1

ALSUNGAS ZIŅAS ALSUNGAS NOVADA IZDEVUMS NR. 7 (193) 2017. GADA JŪLIJS

ALSUNGAS NOVADA DOMES SĒDĒ

20. jūlijā notika Domes sēde, kurā tika skatīti vairāki jautājumi: sakara ar deputa ta Jāņa Šmidberga iesniegumu par manda ta noliks anu, vieta sta jas na kama deputa ta kandida te Ilze Bloka no saraksta “LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENI BA”.

izsle dza no Alsungas novada domes Finans u un saimnieciska s darbī bas komitejas sasta va Voldema ru Dunajevu un Ja ni Š midbergu.

Alsungas novada domes Finanšu un saimnieciskās darbības komitejas sastāvā ieve le ja deputa tus Juri Šteinbergu un Ilzi Bloku.

nole ma sle gt sadarbī bas lī guma projektu ar biedrī bu “BOKŠA KLUBŠ PĒ RKONŠ”. Apstiprina ja Alsungas novada domes, vidusskolas un BIĒDRI BAŠ trī spuse jo Šadarbī bas lī guma projektu, nosakot biedrī bas regula raja m nodarbī ba m telpu nomas maksu 1,42 euro me nesī . deleg e ja novada domes prieks se de ta ju Daigu

Kalniņu ka pasta vī go locekli Kurzemes pla nos anas reg iona attī stī bas padome un prieks se de ta ja vietnieku Grigoriju Rozentālu ka aizvietota ju ar balsstiesī ba m novada domes prieks se de ta jas D. Kalnin as prombu tnes laika Kurzemes pla nos anas reg iona attī stī bas padome .

deleg e ja novada domes prieks se de ta ju Daigu Kalniņu dalī bai Latvijas Pas valdī bu savienī bas Kongresa un biedru sapulce .

atteica palī dze t televī zijas Re TV raidī jumam “Ēs ticu..” ar finanse jumu 200euro+PVN.

nodeva atsavina s anai Alsungas novada domei piederos u dzī vokl a ī pas umu, kas sasta v no bu ve m un zemes dal as. Noteica nekustama ī pas uma atsavina s anas veidu – pa rdos ana par brī vu cenu.

veiks ierakstī s anu Zemesgra mata un dzī vokl a ī paš uma “ Dienvidštacijaš 1-3” nove rte š anu atsavina s anai.

pies k ī ra adresi nekustama ī pas uma sasta va esos ai zemes vienī bai un uz ta esos a m e ka m.

atl a va nekustamam ī pas umam atdalī t no ī pas uma zemes vienī bu un noteikt atdalī tajai zemes vienī bai nekustama ī pas uma lietos anas me rk i - mez saimniecī ba.

pamatojoties uz ŠIA „Latvijasmernieks.lv" izstra da to zemes ierī cī bas projektu nekustama

ī paš uma zemeš gabaliem, noteikt lietoš anaš me rk i- lauksaimniecī ba.

noteica kustama s mantas transportlī dzekl a IŠU-ZU TURQUOIŠĒ , valsts reg istra cijas Nr.GN4324, izlaiduma gads 2007.g. atsavina s anas veidu - pārdošana par brīvu cenu. Apstiprina ja transportlī dzekl a IŠUZU TURQUOIŠĒ pa rdos anas cenu 7840.00 euro, kas noteikta sas-kan a ar transportlī dzekl a nove rte s anas aktu un izpilddirektora atzinumu. Publice t sludina jumu par kustama s mantas transportlī dzekl a IŠUZU TURQUOIŠĒ pa rdos anu par brī vu cenu laikraksta „Kurzemnieks” un pas valdī bas ma jas lapa interneta , nosakot, ka pie-teikums par transportlī dzekl a IŠUZU TURQUOIŠĒ pirks anu iesniedzams Alsungas novada dome desmit darba dienu laika no sludina juma pub-lice s anas ( 2017. gada 7. augusta .). Ja desmit darba dienu laika pe c mine ta sludina juma publice s anas piesaka s pirkt vaira kas personas, uzdot Alsungas novada Mantas nove rte s anas un izsol u komisijai apstiprina t izsoles noteikumus un organize t izsoles rī kos anu. Kontroli par le muma izpildi uzdot nekustama ī paš uma špecia lištei Santai Kreic manei. Uzdot izpilddirektoram V.Dunajevam ieve rot nosacī jumu, ka pas valdī bas finanse jums autobusa IŠUZU TURQUOIŠĒ remontdarbiem pe c 20.07.2017. tiek pa rtraukts. pies k ī ra lī dzfinanse jumu 50 euro apme ra Pelc u specia la s interna tpamatskolas- Attī stī bas centra audze knim dalī bai Olimpia de Zviedrija .

apstiprina ja par pieme rota ko senioru un be rnu aktī va s atpu tas parka izveides vietu neiznoma to pas valdī bai piederos o teritoriju pie Alsungas muzeja 1300 m2 platī ba .

noteica Kora “Šenais kalns” rī kotajam pasa kumam 2017.gada 12. augusta kora dalī bnieku e dina s anu Alsungas vidusskolas e dnī ca – pušdienaš 28 cilve kiem – viena e dienreize, par lī gumcenu Euro 8.264 pluš PVN, t.sk. produktu izmaksas Ēuro 7.214, (e dienu gatavos anas izmaksas Ēuro 1.05*).

noteica Alsungas Kultu ras nama rī kotajam pasa kumam- senioru deju kopu festiva la “Ziedulejaš ritmi” 2017.gada 26.augušta e dina š anaš pakalpojumu sniegs anu par

2

Labdien, cienījamie novadnieki! Pateicos jums par atsaucī bu un ieinterese tī bu novada attī stī ba , izsakot savus prieks likumus, ierosina jumus un ve lmes. Lepojos, ka mu su novada dzī vo tik atbildī gi un doma jos i cilve ki, kas nevis n urd pa kaktiem un pel citu darbu, bet na k ar

konkre tiem ierosina jumiem, ko un ka darī t! Uzsa kot darbu ka domes prieks se de ta jai, vispirms laiks tika veltī ts domes struktu rvienī bu un iesta z u darba iepazī s anai, proble mu identifice s anai, ve rte ts budz ets un ta izpilde. Tikai redzot visu kopskata , ir iespe jams izve rte t priorita ri veicamo, atbilstos i budz eta iespe ja m. Me nes a otraja puse ir sa cies intensī vs darbs, pla nojot nepiecies amos uzlabojumus un papildina jumus darba organiza cija un dokumenta cija , lai nodros ina tu pe c iespe jas efektī va ku budz eta lī dzekl u izlietos anu, pildot pas valdī bas funkcijas.

