU attīstības kontekstā

Studiju programmas attīstība ir plānota saistībā ar DU un DU Humanitārās fakultātes

attīstību. Galvenie attīstības virzieni nākamajos gados:

● materiāli tehniskās bāzes pilnveidošana, aprīkojuma atjaunošana un

modernizācija;

● bibliotēkas papildināšana ar jaunu zinātnisko literatūru, mācību literatūru un

periodiku;

● ārvalstu vieslektoru piesaiste;

● sadarbības projektu un līgumu slēgšana ar dažādām Latvijas un ārvalstu izglītības

un zinātniski pētnieciskām iestādēm, pašvaldībām un privātām iestādēm.


11.2. Studiju programmas kvalitātes pilnveidošanas plāns

Plānojot studiju programmas kvalitātes pilnveidošanu nākamajiem sešiem gadiem, ir

veikta rūpīga analīze. Uzsāktā regulārā studiju programmas plusu, mīnusu, iespēju,

draudu analīze un studējošo līdzdalība tās veikšanā ļauj mērķtiecīgāk virzīt studiju

programmas līdzsvarotu attīstību.

Studiju programmas stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze

Stiprās puses: Vājās puses: ● kultūras vēstures un teorijas jautājumu

dziļa izpēte

● akadēmiskā personāla zinātniskā

● nodrošinājums ar mācību literatūru latviešu

valodā

● nodrošinājums ar metodiskajiem

35

kvalifikācija

● docētāju pedagoğiskā pieredze

● studentu sadarbība ar zinātniskā darba

vadītājiem

● studentu iesaistīšanās jauno zinātnieku

aktivitātēs

materiāliem

● izvēles kursu piedāvājums

● akadēmiskā personāla svešvalodu

zināšanas

● finansiālas grūtības nodrošināt studentu

dalību zinātniskās konferencēs ārzemēs

Iespējas: Draudi: ● studiju programmas satura pilnveidošana

● studiju kursu satura pilnveidošana

● akadēmiskā personāla zinātniskā un

metodiskā darba kvalitātes paaugstināšana

● mācību literatūras sagatavošana valsts

valodā

● dziļāka studiju procesa un pētnieciskā

darba integrācija

● ārvalstu vieslektoru piesaiste

● studiju programmas padomes pakļaušanās

katedru administratīvajām interesēm

● akadēmiskā personāla neparedzēta maiņa

● akadēmiskā personāla ekonomiskā

neieinteresētība

● nespēja publicēt sagatavoto mācību

literatūru

● docētāju neieinteresētība veikt pētniecisko

darbu

● papildus finansējuma trūkums vieslektoru

atalgošanai

Vājo punktu novēršana Vājās puses:

● iedrošināt studentus lasīt zinātnisko

literatūru svešvalodās

● metodoloģisko materiālu izstrāde un

pavairošana DU

● pieaugot studentu skaitam, rastos iespēja

piedāvāt vairāk izvēles kursu

● akadēmiskā personāla iesaistīšanās

starptautiskos projektos sekmē svešvalodu

apguvi

● vēršanās dažādos fondos, piem., DU

Marijas Čermakas fonds atbalsts studentu

dalību konferencēs ārzemēs

nodrošinājums ar mācību literatūru latviešu

valodā

● nodrošinājums ar metodiskajiem

materiāliem

● izvēles kursu piedāvājums

● akadēmiskā personāla svešvalodu

zināšanas

● finansiālas grūtības nodrošināt studentu

dalību zinātniskās konferencēs ārzemēs

Draudu pārvarēšanas iespējas Draudi: ● studiju programmas direktora aktīvā rīcība,

akcentējot programmas kvalitātes nozīmi

● akadēmiskā personāla ieinteresētības

veicināšana darbam DU

● akadēmiskā personāla finansiālās

ieinteresētības pieaugums

● mācību līdzekļu publicēšanai izmantot

elektroniskās iespējas

● zinātniskā darba testēšanas metožu

pilnveidošana un zinātniskā darba iekļaušana

akadēmiskā personāla darba slodzē

● Erasmus apmaiņas programmas savlaicīga

plānošana

● studiju programmas padomes pakļaušanās

katedru administratīvajām interesēm

● akadēmiskā personāla neparedzēta maiņa

● akadēmiskā personāla ekonomiskā

neieinteresētība

● nespēja publicēt sagatavoto mācību

literatūru

● docētāju neieinteresētība veikt pētniecisko

darbu

● papildus finansējuma trūkums vieslektoru

atalgošanai


12. PIELIKUMI

12.1. Pielikums nr. 1. Studiju plāns

36

Pārbau-

dījuma

forma

Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads

Kursa Kursa nosaukums KrP kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem.

kods skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned.

kopā lekc. lab./

pr.

semi

nāri

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.

lekc. lab.d.

sem.

1.sem A daļa [KrP: 12]

MākZ5067 Vēsturiskā fenomenoloģija dif. iesk. 2 32 32 2 MākZ5066 Globālā kultūra un identitāte eks. 2 32 32 2

Vēst6004 Mākslinieciskās izpratnes paradigmas eks. 2 32 32 2

Vēst1063 20.-21. gs. kultūras vēstures problēmas dif. iesk. 2 32 32 2

Vēst6006 Latviešu kultūra Eiropas kultūras kontekstā dif. iesk. 2 32 32 2

Filz7002 Mūsdienu mākslas estētika eks. 2 32 32 2

B daļa [KrP: 0]

Teorētisko atziņu aprobācija [KrP: 2]

Vēst1067 Maģistra darba seminārs dif. iesk. 2 32 32 2

Vēst1073 Maģistra darbs iesk. 6

2.sem. A daļa [KrP: 10]

MākZ5068 Mūsdienu mākslas estētika eks. 2 32 32 2

Vēst1065 Kulturoloģiskās metodoloģijas dif. iesk. 2 32 32 2

Vēst1064 20.-21. gs. kultūras vēstures problēmas dif. iesk. 2 32 32 2

Vēst6005 Mākslas zinātnes vēsture dif. iesk. 2 32 32 2

Filo7007 Baltu etnoģenēze dif. iesk. 2 32 32 2

B daļa [KrP: 4] Jāizvēlas divi kursi.

Vēst6008 Baltu, vikingu un Rietumu sabiedrības sintēze seno latgaļu zemēs 13.gs.

dif. iesk. 2 32 32 2

Vēst7006 Parareliğiskās idejas kultūrā dif. iesk. 2 32 32 2





Vēst1059 Reģionālisma problēmas vēstures izpētē dif. iesk. 2 32 32 2

Filz6001 Kultūras filosofija eks. 2 32 32 2

Vēst1066 Kulturoloģiskās metodoloģijas eks. 2 32 32 2

B daļa [KrP: 2] Jāizvēlas viens kurss

Vēst6009 Baltijas jezuītu darbība dif. iesk. 2 32 32 2




Vēst1099 Publikācija publik. 3

Vēst1103 Piedalīšanās zinātniskā konferencē piedalīš. 3


Vēst1062 Reģionālisma problēmas vēstures izpētē eks. 2 32 2

Vēst7001 Sociālā antropoloģija eks. 2 32 2

Vēst7003 Telpiskie modeļi Eiropas kultūrā dif. iesk. 2 32 2

Vēst6007 Kultūra un modernās tehnoloģijas dif. iesk. 1 16 1

B daļa [KrP: 4] Jāizvēlas divi kursi

Teol7001 Modernās reliğiskās idejas dif. iesk. 2 32 2

Vēst7008 Reliģijas teksts pasaules kultūrā dif. iesk. 2 32 2




Vēst1101 Piedalīšanās zinātniskā konferencē piedalīš. 3

A daļa: 35

B daļa: 10

TAA daļa: 15

Vēst1105 Mağistra darbs: 20

Vēst7011 Maģistra eksāmens kultūras vēsturē

KOPĀ: 80

37

12.2. Pielikums nr. 2. Studiju kursu apraksti

Studiju kursu aprakstus sk. DUIS informatīvajā sistēmā.

12.3. Pielikums nr. 3. Docētāju CV

Docētāju CV sk. DUIS informatīvajā sistēmā.

12.4. Pielikums nr. 4. Akadēmiskā personāla zinātniskā darbība

ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS PĀRSKATS

DALĪBA PROJEKTOS

Projekta nosaukums Projekta dalībnieki Realizēšanas

laiks

Finansētājs

ES Komisijas VI ietvara starptautisks projekts

„Society and Lifestyles: Towards Enhancing

Social Harmonisation through Knowledge of

Subcultural Communities” Nr. 029013 (CIT5)

Prof. Anita Stašulāne

Doc. G. Ozoliņš

2006-2008 Eiropas Komisija

ESF projekts “Socialiniu grupiu identitetu

tyrimu bei studiju pletra magistrantūros

studiju programmos Subkulturu studijos

moduli “Šiuolaininiu religiniu grupiu

formavimosi procesai”.”

Prof. Anita Stašulāne 2008 ESF

Baltu un slāvu kultūras sakari

(DU/U15/2006)

Asoc. prof. A.Stankeviča,

lekt. A.Kazjukevičs,

asist. Ž.Badins

2006.g. IZM

Latgale kā pierobežas kultūras fenomens

lekt. A.Kazjukevičs 2006.g. IZM

Nacionālās kartes Baltijas reģiona mantālā

telpā (DUN 5-20/07.14)

Asoc. prof. A.Stankeviča -

vadītāja, asist. Ž. Badins

asoc. prof. E. Vasiljeva

asist. Inna Dvorecka

2007 g. IZM

Nr.

2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

„Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora

studiju īstenošanai”

Asoc. prof.

Anna Stankeviča,

doktorante I.Dvorecka

10.2009-

31.08.2010

ESF

Uzņēmējdarbības attīstības veicināšana

Latgales – Ignalīnas pārrobežu reģiona,

akronīms REGION INVEST LV-LT/1.1./

LLII – 119/2010/25

Asoc. prof.

Anna Stankeviča

2010. – 2011. LZP

VPP Nr.3. "Nacionala identitate (valoda,

vesture, kultura un cilvekdrosiba)" Projekts

Nr.6 "Regionala identitate Eiropas konteksta"

Asoc. prof.

Anna Stankeviča

2010. – 2011. IZM

Nacionālā identitāte S. Meškova 2010-2011 LZP

Valsts pētījumu programmas „Nacionālā

identitāte” 7. projekta „Reģionālā identitāte

Eiropas kontekstā” 1.tēmas „Latgales kultūras

semiotika un identitāte Eiropas kontekstā”

dalībniece

V.Liepa 2010-2013

Valsts Pētījumu programmas „Nacionālā

identitāte (valoda, vēsture, kultūra un

cilvēkdrošiba)” proj. Nr. 6. „Reģionālā

identitāte Eiropas kontekstā” 1. posma

apakšprojekta „Latgaliešu-latviešu vārdnīca ”

izpilde.

V.Lukaševičs 27.05.2010–

31.12.2010

LZP

38

Latviešu Valodas aģentūras rīkoto kursu

„Pedagogu profesionālo kompetenču

pilnveides 12h kursu latviešu valodas un

literatūras (LAT1 un LAT2) skolotājiem”

programmas "Daudzveidīgas metodiskas

pieejas literatūras virzienu apguvē (kursu

kods: ESF 2010_1.3/08; ESF projekts Nr.

2010/0077/

1DP/1.2.1.2.3./09/IPIA/VIAA/002) " vadītājs

Līvānu 1.vidusskolā

V.Lukaševičs 27.–28.okt.

EZF

Latviešu Valodas aģentūras rīkoto latviešu

valodas un literatūras skolotāju radošo

darbnīcu (organizētas ESF projekta Nr.

2010/0077/1DP/1.2.1.2.3./09/IPIA/VIAA/OO

2 „Latviešu valodas, literatūras un bilingvālo

mācību pedagogu profesionālās kompetences

pilnveide” ietvaros) lektors

V.Lukaševičs 26. jūlijs–

20.augusts.

EZF

Uzņēmējdarbības attīstības veicināšana

Latgales – Ignalīnas pārrobežu reģiona,

akronīms REGION INVEST LV-LT/1.1./

LLII – 119/2010/25

Anna Stankeviča 2010. – 2011. LZP

VPP Nr.3. "Nacionala identitate (valoda,

vesture, kultura un cilvekdrosiba)" Projekts

Nr.6 "Regionala identitate Eiropas konteksta"

Anna Stankeviča 2010. – 2011. IZM

Eiropas Komisijas 7. Ietvarprogrammas

starptautiskās sadarbības projekts Nr.

266831, tēma SSH-2010-5.1-1 “Memory,

Youth, Political Legacy And Civic

Engagement” (2011-2015)

Anita Stašulāne

G. Ozoliņš

S. Meškova

2011-2015 Eiropas Komisija

”Nacionālā identitāte” 7. projekta „Reģionālā

identitāte Eiropas kontekstā” 1. tēma ”

Latgales kultūras semiotika un identitāte

Eiropas kontekstā”

V. Liepa

S. Meškova

2010-2012 Valsts pētījumu

programma

„Literary Transculturation Studies” S. Meškova 2010-2012 Nordforsk tīkla

projekts

„Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas

vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)” projekta

„Identitātes estētika: literatūra, folklora un

māksla – nacionālās identitātes vēsturiskās

zīmes un mūsdienu simboli”

G. Ozoliņš 2010-2013 Valsts pētījumu

programma

„Ērgļu novada folklora un folkloristika” G. Ozoliņš 2012. 01. 03.-

2012. 31. 12.

VKKF

ESF projekts „Profesionālajā izglītībā

iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu

pedagogu kompetences paaugstināšana”

Projekta Vienošanās līguma Nr.

2009/0274/1DP/1.2.1.2./09/IPIA/VIAA/033

G. Ozoliņš 2010-2012 Eiropas Sociālais

Fonds

ZINĀTNISKIE IZDEVUMI

Izdevuma nosaukums Izdošanas laiks Periodiskums Atbildīgais

redaktors

«Филологические чтения- 2005».

Daugavpils.

2006 1 kr. gadā A. Ņeminuščijs

«Филологические чтения- 2006».

Daugavpils.-

2007.janvāris 1 kr. gadā A. Ņeminuščijs

Polija un Baltija kultūru dialogā,

Daugavpils: Saule

2007. oktobris 1 kr. 2 gados A.Kazjukevičs

39

“Чинновский сборник-II” 2008.g. februārīs 1 krājums 3 g. Anna Stankeviča

„Славянские чтения VI„ 2008.g. aprīlis 1 krājums 2 g. Anna Stankeviča

«Русская поэзия: 1923-1924» 2008. g.

septembris

1 krājums 2 g. Anna Stankeviča

„Добычинский сборник –VI” 2008.g. jūnijs 1 krājums 2 g. A. Stankeviča

Polija un Baltija kultūras dialogā-2 2008.g. oktobris 1 krājums 3 g. A.Kazjukevičs

«Филологические чтения – 2007» 2009.g. janvāris 1 krāj. gadā A. Ņeminuščijs

«In Memoria: Иосиф Васильевич

Трофимов»

2009.g. februāris - A. Ņeminuščijs

«Славянские чтения VII » 2009.g.

decembris

1 krāj. 2 gados A. Stankeviča

«Consortium omnis vitae. Сборник

статей к 70-летию профессора Ф.П.

Федорова» („Saule”, 655 lpp.)

2010.g. janvāris A.Stankeviča

Славянские чтения – VIII. Daugavpils. 2011.g., jūnijs 1 kr. divos

gados

A.Stankeviča

Добычинский сборник -7. Daugavpils. 2011.g., augusts 1 kr. divos

gados

A.Stankeviča

„Kultūras studijas” 2010 Ikgadējs

izdevums.

A. Stašulāne

Славянские чтения – VIII. Daugavpils. 2011.g., jūnijs 1 kr. divos

gados

A.Stankeviča

Добычинский сборник. Daugavpils. 2011.g., augusts 1 kr. divos

gados

A.Stankeviča,

A. Belousovs

2011./2012. studiju gadā ir publicēti visi regulārie izdevumi

DALĪBA ZINĀTNISKO IZDEVUMU REDKOLĒĢIJĀS

Vārds, uzvārds Izdevuma nosaukums, izdevējs, laiks.

Anita Stašulāne Galvenā redaktore DU Humanitārās fakultātes zinātnisko rakstu

krājumam „Kultūras studijas.”

Anita Stašulāne Redakcijas kolēğijas locekle. „Christian Values in Postmodern Society:

Conference Proceedings” (Kaunas, Lietuva)

Anita Stašulāne Redakcijas kolēğijas locekle. „Culture, Subculture, Counterculture.

Conference Proceedings” (Galati, Rumānija)

Anita Stašulāne Redakcijas kolēğijas locekle. „Latvijas Universitātes raksti.

722. sējums. Orientālistika”

Anita Stašulāne Redakcijas kolēğijas locekle. „Pasaules reliģiju enciklopēdiskā

vārdnīca.” Latvijas Universitāte

Sandra Meškova Letonikas otrā kongresa rakstu krājums „Latgales sabiedrība attīstības

lokos”

Valentīna Liepa Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Debespuses

literatūrā un kultūrā. Zinātnisko rakstu krājums XI. DU akadēmiskais

apgāds „Saule”, 2008.

Valentīna Liepa „Latgale kā kultūras pierobeža” DU akadēmiskais apgāds „Saule”,

2008.

Valentīna Liepa Činnova krājums – II. DU Komparatīvistikas institūta almanahs, 9. sēj.

DU akadēmiskais apgāds „Saule”, 2008.

Valentīna Liepa Krievu folklora Daugavpils Universitātes studentu pierakstos (1963-

1991). Komparatīvistikas institūta almanahs, 10. sēj., 2008.

Valentīna Liepa Eiropas kultūra kā sistēma. DU Komparatīvistikas institūta almanahs,

11. sēj. DU akadēmiskais apgāds „Saule”, 2008.

Valentīna Liepa Polija un Baltija kultūras dialogā. DU Komparatīvistikas institūta

almanahs, 12. sēj. DU akadēmiskais apgāds „Saule”, 2008.

Valentīna Liepa Krogs Eiropas kultūras telpā. DU Komparatīvistikas institūta almanahs,

13. sēj. DU akadēmiskais apgāds „Saule”, 2008.

Valentīna Liepa Redakcijas kolēģijas locekle zinātnisko rakstu krājumam „Kultūras

40

studijas. 3. sēj. Priekšmetu pasaule literatūrā un kultūrā”. DU

Akadēmiskais apgāds „Saule”, 2011.

Valentīna Liepa Zinātniskās redkolēģijas locekle zinātnisko rakstu krājumam „Literatūra

un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. XIII sēj. Četri

pamatelementi kultūrā: uguns, ūdens, zeme, gaiss.” DU Akadēmiskais


Valentīna Liepa Redakcijas kolēģijas locekle zinātnisko rakstu krājumam „Kultūras

studijas. 4. sēj. Krāsa kultūrā”. DU Akadēmiskais apgāds „Saule”,

2012.

Valentīna Liepa Zinātniskās redkolēģijas locekle zinātnisko rakstu krājumam

„Žiemgala” (Lietuva), 2 sējumi. 2011.

Valentīna Liepa Zinātniskās redkolēģijas locekle zinātnisko rakstu krājumam

„Philologica II” DU Akadēmiskais apgāds „Saule”, 2011.

Valentīna Liepa Zinātniskās redkolēģijas locekle zinātnisko rakstu krājumam „Latgale

kā kultūras pierobeža II” DU Akadēmiskais apgāds „Saule”, 2011.

Valentīna Liepa Zinātniskās Komitejas locekle zinātnisko rakstu krājumam

„Чинновский сборник-III” DU Akadēmiskais apgāds „Saule”, 2012.

Valentīna Liepa Zinātniskās Komitejas locekle zinātnisko rakstu krājumam „Ebreju

teksts Eiropas kultūrā - II.” DU Akadēmiskais apgāds „Saule”,2012.

G. Markovs,

A. Ņeminuščijs

Кирилло-Мефодиевские чтения. II-III. Материалы международных

научных конференций (12 мая 2006 г., 25 мая 2007 г.) Даугавпилс,

2008.

