6. nodaļa

Mājsaimniecību vides pārvaldības attīstība Latvijā

Apmācību modulis 1Integrētā piekrastes pārvaldība un komunikācija

Pārskats par mājsaimniecību vides pārvaldību

I Pārskats par mājsaimniecību vides pārvaldību

Saturs1. Globālā politika ilgtspējīga

patēriņa attīstībai2. Mājsaimniecību patēriņa

klāsteri3. Nepieciešamība pēc IP

īstenošanas Latvijā4. Mājsaimniecības definīcijas5. Mājsaimniecības Latvijā6. MVP dimensija Vides

pārvaldībā7. Mājsaimniecību vides

pārvaldība8. Pētījumi9. Pārskata kopsavilkums

II Mājsaimniecību vides pārvaldības un

komunikācijas sektora izpēte Saulkrastu novadā

Saturs1. Pētījuma metodoloģijas un

Saulkrastu novada raksturojums2. Mājsaimniecības bioloģiskā un

sociālpsiholoģiskā dimensija3. Mājsaimniecības ekosistēma4. Mājsaimniecības vides

pārvaldības un komunikācijas stāvokļa detālanalīze

5. Pētījuma rezultāti6. Bibliogrāfija

1. Globāla politika Ilgtspējīga patēriņa attīstībai

• Johanesburgas stratēģija (2002) un Marakešas process – 10 gadu ietvara programma ilgtspējīga patēriņa un ražošanas (IPR) veicināšanai

– (valstu sadarbība, korporāciju ietekmēšana, patērētāju rīcību attīstība)

• ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģija (IPR viens no virzieniem);

• ES ilgtspējīga patēriņa un ražošanas veicināšanas rīcības plāns

– (resursu izmantošanas efektivitātes celšana, ekoinovācijas, EMAS, u.c.)

Ilgtspējīgs patēriņš ir preču un pakalpojumu lietošana, lai apmierinātu pamatvajadzības un celtu dzīves kvalitāti, vienlaikus mazinot dabas resursu izmantošanu un piesārņojumu preču un pakalpojumu dzīves cikla laikā tā, lai neapdraudētu nākamo paaudžu vajadzības. (1994. gada Norvēģijas simpozijs “Par ilgtspējīgu patēriņu”)

2.1. Mājsaimniecību patēriņa klāsteri • Lorek un Spagenberg mājsaimniecību patēriņu analizē pēc 10

apakšsektoriem:

– Apģērbs, tekstīlijas cilvēka vajadzībām (neieskaitot paklājus)– Izglītība un apmācības, kas ietver bērnudārzi, skolas un universitātes– Pārtika ietverot pārtikas ražošanu, gatavošanu, restorānus, u.c.– Veselības aprūpe: slimnīcas, rehabilitācijas centri, sanatorijas, u.c.– Mājoklis: būvniecība, mājokļa uzturēšana, siltumenerģija, ūdens u.c.– Ķermeņa higiēna: mazgāšanās, dezinfekcija– Apģērba, veļas mazgāšana, t.sk. pakalpojumi– Atpūtas aktivitātes: neieskaitot transporta izmantošanu– Sociālā dzīve: policija, militārie un citi publiskie servisi– transports: komerciālais transports, atpūtas un commuting autobusi

ņemot vērā preces pakalpojumu pilna dzīves cikla laikā radītās ietekmes, tiek analizēts gan tiešais patēriņš jeb pirkšana gan pakalpojumu izmantošana un tās ietekmes. *

*Lorek, S., Spangenberg, J.H., 2001b. Indicators for environmentally sustainable household consumption. Int. J. Sustainable Development 4, 101_/120.

2.2. Mājsaimniecību Patēriņa klāsteriDarton 2004* izdala 13 sektorus:• Enerģijas patēriņš mājsaimniecībā• Enerģijas izmantošana – transports• Ūdens izmantošana• Atkritumi• Mājsaimniecības patēriņš – pārtika• Mājsaimniecības patēriņš – kopumā• Mājoklis• Tūrisms• Atpūta, brīvais laiks• finansiālie darījumi, operācijas (Banking)• Līdzdalība• Brīvprātīgais darbs• Vietējā kopiena

*Darnton 2004 Driving Public Behaviours for Sustainable Lifestyles Report 2 of Desk Research

commissioned by COI on behalf of DEFRA

2.3. Mājsaimniecību patēriņa klāsteri

• Somijas Vides ministrijas pētījumā* mājsaimniecību patēriņš tiek izdalīts 7 galvenajos sektoros un apakšsektoros:– Mājokļa uzturēšana, kur tiek skatīts ūdens patēriņš, siltumenerģijas

patēriņš, elektrības patēriņš, pagalms un privātais ceļš, būvniecība; elektroinstalācijas un santehnika, būvniecības, apdares materiāli

– Iknedēļas mobilitāte – braucieni uz skolu vai darbu, brīvā laika atpūtas braucieni, iepirkšanās un apciemojumu ceļojumi; ceļojumi veikti darba laikā

– Pārtika – izejvielas (nepārstrādāti produkti), uzglabāšanas trūkums, transports; piedāvājuma iztrūkums

– Tūrisms – atvaļinājumu pavadīšana Somijā (vietējais tūrisms), nakšu skaits, kad ir nakšots hoteļos un vasarnīcās, atvļinājumi, tūrisms uz ārzemju valstīm; restorāni, citi sabiedriskie pakalpojumi

– Brīvā laika aktivitātes – brīvā laika aktivitāšu piedāvājums, brīvā laika aktivitāšu piedāvājuma izmantošana; rūpes par veselību, izglītības aspekti aprīkojums un tā uzturēšana

– Mājsaimniecības lietas , ierīces – transports, ražošanas materiāli (enerģijas izmantošana iekārtu ražošanā)

– Iepakojums un atkritumu apsaimniekošana – iepakojuma ražošana, transportēšana

*Somijas Vides ministrijas 2008 gada ziņojums Household MIPS

2.4. Mājsaimniecību patēriņa klāsteri

*Somijas Vides ministrijas 2008 gada ziņojums Household MIPS

2.5. ES Ilgtspējīga patēriņa klāsteri

Avots: European Topic Centre on Sustainable Consumption and Production 2010

ES 3 nozīmīgākie vidi ietekmējošākie patēriņa klāsteri

3. Nepieciešamība pēc ilgtspējīga patēriņa īstenošanas Latvijā

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030 gadam – sabiedrības ilgtspējīga dzīvesveida īstenošana kā viens no mērķiem;

Latvijas Izaugsmes modelis – cilvēks pirmajā vietā. Mājoklis – pirmā cilvēka dzīves darbības vide;

Ekoloģiskās pēdas nospiedums 15 gadu laikā ir vairāk kā divas reizes dubultojies. (2,5 ha/iedzīv.5,6 ha/iedzīv.; pieejams – 1,8 ha/iedzīv., pasaules vidējais rādītājs – 2,7 ha/cilv.) (WWF 2010, Brizga J.)

Mājsaimniecību ietekme uz klimatu 4,35t CO2 uz 1 iedzīv. (2006)

Siltumenerģijas patēriņš – 1/3 daļa no kopējā m/s enerģijas patēriņa, 20,6% nav apmierināti ar iekštelpu to (CSP 2008);

Problēmas ar noglabājamajiem atkritumiem (poligonu ierobežota ietilpība) – 46% nāk no mājsaimniecībām;

Importētās pārtikas patēriņa pieaugums – 2005. gadā – 25%, 2007. gadā – 34% (Melece 2011),

u.c.

4.1. Vides uzvedība• Uzvedība veidojas no daudzām, bet savstarpēji saistītām

rīcībām. Vides uzvedību raksturo pozitīva, neitrāla vai negatīva ietekme uz vidi.

• Prezentācija par šādiem vides uzvedības modeļiem:1. Zināšanas – Attieksmes – Uzvedības modelis2. Vides komunikācijas modelis3. L. Fietkauss un I Kesseļa modelis4. “Vērtības – darbības plaisas modelis”5. N. Rajecki modelis6. Ekoloģisko sistēmu teorija

• Videi draudzīgu rīcību veicinošie faktori Latvijā: Latvijas aptauju rezultāti

Avots: Agyeman, J and A. Kolumss (2002)

4.2. Zināšanas – Attieksmes – Uzvedības modelis

Vides zināšanas Attieksme pret vidi

Videi draudzīga uzvedība

Atzīts par neefektīvu daudzos gadījumos: zināšanu palielināšana, bieži nenoved pie videi draudzīgas attieksmes veidošanās un videi draudzīgas uzvedības piekopšanas.

Agyeman, J and A. Kolumss (2002)

4.3. Vides komunikācijas modelis

1.Vides informācija

2. Vides izglītība

3.Sabiedrības līdzdalība

4. Videi draudzīga rīcība / uzvedība

5. Vides apziņa

Videi draudzīga rīcība veidojas, ja indivīdam ir pieeja vides informācijai, tas ir izglītots vides jautājumos un sabiedriski iesaistās vides aktivitātēs.

Atšķirībā no iepriekšējā, šis modelis paredz, ka vides apziņa un attieksme veidojas pēc videi draudzīgas rīcības, t. s. pašpieredzes iegūšanas.

Ernšteins R. 2003

4.4. L. Fietkauss un I. Kesseļa modelis

• Zināšanas tieši neietekmē uzvedību, taču rīkojas kā attieksmju un vērtību pārveidotājs;

• 5 mainīgie, kas veido videi draudzīgu uzvedību:– Attieksmes un vērtības– ārējās iespējas uzvesties videi draudzīgi (infrastruktūras,

ekonomiskie faktori)– uzvedības iniciatīvas (iekšējie, kas atbalsta un rosina uz videi

draudzīgu uzvedību) – (Sociālā vēlamība, dzīves kvalitāte, naudas noguldījumi)

– atgriezeniskā saite

Avots: Agyeman, J and A. Kolumss (2002)

4.5. Vērtības – darbības plaisas modelis

• 3 barjeras videi draudzīgai uzvedībai:– Individualitāte – tas ir saistīts ar personas attieksmi un

temperamentu. Īpaši ietekmīgas, ja personai nav spēcīgas vides intereses.

– Atbildība – Indivīdi, kas neuzvedas videi draudzīgi nejūt, ka varētu ietekmēt situāciju un vajadzētu uzņemties atbildību. Uzticības trūkums vietējai un nacionālai valdībai mazāka vēlme sekot viņu norādījumiem.

– Praktiskums – piemēram, laika trūkums, zināšanas

Photos: web resourcesAvots: Blake J. (1999)

4.6. N. Rajecki modelis – Kāpēc veidojas plaisa starp zināšanām un attieksmi?

• Tiešā, netiešā pieredze – tiešai ietekmei spēcīgāka ietekme uz indivīda uzvedību nekā netiešai. Piemēram, izglītojoša mācību stunda bieži ar mazāku efektu, nekā indivīda praktiska rīcības realizācija.

• Normatīvās ietekmes – sociālās normas, kultūras tradīcijas, likumi un prakse ģimenē ietekmē un veido attieksmi

• Īslaicīgās attieksmes – indivīdi maina savas attieksmes laika gaitā

• Attieksmes uzvedības metodoloģija –attieksmes (Vai Jums rūp vide?) ir daudz plašāk interpretējamas nekā paša rīcība (Vai Jūs izvēlaties vietējo preci?) līdz ar to veidojas pretrunas.

