Amatierteātrim “Priekšspēle” – 20

Valdis Grēviņš savulaik teicis:“Ak, aktieri, ap tavu galvuCik daudzkārt šalcis sāpju vējš!Tu izej visiem laikiem cauri,No visām nāvēm celies spējš.

Ko cilvēks mūžu mūžos veicis,Tev vienā mūžā jāpaveic.Ko ģēnijs rakstu rakstos teicis,Tev vienā lomā jāizteic.

Ik vakaru kāds priekškars veras,Ik vakaru kāds priekškars slīgst,-Lai slavēts tas, kas tūkstoš lomāsNo jauna augšāmcelties drīkst.”

20. februārī Lubānas pilsētas kultūras nama amatierteātris “Priekšspēle” svinēja savu 20 darba gadu jubileju režisores Ilzes Kraukles vadībā.

Jubilejas reizē mūsu novada kultūras nama aktieri izspēlēja skeču programmu “Lai dzīvo spēle spēlīte – es arī piedalos”. Pavisam 19 skeči 32 aktieru izpildījumā. Uz skatuves kāpa esošie un bijušie aktieri, kas spēlējuši kādu lomu Lubānas kultūras nama amatierteātrī: Zanda Kočāne, Aivars Kočāns, Inguna Kaņepone, Uģis Markovs, Gunita Strode, Arģis Zviedris, Jānis Melna-cis, Ilze Kraukle, Juris Saliņš, Dace Kočā-ne, Elita Kellija, Ina Gutāne, Deivo Mūkins, Janīna Leice, Pēteris Ukrijs, Gatis Gutāns, Monika Šatohina, Elīza Tropa, Magnuss Mūkins, Linards Ķeveris, Gints Stērninieks, Zelma Lāne, Artūrs Plešs, Sandra Līcīte, Aigars Noviks, Signe Sondare, Aija Ander-sone, Gunta Sandere, Patrīcija Kolāte, Hei-na Mūkina, Toms Feldmanis, Kārlis Arndts.

Patīkami, ka mūsu aktieriem ir ļoti no-pietna pieeja tam, ko viņi dara. Iestudētajās

izrādēs netiek izmantots sufl ieris. Ja arī pie-mirstas kāda teksta daļa, tad notiek brīva improvizācija (tuvu tekstam).

Saka, ka aktierus stiprus dara skatītāji ar saviem smiekliem vai aplausiem izrādes laikā. 20. februārī netrūka ne skaļu smieklu, ne aplausu, kas liecināja, ka iecerētā prog-ramma skatītājiem patīk. Savukārt kolektīva vadītāju stipru dara aktieru meistarība no-sprausto mērķu īstenošanā. Režisore Ilze Kraukle pēc jubilejas pauda gandarījumu par savu aktieru sniegumu – viss izdevies, kā iecerēts.

Amatierteātri “Priekšpēle” jubilejā svei-ca novada pašvaldība, pašdarbības ko-lektīvi, skatītāji un amatierteātri no citiem novadiem, ar kuriem sākusies draudzība tradicionālajos teātra svētkos “Skeču parā-de”, kas jau daudzu gadu garumā notika Lubānā.

Kas ir tas fenomens, kas cilvēkam liek spēlēt teātri? Sandra Līcīte, aktrise ar 20 gadu stāžu amatierteātrī “Priekšpēle”, ir spēlējusi arī agrāk pie cita režisora, saka: “Lai sajustos citādāk nekā ikdienā. Uz ska-tuves atļaujos darīt to, ko parasti dzīvē ne-patīk darīt, piemēram, fotografēties...”

Teātra mīļi saka paldies par jauko pa-sākumu un gaida nākamās tikšanās ar ie-mīļotajiem teātra aktieriem! Daudz skaistu lomu, daudz interesantu izrāžu un daudz skatītāju mīlestības!

Vēl visu martu Lubānas tūrisma un kul-tūrvēsturiskā mantojuma centrā ir apskatā-ma izstāde par amatierteātra “Priekšpēle” 20 gadu darbību teātra jomā. Laipni aici-nāti!

Ligita Pētersone

Ko vēlamies lasīt 2016. gadā?

Tie, kas ir draugos ar informācijas gūšanu dažādos ziņu portālos, masu medijos, būs ie-vērojuši, ka jau pagājušogad plaši apspriests jautājums par pašvaldību laikrakstu lomu un pat pastāvēšanu. Tiek runāts par normatīvo aktu izveidi, kas regulētu, kādu informāciju drīkst ievietot pašvaldības laikrakstos.

Mūsu novada laikraksta uzdevums ir no-drošināt informācijas apmaiņu vietējā sabied-rībā, regulāri publicēt pašvaldības ofi ciālo in-formāciju (domes sēdes, saistošie noteikumi u.c.), informēt par galvenajām norisēm novada dzīvē. Informēt iedzīvotājus par aktualitātēm, sadarbojoties ar valsts un pašvaldības institū-cijām u.c.

Laikraksta lasītāji tiek aicināti izteikt vie-dokli par to, ko vēlētos lasīt mūsu pašvaldības laikrakstā 2016. gadā?

1. Ko lasāt vispirms (sakārtot augošā se-cībā no 1 līdz 9):

pašvaldības ofi ciālo informāciju (domes sēdes, saistošos noteikumus u.c.),

dažādu nozaru speciālistu pārskatus par veikto darbu, aktualitātēm,

intervijas ar dažādu arodu meistariem vai interesantām personībām,

pasākumu aprakstus, skolu ziņas, projektu aprakstus, informāciju lauksaimniekiem, kultūras afi šas, dažādus sludinājumus.

2. Kāda informācija nepiesaista? 3. Kādus vēl tematus (bez jau esoša-

jiem) ieteiktu apspriest laikraksta slejās?Atbildes sūtīt uz e-pastu: ligita.petersone@

lubana.lv vai iesniegt rakstiski domē redaktorei personīgi līdz 18. martam. T. 28331185

Nr. 5 (452) 2016. gada 26. februāris

Izdod Lubānas novada pašvaldība

/”Lubānas Ziņas” 2016. gada 26. februāris/2

Pašvaldībā

Apstiprināti ar Lubānas novada pašval-dības 28.01.2016. domes lēmumu (protokols Nr.1, 12.§). Izdoti saskaņā ar likuma „Par paš-valdībām” 43. panta trešo daļu, Izglītības liku-ma 17. panta trešās daļas 11. punktu.

1. Saistošie noteikumi nosaka ēdināša-nas izdevumu kompensācijas apmēru un piešķiršanas kārtību izglītojamo, kas apgūst obligāto pirmsskolas izglītības programmu sagatavošanas grupā un vispārējās izglītības programmas, ēdināšanai pašvaldības izglītī-bas iestādēs.

2. Ēdināšanas izdevumi par pusdienām tiek kompensēti 100% apmērā.

3. Ēdināšanas izdevumu atvieglojums tiek piešķirts uz Ministru kabineta noteikto mācību gada laiku, atvieglojums pienākas izglītojama-jiem, neatkarīgi no to deklarētās dzīvesvietas.

4. Izglītojamo ēdināšanas izdevumu kom-pensēšana tiek nodrošināta no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

5. Izglītības iestāžu vadītāji nosaka kārtību, kādā piešķir un izlieto pašvaldības budžeta lī-dzekļus izglītojamo ēdināšanai.

Saistošo noteikumu Nr. 2 „Ēdināšanas izdevumu kompensēšana izglītojamajiem Lubānas novada pašvaldības izglītības iestādēs” paskaidrojuma raksts

1. Projekta nepieciešamības pamato-jums. Šie saistošie noteikumi tiek pieņemti,

realizējot likuma „Par pašvaldībām” 43. panta trešajā daļā noteikto pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu, nodrošinot, lai bērni, neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa, saņemtu regulāru un pilnvērtīgu uzturu.

2. Īss projekta satura izklāsts. Saisto-šajos noteikumos paredzēta izglītojamo, kas apgūst obligāto pirmsskolas izglītības prog-rammu sagatavošanas grupā un vispārējās izglītības programmas, bezmaksas ēdināšana pašvaldības izglītības iestādēs.

3. Informācija par plānoto projekta ie-tekmi uz pašvaldības budžetu. Izglītojamo bezmaksas ēdināšanas programmai papildus no pašvaldības budžeta būs nepieciešami

– 2016. gadā – 26000 EUR, – turpmākajos gados – 26000 EUR ik

gadu.4. Informācija par plānoto projekta ie-

tekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā. Nav attiecināms.

5. Informācija par administratīvajām procedūrām. Noteikumu izpildi nodrošinās Lubānas novada pašvaldības izglītības iestā-des.

6. Informācija par konsultācijām ar pri-vātpersonām. Konsultācijas notika ar izglīto-jamo vecākiem, pašvaldības izglītības darba speciālistu un izglītības iestāžu vadītājiem.

Domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks

Ēdināšanas izdevumu kompensēšana izglītojamajiem Lubānas novada pašvaldības

izglītības iestādēsSaistošie noteikumi Nr. 2

Darba kārtībā jautājumi:1. Par saistošo noteikumu “Grozījumi

Lubānas novada pašvaldības 2013. gada 31. oktobra saistošajos noteikumos Nr. 19 “Par Lubānas novada pašvaldības pabal-stiem”“ apstiprināšanu.

2. Par izmaiņām Lubānas novada do-mes, pašvaldības administrācijas un ies-tāžu darbinieku amatu un amatalgu likmju sarakstā.

3. Par telpas Oskara Kalpaka ielā 12, Lubānā izsoles rezultātu apstiprināšanu.

4. Par rezerves fonda zemesgabala “Stirnas”, Indrānu pagastā, nomas tiesību izsoles rezultātu apstiprināšanu.

5. Par rezerves fonda zemesgabala “Jasmīni”, Indrānu pagastā, nomas tiesību izsoles rezultātu apstiprināšanu.

6. Par rezerves fonda zemesgabala “Birznieku pienotava”, Indrānu pagastā, nomas tiesību izsoles rezultātu apstiprinā-šanu.

