”MEHĀNIKA UN METĀLAPSTRĀDE, SILTUMENERĢĒTIKA, SILTUMTEHNIKA UN MAŠĪNZINĪBAS” · 2017. 2. 28. · metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības”,

STUDIJU VIRZIENA

”MEHĀNIKA UN METĀLAPSTRĀDE,

SILTUMENERĢĒTIKA, SILTUMTEHNIKA UN

MAŠĪNZINĪBAS”

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

Studiju virzienam atbilstošās

progrmmas nosaukums „Kuģa mehāniķis”

Studiju virzienam atbilstošās

progrmmas kods 41 525

Programmas īstenošanas ilgums: nepilna laika neklātienes studijas – 3 gadi

Programmas apjoms 116 KP, 174 ECTS

Studiju programmas īstenošanas vieta Novikontas Jūras koledža, juridiskā adrese Duntes ielā

17, Rīgā, LV - 1005

Prasības uzsākot studijas vispārējā vidējā vai vidējā profesionālā izglītība

Iegūstamā profesionālā kvalifikācija Kuģa mehāniķis

Personas vārds, uzvārds un amats,

kuru koledža pilnvarojusi kārtot ar

akreditāciju saistītos jautājumus

Anastasija Bohana, Novikontas Jūras koledžas lietvede

APSTIPRINĀTS

SIA “Novikontas Jūras koledža” padomes sēdē

2017. gada 11. janvārī, protokola Nr. 3-1-1/2017/02

RĪGA, 2017

Studiju virziena “Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības” pašnovērtējuma

ziņojums, par 2016. gadu

2

1. STUDIJU VIRZIENA RAKSTUROJUMS ................................................................................4

1.1. Studiju virziena attīstības stratēģija, kopīgie mērķi un to saistība ar koledžas kopējo stratēģiju . 4 1.2. Studiju virziena un studiju programmu perspektīvais novērtējums no Latvijas Republikas

interešu viedokļa ............................................................................................................................ 7 1.3. Studiju virziena attīstības plāns ..................................................................................................... 9

1.4. Studiju virziena un studiju programmu atbilstība darba tirgus pieprasījumam – darba un

izglītības tirgus novērtējuma rezultāti par darba vietu pieejamību. studiju programmu

absolventiem, darba devēju aptaujas rezultāti ............................................................................. 11

1.5. Studiju virziena stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze ................................................. 13 1.6. Studiju virziena iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apraksts ....................................... 16 1.7. Studiju virzienam pieejamie resursi (tai skaitā finanšu resursi) un materiāltehniskais

nodrošinājums ............................................................................................................................. 17 1.8. Sadarbības iespējas Latvijā un ārzemēs attiecīgā studiju virziena ietvaros ................................ 21 1.9. Studiju programmu uzskaitījums, norādot to apjomu kredītpunktos, studiju veidu, iegūstamo

grādu, grādu un profesionālo kvalifikāciju vai profesionālo kvalifikāciju. Studiju programmu

atbilstība Latvijas Republikas un koledžas stratēģijai ................................................................. 21

1.10. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījums, norādot tā

kvalifikāciju un pienākumus, tai skaitā studiju programmu un tās daļu, kuru katrs no

akadēmiskā personāla īstenos ...................................................................................................... 26

1.11. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība un tā ietekme

uz studiju darbu, studējošo iesaistīšana pētniecības projektos, kā arī dalība starptautiskajos

projektos, Latvijas Zinātnes padomes un citu institūciju finansētajos projektos pārskata periodā27 1.12. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla galveno zinātnisko publikāciju un

sagatavotās mācību literatūras saraksts pārskata periodā ............................................................ 27 1.13. Studiju virziena īstenošanā iesaistīto struktūrvienību (piemēram, katedru, profesoru grupu,

laboratoriju, institūtu) uzskaitījums, norādot to uzdevumus studiju virziena un konkrētu studiju

programmu īstenošanā ................................................................................................................. 29 1.14. Studiju virziena īstenošanā nepieciešamā mācību palīgpersonāla raksturojums, norādot tā

uzdevumus studiju virziena un konkrētu studiju programmu īstenošanā .................................... 31 1.15. Informācija par ārējiem sakariem.............................................................................................. 31

1.2.1. sadarbība ar darba devējiem, profesionālajām organizācijām .............................................. 31

1.2.2. sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām un koledžām, kuras īsteno līdzīgus studiju

virzienus un līdzīgas studiju programmas ................................................................................... 34

1.2.3. studējošie, kas studējuši ārvalstīs studējošo apmaiņas programmu ietvaros, norādot

apmaiņas programmu un valsti .................................................................................................... 34

1.2.4. ārvalstu studējošo skaits studiju virzienā kopumā, kā arī sadalījumā pa studiju

programmām, norādot studiju ilgumu, valsti .............................................................................. 35

2. Studiju programmas raksturojums ............................................................................................36

2.1. Studiju programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi ................................................................. 36



3

2.2. Studiju programmas paredzētie studiju rezultāti ......................................................................... 36 2.3. Studiju programmas plāns ........................................................................................................... 38

2.4. Studiju kursu un studiju moduļu (ja tādi ir) apraksti ................................................................... 39 2.5. Studiju programmas organizācija ................................................................................................ 39 2.6. Prasības, uzsākot studiju programmu .......................................................................................... 41 2.7. Studiju programmas praktiskā īstenošana (izmantotās studiju metodes un formas, tālmācības

metožu izmantošana) ................................................................................................................... 41

2.8. Vērtēšanas sistēma (izglītības kritēriji un vērtēšanas metodes studiju rezultātu sasniegšanai un

novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtība) ................................................................................ 43 2.9. Studiju programmas izmaksas ..................................................................................................... 45

2.10. Salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa un tādam pašam studiju virzienam atbilstošu Latvijas

(ja līdzīga studiju programma Latvijā tiek īstenota) un vismaz divām Eiropas Savienības valsts

atzītu augstskolu vai koledžu studiju programmām .................................................................... 46

2.11. Informācija par studējošajiem ................................................................................................... 51 2.11.1. pirmajā studiju gadā imatrikulēto studējošo skaits............................................................... 51

2.11.2. absolventu (ja tādi ir) skaits .................................................................................................. 52

2.11.3. Studējošo aptaujas un to analīze ........................................................................................... 52

2.11.4. Absolventu (ja tādi ir) aptaujas un to analīze ....................................................................... 52

2.11.5. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā ............................................................. 52

3. Kopsavilkums ............................................................................................................................53

4. PIELIKUMI ..............................................................................................................................54



4

1. STUDIJU VIRZIENA RAKSTUROJUMS 1.1. STUDIJU VIRZIENA ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA, KOPĪGIE MĒRĶI

UN TO SAISTĪBA AR KOLEDŽAS KOPĒJO STRATĒĢIJU

NJK piedāvā pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju virzienu „Mehānika un

metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības”, kura ietvaros īsteno pirmā līmeņa

profesionālās augstākās izglītības studiju programmu „Kuģa mehāniķis”. Programmas kods 41525.

Saskaņā ar 2014. gada 30. maija Izglītības un zinātnes ministrijas akreditācijas lapu Nr. 268 studiju

virziens akreditēts līdz 2019. gada 17. decembrim.

NJK vadības mērķis ir saglabāt un nostiprināt savas pozīcijas starptautiski kvalitatīvas

izglītības piedāvājumā. Studiju virziena “Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika,

siltumtehnika un mašīnzinības” programmas „ Kuģa mehāniķis” prioritāte un mērķis ir sagatavot

darba tirgum konkurētspējīgus speciālistus ar pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību atbilstoši

MK noteikumiem Nr.141 „Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts

standartu” un kas dod iespēju iegūt kvalifikāciju „Sardzes mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju

jaudu 750 kW un lielāku”, kā arī „Otrais mehāniķis un vecākais mehāniķis ar galveno dzinēja jaudu

mazāku par 3000 kW”, kuru kvalifikācija atbilst STCW konvencijas kodeksa A-III/1 standarta

prasībām un atvieglotām A-III/2 standarta prasībām.

Studiju virziena mērķi ir saskaņoti ar koledžas darbības un attīstības ilgtermiņa stratēģiju.

Studiju virziena attīstības stratēģija ir izstrādāta saskaņā ar Koledžas darbības un attīstības

stratēģiju (Izpildes termiņi no 2013. līdz 2020. gadam). Tā tiek atspoguļota 1. tabulā:



5

1. tabula

PLĀNOTIE

REZULTĀTI

UZDEVUMI, LAI SASNIEGTU

PLĀNOTOS REZULTĀTUS

IZPILDES

TERMIŅI

Kvalitatīva pirmā līmeņa

profesionālā augstākā

izglītība un darba devēju

prasībām atbilstoša

profesionālā sagatavotība

1) studiju programmu, studiju kursu

pilnveidošana;

2) studiju procesa vadības un studiju

satura pašnovērtējuma regulārs

pārskats;

katru gadu

3) studiju programmu uzturēšana

atbilstoši ārējo tiesību aktu normām,

t.sk. STCW konvencijai, LR

izglītību reglamentējošajiem aktiem

un iekšējo normatīvo dokumentu

prasībām, nozares attīstības

tendencēm, kā arī izvērtētām NJK

darba devēju vēlmēm un vajadzībām

sākot no 2013. gada

4) visa koledžas personāla iesaistīšana

uzdevumu plānošanā, to īstenošanā

un rezultātu analīzē


5) studiju programmas kvalitātes

regulāra izvērtēšana, izmantojot

darba devēju un studējošo aptaujas

rezultātus

katru gadu

6) docētāju profesionālās un

pedagoģiskās meistarības

paaugstināšanas veicināšana


Pozitīvas atsauksmes par

koledžas praktikantiem un

absolventiem no darba

devējiem. Darba devēju

aptaujas liecina par

praktikantu un absolventu

labu konkurētspēju darba

tirgū, studiju laikā iegūtām

labām profesionālajām

zināšanām

1) izglītības kvalitātes nodrošināšana

atbilstoši darba tirgus prasībām sākot no 2013. gada

2) darba devēju aptaujas par NJK

praktikantiem un absolventiem

rezultātu regulāra apkopošana


3) atgriezeniskās saites nodrošināšana

ar darba devējiem 2013.-2017.

Realizētais studiju virziens

ir konkurētspējīgs ne tikai

Latvijā, bet arī ārpus tās

1) sadarbības līgumu noslēgšana ar

vadošajām Eiropas un pasaules

universitātēm, piemēram, Warsash

Maritime Acadamy, Warnemunde

Maritime Academy u.c.

universitātēm un koledžām.

2) Aktīvi izmantot jau noslēgtos




6

starptautiskās sadarbības līgumus, lai

veidotu kopīgas studiju programmas,

pieredzes apmaiņu, kopīgus

pētnieciskos projektus, studiju un

pētniecības piedāvājumu, kas būtu

balstīts uz augstiem standartiem.

Profesionālās orientācijas,

karjeras izglītošanas un

reklāmas rezultātā tiek

nodrošināts stabils,

darba tirgus prasībām

atbilstošs studējošo skaits

1) Studentu kontingenta piesaistīšana un saglabāšana:

profesionālās karjeras dienas

vidusskolās


NJK prezentācija izstādē „Skola” sākot no 2014. gada

reklāma masu mēdijos 2013...

Pētniecības darbā aktīvi

iesaistījušies koledžas

studenti, visi lektori un

docētāji

1) piesaistīt studentus zinātniski

pētnieciskajam darbam sākot no 2013. gada

2) organizēt zinātniskās konferences

koledžā sākot no 2014. gada

3) pētījuma rezultātus prezentēt

zinātniskajās konferencēs koledžā un

ārpus tās – Latvijā un ārvalstīs


4) docētāju un akadēmiskā personāla

profesionālās un pētnieciskās

kvalifikācijas paaugstināšana līdz

kompetencei, kas nodrošina

konkurētspēju ne tikai Latvijā un

Eiropā, bet arī pasaules mērogā

2014.-2020.



7

1.2. STUDIJU VIRZIENA UN STUDIJU PROGRAMMU

PERSPEKTĪVAIS NOVĒRTĒJUMS NO LATVIJAS REPUBLIKAS

INTEREŠU VIEDOKĻA

Latvijas ierindas jūrnieku skaits ir (dati no Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģitra)

6428. Parsvarā tie strāda uz kuģiem zem ārzemju karogiem, kur pastāv draudi, ka kuģa

īpašnieks/operatos ņems darbaspēku no vidusāzijas un NVS valstīm. Tā kā ierindas jūrnieku

kvalifikācija neļauj tiem ieņemt virsnieka amatu pastāv draudi papildināt bezdarbnieku skaitu

Latvijā, kas uzliks papildu slogu uz Latvijas Republikas budžetu, tā arī motivēs cilvēkus migrēt uz

valstīm ar labāku darba tirgus situāciju, kas savukārt saasinās esošo demogrāfisko situāciju valstī.

Apgūstot studiju virziena programmu, absolventam ir iespēja ieņemt kuģa virsnieka amatu bez

dzinēja jaudas ierobežojumiem, kā arī dod iespēju turpmāk paaugstināt zināšanu līmeni

Profesionālās pilnveides programmā vai 2. Līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā

un, saņemot vadības līmeņa virsnieka licenci, ieņemot uz kuģa vadības līmeņa virsnieka amatu.

Savukārt virsnieka nodokļu iemaksas Latvijas Republikas budžetā ir lielāki nekā ierindas

jūrniekam. Papildu jūrnieks nopēlnīto naudu iztērē Latvijā, kur caur PVN (21%) tiek iemaksāti

papildu līdzekļi.

Programmas perspektīvas ir labas ņēmot vērā kvalificēto kuģu virsnieku trūkumu (vairāki

tūkstoši) EU un pasaulē – 80 tūkstoši. Latvijā esošo jūrniecības izglītības iestāžu absolventu skaits

ik gadu nespēj nodrošināt deficītu.