Ka viena no pirmaja m pla notaja m pa rmain a m ir skolas un pirmsskolas e dina s anas bloku apvienos ana ar 1. septembri. Apvienojot abus e dina š anaš blokuš un piega da jot e dienu no školaš uz be rnuda rzu specia los termosos, vare s samazina t izdevumus par elektrī bu, u deni un atalgojumu pava riem. Ta ka vaira ki darbinieki tuva kaja laika pla no doties pensija , tad s o pa rmain u rezulta ta nevajadze s atlaist nevienu darbinieku. Ieguvums bu s visiem nodokl u maksa ta jiem, jo rezulta ta samazina sies vienas porcijas izmaksas.

Alsungas novada pas valdī ba ir iesaistī jusies Veselī bu veicinos o pas valdī bu tī kla . Lai cilve ks bu tu vesels, viens no svarī giem prieks nosacī jumiem ir tī ra vide. Ta pe c Pas valdī bas policijas darbinieces ir sa kus as apciemot visus iedzī vota jus, pa rbaudot, vai ir nosle gts lī gums par atkritumu izves anu. Ja gadī juma ka ds iedzī vota js aizmirsis nosle gt lī gumu, vin am tiek iedota informatī va lapin a, ka to izdarī t un viens me nesis laika lī guma nosle gs anai.

Ve los informe t arī , ka augusta bu s jauns Attī stī bas nodal as vadī ta js, jo Aiga Vanaga-Porik e ir pien e musi jaunus izaicina jumus un citu darba pieda va jumu. Aiga ir solī jusies konsulte t savu darbu pa rn e me ju, lai darbs projektu ī stenos ana un pieteiks ana rite tu bez aizk ers ana s.

Valstī ir uzsa ktas reformas izglī tī bas joma , kas skars arī Alsungas izglī tī bas iesta des. Pas reiz

lī gumcenu Ēuro 2.07 plus PVN, t.sk. produktu izmaksas 1.02 (e dienu gatavos anas izmaksas Ēuro 1.05 *) Alsungas vidusskolas e dnī ca .

dome anule ja deklare tas dzī ves vietas diva m persona m un vienai atl a va sle gt apaks ī res lī gumu un deklare ties.

ar 20.07.2017. izbeidza 20.02.2014. novada domes se des le mumu par domes prieks se de ta ja Aivara Šokolovska deleg e jumu biedrī ba “Ētniska s kultu ras centrs “ŠUITI””.

ar 20.07.2017. deleg e ja biedrī ba “Ētniska s kultu ras centrs “ŠUITI”” novada domes prieks se de ta ju Daigu Kalnin u.

pien e ma zina s anai, ka bijus ajam novada domes prieks se de ta jam Aivaram Šokolovskim izmaksa ts pabalsts vienas me nes algas apme ra .

Alsungas novada domes (pas valdī bas ) darba samaksas un socia lo garantiju Nolikuma 2.sadal u “Deputa tu darba šamakšaš ka rtī ba’” papildināt ar punktu 2.5. Pamatojoties uz Valsts un pas valdī bu institu ciju amatpersonu un darbinieku atlī dzī bas likuma 3.panta (6.1) un (6.2) noteikumiem, samaksu nesaņem pašvaldības domes deputāts, kas ieņem algotu darbu domē.

pies k ī ra novada domes prieks se de ta jai Daigai Kalnin ai atval ina jumu no 30.08.2017. lī dz 01.09.2017. bez darba samaksas saglaba s anas.

atce la ieprieks apstiprina to Alsungas Livonijas orden a pils darbī bas strate g iju 2017.-2023.gadam un apstiprina ja Alsungas Livonijas orden a pils darbī bas strate g iju 2017. - 2025. gadam.

nole ma iznoma t biedrī bai “Ētniska s kultu ras centrs “ŠUITI”” pas valdī bas telpas (pe c inventariza cijas pla na Nr.3-26,2 kvm,Nr.4-2,7 kvm, Nr.5-1,8 kvm, Nr.9-21,0 kvm) lī dz 2030.gada 31.decembrim. Apstiprina ja nomas maksu 1,42 euro/me nesī par katru iznoma to telpu.

atteica Jaunsardzes un informa cijas centram iekl auties vin u pieda va ta projekta par ste lu izgatavos anu un izvietos anu.

delig e t dalī bai pa rsta vjus s a da s LPŠ komiteja s: 1.1.Finanšu un ekonomikas komitejā domes prieks se de ta ju Daigu Kalnin u un Attī stī bas nodal as vadī ta ju, 1.2.Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā domes priekšsēdētāju Daigu Kalniņu un Attīstības nodaļas vadītāju, 1.3.Izglītības un kultūras komitejā domes priekšsēdētāju Daigu Kalniņu un Izglītības pārvaldes vadītāju Aīdu Vanagu, 1.4.Veselības un sociālo jautājumu komitejā domes priekšsēdētāju Daigu Kalniņu un Sociālā dienesta vadītāju Mairu Baumani.

ALŠUNGAŠ ZIN AŠ

3

ALŠUNGAŠ ZIN AŠ

1949. gada 25. marts Školota jas Lidijas Jansones atmin u sta sts

Kristāmkleita. Daz ka rt mums ir gru ti atteikties no lieta m, kura m ir ne vien materia la, bet arī garī ga ve rtī ba. Ar s ī m lieta m saista s ka das atmin as vai spe cī gi pa rdzī vojumi. Ta ka es biju pati maza ka mu su lielaja g imene , man l oti reti tika ga da tas jaunas dre bes. Parasti ma te pa rs uva manus te rpus no liela ko ma su kleita m, sva rkiem vai blu ze m. Uz 1945. gada Mik el iem, kad man tikko bija aprite jus i pieci gadi, ma sa Lienī te pas uva man jaunu, baltu kleitin u un teica, ka es tiekot aicina ta baznī cas puk u kaisī ta ju pulka . Man pas ai, diendiena ganot lielo aitu baru, bija ja lasa pilns grozs ar lauku ziediem, kurus tad sve tku rī ta ma sa ve l pa rkaisī ja ar smarz ī giem floks iem. Un tad me s visi kopa deva mies uz baznī cu. Te vs un veca kie bra l i brauca ar velosipe diem, jauna ko bra li Antonu vin i

