anoramainforegio

[2012. gada ziema ▶ NR. 44]

▶ Pārdomātā specializācijaekonomiskās izaugsmes virzītājspēks eiropas reģionos

▶ Polijas progress: eS veiksmes stāsts, kas turpinās

▶ izvērtējumā izcelti Kohēzijas fonda sasniegumi

▶ Reģionālā politika iedvesmo valstis visā pasaulē

Reģionālās politikas un pilsētpolitikas

▶4

▶38

▶8

▶22

Fotogrāfi (lpp.)Vāks: © Shutterstock3, 9, 10, 11, 12, 15, 17, 19, 20, 21, 31, 38, 39 lpp.: © Eiropas Komisija5-7 lpp: © Polijas Reģionālās attīstības ministrija6 lpp: © GAZ-SYSTEM S.A.10, 13, 14, 16, 35 lpp: © Shutterstock11 lpp: © Kastīlijas un Leonas padome19 lpp: © Boyan Ivanov, Marek Babula, Simeon Mitkov, Cristina Dumitru Tabacaru23 lpp: © Portugāles Ekonomikas un nodarbinātības ministrija 24, 34 lpp: © Rumānijas Reģionālās attīstības un tūrisma ministrija26 lpp: © Frauenhofas ISIT, Iceho27 lpp: © Bādenes-Virtembergas Lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības ministrija29 lpp: © Andalūzijas reģionālās valdības Ekonomikas, inovāciju, zinātnes un nodarbinātības ministrija32 lpp: © ES projekts Trolley33 lpp: © Simone Cugi, Sardīnijas autonomais reģions 36 lpp: © Portugāles Ekonomikas un nodarbinātības ministrija

▶REDAKTORA SLEJA .................................................3Komisārs Johannes Hahn

▶INTERVIJA POLIJAS PROgRESS ..............................................4-7Elżbieta Bieńkowska – Polijas reģionālās attīstības ministre

▶ĪPAŠA SADAĻA ................................................... 8-13 PāRDOmāTā SPEcIALIzācIJA – EKONOmISKāS IzAugSmES VIRzĪTāJSPēKS EIROPā

▶EIRObAROmETRA PēTĪJumS – NERAugOTIES uz EKONOmIKAS KRĪzI, DzĪVES KVALITāTE REģIONOS IR AugSTA ...14-17

▶INOVācIJA REģIONāLAJā uN PILSēTu ATTĪSTĪbā – RegioStaRS awaRdS 2014 ......18

▶EIROPA mANā REģIONā FOTOATTēLu KONKuRSS ...............................19-21

▶VIENKāRŠIEm VāRDIEm ...............................22-29Kohēzijas politika valsts un reģionu perspektīvā

▶EIROPAS REģIONāLā POLITIKA: IEDVESmAS AVOTS VALSTĪm āRPuS ES ....30-31

▶PROJEKTu PIEmēRI ........................................32-35Itālijas un Lielbritānijas projektu piemēri un Eiropas teritoriālās sadarbības projekti no Centrāleiropas programmas un Dienvidaustrumeiropas transnacionālās sadarbības programmas

▶KOhēzIJAS FONDA IzVēRTēJumS ...............36-37

▶SADARbĪbAS cELmLAužI: AR VAIRāK NEKā 280 PASāKumIEm TIEK SVINēTA EIROPAS SADARbĪbAS DIENA ..................... 38-39

▶PROgRAmmA .......................................................... 40

[2012. gada ziema ▶ NR. 44]

Šis žurnāls ir iespiests uz pārstrādāta papīra angļu, frančuun vācu valodā. Tas ir pieejams 21 valodā tīmekļa vietnēhttp://ec.europa.eu/regional_policy/information/ panorama/index_lv.cfm

Šajā publikācijā paustie viedokļi ir tās autoru viedokļi un ne vienmēr atspoguļoEiropas Komisijas nostāju.

▶ RedaKtoRa Sleja

Laiks, kad mums nācās pārliecināt kritiķus par kohēzijas poli-tikas nozīmīgumu ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, ir sen pagājis. Mūsdienās kohēzijas politika neapšaubāmi ieņem centrālo vietu Eiropas programmā un pārrunās par pašreizējo budžetu.

Tagad tā tiek uzskatīta par stratēģisku ieguldījumu politiku – līdzekli, kas palīdz Eiropai pārdzīvot ekonomisko krīzi un piedāvā iespējas nākotnes izaugsmei.

Lai sasniegtu mērķus, mūsu ieguldījumu stratēģiju attiecībā uz reģioniem raksturo daudz rūpīgāka atlase un plānošana. Kā varat lasīt mūsu rakstā par pārdomāto specializāciju, lietā tiek likti dažādi instrumenti un iesaistītas iestādes un eksperti, lai palīdzētu atrast katram reģionam vispiemēro-tāko ražošanas un tehnoloģijas jomu tirgū. Šī pieeja sniegs reģioniem iespēju atklāt savu patieso inovāciju potenciālu un ražošanas struktūru fokusu pārcelt uz jaunietekmes jomām un starptautiskajiem tirgiem.

Pārdomātā specializācija ir inovatīva reģionālās ekonomikas pārveides stratēģija un tagad arī noteicošais elements Eiropas centienos palīdzēt tās reģioniem izkļūt no ekonomis-kās krīzes.

Katram reģionam ir jāizvēlas tikai dažas prioritātes, ņemot vērā savas stiprās puses un starptautisko specializāciju. Atbilstoši stratēģijas nosacījumiem ar atbalstu un ieguldīju-miem saistītās darbības nedrīkst pārlieku fragmentēt un struktūrfondu darbs jāvērš tikai uz nelielu skaitu prioritāšu – tām, kurām ir visaugstākais attīstības potenciāls.

Tik tiešām – pētniecības inovāciju stratēģiju attīstība, bals-toties uz pārdomātās specializācijas principiem, būs viens no priekšnoteikumiem, lai pēc 2014. gada iegūtu piekļuvi struktūrfondiem.

Johannes hahnEiropas Komisijas loceklis, kas atbild par reģionālo politiku

jauns ieguldījumu sadalījuma princips

Klasisko pieeju ieguldījumiem vairs nevar uzskatīt par visie-darbīgāko. Tagad mēs piešķiram lielāku nozīmi argumentē-tam ieguldījumam, piešķirot prioritāti stratēģiskām jomām un nodrošinot, lai ieguldījumu sadalījums atbilstu katra reģiona vajadzībām. Dažās valstīs infrastruktūrā ir ieguldīts pārāk daudz, bet MVU un nodarbinātība atstātas novārtā. Mūsu pārplānošanas uzdevums maina šos principus, reālu ietekmi un būtiskas pārmaiņas var panākt tikai tad, ja tiek ieguldīts ļoti daudz. Pēdējo trīs gadu laikā starp ieguldījumu jomām ir pārdalīti apmēram 20 miljardi euro. Šī rīcība ļāvusi papildus iegūt 14,5 miljardus euro, samazinot nacionālā līdzfinansējuma prasības un līdz 95 % palielinot maksimālo līdzfinansējuma likmi “programmas valstīs”.

galvenais – rezultāti

Aizvien vairāk uzmanības tiek pievērsts rezultātiem, veiku-mam un vērtībai, kam tiek izlietota nodokļu maksātāju nauda. 2000.-2006. gada periodā veiktajā reģionālo ieguldījumu izvērtējumā (sk. 36. lpp.) ir uzvērts, cik svarīgi ir skaidri defi-nēt mērķus un stratēģijas, kā arī veikt pienācīgu izmaksu un ieguvumu analīzi, lai nodrošinātu to, ka īstie ieguldījumi tiek novirzīti īstajiem mērķiem. Ir skaidrs, ka programmās jāievieš vairāk atskaites punktu un skaidri saskatāmu mērķu, lai prog-rammu progresu varētu novērtēt.

Un vēl – mūsu rīcībā ir vairāki interesanti rezultāti no pēdē-jiem eirobarometra pētījumiem, pēc kuriem varam secināt, ka, neraugoties uz sarežģīto situāciju un neiepriecinošajiem ekonomiskajiem rādītājiem, Eiropas iedzīvotāji kopumā pozitīvi vērtē dzīves kvalitāti savos reģionos.

3

panorama [2012. GADA ziemA ▶ NR. 44]

▶ PolijaS PRogReSS REģIonāLIE fonDI sEKMē VALsTs IzAUgsMI

Un MoDERnIzācIjU

▶iNteRVija

Panorama sarunājas ar Polijas reģionālās attīstības ministri elżbieta Bieńkowska, kas piecu gadu laikā šajā amatā ir pārraudzījusi būtiska reģionālā ieguldī-juma un izaugsmes periodu, kas, savukārt, pašreizējā periodā atspoguļo Poliju kā vienu no lielākajiem ES struktūrfondu saņēmējiem.

▶ Kopš pievienošanās eiropas Savienībai 2004. gadā Polija ir acīmredzami progresējusi – jo īpaši valsts infrastruktūras attīstības jomā. Būtiski ir pieaudzis iKP. Kāds ir jūsu skatījums uz Polijas attīstību šī perioda laikā? ar ko jūs lepojaties visvairāk?

Polijā joprojām daudz kas ir izveides stadijā. Lielākā daļa izdevumu tik tiešām saistās ar infrastruktūru, piemēram, ceļiem, lidostām un dzelzceļa stacijām. ja šis darbs netiktu veikts, mēs, iespējams, nevarētu runāt par valsts moderni-zēšanu. jauni uzņēmumi diez vai tiks veidoti reģionos, kuros ir grūti nokļūt. Tāpat ir izveidotas rezerves arī citiem infra-struktūras darbiem – tie ir pasākumi, kurus veicām saskaņā ar Es Pievienošanās līgumu. Lauku apgabalos ir izveidotas kanalizācijas sistēmas, un ir uzlaboti arī ūdens apgādes tīkli. Esam uzcēluši un turpināsim celt kanalizācijas attīrīšanas iekārtas. Vides aizsardzības jomā Polija ir pavisam citāda nekā pirms 10 gadiem. Tāpat ir sasniegts vērā ņemams progress inovāciju jomā. Tiek piešķirtas dotācijas pētniecī-bai un attīstībai. Vērtējot pēc Es piešķirto līdzekļu apjoma, augstākās izglītības iestādes ir 3. vietā, un tagad ir aprīko-tas ar pasaules līmeņa mācību telpām un laboratorijām. Eiropas piešķirtie līdzekļi ir palīdzējuši veicināt ekonomisko izaugsmi un nodrošināt jaunas darba vietas.

▶ Kādas ir Polijas reģionu stiprās puses un kā tās var izmantot, lai veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi?

Katrs reģions ir atšķirīgs. Reģionālās attīstības ministrijā ir izstrādāts priekšlikums izmantot Es resursus, lai atbalstītu noteiktu skaitu izvēlētu jomu, kas ir unikālas konkrētos reģionos. Līdz šīm Eiropas piešķirtie līdzekļi Polijas reģionos ir izmantoti ļoti lietderīgi. no reģionālās darbības program-mās pieejamajiem 17 miljardiem euro jau ir izmantoti 82 %. nav šaubu, ka visas valsts ekonomiskie panākumi ir atkarīgi no katra tās reģiona panākumiem.

▶ Kā ar kohēzijas politiku saistītie ieguldījumi ir uzlabojuši Polijas reģionu attīstības potenciālu? Kā tas ietekmē tieši iedzīvotājus?

Vissvarīgākais sasniegums ir 250 000 jaunu darba vietu izveide, tostarp 140 000 darba vietu uzņēmumos, ko izvei-dojuši bezdarbnieki. Eiropas fondu palīdzību ir saņēmuši vai-rāk nekā 23 000 uzņēmumu, ir modernizētas gandrīz 2 000 laboratorijas un pētniecības centri. Ir nodrošināta piekļuve platjoslas internetam. Atbalsts ir piešķirts 3 500 bērnudār-ziem (galvenokārt lauku rajonos), kurus apmeklē 110 000 bērnu. Uzlabojumus noteikti ir ievērojuši arī pasažieri, kas izmanto sabiedrisko transportu pilsētās, – ne vienā vien pilsētā Es piešķirtie līdzekļi ir izmantoti jaunu tramvaju un autobusu iegādei. Arvien vairāk iedzīvotāju pamana pozitī-vās pārmaiņas, kas valstī ir veiktas, izmantojot Es līdzekļus, un novērtē arī to, kā šie ieguldījumi atvieglo viņu ikdienas dzīvi, jo Es projektu ietekme ir vērojama ik uz soļa.

▶ iKP uz vienu iedzīvotāju mazovijas (Varšava) reģionā ir gandrīz vienāds ar eS iKP, tāpēc šis reģions vairs neva-rēs piedalīties programmās, kas paredzētas mazāk attīstītajiem reģioniem. Kā tika sasniegts šāds rezultāts? Vai nākamajā plānošanas periodā līdzekļu izmantošana tiks mainīta?

nedrīkst aizmirst, ka kopumā reģiona labie rezultāti ir sasniegti lielākoties tāpēc, ka reģionā atrodas galvaspilsēta Varšava. Mazovijas reģions ir pirmais reģions Polijā, kurā ir pārsniegti 75 % IKP uz vienu iedzīvotāju attiecībā uz Es reģioniem noteikto slieksni. Līdz ar to Polija pirmo reizi izmantos atbalstu divām dažādām reģiona kategorijām. Paredzēts, ka nākamajā plānošanas periodā lielāko daļu (apm. 60 %) Mazovijas reģionam paredzētās programmas sponsorēs Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Reģionāli pārvaldītā Eiropas sociālā fona daļa būs tāda pati kā citos reģionos. Atlikušie ERAf (apmēram 40 %) un Esf (apmēram 25 %) resursi tiks atvēlēti atsevišķiem projektiem vai īpa-šiem mērķiem saistībā ar valsts programmām.

4

““ Nav šaubu, ka visas valsts ekonomiskie panākumi ir atkarīgi no katra tās reģiona panākumiem. ”

Elżbieta BieńkowskaPolijas reģionālās attīstības ministre

▶ darbības programma “infrastruktūra un vide”, kuras budžets ir gandrīz 30 miljardi euro, ir lielākā struktūr-fondu vēsturē. Kādas ir šīs lielās programmas priekšro-cības un trūkumi? Vai paredzat, ka nākamajā plānošanas periodā būs vairāk autonomu valsts programmu?

Lielākā Es finansējuma plūsma tik tiešām tiks novirzīta Polijas programmai “Infrastruktūra un vide”. Pašlaik visā Polijā tiek ieviesti vairāk nekā 1 800 šīs programmas līdzfi-nansētu projektu. Tīrs ūdens, jauni kultūras centri, modernas augstākās izglītības iestādes, labāk aprīkotas slimnīcas un drošāki ceļi – tā ir tikai daļa no jau izdarītā darba, kas paveikts programmā “Infrastruktūra un vide”. Veicot daudz dažādu ieguldījumu, mēs piepildām visas valsts iedzīvotāju vajadzības un atrisinām konkrētas problēmas. Mēs ceram, ka šī programma turpināsies arī nākamajā plānošanas periodā. galvenokārt tā pievērsīsies problēmām saistībā ar vides aizsardzību, piemērošanos klimata izmaiņām un šo izmaiņu ierobežojumiem, kā arī drošību transporta un ener-ģijas jomā.

▶ Programma “austrumpolijas attīstība” aptver piecus reģionus. Vai šādas vairākreģionu programmas jūs vēr-tējat pozitīvi?

Programma “Austrumpolijas attīstība” nodrošina atbalstu vissvarīgākajiem ieguldījumiem šī apgabala attīstībā. Šai programmai ir piešķirti apmēram 11 miljardi Polijas zlotu. Es līdzekļi tiek izmantoti tehnoloģiju parku, nozaru inkuba-toru un investoru pakalpojumu centru izveidei, jo tie visi palīdz uzņēmējiem nodrošināt savu uzņēmumu darbību. Tā kā ir izbūvēti jaunie apvedceļi, tranzītsatiksme vairs nenotiek cauri pilsētu centriem. Kopumā visā Austrumpolijā finansējums tiks piešķirts gandrīz 20 jauniem apvedceļiem un simtiem kilometru garu ceļu izbūvei. Lieliskas priekš-rocības ir guvušas arī Austrumpolijas augstākās izglītības iestādes. Apmēram 100 000 studentu izmanto jauno aug-stākās izglītības infrastruktūru. Manuprāt, šiem reģioniem Polijas austrumos arī turpmāk būs nepieciešams Es finan-sējums. Ministrijā tiek veidots jauns Austrumpolijai pare-dzēts programmas projekts 2014.-2020. gadam. Vēl jo vairāk – šie reģioni varēs izmantot gan valsts programmu labumus, gan arī pārvaldīs savas reģionālās darbības programmas.

5

panorama [2012. GADA ziemA ▶ NR. 44]

““ Arvien vairāk iedzīvotāju pamana pozitīvās pārmai-ņas, kas valstī ir veiktas, izmantojot ES līdzekļus, un novērtē arī to, kā šie ieguldījumi atvieglo viņu ikdienas dzīvi, jo ES pro-jektu ietekme ir vērojama ik uz soļa. ”

▶ Vai nākamajā plānošanas periodā tiks mainīta šo reģionu loma?

nākamajā plānošanas periodā reģionu loma noteikti pie-augs. Reģioniem neapšaubāmi būs pieejams vairāk līdzekļu. Turklāt reģionālajām iestādēm būs tiesības izlemt, kā tieši sadalīt Es finansējumu. Reģionālās attīstības ministrija tikai sagatavos vispārīgas plānošanas perioda vadlīnijas.

▶ Kādas ir jūsu galvenās prioritātes 2014.-2020. gada plānošanas periodā?