Avots: Agyeman, J and A. Kolumss (2002)

4.7. Vajadzību – iespēju – spēju modelis*

Tehnoloģijas Ekonomika Demogrāfija InstitūcijasKultūra

Vajadzības Ārējās vides faktori Indivīda iekšējie faktori

Fizioloģiskās vajadzības (ēdiens, ūdens, miegs);

Drošība (stabilitāte, aizsardzība);

Mīlestība, piederība (ģimene, draugi, interešu grupas),

Cieņa, atzīšana (atzinība no apkārtējiem),

Attīstība (radošā potenciāla lietošana, pašizziņa)

Darbs, brīvā laika aktivitātes, tiesības, dabas izjūta, nauda, privātums

Informācijas pieejamība un izglītības sistēmas;

Mode un apkārtējās sabiedrības vērtības;

Infrastruktūru un pakalpojumu pieejamība un cenas;

Resursu, preču pieejamība un cena;

Atbalsta pasākumu, finansējuma, fondu pieejamība;

Administratīvi nosacījumi un kontrole;

Tirdzniecības vietu un preču pieejamība

Ienākumi un finansiālās iespējas;

Zināšanas un izpratne par videi draudzīgu rīcību;

Izglītība

Vides apziņa, vērtības;Atbildības izjūta par nākotni, Zemi

Statuss;

Personiskās rakstura īpašības (naivums; lētticība; egocentrisms; līdzsvarotība)

Domāšana (īstermiņa, ilgtermiņa);

MotivācijaUzvedības kontrole

Nodoms, nolūks

Patērētāja uzvedība*Gatersleben and Vlek in Noorman and Uiterkamp 1998

4.8. Indivīdu (mājsaimniecības iedzīvotāju) bioloģiskā un

sociālpsiholoģiskā dimensija: vajadzības

A. Maslova vajadzību hierarhija*

Individualitāte, apdāvinātība, personīgā potenciāla īstenošana, pašattīstība Sociālais statuss, atzinība, cieņa, ietekme, panākumi darbā un privātajā dzīvē, labklājība Ģimene, draudzība, grupas atbalsts, mīlestība, intimitāte, komunikācija Aizsardzība no briesmām, kārtība un tiesības, drošība Gaiss, ūdens, miegs, barība, siltums, veselība, dzīves telpa, seksualitāte

Bioloģiskā

Sociālpsiholoģiskā

Maslow, A.H. (1943). A Theory of Human Motivation, Psychological Review 50:370-396.

4.9. VDR ietekmējošie faktori Latvijā

• Izstrādājot LIAS 2020 veikti divi nozīmīgi pētījumi analizējot VDR faktorus sabiedrībā:– Auzāne B., Elere L (2008) Sustainable consumption in

Latvia: barriers and consumer attitude– Ķīlis, R., Austers, A., Andersone, M. (2008) Latvijas

ilgtspējīgas attiecības stratēģijas līdz 2030. gadam ziņojums par iedzīvotāju aptauju

4.9.1. VDR ietekmējošie faktori Latvijā

• sociāldemogrāfiskie faktori, kā vecums, dzimums un izglītība:– vecāka gadagājuma biežāk piekopj resursu saudzējošu patēriņu– augstāks izglītības līmenis vairāk zināšanu par vides

jautājumiem ne vienmēr praktizētu videi draudzīgu uzvedību (piem. izglītotajiem vairāk ienākumu, bieži lielāks resursu patēriņš – piem. personiskā automašīna u.c.)

– neko nedara, lai aizsargātu vidi - 60,5% vīrieši, 39,5% sievietes.

• Ienākumu līmenis:– iedzīvotāji nav gatavi investēt videi draudzīgu preču iegādē ar

esošo ienākumu līmeni

4.9.2. VDR ietekmējošie faktori Latvijā

• informācijas, sociālie un attieksmes faktori:

– sabiedrība pati nemeklē informāciju;– Ražotāji - nenorāda patiesu informāciju par produktu;– Indivīdiem nav pārliecības, ka viņu rīcības dos labumu

• vāji attīstīta kolektīvā solidaritāte • attieksmes un atbildības nepietiekamība• nepieejama infrastruktūra, publiska atbalsta trūkums un

institucionālā ietvara nesakārtotības; • plaisa starp publiskām pārvaldēm un sabiedrības uzticību

un atbalstu:

5. Ekoloģisko sistēmu teorija*

• Teorija izvirza četras sistēmas, kas sasvstarpēji ir viena ar otru saistītas: – mikrosistēma (tuvu pastāvošas

vides - ģimene, skola, baznīca, līdzīgi domājoši cilvēki);

– mezosistēma (sistēma, kas uztur saikni starp tuvu pastāvošām vidēm, piemēram, skola un mājas);

– ekzosistēma (ārējā vide, kas netieši ietekmē attīstību - masu mediji, aprūpes sistēma);

– makrosistēma (kultūras kopums – kultūra, nacionalitāte, sabiedrība, ekonomika, politiskā vara, vērtības, normas)*

Kopienu tipi un to mijiedarbības

katru līmeni raksturo sabiedrības (indivīda) līdzīgi vides uzvedību ietekmējošie faktori.

Avots (pēc Peter un Jackson 2008 rakstā Reid, Sutton 2010)

*Bronfenbrenner 1979

6. Mājsaimniecības ekosistēma

Starp cilvēku, kā mājsaimniecības galveno šūnu, un apkārtējo vidi, notiek nepārtraukta dabas resursu, enerģijas un informācijas apmaiņa.

Cilvēks ir atvērta sistēma, tāpēc tā nevar darboties atrauti no apkārtējās bioloģiskās un sociālās vides.

Cilvēks ne tikai pielāgojas dabas videi, bet arī pārveido to.

Dabas, inženiertehniskā

un būvvide

Sociālā, kultūras un pārvaldības vide

VielasEnerģijaInformācija

Vides komunikācija

VielasEnerģija

Informācija

7. Mājsaimniecības definīcijas (1)• Mājsaimniecība vispirms kā cilvēku kopa:

– ir viena persona vai cilvēku grupa, kuru adrese ir vienīgā vai galvenā viņu apmešanās vieta un kuri kopā vai nu ēd, vai dala šo apmešanās vietu. (Jarry D, Jarry I. 1991)

– Mājsaimniecību bieži kā ģimenes kopa, primārā vienība, kurā indivīdi savstarpēji mijiedarbojas, (Diepen van A. M.L 1998).

– ir viena persona vai cilvēku grupa, kuriem ir kopīga apmešanās adrese kā galvenā vai vienīgā un kuri dala vismaz vienu ēdienreizi dienā un dala kopīgas dzīvojamās telpas. (ONS, 2005)

– ir sociālas vienības, kur tās iedzīvotāji runā vienā valodā, kuru raksturo kopēji priekšstati un vērtības un tā ir veida izpausme kādā cilvēki izvēlas dzīvot savu personisko dzīvi.(Van Diepen 1998)

– ir vienība, kura šķiet ir tās īpašnieka kontrolē. Tas nozīmē to, ka ieplūdes – inputs (iepirkšanās, laiks, apziņa, izpratne) un izplūdes (atkritumi, enerģija) kurus mājsaimniecības var kontrolēt, pretēji piemēram, lielām organizācijām, kur bieži pārvaldes komandai ir noteicošā atbildība (Carr 2005).

7. Mājsaimniecības definīcijas (2)Eiropas valstīs un ANO valstīs definē:

• mājsaimniecība kā socioekonomiska vienība, kura sastāv no indivīdiem, kuri dzīvo kopā un kopīgi dala mājokli. (Diepen van A. M.L 1998)

Latvijā Centrālās statistikas pārvalde:• mājsaimniecība ir viena vai vairākas personas, kas dzīvo vienā mājoklī un kopīgi

sedz mājsaimniecības izdevumus (CSP 2009)

Mājsaimniecība var tikt definēta divējādi gan kā sociāla vienība, kas apdzīvo noteiktu fizisku telpu, visbiežāk šādā gadījumā tiek lietots termins māja/mājoklis, taču vēl precīzāk būtu teikt dzīvojamā telpa/vieta. Un no šāda skatījuma perspektīvas tiek skatīta gan kā sociāla vienība gan dažāda mēroga dzīvošanai nepieciešamiem fiziskiem iekārtojumiem(living arrangements).

Mājsaimniecība (māja) kā telpas elements:– uzlūkojama kā materiāla vieta (place) - ēka, bieži ar dārzu vai pagalmu novietota

konkrētā apkaimē, gan māju telpiski veido (space) tās iedzīvotāji, kurus vieno, saista kādas kopīgas pazīmes, darbības. (Valentine 2001).

Mājsaimniecība ir konkrētas teritorijas iedzīvotāju individuāli vai kopsaimniecībā savā ikdienas dzīvesdarbībā apsaimniekots mājoklis un tā apkārtne, kuru raksturo kopīga mājokļa uzturēšana un sadzīves dzīvesveids (Ernšteins R., Līce E. )

Mājsaimniecības ietekme uz vidi ir atkarīga no tās izmēra, iedzīvotājiem – skaita, vecuma dzimuma u.c. pazīmēm, fizisku un nemateriālu resursu ieplūdi (inputs) un izplūdi no mājsaimniecības (outputs). (Reid, Sutton 2009)

8.1 Latvijas mājsaimniecību raksturojums

Mājokļu iedalījums• pēc mājokļa tipa:

– dzīvokļi ~ 70% mājokļu– savrupmājas ~ 30% mājokļu.

• pēc ienākumu līmeņa: augstiem; vidējiem; zemiem ienākumiem

– 58,6 % ne bagāti, ne nabadzīgi– 27,1% uz nabadzības sliekšņa– 8,8 % nav bagāti, bet dzīvo labi– 5,5 % nabadzīgi (CSP 2009)

• pēc apdzīvotās teritorijas: lauku, piepilsētas, pilsētas teritorijas mājokļi, vai mājokļi piekrastes vai iekšzemes teritorijās

– (Latvijā iedzīvotāji 68% pilsētās, 32% laukos)

• pēc demogrāfiskā tipa: vienpersonas, ģimenes (pāri, persona ar un bez bērniem), kolektīvā tipa mājsaimniecības;

– vidēji Latvijā mājsaimniecība – 2,5 cilvēki (CSP2010)

Foto: interneta resursi

8.2. Vidējās Latvijas mājsaimniecības patēriņš

• Enerģijas patēriņš – 308 kwh/m2 gadā (78,8% siltumenerģijai)

• Ūdens 110 l diennaktī;

• Atkritumi – 411 kg uz 1 iedzīv. (Polija 259 kg, Īrija 804 kg) 80% sadzīves atkritumu kopumā tiek radīti mājsaimniecībās;

• Dzīvojamā platība – 67 m2 (27m2 uz vienu iedzīv., Eiropas valstīs vidēji 35m2);

• Pārtikas patēriņš – 2600 kcal (Melece 2006) (Vācijā – 2888 kcal, Francijā – 2942 kcal); 1/3 daļa ko patērē importa pārtika (Melece 2011);

• Transports – vidēji uz vienu mājsaimniecību reģistrēta viena automašīna (transporta sektors ir visstraujāk augošais sektors)

(datu avots - CSP, LVĢMC, Melece L. 2011, EEA 2010)

9. Mājsaimniecības vides pārvaldībaMājsaimniecību vides pārvaldība

(MVP) ir konkrētas teritorijas iedzīvotāju individuāli vai kopsaimniecībā savā ikdienas dzīvesdarbībā apsaimniekota mājokļa (privātmājas, dzīvokļa) un tā apkārtnes vides pārvaldība, kas sastāv no mājokļa telpiskās uzturēšanas un iedzīvotāju sadzīves dzīvesveida videi draudzīgas attīstības, ietverot:

– būvsaimniecību, – enerģijas piegādi un

izmantošanu– ūdens piegādi un izmantošanu– pārtikas un citu sadzīves

produktu, priekšmetu un pakalpojumu patēriņu

– atkritumu apsaimniekošanu, – transporta izmantošanu un

nodrošināšanu;– atpūtas un brīvā laika

aktivitātes;– vides veselības prasību

ievērošanu.