gabalin u pavizina ja uz baga z nieka, ma te, abas ma sas un es ga ja m ka ja m. Nebija jau baznī ca diezin cik ta lu, taisni ejot – tikai pieci kilometri! Pie lielajiem os iem, pie ma cī ta jmuiz as dī k ī s a, pa ra va m ka jas. Uzvilku tur baltas zek ī tes un jauna s, balta s sandalī tes. Mani aizveda pie puk u kaisī ta ja m Valcin u nama , iera dī ja, kas un ka bu s ja dara, un tad me s pulcin a deva mies uz baznī cu. Ēs s eit nebiju pirmo reizi, atcere jos, ka reiz Ziemsve tkos mani bra lis te pace la uz roka m, lai para dī tu Betle mī ti. Laiks baznī ca paga ja nemanot. Patiesī ba man bu tu vajadze jis daudz vaira k laika, lai pagu tu visu apskatī t un saprast. Kad deva mies ma jup, es biju iespaidu un laimes pilna. Puscel a , pie “Gudin u bodes”, mu s pa rsteidza lietus, un saimniece pama ja, lai na kam istaba . Viena mirklī bija m kl uvus i slapji. Lietus ī sti negribe ja rimties, un me s nole ma m tome r iet uz ma ja m. Šaimniece uzsedza man grezno suitu ne zdogu, kurs , par nelaimi, sakra soja arī balto kleitin u. Pie jaunas tikt bija maz cerī bu. Tikai pe c diviem gadiem, 1947. gada pavasarī , kad procesijas vadī ta ja bija apjauta jusies Lienī tei, ka pe c vin a mazo ma sin u vairs nevedot puk es kaisī t, ma te kle tī no pu rala des izce la manu garo gais roza z orz eta s u to krista mkleitu un vin as abas ar ma su izgudroja, ka no ta s uzmeistarot jaunu. Manai be rna laimei tobrī d nebija gala. Š ī laime turpina ja s arī ve l 1948. gada vasara , bet 1949. gada pavasarī to nomainī ja Šibī rija. Pirmaja izsu tī juma gada mums, ta pat ka citiem trimdiniekiem kla ja s l oti gru ti, ta pe c tika pa rdoti vaira ki lī dzpan emtie dre bju gabali – ma tes izs u ta s vilnas segas, pa ris grezno suitu plecu lakatu un citi. Piena ca ka rta arī manai krista mkleitai, kura man, protams, nu bija kl uvusi par mazu. Ēs lu dzu ma ti, lai pan em mani uz tirgu lī dzi. Škola manis valka to tums zilo blu zī ti nopirka uzreiz, bet par krista mkleitu prasī to summu neviens negribe ja maksa t. Ēs, pirkstin us plauksta s saz n augusi, loloju va rgu, klusu cerī bu, ka varbu t neviens, neviens negribe s mazo puk u kaisī ta jas kleitin u pirkt. Tirgus pamaza m kl uva patuks s, un manas cerī bas auga. Bet te pe ks n i piena ca jauna, spilgti uzkra sojusies, spe cī ga izskata sieviete. Šaulespuk es s k ildama, vin a apjauta ja s par cenu, nemaz nekaule ja s, pan e ma no somas naudas maku, samaksa ja, pa rmeta kleitin u pa r roku un ga ja proja m. Es paskre ju gabalin u aiz vin as, bet, kad sieviete aiz tirgus bu das stu ra vairs nebija saredzama, patece ju ve l gabalin u, lai pe de jo reizi ve l redze tu “aizejam” manu tik mī l o, ve ja viegli plī vojos o krista mkleitu.

Turpina k ve l...

Ministru kabinets skata grozī jumus Izglī tī bas likuma un Vispa re ja s izglī tī bas likuma , kas paredz daudz izmain u. Tika sagatavoti un iesniegti iebildumi Ministru kabinetam un Latvijas Pas valdī bu savienī bai pret likumu grozī jumos paredze to, ka be rniem bu s ja sa k ma cī ties 1. klase taja gada , kad be rns kl u st ses us gadus vecs, ka arī pla nu, ka Ministru kabinets noteiks, cik be rni nepiecies ami vidusskolas klases atve rs anai un ar ka da m sekme m be rnu vispa r drī kst uzn emt vidusskola . Ar s o iebildumu nosu tī s anu cī n a nebeigsies. Bu s nepiecies amas arī turpma kas sarunas un iebildumi, ka arī intensī vs darbs izglī tī bas iesta de s.

Darba duna arī emociona li mirkl i: prieks par darbī gajiem senioriem, kas organize pasa kumus un piepilda savu ikdienu ar daz a diem darbin iem; da rznieku entuziasms un idejas, ka padarī t Alsungu skaista ku; ŠĒB bankas solī jums saglaba t bankoma tu Alsunga ; fantastiski sakopta s se tas un pagalmi; izsmies ana s no sirds tea tra izra de “Saimniekš mekle šaimnieci”. Vaira ki iedzī vota ji ir izteikus i ve lmi s ogad ve l sagaidī t ka du brī vdabas izra di vai koncertu. Diemz e l mu sdiena s neviens ma kslinieks nebrauc uz izra de m vai koncertiem, ja vin am netiek garante ta konkre ta naudas summa. Pieme ram, lai s ī izra de iedzī vota jiem bu tu pieejama, pas valdī ba ieguldī ja 3630 eiro, atpakal par bil ete m san emot tikai ap 1400 eiro. Tome r varu iepriecina t, ka 26. augusta Alsunga norisina sies senioru deju kopu salidojums un Ziedlejas estra de bu s bauda ms kopkoncerts!