2014.-2020. gada periodā kohēzijas politika tiks mainīta tā, lai atbalstītu ieguldījumus, kam ir vislielākā un daudzveidī-gākā ietekme uz ekonomiku. Ievērojot atbilstību stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, mēs paredzam, ka ievērojams izde-vumu pieaugums būs zinātnisko pētījumu, tehnoloģiju izstrā-des, inovāciju un uzņēmējdarbības jomā. Daudz lielāka nozīme būs arī ekonomikai, kas saistīta ar zemu oglekļa emi-sijas līmeni. Reģionālajām valdībām būs pieejams daudz vai-rāk līdzekļu, nekā tas bija līdz šim. Lielāks atbalsts būs pieejams iedzīvotājiem, kas sāks savu uzņēmējdarbību, kā arī pasākumiem saistībā ar darba un sadzīves līdzsvara uzlabo-šanu, piemēram, bērnudārzu izveidei darbavietās un attāli-nātā darba izmantošanai. Lielākā daļa līdzekļu joprojām tiks piešķirti pastāvīgas transporta sistēmas attīstībai. Tāpat

a1 nozīmes lielceļa jauna posma būvniecība Vloclavekas-gdiņas gāzes cauruļvads

▶iNteRVija

6

▶uzzINIET VAIRāK http://www.mrr.gov.pl/eNgliSH/Strony/main_mrr_eng.aspx

līdzekļi tiks piešķirti infrastruktūras, ceļu un dzelzceļu savieno-jumu attīstībai, kā arī ieguldīti vides aizsardzībā un enerģijā, jo īpaši “zaļajā” enerģijā.

▶ līdz 2013. gada jūnijam Polija ir Višegrādas grupas pre-zidente. Ko tas nozīmē un kā tas ietekmē kohēzijas poli-tikas nākotni?

2012. gada 1. jūlijā mēs pārņēmām Višegrādas grupas pre-zidentūru un būsim šajā amatā vienu gadu. Mūsu preziden-tūras laikā risinās būtiski svarīgi notikumi, kas ir saistīti ar sarunu pabeigšanu par nākotnes Es budžetu. sadarbībā ar Čehijas Republiku, slovākiju, Ungāriju un slovēniju esam sasnieguši kopīgu V4 pozīciju par kohēzijas politiku 2014.-2020. gadam. 12. oktobrī Katovicē šo četru valstu ministri pieņēma kopīgu deklarāciju par vissvarīgākajiem jautāju-miem, kas saistīti ar turpmāko Kohēzijas politikas pārrunu procesu. Mūsu mērķis ir uzturēt kohēzijas politiku kā attīs-tības politiku, kas sniedz labumu visām Es dalībvalstīm un reģioniem un kas dod pozitīvu ietekmi gan uz darba tirgu, gan Eiropas ekonomikas izaugsmi, inovāciju ieviešanu un konkurētspēju. Kopīgā deklarācija ir svarīgs ieguldījums Es debatēs. Tā atspoguļo šīs Eiropas daļas valstu kopīgo nostāju attiecībā uz kohēzijas politikas darbības nākotnes redzējumu un principiem jaunajā plānošanas periodā.

Kinostudija Alvernia Studios

Pētniecības un attīstības centrs amerikas sirds klīnikā Polijā jauni autobusi Bjalistokā

panorama [2012. gada ziema ▶ NR. 44]

7

“ Pētniecība ir naudas pārvēršana par zināšanām. Inovācija ir zināšanu pārvēršana par naudu. ”

Geoffrey Nicholson – 3M (3M Booz & Company

“The global Innovation 1000” izpētē 2012. gadā atrodas 3. vietā, toties pētniecības un attīstības jomai atvēlēto tēriņu ziņā ieņem tikai 86. vietu)

▶ PāRdomātā SPecializācija

Pārdomātā specializācija ir noteicošais elements Eiropas centienos palīdzēt dalībvalstīm un reģioniem pārvarēt ekonomisko krīzi. Tā ir inovatīva stratēģija, kas pare-dzēta lokālās ekonomikas pārveidei.

Pašreizējā ekonomiskā krīze ir skaidri parādījusi nepiecieša-mību pārvērtēt valsts sektora finanšu sadalījumu valsts, reģionālajā un pašvaldību līmenī. cenšoties taupīgi izmantot resursus, nevajadzētu samazināt ieguldījumus cilvēkkapitāla, inovāciju un pētniecības jomā, jo šie ir trīs pamatelementi, kas var veicināt izaugsmes atsākšanos.

Inovācija ir viena no galvenajām prioritātēm 2014.-2020. gada reformētās reģionālās politikas projektā, jo inovācija ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu izteikti nepieciešamo stimulu, kas sekmētu ekonomisko izaugsmi un līdz ar to arī lielāku skaitu labāku darba vietu.

Tomēr, lai izkļūtu no recesijas un pārvarētu ekonomisko krīzi, ne visiem ieguldījumiem izpētē un inovācijā ir vienāda ietekme uz izaugsmi. ne visas dalībvalstis un reģioni var būt izcili visās zinātnes un inovācijas jomās, bet katrai valstij un reģionam ir potenciāls sasniegt izcilību kādā noteiktā jomā. ne visās val-stīs un reģionos ir nepieciešamā uzņēmumu un pētniecisko iestāžu “kritiskā masa”, dažviet nepietiek sabiedriskā kapitāla, lai inovāciju jomas darbinieki varētu efektīvi sadarboties un gūt panākumus globālajā sacensībā par tirgus daļām vai arī izveidot jaunus tirgus. Laikā, kad valsts resursu apjoms nav pietiekams, nav iespējams arī finansēt visus daudzsološos individuālos pētniecības un inovāciju projektus.

Pārdomātā specializācija ir ceļš, kas ļauj virzīties uz priekšu. Tā piedāvā veidot ekonomisko izaugsmi apvienojumā ar taupī-giem valsts tēriņiem, ko angļu valodā dēvē arī par “growthste-rity”. Tāpēc pārdomātā specializācija ir galvenais risinājums stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvā “Inovācijas savie-nība”, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

saskaņā ar pārdomātā specializācijas principiem katrai dalīb-valstij vai reģionam ir jāizvēlas tikai dažas prioritātes, ņemot vērā savas stiprās puses un konkurētspējīgās priekšrocības, kā arī to, kam ir vislielākais potenciāls ilgtspējīgas ietekmes radīšanā. Šī pieeja palīdzēs reģioniem atklāt savu potenciālu inovāciju jomā un savu ražošanas un zināšanu struktūras fokusu pārcelt uz jaunām nozarēm un pakalpojumiem un

starptautiskajiem tirgiem. Pārdomātās specializācijas mērķis ir pārveidot ekonomiku tā, lai tai būtu lielāka pievienotā vēr-tība un lielāka konkurētspēja.

EKonoMISKāS IZAuGSMES VIRZīTājSPēKS EIRoPā

Pārdomātā specializācija ir pieeja, ko Eiropas Komisija pašlaik iestrādā savās kohēzijas politikas programmās. Pētniecības un inovāciju stratēģiju attīstība, balstoties uz pārdomātās specializācijas principiem, būs viens no priekšnosacījumiem, lai pēc 2014. gada iegūtu piekļuvi struktūrfondiem.

Kas ir pārdomātā specializācija?

Īsumā – pārdomātā specializācija nozīmē jauna veida pētnie-cības un inovāciju politiku, kas ir daudz kas vairāk par pieras-tajiem ieguldījumiem pētniecībā un tehnoloģijā un vispārīgu inovācijas kapacitātes veidošanu. Lūk, kas atšķir pārdomātās specializācijas stratēģiju no ierastās inovāciju stratēģijas:• faktoloģiskā materiāla pamatā ir ne tikai standarta

pētniecības un prasmju jautājumi – tiek ņemti vērā visi resursi, piemēram, ģeogrāfiskā atrašanās vieta, popu-lācijas struktūra, klimats, dabas resursi. Būtiski ir arī ar pieprasījumu saistītie apsvērumi, piemēram, sociālās vajadzības, potenciālie klienti, valsts sektora inovācijas. Tas viss var rosināt valsti vai reģionu izmantot savas unikālās vietējās zināšanas un produktīvo kapacitāti, lai izveidotu jaunas kombinācijas un inovācijas.

• Pārdomātā specializācija nav lejupvērsts lēmums – tā tiek izstrādāta un ieviesta dinamiskā uzņēmējdarbības atklājumu procesā, kurā sadarbības līderībā ir iesaistī-jušās svarīgākās ieinteresētās personas.

▶ĪPaŠa SadaĻa

8

• Tai ir globāla perspektīva attiecībā uz potenciālām kon-kurētspējas priekšrocībām un tirgiem, kā arī potenciāls sadarbībai ar inovāciju ieviesējiem, pārkāpjot ģeogrāfis-kās robežas.

• Tā nav fokusēta uz jaunu zināšanu radīšanu jebkurā vietā, bet veicina esošo zināšanu un tehnoloģiju pie-saisti, lai ieviestu jauninājumus visos iespējamos veidos, inter alia arī organizatorisko, mārketinga, lietotājiem paredzēto un sociālo inovāciju.

• Tā nozīmē prioritāšu noteikšanu laikos, kad jādzīvo tau-pīgi, un ieguldījumu koncentrēšanu uz salīdzinošās priekšrocības veicināšanu, lai uzkrātu “kritisko masu”, kas ļautu sasniegt izvirzītos rezultātus un tādējādi izceltu vienu valsti vai reģionu citu starpā.

• Pārdomātā specializācija nenozīmē uzvarētāju noteik-šanu kādā nozarē vai tehnoloģijā, tā drīzāk ir savstar-pēja priekšrocību apmaiņa gan vienā nozarē vai tehnoloģijā, gan plašākā mērogā. Dažos reģionos šāda sadarbība var nodrošināt sākumpunktu, kas ļautu izveidot starpnozaru saiknes un panākt zināšanu pla-šāku izmantojumu gan vienā reģionā, gan starp vairā-kiem reģioniem.

Kā attīstīt pārdomātās specializācijas stratēģijas

Pārdomātās specializācijas stratēģijas izveide jāsāk ar skaidru valsts vai reģiona priekšrocību un trūkumu izvērtē-jumu, apvienojot to ar spēcīgu vadītāju piesaisti inovācijā ieinteresēto personu kopīgu redzējumu.

noteikt, kuriem valsts vai reģiona apgabaliem ir potenciāls atšķirties un būt konkurētspējīgākiem salīdzinājumā ar citiem, var vienīgi uzņēmējdarbības atklājumu procesā. Uzņēmējdarbības atklājumu process nozīmē izstrādāt rado-šus problēmu risinājumus, apvienojot līdzekļus un piesaistot jaunus partnerus, uzņemoties risku, eksperimentējot, mek-lējot jaunas idejas vērtību ķēdē vai iesaistoties jaunās vēr-tību ķēdēs. Tas nozīmē arī pienākumu nekad nepazaudēt redzējumu par inovācijas galamērķi piedāvāt tirgū inovatī-vus risinājumus, šādi veicinot izaugsmi un radot jaunas darba vietas.

Uzņēmumi neapšaubāmi ir vispiemērotākā vide, kur iegūt izpratni par jaunām iespējām, lai palīdzētu noteikt, kura valsts ir spēcīga ražošanā, un precīzi saskatīt potenciā-lās pētniecības un attīstības un inovāciju darbības jomas. Atliek izlemt, kā uzņēmumus iesaistīt šajā stratēģijas izvei-des procesā.

Vēl pastāv arī cita problēma: kā novērst situāciju, ka uzklau-sīti tiek tikai lieli, jau pieredzējuši dalībnieki un vidusmēra klienti, nevis jaunie uzņēmēji, mazi un vidēji uzņēmumi, uzņēmumi, kas vēl tikai gatavojas sākt darbību, vai pat bez-peļņas uzņēmumi, kam arī varētu būt potenciāls kļūt “īpa-šiem”. Ražošanas sektoru apvienošana ar pakalpojumiem var pavērt ceļu pavisam jauniem uzņēmējdarbības mode-ļiem un jaunai ekonomikas dinamikai valstī vai reģionā.

“ Pārdomātās specializācijas stratēģijas atbalsta eksperimentus esošās un jaunās darbību jomās un politiku pielāgošanu atbilstoši šajos eksperimentos iegūtajai pieredzei. Lai varētu īstenot stratēģisko koordināciju, pārdomātās specializācijas prasība ir efektīva un aktīva politiku saskaņošana (piemēram, politikas pasākumu kopuma izveide un tādu politikas instrumentu kā kopu politikas pievienošana). Tāpat ir svarīgi, svarīgi, lai politikas veidotājiem, kā arī dažādām ieinteresētajām personām, tostarp uzņēmumiem, būtu ilgtermiņa redzējums. Vienlaikus šīs stratēģijas nozīmē neatliekamu nepieciešamību pieņemt grūtus lēmumus sarežģītu pārmaiņu laikā, lai iekļautos skarbajos budžeta ierobežojumos.”

OECD – (EsAo – Ekonomiskās sadarbības un attīstības

organizācija) kopsavilkuma ziņojums par inovāciju veicinātu izaugsmi reģionos: pārdomātās specializācijas loma, 2012

vadošs – augsts

vadošs – vidējs

vadošs – zems

spēcīgs – augsts

spēcīgs – vidējs

spēcīgs – zems

viduvējs – augsts

viduvējs – vidējs

viduvējs – zems

vājš – augsts

vājš – vidējs

vājš – zems

▶ Inovāciju rezultātu pārskats par reģioniem 2012. gadā

▶uzzINIET VAIRāK http://ec.europa.eu/enterprise/policies/innovation/index_lv.htm

9

panorama [2012. GADA ziemA ▶ NR. 44]

atBalStS, Ko PiedāVā S3 PlatfoRma Pārdomātās specializācijas pētniecības un inovāciju stratēģiju attīstība ir atbildīgs uzdevums, jo īpaši tajās valstīs, kurām nav lielas pieredzes inovāciju politikas izstrādē, iesaistot ieinteresētās personas, vai šādas politikas ieviešanā un novērtēšanā. Šīs stratēģijas var būt izaicinājums pat valstīm ar labi funkcionējošām inovāciju ekosistēmām, jo pastāv pra-sība noteikt prioritātes un ir jāpieņem grūti lēmumi. tāpēc Komisija ir izveidojusi rīkus, lai palīdzētu dalībvalstīm attīstīt individuālas pārdo-mātās specializācijas stratēģijas. Pārdomātās specializācijas platforma (S3 platforma), ko administrē Perspektīvas tehnoloģiju pētniecības institūts (Institute for Prospective Technological Studies – iPtS; viens no septiņiem eK Kopīgā pētniecības centra institūtiem), ir cieši saistīta ar pārdomātās specializācijas koncepcijas izstrādi un tās politiku ieviešanu. Platforma nodrošina ieteikumus, sniedz piekļuvi datu materiāliem, vadlī-nijas un metodoloģisko atbalstu, labas prakses piemērus un savstarpējās apmācības rīkus gan dalībniekiem, gan speciālistiem. S3 platformā pašlaik ir vairāk nekā 100 reģistrēti reģioni un divas dalībvalstis (Slovākija un lietuva). tā inter alia organizē darbseminārus, apmācību un salīdzinošo izvērtēšanu tiem politikas veidotājiem, kas strādā pie pārdomātās spe-cializācijas izpētes un inovāciju stratēģijas izstrādes (RiS3).

▶uzzINIET VAIRāK http://s3platform.jrc.ec.europa.eu/home

Šajā procesā sava loma būs gan pētniecības organizācijām, gan universitātēm, radošās industrijas pārstāvjiem, valsts struktūrām un pilsoniskajai sabiedrībai. Tikai visiem kopā ir vislabākā iespēja atklāt jomas, kas kādā reģionā varētu būt īpaši nozīmīgas funkciju ziņā vai attiecībā uz jau esošajām iespējām un ražošanas līdzekļiem. Kvantitatīvas apmierinā-tības aptaujas var nebūt pietiekamas, jo tās piedāvā tikai retrospektīvu skatījumu, nevis radošas, uz attīstību vērstas idejas, ko savukārt var gūt no kopdarbības procesiem.

Pašreizējā situācija reģionos

Pētniecības institūta IPTs veiktais situācijas novērtējums reģionos atklāj, ka tiem nereti ir grūtības izstrādāt globālu un uz ārpasauli vērstu skatījumu.

Reģioniem noteikti ir jākoncentrē sava uzmanība uz nākotnē iespējami stiprajām pusēm. Turklāt savas priekšrocības ir jāiz-vērtē starptautiskā, nevis tikai valstiskā vai reģionālā mērogā.

Reģioniem ir jāpieņem rūpīgi pārdomāti un uz pierādījumiem balstīti lēmumi, nevis vienkārši jāsadala līdzekļi daudzās daļās bez reāla labuma. Pašlaik reģionos noteiktās prioritā-tes ir pārāk plašas, tāpēc to ietekme nav liela, kā arī, šķiet, pārāk daudz uzmanības tiek pievērsts pārstrādes rūpniecībai, nevis jaunām nozarēm un pakalpojumiem.

joprojām nepietiekami tiek izmantoti pasākumi attiecībā uz pieprasījuma simulāciju un piekļuvi tirgum, atbalsts pētnie-cības un inovācijas jaudu stiprināšanai ir pārāk mazs, un vēl aizvien trūkst saskaņotības starp valstu un reģionālajām varas institūcijām.

“ Kopīga jaunrade ir risinājums, kā inovācijas procesā vēl tiešāk iesaistīt iedzīvotājus, uzņēmumus un citus galvenos sabiedrisko pakalpojumu saņēmējus. Tas nozīmē ne tikai esošo izaicinājumu izpratni, bet arī jaunas nākotnes izveidi, iesaistot šajā procesā iedzīvotājus, nevis veidojot to viņu vietā.”

