1

Atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai” nolikumu.

Konkursa kārtību nosaka Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumi Nr.559 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai” nolikumu” (turpmāk- konkursa nolikums)

Nr.p.k.

Jautājums Atbilde

1.

Ja konkrētajā ēkā ir notikusi saimnieciskā darbība, bet uz laiku ir pārtraukta (apmēram 3 gadus), bet laika gaitā tiek būvētas vēl papildus ēkas, tad šajā gadījumā ir iespējams pielietos jaunās tehnoloģijas SEG samazināšanai?

Konkursa nolikums neparedz atbalstu jaunu ražošanas ēku būvniecībai, bet gan atbalstu esošās ražošanas ēkās, kurās iepriekš veikta saimnieciskā darbība. Konkursa nolikuma 8.punkts paredz, ka finansējumu piešķir to projektu īstenošanai, kuros iekļautās aktivitātes plānots īstenot tieši ar ražošanas procesu saistītās ēkās, kurās vismaz divus jebkurus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē ir veikta saimnieciskā darbība un kuras klasificē kā rūpnieciskās ražošanas ēkas (saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1620 "Noteikumi par būvju klasifikāciju" kods 1251).

2.

Kā rīkoties situācijā, kad ir konkrētās ēkas īpašnieks - komersants, bet šajā konkrētajā ēkā ir nomnieki, arī komersanti, kuri atbilstoši šajā ražošanas ēkā veic saimniecisko darbību. Šajā gadījumā, kuram no viņiem ir jāiesniedz projekta iesniegums?

Projekta iesniegumu var iesniegt nomnieks, ja tā saimnieciskā darbība ražošanas ēkā atbilst apstrādes rūpniecības nozarei ( NACE 10-33 vai 35.5).

Atbilstoši konkursa nolikuma 12.4. apakšpunktam projekta iesniedzēja saimnieciskā darbība ietver aktivitātes, kas atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2.red.) kodiem 10–33 vai 35.3, un projekta iesniedzējs saimniecisko darbību veic ražošanas ēkā, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes, vai aktivitātes atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2.red.) kodam 35.3 un projekta iesniedzējs saimniecisko darbību plāno veikt ražošanas ēkā pēc projekta aktivitāšu īstenošanas;

2

Atbilstoši konkursa nolikuma 8. punktam Finansējumu piešķir to projektu īstenošanai, kuros iekļautās aktivitātes plānots īstenot tieši ar ražošanas procesu saistītās ēkās, kurās vismaz divus jebkurus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē ir veikta saimnieciskā darbība un kuras klasificē kā rūpnieciskās ražošanas ēkas (saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1620 "Noteikumi par būvju klasifikāciju" kods 1251).

Atbilstoši konkursa nolikuma 12.5.apakšpunktam projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkās vai uz zemes, kas ir projekta iesniedzēja īpašumā, ir nodotas projekta iesniedzēja valdījumā vai lietojumā, vai arī projekta iesniedzējs ir noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu. Īpašumtiesības, valdījuma vai lietojuma tiesības ir nostiprinātas vai līdz projekta līguma noslēgšanai tiks nostiprinātas zemesgrāmatā uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc projekta īstenošanas, vai arī projekta iesniedzējs līdz projekta līguma noslēgšanai iesniedz atbildīgajā iestādē ilgtermiņa nomas līgumu, kurā ir noteikts termiņš, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc projekta īstenošanas;

3. Iepriekšējā projektu konkursā par ražošanas ēkām pasūtītājam bija obligāti jāveic "Zaļais iepirkums" par tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, vai šajā konkursā būs tāpat?

Konkursa nolikums neparedz „zaļā publiskā iepirkuma” kritēriju piemērošanu ar projektu īstenošanu saistītajos iepirkumos.

4.

Vai šajā konkursā tiks atbalstīta elektroenerģijas ražošana no AER?

Atbalstāmās aktivitātes ir noteiktas konkursa nolikuma 19.punktā. Atbilstoši konkursa nolikuma 19.2.1.apakšpunktam atbalstāmi ir papildu ieguldījumi pārejai (tai skaitā iepērkamā enerģijas apjoma samazināšana) no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, tai skaitā atbilstoši konkursa nolikuma 19.2.1.2.apakšpunktam biomasu izmantojošas koģenerācijas stacijas. Cita veida atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas elektroenerģijas ražošanai konkursa ietvaros nav atbalstāmas.

5. Kā tiks aprēķinātas attiecināmās izmaksas energoefektīva Energoefektīva apgaismojuma uzstādīšana ir īstenojama konkursa

3

apgaismojuma uzstādīšanas gadījumā? Vai tiks atskaitīti saimnieciskie ieguvumi?

nolikuma 19.1. punkta „ieguldījumi vides aizsardzībā, kas ļauj ietaupīt enerģiju ” ietvaros. Tātad piemērojams Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulu (EK) Nr.800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2008.gada 9.augusts, Nr. L214/3) (turpmāk – Komisijas regula Nr.800/2008) 21.panta 3.punkta nosacījumi, kur attiecināmās izmaksas aprēķina, neņemot vērā saimnieciskos ieguvumus un darbības izmaksas. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Komisijas regula Nr.800/2008) 21.panta 3.punktu (pēdējo teikumu) un atbilstoši konkursa nolikuma 20.1.1. un 28.7.apakšpunktam attiecināmo izmaksu aprēķinus apstiprina zvērināts revidents.

6.

Ja ēkā ir vairāki uzņēmumi – komersanti, kuriem ir dažāda komercdarbība, un kas vēlās veikt energoefektivitātes pasākumus, tad šādā gadījumā, kā tiks aprēķinātas attiecināmās izmaksas?

Atbilstoši konkursa nolikuma 12.5.apakšpunktam projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkās vai uz zemes, kas ir projekta iesniedzēja īpašumā, ir nodotas projekta iesniedzēja valdījumā vai lietojumā, vai arī projekta iesniedzējs ir noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu. Īpašumtiesības, valdījuma vai lietojuma tiesības ir nostiprinātas vai līdz projekta līguma noslēgšanai tiks nostiprinātas zemesgrāmatā uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc projekta īstenošanas, vai arī projekta iesniedzējs līdz projekta līguma noslēgšanai iesniedz atbildīgajā iestādē ilgtermiņa nomas līgumu, kurā ir noteikts termiņš, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc projekta īstenošanas. Ja ēkā ir vairāki nomnieki, tad projektu var iesniegt nomnieks par savu ēkas daļu, vienlaicīgi ņemot vērā, ka ēkas energoaudits ir jāiesniedz par visu ēku, kā arī atbilstoši konkursa nolikuma 12.7. apakšpunktam ražošanas ēkām, kurās plānots veikt projekta aktivitātes, normatīvajos aktos par energoefektivitātes aprēķina metodi noteiktā kārtībā aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc projektā plānoto aktivitāšu īstenošanas nepārsniedz 80 kWh/m2, izņemot ražošanas ēkas, ja tajās plānots uzlabot vai nomainīt ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un to darbības laikā saražotā siltumenerģija netiek

4

izmantota ražošanas ēkas siltumapgādes nodrošināšanai. Ja telpas augstums pārsniedz 3,5 m, tad energoauditors veic siltumenerģijas patēriņa pārrēķinu apkurei. Kā arī atbilstoši konkursa nolikuma 11.punktam projekts var ietvert konkursa nolikuma 19.1.1.apakšpunktā minēto aktivitāti tikai kopā ar kādu no konkursa nolikuma 19.1.2., 19.1.3., 19.1.4., 19.1.5. vai 19.2.apakšpunktā minētajām aktivitātēm. Kā arī atbilstoši konkursa nolikuma 21.3.apakšpunktam šo noteikumu 20.1.2.apakšpunktā (20.1.2. energoefektivitāti paaugstinoši papildu ieguldījumi – būvdarbu izmaksas ēkas norobežojošajās konstrukcijās) minētās izmaksas nedrīkst pārsniegt 50 % no projekta iesniegumā plānotajām kopējām attiecināmajām izmaksām; Ja projektā paredzēti papildu ieguldījumi esošajās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās izmaksas ir attiecināmās saskaņā ar konkursa nolikuma prasībām konkrētajā aktivitātē. Attiecināmās izmaksas ir noteiktas konkursa nolikuma 20., 21., 22. un 23.punktā

7.

KPFI konkursā mājsaimniecībām bija uzstādījums, ka, piemēram, siltumsūkni nepieciešamas uzstādīt no Latvijas Republikā reģistrētas firmas nevis pa tiešo no ražotāja? Vai šajā konkursā būs arī šādi ierobežojumi?

Konkursa nolikums neparedz šādu ierobežojumu.

8.

Konkursa nolikuma 12.7.apakšpunktā ir teikts, ka ražošanas ēkām, kurās plānots veikt projekta aktivitātes, normatīvajos aktos par energoefektivitātes aprēķina metodi noteiktā kārtībā aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc projektā plānoto aktivitāšu īstenošanas nepārsniedz 80 kWh/m2.

Vai šis uzstādījums ražošanas ēkām, ja plāno ieguldījumu iekārtās, ir korekts?

Konkursa nolikuma 12.7.apakšpunkts paredz atrunu attiecībā uz šādu gadījumu: 12.7. ražošanas ēkām, kurās plānots veikt projekta aktivitātes, normatīvajos aktos par energoefektivitātes aprēķina metodi noteiktā kārtībā aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc projektā plānoto aktivitāšu īstenošanas nepārsniedz 80 kWh/m2, izņemot ražošanas ēkas, ja tajās plānots uzlabot vai nomainīt ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un to darbības laikā saražotā siltumenerģija netiek izmantota ražošanas ēkas siltumapgādes nodrošināšanai. Ja telpas augstums pārsniedz 3,5 m, tad energoauditors veic siltumenerģijas

5

patēriņa pārrēķinu apkurei;

9.

Noteikumu projektā pie papildus ieguldījumiem pārejai no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos tiek minēti saules kolektori, bet vai iespējams, ka varētu uzlikt arī saules baterijas nosedzot iekšējo enerģijas patēriņu?

Konkursa nolikums neparedz atbalstu saules bateriju uzstādīšanai.

Skatīt 4.jautājuma atbildi.

10.

Ražošanas ēkā ir uzstādīts paštaisīts apkures katls, kura stāvokli vēlētos uzlabot, bet diemžēl nav zināmi dati un nekādas dokumentācijas par to, ar kādu energopatēriņu tā darbojas?

No minētā jautājuma nav saprotams, kāda veida apkures katls ir uzstādīts (biomasas vai fosilos energoresursus izmantojošs). Atbilstoši konkursa nolikuma 24.1.apakšpunktam efektivitātes paaugstināšanas izmaksas siltumavotam (katlumājā, koģenerācijas stacijā), kurā pirms projekta īstenošanas tika izmantoti atjaunojamie energoresursi ir neattiecināmas Atbilstoši konkursa nolikuma 28.6.apakšpunktam projekta iesniedzējam jānodrošina saražotās, patērētās un pārdotās siltumenerģijas apjomu apliecinoši dokumenti (kopijas) par vismaz divos jebkuros gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas saražoto, patērēto un pārdoto siltumenerģijas apjomu ražošanas ēkā, kurā plānotas projekta aktivitātes, norādot datus pa mēnešiem (megavatstundas (MWh)). Iesniedz arī dokumentus (kopijas), kas apliecina izmantoto kurināmā apjomu, tai skaitā kurināmā pirkšanas izmaksas apliecinošus dokumentus.

11.

Komersanta saimnieciskai darbībai jāietver aktivitātes apstrādes rūpniecībā” 1. Vai pareizi sapratu stāstīto, ka pieteikties var arī tie komersanti, kas paši nenodarbojas ar ražošanu, bet viņu ēkās šo ražošanu veic citi uzņēmumi? 2. Vai pareizi sapratu, ka šādā gadījumā pēc projekta īstenošanas arī pašam pieteicējam jānodarbojas ar ražošanu šajās ēkās? Kā tas ir iespējams (no telpu iznomātāja, piem., biznesa inkubatora kļūt par ražošanas uzņēmumu)? Kur MK noteikumos šī darbības maiņas prasība ir atrodama?