7. Par rezerves fonda zemesgabala “Alī-das”, Indrānu pagastā, nomas tiesību izso-les rezultātu apstiprināšanu.

8. Par investīciju plāna aktualizēšanu.

9. Par iedzīvotāju iniciatīvas projektu konkursu 2016. gadā.

10. Par amatu savienošanas atļauju.

11. Par saistošo noteikumu „Par aiz-liegumu ģenētiski modifi cēto kultūraugu audzēšanai Lubānas novada teritorijā” ap-stiprināšanu.

12. Par Lubānas novada bāriņtiesas lo-cekļa ievēlēšanu.

Domes sēde 25.02.2016

Grozījumi Lubānas novada pašvaldības 2013. gada 27. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 8 „Lubānas novada pašvaldības nolikums” apstiprināti ar Lubānas novada pašvaldības do-mes 28.01.2016. lēmumu, protokols Nr. 1, 1.§. Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 21. panta pirmās daļas 1. punktu un 24. pantu.

Izdarīt Lubānas novada pašvaldības 2013. gada 27. jūnija saistošajos noteikumos Nr.8 „Lubānas novada pašvaldības nolikums” (turpmāk – nolikums) šādus grozījumus:

1. Izslēgt nolikuma 13. punkta 13.7 apakš-punktu.

2. Papildināt nolikuma 13. punktu ar 13.9 apakšpunktu „Medību koordinācijas komisi-ja”.

Grozījumi saistošajos noteikumos “Lubānas novada pašvaldības nolikums”

Saistošie noteikumi Nr. 13. Papildināt nolikuma 13. punktu ar 13.10

apakšpunktu „Darījumu ar lauksaimniecības zemi izvērtēšanas komisija”.

4. Izslēgt nolikuma 25. punkta 25.7.5 apakšpunktu.

5. Izslēgt nolikuma 25. punkta 25.7.6 apakšpunktu.

6. Papildināt nolikuma 25. punktu ar 25.7.8 apakšpunktu „sabiedrisko attiecību speciā-lists”.

Saistošo noteikumu „Lubānas nova-da pašvaldības nolikums”” paskaidrojuma raksts

1. Projekta nepieciešamības pamato-jums. Sakarā ar izmaiņām pašvaldības darba organizācijā nepieciešams precizēt pastāvīgo

komisiju un darbinieku/amatpersonu saraks-tu.

2. Īss projekta satura izklāsts. Nolikuma 13. un 25. punktā tiek veikti grozījumi atbilstoši izveidotajai pārvaldes struktūrai.

3. Informācija par plānoto projekta ie-tekmi uz pašvaldības budžetu. Nav attieci-nāms.

4. Informācija par plānoto projekta ie-tekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā. Nav attiecināms.

5. Informācija par administratīvajām procedūrām. Nav attiecināms.

6. Informācija par konsultācijām ar pri-vātpersonām. Nav attiecināms.

Domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks

Kultūras dzīve novadā

3/”Lubānas Ziņas” 2016. gada 26. februāris/

Kā veidojas kultūras pasākumu plāns Lu-bānas novadā?

Šogad, veidojot 2016. gada pasākumu plā-nu, vispirms izvērtējām aizvadīto gadu, ņēmām vērā iedzīvotāju aptaujā izteiktās vēlmes un uz-klausījām amatierkolektīvu vadītāju vēlmes un idejas. Pasākumu plāns tiek saskaņots ar Mei-rānu tautas nama, Lubānas tūrisma un kultūr-vēsturiskā mantojuma centra, Jauniešu centra, Lubānas pilsētas bibliotēkas, Lubānas vidus-skolas pasākumu plāniem. Ja plānojam aicināt izrādi bērniem, saskaņojam to ar abām novada skolām, pirmsskolas izglītības iestādi “Rūķīši”, sadarbojamies arī ar Degumnieku pamatsko-lu. Rēķinoties ar Lubānas novada iedzīvotāju skaitu, visi pasākumu organizētāji ir ieinteresēti saskaņot pasākuma norises laikus, lai tie ne-dublētos.

Šogad Lieldienu pasākumi un Ziemassvēt-ku balle Lubānas kultūras namā un Meirānu tau-tas namā notiks vienā datumā, jo nav iespējas variēt ar datumiem. Nevar svētkus rīkot pirms tam vai vakarā, ja otrā diena ir darba diena.

Pasākumu plānu 2016. gadam var apskatīt Lubānas novada pašvaldības mājaslapā, taču informācijai par pasā-kumiem ir jāseko līdzi arī uz afi šām un laikrakstā “Lubānas Ziņas”, jo objektī-vu iemeslu dēļ pasākuma datums vai laiks var mainīties. Pasākumu plānu izskata Sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteja un apstiprina dome.

Lubānas kultūras nama un Mei-rānu tautas nama pasākumu plānā ir ietverti vispirms jau valsts svētkiem un atceres dienām veltītie pasākumi. Lubānas kultūras nams sadarbībā ar Oskara Kalpaka piemiņas fondu orga-nizē pulkveža Oskara Kalpaka piemi-ņas pasākumu Visagala kapos, komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīžus pie Represēto akmens Aiviekstes krastā 25. martā un 14. jū-nijā, kā arī lāpu gājienu un piemiņas brīdi Lu-bānas vecajos kapos pie Svētās uguns altāra. Abu iestāžu pasākumu plānos atradīsiet pasā-kumus, kas veltīti Latvijas Republikas pasludi-nāšanas dienai 4. maijā un Latvijas Republikas proklamēšanas dienai 18. novembrī. Kultūras ministrija no šī gada aicina kultūras iestādes 4. maijā organizēt pasākumus ar nosaukumu “Bal-tā galdauta svētki”, atļaujot tā saturu veidot pēc saviem ieskatiem, kas būtu kā jauna tradīcija.

Iespēju robežās cenšamies novada ie-dzīvotājiem piedāvāt profesionālās mākslas koncertus. Ar projektu “Profesionālās māks-las pieejamības nodrošināšana Cesvaines un Lubānas novados” pagājušajā gadā tika noor-ganizētas trīs aktivitātes: Latvijas tekstilmākslas asociācijas mākslinieku (I. Jakobi, V. Plūme, I. Birztiņa) darbu izstādes atklāšanas svētki ar et-noperkusionista Nila Īles piedalīšanos Lubānas tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā, ērģeļmūzikas koncerts “Saulrietu violeto ērģeļu stāsts” (ērģelnieks Jānis Pelše, Latvijas Nacio-nālās operas soliste Ieva Parša) Lubānas ev. lut. baznīcā un Valsts leļļu teātra izrāde bērniem “Jūlijonkuliņa Ziemassvētki” Lubānas pilsētas klubā.

Profesionālās mākslas mīļotāji atcerēsies tikšanos ar Lubānas novadnieku Vilni Strauti-

ņu koncertā “Strautiņš un Bahs”, tikšanos ar Kasparu Zemīti koncertā „Ģitāra un stāsti”, zēnu vokālistu konkursa “Aiviekstes lakstīgalas” lau-reātu koncerts ar Daiņa Skuteļa piedalīšanos.

2016. gadā ar projektu “Profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana Lubānas un Cesvaines novados” notiks vairāki pasāku-mi. Koncerts “Visskaistākie gadalaiki”. Aivieks-tes svētkos klasiskās mūzikas koncerts „Latvijas 100-gadi gaidot” un Latvijas Leļļu teātra izrāde bērniem (vairāk informācijas par projektu lasiet 10. lpp.)

Abas kultūras iestādes organizē latviešu tradicionālos pasākumus, gadskārtu ieražu svinamās dienas, kā Lieldienas, Vasaras saul-griežus, Ziemassvētkus. Meirānu tautas namā tradīciju kopa “Sietiņš” sniedz koncertus Mārtiņ-dienā un Miķeļdienā.

Lubānas kultūras namā no tradicionāla-jiem pasākumiem turpināsies mazās skatuves sadancis “6X6” un amatierkolektīvu festivāls “Aiviekstes svētki”. Muzicējošo pašvaldību va-došo darbinieku saieta vietā šogad piedāvāsim

pasākumu ”Iepazīsti kaimiņu novadu”. Šoruden iepazīsim Gulbenes novadu, viņu pašdarbības kolektīvus. Līdzšinējais amatierteātru festivāls “Skeču parāde” šogad tika veidots kā amatier-teātra “Priekšspēle” jubilejas pasākums. Par nā-kamo gadu ir domas un idejas, kā turpināt šo tradīciju citā veidolā.

Meirānu tautas namā par tradicionāliem pasākumiem ir kļuvis Lubānas novada atklā-tais čempionāts 64 lauciņu dambretē, humora vakars “Aprīļa pilieni” un sieviešu deju kopu sa-dancis.

2015. gadā 3 Lubānas kultūras nama ko-lektīvi atzīmēja savas jubilejas: Senioru kora “Noskaņa” un senioru deju kopas “Varavīksne” 10 gadu jubilejas pasākums “Saules takas” un folkloras kopas “Lubāna” 30 gadu jubilejas pasākums. 2016. gadā Meirānu tautas nama amatierteātrim “Zeltrači” paliks 25 gadi. Lubā-nas kultūras nama amatierteātris “Priekšspēle” jau atzīmēja savus 20 gadus, bet 9. aprīlī tautas deju ansamblis “Lubāna” svinēs 30 gadu jubile-ju un decembrī lauku kapela “Meldiņš” atzīmēs 15 gadu jubileju.

Pateicoties sadarbībai ar biedrību “Latvijas Kinematogrāfi stu savienība”, kas aizsākās 2015. gada februārī, Lubānas novada iedzīvotājiem ir iespēja nepārtraukti un regulāri noskatīties lat-viešu jaunās un vecās filmas. Šīs sadarbības ietvaros 2015. gadā tika demonstrētas Arvīda Krieva dokumentālā fi lma „Freimis. Mārtiņš Frei-

manis” un režisoru Sandija Semjonova, Gunda-ra Rēdera, Audingas Kucinskaites dokumentālo fi lmu “Prāta vētra: starp krastiem”.

Pirmo reizi organizējām brīvdabas kino, de-monstrējot Andra Gaujas spēlfi mu “Izlaiduma gads” un izbaudījām silto vasaras vakaru un burvīgo atmosfēru, kad fi lma beidzās, gribējās vēl uzkavēties.