Christian Bason – Dānijas inovāciju institūta

MindLab direktors

▶ĪPaŠa SadaĻa

10

Tas bija viens no visā Es rīkotajiem iepazīšanās semināriem, lai veicinātu pāreju uz pārdomāto specializāciju.

Pasākums Bari daudzējādā ziņā bija atskaites punkts Itālijas atbildē uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem. Kā tika atzīts, tikai sadarbojoties var atrast paņēmienu, kā palielināt Itālijas konkurētspēju.

Pašlaik Itālija, līdzīgi kā vairākas citas valstis, ir nonākusi krustcelēs. finansiālās ilgtspējas, izaugsmes un pilsoņu labklājības atjaunošana ir atkarīga no tagad pieņemtajiem kritiskajiem lēmumiem.

ITāLIjA KRUsTcELēs

salīdzinot procentuālo rādītāju, kāds no IKP tiek tērēts pēt-niecībai un inovācijai E 27 kopumā, visos Itālijas reģionos šis procentuālais rādītājs ir zem vidējā.

Pēdējo 10-15 gadu laikā valsts izaugsme ir zem vidējā līmeņa, un arī konkurētspēja samazinās. Pašlaik tiek izstrā-dātas strukturālas reformas, lai pieliktu punktu lēnajai eko-nomiskajai izaugsmei.

Ir pamats domāt, ka pārdomātā specializācija būs šo centienu katalizators.

“ Pārdomātā specializācija ir īpaši nepieciešama ekonomiskās krīzes laikā, kad ir krasi samazināts valsts budžets. Tas ir vislabākais veids (ja ne vienīgais), kā gūt maksimālu labumu no valsts ieguldījumiem pētniecībā un inovācijās. Galvenā paredzamais šī procesa efekts ir izaugsme un panākumi tajās jomās, kurās mūsu reģionālā ekonomika var konkurēt globālajos tirgos, iespējams, pat mainot (un modernizējot) reģionālās ražošanas modeli. Domājams, ka galvenās grūtības sagādās izvēle: valsts sektora vadītājiem ir grūti izdarīt izvēli, lai novirzītu resursus tikai dažām prioritātēm, atstājot pārējās jomas “bez atbalsta”, ir gaidāms liels spiediens no daudzu nozaru pārstāvjiem. Tas drīzāk būs izaicinājums, nevis grūtības – iesaistīt visu pilsonisko sabiedrību šajā procesā, izmantojot ļoti atvērtu pārvaldības sistēmu, kas aptvertu visas atbilstošās ieinteresētās personas. Pārdomātā specializācija nenozīmē atrast universālu risinājumu visiem. Tieši pretēji – tai ir jābūt atšķirīgai katrā teritorijā, valstī un reģionā, un tā jāatveido, izmantojot savus resursus un stiprās puses. Tas nozīmē specializēties jomās, kas padodas vislabāk, un atšķirties no citiem, atrodot tirgū tādas specializācijas iespējas, kurās varat būt labākie no labākajiem.”

Gregorio Muñoz Abad – Kastīlijas un Leonas reģionālās valdības zinātnes un tehnoloģijas komisāra vietas izpildītājs

2012. gada septembrī bari pilsētā Eiropas Komisija rīkoja semi-nāru par pārdomāto specializāciju Itālijas reģionos. Semināra mērķis bija informēt valsts un reģionālo lēmumu pieņēmējus, stratēģiju izstrādātājus un ES līdzekļu pārvaldības iestādes par pārdomātās specializācijas koncepciju un tās ieviešanu, pievēršot uzmanību 2014.-2020. gada plānošanas periodam.

panorama [2012. gada ziema ▶ NR. 44]

11

ieguldījums inovācijā

Visā Eiropā ir gan reģioni ar dinamisku darbību, gan tādi reģioni un valstis, kurās ir vērojamas nopietnas konkurēt-spējas problēmas un atpalicība ražošanā.

Šis raksturojums attiecas arī uz Itāliju. Tik tiešām – ekono-miskā krīze atklāja konkurētspējas strukturālo nespēju un inovācijas deficītu daudzos Itālijas reģionos: gan mazāk attīstītajos apgabalos valsts dienvidos, gan arī visattīstītā-kajos centrālajos un ziemeļu apgabalos, un tas rada bažas.

Itālijas inovācijas projektiem tiks iztērēti apmēram 20 miljardi euro, no kuriem 15 miljardi euro tiks novirzīti četriem konver-ģences reģioniem – Kampānijai, Kalabrijai, sicīlijai un Apūlijai.

Lai gan pašreizējo tēriņu līmenis tiks divkāršots, pastāv arī kāds būtisks jautājums: vai resursi šajās teritorijās tiks apgūti. Patiesībā, kamēr daži Itālijas reģioni ir visai attīstīti, konverģences reģionos (tālāk – mazāk attīstītie reģioni) dažas programmas jau pašlaik ar grūtībām spēj izmantot pieejamo finansējumu.

jo īpaši tas attiecas uz pētniecībai un inovācijai piešķirta-jiem resursiem. Tā kā šai jomai pieejamās summas ar laiku, visticamāk, pieaugs, galvenais izaicinājums ir attīstīt pietie-kamu spēju izveidot un ieviest efektīvas stratēģijas un programmas.

IPTS S3 platforma var darboties kā koordinators, veicinot nepieciešamās pārmaiņas, un Itālijas reģioniem ir izteikts pamudinājums pievienoties šai platformai un izmantot pie-dāvātā atbalsta priekšrocības.

Konverģences veicināšana

Itālijas varasiestādes plāno izveidot valstī izmēģinājuma komiteju, kuras uzdevums būs izveidot pārdomātās specia-lizācijas stratēģijas atsevišķiem reģioniem un palīdzēt vei-cināt konverģenci un konkurētspēju.

Ieviešot šīs stratēģijas, reģioniem nāksies būt “radošiem” un noteikt savas prioritātes. Tāpat vajadzēs arī definēt, kāda ir to vieta salīdzinājumā ar citiem reģioniem, un atrast savas konkurētspējīgās priekšrocības.

svarīgs faktors ir privātā kapitāla piesaiste, un tas būs redzams politikas panākumu rādītājs. Ir jāizstrādā metodes, kā sniegt atlīdzību par līdzfinansētajiem projektiem un sek-mēt privātā sektora dalībnieku iesaistīšanos.

Publiskā iepirkuma politikām ir jābūt pārfokusētām uz ino-vāciju, kas nozīmē paredzēt lielākas saistības atlases pro-cedūrā vērtēt inovācijas kritērijus.

Rādītājiem ir jābūt izstrādātiem tā, lai tie būtu atbilstoši, un tos varētu elastīgi un uzticami pārraudzīt.

Reģionālajās stratēģijās jo īpaši vajadzīgi atbilstoši analīzes rīki, lai pieņemtie lēmumi pilnībā balstītos uz pierādījumiem un faktiem.

jāizstrādā zināšanu pārvaldības sistēma, kurā tiktu apko-potas projektos iegūtās zināšanas, lai tās izmantotu mācību procesā.

▶ uzzINIET VAIRāK Bari semināra secinājumi: http://s3platform.jrc.ec.europa.eu/past-events

“ Pārdomātā specializācija sniegs iespēju valsts un privātā sektora institūcijām atrast savas specializācijas jomas, kas var izrādīties vēl daudzsološāk, jo šī darba pamatā ir pētniecības un rūpniecības nozaru resursi un ir iespējama sinerģija un papildu darbības ar citām jomām valsts un kopienu līmenī. Stratēģijas dinamika ir pats būtiskākais vērā ņemamais aspekts. Labi definēta iepriekšējas pārraudzības un izvērtēšanas sistēma un labi veidota struktūra pārvaldībai un dialogam ar iestāžu un sociālās un ekonomiskās vides partneriem var nodrošināt lietderīgu līdzekli šo problēmu risināšanai. Kaut gan pārdomātās specializācijas būtība katram reģionam un specializācijas jomai var atšķirties, metode, kā šo stratēģiju veidot un pārraudzīt, ir universāla un der visai Eiropai.”

Adriana Agrimi – Apūlijas reģions

▶ĪPaŠa SadaĻa

12

bari seminārs bija viens no 10 valstu un starpvalstu iepazīšanās pasākumiem un konferencēm, kur satikās valsts un reģionālo inovāciju jomas dalībnieki, lai iegūtu informāciju un diskutētu par pārdomāto specia-lizāciju un tās iesaistīšanu inovāciju politikas izveidē.

Pašlaik apmēram divas trešdaļas reģionu un dalībvalstu, kas, visticamāk, ieviesīs pārdomātās specializācijas stratēģiju, ir sākušas sagatavot savas stratēģijas procesu. Papildus S3 platformai Komisija atbalsta šo darbu, nodrošinot individuālu ekspertu analīzi attiecībā uz konkrētas valsts vai reģiona pašreizējo stāvokli. Šādi politikas veidotājiem tiek sniegti virziena rādītāji nākamajām darbībām, kas var būt nepie-ciešamas, lai nodrošinātu atbilstību struktūrfondu regulās noteiktajiem nosacījumiem.

Reģioniem un dalībvalstīm, kas vēlēsies sazināties ar ekspertiem par pārdomātās specializācijas procesa analīzi, vadlīnijām un padomiem, piemēram, attiecībā uz tehniskās palīdzības budžeta lietojumu, būs pieejama Komisijas izvei-dota speciālistu grupa. Tomēr, pats par sevi saprotams, kri-tiskos lēmumus par izvēli un prioritātēm pieņems pati valsts vai reģions, nevis eksperti.

RIS3 iniciatīva palīdzēs valstu un reģionu pārstāvjiem mācī-ties no iepriekšējo inovāciju stratēģijās gūtās pieredzes un, iespējams, palīdzēs arī saprast, kas padara viņu reģionu vai valsti unikālu un atšķirīgu inovācijas un ekonomiskās attīstī-bas jomā.

VIRZīBA uZ PRIEKŠu

ieinteresēto personu iesaistīšana

Ir skaidrs, ka ieinteresēto personu iesaistīšana ir svarīgs fak-tors, lai palīdzētu atpazīt reģiona svarīgākās specializācijas jomas un atšķirības, kā arī pieņemt kritiskus un dažubrīd grū-tus lēmumus attiecībā uz prioritātēm.

Ir būtiski svarīgi, lai ieinteresētās personas tiktu iesaistītas praktiskas sadarbības un kopīgas vadības izveides procesā – šādi tiek apvienoti spēki.

RIS3 iniciatīva var būt centrs, kas sniedz atbalstu analīzes jomā, nodrošina vadlīniju materiālus, apmācību, salīdzinošo izvērtējumu, valsts un starpvalstu pasākumus, lai aktivizētu uzņēmējdarbības atklājumu procesu, kas ir pārdomātās spe-cializācijas kodols.

▶ uzzINIET VAIRāK

Pārdomātās specializācijas faktu lapa: http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/informat/2014/smart_specialisation_lv.pdf Informācija ir pieejama visās šajā lapā norādītajās valodās: http://ec.europa.eu/regional_policy/what/future/proposals_2014_2020_lv.cfm

Rokasgrāmatā par pētniecības un inovāciju stratēģijām jomā (RIS3) ir pieejamas politikas veidotājiem un īstenotā-jām iestādēm paredzētas metodoloģiskas vadlīnijas par to, kā plānot, izstrādāt un ieviest nacionālu/reģionālu RIS3. http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/presenta/smart_specialisation/smart_ris3_2012.pdf

“Pārdomāta un ilgtspējīga izaugsme, izmantojot pārdomāto specializāciju) ir praktiska rokasgrāmata ilgtspējīgas izaug-smes, ekoinovācijas un ekosistēmas mērķu integrēšanai RIS3. http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/presenta/green_growth/greengrowth.pdf

“ Pārdomātās specializācijas specifika kā politikas process nozīmē, ka tajā ietilpst “vertikālās izvēles” – konkrētu tehnoloģiju un ar zināšanām saistītu darbību prioritāšu noteikšana, lai koncentrētu resursus tikai dažās jomās. Tomēr, izmantojot vertikālās izvēles, pastāv risks, ka politikas veidotāji var kavēt tirgus procesus (nosakot uzvarētājus). Tāpēc pārdomātās specializācijas principi lielākoties ir saistīti ar procesiem un instrumentiem, kas ļauj saskaņot prioritāšu vertikālo izvēļu loģiku ar spēcīgu dzinuli tirgus noteiktiem eksperimentiem un pētījumiem (uzņēmējdarbības atklājumiem).”

Prof. Dominique Foray, kas jaunradīja terminu “pārdomātā specializācija”, ir inovāciju ekonomikas un pārvaldības profesors Lozannas Politehniskā institūta Tehnoloģiju pārvaldības koledžā

13

panorama [2012. gada ziema ▶ NR. 44]

▶ NeRaugotieS uz eKoNomiKaS KRĪzi, dzĪVeS KValitāte ReģioNoS iR augSta

Tas noteikti nav nekāds pārsteigums, ka lielās ekonomiskās krīzes viduspunktā apmēram trīs ceturtdaļas aptaujāto Es reģionu iedzīvotāju nākotni redz drūmās krāsās, bet atšķirība starp reģioniem ir krasa, un ir arī vietas, kur valda optimis-tisks noskaņojums.

Laikā no 2012. gada 20. augusta līdz 15. septembrim tāl-ruņa intervijās tika aptaujāti vairāk nekā 50 000 cilvēku, 300 no katra reģiona. Aptaujas dalībnieki tika izvēlēti, atla-sot nejaušus tālruņa numurus (gan fiksētās līnijas, gan mobilo tālruņu numurus). Aptauja tika veikta 170 Es reģio-nos, kas aptver visu Es teritoriju. Aptaujai paredzēto reģionu izvēle tika veikta, izmantojot hibrīda NUTS1/NUTS2 modeli.

Eiropas Komisijas uzdevumā veiktais Eirobarometra pētījums “Skats no reģioniem” uzrāda paredzami pesi-mistisku kopainu. Tomēr ir arī pārsteidzoši un iedroši-noši rezultāti.

14

panorama [2012. GADA ziemA ▶ NR. 44]

Pašreizējā situācija

110 reģionos no aptaujātajiem 170 reģioniem uz jautājumu par to, kāda viņiem šķiet pašreizējā ekonomiskā situācija viņu reģionā, vairāk nekā 50 % iedzīvotāju atbildēja, ka tā ir slikta. Vienlaikus ir vērojams ļoti izteikts kontrasts – 96 % austriešu no forarlbergas uzskatīja, ka viņu ekonomiskā situācija ir laba, turpretī Portugāles kontinentālajā daļā tā domāja tikai 4 % iedzīvotāju.

Nākotnes iespējas

125 reģionos no 170 iedzīvotāji spriež, ka nākamajos 12 mēnešos ar ekonomisko situāciju saistītās iespējas nebūs iepriecinošas.

Kopumā apmēram 45 % aptaujāto domā, ka situācija nemai-nīsies, bet 42 % uzskata, ka tā vēl pasliktināsies. Tikai 10 % paredz uzlabošanos.

Diezgan optimistiski noskaņoti bija zviedrijas, Dānijas, Latvijas, Igaunijas un Bulgārijas iedzīvotāji. Pretēja situācija bija grieķijā, Kiprā, Čehijas Republikā, slovākijā, slovēnijā, spānijā un Portugālē, kur negatīvu prognožu līmenis bija ļoti augsts.

Šiem rezultātiem, iespējams, būs stratēģiska ietekme gan Es struktūrfondu izmantošanā, gan arī izlemjot, kur tie jānovirza, ņemot vērā šīs atšķirības.

▶Ekonomiskā situācija reģionā

IEDzĪVoTājU sKAITs %, KAs ATBILDējA “LABI”

▶ gaidas attiecībā uz ekonomisko situāciju reģionā

IEDzĪVoTājU sKAITs %, KAs ATBILDējA “sLIKTāK”

< 50 %

50 % – 65 %

< 35 %

35 % – 40 %

65 % – 80 %

80 % – 95 %

40 % – 45 %

45 % – 50 %

> 95 % > 50 %

Avots: Flash Eurobarometer, nr. 356 Avots: Flash Eurobarometer, nr. 356

© A

dmin

istr

atīv

o ro

bežu

aso

ciāc

ija E

uroG

eogr

aphi

cs

© A

dmin

istr

atīv

o ro

bežu

aso

ciāc

ija E

uroG

eogr

aphi

cs

canarias

guyane

Madeira Açores

guadeloupeMartinique

Réunion

canarias

guyane

Madeira Açores

guadeloupeMartinique

Réunion

15

panorama [2012. GADA ziemA ▶ NR. 44]

Avots: “Skats no reģioniem”, Flash Eurobarometer, nr. 356

galvenās problēmas

Atbildot uz jautājumu par divām svarīgākajām sava reģiona problēmām, 55 % aptaujāto par tādu uzskatīja bezdarbu, bet 31 % minēja ekonomisko situāciju.

Kaut gan vides problēmas nav zaudējušas prioritāru nozī-mību, daudz lielākam skaitam iedzīvotāju bažas sagādā bezdarbs un ekonomikas pavājināšanās. Par izglītotu cilvēku aizceļošanu uztraucas vairāk iedzīvotāju (15 %), nekā par imigrāciju (12 %). Vides problēmas par svarīgām atzīst 8 % iedzīvotāju, bet noziedzību – 17 %.

113 reģionos no 170 vairāk nekā puse iedzīvotāju par gal-veno problēmu uzskata bezdarbu, turklāt 46 reģionos šādu atbildi sniedza vairāk nekā 70 % aptaujāto. Kopumā tā uzskata respondenti 15 spānijas reģionos, 12 francijas, 7 Itālijas, 2 Portugāles un pa vienam reģionam Lielbritānijā, slovākijā un Ungārijā.