Atbilstoši konkursa nolikuma 12.2. un 12.4.apakšpunktam projekta iesniedzējs ir komersants, kura saimnieciskā darbība ietver aktivitātes, kas atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2.red.) kodiem 10–33 vai 35.3, un projekta iesniedzējs saimniecisko darbību veic ražošanas ēkā, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes, vai aktivitātes atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2.red.) kodam 35.3 un projekta iesniedzējs saimniecisko darbību plāno veikt ražošanas ēkā pēc projekta aktivitāšu īstenošanas. Tātad nevar pieteikties komersants, kas neveic ražošanu apstrādes

6

rūpniecībā. Kā arī atbilstoši konkursa nolikuma 8.punktam finansējumu piešķir to projektu īstenošanai, kuros iekļautās aktivitātes plānots īstenot tieši ar ražošanas procesu saistītās ēkās, kurās vismaz divus jebkurus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē ir veikta saimnieciskā darbība un kuras klasificē kā rūpnieciskās ražošanas ēkas (saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1620 "Noteikumi par būvju klasifikāciju" kods 1251). Papildus skatīt atbildi uz 2.jautājumu.

12.

Vai atbalstāmas ir izmaksas energoefektīvu sildķermeņu (radiatoru) iegādei un uzstādīšanai (MK not. 19.1.3.punkts - iekārtas un sistēmas efektīvai siltuma primārai un otrreizējai izmantošanai)?

Jā, ja energoauditors atzinis šādus darbus par nepieciešamiem un ja var pierādīt CO2 ietaupījumu. Izmaksas būs attiecināmas atbilstoši konkursa nolikuma 19.1.3.apakšpunkta aktivitātei. Iekārtas siltuma primārai un otrreizējai izmantošanai ir radiatori un radiatoriem līdzīgie, apkures regulēšanas iekārtas, siltummaiņi, siltuma akumulatori, ventilācijas, rekuperatori, siltuma savācēji.

13.

1. Uzņēmums, kas nodarbojas ar kažokādu izstrādājumu ražošanu (NACE kodiem 14.2, 2.0 red). Par ražošanas ēku tiek uzskatīta arī zvēraudzētava, kurai arī būtu nepieciešams šis projekts. Viens no mērķiem ir uzlabot ražošanas ēku energoefektivitāti un nodrošināt pāreju uz tehnoloģijām, kurās izmanto pilnība atjaunojamos energoresursus. Zvēraudzētavas ēkā vienā no telpām notiek arī kažokādu izstrādājumu ražošana. Vai tad ir iespējams kaut kā šis telpas atdalīt? 2. Ēkā ir uzstādīts malkas katls, bet nevaram pieradīt ar dokumentiem par malkas iegādi, jo kurināts tiek viss. Kāds būtu risinājums mūsu gadījumā?

1. Konkursa nolikuma 12.4.apakšpunkts nosaka, ka projekta iesniedzēja saimnieciskā darbība ietver aktivitātes, kas atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2.red.) kodiem 10–33 vai 35.3, un projekta iesniedzējs saimniecisko darbību veic ražošanas ēkā, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes. Ja ēkā notiek dažādas saimnieciskās darbības (tāda, kas atbilst NACE 10-33, gan tāda, kas neatbilst, tad attiecināmās izmaksas konkursa nolikuma 19.1. aktivitātē nosaka proporcionāli telpu platībai, kādu aizņem saimnieciskā darbība, kas atbilst NACE 10-33 2. Atbilstoši konkursa nolikuma 24.1.apakšpunktam efektivitātes paaugstināšanas izmaksas siltumavotam (katlumājā, koģenerācijas stacijā), kurā pirms projekta īstenošanas tika izmantoti atjaunojamie

7

energoresursi ir neattiecināmas. Atbilstoši konkursa nolikuma 28.6.apakšpunktam projekta iesniedzējam jānodrošina saražotās, patērētās un pārdotās siltumenerģijas apjomu apliecinoši dokumenti (kopijas) par vismaz divos jebkuros gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas saražoto, patērēto un pārdoto siltumenerģijas apjomu ražošanas ēkā, kurā plānotas projekta aktivitātes, norādot datus pa mēnešiem (megavatstundas (MWh)). Iesniedz arī dokumentus (kopijas), kas apliecina izmantoto kurināmā apjomu, tai skaitā kurināmā pirkšanas izmaksas apliecinošus dokumentus. Noteikumi Nr.559 nenosaka kādi konkrēti dokumenti ir jāiesniedz attiecībā uz kurināmā izmaksu apliecināšanu. Ir saprotams, ja uzņēmums kurināmo neiepērk, tad šādu dokumentu arī nebūs, līdz ar to projekta iesniedzējs iesniedz apliecinājumu (ar aprēķiniem) par šādas situācijas esamību. Par tā atbilstību un pamatotību lems vērtēšanas komisija. Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka saskaņā ar konkursa nolikuma 5.pielikuma 1.23.kritēriju šis papildus iesniedzamais dokuments nav precizējams.

14.

Ir jautājums par nolikuma punktu 19.1.3. iekārtas un sistēmas efektīvai siltuma primārai un otrreizējai izmantošanai. Šis punkts nozīmē, ka var renovēt apkures sistēmu renovējamajā ēkā? Situācija: uzņēmumam ir savs katls uz granulām, kas atrodas atsevišķajā katlu mājā. Pēc nolikuma šo katlu mainīt nevar, jo jau izmanto atjaunojamus resursus. Bet vai uzņēmums var renovēt apkures sistēmu (kas ņem siltumu no augstāk minētas katlu mājas) citā savā ražošanas ēkā iekšienē, balstoties uz nolikuma 19.1.3. punktu?

Jā, aktivitātes ietvaros var veikt apkures sistēmas renovāciju. Papildus lūdzas skatīt atbildi uz 12.jautājumu.

15. Ražošanas ēkā ir gāzes apkures katls. Projektā plānots uzstādīt tehnoloģisko iekārtu kompleksu, kura sastāvā arī ir gāzes apkures katls, bet viss kopā nodrošina ne tikai ēkas apkure, bet arī

Ražošanas tehnoloģiskā kompleksa uzstādīšana ir atbalstāma konkursa nolikuma 19.1.2.apakšpunkta aktivitātes „energoefektivitāti paaugstinoši papildu ieguldījumi esošajās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās, kuras

8

ražošanas tehnoloģisko procesu. Vai šajā gadījumā plānoto var uztvert kā investīcijas, kur jānodrošina tehnoloģiju pāreja? Vai var uztvert kā investīcijas, kur jānodrošina CO2 samazinājums?

tieši nodrošina ražošanas procesu ražošanas ēkās” ietvaros. No uzdotā jautājuma nav viennozīmīgi skaidrs vai ražošanas ēkā jau ir esošs tehnoloģisko iekārtu komplekss vai komersants to uzstādīt un veikt jaunu saimniecisko darbību. Konkursa nolikuma 19.1.2.apakšpunkts neparedz pilnīgi jaunu iekārtu uzstādīšanu, kuras līdz šim nav izmantotas un neko neaizvieto.

16.

19.1.1. ražošanas ēku energoefektivitāti paaugstinoši rekonstrukcijas vai vienkāršotās renovācijas darbi; 20.1.2. energoefektivitāti paaugstinoši papildu ieguldījumi – būvdarbu izmaksas ēkas norobežojošajās konstrukcijās; 21.3. šo noteikumu 20.1.2.apakšpunktā minētās izmaksas nedrīkst pārsniegt 50 % no projekta iesniegumā plānotajām kopējām attiecināmajām izmaksām;; Ja siltināšanas (20.1.2.) attiecināmās izmaksas kopā ir 100 000 latu, un aktivitāte apvienota ar apgaismojuma ierīkošanu (19.1.4. aktivitāte), kuras attiecināmās izmaksas ir 20 000 latu. Kādas būs attiecināmās izmaksas un kur paliek starpība?

Lūdzam skatīt vadlīnijās projektu iesniedzējiem 37.lpp sniegto piemēru.

17.

Ražošanās ēkā ir trīs komersanti, un visiem saimnieciskā darbība atbilst NACE 10-33 kodam. Katrs komersants vēlas piedalīties projektā. Aktivitāte: Energoefektiovitāte un ražošanas tehnoloģiskās iekārtas. Energoefektivitātes aktivitāti plāno īstenot visā ēkā, kuru izmanto visi komersanti. Tehnoloģiju aktivitāti plānots īstenot katra komersanta iekārtās atsevišķi. Kādā veidā var iesniegt projektu un kā sadalīt (siltināšanas u.c.) izmaksas starp iesniedzējiem?

Lūdzam skatīt atbildi uz 6.jautājumu.

18. Projektā plānots uzstādīt tehnoloģiju. Kuros gadījumos nepieciešams tehniskais projekts tehnoloģisko iekārtu uzstādīšanai?

Atkarīgs no konkrētās situācijas. Jāskata konkrētie būvniecības jomu reglamentējošie normatīvie akti, kas saistīti ar plānotajām aktivitātēm. Iespējams, visprecīzāk to spēs paskaidrot būvvaldes pārstāvji.

19. 1) Vai KPFI konkursa ietvaros ir atļauts iegādāties un uzstādīt mazlietotas iekārtas? Piemēram, 2 gadu vecas iekārtas?

1. Nē, atbilstoši konkursa nolikuma 24.14.apakšpunktam

9

2) Vai es pareizi saprotu, ka attiecībā uz jaunu ražošanas iekārtu uzstādīšanu ir attiecināmas tikai uzstādīšanas izmaksas un jaunas iekārtas iegādes, piegādes, būvniecības un ieregulēšanas izmaksas ir neattiecināmas?

3) Vai ir pieejams detalizēts skaidrojums, kas ir energoefektivitāti paaugstinošas iekārtas un jaunas iekārtas? Piemēram, ja vecas lāzergriešanas iekārtas vietā plānots uzstādīt jaunu, efektīvāku lāzergriešanas iekārtu, tad tā skaitās kā energoefektivitāti paaugstinošā iekārta (kur ir attiecināmas gan iegādes, gan piegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas) vai tā jau skaitās kā jauna iekārta (kur attiecināmas ir tikai uzstādīšanas izmaksas)?

2. Nē, atbilstoši konkursa nolikuma 20.1.8.apakšpunktam attiecināmas ir energoefektivitāti paaugstinošu iekārtu iegādes, piegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas.

3. Atbalsts energotaupības pasākumiem tiek sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas 800/2008/EK 21.panta prasībām. Papildus tam termins „ražošanas tehnoloģiskā iekārta” ir noteikts likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantā: „ražošanas tehnoloģiskās iekārtas šā panta izpratnē ir darba mašīnas noteiktu secīgu tehnoloģisko operāciju kopuma veikšanai, kā rezultātā darba priekšmeta (viela, materiāls, izstrādājums) īpašības tiek pārveidotas, tādējādi radot darba priekšmeta vērtības pieaugumu, un būtiskas minēto darba mašīnu palīgierīces un palīgrīki, ar kuriem papildina darba mašīnu tehnoloģisko operāciju kopuma veikšanai. Darba mašīnas ir ietaises (mehānismi vai to komplekss), kuru būtiska sastāvdaļa ir pilnpiedziņas izpildsistēmas un vadības sistēma. Tirdzniecības tehnoloģiskās iekārtas šā likuma izpratnē nav ražošanas tehnoloģiskās iekārtas” Minētais gadījums ir ražošanas tehnoloģiju nomaiņa.

20.

1. Vai pavaddokuments “energoaudits” attiecas tikai uz 19.1.1. aktivitāti?

2. Kāda papildus informācija projekta iesniedzējam ir

jāsagatavo, lai pierādītu, ka ražošanas ēkā iepriekš ir veikta apstrādes rūpniecība, ja šobrīd mainās ēkas īpašnieki un tiks uzsākta cita veida ražošana?

3. Vai attiecināmi būs ēkas iekšējo sienu siltināšanas darbi?

1. Nē, konkursa nolikuma 28.2.punkts paredz, ka energoaudits jāiesniedz par jebkuru no konkursa nolikuma 19.punktā minētajām aktivitātēm. 2. VARAM projektu vērtēšana slaikā to pārbauda izmantojot publiski pieejamo informāciju. 3. Jā, ja energoauditors atzinis šādus darbus par nepieciešamiem un ja var pierādīt CO2 ietaupījumu. Izmaksas būs attiecināmas atbilstoši konkursa nolikuma 19.1.1.apakšpunkta aktivitātei.

10

4. Vai Jūs, lūdzu, varētu man paskaidrot, kāpēc ir jāveic energoaudits, ja es, piemēram, vēlos uzstādīt biomasas katlu 19.2. aktivitātes ietvaros? Kāds ir pamatojums energoaudita nepieciešamībai pie 19.2. aktivitātes?