Atpūta, brīvā laika aktivitātes

transports

Pārtikas patēriņš

Citu sadzīves produktu, priekšmetu patēriņš

Atkritumu apsaimniekošana

Ūdens piegāde un izmantošana

Enerģijas piegāde un izmantošana

būvvide

Mājsaimniecība

9.1. MVP sektoru mijiedarbība• Starpsektoru mijiedarbība un vides ietekmes:

– Atkritumu daudzums, ko ietekmē pārtikas patēriņš, iepakojums, būvniecības darbi

– Siltumenerģijas patēriņa saistība ar ēku energoefektivitāti, būves kvalitāti– Pārtikas pieejamība, iegāde un transporta izmantošana– U.c.

BūvsaimniekošanaEnerģijas piegāde

un izmantošana

Ūdens piegāde un izmantošana

Atkritumu apsaimniekošana

Pārtikas patēriņš

Citu sadzīves produktu, priekšmetu patēriņš

Transports

Atpūta, brīvā laika aktivitātes

9.2. Būvniecības vide

1. Vispirms nebūvēt, • bet rekonstruēt esošo,

izvēloties videi draudzīgus būvniecības materiālus, domājot par energoefektivitāti, utt..

2. būvēt ilgtspējīgi• Ilgtspējīga būve• Zema enerģijas patēriņa

mājas ar 0% jeb pasīvās mājas (15 kwh/m2)un 50% enerģijas patēriņu no vidēji patērētās ēkas*.

Ilgtspējīga būve Latvijā• Vienīgā pasīvā (passive) māja Talsu

rajonā Ģipkā pabeigta 2010. gadā• Vācijā – tūkstošos un aktuāls temats

par aktīvo (active) māju būvniecību, kas pašas ražo enerģiju un pārdod citām

*Biedrība Zaļas mājas www.zalasmajas.lv

9.3. Enerģijas patēriņš un piegāde

• Ilgtspējīga rīcība 4 posmos:

– Gala patēriņš (siltums, elektrība) – energoefektivitāte, dzīvesveida izmaiņas, iekārtu efektivitāte

– Enerģijas ražošanā mājsaimniecībās

– Enerģijas ražošana un piegāde no centralizētām siltumapgādes sistēmām (zudumu samazināšana tīklos, ilgtspējīga resursa izvēle);

– Ilgtspējīgu kurināmo ieguve un piegāde (līdz CSA katlam, iedzīvotāju dzīvesvietai)

(avots Kudreņickis I. 2009)

9.4. Ūdens piegāde un izmantošana

• Centralizēto ūdens apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem:– Kvalitatīva dzeramā ūdens piegāde un notekūdeņu apsaimniekošana;– Palielināt mājsaimniecību pieejamību centralizētiem pakalpojumiem

• Mājsaimniecībā:– samazināt ūdens patēriņu – Ierobežot kaitīgas sadzīves ķīmijas lietošanu– Nodrošināt privāto ūdens apsaimniekošanas sistēmu videi draudzīgu

darbību

9.5. Atkritumu apsaimniekošana

• Saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas piramīdu, iedzīvotāju rīcības mājsaimniecībā:1. Neradīt (mazāk

iegādāties, bez papildus iepakojumiem utt..)

2. Šķirot un izmantot materiālus otreizēji

3. Izmantot enerģijas ražošanā

4. Nodrošināt videi nekaitīgu apglabāšanu

9.6. Pārtikas patēriņš

Galvenie nosacījumi ilgtspējīga pārtikas patēriņa īstenošanā:

– Vietējās pārtikas patēriņš;

– Sabalansēta diēta un ieteicamā dienas deva;

– Mazāk dzīvnieku izcelsmes produkti;

– Bioloģiskās pārtikas produkti.

9.7. Transports

Galvenie virzieni:• Izvairīties (izvairīties vai

samazināt nepieciešamību pārvietoties);

• Pārslēgties (pāriet uz videi draudzīgāku pārvietošanās veidu);

• Uzlabot (uzlabot transporta veidu un tehnoloģiju enerģijas efektivitāti) (Klāvs G. 2010)

– Samazināt personisko automašīnu izmantošanu;

– Pilsētā – kājām iešana, velosipēdi, sabiedriskais transports

– Starppilsētām - sabiedriskais transports;

– Gaisa transporta izmantošanas samazināšana

– Automašīnu koplietošana.

9.8. Dzīvesveids

• Dzīvesveids tiek izprasts kā uz vidi vērsta uzvedība bez atsevišķām videi draudzīgām rīcībām, kuras var būt dažādi motivētas, iekļauj vērtību, attieksmju, personisko un sociālo normu izmaiņu kopumu, apziņas maiņu;

– dzīvesveids atspoguļo katras sabiedrības specifisko kultūras, dabas, ekonomikas un sociālo mantojumu (Antons V.).

• Vides komunikācijas modelis: apbusēja ietvaru attīstība, kas veicina iedzīvotāju dzīvesveida attīstību:

– informācijas pieejamības nodrošināšanu un iedzīvotāja interesēšanos par videi draudzīgu rīcību;

– pašizglītošanos un izglītošanu;

– iedzīvotāja iesaistīšanos un iespēju pieejamību līdzdalības aktivitātēm;

– videi draudzīgas rīcības piekopšanu (Ernsteins 2003).

Avots: Antons 2009, Ernšteins 2003

10. Vides pārvaldības dimensiju mijiedarbība: MVP dimensija

Valsts vides pārvaldība

Mājsaimniecību vides pārvaldība

Korporatīvā vides pārvaldība

Municipālā vides pārvaldība

Mediatīvā vides pārvaldība (izglītotāji, NVO, mediji, zinātne tehn.)

Avots: Ernšteins R.

11. MVP mērķa grupas

• 8 galvenās vides pārvaldības mērķa grupas:– Valsts institūcijas– Pašvaldības institūcijas– Uzņēmējdarbības organizācijas– Nevalstiskās organizācijas– Izglītības iestādes un organizācijas– Mediji– Iedzīvotāji – mājsaimniecības– Zinātniskie institūti un organizācijas

11.1. Valsts institūcijas

izstrādā vispārējo attīstības plānošanas ietvaru, izstrādā likumdošanu, plāno finansu resursu sadalījumu pa nozarēm, uzrauga pašvaldību darbību, noteicošās institūcijas par vides aizsardzības politikas realizāciju.

• Ekonomikas ministrija –būvniecības, enerģētikas (tajā skaitā energoefektivitātes), patērētāju aizsardzības, kā arī investīciju politikas izstrādāšana un īstenošana. Veic ēku energoefektivitātes vispārējo pārraudzību un koordināciju, enerģijas galapatēriņa politikas plānošanu un īstenošanu.

• Vides ministrija – vides politikas izstrādnē, ieviešanā un pārraudzībā, tai skaitā vides izglītības veicināšana, atkritumu apsaimniekošanas politikas plānošana, gaisa aizsardzības, ūdenssaimniecības politikas, energoefektivitātes un klimata pārmaiņu politikas plānošana un ieviešanas uzraudzība.

• Reģionālo un pašvaldības lietu ministrijas reģionu un pašvaldību attīstības plānošana, arī mājokļu politikas plānošanā, informētas sabiedrības attīstības politikas plānošana;

• Zemkopības ministrija; • Satiksmes ministrija

11.2. Pašvaldības institūcijas

LR “Likums par pašvaldībām” 15. punkts nosaka pienākumus pašvaldībai:

– organizēt komunālos pakalpojumus (ūdensapgādi un kanalizāciju; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana), neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds;

– gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību;

– pašvaldībai jānodrošina izglītības pakalpojumu pieejamība;

– nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un sportu.

Pašvaldībām, saskaņā ar likumdošanu nav tiešu pienākumu nodrošināt vides aizsardzības politikas realizāciju.

Pārvaldes iestādes ir arī vienas no lielākajiem resursu patērētājiem. Latvija publiskie iepirkumi sastāda 17% no IKP (Vides ministrija).

 11.3. Formālās un neformālās izglītības un zinātniskās

organizācijas• Marakešas procesa 10 gadu ietvara programmā viens no

virzieniem Izglītība ilgtspējīga patēriņa attīstībai, izglītības iestādes būtisks spēlētājs jauniešu vides zināšanu, vides attieksmes un vides vērtību veidošanā.

• Vides pārvaldības sistēmas un vides politika skolās var būt tikai sākums plašākai darbībai, un nākošais skolas darbības līmenis - vietējā pašvaldības, iesaistīšana vides izglītības un saziņas darbā, jo skola, īpaši lauku rajonos, bieži ir vietējais kultūras un izglītības centrs.

• Zinātnes , pētniecības institūtiem nozīmīga mediatoru loma, gan pie politikas izstrādnes, gan uzņēmēju piesaistes, gan sabiedrības izglītošanā u.c.

 11.4. Uzņēmējdarbības organizācijas

• Kompānijām un uzņēmumiem vidutāju loma. Individuālām kompānijām ir jāievēro vides likumi, var arī brīvprātīgi ieviest vides pārvaldības sistēmas vai sociālās atbildības shēmas;

• MVP kontekstā, tie ir:– komunālo pakalpojumu piegādes uzņēmumi, kas vienlaicīgi

pārstāv arī pašvaldības institūcijas– pārtikas u.c. preču ražotāji un tirgotāji;– dažādu videi draudzīgu tehnoloģiju (AE izmantošanai, eko

ūd. sistēmas, būvnieki u.c.) izplatīšanas un ražošanas uzņēmumi

– dažādi pakalpojumu piegādātāju/piedāvātāju uzņēmumi (piem. trešās puses pakalpojumi ēku siltināšanas pasākumu veikšanā, sabiedriskā ēdināšana u.c.)

11.5. Nevalstiskās organizācijas

• sabiedrības izglītošanas un informēšanas aktivitātes. – NVO piemēri Latvijā: NVO „Zaļā brīvība”, Biedrība Homo ecos,

Zemes draugi, Latvijas Zaļā kustība

• iedzīvotāju kopīgai interešu aizstāvībai, sadarbībai un pašorganizācijai – Piem. “Mežaparka attīstības biedrība”, dažādas dzīvokļu īpašnieku

biedrības, māju kooperatīvi u.c.