Alsungas novada domes prieks se de ta ja Daiga Kalnin a

4

Nededzini un neizmet dabā atkritumus! Šaskan a ar Alsungas novada ka rtī bas un

administratī va s atbildī bas noteikumu 85. punktu, katra nekustama ī pas uma ī pas nieka vai lietota ja piena kums ir nosle gt lī gumu par sadzī ves atkritumu sava ks anu un novietot atkrituma konteineru pie ma jas. Lī gumu par atkritumu izves anu var nosle gt,

sazinoties ar ŠIA “Ventspils labieka rtos anas kombina ts” pa ta lruni 63626920. Viena konteinera izves ana maksa 2,84 eiro. Ja iedzī vota js rada l oti maz atkritumu vai uzturas tikai vasaras sezona , ir iespe jams pas valdī bas kase iega da ties specia los atkritumu maisus (maiss maksa 0,71 eiro un taja drī kst likt 10 kg atkritumu). Šava cot atkritumus s ajos maisos, tos drī kst novietot blakus konteineram jebkura vieta un atkritumu izvede ji tos sava ks. Jo vaira k atkritumu tiek ats k iroti un izmesti

specia lajos konteineros, jo maza k paliek sadzī ves atkritumu, jo reta k tie ja izved un maza k ja maksa . ŠIA “Alšunga” darbnī cu teritorija ir izvietotš atkritumu sava ks anas punkts s k irotajiem atkritumiem. Laukuma darba laiks:

P. 10:00 – 16:00 O. 10:00 – 16:00 T. 10:00 – 19:00 C. 10:00 – 16:00 P. 10:00 – 16:00 Š. 9:00 – 12:00 Šv. Šle gts

Tur bez maksas var nodot papī ru, kartonu, plastmasas iepakojumu (PĒT, HDPĒ, LDPĒ), stikla burkas un pudeles, logu stiklu, konservu ka rbas un ska rdenes, baterijas, akumulatorus, spuldzes, automas ī nu el l as filtrus, sme rel l u pudeles un kannas, neizlietotos medikamentus, izlietota s kra su bundz as, vieglo automas ī nu riepas (4 gab. gada no priva tpersonas) nolietota s elektropreces, t.sk. vecos ledusskapjus, televizorus, datorus, vel as mazga jama s mas ī nas. PĒT pudeles un stikla iepakojumu var izmest arī s k iros anas konteineros pie Kultu ras nama, skolas un Krasta ielas 7. ma jas.

ALŠUNGAŠ ZIN AŠ

Informācija par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”

2017.gada 22.ju nija Seima steidzamī bas ka rta divos lasī jumos atbalstī jusi grozī jumus likuma “Par valsts pensija m”. To izstra da jusi Šocia lo un darba lietu komisijas izveidota darba grupa, kura piedalī ja s pa rsta vji arī no Labkla jī bas ministrijas un pensiona ru organiza cija m. Likumprojekts paredz no 2018.gada vecuma pensija m ar lielu apdros ina s anas sta z u pensiju indeksa cija pieme rot liela ku dal u no apdros ina s anas iemaksu algu summas rea la pieauguma procentiem (60%, ja apdros ina s anas sta z s no 30 – 39 gadiem, 70%, ja apdros ina s anas sta z s ir 40 un vaira k gadu). Ta pat liela ks procents (60%) no apdros ina s anas iemaksu algu summas rea la pieauguma procentiem tiks pieme rots pensija m, kas pies k irtas par darbu kaitī gos un smagos , vai sevis k i kaitī gos un smagos darba apsta kl os. Tas nozī me , ka s o grozī jumu rezulta ta 89% no pensiona riem 2018.gada oktobra indeksa cija tiks pieme rots liela ks indekss. Pe c pas reize ja m prognoze m, pieme ram, personai 43 apdros ina s anas sta z s ar pensijas apme ru 350 eiro, pe c 2018.gada oktobra indeksa cijas bu s 371, 74 eiro. Likumprojekts paredz celt arī piemaksas apme ru par vienu apdros ina s anas sta z a gadu, kas uzkra ts lī dz 1995 gada 31.decembrim. No 2018.gada 1.ju lija tie bu s 1,5 eiro (lī dzs ine jo viena eiro vieta ) cilve kiem, kuriem lī dz 1995.gada beiga m bija sasniegts vecuma pensijai nepiecies amais vecums, pies k irta vecuma vai invalidita tes pensija. Pieme ram, ja lī dz s im piemaksas apme rs bija 40 eiro, tad no 2018.gada ju lija tie bu s 60 eiro. Vienlaikus ja piemin, ka 2016.gada 10.marta Šaeima pien e ma grozī jumus likuma “Par valsts pensija m”, nosakot, ka no 2017.gada pieme ro 50% (lī dzs ine jo 25% vieta ) no apdros ina s anas iemaksu algas rea la pieauguma procentiem. 2016.gada oktobrī tika indekse tas pensijas vai ta s dal as, kas nepa rsniedza 332 eiro un pieme rots indekss 1,0186. Pieaugums vide jai vecuma pensijai bija 4,97 eiro. 2017.gada precī zs indekss, kas tiks pieme rots indeksa cija , bu s zina ms s .g. augusta beiga s. Pateicoties efektī vajai un konstruktī vajai sadarbī bai ar Šaeimas Šocia lo un darba lietu komisiju , ir izdevies ne tikai sagatavot rea lus prieks likumus, bet arī stra da t pie iespe jamiem prieks likumiem, kas ilgtermin a uzlabotu Latvijas pensiona ru dzī vi. Ēsmu l oti gandarī tš par šadarbī bu pie likumprojekta. Izsaku pateicī bu par iniciatī vu un prieks likumiem, kas tika izteikti likumprojekta izstra des laika . Daudzi no s iem prieks likumiem ir n emti ve ra . Ēsmu gatavs kla tiene skaidrot pien emtos grozī jumus un prieks likumus, ka arī citus ar pensiju siste mu un senioru dzī vi Latvija saistī tus jauta jumus.

Cien a ministrs Ja nis Reirs

5

Senioru izbrauciens Š ogad seniori deva s izbrauciena uz Lī gatni un Ce sī m, ta ka braukt gribe ta ju bija daudz, tad ekskursija tika organize ta divas reizes, lai visi gribe ta ji vare tu taja piedalī ties.

