Eiropa kustībā

Eiropas Savienība

Ar panākumiem EiropāKādas priekšrocības jums sniedz ES vienotais tirgus

Šo brošūru un citus īsus un precīzus skaidrojumus par ES jūs varat atrasttiešsaistē europa.eu.int/comm/publications/

Eiropas KomisijaSaziņas ģenerāldirektorātsPublikācijasB-1049 Brisele

Manuskripts pabeigts 2005. gada novembrī

Vāka ilustrācija: Reporters/Eureka Slide

Kataloga dati atrodami šīs publikācijas beigās.

Luksemburga: Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs, 2006

ISBN 92-79-00356-9

© Eiropas Kopienas, 2006Atļauts pārpublicēt.

Printed in Belgium

IESPIESTS UZ BALTA PAPīRA, NEIZMANTOJOT HLORU

Ar panākumiem EiropāKādas priekšrocības jums sniedz ES vienotais tirgus

2

Priekšrocību izmantošana 3

Veiksmes formula 5

Darbs vēl turpinās 7

Cilvēciskais aspekts 10

Veselīga pārtika un nekaitīgi izstrādājumi 13

Efektīva konkurence – augsta kvalitāte par zemu cenu 15

Mūsu brīvību aizsargāšana 17

Jauni uzdevumi 21

Papildu informācijas avoti 22

Saturs

3

Priekšrocību izmantošana

Pateicoties vienotajam tirgum, jūs varat strādāt vai studēt tajā valstī, kurā to vēlaties.

Par daudzām lietām mums, eiropie-šiem, ir jāpateicas vienotajam tir-gum. Tas ļauj mums pārvietoties tikbrīvi kā vēl nekad agrāk, izdarītizvēli no plaša preču un pakalpoju-mu klāsta un baudīt priekšrocības,ko sniedz visaugstākie mūsu drošī-bas un veselības aizsardzības stan-darti. Mēs varam dzīvot, strādāt,mācīties un doties pensijā tajā ESvalstī, kur vēlamies. Arvien pieaugmūsu tiesības – pilsoņu un patērē-tāju tiesības.

Kopš 10 jauno dalībvalstu pievieno-šanās ES 2004. gadā tagad vieno-tā tirgus patērētāju skaits ir sasnie-dzis 460 miljonus – tas ir vairāknekā ASV un Krievijas iedzīvotājukopskaits. Vairums ES iedzīvotāju,vairāk nekā 300 miljoni cilvēku,lieto vienoto valūtu euro. Visi ES pil-soņi gūst labumu no tā, ka vieno-tais tirgus tiek veidots par telpu,kurā valda brīvība, tiesiskums undrošība.

Nenācās viegli likvidēt šķēršļus vie-notajam tirgum. Tā četras brīvības –cilvēku, preču, pakalpojumu unkapitāla pārvietošanās brīvība pāriES iekšējām robežām – tika nosta-bilizētas līdz 1993. gadam pēcgadiem ilgušām pūlēm. Ar to pro-cess vēl nebeidzās, bet tikai sākās.

Kopš tā laika ir pastiprināta un kon-solidēta vienotā tirgus pamata struk-tūra. Tā rezultātā patērētāji tagad irieguvuši zemākas cenas un plašākupakalpojumu izvēli, jo, piemēram,telekomunikāciju, elektroenerģijas ungāzes piegādes uzņēmumi bijaspiesti savstarpēji konkurēt cīņā parklientiem un tika liberalizēti tādipakalpojumi kā, piemēram, aviopār-vadājumi.

© B

ilder

box

4

Vienotais tirgus neietekmēja atse-višķo valstu kultūras un lingvistiskodaudzveidību, un tās arī joprojāmdrīkst rīkoties neatkarīgi tajās jomās,ko neaptver ES noteikumi.

Patērētāju un uzņēmēju aizsardzī-bai pastāv vienkārši kopīgi noteiku-mi. Parasti tie ir nevis 25 atšķirīgiun, iespējams, pretrunīgi valstunoteikumi, bet gan pastāv vienanoteikumu kopuma veidā, ko pie-mēro vai koordinē ES līmenī.