4. Atbilstoši konkursa nolikuma 12.7.apakšpunktam ražošanas ēkām, kurās plānots veikt projekta aktivitātes, normatīvajos aktos par energoefektivitātes aprēķina metodi noteiktā kārtībā aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc projektā plānoto aktivitāšu īstenošanas nepārsniedz 80 kWh/m2, izņemot ražošanas ēkas, ja tajās plānots uzlabot vai nomainīt ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un to darbības laikā saražotā siltumenerģija netiek izmantota ražošanas ēkas siltumapgādes nodrošināšanai. Ja telpas augstums pārsniedz 3,5 m, tad energoauditors veic siltumenerģijas patēriņa pārrēķinu apkurei Atbilstoši minētajam punktam ražošanas ēkā jāsasniedz noteikts siltumenerģijas patēriņš. Ēkas siltumenerģijas patēriņš ir atspoguļots energoaudita pārskatā.

21.

1. Mūsu uzņēmums darbojās nozarē – 16.10 Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana. Vai mēs varam darbojoties šajā nozarē rakstīt projektu šim projektu konkursam? 2. Un vai mēs varam pieteikties projektu konkursam, ja mūsu uzņēmuma ēkās vēl pagaidām nav siltumapgādes sistēmas. Mēs plānojam projekta ietvaros uzstādīt biomasas siltuma ražošanas tehnoloģijas, veikt ēku energoefektivitāti paaugstinošus rekonstrukcijas vai vienkāršotās renovācijas darbus. Mūsu uzņēmums darbojās jau vairāk nekā 3 gadus.

1. Jā, konkursa nolikuma 12.4.apakšpunkts nosaka, ka projekta iesniedzēja saimnieciskā darbība ietver aktivitātes, kas atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2.red.) kodiem 10–33 vai 35.3, un projekta iesniedzējs saimniecisko darbību veic ražošanas ēkā, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes, vai aktivitātes atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2.red.) kodam 35.3 un projekta iesniedzējs saimniecisko darbību plāno veikt ražošanas ēkā pēc projekta aktivitāšu īstenošanas. 2. Jā, var iesniegt projekta iesniegumu. Konkursa nolikuma 19.2.1 apakšpunkts nosaka, ka biomasu izmantojošas kaltu iekārtas var uzstādīt tikai tajos gadījumos, ja tiek nodrošināta pāreja (tai skaitā iepērkamā enerģijas apjoma samazināšana) no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus. Attiecīgi no jauna izbūvēt apkures sistēmu arī nevar. Drīkst veikt ēku energoefektivitāti paaugstinošus rekonstrukcijas vai vienkāršotās renovācijas darbus (atbilstoši noteikumu Nr.599 11. un 19.punkta nosacījumiem).

22. MK noteikumos teikts, ka „p.24.1.efektivitātes paaugstināšanas izmaksas siltumavotam (katlumājā, koģenerācijas stacijā), kurā

Automātikas sistēmas izmaksas un iekārtas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu apkures katla darbību nav attiecināmas atbilstoši konkursa

11

pirms projekta īstenošanas tika izmantoti atjaunojamie energoresursi” ir neattiecināmās. Projekta idejas apraksts: Uzņēmums nodarbojas ar kokapstrādi. Uzņēmums tagad izmanto parasto granulu katlu bez jebkādas automātikas un kurina to ar paša ražotām briketēm (ražo no skaidām) un nopirktām granulām, bet dēļu atgriezumus pārdod, jo ar tām nav iespējams stabili kurināt (dažāda izmēra atgriezumi nevienmērīgi sadeg). Uzņēmums grib renovēt divas ražošanas ēkas, katlumāju un žāvēšanas ēku, kas kopā veido produkta A tehnoloģisko ciklu- žāvēšanas ēkā tiek sagatavoti dēļi, no tiem ražošanas ēkās ražo gala produktu, bet katlumāja nodrošina žāvēšanas ēku ar tehnoloģisko siltumu un apsilda ražošanas ēkas. Plānotās darbības: Projekta realizācijas laikā šo katlu plānots nomainīt uz jaunu. Paša jauna katla iegādes izmaksas būs neattiecināmās, tas ir skaidrs pēc MK p.24.1. Bet vai būs attiecināmās izmaksas automātikas sistēmas un tehnoloģisko iekārtu iegādei, kas tiks pievienotas šim jaunajam katlam, lai nodrošinātu efektīvu siltuma ražošanu, kas nepieciešams gan žāvēšanas kameru darbībai, gan telpu apkurei? Iekārtu sastāvā būs gan automātikas bloki, gan iekārta, kas smalcinās atgriezumus un pados atbilstoši automātikas datiem uz katlu. Savukārt automātikas bloks analizēs žāvēšanas režīmus žāvēšanas kamerā un temperatūru ražošanās telpās, rekuperatora efektivitāti un automātiski noteiks katla darbības režīmus. Tādā veidā, pateicoties šim integrētam risinājumam būs mazāks sadedzināmās koksnes skaits. Kas tieši domāts zem „efektivitātes paaugstināšanas izmaksas siltumavotam”? ieguldījumi tieši paša kalta efektivitātes paaugstināšanā, piemēram, citi degļi jeb ieguldījumi visā apkures sistēmā, ja gan bija izmantota apkures koksne gan būs izmantota?

nolikuma 24.1.apakšpunktam, jo minētās izmaksas ir iekļaujamas vienotā izmaksu pozīcijā "siltumavots". Siltumavots ir tehnoloģisko iekārtu (kas sastāv no vienas vai vairākām katlu iekārtām, koģenerācijas iekārtām un tml.) un būvju kopums siltumenerģijas ražošanai. Ražošanas tehnoloģiskās iekārtas definīcija ir sniegta likumā Par uzņēmuma ienākuma nodokli. Skatīt vadlīnijas projektu iesniedzējiem 10.lpp.

Ja projekta ietvaros ir plānots iegādāties un uzstādīt tehnoloģiskās iekārtas, tad jāņem vērā, lai šī plānotā aktivitāte atbilstu konkursa nolikuma prasībām, tad uzņēmumā līdz šim ir jāizmanto līdzīga veida iekārtas. Tas ir, šī konkursa ietvaros ir pieļaujama tikai tehnoloģisko iekārtu nomaiņa vai uzlabošana. Jo tikai tehnoloģisko iekārtu nomaiņas vai uzlabošanas rezultātā var aprēķināt ietaupīto elektroenerģiajs apjomu un līdz ar to CO2 emisiju samazinājumu.

12

23.

19.1.2. energoefektivitāti paaugstinoši papildus ieguldījumi esošajās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās, kuras tieši nodrošina ražošanas procesu ražošanas ēkās; Vai tas nozīmē, ka projekta ietvaros drīkst iegādāties arī pašas ražošanas iekārtas? Vai tās drīkst uzstādīt bez energoefektivitātes papilddarbībām?

Atbilstoši konkursa nolikuma 19.1.2.apakšpunktam drīkst uzstādīt ražošanas iekārtas. Esošo ražošanas iekārtu nomaiņa pret efektīvākām ražošanas iekārtām jau pēc būtības ir energoefektivitātes pasākums, jo tiek ietaupīts enerģijas (siltuma vai/un elektrības) apjoms, ko savukārt izmanto CO2 aprēķinā. Konkursa nolikuma 19.1.2.apakšpunkts neparedz pilnīgi jaunu iekārtu uzstādīšanu, kuras līdz šim nav izmantotas un neko neaizvieto. Ražošanas tehnoloģiskās iekārtas definīcija ir sniegta likumā Par uzņēmuma ienākuma nodokli. Skatīt vadlīnijas projektu iesniedzējiem 10.lpp.

24.

Kompānija SIA "X" (nodarbojas ar šprotu ražošanu, NACE 2.red.kods:10.20) . Ņemot vērā programmas nolikuma punktus Nr.13; 19.2.1. un 24.2, lūdzu precizēt vai kompānija var veikt ražotnes katlu mājas renovāciju, katlu nomaiņu, siltumenerģijas pārvades trases būvniecību gadījumā, ja siltumenerģija tiks iepirkta no netālu esošās Biogāzes stacijas? Vai šādā gadījumā izmaksas un projekta aktivitātes tiks vērtētas par attiecināmām un atbalstāmām ?

Vispirms ir jānoskaidro, vai projekta iesniedzējs neatbilst 13.8.apakšpunktam (vai projekta aktivitātes netiks īstenotas neatbalstāmajās nozarēs). Ja projekta iesniedzējs atbilst augstākminētajam nosacījumam un ražošanas ēka atbilst kodam 1251, tad katlumājas renovācija (ārējo konstrukciju siltināšana, logu, durvju nomaiņa un tml.) ir atbalstāma. Nav saprotams, kā var būt aktivitāte „katlu nomaiņa”, ja siltumenerģiju plānot iepirkt no biogāzes koģenerācijas stacijas?! Attiecībā uz siltumtrasi – saskaņā ar konkursa nolikuma 20.2.3.apakšpunktu konkursa ietvaros ir atbalstāmas „būvdarbu veikšanas izmaksas, kas tieši saistītas ar šo noteikumu 19.2. punktā noteiktajām atbalstāmajām aktivitātēm, tajā skaitā siltumenerģijas pārvades un sadales trašu (kuru kopējais garums nepārsniedz 100 m) būvniecība un tādu tehnoloģiju pieslēgšana elektriskajai sistēmai, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, ja elektropārvades līnija, elektroietaises (un tamlīdzīgi) paliek projekta iesniedzēja īpašumā”. Ņemot vērā, ka projekta ietvaros nav plānots aizstāt tehnoloģijas, kurās izmanto fosilos energoresursus ar tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, tad šāda aktivitāte nav atbalstāma.

25. 1. Pašlaik ražotne tiek apkurināta ar malkas apkuri, bet nav dokumentu par pagājušā apkures sezonā iepirkto kurināmo. Kāds

1. Atbilstoši konkursa nolikuma 24.1.apakšpunktam efektivitātes paaugstināšanas izmaksas siltumavotam (katlumājā, koģenerācijas

13

būtu risinājums mūsu gadījumā? 2. Projektā paredzēta siltināšanas aktivitāte, bet tieši ražošana, kas atbilst NACE kodam, aizņem apmēram 50% no siltināšanai paredzētās ēkas. Kādas izmaksas rakstīt pie attiecināmām?...proporcionāli ražošanas telpu platībai, vai arī rakstīt visas, kas paredzētas pēc tāmes un tad komisija skatās?

stacijā), kurā pirms projekta īstenošanas tika izmantoti atjaunojamie energoresursi ir neattiecināmas Atbilstoši konkursa nolikuma 28.6.apakšpunktam projekta iesniedzējam jānodrošina saražotās, patērētās un pārdotās siltumenerģijas apjomu apliecinoši dokumenti (kopijas) par vismaz divos jebkuros gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas saražoto, patērēto un pārdoto siltumenerģijas apjomu ražošanas ēkā, kurā plānotas projekta aktivitātes, norādot datus pa mēnešiem (megavatstundas (MWh)). Iesniedz arī dokumentus (kopijas), kas apliecina izmantoto kurināmā apjomu, tai skaitā kurināmā pirkšanas izmaksas apliecinošus dokumentus.) Noteikumi nr.559 nenosaka kādi konkrēti dokumenti ir jāiesniedz attiecībā uz kurināmā izmaksu apliecināšanu. Ir saprotams, ja uzņēmums kurināmo neiepērk, tad šādu dokumentu arī nebūs, līdz ar to projekta iesniedzējs iesniedz apliecinājumu par šādas situācijas esamību. Par tā atbilstību un pamatotību lems vērtēšanas komisija 2. Lūdzam ņemt vērā, ka atbilstoši konkursa nolikuma 11.punktam siltināšanas aktivitāti var veikt tikai kopā ar kādu citu no konkursa nolikuma 19.punktā minētajām aktivitātēm. No jautājuma nevar izsecināt vai visa ražošanas ēka pieder projekta iesniedzējam? Vai ēkai, tās daļām atšķiras lietošanas veids atbilstoši būvju klasifikatoram? Ja plānots veikt ražošanas ēkas siltināšanu un kādu citu aktivitāti, tad attiecināmas ir izmaksas atbilstoši tam, kā nosaka konkursa nolikums. Atbilstoši konkursa nolikuma 21.3.apakšpunktam siltināšanas izmaksas nedrīkst pārsniegt 50 % no projekta kopējām attiecināmām izmaksām. Ja ēkā notiek dažādas saimnieciskās darbības (tāda, kas atbilst NACE 10-33, gan tāda, kas neatbilst, tad attiecināmās izmaksas konkursa

14

nolikuma 19.1. aktivitātē nosaka proporcionāli telpu platībai, kādu aizņem saimnieciskā darbība, kas atbilst NACE 10-33. Lūdzam skatīt vadlīnijās projektu iesniedzējiem 37.lpp sniegto piemēru.