Analizējot statistikas datus par jūras virsnieku amatu brīvajām štata vietām, līdz 2012. gada

jūlijam bija vērojama brīvo štata vietu pieauguma tendence. Finanšu ekonomiskās krīzes apstākļos

tiek intensīvi aizpildītas brīvās matrožu štata vienības, tai pašā laikā ir vērojams virsnieku trūkums.

Ņemot vērā to,ka ES ir vienots darba tirgus, lielāku uzmanību vajadzētu pievērst valstīm ES

iekšienē, kuras jau tagad varētu dot lielu pienesumu virsnieku skaitu palielināšanā. Pie tādām

valstīm ir pieskaitāma arī Latvija. Analizējot jūrnieku situacīju Latvijā, ir redzams,ka no 12

tūkstošiem Latvijas tirdzniecības flotes jūrnieku 54% ir ierindas jūrnieki, kuri jau uzkrajuši zināmu

darba pieredzi jūrā uz kuģiem. 90% no šiem ierindas jūrniekiem ir ieguvuši vismaz vidusskolas

izglītību, ieguvuši jūrniecības profesionālo kvalifikāciju, un tas ir pamats viņu pārizglītošnai par

jūras virsniekiem. Apmēram 2500 līdz 3000 Latvijas ierindas jūrnieku atbilst visiem nosacījumiem,

lai nākotnē varētu kļūt par virsniekiem. Diemžēl pietrūkst elastīgas izglītības sistēmas, kas ļautu jau



8

esošajiem ierindas jūrniekiem bez darba pārtraukšanas flotē apgūt stūrmaņa specialitāti. Tāpēc NJK

ir īstenojusi 1.līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju virzienu „Kuģa mehāniķis”, lai

sagatavotu jūras virsniekus darbam uz kuģiem.

Jūras virsnieku būtisks nekomplekts ar tendenci uz pieaugumu (skatīt tabulu), kuras

risināšanai arī tika izveidota, un tiek īstenota šajā studiju virzienā.

Tabula. jūras virsnieku amatu nekomplekta dinamika pasaulē 1990 - 2012. gadā

Kā arī saskaņā ar Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistra datiem 2015. gadā Latvijā

reģistrēti 12 738 aktīvie jūrnieki. 11 731 no tiem ir sertifi cēti darbam tirdzniecības flotē, bet 1007 –

darbam zvejas flotē un uz iekšējo ūdeņu kuģiem.

No tirdzniecības flotes jūrniekiem 5812 jeb 49,5% ir ierindas jūrnieki (bocmaņi,matroži,

motoristi, apkalpojošais personāls), bet 5919 jeb 50,5% – jūras virsnieki (kapteiņi, stūrmaņi un

mehāniķi). Tas nozīmē, ka šogad pirmo reizi izlīdzinājies Latvijas jūras virsnieku un ierindas

jūrnieku skaits. Nepieciešamība pārstrukturēt ierindas jūrnieku un jūras virsnieku īpatsvaru ir

noteikta Transporta attīstības pamatnostādņu programmā 2014.–2020. gadam, jo to diktēdarba tirgus

vajadzības. Gan reālā situācija, gan JA veiktie pētījumi liecina, ka Latvijā sagatavotie jūras virsnieki

ir pieprasīti, un arī turpmāk būs pieprasīti darba tirgū, savukārt pieprasījums pēc ierindas jūrniekiem

samazinās, un jau rodas problēmas ar darbā iekārtošanu. Tas galvenokārt saistīts ar lētā darbaspēka



9

ieplūdi no Dienvidāzijas reģiona. Lai arī jūras virsnieku sagatavošana ir ilgāka un dārgāka, augstais

darba atalgojums to atsver. Šodien virsnieka darba alga vairākas reizes pārsniedz ierindas jūrnieka

algu. Virsniekiem nav arī problēmu iekārtoties labā darbā krastā, beidzot jūras karjeru.

1.3. STUDIJU VIRZIENA ATTĪSTĪBAS PLĀNS

Studiju virziena attīstības plāns ir izstrādāts saskaņā ar Koledžas darbības un attīstības

ilgtermiņa stratēģiju. Balstoties uz veikto stipro un vājo pušu identifikāciju, tiek noteiktas studiju

virziena attīstības prioritātes, ņemot vērā iekšējo un ārējo faktoru ietekmes analīzi.

Studiju virziena “Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un

mašīnzinības” attīstības plāns izstrādāts atbilstoši iespējām tā pilnveidošanai un ietver sevī šādus

jautājumus:

Studējošo skaita palielināšana:

aktīvi popularizēt pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības priekšrocības un reklamēt

iespējas studēt tieši programmā “Kuģa mehāniķis”;

vidusskolu jauniešu motivēšana jūrnieka profesijas izvēlei un studijām NJK

strādāt ar potenciālajiem klientiem, organizējot atvērto durvju dienas;

strādāt ar studentiem, mudinot viņus nokārtot pārbaudījumus, lai absolventu skaits būtu

vismaz 2/3 no imatrikulēto studentu skaita

Studiju kvalitātes uzlabošana un studentu studiju aktivitātes uzlabošana

Integrēt studiju kursos brīvās izvēles seminārus studējošajiem par noteiktām studiju kursa

tēmām, tādējādi veicinot studējošos kvalitatīvāk apgūt kursa tēmu, kā arī, veicinot nepilna

laika neklātienes studējošo komunikāciju un iepazīšanos, kā arī piesaistīt studējošos no citām

augstākās izglītības iestādēm radniecīgām studiju programmām, veicinot citu augstāko

jūrniecības izglītības iestāžu studējošo pieredzes apmaiņu ar NJK studējošajiem;



10

Uzlabot 1. kursa studējošo ievadlekcijas organizāciju, izskaidrojot studējošajiem NJK studiju

sistēmu, pielāgojot individuālo studiju plānu utt.;

Izstrādāt katram studiju kursam metodiskos materiālus;

Studiju kursu uzlabošana, ieviešot būtisku uzsvaru studentu profesionālo kompetenču

attīstīšanai praktiskajos darbos ar projektos balstītas apmācību metodes palīdzību

Studiju virziena pilnveidošana:

veikt regulāras darba devēju un absolventu aptaujas par programmā apgūtā noderību

profesionālajā darbībā;

regulāri pārskatīt studiju kursu programmas;

koriģēt prakses programmu un uzdevumus pēc prakses atskaišu aizstāvēšanas un

prakses uzņēmumu aptaujas;

veicināt starptautisko studiju un prakses iespējas studentiem;

izstrādāt un publicēt studiju kursu metodiskos materiālus;

turpināt strādāt pie studiju procesa kvalitātes nodrošināšanas mehānismu

pilnveidošanas;

veikt studentu darba devēju un absolventu aptaujas par studiju procesa kvalitāti un

pilnveidošanu;

Akadēmiskā personāla sastāva kvalitātīva pilnveidošana un stabilizēšana:

veicināt studiju programmas akadēmiskā personāla atjaunošanu, piesaistīt nozares

praktiķus speciālo kursu vai atsevišķu tēmu pasniegšanai;

veicināt akadēmiskā personāla pedagoģisko zināšanu un prasmju pilnveidošanu

zinātniski praktiskajās konferencēs, semināros un kursos;

veicināt un atbalstīt mācībspēku studijas maģistrantūrā un doktorantūrā;

veicināt akadēmiskā un administratīvā personāla mobilitāti un iesaisti Latvijas un

starptautiskos projektos;

veicināt akadēmiskā personāla iesaisti un iespējas veikt pētījumus;



11

rīkot studentu lietišķo pētījumu konferences, materiāli stimulējot docētājus, kas vada

studentu pētnieciskos darbus;

piesaistīt vieslektorus no ārzemju augstskolām un Latvijas profesionāļus atsevišķu

tēmu izklāstam.

Studiju materiāli tehniskā un metodiskā nodrošinājuma uzlabošana:

regulāri atjaunot informatīvo bāzi studiju procesa organizēšanai;

regulāri iegādāties jaunāko studiju programmas realizācijai nepieciešamo mācību

literatūru;

pilnveidot izdales materiālus, pilnveidot un papildināt citus mācību metodiskos

materiālus;

Stabilas sadarbības ar ārējām organizācijām attīstīšana:

paplašināt zinātnisko un metodisko sadarbību ar Latvijas un ārvalstu koledžām un

augstskolām;

turpināt un pilnveidot sadarbību ar darba devējiem un darba devēju organizācijām;

regulāri analizēt sadarbības rezultātus, aktualizēt sadarbības virzienus.

1.4. STUDIJU VIRZIENA UN STUDIJU PROGRAMMU ATBILSTĪBA

DARBA TIRGUS PIEPRASĪJUMAM – DARBA UN IZGLĪTĪBAS

TIRGUS NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI PAR DARBA VIETU

PIEEJAMĪBU. STUDIJU PROGRAMMU ABSOLVENTIEM, DARBA

DEVĒJU APTAUJAS REZULTĀTI

NJK studējošie jau studiju laikā strādā uz kuģiem, kas ir liela priekšrocība, jo studējošais

paralēli apgūst gan teoriju, gan praktisko pielietojumu, tādēļ īpaša nozīme ir regulārai sadarbībai

dažādos līmeņos ar darba devējiem.

Ar prakses vietām (darba vietām) tiek nodrošināta reāla atgriezeniskā saite, lai saņemtu

informāciju par trūkumiem praktikanta teorētiskajā sagatavotībā, ja tādi pastāv, kā arī lai varētu

kontrolēt programmas lektorus, docētāju praktisko kompetenču līmeni un studiju kursu saturu, lai



12

tajos tiktu iekļauti praksei svarīgi jautājumi. Darba devēji tiek piesasitīti gan izglītības procesā, gan

tā līdzdalība kvalifikācijas darbu un prakses aizstāvēšanas komisijās.

Darba devēju aptaujas liecina, ka NJK absolventu nodarbinātības problēma vispār nepastāvēs.

Latvijas jūrniecības darba tirgus piedāvājums ir maz pētīts, tomēr jāatzīmē, Latvijas Jūras

administrācijas veiktos statistikas datu pētījumus par Jūrnieku reģistra un jūrniecības izglītības

iestāžu datiem. Šo pētījumu pievienotā vērtība pētniecības jautājuma atrisinājumam ir detalizēta

reģistrēto jūrnieku un virsnieku statistikas datu analīze un to korelācija ar profesionālās izglītības

iestāžu reflektantu un absolventu datiem. Autori apraksta aktuālo jūras profesiju pārstāvju profilu,

kas atspoguļo kopējos datus par izglītības/sertifikācijas līmeni, vecuma struktūru un novecošanas

tendences datiem, profesiju griezumā, kā arī parāda aktuālo situāciju par tiem profesionāļiem, kas

izstāsies no darba tirgus vai atrodas neaktīvā statusā. Starptautiskajā darba tirgū Latvijā izglītotie

jūras virsnieki ir pieprasīti, savukārt pieprasījums Latvijā pēc ierindas jūrniekiem samazinās. Līdz ar

to jūrniecības izglītības pārstrukturēšana atbilstoši darba tirgus vajadzībām, palielinot jūras virsnieku

īpatsvaru un ceļot izglītības kvalitāti, t.sk., uzlabojot apmācības tehnisko nodrošinājumu, dos

vairākus ieguvumus: jūras transports un ar to saistītās nozares tiks nodrošinātas ar kvalificētu

nacionālo darbaspēku, absolventi tiks nodrošināti ar izglītību specialitātēs, pēc kurām darba tirgū ir

pieprasījums, strādājot citu valstu flotēs, pastiprināsies Latvijas kā jūras valsts atpazīstama un tiks

nodrošināta nopelnītās naudas atgriešanās Latvijā, uzturot ģimenes. Aktuālo nodarbināto skaitu

jūrniecības nozarē var iegūt no Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistra datiem (1.tab.).

(Inese Barbare. Darba tirgus pieprasījums un karjeras izvēle jūrniecībā Latvijā, Latvijas Jūras

akadēmijas studentes pētījums) http://journals.rta.lv/index.php/SIE/article/viewFile/309/395

http://journals.rta.lv/index.php/SIE/article/viewFile/309/395



13

1.5. STUDIJU VIRZIENA STIPRO UN VĀJO PUŠU, IESPĒJU UN

DRAUDU ANALĪZE

SVID analīze

IES

TĀ

DE

S /

ST

UD

IJU

PR

OG

RA

MM

AS

VA

DĪB

A

STIPRĀS PUSES VĀJĀS VIETAS

Jūrniecības profesionāļi ar mūsdienīgu pieredzi;

Iepriekšējā pieredze jūrnieku sagatavošanā – 10 gadu laikā

ir izveidots mūsdienīgs mācību centrs, veiksmīgi konkurē

ar labākajiem centriem Eiropā;

Labi orientējas starptautiskajos standartos;

Uz attīstību un kvalitāti tendēti;

Aktīvi sadarbojas starptautiskajā līmenī;

Izveidojusies starptautiskā sadarbība (ERASMUS,

ERASMUS Mundus t.sk. dalība starptautiskās

organizācijās, darba grupās, konferencēs, semināros u.c.),

kas NJK personālam sniedz iespējas pārņemt citu valstu

izglītības iestāžu pieredzi un jaunas studiju metodes

Maza pieredze

pirmā līmeņa

augstākās izglītības

programmu

realizācijā;

IESPĒJAS DRAUDI

Izveidot kvalitatīvu ierindas jūrnieku pārkvalifikācijas

sistēmu par jūras virsniekiem, nepārtraucot darbu flotē,

izmantojot mūsdienīgas apmācības metodes;

Atrisināt ierindas jūrnieku pārprodukciju un novērst

briestošā bezdarba draudus ierindas jūrniekiem (pēc 5

gadiem Latvijā var skart ~2000 matrožus);

Izmantot dažādas sadarbības formas ar esošajiem un

nākotnes gan iekšzemju, gan ārvalstu partneriem un saviem

absolventiem, rodot risinājumus darba tirgus pieprasījumam

un resursu attīstībai.