• pārvaldes iestāžu uzraudzība un konsultēšana– (konsultatīvās padomes, organizācijas, kuras sadarbojas un ir

padomdevēji dažādām pārvaldes institūcijām)

11.6. Mediji• Mediji jeb plašsaziņas līdzekļi ir sociālie institūti un komunikāciju

kanāli, kas nodrošina sistemātisku informācijas vākšanu, apstrādi un izplatīšanu. Nozīmīgākie plašsaziņas līdzekļi ir prese, radio, televīzija, grāmatas, kino, internets un daudzi citi.

• vairāki specializēti vides mediji, kas atspoguļo arī VDR saistītus jautājumus.

• Vides Vēstis;• vides sadaļa Zaļā zeme portālā TV-NET un• ilgtspējīgas attīstības sadaļa portālā Politika.lv.• dienas laikrakstos – avīze "Diena", žurnāls "Ir" u.c.• sieviešu un veselības žurnālos, piemēram Shape, 36,6 un Santa.

12. Mājsaimniecības vides pārvaldības instrumenti

• Tradicionālās piecas vides pārvaldības instrumentu grupas:– Plānošanas instrumenti– Likumdošanas un uzraudzības instrumenti– Infrastruktūras un institucionālie instrumenti– Finansu un ekonomiskie instrumenti– Komunikācijas un sadarbības instrumenti

• Instrumenti katrā no vides pārvaldības dimensijām MVP kontekstā var būt atšķirīgi.

12.1. Plānošanas instrumenti

• Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030 gadam, kur viens no mērķiem iedzīvotājiem – ilgtspējīga dzīvesveida īstenošana

• Sektoru plānošanas dokumenti:– Būvniecības nozares attīstības pamatnostādnēs (2009. - 2013.

gadam)– Klimata pārmaiņu samazināšanas programma 2005. – 2010.

gadam – Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007-2016. gadam; – Latvijas Republikas Pirmais energoefektivitātes rīcības plāns

2008. – 2010.gadam– Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam– Upju ūdens apgabalu apsaimniekošanas plāni– Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006. – 2012. gadam;

Reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni

Kur mērķu sasniegšanā paredzēta iedzīvotāju iesaiste mājsaimniecību līmenī.

12.2. Likumdošanas un uzraudzības instrumenti

• Būvniecības likums; Ēku energoefektivitātes standarti jaunajiem mājokļiem; Zaļais iepirkums

• Enerģētikas likums; Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likums; Ēku energoefektivitātes likums

• Elektroenerģijas tirgus likums; Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums; Vides monitoringa sistēma Latvijā, tajā skaitā gaisa piesārņojošo un SEG emisiju monitoringu; Ūdens apsaimniekošanas likums; Patērētāju tiesību aizsardzības likums;

• Atkritumu apsaimniekošanas likums un vietējie pašvaldību saistošie noteikumi; Dabas resursu nodokļa likums; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

12.3. Infrastruktūras un institucionālie instrumenti

Institucionālie:– Valsts institūcijas (VARAM, EM, ZM u.c.), pašvaldības

institūcijas; uzņēmējdarbības organizācijas, mediji, nevalstiskās organizācijas; izglītības iestādes un organizācijas; zinātniskie institūti u.c.

Infrastruktūras:– siltumpiegādes infrastruktūras: Katlu mājas, siltumpiegādes

tīkli, individuālie apkures katli– Ūdens apsaimniekošanas infrastruktūras: notekūdeņu

attīrīšanas stacijas, ūdensvadu tīkli, dzeramā ūdens atdzelžotavas,

– Atkritumu poligoni, dalītie atkritumu vākšanas punkti, – u.c.

12.4.1. Finansu un ekonomiskie instrumenti

• Municipālās pārvaldes līmenī:– Būvniecības nacionālā programma;– Klimata pārmaiņu finanšu instruments siltumnīcefekta gāzu

samazināšanai pašvaldības ēkās;– Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju

samazināšanai– Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamiem energoresursiem;– Kohēzijas fonda 3.5.2. pasākums "Enerģētika" – ilgtspējīgai enerģijas

ražošanai un piegādei;– valsts atbalsts energoauditu veikšanai 05.02.2008 MK Noteikumi Nr.59– Lauku attīstības programma 2007-2013 pasākuma ”Atbalsts uzņēmumu

radīšanai un attīstībai” – Nodokļa likmes, saistītas ar enerģijas resusu izmantošanu, gaisa

piesārņošanu un klimata maiņu – ES KF un ERAF ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas

infrastruktūru sakārtošanas projekti– Eiropas ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instruments– Siltumenerģijas, Elektorenerģijas, ūdens apsaimniekošanas

pakalpojumu un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu tarifi.

12.4.2. Finansu un ekonomiskie instrumenti

• Ārējie pieejamie finansu instrumenti mājsaimniecību līmenim:

– Klimata pārmaiņu finanšu instruments: atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecību sektorā;

– 3.4.4. pasākums "Daudzdzīvokļu mājokļu energoefektivitāte un pieejamība" (ERAF) aktivitāte "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi"

– ES KF un ERAF ūdens apsaimniekošanas infrastruktūras sakārtošanai, atbalsts mājsaimniecībām centralizēto ūdens sistēmas pieslēgumiem.

– Citi pašvaldību atbalsta pasākumi mājsaimniecībām atkritumu apsaimniekošanā – akcijas bezmaksas atkritumu pieņemšanai, u.c.

12.5. Komunikācijas un sadarbības instrumenti

• Vides informācijas instrumenti• Vides izglītības instrumenti• Sabiedrības līdzdalības instrumenti• Videi draudzīgas rīcības instrumenti

12.5.1. Vides informācijas instrumenti

• Ekomarķējumi, informatīvie materiāli (bukleti, TV, radio pārraides, informācija interneta vidē)– Ekomarķējumi - teksts vai simboli uz produkta vai tā

iepakojuma, kas norāda produkta vai iepakojuma ietekmi uz apkārtējos vidi.

» pieder Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienībai un apliecina, ka noteiktais produkts ir ražots no ekoloģiski tīrām izejvielām;

» ES Energoefektvitātes marķējums (A līdz F klases);

» Zaļais sertifikāts, kas ir lauku tūrisma mītņu ekomarķējums;

» FSC – ilgtspējīgas mežsaimniecības sertifikāts, tiek norādīts uz produktiem, kur izmantota ilgtspējīgas mežsaimniecības koksne

12.5.2. Vides informācijas instrumenti

» ES oficiālais vides marķējums. Var saņemt arī Latvijas ražotāji. Pašlaik Latvijā pieejami tikai tekstilizstrādājumi, grīdas segumi un biroja papīrs;

» Ziemeļu gulbis, skandināvu marķējums, kuru izsniedz Ziemeļvalstu padomes. Latvijā uz diviem produktiem – United Press, Baltic Candles

» Laba vides izvēle, Zviedrijas dabas biedrības izstrādāts marķējums. Uz ļoti daudzām preču grupām. Tiek uzskatīts par vienu no stingrākajiem marķējumiem

» Zilais enģelis Vācijas vides marķējums, kurš pastāv kopš 1978. gada un tiek uzskatīts par vienu no pasaulē visizstrādātākajiem vides marķējumiem. Atrodams uz vairāk nekā 3500 produktiem.

» TCO (Zviedrijas profesionālo darbinieku konfederācija). piešķir mobilajiem telefoniem, biroja mēbelēm, datoriem un to piederumiem.

12.5.3. Vides informācijas instrumenti

• Informatīvie materiāli:– Bukleti par videi draudzīgu rīcību (Zaļais ceļvedis,

Viss ko mēs ēdam, Ilgtspējīga būvniecība, padomi ēku siltināšanai, u.c.)

– kompleksas mediju kampaņas, TV raidījumi "Vides fakti” (www.videsfakti.lv); Dabas taka, Uz meža takas (Latvijas televīzija)

– Informācija organizāciju interneta vietnēs • Ilgtspējīgs patēriņš (Dolceta http://www.dolceta.eu/latvija/,

Vides risinajumi (www.videsrisinajumi.lv), Zaļā brīvība (www.zb-zeme.lv); ekozeme.lv (www.ekozeme.lv);

• ilgtspējīga būvniecība (biedrība “Zaļas mājas” www.zalasmajas.lv)

• Veģetārisms (www.vegetarisms.lv)• u.c.

12.5.4. Vides izglītības instrumenti

• Formālā izglītība: • mācību priekšmeti par vidi; dabaszinātņu

pamatskolu un vidusskolu programmas; augstskolu izglītības programmas.

• Neformālā izglītība:• Informatīvās, izglītojošās un citādas kampaņas • Izglītojoši pasākumi par vidi – Vides nedēļas skolās

u.c.• Ārpusskolas aktivitātes, interešu pulciņi u.c.• Mūžizglītības centri u.c.

12.5.4. Vides izglītības instrumenti

• Kampaņas vērstas uz pamatskolu, vidusskolu iesaisti:– Ekoskolas, Jaunie Vides reportieri, Izzini mežu,

Atrastā Latvija.– Latvijas Zaļais punkts un LLU kampaņu „Zaļā

punkta kauss”– Dažādi konkursi labākajām klasēm – bateriju

vākšana, koku sēšanas un stādīšanas akcijas “Skābeklis”

12.5.5. Vides izglītības instrumenti

• Citi vides izglītības instrumenti:– izstādes veltītas vides aizsardzībai– Konferences ( ikgadējā“ Vides zinātne un

izglītība Latvijā”, Ieelpa 2010 zaļa un ekoloģiskā dz-veida konf., )

– Kultūras pasākumi: Koncerti, kino filmas, dokumentālo filmu demonstrācijas pasākumi, teātra izrādes

12.5.6. Sabiedrības līdzdalības instrumenti

• NVO aktivitātes sabiedrības iesaistei:– pret ĢMO, zaļais ceļvedis, zaļie tirdziņi, Ideju mājas „Zaļa

dzīvesveida talka”, Biedrības „Zaļas mājas” aktivitātes ilgtspējīgas būvniecības veicināšanā, Biedrība "Berga bazārs" par Slowfood, Vispasaules zaļo darbu diena u.c., Creative Cities

12.5.6. Sabiedrības līdzdalības instrumenti

• Vides ministrijas pasākumi sabiedrības līdzdalībai:– gada balva Ābols, pašvaldībām kas īsteno vides

infrastruktūras un dabas aizsardzības projektus, konkurss Labākais iepakojums Latvijā, konkurss Sējējs zemnieku saimniecībām un konkurss Labākais vides žurnālists.

• Citi sabiedrības līdzalības instr.: – publiskās apspriešanas, dažādas konsultatīvās padomes,

darbības nevalstiskās organizācijās, iesniegumu rakstīšana u.c.

13. Mājsaimniecību vides pārvaldības attīstība Latvijā

1. Pašvaldības konkursa piemērs: Liepājas konkurss par ēku sakopšanu

2. Iedzīvotāju pašorganizācijas piemērs: Ideju talkas;

3. Rīgas mājsaimniecības piemērs;

4. Valmieras pilsētas pašvaldības rīcības piemērs;

COBWEB, Interreg IV A 2011University of Latvia, Department of Environmental Management

13.1. Pašvaldības konkursa piemērs: Liepājas konkurss par

ēku sakopšanu• Kopš 2005. gada konkurss notiek katru gadu. Pilsētas

sakoptākie nami katru gadu tiek vērtēti laika periodā no jūnija līdz septembrim.