2016. gadā jau esam paspējuši parādīt Māra Martinsona spēlfi lmu “Romeo un Džulje-ta”, režisora Andreja Verhoustinska dokumen-tālo fi lmu “Īvāns”, režisores Lailas Pakalniņas spēlfi lmu “Ausma” un tuvākajā laikā plānojam parādīt režisora Dāvja Sīmaņa mākslas fi lmu “Pelnu sanatorija”, režisora Jura Kursieša spēl-fi lmu “Modris”, režisora Renāra Vimbas mākslas fi lmu “Es esmu šeit!”, režisores Dzintras Ge-kas dokumentālo fi lmu “Dieva putniņi”. Lēnām veidojas mūsu novada kino publika – skatītāju skaits pakāpeniski pieaug.

Lubānas novadā ir sarucis iedzīvotāju skaits. Uz 2016. gada 4. janvāri tas ir 2594. No tiem Indrānu pagastā – 829 un Lubānā – 1765 iedzīvotāji, kā rezultātā ir sarucis arī pasākumu apmeklētāju skaits ballēs abās kultūras iestā-dēs, taču pieaudzis gan pašdarbības kolektīvu dalībnieku skaits, gan apmeklētāju skaits uz

bezmaksas pasākumiem. Stādot šī gada kultūras pasākumu

plānus, abas kultūras iestāžu vadītājas ļoti rūpīgi izvērtēja plānotās aktivitā-tes, iespējamo pasākumu apmeklētā-ju skaitu. Pieļauju, ka Lubānas novada iedzīvotāji vēlētos tādus koncertus un profesionālo teātru izrādes, kādas piedāvā Madonas kultūras nams un koncertzāle “Gors”, bet to izmaksas ir lielas, ko izdalot uz šo zāļu sēdvietām, var veidot ieejas biļetes summā no 15 EUR – 8 EUR. Lubānas pilsētas klubā var nodrošināt 250 sēdvietas, uz pusi mazāk, kā Madonas kultūras namā un četras reizes mazāk, kā koncertzālē “Gors”. Tātad koncerta biļete pie 250

sēdvietām varētu maksāt 30 EUR – 16 EUR vai salīdzinot ar “Gora” sēdvietām – 60 EUR – 32 EUR. Lubānas kultūras nama rīkotajiem pasā-kumiem augstākā pasākuma biļetes cena ir 3 EUR. Uzskatu, ka Lubānas novada kultūras ies-tāžu prioritāte ir nodrošināt novada iedzīvotāju piedalīšanos valsts svētku, atceres dienu, kul-tūrvēsturisko un tradicionālo svētku norisēs.

Priecājāmies par šī gada veiksmīgi noorga-nizētajiem un kupli apmeklētajiem pasākumiem – Barikāžu aizstāvju atceres dienu, pasākumu pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem “Daudz laimes dzimšanas dienā, Lubāna!”, El-zas Rozentāles koncertu, Lubānas amatierteāt-ra “Priekšspēle” 20 gadu jubilejas pasākumu. Katra pasākuma organizēšanā tiek ieguldīts liels darbs un tas tiek darīts no sirds, ar domu – kā labāk iepriecināt, sagādāt pozitīvas emocijas mūsu pasākumu apmeklētājiem.

Nekļūdās tikai tie, kuri neko nedara. Paldies visiem 2015. gada iedzīvotāju aptaujas dalībnie-kiem par izteikto viedokli. Arī turpmāk centīsi-mies sabiedrību informēt par kultūras norisēm gan laikrakstā “Lubānas Ziņas”, gan pašvaldī-bas mājaslapā, gan arī priecātos uzklausīt iedzī-votāju viedokli personiski.

Informāciju sagatavoja Lubānas novada pašvaldības kultūras darba speciāliste

Ilze Kraukle

Pasākumi 2015.g. Lubānas kult.namā

Meirānutautas n.

Atceres dienas 6 2

Reģiona mēroga pas., festivāli 3 2

Koncerti 18 (4 no tiem profes. māksla)

12

Izrādes 10 (no tiem 1 profes. māksla)

4

Diskotēkas 1 –

Balles 18 13

Kino 2 –

Kopā 58 33

4 /”Lubānas Ziņas” 2016. gada 26. februāris/

Novadā

Ģimenē mācītais ir pamats visai mūsu dzīvei, mūsu, vecāku, sniegtais piemērs kalpo kā mēraukla visai dzīvei. Ģimenē veidojas galvenie uzskati par to, kas ir labi vai slikti, pareizi vai nepa-reizi, godīgi vai negodīgi. Lai gan lielā-ko daļu laika bērns pavada skolotāja, skolotāja palīga un draugu sabiedrībā, nekā mīļāka un svarīgāka par ģimeni nav. Tāpēc ”Zīļuku” grupas skolotājas katru dienu rosina bērnus mīlēt, cienīt un godāt mammu, tēti, mazos un lie-los.

Šajā tehnoloģiju laikmetā, kad visa diena pavadīta strādājot, vakarā ir at-licis maz spēka, ko veltīt sarunām un rotaļām. Taču ”Zīļuku” vecāki atrod brīvu brīdi, lai pieskandinātu grupu ar pašgatavotiem mūzikas instrumentiem, papildinātu mūsu zināšanas ar pašga-tavotām grāmatām un iesaistītos pasa-ku pasaules izzināšanā. Par to un ci-tiem lieliem un maziem darbiem, kurus visus nevar vienā lapā uzskaitīt, sakām lielu paldies tiem vecākiem, kuri atbal-sta mūsu centienus stiprināt ģimenes saites.

Bērni garajā darba dienā paspēj piepildīt savu sirsniņu ar visu krāsu emocijām, taču vispatiesākās un sirs-nīgākās emocijas pārņem, ieraugot to mīļo cilvēku, kas vakarā ienāk pa gru-pas durvīm ar silto smaidu uz lūpām.

Mēs priecājamies, ka mums vēl priekšā daudz kopīgu labrītu un pasā-kumu, kuros sadarboties un pateikties par visu, ko ikdienā nepaspējam!

Grupiņas “Zīļuki” vārdā Elita Kellija un Evita Ikauniece

Sabiedrības un valsts pamats ir ģimene

Onufrijs GailumsPēc neatkarības atgūšanas sa-

ņēmām valsti ar attīstītu ekonomiku, šodien, pēc 25 gadiem, varējām būt plaukstoša labklājības valsts. Diemžēl tā nenotika. Mūsu valsts elitē iekļuva padomju laika nomenklatūras darbi-nieki, kuriem primārās nebija valsts intereses, bet personīgais labums. Tautfrontieši, kuri gribēja uzcelt labklājības valsti, tika nobīdīti malā, kā Georgs Andrejevs – tika nosūtīts par vēstnieku. Dažiem tika piedraudēts, un tie paši aizgāja no politikas. Citi mīklainos apstākļos gāja bojā: Ita Kozakeviča, Gunārs Astra u.c. Varu pārņēma “Latvijas ceļa” veidotā valdība. Tika sagrauta ražošana – valsts pastāvēšanas pamati. Lai varētu izdevīgi tikt pie vērtīgiem valsts īpašumiem, tika izlaisti sertifi kāti. Nodo-dot šo kredītzīmi privātajā tirgū, sākās valsts īpašumu izlaupīšana (prihvatizācija). Par nie-ka naudu varēja iegūt vērtīgus valsts īpašu-mus, piemēram, par septiņiem latiem varēja iegūt 100 ha meža. Daudzi izveicīgi darboņi kļuva miljonāri. Visi varas elites politiķi palika bagāti. Tautas vairākums grima nabadzībā. Neveidojās līdzsvars starp bagātajiem un nabagajiem. Neradās vidusslānis. Valsts tika izlaupīta. To 2007. gadā pirmā pateica ASV vēstniece Ketrīna Toda-Beilija: Latvijā valsts ir nozagta.

Ražošanas sagraušana smagi skāra visas tautsaim-niecības nozares. Zaudējuši darbu, vairāk par 200 tūk-stošiem tautiešu devās sve-šumā. Valstij trūka naudas visās tautsaimniecības sfē-rās. Elites politiķi necentās taupīt naudu. Veicot privati-zāciju, valsts pazaudēja ap 10 miljardiem latu. Tika bū-vēti dārgākie ceļi Baltijā. Rīgā uzbūvēts dārgs tilts, kur, pēc Valsts kontroles vērtējuma, “pazuda” 27 miljoni latu. Tika uzbūvēta dārga VID ēka. Lie-las summas “pazuda” valsts iepirkumos.

Mainījās varas politiķi un valdī-bas, bet maz tiek darīts, lai izkļūtu no nabadzīgas valsts statusa. Dažs ekonomists vērtē, ka, nepalielinot IKP pieauguma tempu, Eiropas Savienības labklājības līmeni sa-sniegsim pēc 50 gadiem. Demo-

grāfi skais stāvoklis dramatisks, bet nevienai valdībai tas nav prioritāte. Kad vajadzēja domāt, kā veicināt dzimstību, Godmaņa val-dībai likās svarīgāk glābt Parex banku, dodot tai vairāk par vienu miljardu latu. Kur pazuda valstiskā domāšana? Vai te nevalda naudas vara? Netiek veicināta ražošanas attīstība, ko bremzē nodokļu politika. Latgalē varētu audzēt linus, ko darīja visos laikos. Jāatjauno cukurrūpniecība un citas ražotnes, bet po-litiķi par to šodien nedomā. Lauki paliek ar-vien tukšāki. Bez laukiem, bez zemniecības Latvijai nav nākotnes. Kam būs vajadzīgi par dārgu cenu uzbūvēti objekti, sakārtotā infra-struktūra, ja pēc gadu desmitiem var nebūt latviešu tautas.

Jāreformē mūsu valsts politiskā sistēma, kas valsti neved pretī attīstībai. Citādi tas ir

Igaunijā. Tur notika lustrā-cija, valsti vada valstsvīri, kuriem rūp savas tautas labklājība. Šodien Latvija zaudē savu neatkarību ne ar militāru spēku, bet lēnā ideālu sabrukšanas pro-cesā. Tauta kļūst apātiska, daudzi neiet uz vēlēšanām. Plaisa starp varu un tautu palielinās. Šodien stāvoklis ir smagāks, kā toreiz, kad pie Daugavas cīnījāmies pret Bermontu. Toreiz bija redzams pretinieks. Šo-dien izšķiras jautājums – būt vai nebūt mūsu tautai. Jāpanāk, lai vara strādātu savas tautas labā. Lai pir-majā vietā ir strauja valsts ekonomiskā izaugsme un demogrāfi jas uzlabošana. Lai latvieši šeit dzīvotu arī pēc simt gadiem, jādomā šodien.