VIsVAIRāK/ VIsMAzāK

VIDēJI

1. Bezdarbs 91 % / 16 % 61 %2. Ekonomiskā situācija 67 % / 13 % 32 %3. Veselības aprūpes sistēma 59 % / 4 % 20 %

4. Iedzīvotāji un/vai uzņēmumi, kas pamet reģionu 48 % / 1 % 14 %

5. Izglītības sistēma 59 % / 1 % 14 %

6. noziedzība 58 % / 2 % 13 %

7. Imigrācija 53 % / 0 % 11 %

8. Vides jautājumi 22 % / 0 % 6 %

Tāpat ļoti atšķiras arī atbildes uz citiem jautājumiem – 91 % iedzīvotāju Varmijas–Pomožes (PL) reģionā par vienu no divām lielākajām problēmām uzskata bezdarbu, savukārt jorkšīras un Hamberas (UK) reģionā tā domā tikai 11 % iedzīvotāju.

dzīves kvalitāte

neraugoties uz vispārējo drūmo noskaņojumu, kopumā Eiropas iedzīvotājiem domas par dzīves kvalitāti savā reģionā ir pozitīvas. 70 % domā, ka dzīves kvalitāte ir laba, savukārt slikta tā šķiet tikai 28 % aptaujāto.

137 reģionos no aptaujātajiem 170 reģioniem vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvi savā reģionā vērtē kā labu.

Visapmierinātākie ir Austrijas, somijas, Luksemburgas, nīderlandes un zviedrijas iedzīvotāji. Visu šo valstu reģionos

▶ Kas šobrīd, jūsuprāt, ir divas visbūtiskākās problēmas (jūsu reģionā)? (ne vairāk kā 2 atbildes)

16

panorama [2012. GADA ziemA ▶ NR. 44]

vairāk nekā 90 % iedzīvotāju bija apmierināti ar esošo situāciju (“laba kvalitāte”). jo īpaši Drentē (nL) un forarlbergā (AT), kur apmierināti ar dzīves kvalitāti savā reģionā bija 99 % respondentu.

Turpretī centrālungārijas reģionā Ungārijā 81 % aptaujāto savas dzīves kvalitāti vērtēja kā sliktu; tāpat uzskatīja arī vairāk nekā 70 % aptaujāto Kampānijā (IT), Portugāles kon-tinentālajā daļā (PT) un slovēnijā.

Atbildot uz jautājumu par to, kā dzīves kvalitāte varētu mai-nīties nākamo 12 mēnešu laikā, ekonomiskā situācija aptau-jātajiem sagādāja lielākas bažas nekā šīs iespējas. negatīvu rezultātu paredz iedzīvotāji 8 dalībvalstu reģionos, savukārt tikai 5 valstīs ir īpaši izteikti negatīvie rezultāti. Tā uzskata iedzīvotāji Kiprā, grieķijā, spānijā, slovēnijā un slovākijā.

Skaidrojumi par eS

Kuri pārstāvji prot vislabāk izskaidrot, kā Es politikas ietekmē iedzīvotāju dzīvi?

▶Dzīves kvalitāte reģionā

IEDzĪVoTājU sKAITs %, KAs ATBILDējA “LABI”

▶ Kas vislabāk var izskaidrot to, kā Eiropas politikas ietekmē iedzīvotāju ikdienas dzīvi

Avots: Flash Eurobarometer, nr. 356 Avots: Flash Eurobarometer, nr. 356

© A

dmin

istr

atīv

o ro

bežu

aso

ciāc

ija E

uroG

eogr

aphi

cs

© A

dmin

istr

atīv

o ro

bežu

aso

ciāc

ija E

uroG

eogr

aphi

cs

Lielākā daļa aptaujas dalībnieku uzskata, ka viņu valsts (20 %) vai reģionālie (21 %) politiķi ir vispiemērotākās perso-nas, kas var izskaidrot Es politiku ietekmi. Kopā 16 % iedzī-votāju šķiet, ka šī loma ir vislabāk piemērota viņu valsts Eiropas Parlamenta deputātiem.

nīderlandē vairāk nekā 50 % respondentu par piemērotā-kiem šim Es izskaidrošanas uzdevumam uzskata savas valsts pārstāvjus, savukārt francijā un Lielbritānijā apmē-ram 30 % kā Es politiku izskaidrotājus vēlas redzēt savus reģionu vai pašvaldību pārstāvjus. Dānijā un Maltā vairāk nekā 30 % aptaujāto par labākajiem šai lomai uzskata Eiropas Parlamenta deputātus.

saistībā ar šo jautājumu galvenais analīzes secinājums ir – iespējams, ka skaidrojumos par Es sava loma ir visiem iesaistītajiem.

▶uzzINIET VAIRāK http://ec.europa.eu/health/eurobarometers/index_en.htm

< 50 %

50 % – 65 %

jūsu Eiropas Parlamenta deputāti

EK (Eiropas Komisijas) locekļi

Valsts politiķi

65 % – 80 %

80 % – 95 %

> 95 %

jūsu reģionālie vai pašvaldību politiķi

Dažādi pārstāvji

canarias

guyane

Madeira Açores

guadeloupeMartinique

Réunion

canarias

guyane

Madeira Açores

guadeloupeMartinique

Réunion

17

panorama [2012. GADA ziemA ▶ NR. 44]

RegioStars 2014

▶ iNoVācija ReģioNālajā uN PilSētu attĪStĪBā

RegIoSTaRS awaRdS 2014

Eiropas Komisija katru gadu organizē konkursu Regio-Stars awards, lai noteiktu labās prakses piemērus pilsētu un reģionālajā attīstībā. Konkursā tiek apbal-voti oriģināli un inovatīvi projekti, kas var iedvesmot arī citus reģionus.

2014. gada RegioStars godalgas tiks piešķirtas piecās kategorijās:

1 ▶ gUDRA IzAUgsME MVU InoVācIjAs

Šajā kategorijā iesniegtajos projektos vajadzētu būt iekļau-tām shēmām vai pasākumiem, kas varētu iedvesmot citas valsts iestādes izveidot tādu politikas pasākumu kopumu, kas veicinātu MVU inovācijas. Piemēram, projekti varētu palīdzēt veidot jaunas saiknes, lai veicinātu jaunu nozaru rašanos un pārmaiņas vietējā ekonomikā, sekmētu jaunu inovācijas veidu sākšanu, attīstītu MVU paredzētu inovatīvo finanšu atbalstu, atvieglotu piekļuvi tirgum un citādi rosi-nātu MVU ieviest inovācijas.

2 ▶ ILgTsPējĪgA IzAUgsME zAļā IzAUgsME Un DARBAVIETAs BIoEKonoMIjAs joMā

Kohēzijas politika jau piedāvā dažādas iespējas vietējām un reģionālajām iestādēm, kopienām un ieinteresētajām perso-nām īstenot bioekonomijas projektus. Šajā kategorijā varētu iesniegt, piemēram, projektus par pasākumiem atkritumu samazināšanas sekmēšanai, par zemas oglekļa emisijas teh-noloģijām, kā arī inovatīvām darbībām, kas saistītas ar bio-enerģijas izmantošanu.

3 ▶ InTEgRējoŠA IzAUgsME DARBA VIETU IzVEIDE jAUnAjAI PAAUDzEI

Šajā kategorijā ietilpst ar kohēzijas politikas līdzekļiem atbalstītie projekti, kas palīdz novērst bezdarbu jauniešu vidū. Kategorijai piemēroti projekti varētu būt saistīti ar atbalsta pakalpojumiem MVU, kas palīdzētu jauniešiem atrast darbu un atbalstītu jaunos uzņēmējus sākt savu biznesu.

4 ▶ CITySTaR IEgULDĪjUMU PRojEKTI ILgTsPējĪgā PILsēTU sABIEDRIsKā TRAnsPoRTA DARBĪBā

Šajā kategorijā ietilpst liela mēroga projektu izstrāde ilgt-spējīga sabiedriskā transporta jomā, kas piedāvā integrētas stratēģijas, lai risinātu daudzas ar šo jomu saistītas prob-lēmas. Kategorijai piemēroti projekti varētu būt, piemēram, saistīti ar būtiskiem ieguldījumiem tramvaju vai metro sis-tēmā vai ieguldījumiem intermodālos mezglos.

5 ▶ VēRIEnĪgU IEgULDĪjUMU PRojEKTI EnERgoEfEKTIVITāTE Un EKonoMIKA AR zEMU ogLEKļA DIoKsĪDA EMIsIjU LĪMEnI

Es ēkas rada apmēram 40 % no co2 emisijām, tāpēc šajā sektorā ir svarīgi uzlabot energoefektivitāti. Šajā kategorijā ietilpst liela mēroga reģionālas, vairāku reģionu un valsts līmeņa shēmas, kas veicina izpratni par priekšrocībām, iegul-dot energoefektivitātē, stimulē uzlabotu energoefektivitāti mājokļos vai mājokļu projektos neaizsargātām sabiedrības grupām. Iesniegtie projekti tiks vērtēti pēc izmantojamības līmeņa, kas sasniegts, izmantojot kohēzijas finansējumu, uzlaboto ēku skaita/m² un citiem atbilstošiem rādītājiem.

Panākumu veicināšana

Konkursa RegioStars 2014 awards mērķis ir turpināt 2013. gada konkursa lieliskos panākumus, kad no projektu vadītā-jiem un reģioniem visā Es tika saņemts rekordliels pieteikumu skaits – 149 pieteikumi. Pieteikumu iesniegšanas termiņš kon-kursam RegioStars 2014 ir 2013. gada 19. aprīlis.

▶ uzzINIET VAIRāK Plašāka informācija par kategorijām un pieteikšanās procedūru ir pieejama šeit: http://ec.europa.eu/regional_policy/cooperate/regions_for_economic_change/regiostars_en.cfm

18

panorama [2012. GADA ziemA ▶ NR. 44]

▶ eiRoPa maNā ReģioNā fotoattēlu KoNKuRSS

Izcelt ar ES finansējumu atbalstu visā Eiropā veiktajos projektos ieguldīto darbu un izpētīt, kāda ir šo pro-jektu nozīme vietējās kopienās – tādi ir inovatīvā fotoattēlu konkursa “Eiropa manā reģionā” mērķi, ko pagājušajā vasarā rīkoja Reģionālās politikas un pil-sētpolitikas ģD.

Uzdevums: nofotografēt kādu Es projektu kopā ar norādījumu (plāksne vai stends) par ieguldīto Es finansējumu. Darbus varēja iesniegt divās kategorijās: “Mans projekts” – šī kate-gorija bija paredzēta ERAf vai Kohēzijas fonda sponsorēto projektu saņēmējiem. “Aculiecinieks” – te varēja piedalīties ikviens, kas savā reģionā vai ceļojumos pa Eiropu ir pamanījis labu kadru, ko iemūžināt fotoattēlā. Konkurss “Eiropa manā reģionā” tika reklamēta un par to varēja lasīt sociālajos sazi-ņas līdzekļos, jo īpaši vietnē facebook. Konkursa pieteikumi tika augšupielādēti tiešsaistes platformā, un pēc tam notika balsošana, lai atlasītu uzvarētājus. speciālistu žūrija pieņēma galīgo lēmumu, katrā kategorijā nosakot divus uzvarētājus.

Simeon Mitkov, Cristina Dumitru Tabacaru, Marek Babula un Boyan Ivanov saņem balvas no komisāra Johannes Hahn

1. uzvarētājs kategorijā “aculiecinieks”: Cristina dumitru Tabacaru – projekts: Nicolae Balcescu ielas modernizācija – Mjoveni, Rumānija2. uzvarētājs kategorijā “aculiecinieks”: Simeon Mitkov – projekts: Komunikāciju komplekss SeRdICa – sofija, Bulgārija3. uzvarētājs kategorijā “mans projekts”: Marek Babula – projekts: sporta laukuma Sporcik modernizācija – silēzijas semjanovice, Polija 4. uzvarētājs kategorijā “mans projekts”: Boyan Ivanov – projekts: skolas kompleksa N.y.Vapcarov rekonstrukcija – Drenovecas ciems, Bulgārija

▶ 1 083 pieteikumi konkursam no

Konkursa laikā par

▶ 27 valstīm

▶ 7 354 balsis

▶ 1 088 985 apmeklējumi sociālo tīklu lietotnē

▶ 18 785

1

Četri konkursa uzvarētāji oktobrī devās ceļā uz Briseli uz atvērto durvju dienām, lai saņemtu balvas – fotoaprīkojumu EUR 1 000 vērtībā, ko pasniedza reģionālās politikas un pil-sētpolitikas komisārs Johannes Hahn. Iedvesmojoties no šī gada panākumiem, 2013. gadā atkal tiek plānots rīkot kon-kursu, lai dotu fotogrāfiem vēl vienu iespēju dalīties iespai-dos, ko viņiem nozīmē “Eiropa manā reģionā”.

2 3 4

▶ 20. un 21. lpp. redzamais plakāts A1 formātā pēc pieprasījuma ir pieejams šeit: regio-panorama@ec.europa.eu

▶ 1 075 %palielināta datplūsma uz Eiropas Komisijas lapu vietnē Facebook un vērtējumu “Patīk” skata pieaugums vietnē Facebook par

19

panorama [2012. GADA ziemA ▶ NR. 44]

▶ VieNKāRŠiem VāRdiem KoHēzIjAs PoLITIKA VALsTs Un REģIonU PERsPEKTĪVā

Panorama vēlreiz aicina galvenās ar kohēzijas politiku saistītās personas, kas atbild par valsts un reģionu pārvaldību, paust savu viedokli un sūtīt atsauks-mes par eiropas politikas darbību vie-

tējā līmenī – pašreizējiem rezultātiem un sasniegumiem vai ieskatu nākamā

plānošanas perioda sagatavošanas darbos.

27 eS dalībvalstīs ir vairāk nekā 270 reģioni, un kat-ram ir sava ekonomika, kultūras vēsture un vajadzī-bas, tāpēc ir svarīgi, lai visu līmeņu politiku veidotāji, administratori un ierēdņi būtu informēti par kohēzijas politikas reālo ietekmi jau no pašiem pirmsākumiem.

Šajā izdevumā Panorama iepazīstina ar piecu dalībvalstu un reģionu atsauksmēm par kohēzijas politikas ietekmi šajās teritorijās un iespaidu uz iedzīvotāju ikdienu. Portugāle un Rumānija iedziļinās sagatavošanās dar-bos nākamajam 2014.-2020. gada plānošanas perio-dam, bet Bādene-Virtemberga un Šlēsviga-Holšteina strukturizē 2007.-2013. gada perioda rezultātus. Savu-kārt andalūzija izceļ 25 gadus ilgā reģionālās politikas atbalsta ietekmi un panākumus.

Panorama atzinīgi novērtē jūsu ieguldījumu, un jūsu rakstus varam iekļaut kādā no nākamajiem izdevumiem: ▶regio-panorama@ec.europa.eu

Panorama

atzinīgi

novērtē jūsu

ieguldījumu!

▶ ValStS PeRSPeKtĪVa NāKamajā PlāNoŠaNaS PeRiodā uN StRatēģijā “eiRoPa 2020”

sADARBĪBā AR VsID VEIKTo PRojEKTU Un DARBA PIEMēRU IzcELŠAnA

Pēdējo desmit gadu laikā Portugāles ekonomikā pie-dzīvotie izaicinājumi un ierobežojumi, kā arī galveno struktūrfondu programmu darbības un stratēģisko pārskatu rezultāti 2007.-2013. gada Kopienas sis-tēmā mudināja iekļaut pārdomātāku stratēģiju attie-cībā uz konkurētspējas un inovācijas mērķiem.

▶PoRTUgāLE

Darbības programma coMPETE gan vada, gan virza valsts konkurētspējas faktoru stratēģiju. Tās mērķis ir veicināt eko-nomiku, ņemot vērā zināšanas un inovācijas, uzlabotas prasmes lielākas pievienotās vērtības un tehnoloģisko tirgu segmentos, kā arī paaugstinātu ražošanas līmeni un kon-solidētu eksportēšanas pieaugumu.

coMPETE atbalsta zinātnes un tirgus speciālistu sadarbību, sekmējot dažādu iniciatīvu stimulēšanu un attīstību:

▶VieNKāRŠiem VāRdiem

22

ar eRaf ieguldījumu ir atbalstīts pētniecības un attīstības projekts Solar Tiles

• kopīga pētniecības un attīstības projektu veicināšana starp uzņēmumiem un valsts zinātnes un tehnoloģiju struktūrām;

• pētniecības un attīstības pamatstruktūru izveide uzņēmumos, sekmējot radošumu un dodot iespēju inovācijām;

• MVU un to uzņēmējdarbības modeļu iespēju veicinā-šana, iedrošinot ieguldīt nemateriālos konkurētspējas faktoros (inovācijas, kvalitāte, tirdzniecība un mār-ketings, internacionalizācija, izstrāde, intelektuālais īpašums, informācijas un sakaru tehnoloģija, vide un energoefektivitāte u.c.);

• ieguldījumu projektu ieviešana, ja tie īpaši attiecas uz projektiem, kuru galamērķis ir jaunas preces un pakal-pojumi vai jaunu tehnoloģisko procesu pieņemšana, organizatoriski vai inovāciju tirgi.

Līdz šim atbalsts ir sniegts 4 679 uzņēmumiem, piesaistot ERAf atbalstu 2,7 miljardu euro apmērā un attiecīgu iegul-dījumu 6,2 miljardu euro apmērā. Tika atbalstīti vairāk nekā 1 500 pētniecības un attīstības projektu, piešķirot ERAf atbalstu 528 miljonu euro apmērā.

stratēģija “Eiropa 2020” izceļ stratēģiskās iespējas, kuras Portugāle ir izmantojusi pašreizējā Es struktūrfondu un konkurētspējas stratēģijas pamatprogrammā, pastiprinot nepieciešamību pēc lielākas darbības koncentrācijas, lai paātrinātu Eiropas atkopšanos, izmantojot pārdomāto spe-cializāciju, ilgtspējīgu konkurenci un iekļaujošu izaugsmi.