• Tiek noteiktas nominācijas: – „Sakoptākais uzņēmums”, – „Sakoptākā iestāde”, – „Sakoptākā daudzdzīvokļu māja” un– „Sakoptākais savrupnams”– „Slotas kāts” piešķiršana nesakoptākajiem namiem.

• Iedzīvotāju organizēšanās, kā arī konkurss labums pašvaldībai – tiek vienlaikus labiekārtota pilsēta

13.2. Iedzīvotāju pašorganizācijas piemērs – Ideju talkas

• Ideju talkas - platforma, kur griezties uzņēmējiem, lai uzsāktu uzņēmējdarbību, iedzīvotājiem, lai dzīvotu zaļāk un citiem interesentiem, lai sadarbotos.

• Projekts sācies 2009.gada vasarā un līdz šim vairāk kā 20 ideju Talkas. Sauklis – kopā mēs varam paši.

• 2010. gada marta beigās notika Zaļa dzīvesveida talka. Kopumā tika iesniegtas 16 idejas.

Kopīgi tika īstenotas vairākas idejas – daži tika pie mazdārziņiem, vairākas idejas par pašorganizāciju veloceliņu izveidē, kopā sanākšanas vakari, u.c.

Foto: Ideju talkas arhīvs

13.3. Iedzīvotāju un pašvaldības rīcību attīstība Valmieras pilsētas

pašvaldībāPētītie jautājumi gadījuma izpētē:– Pakalpojumu piegāde mājsaimniecībām

un virzība uz ilgtspējīgu attīstību;– SIA “ZAAO” darbība informēšanā par videi

draudzīgu rīcību;– Ēku siltināšanas pasākumu attīstība– Kavējošie faktori Valmieras pašvaldības

rīcību attīstībai

13.3.1. Pakalpojumu piegāde mājsaimniecībām

– Pakalpojumu piegādes uzņēmumi – SIA „Valmieras ūdens”, SIA „Valmieras siltums”, SIA “ZAAO”

– Visām iestādēm ir plānoti pasākumi ilgtspējīgāku pakalpojumu piegādes veicināšanā, būtisks atbalsts realizācijā ES infrastruktūru programmas

– SIA “ZAAO” – nozīmīgākais sabiedrības informētājs par vides jautājumiem, iekšēji - integrētā vides pārvaldības sistēmas (ISO 14001, ISO 9001, darba drošības),

– SIA ZAOO apsaimniekošanas reģionā visvairāk dalītās atkritumu vākšanas punktu

13.3.2. SIA “ZAAO” darbība vides informēšanā

• SIA “ZAAO” darbība vides izglītības aktivitātes:

– Vides izglītības speciālists

– Izdod informatīvus materiālus par vidi (pirmskolām, skolām, )

– Vairākas sadarbības programmas:

• Ar pašvaldībām• Ar izglītības

iestādēm• Dalība Vides

izglītotāju asociācijaAvots: SIA “Ziemeļu atkritumu apsaimniekošanas organizācijas” mājaslapa www.zaao.lv

13.3.3. Ēku siltināšanas pasākumu attīstība

Mājsaimniecību rīcību veicina:

• ES ERAF atbalsta fondu pieejamība; • Pašvaldības un Ekonomikas ministrijas

(BEMA) komunicēšana ar iedzīvotājiem;

• Labie citu DZīB īstenotie piemēri Valmierā;

• Iekšējie apsvērumi – iespējas ietaupīt ekonomiskos līdzekļus, uzlabot iekšējo mikroklimatu, celt īpašuma vērtību

Mājsaimniecības rīcību kavējošie faktori:

• Sarežģīta pieteikšanās procedūra;• Ēkas īpašnieku dažādas attiecības;• Savstarpējās vienošanās grūtības;• Entuziastu, līderu trūkums.

DzīB “Smilškrasti” pieredze ēkas siltināšanāĒka: 5.stāvu ēka (103.sērija), kura būvēta 1976.gadā.56 dzīvokļu ēka, kopējā dzīvojamā platība 2867,85 m2

Renovācijas darbi: 2005. gadā – ēkas sienām un galiem2009. gadā - veikta ārējo norobežojošo būvelementu konstrukciju un pagraba pārseguma siltināšana, jumta renovācija, logu nomaiņa koplietošanas telpās, siltumapgādes un ventilācijas sistēmu renovācija.Siltumenerģijas patēriņš: Pēc 2005. gada renovācijas - 102 kWh/m2 (52%

ietaupijums) Pēc 2009. gada renovācijas - plānots samazinājums

par 42,49 %, sasniedzot aptuveni 60 kwh/m2

līdzfinansējuma piesaiste 37 105,45 Ls

13.3.4. Kavējošie faktori Valmieras pašvaldības rīcību attīstībai

– Dažādu ārējo valsts normatīvo aktu nepieejamība (piem. Zaļai iepirkums, nav likumdošanas nosacījumu pašvaldībai par nepieciešamību realizēt vides politikas) un valsts stratēģiskas pieejas trūkums;

– Iedzīvotāju intereses trūkums un neiesaistīšanās lēmumu pieņemšanas procesos;

– Pašvaldības iekšējie faktori – pašvaldības vadības intereses trūkums, darbinieku entuziasms, kapacitāte

13.4. Rīgas mājsaimniecības rīcību piemērs

Gadījumu izpēte veikta konkrētā mājsaimniecībā, kuras iedzīvotāji visi informēti par videi draudzīgu dzīvesveidu.

• Mājsaimniecības raksturojums:– 1900. gadā celtā nesiltināta sešstāvu daudzdzīvokļu mājā,

ķieģeļa mūra ārsienām. – Dzīvokļa platība ir 114,3 m2, griestu augstums – 3,4 m. Dzīvoklī ir

5 istabas un dzīvo 5 cilvēki, t.i. uz 1 mājas iedzīvotāju ir pieejami 22,86 m2.

• Mājsaimniecības pakalpojumu izmantošana:– siltumpiegāde ar a/s „Rīgas siltums” pakalpojumi, – ūdenssaimniecības pakalpojumi SIA „Rīgas ūdens”,– elektrības piegādes pakalpojumi a/s „Latvenergo”;– Atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi AS "L & T Hoetika”.

13.4.1. Mājsaimniecības patēriņa rādītāju analīze

• Enerģijas patēriņš augsts mājsaimniecība izmanto elektrisko ūdens sildītāju, daļa no elektorierīcēm ir novecojušas;

• Siltumenerģijas patēriņš nav vērtējams kā augsts apkurē drīzāk – taupības, nevis komforta režīms, ēkai lieli siltuma zudumi;

• Mājsaimniecības iedzīvotāji daļēji šķiro atkritumus – atdala stiklu, PET pudeles, makulatūru;

• Interesējas par videi draudzīgu dzīvesveidu, iesaistās dažādos pasākumos, iesaista citus

13.4.2. Rīgas mājsaimniecības piemērs: secinājumi

• Neveicina ilgtspējīga patēriņa attīstību:– Infrastruktūras trūkums;– iedzīvotāji īrnieku statusā;– Kaimiņi un līdzcilvēki;– Ekonomiskie aspekti;– Nevēlēšanās iesaistīties pašvaldības uzraudzībā un

neticība, kas spēs kaut ko ietekmēt.

13.4.3. Speciālistu vērtējums par mājsaimniecību vides pārvaldības

attīstību Latvijā• 34 ekspertu aptaujāšana• Būtiskākais ietvars IP attīstībā –

iedzīvotāju interese un rīcību attīstība;

• ar pirmo prioritāti instrumenti - ekonomiskos stimuli, infrastruktūru sakārtošana, pakalpojumu piegādes uzlabošanu, piemēra rādīšana, vides izglītības sistēmas pilnveide;

• Sektora stāvokļa vērtējumā: 1% no

visām atbildēm bija ar ļoti labu vērtējumu, 21% ar labu vērtējumu, 38% - vidējs vērtējums 30% - sliktu vērtējumu un 11% bija atzīmējuši, ka nav pamanījuši, ievērojuši konkrēto aktivitāšu norisi;

• Sadarbība mērķa grupu starpā IP veicināšanā:– Visbiežāk - vāja, vienīgi

pārvaldes iestāžu – izglītības kā laba.

– Iedzīvotāju savstarpējā sadarbība kā būtiskākā, lai iekustinātu ilgtspējīga patēriņa piekopšanu sabiedrībā.

Kura ietvara attīstība Jūsuprāt ir nozīmīgākā mājsaimniecību ilgtspējīga patēriņa veicināšanā

Valsts institūciju stratēģiska pieeja 6

Pašvaldības aktivitāte vietējai ilgtspējai 9

Mājsaimniecības ieinteresētības celšanās 13

Mediatoru rīcības vides apziņas attīstībā 4

Ar pirmo prioritāti (ļoti nepieciešams) atzīmētie instrumentiEkonomiskie stimuli 24Pašvaldības sadzīves infrastruktūru attīstīšana 23Iedzīvotāju izglītošana un kampaņu organizēšana 18Pārvaldes iestāžu piemēra rādīšana 17Vides izglītības sistēmas pilnveide 16

14. Kronsberga (Hannovere, Vācija) – pašvaldības labas prakses piemērs

Apskatītie jautājumi:– Projekta koncepcija– Vides komunikācijas aktivitātes – Projekta rezultāti– Kronsberga šodien

14.1. Kronbergas projekta koncepcija

• Vācijas Ilgtspējīgas pilsētvides piemērs EXPO 2000 Hannoveres izstādei;

• Hannoveres domes risināja jautājumus ar:– telpu nodrošināšanu izstādes viesiem– augsto pieprasījumu tirgū pēc mājokļiem– Vācijas demonstrācijas projekta – Local Agenda 21 principa

praktisku ieviešanu

• Projekta plānošana tika uzsākta jau 1994. gadā. 30 mēnešu laikā tika uzbūvēti gandrīz 3000 mājokļu, atbilstoši augstiem ekoloģiskiem standartiem un virs vidējā Vācijas komforta līmeņa.

• Projekta uzdevumi tika izdalīti piecās tematikās:– enerģija– ūdens apsaimniekošana– atkritumu apsaimniekošana– augsnes un ainavu apsaimniekošana– vides komunikācija

14.2. Projekta koncepcija• Enerģijas

– tematikas mērķis samazināt mājokļu CO2 emisijas par 80 % salīdzinot ar tā brīža mājokļa emisiju standartiem (Maksimālais pieļaujamais tika noteikts 50 – 55 kwh/m2 , tā brīža vidējais Vācijā – 170 kwh/m2

– u.c.

• Atkritumu šķirošana, kompostēšana– (ekoloģiskie būvniecības materiāli, būvniecības

atkritumu koncepts, mājsaimniecību un uzņēmumu atkritumu koncepts)

– Videi draudzīgu būvmateriālu izmantošana un 80% reciklēšana

– u.c.

• Ainavu apsaimniekošana– Augsnes atpakaļ atgriešana – pauguru izveide– u.c.