Kurp ej, Latvija?

Cīniņš par varuVaras smailē vienai dāmaiNepatīk šī dzīve rāmā.Pašai dikti gribas valdīt.Jāsāk kabinetu skaldīt.

Ķengātāji cīņā metas,Viņu rindas nav tik retas.Premjere ir jānomaina –Jāatrod pie viņas vaina.

Izdodas šī ofensīva,Bet vēl priekšā cīņa sīva.Jātiek pašai spicē iekšā.Spēcīgs konkurents ir priekšā.

Veiksmīgāki pretinieki:Stūri pārņem zaļzemnieki.Premjerkrēsla tīkotājaBeigās paliek zaudētāja.

Vai būs labāka mums varaPēc šī bezjēdzīgā kara?Politiķu darbi rādīs,Vai par savu valsti gādās.

Grāmatu iznākšanas svētkiŠis gads sācies ražīgi mūsu novada rakstītā vārda meistariem. 30. janvārī Lubānas pilsētas bibliotēkā tika prezentēta novadnieka

Ēvalda Leona dzejas grāmatas “Ne garām ejot” iznākšana. Šajā grāmatā daudz dzejoļu, veltītu Lubānai un Lubānā pazīstamiem cilvēkiem.

12. februārī Lubānas pilsētas bibliotēkā notika Imanta Zemberga tri-loģijas grāmatu “Atmiņu vētrās dzimušie”, “Kur meži šalc, vidū tehnikums balts...” un “Mežs – mūža mīlestība” atklāšanas svētki. Trīs grāmatas par dzīvi, pārmaiņām mūsu sabiedrībā un autoram tik tuvajā meža nozarē, par atbildību, tikumiem un cilvēku likteņiem. Pēdējās triloģijas grāmatas 2. nodaļa – par Lubānas mežrūpniecības saimniecību. Autors piemin reā-lus notikumus un grāmatas varoņus sauc īstajos vārdos.

Grāmatas pieejamas Lubānas pilsētas bibliotēkā. Ligita Pētersone

Imants Zembergs un Ēvalds Leons.

/”Lubānas Ziņas” 2016. gada 26. februāris/ 5

„Saldskābmaizes” komanda: Redaktore: Madara ZviedreSkolotāja – konsultante: Ilona Kal-niņaKorespondenti: Gita Bleiva, Viktorija Lipstova, Elīna PērkoneFotokorespondente: Kristiāna Miška

Šajā avīzē atkal turpināsim iepazīstināt ar vienu no Lubānas vidusskolas absolventiem. Šoreiz uz sarunu ir aicināta Renāte Ozoliņa – klusa, aktīva, neatlaidīga, ļoti centīga un darbīga…

– Kad tu absolvēji Lubānas vidusskolu? – Lubānas vidusskolu absolvēju salīdzinoši nesen – 2011. gadā.

– Kuru skolotāju tu visspilgtāk atceries? – Katrs skolotājs ir palicis atmiņā. Īpaši izcelšu savu klases audzinātāju Anitu Tropu. Sirsnīga, gādīga, aktīva, idejām pilna un mīloša skolo-tāja. Astoņu gadu laikā pieredzēti daudzi jauki notikumi. Spilgti atceros klases braucienu ar ve-losipēdiem apkārt Lubāna ezeram, pīrāgu cep-šanas Anitas virtuvē Ziemassvētku laikā, lielo gatavošanos Žetonu vakaram, un vēl varētu tur-pināt. Anita ir sirdscilvēks. Viņai varu pateikties, par skaistajām skolas gadu atmiņām.

Bioloģijas skolotāja Maruta Loseva atstājusi lielu ietekmi uz manām „lielās dzīves” izvēlēm. Pateicoties skolotājas Marutas interesantajām, pārdomātajām stundām un prasmei ieinteresēt skolēnus, izvēlējos studēt bioloģijas un ģeogrā-fi jas skolotāja profesiju.

Uzskatu, ka skolotāja personībai ir ļoti liela nozīme. Abas skolotājas man ir personības.

– Ko tev deva Lubānas vidusskola? – Vispirms jau ieguvu pamatzināšanas mācību priekšmetos. Iespēju pilnveidot sevi ārpusklases nodarbībās. Skolas laikā ieguvu arī draugus. Varu teikt, ka ar iegūtajiem līmeņiem eksāme-nos, tiku uzņemta Latvijas Universitātes budžeta grupā, kurā arī mācījos visus četrus gadus.

– Tavas tālākās gaitas pēc Lubānas vi-dusskolas absolvēšanas? – Pagājušajā gadā beidzu studijas Latvijas Universitātē. Četrus ga-dus mācījos par bioloģijas un ģeogrāfi jas skolo-tāju. Paralēli mācībām divus gadus arī strādāju ar skolēniem, mācot gan bioloģiju, gan ģeogrā-fi ju un mazākajiem – dabaszinības. Šobrīd gan nestrādāju skolā, bet nekur tālu no šī lauciņa ne-esmu aizgājusi. Esmu muzejpedagogs Latvijas Dabas muzejā. Piedalos vides izglītības darba īstenošanā – sagatavoju un vadu ekskursijas, veidoju uzdevumus un darba lapas. Organizē-jam konkursu skolēniem „Cielavas gudrības”, dažādus pasākumus, izstādes. Muzejs ir liels, aptver dažādas dabaszinātņu tēmas, tāpēc ir ļoti interesanti, un darbs ir daudzveidīgs.

– Ja tev ļautu mainīt tikai vienu lietu pa-saulē, kas tas būtu? – Lielu daļu pasaules šobrīd satrauc saasinātais jautājums par ka-radarbību, terorismu, bēgļiem un musulmaņu kultūras atšķirībām ar mums pieņemamo. Tas var izklausīties naivi, bet es gribētu mainīt šo situāciju – pasaulē mieru un katram savas, dro-šas mājas. Visu šo problēmu sākums ir ieroči, vardarbība un cīņa par varu.

Diemžēl pasaulē ir vēl daudzas neatrisinā-tas problēmas, kuras būtu jāmaina. Gan strau-

jais populācijas pieaugums, gan resursu nepie-tiekamība, gan ekoloģiskās problēmas. Zeme ar saviem resursiem nevar visus iedzīvotājus nodrošināt ar to vajadzībām, un kļūst arvien sliktāk. Mums Latvijā ir grūti iedomāties, ka Āf-rikā ir vairāk nekā 170 miljoni bada cietēju vai Dienvidamerikā ik sekundi tiek izgrieztas mežu teritorijas, kas līdzvērtīgas aptuveni 40 futbola laukumiem. Mēs dzīvojam tādā kā laimes zemē, kur ar šādām problēmām tieši nesaskaramies, bet sekas sajutīsim arī mēs un mūsu bērni, maz-bērni.

– Ja cilvēka mūža garums vidēji ilgtu 40 gadus, ko tu savā dzīvē mainītu, lai to izdzī-votu maksimāli? – Es censtos mazāk uztrauk-ties, baidīties un šaubīties. Tās ir vienas no bez-jēdzīgākajām sajūtām, kas iznieko un negatīvi ietekmē ikdienu. Tā vietā vairāk uzdrīkstēties un paļauties uz saviem spēkiem.

– Kādas ir tavas vislaimīgākās bērnības atmiņas? Kāpēc tās ir tādas? – Iedomājoties par bērnības atmiņām, gribu smaidīt. Tas ir skaists laiks, kad tiek gūti daudzi krāšņi iespai-di. Kā vienu no laimīgākajām atmiņām minēšu māsas Beātes piedzimšanu. Biju sajūsmā par mazo māsu, sajutos atbildīga un kā vecākā māsa centos būt gādīga, palīdzēt un atbalstīt.

Man ir bijusi laimīga bērnība, tāpēc jāsaka paldies vecākiem par šo brīnišķīgo laiku.

– Tu dari to, kam tici, jeb centies ticēt tam, ko dari? – Daru to, kam ticu. Ja tomēr gadās otrādāk, tad ir vērts padomāt – vai tas tiešām ir pareizi un vai tas būtu jādara. Tomēr dzīvē ga-dās arī censties ticēt tam, ko dari, jo no pienā-kumiem nevar izvairīties.

– Kam būtu jānotiek, lai dienu varētu nosaukt par ideālu? – Man ir bijušas daudzas ideālas dienas, un nav vajadzīgs nekas gran-diozs. Parasti tās ir kopā ar ģimeni un labiem draugiem jeb sev mīļajiem cilvēkiem. Brīnišķīgi,

ja visiem ir labs, pat nedaudz bezrūpīgs ga-rastāvoklis, kopīgi tiek darīts tas, kas sagādā prieku. Ideālajā dienā es gribu redzēt priecīgus cilvēkus, kas kopā ar mani ceļo, atrodas pie da-bas, dodas piedzīvojumos vai dejo.

Par ideālu varētu nosaukt arī pārsteigumiem pilnu dienu. Mani iepriecina negaidīti un pozitīvi pārsteigumi.

– Nosauc trīs cilvēkus, ar kuriem tu vēlē-tos satikties un parunāt? – Saprotu, ka tas nav iespējams, bet es gribētu parunāt ar izcilām per-sonībām, kas dzīvojuši dažādos laika posmos. Piemēram, sengrieķu domātāju Aristoteli, astro-nomu Galileo Galileju un mūziķi Džonu Lenonu.

Nosauc trīs lietas, kas, tavuprāt, rakstu-ro Lubānu? – Pirmkārt, tās ir manas mājas. Lai arī lielākoties ikdiena tiek pavadīta Rīgā, tomēr Lubānu joprojām saucu par mājām. Aizbraukt iznāk arvien retāk, bet katra reize tiek īpaši gaidī-ta. Esot mājās, var rast mieru un atbrīvotību, mā-jas sniedz laimes sajūtu, un te ir mana ģimene.