Trīs izaugsmes virzītājspēki (pārdomātā, ilgtspējīgā un iekļaujošā izaugsme) un septiņas pamatiniciatīvas darbojas kā katalizators, lai mobilizētu savstarpēji atkarīgās stiprās puses un potenciālu dažādos Eiropas reģionos. Portugālē šie virzītājelementi sekmē selektīvās stratēģijas ievērošanu un kopīgu atbildību par ekonomikas atjaunotni, pievēršot uzmanību pārdomātai un ilgtspējīgai izaugsmei.

Ieguldījums trīs izaugsmes virzītājelementos ir materializē-jies reālos projektos ar konkrētiem rezultātiem:

intelligent Socks zeķes, kas var uztvert integrētos biometriskos datus

Projektā ir apvienota pētniecība un attīstība, patenta izstrāde, un nesen produkts ir ieviests tirgū. no videi nekai-tīgiem materiāliem un pēc tradicionālām metodēm izgata-votās zeķes uzrauga mūsu fizioloģiskos datus un sniedz iespēju iegādāties inovatīvu, tehnoloģisku un lietotājam draudzīgu produktu par pieejamu cenu.

FIoRIMa, s. A. ir portugāļu MVU, kas ražo un tirgo augstas kvalitātes tekstilnozares produktus; kopš 1985. gada šajā uzņēmumā tiek ražotas tikai zeķes.

globāli konkurētspējīgā tirgū uzņēmums ieguldīja daudz līdzekļu jaunu produktu izstrādē, ieviešot jaunas tehnoloģi-jas un apvienojot jaunus materiālus un gudras sistēmas.

Uz projektu attiecas starptautisko patentu atļauja, un pro-jektā ir ietverta biometrisko sensoru sistēma, kas integrēta zeķē. Šī sistēma var apstrādāt un glabāt datus un, izman-tojot viedtālruni ar jebkuru operētājsistēmu (oS, android, windows Phone), sniegt tās lietotājam tādu informāciju kā temperatūra, sirds ritms un ar sportošanu saistīti dati (veik-tais attālums, ātrums, kalorijas, treniņa ilgums utt.).

intellWheelsProjekts, kurā apvienots mākslīgais intelekts un robotika, lai uzlabotu dzīves kvalitāti

Intellwheels ir inovatīvs projekts mākslīgā intelekta un robotikas jomā un sniegs lielāku neatkarību un uzlabos dzīves kvalitāti cilvēkiem ar ierobežotām kustībām. Tam ir izstrādāta platforma, kas ļauj ikvienam pārveidot ratiņ-krēslu par zemu izmaksu gudru ratiņkrēslu (CRI), – ir nepie-ciešamas tikai dažas ergonomiskas izmaiņas.

Pašlaik projekts ir prototipu izveides fāzē, un to izmēģina Portugāles cerebrālās triekas asociācija un Porto Veselības

23

panorama [2012. GADA ziemA ▶ NR. 44]

tehnoloģiju skola, zinātniskās pētniecības žurnālos ir pub-licēti 20 raksti, un par to ir stāstīts starptautiskās konfe-rencēs. Vidēji ilgā laikā pēc sistēmas apstiprināšanas mērķis ir pārveidot CRI Intellwheels par komercproduktu, kam būtu lieliskas iespējas sniegt palīdzību veciem cilvē-kiem un cilvēkiem ar smagiem kustību traucējumiem.

Solartilesfotoelektrisku solāro sistēmu izstrāde

Uzņēmuma Revigrés vadītais pētniecības un attīstības pro-jekts, kurā laboratoriju eksperimentos ir izstrādāti keramisko produktu prototipi, kas integrē fotoelektrisko tehnoloģiju, un izcili efektīvi ēku pārklājumi (jumts un fasāde), kuros iekļauti plānas plēves fotoelektriski produkti. Šie jaunie daudzfunkcionālie produkti apvieno funkcionalitāti, glītu izskatu un enerģijas ražošanu.

Paula ascenção Vadošās sakaru iestādes direktore COMPETE Ekonomikas un nodarbinātības ministrija

▶ ReģioNālā attĪStĪBa 2014.-2020. gadā: VadoŠāS ieStādeS SagataVoŠaNāS

PIRMā DARBĪBA: fUnKcIonāLA PARTnERĪBAs sHēMA

▶RUMānIjA

Kopš 2012. gada jūnija ir izveidotas vairākas nacionā-lās partnerības struktūras, lai nodrošinātu nepār-trauktas konsultācijas starp valsts, reģionālās un vietējās administrācijas iestādēm, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas ļautu noteikt mērķus, prioritātes un starpniecības jomas attiecībā uz ES līdzekļiem, kas Rumānijai tiek piešķirti 2014.-2020. gada periodam.

Tāpēc tika izveidotas vairākas komitejas, lai nodrošinātu kopdarbību finansējuma piesaistē un iesaistītu partnerus programmas dokumentu izstrādē: Reģionālās attīstības padomdevēja komiteja, Tūrisma, kultūras un kultūras man-tojuma tematiskā padomdevēja komiteja un Teritoriālās kohēzijas padomdevēja komiteja. Visas trīs komitejas uzrauga Reģionālās attīstības un tūrisma ministrija (MRdT), Eiropas Lietu ministrija un Kultūras un nacionālā mantojuma ministrija.

Reģionālo un vietējo organizāciju iesaistīšana

Kā gan sapulcināt valsts, reģionālā un vietējā līmeņa dalīb-niekus pie viena galda? MRdT esošās reģionālās darbības programmas vadošās iestādes risinājums bija izveidot Reģionālās attīstības padomnieka komiteju – organizāciju,

eRaf atbalstu centrālrumānijā saņēma speciālās intervences vienība

▶VieNKāRŠiem VāRdiem

24

▶ eRaf – izaugSmeS uN NodaRBiNātĪBaS VeiciNātājS ŠlēSVigā-HolŠteiNā

▶VācIjA

Pašreizējā finansēšanas periodā no 2007. gada līdz 2013. gadam Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) ir piešķīris Šlēsvigai-holšteinai apmēram 374 miljonus euro.

Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes valdība šos līdzekļus izmanto inovācijām un uz zināšanām balstītai ekonomikai, kā arī uzņēmumu konkurētspējas palielināšanai. Tomēr tiek finansētas arī tā dēvētās kopu struktūras un tīkli, pētniecī-bas un tālākapmācības projekti, kā arī personāla kvalifikā-cijas pasākumi un ilgtspējīgas pilsētvides attīstība. Tāpat ERAf līdzekļi tiek ieguldīti, lai atbalstītu arvien pieaugošās uzņēmēju iniciatīvas, reģionālo inovāciju iespēju paplašinā-šanu un uzlabotu vietējo nodarbinātību.

kas sasauks kopā reģionālās attīstības aģentūras un pado-mes, publiskās administrācijas iestādes un nVo. Tās 45 dalībnieki darbojas kopā, lai noteiktu reģionālās attīstības prioritātes, paredzamos rezultātus, ieviešanas pasākumus un indikatīvo finanšu sadalījumu katram reģionam.

No reģionālajām vajadzībām līdz stratēģijai “eiropa 2020”: secinājumi

Vadošās iestādes un reģionālo attīstības aģentūru regulāra-jās darba sapulcēs uzmanība tiek pievērsta reģionālās attīs-tības plāniem 2014.-2020. gadam. Vērā tiks ņemti vairāki virzieni, ievērojot reģionu līmenī noteiktās vajadzības, Rumānijas attīstības prioritātes nākamajiem desmit gadiem, Eiropas līmenī izstrādātos stratēģiskos virzienus un pieredzi, kas iegūta, pārvaldot finansējumu 2007.-2012. gada periodā:• gudra izaugsme; reģionālās ekonomikas modernizā-

cija un diversificēšana, sekmējot to nozaru darbību, kas veido ekonomisko pievienoto vērtību, inovatīvus produktus un procesus un nodarbojas ar pētniecību un attīstību;

• ilgtspējīga izaugsme: pasākumi, kuru mērķis ir samazi-nāt klimata izmaiņu ietekmi, lai palielinātu energoefek-tivitāti un atjaunojamo energoresursu daļu; teritoriālās sadarbības projekti ar galveno ietekmi reģionālā līmenī; teritoriālās kohēzijas jomā – koncentrēšanas uz ilgtspējīgas pilsētvides attīstību un nozaru politikas koordinēšanu;

• izglītība un sociālā integrācija: augstāks nodarbinā-tības līmenis sievietēm, jauniešiem un iedzīvotājiem, kas vecāki par 55 gadiem; nepārtraukta profesionālā apmācība, pārorientēšanās un specializācija; uzņē-mējdarbības kultūras attīstība; mācības pārtraukušo skolēnu skaita samazināšana; universitāšu beidzēju skaita palielināšana; nodarbinātības iespēju attīstība lauku apgabalos.

Administrācijas iestāžu loma ir nodrošināt sinerģiju (dažādu politiku finansēto līdzekļu kopīga izmantošana), funkcionālu partnerības shēmu (noskaidrojot katra partnera atbildību un uzdevumus), proaktīvu saziņu par finansējuma nosacījumiem, atlases kritērijiem un procedūrām un efektīvu līdzekļu pār-valdības kontroli.

Komunikācijas nodaļa Reģionālās attīstības un tūrisma ministrija

Pamatojoties uz vispārēju izvērtējumu, darbības programma Šlēsvigai-Holšteinai ir mainīta. Kopš 2012. gada aprīlī Eiropas savienība apstiprināja pieteikuma grozījumu, finan-sējumu tagad var pielāgot vēl precīzāk.

Līdz 2011. gada beigām tika finansēti 878 projekti ar kopējo summu apmēram 862,5 miljoni euro, tostarp apmēram 260,7 miljonus euro piešķīra ERAf.

Tika izveidotas 3 704 jaunas darba vietas un saglabātas 31 777 darba vietas.

25

panorama [2012. GADA ziemA ▶ NR. 44]

Piemēram, Iceho esošā frauenhofas silīcija tehnoloģiju institūta (ISiT) paplašināšana ir viens no projektiem, kurā ERAf piedalījās ar līdzfinansējumu. Tāpēc ISiT, būdams Iceho (viena no Vācijas dinamiskākajām vietām mikroelek-tronikas jomā) inovāciju stūrakmens, ar laiku varēs kļūt par atzītu šīs nozares pētījumu partneri un varēs izstrādāt jau-nas procedūras mikrotehnoloģijā un nanotehnoloģijā, kā arī varēs nostiprināt savu reputāciju gan Eiropā, gan globāli. Pašlaik frauenhofas institūtā Iceho veiktie darbi energoelek-tronikas tehnoloģijas jomā un mikrosistēmu tehnoloģijā ir stabilā izaugsmes fāzē.

Kopā ISiT ir saņēmis finansējumu 27,45 miljonu euro apmērā, tostarp 18,3 miljonus euro no ERAf. Šajā projektā (kopējās izmaksas 36,6 miljoni euro) papildus ir izveidots 1 000 kvadrātmetru sterilu telpu un kopumā 1 000 kvadrāt-metru biroju un mērījumu laboratoriju telpu. Līdz ar to ISiT ilgtermiņā būs pietiekami daudz vietas darbam, un institūts varēs vēl paplašināt savas pētījumu jomas, lai nozarē arī turpmāk tiktu uzskatīts par saistošu pētniecības partneri.

Kopš 2011. gada oktobrī tika publicēts regulas projekts, Šlēsviga-Holšteina ir intensīvi gatavojusies 2014.-2020. gada struktūrfondu piešķiršanas periodam, pat ja pašlaik vēl nav daudz skaidrības attiecībā uz finanšu un ar saturu saistītajām perspektīvām.

Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes valdība uzskata, ka ir vajadzīga stingrāka nostāja turpmākajā Es reģionālajā poli-tikā attiecībā uz stratēģiju “Eiropa 2020”, kā arī līdzekļu kon-centrēšana vissvarīgākajām problēmām un izaicinājumiem nākotnē. Tomēr norādītie piedāvājumi (80 % no ERAf līdzek-ļiem trīs tematiskajiem mērķiem) tiek uztverti ar bažām,

jo tādējādi tiek pārāk strikti ietekmētas svarīgas reģionālās ietekmes sfēras.

Tāpēc Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes valdība atbalsta konkrētu iekšējā potenciāla jomu stiprināšanu, tostarp ilgt-spējīgu tūrisma infrastruktūru, kam arī ir nepieciešams finan-sējums attīstītākajos reģionos, un to var panākt sarunās Eiropas un valsts līmenī. Tūrisma nozares konkurētspējas uzturēšana un uzlabošana var sniegt būtisku ieguldījumu, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

Tagad, kad ir pabeigta sociālekonomiskā analīze, kā arī priekšrocību un trūkumu izvērtējums, ir nepieciešams kon-centrēties uz individuāli pielāgotas stratēģijas izstrādi un satura orientāciju ERAf programmai 2014.-2020. gadā. Tas ir iespējams ar intensīvu reģionālā līmeņa partneru, ekonomikas un sociālās vides partneru un nevalstisko orga-nizāciju līdzdalību.

Šlēsvigai-Holšteinai ir lielas cerības attiecībā uz jauno finan-sēšanas periodu.

Rüdiger Balduhn Šlēsvigas-Holšteinas Ekonomikas, darba, transporta un tehnoloģijas ministrija

iceho esošā frauenhofas Silīcija tehnoloģiju institūta (ISiT) paplašināšana ir viens no projektiem, kurā eRaf piedalījās ar līdzfinansējumu

▶VieNKāRŠiem VāRdiem

2626

▶ eKoNomiKaS SaSNiegumi VideS uzlaBoŠaNai

▶VācIjA

Reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības prog-ramma – ERAF sadaļa – bādenē-Virtembergā pašrei-zējā finansēšanas periodā ir sasniegusi vērā ņemamus ekonomikas un finanšu rezultātus.

Ar kopējiem ERAf līdzekļiem 143,4 miljonu euro apmērā tika veikti ieguldījumi vairāk nekā 1,4 miljardu euro apmērā un izveidots aptuveni 5 000 jaunu darba vietu. 31 miljons euro tika piešķirts pētījumiem un tehnoloģiju attīstībai. Papildus, kā tika konstatēts ERAf ieņēmumu un izdevumu novērtējumā, tika atjaunoti apmēram 38 hektāri industriālu, tirdzniecības un rekonstruējamu satiksmes vietu un novērsts apmēram 440 000 tonnu co2 emisijas.

atbalsts strukturālajām pārmaiņām

Tirgus globalizācija, izmaiņas darba pasaulē un atpūtas para-dumos, kā arī pieaugošais zināšanu faktora nozīmīgums rada jaunus izaicinājumus ekonomikā. Bādenes-Virtembergas federālā zeme atbalsta ERAf vadītās strukturālās pārmai-ņas, izmantojot divas ļoti atšķirīgas koncepcijas. jungbušas reģionā Manheimā, ko īpaši ietekmēja strukturālās pārmai-ņas, iepriekšējā finansēšanas periodā (2000.-2006. gadā) jau tika sāktas pilsētas plānošanas izmaiņas, izveidojot popmūzikas akadēmiju. Šī mācību iestāde, kas jau pēc dažiem gadiem kļuva plaši pazīstama Eiropā, pašreizējā

finansēšanas periodā tika paplašināta, un tagad te var iegūt maģistra grādu kursos “Populārā mūzika” un “Mūzikas izvei-des industrijas”. Izmantojot mūzikas nozares kopas finansē-jumu, ir stiprināta abiturientu neatkarība un popmūzikas akadēmijas iespējas iesaistīties esošajās ekonomiskajās struktūrās.

Vācijas juvelierizstrādājumu un pulksteņu ražošanas centram – Pforcheimas zelta tornim – ir sena zelta apstrādes tradīci-jām bagāta vēsture. Ar radošā centra izveidi un darbu ir sācies jauns posms juvelierizstrādājumu ražošanā. Radošais centrs tika izveidots kādreizējo jūgendstila peldbaseinu vietā, kas bija uzcelti 20. gadsimta sākumā. jauni uzņēmumi, pro-jekti un darba grupas no radošās industrijas vides šeit var nomāt biroju telpas vai vienkārši uz laiku izmantot darba tel-pas vai darbnīcas.

demogrāfisko pārmaiņu organizēšana

Demogrāfiskās pārmaiņas, iedzīvotāju skaita samazināšanās un sabiedrības novecošanās, jaunu, labi apmācītu un zinošu darbinieku trūkums ir nākamie Bādenes-Virtembergas fede-rālās zemes izaicinājumi ekonomikā. Šajā scenārijā modeļu projektā, kas paredzēts inovatīvajiem pašvaldību attīstības Es pamatprojektiem, kopš 2008. gada ir attīstīti un ieviesti dažādi modeļi.

eS pamatprojekta zināšanu darbnīca Gmünder (modelis)

27

panorama [2012. GADA ziemA ▶ NR. 44]

Vienā no šiem modeļiem cilvēki ar īpašām vajadzībām, par kuriem iepriekš rūpējās aprūpes iestādes, tika iepazīstināti ar darba tirgu. Villa artis Heitersheimā (Augšreinas apgabalā) ir gan terapeitiska mākslas skola, kurā cilvēki ar īpašām vaja-dzībām var atklāt un izkopt savus mākslinieciskos talantus, gan arī kafejnīca. Šeit kopā strādā gan pavisam veseli cilvēki, gan cilvēki ar īpašām vajadzībām.