Foto: E. Līce

14.3. Vides komunikācijas aktivitātes

• Komunikācijas aktivitātēm - Kronsbergas vides saziņas aģentūra (Kronsberg-Kommunikations-Agentur – KUKA).

• KUKA darbības virzieni:– Projekta attīstība aun koordinācija– Treniņi, kvalifikācijas celšanas

nodarbības, konsultāticjas, informēšana– Publiskās attiecības, projekta

prezentācija

• Komunicē par:– Ūdens, enerģija, atkritumi,

lauksaimniecība, ainava, mobilitāte, augsne, reģiona centra plānošanas jautājumiem. 

• Mērķa grupas: – iedzīvotāji, iesaistītās puses būvniecības

darbos, EXPO apmeklētāji, speciālisti, praktizējošie.

Pastāvēja līdz 2001. gadam šobrīd jautājumi ir Hannoveres pašvaldības pārziņā Avots: Urban Intelligence Network

14.4. Projekta rezultāti• Sasniedza rezultātus, kas atkarīgi no resursu un tehnoloģiju

labākā pielietojuma;

• Izdevās sasniegt 75% CO2 mājokļa radīto emisiju samazinājumu attiecībā pret Vācijas vidējo, 5% neizdevās sasniegt – iedzīvotāju uzvedības maiņas un līdzdalības trūkuma dēļ;

• dažādu nacionalitāšu saliedēšanai sarežģīti īstenojama (40% cittautieši Kronsbergā šobrīd, 20% Hannoverē), pievilcīgāks reģions cittautiešiem;

• Iedzīvotājiem nav vērtības tajā, ka dzīvo videi draudzīgi, neiesaistās pilsētas plānošanā, nav pieejamas vd pārtikas iegādes vietas, kas kopumā citur Vācijā ļoti populāras;

• Iedzīvotāju uzvedības, attieksmes maiņa un vides apziņas veidošana – sarežģītākais ilgtspējīgas attīstības uzdevums

II Mājsaimniecības vides pārvaldības un komunikācijas

sektora izpēte Saulkrastu novadā*

COBWEB, Interreg IV A 2011University of Latvia, Department of Environmental Management

*Slaidu prezentācijā attēloti :Teibes I., Ozolas G., Ķirsonas I. un kursa projekta vadītāju (prof. R.Ernšteins un asoc.prof. R.Jūrmalietis ) lauka pētījuma rezultāti

Ievads1. Mājsaimniecību vides pārvaldības sektora izpēte konkrētā pašvaldībā tika veikta LU

Vides pārvaldības maģistra studiju programmas lauku studiju ietvaros.

2. Galvenais lauku studiju uzdevums bija izstrādāt “Piekrastes vides komunikācijas rīcības programmas vadlīnijas: Saulkrastu novads”, viens no programas vadlīniju sektoriem Mājsaimniecību vides pārvaldība un komunikācija

3. Pētījums tika veikts ES Interreg projekta “Vides komunikācija Baltijas jūras reģionā” (COBWEB - Communicating the Baltic) ietvaros.

Projekta mērķis - veicināt ilgtspējīgu attīstību un efektīvu vides komunikāciju, izglītību un vides apziņas veidošanu Centrālbaltijas reģionā.

Galvenie uzdevumi - veicināt vides komunikācijas pieredzes apmaiņu reģionā un attīstīt vietējos un pārrobežu sadarbības tīklus starp visām projektā un ārpus tā vides izglītībā un komunikācijā iesaistītajām interešu grupām.

MVP Izpēte tika veikta laika posmā no 2010. gada oktobrim līdz 2011. gada janvārīm.

1.1. Pētījuma metodoloģija• Gadījuma izpēte ietver:

– dokumentu studijas (starptautiskus, nacionālus un vietējos politikas dokumentus)

– socioloģiskās aptaujas, intervijas– vietu apmeklējumi– individuālie novērojumi

• Gadījumu izpētes 3 fāzes:– Pirms sagatavošanās darbi (pētījuma

plānošana, galveno jautājumu plānošana, mērķa grupas to pārstāvji, u.c.)

– Lauku studijas Saulkrastu novadā (2 dienas) – intervijas, aptaujāšana, u.c.

– Pēc studiju darbi – rezultātu analīze, ziņojum izstrādne, kas ietver:

• Universitātes, pašvaldības diskusiju, rezultātu apspriešanu

• Vadlīniju izstrādni pašvaldība sproblēmu risināšanai

• Gadījumu izpētes galvenais princips – Sadarbība

• Šīs gadījumu izpētes ietvaros tika realizētas 21 intervija ar dažādiem mērķa grupu pārstāvjiem, tika veikta aptauja, kurā piedalījās 93 respondenti

1.2. Sadarbība pētījuma tapšanā

Sadarbība nozīmē, sa-darboties, strādāt kopā Collaboration means to co-labor, to work together (O’Leary et al., 2006).

Collaboration is a recursive process where two or more people or organizations work together to realize shared goals, (this is more than the intersection of common goals seen in co-operative ventures, but a deep, collective, determination to reach an identical objective) (Marinez-Moyano, I. J. 2006)

Sadarbība gadījuma izpētes laikā:• Starp studentiem, lai izpildītu

uzdevumus• Starp pašvaldību un LU• Citas mērķa grupas pašvaldība

Latvijas Universitāte• Ieguvumi visām pusēm• Sadarbības pētījums, ierasta

pētījuma vietā.

2.1. Saulkrastu novada raksturojums

• Teritorijas platība - 47,7km2, iedzīvotāji - 6 144, iedzīvotāju blīvums 128.8 iedzīv./km2

• Platums 2-5 km, garums – 17 km, visa teritorija piekrastes zonā;

• 4 upes šķērso novadu,• attālums līdz Rīga 37

km,• atpūtas, kūrortu zona, • Aktīva kultūras dzīve –

mākslas dienu plenērs, džeza festivāls, u.c.

• Dabas piemineklis – Baltā kāpa, Dabas parks "Piejūra", u.c.

• u.c.

Jēkabpils

RīgaJūrmala

Liepāja Jelgava

Ventspils

Daugavpils

Valmiera

Rēzekne

The Gulfof Riga

Saulkrastu novads

©J .K.Kartes™, 2010

Shoreline

Limited activities 5 km protection zone

Littoral zone 10 km border

Comparison 50 km zone border

Coastal municipalities

Saulkrastu novads

Other

Sea borders

EEZ

Mare clausum

Both together

2.2. Saulkrastu novads attēlos

3. Rīcības programmas struktūra

P1

P2

P3

P4

Uzdevums – Rīcības programmas izstrādne pašvaldībai Mājsaimniecību vides pārvaldības un komunikācijas sektora attīstībai

P1 Problēmas analīze:SVID analīze, mērķa grupas un sadarbība, horizontālā un vertikālā integrācija

P2 Politikas formulēšana:Vērtības, nodomi, politikas principi un attīstības mērķi

P3 Plānošana: uzdevumi/ rīcības virzieni, priekšnosacījumi, politikas ieviešanas instrumenti P4: Programmēšana:Nepieciešammie resursi; atbildības sadalījums; indikatoru saraksts

P5: Projektu attīstība:Projektu dizains un ieviešana

8484

4.1. Mājsaimniecību vides pārvaldības un komunikācijas sektora izpēte Saulkrastu novadā

1. Piekrastes vides komunikācijas rīcības programmas vadlīnijas: Saulkrastu novads” izstrādnē tika definētas 6 galvenie pašvaldības darbības sektori:

1. Izglītības vides pārvaldības un komunikācijas sektors2. Darba vides pārvaldības un komunikācijas sektors3. Publiskās vides un komunikācijas sektors4. Pārvaldības vides un komunikācijas sektors 5. Piekrastes riska komunikācijas sektors6. Mājsaimniecības vides pārvaldības un

komunikācijas sektors)

• Pētījumā komunikācija jeb informācijas mijiedarbība mājsaimniecības iedzīvotāju un citu mērķa grupu starpā tiek izvirzīta būtiskākā loma MVP attīstībai un pašvaldības rīcības sektors tiek definēts - Mājsaimniecību vides pārvaldība un komunikācija

4.2. Mājsaimniecības vides pārvaldības un komunikācijas sektors pašvaldībā

• Mājsaimniecību vides pārvaldības un komunikācijas sektora divi galvenie pašvaldības problēmjomu virzieni:

1) Saistīts vairāk ar sociāliem jautājumiem - mājsaimniecības vides pārvaldības sociālā sektora problēmjomas:

• dzīves veids - pārtika un pārvietošanās;• iedzīvotāju portrets;• ārējā sociālā vide;• mājsaimniecības pārvaldības vide.

2) Saistīts ar tehniskiem, infrastruktūru jautājumiem - mājsaimniecības vides pārvaldības būvvides un infrastruktūras sektora problēmjomas:

• būvvide un dabas vide;• atkritumu saimniecība;• ūdens saimniecība;• siltumapgāde;• elektroapgāde;• telekomunikācija;• transports.

5. Mājsaimniecību kopienas Saulkrastu novadā

• Identificēti trīs dažādi kopienu tipi (Meso līmenis skat.17. slaidu):– 1) pilsētciemi – ar samērā lielu iedzīvotāju

blīvumu, Zvejniekciems (iedzīvotāju skaits 1 363 (2008)) un Pēterupe - Saulkrastu centrs (iedzīvotāju skaits 3381), kuros pārsvarā ir savrupmāju apbūve un daudzdzīvokļu mājas;

– 2) ciemi - Pabaži, kurā pārsvarā savrupmāju apbūve, jaunbūvēti daudzdzīvokļu nami, vasarnīcas un dārza māju apbūve, Bādciems - savrupmāju apbūve un Neibāde - daudzdzīvokļu mājas un savrupmājas;

– 3) vasarnīcu ciemi un dārzkopības kooperatīvi lauku teritorijā.

6. MVP mērķa grupu raksturojums

• 5 galvenās mērķa grupas

Valsts pārvalde

Iedzīvotāji

Uzņēmējdarbības sektors

Pašvaldību pārvalde Mediatori: NVO, mediji, izglītotāji, zin. & tehn.

Pēc Ernsteins R. 2003

7. MVP pašvaldības rīcības programmas vadlīnijas

• Rīcības programmas vadlīnijas veidotas :• Mājsaimniecības vides pārvaldības sociālā sektora attīstība:

– P1: problēmu identifikācija– P2: politikas formulēšana– P3: politikas plānošana– P4: Programmēšana

• Mājsaimniecības vides pārvaldības būvvides un infrastruktūras sektora attīstība:– P1: problēmu identifikācija– P2: politikas formulēšana– P3: politikas plānošana– P4: Programmēšana

Iedzīvotāju sociālais portrets• Saulkrastos ir spēcīgas dzimtas

(5.-6.paaudzē)• 2200 ģimenes, vidēji 2,5 cilvēki ģimenē• Pieaug vecu un vientuļu cilvēku skaits• Novērots iedzīvotāju pesimisms, neizjūt

piederības sajūtu novadam un nav aktīvi, ja tas neskar pašus.

• Mazdārziņu vasaras iemītniekiem ir vērojams zems vides apziņas līmenis

• 1/3 iedzīvotāju šobrīd ir nepieciešama sociālā dienesta palīdzība.