Manuprāt, Lubānu raksturo latviskums. Vienmēr esmu priecājusies par latvisko vidi, cil-vēkiem, kas mīl un apzinās savas saknes, lepo-jas ar tautas vērtībām, kopj un sargā tās. Izpaus-mes, kā uzturēt un izrādīt latviskumu, ir dažādas – caur kultūru, folkloru, amatiem, simboliem, va-lodu, tradīcijām. Lubānieši to prot! Tā ir vērtība, kas jāmāca, jāsaglabā un jānodod tālāk.

Treškārt, Lubānu raksturo daba. Mums ir Aiviekste, apkārt meži, pļavas, purvi, tepat arī Lubāna ezers. Tas varbūt neliekas nekas īpašs, drīzāk ierasts un pašsaprotams, bet pēc Rīgas burzmas – tā ir neizsakāma vērtība.

– Ko tu varētu ieteikt jauniešiem, kas vēl mācās Lubānas vidusskolā, un ir lielās izvē-les priekšā? – Vispirms skolēniem gribētu atgā-dināt, ka vajag kārtīgi mācīties. Neko jaunu jau nepateicu, bet to saprot tikai pēc tam, – vaja-dzēja, piemēram, krievu valodu mācīties vairāk, labāk un nopietnāk. Jo vairāk sevi piespiedīs mācībām vidusskolā, jo vieglāk būs pēc tam! Var pievērsties padziļināti kādiem mīļāka-jiem priekšmetiem, bet nedrīkst mazāk lai-ka veltīt citiem.

Spiediens uz „lielo izvēli” mēdz būt ļoti liels, pat nomācošs, tomēr svarīgi ir sekot domai, kas patīk pašam. Lai izdodas!

Renāti uzklausīja skolotāja Ilona Kalniņa

Uzdrīkstēties un paļauties uz saviem spēkiem

SaldskābmaizeLubānas vidusskolas skolēnu avīze 2016. gada februāris

/”Lubānas Ziņas” 2016. gada 26. februāris/6

Lubānas vidusskolas skolēnu avīzīte “Saldskābmaize”

Īsi pirms Žetonvakara uz sarunu aicinām savu klases audzinātāju Inesi Sondari. Skolotājas domas par mums, divpadsmitajiem…

– Ar kādu dzīvnieku Jūs salīdzinātu savu audzināmo klasi?– Daudzi klases skolēni ir dzimuši Vērša gadā. Tāpēc varētu teikt, ka daļēji viņi

atbilst šim dzīvniekam. Parasti mierīgi un ironiski, bet, ja viņiem iešaujas prātā kāda uzmācīga ideja, tad viņi var zaudēt pašsavaldīšanos. Aizstāvot savu taisnību, kļūst asi, nepielabināmi. Vērsis ir spītīgs dzīvnieks un paliks pie sava, neieredzot tos, kas traucē īstenot viņa plānus un idejas.

– Ar kādu augu Jūs salīdzinātu savu klasi?– Pirmais, kas ienāk prātā, ir dadzis. Liekas, necils augs, kas bieži dur ar adatām,

pieķeras tā, ka nevar to atraut. Taču, ja uzzina visu par šo augu, var redzēt, cik tas ir vērtīgs un reizēm neizmantots.

– Ar kādu krāsu Jūs salīdzinātu savu klasi?– Vienu krāsu izdalīt grūti. Katram ir sava “nokrāsa”. Tāpēc es uzskatu, ka katra

klase ir kā varavīksne – vai nu košāka, vai blāvāka. – Ar kādu priekšmetu vai lietu Jums asociējas sava audzināmā klase? – Tā noteikti ir sarežģīta ierīce, kas sastāv no dažādām sastāvdaļām. Ja kāda no tām

sabojājas, ierīce vairs nav pilnīga. Tas varētu būt pulkstenis, kam reizēm ir nosēdusies baterija un tas nedaudz kavē. Kāpēc tāds salīdzinājums? Viņi jau to sapratīs!

– Ar kādu grāmatu Jums asociējas 12. klase?– Man jebkura klase asociējas ar vienu grāmatu. Tā ir krāsojamā grāmata. Tēmas

grāmatām ir atšķirīgas, taču skolotājs un skolēns tur var izpausties, izvēlēties savas krāsas un toņus.

– Kāds satiksmes līdzeklis varētu raksturot 12. klasi?– Tas noteikti ir vilciens. Protams, vecais labais tvaika vilciens. Ja piemet ogles – uz

priekšu dodas ar visu sparu, ja katlu atstāj novārtā, tas var apstāties pavisam.– Kāds ir bijis Jūsu kopā pavadītais laiks?– Ir gājis dažādi. Klases sastāvs ir mainījies. Bet tie ir astoņi gadi, kas kopā dien-

dienā pavadīti. Izjūtas raibas, dažādas. Jūs bijāt skaisti, aktīvi, attapīgi. Tomēr dažādi, reizēm līdzīgi – kā puzzles gabaliņi no vienas gleznas.

– Ko Jūs novēlat savam klases kolektīvam?– Lai sasniedz savu mērķi, lai nekad nebaidās no ceļā izliktiem šķēršļiem! Lai

visas grūtības spēj pārvarēt! “Kāds tu būsi, tāds būs viss, ko tu ap sevi radīsi” (M. Māterlinks).

Mēs, divpadsmitie, savu audzinātāju raksturojam kā skolotāju ar labu humora izjūtu, saprotošu, kuru viegli nokaitināt, bet tikpat viegli arī sasmīdināt. Ir ļoti saprotoša, pacie-tīga, radoša, zinoša, atjautīga, ar stipriem nerviem. Astoņu gadu laikā kļuvusi par mūsu otro mammu, viņa ir “cukuriņš”. Skolotāja, kas vairāk uztraucas par sekmēm nekā mēs paši, ļoti garšo kafija, mīl uzspēlēt dažādas spēles. Viņa ir mūsu “sargeņģelis”.

Skolotāju un savus klasesbiedrus uzklausīja 12. klases skolnieces Gita Bleiva un Elīna Pērkone

Skolas laiks iemāca novērtēt sevi un savas spējas

27. janvārī, spītējot lietum un vējam, Lubānas vi-dusskolēniem tika dota iespēja piedalīties Barikāžu atceres 25. gadadienai veltītā stafetē “Iedegsim izturī-bas, spēka un komandas gara ugunskuru.”

Šogad stafete skolā notika pirmo gadu – tas bija aiz-raujoši. Skolēniem bija jāslēpo, jāvelk ragaviņas, jāstumj bobslejs, jāsit ripa, jāceļ sniega tornis. Slēpošana prasīja piepūli tiem, kas to nedara tik bieži, cik iespējams. Ripas slidināšana pa ledu, lai trāpītu uzzīmētajos riņķos, arī sa-nāca retajam. Bija nepieciešams izvērtēt, ar kādu spēku uzsist pa ripu, ņemot vērā nelielo daudzumu ūdens uz ledus. Bobsleja stumšana izdevās grūti gaisa tempera-tūras paaugstināšanās iemeslu dēļ. Sniegs jau sāka pār-vērsties dubļos, un tas sarežģīja šo stafeti, bet skolēni ne-padevās un uzdevumus veica godam. Visinteresantākā stafete bija augstākā sniegavīra, sniega torņa uzcelšana. Tas palīdzēja saliedēt klasi un veicināja izdomu sniega stabilitātei. Visaugstāko torni uzcēla 12. klases skolēni, kuriem palīdzēja daudzu gadu laikā iegūtā pieredze. Pēc smagajām cīņām, protams, cimdi, kādam arī kājas bija slapjas, bet pozitīvo emociju bija vairāk.

Lubānas vidusskolā 1.klase ir augstākā sniega torņa cēlāji, 2. klase ir meistarīgākie bobsleja stūmēji, 3. klase – raženi ripas sitēji, bet 4. klase – labākie un ātrākie raga-viņu vilcēji. 5. – 8. klašu grupā 1. vietu ieguva 8. klase, 2. vietu – 6. klase, 3. vietu – 5. klase. 9. – 12. klašu grupā 1. vieta – 12. klasei, 2. vieta – 9. klasei, 3. vieta – 10. klasei.

Paldies par izturību stafešu organizētājiem un veido-tājiem! Paldies skolēniem, kas nenobijās no sliktajiem laika apstākļiem! Visiem kopīgi ir jāvairo labais sevī un pasaulē, kas mums apkārt!

12. klases skolniece Viktorija Lipstova

Iedegsim izturības, spēka un komandas

gara ugunskuru

Redaktora slejaSveiks, mīlniek! Klāt ir februāris – mīlestības mēne-

sis. Mīlēt un būt mīlētam – to visu mēs vēlamies. Naktī palūkojies pa logu, re, zvaigžņu vietā sirsniņas pakārtas. Izbaudi katru pavadīto minūti pie loga nakts vidū, jo atnā-cis februāris – mēnesis, kas ir tikai vienreiz gadā.

Lubānas vidusskola ir īsta mīlētāju skola – mēs mīlam un esam mīlēti. Kā jau katru gadu, tā arī šogad Valen-tīndienā notiek ievērojams pasākums. No rīta, ierodo-ties skolā, katram 5. – 12. klašu skolēnam ir iespējams izvēlēties sev simpātiskāko sirsniņas pusīti, ar domu, ka atradīsies arī otrā pusīte. Skolēniem šī ir ļoti iecienīta akti-vitāte. Parasti audzināšanas stundā notiek Valentīndienas pasākums. Šogad katrai klasei ir jāuzved 3 – 5 minūšu garš teātris no kādas romantiskas fi lmas vai multfi lmas. Vissatraucošākais ir Valentīndienas tops, kurā katrai no-minācijai ir līderis jeb pirmā vieta. Februāris arī ir aizņemts mēnesis 12. klasei, jo jāgatavojas Žetonvakaram. 11. feb-ruārī 8. – 12. klašu skolēni tikās ar ASV vēstniecības Pre-ses un Kultūras atašeju Ketrīnu Džailzu-Diazu ar lekciju angļu valodā “The Role of The U.S. Embassy in Latvia”. Skolēni bija ļoti ieinteresēti un sarunai atvērti.