26.

Mūsu konkrētais objekts atbilst projekta kritērijiem vienīgi ir jārisina jautājums par: "Iesniedz arī apliecinošus dokumentus (kopijas) par izmantoto kurināmā apjomu, tai skaitā izmaksas apliecinošus dokumentus par pirkto kurināmo". Visa siltumizolācija ir novecojusi un nepieciešamais apkures daudzums ir milzīgs un ar visu to pašreiz ziemā nav iespējams panākt darbam piemērotu tempratūru ēkā. Uzņēmumā ir uzstādīts gāzes un eļļas katls. Kamēr gāze bija salīdzinoši lēta tika kurināts ar gāzi. No kāda 2009. gada apkure ir tikusi nodrošināta tikai ar pārstrādāto eļļu. Pēdējos trīs gadus apkure ir veikta ar pārstrādāto eļļu, ko uzņēmums iegūst ražošanas procesā kā pārpalikumu. Līdz ar to nav "izmaksas apliecinošus dokumentus par pirkto kurināmo" , jo gluži vienkārši kurināmais netika pirkts. Pēc esošās informācijas kokapstrādes uzņēmumiem esot bijusi līdzīga problēma, kas kurina ar koka atgriezumiem un pārpalikumiem. 1. Kā viņi risināja šo jautājumu un kā mēs varētu risināt to, lai varētu startēt projektā? 2. Redzam, ka CO2 faktors pārstrādātai eļļai nav noteikts pielikuma tabulā. Vai būtu iespējams aprēķiniem izmantot "Degvieleļļu (mazuts)", kas ir norādīta tabulā? Pēc konsistences un savām īpatnībām tas ir vislīdzīgākis kurināmais. Jeb, lai būtu droši, "dīzeļdegvielu", kas ir tīrāks kurināmais nekā pārstrādātā eļļa. Tad būtu droši, ka netiek aprēķināti pārāk lieli pašreizējie CO2 izmeši.

I. konkursa nenosaka kādi konkrēti dokumenti ir jāiesniedz attiecībā uz kurināmā izmaksu apliecināšanu. Ir saprotams, ja uzņēmums kurināmo neiepērk, tad šādu dokumentu arī nebūs, līdz ar to projekta iesniedzējs iesniedz apliecinājumu par šādas situācijas esamību. Par tā atbilstību un pamatotību lems vērtēšanas komisija. Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka saskaņā ar konkursa nolikuma 5.pielikuma 1.23.kritēriju šis papildus iesniedzamais dokuments nav precizējams.

Vēršam uzmanību, ka CO2 emisijas faktors atkārtoti izmantotai eļļai nav noteikts.

II. Teorētiski var izmantot fosilo kurināmo un var aprēķināt CO2 emisijas faktoru no zemāk esošā linka:

http://www.meteo.lv/lapas/vide/gaiss/gaisa-piesarnojums/metodologija-emisiju-gaisa-aprekinasanai/metodologija-emisiju-gaisa-aprekinasanai?id=1028&nid=516.

Taču tas nav iekļauts konkursa nolikuma 1.pielikumā. Tādā gadījumā var norādīt emisijas faktora aprēķinu un CO2 apjomu projekta iesnieguma veidlapas 2.12.sadaļā, sīkāk paskaidrojot.

Par tā atbilstību un pamatotību lems vērtēšanas komisija.

15

27.

1) Vai plānotajā programmā iepirkums ir obligāts pirms iesniegšanas?

2) Vai tad, ja taisa pasākumus tikai tehnoloģijai, vai tikai

inženiertīkliem, energoaudits ir nepieciešams pilnā apjomā norobežojošām konstrukcijām; vai tikai par iesniedzamo pasākumu daļu?

3) Vai pareizi saprotam, ka, ja neveic pasākumus siltuma enerģijas samazināšanai, tad 80 kWh/m2 gadā neattiecas?

1. Nē nav obligāts. Ja būs publicēts paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem un tas publisko iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav pārsūdzēts, tad atbilstoši konkursa nolikuma 5.pielikuma kvalitātes kritērijam 2.5.2. var saņemt papildus punktus. 2. Energoaudits vajadzīgs pilnā apmērā, jo ne konkursa nolikums, ne energoaudita forma nenosaka savādāku aizpildīšanas kārtību. 3. Atbilstoši konkursa nolikuma 12.7.apakšpunktam 80 kWh/m2 neattiecas tikai tajā gadījumā, ja ražošanas ēkā plānots uzlabot vai nomainīt ražošanas tehnoloģiskās iekārtas (konkursa nolikuma 19.1.2.apakšpunkts) un to darbības laikā saražotā siltumenerģija netiek izmantota ražošanas ēkas siltumapgādes nodrošināšanai.

28.

Saistībā ar KPFI konkursu "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" potenciālais projekta iesniedzējs (MVU) vēlas uzstādīt energoefektīvu apgaismojumu un elektroapgādes sistēmu. Iepazīstoties ar konkursa nosacījumiem, ir radies jautājums saistībā ar attiecināmo izmaksu aprēķinu. Vai energoefektīvam apgaismojumam ir noteikts Kopienas standarts? Ja jā, lūdzu sniegt attiecināmo izmaksu aprēķina piemēru. Otrs jautājums - vai energoefektīva apgaismojuma uzstādīšanas gadījumā projekta iesniegumam ir jāpievieno arī ēkas energoaudits, tehniskās apsekošanas atzinums, kā arī saražotās, patērētās un pārdotās siltumenerģijas apjoma apliecinoši dokumenti?

Eiropas Komisijas regulas 800/2008/EK 21.pants ir piemērojams uzņēmumiem, kuri vēlas panākt augstāku enerģijas ietaupījumu, t.i. ieguldījumu atbalstu vides aizsardzībā energotaupības pasākumiem. Attiecībā uz Kopienas standartiem – skaidrojums ir pieejams regulas 17.panta 3.punktā. Projekta iesniedzējam ir jāseko līdzi normatīvo aktu jomām un prasībām, kas attiecas uz viņa komercdarbību. Papildus iesniedzamo dokumentu saraksts ir noteikts Noteikumu Nr.559 28.punnktā, t.i. minētie dokumenti ir jāiesniedz visiem projektu iesniedzējiem. Minētie dokumenti ir nepieciešami, lai novērtētu projekta iesniedzēja atbilstību Noteikumu Nr.559 12.7.apakšpunktam. Kā arī atbilstoši Noteikumu Nr.559 20.1.1. un 28.7.apakšpunktiem, Noteikumu Nr.559 19.1.minētajā aktivitātē attiecināmo izmaksu aprēķina pareizību un atbilstību regulas 21.pantam apstiprina zvērināts revidents.

16

29.

Lūdzu paskaidrot, konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai” nolikumā, 8. punktā rakstīts, ka, finansējumu piešķir to projektu īstenošanai, kuros iekļautās aktivitātes plānots īstenot tieši ar ražošanas procesu saistītās ēkās, kurās vismaz divus jebkurus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē ir veikta saimnieciskā darbība”. Ja uzņēmējs, kurš šodien izmanto ēku strādā mazāk nekā 2 gadus, bet agrāk (vairāk kā 2 gadus) šajā ēkā bija veikta saimnieciskā darbība, kuru īstenoja cita juridiskā persona. Šajā gadījumā var pretendēt uz atbalstu?

Jā, atbilstoši konkursa nolikuma 8.punktam.

30.

Jautājums par Tehniskajām shēmām. VARAM redakcijā: 28. Papildus iesniedzamo dokumentu saraksts: 28.5. būvvaldē akceptēts būvprojekts tehniskā projekta stadijā (kopija) par visiem projekta ietvaros plānotajiem būvdarbiem vai, ja paredzēta vienkāršota renovācija, būvvaldē saskaņotu apliecinājuma karti par projektā veicamajiem darbiem (kopija) (ja attiecināms), kas ir atbilstoši ēkas energoauditā norādītām projekta aktivitātēm; Ja ir pilns Tehniskais projekts, viss kārtībā. Bet šeit nekas nav teikts par inženiertīklu saskaņošanu vienkāršotā kārtībā, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr.420, Vispārīgie būvnoteikumi, 3.2.2 Vienkāršotā inženiertīklu pievadu un iekšējo inženiertīklu izbūve, rekonstrukcija vai renovācija. Inženiertīkliem nav piemērojamas KPFI noteikumos minētās Apliecinājuma kartes, bet Tehniskās shēmas, kā rakstīts būvnoteikumos. Ja VARAM uzskata, ka šie dokumenti par inženiertīkliem jāiesniedz pie iesnieguma kā akceptēti Būvvaldē, tad jānosaka par

1. Papildus iesniedzamo dokumentu saraksts ir noteikt Noteikumu Nr.559 28.punktā. Līdz ar to šāda dokumenta - „Tehniskās shēmas” - iesniegšana ir projekta iesniedzēja brīva iniciatīva. Tomēr jāatgādina, ja būvniecības jomu reglamentējošie akti paredz šāda dokumenta nepieciešamību, tad šāds dokuments būs nepieciešams projekta iesniedzējam, lai īsteno projektā plānotās aktivitātes. Papildus tam, šāds dokuments būs nepieciešams, lai veiktu iepirkuma procedūru. Vienkāršoto inženiertīklu pievadu un iekšējo inženiertīklu izbūves tehniskās shēmas saskaņošana notiek attiecīgās būvvaldes noteiktajā kārtībā. Apgaismojuma tīkli ir jāsaskaņo Ministru kabineta noteikumos Nr.420, Vispārīgie būvnoteikumi noteiktajā kārtībā (nomainot apgaismojuma spuldzes uz energoefektīvākām mainās tīkla parametri – jauda, īsslēguma strāva, utt.).

17

kādiem darbiem Tehniskās shēmas nepieciešamas: - ventilācija, apkure; - ūdensvada un kanalizācijas tīkli; - elektrības tīkli; - vai citi ēkas inženiertīkli.

Jautājums ir par apgaismojumu: vai tiešām vajadzēs skaņot ārējo vai iekšējo tīklu Tehnisko shēmu, ja apgaismojuma tīkli nemainās, bet tiek mainīts tikai gaismekļu izvietojums. Tas būtu lieks darbs, it īpaši ārējā apgaismojuma gadījumā – tad vēl jātaisa topogrāfija u.c.c, bet iesnieguma termiņi tam galīgi nav atbilstoši. Un vēl – ja tiek mainītas iekārtas, un veikti atļautie inženiertīklu pieslēgumi 5% attiecināmo izmaksu robežās, vai šiem inženiertīkliem arī vajag atsevišķi skaņot Tehnisko shēmu, piemēram, el. kabelim, vai lokālam gāzes pieslēgumam, vai ventilācijas pievada rekonstrukcijai pie iekārtas?

31.

Jūs traucē AS "X" sekojošā jautājumā. Mēs gribētu piedalīties projektu konkursā "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" par iespēju iegūt finansējumu vienas mūsu katlu mājas ēkas energoefektivitātes uzlabošanai - pamatā siltināšanai. Rakstu, jo gribētos precizēt tos kritērijus, kuriem tieši ir jāatbilst mūsu objektam. Mums jau ir izstrādāts projekts, atliek tikai paši darbi. Sakiet, lūdzu, vai es pareizi saprotu, ka atbalsts iespējams tikai un vienīgi tiem objektiem, kur tiek/tiks izmantoti atjaunojamie energoresursi (piemēram, atjaunojamais kurināmais)?

A/S „X” ir Eiropas Savienības emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas operators. Līdz ar to ir jāpiemēro konkursa nolikuma 13.1.apakšpunkts. Bez detalizētākas informācijas nav iespējams novērtēt uzņēmuma atbilstību konkursa nolikuma prasībām.

32.