I. Dvorecka Krievu literatūras un kultūras katedras rakstu krājums “Чинновский

сборник-II”: Daugavpils, „Saule”, 2008.

I. Dvorecka Krievu literatūras un kultūras katedras rakstu krājums «Русская поэзия:

год 1923-1924»: Daugavpils, „Saule”, 2008.

Andris Kazjukevičs Polija un Baltija kultūras dialogā. Komparatīvistikas Institūta almanahs

. 12. sējums. DU: Saule, 2008

Anna Stankeviča «Филологические чтения – 2007». Daugavpils, 2009.

Gaļina Vasiļkova Kultūras studijas: Personvārds kultūrā. Daugavpils, 2009.

Anna Stankeviča

Inna Dvorecka

«In Memoriam: Иосиф Васильевич Трофимов». DU KLKK, 02.2009.

Inna Dvorecka „Humanitāro Zinātņu Vēstnesis”(Nr 15), DU,2009 – krievu teksta

rediģētāja

Inna Dvorecka „Humanitāro Zinātņu Vēstnesis”(Nr 16), DU,2009 – krievu teksta

rediģētāja

Inna Dvorecka Федоров Ф.П. Голос лиры вдохновенной. Фрагменты. Daugavpils,

2009. – korektores

Anita Stašulāne Teoloģijas zinātnes žurnāls Soter Vītauta Dižā universitāte, Lietuva.

2009.

Anita Stašulāne Pasaules reliģiju enciklopēdiskā vārdnīca. Latvijas Universitāte. 2008-

2009.

Anita Stašulāne Izdevniecības Versita/de Gruyter Book (Polija-Vācija) teoloģijas un

reliģijas zinātņu izdevumu redakcijas kolēģijas locekle

Anita Stašulāne Starptautiskās redkolēğijas locekle. Vītauta Dižā Universitātes

zinātnisko rakstu krājums „Groups and Environments” (Lietuva).

Anita Stašulāne Starptautiskās redkolēğijas locekle. Vītauta Dižā Universitātes

Teoloģijas zinātnes žurnāls „Soter”

Valentīna Liepa Komparatīvistikas institūta almanahs izdevumu zinātniskās komitejas

locekle:

Reģionālā un sociālā dialektoloģija. DU Akadēmiskais apgāds Saule,

2009.

Melis kā sociokultūras fenomens. DU Akadēmiskais apgāds Saule,

2009.

Ziemeļvalstu un latviešu kultūŗas kontakti. DU Akadēmiskais apgāds

Saule, 2009.

Māja Eiropas kultūrā. DU Akadēmiskais apgāds Saule, 2009.

Viljams Bleiks un angļu gotiskā literatūra. DU Akadēmiskais apgāds

Saule, 2009.

41

Барон Мюнхгаузен и мюнхгаузениада. DU Akadēmiskais apgāds

Saule, 2009.

Zinātniskā izdevuma Kultūras Studijas : Personvārds kultūrā redakcijas

kolēģijas locekle. DU Akadēmiskais apgāds Saule, 2009.

Zinātniskā izdevuma Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība,

problēmas. Iracionālais, mistiskais, noslēpumainais kultūrā

redkolēģijas locekle. DU Akadēmiskais apgāds Saule, 2009.

Zinātniskā izdevuma Comparative Studies. Latgale as a Culture

Borderzone Vol. II (1) redkolēģijas locekle. DU Akadēmiskais apgāds

Saule, 2009.

Vēstures un kultūras žurnāla Žiemgala (Nr. 23,24) redakcijas kolēģijas

locekle. Kauņa (Lietuva) Morkūnas ir Ko, 2009.

A. Stašulāne „Kultūras studijas”. Daugavpils Universitāte. 2010.

A. Stašulāne „Groups and Environments: Interdisciplinary Research Studies ”.

Vītauta Dižā Universitāte. (Lietuva). 2010.

A. Stašulāne Teoloģijas zinātnes žurnāls „Soter”. Vītauta Dižā Universitāte.

(Lietuva). 2010.

V.Liepa Kultūras studijas.Dzīvnieki kultūrā.DU Akadēmiskais apgāds „Saule”

V.Liepa Komparatīvistikas institūta almanahi:

Psihologica. DU Akadēmiskais apgāds „Saule”.

Материя диалекта и идиолект перевода. DU Akadēmiskais apgāds

„Saule”.

1Serlohs Holms: detektīva semiotika un poētika. DU Akadēmiskais

apgāds „Saule”.

Miscellanea-I DU Akadēmiskais apgāds „Saule”.

Anna Stankeviča

(redaktore),

Inna Dvorecka,

Славянские чтения – VIII. DU AA „Saule”, 2011.g.

Inna Dvorecka Komparatīvistikas Institūta almanahs „Philologika” (21.sējums), DU:

Saule, 2010 – redaktore, korektore

Inna Dvorecka Komparatīvistikas Institūta almanahs „Miscellanea – I” (23.sējums),

DU: Saule, 2010 – redaktore, korektore

Inna Dvorecka,

Krājums „Humanitāro Zinātņu Vēstnesis”(Nr 18), DU: Saule, 2010 –

krievu teksta rediģētāja

Inna Dvorecka Krājums „Humanitāro Zinātņu Vēstnesis”(Nr 19), DU: Saule, 2011 –

krievu teksta rediģētāji

PUBLIKĀCIJAS

Monogrāfijas

Ņeminuščijs A. В пространстве времени литературы: до Чехова – Чехов – после Чехова.

Daugavpils universitātes akadēmiskais apgāds „Saule”. Daugavpils, 2009. – 316 lpp. ISBN 978-9984-

14452-8

Meškova S. 2009, Subjekts un teksts . Daugavpils, Apgāds „Saule”, ISBN 978-9984-14-454-2

Ozoliņš, Gatis. 2010. Jānis Alberts Jansons un latviešu masku pētniecība kultūrvēsturiskās etnoloģijas

kontekstā. Jansons, J. A. 2010. Latviešu masku gājieni. Rīga: Zinātne. 9.-45. lpp. (ISBN 978-9984-808-

81-9)

Liepa, Valentīna. 2010.Pagātnes portretējumi. DU Akadēmiskais apgāds „Saule”. 400 lpp. ISBN 978-

9984-14-489-4

Lukaševičs V. Latgaliešu-latviešu vārdnīca. Vīna cylvāka specvuorduojs (apstipr. DU ZP sēdē

12.12.2011, recenz. Dr. philol. I. Sperga, Dr. hist. H. Soms). – Daugavpils: Saule, 2011.

42

Anonīmi recenzētu un starptautiski pieejamās datu bāzēs iekļautajos

zinātniskajos izdevumos atrodamās zinātniskās publikācijas

Liepa V.. Stylistic Versatility of Leonid Baulin’s Art.// Humanitāro Zinātņu Vēstnesis Nr. 9 2006, 96.-

103.lpp.

Lukaševičs V. Koncepts baznīca latgaliešu 20. gadsimta prozā // Humanitāro Zinātņu Vēstnesis, 2007.,

Nr. 11.

G. Ozoliņš. Juris Alunāns dievturības kontekstā. Latvijas Universitātes Raksti. Literatūrzinātne,

folkloristika, māksla. 731: 108 – 115. 2008. ISSN 1407-2157

G. Ozoliņš. Mūsdienu latviešu dievturu grupu habitus. Letonica. Humanitāro zinātņu žurnāls.

Literatūra. Folklora. Māksla. 18: 186 – 202. ISSN 1407-3110

Stašulāne A., Priede J. 2009, The Reconfiguration of Values and Beliefs: A Study of Contemporary

Theosophy in Latvia // Cultural Identity Studies. Vol. 15. Subcultures and New Religious Movements

in Russia and East-Central Europe. Oxford, Bern, Berlin, Bruxelles, Frankfurt am Main, New York,

Wien: Peter Lang, 365-391. ISSN 1661-3252; ISBN 978-3-03911-921-9

Stašulāne A., 2009, New Religious Movements in Latvia // Soter Nr. 32 107.-109. ISSN 1392-74-50

Liepa V. 2009, The Image of Saint Sebastian in Art. // Acta humanitarica universitatis Soulensis.

Vardas Kultūroje. Mokslo darbai. T. 8, 455-461 Šiauliai, ISSN 1822-7309, international databases

MLA International Bibliography and Index Copernicus.

Ozoliņš, Gatis. 2010. Jāņa Alberta Jansona pasaku krājums „Senā dzīve”. Letonica. Humanitāro

Zinātņu Žurnāls. Literatūra. Folklora. Māksla. N. 20. 101.-117. lpp. (ISSN 1407-3110)

Ozoliņš, Gatis. 2010. J. A. Jansons un latviešu masku pētniecība. DU Humanitāro Zinātņu Vēstnesis.

N. 17. 7.-20. lpp. (ISSN 1407-9607)

Озолиньш, Г. 2010. Латышская литература. Большая Российская Энциклопедия. 17. Лас-Тунас –

Ломонос. Москва: Научное издательство „Большая Российская Энциклопедия”. c. 29-31. (ISBN

978-5-85279-359-7); (ISBN 85270-320-6)

Meškova, Sandra. Daughter Figures in Latvian Women’s Autobiographical Writing of the 1990s.

History of the Literary Cultures of East-Central Europe. Junctures and disjunctures in the 19th and

20th centuries. Volume 4: Types and stereotypes. Eds. M. Cornis-Pope, J. Neubauer. John Benjamins

Publishing Company / Association Internationale de Littérature Comparée, 2010. pp. 167-175. (ISBN

978-90272-345-82)

Meškova, Sandra. Constructing a Woman Author within the Literary Canon: Aspazija and Anna

Brigadere. History of the Literary Cultures of East-Central Europe. Junctures and disjunctures in the

19th and 20th centuries. Volume 4: Types and stereotypes. Eds. M. Cornis-Pope, J. Neubauer. John

Benjamins Publishing Company / Association Internationale de Littérature Comparée, 2010. pp. 241-

251. (ISBN 978-90272-345-82)

Stašulāne, Anita. Budisma uztvere Latvijā 20. gadsimta 20.-30. gados. Humanitāro Zinātņu Vēstnesis

Nr. 17 (2010) 83.-99. ISSN 1407-9607. MCA International Bibliography.

Stašulāne, Anita. Subcultural Dynamics of Theosophical Groups in Estonia, Latvia and Lithuania //

Groups and Environments: Interdisciplinary Research Studies. E. Ramanauskaite (ed.). Kaunas:

Vytauto Didžojo universiteto leidykla, 2010. vol. 2., 219-226. ISSN 2029-4182. CEEOL.

Дворецкая И. Мемуарный сегмент в интервью Игоря Чиннова // Русская литература в

европейском контексте – III. Warszawa, 2010. 213 – 222 s.

43

Неминущий А.Н. 2010. Pater Seraphicus и старец Зосима. The Dostoevsky Journal: An Independent

Review. Volumes 10-11. 2009 [2010]. Charles Schlacks, JR., Idyllwild, Publisher, CA, USA: 11-18.

ISSN 1535-5314

Неминущий А. Н. Гоголь в письмах Чехова: перекличка времен. Двести лет Гоголя. Сборник

научных работ. Kraków: Wydawnictwo Uniwersytetu Jagiellonskiego, 2011. ISBN 978-83-233-3050-

9. - 287–292 lpp.

Станкевич А. 2010. Об одной модели романтического сознания: война женскими глазами. Studia

Rossica XX. V.1. Memuaristika roossyska i jey kontexty kulturove. Warschava. 2010. Lpp.87-97.

Inna Dvorecka. 2009. О двух моделях русской эмигрантской мемуарной прозы. Русская

литература в европейском контексте – II.: 189 - 197. Warszawa, 2009. ISSN 0239-3506.

Inna Dvorecka. 2011. Контекстные связи очерка И.Чиннова «И невозможное возможно»: исход

эмигрантского сознания // Русская литература: тексты и контексты. Warszawa, 2011. С. 351–

360.

Марков Г. 2010. Отечественная война 1812 года в журнале «Перезвоны».// Вестник УВТУ . No.1

(49) Uļjanovska, 2010. 20.-25. lpp.

Ņeminuščijs A. 2006. Культура невербальной коммуникации в прозе С. Довлатова. Humanities in

new Europe. Culture and Identity.1. Kaunas: Vytautas Magnus University. 55 – 70.

A. Ņeminuščijs. 2006. Поэтика «ухода из текста» в эпистолярии А. П. Чехова. Dzenniki pisarzy

rosyjkich. Studia Rossika. XVII. Warszawa. 207 – 213.

A. Ņeminuščijs. 2006. Пространство коммуникации в романе Сигизмунда Кржижановского

«Странствующее Странно». Acta Albarutenica, Rossica,Polonica. Беларуска – руска – польскае

супастаўляльнае мовзнаўства, литературазнаўства, культуралогiя. Вiцeбск. 417.-420. lpp.

A. Ņeminuščijs. 2007. Исповедальный мотив в эпистолярии А.П. Чехова. STIDIA ROSSIKA XIX.

Dzienniki, notatniki, listy pisarzu rosyjskich. Warszawa, 2007. 311.-316.lpp. ISSN 0239-3506.

A. Ņeminuščijs (ar līdzautori J.Borodkinu). 2007. «Янтарь в устах его дымился…» (к семиотике

курения в русской литературе XIX века). Žurnāls «Звезда». № 4: 194-201. Санкт-Петербург.

2007.

A. Ņeminuščijs. Варвар в чеховской интерпретации (рассказ «Печенег»). Acta litteraria

comparativa 3. Vilnius: 83.-90. 2008. ISSN 1822-5608.

Arkādijs Ņeminuščijs.. Жанровый ресурс анекдота в прозе С. Довлатова. Поэтика русской

литературы: Сборник статей к 80-летию проф. Ю. В. Манна. Москва. РГГУ, 2009. 335-341.

ISBN 5-7281-0798-2.

16.

Arkādijs Ņeminuščijs. Сергей Довлатов: письма эмигранта. Культура русской диаспоры:

Эмиграция и мемуары. Таллинн, 2009: 220-229. ISNN-L 1736-8618.

Arkādijs Ņeminuščijs. «Польский текст» в письмах А. П. Чехова. Acta Albarutenica,

Rossica,Polonica. Беларуска – руска – польскае супастаўляльнае мовзнаўства,

литературазнаўства, культуралогiя. Частка 2. Вiцебск, 2009. 159-162. ISBN 978-985-517-121-

9.

Arkādijs Ņeminuščijs. Гримаса в «языке тела» гоголевской прозы. «Филологический класс», № 22.

Екатеринбург, 2009. 12-14. ISSN 2071-2405.

Arkādijs Ņeminuščijs. М. Шемякин – интерпретатор Достоевского. Достоевский и мировая

культура. № 26. Санкт-Петербург, 2009: 173-180. ISBN 5-86585-035-0, 2009.

44

Неминущий А.Н. 2010. Pater Seraphicus и старец Зосима. The Dostoevsky Journal: An Independent

Review. Volumes 10-11. 2009 [2010]. Charles Schlacks, JR., Idyllwild, Publisher, CA, USA: 11-18.

ISSN 1535-5314

Неминущий А. Н. «Аромапоэтика» в художественном мире прозы Достоевского. Аспекты

поэтики Достоевского в контексте литературно-культурных диалогов (Dostoevski

Monographs). Volume 2., Санкт-Петербург, 2011. ISBN 978-5-86007-646-4. - 224.-231. lpp.

Неминущий А. Н. Гоголь в письмах Чехова: перекличка времен. Двести лет Гоголя. Сборник

научных работ. Kraków: Wydawnictwo Uniwersytetu Jagiellonskiego, 2011. ISBN 978-83-233-3050-

9. - 287–292 lpp.

Станкевич А. 2010. Об одной модели романтического сознания: война женскими глазами. Studia

Rossica XX. V.1. Memuaristika rossyska i jey kontexty kulturove. Warschava. 2010. Lpp.87-97.

А. Stankeviča. 2007. Польша и поляки в автобиографической прозе Ирины Сабуровой. STIDIA

ROSSIKA XIX. Dzienniki, notatniki, listy pisarzu rosyjskich. Warszawa, 2007. 477-488.lpp. ISSN

0239-3506.

A.Stankeviča. Роман Грина «Кольцо Намея» в контексте неоромантической литературы:

трансформация мотивов царственного и проклятого золота. Humanities in New Europe. II. Kauņa,

2007. 346 -355. lpp.

А. Stankeviča. 2007. Художественный мир книги В.Маканина «Высокая-высокая луна».

Современная русская литература: Проблемы изучения и преподавания. Пермь. 173-183. lpp.

А. Stankeviča. 2007. Игровое сознание в романе И.Сабуровой «Корабли старого города». Автор

как проблема теоретической и исторической поэтики. В 2 частях, ч. 2. Минск: 208-214.

А. Stankeviča. 2007. Сакрум в системе пространственных моделей Владимира Маканина –

повесть «Утрата». Szkola Moskievska w literaturzhe rosyjskiej. Czestochowa: 27-36. 2007. ISBN 83-

921963-6-8.

Inna Dvorecka. Igora Činnova ego-literārā daiļrade. Promocijas darba kopsavilkums = Ego-literary

Writing of Igor Chinnov. Summary of the Thesis for Obtaining the Doctoral Degree = Ego-словесное

творчество Игоря Чиннова. Автореферат докторской диссертации. Daugavpils: Daugavpils

Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”, 2011. 108 lpp. ISBN 978-9984-14-532-7

Дворецкая И.А. Зачеркнутая часть автобиографии И.В.Чиннова / Актуальные проблемы

филологической науки: взгляд нового поколения. Вып.4. Москва, 2012. С. 94 – 102. ISBN 978-5-

317-04067-8 Рецензенты: д.ф.н.доц.И.Б.Ничипоров, к.ф.н.доц.А.В.Уржа

Liepa, V. Metamorphoses of Wood in the Work of Wood Carver Antons Rancāns// Acta Humanitarica

Universitatis Saulensis Mokslo darbai. T13. Medis kultūroje. Šiauliai, 2011., ISSSN1822-7309,

international databases MLA International Bibliography and Index Copernicus.

Stasulane A. Interaction between Religion and Culture in Case of the Roerich Movement // Soter Nr.

42 (2012) 127.-140.

LZP atzītos zinātniskajos izdevumos publicētie raksti

Stašulāne A. Postmodernisma urbānā reliģija. Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas.

Zinātnisko rakstu krājums, 10 laidiens, „Saule”, 2007. – 256.-265.lpp.

Kupšāne, I. Bēgļu tēma A. Dziļuma romānā „Tiesas svētdiena” un A. Vīrlaida darbā „Apzīmogotie”//

Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. Latviešu literatūra. Rakstu krājums 12.- Liepāja, 2007.- 173. –

179. lpp. ISSN 1407-4729

G. Ozoliņš. Mūsdienu latviešu dievturu grupu habitus. Letonica. Humanitāro zinātņu žurnāls.

Literatūra. Folklora. Māksla. 18: 186 – 202. ISSN 1407-3110

45

Stašulāne A. Elitārisms teosofiski orientētajā latviešu literatūrā // Aktuālas problēmas literatūras

zinātnē 13, - Liepāja: LPA, 2008, 73. – 79. lpp.

Stašulāne A. Austrumu reliğiskās idejas Rietumos: Rērihu joga // Acta Universitatis Latviensis,

nr. 722 - Rīga: LU, 2008, 166. - 178. lpp.

Stašulāne A. Teosofija un latviešu literatūra // Acta Universitatis Latviensis, nr. 732 - Rīga: LU, 2008,

85. - 92. lpp.

G. Ozoliņš. Dievturu krustabu rituāls. LETONICA. Humanitāro zinātņu žurnāls. Literatūra. Folklora.

Māksla. , 16: 121 – 130. 2007. ISSN 1407-3110

Ozoliņš, G. 2009, Dievturu vērtums. Letonica. N. 19: 126 - 148. ISSN 1407-3110.

Ozoliņš, G. 2009, Maskas un maskošanās starp sakrālo un profāno [A. Rancāne. Maskas un

maskošanās Latvijā]. Letonica. N. 19: 322 - 325. ISSN 1407-3110.