Programmas

realizācijas

sākumposma riski;



14

ST

UD

IJU

PR

OC

ES

A O

RG

AN

IZĒ

ŠA

NA


Elastīga/individuāla pieeja studiju procesa plānošanā;

Studiju process bāzēts uz pārdomāti izstrādātukvalitātes

vadības sistēmu;

Ir ieviesta jauna mūsdienīga elektroniska sistēma, ar kuras

palīdzību ir iespējams saņemt un izdot praktiskos

uzdevumus, ieskaitot metodiskos materiālus. Šajā sistēmā ir

iespējams gan docētājiem, gan studentiem apspriest

izpildītos uzdevumus.

Visi studiju kursu materiāli izstrādāti angļu valodā, kas

piesaista ne tikai Latvijas studentus, bet arī ārvalstu

studējošos

Online lekcijas/konsulācijas, kas arvalstu studējošajiem

sniedz iespēju distancionāli piedalīties semināros

Studiju kursos tiek izveidoti semināri, kuros studenti strādā

grupās

Nav aptverta dažāda

līmeņa pieredze un

ieskaitīto studentu

zināšanas.

Nepietiekoša

studentu motivācija

iegūt izglītību

neklātienē,

izmantojot

distoncionālās

mācības formas,

studentiem ir

jāmaina steriotipi un

pieeja mācībām.

(Online education)

Dokumentācijas

aizpildīšana un

sakārtošana.

IESPĒJAS DRAUDI

Efektīvākai studentu apmācībai tiek izmantoti mūsdienīgi

simulatori;

Studiju kursu uzdevumu pildīšanai students izmanto savas

darbavietas (kuģa) pieejamos resursus;

Ir pieejami visi nepieciešamie resursi, lai izmantotu e-

studijas.

Studentu piesasite no ārzemēm.

Iztrādāt un pielāgot automātisku programmatūru raitākai

studiju dokumentācijas aizpildīšanai, patērējot mazāk laiku

Mācību grāmatu un mācību līdzekļu izstrāde un to formu

daudzveidība. Jauno E-kursu izstrādāšana, esošo E-kursu

papildināšana, pilnveidošana un uzturēšana.

Pilnīgāk izstrādāt un organizēt studiju informatīvo lekciju

“online education” studentiem

Programmas

realizācijas

sākumposma riski;



15

ST

UD

IJU

PR

OC

ES

A

NO

DR

OŠ

INĀ

JU

MS


Digitālā studiju vide “Novis”, ar kuras palīdzību ir

iespējams saņemt, izdot un pārbaudīt uzdevumus;

Docēšanas kontroles sistēma (anketēšana);

3 full mission bridge simulators;

small navigational simulators;

Liquid Cargo simulator;

GMDSS Simulator;

IESPĒJAS DRAUDI

Starptautiskā finansējuma piesaiste.

Tiek plānots paplašināt studiju telpas.

Mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošana studiju procesā

MĀ

CĪB

SP

ĒK

I


Daļa profesionālo studiju kursu docētāju ir šobrīd

strādājoši jūrnieki;

Otra daļa profesionālo studiju kursu docētāju ir bijušie

jūrnieki;

Tiek organizēta pastāvīga docētāju kvalifikācijas

paaugstināšana.

Docētāju elastība: gatavība pārmaiņām, kā arī

spēja/vēlme pašiem mainīties un pilnveidoties.

Izstrādāts efektīvs kurss docētāju sagatavošanai

Gados jaunu docētāju

piesaiste

IESPĒJAS DRAUDI

Docētāju potenciāls, pieredze un mūsdienīgais

aprīkojums pētījumu veikšanai dos iespēju iesaistīties

valsts pētījumu programmās, ES un citos starptautiskos

projektos saistībā ar jūrniecības nozari;

Absolvetu piesasite docēšanai un tālākai to attīstībai.

Tiek plānots padziļināts pētījums, kādā veida pacelt

docētāju mācīšanas kompetenci “Online education”.

Pētījumu ilgstošais

rezultātu pielietojums



16

1.6. STUDIJU VIRZIENA IEKŠĒJĀS KVALITĀTES

NODROŠINĀŠANAS SISTĒMAS APRAKSTS

Novikontas Jūras koledžas vadība apzinās un novērtē kvalitātes vadības ieviešanas un

nodrošināšanas nozīmi veiksmīga un mūsdienīga studiju procesa nodrošināšanā. Pateicoties

kvalitātes nodrošināšanas un vadības sistēmas ieviešanai, tiek panākta normatīvo aktu, studiju

virziena, studējošo un akadēmiskā personāla prasību maksimāla izpilde.

Vadoties pēc STCW Konvencijas noteikuma I/8 “Quality Standards” un ES direktīvas

2008/106/EC „Quality Standards” 10. Nodaļas, tika izstrādāta un ieviesta, jau no paša NJK darbības

sākuma, Kvalitates Vadības Sistēma saskaņā ar Starptautisko Standartu ISO-9001 “Quality

Management Systems - Requirements”.

Saskaņā ar Starptautisko Standarta ISO-9001:2008 “Quality Management Systems -

Requirements” (ISO-9001) NOVIKONTAS Jūras koledža izveidoja, dokumentēja, ieviesa un uztur

Kvalitātes Vadībās Sistēmu (turpmāk - KVS), kā arī nepārtraukti uzlabo tās efektivitāti saskaņā ar

Starptautiskā Standarta ISO-9001 prasībām.

KVS nosaka kompānijas atbilstību par Starptautiskā Standarta apakšminēto prasību ieviešanu:

procesu noteikšana, kas ir nepieciešami Kvalitātes Vadībās Sistēmā un tās

izmantošanai visā kompānijā;

šo procesu secības un mijiedarbības noteikšana;

kritēriju un metodes noteikšana, kuras nepieciešamas, lai nodrošinātu efektīvu procesu

darbību un vadību;

informācijas un resursu pieejamības nodrošināšana, kas ir nepieciešami, lai atbalstītu

procesu darbību un monitoringu;

uzraudzība, kurā piemērojams, šo procesu analizēšana un mērīšana;

nepieciešamo, darbību ieviešana, lai sasniegtu plānotos rezultātus un procesu

nepārtrauktu uzlabošanu.

procesu risku noteikšana un risku novēršana vai mazināšanas darbības noteikšana



17

Studiju virziena kvalitātes nodrošinājuma pamatā ir:

studiju programmas satura analīze, realizēšana un izvērtējums, kas tiek analizēts NJK

struktūrvienībās, apspriests NJK padomes sēdēs, NJK metodiskajās konferencēs

(veicot ikgadējo programmas pašnovērtējuma ziņojumu analīzi), studiju programmas

satura, studiju īpatnību apspriešana starptautiskos forumos un ar ārzemju sadarbības

partneriem;

studiju procesa analīze un kontrole, ko veic, regulāri pārbaudot un analizējot studiju

programmas saturu (NJK padomes sēdēs, attiecīgo struktūrvienību sēdēs), studiju

kvalitāti (veicot studējošo aptauju pēc katra kursa noklausīšanās, uz šo brīdi ir veiktas

aptaujas par tiem studiju kursiem, kurus studējošie ir uzsākuši, studējošo un absolventu

attieksmi (aptaujas), formālos un cita veida programmas apguves sekmības rādītājus

(studējošo sekmību, konkurētspēju darba tirgū);

studiju procesa un pētnieciskā darba integrācijas pastiprināšana, uzskatot to par būtisku

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas sastāvdaļu;

studiju procesa stratēģiskā plānošana, analizējot studiju programmas turpmākās

attīstības iespējas, un citus ar to saistītos aspektus.

1.7. STUDIJU VIRZIENAM PIEEJAMIE RESURSI (TAI SKAITĀ

FINANŠU RESURSI) UN MATERIĀLTEHNISKAIS

NODROŠINĀJUMS

1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas ”Kuģa mehāniķis” īstenošanai tiek

izmantots NJK materiāli tehniskais nodrošinājums. NJK ir aprīkotas un modernizētas 1 datorklase,

24 mācību auditorijas, 18 laboratorijas (simulatora, ķīmijas, elektriskā uttt.) un 3 administratīvās

telpas. NJK ir aprīkota ar 1 peldbaseinu, 13 glābšanas vestēm, 16 hidrokostīmiem, 2 glābšanas

riņķiem, 1 glābšanas laivu ar pilnu aprīkojumu, 6 ugunsdzēsēju tērpiem pilnā komplektācijā, 18

ugunsdzēšamajiem aparātiem, 1 dūmu ģeneratoru.

Studējošiem ir iespēja izmantot NJK bibliotēkas un lasītavas pakalpojumus, trenažierus un

speciālo aprīkojumu, kā arī NovIS. NovIS, kas dod lielisku iespēju saglabāt informāciju, kas ir



18

nepieciešama, lai veiktu efektīvu studiju kursu organizēšanu. No interaktīvās sistēmas (NovIS) var

lejupielādēt informāciju neatkarīgi no tā, kur atrodas students, apmainīties ar docētāju materiāliem

un saņemt konsultācijas par interesējošiem jautājumiem. NovIS ļauj sekot līdzi studējošo studiju

gaitai, aplūkojot studējošā sekmību, tā aktivitāti studiju kursu kārtošanā, patstāvīgo uzdevumu

izpildē utt.

NJK studiju procesā studējošo patstāvīgajā un zinātniskajā darbā tiek izmantoti NJK datori.

Visi NJK datori ir apvienoti NJK Intranet tiklā, kā arī ir nodrošināta pieeja internetam.

Studiju nodaļas (atbildīgā nodaļa par studiju programmas realizāciju) rīcībā ir auditorijas

(aprīkotas ar nepieciešamo TV, audio, video, datortehniku), kā arī tehniskais aprīkojums, kas

nepieciešams mācību procesa nodrošināšanai atbilstoši specializācijai (TRANSAS trenažieri –

mašīntelpas simulators ar 7 Control Room, kvalitātes vadības sistēma, apmācības procesu vadības

sistēma (TMS), SIA „Novikontas Jūras koledža” datu bāze u.c.).



19

PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAI NEPIECIEŠAMIE MATERIĀLIE LĪDZEKĻI

NR.

p.k

MATERIĀLO LĪDZEKĻU NOSAUKUMS

(PA VEIDIEM) DAUDZUMS

1. TELPU APRĪKOJUMS

1.1. Auditorijas, kas aprīkotas ar galdiem, krēsliem, tāfelēm, instruktora vietu 24

1.2. Datorklase ar 10 datora vietām 1 klase

1.3. Bibliotēka/lasītava ar interneta pieslēgumu 1

1.4. Printeris 10

1.5. Skeneris 2

1.6. Projektors 10

1.7. LED Televizori 24

2. TEHNOLOĢISKĀS IEKĀRTAS, APRĪKOJUMS UN DARBA INSTRUMENTI

2.1.

TRANSAS ERS 5000 simulator

2.1.1 General Cargo Ship Propulsion Plant 4

2.1.2 General Cargo Ship Electric Plant 4

2.1.3 General Cargo Ship Auxiliary Systems 4

2.1.4 RO-RO Ship Propulsion Plant 4

2.1.5 RO-RO Ship Electric Plant 4

2.1.6 RO-RO Ship Auxiliary Systems 4

2.1.7 Tanker LCC Propulsion Plant 4

2.1.8 Tanker LCC Electric Plant 4

2.1.9 Tanker LCC Auxiliary Systems 4

2.1.10 Tanker LCC Cargo Systems 4

2.1.11 Trawler Propulsion Plant 4

2.1.12 Trawler Electric Plant 4

2.1.13 Trawler Auxiliary Systems 4

2.1.14 General Cargo-2 Ship Propulsion Plant 1

2.1.15 General Cargo-2 Ship Electric Plant 1

2.1.16 General Cargo-2 Ship Auxiliary Systems 1

2.1.17 LNG Propulsion Plant 3

2.1.18 LNG Electric Plant 3

2.1.19 LNG Auxiliary Systems 1

2.3. Mašīntelpas trenažieris (12 monitori) 6

2.4. Instruktora / izglītojamo sakaru komplekts 1/3

2.5. Videokamera 1

2.6 Ugunsdzēšanas trenažieris 1

2.7 Peldbaseins 1

2.8 Glābšanas vestes 13

2.9 Hidrokostīmi 16

2.10 Piepūšamās glābšanas vestes 7

2.11 Glābšanas riņķi 2

2.12 Piepūšamais glābšanas plosts / pilns glābšanas plosta aprīkojuma komplekts 3/2

2.13 SART / Radara atbildētājs (makets) 1

2.14 EPIRB radio boja (makets) 1

2.15 Pirmās palīdzības komplekts 1

2.16 Glābšanas laiva ar aprīkojumu 1

2.17 Glābšanas dežūrlaiva 1

2.18 Ugunsdzēsēju tērpi (kombinezoni, ķiveres, cimdi, apavi u.c.) / Ugunsdroša apģērba komplekti 6/6

2.19 Ugunsdzēšamie aparāti – Putu / CO2 / Pulvera 6/6/6

2.20 Dūmu ģenerators 1

2.21. Piesarņojuma ar naftas produktiem novēršanas sistēma – simulators 1

2.22. Metināšanas laboratorija 1

2.23. Augstsprieguma laboratorija 1

2.24. Flanču stends 1



20

NJK bibliotēka

Novikontas Jūras koledžas bibliotēkas uzdevums ir nodrošināt pieeju daudzveidīgai un studiju

virzienam atbilstošai informācijai, atbalstot studējošo, akadēmiskā personāla un darbinieku studiju

darbu, ar informācijas resursu un informācijas pakalpojumu sistēmu palīdzību optimizēt studiju

procesu, sniegt ieguldījumu izglītības procesā un pievienotās vērtības veidošanā.