Visas “Saldskābmaizes” komandas vārdā novēlam katram no jums, lielam vai mazam, atrast savas sirsniņas otro pusīti. Glabājiet to, kas jums tuvs, savā sirsniņā cieši jo cieši! Jums, divpadsmitie, lai pietiek vēlēšanās un laika vienmēr vispirms ieklausīties sevī, turēt cieņā prāta gudrī-bas, bet vienmēr būt uzticīgiem tam, ko saka Jūsu sirds! Nepadodieties, neapstājieties, ticiet!

“Saldskābmaizes” redaktore Madara Zviedre

7

Interesanti. Aktuāli

/”Lubānas Ziņas” 2016. gada 26. februāris/

Līdzcilvēks

Lubānas vidusskolas sporta gariņš Ansis Deksnis skolā strādā jau 50 gadus. Nesen tika nosvinēta viņa 75. jubileja. Ansis ir tēvs meitai Ilzei un dēlam Arvim, kopumā viņš ir vectēvs 7 mazbērniem un vecvectēvs vienam mazmazbērnam. Ie-spaidīgi? Visnotaļ.

– Kā Jūs sevi raksturotu no puiša kā-jas līdz tagadējā vīrieša mugurkaulam?

– Saistībā ar mūsdienu jaunatni – šis ir ļoti labs jautājums. No puiša kājas līdz tagadējā vīrieša mugurkaulam? Es teiktu, ka tā ir pastāvība, neatkarība, visu panākt saviem spēkiem, uzticēties sev, negaidīt dāvanas no citiem un noteikti būt zēnam – zēna gados, vīrietim – vīra gados. Tā pie-trūkst mūsdienu zēniem. Meitenes praktiski ir ņēmušas pārsvaru daudzās lietās.

– Vai Jums ir kāda mīļa vietiņa vai tuvs nostūrītis Lubānā?

– Mīļa vietiņa, dabiski, ir personīgais dzīvoklis, kur es varu atpūsties kopā ar ģi-meni, kur sabrauc mazbērni. Otra – saistīta ar dabu. Kaut kur mežā, rudenī, tad, kad ir dzērveņu lasīšana, jo tur ir daba, maz cil-vēku, interesanti dzīvnieki, kukaiņi. No rīta, kad dzied putni, kad saule lec, jūties kaut kam augstākam par tevi piederīgs, un it se-višķi, ja ir jauks laiks.

– Vai Jūs sēņojat? – Es sēņoju, bet tikai gailenes lasu, tā-

pēc, ka to nav daudz un ir interesanti mek-lēt. Ļoti garšo gaileņu mērce, arī beku. Man vienmēr patīk kaut ko meklēt un atrast, ne-vis tad, kad ar izkapti var pļaut. Nepatīk lasīt mellenes, to ir daudz, un laiks arī karsts.

– Kāda ir atšķirība starp skolēniem tagad un Jūsu laikā?

– Atšķirība ir milzīga, ja es skaidrošu, tad kāds jaunietis, kurš lasīs, nesapratīs. Bi-jām ļoti pastāvīgi, neviens ar mums neauk-lējās. Ja dabūji nesekmīgu atzīmi, skolotājs neskrēja pakaļ, pašam bija jātiek galā, ja nē, tad atstāja uz otru gadu. Par stundu ka-vēšanu vispār nevarēja būt runas. Pamatā šāda auklēšanās slikti ietekmē audzēkņus. Mēs varējām izaugt pastāvīgi, nav problē-mu atrast kādu nodarbošanos, jo jau tad iemācījāmies to visu.

Tagad tās izmaiņas notiek milzīgos tempos. Es vienu gadu nestrādāju, bija tikai treniņi, tagad atkal paņēmu fi zkultū-ras stundas visās klasēs. Jau pa to vienu manu prombūtnes gadu jūtu, ka audzēkņi ir pilnīgi izmainījušies. Viņi ir nekontrolēja-mi, nepakļaujas elementārai disciplīnai, sa-biedriskajai kārtībai, arī cieņai pret citiem, neapzinās to, ka ir vajadzīgi visam kolek-tīvam, savai klasei. Savas emocijas pauž ļoti skaļi, nedzird viens otru, un ar katru gadu paliek arvien vairāk šādu skolēnu. Es saprotu, ka audzēkņi ir stundās nosēdēju-šies, tāpēc ienāku zālē un ļauju viņiem 3-5 minūtes izskrieties un izkliegties, izlādēt uzkrājušos enerģiju. Varbūt visa likumdo-šana to iespaido – kas jaunietim ir atļauts,

kas nav – tas viss nonāk milzīgā vilnī. Visu cenšas labot skolotājs, kuram nav nekādu papildrīku, tikai sava galva un balss. Ir jau arī labi skolēni ikvienā klasē, bet, ja klasē trāpās kādi divi vai trīs citādi domājošie, tad skolotājs cīnās ar viņiem un ar labajiem skolēniem nesanāk darboties tik, cik nepie-ciešams.

– Kādu padomu Jūs dotu tagadējai Lubānas vidusskolas jaunatnei?

– Es varu neatlaidīgi cīnīties ar to, lai zēns būtu zēns. Lai meitenes būtu meite-nes un nepārņemtu zēnu funkcijas, lai vi-ņas nepakļautos zēniem, kuriem nav mu-gurkaula. Meitenei ir jābūt ar savu stāju un savu lepnumu. Varbūt tad arī zēni būs ar mugurkaulu. Tagad zēni ir iedomīgi un mei-tenes pievērš šādiem zēniem lielu uzmanī-bu (tautā saka – skrien pakaļ). Meitenes, nedrīkst to darīt! Tas liks viņiem padomāt, sakārtot savu dzīvi, sākt vadīt pasākumus. Tagad pārsvarā meitenes vada pasākumus skolā. Lai zēns to darītu, ir ļoti jālūdzas un jāpierunā.

– Kāds bija Jūsu mīļākais priekšmets, kad mācījāties skolā?

– Neizbēgami, tas bija sports, jo mums nebija televīzijas, pat radio nebija. Bija re-produktors, kas no viena punkta visiem atskaņoja himnu, dažādas ziņas. Mēs ne-varējām regulēt, ko gribam klausīties. Vie-nīgā nodarbošanās bija kaut kādas fi ziskas nodarbes.

Brīvajā laikā nepārtraukti biju ārā, tāpēc man tā veselība ir saglabājusies. Pavasarī novilku apavus un rudenī atkal uzvilku, visu vasaru basām kājām, neatkarīgi no tā – lie-tus vai dubļi. Vakarā nomazgā savas basās kājas un ej gulēt.

Man patika tādi priekšmeti, kur bija jādomā. Tā bija matemātika, ģeometrija

un rasēšana. Rasēšanā man vienmēr bija teicamas atzīmes. Matemātika man patika tāpēc, ka tur vajadzēja domāt, es bieži ne-izmantoju visas formulas, jo nepatika tādus sīkumus pierakstīt. Bieži vien nonācu līdz atrisinājumam pa savu ceļu, tāpēc skolo-tājs nelika augstu atzīmi (toreiz 5 balles bija augstākā atzīme), ielika tikai 4.

– Lūdzu, paturpiniet teikumu: “Koku stipru dara saknes, skolotāju...”

– ... mīlestība pret bērniem, visiem. – Bet kas stipru dara vīrieti?– Vīrieti? Pašapziņa, gribasspēks, ap-

ņēmība cīnīties līdz galam, cieņa pret pre-tējo dzimumu, mīlestība pret saviem tuvā-kajiem.

– Kuriem cilvēkiem dzīvē Jūs vēlaties pateikties visvairāk?

– Noteikti vecākiem, bet to novērtē tikai tad, kad vecāku vairs nav. Savai ģimenei, bērniem un mazbērniem, arī draugiem, kuru nav daudz.

– Kāda ir Jūsu dzīves recepte, lai būtu tik možs un vēl joprojām spētu tu-rēties līdzi mūsdienu jaunatnei sportā?

– Cilvēks sāk novecot no kājām. Galva vienmēr ir jauna, domas ir jaunas. Recepte ir tāda, ka jābūt jaunam domās – nedrīkst domāt, ka esi vecs. Faktiski jau domas visu nosaka: kāda tev ir veselība, dzīves pozī-cija utt.

Skolā strādāt ir ideāli, te tu vispār nevari novecot. Kā var novecot, ja jāskrien līdzi 1. klasei, jāskrien ar 2. klasi, 10. un 12. klasi. Ļoti foršs variants vispār. Skolā nevar nove-cot arī, ja dzīvo līdzi visiem pasākumiem, kas notiek. Tas bija lielos vilcienos.

Manuprāt, cilvēkam ir jāuzņem tik daudz kaloriju, cik var iztērēt. Daudzi domā, ka, kļūstot vecāks, cilvēks daudz ēd un kļūst apaļš, pa druskai jau var ēst, bet viss, ko uzņem, ir jāsadedzina. Lai sadedzinātu vi-sas uzkrātās kalorijas, visu laiku kaut kas jādara. Mana ideja ir tāda, ka vienmēr jābūt kustībā. Nepietiek ar to, ka atnāc uz trena-žieru zāli, padari kaut ko tajās pelēkajās tel-pās, kur maz skābekļa, un domā, ka tā esi uzlabojis savu veselību. Tev jābūt arī pārējo dienas daļu darbībā. Vislabāk ir tad, ja tā kustība ir nepiespiesta, saistīta ar dabu.

Galvenais – uztvert lietas ar humoru, arī no visa negatīvā censties izvilkt kaut ko smieklīgu un neapvainoties, ja kāds izdo-mā stulbu joku, it kā apvainojošu.

Pēc sarunas ar skolotāju Ansi Deksni nākas secināt, ka dzīvē vissvarīgākais ir domāt pozitīvi, būt cilvēkam ar mugur-kaulu un visu laiku būt kustībā. Galve-nais veselības avots ir daba.

Jānovēl skolotājam Ansim Deksnim nezaudēt sparu skriet un piedalīties, nezaudēt pozitīvo domāšanu un vīrišķo stāju arī turpmāk, tad veselība pat nobī-sies spert nostāk kādu soli.

Ar Ansi Deksni sarunājās Madara Zviedre

Cilvēks sāk novecot no kājām...