1.brauciens Ju lija nogale divas, Alsungas novada, senioru grupas deva s ekskursija – mars ruts – Lī gatne – Ce sis. Jau piecos no rī ta visi, optimisma pilni, deva mies cel a . Lī gatne apskatī ja m 2000 m² lielo un 9 m dzil o Padomju laika slepeno bunkuru, kur bija doma ts patverties atomkara gadī juma . Pe c tam izstaiga ja m izveidoto dabas taku – apskatot gan Lī gatnes bijus o papī rfabriku, gan klintis un alas. Neliela atpu ta pie kope ja pusdienu galda kafejnī ca “Pie Janc uka” un atkal cel a – uz Ce sī m. Tur viesoja mies slavenaja Vidzemes koncertza le “Ce sis” un nosle guma – pie “Sve tavota”. Taš bija višemociona la kaiš! 91 gadu veca ma mulin a, ka no pasaku gra matas izka pusi, mu s mī l i sagaidī ja, visu par s o vietu izsta stī ja un sirsnī giem va rdiem mums katram l a va izbaudī t specia lu sve tavota u dens procedu ru. Ēsam apmierina ti par redze to un baudī to. Paldies Dzidrai par s o ekskursiju un s oferim Agrim, ka piecieta mu su nik us. Uz tiks anos na kos aja gada !

Antra

2.brauciens Ir agrs ceturtdienas rī ts, dodamies cel a uz Lī gatni. Pilse ta mu s sagaida ar mazu lietutin u, bet tas nemaz netrauce . Laipnas gides pavadī ba dodamies apskatī t arhitektu ru, dabas veidotos objektus un skaisto ainavu. I suma mu s iepazī stina ar Lī gatnes ve sturi, pasta sta, ka , attī stoties papī ra raz otnei, veidojusies pilse ta. Turpma k viss veidojies un attī stī jies paka rtoti cilve ku vajadzī ba m un e rtī ba m. Daba veidojusi smils akmens iez us, kurus iedzī vota ji pa rveidojus i sava m vajadzī ba m, proti, ierī koti pagrabi, ejas un pat gara z a. Interesanta kais bija ieskatī ties padomju laikos izveidotaja slepenaja pazemes bunkura . Taja ar daz a das atribu tikas palī dzī bu pana kta saju ta ka pirms vaira kiem gadu desmitiem. Pa rsteidza arī Lī gatnes rehabilita cijas centrs, ta skaista apka rtne. Ta la k dodamies uz Ce sī m, apskatī t jauno koncertza li,

ALŠUNGAŠ ZIN AŠ

kur jauna piebu ve saplu st ar bijus o Latvies u biedrī bas namu. Interesanti, ka no sena ka korpusa balkona runa jis pirmais Latvijas prezidents J. C akste, bet no jauna korpusa – Ce sis ve rojis Maestro R. Pauls. Nosle guma apmekle jam neta lu esos o Šve tavotu, lai baudī tu ta labumu un skaistumu. Pe c avotin a apmekle juma esam spirgti un moz i. Liels paldies visiem labve l iem par lieliski pavadī to dienu!

Ma ra

Paldies Alsungas novada domei, eksprieks se de ta jam Aivaram , prieks se de ta jai Daigai un izpilddirektoram Voldema ram par transportu. Paldies ekskursijas dalī bniekiem.

Dzidra

EKC “Suiti” informē Biedrī bai s ogad bu s l oti spraiga, pasa kumiem baga ta vasara. Ju nija me nesis iesa ka s ar 5.Štarptautisko

burdona festiva lu un izskane ja ar kokles un stabules spe les apma cī ba m. No 26. lī dz 30.ju nijam biedrī ba ī stenoja projektu “Tradiciona la s kokles un stabules spe les apma cī ba Alsunga ”, par pasniedze ju aicinot Andu A beli. Nu jau par tradī ciju kl uvusi rī kot instrumentu spe les apguvi vasaras perioda nede l as garuma , kas pe c s a da forma ta notiek jau 7 gadu pe c ka rtas. Biedrī ba ir gandarī ta par ilgstos o sadarbī bu ar pasniedze ju Andu A beli, kuras zina s anas, rados ums un izcila s pedagog es talants iedvesmo un rosina kokles un stabules spe les apma cī ba m. Ka ierasts apma cī bas ik dienas notika trija s grupa s – iesa ce jiem ar un bez prieks zina s ana m un pieaugus ajiem. Š ogad apma cī ba s piedalī ja s 20 dalī bnieki, kuri nosle guma diena 30.ju nija Alsungas kultu ras nama pulce ja klausī ta jus uz koncertu “Dziesmas saulei un ju rai”. Koncerta skane ja nede l as laika pagu tais repertua rs, kas galvenoka rt sasta dī ja suitos pierakstī tos meldin us, ka arī dalī bnieku atsevis k i prieks nesumi. Paldies par sadarbī bu Alsungas PII “Mik elī tis’’ vadī ta jai Aletai Lipsnei un Alsungas kultu ras namam. Pateicos pasniedze jai un dalī bniekiem par

6

Nu jau par tradī ciju kl uvusi biedrī bas ĒKC “Šuiti” rī kota vasaras nometne be rniem Suitu tradīciju skoliņ 2017. S ogad, laika no 17.ju lijam lī dz 21.ju lijam, suitos satika s 30 be rni no Alsungas, Ju rkalnes, Basiem un Gudeniekiem. Kopa ar skolota ja m Ligitu Štas aiti, Aigu Lagzdin u, Kristī ni Škrulli un pieaicina tajiem suitu tradī ciju zina ta jiem un nodarbī bu vadī ta jiem izzina ta suitu novada ve sture, tradī cijas, apskatī ti kultu rve sturiskie objekti, rados a s darbnī ca s gu tas zina s anas un prasmes no amata meistariem. Neiztru kstos a nodarbe bija skalandraus u un ska bmaizes ceps ana kopa ar Škaidrī ti Naglin u, keramikas nodarbī ba ar Viju Biksi, Dainu Zvejnieci un Anitu Bru kli. Aus anas prasmi s ogad mums iera dī ja Kristī ne Bru kle atjaunotaja s rados a s darbnī cas “Austuve” telpa s, rotu kals anas nodarbī bu vadī ja Andrejs un Guntis Jakubovski un kur nu ve l pas u skolota ju devums ve stures, rokdarbu un danc u nodarbī ba s. Nometnes nosle guma diena Ju rkalne paliks atmin a ar pa rga jienu pa Rī vas loku taku un tiks anos ar raganu Raganu ķēķī. Nometnes finansia lie atbalstī ta ji : LR Kultu ras ministrija – 950 euro, VKKF Kurzemes kultu ras programma – 370 euro, Ventspils novadu pas valdī ba – 570 euro un veca ku lī dzfinanse jums – 450 euro. Nometneš kope jaiš budz etš – 2340 euro. Paldies veca kiem par jautriem, dzī vespriecī giem un zina t gribos iem be rniem! Paldies par sadarbī bu un atsaucī bu pasniedze jiem un visiem iesaistī tiem nometnes norise . Uz tiks anos na kamaja vasara !