Lai NJK bibliotēka (turpmāk tekstā – bibliotēka) veiktu savas funkcijas, bibliotēkas personāls

darbojas vairākos virzienos

Nodrošina lietotājus ar pilnīgu un kvalitatīvu informāciju atbilstoši NJK profilam un

uzdevumiem: komplektē bibliotēkas krājumu jūrniecības nozarē un ar tās darbību

saistītajās zinātņu nozarēs, nodrošina krājuma uzskaiti, apstrādi, saglabāšanu un satura

atspoguļošanu elektroniskajā katalogā:

Bibliotēkas krājuma komplektēšana notiek sadarbībā ar studiju kursu docētājiem,

nodaļu vadītājiem atbilstoši studiju programmām.

Popularizē bibliotēkas krājumu, veido un regulāri atjauno informāciju par bibliotēku.

Nodrošina kvalitatīvu bibliogrāfisko un informācijas pakalpojumu sniegšanu, realizē

jaunu informācijas pakalpojumu ieviešanu bibliotēkā arī elektroniskajā vidē.

Nodrošina lietotāju informācijas meklēšanas un izguves apmācību.

Bibliotēkas krājuma organizēšana notiek, ievērojot NJK studiju vajadzības esošajās studiju

programmās: Jūras navigācijā, meteoroloģijā, kuģa uzbūvē un tā vadīšanas teorijā, kā arī citās

jūrniecības nozarei aktuālās tēmās. Bibliotēka regulāri papildina krājumu ar daudzveidīgiem

informācijas avotiem atbilstoši studiju programmu attīstībai. NJK bibliotēka ir izstrādājusi

komplektēšanas politiku, kura regulāri tiek pārskatīta.

Bibliotēka piedāvā studiju virzieniem atbilstošu grāmatu, žurnālu, laikrakstu, kompaktdisku,

videokasešu un lasāmatmiņas ciparvideodisku (DVD-ROM) krājumu, preses klipu mapes,

sabiedriskā interneta pieejamību. Studentiem un akadēmiskajam personālam tiek piedāvāti arī

uzziņu informācijas avoti un izdales materiāli dažādās zinātņu nozarēs. Bibliotēka veic studentu

izstrādāto darbu un mācībspēku lekciju materiālu arhīva funkcijas.



21

Turklāt Novikontas datu bāze nodrošina studējošiem digitālo piekļuvi mācību un zinātniskajai

literatūrai elektroniskajā formātā visos studiju kursos, kas atvieglo studijas un nodrošina studējošiem

ērtu piekļuvi mācību materiāliem arī atrodoties reisā. Tas ir sevišķi aktuāli nepilna laika

studējošiem.

1.8. SADARBĪBAS IESPĒJAS LATVIJĀ UN ĀRZEMĒS ATTIECĪGĀ

STUDIJU VIRZIENA IETVAROS

2016. gadā Novikontas Jūras koledža ieguva Augstākās izglītības hartu, kas paver plašas

iespējas ne tikai NJK studējošajiem, bet arī NJK personālam iegūt jaunu pieredzi un zināšanas.

Viens no galvenajiem ārvalstu sadarbības mēķiem NJK ir ārvalstu papildresursu piesaiste,

nodrošinot studējošajiem augstāko kvalitāti jūrmiecības izglītībā Latvijā.

1.9. STUDIJU PROGRAMMU UZSKAITĪJUMS, NORĀDOT TO

APJOMU KREDĪTPUNKTOS, STUDIJU VEIDU, IEGŪSTAMO

GRĀDU, GRĀDU UN PROFESIONĀLO KVALIFIKĀCIJU VAI

PROFESIONĀLO KVALIFIKĀCIJU. STUDIJU PROGRAMMU

ATBILSTĪBA LATVIJAS REPUBLIKAS UN KOLEDŽAS

STRATĒĢIJAI

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma „Kuģa mehāniķis”

Studiju ilgums un apjoms: 3 gadi, 116 kredītpunkti (KP), 174 ECTS kredītpunkti

Iegūstamā kvalifikācija: Kuģa mehāniķis

Programmas īstenošanas veids: nepilna laika (neklātiene) studijas.

Studiju programma “Kuģa mehāniķis” atbilst 2001. gada 20. marta Ministru kabineta

noteikumiem Nr.141 „Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts

standartu”.



22

Studiju programmas apjoms - 116 kredītpunkti.

Studiju programmas atbilstība MK noteikumiem Nr. 141. atspoguļota 2.tabulā.

2.tabula

Studiju programmas "Kuģa mehāniķis" nozares studiju kursu apjoms un saturs ir sastādīts,

ņemot vērā Starptautiskās Jūras organizācijas (turpmāk – SJO) rekomendācijas un SJO paraugkursā

Nr.7.04 "Officer in charge of an engineering watch" noteiktās prasības.

Studiju programmas salīdzinājums ar Starptautiskās Jūras organizācijas (turpmāk – SJO)

paraugkursa Nr.7.04 “Officer in charge of an engineering watch” funkcijām, kompetencēm un NJK

programmu “ Kuģa mehāniķis” speciāliem studiju kursiem atspoguļots 3.tabulā.

KRITĒRIJS

MINISTRU KABINETA

NOTEIKUMU Nr.141

PRASĪBAS

STUDIJU PROGRAMMA

“ KUĢA MEHĀNIĶIS ”

Kopējais programmas apjoms 80 - 120 KP 116 KP

Vispārizglītojošo kursu apjoms ≥ 20 KP 20 KP

Obligātie studiju kursi ≥ 36 KP 36 KP

Prakses apjoms ≥ 16 KP 52 KP

Kvalifikācijas darba apjoms ≥ 8 KP 8 KP



23

3.tabula.

SALĪDZINOŠĀ TABULA PAR SJO PARAUGKURSA NR.7.04 “ OFFICER IN CHARGE OF AN

ENGINEERING WATCH” PRASĪBĀM UN NJK PROGRAMMU “ KUĢA MEHĀNIĶIS”

1. FUNKCIJA: KUĢU MEHĀNISKĀS IEKĀRTAS EKSPLUATĀCIJAS LĪMENĪ

SJO kompetences Stundu

skaits

NJK programmas “Jūras Transports”

nozares studiju kursi

Stundu

skaits

Uzturēt drošu mašīntelpas sardzi 30

Mašīntelpas simulatori

Personāla, kuģa mašīntelpas komandas un

resursu vadība

40

10

Angļu valodas lietošana

rakstveidā un mutvārdos 25 Jūrniecības angļu valoda 240

Lietot iekšējās sakaru sistēmas

Ekspluatēt galvenās spēka

iekārtas un palīgmehānismus, un

saistītās vadības sistēmas

510

Mašīntelpas simulatori

Palīgmehānismi un sistēmas

Tvaika katli

Kuģu dīzeļiekārtas un turbīnas

Kuģu saldēšanas un kondicionēšanas iekārtas

40

140

80

240

40

Ekspluatēt degvielas, eļļošanas,

balasta un citas sūknēšanas

sistēmas un ar tām saistītās

vadības sistēmas

40 Palīgmehānismi un sistēmas 40

KOPĀ 605 830

2. FUNKCIJA: ELEKTRISKĀS, ELEKTRONISKĀS UN VADĪBAS IEKĀRTAS

EKSPLUATĀCIJAS LĪMENĪ


skaits



Stundu

skaits

Ekspluatēt elektrosistēmas,

elektroniskās sistēmas un

vadības sistēmas 280

Kuģa elektronika un automātika

Kuģa elektrotehnika

120

160

Elektroiekārtu un elektronisko

iekārtu tehniskā apkope un

remontdarbi

120


Kuģa elektrotehnika

Kuģa remonta tehnoloģija

40

40

40

KOPĀ 400 400



24

1. FUNKCIJA: TEHNISKĀ APKOPE UN REMONTS EKSPLUATĀCIJAS LĪMENĪ


skaits



Stundu

skaits

Atbilstoši izmantot rokas

instrumentus, mehāniskos

instrumentus un mērinstrumentus

detaļu izgatavošanai un

remontdarbiem uz kuģa

184 Atslēdzniecība un metālgriešanas darbgaldi

Materiālmācība

200

40

Kuģa mehānismu un iekārtu

tehniskā apkope un remontdarbi 218

Jūras tiesības

Palīgmehānismi un sistēmas

Inženiergrafika

Kuģa remonta tehnoloģija

10

20

40

160

KOPĀ 402 470

2. FUNKCIJA: KUĢA PROCESU VADĪBA UN RŪPES PAR PERSONĀM UZ KUĢA

EKSPLUATĀCIJAS LĪMENĪ


skaits



Stundu

skaits

Nodrošināt piesārņojuma

novēršanas prasību ievērošanu 27 Vides piesārņojuma novēršana 40

Saglabāt kuģa jūrasspēju 104 Kuģa teorija un uzbūve 120

Novērst, kontrolēt un cīnīties ar

ugunsgrēku uz kuģa 29 Kuģošanas drošība un aizsardzība 35

Darbināt dzīvības glābšanas

līdzekļus 31.5 Kuģošanas drošība un aizsardzība 35

Sniegt pirmo medicīnisko

palīdzību uz kuģa 30 Kuģošanas drošība un aizsardzība 35

Uzraudzīt tiesību aktu prasību

izpildi 25 Jūras tiesības 30

Piemērot vadītāja un komandas

darba prasmes 40 Personāla, mašīntelpas un resursu vadība 70

Veicināt personāla un kuģa

drošību 54 Kuģošanas drošība un aizsardzība 55

KOPĀ 340.5 420



25

Visu studiju programmas studiju kursu saraksts ar sadalījumu un kredītpunktiem pa

programmas daļām atspoguļots 4.tabulā.

4. tabula

Obligātā daļa (A daļa) VISPĀRIZGLĪTOJOŠIE STUDIJU KURSI 17% 20 KP 30KP

Nr. Studiju kursi KP (LV) ECTS

1. Projektu vadīšana 1 1,5

2. Jūrniecības angļu valoda 6 9

3. Jūras transporta ekonomika 2 3

4. Darba drošība un darba aizsardzības likumdošana 1 1.5

5. Matemātika 2 3

6. Fizika 1 1.5

7. Teorētiskā mehānika 1 1.5

8. Lietišķā termodinamika 2 3

9. Lietišķā ķīmija 1 1.5

10. Informācijas tehnoloģijas 1 1.5

11. Personāla, kuģa mašīntelpas komandas un resursu vadība 2 3

Obligātie studiju kursi (B daļa) NOZARES MĀCĪBU KURSI 31% 36KP 54KP

1. Kuģu saldēšanas un kondicionēšanas iekārtas 1 1.5

2. Materiālmācība 1 1.5

3. Inženiergrafika 1 1.5

4. Kuģu dīzeļiekārtas un turbīnas 6 9

5. Tvaika katli 2 3

6. Palīgmehānismi un sistēmas 5 7.5

7. Kuģa elektrotehnika 5 7.5

8. Kuģa elektronika un automātika 4 6

9. Kuģa teorija un uzbūve 3 4.5

10. Vides piesārņojuma novēršana 1 1.5

11. Jūras tiesības 1 1.5

12. Kuģošanas drošība un aizsardzība 4 6

13. Mašīntelpas simulators 2 3

PRAKSE 45% 52 KP 78KP

KVALIFIKĀCIJAS DARBS 7% 8 KP 12KP

KOPĀ: 100% 116 KP 174KP

Secinājums: Studiju programma „Kuģa mehāniķis” pilnīgi atbilst valsts pirmā līmeņa

profesionālās augstākās izglītības standarta prasībām.



26

1.10. STUDIJU VIRZIENA ĪSTENOŠANĀ IESAISTĪTĀ AKADĒMISKĀ

PERSONĀLA UZSKAITĪJUMS, NORĀDOT TĀ KVALIFIKĀCIJU

UN PIENĀKUMUS, TAI SKAITĀ STUDIJU PROGRAMMU UN TĀS

DAĻU, KURU KATRS NO AKADĒMISKĀ PERSONĀLA ĪSTENOS

Kuģa mehāniķis pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas studiju

plāns

Kuģa mehāniķis, nepilna laika studiju forma ( 6.semestri)

Kursa nosaukums Docētājs

VISPĀRIZGLĪTOJOŠIE MĀCĪBU KURSI

1. Projektu vadīšana Lekt. Diāna Strautmane Bc. Oec.

Lekt. Jeļena Demidova, Bc. Philol.

2. Jūrniecības angļu valoda Lekt. Jeļena Demidova, Bc. Philol.

Lekt. Jeļena Boičenko, Mg. Philol

3. Jūras transporta ekonomika Lekt. Aleksandrs Martinovs, Mg. Ing.

Vies. Makisms Marinaki, Mg.mat.

4. Darba drošība un darba aizsardzības likumdošana Vies. Aleksandrs Safronovs, Mg.Ing. Vies. Anatolijs Jeršovs, Mg.Ing.

5. Matemātika Vies. Makisms Marinaki, Mg.mat. Vies. Patriks Morevs, Mg.mat.

6. Fizika Vies. Makisms Marinaki, Mg.mat. Vies. Patriks Morevs, Mg.mat.

7. Teorētiskā mehānika Vies. Anatolijs Ševcovs, Mg.Ing. Vies. Makisms Marinaki, Mg.mat.

8. Lietišķā termodinamika Vies. Anatolijs Ševcovs, Mg.Ing.

Lekt. Viktors Agutins, Mg.Ing.

9. Lietišķā ķīmija Vies. Anastasija Kovaļova, Mg. Chem.

Vies. Patriks Morevs, Mg.mat.

10. Informācijas tehnoloģijas Vies. Irma Narica, Mg.Ing.

Vies. Makisms Marinaki, Mg.mat.

11. Personāla, kuģa mašīntelpas komandas un resursu

vadība Lekt. Marks Oboruns Mg. Ing.