Kupšāne, I. 2009, Hamsuns un Janovskis. / Karogs, 152. - 158. lpp., ISSN 0132-6295

Kupšāne I. 2009, Iracionālā kategorija G. Janovska prozā// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība,

problēmas. Zinātnisko rakstu krājums 12.- Daugavpils, 58. – 65. lpp., ISBN 978-9984-14-418-4

Ozoliņš, G. 2009, Die aktuelle lettische Dievturi-Bewegung. Der andere Glaube. Europäische

Alternativreligionen zwischen heidnischer Spiritualität und christlicher Leitkultur. Bd. 8.

/Herausgegeben von R. Gründer, M. Schetschel, I. Schmied-Knittel/. Würzburg: Ergon Verlag. S. 41-

57. ISSN 1863-933X.

Meškova, Sandra. Trimdas izjūta Dubravkas Ugrešičas un Margitas Gūtmanes prozā. Aktuālas

problēmas literatūras zinātnē. Rakstu krājums 15. Red. Z.Gūtmane, D.Bula, I.Daukste-Silasproģe u.c.

– Liepāja, 2010. – 98.-108. lpp.

Ozoliņš, Gatis. 2010. Jāņa Alberta Jansona pasaku krājums „Senā dzīve”. Letonica. Humanitāro

Zinātņu Žurnāls. Literatūra. Folklora. Māksla. N. 20. 101.-117. lpp. (ISSN 1407-3110)

Ozoliņš, Gatis. 2010. J. A. Jansons un latviešu masku pētniecība. DU Humanitāro Zinātņu Vēstnesis.

N. 17. 7.-20. lpp. (ISSN 1407-9607)

Ozoliņš G. 2011. Jānis Alberts Jansons: personības credo. Letonica. Humanitāro Zinātņu Žurnāls.

Literatūra. Folklora. Māksla. N. 21.

Stašulāne A. Austrumu reliģiskās idejas Rietumos: mīts par mahātmām // Acta Universitatis Latviensis,

nr. 779 - Rīga: LU, 2012, 53. - 59. lpp.

Citos zinātniskajos izdevumos publicētie raksti

Meškova S. 2006. Eksistenciālo meklējumu kartogrāfija Henrija Millera agrīnajā prozā. Literatūra un

kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums VIII. Red. R.Apanavičs,

M.Burima u.c. – Saule: Daugavpils Universitāte, 348 lpp. – 141.-148.lpp.

Meškova S. 2006. Regīna Ezera. A Biographical Dictionary of Women’s Movements and Feminisms.

Central, Eastern, and South Eastern Europe, 19th and 20th Centuries. Eds. Francisca de Haan,

Krassimira Daskalova, adn Anna Loufti. CEU Press: Budapest-New York, 678 p.

Meškova S. 2006. Ivande Kaija. turpat.

Stašulāne A. 2006. Teosofiskās tradīcijas kontinuitāte. Kultūras krustpunkti: LKA zinātnisko rakstu

krājums 2, Rīga: LKA, 288.-297.

46

Stašulāne A. K. 2006. Raudives reliģiskie meklējumi ārpus kristietības. Aktuālas problēmas literatūras

zinātnē 11, - Liepāja: LPA, 175.- 185.

Stašulāne A. 2006. Modern Sacral Texts: The Way of Transmision of Ancient Wisdom. Literatūra un

kultūra: process, mijiedarbība, problēmas 7, Daugavpils: Saule, 241. – 250.

Stašulāne A. 2006. Teosofijas idejas Latvijā: Antona Austriņa Pēterburgas tēlojums. Ikviens mēs

zvaigzni sevī nesam. Antons Austriņš – pazīstamais un nezināmais: Rakstu krājums, Rīga: Pils, 87.-100.

Ozoliņš G. 2006. Totēmisms austrāliešu tradicionālajās kultūrās. Kultūras krustpunkti. 2. laidiens.

Rīga: Mantojums, 193.-206.

Kupšāne I. 2006. Telpa G. Gazdanova romānā Vakars pie Klēras. Literatūra un kultūra: process,

mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums 6. Daugavpils, 2006.- 67. – 73. lpp.

Kupšāne I. 2006. Emigranta apziņas modeļi: G. Janovskis un G. Gazdanovs. Promocijas darba

kopsavilkums. Daugavpils, 2006.- 58 lpp.

Liepa V. K. Malevich on the Search for the Individual Subjekt in the Epoch of Globalization. //

Humanities in New Europe. Humanitariniai Mokslai Naujojoje Europoje. Kaunas, 2006, 71.-82.lpp.

Kupšāne, I. Heidelberga G. Janovska romānā „Ēnu menuets”// Literatūra un kultūra: process,

mijiedarbība, problēmas. Pilsētas teksts literatūrā un kultūrā.- Daugavpils: Saule, 2007.- 105. – 111.

lpp.

S. Meškova. Pilsētvīzijas atmiņu vēstījumos (M.Atvudas romāns Kaķacs). Literatūra un kultūra:

process, mijiedarbība, problēmas. Pilsētas teksts literatūrā un kultūrā. Zinātnisko rakstu krājums X.

DU akadēmiskais apgāds Saule, 2007. – 216.-225. lpp.

Lukaševičs V. Latgale: „the land of blue lakes” // Problemy rozwoju turystyki edukacyjno-kulturowej

w Polsce i na Świecie. Tom IX (red. Z. J. Przychodzeń). – Warszawa – Biała Waka k. Wilna –

Dyneburg – Lwów – Czerniowce – Żytomierz: Wydawnictwo wstijo i wydawnictwo SGGW, 2007.,

137.-144.

Lukaševičs V. Koncepts ģimene latgaliešu 20. gadsimta prozā // In memoriam: Эдуард

Брониславович Мекш (red. F. Fjodorovs). – Daugavpils: Daugavpils Universitātes akadēmiskais

apgāds „Saule”, 2007., 378.-393.

Lukaševičs V. Koncepts baznīca latgaliešu 20. gadsimta prozā // Humanitāro Zinātņu Vēstnesis, 2007.,

Nr. 11.

Lukaševičs V. Latgales poļi latgaliešu literātu redzējumā (20. gs. sākums) // Baltijas un Polijas kultūras

sakari (red. K. Barkovska un A. Kazjukevičs). – Daugavpils: Daugavpils Universitātes akadēmiskais


Lukaševičs V. „Andrejs Pumpurs: Tradicionālais, eiropeiskais un vispārcilvēciskais”. Publicēts

Akadēmiskā Dzīve, 2007.

Stašulāne A. Hinduisms Rietumu ezotericisma gaismā // Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība,

problēmas 11. - Daugavpils, Saule: 2008, 127.-139. lpp.

Stašulāne A. Sakrālās telpas fenomenoloğija – Tibeta teosofu skatījumā // Kultūras krustpunkti: LKA

zinātnisko rakstu krājums. - Rīga: Mantojums, 2008, 136. – 145. lpp.

Stašulāne A. Dynamics of Intra-Group Relations: Symbols Used by the Theosophical Groups in the

Eastern Europe // Culture, Subculture, Counterculture. International conference Galati 02-03

November 2007. Galati: Europlus 2008. 201-209. lpp.

Stašulāne A. Ad Gentes. Animisms. Antroposofija. Astroloģija. Axis Mundi. Besenta Enija. Blavatska

Helēna // Pasaules reliģiju enciklopēdiskā vārdnīca. Kristietība. 1. sēj. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds,

2008, 11., 40., 47.-48., 68., 85., 131., 146.

47

I. Kupšāne. Debespušu semantika G. Janovska prozā. Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība,

problēmas. Zinātnisko rakstu krājums 11.- Daugavpils. 45. – 54. 2008. ISBN-978-9984-14-377-4.

I. Kupšāne. Latgales teksts J. Klīdzēja prozā. Latgale kā kultūras pierobeža.- DU: Saule. 329.- 336.

2008. ISBN-978-9984-14-380-4.

I. Kupšāne. Kad dvēselē svētki. B. Martuževa „Laba oma”. Kultūras Forums.- 2008. gada 1./8. febr.-

8. lpp.

S. Meškova. Vēsturisku notikumu atspoguļojums literārā tekstā un mutvārdu vēstures avotos. Latgales

sabiedrība attīstības lokos: valodas politikas, juridiskie, socioloģiskie, vēsturiskie (dzīvesstāstu)

aspekti. Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds „Saule”, 2008, 189 lpp. – 54.-62. lpp. ISBN

978-9984-14-411-5

S. Meškova. Autobiogrāfiskās rakstības tradīcija A. Liepas prozā. // Humanitāro zinātņu vēstnesis. Nr.

13, 2008. 39. – 47. lpp. ISSN 1407-9607

S. Meškova Rietumu-austrumu trajektorijas Džhumpas Lāhirī prozas krājumā Slimību tulks. //

Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums VIII. Red.

R.Apanavičs, M.Burima u.c. – Saule: Daugavpils Universitāte, 2008, 143 lpp. – 107.-116.lpp. ISBN

978-9984-14-377-4

V. Liepa. Latgale un Lietuva: tradīciju krustošanās Antana Rimaviča sakrālajā mākslā. / Latgale kā

kultūras pierobeža. – DU akadēmiskais apgāds „Saule”, 2008., 203.-212. lpp.

V. Liepa. Ojars Feldbergs. Philosophy of Stone. / Acta Humanitarica Universitatis Saulensis. Mokslo

darbai T. 6 Akmuo kultūroje. Šiauliai, 2008.

Лукашевич В. „Чудики” в сборнике короткой прозы Езупа Пурмалиша „С фонарем”. Eiropas

kultūra kā sistēma (red. F. Fjodorovs). Daugavpils: Saule, 2008., 163.–167. lpp.

Liepa V. Personīgi pārdzīvotais un mākslinieciski izjustais Valdas Mežbārdes mākslā // In memoriam:

Эдуард Брониславович Мекш. Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule” 2007, 394-

402.lpp.

Liepa V. Liksna Redolent of tradicion and history.// Problemy rozwoju turystyki edukacyjno-

kulturowej w Polsce I na Świecie. Tom IX, Wygawnictwo Wstijo I Wygawnictwo SGGW Warszawa-

Biala Waka k. Wilna-Dyneburg Lwów-Czerniowce-Żytomierz, 2007. 119.-128.lpp.

V.Liepa. Mākslinieks Jozefs Viežāns Daugavpilī. // Polija un altija kultūru dialogā, Daugavpils

Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”, 2007, 132.-140.lpp.

V.Liepa. Loga semantika glezniecībā..// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas.

Pilsētas teksts literatūrā un kultūrā. Zinātnisko rakstu krājums X laidiens, DU Akadēmiskais apgāds

“Saule”, 2007, 266.-373.lpp.

Stašulāne A. 2009. Buddhism and Theosophy: Historical Sketch // Buddhism & Nordland by Estonia

Nyingma. Pieejams: http://www.budcon.com/index.php?option=com_

content&view=article&id=242%3Abuddhism-and-theosophy-historicalsketch&

catid=44%3Aarticles&Itemid=110&lang=ne

Ozoliņš G. 2009, Dievturība. Pasaules reliģiju enciklopēdiskā vārdnīca. Kristietība. 2. sējums D – Ģ.

Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 26.-28. lpp.

Ozoliņš G. 2009, Cilvēka seja, maskas seja. [A. Rancāne. Maskas un maskošanās Latvijā]. Kultūras

Forums. 8.-15. maijs. (Recenzija).

Meškova S. 2009, Hipnosa motīvs Augusta Strindberga lugā „Jūlijas jaunkundze“. // Ziemeļvalstu un

latviešu kultūras kontakti. Komparatīvistikas institūta almanahs, 17. sēj. Red. M.Burima, I.Ļaha. –

Daugavpils Universitāte, 73.-80. lpp. ISBN 978-9984-14-465-8

48

Meškova S, 2009, Iracionālā dimensija Iana Makjuana romānā Bezgalīgā mīlestība. // Literatūra un

kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums XII. Red. R.Apanavičs,

M.Burima u.c. – Saule: Daugavpils Universitāte, 232 lpp. – 154.-162.lpp. ISBN 978-9984-14-418-4

Liepa V. 2009, Latgale and Lithuania: Meeting of Traditions in Antanas Rimavičius Sacred Art. /

Latgale as a Culture Borderzone. Comparative Studies, Vol. II, 144.-154.lpp. Daugavpils University

Academic press „Saule”, ISSN 1691-5038.

Лукашевич В. 2009, Юмор и трагизм СМС-фольклора // Minhauzens un minhauzeniāde (red. F.

Fjodorovs). – Daugavpils: Saule, 137.–141. lpp. ISBN 978-9984-14-459-7

Lukaševičs V. 2009, Ontons Šmulāns: dzīve un teksts // Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība,

problēmas. Iracionālais, mistiskais, noslēpumainais kultūrā. Zinātnisko rakstu krājums. XII. (galv. red.

un sast. M. Burima). – Daugavpils: Saule, 74.–79.lpp. ISBN 978-9984-14-418-4

Lukaševičs V. 2009, Latgaliešu sēta: galvenie objekti. // Komparatīvistikas institūta almanahs. Māja

Eiropas kultūrā.Red. F. Fjodorovs. – Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds Šaule, 7.-14.

lpp.ISBN 978-9984-14-471-9

Kupšāne I. 2009, Māja G. Janovska prozā. Komparatīvistikas institūta almanahs. Māja Eiropas

kultūrā.Red. F. Fjodorovs. – Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds Šaule, 92-105. lpp.ISBN

978-9984-14-471-9

Озолиньш, Г. 2010. Лацис Вилис. Большая Российская Энциклопедия. 17. Лас-Тунас – Ломонос.

Москва: Научное издательство „Большая Российская Энциклопедия”. c. 84-85.

Inna Dvorecka. 2008. Ирина Одоевцева в сознании Игоря Чиннова. Meninis tekstas: suvokimas,

analize, interpretacija VI. Vilnius, 2008. 231 - 237.lpp. ISSN 1648-1089.

Inna Dvorecka. 2009. Антропонимы в лирике И.Чиннова: разрушение культурного кода. Kultūras

studijas: Personvārds kultūrā., 306 – 316. Daugavpils, 2009. ISBN 978-9984-14-413-9.

Inna Dvorecka. 2009. По направлению к Мюнхгаузену: «Помещики» А.Эрса. Барон Мюнхгаузен

и мюнхгаузениада. Komparatīvistikas institūta almanahs. 16. sējums. 64 – 76. Daugavpils, 2009.

ISBN 978-9984-14-459-7.

Inna Dvorecka. 2009. Попытка мемуара: об одной странности персонажной системы мемуаров

И.В.Чиннова. Материалы XVI Международной научной конференции студентов, аспирантов и

молодых ученых «Ломоносов». Москва, Россия, 13-17 апреля 2009.

Inna Dvorecka. 2010. Мемуарный сегмент в интервью Игоря Чиннова // Русская литература в

европейском контексте – III. Warszawa, 2010. 213 – 222 s.

Inna Dvorecka. 2010. Структура портрета в мемуарных очерках И.Чиннова. Littera scripta:

Научные труды молодых филологов. №7. Rīga: Latvijas Universitāte, 2010. 121.-128.lpp. ISBN

978-9984-45-279-1.

Inna Dvorecka. 2010. Интевью как жанр эго-словесности. Philologica, 21: 191 – 207. 2010.

Daugavpils. ISSN 1691-6107.

Inna Dvorecka. 2010. Анималистический контекст мемуаров Игоря Чиннова. Philologica, 21: 181

– 190. 2-10. Daugavpils. ISSN 1691-6107

Inna Dvorecka. 2010. Игра в эпистолярном диалоге: письма И.В.Чиннова. Meninis tekstas, 7 (1):

50 – 57. 2010. Vilnius. ISSN 1648-1089

Inna Dvorecka. 2011. Переписка И.В. Чиннова с А.В. Бахрахом: свобода игры. Славянские

чтения VIII. Даугавпилс, 2011. C.144–153.

49

G. Markovs 2006. Граф Калиостро в изображении И.С.Лукаша и А.Н. Толстого. Иван Лукаш:

приближение к творчеству. Daugavpils: „Saule”.- 46.-57. lpp.

G. Markovs. 2006. Библейская тематика в лирике А.С.Хомякова. Кирилло-Мефодиевские чтения.

Daugavpils: „Saule”.- 79.-92. lpp.

G. Markovs. 2006. Мифологическая игра в стихотворении К.Н.Фофанова «Наш домовой».

Meninis tekstas: Suvokimas. Analize. Interpretacija. Nr 5. Viļņa. 102.-108. lpp.

G. Markovs. 2006. Царь Саул в русской поэзии 19 века. Baltu un slāvu literārā antropoloģija. KI

almanahs. Daugavpils: „Saule”. 25-36. lpp.

G. Markovs. 2006. Категория греха и праведности в поэме К.Случевского «В снегах». Baltu un

slāvu literārā antropoloģija. KI almanahs. Daugavpils: „Saule”.37.-47. lpp.

G. Markovs. 2007. Стихотворение С.Есенина «Цветы мне говорят – прощай»: эволюция замысла

Филологические чтения: 2006. Dugavpils. Saule: 41-50. 2007. ISBN 9984-14-338-4.

G. Markovs. 2008. Пространство Риги в пушкинском «Послании к Дельвигу». Meninis tekstas:

suvokimas, analize, interpretacija VI. Vilnius, 2008. 135.-141.lpp. ISSN 1648-1089.

G.Markovs. 2008. Шарманка в русской поэзии второй половины 19 века: А.Апухтин,

К.Случевский, К.Фофанов. Славянские чтения-VI. DU Akad. apgāds „Saule”, 2008.-.97-104. lpp.

ISSN-1407-7817.

Genādijs Markovs. 2009.Система антропонимов в романе Ф.М.Достоевского «Игрок». Kultūras

studijas- 1.-“Saule”, Daugavpils, 2009.- 124-134. ISBN 978-9984-14-413-9.

Genādijs Markovs. 2009. Семантика голоса в романе М.Булгакова «Белая гвардия».

Филологические чтения-2007. Daugavpils, 2009. 126-135. ISBN 9789984-14-415-3.

Genādijs Markovs. 2009. Двойничество в поэзии К.Случевского и К.Фофанова. Славянские

чтения- VII, “Saule”, Daugavpils, 2009. 114-121. ISSN 1407-7817.

Genādijs Markovs. 2009. Категория лжи в цикле К.К. Случевского «Мефистофель». Melis kā

sociokultūras fenomens. Komparatīvistikas institūta almanahs. 14. sējums. ISBN 978-9984-14-441-

2.

G. Markovs. Г. 2010. Изображение индийской фауны в древнерусской литературе. Кultūras

studijas- II Dzīvnieki kultūrā. Daugavpils, “Saule”, 2010. 67.-75. lpp. ISBN 978-9984-14-470-2.

G.Markovs. 2011.Система персонажей в сборнике Г.Н.Честертона «Неведение отца Брауна»

Šerloks Holms: Detektīva semiotika un poētika. Komparatīvistikas institūta almanahs. 20.sējums.

Daugavpils., “Saule”. 76.- 86. lpp.

G.Markovs. 2011. Одежда персонажей в повести Н.В.Гоголя «Тарас Бульба». Кultūras studijas.

Priekšmets kultūrā. Daugavpils., “Saule”. 102.-114. lpp.

G.Markovs. 2011. Два «Будды»: стихотворения К.Р. (Константина Романова) и Д. С.

Мережковского // Славянские чтения –VIII. Daugavpils., “Saule”. 66.-78. lpp.

A. Ņeminuščijs. 2006. «Воздуху пропустить, свежего!» («Пятикнижие» Достоевского sub specie

ольфакции). Достоевский и современность. Материалы XX Международных Старорусских

чтений 2005 года. Великий Новгород: 224 – 229.

A. Ņeminuščijs. 2006. Петербург в прозе и письмах А. П. Чехова. Telpiskie modeļi baltu un slāvu

kultūras. Komparatīvistikas institūta almanahs. 3. sējums. Daugavpils: „Saule”. 108 – 116.