Ju lija notikusi biedrī bas ĒKC “Šuiti” rī kota pirma ekspedī cija “Šuitu novadpe tnieki”. Šuitu novadpe tnieku ekspedī cija veidota , lai rosina tu jaunies us izzina t un dokumente t , veidot pe tnieciskos darbus, kas bu s nozī mī gs ieguldī jums novada ve stures veidos ana . Ēkspedī cijas paredze tas no ju lija lī dz decembrim pa diva m diena m katru me nesi, par te mu izraudzī ta ve sturiska apbu ve. Šuitu novadpe tnieku ekspedī cija pieteikus ies devin i dalī bnieki, pirmaja ekspedī ciju reize piedalī ja s c etri no tiem dalī bnieki. 10.ju lija ekspedī cijas dalī bnieki deva s ciemos pie Jura Inda na “Lu k os” Ju rkalne . Juris Inda ns ir bijus ais Latvijas Brī vdabas muzeja vadī ta js ar lielu ekspedī ciju pieredzi un zina s ana m novadu ve sture . Inda na kungs ekspedī ciju dalī bniekiem sniedza pamata zina s anas, ka veicams dokumente s anas darbs, liecī bu un rekvizī tu va ks ana un saglaba s ana, interve s ana u.c. Katram pe tniekam ir dots uzdevums veidot pe tī jumu par sev tuva ko vai interese jos o viense tu – va kt un veidot foto materia lu, veidot aprakstu (ma jas ve sturi), interve t iedzī vota jus, veidojot ilustre tu un visaptveros u pe tī jumu par objektu. Na kama ekspedī cijas reize paredze ta 16.un 17.augusta . Projekta finanse ta ji: LR Kultu ras ministrija – 600 euro, VKKF Kurzemes kultu ras programma – 400 euro.

ALŠUNGAŠ ZIN AŠ

rados o nede l u, skaisto, skanī go un dve selisko koncertu un ceram uz tikpat kuplu pulku na kamgad. Projekta finanse ta js VKKF Kurzemes kultu ras programma - 350 euro un biedrī ba ĒKC “Suiti” – 50 euro, kopa 400 euro.

7

Veselīga dzīvesveida nometne Alsungā Alsungas novada domes projekta Nr. 9.2.4.2/16/I/042 “Paša kumi Alšungaš novada iedzī vota ju vešelī baš veicina s anai un slimī bu profilaksei” ietvaros, biedrī ba “Suitu amatnieki” organize ja vešelī ga dzī vešveida nometni Alsunga ar nosaukumu “Bu sim veselī gi un aktī vi!”. Nometne piedalī ja s 25 jaunies i vecuma 10-14 gadiem. Nometni vadī ja pedagog es Ligita Štas aite un Dace Šilin a. Piecu dienu garuma notika daz a das aktivita tes - oriente s ana s spe le Z ibgrava - komandas sacenta s, kura veikla k uzcels telti, iekurina s ugunskuru, atradī s kontrolpunktus un veiks citus uzdevumus. Tiks ana s ar medma su R. Kl avin u, kura iepazī stina ja ar daz a du atkarī bu kaitī gaja m seka m un par to, cik svarī gi ir ieve rot veselī gu dzī vesveidu, ka arī atbilde ja uz klausī ta ju jauta jumiem. Treneris Š. Ahmadul ins vadī ja daz a das nodarbī bas, kura s ma cī ja, ka pareizi sagatavoties trenin iem- iesildoties un atsildoties, ma cī ja s daz a dus pan e mienus un veidus fiziska s izturī bas nostiprina s anai. Prezenta cija treneris iepazī stina ja ar savu pieredzi fizisko gru tī bu pa rvare s ana , esot aktī vaja kara dienesta . Viena no diena m dalī bnieki ka ja m me roja cel u turp un atpakal (apme ram 11 km) uz „Mez vidu labirintu”. Šasniedzot galame rk i, vare ja piedalī ties daz a da s aktivita te s: izpe tī t labirinta lī kloc us, atbilde t uz jauta jumiem, spe le t sporta spe les u.c. aktivita tes, ka arī pas i gatavot sev pusdienas, izva rot zupu. Ka du dienu dalī bnieki ar autobusu deva s uz Ju rkalni, kur spe le ja daz a das spe les, tac u drosmī ga kie deva s ju ra pelde ties. Nometnes ietvaros notika izglī tojos a nodarbī ba par augiem, kuru vadī ja L. Reitere, dalī bniekus iepazī stinot ar daz a diem augiem un to pielietojumu veselī bas nostiprina s ana . Šavuka rt nodarbī ba ar veselī ga uztura specia listi K. Ais puri–Špulenieci tika gatavoti veselī gi kokteil i un nas k i, pieme ram, pupin u trifeles ar kakao. Nometnes nosle guma pasa kuma dalī bnieki san e ma medal as un apliecina jumus par dalī bu nometne , ka arī vare ja mieloties ar klin g eri, augl iem un saldumiem. Jaunies i izteica ve lmi, lai na kamaja gada atkal notiktu s a da veida nometne, kura var uzzina t par veselī ga uztura un fizisko aktivita s u nozī mī gumu no specia listiem konkre taja s joma s.

ALŠUNGAŠ ZIN AŠ

Alsundznieki, kas saistīti ar tūrismu, pilnveidojuši angļu valodas prasmi

Alsunga katru gadu ierodas a rvalstu tu risti – velotu risti, g imenes, tu ristu grupas. Ta ka pas valdī bas struktu rvienī bas, ĒKC “Šuiti” un uzn e me ji aktī vi stra da pie Šuitu kultu rtelpas un sava pieda va juma popularize s anas starptautiskos projektos, tu risma izsta de s, interneta un citos veidos, prognoze jams, ka a rvalstu tu ristu skaits turpma kajos gados pieaugs.

Lai tu risti labi atsauktos un ieteiktu Alsungas novadu apmekle t arī savus pazin as, nepiecies ama laipna uzn ems ana un tu ristiem saprotami pasniegta informa cija. Tu ristus interese gan Alsungas ve sture un kultu ra, naks n os anas un e dina s anas iespe jas, suvenī ri un apskates objekti, iespe ja nokl u t lī dz tiem.