Lekt. Aleksandrs Martinovs, Mg. Ing.

NOZARES MĀCĪBU KURSI

12. Kuģa saldēšanas un kondicionēšanas iekārtas Vies. Igors Trufanovs, Mg.Ing.

Vies. Anatolijs Ševcovs, Mg.Ing.

13. Materiālmācība Vies. Anatolijs Ševcovs, Mg.Ing.

Vies. Patriks Morevs, Mg.mat.

14. Inženiergrafika Vies. Irma Narica, Mg.Ing. Vies. Makisms Marinaki, Mg.mat.

15. Kuģa dīzeļiekārtas un turbīnas Vies. Anatolijs Ševcovs, Mg.Ing.

Vies. Igors Trufanovs, Mg.Ing.

16. Tvaika katli Vies. Igors Trufanovs, Mg.Ing.

Vies. Anatolijs Ševcovs, Mg.Ing.

17. Palīgmehānismi un sistēmas Vies. Anatolijs Ševcovs, Mg.Ing.

Vies. Igors Trufanovs, Mg.Ing.



27

18. Kuģa elektrotehnika Lekt. Mikhail Krylov, Mg.Ing.

19. Kuģa elektronika un automātika Lekt. Mikhail Krylov, Mg.Ing.

20. Kuģa teorija un uzbūve Vies. Dmitrijs Šeļakovs, Mg.Ing. Vies. Pavel Voytkevich Mg. Ing

21. Vides piesārņojuma novēršana Vies. Aleksandrs Safronovs, Mg.Ing.

Vies. Anatolijs Jeršovs, Mg.Ing.

22. Jūras tiesības Vies. Aleksandrs Safronovs, Mg.Ing.

Vies. Anatolijs Jeršovs, Mg.Ing.

23. Kuģošanas drošība un aizsardzība Vies. Antons Babuškins, Mg. Med.

Lekt. Māris Logins, B. Paed.

24. Mašīntelpas simulatori Lekt. Marks Oboruns Mg. Ing.

Lekt. Aleksejs Bogdaņecs, Mg. Oec.

PRAKSE

25. Kuģa remonta tehnoloģija Lekt. Aleksandrs Martinovs, Mg. Ing.

26. Atslēdzniecība un metālgriešanas darbgaldi Lekt. Aleksandrs Martinovs, Mg. Ing.

27. Jūras prakse Lekt. Aleksandrs Martinovs, Mg. Ing.


PERSONĀLA PĒTNIECISKĀ DARBĪBA UN TĀ IETEKME UZ

STUDIJU DARBU, STUDĒJOŠO IESAISTĪŠANA PĒTNIECĪBAS

PROJEKTOS, KĀ ARĪ DALĪBA STARPTAUTISKAJOS

PROJEKTOS, LATVIJAS ZINĀTNES PADOMES UN CITU

INSTITŪCIJU FINANSĒTAJOS PROJEKTOS PĀRSKATA

PERIODĀ

Sk. pielikumā Nr. 2


PERSONĀLA GALVENO ZINĀTNISKO PUBLIKĀCIJU UN

SAGATAVOTĀS MĀCĪBU LITERATŪRAS SARAKSTS PĀRSKATA

PERIODĀ

Lektors Aleksejs Bogdaņecs:

1) RAKSTI:

Semjonovs, D., Bogdaņecs, A., Fernández González, M.J. (2015) Instructors’ competence for

enhancing quality of in-house training in maritime education. Society. Integration. Education.

Proceedings of the international scientific conference. Rezekne (Latvia) May 22nd-23rd, 2015

Volume IV,, pp. 31-39. Latvia: Rēzeknes Augstskolas izdevniecība. ISSN 2256-0637

Ozola, S., Semjonov, D., Bogdanecs, A., Fernández González, M.J. (2015) (pieņemts

publikācijai) Instructor as educator? Attitudes and skills for enhancing quality of maritime



28

education [Instruktors kā audzinātājs? Attieksmes un prasmes izglītības kvalitātes

paaugstināšanai jūrniecībā] LU raksti, XXX. sējums ….; XX-XX. lpp. Latvija: Latvijas

universitātes akadēmiskais apgāds.

Fernandez Gonzalez, M.J., Semjonovs, D., Bogdanecs, A., Ozola, S. (2014) Youngsters’

motivations and difficulties for choosing seafarer career. The case of Latvia. European

Integration Studies, 8, 131-140. 8. ISSN 1822–8402.

DOI: http://dx.doi.org/10.5755/j01.eis.0.8.7323

2) KONFERENCES (kurās tika prezentēti augstākminētie raksti):

«Professional manpower policy – straight way to maritime safety», 2015

INTERNATIONAL PRACTICAL-RESEARCH CONFERENCE “MARITIME EDUCATION

AND TRAINING: TRENDS AND CHALLENGES IN THE XXI CENTURY”

LU: News in learning: problems and solutions, 12.02.2015

LJA: The role of Maritime education in shipping environment, 23.04. - 24.04.2015

IASST 66th International Safety seminar “Beyond the Equipment – Key Role of Safety

Survival Training Instructor”, 20.04.2015.

ISMA: the week of science and education for Business and Economy , 10.06.2015.

BKC, 2.Starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē “Uzņēmējdarbības vide”., 2014

TA Teachers Conference 2014: Creativity and Thinking in Teaching, Learning and

Management

DU: International Scientific Conference “Social Sciences for regional development 2012”

PĒTĪJUMI:

RESEARCH DIRECTION ON “YOUNGSTERS OPINIONS ON MARITIME

CAREER”

Periods: 2014-

Description: Research on youngsters’ (16-18) interest in becoming a seafarer in the future, about the

reasons that could motivate them to become a seafarer, and the difficulties that could prevent them to

become seafarer in the future. 821 respondents.

Results: 1 publication (SCOPUS), 1 Master thesis worked in the frame of the project (2015, ISMA).

Results partially used in the promotional presentations made at the schools

RESEARCH DIRECTION “COMPETENT INSTRUCTOR’S COMPETENCE”

Periods: 2014-

Description: Research on the main characteristics of a competent maritime education and training

instructor in several domains (In-house training, safety training). More than 100 respondents.

Results: 2 publications (Web of Science, EBSCO), 4 presentations in international conferences, one

seminar in international conference, one Master thesis (2014, University of Latvia). One doctoral

dissertation in process

http://dx.doi.org/10.5755/j01.eis.0.8.7323



29

RESEARCH DIRECTION “KEY PERFORMANCE INDICATORS FOR

ASSESSING SIMULATOR TASK SCENARIOS”

Periods: 2015-

Description: Research on the improvement of work with simulators in MET, enhancing the

effectiveness of simulator scenarios for improving students’ competence.

Results: 2 presentations in international conferences. One Master thesis in process (University of

Latvia).

PLANNED RESEARCH DIRECTION “CAREER SUCCESS INDICATORS

FOR PROSPECTIVE MARITIME OFFICERS”

Periods - 2015

Description: Research on the early success indicators that could allow foreseeing success as officer

in maritime carrier.

Expected results: Set of indicators that could be used in early career guidance and professional

orientation of youngsters (14-18).

1.13. STUDIJU VIRZIENA ĪSTENOŠANĀ IESAISTĪTO

STRUKTŪRVIENĪBU (PIEMĒRAM, KATEDRU, PROFESORU

GRUPU, LABORATORIJU, INSTITŪTU) UZSKAITĪJUMS,

NORĀDOT TO UZDEVUMUS STUDIJU VIRZIENA UN

KONKRĒTU STUDIJU PROGRAMMU ĪSTENOŠANĀ

Novikontas Jūras koledžas Padome (turpmāk – Padome) ir noteikusi atbildības un pilnvaras

saskaņā ar Augstskolu likumu un NJK nolikumu:

1) Padome:

apstiprina koledžas ilgtermiņa un vidēja termiņa darbības stratēģiju;

apstiprina studiju programmas un izmaiņas tajās un sagatavo priekšlikumus par jaunu

studiju programmu īstenošanu;

apstiprina pētījumu virzienus;

sagatavo priekšlikumus par studējošo uzņemšanu un apstiprina Padomes izveidotās

komisijas izstrādātos uzņemšanas noteikumus;

lemj par NJK struktūrvienību dibināšanu, reorganizēšanu un likvidēšanu un apstiprina

to nolikumus;



30

apstiprina nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem NJK un

ievēlēšanas kārtību šajos amatos;

ievēlē NJK akadēmisko personālu un nodaļu vadītājus;

apstiprina nolikumus par studiju un pārbaudījumu kārtību NJK;

apstiprina NJK iekšējās kārtības noteikumus;

izskata un pieņem NJK darbības gada pārskatu;

atbalsta un sekmē studējošo pašpārvaldes darbību, kā arī apstiprina studējošo

pašpārvaldes nolikumu;

apstiprina NJK karogu, ģerboni, emblēmu, devīzi un himnu;

izstrādā Padomes darbības nolikumu;

izstrādā NJK nolikumu un grozījumus tajā;

ierosina jautājumu par NJK nosaukuma vai juridiskā statusa maiņu;

izskata citus jautājumus, kas saskaņā ar šiem noteikumiem ir Padomes kompetencē.

2) Administratīvais personāls

nodrošina un veicina studiju programmu īstenošanu;

ievēro ētikas normas;

atbild par saviem lēmumiem un to rezultātiem;

ievēro spēkā esošos likumdošanas aktus, NJK nolikumu, NJK Padomes lēmumus un

direktora rīkojumus;

nodrošina akadēmiskā personāla tiesības;

nodrošina studējošiem iespējas īstenot NJK savas tiesības.

3) Vispārējais personāls

Personāla pienākums ir sekmēt NJK darbību un atbalstīt atklātumu tās pārvaldē.

Personālam ir tiesības Padomes noteiktajā kārtībā piedalīties vadības un pašpārvaldes

lēmumu un iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā,

kas skar personāla intereses, piedalīties NJK koleģiālo vadības institūciju sēdēs un tikt

uzklausītam, kā arī iesniegt priekšlikumus par NJK darbību.

4) Akadēmiskais personāls

radoši un atbildīgi piedalās studiju programmu īstenošanā;



31

pastāvīgi pilnveido savu profesionālo kvalifikāciju, iesaistītās zinātniskās pētniecības

darbā;

ievēro profesionālās ētikas normas;

atbild par savu darbību un tās rezultātiem;

nodrošina studējošajiem iespējas īstenot NJK viņu tiesības.

Atbildība un pilnvaras detalizēti aprakstīti šādos NJK normatīvajos aktos:

Padome - Padomes darbības nolikums un citos NJK normatīvajos aktos;

administratīvais personāls – NJK nolikumos;

vispārējais personāls – NJK nolikumos;

akadēmiskais personāls – NJK attiecīgajās studiju programmās, NJK nolikumos.

1.14. STUDIJU VIRZIENA ĪSTENOŠANĀ NEPIECIEŠAMĀ MĀCĪBU

PALĪGPERSONĀLA RAKSTUROJUMS, NORĀDOT TĀ

UZDEVUMUS STUDIJU VIRZIENA UN KONKRĒTU STUDIJU

PROGRAMMU ĪSTENOŠANĀ

Studiju programmas “Kuģa mehāniķis” palīgpersonāls:

Tehniskais personāls organizē un uztur studiju programmas materiāltehnisko bāzi –

simulatorus un laboratorijas

IT departaments – nodrošina digitālās studiju vides darbību.

1.15. INFORMĀCIJA PAR ĀRĒJIEM SAKARIEM

1.2.1. SADARBĪBA AR DARBA DEVĒJIEM, PROFESIONĀLAJĀM

ORGANIZĀCIJĀM

Novikontas Jūras koledža ir SIA „Novikontas” dibināta izglītības iestāde, kura personām pēc

vidējās izglītības ieguves nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un

ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni. Ņemot vērā to, ka Novikontas Jūras koledžas realizēto



32

studiju virziena veidošanā aktīvu līdzdalību ņēma arī Latvijas Jūras administrācija, programma

pilnībā atbilst darba devēja interesēm.