A. Ņeminuščijs. 2006. Интерференция пространств в повести А. П. Чехова «Черный монах».

Meninis tekstas: suvokimas, analiz, interpretacija.Vilnius. 91 – 97.

50

A.Ņeminuščijs. 2007. «Цветы» и ландыши у Карамзина. Филологические чтения: 2006.

Dugavpils. Saule: 3-8. 2007. ISBN 9984-14-338-4

A. Ņeminuščijs. 2007. Семиотика храма в художественном мире Чехова. Templis Eiropas kultūra.

Komparatīvistikas institūta almanahs 8. sējums. Telpa un laiks literatūrā un mākslā 13. izdevums.

Daugavpils. Saule: 73-80. 2007. ISBN 978- 9984 -14 - 343 - 9.

A. Ņeminuščijs. 2007. «Невербальный текст» в малой прозе Л. Добычина. Добычинский сборник

– 5. – Daugavpils. Saule: 59-65. 2007. ISBN 978-9984-14-366-8.

A. Ņeminuščijs. 2008. Балтийский нарратив в «записках путешественников» (Н. М. Карамзин и

К. К. Слу-чевский). Meninis tekstas: suvokimas, analize, interpretacija VI. Vilnius, 2008. 114.-

119.lpp. ISSN 1648-1089.

Arkādijs Ņeminuščijs. Бронза, Ротшильд, Печенег (Имя и прозвище чеховского персонажа).

Cultural Studies I. Person Name in Culture. Daugavpils: «Saule», 2009. 153-161. ISBN 978-9984-

14-413-9.

Arkādijs Ņeminuščijs. «Я на правую руку надела…» (К проблеме «телесного языка» в

литературном тексте). Филологические чтения: 2007. Daugavpils: «Saule», 2009. 21-27. ISBN

9789984-14-415-3.

Arkādijs Ņeminuščijs. Чеховский Петербург. Teksta telpa. Пространство текста. Сборник

научных материалов и статей. Rīga, 2009. 95-101. ISBN 978-9984-791-77-7.

Arkādijs Ņeminuščijs. Хлестаков и Ноздрев: эволюция одного типа. Melis kā sociokultūras

fenomens. Komparatīvistikas institūta almanahs 14. sējums. Teoretiskie un semiotiskie pētijumi 4.

izdevums. Daugavpils: «Saule», 2009. 42-50. ISBN 978-9984-14-441-2.

Arkādijs Ņeminuščijs. А. П. Чехов и Г. Сенкевич: версия рецепции. Славянские чтения-VII.

Daugavpils: «Saule», 2009: 128-133. ISSN 1407-7817, ISBN 978-9984-14-467-2.

Arkādijs Ņeminuščijs. «Француз» и «немец» в художественном мире прозы А. П. Чехова.

Современные проблемы филологии и филологического образования. Материалы

международной научной конференции 1-4 декабря 2009 года. Псков, 2009: 36-39. ISBN 987-5-

87854-506-8.

A. Ņeminuščijs. 2010. Человек и собака в рассказах А.П. Чехова. Kultūras studijas. 2. sējums

Dzīvnieki literatūrā un kultūrā. II.Daugavpils Universitātes AA «Saule»:114.-119. 2010. ISBN 978-

9984-14-470-2.

A. Ņeminuščijs. 2010. Чеховский детектив: игра без правил. Komparatīvistikas institūta almanahs

20. sējums. Teoretiskie un semiotiskie pētijumi 6. izdevums. Šerloks Holmss: detektīva semiotika un

poētika. Daugavpils: 87-93. 2010. ISBN 978-9984-14-427-6.

A. Ņeminuščijs. 2010. Чеховский детектив: игра без правил. Komparatīvistikas institūta almanahs

20. sējums. Teoretiskie un semiotiskie pētijumi 6. izdevums. Šerloks Holmss: detektīva semiotika un

poētika. Daugavpils: 87-93. 2010. ISBN 978-9984-14-427-6.

A. Ņeminuščijs. 2011. Предмет в руке чеховского персонажа. Kultūras studijas. III. Priekšmetu

pasaule literatūrā un kultūrā. Daugavpils, 2011. ISBN 978-9984-14-507-5. - 125.-130. lpp.

A. Stankeviča 2006. Карнавал в книге Маканина «Высокая-высокая луна». Славянские чтения -V.

– Daugavpils-Rēzekne. 213.-220.

A. Stankeviča. 2006. Дом в романе Ч.Диккенса «Домби и сын». Telpa un laiks literatūrā un mākslā.

12 izd. Telpiskie modeļi baltu un slāvu kultūras. Daugavpils: Saule. 52.- 62. lpp.

51

A. Stankeviča. 2006. Граница в сборнике рассказов Л. Улицкой «Девочки». Meninis tekstas.

Suvokimas. Analize. Interpretacija. Nr 5. Vilnius. . 159.-168.

A. Stankeviča 2006. Р. Киплинг и К.Чуковский. Humanitāro zinātņu vēstnesis Nr. 10. Daugavpils:

Saule. 32.-41.

A. Stankeviča. 2006. Два Петровича: карнавальные мотивы в прозе В.Маканина последнего

десятилетия. Latvijas Universitātes raksti. 705. sējums. Literatūrzinātne, folkloristika, māksla. Rīga:

Latvijas Universitāte. 99.-103.

A. Stankeviča. 2006. Образ Холокоста в романе И.Сабуровой „Корабли старого города». Ebreju

teksts Eiropas kultūrā. Daugavpils: Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds „Saule”. 233- 242.

A. Stankeviča A. 2006. Средневековые мотивы в сказках О.Уальда. O.Vailds – K.Skalbe:

dubultportrets. Daugavpils: Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds „Saule”. - 41-52.

А. Stankeviča. 2007. Цветы в романе И. Сабуровой «Корабли Старого города». Филологические

чтения: 2006. Dugavpils. Saule: 71-79. ISBN 9984-14-338-4.

А. Stankeviča. 2007. Храм в творчестве В.Маканина. Templis Eiropas kultūra. Komparatīvistikas

institūta almanahs 8. sējums. Telpa un laiks literatūrā un mākslā 13. izdevums. Daugavpils. Saule:164-

174. ISBN 978- 9984-14-343-9

A. Stankeviča. 2008. Cultural Space of Riga in Saburova’s Novel “The Ships of the Old City”.

Communication as Translatio. Daugavpils, 2008. 109.-116. lpp. ISSN 1691-5038.

A. Stankeviča. 2008. Сабурова – Евреинов – Киплинг (к проблеме игрового сознания).

Славянские чтения – VI. Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds “Saule”, 2008. - 182-189 lpp.

ISSN 1407-7817.

Anna Stankeviča.2009. Имя в романе В.Короткевича «Христос приземлился в Гродно». Kultūras

studijas. 1.sējums. Personvārds kultūra. Daugavpils: DU akadēmiskais apgāds “Saule”, 2009. 246-

256. ISBN 978-9984-14-413-9.

Anna Stankeviča. Тело в романе В.Маканина «Испуг». Филологические чтения: 2007. DU

akadēmiskais apgāds “Saule”, 2009. 167-178. ISBN 9789984-14-415-3.

Anna Stankeviča. Миф в романе В. Маканина "Испуг". Современные проблемы

филологии и филологического образования. Материалы международной научной

конференции 1-4 декабря 2009. Литературоведение. - Псков: ПГПУ, 2009. 74 – 83. ISBN 987-

5-87854-506-8.

Anna Stankeviča. Тургенев и Ле Фаню. Славянские чтения VII. Daugavpils: DU akadēmiskais

apgāds “Saule”, 2009. 105-114. ISSN 1407-7817, ISBN 978-9984-14-467-2.

Anna Stankeviča. D. Š. Le Fani stastu krājuma „Kroula kundzes rēgs” un citi noslēpumaini stāsti”

mistiskā pasaule. Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. XII. Sējums.

Irracionālais, mistiskais, noslēpumainais kultūrā. Daugavpils: DU akadēmiskais apgāds “Saule”,

2009. 102-111. ISBN 978-9984-14-418-4.

Anna Stankeviča. Māja V.Karatkeviča romānā „Karaļa Staha baismā karadraudze” un A. Grīna romānā

„Nameja gredzens”. Māja Eiropas kultūrā. Komparatīvistikas institūta almanahs. 19. sējums.

Daugavpils: DU akadēmiskais apgāds “Saule”, 2009. 79-91. ISBN 978-9984-14-471-9.

Anna Stankeviča. Лжец между дьяволом и Господом: роман Лео Перуца «Шведский всадник».

Melis kā sociokultūras fenomens. Komparatīvistikas institūta almanahs. 14. sējums. Daugavpils: DU

akadēmiskais apgāds “Saule”, 2009. 98-108. ISBN 978-9984-14-441-2.

Anna Stankeviča. «Книга джунглей Р. Киплинга и «Чудесное путешествие Нильса с дикими

гусями» С.Лагерлеф. Ziemeļvalstu un latviešu kultūras kontakti. Komparatīvistikas institūta

52

almanahs. 17. sējums. Daugavpils: DU akadēmiskais apgāds “Saule”, 2009. 88.-98. ISBN 978-9984-

14-456-8.

Anna Stankeviča. Viljams Bleiks un angļu gotiskā literatūra. Komparatīvistikas institūta almanahs. 15.

sējums. Daugavpils: DU akadēmiskais apgāds “Saule”, 2009. 26-38. ISBN 978-9984-14-444-3.

Anna Stankeviča. 2010. Животные в прозе Г.Ф. Лавкрафта. Kultūras studijas. 2. sējums Dzīvnieki

literatūrā un kultūrā. II. Daugavpils Universitātes AA «Saule»:216.- 225. 2010. ISBN 978-9984-14-

470-2.

Anna Stankeviča.. 2010. «Собака Баскервилей» и «Дикая охота короля Стаха». Šerloks Holmss:

Detektīva semiotika un poētika. KI almanahs, 20.sējums. DU AA „Saule”. 2010. -30-40.lpp. ISSN

1691-6107. ISBN 978-9984-14-472-6.

Anna Stankeviča. 2011. Станкевич А.И. Мотив пути в поэме А.Штейнберга “К верховьям» //

Славянские чтения VIII. Daugavpils: DU AA “Saule”. 2011. 154-167 lpp.

Anna Stankeviča. 2011.Вещи как casus belli: роман В.Маканина „Асан» //Priekšmets kultūrā.

Daugavpils: DU AA “Saule”. 2011. 447-455 lpp.

Inna Dvorecka. Igora Činnova ego-literārā daiļrade. Promocijas darba kopsavilkums = Ego-literary

Writing of Igor Chinnov. Summary of the Thesis for Obtaining the Doctoral Degree = Ego-словесное

творчество Игоря Чиннова. Автореферат докторской диссертации. Daugavpils: Daugavpils

Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”, 2011. 108 lpp. ISBN 978-9984-14-532-7

Дворецкая И. Роль цитаты в эпистолярии И.В.Чиннова / Русская литература: тексты и контексты

– II. Warszawa, 2012. C. 237 – 245. ISSN 0239-3506

Дворецкая И.А. Русские эмигранты как вымирающий вид: автопортрет поколения 1920-30-х гг.

в послевоенный период / От Бунина до Пастернака: Русская литература в зарубежном

восприятии (К юбилеям присуждения Нобелевской премии русским писателям). Москва, 2011.

С. 305 – 318. ISBN 978-5-85887-398-3

Meškova S. 2011. Valerian’s Life and Views: the Round-About Ways of Language. In:

Latgalistikys kongresu materiali III. Via Latgalica. Humanitāro zinātņu žurnāls. Rēzeknes

Augstskola, Rēzekne. 165.-174. lpp.

Meškova S. 2011. Balsu polifonija Oskara Seiksta un Valentīna Lukaševiča romānā

„Valrejana dzeive i redzīni”. // Latgale kā kultūras pierobeža II. Daugavpils Universitātes

akadēmiskais apgāds “Saule”. 198.-207. lpp.

Meškova S. 2011. Elementu rotaļas Džoannas Harisas romānā „Šokolāde”. // Literatūra un

kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Četri pamatelementi kultūrā: uguns, ūdens, zeme,

gaiss. Zinātnisko rakstu krājums XIII. Red. M.Burima u.c. Saule: Daugavpils

Universitāte. 101.-109.lpp.

Meškova S. 2011. Vīrišķā-sievišķā attiecību dinamika Māras Zālītes dramaturģiskajos

tekstos. // Dzimums, literārā konvencija un jaunrade. Starptautiska zinātniska konference.

Rīga, Latvijas Universitāte. Tēzes/Abstracts. Red. A. Cimdiņa. Rīga, 75.-76.lpp.

A. Ņeminuščijs. Бал и бальные танцы XIX века в русской литературе // Tradicija ir

darbatis. Nr. 6. Mokslo darbi. Klaipeda, 2011. ISSN 2029-3208. - 59.-74. lpp.

A. Ņeminuščijs. «Рожу такую состроит…(гримаса гоголевского персонажа) //

Славянские чтения-VIII. Daugavpils. 2011. ISBN 978-9984-14-534-1.- 59.-64. lpp.

53

A. Ņeminuščijs. «Телесная поэтика» Гоголя в интерпретации Ю.Н.Тынянова // Феномен

Гоголя: Материалы Юбилейной международной научной конференции, посвященной

200-летию со дня рождения Н. В. Гоголя. Москва - Санкт-Петербург, 5-10 октября 2009 года.

Санкт-Петербург, 2011. ISBN 978-5-9878-0365-5. - 795.-802. lpp.

Ozoliņš G. 2011. Arvīda Aizsila Latgales folkloras vākums. Via Latgalica: Latgalistikys kongresu materiali, III. Rēzekne: Rēzeknis Augstškola. 215.-233. lpp. Stasulane A. Рериховское движение в Латвии // Рерихи: Мифы и факты. Под ред. А. И.

Андреева, Д. Савелли. СПб: Нестор-История, 2011, 259-279. ISBN 978-5-98187-695-0

Дворецкая И.А. Цветовая феерия в лирике Игоря Чиннова / Чинновский сборник – III.

Daugavpils: Saule, 2012. C. 97 – 105. ISBN 978-9984-14-573-0

Дворецкая И.А. Интервью Игоря Чиннова: парадоксы одного диалога / Чинновский сборник –

III. Daugavpils: Saule, 2012. C. 106 – 120. ISBN 978-9984-14-573-0Daugavpils: Saule, 2012. C. 97 –

105. ISBN 978-9984-14-573-0

Lukaševičs V. Par dažām Igora Činnova poētikas īpatnībām // Чинновский сборник – III (red. I.

Dvorecka). – Daugavpils: Saule, 2012., 246.–253. lpp.

A. Ņeminuščijs. Семантика и функции цветовых маркеров в малой прозе И.С. Тургенева 1870-х –

начала 1880-х годов // Kultūras studijas. Krāsa literatūrā un kultūrā. IV. Daugavpils. 2012. ISBN 978-

9984-14-551-8. - 56.-62. lpp.

A. Ņeminuščijs. Грамматика города в прозе Сергея Довлатова // Сергей Довлатов: лицо,

словесность, эпоха. Санкт-Петербург, 2012. ISBN: 978-5-7439-0154-8. - 195.-201. lpp.

Konferenču tēžu publikācijas

Lukaševičs V. Martys Skujis lirikys sovpateiba. 1. storptautyskuo latgalistikys konference. Ontona

Skryndys Latgalīšu gramatikai 100. Sanktpīterburga, 2008. goda 19.- 20. septembris. Referatu tezis.

Sanktpīterburgys Vaļsts universitatis Filologejis i muoslu fakultate, 2008., 35.–36. lpp.

Дворецкая И. Лексема «безделушка» в картине мира И.В.Чиннова. Программа и резюме

докладов VI международной конференции «Языковая картина мира». Šiauliai, Lietuva, spalio 21

– 22, 55 – 56. 2010.

A. Ņeminuščijs. Дыхание персонажа в поэтике Достоевского. II Международный симпозиум

«Русская словесность в мировом литературном контексте» (15.-18. декабря 2006 г.):

избранные доклады и тезисы. Москва, Россия, 159.-160. lpp., 2008.

A. Ņeminuščijs. 2007. Исповедальный мотив в эпистолярии А. П. Чехова. Druga konferencja z

ciklu “Ego-dokument i literatura. Dzienniki,notatniki I lilty pisarzy rosyjskich”. Warszawa, Połska, 24-

28. 04, 2007. Konferences tēzes.

A. Ņeminuščijs. 2007..«Аромапоэтика» в художественном мире прозы Достоевского. 13 th

Symposium of the Internacional Dostoevsky Society. F. M. Dostoevsky in the Context of cultural

Dialogues.Budapest, Hungary, 3-8.07, 2007. Konferences tēzes.

А. Stankeviča. 2007. Польша и поляки в автобиографической прозе Ирины Сабуровой. Dzienniki,

notatniki, listy pisarzu rosyjskich. Tezy referatow, Warszawa, 2007. 74-76. ISBN 83-921254-7- 07.

Неминущий А. Семиозис звука и музыки в «Преступлении и наказании». XIV International

Dostoevsky Symposium: Philosophical Mind, Writer’s Eye. Italy, Naples 13-20 June. Abstracts, pp. 84-

85, 2010.

54

Kazjukevičs A. O kanonie literatury polskiej na Łotwie w okresie dwudziestolecia międzywojennego //

Literatura polska w świecie. Oblicza światowości, Katowice, 2011. S.24.

A.Ņeminuščijs. «Соло на IBM» С. Довлатова как мемуарный текст. Trzecia konferencja z cyklu

“Wspomnienia pisarzy rosyjskih. Rosja i kultura rosyjska we wspomenieniah pisarzy polskih”. Tezy

referatow. Warszawa, 23-24 kwietnia 2009. ISBN 978-83-6116-08-0.

A. Ņeminuščijs. «Телесная поэтика» Гоголя в интерпретации Тынянова. Юбилейная

международная конференция, посвященная 200-летию со дня рождения Н. В. Гоголя.

Москва-Санкт-Петербург, 6-10 октября 2009. Тезисы. Москва: ИМЛИ РАН, 2009.

A. Stankeviča. Об одной модели романтического сознания (мемуары Н.Голицыной и Н. Кицкой).

Trzecia konferencja z cyklu “Wspomnienia pisarzy rosyjskih. Rosja i kultura rosyjska we wspome-

nieniah pisarzy polskih”. Tezy referatow. Warszawa, 23-24 kwietnia 2009. ISBN 978-83-6116-08-0

Meškova S. 2011. Joycean Echoes in Latgalian Literature. In: Words and Worlds:

Transculturalism, Translation, Identity A NORDFORSK Symposium Arranged by the

Nordic Network of Literary Transculturation Studies Helsinki, Finland. Book of Extended

Abstracts. Edited by Jopi Nyman, University of Eastern Finland, Joensuu, pp. 70-75.

Zinātniski populārās un metodiskās publikācijas

A. Ņeminuščijs. 2007. «Черные глаза» в культуре между двух войн. Провинциальный альманах

“Hronos”. N 9. Daugavpils –Rīga: Dardedze hologrāfija. 72-75.

G. Markovs. 2007. Оскар Строк – автор слов к своим песням. Провинциальный альманах

“Hronos”. N 9. Daugavpils –Rīga: Dardedze hologrāfija. -45-54.

G. Markovs. 2007. Провинциальный альманах “Hronos”. N 9. Daugavpils –Rīga: Dardedze

hologrāfija. -45-54.

Марков Г.Б. От марксизма к идеализму: духовный путь о.Сергия // Žurnālā: «Православная

жизнь».-Daugavpils., N 06 (112)-06/2011. 18.-19. lpp.

Марков Г.Б. М.Ю.Лермонтов: «Из пламя и света рожденное слово...»// Žurnālā: «Православная


Марков Г.Б. Николай Гумилев – поэт с христианским сердцем // Žurnālā: «Православная


Марков Г.Б. Федотов – исследователь древнерусской святости // Žurnālā: «Православная


Марков Г.Б. Юбилей великого храма // Žurnālā: «Православная жизнь».-Daugavpils., N 09 (115)-

09/2011. 24.-25. lpp.