Ta pe c projekta «Angl u valodas apma cī ba ar tu rismu saistī tiem Alsungas novada iedzī vota jiem un darbiniekiem», ko finanse ja Alsungas novada dome konkursa «Me s Alsungai! 2017» ietvaros, 13 alsundznieki pilnveidoja savas angl u valodas prasmes. Apma cī ba notika no 1. ju nija lī dz 10. ju lijam, kopa 20 stundas. Apma cī bu dalī bnieki pilnveidoja runas prasmes daz a da s ar tu rismu saistī ta s te ma s, tai skaita par Alsungas un suitu ve sturi, tradiciona lajiem e dieniem, suitu tautas te rpa darina s anu un g e rbs anu, apskates objektiem Alsungas novada , aktivita s u pieda va jumu tu ristiem, cel a nora de m uz objektiem.

Apma cī bas dalī bnieki nosle guma vienoja s rudenī atkal atsa kt regula ru tiks anos, lai savstarpe ja s saruna s uzture tu apgu to runas prasmi. Jo vaira k cilve ku zina sves valodu, jo liela kas iespe jas laba k informe t tu ristus par Alsungas novada pieda va ta m iespe ja m. Tas nozī me , ka vin i vaira k laika pavada Alsunga , te re jot savus finans u lī dzekl us un gu stot patī kamas emocijas, ta de ja di sekme jot ar tu risma jomu saistī ta s uzn e me jdarbī bas attī stī bu. Jo vaira k laika tu risti pavada Alsunga , jo liela ka iespe ja, ka vin i iega da sies pa rtiku, dze rienus, amatnieku izstra da jumus un suvenī rus, ta de ja di atbalstot viete jo tirgota ju biznesa attī stī bu. Jo vaira k naudas san em uzn e me js, jo liela ka pel n a, no kuras tiek maksa ti nodokl i, t.sk., algojot darbiniekus. Ta de ja di labumu gu st ne tikai uzn e me js un vin a darbinieki, bet visi Alsungas novada iedzī vota ji.

Paldies Alsungas novada domei, Alsungas vidusskolai un “Špe lman u krogam” par sadarbī bu un atbalstu projekta ī stenos ana .

Alsungas novada attī stī bas biedrī bas valdes loceklis Ja nis Bru klis

8

ALŠUNGAŠ ZIN AŠ

ŅINA GOLDBERGA 80 gadu jubileja 2017.gada 15. jūlijs Mez a ieloka ieskauta lauku se ta, kur dzī vo gavil niece N inas kundze. Jubila re labpra t atceras be rnī bu, kas aizrite ja a rpus Latvijas. Agri zaude jusi veca kus, tad vecveca kus, 17 gados uzsa k patsta vī gas darba gaitas. Ierodas Alsunga , apprecas, g imene piedzimst 2 be rni Ja nis un Špodrī te, un s odien jau dzimtas koks sakuplojis ar mazbe rniem un mazmazbe rniem. Darba gaitas aizvadī tas pansiona ta “Reg i”, Alma les Mez niecī ba un uguns nove ros anas tornī . Pensija esot, diena sa kas agri, un ko darī t ir un ir, ka piera dī jumu, saimniece iznes no blakus istabas noadī to zek u maisu. Un tur tad ir ko

redze t, kra sainī ba tik veiksmī gi saskan ota, ka ja secina – adī jumos ieadī ti gabalin i no bru na s zemes, zila s debess, dzeltena s saules un zal a mez a. Labas kaimin attiecī bas visos laikos ir bijus as ve rte , ta pe c cies as draudzī bas saites ir ar otru N inu un Tatjanu. Domes prieks se de ta ja Daiga Kalnin a, pasniedzot rozes un pas valdī bas da vanu, ve le ja: lai gavil niecei smaids saglaba jas seja , lai veselī ba turas un be rni ar mazbe rniem joproja m mī l un apciemo savu mī l o ma mul u un vecma min u!

EMĪLIJA LIBERTE 70 gadu jubileja 2017.gada 21.jūlijs Jubila re labpra t atceras be rnī bu Gudenieku puse , savus divus bra l us un veca kus. Runa jot par darba gaita m, vin a piemin Gudenieku kultu ras namu, be rnuda rzu, Alsungas pas valdī bu. Alsunga nodibinot g imeni, piedzimst 2 be rni Dzintars un Laila, un s odien jau ka vecma min a me ro ta lo cel u pie mazde lin a Kaspara Norve g ija . Pensija esot, laiks skrien- Ēmī lija ir iesaistī jusies deju kopa “Kalmes”- kolektī vs, kas prot ar savu prasmi iepriece t ne tikai Alsungas iedzī vota jus, bet arī ta lta lus l audis. Ta pat pati ru pe un izaudze rudens raz u. Noteikti ja piemin ziedi, kas tiek audze ti, apc ubina ti un pasniegti daudziem notikumiem. Ēmī lijai ir daudz pazin u: joproja m satiek ar sava m kole g e m no be rnuda rza: Šilviju, Ma rī ti, radinieci Mariju no Be rzkalniem, pas valdī bas bijus ajiem un esos ajiem darbiniekiem, ka arī ar kaimin iem tagade jiem un bijus ajiem. Gavil niece regula ri apmekle pasa kumus kultu ras nama un Zieduleja . Nove le jums: lai Ēmī lijai veselī ba un darba spars, lai energ ija un n iprs dejas

solis daudzu gadus uz prieks u.

AINA GALIŅA 70 gadu jubileja 2017.gada 31.jūlijā Gavil niece padalī ja s sta sta par saviem mī l ajiem tuviniekiem- trī s ma sa m un bra li. Atskatoties uz jubila res darba gaita m, ja secina, pe c profesijas Aina izma cī jusies ka zootehnik e, aroda nostra da jot tikai trī s me nes us, toties visu mu z u nostra da jusi ka agronome. Ša koties zemes reformai, stra da jusi pas valdī bas Zemes komisija . Aina kopa ar savu laula to draugu izaudzina jus i divus be rnus Aldi un Ivetu, un prieks dzirkstī par katru no 5 mazbe rniem. Ja runa jam par redzes loka paplas ina s anu, tad stra da jot kolhoza , katru gadu ir braukts un redze ts, kas notiek ta la s zeme s. Š odien, sasta vot senioru apvienī ba , Aina izbrauka jusi Latviju un pa rnovadu zemes. Joproja m vin ai patī k zeme, ko vin a un Imants iekopus i, un s odien nodota de la un mazde la apsaimniekos ana . Patī k audze t ziedus un kopt lopin us. Patī k iese sties mas ī na un atbraukt lī dz veikalam. Patī k pasa kumi kultu ras nama un Zieduleja . Nove le jums: lai gavil niecei labs noskan ojums, veselī ba un smaids seja , lai be rni un mazbe rni da va ticī bu lauku zemes rī tdienai!