Ar Novikontas Jūras koledžu aktīvi sadarbojas arī lielākās Pasaules un Latvijas jūras

kompānijas:

Anglo-Eastern /GB/, Anthony Veder Rederijzaken /NL/, Arklow Shipping Ltd /IE/, Atlas

Eurosailor /LV/, Atlas Services Group Latvia /LV/, Atlas Services Group Marine /NL/, Atlas

Services Group Merchant /NL/, Baņķis /LV/, BCI Ltd /GB/, Berg Maritime Management Ltd /IE/,

Bernhard Schulte SHM /IM/, Bernhard Schulte SHM /SG/, BIMS /LV/, BMGS /LV/, Boskalis

Baltic /LT/, Brovigtank /NO/, BSM CSC /LV/, Buto Yacht /LV/, Candina Baltica /LV/, Chemtrans

Crewmanagement /DE/, Clyde Marine Recruitment /LV/, Columbia SHM /CY/, Columbia SHM

/DE/, Crew Chart Ship Management /SE/, Crystalwater /NL/, Deep Sea Management /AE/, Delta

Tranzīts /LV/, Det Norske Veritas Eesti /EE/, Det Norske Veritas Latvia /LV/, Det Norske Veritas

OY /FI/, Det Norske Veritas Sweden /SE/, DS Crewing /DE/, Eko Osta /LV/, Entra Aģentūra /LV/,

Essberger Crewing Services /DE/, Euroceanica (UK) Ltd /GB/, Expromo Agency /LV/, Fast

Bunkering /LV/, Gulf Offshore NS Limited /GB/, Harren & Partner /DE/, Hoegh LNG Fleet

Management /NO/, IMTS Ltd /GB/, INC Latvia /LV/, Intership Ltd /VC/, Jūras finanses /LV/, Jūras

servisa kompānija /LV/, JV Maritime Consulting /LV/, Kandava Navigation INC /MH/, Kolka

Navigation INC /MH/, Kuldiga Navigation INC /MH/, Kursa Navigation INC /MH/, Lapa Ltd /LV,

Limetree Shipping Company Ltd /MT/, Lowland International /LV/, Lowland Marine & Offshore

/NL/, Lowland Nederland /NL/, LR VR Ventspils pārvalde /LV/, LSC Shipmanagement /LV/,

Maersk /IN/, Maestro SHM Ltd /CY/, Mansel Ltd /BM/, Marine Management Limited /BZ/, Mega

Chemicals Schiffahrt /CH/, Mideast Ship Management Limited JLT /AE/, MRM Holdings /MY/, N

Stars /LV/, NMMS Ltd /GB/, Norbulk Shipping /GB/, Nordic Tankers Marine /LV/, Norwegian

Crew M /NO/, Orion & Ko /LV/, ORLEN Lietuva /LT/, OSM Crew M INC /NO/, OSM Crew M

Ltd /CY/, PKL Flote /LV/, R.J.& L.Mitchelmore /GB/, Rīgas brīvostas flote /LV/, Rīgas brīvostas

pārvalde /LV/, Rīgas jūras apgāde /LV/, Roko Marine Service /LV/, Roņu 6 /LV/, Sailinga /LT/,

Salacgriva Navigation INC /MH/, Saldus Navigation INC /MH/, Sanco Holding /NO/, Saulkrasti

Navigation INC /MH/, Sechste Buettner /DE/, Selandia Crew Management /LV/, Sigulda

Navigation INC /MH/, Skrunda Navigation INC /MH/, SP Management /LV/, Stende Navigation



33

INC /MH/, Straupe Navigation INC /MH/, Subsea 7 Limited /GB/, Tallink Latvija /LV/, Techno

Electronics /LV/, Tsakos Columbia SHM /EL/, UAB Boskalis Baltic filiāle /LV/, UEG /LV/,

Ultramarin /LV/, Uni-Tankers /DK/, Ventspils brīvostas pārvalde /LV/, Voyaing Group Ltd /MH/,

Vroon Offshore Services Limited /GB/, Vroon SHM /NL/, VShips UK Ltd /GB/, Wappen Augsburg

/DE/, Wappen Bayern /DE/, Wappen Flensburg /DE/, Wappen Frankfurt /DE/, Wappen Hamburg

/DE/, Wappen Leipzig /DE/, Wappen Muenchen /DE/, Wappen Nurnberg /DE/, Wappen Riga /LV/,

Wappen Stuttgart /DE/, Welton Enterprises /EE/, Wisby SHM /SE/, WLCM - RHL Conscientia

/DE/, Zodiac MA Ltd /GB/.

2016. gadā A/S “Latvijas Kuģniecība” ir, uzsākusi “Kadetu programmu”, kas šobrīd tiek

realizēta ar Latvijas Jūras akadēmiju un tuvākā nākotnē A/S “Latvijas Kuģniecība” plāno

sadarboties arī ar NJK, piemērojoties NJK studiju specifikai.

No 2014. gada NJK ir meitas uzņēmums SIA “ Marine Training”, kas īsteno divas

profesionālās tālākizglītības programmas “ Kuģu mehānika” un “Jūras transports”. Šo programmu

absolventi ir tiešie NJK klienti.



34

1.2.2. SADARBĪBA AR LATVIJAS UN ĀRVALSTU AUGSTSKOLĀM

UN KOLEDŽĀM, KURAS ĪSTENO LĪDZĪGUS STUDIJU

VIRZIENUS UN LĪDZĪGAS STUDIJU PROGRAMMAS

Novikontas Jūras koledža uztur ciešus sakarus ar citām augstskolām un koledžām, it sevišķi,

ar Lietuvas Jūras akadēmiju, Liepājas Jūrniecības koledžu, Biznesa augstskolu „Turība”, Sia

„BUTS”, Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžu, Ventspils Tehnikums un Hochshules

Wismar,University of Applied Sciences Technology Business and Design (Vācijas uneversitāte). Ar

visām šīm augstskolām un koledžām NJK ir noslēgti sadarbības līgumi.

Sadarbība notiek trīs dažādos līmeņos:

darbinieku (pasniedzēju un vadības);

izglītojamo;

abpusēji aktuālu projektu izstrādē un īstenošanā.

Sadarbības izpausmes veidi:

Informācijas apmaiņa:

par jauninājumiem likumdošanā attiecībā uz jūrnieku darbu;

par ES prasību ieviešanu jūras virsnieku sagatavošanā;

par jaunu mācību metožu ieviešanu jūras virsnieku sagatavošanā

par jaunu mācību programmu sagatavošanu;

par jūrnieku profesionālās kvalifikācijas sistēmu

Zināšanu un pieredzes apmaiņa.

1.2.3. STUDĒJOŠIE, KAS STUDĒJUŠI ĀRVALSTĪS STUDĒJOŠO

APMAIŅAS PROGRAMMU IETVAROS, NORĀDOT APMAIŅAS

PROGRAMMU UN VALSTI

NJK Augstākās izglītības hartu ieguva 2016. gada novembrī. Uz šo brīdi nav aktīvu projektu.



35

1.2.4. ĀRVALSTU STUDĒJOŠO SKAITS STUDIJU VIRZIENĀ

KOPUMĀ, KĀ ARĪ SADALĪJUMĀ PA STUDIJU

PROGRAMMĀM, NORĀDOT STUDIJU ILGUMU, VALSTI

Studiju

programma

Imatrikulēto

skaits

2012.gads

Imatrikulēto

skaits

2013.gads

Imatrikulēto

skaits

2014.gads

Imatrikulēto

skaits

2015.gads

Imatrikulēto

skaits

2016.gads

"Kuģa

mehāniķis"

3 gadi, Latvija

0 0 0 1 0



36

2. STUDIJU PROGRAMMAS RAKSTUROJUMS

2.1. STUDIJU PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS MĒRĶI UN UZDEVUMI

Sagatavot konkurētspējīgus speciālistus darba tirgum ar pirmā līmeņa profesionālo augstāko

izglītību atbilstoši 2001. gada 20. marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.141 „Noteikumi par

pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”, kas dod iespēju iegūt kvalifikāciju

„Sardzes mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750 kW un lielāku”, kā arī „Otrais

mehāniķis un vecākais mehāniķis ar galveno dzinēja jaudu mazāku par 3000 kW”, kuru kvalifikācija

atbilst STCW konvencijas kodeksa A-III/1 standarta prasībām un atvieglotām A-III/2 standarta

prasībām.

2.2. STUDIJU PROGRAMMAS PAREDZĒTIE STUDIJU REZULTĀTI

Paredzēts, ka studiju rezultātā tiks sagatavoti konkurētspējīgi speciālisti. Izglītības procesa

rezultātā sagatavot kuģu sardzes mehāniķus, kuriem ir šādas kompetences:

1. Droša mašīntelpas sardzes uzturēšana;

2. angļu valodas lietošana rakstveidā un mutvārdos;

3. iekšējo sakaru sistēmu lietošana;

4. galvenās spēka iekārtas un palīgmehānismu un ar tiem saistīto vadības sistēmu ekspluatācija;

5. degvielas, eļļošanas, balasta un citu sūknēšanas sistēmu un ar tām saistīto vadības sistēmu

ekspluatācija;

6. elektrosistēmu, elektronisko sistēmu un vadības sistēmu darbināšana;

7. elektroiekārtu un elektronisko iekārtu tehniskā apkope un remontdarbi;

8. atbilstoša rokas instrumentus, mehānisko instrumentu un mērinstrumentu lietošana detaļu

izgatavošanai un remontdarbiem uz kuģa;

9. kuģa mehānismu un iekārtu tehniskā apkope un remontdarbi;

10. piesārņojuma novēršanas prasību ievērošanas nodrošināšana;

11. kuģa jūrasspējas saglabāšana;



37

12. ugunsgrēka novēršana, kontrolēšana un cīņa ar ugunsgrēku uz kuģa;

13. dzīvības glābšanas līdzekļu lietošana;

14. pirmās medicīniskās palīdzības sniegšana uz kuģa;

15. normatīvo aktu prasību izpildes uzraudzīšana;

16. vadītāja un komandas darba prasmju piemērošana;

17. personāla un kuģa drošības veicināšana;

18. galvenā dzinēja mehānismu ekspluatācijas vadīšana (atviegloti vadības līmenī);

19. tehniskās ekspluatācijas pasākumu noteikšana un plānošana (atviegloti vadības līmenī);

20. galveno dzinēju un palīgmehānismu drošas darbības pārraudzīšana, novērtēšana un uzturēšana

(atviegloti vadības līmenī);

21. balasta operāciju vadīšana (atviegloti vadības līmenī);

22. galsveres, noturības un slodzes kontrolēšana (atviegloti vadības līmenī);

23. pārraudzīt un kontrolēt atbilstību tiesību aktu prasībām un pasākumus, lai nodrošinātu cilvēku

dzīvības aizsardzību uz jūras un jūras vides aizsardzību (atviegloti vadības līmenī);

24. vadītāja un organizatorisko prasmju izmantošana (atviegloti vadības līmenī);

*Visu studiju programmas studiju kursu plānotie studiju rezultāti atspoguļoti Studiju kursu

aprakstos.



38

2.3. STUDIJU PROGRAMMAS PLĀNS

STUDIJU PLĀNS

Nr. Disciplīnas nosaukums

Iesk

aite

(se

mes

tris

)

Ku

rsa

dar

bs

(sem

estr

is)

Ek

sām

ens

(sem

estr

is)

Ko

pēja

is K

P s

ka

its

Kredītpunkti (KP)

1. kurss 2. kurss 3. kurss

1.s

em.

2.s

em.

3.s

em.

4.s

em.

5.s

em.

6.s

em.

1. VISPĀRIZGLĪTOJOŠIE MĀCĪBU KURSI

1.1 Humanitārās zinātnes

1.1.1 Projektu vadīšana 6 1 1

1.1.2 Jūrniecības angļu valoda 5 6 2 2 2

1.2. Sociālās zinātnes

1.2.1 Jūras transporta ekonomika 6 2 2

1.2.2 Darba drošība un darba aizsardzības likumdošana 2 1 1

1.3. Dabaszinātnes, tehniskās zinātnes un IT

1.3.1 Matemātika 1 2 2

1.3.2 Fizika 2 1 1

1.3.3 Teorētiskā mehānika 1 1 1

1.3.4 Lietišķā termodinamika 3 2 2

1.3.5 Lietišķā ķīmija 1 1 1

1.3.6 Informācijas tehnoloģijas 1 1 1

1.3.7 Personāla, kuģa mašīntelpas komandas un resursu vadība 6 2 2

KOPĀ 20 7 2 5 0 2 4

2. NOZARES MĀCĪBU KURSI

2.1 Kuģa saldēšanas un kondicionēšanas iekārtas 3 1 1

2.2 Materiālmācība 1 1 1

2.3 Inženiergrafika 2 1 1

2.4 Kuģa dīzeļiekārtas un turbīnas 5 6 2 2 2

2.5 Tvaika katli 3 2 2

2.6 Palīgmehānismi un sistēmas

3 5 2 3

2.7 Kuģa elektrotehnika 3 5 3 2

2.8 Kuģa elektronika un automātika 6 4 2 2

2.9 Kuģa teorija un uzbūve 5 3 1 2

2.10 Vides piesārņojuma novēršana 3 1 1

2.11 Jūras tiesības 3 1 1

2.12 Kuģošanas drošība un aizsardzība 6 4 2 2

2.13 Mašīntelpas simulatori 6 2 2

KOPĀ 36 5 6 13 1 5 6

3. PRAKSE UN PRAKTISKĀ APMĀCĪBA

3.1 Prakse darbnīcas vai jūrā

3.1.1 Kuģa remonta tehnoloģija 5 5 2 2 1

3.1.2 Atslēdzniecība un metālgriešanas darbgaldi 5 4 1 1 2

3.2 Jūras prakse 43 6 10 17 10

KOPĀ 52 6 13 0 20 13 0

4. Kvalifikācijas darbs

8 8 5. Valsts noslēguma pārbaudījums jūrniecības angļu valodā 6

6. Kompleksais eksāmens specialitātē 6

PAVISAM KOPĀ 116 18 21 18 21 20 18



39

2.4. STUDIJU KURSU UN STUDIJU MODUĻU (JA TĀDI IR) APRAKSTI

Sk. pielikumā Nr. 4

2.5. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA

Pirmā kursa laikā studiju programmas “Kuģa mehāniķis” studējošie apgūst 9 KP no

vispārizglītojošajiem studiju kursiem (Projekta vadīšana (1kp), Jūrniecības angļu valoda (2kp),

Darba drošība un darba aizsardzības likumdošana (1kp), Matemātika (2kp), Fizika (1kp), Teorētiskā

mehānika (1kp), Informācijas tehnoloģijas (1kp), no profesionālajiem studiju kursiem I kursa laikā

studējošie apgūst 11 KP (Inženiergrafika (1kp), Kuģa dīzeļiekārtas un turbīnas (2kp),

Palīgmehānismi un sistēmas (2kp), Kuģa elektrotehnika (3kp), Vides piesārņojuma novēršana (1kp),

Kuģošanas drošība un aizsardzība (2kp)) un lielāko daļu I kursa laiku aizņem jūras prakse, kas

sastāda 16 KP, kā rezultātā studējošajam jāaizstāv veiktā prakse, sagatavojot prakses atskaiti un

aizpildot izniegto prakses grāmatu. Kā arī “Kuģa mehāniķis” studiju programmas studējošajiem

jāapgūst krasta prakse: Kuģa remonta tehnoloģija (2kp), Atslēdzniecība un metālgriešanas darbgaldi

(1kp). Pēc katra studiju kursa studējošais kārto gala pārbaudījumu saskaņā ar studiju kursa aprakstu.