Es pamatprojekta zināšanu darbnīcai gmünder ir atšķirīga pie-eja: skolēniem, jo īpaši no ģimenēm ar zemu izglītības līmeni, tiek piedāvāta iespēja ārpus skolas iepazīties ar inženierzināt-nēm un tehnoloģijām, izmantojot jautrus un aizraujošus paņē-mienus. Šādi skolēnu mērķgrupa vecumā no 8 līdz 18 gadiem tiek iepazīstināta ar tehniskajām profesijām. Abos projektos tiek atklāts vēl iepriekš neskarts cilvēku potenciāls.

Partneru iesaistīšana

Minēto projektu realizācija bija iespējama, ciešu sadarbojo-ties pašvaldību iestādēm un citiem partneriem. Kopš pro-jektu uzsākšanas regulārās sarunās katrs modelis ir veidots un mainīts, precizēts un pielāgots.

Izmantojot pieredzi, kas gūta, iesaistot projektā grupas no ekonomiskās un sociālās vides, Bādenes-Virtembergas fede-rālās zemes pārstāvji ir sākuši arī intensīvas sarunas ar partneriem ekonomikas, zinātnes, sociālās un vides jomā, lai plānotu jauno finansēšanas periodu ERAf darbības prog-rammā. Līdz šim vairāk nekā 40 pasākumu, dialogu forumu, diskusiju un prezentāciju laikā federālās zemes pārstāvji ir precizējuši savas idejas attiecībā uz nākamo ERAf prog-rammu, pārrunājot viedokli ar partneriem, arī mainot un apkopojot priekšlikumus. svarīgs virziens nākamajā plāno-šanas periodā būs augstākās izglītības iestāžu finansēšana lauku apgabalos. Tas tāpēc, ka decentralizētas apmācības, zinātnes un pētniecības infrastruktūras var kļūt par reģionu atšķirības zīmi.

Dr georg Ris ERAF vadošā iestāde, Bādenes-Virtembergas Lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības ministrija

▶ eiRoPaS ReģioNālāS PolitiKaS 25 gadu VeiKSmeS StāStS aNdalūzijā

▶sPānIjA

Pirms nākamā plānošanas perioda un iesaistīšanās debatēs par kohēzijas politikas nākotni Andalūzija ir rūpīgi pārdomājusi iepriekšējo 25 gadu dalību Eiropas Savienībā. citu rādītāju starpā reģiona pārstāvji izceļ galvenos sasniegumus pētniecības un attīstības, transporta, veselības un atjaunojamās enerģijas jomā, kas ir veicinājuši konverģenci ar citām svarīgākajām ekonomikas jomām.

Kopš spānijas pievienošanās Es Andalūzija ir saņēmusi apmēram 80 miljardus euro, un 41 miljards no šīs summas ir piešķirts saskaņā ar kohēzijas politiku. Izmantojot šos re-sursus, reģionā ir būtiski uzlabojies ekonomikas līmenis un notikušas svarīgas sociālās vides pārmaiņas, kas ļāvis

sasniegt nozīmīgu progresu attiecībā gan uz reālo, gan nominālo konverģenci ar citiem reģioniem. no 1986. gada līdz mūsdienām Andalūzijā ir sasniegts 26 konverģences punktu pieaugums salīdzinājumā ar Es vidējo līmeni, un to atspoguļo tādi rādītāji kā IKP uz vienu iedzīvotāju, kas ir palielinājies piecas reizes; 2011. gadā tas bija EUR 17 587 uz vienu iedzīvotāju.

Daļa ieguldīto līdzekļu ir piešķirti pētniecībai un attīstībai, kuras apjomi ir palielinājušies 16 reizes. Tas nozīmē, ka IKP proporcija, kas saistīta ar izdevumiem pētniecības un attīstības komā, ir palielinājusies par 3,3 reizēm, un tas ir 12,6 reizes vairāk nekā visā Es piedzīvotā izaugsme.

▶VieNKāRŠiem VāRdiem

28

Ir nostiprinātas reģionālās inovāciju sistēmas struktūras un sinerģija, pieaugušas pētniecības un attīstības aktivitātes un izveidoti jauni tehnoloģiju pārmaiņu mehānismi. Tas ir sa-sniegts, izveidojot pētniecības un attīstības infrastruktūras tīklu, kas nodrošina pakalpojumus, lai palīdzētu MVU inovā-ciju jomā, veicina uzņēmējdarbību un paplašina inovācijas sponsorēšanas avotus. Šādi tika ieviestas inovatīvas darbī-bas, piemēram, Andalūzijas tehnoloģiju tīkla izveide vai ko-pējā inovācijas, tehnoloģijas un uzņēmumu subsidēšana, kas atbalsta uzņēmumu inovācijas un attīstību Andalūzijā. Šeit ir jāmin arī iniciatīva JeReMIe, kas veicina ilgtspējīgu atbalstu MVU, un iniciatīva JeSSICa, kas paredzēta integrēto pilsēt-projektu attīstībai.

Transporta infrastruktūras jomā Andalūzijā ir vērojama izaugsme automaģistrāļu, lielceļu un ceļu izbūvē, kas vei-cina teritorijas fiziskās struktūras uzlabošanos. Pie pabeig-tajiem projektiem ir jāmin Andalūzijas lielceļa (A-92) un seviljas-Madrides ātrvilciena sliežu ceļa nodošana eksplua-tācijā Pateicoties vērienīgajiem ieguldījumiem transporta jomā, ir pieaudzis izbūvēto ātrgaitas ceļu kilometru skaits; 2010. gadā šis skaitlis sasniedza 30 km/km2, kas ir 9,1 reizi lielāks nekā 1985. gadā, un ātrgaitas dzelzceļa tīkla garums sasniedz 358,6 km.

Attiecībā uz jauno tehnoloģiju izmantošanu 1986. gadā gandrīz neviens Andalūzijas uzņēmums neizmantoja tele-mātikas tīklus, toties 2011. gadā 95,5 % uzņēmumu bija piekļuve platjoslas internetam.

Tāpat ir palielinājusies arī enerģijas ražošana no atjaunoja-miem avotiem. jo īpaši no atjaunojamās enerģijas ģenerē-tās elektroenerģijas izmantošana divkāršojās laikā no 1989. gada (7,9 %) līdz 2009. gadam (19,6 %). Atjaunojamās ra-žošanas pieaugums (jo īpaši saules, vēja un biomasas ener-ģija) ir radījis iespēju izveidot jaunu, vēl daudzpusīgāku enerģijas modeli, kas ir saderīgs ar reģiona ekonomisko at-tīstību un dabas ekosistēmas aizsardzību. Tādas program-mas kā andalucía A+ ilgtspējīgas enerģijas attīstībai ir sniegušas savu ieguldījumu un mudinājušas Andalūzijas iedzīvotājus ievērot taupīšanas kultūru un racionāli izman-tot elektroenerģiju.

Eksportēšanas apjoms Andalūzijā kopš 1988. gada ir pieau-dzis 8 reizes, un tas ir divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropas savienībā. 1988.-2011. gadā Andalūzijas IKP daļa attiecībā uz eksportu ir palielinājusies par 7,5 punktiem, kas ir 1,4 reizes vairāk nekā vidēji Es.

cits rādītājs, kas atspoguļo reģiona attīstību, ir sieviešu no-darbinātības procents, kas kopš 1986. gada ir divkāršojies. Attiecībā uz vidējo pieaugumu Es šis rādītājs ir pieaudzis 1,6 reizes. Reģiona nodarbinātības politikas ir iedrošināju-šas sieviešu iesaistīšanos darbā, izmantojot dažādus pasā-kumus, kas veicina neaizsargāto grupu sociālo un darba tirgus integrāciju un līdzsvaru starp ģimenes dzīvi un darbu.

Tāpat ir panākts progress sociālās politikas jomā, piemē-ram, veselības aprūpes sfērā. Kādreiz Andalūzijā bija 344 veselības centri, tagad šis skaitlis ir 1 597. Ir palielinājies arī iedzīvotāju izglītības līmenis – tādu iedzīvotāju skaits, kuriem ir augstākā izglītība, ir pieaudzis par 14,2 punktiem; pēdējo 25 gadu laikā augstāko izglītību ir ieguvuši par miljonu iedzī-votāju vairāk.

Tomēr iepriekš aprakstītie sasniegumi reģionā bija iespē-jami tāpēc, ka Andalūzijas valdība nodrošināja efektīvu pār-valdību un prata izmantot Eiropas piešķirtos līdzekļus. Andalūzijā ir izcils pārvaldības modelis – kā pierādījums tam ir fakts, ka divas jaunākās kopienas atbalsta shēmas ieguva papildresursus 1 229 miljardu euro apmērā, un tika īstenots 11,7 miljardu euro liels ieguldījums, kas sasniedza 123,6 % no sākotnēji piešķirtajiem izdevumiem.

Kohēzijas politika bija un turpina būt svarīgs Andalūzijas izaugsmes virzītājspēks, tāpēc Andalūzijas valdība attiecībā uz nākamo periodu ir izveidojusi īpašu pārvaldījumu finanšu jomā, kas garantē pakāpenisku izeju no konverģences mērķa un virzību uz konkurētspējas mērķi. Šis pārvaldījums ir nepieciešams, lai konsolidētu iegūtos rezultātus, nostipri-nātu ekonomisko struktūru un novērstu riska situācijas attie-cībā uz finansēm un ekonomiku. Turklāt reģionā joprojām tiek ņemti vērā arī citi rādītāji (papildus IKP un iedzīvotāju skaitam), piešķirot palīdzību, piemēram, bezdarba situācijās, neaizmirstot ekonomiskās krīzes izraisīto ietekmi reģionos.

Eiropas fondu un plānošanas ģenerāldirektorāts Andalūzijas valdības Ekonomikas, inovāciju, zinātnes un nodarbinātības reģionālā ministrija

CATEC (Perspektīvo kosmiskās aviācijas tehnoloģiju centrs)

29

panorama [2012. GADA ziemA ▶ NR. 44]

▶ eiRoPaS ReģioNālā PolitiKa

IEDVEsMAs AVoTs VALsTĪM āRPUs Es

ES reģionālā politika citviet pasaulē tiek vērtēta kā labas prakses piemērs, jo tā vienlaikus risina ar izaug-smes veicināšanu saistītos jautājumus un samazina ģeogrāfisko reģionu atšķirības.

no Es starptautiskajiem partneriem tiek saņemts aizvien vairāk aicinājumu iesaistīties diskusijās ar Eiropas Komisiju par politikām, kuru mērķis ir izstrādāt līdzsvarotu teri-toriālo attīstību. Valstīs ar strauju izaugsmi, piemēram, Brazīlijā, Ķīnā un Krievijā, bažas rada izaugsmes priekšro-cību vienmērīga nodrošināšana, tāpēc ir vērojama izteikta interese par reģionālo politiku un pārvaldību augstākajā politiskajā līmenī.

Austrumu partnerības darbā kohēzijas politikai ir galvenā loma Es attiecībās ar sešām valstīm: Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, gruziju, Moldovu un Ukrainu. Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts atbalsta Austrumu part-nerības ieviešanu, risinot dialogus par reģionālo politiku un sniedzot savu ieguldījumu reģionālās attīstības pilotprog-rammu procesā.

Atbildot uz izrādīto interesi, Komisija noslēdza saprašanās memorandu attiecībā uz sadarbību reģionālajā politikā ar kaimiņu valstīm un Es stratēģiskajiem partneriem, piemē-ram, Ķīnu, Krieviju, Brazīliju un Ukrainu. Katrā no šīm val-stīm ir vērojamas reģionālās atšķirības un daudz darāmā, runājot par labāku pārvaldību. saprašanās memorands nodrošina sistēmu darba programmas veikšanai dažādās aktivitātēs, tostarp augsta līmeņa sapulcēs, darbsemināros, pieredzes apmaiņas vizītēs un tehniskā atbalsta sniegšanā. saistībā ar Austrumu partnerību ir parakstītas kopīgas dek-larācijas ar Moldovu un gruziju. speciāla sadarbība veidojas arī ar citiem partneriem un reģionālajiem grupējumiem āfrikā, āzijā un Latīņamerikā.

2009. gadā Eiropas Parlaments piešķīra Komisijai pilnva-ras globāli veicināt Es reģionālās politikas attīstības modeli un kopš tā laika ir nodrošinājis resursus pilotpro-jektiem un sagatavošanās darbiem. Tas tiek darīts ar mērķi uzkrāt zināšanas un pieredzi par reģionālo politiku kā daļu no stratēģiskās sadarbības starp Komisiju un trešās pasaules valstīm, izmantojot dažādas metodes, tostarp rīkojot pasākumus, sniedzot informāciju, veidojot sadarbī-bas tīklus un piedāvājot studiju iespējas, apmainoties ar dažādās jomās iegūtu praksi un veicinot iespēju izveidi starp reģioniem, pilsētām un valstīm.

Tādi Es reģionālās politikas galvenie principi kā partnerība, daudzlīmeņu pārvaldība, subsidiaritāte un stratēģiskās un integrētās pieejas padara attīstības politikas par būtiski svarīgu līdzekli. Šie principi ļauj darboties vietējiem dalīb-niekiem, uzlabo izaugsmes stratēģiju efektivitāti, pastiprina sadarbību starp valsts un privāto sektoru un ir noderīgi, lai ikvienā pasaules vietā ieviestu attīstības stratēģiju.

ārējie partneri kā īpaši atbilstošu atzīst Eiropas pieredzi gal-veno Es reģionālās politikas problēmu risināšanā, piemē-ram, pārrobežu sadarbībā, ilgtspējīgas pilsētvides attīstībā, pilsētas un lauku apgabalu sadarbībā un reģionālo inovāciju stratēģijās.

sarunas ar valstīm, kas nav Es valstis, sniedz Es reģioniem un pilsētām vērtīgu iespēju iesaistīties plašāka mēroga sadarbībā un uzkrāt starptautisku pieredzi un attieksmi attie-cībā uz kopīgiem izaicinājumiem.

▶uzzINIET VAIRāK http://ec.europa.eu/regional_policy/cooperate/ international/index_en.cfm

panorama [2012. GADA ziemA ▶ NR. 44]

30

CETREGIo

2010. gadā Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāl-direktorāts laida klajā CeTRegIo – Ķīnas un Eiropas mācību sēriju par reģionālo politiku. Tā piedāvā speciālistiem no Ķīnas uzziņu avotu par viņu pašu reģionālās attīstības politikām. Šīs sērijas mērķis ir arī stiprināt turpmāku abpusējo sadarbību starp Eiropu un Ķīnas reģioniem. Mācībās ir ietvertas infor-matīvas sesijas vismaz trīs Es dalībvalstīs, tostarp lekcijas un apmeklējumi klātienē. speciālisti no Eiropas ir apmeklējuši arī labas prakses piemērus Ķīnā.

Sadarbība ar Brazīliju

Eiropas kohēzijas politika ir atstājusi lielu ietekmi uz 2007. gada februārī izveidoto Brazīlijas nacionālo reģionālās attīstības politiku. Runājot par nacionālās izaugsmes un attīstības veicināšanu, Brazīlija pievērš lielu uzmanību reģionālās nevienlīdzības samazināšanai un nabadzības novēršanai. Reģionālā politika pašlaik ir otrajā sagatavo-šanas posmā. Minēsim dažus būtiskākos pasākumus Es un Brazīlijas sadarbībā reģionālās politikas jautājumos 2007.-2012. gadā:

• vairāk nekā 20 konferences, semināri un darbsemināri par tādiem jautājumiem kā daudzlīmeņu pārvaldība, stratēģiskā plānošana, reģionālās inovācijas un pārraudzība; spēju veidošanas mācību programmas vairāk nekā 150 Brazīlijas ierēdņiem;

• divu gadu reģionālās apmaiņas programma, lai izstrādātu sadar-bības shēmas starp 14 Brazīlijas vidēja līmeņa reģioniem un 14 Es reģioniem; 6 Brazīlijas pārstāvju mācības Eiropā;

• ar Es atbalstu veiktais EsAo pētījums “Brazīlijas teritoriālais pār-skats”, lai palīdzētu Brazīlijas valsts institūcijām gūt zināšanas no sekmīgiem starptautiskās pieredzes piemēriem;

• pilotprojekti, lai uzlabotu sadarbību starp Es (francijas gviāna) un kaimiņos esošiem Paras un Amapas štatiem Brazīlijā.

Ilgtspējīga pilsētvides attīstība

2011. gadā programmā URBeLaC (Urban european and Latin american and Caribbean Cities), ko atbalsta Komisija un Amerikas Attīstības banka, astoņas Latīņamerikas un četras Eiropas pilsētas dalījās labās prakses piemē-ros saistībā ar pilsētvides attīstības problēmām: no vides un izglītības jomām līdz mobilitātei un pilsētvides aktivitātes atjaunošanai. 2012. gadā programmā pie-dalījās piecas jaunas Latīņamerikas pilsētas un piecas jaunas Eiropas pilsētas. Komisija un japānas valdība apmainās pieredzē par ilgtspējīgas pilsētvides attīstību un konkurētspēju, bet Es un Ķīnas dialogs par reģionālo politiku sniedz ieguldījumu Es un Ķīnas partnerībā sais-tībā ar ilgtspējīgas pilsētvides attīstību.

Ķīnas delegācija (CETREGIO) apmeklē Holandes stendu pasaules dārzkopības izstādē Floriade Venlo (Nīderlande)

▶

Kopš 2010. gada gandrīz 100 lēmumu pieņēmēju no 33 Ķīnas provinču reģioniem ir dalījušies pieredzē un apmeklējuši labas prakses gadījumus vairāk nekā 40 reģionos 12 Es dalībvalstīs. sesijās tika aptverts plašs reģionālās attīstības problēmu klāsts, sākot ar daudzlīmeņu pārvaldību un teritoriālo kohēziju un beidzot ar statistiskās informācijas sistēmām un ilgtspējī-gas pilsētvides attīstību. 2011.-2012. gadā CeTRegIo ieviesa Vācijas starptautiskās sadarbības apvienība (gIZ).