Марков Г.Б. Ф.М. Достоевский – защитник Православия // Žurnālā: «Православная жизнь».-

Daugavpils., N 10 (116)-10/2011. 22.-23. lpp.

Марков Г.Б. Духовные поиски Константина Леонтьева // Žurnālā: «Православная жизнь».-

Daugavpils., N 11 (117)-10/2011. 18.-19. lpp.

Марков Г.Б. «Наш великан золотоглавый..» // Žurnālā: «Православная жизнь».-Daugavpils., N 12

(118)-12/2011. 24.-25. lpp.

Марков Г.Б. «Русский Леонардо да Винчи» // Žurnālā: «Православная жизнь».-Daugavpils., N 01

(119)-01/2012. 18.-19. lpp.

55

Марков Г.Б. «Лев Мей – поэт непростой судьбы» // Žurnālā: «Православная жизнь».-Daugavpils.,

N 02 (120)-02/2012. 24.-25. lpp.

Марков Г.Б. «Нравственные уроки Валентина Распутина» // Žurnālā: «Православная жизнь».-

Daugavpils., N 03 (121)-03/2012. 22.-23. lpp.

Марков Г.Б. «Сергей Сергеевич Бехтеев – «последний царский гусляр»» // Žurnālā:

«Православная жизнь».-Daugavpils., N 04 (122)-04/2012. 16.-17. lpp.

Марков Г.Б. «Художник Михаил Нестеров: от «Пустынника» до «Осени в деревне»» // Žurnālā:


Марков Г.Б. «Русская Православная Церковь и Отечественная война 1812 года» // Žurnālā:


I. Dvorecka. 2008. Научная конференция «С.Д. Кржижановскому – 120», 7-8 декабря 2007 г.,

Даугавпилс. Общество. Среда. Развитие. Научно-теоретический журнал. №1(6). Санкт-

Петербург, 2008. ISSN 1997-5996.

I. Dvorecka. Исследователям «латвийского текста» посвящается (Žans Badins). Humanitāro

zinātņu vēstnesis. N 14, 117.-119. lpp. Daugavpils, 2008. ISSN 1407-9607.

Марков Г.Б. К.Романов: «Я так люблю Господа...» // «Православная жизнь».-Daugavpils., N 8

(102)-08/2010. 14.-15. lpp.

Марков Г.Б. Алексей Хомяков: патриот и славянофил // Žurnālā: «Православная жизнь».-

Daugavpils., N 10 (104)-10/2010. 22.-23. lpp.

Марков Г.Б. Николай Лосский: христианин, любящий Бога // «Православная жизнь».-

Daugavpils., N 12 (106)-12/2010. 18.-19. lpp.

Марков Г.Б. О.Николай Гришин: астроном, ставший священником // «Православная жизнь».-

Daugavpils., N 01 (107)-01/2011. 8.-9. lpp.

Марков Г.Б. Ф.М.Достоевский: путь к осанне // «Православная жизнь».-Daugavpils., N 01 (107)-

01/2011. 22.-23. lpp.

Марков Г.Б. Николай Лесков: в поисках праведника // «Православная жизнь».-Daugavpils., N 02

(108)-02/2011. 22.-23. lpp.

Марков Г.Б. Его называли Освободителем // «Православная жизнь».-Daugavpils., N 03 (109)-

03/2011. 16.-17. lpp.

Марков Г.Б. В.О.Ключевский: «Христианство – религия любви...» // «Православная жизнь».-

Daugavpils., N 04 (110)-04/2011. 20.-21. lpp.

Марков Г.Б. От марксизма к идеализму: духовный путь о.Сергия // Žurnālā: «Православная


Станкевич А.И. 2011. Аркадию Николаевичу Неминущему – 60. Humanitāro zinātņu vēstnesis. Nr

18. Daugavpils: DU AA “Saule”, 2011. 120.-121.lpp.

Станкевич А.И. 2010. Федор Полиевктович Федоров: ученый и учитель. Consortium omnis vitae.

Сборник статей к 70-летию профессора Ф.П. Федорова. Daugavpils Universitātes Akadēmiskais

apgāds“Saule”, 2009. 9 - 15. lpp. ISBN 978-9984- 14-464-1.

STARPTAUTISKAS ZINĀTNISKĀS KONFERENCES

Simpoziju, konferenču, kongresu, semināru u.c. pasākumu organizēšana

56

Konferences nosaukums Norises laiks, vieta Dalībnieku skaits

Latviešu literatūras un kultūras organizētais

zinātniskais seminārs „Daugavpils kultūras apritē:

Societas Jesu”

2006. gada 18. maijā


10 referenti; 50

klausītāji, skolēni

zinātnisko darbu

konkursa laureāti

- 8

ZVI Zinātniskie lasījumi

Sekcija „Pilsētas teksts literatūrā un kultūrā”

DU, 26.-27.01. 2006. 40 referenti; 50

klausītāji

Starptautiskā zinātniskā konference „XII slāvu

lasījumi”

Daugavpils, 18.-20.2007. 40

VII Činnova lasījumi (kopā ar KI) Daugavpils, 09.06.2007. 15

Starptautiskā zinātniskā konference

‘S. Kržižanovskim -120” (kopā ar KI)

Daugavpils,

07.-08.12. 2007.

25

Starptautiskā zinātniskā konference: „Oskars Stroks:

dzīve mūzikā” (kopā ar pilsētas Domi)

Daugavpils,

12.-14.10. 2007.

50

Starptautiskā zinātniskā konference: XIII slāvu

lasījumi

2008.16.– 18.05.

Daugavpils

40

Starptautiskā zinātniskā konference Krievu dzeja

1925 g.

2008. 4.-5.12.

Daugavpils,

DU

30

III Starptautiskā zinātniskā konference Polijas un

Baltijas kultūras sakari

Daugavpils, 2008g. 17.-

18.oktobris

24

Zinātniskais seminārs A.Solžeņicins: in memoriam Daugavpils, 6.11.2008.

DU

20

Starptautiska konference „Četri pamatelementi

kultūrā: uguns, ūdens, zeme, gaiss”.

Daugavpils, DU, 2009.

gada 14. maijs.

23

XIX Zinātniskie lasījumi 29.30.09. DU 245

Starptautiskās zinātniskās konferences „XX

Zinātniskie lasījumi” organizēšana.

2009. g. 28.-29. janvāris 230

Starptautiskā zinātniskā konference polijas un Baltijas

kultūras sakari

2010 g. 28-29. oktobris,

Latvija , Daugavpils

18

XXII Zinātniskie lasījumi 2012. g. 26.-27. janvāris

DU

238

XVII Slāvu lasījumi: О конструкции мемуаров

Е.Шварца «Телефонная книжка»

2012.g. 16.-18.maijs DU 40

Starptautiska zinātniska konference „Centrs-perifērija

kultūrā”.

2012. gada 11. maijs. 26

Starptautiska zinātniska konference „Between East

and West: Cultural and Religious Dialogue before,

during, and after the Totalitarian Rule”.

2011. gada 6.-8. Oktobrī

DU sadarbībā ar LU

65

Starptautiska zinātniska konference “Memory, Youth,

Political Legacy and Civic Engagement”

2012. gada 24.-27. maijā 79

Dalība simpoziju, konferenču, kongresu, semināru zinātniskajās komitejās

Konferences nosaukums Norises laiks, vieta V. Uzvārds

Starptautiska zinātniska konference “Christian Values

in Postmodern Society”

2008. gada 24. oktobrī.

Kolpinga koledža Kauņa

(Lietuva).

A. Stašulāne

Starptautiskā zinātniskā konference: XIII slāvu

lasījumi

2008.16.–18.05.

Daugavpils

A. .Stankeviča, °

A.Kazjukevičs

Starptautiskā zinātniskā konference: Krievu dzeja

1925 g.

2008. 4.-5.12.

Daugavpils,

DU

A.Stankeviča,

A. Ņeminuščijs,

I.Dvorecka,

Zinātniskais seminārs A.Solžeņicins: in memoriam 6.11.2008. DU I.Dvorecka

III Starptautiskā zinātniskā konference Polijas un Daugavpils, 2008g. 17.- A.Kazjukevičs

57

Baltijas kultūras sakari 18.oktobris

„Periodicals of Religious Sciences in the 20th-21st

century Lithuania”

2009. gada 4. decebris.

Vītauta Dižā universitāte,

Lietuva.

A. Stašulāne

XIX Zinātniskie lasījumi 29.30.09. DU V.Liepa

Vārdas kulturoje 14.-15. 05. Šauļi

(Lietuva)

V.Liepa

Septuaginta 27.09.09. DU V.Liepa

Starptautiskā zinātniskā konference: „XX

Humanitārās fakultātes zinātniskie lasījumi”

2010.g. 28.-29.janvāris,

Daugavpils

Inna Dvorecka

Starptautiskā zinātniskā konference „XV Slāvu

lasījumi” –rīcības komitejas locekle

2010.g. 19. – 21. maijs,

Daugavpils

Anna Stankeviča

„Doktorantu festivāls” 2010.g. 19.03.,

Daugavpils

Inna Dvorecka

Starptautiskā zinātniskā konference polijas un Baltijas

kultūras sakari

2010 g. 28-29. oktobris,

Latvija , Daugavpils

Andris

Kazjukevičs

Starptautiskā zinātniskā konference „Polijas Baltijas

kultūras sakari.

28.-29. oktobris V.Liepa

Inna Dvorecka

II Latgales kongress 10.-11. novembris V.Liepa

Starptautiskā zinātniskā konference „XV Slāvu

lasījumi” –rīcības komitejas locekle

2010.g. 19. – 21. maijs,

Daugavpils

Anna Stankeviča

„Doktorantu festivāls” 2010.g. 19.03.,

Daugavpils

Inna Dvorecka


DU

Valentīna Liepa

Inna Dvorecka



2012.g. 16.-18.maijs DU Inna Dvorecka


kultūrā”.

Daugavpils Universitātes

Latviešu literatūras un

kultūras katedra, 2012.

gada 11. maijs.

Valentīna Liepa

Ingrīda Kupšāne

Sandra Meškova

Gatis Ozoliņš

Starptautiska zinātniska konference „Between East

and West: Cultural and Religious Dialogue before,

during, and after the Totalitarian Rule”.

2011. gada 6.-8. Oktobrī

DU sadarbībā ar LU

Anita Stašulāne

Dalība starptautiskās zinātniskās konferencēs

Konferences nosaukums Valsts, pilsēta,

norises datumi

Dalībnieks

vārds, uzvārds

Ziņojuma nosaukums

Daugavpils

Universitātes XVI

Zinātniskie lasījumi

Latvija, Daugavpils

2006.g.

26.-27. janvāris

Sandra

Meškova

Pilsētvīzijas atmiņu vēstījumos

Starptautiska zinātniska

konference „Memory

and Narration”

Somija, Helsinki

2006.g.

15.-17. novembris

Sandra

Meškova

Memories Textualized and Live: the Early

1940s in Anita Liepa‘s Fiction and

L.Daģe‘s Memories

DU XVI Zinātniskie

lasījumi

Latvija Daugavpils

2006.g.

26.-27.janv.

A. Stašulāne „Postmodernisma urbānā reliğija”

VI Starptautiskās

reliğiju vēsturnieku

Asociācijas konference

(VI EASR / IAHR

Special Conference)

Rumānija

Buhareste 2006.

gada 18.-23. sept.

A. Stašulāne „Reception of the East in the Roerichs’

Theosophy”


konference „Kultūras

krustpunkti.

Starpdisciplinaritāte

Latvija

Rīga

2006. gada

1. decembrī.

A. Stašulāne „Sakrālās telpas fenomenoloğija – Tibetas

piemērs”

58

kultūrvides pētījumos”


konference „Latviešu

literatūra un reliğija”

Latvija

Rīga

2006. gada 14.-15.

dec.

A. Stašulāne „Teosofija un latviešu literatūra”

Latviešu literatūra un

reliģija.

Latvija, Rīga, 14. –

15. 12. 2006.

Gatis Ozoliņš

Dievturu panteons 20. gs. 30-to gadu

latviešu dzejā.

Kultūras krustpunkti.

Starpdisciplinaritāte

kultūrvides pētījumos.

Latvija, Rīga, 1. 12.

2006.

Gatis Ozoliņš

Dievturu „lauku” draudzes Latvijas

kultūrvidē. 2006. gada lauka pētījuma

materiāli.

Barondiena 2006.

Bērnības pieredze:

kultūras aspekti.

Latvija, Rīga,

31.10. – 01.11.

2006.

Gatis Ozoliņš

Dievturu krustabu rituāls.

Neredzīgā Indriķa un

Jura Alunāna

dziesmiņām veltītā

starptautiskā zinātniskā

konference.

Latvija, Rīga, 12. –

14. 10. 2006.

Gatis Ozoliņš Juris Alunāns dievturības kontekstā.

E. Volteris un baltistika

kā kompleksa zinātne.

Krievija, Sankt-

Pēterburga, 21. –

23. 09. 2006.

Gatis Ozoliņš

Kāzu apraksti E. Voltera „Vitebskas

guberņas latviešu etnogrāfijas materiālos.

DU HF XVI Zinātniskie

lasījumi

Latvija,

Daugavpils, 2006.

gada janvāris

Valentīns

Lukaševičs

„Baltieši latgaliešu literātu redzējumā”

Sanktpēterburgas –

Daugavpils jauno

zinātnieku kolokvijs

Latvija,

Rīga, Kuldīga,

2006. gada maijs

Valentīns

Lukaševičs

„Rēzeknes Tirdzniecības skola”

„Polijas un Baltijas

kultūras sakari”

Latvija,

Daugavpils, 2006.

gada oktobris

Valentīns

Lukaševičs

„Polija un poļi latgaliešu literātu

redzējumā”

Gustavam Manteifelim

veltīta konference

Latvija,

Daugavpils, 2006.

gada oktobris

Valentīns

Lukaševičs

„ „Terra Marina” mākslinieciskās

īpatnības”

Latgales Pētniecības

institūta 14. zinātniskā

konference

Latvija,

Daugavpils, 2006.

gada decembris

Valentīns

Lukaševičs

„Prostituceja Latgolā 20. godusymta

suokumā”

DU HF XVI Zinātniskie

lasījumi

Daugavpils, 26.

janvāris

Ingrīda

Kupšāne

Heidelberga G. Janovska romānā “Ēnu

menuets”.

LPA 12. konference

“Aktuālas problēmas

literatūrzinātnē”

Liepāja, 1. – 3.

marts

Ingrīda

Kupšāne

Bēgļu tēma A. Dziļuma romānā “Tiesas

svētdiena” un A. Vīrlaida darbā

“Apzīmogotie””.


konference „Rīga:

teksta semiotika”

Rīga, 1. – 2.

novembris

Ingrīda

Kupšāne

Rīgas reālijas G. Janovska romānā „Ines”.

XVI Zinātniskie

lasījumi

Latvija,

Daugavpils,

26.-27.01.

2006.

V. Liepa Loga semantika glezniecībā

Starptautiska zinātniskā

konference „Challenges

for Contemporary

Lietuva. Kauņa.

2007. g. 24.-26.

augusts. Vītauta

A. Stašulāne „Reconfiguration of values, beliefs and

ways of communication: A study of the

contemporary Theosophy in Latvia”

59

European Society:

Cultural Communities

and Identities”.

Dižā Universitāte.


konference “Plurality &

Representation.

Religion in Education,

Culture and Society.

Vācija.

Brēmene.

2007. gada 23.-27.

septembrim.

EASR un DVRW

sadarbībā ar

Brēmenes

Universitāti.

A. Stašulāne “The Theosophical Tradition of Initiation:

from H. P. Blavatsky to H. Roerich.”



literatūra un reliğija

(literatūra Latvijā un

reliğija).”

Latvija.

Rīga.

2007. gada 6.-7.

decembrim.

Latvijas

Universitāte.

A. Stašulāne „Teosofija Raiņa bibliotēkā.”

Starptautiska zinātniskā

konference „Challenges

for Contemporary

European Society:

Cultural Communities

and Identities”.

Lietuva. Kauņa.

2007. g. 24.-26.

augusts. Vītauta

Dižā Universitāte.

A. Stašulāne „Reconfiguration of values, beliefs and

ways of communication: A study of the

contemporary Theosophy in Latvia”


konference “Plurality &

Representation.

Religion in Education,

Culture and Society.

Vācija.

Brēmene.

2007. gada 23.-27.

septembrim.

EASR un DVRW

sadarbībā ar

Brēmenes

Universitāti.

A. Stašulāne “The Theosophical Tradition of Initiation:

from H. P. Blavatsky to H. Roerich.”



literatūra un reliğija

(literatūra Latvijā un

reliğija).”

Latvija.

Rīga.

2007. gada 6.-7.

decembrim.

Latvijas

Universitāte.

A. Stašulāne „Teosofija Raiņa bibliotēkā.”

DU HF XVII

Zinātniskie lasījumi.

2007. gada 25.

janvāris,

Daugavpils

I. Kupšāne Referāta tēma: „Debespušu semantika G.

Janovska prozā”.

LPA 13. konference

“Aktuālas problēmas

literatūrzinātnē”.

2007. gada 1.-3.

marts, Liepāja

I. Kupšāne Tēma: „K. Hamsuna teksts G. Janovska

prozā”.

DU starpt. Zin. konf.

„Iracionālais, mistiskais

noslēpumainais

kultūrā”.

2007. gada 10. –

11. maijs,

Daugavpils

I. Kupšāne Tēma: „Iracionālā kategorija G. Janovska

prozā”.

Latgales kongress. 2007. gada 12. –

14. novembris,

Daugavpils

I. Kupšāne Tēma: „Latgales teksts J. Klīdzēja prozā”.

Daugavpils

Universitātes XVII

Zinātniskie lasījumi

2007.g. 25.-

26.janvāris

DU

S. Meškova „Austrumu – Rietumu trajektorijas

Džhumpas Lāhirī prozā”


konference “Aktuālas

problēmas literatūras

zinātnē”

Liepāja, 2007.g. 1.-

3.marts.

S. Meškova “Ēdošā un ēdamā sieviete: Bridžitas

Džounsas fenomens”


konference

“Iracionālais,

Daugavpils,

2007.g. 10.-11.

maijs

S. Meškova “Iracionālā dimensija Iana Makjuana

prozā”

60

mistiskais,

noslēpumainais

kultūrā”

Letonikas otrais

kongress „Latgales

sabiedrība attīstības

lokos: valodas

politikas, juridiskie,

socioloģiskie,

vēsturiskie

(dzīvesstāstu)

aspekti”

Daugavpils 2007.g.

12.-13. novembris.

S. Meškova

„Vēsturisku notikumu atspoguļojums

literārā tekstā un mutvārdu vēstures

avotos”

Etniskums Eiropā un

Latgalē

2007. g. maijs

(Rēzekne)

V.Lukaševičs

Ceturtais

Sanktpēterburgas un

Daugavpils jauno

humanitāro

zinātnieku kolekvijs

2007. g. maijs

(Sanktpēterburga)

V.Lukaševičs

Polijas kultūrtūrisma

pētnieku konference

2007. g. septembris

(Daugavpils)

V.Lukaševičs

Latgales kongress

2007. g. oktobris

(Daugavpils)

V.Lukaševičs

Konferences nosaukums Norises laiks, vieta V. Uzvārds

Subkultūrinai gyvenimo stiliai: savi ir nesvetimi. Lietuva, Kauņā, Vītauta

Dižā Universitāte,

30.05.2008.

G. Ozoliņš

The 8th Conference of the European Association for

the Study of Religions. Time of Decline, Time of

Hope. Scientific, Cultural and Political

Engagement.

Čehija, Brno, Brno

Masarika Universitāte, 7.

– 11. 09. 2008.

G. Ozoliņš

K. Barona konference. Lauka pētījums: no ieceres līdz

rezultātam.

Latvija, Rīga, Latvijas

Zinātņu akadēmija, 30. –

31. 10. 2008.