Godinām Alsungas iedzīvotājus

9

ALŠUNGAŠ ZIN AŠ

PATEICĪBA

Alsungas novada pas valdī ba pateicas Ma rī tei Kreic manei un Arvī dam Antonovic am

ar g imeni par palī dzī bu Amerika dzī vojos iem latvies iem

dzimtas koka izpe tei.

Alsungas pas valdī bas policija informe : Apmekle ta ju pien ems anas Pils iela 1, Alsunga Pirmdiena s 14.00 – 17.00 Piektdiena s 9.00 – 13.00 Pa re ja laika , ka arī darba diena s pe c plkst. 17.00 un brī vdiena s lu gums zvanī t pas valdī bas policijai pa ta lruni 22007968 vai vajadzī bas gadī juma iesaka m zvanī t uzreiz Valsts policijai pa ta lruni 110. Par konstate tajiem pa rka pumiem informe jiet policiju taja mirkli, kad tie konstate ti, lai nodros ina tu operatī vu jauta juma risina s anu un piera dī jumu iegu s anu.

Ar cien u pas valdī bas policija

26.augustā 23.jūlijā Latvijas Ētnogra fiskais brī vdabas muzeja norisina ja s ikgade jie “Maizes sve tki saimes godos”. Š ogad saimes sve tkos goda vieta tiks iera dī ta ma ja s ceptai maizei un citiem gardumiem no graudiem, savuka rt novadu se ta s latvju diz saimnieces gatavoja tradiciona lus godu un ikdienas mielastus. Pasa kuma piedalī ties tika uzaicina tas arī Alsungas novada saimnieces. Lī bies u se ta saimniekoja Škaidrī te Naglin a, Ruta Šokolovska, “Špe lman u krogs” un ma jamatnieki no Alsungas, skane ja “Šuitu sievu” apdzieda s ana un galda tika celti tradiciona lie e dieni un cienasti.

Alsungas muzejā

10

ALŠUNGAŠ ZIN AŠ

Svētā Miķeļa svētki 2017

Piektdien, 29. septembrī

18.00 Dievkalpojums un Švinī gas Vesperes 20.00 Liepa jas bigbenda koncerts Alsungas kultu ras nama

Sestdien, 30. septembrī 10.00 Laudas baznī ca 8.45 Alsundznieku modina s ana 9.00 Amatnieku tirgus. Uzsta jas Uga les folkloras kopa, Basu ansamblis, Kuldī gas “Putin as”, deju kolektī vs “Venta” un Alsungas kolektī vi. Konkursi, atrakcijas, zemessargu gatavota zupa. 13.00 Bibliote ka dzejas lasī jumi 14.00 Kultu ras nama Kuldī gas amatiertea tra izra de “La cis” 16.00 Baznī ca - koncerts (dalī bnieki tiks precize ti) 18.00 Baznī ca laulī bas mise 20.00 Ga jiens Pe c ga jiena pils pagalma degusta cija, ku kas un kafija, dzieda s ana un danc i. 22.00 Kultu ras nama balle ar grupu “Cits kvarta ls”- ar ieejas bil ete m. Piektdien un sestdien pie “Šuitu amatniekiem”- blusu tirgus.

Svētdien, 1. oktobrī 10.00 Laudas 11.00 Mise Pe c mises- suitu koncerts ar goda viesiem. Nosle guma koc a baznī cas pagalma . Š is tas ve l var mainī ties, ta de l - sekojiet rekla mai!

Alsungas novada dome un izglītības pārvalde izsludina interešu izglītības programmu pieteikumu 2017./2018. mācību gada 1. semestrim. Ik viens no Jums tiek aicina ts izstra da t interes u izglī tī bas autorprogrammas 2017./2018.m.g. Programmu izve rte s ana noteikta priorita te mu sdienī gu, netradiciona lu, inovatī vu programmu finanse s ana. Ja iesniedz pieteikums un programma, kas sasta v no: ievada, kura ir ja apraksta ī sa analī ze par programmas

realiza ciju (ja programma jau ir realize ta ieprieks ); interes u izglī tī bas programmas veids, interes u izglī tī bas programmas nosaukums, programmas vadī ta js, darbī bas me rk i, uzdevumi, nodarbī bu organiza cija;

teore tiska pamatojuma; tematiska pla nojuma pa stunda m, paredzamajiem rezulta tiem; interes u izglī tī bas programmas ī stenos anai nepiecies amo resursu uzskaitī juma; izmantojama s literatu ras. Programmas paraugs pieejams http://alsunga.lv/lv/read/1501584739-intere%C5%A1u-izgl%C4%ABt%C4%ABbas-programmu-pieteikumi Interesenti, kuri ve le sies realize t ka du no programma m, ir ja iepazī stas ar MK noteikumiem: Nr. 662. “Noteikumi par pedagogiem nepiecies amo izglī tī bu un profesiona lo kvalifika ciju un pedagogu profesiona la s kompetences pilnveides ka rtī bu” (28.10.2014.) un noteikumi Nr.382.”Interes u izglī tī bas programmu finanse s anas ka rtī ba”(28.08.2001.) Programmas, izveidotas un noformētas atbilstoši iepriekš minēto MK noteikumu prasībām, līdz 30. augustam iesniegt Alsungas vidusskolā Aīdai Vanagai.

“Zināšanas, kas iegūtas

jaunībā, ir kā cerību ziedi,

kas reiz nesīs arī augļus.”

(E. Te lmans)

Alsungas vidusskolas

skolēni un viņu vecāki!

Gaidī sim ju s 1.septembrī :

8.50 sve tbrī dis Alsungas baznī ca

9.30 skole nu pulce s ana s sava s

klase s

9.35 jauna ma cī bu gada

atkla s ana

klases stunda skole niem,

skole nu veca ku sapulce aktu

za le

veca ku tiks ana s ar klas u

audzina ta jiem

Alsungas vidusskolas direktore

un skolota ji