Interesanti. Aktuāli

/”Lubānas Ziņas” 2016. gada 26. februāris/ 8

Novadā

Janvāra beigās Lat-vijas Lācis atceļoja uz Lubānu. Lubānas pil-sētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas va-dītāja Biruta Ēķe kopā ar Lubānas vidusskolas gidu pulciņa meite-nēm un skolotāju Ani-tu Tropu iepazīstināja Lāci-Ceļotāju ar mūsu pilsētu.

Vieta, kur Lubānas bērni un jaunieši pava-da dienas lielāko daļu, ir Lubānas vidusskola, tāpēc Lācis savu ceļo-jumu sāka tieši tur. Bēr-ni skolā ne tikai mācās, bet arī dejo tautiskās dejas, dzied koros un ansambļos, piedalās dažādos sporta pulci-ņos, spēlē teātri, izzina vidi, pēta savu novadu un mācās to prezen-tēt gidu pulciņā.

Lubāna un Lubānas vecie kapi ir leģen-dām apvīti. Varbūt jūs esat dzirdējuši leģen-du par Lubānas ērģelnieku? Muzeju naktī Lubānas vidusskolas gidi vadīja ekskursiju pa Lubānas vecajiem kapiem.

Dodoties uz pilsētas centru, Lācis ie-griezās Lubānas Mākslas skolā un aplūko-ja Lubānas novada domi.

Viena no Lubānas novada bagātībām ir cilvēki, kuri pieprot dažādus amatus. Lācis kopā ar meitenēm apmeklēja Amatnieku centru un pat mācījās aust.

Lubānā vēl ir daudz skaistu vietu, kuras

būtu vērts apskatīt. Gaidīsim ciemos!Stāsts par Lāci tapa Lubānas pilsētas

bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā. Lāci ar Lubānu iepazīstināja gidu pul-

ciņa meitenes: Laila Anna Strode, Krista Kristiāna Pugača, Sabīne Stiprā, Ieva Ak-mentiņa, Elīna Stoļere, Anete Bāliņa, Loreta Māliņa un Annija Miška.

Mūsu Lubānu saudzīgi apskauj mežu sili, kuros tik ļoti patīk ogot, sēņot un iz-smaržot saldo viršu smaržu.

Mēs mīlam savu dzimto pilsētu – Lu-bānu! Lāci, mēs visi lepojamies ar vietu, kurā dzīvojam! Katram Lubānā ir kas svēts, dārgs un mīļš.

Latvijas Lācis Lubānā

Slimību profi lakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka katru gadu valsts ap-maksātās vakcinācijas pret ērču encefalītu bērniem no viena gada vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai notiek saskaņā ar Mi-nistru kabineta 2000.g. 26. septembra no-teikumu Nr. 330 “Vakcinācijas noteikumi” 23.11. un 23.12. apakšpunktā noteikto:

23.11.teritorijās, kurās saskaņā ar Sli-mību profi lakses un kontroles centra epi-demioloģiskās uzraudzības datiem ir vis-augstākā saslimstība ar ērču encefalītu, ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalī-ta endēmiskajā teritorijā. Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts, kura pamatprakse ir attiecīgajā teritorijā;

23.12. bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus.

Lubānas novadā pēc pilsonības un mig-rācijas lietu pārvaldes datiem ir 373 bērni, kas iekļauti sarakstā par valsts apmaksāto bērnu vakcināciju pret ērču encefalītu.

Par valsts apmaksāto bērnu vakcināciju pret ērču encefalītu

Meirānu tautas namā 20. februārī jau piekto gadu notika Lubānas novada čem-pionāts 64 lauciņu dambretē.

Čempionātu tiesāja Valdis Mass un sek-retariāta pienākumus palīdzēja pildīt Aiva Caunīte. Šogad īpaši tika aicināti bijušā Ma-donas rajona dambretisti. Pārsvaru dalībnie-ku skaita ziņā guva Liezēre.

Īpašu paldies par fi nansiālu atbalstu da-lībnieku un savā vārdā vārdā jāsaka Lubā-nas novada pašvaldībai un izpilddirektoram Ivaram Bodžam par sarūpētajiem kausiem un medaļām (kuras izcēlās ar savu īpašo noformējumu). Paldies Valdim Masam, kurš jau 5. gadu uzņemas tiesneša pienākumus un ir ieguvis arī 2015. gada sporta laureāta titulu Madonas novadā – nominācija “Sports cilvēkiem ar īpašām vajadzībām”, kā arī tra-dīciju kopai “Sietiņš” un dāmu deju grupai “Magones” par pārsteigumu – apsveikuma koncertu čempionāta dalībniekiem.

Godalgotās vietas. Sievietēm1. vieta Vinetai Mikovičai (Liezēre);2. vieta Neļai Kristīnei Malahovskai (Viļāni);3. vieta Aivai Caunītei (Meirāni).

Godalgotās vietas. Vīriešiem1. vieta Valdim Masam (Meirāni);2. vieta Aivaram Briedim (Saikava);3. vieta Gunvaldim Tarvidam (Mārciena). Jāpiebilst, ka ar mazu pārsvaru viņam zaudēja un 4. vietu ieguva Dzintars Apinis (Prauliena).

Skolēniem. 1. vieta Neļai Kristīnei Malahovskai (Viļāni); 2. vieta Dāvim Caunītim (Meirāni). 3. vieta Madarai Prodniecei (Liezēre). Meirānu tautas nama vadītāja Inga Aizsilniece

Lubānas novada čempionātam dambretē – 5 gadi

Uzvarētāji, aiz kadra Madara Prodniece.Uzvarētāji, aiz kadra Madara Prodniece.

Interesanti. Aktuāli

/”Lubānas Ziņas” 2016. gada 26. februāris/ 9

Aktuāli

Valsts iestāžu amatpersonāmpar VID e-pakalpojumiem

VID aicina valsts iestāžu amatpersonas un darbiniekus izmantot VID e-pakalpoju-mus!

Atgādinām, ka valsts amatpersonām laika posmā no 2016. gada 15. februāra līdz 2016. gada 1.aprīlim (ieskaitot) ir jāiesniedz kārtē-jā valsts amatpersonas deklarācija par 2015. gadu, un tas ir obligāti jādara elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk – EDS).

Ja gadījumā ir nozaudēts VID piešķirtais EDS identifi kators un parole, to vairs nav nepieciešams atjaunot, lai iesniegtu valsts amatpersonas deklarāciju vai jebkuru citu dokumentu EDS, jo ikviens var kļūt par EDS lietotāju, neslēdzot līgumu ar VID, bet izman-tojot www.latvija.lv sniegto tehnisko risināju-mu:

internetbanku autentifi kācijas datus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes

izsniegto eID viedkarti VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas

centra” izsniegto elektronisko paraksta vied-karti (e-parakstu).

Dokumentu iesniegšana arī vairs nav jā-apliecina ar VID e-paraksta datni.

Tādēļ aicinām gan valsts amatpersonas, gan visus valsts iestāžu darbiniekus izmantot arī citus VID EDS pakalpojumus un nepiecie-šamības gadījumā iesniegt elektroniski arī citas nodokļu un informatīvās deklarācijas, piemēram, Gada ienākumu deklarāciju (no 2016. gada 1.marta), lai atgūtu pārmaksā-to iedzīvotāju ienākuma nodokli par attais-notajiem izdevumiem, t.i., par saņemtajiem ārstniecības, zobārstniecības vai izglītības iegūšanas pakalpojumiem, veselības apdro-šināšanas prēmiju maksājumiem, veiktajām iemaksām pensiju fondos vai par dzīvības apdrošināšanas pakalpojumiem.

Iesniedzot Gada ienākumu deklarāciju, izmantojot EDS, tajā automātiski tiek atspo-guļota visa VID rīcībā esošā informācija par nodokļu maksātāju, proti, nodokļu maksā-tāja gūtie ienākumi, neapliekamie ienākumi, informācija no kredītiestādēm par veiktajām iemaksām pensiju fondos, informācija no apdrošināšanas sabiedrībām par veiktajām iemaksām par dzīvības apdrošināšanas pa-kalpojumiem, kā arī no iepriekšējiem gadiem pārnestie attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem. Sākot ar šī gada aprīli, deklarācijā automātiski tiks at-spoguļota arī tā informācija, ko par personas veiktajiem maksājumiem par izglītību VID būs iesniegušas mācību iestādes.

Tādējādi deklarācijas pielikumā D4 ie-sniedzējam pašam papildus jānorāda un jāpievieno attaisnojuma dokumenti (čeki un kvītis, tos iepriekš nofotografējot vai ieskenē-jot) tikai par tām summām, par kurām VID rīcī-bā informācijas nav un kuras VID nav iekļāvis deklarācijā.

Viedtālruņu un planšetdatoru lietotājus ai-cinām izmantot EDS mobilo versiju (eds.vid.gov.lv), jo arī tajā iespējams iesniegt Gada ienākumu deklarāciju, bet attaisnojuma do-kumentus (čekus un kvītis) pievienot no attie-cīgās ierīces galerijām.

Aktuāla informācija valsts amatperso-nām!

Valsts amatpersonas deklarācijā auto-mātiski var iegūt datus no VID rīcībā esošās informācijas par amatpersonas papildus ie-ņemamajiem amatiem

Valsts amatpersonas deklarācijas Pub-licējamā un Nepublicējamā daļā ir sadaļa “Cita informācija”, kur ir iespējams norādīt in-formāciju, kas pēc deklarācijas iesniedzēja ieskatiem sniedz pilnīgāku priekšstatu par valsts amatpersonas mantiskā stāvokļa iz-maiņām deklarēšanas periodā

Precizēt jau iesniegtās deklarācijas var, rakstveidā vēršoties VID un pamatojot preci-zējumus, ne vēlāk kā mēneša laikā pēc dekla-rācijas publiskojamās daļas publiskošanas elektroniskā veidā VID mājaslapā esošajā publiskojamo datu bāzē.

Plašāka informācija par to, kas ir valsts amatpersonas, amatpersonu deklarācijas ie-sniegšanas kārtība un termiņi, kā arī uzska-tāms metodiskais un informatīvais materiāls (ar vizuālu palīginformāciju) par valsts amat-personu deklarāciju iesniegšanu pieejams VID mājaslapas sadaļā Noderīgi/Informācija valsts amatpersonām.