31

panorama [2012. gada ziema ▶ NR. 44]

Trolejbusi nepiesārņo gaisu, darbojas klusi un ir ekono-miski. Kaut gan visā pasaulē sabiedriskā transporta sistēmās tiek izmantoti apmēram 40 000 trolejbusu, pēdējos gadu desmitos tie ir zaudējuši savas līderpozī-cijas. Projektā tRoLLeY centrāleiropas trolejbusu teh-niķi un eksperti aizrautīgi cenšas atklāt visas iespējas, ko var sniegt šie pilnībā elektriskie transportlīdzekļi.

Pirmie trolejbusi Berlīnes ielās izbrauca 19. gadsimtā. Tāpat kā tramvajiem, trolejbusiem elektropadeve dzinēja darbinā-šanai tiek nodrošināta ar vadiem, tāpēc trolejbuss ir tīrs, drošs un efektīvs transportlīdzeklis pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā. Tomēr trolejbusiem ir vairāk kopīga ar parastajiem autobusiem. Tiem ir gumijas riteņi, tāpēc tie darbojas klusi. Tā kā trolejbusiem nav vajadzīgas sliedes, tie var apbraukt objektus uz ielām.

Tomēr vairākās centrāleiropas pilsētās ar trolejbusiem sais-tītās sabiedriskā transporta sistēmas ir sasniegušas savu iespēju robežas. Arī uz tām attiecas dažādi tehniski un vides ierobežojumi.

TRoLLey piedāvā trolejbusu sistēmas kā elektrisku pilsēt-vides risinājumu, kas piemērots jebkurai pilsētai. Šo projektu centrāleiropas programmā līdzfinansē Es, un tajā ir iesais-tīti deviņi sabiedriskā elektriskā transporta jomā specializē-jušies Eiropas partneri no sešām valstīm (Austrija, Čehijas Republika, Vācija, Ungārija, Itālija un Polija).

Projekta laikā veiktajā kopīgajā transporta jomas priekšizpētē tiek meklēts veids, kā trolejbusus padarīt energoefektīvākus vai ātrākus, pārvietojoties pilsētas teritorijā. Partneri ir izstrā-dājuši arī Eiropā pirmo trolejbusa hibrīdu ar akumulatoru. Šis transportlīdzeklis, kas laists klajā 2012. gada augustā Ebersvaldē, Vācijā, var saņemt strāvu gan no piekartroses (virs trolejbusa esošie vadi), gan no litija jonu akumulatora.

jauns tēls

Trolejbusu sistēmu strāvas vadi atrodas visur un ir visai nepievilcīgi. Lai mainītu šo iespaidu, TRoLLey informē par šo transportlīdzekļu daudzajām priekšrocībām. Iniciatīvās ir iekļauta informatīvā kampaņa ar nosaukumu “ebus: the smart way” (e-autobuss: gudrs veids) un arī ikgadējā Eiropas Trolejbusu diena (ETD). EDT tiek rīkota mobilitātes nedē-ļas laikā un partnerpilsētās, piemēram, zalcburgā, Brno, Ebersvaldē, gdiņā, Parmā, Leipcigā un segedā, piesaista tūk-stošiem apmeklētāju. Partneri ir izstrādājuši arī aprakstus par trolejbusiem, kas ir ļoti noderīgi lēmumu pieņēmējiem pilsētās, kurās tiek plānots uzlabot satiksmes tīklu vai tādu veidot pirmo reizi.

Projekta galvenais vēstījums ir tas, ka trolejbusi nenodara kaitējumu videi. Projekta vadošā partnera mājvietā zalcburgā šie transportlīdzekļi darbojas ar elektrību, ko ģenerē hidro-enerģija bez izmešiem. “satiksme pie mums veido tikai 40 % no augstajiem daļiņu emisijas līmeņiem. Tāpēc ir vēl jo sva-rīgāk, ka tādi projekti kā TRoLLey sniedz noturīgu impulsu, lai sabiedriskajā transportā pārietu no fosilās degvielas trans-portlīdzekļiem uz elektrisko mobilitāti,” uzskata alexandra weiss no zalcburgas enerģijas, transporta un telekomunikā-ciju sabiedrības.

▶uzzINIET VAIRāK http://www.trolley-project.eu

Kopējās izmaksas: EuR 4 200 000ES ieguldījums: EuR 3 300 000

▶ tĪRi, zaĻi uN gudRi: tRolejBuSu PiedāVājumS

▶cEnTRāLEIRoPAs PRogRAMMA

▶PRojeKtu PiemēRi

32

valsts administrācijas iestādēm un uzņēmumiem,” uzskata sardīnijas autonomā reģiona pakalpojumu infrastruktūras un tīklu Vispārējo lietu departamenta direktors Piero Berritta. Kā galvenās priekšrocības viņš min vieglāku piekļuvi tādiem pakalpojumiem kā elektroniskais paraksts, digitālie doku-menti un elektroniskie norēķini.

“Izmaksu ietaupījumi, kas no šī tīkla tiks iegūti administrāci-jas jomā, atbrīvos resursus, kurus varēs ieguldīt citos reģio-nālās attīstības projektos,” piebilst Piero Berritta. “sardīnijas uzņēmumi varēs arī labāk konkurēt starptautiskajos tirgos, piedāvājot jaunus interneta produktus, pakalpojumus un tirdzniecības kanālus.” Tāpat tīkls varētu sagādāt ietaupīju-mus 8 % apmērā, lai reģionā varētu darboties digitālās skolas un e-veselības pakalpojumi.

▶uzzINIET VAIRāK http://www.regione.sardegna.it/

▶ SalaS oPtiSKo ŠĶiedRu tĪKlS, KaS SNiedz 21. PaKalPojumuS

Kopējās izmaksas: EuR 82 980 000ES ieguldījums: EuR 41 490 000

Sardīnijas ātrdarbīgais platjoslas tīkls tiek uzskatīts par galveno sociālekonomiskās attīstības līdzekli. Tas ne tikai savieno apmēram 5 380 valsts administrācijas biroju (no administratīvajām ēkām līdz policijas iecir-kņiem), bet arī uzlabo uzņēmumu un iedzīvotāju piekļuvi e-komercijai un e-pakalpojumiem. Optiskās šķiedras kabeļi tiks ievietoti jaunajos dabasgāzes cauruļvados, būtiski samazinot tīkla ierīkošanas izmaksas.

2008. gadā ar ātrajiem optiskās šķiedras savienojumiem tika apgādāti 12 sardīnijas rūpnieciskie rajoni, kā arī apmēram 60 slimnīcas un medicīniskās aprūpes iestādes. jaunais pro-jekts BULgaS-FIBeRSaR izvērš šo tā dēvēto jaunās paaudzes piekļuves tīklu visas salas teritorijā. Tas sasniegs arī apgaba-lus, kuros privātajiem operatoriem vēl šie tīkli ir jāierīko, līdz ar to tiks samazināts sardīnijas “digitālais sadalījums” un nodrošināta atbilstība Eiropas digitalizācijas programmai, kas ir stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva.

Projektā tiek izmantotas reģionālās gāzes apgādes tīkla konstrukciju priekšrocības, lai varētu veidot lielražošanas ietaupījumus. Kad darbs būs pabeigts, tīklā būs pieejami vairāk nekā 3,4 miljoni metru papildu kabeļa. Tas būs pieej-ams vairāk nekā vienam miljonam sardīnijas iedzīvotāju 240 pilsētās un ciematos, kā arī 400 000 ēkās un 50 000 uzņēmumos un iestādēs. Darbs tiks veikts divos atsevišķos posmos. Pirmajā posmā notiks komunikāciju infrastruktūras izvietošana, sinhronizējot šo procesu ar gāzes tīkla cauruļ-vadu, aku un kanalizācijas atveru izveidi. otrajā posmā tiks veikta šķiedru optikas uzstādīšana un palaišana.

optiskās šķiedras kabeļu nodrošināšana līdz galalietotājam (fttH)

Projektam izveidotais tīkls nodrošinās lejupielādes ātrumu līdz 100 megabitiem sekundē. Tas ir veidots arī tā, lai sniegtu telekomunikāciju tīkla operatoriem brīvu un elastīgu piekļuvi nākamajiem jauninājumiem un paplašinājumiem. Ievērojot Es valsts atbalsta noteikumus, šī infrastruktūra paliks sardīnijas autonomā reģiona īpašums, nodrošinot tīkla neitrālumu, ko varēs izmantot visi iedzīvotāji un lietotāji.

“Izmantojot uzlaboto digitālo komunikāciju un savienojumu, projekts nodrošinās priekšrocības un izmaksu ietaupījumus

▶sARDĪnIjA, ITāLIjA

33

panorama [2012. GADA ziemA ▶ NR. 44]

Katra no astoņām partnervalstīm, kas piedalās projektā, izstrādāja valsts rīcības plānu. Šie plāni tika iestrādāti Donavas starptautiskajā plānā, koncentrējot uzmanību uz kopīgu darbību attiecībā uz vienotiem standartiem un principiem kvalificēta Donavas ūdensceļu navigācijas, transporta un loģistikas personāla apmācībā. Šie darbi ir, piemēram, kopīga jūrniecības personāla pieņemšana darbā un apmācība, apmācību un sertifikāta iegūšanas principu saskaņošana un mūsdienīgu mācību materiālu izstrāde. starptautiskais plāns atbilst 2010. gada Es stratēģijai par Donavas reģionu, kurā savi rīcības plāni ir veidoti, lai iegūtu ieguldījumu izglītībai un darba vietām Donavas navigācijas sektorā.

citi vērā ņemami projekti ir izveidoti četru iekšējo ūdensceļu transporta informācijas un mācību centru izveide (Austrijā, Horvātijā, Ungārijā un Rumānijā), kā arī Donavas reģiona mācību telpu un tiešsaistes izglītības un apmācības mate-riālu pilnveidošana.

▶uzzINIET VAIRāK http://www.neliproject.eu http://www.danube-region.eu

▶ ieguldĪjumi daRBa PRaSmēS, lai doNaVaS PlūdumS NeaPStātoS

Kopējās izmaksas: EuR 2 170 000ES ieguldījums: EuR 1 620 000

Donava ir svarīga Eiropas transporta artērija, un 2011. gadā pa šo upi tika pārvadātas kravas apmēram 45 mil-jonu tonnu apmērā. Viens no ES projektiem ir veltīts to cilvēku tālākizglītībai un apmācībai, kas uzrauga upes kuģus, lai nodrošinātu šī sektora veiksmīgu attīstību nākotnē.

Donavas reģionā dzīvo 115 miljoni cilvēku. Donavas upe plūst 2 850 km garumā no Švarcvaldes reģiona Vācijā līdz Melnajai jūrai, šķērsojot 10 Eiropas valstis.

Iekšējo ūdensceļu transporta attīstība, tostarp intermo-dālā infrastruktūra konteineru pārkraušanai starp kuģiem, kra-vas automašīnām un vilcieniem, būs atkarīga no izvērstas sadarbības starp reģiona valstīm. Tas ir Es kohēzijas politikas mērķis, kas ieviests, izmantojot tādas programmas kā Dienvid-austrumeiropas starptautiskās sadarbības programma. Viens no kravas pārvadātāju izaicinājumiem ir kvalificēta navigācijas personāla trūkums, kas Donavas valstīs radies nepietiekamo apmācības un izglītības iespēju dēļ. strādājot uz kuģiem, ostās un loģistikā, šie darbinieki nodrošina, lai upes satiksme būtu droša un darbi ritētu bez aizķeršanās.

Nākamie donavas kapteiņi

Ar šo problēmu nodarbojas Es projekts NeLI – jūrniecības un loģistikas izglītības sadarbības tīkls, kas pievērš uzmanību iekšzemes ūdensceļu transportam Donavas koridorā; to atbalsta inovatīvie risinājumi. Projektā apvienojās 15 partneri, kas darbojas iekšzemes ūdensceļu transporta jomā un pār-stāv astoņas valstis: Austriju, Bulgāriju, Horvātiju, Ungāriju, Rumāniju, serbiju, slovākiju un Ukrainu.

jaunais sadarbības tīkls sekmē informācijas apmaiņu un kopīgas aktivitātes starp iesaistītajām valstīm. saskaņā ar projekta vadītāja Vasile Pipirigeanu teikto “tas piedāvā arī ieinteresētajām personām no visām Donavas piekrastes val-stīm atbilstošus pakalpojumus un instrumentus, lai novērstu trūkumus IT jomā, veicinātu un uzlabotu iekšzemes navigā-ciju un sagatavotu priekšnosacījumus jauniem kopīgiem starptautiskiem pasākumiem”.

▶DIEnVIDAUsTRUMEIRoPAs sTARPTAUTIsKās sADARBĪBAs PRogRAMMA

▶PRojeKtu PiemēRi

34

Trīs gadu ilgajā uzņēmējdarbības atbalsta projektā Anglijas ziemeļrietumos tika izveidoti vairāk nekā 4 660 jaunu uzņēmumu. BSUPii palīdzība tika sniegta iedzīvotājiem no nelabvēlīgām kopienām un grupām, kuru dalība uzņēmumos nav plaši izplatīta, kā arī tūk-stošiem cilvēku tika palīdzēts paplašināt viņu uzņē-mumus vai kļūt par pašnodarbinātām personām.

ziemeļrietumanglija ir mājvieta septiņiem miljoniem cil-vēku, un tā ir sadalīta trīs grāfistēs (Češīra, Kambrija un Lankašīra) un divās metropoles grāfistēs (Lielā Manšestra un Mērzisaida). Tikai Mančestra vien ir otrais lielākais eko-nomiskais apgabals valstī – tajā ir apmēram 90 000 uzņē-mumu un 1,2 miljoni darbinieku. Tomēr neseno gadu finanšu krīze ir būtiski ietekmējusi šo reģionu, kā rezultātā bezdarba līmenis ir augsts.

Projekts Business Start Ups Phase 2 (BSUPII) smēlās iedvesmu no kāda iepriekš šajā reģionā veikta intensīva pilotpro-jekta, kas piedāvāja iespēju iegūt zināšanas par uzņēmēju atbalsta izstrādi un nodrošināšanu. Projektu līdzfinansēja Es, to pārvaldīja ziemeļrietumu reģionālās attīstības aģentūra, iesaistītie partneri bija 14 ziemeļrietumanglijas vietējās varas-iestādes un 27 nelielas organizācijas, kas specializējušās uzņēmējdarbības atbalstīšanā.

Projekta galvenie mērķi bija izveidot jaunus uzņēmumus un nostiprināt esošos, jo īpaši pilsētu teritorijās, kur ir augsts bezdarba līmenis vai salīdzinoši maz uzņēmumu. Tāpat mēr-ķis bija arī iesaistīt nodarbinātībā vairāk iedzīvotāju no nelab-vēlīgiem apgabaliem, bieži no kaimiņu rajoniem.

Speciālistu palīdzība

Partneri piedāvāja intensīvus speciālistu pakalpojumus un atbalstu tiem iedzīvotājiem, kas vēlējās izveidot uzņēmumu, tiem, kuru uzņēmums bija izveidots ne vēlāk kā pirms 36 mēnešiem, kā arī iedzīvotājiem, kas vēlējās kļūt par paš-nodarbinātām personām. Pakalpojumi bija dažādi – no pie-prasījumu apstrādes līdz uzņēmējdarbības diagnostikai. speciālisti nodrošināja arī tiešu apmācību atsevišķām perso-nām vai grupām un sniedza atbalstu kvalifikācijas celšanā jaunajiem uzņēmumiem (līdz 3 gadiem pēc tirdzniecības sākšanas).

Līdz projekta beigām 2012. gada aprīlī palīdzība uzņē-mējdarbības sākšanā tika sniegta 2 640 individuālajām personām un tika izveidots 7 000 darba vietu. Liverpūles iedzīvotājs Craig dures (uzņēmums grime 2 Shine) saka labus vārdus par atbalstu, ko saņēma no projekta partnera Blue orchid Management Consultants: “Izveidot uzņēmumu ir grūti, bet es saņēmu padomus visās svarīgākajās jomās. Tiklīdz tas bija nepieciešams, saņēmu biznesa konsultanta padomus, kas man bez pūlēm sākt mana uzņēmuma darbību.”

geoff ashton no uzņēmuma Four Seasons garden Services (Viganā) saņēma konsultācijas “tādos būtiski svarīgos jau-tājumos kā budžeta plānošana, banku darbība, kredīti un dotācijas”. Ročdeilā dzīvojošais tīmekļa vietņu izstrādātājs un iespiedējs Peter Bennett ar pateicību pieņēma padomus grāmatvedības jautājumos, kas tika sniegti pasākumā par uzņēmējdarbības sākšanu.

Kaut gan projekts BSUPII ir beidzies, tika atzīts, ka tā ir laba metode, kā atbalstīt atsevišķas personas, kas vēlas izveidot savu uzņēmumu. Ar tiešu valdības un Eiropas Komisijas atbalstu tiek turpināts līdzīga veida projekts.