Brīvības, ko piedāvā vienotais tir-gus, attiecas uz visām 25 dalībval-stīm, lai gan pastāv arī daži pagai-du izņēmumi. Nozīmīgākie no tiemir īslaicīgi ierobežojumi jauno dalīb-valstu pilsoņiem, kuri sāk strādātdažās citās ES valstīs, un tas, kasaglabājas pārbaudes uz robežāmstarp jaunajām un vecajām dalīb-valstīm. Pēdējie šeit minētie ierobe-žojumi tiks atcelti, tiklīdz jaunāsdalībvalstis uzlabos savu robež-kontroli austrumu vai dienvidu vir-zienā līdz tiem standartiem, kas tiekpieprasīti ES ārējām robežām.

Ar panākumiem Eiropā

Iekšējās brīvības priekšnoteikums ir ārējā drošība

Lai mēs ES teritorijā varētu netraucēti pārvietoties no vienas valsts uz otru, jānodrošina efektīvakontrole uz Eiropas Savienības ārējām robežām. Ja atsevišķas valstis vairs neturpinās personurobežkontroli uz savstarpējām robežām, to valdībām un iedzīvotājiem jābūt drošiem, ka šī kontro-le tiek veikta pēc vienotiem augstiem standartiem uz ES ārējām robežām. Tagad daļa šīs atbildībaspāriet uz tām valstīm, kas pievienojās ES 2004. gadā un kas ir atbildīgas par tūkstošiem kilometruEiropas Savienības ārējās sauszemes un jūras robežas, kā arī vairākiem desmitiem starptautiskolidostu. Tādēļ visaugstākā prioritāte ir finansiālajai un tehniskajai palīdzībai attiecīgajām valstīm,ieskaitot piedalīšanos ES specializētajā informācijas un datu tīklā.

5

Pati vienotā tirgus ideja ir ļoti vien-kārša – uzlūkot ES par vienotu teri-toriju, kurā pastāv brīva savstarpējacilvēku, kapitāla, preču un pakalpo-jumu mijiedarbība, veicinot konku-renci un tirdzniecību un uzlabojotefektivitāti. Augošā preču un pakal-pojumu izvēle cels kvalitāti unsamazinās cenas. Tā ir uzplaukumapamatformula.

Tomēr vienotais tirgus ir kas vairāknekā tikai tautsaimniecības jautā-jums. Cilvēki var brīvi izvēlēties,kurā ES valstī apmesties uz dzīvi.

Viņi var savam patēriņam iegādā-ties preces tajās valstīs, kur cenasir zemākas nekā mājās. Visā vieno-tajā tirgū pastāv patērētāju tiesību

aizsardzība, un vairākas tiesībunormas ir tikušas pielāgotas pārro-bežu nosacījumiem. ES arī nodroši-na, lai tās pilsoņus neaplaupītunegodprātīgi uzņēmumi, pārdodotpreces vai pakalpojumus par nepa-matoti augstu cenu.

Uzņēmumi, kam ir atvērta piekļuvecitu valstu tirgiem, gūst tādu priekš-rocību, ka tie var sasniegt lielākunoietu, gūt apjomradītu ekonomijuun iegūt papildu naudas līdzekļus, ko iespējams izlietot ieguldījumiemun novatoriskiem risinājumiem.Vienotais tirgus, ļaujot Eiropas uzņē-mumiem labāk konkurēt savā valstī,nodrošina tiem pārsvaru pār konku-rentiem pasaules mēroga tirgū.

Veiksmes formula

Veicinot dažādību

Lai gan vienotais tirgus izvirza augstus standartus pār-tikai un citām precēm, tā mērķis nav vienkārši radīt vie-nādus produktus, kas būtu identiski visā plašajā ESteritorijā. Gluži otrādi – lai saglabātu dažādību, tasnodrošina, ka plašajā izvēlē, kas pieejama patērētā-jiem, joprojām daļu veido oriģinālie, patiesi reģionālieun specializētie produkti un izstrādājumi. 2005. gadamaijā Eiropas Kopienu Tiesa atbalstīja Ungārijas vīnda-ru tiesības ekskluzīvi lietot savam vīnam apzīmējumu“tokajietis”. Tiesa lēma, ka “tokajietis” ir aizsargātsģeogrāfiskās izcelsmes vārds, kas apzīmē Ungārijasreģionālo šķirni. Šis nolēmums nozīmē to, ka Itālijasvīndariem, kas šo lietu bija ierosinājuši tiesā, līdz 2007.gadam ir jāatsakās no minētā termina lietošanas. Starpcitiem reģionālajiem produktiem, kurus šādi aizsargā, irParmas šķiņķis no Itālijas un Nīderlandes siers“gouda”.