Otrā kursa laikā studējošais apgūst 5 KP no vispārizglītojošajiem studiju kursiem (Jūrniecības

angļu valoda (2kp), Lietišķā termodinamika (2kp) un Lietišķā ķīmija (1kp)) no profesionālajiem

studiju kursiem II kursa laikā studējošie apgūst 14 KP (Kuģa saldēšanas un kondicionēšanas iekārtas

(1kp), Materiālmācība (1kp), Kuģa dīzeļiekārtas un turbīnas (2kp), Tvaika katli (2kp),

Palīgmehānismi un sistēmas (3kp), Kuģa elektrotehnika (2kp), Kuģa elektronika un automātika

(2kp), Kuģa teorija un uzbūve (1kp)) un 17 KP jūras prakse, Kuģa remonta tehnoloģija (2kp),

Atslēdzniecība un metālgriešanas darbgaldi (1kp).

Trešā kursa laikā studējošais apgūst 6 KP no vispārizglītojošajiem studiju kursiem

(Jūrniecības angļu valoda (2kp), Jūras transporta ekonomika (2kp), Personāla, kuģa mašīntelpas

komandas un resursu vadība (2kp)) no profesionālajiem studiju kursiem III kursa laikā studējošie

apgūst 11 KP (Kuģa dīzeļiekārtas un turbīnas (2kp), Kuģa elektronika un automātika (2kp), Kuģa



40

uzbūve un teorija (2kp), Jūras tiesības (1kp), Kuģošanas drošība un aizsardzība (2kp), Mašīntelpas

simulators (2kp) un 10 KP jūras prakses un Kuģa remonta tehnoloģija (1kp), Atslēdzniecība un

metālgriešanas darbgaldi (2kp).

Trešā kursa laikā studējošais turpina izstrādāt un pabeidz savu kvalifikācijas darbu un kārto

valsts pārbaudījumus 8 kp apmērā.

Studiju programma sastāv no šādām daļām:

1. Teorētiskā daļa:

a. konsultācijas koledžā vai izmantojot mūsdienīgus komunikāciju līdzekļus, tādus kā

digitālo studiju vidi NovIS, e-pastu un „Webinar” e-konsultācijas;

b. patstāvīga mācīšanās krastā vai jūrā pēc individuāla studiju plāna, izmantojot NovIS

vidē ievietotus, iepriekš sagatavotus un publiskotus materiālus.

2. Praktiskā daļa:

a. Patstāvīgo uzdevumu izpilde, atrodoties darba vidē, nostiprinot un apgūstot

teorētiskās zināšanas;

b. Praktisko darbu veikšana saskaņā ar prakses grāmatu. Jūras praksē studenti pielieto

iegūtās zināšanas, atrodoties uz kuģa tā ekspluatācijas laikā, padarot darbu drošāku

un ņemot vērā potenciālos draudus.

c. Praktiskā apmācība, izmantojot mašīntelpas dažādus kuģa tipa simulatorus, tādus kā

–„General cargo ships”, „Tanker LCC”, „RO-RO ship”, „Trawler”, „Tanker LNG”,

„Wartsila RT-flex”, kas imitē darbu un iespējamās avārijas situācijas uz kuģa.

Studenti saņem padziļinātas zināšanas un izpratni par nozares studiju kursiem ar

plašu praktisko uzdevumu klāstu.

d. Krasta prakse, kuras ietvaros studējošie apgūst kuģa mehānismu remonta praktiskās

iemaņas, piemēram, izmantojot metināšanas, virpošanas, hidrauliskās un

pneimatiskās laboratorijas.



41

Studējošo prakse notiek atbilstoši studiju programmas plānam saskaņā ar 2012.gada

20.novembra MK noteikumiem Nr. 785 „Mācību prakses organizācijas un izglītojamo

apdrošināšanas kārtība”, STCW konvencijas noteikuma A-III/1 un atvieglotām A-III/2 standarta

prasībām.

Krasta prakses gaita un izpildītie uzdevumi tiek dokumentēti prakses grāmatā. Krasta prakse

notiek krasta darbnīcās, jūras prakse - uz kuģiem. Krasta prakse tiek organizēta saskaņā ar

attiecīgajiem studiju kursiem – „Kuģa remonta tehnoloģija” un „Atslēdzniecība un metālgriešanas

darbgaldi”. Iepriekšminēto studiju kursu realizācija notiek NJK sadarbības partneru darbnīcās.

Prakse tiek vērtēta divdaļīgajā vērtējuma skalā – “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”.

Praksi vērtē prakses vadītājs un pārbaudījuma komisija, ņemot vērā prakses projekta satura

atbilstību, projekta aizstāvēšanu un praktikanta aizpildīto prakses grāmatu.

2.6. PRASĪBAS, UZSĀKOT STUDIJU PROGRAMMU

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā „Kuģa mehāniķis” uzņem

personas ar vispārējo vidējo izglītību apliecinošu dokumentu, „Sardzes motorists” vai „Kvalificēts

sardzes motorists”, “Kuģa saldēšanas iekārtu mehāniķis”, “Kuģa elektromehāniķis”, “Kuģa

elektriķis”, “Sūkņa mašīnists”, “Kuģa tehniķis”, “Kuģa virpotājs, metinātājs vai atslēdznieks”

profesionālo kvalifikāciju un 12 mēnešu jūras cenzu mašīntelpas komandas sastāvā, vai vidējo

profesionālo jūrniecības izglītību (jūrskolu absolventi).

2.7. STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANA (IZMANTOTĀS

STUDIJU METODES UN FORMAS, TĀLMĀCĪBAS METOŽU

IZMANTOŠANA)

Programma paredzēta cilvēkiem ar jau esošu profesionālo darba pieredzi jūrā, kuri ir pazīstami

ar jūras darba specifiku, kuģa iekārtu, mehānismu un cita aprīkojuma izvietošanu.

Studiju programma tiek īstenota saskaņā ar studiju plānu, nodrošinot programmas mērķu

sasniegšanu. Studiju process ir veidots, ņemot vērā jūrnieka darba specifiku, t.i., studējošais izpilda



42

praktiskos darbus uz kuģa, izmantojot reālo aprīkojumu un dokumentāciju, tādējādi viņam ir iespēja

pielietot iegūtās zināšanas praksē.

Novikontas Jūras koledžas informatīvā sistēma (turpmāk – NovIS) ļauj NJK studējošajiem

veiksmīgi apvienot darbu ar studijām. NovIS ietver gan vispārizglītojošo, gan profesionālo studiju

kursu satura apguvi, nodrošinot studējošos ar studiju kursu metodiskajiem materiāliem, video un

audio datu bāzi, praktisko un teorētisko uzdevumu pieejamību, kā arī NovIS digitālajā studiju vidē

studējošajiem ir iespēja piedalīties e-konsultācijās – „Webinar”. Pateicoties „Webinar” režīmam,

studējošajiem noteiktos gadījumos ir iespēja apmeklēt studiju kursu konsultācijas, atrodoties jebkurā

vietā pasaulē, neapmeklējot koledžu.

NovIS ir potenciāls ievērojami uzlabot informācijas sniegšanas kvalitāti un apguves

efektivitāti, studējošajiem atrodoties uz kuģa jūrā.

Visus studējošo izpildītos praktiskos darbus NJK mācībspēks var novērtēt NovIS vidē, kā arī

nepieciešamības gadījumā, ja studējošā patstāvīgais darbs ir nepilnīgs, pievienot komentāru par

nepieciešamajiem darba uzlabojumiem. Šis process būtiski papildina gan komunikāciju starp

studējošo un mācībspēku, gan arī uzlabo studiju procesu, ņemot vērā NJK studējošo darba režīmu.



43

2.8. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA (IZGLĪTĪBAS KRITĒRIJI UN VĒRTĒŠANAS

METODES STUDIJU REZULTĀTU SASNIEGŠANAI UN NOVĒRTĒŠANAI,

PĀRBAUDES FORMAS UN KĀRTĪBA)

Studējošo patstāvīgo darbu kontrole tiek veikta semestra ietvaros paralēli studiju darbam, t.i.,

novērtēšanai ir nepārtraukts raksturs. Tas pirmkārt nodrošina atgriezenisko saikni starp studējošo un

mācībspēku noteiktā studiju kursā, ļaujot mācībspēkam novērtēt jau realizētu kursa sadaļu apguves

līmeni un līdz ar to arī pasniegšanas kvalitāti. Otrkārt, tas nodrošina reāla, nepārtraukta studiju darba

norisi.

Studējošā zināšanas 10 ballu skalā tiek vērtētas katra studiju kursa semestra gala

pārbaudījumā.

Katra studiju kursa patstāvīgo uzdevumu vērtējumi tiek atspoguļoti NovIS sistēmā, kā arī

individuālajā sekmju lapā. NovIS sistēmā mācībspēks var aplūkot studējošā izpildītos uzdevumus,

kā arī nepieciešamības gadījumā rakstīt komentārus uzdevumu uzlabošanai.

Valsts noslēguma pārbaudījums tiek organizēts saskaņā ar 20.03.2001. Ministru kabineta

noteikumi Nr.141 “Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”,

2016. gada 15. jūnija norādījumiem Nr. 2016/1 “Norādījumi par jūrnieku profesionālās izglītības

programmas noslēguma pārbaudījumu apvienošanu ar kompetences novērtēšanu” un NJK nolikumu

Nr. 41 “Valsts noslēguma pārbaudījumu nolikums”.

Valsts noslēguma pārbaudījums tiek organizēts divās dienās:

Diena 1:

kvalifikācijas eksāmens specialitātē:

- Kompetenču Vērtēšanas rīka tests (turpmāk - CAT) (pēc STCW funkcijām)

- Simulatora uzdevums

Diena 2.:

kvalifikācijas eksāmens specialitātē:

- STCW funkciju biļetes (rakstiskā daļa), apvienota ar angļu valodas eksāmena

rakstisko daļu.

- STCW funkciju biļetes (mutiskā aizstāvēšana).

kvalifikācijas darba aizstāvēšana:



44

- darba aizstāvēšana apvienota ar angļu valodas eksāmena mutisko un valodas

pielietošanas daļu.

Valsts noslēguma pārbaudījums studējošajiem tiek organizēts ne biežāk kā 2 reizes

kalendārajā gadā, ja ir pretendenti.

Valsts noslēguma pārbaudījuma daļas - angļu valoda, kvalifikācijas darbs un STCW funkciju

kompetence tiek, vērtētas atsevišķi. Piešķirot katrai daļai balles.

STCW funkciju kompetences, kas “Jūras transports” studiju programmai ir 3 kompetences,

savukārt “Kuģa mehāniķis” studiju programmai ir 4 – tiek vērtētas katra funkcija atsevišķi. Tādējādi

veidojas atsevišķa atzīme par katru no STCW funkciju kompetencēm + viena kopīgā, angļu valodas

vērtējums un kvalifikācijas darba vērtējums. Absolventu diploma pielikumā tiek fiksēta viena vidējā

atzīmē par valsts noslēguma pārbaudījumu.



45

2.9. STUDIJU PROGRAMMAS IZMAKSAS

Izmaksu tāme vienam studentam par visu studiju virziena

"Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības"

studiju programmas

"Kuģa mehāniķis"

Studiju ilgums 3 gadi

Studiju kredītpunktu skaits 116 k.p.

Vispārizglītojošo studiju kursu kredītpunktu

skaits 20 k.p.

Nozares studiju kursu kredītpunktu skaits 36 k.p.

Kvalifikācijas prakses kredītpunktu skaits 52 k.p.

Kvalifikācijas darba kredītpunktu skaits 8 k.p.

IEŅĒMUMI

Studiju maksa € 4,665.00

Ieņēmumi kopā

Izdevumi

Administrācijas personāla darba alga (5%) € 203.00

Darba devēja sociālais nodoklis (23,59%) € 48.00

Pedagogu alga (11,00 Euro/k.p.) € 748.00

Darba devēja sociālais nodoklis (23,59%) € 177.00

Metodiskie materiāli (200,00 Euro vienam

studentam) € 200.00

Materiāli praktiskajiem darbiem (370 Euro

vienam studentam) € 370.00

Izglītību apliecinošie dokumenti un citi

izglītojamajam nepieciešamie dokumenti € 46.00

Materiāli eksāmena organizēšanai

nepieciešamie materiāli (25,00 Euro vienam

studentam)

€ 25.00

Izdevumi par trenažieru un praktisko

aprīkojumu izmantošanu (285,00 Euro /k.p.) € 1,710.00

Mārketinga pasākumi, reklāma (24%) € 1,138.00

Izdevumi kopā vienam studentam par visu

studiju programmu € 4,665.00

Izdevumi kopā vienam studentam par pilnu studiju programmu ir Euro 4665,00



46

2.10. SALĪDZINĀJUMS AR VIENU TĀDA PAŠA LĪMEŅA UN TĀDAM

PAŠAM STUDIJU VIRZIENAM ATBILSTOŠU LATVIJAS (JA LĪDZĪGA

STUDIJU PROGRAMMA LATVIJĀ TIEK ĪSTENOTA) UN VISMAZ

DIVĀM EIROPAS SAVIENĪBAS VALSTS ATZĪTU AUGSTSKOLU VAI

KOLEDŽU STUDIJU PROGRAMMĀM

NJK 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma “Kuģa mehāniķis” izstrādāta

pamatojoties, uz pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu un profesiju standartu.

Standartos formulētās prasības nosaka studiju programmas un studiju kursu saturu. Pirmā

līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas „Kuģa mehāniķis” mērķis ir atbilstoši pirmā

līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartam un profesijas standartam sagatavot

studējošos darbam jūras virsnieku amatos. Programma ietver sevī Liepājas Jūras koledžas, Latvijas

Jūras akadēmijas un Lietuvas Jūras akadēmijas pieredzi jūras virsnieku sagatavošanā, ievērojot

pašas NJK darbības īpatnības.