Esam kokapstrādes uzņēmums, kas vēlas piedalīties projektā. Lūdzu, atbildiet uz sekojošiem jautājumiem: 1. Vai varam mainīt katlu mājā apkures katlu uz jaunu, ja vecais ir energoneefektīvs (kurinām ar sausu skaidu, siltums tiek izmantots

1. Nē, atbilstoši konkursa nolikuma 19.2.1.apakšpunktam atbalstāmi ir papildu ieguldījumi pārejai (tai skaitā iepērkamā enerģijas apjoma samazināšana) no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus.

18

tikai rūpnīcas vajadzībām, ir līdz 3 MW)? 2. Vai veicot ražošanas ēkas renovāciju, jaunas betona grīdas uzliešana ir attiecināma pie attiecināmajām izmaksām? 3. Vai ražošanas ēkas bīdāmās durvis un jauni logi skaitās pie attiecināmajām izmaksām?

2., 3. Atbilstoši konkursa nolikuma 19.1.1.apakšpunktam atbalstāmi ir ražošanas ēku energoefektivitāti paaugstinoši rekonstrukcijas vai vienkāršotās renovācijas darbi. Attiecināmās izmaksas šai aktivitātei ir noteiktas konkursa nolikuma 20.1.apakšpunktā. Atbilstoši konkursa nolikuma 28.2.apakšpunktam projektu iesniedzējiem ir jāiesniedz sertificēta energoauditora izstrādāts ēkas energoaudits, kas veikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes aprēķina jomā un izstrādāts, ievērojot konkursa nolikuma 4.pielikumu. Attiecīgi energoaudita pārskatā energoauditors būs norādījis darbus, kas nepieciešami ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai un kas dod CO2 ietaupījumu. Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka atbilstoši konkursa nolikuma 11.punktam siltināšanas aktivitāti var veikt tikai kopā ar kādu citu no konkursa nolikuma 19.punktā minētajām aktivitātēm. Kā arī atbilstoši konkursa nolikuma 21.3.apakšpunktam šo noteikumu 20.1.2.apakšpunktā (20.1.2. energoefektivitāti paaugstinoši papildu ieguldījumi – būvdarbu izmaksas ēkas norobežojošajās konstrukcijās) minētās izmaksas nedrīkst pārsniegt 50 % no projekta iesniegumā plānotajām kopējām attiecināmajām izmaksām.

33.

1. Pie kāda kurināmā mitruma pakāpes - Wrel (piem. šķeldai) ir aprēķināta biomasas katlu kopējā uzstādāmā siltuma jauda 3 MW? 2. Vai 1.kārtas projektu īstenošanas termiņš (30.04.2013.) ir pagarināms? Ja jā – tad par cik?

1. Energoavotu (katlu) jaudu nosaka attiecīgās iekārtas (tehnoloģijas) ražotājs. 2. Konkursa nolikums neparedz iespēju pagarināt I kārtas projektu īstenošanas termiņu.

34.

1. Uzņēmums plāno veikt esošā apgaismojuma nomaiņu uz energoefektīvāku (aktivitāte 19.1.4. saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 559). Jautājums: Vai bez ietaupītās elektroenerģijas (saimnieciskā ieguvuma) no investīciju apjoma ir jāatskaita vēl kādas izmaksas?

1. – 4. Atbilstoši EK Regulas Nr.800/2008 21.panta 3.punktam attiecināmās izmaksas aprēķina, atskaitot jebkādus saimnieciskos ieguvumus un izmaksas, kas saistītas ar papildu ieguldījumiem energotaupībai un kas radušās šo ieguldījumu dzīves cikla pirmajos trijos gados MVU, pirmajos četros gados lielos uzņēmumos, kuri nav ES

19

Ja jā, lūdzu minēt kādas.

2. Uzņēmums ražotnē papildus plāno uzstādīt arī klimata kontroles iekārtu kompleksu (aktivitāte 19.1.3. saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 559). Pašlaik šādas sistēmas ražotnē nav. Jautājums: Vai bez ietaupītās elektroenerģijas/siltumenerģijas (saimnieciskā ieguvuma) no investīciju apjoma ir jāatskaita vēl kādas izmaksas? Ja jā, lūdzu minēt kādas.

3. Uzņēmums ražotnē virs žāvēšanas blokiem/krāsnīm plāno uzstādīt arī rekuperācijas iekārtas, nodrošinot atkārtotu karstā gaisa izmantošanu (aktivitāte 19.1.3. saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 559). Pašlaik šādas iekārtas uzņēmumā nav un karstais gaiss pēc ražošanas procesa tiek izvadīts ārā. Jautājums: Vai bez ietaupītās elektroenerģijas/siltumenerģijas (saimnieciskā ieguvuma) no investīciju apjoma ir jāatskaita vēl kādas izmaksas? Ja jā, lūdzu minēt kādas.

4. Ražošanas ēkā esošie logi ir fiziski nolietojušies, ar lielu siltumatdevi. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 559 un tiem saistīto ES regulu, saprotams, ka rekonstrukciju darbiem par attiecināmajām izmaksām var attiecināt tikai papildu izmaksas. Jautājums: Vai šajā gadījumā jebkāda veida logu (attiecībā uz stiklu paketes biezumu) nomaiņa ir attiecināma pilnā apmērā, ievērojot, ka būvdarbu apjoms nepārsniedz 50% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām? Papildus jautājums: Gadījumā ja ir plānots veikt ēkas fasādes siltināšanas darbus – vai arī šajā gadījumā visas izmaksas, neskatoties uz izmantoto materiālu veidu/ ietekmi uz energotaupību, ir attiecināmas pilnā apmērā, ievērojot, ka būvdarbu apjoms nepārsniedz 50% no kopējām projekta

CO2 emisiju tirdzniecības sistēmas dalībnieki, un pirmajos piecos gados – lielos uzņēmumos, kuri ir ES CO2 emisiju tirdzniecības sistēmas dalībnieki. Lieliem uzņēmumiem šo laikposmu var samazināt līdz šo ieguldījumu dzīves cikla pirmajiem trīs gadiem, ja var pierādīt, ka ieguldījuma amortizācijas laiks nepārsniedz trīs gadus. Attiecīgi konkursa nolikuma 19.1. minētajās aktivitātēs projekta iesniedzējs no attiecināmajām izmaksām atskaita minētos saimnieciskos ieguvumus un izmaksas. Katram uzņēmumam šie saimnieciskie ieguvumi un izmaksas var būt atšķirīgi, atkarībā no projektā veicamajām aktivitātēm un uzņēmuma specifikas. Attiecībā uz 19.1.1.aktivitāti attiecināmi ir energoefektivitāti paaugstinoši rekonstrukcijas vai vienkāršotās renovācijas darbi, kurus energoauditors būs norādījis energoaudita pārskatā un kas nepieciešami ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai un dod CO2 ietaupījumu. Attiecīgi energoauditors būs norādījis gan materiālu veidu gan stiklu paketes biezumu un tml. Aicinām skatīt piemēru Vadlīnijās projektu iesniedzējiem 37.lpp.

20

attiecināmajām izmaksām?

5. Veicot cenu aptauju vai iepirkumu atbilstoši MK noteikumiem Nr. 65, jāsagatavo arī iepirkuma priekšmeta tehniskā specifikācija. Lūdzu sniegt skaidrojumu kuras no zemāk minētajām izmaksām piegādātājs drīkst iekļaut iesniegtajā piedāvājuma cenā un tās var tikt attiecinātas:

- iekārtas/aprīkojuma piegāde; - iekārtas/aprīkojuma uzstādīšana/ieregulēšana; - darbinieku apmācība;

6. Kā projekta pieteikumā jānosaka/jāpamato plānotais investīciju apjoms, ja faktiskās cenu aptaujas/iepirkuma procedūras tiek veiktas pēc Līguma par projekta īstenošanu parakstīšanas?

5. Attiecināmās izmaksas ir norādīta konkursa nolikuma 20.punktā. Konkursa nolikuma 20.1.8. apakšpunktā ir teikts, ka 19.1. aktivitātē attiecināmas ir energoefektivitāti paaugstinošu iekārtu iegādes, piegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas. 6. Plānotās projekta izmaksas nosaka pats projekta iesniedzējs. Vēršam uzmanību, ka apstiprināto KPFI finansējumu nevar palielināt. Ja projekta realizēšanas gaitā rodas sadārdzinājumi, projekta īstenotājs tos sedz no saviem līdzekļiem.

35.

Ja uzņēmums vēlas uzlabot ražošanas ēku energoefektivitāti un apgaismojuma sistēmu ēkā, kur izvietots metālapstrādes cehs, kā arī autoserviss. Resursu patēriņa uzskaite ir kopīga visam kompleksam. Vai uzņēmums kvalificējas programmai – pēc NACE metālapstrāde atbilst, bet autoremonts nē. Uzņēmuma reģistrācijas dokumentos NACE kodu nav.

Konkursa nolikuma 12.4.apakšpunkts nosaka, ka projekta iesniedzēja saimnieciskā darbība ietver aktivitātes, kas atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2.red.) kodiem 10–33 vai 35.3, un projekta iesniedzējs saimniecisko darbību veic ražošanas ēkā, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes. Ja ēkā notiek dažādas saimnieciskās darbības (tāda, kas atbilst NACE 10-33, gan tāda, kas neatbilst), tad attiecināmās izmaksas nosaka proporcionāli telpu platībai, kādu aizņem saimnieciskā darbība, kas atbilst NACE 10-33.

36.

1. Vai šīs programmas ietvaros viens un tas pats uzņēmums var pretendēt uz maksimālo KPFI finansējumu katras kārtas ietvaros, t.i., iesniegt projektu 1. kārtā pretendējot uz 350k LVL un nākamajās (2.un 3. kārta) kārtās, ja tādas būs uz dotās kārtas maksimālo līdzfinansējumu vai arī nē? 2. Vai ir atbalstāms projekts, kura ietvaros plānotas investīcijas kurināmā katlu iegādei - pārejai no mazuta izmantošanas uz

1. Jā. 2. Nē, atbilstoši konkursa nolikuma 19.2.1.apakšpunktam atbalstāmi ir papildu ieguldījumi pārejai (tai skaitā iepērkamā enerģijas apjoma

21

propāna izmantošanu? samazināšana) no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus.

37.

Projekta ietvaros plānoti: 1)ēku energoefektivitāti paaugstinoši vienkāršotās renovācijas darbi (norobežojošās konstrukcijas), 2)ventilācijas sistēmas ar siltuma rekuperāciju izveide 3)saules kolektoru uzstādīšana. Vai reizē ar projekta pieteikumu atbildīgajā iestādē jāiesniedz arī ventilācijas sistēmas un saules kolektoru uzstādīšanas tehniskais projekts.

Papildus iesniedzamo saraksts ir noteikts noteikumu Nr.559 28.punktā. Ja būvniecības jomu reglamentējošie akti un/vai attiecīgā būvvalde nosaka šāda dokumenta (tehniskais projekts vai vienkāršotās renovācijas karte)) nepieciešamību ventilācijas sistēmas un saules kolektoru uzstādīšanai, tad šāds dokuments ir jāiesniedz. Ja ir nepieciešams cita veida dokuments, kurš ir nepieciešams projekta īstenošanai, bet nav noteikts noteikumu Nr.559 28.punktā, tad šāda dokumenta iesniegšana ir projekta iesniedzēja brīva iniciatīva. Papildus tam, šāds dokuments būs nepieciešams, lai veiktu iepirkuma procedūru.

38.

Uzņēmums nodarbojas ar masīvkoka mēbeļu izgatavošanu un to eksportu. Šī konkursa ietvaros uzņēmums plāno iegādāties jaunu kokapstrādes darbagaldu, kas aizstās iepriekšējo, un nodrošinās zemākas enerģijas izmaksas uz saražotās produkcijas vienību. Ja iekārtas maksimālais enerģijas patēriņš nav zemāks kā nomaināmajai iekārtai, bet ļauj pie esošā enerģijas un materiālu patēriņa saražot vairāk produkcijas, vai šādas iekārtas iegāde konkursa ietvaros būs attiecināms ieguldījums? Papildus iekārtas iegādei ir plānoti arī ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi.

Konkursa ietvaros netiek rēķināts enerģijas ietaupījums uz saražoto produkcijas vienību. Enerģijas ietaupījums tiek rēķināts uz iekārtas enerģijas patēriņu. Tātad atbilstoši konkursa nolikuma 19.1.2.apakšpunktam, ja nomaināmā iekārta ir energoefektīvāka par esošo, tad šī iekārta konkursa ietvaros ir atbalstāma (jo būs iespējams aprēķināt enerģijas ietaupījumu un CO2 emisiju samazinājumu).