© R

epor

ters

/Eu

reka

Slid

e

ES atbalsta reģionālos izstrādājumus.

6

Kā tas sākās

Vienotais tirgus ir izšķirošais sasnie-gums Eiropas Savienības vēsturē.Kad XX gadsimta 50. gados sešasES dibinātājvalstis sāka atcelt sav-starpējās tirdzniecības barjeras (vis-pirms attiecībā uz oglēm un tērauduXX gs. 50. gados un pēc tam plašākpēc 1958. gada, kad tās izveidojaEiropas Ekonomikas Kopienu jebkopējo tirgu), tās vadīja gan politiski,gan saimnieciski apsvērumi. Daļa noto nodomiem bija apvienot savusrūpniecības un ekonomikas resur-sus, lai atstātu pagātnē to savstarpē-jos asiņainos karus, kuru kulminācijabija Otrais pasaules karš.

Tas tām izdevās. Tomēr drīz vien(1968. gadā) kļuva skaidrs, ka, nootras puses, tās ir noārdījušas tikaivienu barjeru slāni, likvidējot kvotuierobežojumus savā iekšējā tirdz-niecībā un atceļot muitu saviemsavstarpēji veiktajiem ievedumiem.Tirdzniecības apmēri patiešāmpaplašinājās, bet ne tādā apjomā,lai ES ekonomikas pieaugumatempi atbilstu Japānas un AmerikasSavienoto Valstu rādītājiem.

Tas nav nemaz tik vienkārši

Tiešo barjeru atcelšana tirdzniecī-bai ES ietvaros atklāja daudzuscitus, dažus līdz tam neapzinātusšķēršļus, kas joprojām kavēja prečuun pakalpojumu brīvu pārvietoša-nos. Tās bija tā sauktās netarifubarjeras (NTB) tirdzniecībā. Tajāsietilpa:

• atšķirīgi tehniskie standarti, kopiemēroja atsevišķās valstis;

• savstarpēji pretrunīgas adminis-tratīvās procedūras preču nosūtī-šanai, kas nozīmēja to, ka sagla-bājās robežkontrole;

• atšķirības valstu akcīzes nodevuun nodokļu likmēs;

• valstu valdību neobjektivitāte parlabu vietējiem uzņēmumiem, joīpaši tad, kad tika piešķirti valstspasūtījumu līgumi.

Turklāt valsts monopoli daudzās ESvalstīs pieļāva sistēmām, kas pie-gādā telekomunikāciju pakalpoju-mus vai elektroenerģiju un gāzi,neapmierinoši sniegt pakalpojumusaizsargātos valsts tirgos un piedā-vāt klientiem dārgus zemas kvalitā-tes pakalpojumus.

Lai ES pavirzītos uz priekšu, bijavajadzīgi vēl 16 gadi. Kad bijušaisFrancijas finanšu ministrs ŽaksDelors 1985. gadā uzņēmāsEiropas Komisijas priekšsēdētājaamatu, viņš apzinājās, cik daudznerealizēta dinamiska potenciālavēl atrodas aiz valstu robežām. Viņšrēķinājās ar valstu valdību atbalstušā potenciāla atbrīvošanai.

Pēc tam sekoja drudžains sešugadu laika posms no 1986. gada,kurā ES pieņēma gandrīz 280 atse-višķus jaunus tiesību aktus, kuroslikvidēja NTB un noteica galīgu val-stu tirgu atvēršanu.

Iecerētajā termiņā – līdz 1993. gada1. janvārim – bija gatava visa juri-diskā programma. Eiropas Komisijalēš, ka vienotā tirgus devums ESuzplaukumam ir vairāk nekā 800miljardu euro un tas ir radījis 2,5miljonus darbavietu.

Ar panākumiem Eiropā

7

Neviens un nekas nav ideāls, un tasattiecas arī uz vienoto tirgu. Atvērtvalstu tirgus brīvai pakalpojumutirdzniecībai izrādījās grūtāk, nekāsākotnēji bija domāts. Tas attiecasuz vairākiem finanšu pakalpoju-miem, profesionālajiem pakalpoju-miem un transporta pakalpoju-miem. Dažās nozarēs personasnevarēja strādāt citā valstī, kuraatteicās atzīt viņu profesionālo kva-lifikāciju.