G. Ozoliņš

Reliģijas un politikas mijiedarbe mūsdienu Latvijā

Eiropas kontekstā.

Latvijas, Rēzekne, AR

Letonikas institūts, 28.

11. 2008.

G. Ozoliņš

Society & Lifestyles: Subcultures & Lifestyles in

Russia & Eastern Europe Conference.

Organised by the

University of Salford &

the University of Central

Lancashire. UK,

Manchester, University of

Salford, 4. – 6. 12. 2008.

G. Ozoliņš

DPU XVIII Zinātniskie lasījumi. 2008.g. 24.-25.janv. DU A. Stašulāne

LPA 14. starptautiskā konference „Aktuālas

problēmas literatūras zinātnē”.

2008.g. 6. - 7. martam.

LPA

A. Stašulāne

IV Starptautiskais LISOR kongress „Religion: Public

or Private?”

2008. gada 27. - 28.

martam.

Leidenes Universitāte

(Nīderlande).

A. Stašulāne

Starptautiska zinātniska konference “Time of Decline,

Time of Hope.”

2008. gada 7.-11.

septembrim. Brno

Universitāte (Čehija).

A. Stašulāne

Starptautiska zinātniska konference “Buddhism and

Nordland.”

2008. gada 25.-27.

septembrim. Tallinas

Universitāte (Igaunija).

A. Stašulāne

Starptautiska zinātniska konference “Christian Values

in Postmodern Society”

2008. gada 24. oktobrī.

Kolpinga koledža Kauņa

A. Stašulāne

61

(Lietuva).

Rēzeknes Augstskolas Letonikas Institūta konference

„Reliğijas un politikas mijiedarbe mūsdienu Latvijā

Eiropas kontekstā”.

2008. gada 28. novembrī.

Rēzeknes Augstskola

A. Stašulāne

Starptautiska zinātniska konference “Religion,

Identity and Life Courses”

2008. gada 11.-14.

decembrim. Jagelonu

Universitāte (Polija).

A. Stašulāne

Starptautiska konference „Akmens kultūrā”. Referāts:

„Ojāra Feldberga akmens filozofija”.

Šauļu Universitātē

(Lietuva), 15.-16.05.08.

V.Liepa

Piedalīšanās Daugavpils un Sanktpēterburgas jauno

humanitārzinātnieku kolokvijā

2008. gada maijs, Cēsis Valentīns

Lukaševičs

Piedalīšanās Sanktpēterburgas Valsts Universitātes,

LU un RA org. 1. latgalistikas konferencē.

2008. gada septembris,

Sanktpēterburga

Valentīns

Lukaševičs

Piedalīšanās Latvijas–Lietuvas forumā.

2008. gada septembris,

Rēzekne

Valentīns

Lukaševičs

Piedalīšanās DU konf. „Polijas un Baltijas

kultūrsakari”.

2008. gada oktobris,

Daugavpils

Valentīns

Lukaševičs

Starptautiska zinātniska konference “Metamorphoses of

Rituals: From Archaic World towards Postmodern.”

2009. gada 17.-18. aprīlis.

Filosofijas, kultūras un

mākslas institūts,

Lietuviešu literatūras un

folkloras institūts, Viļņa,

Lietuva.

A. Stašulāne

Starptautiska zinātniskā konference „Capitales de

l’ésoterisme européen et dialogue des cultures.”

2009. g. 2.-4. jūlijam.

ESSWE sadarbībā ar

MISHA, Strasburgas

Universitāte, Francija.

A. Stašulāne

Starptautiska zinātniska konference “Religion in the

History of European Culture.”

2009. gada 14.-17.

septembrim. EASR un

IAHR sadarbībā ar Mesīnas

Universitāti. Mesīnas

Universitāte, Itālija.

A. Stašulāne

Starptautiska zinātniska konference “Buddhism and

Nordland.” Estonian Nyingma sadarbībā ar Tallinas

Universitāti.

2009. gada 8.-10. oktobris.

Tallinas Universitāte,

Igaunija.

A. Stašulāne

Starptautiska zinātniska konference „Periodicals of

Religious Sciences in the 20th – 21st century Lithuania.”

2009. gada 4. decembrī.

Vītauta Dižā universitāte.

Kauņa, Lietuva.

A. Stašulāne

Narratives Across Space and Time: Transmissions and

Adaptations. ISFNR kongress.

Atēnas, Atēnu Akadēmija.

2009. 21.-27. jūnijs.

G. Ozoliņš

2009. gada K. Barona konference: Stāstījumu folklora:

teksti, procesi un tradīcijas; pētnieki, stāstnieki un

klausītāji.

Rīga, LULFMI, Latviešu

Folkloras krātuve, 2009.

30. oktobris.

G. Ozoliņš

Knuts Hamsuns. Laika balsis un atbalsis.

2009. gada 16. oktobris,

Latvijas Kultūras

akadēmijas, Daugavpils

Universitātes un Norvēģijas

Karalistes vēstniecības org.

konference Rīgā.

I. Kupšāne

8. Starptautiskā Baltijas studiju Eiropā konference „The

Baltics as an Intersection of Civilizational Identities”

Kauņa, 2009. g. 11.-14.

jūnijs

S. Meškova

Starptautiska zinātniska konference „Četri elementi

kultūrā: uguns, ūdens, zeme, gaiss”,

Daugavpils, 2009.g. 14.

maijs.

S. Meškova

Starptautiska zinātniska konference “Aktuālas problēmas Liepāja, 2009.g. 5.-6.marts S. Meškova

62

literatūras zinātnē”

Vārdas kulturoje 14.-15. 05. Šauļi (Lietuva) V.Liepa

Septuaginta 27.09.09. DU V.Liepa

„Komentāri par maniem Igora Činnova lirikas

atdzejojumiem” (Daugavpils Universitātes

Komparatīvistikas institūta org. konf. „Igora Činnova

simtajai gadadienai veltīta konference”)

Daugavpils, 12.12.2009 V. Lukaševičs

„Dekonstrukcijas viltīgā konstrukcija” (Daugavpils

Universitātes Komparatīvistikas institūta org. konf.

„Latviešu/krievu literatūras Rietumeiropas konteksti”)


„Francisks Varslavāns: četri nakasdīneigi biografejis fakti”

(Daugavpils Universitātes Latgales Pētniecības institūta

un pētniecības biedrības „Latgola” org. 17. konf.

„Latgales pagātne, tagadne, nākotne”)

Daugavpils, 27.11.2009 V.Lukaševičs

„Starp Pēterburgu un Varšavu: Henriks Dimša un Mihals

Benislavskis” (kopā ar A. Kazjukeviču) (Daugavpils

Universitātes Slāvu valodu katedras org. konf. „Polijas

un Baltijas kultūras sakari”)

Daugavpils,22.–23.10.2009 V.Lukaševičs

„Manteifeli, bet na tī” (Rēzeknes Augstskolas org. 2.

starptautiskā latgalistikas konference)

Rēzekne, 15.–17.10.2009 V. Lukaševičs

„Некоторые особенности скрытого смысла в романе В.

Короткевича «Дикая охота короля Стаха»”

(Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes

Krievu literatūras un kultūras katedras org. konf. „XIV

Slāvu lasījumi”)

Daugavpils,

20.– 22.05.2009

V. Lukaševičs

„Galvenās tulkošanas problēmas no/uz latgaliešu valodu”

(Daugavpils Universitātes Komparatīvistikas institūta

org. konf. „Kultūru dialogs: krievu literatūra latviešu

tulkojumos”)


„K. Raudives romāna „Mūžīgā gaisma” satura un formas

īpatnības” (Daugavpils Universitātes Latgales

Pētniecības institūta org. konf. „Konstantinam Raudivei

– 100”)

Asūne, 30.04.2009 V. Lukaševičs

„Latgales keramikas fenomens” (Daugavpils Universitātes

Latgales Pētniecības institūta org. konf. „Latgales

būvkeramika: industriālais un kultūrvēsturiskais

mantojums”)


Starptautiskā zinātniskā konference „Шестые

Детские чтения»

Krievija, Sanktpēterbur-ga,

15.-16.12. 2006.

A. Stankeviča

Starptautiskā konference: “Humanitārās fakultātes XXVII

zinātniskie lasījumi”.

Daugavpilī. 2007. 25.-26.

janvārī.

A. Stankeviča

Starptautiskā konferencē: „Baltu un slāvu telpiskie modeļi:

Krogs”.

Daugavpilī. 2007. 11.-12.

aprilī.

A.Stankeviča

Zinātniskā konference „Mistika literatūrā un mākslā”

Daugavpils, 2007. 25.05.

A. Stankeviča,

I.Dvorecka

Zinātniskā konference: „Кирилло-Мефодиевские

чтения».

Daugavpils, 2007. 25.05.

G.Markovs,

А. Ņeminuščijs.

Igora Činnova VII zinātniskie lasījumi.

Daugavpils, 2007. 9. 06.

A. Stankeviča

I. Dvorecka

G.Markovs

А. Ņeminuščijs

Starptautiskā zinātniskā konference: „Oskars Stroks: dzīve


A. Stankeviča,

63

mūzikā”.

G.Markovs

A. Ņeminuščijs

Latgales kongress. Daugavpils, 2007.12-14 11.

A.Kazjukevičs,

A. Ņeminuščijs

A. Stankeviča,

G.Markovs

Starptautiskā zinātniskā konference: „XII slāvu lasījumi”. Daugavpils, 2007.18-20 11.

I. Dvorecka

Starptautiskā zinātniskā konference „Krogs Eiropas

kultūrā”

Daugavpils, 2007. 13.04-

14.04.

I.Dvorecka,

A.Kazjukevičs

G.Markovs

А. Ņeminuščijs

A.Stankeviča.

Starptautiskā zinātniskā konference: „XVII Humanitārās

fakultātes zinātniskie lasījumi”.

Daugavpils, 2007.01.25-26. A. Ņeminuščijs

A.Stankeviča

I. Dvorecka

G.Markovs

A.Kazjukevičs

Daugavpils Universitātes 49. Jauno zinātnieku konference.

Daugavpils, Latvija. 2007.

2. – 3.maijā.

I. Dvorecka.

IV Sanktpēterburgas un Daugavpils jauno humanitāro

zinātņu pētnieku kolokvijs

Sanktpēterburga, Krievija.

2007.31.maijā – 3.jūnijā.

I. Dvorecka, °

A.Kazjukevičs.

KI Zinātniskais seminārs „Jūras semiotika Eiropas

kultūra”.

Daugavpils, Latvija. 2007.

15.septembrī.

A.Stankeviča

I. Dvorecka

Starptautiskā .zinatniskā.konference „S.Kržižanovskim –

120”

Daugavpils, Latvija. 7. –

8.decembrī.

I. Dvorecka,

G.Markovs

А. Ņeminuščijs.

XII Slāvu lasījumi

Daugavpils, 2007.g.18.-

20.maijs

A. Ņeminuščijs

A.Stankeviča

A.Kazjukevičs,

G.Markovs

Starptautiska konference Recepcja literatury polskiej na

świecie.

Katovice, Polija, 2007.g.

21.-22. maijs.

A.Kazjukevičs.

Starptautiskā konferencē: «Протопоп Аввакум: история

и современность».

Daugavpils. 27.- 29.aprilī

2007.

G.Markovs

Starptautiskā zinātniskā konference: “Druga konferencja z

ciklu “Ego-dokument i literatura. Dzienniki,notatniki I lilty

pisarzy rosyjskich

Warszsawa, Polija. 2007.

27.-28. aprīlī

A. Ņeminuščijs,

A.Stankeviča.

XIII Starptautiskais Dostojevska sabiedrības simpozijs:

Достоевский в контексте диалогического

взаимодействия культур.

Budapest, Ungarija. 2007.

3.-8. jūlijā

A. Ņeminuščijs

Starptautiskā zinātniskā konference A Barbarian in

Literature and Art.

Vilnius, Lietuva. 2007. 9-

10. novembrī

A. Ņeminuščijs

Starptautiskā zinātniskā konference Mūsdienu rusistikas

(slāvistikas) problēmas un attīstības perspektīvas.

Rīga, LU. 2007. 9.-10.

novembrī.

A.Stankeviča.

KI zinātniskais seminārs „Viljams Bleiks laikmetu lokos”.

Daugavpils, 2007.

28. novembrī.

A.Stankeviča.

.Starptautiskā zinātniskā konference DU Humanitārās

fakultātes XVIII Zinātniskie lasījumi

Daugavpils, 2008 g. 25-26.

janvāris

A.Kazjukevičs,

A. Ņeminuščijs,

A.Stankeviča,

I.Dvorecka

Starptautiskā zinātniskā konference Teksta telpa 2008. 7.-8. 02. Rīga, LU A. Ņeminuščijs

64

A.Stankeviča

Starptautiskā zinātniskā konference: Melis, kā

sociokultūras fenomens

2008. 4.-5. 04. Daugavpils A. Ņeminuščijs,

A.Stankeviča,

I.Dvorecka,

G.Markovs

VIII Starptautiskā zinātniskā konference Художест-

венный текст: балто-славянские языковые и

литературные связи

2008. 17.-19. 04. Viļņa,

Viļņas Pedagoģiskā univer-

sitāte, Lietuva

A. Ņeminuščijs,

A. .Stankeviča,

I. Dvorecka,

G.Markovs

Starptautiskā zinātniskā konference XIII slāvu lasījumi 2008.16.–18.05.

Daugavpils

A. Ņeminuščijs,

A. .Stankeviča,

G. Markovs

Starptautiskā zinātniskā konference: Поэтика русской

литературы: проблемы жанров

2008. 29-31.05. Maskava,

Krievija

A. Ņeminuščijs

Zinātniskais seminārs: Kukaiņi reālajā un virtuālajā dzīvē 2008. 5.-6.06. Daugavpils A.Stankeviča

A. Ņeminuščijs

Starptautiskā zinātniskā konference Взаимодействие

литератур в мировом литературном процессе.

Проблемы теоретической и исторической поэтики

2008..g. 26.-28.09.

Grodņa, Baltkrievija A.Stankeviča,

N. Fjodorova

Starptautiskā zinātniskā konference Православная

культура: семья, школа, искусство

2008.09.10. Rīga, LZA A.Stankeviča

Starptautiskais zinātniskais seminārs Мифы эмиграции.

Эмиграция и мифы

2008. 2.-4.10. Tallinna,

Igaunija

A. Ņeminuščijs

Starptautiskā zinātniskā konference Ассамблея Русского

Мира

2008.4. -5. 11. Maskava,

Krievija

A.Stankeviča

Starptautiskā zinātniskā konference Послание в русской

литературе

2008.18.-19.11. Rīga, LU A.Stankeviča

Starptautiskā zinātniskā konference Достоевский и

мировая культура

2008.10-13.11. Sanktpēter-

burga, Krievija

A. Ņeminuščijs

Daugavpils un Sanktpēterburgas jauno hum. zinātņu

pētnieku kolokvijs

Daugavpils, 2008. g. 22.-

24.maijs

A.Kazjukevičs,

I.Dvorecka

III Starptautiskā zinātniskā konference Polijas un Baltijas

kultūras sakari

Daugavpils, 2008. g.

17.-18.oktobris

A.Kazjukevičs,

G.Markovs,

A.Stankeviča

Starptautiskā zinātniskā konference „Ebreju teksts”

Eiropas kultūrā


28.-29.oktobris

A.Stankeviča

Starptautiskā zinātniskā konference Krievu dzeja 1925 g. 2008. 4.-5.12. Daugavpils A.Stankeviča,

I.Dvorecka,

G.Markovs

A. Ņeminuščijs

Zinātniskais seminārs Socreālisms ka kultūras parādība

Daugavpis, 2008. 12. 12.

2008. 12.12. Daugavpis,

DU Komparatīv. institūts

A. Ņeminuščijs,

A.Stankeviča,

I.Dvorecka,

G.Markovs

II Starptautiskā jauno filologu konference Krievu

literatūra Eiropas kontekstā

3.-5. 04.2008. Varšava,

Polija

I.Dvorecka

Doktorantu festivāls 28.03.2008. Daugavpils I.Dvorecka

Zinātniskais seminārs „A.Solžeņicins: in memoriam” 6.11.2008. DU I.Dvorecka,

G.Markovs

Starptautiskā zinātniskā konference: „XIX Humanitārās

fakultātes zinātniskie lasījumi”.

Daugavpils, 2009.

29-30. janvārī

A. Ņeminuščijs

G. Markovs

A. Kazjukevičs

A. Stankeviča,

I. Dvorecka

Doktorantu festivāls 13. martā, Daugavpils Inna Dvorecka

Starptautiskā konference „Slavistika Rīgas Universitātē” Rīga, 2009. g. 13.-14.

martā.

A.Stankeviča

Starptautiskā jauno filologu konference „Krievu literatūra

Eiropas kontekstā – III”

26.- 28.martā, Varšava Inna Dvorecka

65

Zinātniskā konference: „Šerloks Holmss un citi: detektīva

semiotika un poētika”.


A. Ņeminuščijs,

A.Stankeviča,

G. Markovs

XVI Starptautiskā zinātniskā studentu, aspirantu un jauno

zinātnieku konference „Lomonosovs-2009”

2009. 13.-17.aprīlī,

Maskava

Inna Dvorecka

Starptautiskā zinātniskā konference: “Время Гоголя –

двести лет назад и сегодня. Посвящается 200-летию

со дня рождения Н. В. Гоголя”.

Krakova, Polija,

2009. 20.-24. aprīlī

A. Ņeminuščijs

Starptautiskā zinātniskā konference: „Druga konferencja z

ciklu “Ego-dokument i literatura. Memuary pisarzy

rosyjskich”

Waršava, Polija,

2009. 23.-24. aprīlī

A. Ņeminuščijs

A.Stankeviča

Starptautiskais zinātniskais seminārs „Творчество

В.Короткевича в контексте мировой литературы”

Daugavpils, 2009.

20. maijā

G. Markovs,

A. Stankeviča

Starptautiskā zinātniskā konference „XIV Slāvu lasījumi”.

Daugavpils, 2009. 05. 20.-

22.

A. Ņeminuščijs

A.Stankeviča,

G.Markovs

VI Jauno Sanktpēterburgas un Daugavpils humanitāro

zinātņu pētnieku kolokvijs

30.maijā – 01.jūnijā,

Sanktpēterburga

Inna Dvorecka

Starptautiskā zinātniskā konference „ SEPTUAGINTA”

(prof. F.Fjodorovam – 70)

Daugavpils, 2009.g.

26.- 27. septembrī

A.Stankeviča

Starptautiskā zinātniskā konference „Юбилейная

международная научная конференция, посвященная

200-летию со дня рождения Н.В. Гоголя”.

Sanktpēterburga, 2009.

08.-10. oktobrī

A. Ņeminuščijs

Starptautiskā zinātniskā konference „Белорусско-русско-

польское сопоставительное языкознание и

литературоведение”.

Vitebska, 2009. 22.-24.

oktobrī

A. Ņeminuščijs

15. Starptautiskā zinātniskā konference „Krievu literatūras

Rietumeiropas konteksti”

Daugavpils, 2009. 27.- 28.

novembrī

A. Ņeminuščijs,

A.Stankeviča,

G. Markovs,

I. Dvorecka

16. Starptautiskā zinātniskā konference „Polijas un Baltijas

kultūras sakari”

Daugavpils, Latvija,

2009.g. 22.-23.oktobris

A. Kazjukevičs,

G. Markovs

17. IV Starptautiskā konference „Конгресс Русского

Мира”

Maskava, 3-4. novembrī A.Stankeviča

18. Starptautiskā zinātniskā konference „Современные

проблемы филологии и филологического

образования” ( kopā ar Pleskavas ped. Univesrsitāti).

Pleskava, Krievija

2009.g. 1-4. decembrī

A.Stankeviča,

A. Ņeminuščijs

19. IX Starptautiskā Jauno filologu konference „Littera

Scripta”

4.-6.novembrī, Rīga Inna Dvorecka

20. Starptautiskā zinātniskā konference „No Buņina līdz

Pasternakam: krievu literatūra cittautu uztverē”

17.-19.novembrī, Maskava Inna Dvorecka

21.Zinātniskā konference «Jūdass 19.-20. gs. literatūrā un

kultūrā».