39.

1) Vai var īstenot projekta aktivitātes (siltināšanu un apkures sistēmas nomaiņu no dabasgāzes uz biomasas katlu) ēkā, kuru uzņēmums ir iegādājies un uzsācis saimniecisko darbību tikai 2012. gada septembrī ražošanas paplašināšanas nolūkos un kurā pēdējos divus gadus saimnieciskā darbība faktiski nav veikta? Iepriekšējais ēkas īpašnieks (cits ražošanas uzņēmums) šeit aktīvi darbojās apmēram no 2005-2010. gadam. Par šo periodu ir

1. Jā, ja uzņēmums uz projekta iesniegšanas brīdi veic saimniecisko darbību (NACE 10-33, vai 35.3.) ēkā par kuru ir iesniegts projekta iesniegums. Atbilstoši konkursa nolikuma 28.6. apakšpunktam jāiesniedz saražotās, patērētās un pārdotās siltumenerģijas apjomu apliecinoši dokumenti (kopijas) par vismaz divos jebkuros gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas saražoto, patērēto un pārdoto siltumenerģijas

22

iespējams iegūt arī patērētās siltumenerģijas datus. 2) Vai šajā gadījumā uzņēmums var veikt ražošanas iekārtu nomaiņu - ir interese nomainīt vienu ražošanas iekārtu, kas šajās ražošanas telpās tiek izmantota vienu mēnesi? 3) Lūdzu sniegt skaidrojumu par MK not. 559 12.7 apakšpunktu: "Ja telpas augstums pārsniedz 3,5 m, tad energoauditors veic siltumenerģijas patēriņa pārrēķinu apkurei". Kā veicams šāds pārrēķins? 4) Vai ir pieejama paraugforma zvērināta revidenta atzinumam par attiecināmo izmaksu aprēķina pareizību?

apjomu ražošanas ēkā, kurā plānotas projekta aktivitātes, norādot datus pa mēnešiem (megavatstundas (MWh)). Iesniedz arī dokumentus (kopijas), kas apliecina izmantoto kurināmā apjomu, tai skaitā kurināmā pirkšanas izmaksas apliecinošus dokumentus;

2. Jā, konkursa nolikuma nenosaka ierobežojumus iekārtas izmantošanas laikam. 3. Ja telpas augstums pārsniedz 3,5 m, tad energoauditors veic ēkas apkures energoefektivitātes novērtējumu pie attiecīgā telpas augstuma. Šāda pārrēķina veikšana ir energoauditora kompetencē. 4. Vadlīnijās projektu iesniedzējiem 76.lpp ir sniegta zvērināta revidenta atzinuma paraugforma.

40.

1. Vai 28.1 punktā prasītais papildus iesniedzamais dokuments <atjaunojamos energoresursus izmantojošās tehnoloģijas apraksts> jāiesniedz arī tad, ja tiek īstenota 19.1.punktā noteiktā aktivitāte? 2. Vai 28.5. punktā minētais būvprojekts vai apliecinājuma karte jāiesniedz, ja paredzēta tikai energoefektivitāti paaugstinošu iekārtu iegāde, piegāde, būvniecība, uzstādīšana un ieregulēšana (punkts 20.1.8.)? 3. Kādi dokumenti jāiesniedz, lai apliecinātu 28.8.3.1. punktā minēto (līdzfinansējumu nodrošina pats projekta iesniedzējs, iesniedzot dokumentus, kas pierāda, ka viņa rīcībā ir projekta līdzfinansēšanai nepieciešamais līdzekļu apjoms)?

1. Ja netiek īstenota aktivitāte, kas noteikta noteikumu Nr.559 19.2.apakšpunktā, tad šāds dokuments nav jāpievieno. 2. Ja būvniecības jomu reglamentējošie akti un/vai attiecīgā būvvalde nosaka šāda dokumenta nepieciešamību, tad šāds dokuments ir jāiesniedz. 3. Jāpievieno dokumenti, kas pierāda, ka finansējuma saņēmējam ir projekta līdzfinansēšanai nepieciešamais līdzekļu apjoms. Tie var būt, piemēram, gada pārskats (kura sastāvdaļa ir bilance, kura parāda, ka projekta iesniedzēja rīcībā ir pietiekami un pieejami finanšu līdzekļi līdzfinansējuma nodrošināšanai) vai bankas izdots un apliecināts konta

23

4. Vai jāiesniedz būvniecības tāmes, ja tiek plānota tikai energoefektivitāti paaugstinošu iekārtu iegāde, piegāde, būvniecība, uzstādīšana un ieregulēšana (punkts 20.1.8.)? 5. papildus punktus vērtēšanā var saņemt, ja publicēts paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem un tas publisko iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav pārsūdzēts. Komersanti iepirkumus veic atbilstoši MK noteikumiem nr.65; Tajos noteikts, ka Savstarpējos strīdus, kas radušies līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras gaitā, preču piegādātājs risina ar finansējuma saņēmēju (36.punkts). Nekādi termiņi rezultātu pārsūdzēšanai nav noteikti. Ko šai gadījumā nozīmē < paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem publisko iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav pārsūdzēts>? Kādi ir šie termiņi, kas jāņem vērā?

pārskats/izraksts, kurā redzams, ka pieejamie līdzekļi sedz līdzfinansējumam (attiecināmo un neattiecināmo izmaksu segšanai) nepieciešamo summu. Ja līdzfinansējumu nodrošina fiziska persona, nepieciešams juridisks dokuments (līgums, vienošanās vai fiziskās personas apliecinājums) un bankas izdots un apliecināts konta pārskats/izraksts 4. Būvniecības izmaksu tāmi iesniedz tikai tajos gadījumos, ja projekta iesnieguma ir plānoti būvdarbi, tehnoloģisko iekārtu specifikācijas ar tāmi tikai tajos gadījumos, ja projekta iesniegumā plānotas aktivitātes saistībā ar tehnoloģijām. Ja tiek plānoti gan būvdarbi, gan tehnoloģiju aktivitātes, tad jāiesniedz gan būvniecības izmaksu tāme, gan tehnoloģisko iekārtu specifikācijas ar tāmi. 5. MK noteikumos Nr.65 nav noteikti termiņi. Tas nozīmē, ka līgumu var slēgt nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas.

41.

1. Uzņēmuma apgrozījums gadā ir ap 50 000 000 LVL , iesniedzamā KPFI projekta izmaksas plānotas līdz 600 000 LVL. Tomēr kontā šāda nauda visu laiku nestāv. Vai ar konta izrakstu, kurā ir redzama naudas plūsma, un vadības apliecinājumu, ka projekta realizācijai tiks iedalīti līdzekļi, pietiks lai tiktu izpildīts

1. Lai izpildītu vērtēšanas kritēriju 1.25. lēmumam par projekta īstenošanu jāpievieno dokumenti, kas pierāda, ka finansējuma saņēmējam ir projekta līdzfinansēšanai nepieciešamais līdzekļu apjoms. Tie var būt, piemēram, gada pārskats (kura sastāvdaļa ir bilance, kura parāda, ka projekta iesniedzēja rīcībā ir pietiekami un pieejami finanšu

24

1.25 kritērijs? 2. No cik pretendentiem ir jāsaņem cenu piedāvājumi, lai konkurss tiktu apstiprināts? 3. Bijām prezentācijā un radās jautājums par Attiecināmo izmaksu aprēķinu lieliem uzņēmumiem. Ko nozīmē: Attiecināmās izmaksas aprēķina, atskaitot jebkādus saimnieciskos ieguvumus un izmaksas, kas saistītas ar papildu ieguldījumiem energotaupībai un kas radušās šo ieguldījumu dzīves cikla pirmajos trijos gados...

līdzekļi līdzfinansējuma nodrošināšanai) vai bankas izdots un apliecināts konta pārskats/izraksts, kurā redzams, ka pieejamie līdzekļi sedz līdzfinansējumam (attiecināmo un neattiecināmo izmaksu segšanai) nepieciešamo summu. Ja līdzfinansējumu nodrošina fiziska persona, nepieciešams juridisks dokuments (līgums, vienošanās vai fiziskās personas apliecinājums) un bankas izdots un apliecināts konta pārskats/izraksts. 2. Iepirkuma procedūru konkursa ietvaros veic atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 2.februāra noteikumiem Nr.65 „Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētajiem projektiem”. 3. Jebkādi saimnieciski ieguvumi nozīmē visi ieguvumi, kas tiek gūti izmantojot veiktos uzlabojumus. Piemēram, samazinoties elektroenerģijas patēriņam samazinās izdevumi elektroenerģijas patēriņa apmaksai. Tas pats attiecas uz siltumerģiju u.c. Attiecināmo izmaksu aprēķina piemēru aicinām skatīt vadlīnijās projektu iesniedzējiem 37.lpp.

42.

Mēs plānojam iegādāties katlus, kas ražošanas vajadzībām ražo tvaiku un pašreizējie katli mums darbojas ar mazutu, bet jaunie ir plānoti ar granulām vai šķeldu. Tiek plānots, ka esošā katlu māja tiks nojaukta/demontēta un tā vietā tiks uzcelta jauna - par saviem resursiem, savukārt projektu mēs iesniegtu tikai uz iekārtu, t.i., katlu iegādi. Katlu māja atrastos ~ 100 m attālumā no ražotnes. Vai šāds projekts būtu atbalstāms?

Jā, projekta ideja atbilst konkursa mērķim un atbilst noteikumu Nr.559 19.2.apakšpunktam.

43.

Vai uzņēmums, kas nodarbojas ar siltumenerģijas ražošanu un nodrošina apkuri daudzdzīvokļu mājām un kā kurināmo izmanto akmeņogles un malku šī projekta ietvaros var nomainīt iekārtas(kurās izmanto akmeņogles), lai atbilstošo siltumenerģiju ražotu ar saules kolektoriem?

Konkursa nolikuma 12.4.apakšpunktā ir teikts, ka projekta iesniedzēja saimnieciskā darbība ietver aktivitātes, kas atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2.red.) kodiem 10–33 vai 35.3, un projekta iesniedzējs saimniecisko darbību veic ražošanas ēkā, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes, vai aktivitātes atbilst

25

Esošā iekārta atrodas ražošanas ēkā, bet saules kolektori tiks izvietoti uz daudzdzīvokļu mājas jumta siltā ūdens sagatavošanai.

saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2.red.) kodam 35.3 un projekta iesniedzējs saimniecisko darbību plāno veikt ražošanas ēkā pēc projekta aktivitāšu īstenošanas. Kā arī atbilstoši konkursa nolikuma 8.punktam finansējumu piešķir to projektu īstenošanai, kuros iekļautās aktivitātes plānots īstenot tieši ar ražošanas procesu saistītās ēkās, kurās vismaz divus jebkurus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē ir veikta saimnieciskā darbība un kuras klasificē kā rūpnieciskās ražošanas ēkas (saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1620 "Noteikumi par būvju klasifikāciju" kods 1251). Atbilstoši konkursa nolikuma 12.5.apakšpunktam projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkās vai uz zemes, kas ir projekta iesniedzēja īpašumā, ir nodotas projekta iesniedzēja valdījumā vai lietojumā, vai arī projekta iesniedzējs ir noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu. Tātad atbilstoši iepriekš minētajiem noteikumu punktiem saules kolektorus nevar uzstādīt uz daudzdzīvokļu ēkas jumta, jo veiktie ieguldījumi nebūs veikti projekta iesniedzēja ražošanas ēkā.

44.

Vēlos noskaidrot vai programmas „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai” ietvaros uz atbalstu var pretendēt arī zemnieku saimniecība?

Atbilstoši konkursa nolikuma 12.2. un 12.4.apakšpunktam projekta iesniedzējs ir komersants (sīkais (mikro), mazias, vidējais vai lielais), kura saimnieciskā darbība ietver aktivitātes, kas atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2.red.) kodiem 10–33 vai 35.3, un projekta iesniedzējs saimniecisko darbību veic ražošanas ēkā, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes, vai aktivitātes atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2.red.) kodam 35.3 un projekta iesniedzējs saimniecisko darbību plāno veikt ražošanas ēkā pēc projekta aktivitāšu īstenošanas. Kā arī atbilstoši konkursa nolikuma 8.punktam finansējumu piešķir to projektu īstenošanai, kuros iekļautās aktivitātes plānots īstenot tieši ar ražošanas procesu saistītās ēkās, kurās vismaz divus jebkurus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas atbildīgajā iestādē ir veikta saimnieciskā darbība un kuras klasificē kā rūpnieciskās ražošanas ēkas (saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem

26

Nr.1620 "Noteikumi par būvju klasifikāciju" kods 1251). Tātad, ja zemnieku saimniecība uzņēmumu reģistrā ir reģistrējusies kā komersants, tad uz atbalstu var pretendēt.