8. MVP un komunikācijas pašvaldības rīcības programmaP1.1. MVP sociālā sektora raksturojums

Saulkrastu novada iedzīvotāju sadalījums pa vecumu grupām

Bērni no 0 līdz 6 gadiem

6%

Bērni un jaunieši no 7

līdz 18 gadiem

10%

Iedzīvotāji darbspējas

vecumā59%

Iedzīvotāji virs

darbspējas vecuma

25%

Dzīves vide• Iedzīvotāju skaita pieaugums 3-5 reizes peldsezonas laikā (Mai-Okt) • Izteikta rīta un vakara cilvēku migrācija - liela daļa iedzīvotāju strādā un mācās Rīgā • Salīdzinoši slikts vietējais pārtikas produktu piedāvājums un augstas pārtikas produktu cenas.• Iedzīvotāji iecienījuši tuvāko zemnieku produkciju

Kopējais Saulkrastu iedzīvotāju sadalījums pa apdzīvotām vietām

90

P1.1. : Pozitīvās iezīmes MVP attīstībā Saulkrastu novadā

Sociālās vides:• Palielinās iedzīvotāju skaits – pamatā ārpus Saulkrastu

pilsētas robežām • Zvejniekciema un Saulkrastu vidusskolā ir vides

izglītības pulciņi• Dažādas iespējas iedzīvotājiem iesaistīties ārpusskolas

izglītības programmas pašvaldībā• Jauniešu iniciatīvu centra un ģimenes atbalsta

centra veiksmīga darbība• Sociālā dienesta darbība un pašvaldības atbalsts sociālai

jomai • Ātra informācijas aprite un daudzveidīgs komunikācijas

instrumentu nodrošinājums pašvaldības teritorijā• Aktīvi pensionāri un vietējie entuziasti, kas iesaistās

pašvaldības dzīvē un veicina pārējo iedzīvotāju aktivitāti

P2.1: MVP sociālā sektora politika

• Mērķis:– Saulkrastu novada pašvaldības piekrastes vides

komunikācijas mājsaimniecības vides pārvaldības sociālā sektora politikas mērķis ir nodrošināt tādu vides komunikācijas procesu, kurā ar vides informāciju, izglītību un sabiedrības līdzdalību tiek attīstīta Saulkrastu novada iedzīvotāju vides apziņa un veicināta viņu videi draudzīga rīcība mājsaimniecību vidē.

• Politikas pamatprincipi:– Ilgtspējīgas attīstības, Informācijas pieejamības,

Atklātības princips, Sadarbības, iesaistīšanas, informēšanas un līdzdalības veicināšanas princips , Sistēmisma un nepārtrauktības princips, Individuālās atbildības princips, Integrācijas princips

P2.1.: MVP sociālā sektora politika

• Politikas deklarācija• Saulkrastu novada pašvaldība apņemas īstenot sekojošus pasākumus, kas būtu vērsti uz

piekrastes komunikācijas mājsaimniecības vides pārvaldības sociālā sektora uzlabošanu: • Domei regulāri rīkot tikšanās ar pašvaldības iedzīvotājiem, lai pārspriestu aktuālos novada

jautājumus; motivēt iedzīvotājus dalībai sabiedriskajā padomē;• Pašvaldības mājas lapā izveidot sadaļu par zaļo dzīvesveidu, tā īstenošanas iespējām

mājsaimniecību vidē;• Domei popularizēt videi draudzīgas rīcības, ko ikdienā būtu iespējams īstenot mājsaimniecību

vidē, lai ietaupītu mājsaimniecību līdzekļus, saudzētu apkārtējo vidi un dabas resursus (piem. atkritumu šķirošana, elektroenerģijas/ūdens resursu taupīšana u.c.);

• „Pacelt” novada iedzīvotāju emocionālo stāvokli, organizējot dažādus psiholoģiska rakstura kursus par cilvēka iekšējās (garīgās) pasaules pilnveidošanas iespējām, kā rezultātā tiktu uzlabota arī cilvēka dzīves kvalitāte kopumā;

• Attīstīt vietējo kopienu centrus, tādejādi veidojot iedzīvotāju piederības izjūtu novadam un veicinot iedzīvotāju aktivitāti un līdzdalību (t.sk. teritorijas sakopšanu);

• Uzlabot sociālo vidi novadā, sniedzot iedzīvotājiem kvalitatīvas izglītības iespējas visa mūža garumā, veicinot iedzīvotāju nodarbinātību, kā arī nodrošinot iedzīvotājus ar sociālo palīdzību.

• _________________ (pašvaldības vadītāja paraksts)

P3.1: MVP sociālā sektora politikas izstrāde

• Galvenie pašvaldības rīcības virzieni:– Par videi draudzīgu rīcību informētas

sabiedrības veidošana;– Videi draudzīgu produktu un pakalpojumu

pieejamības nodrošināšana;– Sociālās vides uzlabošana novadā;– Novada piederības izjūtas veidošana

pašvaldības iedzīvotājiem;– Sakārtotas apkārtējās dzīves vides

veidošana.

P4.1. MVP sociālā sektora pašvaldības politikas programmēšana (piemērs)

Rīcības virzieni

Rīcības UzdevumiIesaistītās mērķgrup

as

1. Par videi draudzīgu rīcību informētas sabiedrības veidošana

1. Nodrošināt informācijas pieejamību par videi draudzīgu rīcību.2. Popularizēt videi draudzīgas rīcības novadā.3. Attīstīt prasmes praktiskai zināšanu pielietošanai visām sabiedrības grupām, kas vecinātu iedzīvotāju dzīves kvalitātes saglabāšanu un labklājības celšanos.

1.1. Izveidot pašvaldības mājas lapā sadaļu par vides jautājumiem, t.sk. videi draudzīgu rīcību.1.2. Nodrošināt konsultanta pakalpojumus iedzīvotāju jautājumiem par VDR.2.1. Demonstrēt videi draudzīgas rīcības piemērus (piem., pašvaldībai piederošo ēku siltināšana; zaļais iepirkums; dārzkopības sabiedrību teritoriju labiekārtošana (atkritumu apsaimniekošana; centralizēta ūdensapgāde, notekūdeņu savākšana un attīrīšana; apkārtnes sakopšanas talku organizēšana u.c.).2.2. Izsludināt konkursus VDR projektu atbalstam iedzīvotājiem. 3.1. Rīkot informatīvus, izzinošus, izglītojošus un interaktīvus pasākumus (praktiskās nodarbības, semināri u.c.) dažādām sabiedrības grupām par VDR. 3.2. Veicināt un atbalstīt videi draudzīgas iedzīvotāju iniciatīvas.

Iedzīvotāji Pašvaldība UzņēmējiSabiedriskās organizācijasEksperti un zinātniekiMediatori

2. Videi draudzīgu produktu un pakalpojumu pieejamība

1. Nodrošināt videi draudzīgu produktu un pakalpojumu pieejamību.2. Veicināt videi draudzīgu patēriņu. 3. Attīstīt infrastruktūru aktīvā dzīvesveida veicināšanai.

1.1. Ekoproduktu klāsta paplašināšana.1.2. Ekoveikala izveide.1.3. Vietējo zemnieku un amatnieku produkcijas veicināšanas pasākumu īstenošana.2.1. Informatīva kampaņa par videi draudzīgu patēriņu, skaidrojot sabiedrībai videi draudzīgu produktu un pakalpojumu priekšrocības, kā arī resursu taupīšanu.2.2. Nodrošināt videi draudzīgu preču un pakalpojumu pieejamību.3.1. Atjaunot Zvejniekciema vidusskolas brīvdabas sporta laukumu, izbūvēt skeitparku Zvejniekciemā un veloceliņu Saulkrastos.

PašvaldībaUzņēmēji IedzīvotājiMediatori

95

P1.2.: MVP būvvides un inženiertehniskās vides sektora raksturojums

1. Dzīvojamās ēkas pašvaldības pārvaldībā:• atrodas 45 mājas jeb 22 000 m2,• lielākā daļa dzīvokļu ir privatizēti, • apmēram 10% ir komunālo maksājumu debitori.

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvētas 70.gados un kopumā pašvaldības dzīvojamais fonds vērtējamas kā daļēji nolietots

2. Dzīves vides plānošana un dabas vides problēmas • Nav attīstīti atšķirīgi apbūves tipi, ievērojot pilsētvides un lauku

teritorijas ainavu• Nav noteiktas dzīvojamās apbūves teritorijas izmantošanas un

apsaimniekošanas prasības visā novada teritorijā, pasīvas kooperatīvu biedrības.

• Kopumā teritorijā ir augsti gruntsūdeņi un slikta meliorācijas sistēma, tāpēc privātajās mājsaimniecībās un dārzkopības kooperatīvos nav attīstīta dārzkopība

Novada teritorijā ir labi attīstīta transporta infrastruktūra, taču ir problēmas pārvietoties pilsētas ietvaros (dārgs sabiedriskais transports un nav izveidoti veloceliņi)

96

Dzīvojamās ēkas Saulkrastu novadā

Mājsaimniecības privātmājas:•Dažāda tipa, laika (pārsvarā Padomju laika un jaunbūves) un lieluma ēkas

Foto avots:internets

Dzīvojamās ēkas pēc to apsaimniekošanas veida var iedalīt:

• savrupmājas, kuras apsaimnieko privātīpašnieks vai iznomātājs;

• daudzstāvu dzīvojamās ēkas, kuru apsaimnieko SKS un privāti apsaimniekotāji;

• vasarnīcu ciemi un dārzkopības kooperatīvi, kuru apsaimnieko biedrība

vai nav apsaimniekotāja vispār

97

Dzīvojamās ēkas Saulkrastu novadā

Foto avots:internets

Mājsaimniecības daudzdzīvokļu ēkās:•Padomju laika ēkas•Jaunbūves

Komunālo pakalpojumu nodrošināšana (galvenās problēmas):

– 40% no visām mājsaimniecībām pieslēgtas centralizētam ūdens apgādes tīklam;– 26% no visām mājsaimniecībām pieslēgtas centralizētajam kanalizācijas tīklam;

– Karstā ūdens apgāde Saulkrastos centralizēti netiek nodrošināta;

– Pieslēgumu skaits centrālajam apkures tīklam ~ 5%;– Kopumā siltumapgādes sistēmas ir tehniski novecojušas, neekonomiskas - 40-50%

siltumzudumi;– Atkritumu radītāju iesaiste pašvaldības organizētajā atkritumu saimniecības

sistēmā aptuveni 73%. Vāji attīstīta dalīta atkritumu vākšana un atkritumu apsaimniekošana dārzkopības teritorijās;

– Saulkrastu pilsētas teritorija ir pilnībā elektrificēta. Taču mazdārziņu teritorijās esošie elektrotīkli ir plānoti maza patēriņa jaudai;

– Teritorijā pilnībā pieejami mobilie sakari, taču apgrūtināta vai nav vispār elektronisko sakaru pakalpojumi jaunbūvju rajonos.