Daugavpils, 11.12.2009.

A.Stankeviča,

G. Markovs,

I.Dvorecka

22. «VIII Igora Činnova lasījumi» Daugavpils, Daugavpils,

12.12.2009.

A.Stankeviča,

G. Markovs

I. Dvorecka

Starptautiskā zinātniskā konference Polijas un Baltijas

kultūras sakari

2010.g. 29.-30. oktobris,

Daugavpils A.Kazjukevičs

G.Markovs

Starptautiskā zinātniskā konference II Latgales Kongress 2010.g. 10.-12.novembris,

Daugavpils

A.Kazjukevičs

G.Markovs

A.Stankeviča

Starptautiskā zinātniskā konference Polonistyka za

granicą.Tradycje i perspektywy.

2010.g. 19-21.novembris,

Belostoka

Andris

Kazjukevićs

66

Starptautiskā zinātniskā konference „Pasaules aina valodā” 2010.g. 21.-22. oktobrī,

Šauļi

Inna Dvorecka

Starptautiskā zinātniskā konference „Tradīcijas un

mūsdiena: attiecības, attīstības perspektīvas”

2010.g. 11.-12. novembrī,

Klaipeda

I. Dvorecka

DU KI Zinātniskais seminārs „Atkusnis” kā kultūras

parādība

2011. 04.04.

Daugavpils

A.Stankeviča

Starptautiskā zinātniskā konference „XXI Zinātniskie

lasījumi”

Daugavpils, 2011.g.

27.-28. janvārī. –

A. Ņeminuščijs,

A.Stankeviča

I. Dvorecka

G.Markovs

A.Kazjukevičš,

E.Vasiļjeva

Starptautiskā Jauno filologu konference „Krievu literatūra:

teksti un konteksti”,

Varšava, 2011. g.

18.-20.martā.

I.Dvorecka

Starptautiskā zinātniskā studentu, aspirantu un jauno

zinātnieku konference „Lomonosovs – 2011”,

Maskava,

2011. g. 11.-15. aprīlī.

I.Dvorecka

Starptautiskā zinātniskā konference „IX Činnova lasījumi” Daugavpils, 2011. g.

29. aprīlī.

I.Dvorecka

Starptautiskā zinātniskā konference Дерево в мировой

литературе и культуре.

Šauļi (Lietuva), 2011. g.

12.-14. maijā

A.Stankeviča,

N.Fjodorova

Starptautiskā zinātniskā konference „XVI Slāvu lasījumi”. Daugavpils, 2011.

18.-20. 05.

A. Ņeminuščijs

A.Stankeviča

I. Dvorecka

G.Markovs

Starptautiskā zinātniskā konference Polijas un

Baltijas kultūras sakari

2010.g. 29.-30. oktobris,

Daugavpils A.Kazjukevičs

G.Markovs

Starptautiskā zinātniskā konference II Latgales

Kongress

2010.g. 10.-

12.novembris,

Daugavpils

A.Kazjukevičs

G.Markovs

A.Stankeviča

Starptautiskā zinātniskā konference Polonistyka za

granicą.Tradycje i perspektywy.

2010.g. 19-21.novembris,

Belostoka

Andris

Kazjukevićs

Starptautiskā zinātniskā konference „Pasaules aina

valodā”

2010.g. 21.-22. oktobrī,

Šauļi

Inna Dvorecka

Starptautiskā zinātniskā konference „Tradīcijas un

mūsdiena: attiecības, attīstības perspektīvas”

2010.g. 11.-12. novembrī,

Klaipeda

I. Dvorecka

DU KI Zinātniskais seminārs „Atkusnis” kā kultūras

parādība

2011. 04.04.

Daugavpils

A.Stankeviča

Starptautiskā zinātniskā konference „XXI Zinātniskie

lasījumi”

Daugavpils, 2011.g.

27.-28. janvārī. –

A. Ņeminuščijs,

A.Stankeviča

I. Dvorecka

G.Markovs

A.Kazjukevičš,

E.Vasiļjeva

Starptautiskā Jauno filologu konference „Krievu

literatūra: teksti un konteksti”,

Varšava, 2011. g.

18.-20.martā.

I.Dvorecka

Starptautiskā zinātniskā studentu, aspirantu un jauno

zinātnieku konference „Lomonosovs – 2011”,

Maskava,

2011. g. 11.-15. aprīlī.

I.Dvorecka

Starptautiskā zinātniskā konference „IX Činnova

lasījumi”


29. aprīlī.

I.Dvorecka

Starptautiskā zinātniskā konference Дерево в

мировой литературе и культуре.

Šauļi (Lietuva), 2011. g.

12.-14. maijā

A.Stankeviča

Starptautiskā zinātniskā konference „XVI Slāvu

lasījumi”.

Daugavpils, 2011.

18.-20. 05.

A. Ņeminuščijs

A.Stankeviča

I. Dvorecka

G.Markovs


DU

I. Dvorecka

I. Kupšāne

V. Liepa

67

G. Markovs

A. Ņeminuščijs

A. Stašulāne



2012.g. 16.-18.maijs DU I. Dvorecka

G. Markovs

A. Ņeminuščijs

„Ebreju teksts Eiropas kultūrā”. 2011. gada 21.- 22.

novembris DU

I. Kupšāne

„Divas tautas un astoņi reģioni: baltiskā, tautiskā,

reģionālā pašapziņa literatūrā un kultūrā”.

Lietuviešu literatūras un

folkloras institūts, Viļņa,

2012. gada 30. marts.

I. Kupšāne

S. Meškova


kultūrā”.

Daugavpils Universitātes

Latviešu literatūras un

kultūras katedra, 2012.

gada 11. maijs.

I. Kupšāne

V. Liepa

V. Lukaševičs

S. Meškova

G. Ozoliņš

Daugavpils Universitātes 54. starptautiskā zinātniskā

konference.

DU 18.-20.14. 2012. V. Liepa

V. Lukaševičs

„Autors. Teksts. Laikmets” Rēzeknes Augstskola,

27.04.2012.

V. Lukaševičs

„Polijas un Baltijas kultūras sakari” Daugavpils, 27.–

28.10.2011.

V. Lukaševičs

G. Markovs

„Apdraudēto valodu un kultūru dokumentēšana – no

tradicionālajiem pierakstiem līdz digitālajiem

resursiem”

Poznaņa, Polija

29.–30. 09.2011

V. Lukaševičs

Šešoļina lasījumi (Regionālā literatūra) 2011.g. 11.-12.

novembris, Daugavpils

G. Markovs

Krievu dzeja: 1926 gads 2011.g. 24.-25.

novembris, Daugavpils

G. Markovs

A. Ņeminuščijs

„Runcis zābakos un citi kaķi un kaķenes. 2012.g. 30 marts,

Daugavpils

G. Markovs

„Dzimums, literārā konvencija un jaunrade” Rīga, Latvija, 2011.g.

29.septembris-

1.oktobris.

S. Meškova

„Words and Worlds: Transculturalism,

Translation, Identity“

Helsinki, Somija,

2011.g. 26.-28.

augusts.

S. Meškova

«Вторые Довлатовские чтения. Городская

культура XXI века: итоги или перспективы?»

Sanktpēterburga. 2011.

1.-3. 09.

A. Ņeminuščijs

VII Майминские чтения «Эпические жанры в

литературном процессе XVIII-XX веков:

забытое и «второстепенное».

Pleskava, 2011. 5.-9.10. A. Ņeminuščijs

Slāvu rakstniecība pasaules kultūras kontekstā. Rīga, 2012. 22.-23.03. A. Ņeminuščijs

EASR 10. starptautiskajā zinātniskajā konferencē

„New Movements in Religion: Theories and

Trends”

Budapešta, Ungārija,

2011. gada 18.-22.

septembrī.

G. Ozoliņš

„Between East and West: Cultural and Religious

Dialogue before, during, and after the Totalitarian

Rule”.

Rīga, Latvijas

Universitāte. 2011. gada

6.-8. oktobrī.

G. Ozoliņš

Apvienotais Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongress

un Letonikas 4. kongress „Zinātne, sabiedrība un

nacionālā identitāte”.

Rīga, 2011. gada 24.-27.

oktobris.

G. Ozoliņš

A. Stašulāne

„Between East and West: Cultural and Religious

Dialogue before, during, and after the Totalitarian

Rule”.

Rīga, 2011. gada 6.-

8. oktobrī

A. Stašulāne

„Mystic and Esoteric Movements in Theory and

Practice: History and Discourse”.

Pēterburga, 2011. gada

2.-5. decembris.

A. Stašulāne

„Aktuālas problēmas literatūras zinātnē”. Liepājas Universitāte

2012.g. 1. marts – 2.

A. Stašulāne

68

marts

„Religious Experience and Tradition”. Vītauta Dižā universitāte

2012. gada 10.-11. maijs

A. Stašulāne

Jaunatne Latvijā, Eiropā, pasaulē: Iespējas un riski”. Latvijas Universitāte

2012. gada 1.-2. jūnijs.

A. Stašulāne

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

Iesaistīšanās zinātniskos konsorcijos un tīklos

Tīkla nosaukums Pilsēta, valsts Dalībnieku vārds, uzvārds Piezīmes

ESSWE (European Society

for the Study of Western

Esoterism)

Amsterdama

(Nīderlande)

Anita Stašulāne Kopš 2007.g.

EASR (European

Association for the Study of

Religions)

Eiropas Savienība Anita Stašulāne Kopš 2006. g.

LAMZA (Latviešu

akadēmisko mācībspēku un

zinātnieku apvienība)

Ņujorka-Rīga

ASV-Latvija

V.Liepa Kopš 2007. g.

Darbs ārvalstu zinātniskajās bibliotēkās, muzejos

Vārds, uzvārds Institūcija, pilsēta, valsts Komandējuma

mērķis

Laiks

Valentīns Lukaševičs Publiskā bibliotēka,

Sanktpēterburga, Krievija

materiālu vākšana

disertācijai

08.07.2006-

21.07.2006

Valentīns Lukaševičs Jageloņu bibliotēka,

Krakova, Polija

materiālu vākšana

disertācijai

10.12.2006-

19.12.2006

Sandra Meškova British Library, Londona,

AK

Iepazīties ar

jaunāko zinātnisko

literatūru

monogrāfijas

izstrādei

2007. g. oktobris

Valentīns Lukaševičs IZM projekts, Kauņa,

Lietuva

darbs bobliotēkā 05.12.2007-

12.12.2007

V.Liepa „Aušros” muzejs šauļos

Lietuva

Muzeja fondos

esošās tēlnieka A.

Rimaviča darbu

kolekcijas izpēte

2007.g. novembris

Inna Dvorecka Krievijas Valsts bibliotēka

Sanktpēterburgā

Darbs arhivos 2008. augusts

Inna Dvorecka Krievijas Zinātņu

Akadēmijas Pasaules

literatūras Institūts (ИМЛИ

РАН) un Krievijas Valsts

Bibliotēka, Maskava,

Krievija

Igora Činnova

daiļrades pētījumi

2009.

19.-23. novembrī

Inna Dvorecka Krievijas Zinātņu

Akadēmijas Pasaules

literatūras Institūts (ИМЛИ

РАН) un Krievijas Valsts

Bibliotēka, Maskava,

Krievija

Igora Činnova

epistolārija

pētījumi

2010.g.

12. – 15. aprīlis

Anna Stankeviča Jagelonas universitātes

bibliotēka

stažēšana 2010.g. 21.-26.04.

Promocijas darbu aizstāvēšana

69

Vārds, uzvārds Nosaukums Zinātniskais vadītājs Aizstāvēšanas

laiks

Valentīns

Lukaševičs

„Latgaliešu 20. gadsimta proza

Latgales literārajā telpā”

Prof. F.Fjodorovs 30.05.2008

Inna Dvorecka Igora Činnova ego-literārā daiļrade Prof. F.Fjodorovs 14.10. 2011.

DALĪBA PROFESORU, PROMOCIJU PADOMĒS

A. Stašulāne. Eksperts humanitāro un sociālo zinātņu nozarē filosofijas, teoloğijas un reliğijzinātnes

apakšnozarē. 2009.-2012.g.

A. Stašulāne. Eksperts humanitāro un sociālo zinātņu nozarē filozofijas apakšnozarē, teoloğijas un

reliğijzinātnes apakšnozarē (2012-2015)

S. Meškova LZP eksperte zinātnes nozarē “Literatūrzinātne” apakšnozarē “Cittautu literatūras vēsture”

2006.-2009.g., 2009.-2012.g.

S. Meškova LZP eksperte zinātnes nozarē “Literatūrzinātne” apakšnozarē “Cittautu literatūras

vēsture”, 2012.-2015.g.

S. Meškova DU promocijas padomes Literatūrzinātnes nozarē locekle kopš 2007.g.

A. Stankeviča – DU promociju padome Literatūrzinātnes nozarē locekle.

70

12.5. Pielikums nr. 5. Studentu aptaujas rezultāti

2006./2007. studiju gadā veiktās aptaujas rezultāti:

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDENTU APTAUJAS ANKETA

Fakultāte: Humanitārā

Programmas direktors: asoc. prof. Anita Stašulāne

Studiju programma: „Kultūras vēsture un teorija”

1. Vispirms, novērtējiet, lūdzu, pēdējo gadu laikā apgūtos studiju kursus

(sk.A.tabulu).

1.1.Novērtējiet studiju kursa svarīguma

pakāpi piecu baļļu sistēmā, kur:

5 - ļoti svarīgs

4 - svarīgs

3 - vidēji svarīgs

2 - nesvarīgs

1 - nav vajadzīgs

1.2.Novērtējiet pasniegšanas līmeni, kur:

5 - ļoti augsts

4 - augsts

3 - vidējs

2 - zems

1 – ļoti zems

1.3. Lūdzu, atzīmējiet, ko, pēc Jūsu domām, vajadzētu izdarīt: stundu skaits attiecīgajā

studiju kursā jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiņām (=).

A.tabula Studiju kursa nosaukums Studiju kursa

svarīgums

Pasniegšanas

līmenis

Izmaiņas kursa apjomā

Vēstures metodoloģija 4.50 3.00 „+”- 50%

„=”- 50%

19.-20. gs. Historiogrāfija 4.00 3.25 „+”- 25%

„=”- 75%

Reģionālisma problēmas vēstures

izpētē

3.75 3.00

„=”- 100%

Kulturoloģiskās metodoloģijas 4.75 3.50 „+”- 50%

„=”-50 %

Mākslinieciskās izpratnes paradigmas 4.75 3.75

„=”- 100%

20.-21. gs. Kultūras vēstures

problēmas

4.50 4.25 „+”- 50%

„=”- 50%

Mākslas zinātnes vēsture 5.00 3.75 „+”- 50%

„=”-50 %


sistēmā

4.50 4.00 „+”- 25%

„=”-75%

Mūsdienu mākslas estētika 4.25 3.75 „+”- 50%

„=”- 50%

Kultūra un modernās tehnoloģijas 4.00 3.25

„-”- 25%

„=”- 75%

Baltu, vikingu un Rietumu sabiedrības

sintēze seno latgaļu zemēs 13.gs.

3.75 3.25 „+”- 25%

„-”- %

„=”- 75%

Baltijas jezuītu darbība 3.75 3.00

„-”- 25%

„=”- 75%

71

2 Vai Jūs apmierina izvēlētā

studiju programma kopumā?

1. Pilnīgi apmierina – 25%

2. Pamatā apmierina – 50%

3. Daļēji apmierina - %

4. Neapmierina - 25%

5. Pilnīgi neapmierina un es vēlos aiziet no

universitātes- %

3. Kā Jūs vērtējat studiju procesa

nodrošinājumu ar mācību

literatūru un metodiskajiem

materiāliem?

1. Pietiekams -25 %

2. Nepietiekams - 75 %

4. Vai Jūs studiju procesā

izmantojat datortehniku?

1. Jā, bieži – 75%

2. Jā, bet reti. Kāpēc?- 25%

3. Nē. Kāpēc?- %

5. Vai Jūs studiju procesā

izmantojat Internet?

1. Jā, bieži – 100%

2. Jā, bet reti. Kāpēc?- %

3. Nē. Kāpēc?- %

6. Vai izvēles kursu piedāvājums

ir pietiekams?

1. Jā - %

2. Nē -100 %

7. Vai studiju programmas

nodrošinājums ar

vieslektoriem ir pietiekams?

1. Jā – 25%

2. Nē – 75%

8. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar

mācībspēkiem?

1. Apmierinoša -50 %

2. Neapmierinoša -50 %

9 Kā Jūs vērtējat studiju

programmas realizēšanu

kopumā?

1. Apmierinoši –50%

2. Neapmierinoši - 50%

3. Cita atbilde - %

72

2007./2008. studiju gadā veiktās aptaujas rezultāti:



Programmas direktors: asoc. prof. Anita Stašulāne


1. Vispirms, novērtējiet, lūdzu, pēdējo gadu laikā apgūtos studiju kursus

(sk.A.tabulu). 1.1.Novērtējiet studiju kursa svarīguma

pakāpi piecu baļļu sistēmā, kur:

5 - ļoti svarīgs

4 - svarīgs


2 - nesvarīgs

1 - nav vajadzīgs

1.2.Novērtējiet pasniegšanas līmeni, kur:

5 - ļoti augsts

4 - augsts

3 - vidējs

2 - zems

1 – ļoti zems

1.3.Lūdzu, atzīmējiet, ko, pēc Jūsu domām, vajadzētu izdarīt: stundu skaits attiecīgajā

studiju kursā jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiņām (=).

A.tabula Studiju kursa nosaukums Studiju kursa

svarīgums

Pasniegšanas

līmenis

Izmaiņas kursa

apjomā

Reģionālisma problēmas 4,3 4 “+” –

“-“ – 25%

“=” – 75%

Kultūras filosofija 4,3 3,8 “+” – 25%

“-“ –

“=” – 75%

Sociālā antropoloģija 3,8 3,5 “+” –

“-“ –

“=” –100%

Baltu etnoģenēze 3,5 3,5 “+” –

“-“ –

“=” –100%

Kultoroloģiskās metodoloģijas 4,8 3,8 “+” – 75%

“-“ –

“=” – 25%

Reļigijas teksts pasaules kultūrā 4,5 4 “+” –

“-“ –

“=” – 100%

Mazākumtautību kultūra Latvijā 3,8 4 “+” –

“-“ –

“=” – 100%

Modernās reliģiskās idejas 3,8 3 “+” –

“-“ – 25%

“=” – 75%

Telpiskie modeļi Eiropas kultūrā 4,8 4,3 “+” –50%

“-“ –

“=” – 50%

MDS: skatuves mākslas jaunākās

tendences

4 3,8 “+” –

“-“ –

“=” – 100%

MDS: parareliģiskās idejas

kultūrā

3,3 3 “+” –

“-“ – 25%

“=” – 75%

MDS: filosofiskā doma Latvijā 3,5 3,8 “+” –

“-“ – 25%

“=” – 75%

73

74

2. Vai Jūs apmierina izvēlētā studiju programma

kopumā?

1. Pilnīgi apmierina

2. Pamatā apmierina 25%

3. Daļēji apmierina 75%

4. Neapmierina

5. Pilnīgi neapmierina un es vēlos aiziet no

universitātes

3. Kā Jūs vērtējat studiju procesa nodrošinājumu ar

mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem?

1. Pietiekams

2. Nepietiekams 100%

4. Vai Jūs studiju procesā izmantojat datortehniku? 1. Jā, bieži 100%

2. Jā, bet reti. Kāpēc?

3. Nē. Kāpēc?

5. Vai Jūs studiju procesā izmantojat Internet? 1. Jā, bieži 100%


3. Nē. Kāpēc?

6. Vai izvēles kursu piedāvājums ir pietiekams? 1. Jā

2. Nē 100%

7. Vai studiju programmas nodrošinājums ar


1. Jā

2. Nē 100%

8. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar mācībspēkiem? 1. Apmierinoša 50%

2. Neapmierinoša 50%

9 Kā Jūs vērtējat studiju programmas realizēšanu

kopumā?