45.

Sakiet, lūdzu, vai komersants, kas ir valsts akciju sabiedrības meitas uzņēmums vai pašvaldības SIA, tiesīgs piedalīties KPFI konkursā „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai”?

Jā. Vēršam uzmanību uz konkursa nolikuma 11.2.apakšpunktu, kurš nosaka, ka visu saistīto personu iesniegtajos projektu iesniegumos norādītais kopējais pieprasītais finanšu instrumenta finansējums nepārsniedz šo noteikumu 14.punktā noteikto vienam projektam maksimāli pieļaujamo finanšu instrumenta finansējuma apmēru.

46.

Nolikuma 19.1.2. punkts nosaka, ka konkursa ietvaros ir atbalstāma aktivitāte "energoefektivitāti paaugstinoši papildu ieguldījumi esošajās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās, kuras tieši nodrošina ražošanas procesu ražošanas ēkās"; Nolikuma 20.1.8. punkts, nosaka, ka attiecināmas ir "energoefektivitāti paaugstinošu iekārtu iegādes, piegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas". Projekta ietvaros ēkā, kurā tiks veiktas projekta aktivitātes, ir plānots veikt arī vairāku esošo(novecojušo) metālapstrādes ražošanas iekārtu(darbgaldu) nomaiņu pret jaunām un modernām, kas nodrošina gan augstāku ražošanas efektivitāti, gan arī energoefektivitāti. Piemēram: Uzņēmuma ražošanas ciklā(ražošanas līnijā) viens no darbgaldiem ir metāla lokšņu liekšanas prese (40 KW). Tiek apsvērti 2 varianti: 1. var. - Projekta ietvaros iegādāties un nomainīt veco presi(40 kW) pret jaunu (20 kW), kuras ražošanas kapacitāte ir līdzvērtīga vecai iekārtai, tomēr jaunajai ir mazāks enerģijas patēriņš. 2. var. - Projekta ietvaros iegādāties un nomainīt veco(40 kW) presi pret jaunu (40 kW), kuras ražošanas kapacitāte ir ievērojami augstāka kā vecajai iekārtai un līdz ar to enerģijas patēriņš uz

1. Konkursa ietvaros netiek rēķināts enerģijas ietaupījums uz saražoto produkcijas vienību. Enerģijas ietaupījums tiek rēķināts uz iekārtas enerģijas patēriņu. Tātad atbilstoši konkursa nolikuma 19.1.2.apakšpunktam, ja nomaināmā iekārta ir energoefektīvāka par esošo, tad šī iekārta konkursa ietvaros ir atbalstāma. 2. Iekārtu energoefektivitāti energoauditors atspoguļos energoaudita pārskatā. Kā arī tas parādīsies ražošanas tehnoloģisko iekārtu tehniskajā specifikācijā. 3. Atbilstoši EK Regulas Nr.800/2008 21.panta 3.punktam attiecināmās izmaksas aprēķina, atskaitot jebkādus saimnieciskos ieguvumus un izmaksas, kas saistītas ar papildu ieguldījumiem energotaupībai un kas radušās šo ieguldījumu dzīves cikla pirmajos trijos gados MVU, pirmajos četros gados lielos uzņēmumos, kuri nav ES CO2 emisiju tirdzniecības sistēmas dalībnieki, un pirmajos piecos gados – lielos uzņēmumos, kuri ir ES CO2 emisiju tirdzniecības sistēmas dalībnieki. Lieliem uzņēmumiem šo laikposmu var samazināt līdz šo ieguldījumu dzīves cikla pirmajiem trīs gadiem, ja var pierādīt, ka ieguldījuma amortizācijas laiks nepārsniedz trīs gadus. Attiecīgi konkursa nolikuma 19.1. minētajās aktivitātēs projekta

27

vienu produkcijas vienību ir būtiski mazāks. 1) Vai šāda ražošanas darbgaldu iegāde(nomaiņa) abos variantos ir atbalstāma- Vai ir pieļaujams, ka jaunā iekārta ir jaudīgāka par veco, tomēr enerģijas patēriņš uz vienu produkcijas vienību ir būtiski mazāks, ņemot vērā iekārtas ražošanas efektivitāti? 2) Kādā veidā ir jāpierāda jauno iekārtu augstāka energoefektivitāte- enerģijas ietaupījums attiecībā pret vecajām iekārtām? 3) Pirms iekārtu iegādes tiks veiktas iepirkumu procedūras. Pieņemot, ka jaunās iegādājamās iekārtas cena 1. var. sastāda 100 tk. LVL, bet 2. var. 150 tk LVL, lūdzu sniegt skaidrojumu (praktsiku piemēru) kā būtu jānosaka iekārtu attiecināmās izmaksas projekta ietvaros? P.S. Esmu iepazinies, gan ar nolikumu, gan attiecīgajiem EK regulas punktiem, gan semināra materiālos sniegto skaidrojumu par "hipotētiskajām situācijām", tomēr pārliecība par šo jautājumu nerodas. Arī vairāki revidenti, kuriem jāsniedz apliecinājums par attiecināmo izmaksu aprēķina pareizību nespēj izprast.

iesniedzējs no attiecināmajām izmaksām atskaita minētos saimnieciskos ieguvumus un izmaksas. Katram uzņēmumam šie saimnieciskie ieguvumi un izmaksas var būt atšķirīgi, atkarībā no projektā veicamajām aktivitātēm un uzņēmuma specifikas.

47.

Plānotā projekta mērķis uzņēmumā ir apgaismojuma un elektroiekārtu uzlabošana. Siltumenerģijas ražojošās iekārtas un siltumenerģijas patēriņu projekta realizēšana neietekmē. Turklāt kurināmais ir koksne un biomasas emisijas faktors ir 0, tādēļ nekādus CO2 aprēķinos katla efektivitāte neietekmē. Vai energoaudita ietvaros ir jāveic apkures katla (koksnes) inspicēšana, vai var norādīt, ka tā nav veikta?

Ja projekta ietvaros ir plānota apgaismojuma un/vai ražošanas tehnoloģisko iekārtu (kuras izmanto elektroenerģiju) nomaiņa vai uzstādīšana, tad CO2 emisijas samazinājuma aprēķinā izmanto emisijas faktoru 0,397 tCO2/MWh. Attiecībā uz energoaudita pārskatu, konkursa nolikums neparedz izņēmumus energoaudita aizpildīšanas apmērā, tātad nepieciešams pilns ēkas energoaudita pārskats. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši konkursa nolikuma 12.7. apakšpunktam

28

ražošanas ēkām, kurās plānots veikt projekta aktivitātes, normatīvajos aktos par energoefektivitātes aprēķina metodi noteiktā kārtībā aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc projektā plānoto aktivitāšu īstenošanas nepārsniedz 80 kWh/m2, izņemot ražošanas ēkas, ja tajās plānots uzlabot vai nomainīt ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un to darbības laikā saražotā siltumenerģija netiek izmantota ražošanas ēkas siltumapgādes nodrošināšanai. Ja telpas augstums pārsniedz 3,5 m, tad energoauditors veic siltumenerģijas patēriņa pārrēķinu apkurei.

48.

Jautājums par MK not. 559 12.7 apakšpunktu: "Ja telpas augstums pārsniedz 3,5 m, tad energoauditors veic siltumenerģijas patēriņa pārrēķinu apkurei". Vai pareizi saprotam šo punktu, ka ēkām, kurām telpu augstums ir līdz 3.50 m, tad ražošanas ēkām, kurās plānots veikt projekta aktivitātes, normatīvajos aktos par energoefektivitātes aprēķina metodi noteiktā kārtībā aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc projektā plānoto aktivitāšu īstenošanas nepārsniedz 80 kWh/m2, izņemot ražošanas ēkas, ja tajās plānots uzlabot vai nomainīt ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un to darbības laikā saražotā siltumenerģija netiek izmantota ražošanas ēkas siltumapgādes nodrošināšanai. Ja, piemēram, telpu augstums ir 10.00 m, tad ražošanas ēkām, kurās plānots veikt projekta aktivitātes, normatīvajos aktos par energoefektivitātes aprēķina metodi noteiktā kārtībā aprēķinātais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc projektā plānoto aktivitāšu īstenošanas nepārsniedz 228.6 kWh/m2(interpolējot), izņemot ražošanas ēkas, ja tajās plānots uzlabot vai nomainīt ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un to darbības laikā saražotā siltumenerģija netiek izmantota ražošanas ēkas siltumapgādes nodrošināšanai.

Konkursa nolikums nenosaka precīzu aprēķina veidu, tādēļ ja telpas augstums pārsniedz 3,5m, tad energoauditors veic ēkas apkures energoefektivitātes novērtējumu pie attiecīgā telpas augstuma atbilstoši konkrētai situācijai, precīzi norādot un pamatojot aprēķina veidu un iegūtos rezultātus.

49. 1. Vai MK Noteikumu punktā "12.7. ražošanas ēkām, kurās plānots veikt projekta aktivitātes, normatīvajos aktos par energoefektivitātes aprēķina metodi noteiktā kārtībā aprēķinātais

Konkursa nolikuma 12.7.apakšpunktā kā izņēmuma gadījums kad siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc projektā plānoto aktivitāšu īstenošanas nepārsniedz 80 kWh/m2 nav jāsasniedz tikai tad, ja plānots

29

siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc projektā plānoto aktivitāšu īstenošanas nepārsniedz 80 kWh/m2, izņemot ražošanas ēkas, ja tajās plānots uzlabot vai nomainīt ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un to darbības laikā saražotā siltumenerģija netiek izmantota ražošanas ēkas siltumapgādes nodrošināšanai. Ja telpas augstums pārsniedz 3,5 m, tad energoauditors veic siltumenerģijas patēriņa pārrēķinu apkurei;" jāsaprot tā, ka ja tiek veikta tikai tehnoloģisko iekārtu nomaiņa, tai skaitā energoapgādes sistēmas pilnveidojumi, kas nav saistīti ar apkuri, tad netiek prasīts lai ēkas energoefektivitātes rādītāji pēc projekta beigām atbilstu 80 kWh/kvm. 2. Ja uzņēmums plāno veikt tikai energoefektivitātes pasākumus energoapgādes sistēmā un apgaismojumā, vai tādā gadījumā ir nepieciešams visas ēkas energoaudits vai pietiktu tikai ar energoauditu saistībā ar energoapgādes sistēmu (t.i. pozīciju, kurā tiks veiktas investīcijas)?

uzlabot vai nomainīt ražošanas tehnoloģiskās iekārtas. Attiecībā uz apgaismojuma maiņu un citiem energoapgādes pasākumiem šis nosacījums ir spēkā. Kā arī attiecīgi nepieciešams pilns ēkas energoaudita pārskats, jo konkursa nolikums neparedz izņēmumus energoaudita aizpildīšanas apmērā.

50.

Uzņēmums projektā gatavojas nomainīt apgaismojumu, kopējās izmaksas bez PVN sastāda ap 40 tūkst. LVL. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 65 9. pantu, noteikumu IV. Nodaļā aprakstītā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra jāpiemēro „Preču vai pakalpojumu iepirkumam, kura paredzamā līgumcena ir 50000 latu vai lielāka, vai būvdarbu iepirkumam, kura paredzamā līgumcena ir 120000 latu vai lielāka”. Mums ir sekojoši jautājumi: 1. Ņemot vērā, ka paredzama līgumcena ir zem MK noteikumos

norādītā sliekšņa, vai noradītajai apgaismojuma nomaiņai iepirkumu procedūra nav jāveic?

2. Ja iepirkuma procedūra nav jāveic, bet tehniskā dokumentācija iesniegta, vai projektu kvalitātes vērtējuma sadaļā „2.5. Projekta īstenošanas gatavība” projekts iegūs 5 vai 10 punktus (2.5.1 vai 2.5.2)?