Programmas salīdzinājums ar citu Latvijas augstskolu analogo studiju programmu priekšmetu

blokiem tiek piedāvāts 5. tabulā.



47

5. tabula. Studiju programmu salīdzinājums

Novikontas Jūras koledžas 1.līmeņa profesionālās augstākās

izglītības studiju programma "Kuģa mehāniķis", 3 gadi, 116

KP

Liepājas Jūrniecības koledžas 1.līmeņa

profesionālās augstākās izglītības studiju

programma "Kuģa mehāniķis", 3 gadi, 111 KP



1.1.1 Projektu vadīšana 1 Projektu vadīšana 1

1.1.2 Jūrniecības angļu valoda 6 Jūrniecības angļu valoda 7

Lietišķā komunikācija 1

Sociālās zinātnes

1.2.1 Jūras transporta ekonomika 2

Jūras transporta ekonomika 1

Lietvedības finanšu uzskaites sistēma 1

Uzņēmējdarbības vadība 1

1.2.2 Darba drošība un darba aizsardzības likumdošana

1 Darba drošība un darba aizsardzības likumdošana

1


1.3.1 Matemātika 2 Matemātika 1

1.3.2 Fizika 1 Fizika 1

1.3.3 Teorētiskā mehānika 1 Teorētiskā mehānika (B daļa) 2

1.3.4 Lietišķā termodinamika 2 Lietišķā termodinamika 2

1.3.5 Lietišķā ķīmija 1 Lietišķā ķīmija 1

1.3.6 Informācijas tehnoloģijas 1 Informācijas tehnoloģijas 2

1.3.7 Personāla, kuģa mašīntelpas komandas

un resursu vadība 2

Personāla, kuģa mašīntelpas komandas


KOPĀ: 20 KOPĀ: 24


2.1 Kuģa saldēšanas un kondicionēšanas

iekārtas 1

Kuģa saldēšanas un kondicionēšanas

iekārtas 1

2.2 Materiālmācība 1 Materiālmācība 1

2.3 Inženiergrafika 1 Inženiergrafika 2

2.4 Kuģa dīzeļiekārtas un turbīnas 6 Kuģa iekšdežes dzinēji 7

Kuģu tvaika un gāzes turbīnas 2

2.5 Tvaika katli 2 Tvaika katli 2

2.6 Palīgmehānismi un sistēmas 5 Palīgmehānismi 3

2.7 Kuģa elektrotehnika 5 Kuģa elektrotehnika 7

2.8 Kuģa elektronika un automātika 4 Kuģa elektronika un automātika 3

2.9 Kuģa teorija un uzbūve 3 Kuģa teorija un uzbūve 3

2.10 Vides piesārņojuma novēršana 1 Vides piesārņojuma novēršana 1

2.11 Jūras tiesības 1 Jūras tiesības (A daļa) 1

2.12 Kuģošanas drošība un aizsardzība 4

2.13 Mašīntelpas simulatori 2

Standartizācija 1

Sardzes dienests mašīntelpā 2

Kuģa enerģētiskās iekārtas trenežieris 1

KOPĀ: 36 KOPĀ: 37

PRAKSE UN PRAKTISKĀ APMĀCĪBA

3.1.1 Kuģa remonta tehnoloģija 5 Kuģa remonts (B daļa) 1

3.1.2 Atslēdzniecība un metālgriešanas darbgaldi

4 Atslēdzniecība un metālgriešanas darbgaldi

1

3.2 Jūras prakse 43 Jūras prakse 40

KOPĀ: 52 KOPĀ: 42

Kvalifikācijas darbs 8 Kvalifikācijas darbs 8

KOPĀ: 8 KOPĀ: 8

PAVISAM KOPĀ: 116 PAVISAM KOPĀ: 111



48

Diezgan nopietni NJK 1.līmeņa augstākās profesionālās izglītības programma atšķiras no

analoģiskām programmām ārvalstīs. No publiski pieejamām programmām pēc savas struktūras un

satura vistuvākā ir Lietuvas Jūras akadēmijas - 2. līmeņa profesionālā augstākās izglītības studiju

programma - "Kuģu mehāniķis". Interesi izraisa tas, ka Lietuvā kuģa mehāniķa kvalifikācijas

iegūšanai ir nepieciešama 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguve.

Neskatoties uz to, ka tā ir 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma, tajā iekļauto

studiju kursu klāsts ir ļoti tuvs Novikontas Jūras koledžas 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības

programmai, kas tās absolventiem paver iespēju uzsākt studijas Lietuvas Jūras akadēmijā vēlākajos

studiju posmos, lai iegūtu 2.līmeņa profesionālo augstāko izglītību un paaugstinātu savu

profesionālo un akadēmisko kompetenci.



49



KP

Lietuvas Jūras akadēmija –

2. līmeņa augstākā profesionālā izglītība, studiju

programma - "Kuģu energosistēmu ekspluatācija"



1.1.1 Projektu vadīšana 1

1.1.2 Jūrniecības angļu valoda 6 Jūrniecības angļu valoda 10


1.2.1 Jūras transporta ekonomika 2

Darba organizēšanas psiholoģija 2

Uzņēmējdarbības ekonomika 2.5

1.2.2 Darba drošība un darba aizsardzības

likumdošana 1


1.3.1 Matemātika 2 Matemātika 6

1.3.2 Fizika 1 Fizika 3

1.3.3 Teorētiskā mehānika 1 Teorētiskā mehānika 2

1.3.4 Lietišķā termodinamika 2 Lietišķā termodinamika 2

1.3.5 Lietišķā ķīmija 1 Lietišķā ķīmija 4

1.3.6 Informācijas tehnoloģijas 1 Informācijas tehnoloģijas 2

1.3.7 Personāla, kuģa mašīntelpas komandas un resursu vadība

2

KOPĀ: 20 KOPĀ: 33.5



iekārtas 1

Kuģa saldēšanas un kondicionēšanas

iekārtas 2

2.2 Materiālmācība 1 Materiālmācība 4.5

2.3 Inženiergrafika 1 Inženiergrafika 4

2.4 Kuģa dīzeļiekārtas un turbīnas 6

Kuģa turbīnas 2

Kuģa spēka iekārtu iekšdedzes dzinēja

ekspluatācija un tehniskā apkope 11.5

2.5 Tvaika katli 2 Tvaika katli 2.5

2.6 Palīgmehānismi un sistēmas 5 Mašīndetaļas 2.5

Kuģa palīgmehānismi 3

2.7 Kuģa elektrotehnika 5

2.8 Kuģa elektronika un automātika 4 Kuģa elektronika un automātika 13

2.9 Kuģa teorija un uzbūve 3 Kuģa teorija un uzbūve 4

2.10 Vides piesārņojuma novēršana 1

2.11 Jūras tiesības 1 Jūras tiesības 2.5

2.12 Kuģošanas drošība un aizsardzība 4

Ugunsdzēšanas operācijas 1.5

Pamatkurss drošībā (SOLAS) 1.5

Pirmā medicīniskā palīdzība 1.5

2.13 Mašīntelpas simulatori 2 Mašīntelpas simulatori 3

KOPĀ: 36 KOPĀ: 59


3.1.1 Kuģa remonta tehnoloģija 5 Kuģa remonta tehnoloģija 2

3.1.2 Atslēdzniecība un metālgriešanas

darbgaldi 4

Atslēdzniecība un metālgriešanas

darbgaldi 9

3.2 Jūras prakse 43 Jūras prakse 24

KOPĀ: 52 KOPĀ: 35

Kvalifikācijas darbs 8

KOPĀ: 8 KOPĀ: 0

PAVISAM KOPĀ: 116 PAVISAM KOPĀ: 127.5



50



KP

Warsash Jūras akadēmija –

1. līmeņa augstākā profesionālā izglītība, studju programmas nosaukums - "Kuģu mehāniķu studiju

programma"



24

1.1.1 Projektu vadīšana 1

1.1.2 Jūrniecības angļu valoda 6


1.2.1 Jūras transporta ekonomika 2 Vadībzinības pamati

1.2.2 Darba drošība un darba aizsardzības

likumdošana 1 Darbaudzināšana


1.3.1 Matemātika 2 Matemātika

1.3.2 Fizika 1

1.3.3 Teorētiskā mehānika 1 Kuģu mehānikas pamati

1.3.4 Lietišķā termodinamika 2 Mehānika / Termodinamika

1.3.5 Lietišķā ķīmija 1

1.3.6 Informācijas tehnoloģijas 1

1.3.7 Personāla, kuģa mašīntelpas komandas


KOPĀ: 20 KOPĀ: 24



iekārtas 1

103

2.2 Materiālmācība 1 Materiālmācība

2.3 Inženiergrafika 1

Papildmatemātika

Inženierprojektēšana (1.daļa)

Inženierprojektēšana (2.daļa)

2.4 Kuģa dīzeļiekārtas un turbīnas 6

Kuģa dzinējsistēmas pamati

Papildmehānika /

Papildtermodinamika

2.5 Tvaika katli 2

2.6 Palīgmehānismi un sistēmas 5 Kuģa palīgsistēmas pamati

2.7 Kuģa elektrotehnika 5

2.8 Kuģa elektronika un automātika 4


Paplašinātā apmācība kuģa

elektrotehnikā un automātikā

2.9 Kuģa teorija un uzbūve 3 Kuģa uzbūve/ Kuģa stabilitāte

2.10 Vides piesārņojuma novēršana 1

2.11 Jūras tiesības 1 Jūras tiesības (A daļā)

2.12 Kuģošanas drošība un aizsardzība 4 STCW īsie kursi

2.13 Mašīntelpas simulatori 2 Tehniskais menedžments


3.1.1 Kuģa remonta tehnoloģija 5 Mēraparatūra un kontroles

pamatprincipi

3.1.2 Atslēdzniecība un metālgriešanas

darbgaldi 4 Praktiskā apmācība (darbnīcas)

3.2 Jūras prakse 43 Jūras prakse

KOPĀ: 88 KOPĀ: 103

Kvalifikācijas darbs 8 Kvalifikācijas darbs

KOPĀ: 8 KOPĀ: 0

PAVISAM KOPĀ: 116 PAVISAM KOPĀ: 127



51

2.11. INFORMĀCIJA PAR STUDĒJOŠAJIEM

2.11.1. PIRMAJĀ STUDIJU GADĀ IMATRIKULĒTO STUDĒJOŠO SKAITS

STUDIJU PROGRAMMA

"Jūras transports"

3 gadi 2 mēneši, Latvija

Imatrikulēto skaits

2012.gads 41


2013.gads 42


2014.gads 37


2015.gads 50


2016.gads 10

Eksmatrikulēto skaits

2012.gads 0


2012.gads 1


2014.gads 1


2015.gads 3


2016.gads 15

Dati uz 28.12.2016.



52

2.11.2. ABSOLVENTU (JA TĀDI IR) SKAITS

Saskaņā ar NJK pirmo Valsts pārbaudījumu 2016. gada 7. un 8. decembrī studiju programmā

šobrīd ir 1 absolvents.

2.11.3. STUDĒJOŠO APTAUJAS UN TO ANALĪZE

Rezultāti pielikumā.

Ņemot vērā, to, ka NJK no 2015. gada otrās puses kvalitātes uzlabošanas nolūka dēļ ir

ieviesusi aptaujas rezultātu aizpildīšanu elektroniski, izveidojot katram studiju kursam atsevišķa

google anketu un pēc studiju kursa nokārtošanas izsūtot aptaujas linku studējošajam uz e-pastu.

Šobrīd studējošie pamazām sāk pierast pie jaunās aptaujas sistēmas tādēļ uz dažiem studiju

kursiem aptaujas vēl nav aizpildītas savukārt uz citiem, studiju kursu aptaujas anketu atbildējuši

tikai daži.

2.11.4. ABSOLVENTU (JA TĀDI IR) APTAUJAS UN TO ANALĪZE

Uz šo brīdi NJK vēl nav saņēmusi no pirmā absolventa.

2.11.5. STUDĒJOŠO LĪDZDALĪBA STUDIJU PROCESA PILNVEIDOŠANĀ

NJK tiek ievēroti demokrātijas principi. Vadība attiecībās ar personālu izmanto atvērto durvju

principu. Studējošie savas intereses var pārstāvēt tieši vai pastarpināti izmantojot Studējošo

pašpārvaldi. Studējošo tiesības un pienākumi ir atrunāti studiju līgumā, kā arī iekšējās kārtības

noteikumos un citos dokumentos. Studējošie tiek iesaistīti lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar

studiju procesu un studējošo interesēm. Divi no Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem līdzdarbojas

koledžas Padomes darbā.



53

3. KOPSAVILKUMS

Studiju virziens “Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un

mašīnzinības” atbilst normatīvo aktu prasībām un Eiropas augstākās izglītības telpas veidošanas

rekomendācijām:

Studiju virziens atbilst visiem LR normatīvajiem aktiem un starptautisko jūrniecības

likumdošanu.

Studiju procesā izmantojot modernāko kuģa vadīšanas simulāciju, nodrošinot

kvalitatīvu un efektīvu studējošo apmācību.

Lai attīstītu studiju virziena pētniecisko darbību tiek dibināta pētniecības

struktūrvienība – Novikontas Research.

Studiju process NJK notiek saskaņā ar kvalitātes vadības sistēmu.

Ņemot vērā, NJK ciešo saikni ar darba devējiem, studiju programmas absolventi būs

pieprasītākie kuģa virsnieki ne tikai Latvijā bet visā Pasaulē.



54

4. PIELIKUMI



55

MATEMĀTIKA



56



57



58



59



60

LIETIŠĶĀ TERMODINAMIKA



61



62



63



64



65

KUĢA TEORIJA UN UZBŪVE



66



67



68



69

Documents

”MEHĀNIKA UN METĀLAPSTRĀDE, SILTUMENERĢĒTIKA, SILTUMTEHNIKA UN MAŠĪNZINĪBAS” · 2017. 2. 28. · metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības”,