▶uzzINIET VAIRāK http://www.theblueorchid.co.uk

Kopējās izmaksas: EuR 12 310 000ES ieguldījums: EuR 6 160 000

▶ daRBa Vietu izVeide uN SaglaBāŠaNa ReģioNā

▶zIEMEļRIETUMAngLIjA, AK

35

panorama [2012. GADA ziemA ▶ NR. 44]

▶ KoHēzijaS foNda izVēRtējumS

IEgūTIE AnALĪzEs DATI RāDA sAsnIEgUMUs TRAnsPoRTA Un VIDEs joMā, BET VAIRāK UzMAnĪBAs IR jāPIEVēRŠ TĪKLU sIsTēMāM

Kohēzijas fonda atbalsts lielākoties tiek piešķirts lieliem infrastruktūras projektiem, kas veido daļu no valsts attīstības programmām transporta un vides jomā. Kohē-zijas fonda finansēto projektu efektivitātes izvērtējums atspoguļo dažādus izaicinājumus; viens no tiem ir fakts, ka daudzi projekti tiek pabeigti tikai vairākus gadus pēc sākotnējā finansēšanas perioda.

neatkarīgi intervences konsultanti veica vairākus cieši sais-tītus izvērtējumus par 2000.-2006. gada perioda projek-tiem, ko līdzfinansēja Kohēzijas fonds un kādreizējā Pirmspievienošanās struktūrpolitikas programma (ISPa).ziņojums aptvēra 16 valstis: grieķiju, Īriju, Portugāli un spāniju (atbalstu saņem kopš 2000. gada), Kipru un Maltu (atbalsts kopš 2004. gada), Čehijas Republiku, Igauniju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu, Poliju, slovākiju un slovēniju (2000.-2004. gadā – ISPa un pēc tam Kohēzijas fonda atbalsts) un Bulgāriju un Rumāniju (ISPa atbalsts). ziņojumā ir pievērsta uzmanība nepieciešamajiem ieguldījumiem transporta un vides infrastruktūrā, finansējuma sadalījums starp dažādiem projektu veidiem un projektu ieviešanas ātrums valstīs, kas saņem atbalstu. Tajā ir novērtēti ar ieguldījumiem saistītie sasniegumi un mēģināts aplēst pro-jektu vienību izmaksas un rezultātus saskaņā ar izmaksu un ieguvumu analīzi. Ir pārbaudīta arī projektu pārvaldība un ieviešana, kā arī citi izvērtējumā konstatētie ilgtermiņa politikas jautājumi.

Sasniegumi

Transporta jomā Kohēzijas fonds un ISPa līdzfinansēja ceļu izbūvi 1 274 km garumā un dzelzceļu izbūvi 950 km garumā, kā arī 3 000 km garu ceļu posmu un 3 800 km garu dzelz-ceļa posmu rekonstrukciju. Vides projektos, kuru darbību līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds, tika uzla-bota ūdens kvalitāte 20 miljoniem cilvēku un nodrošināts savienojums ar kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas sistēmām 23,5 miljoniem cilvēku. Kaut gan līdzfinansētie projekti ir sasnieguši savus mērķus attiecībā uz transporta tīkla un vides struktūras uzlabojumiem, ir grūti novērtēt to ietekmi uz attiecīgo valstu ekonomisko attīstību un kohēziju. Tas tāpēc, ka šo ietekmi nevar noteikt detalizēti, un arī tāpēc, ka vērtēt ietekmi vēl ir par agru. Dalībvalstīm nebija pienā-kuma ziņot par periodā līdzfinansēto projektu vienību izmaksām. Tomēr vērtēšanas laikā tika apkopota tāda infor-mācija, lai veidotu pamatu centrālajai datu bāzei un salīdzi-nātu līdzīgu projektu vienību izmaksas dažādās valstīs.

▶

LISAbONAS LIDOSTAS mETRO LĪNIJA TIEK ATVēRTA AR IzSTāDI “KOhēzIJAS FONDS PORTugāLē”

laikā no 1993. gada līdz 2006. gadam Kohēzijas fonds apstiprināja 6 miljardus euro lielu projekta līdzfinansējumu Portugālē vides (272) un transporta (80) jomā. Pēdējie lielie ieguldījumi tika pabeigti 2011. un 2012. gada, tostarp lisabonas lidostas metro līnijas izveidē. lai atspoguļotu šos sasniegumus, jūlijā tika atklāta izstāde ar nosaukumu “Kohēzijas fonds Portugālē”, kas sakrita ar jaunās lidostas metro līnijas atklāšanas laiku. Šī sešus mēnešus ilgā pasā-kuma laikā tiek rādīti Kohēzijas fonda rezultāti un ieguvumi kopš 1993. gada (i un ii plānošanas periods); izstādē pieda-lās vairāki labumu guvēji, tostarp Águas de Portugal Group, REFER, EDIA, Lipor, Brisa, Amarsul, Estradas de Portugal, Lusoponte, Águas de Douro e Paiva, Simtejo, Simarsul, Águas do Mondego, autonomie reģioni un citi.

36

panorama [2012. GADA ziemA ▶ NR. 44]

Projektu neto ieguvumi

ex post izmaksu un ieguvumu analīzē (CBa) tika konstatēts, ka 9 no 10 pārbaudītajiem transporta projektiem (jo īpaši samazināto braukšanas laiku, zemāku transportlīdzekļu ekspluatācijas izmaksu un uzlabotas drošības jomā) lielā-koties ieguvumi pārsniedz izmaksas. savukārt tikai divos no 10 pārbaudītajiem vides projektiem tika konstatēts, ka sasniegtais ieguvums ir lielāks par izmaksām. Atšķirībā no šiem diviem projektiem pārējie astoņi, visticamāk, tika veikti tā, lai atbilstu Es direktīvām, nevis to patiesajai vērtībai.

Projektu lēnā ieviešana

2000.-2006. gada periodā Kohēzijas fonds un ISPa kopā pie-šķīra apmēram 36,2 miljardus euro. finansējums apmēram vienādās daļās tika piešķirts transporta un vides infrastruk-tūrai, un tikai nelielu daļu saņēma tehniskā palīdzība. Pēc pierādījumiem var secināt, ka projektu finansēšanas ātrums bijis salīdzinoši lēns. 2009. gada beigās maksājumi četrām eU15 kohēzijas valstīm sasniedza 77 % no kopējā pieejamā finansējuma apjoma, bet eU12 – tikai 70 %. Lēnajai projektu ieviešanas gaitai ir dažādi iemesli – daudzās valstīs aizkavi izraisīja projektu sākotnējā izstrādes fāze, plānošanas atļauju un celtniecībai paredzēto zemes gabalu iegūšana, sagādes procedūru pabeigšana un faktisko darbu veikšana.

izmaksu un ieguvumu analīze

Izvērtējumā ir izceltas vairākas jomas, kurās vajadzīgi uzla-bojumi, lai palielinātu Kohēzijas fonda līdzfinansēto tēriņu efektivitāti un samazinātu aizkavi. Pilnīgai CBa potenciāla izmantošanai nākotnē ir nepieciešami nepārtraukti uzlabo-jumi iestāžu tiesību jomā, lai izmantotu CBa ar ārējo spe-ciālistu atbalstu ilgtermiņa. Tādu pašlaik piedāvā JaSPeRS – sniedz tehnisku palīdzību, jo īpaši iestādēm, kas ne pārāk bieži ievieš lielus projektus. Projekti ir jāapsver kā sistēmas vai tīkla daļa, nevis izolētas vienības – šāda ir CBa vadlīniju neatņemama daļa pašreizējam periodam.

neraugoties uz uzlabojumiem, kas ir veikti kopš 2000. gada, vēl joprojām ir daudz darāmā, lai pilnveidotu Kohēzijas fonda atbalsta pārvaldību, jo īpaši tas attiecas uz lēmumu pieņem-šanu un projektu atlasi, kas daudzās valstīs nav pilnībā objek-tīva un caurspīdīga.

Dažās valstīs vēl ir jānostiprina ilgtermiņa stratēģiskā plāno-šana, jo īpaši saistībā ar ieguldījumiem vides jomā. Vairākās valstīs, veicot izmaiņas tiesību aktos un noteikumos, ir jāpa-ātrina plānošanas atļauju procedūras un zemes gabalu iegū-šanas process. Tāpat ir jāuzlabo arī valsts iepirkumu process, lai samazinātu apelāciju biežumu un piešķirtu lielāku nozīmi kvalitātei un zināšanām, kas samērojama ar uzvarējušajos līgumos piedāvāto cenu.

Izvērtējumā secināts, ka projektu ex post vērtējumi ir jāveic krietni vēlāk pēc projektu pabeigšanas, lai varētu izvērtēt fak-tisko ietekmi uz galamērķiem.

▶uzzINIET VAIRāK http://ec.europa.eu/regional_policy/information/ evaluations/index_en.cfm

▶

DOmāJOT PAR KOhēzIJAS FONDu 2014.-2020. gADā

Kohēzijas fondam ir izšķiroša nozīme atšķirību mazināšanā visā eS, jo tas palīdz mazāk attīstītajām dalībvalstīm integ-rēties vienotajā eS tirgū. 2014.-2020. gadā Kohēzijas fonda darbības lauks būs ļoti līdzīgs pašreizējam periodam. tas nodrošinās atbalstu šādās jomās:

• ieguldījumi, lai atbilstu vides standartiem;

• enerģijas projekti, kas sniedz tiešu labumu videi, pie-mēram, energoefektivitātes veicināšana un atjaunoja-mās enerģijas izmantošana;

• ieguldījumi eiropas transporta tīklos, kā arī pilsētu transporta sistēmās un transporta sistēmās ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni.

Pirmo reizi Kohēzijas fonda daļa atbalstīs eiropas infra-struktūras savienošanas instrumentu, lai tiktu radīta konkurētspējīga un ilgtspējīga eiropas transporta sis-tēma. Kohēzijas fonda atbalstu varēs saņemt eS valstis, kuru bruto ienākumi valsts līmenī ir mazāki nekā 90 % no eS vidējā līmeņa. lielākoties tās ir valstis, kas iestā-jās eS 2004. un 2007. gadā. Pārejas atbalsts būs pieej-ams tām valstīm, kuru kritēriji bija atbilstoši 2007.-2013. gadā, bet kuras vairs nevar kvalificēties, jo to ienākumu līmenis ir paaugstinājies.

▶uzzINIET VAIRāK http://ec.europa.eu/regional_policy/what/future/index_lv.cfm

37

panorama [2012. GADA ziemA ▶ NR. 44]

▶ SadaRBĪBaS celmlauži AR VAIRāK nEKā 280 PAsāKUMIEM TIEK

sVInēTA EIRoPAs sADARBĪBAs DIEnA!

2012. gada 21. septembra nedēļa bija pagrieziena punkts Eiropas teritoriālā sadarbībā – tika svinēta pirmā Eiropas Sadarbības diena, un 35 Eiropas valstīs risinājās vairāk nekā 280 pasākumi.

Programma INTeRaCT, kas nodrošina konsultācijas un apmācību Eiropas teritoriālās sadarbības (eTC) program-mās, nojauta, ka 2011. gada maijā, laižot klajā kopīgas komunikācijas plānu visām 93 eTC programmām, tiek sperts solis vēl neapgūtās teritorijās. Vienojošais faktors bija 20 gadu sadarbības laikā gūtā starpvalstu pieredze, sākot ar nelielās kopienas iniciatīvu INTeRReg un ar laiku kļūstot par Es kohēzijas politikas trešo mērķi. Kā lai parāda šajā laikā veikto 30 000 projektu rezultātus, no kuriem dau-dzi būtiski uzlaboja dažādu Eiropas valstu iedzīvotāju dzīves tādās jomās kā veselības aprūpe, transports, nodarbinātība un enerģija?

Izvēlētais veids darbojās izcili: kopīgi nosvinēta Eiropas sadarbības diena. ne jau katram tāpēc ir jālido uz Briseli – gluži otrādi: atrodoties visdažādākajās Eiropas vietās, kurās piedzīvota pozitīva sadarbības ietekme. 2012. gada

21. septembra nedēļa eTC programmas un projekti 35 Es valstīs organizēja vairāk nekā 280 pasākumus ar moto “Kopā ar kaimiņiem labākai nākotnei!”. Vēl pirmā bija mērķa grupa: programmas, kas piedalījās, izlēma uzrunāt “parastos iedzī-votājus”, kuru zināšanas par Es programmām un projektiem, iespējams, nav pārāk dziļas. Pasākumu izvēle tika atstāta iesaistīto partneru ziņā; INTeRaCT kā ierosinātājs koordinēja kopējo kampaņu, gan izstrādājot kampaņas vizuālo identitāti, gan izveidojot īpašu tīmekļa vietni, kurā bija attēloti visi pasā-kumi, gan rādot noteiktus eTC piemērus, gan daudz ko citu.

Iesaistīto programmu motivācija un radošums bija iespai-dīgs. Pasākumi bija visdažādākie, piemēram, starprobežu sacensības, kurās piedalījās Lietuvas zirgs, Baltkrievijas traktors, Latvijas ātras palīdzības mašīna, Krievijas auto-mašīna Volga un Polijas automašīna Fiat; peldēšanas mara-tons starp Albāniju un grieķiju; bērnu teātris un radošās darbnīcas spānijas pilsētā Valensijā; alternatīvās mūzikas koncerts uz robežas starp slovākiju un Ungāriju; velomarš-ruts starp Itāliju un Šveici; tiešsaistes konferences starp sko-lām Velsā un Īrijā; ielu māksla, fotoattēlu konkursi un vēl daudz kas cits.

“día de la cooperación europea”leļļu teātris Valensijā, Spānijā

38

panorama [2012. GADA ziemA ▶ NR. 44]

Apzinot no daudzām ieinteresētajām personām saņemtās atsauksmes, kļūst skaidrs, ka iesaiste šajā pilotiniciatīvā bija daudz lielāka, nekā plānots. Iesaistījās ne tikai daudzas eTC programmas un projekti, bet kampaņa tika organizēta tiešā sadarbībā ar Eiropas Komisiju – Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātu, europeaid un Eiropas ārējās darbības dienestu, un tā saņēma Eiropas Parlamenta un Reģionu komitejas atbalstu. Pasākumi tika iekļauti šī gada Atvērto durvju dienu vietējo pasākumu katalogā, un 2012. gada laidienā teritoriālā sadarbība bija viena no galvenajām tēmām.

cits svarīgs elements kampaņas panākumos bija plašsa-ziņas līdzekļu darbs. INTeRaCT izveidoja videotreileri, kas tika tulkots 8 valodās un rādīts dažādos reģionālajos un valsts TV kanālos Eiropā. Dalībnieki uzteicami izmantoja arī sociālos plašsaziņas līdzekļus, kas padarīja kampaņu pievilcīgu un deva informācijai plašāku skanējumu: tūksto-šiem cilvēku tika informēti portālos Facebook, Twitter un youTube. Daudzi no viņiem nekad nebija dzirdējuši par Eiropas teritoriālo sadarbību.

Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts novērtēja šī gada sadarbības dienas ļoti pozitīvi un ir pār-liecināts, ka kopīgie centieni bija tā vērti. jau ir sākusies gatavošanās nākamā gada pasākumiem, tomēr vēl ir jāvie-nojas par precīzu veidu un laiku. Viens ir skaidrs: sadarbība ir ceļš, kas ved uz priekšu.

▶uzzINIET VAIRāK http://www.ecday.eu▶SEKOJIET mumS http://www.facebook.com/cooperationdayhttp://www.twitter.com/cooperationdayhttp://www.youtube.com/cooperationday

“ Krīzes laikā pārrobežu sadarbības attīstība ir ļoti svarīga. Tāpēc es ļoti priecājos, ka šīs kampaņas laikā tika godināti sasniegumi, kas bijuši iespējami, sadarbojoties Eiropas reģioniem. ”

Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Eiropas Parlamenta locekle, REgI komiteja

Reģionālās politikas un pilsētpolitikas komisārs Johannes Hahn ar meP Marie-Thérèse Sanchez-Schmid un Riikka Manner eiropas Sadarbības dienas atklāšanas pasākumā Briselē.

eiropas Sadarbības dienas svinībām timišoarā (Rumānija) pievienojās vairāk nekā 1 000 cilvēku no Serbijas un Rumānijas.

▶ SadaRBĪBaS celmlauži AR VAIRāK nEKā 280 PAsāKUMIEM TIEK

sVInēTA EIRoPAs sADARBĪBAs DIEnA!

39

panorama [2012. GADA ziemA ▶ NR. 44]

2013. gada 31. jaNVāRiS_Brisele (BE)

RegioStars 2013. gada apbalvošanas ceremonija

2013. gada 31. jaNVāRiS_Brisele (BE)

Pasākums PEACE

Mēs vēlamies uzzināt par to, kādi ir kohēzijas politikas sasniegumi jūsu reģionā.

Lūdzu, akcentējiet rezultātus un iedzīvotājiem sniegtās reālās priekšrocības. Varat arī pastāstīt

mums, kā sagatavojaties nākamajam plānošanas periodam.

Par atsevišķiem rakstu autoriem lasiet nākamajā žurnāla Panorama numurā.

Lūdzu, atsūtiet savas pārdomas (ne vairāk kā 1 500 rakstzīmes bez atstarpēm) šeit:

regio-panorama@ec.europa.eu

eiropas Komisija, Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātsKomunikācija – anna-Paula laissyavenue de Beaulieu 1 – B-1160 Bruxellese-mail: regio-info@ec.europa.eutīmekļa vietne: http://ec.europa.eu/regional_policy/index_lv.htm

▶PRogRamma

ĻAUJ SADZIRDĒT SAVU BALSI

Papildinformāciju par šiem pasākumiem skatiet Inforegio tīmekļa vietnes sadaļā Programma: http://ec.europa.eu/regional_policy/ conferences/agenda/index_lv.cfm

iSSN 1725-8235© eiropas Savienība, 2012Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz avotu ir obligāta.

Kn-LR-12-0

44

-LV-c

2013. gada 24.-25. aPRĪliS_Varšava (PL)

Konference RURBAN

2013. gada 7.-10. oKtoBRiS_Brisele (BE)

2013. gada atvērto durvju dienas