1. Iepirkuma procedūra nav jāveic MK noteikumu Nr.65 minētajos gadījumos. 2., 3. Gadījumos, kad nav jāveic iepirkuma procedūra Kvalitātes vērtēšanas kritērijā 2.5. 10.punkti tiks piešķirti, ja tiks iesniegti cenu aptaujas rezultāti.

30

3. Ja iepirkuma procedūra nav jāveic, vai būs jāsniedz apliecinājums par atbilstību tirgus cenām (piemēram, tirgus izpētes rezultāti)?

51.

Konkursa ietvaros netiek rēķināts enerģijas ietaupījums uz saražoto produkcijas vienību. Enerģijas ietaupījums tiek rēķināts uz iekārtas enerģijas patēriņu. Tātad atbilstoši konkursa nolikuma 19.1.2.apakšpunktam, ja nomaināmā iekārta ir energoefektīvāka par esošo, tad šī iekārta konkursa ietvaros ir atbalstāma. Uzskatām, ka iekārtas energoefektivitāti raksturo enerģijas patēriņš uz vienu saražoto produkcijas vienību! Mūsu uzņēmuma gadījumā vecā(esošā) iekārta, kuras elektroenerģijas patēriņš ir 40 kWh stundā saražo 100 vienības. Nomainot šo iekārtu ar jaunu iekārtu, kuras elektroenerģijas patēriņš ir 20 kWh, stundā ir iespējams saražot arī 100 vienības. Otrs variants ir iegādāties iekārtu, kuras elektroenerģijas patēriņš ir 45 kWh, stundā ir iespējams saražot 300 vienības. Uzskatām, ka abos variantos iekārtas ir energoefektīvākas par uzņēmumā esošo. Vai ir atbalstāma iekārtu iegāde abos variantos? Iepazināmies ar vadlīnijās sniegto piemēru attiecināmo izmaksu aprēķinam. Jautājums: Ar kādu domu aprēķina piemērā minēta otras alternatīvas iekārtas (y) cena, ja tam nav pilnīgi nekādas nozīmes(svarīga, cik saprotu, ir tikai izvēlētās iekārtas energoefektivitāte) un tālākos aprēķinos tā nekur neparādās? Vai šīs iekārtas (y) cena ir jāņem vērā kādā no projekta aprēķiniem?

Konkursa ietvaros netiek rēķināts enerģijas ietaupījums uz saražoto produkcijas vienību. Enerģijas ietaupījums tiek rēķināts uz iekārtas enerģijas patēriņu. Tātad atbilstoši konkursa nolikuma 19.1.2.apakšpunktam, ja nomaināmā iekārta ir energoefektīvāka par esošo, tad šī iekārta konkursa ietvaros ir atbalstāma. Konkursa mērķis ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, uzlabojot komersantu ražošanas tehnoloģiskās iekārtas vai nomainot tās ar jaunām ražošanas tehnoloģiskām iekārtām. CO2 emisijas samazinājums nav atkarīgs no tā cik daudz produkcijas tiks saražots ar konkrētu ražošanas tehnoloģisko iekārtu, bet gan no tā cik daudz enerģijas var samazināt uzstādot vai nomainot ar citu ražošanas tehnoloģisko iekārtu. Papildus tam Regulas 800/2008/EK 18.panta 6.punkta b) apakšpunks nosaka, ka „tehniski salīdzināms ieguldījums ir ieguldījums ar tādu pašu ražošanas jaudu un visām citām tehniskajām īpašībām (izņemot tās, kas tieši saistītas ar papildus ieguldījumiem vides aizsardzībā)”. Līdz ar to ražošanas tehnoloģisko iekārtu nomaiņa/uzstādīšana atbilstoši otrajam variantam nav atbalstāma. Piemēra būtība ir parādīt, ka projekta iesniedzējam modernizējot savu ražošanas procesu ir iespējamas vairākas alternatīvas enerģijas samazināšanā.

52.

1) Vai tiek atbalstīta apkures katla, kurā pašlaik kā kurināmie tiek izmantotas ogles (~75%) un malka (~25%), pret granulu katla nomaiņa? 2) Uz kādu lielumi ir jāveic punktā 12.7 minētais pārrēķins telpām virs 3,5 m? Ja uz zemāku griestu augstumu, tad uz kādu precīzi?

1. Jā, projekta iesniedzējam CO2 emisijas un enerģijas aprēķini un apliecinoši dokumenti jāiesniedz par attiecīgu ogļu daudzuma izmantošanu. 2. Konkursa nolikums nenosaka precīzu aprēķina veidu, tādēļ ja telpas

31

No tā būs būtiski atkarīgs iegūtais energoefektivitātes rādītājs (kWh/m2)un atkarībā no energoauditora „veiklības” tas var tik variēts pietiekami plašā diapazonā, tāpēc ir nepieciešams konkrēts pārrēķina augstuma cipars. 3) Vai ir iespējams iesniegt pieteikumu par viena uzņēmuma vairākām ražošanas ēkām? Kas tādā gadījumā ir iesniedzams par katru no tām atsevišķi un kas var tikt iesniegt vienoti? Vai tas var būt noformēts kā viens pieteikums?

augstums pārsniedz 3,5m, tad energoauditors veic ēkas apkures energoefektivitātes novērtējumu pie attiecīgā telpas augstuma atbilstoši konkrētai situācijai, precīzi norādot un pamatojot aprēķina veidu un iegūtos rezultātus. 3. Atbilstoši konkursa nolikuma 11.punktam aktivitātes var īstenot vairākās ēkās. Šajā gadījumā projekta iesniegums būs viens, taču tādi papildus iesniedzamie dokumenti, kas minēti konkursa nolikuma 28.1., 28.3., 28.4. un 28.5 apakšpunktos jāiesniedz par katru ēku.

53.

Esam zivju pārstrādes uzņēmums SIA „X”, pieder 1 zvejas kuģis, ražojam zivju konservus no pašu nozvejotās zivīm, vai varam pretendēt uz KPFI ražošanas ēkām ( ēku siltināšanu), ja vadlīniju 3. versijā teikts Neatbalstāmās nozares: Atbilstoši Komisijas regulas Nr.800/2008 1.panta 3.punktam 3. Šo regulu piemēro atbalstam visās tautsaimniecības nozarēs, izņemot šādu atbalstu: a) atbalsts par labu pasākumiem zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, ko reglamentē Padomes Regula (EK) Nr. 104/2000 [24], izņemot mācību atbalstu, atbalstu riska kapitāla veidā, atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai un atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai; Pēc NACE 2.red. mūsu darbības veids ietilpst NACE 10-33 ietvaros un tas ir 10.20 Zivju un vēžveidīgo pārstrāde un konservēšana. Tātad jautājums paliek - vai varam pretendēt uz KPFI ražošanas ēku siltināšanai.

Komisijas regulas Nr.800/2008 1.panta 3.punktā minēts, ka zivsaimniecības un akvakultūras nozari reglamentē Padomes Regula (EK) Nr. 104/2000. Padomes Regula (EK) Nr. 104/2000 attiecas uz ražotāju-pirmā posma pārdevēju: 1.pants regulā nosaka, ka „ražotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas izmanto ražošanas līdzekļus, lai ražotu zivsaimniecības produktus nolūkā veikt to pirmā posma pārdošanu. Padomes Regula (EK) Nr. 104/2000 neattiecas uz zivju apstrādes uzņēmumiem, kas iepērk zvejas produktus to tālākai pārstrādei, jo šādu uzņēmumu saražotā produkcija neklasificējas ar pirmā posma pārdošanu, bet tā ir vai nu otrā posma vai skaitliskā izteiksmē kāda nākamā posma pārdošana. Līdz ar to uzņēmumi, kuri paši audzē vai zvejo zivis, vēžveidīgos, mīkstmiešus vai citus ūdens bezmugurkaulniekus un kuru darbības veids atbilst NACE 10.20 kodam „Zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana” uzskatāmi par zivsaimniecības un akvakultūras nozarē ietilpstošiem un tādējādi uz tiem attiecas Komisijas Regulā (EK) Nr.800/2008 noteiktie ierobežojumi atbalsta saņemšanai. Visi citi pārstrādes uzņēmumi, kuri paši neaudzē un nezvejo zivis, vēžveidīgos, mīkstmiešus vai citus ūdens bezmugurkaulniekus, bet gan

32

tos iepērk no trešajām personām, un kuru darbības veids atbilst NACE 10.20 kodam „Zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana” nav uzskatāmi par zivsaimniecības un akvakultūras nozarē ietilpstošiem un tādējādi uz tiem neattiecas Komisijas Regulā (EK) Nr.800/2008 noteiktie ierobežojumi atbalsta saņemšanai.

54.

Esmu iepazinies ar konkursa "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai" nolikumu, vadlīnijām projektu iesniedzējiem, publicētajām atbildēm un pārējiem Jūsu mājaslapā pieejamajiem materiāliem. Konkursa ietvaros vēlamies nomainīt vienu no esošajiem ražošanas darbgaldiem pret jaunu. Ņemot vērā, ka esošā iekārta ir gan fiziski, gan morāli (tehnoloģiski) ļoti novecojusi, tai tehnoloģiski analogas iekārtas šobrīd vairs neražo. Tā kā jaunās iekārtas ražotspēja būs ievērojami augstāka, loģiski, ka iekārtas nominālā elektrojauda un enerģijas patēriņš stundā arī būs augstāks kā vecajai iekārtai. Tomēr enerģijas patēriņs uz vienību būs nesalīdzināmi mazāks kā vecajai iekārtai. Jaunā iekārta būs energoefektīvāka kā vecā, jo rēķinot uz ražošanas vienību tiks sasniegts būtisks enerģijas ietaupījums, kā arī CO2 izmešu samazinājums. Vai šādas iekārtas iegādes izmaksas ir attiecināmas konkursa ietvaros?

Konkursa ietvaros netiek rēķināts enerģijas ietaupījums uz saražoto produkcijas vienību. Enerģijas ietaupījums tiek rēķināts uz iekārtas enerģijas patēriņu. Tātad atbilstoši konkursa nolikuma 19.1.2.apakšpunktam, ja nomaināmā iekārta ir energoefektīvāka par esošo, tad šī iekārta konkursa ietvaros ir atbalstāma. Konkursa mērķis ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, uzlabojot komersantu ražošanas tehnoloģiskās iekārtas vai nomainot tās ar jaunām ražošanas tehnoloģiskām iekārtām. CO2 emisijas samazinājums nav atkarīgs no tā cik daudz produkcijas tiks saražots ar konkrētu ražošanas tehnoloģisko iekārtu, bet gan no tā cik daudz enerģijas var samazināt uzstādot vai nomainot ar citu ražošanas tehnoloģisko iekārtu. Papildus tam Regulas 800/2008/EK 18.panta 6.punkta b) apakšpunks nosaka, ka „tehniski salīdzināms ieguldījums ir ieguldījums ar tādu pašu ražošanas jaudu un visām citām tehniskajām īpašībām (izņemot tās, kas tieši saistītas ar papildus ieguldījumiem vides aizsardzībā)”. Līdz ar to ražošanas tehnoloģisko iekārtu nomaiņa/uzstādīšana nav atbalstāma.

55.

Ražošanas uzņēmums, kurš nodarbojās ar plastmasas izstrādājumu ražošanu, vēlas veikt energoefektivitāti paaugstinošus papildu ieguldījumus esošajās ražošanas iekārtās, nomainot vairākas esošās vecās iekārtas (atsevišķas darba mašīnas) pret vienu jaunu iekārtu (atsevišķu darba mašīnu). Tā kā jaunā iekārta ir ievērojami efektīvāka gatavās produkcijas ražošanā, tad viena jaunā iekārta var aizstāt vairākas vecās iekārtas, taču salīdzinot enerģijas

Šajā gadījumā eneroefektivitāte tiek attiecināta uz vairāku veco iekārtu aizvietošanu.

33

patēriņu, viena jaunā iekārta patērē vairāk elektroenerģiju nekā viena atsevišķa vecā iekārta. Salīdzinot pret aizvietojamām vairākām vecām iekārtām, jaunā iekārta patērē ievērojami mazāk elektorenerģiju. Ražošanas procesu (gan vecās, gan jaunās iekārtas gadījumā) nodrošina viena atsevišķa iekārta (darba mašīna). Jautājums - vai energoefektivitāte tiek attiecināta uz vienas vecās iekārtas nomaiņu pret vienu jauno iekārtu vai vairāku veco iekārtu aizvietošanu ar vienu jauno iekārtu?