1. Apmierinoši 50%

2. Neapmierinoši 50%

3. Cita atbilde

75

2008./2009. studiju gadā veiktās aptaujas rezultāti.



Programmas direktors: prof. Anita Stašulāne


1. Vispirms novērtējiet, lūdzu, pēdējā gada laikā apgūtos studiju kursus (skat. A.

tabulu).


pakāpi piecu ballu sistēmā, kur:

5 - ļoti svarīgs

4 - svarīgs


2 - nesvarīgs

1 - nav vajadzīgs

1.2. Novērtējiet pasniegšanas līmeni, kur:

5 - ļoti augsts

4 - augsts

3 - vidējs

2 - zems

1 – ļoti zems

1.3. Lūdzu, atzīmējiet, kas būtu darāms: stundu skaits attiecīgajā studiju kursā

jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiņām (=).

A.tabula

Studiju kursa nosaukums 1.1.Studiju kursa

svarīgums

1.2.Pasniegšanas

līmenis

1.3.Izmaiņas kursa

apjomā

Vēstures metodoloğijas 3,8 3,6 „+” – %

„-„ – 80%

„=” – 20%

19.-20.gs. historiogrāfija 4,6 4 „+” –%

„-„- 40%

„=” – 60%

Kulturoloğiskās metodoloğijas 4,6 4,8 „+” – 40%

„-„ – 20%

„=” – 40%


paradigmas

4,8 44 „+” – %

„-„ – 40%

„=” – 60%


problēmas

5 5 „+” – 20%

„-„ – 20%

„=” – 60%

Mākslas zinātnes

vēsture

5 5 „+” – 20%

„-„ – %

„=” – 80%

Baltu etnoğenēze 4,8 4,8 „+” – %

„-„ – 40%

„=” – 60%

Latviešu kultūra Eiro-pas

kultūras sistēmā

4,6 4,6 „+” – 20%

„-„ – 20%

„=” – 60%

Mūsdienu mākslas estētika 5 5 „+” – 40%

„-„ – %

„=” – 60%

Baltu, vikingu un Rietu-mu

sabiedrības sintēze seno latgaļu

zemēs 13.gs

4,4 4,4 „+” – %

„-„ – 20%

„=” – 80%

Parareliģiskās idejas kultūrā 4,8 5 „+” – 40%

„-„ – %

„=” – 60%

MDS: Filosofiskā doma Latvijā 4,8 5 „+” – 20%

„-„ – 20%

76

„=” – 60%

MDS: Livonijas

kultūrvēsturiskais mantojums

4,2

4,2 „+” – %

„-„ – 40%

„=” – 60%


kopumā?

1. Pilnīgi apmierina 34%


3. Daļēji apmierina 26%

4. Neapmierina

5. Pilnīgi neapmierina un es vēlos

aiziet no universitātes



1. Pietiekams 67%

2. Nepietiekams 33%


2. Jā, bet reti. Kāpēc? 6%

3. Nē. Kāpēc?

5. Vai Jūs studiju procesā izmantojat Internetu? 1. Jā, bieži 94%


3. Nē. Kāpēc?

6. Vai izvēles kursu piedāvājums ir pietiekams? 1. Jā 59%

2. Nē 41%



1. Jā 44%

2. Nē 56%


2. Neapmierinoša 11%

9. Kā Jūs vērtējat studiju programmas realizēšanu

kopumā?

1. Apmierinoši 83%

2. Neapmierinoši 11%

3. Cita atbilde 6%

10. Kādi ir Jūsu priekšlikumi studiju programmas

kvalitātes uzlabošanā?

77

2009./2010. studiju gadā veiktās aptaujas rezultāti.






tabulu).



5 - ļoti svarīgs

4 - svarīgs


2 - nesvarīgs

1 - nav vajadzīgs


5 - ļoti augsts

4 - augsts

3 - vidējs

2 - zems

1 – ļoti zems



A.tabula


svarīgums

1.2.Pasniegšanas

līmenis

1.3.Izmaiņas kursa

apjomā

Vēstures metodoloğijas 4,5 4,3 „+” – 25%

„-„ – 25%

„=” – 50%

19.-20.gs. historiogrāfija 4,5 4,3 „+” – 25%

„-„ – 25%

„=” – 50%


paradigmas

4,8 4,5 „+” – 25%

„-„ –%

„=” – 75%


problēmas

4,8 4,8 „+” – 50%

„-„ –%

„=” – 50%

Latviešu kultūra Eiro-pas

kultūras sistēmā

4,3 4,5 „+” – %

„-„ –%

„=” – 100%

Mūsdienu mākslas estētika 5 4,8 „+” – %

„-„ –%

„=” – 100%

MDS: Filosofiskā doma Latvijā 4,5 4,5 „+” – %

„-„ –%

„=” – 100%

Kulturoloğiskās metodoloğijas 4,8 4,8 „+” – %

„-„ –%

„=” – 100%

Mākslas zinātnes

vēsture

4,8 4,8 „+” – %

„-„ –%

„=” – 100%

Baltu etnoğenēze 4,3 4,5 „+” – %

„-„ –%

„=” – 100%

Baltu, vikingu un Rietu-mu


zemēs 13.gs

4,5 4,5 „+” – 25%

„-„ –%

„=” – 75%

Parareliģiskās idejas kultūrā 4,8 4,8 „+” – 50%

78

„-„ –%

„=” – 50%

MDS: Reliģiskā kultūrteksta

analīze

4,8 4,8 „+” – 25%

„-„ –%

„=” – 75%


kopumā?

1. Pilnīgi apmierina67%


3. Daļēji apmierina

4. Neapmierina





1. Pietiekams 67%

2. Nepietiekams 33%



3. Nē. Kāpēc?



3. Nē. Kāpēc?


2. Nē 33%



1. Jā 33%

2. Nē 67%


2. Neapmierinoša


kopumā?

1. Apmierinoši 100%

2. Neapmierinoši 1

3. Cita atbilde



79

2010./2011. studiju gadā veiktās aptaujas rezultāti





Kurss: II


tabulu).



5 - ļoti svarīgs

4 - svarīgs


2 - nesvarīgs

1 - nav vajadzīgs


5 - ļoti augsts

4 - augsts

3 - vidējs

2 - zems

1 – ļoti zems



A.tabula


svarīgums

1.2.Pasniegšanas

līmenis

1.3.Izmaiņas kursa

apjomā

Reģionālisma problēmas

vēstures izpētē 4,80 4,60

„+” –%

„-„ – %

„=” –100%


5,00 5,00

„+” –20%

„-„ – %

„=” –80%


4,80 5,00

„+” –%

„-„ – %

„=” –100%

Baltijas jezuītu darbība

4,80 4,40

„+” –%

„-„ – %

„=” –100%

MDS:Subkultūru vide

4,80 4,80

„+” –%

„-„ – %

„=” –100%


5,00 5,00

„+” –40%

„-„ – %

„=” –60%

Telpiskie modeļi Eiropas kultūrā

4,80 4,80

„+” –20%

„-„ – %

„=” –80%

Kultūra un modernās

tehnoloģijas 4,60 4,80

„+” –%

„-„ – %

„=” –100%

Modernās reliģiskās idejas

5,00 5,00

„+” –40%

„-„ – %

„=” –60%


5,00 5,00

„+” –20%

„-„ – %

„=” –80%

MDS: Mazākumtautību kultūra

Latvijas novados 4,80 4,80

„+” –%

„-„ – 20%

„=” –80%

80


kopumā?




4. Neapmierina





1. Pietiekams 100%

2. Nepietiekams %



3. Nē. Kāpēc?



3. Nē. Kāpēc?


2. Nē 20%



1. Jā % 20%

2. Nē 80%


2. Neapmierinoša


kopumā?


2. Neapmierinoši

3. Cita atbilde



81

2011./2012. studiju gadā veiktās aptaujas rezultāti





Kurss: I


tabulu).



5 - ļoti svarīgs

4 - svarīgs


2 - nesvarīgs

1 - nav vajadzīgs


5 - ļoti augsts

4 - augsts

3 - vidējs

2 - zems

1 – ļoti zems



A.tabula


svarīgums

1.2.Pasniegšanas

līmenis

1.3.Izmaiņas kursa

apjomā

Vēsturiskā fenomenoloģija 4,8 4,8

„=” 60%

„+” 40%

Globālā kultūra un identitāte 4 4

„-” 40%

„+” 60%


paradigmas 4,6 4,4

„-” 40%

„=” 20%

„+” 40%

20.-21.gs. kultūras vēstures

problēmas 4,8 4,2

„=” 40%

„+” 60%

Latviešu kultūra Eiropas

kultūras kontekstā 3,6 4,4

„-” 20%

„+” 80%

Mūsdienu mākslas estētika 5 4,8

„=” 40%

„+” 60%

MDS: Filosofiskā doma Latvijā

4,5 4,4

„-” 20%

„=” 60%

„+” 20%

Mūsdienu mākslas estētika 5 5

„=” 60%

„+” 40%


4,8 4,4

„-” 20%

„=” 40%

„+” 40%

Mākslas zinātnes vēsture 4,8 4,6

„=” 40%

„+” 60%

Baltu etnoģenēze 3,6 4,2

„-” 80%

„=” 20%

Baltu, vikingu un Rietumu


zemēs 13.gs.

4,8 4 „-” 100%

Parareliģiskās idejas kultūrā 4,8 3,8

„=” 50%

„+” 50%

MDS: Reliģiskā kultūrteksta

analīze 4,5 4,3 „=” 100%

82


kopumā?




4. Neapmierina





1. Pietiekams 80%

2. Nepietiekams 20%



3. Nē. Kāpēc?



3. Nē. Kāpēc? 20%


2. Nē 60%



1. Jā 20%

2. Nē 80%


2. Neapmierinoša


kopumā?


2. Neapmierinoši

3. Cita atbilde



-pieaicināt vieslektorus

83

12.6. Pielikums nr. 6. Aizstāvētie maģistra darbi

2006./2007. st. g.

Karīna Dmitrijeva

Holokausta tēmas attēlošanas īpatnības kinomākslā

Peculiarities of depiction of Holocaust in films.

Irīna Feščenko

Golema tēls kinematogrāfijā

Golem's Character in the 20th century European Culture

Māra Kampāne

Abstraktā ekspresionisma interpretācija semiotiskā aspektā

Artistic Philosophy of Late Modernist Classic M. Rothko

Svetlana Šilova

Demonoloģija XX gs. otrās puses kultūrā (kino)

Demonology Motives in the 20th century mass-culture (screenblockbaster "The

Night Watch")

2008./2009. st. g.

Inita Dilāne

Līgavas galvas rotu funkcionalitāte un semantika latviešu vedību rituālos

Functionality and Semantics of Bride’s Head Ornaments in Latvian Rituals of

Nuptials

Biruta Ivanova

Balvu novada baznīcu arhitektūra un to devums novadu garīgās dzīves veidošanā

The Peculiarity of Cults Buildings of Balvi Region

Danuta Barovska

Katoļu apbedīšanas kultūra Latgales laukos mūsdienās

Catholic Culture of Death in Latgale Countryside Today

Žanna Glode

Slāvu kāzas Daugavpilī

SlavicWeddings in Daugavpils

Viktorija Gordeņa

Šekspīra traģēdijas Kurosavas kinotekstā

Shakespeare Tragedy in Kurosawa's Creative Work

2009./2010. st. g.

Maija Grizāne

Daugavpils novada vecticībnieku kultūras mantojuma saglabāšanas iespējas 20.

gadsimta 20.-30. gados

Preservation Potentialities of the Old Believers’ Cultural Heritage of Daugavpils

Region in the 1920s and 1930s

84

2010./2011. st. g.

Inese Brīvere

Vitebskas guberņas latviešu lingvistiskā identitāte privātajā sarakstē 20. gs.

sākumā

The Linguistic Identity in Latvian People’s Personal Correspondence in Vitebsk

Province at the Beginning of the 20th

Century

Inna Rotjko

Ezotēriskais diskurss sieviešu žurnālos

The Esoteric Discourse ir Women’s Magazines

Marika Laudere

Budisma attīstība Latvijā 20. gs. beigās un 21. gs. sākumā

Development of Buddhism in Latvia at the end of the 20th century and the

begining of the 21st century.

Inga Gibovska

Visariona kustība un Dieva Bērnu ģimene: darbības un mācības pamatelementu

komparatīvā analīze

The Visarion’s Movement and the Family of the Children of God: Comparative

Analysis of Activities and the Main Components of the Doctrine

Jūlija Supova

Trikstera arhertips 20. gs. beigās – 21. gs. kultūrā

Trickster’s archetype in late 20th

– 21st century culture

85

12.7. Pielikums nr. 7. Dokumenti, kas apliecina, ka gadījumā, ja programma tiek

likvidēta, pieteicējs nodrošina studējošo iespēju turpināt izglītību citā augstākās

izglītības programmā vai citā augstskolā.

Pielikums nav pieejams elektroniskajā versijā. Skat. pašnovērtējuma ziņojuma

izdrukas variantu.

12.8. Pielikums nr. 8. Studējošo/absolventu/darba devēju atsauksmes.

86

87

88

89

90

91

92

93

94

95

96

97

12.9. Pielikums nr. 9. Diploma un diploma pielikuma paraugs

Ar Humanitārās fakultātes Domes

2007. gada 19. jūnija

lēmumu Nr. 6

ILONA KANTĀNE

personas kods 120376 - 13456

ieguvusi

HUMANITĀRO ZINĀTŅU

MAĢISTRA GRĀDU

vēsturē

kultūras vēstures apakšnozarē

Rektors___________________

A. Barševskis

Domes

priekšsēdētājs_____________

V.Liepa

Daugavpilī, 2007.gada 23.jūnijā

Reģistrācijas Nr.

98

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE

Diploma pielikums atbilst Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Izglītības,

zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO/CEPES) izveidotajam paraugam. Pielikums ir

sagatavots, lai sniegtu objektīvu informāciju un nodrošinātu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu

(piemēram, diplomu, sertifikātu) akadēmisku un profesionālu atzīšanu.

Diploma pielikumā ir iekļautas ziņas par diplomā minētās personas sekmīgi pabeigto studiju būtību,

līmeni, kontekstu, saturu un statusu. Tajā neiekļaut norādes par kvalifikācijas novērtējumu un

līdzvērtību, kā arī ieteikumus tās atzīšanai. Informāciju sniedz visās astoņās sadaļās. Ja kādā sadaļā

informāciju nesniedz, norāda iemeslu.

DIPLOMA PIELIKUMS

MDA Nr.0387

ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS ĪPAŠNIEKU

Uzvārds UZVĀRDS Vārds: VĀRDS Dzimšanas datums: 11.04.1980.

Studenta personas kods: 110479-11438

ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJU

Kvalifikācijas nosaukums:

humanitāro zinātņu mağistra akadēmiskais grāds vēsturē kultūras

vēstures apakšnozarē

Galvenā studiju joma kvalifikācijas iegūšanai:

humanitārās zinātnes

Kvalifikāciju piešķīrušās iestādes nosaukums un statuss:

Daugavpils Universitāte, akreditēta 29.01.2004., valsts dibināta

universitāte

Studijas administrējošās iestādes nosaukums un statuss: tā pati, kas 2.3. punktā

Mācību un eksaminācijas valoda: latviešu

ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS LĪMENI

Kvalifikācijas līmenis:

maģistra akadēmiskais grāds

Oficiālais programmas ilgums, programmas sākuma un beigu datums:

2 gadu pilna laika studijas, 80 Latvijas kredītpunkti, 120 ECTS

kredītpunkti,

no 2005. gada 22.08. līdz 2007. gada 06.06.

Uzņemšanas prasības:

humanitāro zinātņu bakalaura grāds vēsturē vai tam pielīdzināma

2. līmeņa augstākā profesionālā izglītība vēsturē vai kultūras vēsturē

99

ZIŅAS PAR STUDIJU SATURU UN REZULTĀTIEM

Studiju veids: pilna laika studijas

Programmas prasības:

apgūt nozares teorijas un metodoloģijas padziļinātos kursus;

attīstīt prasmi pielietot teorētiskās zināšanas patstāvīgā zinātniskās

pētniecības darbā;

sekmīgi nokārtot maģistra eksāmenu;

izstrādāt, aprobēt (uzstāšanās konferencēs, publikācija) un aizstāvēt

maģistra darbu

Programmas sastāvdaļas un personas iegūtais novērtējums/atzīmes/kredītpunkti:

KURSA NOSAUKUMS KREDĪT-

PUNKTI

ECTS

KREDĪTI VĒRTĒJUMS

TEORĒTISKO ATZIŅU APGUVES OBLIGĀTIE KURSI

Vēsturiskā fenomenoloģija 2 3 7 (labi)

Globālā kultūra un identitāte 2 3 9 (teicami)

Reģionālisma problēmas vēstures

izpētē

4

6

8 (ļoti labi)

Sociālā antropoloģija 2 3 7 (labi)

Kultūras filosofija 2 3 7 (labi)

Kulturoloģiskās metodoloģijas 4 6 9 (teicami)

Mākslinieciskās izpratnes paradigmas 2 3 9 (teicami)


problēmas

4

6

9 (teicami)

Mākslas zinātnes vēsture 2 3 9 (teicami)

Baltu etnoģenēze 2 3 9 (teicami)


sistēmā

2

3

9 (teicami)

Telpiskie modeļi Eiropas kultūrā 2 3 9 (teicami)

Mūsdienu mākslas estētika 4 6 9 (teicami)

Kultūra un modernās tehnoloģijas 1 1,5 9 (teicami)

TEORĒTISKO ATZIŅU APGUVES IZVĒLES KURSI

Baltu, vikingu un Rietumu


zemēs 13. gs.

2

3

9 (teicami)

Baltijas jezuītu darbība 2 3 9 (teicami)

Mazākumtautību kultūra Latvijā 2 3 9 (teicami)

Modernās reliğiskās idejas 2 3 9 (teicami)

Reliģijas teksts pasaules kultūrā 2 3 9 (teicami)

TEORĒTISKO ATZIŅU APROBĀCIJA

Publikācija 3 4,5 ieskaitīts

Piedalīšanās divās zinātniskās

konferencēs

6

9

ieskaitīts

Maģistra darba seminārs 6 9 9 (teicami)

100

KURSA NOSAUKUMS KREDĪT-

PUNKTI

ECTS

KREDĪTI VĒRTĒJUMS

GALA PĀRBAUDĪJUMI

Eksāmens kultūras vēsturē 9 (teicami)

Maģistra darbs „Temats” 20 30 9 (teicami)

Atzīmju sistēma:

ATZĪME ATZĪMES NOZĪME

10 izcili

9 teicami

8 ļoti labi

7 labi

6 gandrīz labi

5 viduvēji

4 gandrīz viduvēji

3 – 1 neapmierinoši

Kvalifikācijas klase:

nav

ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJU

Turpmākās studiju iespējas:

turpināt studijas doktorantūrā

Profesionālais statuss:

nav

PAPILDINFORMĀCIJA

Sīkāka informācija:

dotais diploma pielikums ir derīgs tikai kopā ar diplomu MDA Nr. 0387;

Daugavpils Universitātes maģistra studiju programma „Kultūras vēsture

un teorija” ir akreditēta

Papildinformācijas avoti:


Vienības ielā 13, LV – 5400

tālr. 5422180, fakss: 5422890

e-pasts: [email protected]

PIELIKUMA APSTIPRINĀJUMS

Datums: 06.06.2007.

Paraksts ____________ Arvīds Barševskis

Parakstītāja ieņemamais amats: Daugavpils Universitātes rektors

Oficiālais zīmogs:

ZIŅAS PAR AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS SISTĒMU VALSTĪ

Skat. nākamās divas lappuses

101

102

Documents

„KULTŪRAS VĒSTURE UN TEORIJA”du.lv/wp-content/uploads/2015/12/DU_AMSP_Kulturas... · 2 Akadēmiskā maģistra studiju programma “Kultūras vēsture un teorija” Programmas