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā aicinām valsts amatpersonas konsultēties klātienē pie VID Nodokļu pārvaldes Valsts amatpersonu datu administrēšanas daļas speciālistiem vai arī zvanīt uz VID Informatīvo tālruni 67120000, izvēloties tematu „Informā-cija valsts amatpersonām”. Tāpat VID mājas-lapas sadaļā „Kontakti” ir iespējams pieteik-ties padziļinātai konsultācijai noteiktā vietā un laikā, izvēloties tematu „Jautājums par valsts amatpersonas deklarāciju”.

Pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātājiem ir izsūtījušas maksāšanas paziņojumus par aprēķināto NĪN 2016. gadam. Nodokli par zemi un mājokli aprēķina uz gadu, un tas tiek sadalīts četros maksājumos: šogad NĪN maksāšanas termiņi noteikti 31. marts, 16. maijs, 15. augusts un 15. novembris. Maksāju-mu var veikt gan pa daļām norādītajos termi-ņos, gan arī avansa veidā, līdz pirmajam mak-sājuma termiņam – 31. martam – samaksājot visu summu.

Savukārt, ja samaksas termiņi ir nokavēti, tad atbilstoši likumam par termiņa kavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nau-da – no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu.

Nomaksāt NĪN iespējams pašvaldības no-rēķinu punktos, bankā, internetbankā, kā arī portālos www.epakalpojumi.lv un www.latvija.lv .

Jāuzsver, ka, maksājumu veicot caur inter-netbanku, būtiski ir pārliecināties, vai pārskai-tījums tiek adresēts pašvaldībai, kas izsūtījusi paziņojumu par NĪN nomaksu, un pārskaitī-jumu veikt uz kādu no tiem pašvaldības kon-tiem, kas norādīti sagatavotajā maksāšanas paziņojumā. Tāpat arī maksājuma mērķī precīzi jānorāda nodokļa maksātāja personīgā konta numurs par zemi un personīgā konta numurs ēkām, īpašuma adrese vai kadastra numurs, par kuru veikts maksājums.

Taču drošākais un ērtākais veids nomak-sāt NĪN ir portālā www.epakalpojumi.lv vai www.latvija.lv, jo tur pieejami pašvaldību banku konti NĪN samaksai, kā arī nodokļa maksātā-jam automātiski uzrādās visa nepieciešamā informācija.

Iedzīvotāji tiek arī aicināti aktīvāk izmantot arī citus saistībā ar NĪN nomaksu pieejamos pakalpojumus portālā www.epakalpojumi.lv. Piemēram, lietotāji, kuri autorizējušies pakal-pojumam, portālā var iegūt informāciju par maksājamo nodokli un to apmaksāt, pieteikties maksāšanas paziņojuma saņemšanai e-pastā, kas ir daudz ērtāk un būtiski taupa resursus, kā arī pieteikties saņemt atgādinājumu e-pastā vai SMS veidā par tuvojošos NĪN samaksas termi-ņu. Vita Jekimova, SIA ZZ Dats

Izsūtīti NĪN maksāšanas paziņojumi

2016. gadam

10. martā plkst. 19.00Cesvaines vidusskolas aulā

Lubānas novada ļaudis tiek aicināti uz

Jura Kulakova muzikālo izrādi

Lomās – Kārlis Tols vai Rihards Le-pers, Jānis Jarāns, Madars Zvagulis, Marta Grase-Ančevska, Dace Šteinerte un Latvijas Jaunatnes teātra jauno aktie-ru studijas audzēkņi.

Dramatizējuma autors Matīss Gric-manis, režisors Jānis Mūrnieks.

Biļetes – 5, 6 EUR

5. martā plkst. 17.00Lubānas pilsētas klubā

Ikgadējais jauniešu deju kolektīvu pasākums – koncerts

Draugu pulkā dejotprieks

Visi laipni aicināti!

Lienīte Ozolniece

/”Lubānas Ziņas” 2016. gada 26. februāris/10

Baltie bērzi, šalciet klusi,Sveiciet tālos apvāršņus.

Tēva sirds ir aprimusi,Čaklās rokas mierā dus.

(J. Sirmbārdis)Izsakām patiesu līdzjūtību Rutas Kārkliņas ģimenei, vīru smilšu kalniņā izvadot.

Dzidra, Jānis Začesti ar ģimeni

Policijas ziņas16.02. Indrānu pagastā konstatēts, ka no

krautuves nozagti 35 m3 egles zāģbaļķu. Par zādzības faktu sākts kriminālprocess.

22.02 saņemta informācija, ka Lubānā, Tilta ielā pagaidām nenoskaidrots vadītājs ar nenoskaidrotu automašīnu ietriecies apgais-mes stabā, to bojājot. Vadītājs negadījuma vietu atstājis, neziņojot policijai. Vainīgā per-sona tiek noskaidrota.

Neskumstiet, ja citu rītuNebūs manis pulciņā;

Manas domas, mani darbiPaliks jūsu atmiņā.

Izsakām patiesu līdzjūtību Rutai Kārkliņai un tuviniekiem,

vīru, tēvu, vīratēvu Jāni smilšu kalniņā pavadot.Ilva, Anastasija, Ainārs

Pārdod vienistabas dzīvokli Klānu ielā 18 (malkas apkure).

Tālr. 29328530 (Līga)

Paldies!Izsaku pateicību SIA “Lubānas

KP” vadītājam Ilgvaram Ivanovam par ūdensvada remontu Lubānā, Krasta ielā – 24. Antoņina

Paldies!Izsakām vissirsnīgāko pateicību

apbedīšanas aģentūrai “Ozīriss” un puišiem par iejūtību un atsaucību bēru rīkošanā, izvadot Jāni Poikānu smil-šu kalniņā. Mīļš paldies Vēsmai Masai, saimniecēm, kaimiņiem un visiem mīļa-jiem cilvēkiem, kas juta mums līdzi šajās skumjajās dienās. Tuvinieki

15. martā plkst. 10.00 – 17.00 Lubānā, Oskara Kalpaka ielā 4

(iekšpagalmā) Mamogrāfija

Ar Nacionālā veselības dienesta vēstuli – bez maksas, ar ģimenes ārsta vai ginekologa nosūtījumu – 2,85 EUR,

maksas – 20 EUR

Visa veida rentgena izmeklējumi

viena projekcija – 6,50 EUR (ģimenes ārsta nosūtījums nav nepieciešams)

D vitamīna noteikšana – 4,50 EUR

Tālrunis pierakstam: 25431313

Ev. lut. draudzes ziņas

28. februārī plkst. 14.30 (pēc diev-kalpojuma) Lubānas ev. lut. baznīcā draudzes pilnsapulce.

Draudzes pilnsapulcē atskatīsimies uz aizvadīto gadu, pārrunāsim draudzes aktualitātes un pieņemsim lēmumu par gaidāmajām draudzes padomes vēlē-šanām. Aicināts piedalīties ikviens piln-tiesīgs (kristīts, iesvētīts un veicis gada nodevas iemaksu) draudzes loceklis. Gada nodevas iemaksu 12 EUR būs ie-spējams veikt arī pirms pilnsapulces.

Draudzes pilnsapulcei izvēlētais Die-va vārds: “Es esmu Kungs, tavs Dievs, Es stiprinu tavu labo roku, Es saku tev: ne-baidies, Es esmu tavs palīgs.” Jes 41:13

Nākamais “Lubānas Ziņu” numurs iznāks 11. martā.

Informāciju un sludinājumus iesniegt domē redaktorei līdz 4. martam.

Atbalstīts projektsValsts Kultūrkapitāla fonds atbalstījis Lu-

bānas novada pašvaldības iesniegto projektu “Profesionālās mākslas pieejamība Lubānas un Cesvaines novados”, piešķirot fi nansēju-mu EUR 3000. Projekta vadītāja Ilze Kraukle. Šī projekta ietvaros, domājot par visu paau-džu kultūras aktivitātēm, Lubānas un Cesvai-nes novados tiks noorganizēti šādi pasākumi ar profesionālu mākslinieku piedalīšanos:

21. maijā koncertu “Visskaistākie gadalaiki” sniegs mūziķi Anete Dovmane (čells), Kaspars Dovmanis (fl auta), Karlīna Īvāne (vijole, alts, viola d’amore), Mārtiņš Dovmanis (oboja), dejotāja Ineta Dovmane un stāstnieks Dainis Īvāns. Koncertā skanēs Antonio Vivaldi koncerts violai d’amore (RV 393, 2. daļa), kā arī itāļu komponista slavenā-kais sacerējums Gadalaiki. Tas būs vēstījums ne tikai par sarkanmataino priesteri Antonio Vivaldi, bet arī par Latvijas dabu un visskais-tākajiem gadalaikiem cilvēka mūžā. Mūzika, deja un vārds vīsies kopā ar Vivaldi mīļotās skolnieces bārenes Annas Marijas del Violin likteni un cimdu adītājas Jetes Užānes gads-kārtu rakstiem.

16. jūlijā Aiviekstes svētkos Latvijas nacionālās operas soliste Evita Zālīte un ēr-ģelniece Ilona Birģele sniegs klasiskās mūzi-kas koncertu „Latvijas 100-gadi gaidot”.

9. decembrī Latvijas Leļļu teātra izrā-de bērniem.

27. februārī plkst. 10.00

Lubānas pilsētas klubā

Zolītes turnīrsPieteikšanās pilsētas klubā no plkst. 9.30 vai pa tālruni 26524369 Pērkam vecas koka ēkas (šķūņus,

klētis u.c) priekš demontāžas. T. 26271811

Meirānu tautas namā27. februārī plkst. 15.00

soloalbuma ’’Sameklē mani’’ prezentācijas koncerts.

Īpašais viesis – Ēriks Gruzniņš. Pie klavierēm – Kaspars

Ieejas maksa: 3 EUR, skolēniem – 1 EUR

Meirānu tautasassas namā

6. marts Pasākumi, veltīti

Oskara Kalpaka atcerei

Plkst. 12.00 Visagala kapos

Plkst. 15.00 Madonas kultūras namā

Pulkveža Oskara Kalpaka atceres pasākumu cikla noslēgums

Uzvarētāju apbalvošanaNBS orķestra koncerts

Ieeja — bez maksas

Piemiņas pasākums