Pozitīvās iezīmes:• Labās prakses piemēri - privāti apsaimniekotās daudzdzīvokļu mājas• Ūdensvada izbūve Eiropas Savienības Kohēzijas Fonda līdzfinansētā projekta

„Ūdenssaimniecības attīstība Saulkrastos, Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās, 3.kārta”

P1.2.: MVP Būvvides un inženiertehniskās vides sektora raksturojums (2)

P.2.2. MVP būvvides un inženiertehniskā sektora pašvaldības politikas formulēšana

Politikas deklarācijaVides un dzīves kvalitāte ir ne tikai novada pašvaldības un ekspertu atbildība, bet svarīgi lai to apzinātos ikviens sabiedrības loceklis. Iedzīvotājiem ir ne tikai tiesības uz kvalitatīvu un estētiski pievilcīgu dzīves telpu, kas tiek radīta un uzturēta ilgtspējīgai attīstībai, bet ir arī pienākums to veidot un uzturēt. Lai turpmāk Saulkrastu novads tiektos uz ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību, pilnvērtīgu un harmonisku vidi, kā arī kvalitatīvu dzīves telpu apņemamies:1. Veicināt dažādu apbūvju tipu teritoriju veidošanos (kultūrvēsturiskais, urbānais, lauku, meža u.tml.). Īpašu uzmanība veltīt degradēto teritoriju (mazdārziņu kooperatīvu sabiedrības) attīstībai un kvalitatīva dzīvojamā fonda izveidei tajos, tādā veidā, pasargājot piekrastes un dabas parku teritorijas no apbūves;2. Pilnveidot un attīstīt komunālo pakalpojumu infrastruktūru, lai tā būtu pieejama visiem iedzīvotājiem, bet teritorijās, kur tas tomēr nav iespējams, atbalstīt un pieprasīt videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanu;3. Nodrošināt un veicināt visu interešu grupu savstarpējo komunikācijas mijiedarbības izziņas procesa attīstību, veidot videi draudzīgo prasmju un iemaņu demonstrācijas projektus:būvsaimniecības apsaimniekošana - videi draudzīgas būvniecības principi, tehnoloģijas un materiāli;enerģijas piegāde - prioritāte atjaunojamajiem resursiem un sabalansēts patēriņš;ūdens apsaimniekošanā - samazināta ietekme uz vidi un pārdomāts patēriņš;atkritumu apsaimniekošana – samazinātais radītais atkritumu apjoms un apsaimniekošana atbilstoši prioritārajai secībai;telekomunikācija – nodrošināt vienlīdzīgu iedzīvotāju informācijas pieejamību.4. Attīstīt iedzīvotāju individuāli vai kopsaimniecībā apsaimniekotā mājokļa un apkārtējās vides pārvaldības mūžizglītības iespējas, kas liktu mainīt dzīves veidu, uzlabotu dzīves kvalitāti un sekmētu videi draudzīgas rīcības izvēli._________________ (pašvaldības vadītāja paraksts)

P3.2: Politikas realizācijas galvenie rīcības virzieni

MVP Būvvides un inženiertehniskais sektora attīstībai:

1. Ilgtspējīgas un kvalitatīvas dzīves telpas veidošana

2. Ilgstpējīga mājsaimniecības enerģijas ražošana, piegāde un patēriņš

3. Resursus taupoša ūdens un atkritumu apsaimniekošana

4. Vienota vides komunikācijas telpa un efektīva sadarbība starp interešu grupām

P4.1.: Piekrastes vides komunikācijas mājsaimniecības pārvaldības vides rīcības

programmēšana (piemērs)Piemērs. Rīcības virziens: Ilgstpējīga mājsaimniecības enerģijas ražošana, piegāde un patēriņš

Uzdevumi Rīcības Mērķgrupa

2.1.Energoefektīva mājsaimniecību pārvalde

2.2. Pašvaldības siltumu piegādes pakalpojumu un informācijas pieejamība (tarifi, pieslēgumi, monitorings)

2.1.1. Ēku siltināšanas risinājumi privātajās un daudzdzīvokļu mājās2.1.2. Siltumu zudumu samazināšanas pasākumi mājsaimniecībā;2.1.3. Enerģiju taupošu tehnoloģiju, iekārtu un ierīču izmantošana sadzīvē;2.1.4. Mūžizglītības programmas;2.1.5. Videi draudzīgu enerģijas avotu izmantošana enerģijas ražošanā;2.1.6. Dzīves veida maiņa un videi draudzīga izvēle;2.2.1. Veidot pašvaldības un mērķgrupu komunikācijas un sadarbības telpu;2.2.2. Izstrādāt mājsaimniecību energopatēriņa monitoringu

Pašvaldībaeksperti, iedzīvotāji, valsts institūcijas, pakalpojumu sniedzēji. mediji, izglītotāji, nevalstiskās organizācijas

Demonstrācijas projekti

1. Projekts “Saulkrastu pilsētas kopienu centru izveide”

Mērķis – stiprināt vietējo iedzīvotāju piederību Saulkrastiem, iesaistīt iedzīvotājus dažādās kopienas attīstības aktivitātēs un ar mērķi uzlabot apkārtējo kopienas dzīves vidi, to sakārtojot un sakopjot.

2. Projekts „Pasīvās mājas aktīviem cilvēkiem”

Mērķis – izglītot un pārliecināt sabiedrību, ka pārdomāta un videi draudzīga saimniekošana mājsaimniecībā ir arī ekonomiski pamatota.

3. Projekts „Kooperatīvās dārzkopības sabiedrības teritorijas attīstība”

Mērķis – demonstrēt videi draudzīgas rīcības piemēru par mājsaimniecību vides kvalitātes uzlabošanu dārzkopības sabiedrības teritorijā.

Pētījuma Saulkrastu novadā kopsavilkums1. Visi novada iedzīvotāji ir Saulkrastu lielākā vērtība un pamats teritorijas ilgtspējīgai un

harmoniskai attīstībai.

→ Jaunu savrupmāju apbūves teritoriju izveide pilsētas lauku teritorijā.

2. Skaidri definētas mājsaimniecības vides pārvaldības prasības pašvaldības līmenī, sadarbība ar interešu grupām un novada kopējā ekonomiskā izaugsme.

Vasarnīcu kooperatīvu un dārzkopju sabiedrību transformācija par savrupmāju apbūves teritorijām, saistot to ar kohēzijas fonda finansējuma izmantošanu nākotnē.

→ Dzīves kvalitātes uzlabošanas iespējas katrā mājsaimniecībā un novadā kopumā.

3. Iedzīvotāju iesaiste pašvaldības organizētajā komunālās saimniecības sistēmā un kopēja līdzatbildība kvalitatīvas dzīves vides saglabāšanā.

→ Vietējo iedzīvotāju kopības un piederības sajūtas stiprināšana teritorijai.

4. Informācijas pieejamība par mājsaimniecības vides pārvaldības prioritātēm, prasībām un attīstības iespējām.

→ Pārdomātu, videi draudzīgu un ekonomiski pamatotu investīciju piesaiste teritorijai

Bibliogrāfija1. Agyeman, J and A. Kolumss (2002) Mind in the Gap: Why do people act environmentally and what

are the barriers to pro-environmental behavior? In Environmental Education Research, Vol 8 (3) p 239-260.

2. Auzāne B., Elere L (2008) Sustainable consumption in Latvia: barriers and consumer attitude, Rīgas ekonomikas augstskola, Rīga, 46 lpp. [skatīts 2010. g. 16. maijā] Pieejams: www.latvija2030.lv/upload/sustainable_consumption_in_latvia.doc

3. Brizga J., Kudreņickis I. 2009 Household Climate Impact in Latvia: Measuring Carbon Footprint // RTU zinātniskie raksti. 13. sēr., Vides un klimata tehnoloģijas. - 3. sēj. , 34.-40. lpp.

4. Diepen van A. M.L (1998) Developments in Household composition in Europe Noorman K. Uiterkamp J. K. Green Households? Domestic Consumers, Environment and Sustainability, Earthscan Publications Ltd, London, UK, 82-100pp

5. EEA 2008 Municipal waste generation per capita available: http://www.eea.europa.eu/data-and-maps/figures/municipal-waste-generation-per-capita-in-western-europe-eu-15-new-member-states-eu-12-eu-countries-eu-27-and-total-in-europe-eu-27-turkey-croatia-norway-iceland-switzerland-2

6. Ernšteins R. (2003) Environmental communication, Institute for Environmental Science and Management, University of Latvia, Riga, 96 pp.

7. ETC SCP - European Topic Centre on Sustainable Consumption and Production (2010) Towards a Set of Indicators on Sustainable Consumption and Production (SCP) for EEA reporting [skatīts 2010.g. 13. maijā] Pieejams: http://scp.eionet.europa.eu/publications/SCP_Indicator_frame

8. ETC SCP - European Topic Centre on Sustainable Consumption and Production (2010) Towards a Set of Indicators on Sustainable Consumption and Production (SCP) for EEA reporting

9. Jary D., Jary J. (1991) Dictionary of Sociology. Glasgow: Harper Collins Manufacturing

10. Klavs G. 2010 Siltumnīcefekta gāzu emisijas un klimata politika to ierobežošanai transporta sektorā Latvijā; Zaļā brīvība; available: http://www.zb-zeme.lv/images/transports_draft.pdf

11. Kudrenickis I. 2009 „Vides pārvalde: Enerģētikas saimniecība un gaisa aizsardzība” Lekciju konspekti, LU Vides pārvaldības katedra

12. Lorek, S., Spangenberg, J.H., 2001b. Indicators for environmentally sustainable household consumption. Int. J. Sustainable Development 4, 101_/120.

Bibliogrāfija1. Marinez-Moyano, I. J. Exploring the Dynamics of Collaboration in

Interorganizational Settings, Ch. 4, p. 83, in Schuman (Editor). Creating a Culture of Collaboration. Jossey-Bass, 2006. ISBN 0-7879-8116-8.

2. Maslow, A.H. (1943). A Theory of Human Motivation, Psychological Review 50:370-396. in wikipedia.lv

3. Melece, L. (2011). Sustainable Food: Issues of Food Security in Latvia. Economic Science for Rural Development, No 25, pp. 124-134. ISSN 1691-3078

4. Offi ce of National Statistics (ONS) 2005: General household survey 2005. Appendix A: defi nitions and terms. Retrieved 28 August 2009 from http://www.statistics.gov.uk/StatBase/Product.asp?vlnk=5756

5. Reid, Sutton, Hunter 2009 Theorizing the meso level: the household as a crucible of pro-environmental behaviour, Progress in Human Geography (2009) pp. 1–19

6. Rumming K (eds.) 2004 Hannover Kronsberg Handbook Planning un realisation, Directorate of Environmental Services, 128 pp [Skatīts 2010.g. 1. maijs] Pieejams: http://www.hannover.de/de/umwelt_bauen/bauen/bauen_lhh/oekobauen/oemobakr/modkrone/krolitere/index.html

7. Somijas Vides ministrijas 2008 gada ziņojums Household MIPS 8. Urie Bronfenbrenner. (1979). The Ecology of Human Development: Experiments by

Nature and Design. Cambridge, MA: Harvard University Press. ISBN 0-674-22457-49. Valentine G. (2001) Social geographies : space and society; Pearson Education Ltd

Harlow, 2001 63-92 pp.10. WWF 2010 „Living Planet Report 2010”