Darbs vēl turpinās

Labāki mājokļa kredītu nosacījumi

ES valstu starpā plaši atšķirasrādītājs, cik mājokļu atrodaspersoniskajā īpašumā. Tomērlēmums iegādāties māju vaidzīvokli bieži vien ir vislielākāsfinansiālās saistības, ko jebkaduzņemas. Tiek lēsts, ka EiropasSavienībā maksājamo hipote-kāro kredītu summa ir vairāknekā 4 triljoni euro. Ļaut cilvē-kiem visā ES saņemt lētākoshipotekāros aizdevumus ar vis-izdevīgākajiem nosacījumiem –tā ir vienotā tirgus prioritāte.

Šobrīd tikai ļoti nedaudzi cilvē-ki ņem hipotēkas kredītu citāvalstī. Pārrobežu hipotēkassastāda mazāk nekā 1 % visumājokļa kredītu tirgū EiropasSavienībā, un tās galvenokārttiek paredzētas vasarnīcu iegā-dei vai īpašumiem tuvākajos pierobežas apgabalos. Kā pagaidu pasākumu ES 2001. gadā ieviesahipotēkas aizdevēju brīvprātīgo rīcības kodeksu. Tā mērķis bija atvieglot patērētājiem to pakalpoju-mu produktu salīdzināšanu, ko piedāvā dažādi aizdevēji, ieskaitot aizdevējus no citas ES valsts.Nākošais solis ir raudzīties, vai un kā rīcība vienotā tirgus attīstīšanai hipotēku jomā varētu nodro-šināt patērētājiem konkrētas priekšrocības attiecībā uz plašāku izvēli un labāku kvalitāti.

Jūs varēsiet iegādāties mājokli vienā valstī, izmantojot lētāku kredītu, kassaņemts citā valstī.

Tiklīdz Eiropas Komisijai kļūstzināms par situāciju, kurā kādadalībvalsts nepiemēro pareizi vie-notā tirgus noteikumus, tā varuzsākt juridisku darbību pret attie-cīgo valsti, lai to piespiestu ievērotsaistības.

ES arī ir veikusi tiešu pasākumu, lailabotu šos trūkumus, un ir ieviestaprogramma, lai atvieglotu pārrobe-žu pakalpojumu veikšanu.

© B

ilder

box

Ar panākumiem Eiropā

2005. gadā tika pabeigts finanšupakalpojumu rīcības plāns. Tas palī-dzēs visā vienotajā tirgū novirzītieguldījumus uz tiem uzņēmumiem,kas tos pielietos vislabāk. Ja uzņē-mumiem ir pieejamas lētākas unlielākas finanses, tas palielina efek-tivitāti un noved pie zemākāmcenām patērētājiem.

Turklāt ES ir iestājusies par to, laisamazinātu bankas noteikto maksupar maksājumiem un skaidrās nau-das izņemšanu, ko veic euro. Kopš2003. gada bankas vairs nevarnoteikt augstākas cenas pārrobežupārskaitījumiem nekā vietējiem pār-skaitījumiem. Sākotnēji šis notei-kums attiecās uz naudas līdzekļupārskaitījumiem līdz EUR 12 500,taču 2006. gadā maksimālā summapieauga līdz EUR 50 000. Tas patsattiecas arī uz naudas izņemšanubankomātā ceļojuma laikā un uzmaksājumiem, ko veic ar debetkar-ti vai kredītkarti citā eurozonas valstī.

ES meklē veidus, kā vienkāršotbanku pārrobežu pakalpojumus unļaut patērētājiem veikt uz informāci-ju balstītu izvēli, kad viņi visā ESmeklē labākās uzkrājumu shēmas,hipotēkas, apdrošināšanas un pen-siju shēmas, balstoties uz pārre-dzamiem un salīdzināmiem datiem.

Vienotā tirgū viena un tāpati valūta

Tā kā tirdzniecību un pārrobežufinanšu plūsmu ievērojami traucēvalūtas nestabilitāte, jau ilgi ESizšķirošais mērķis bija vienota

nauda. Pirmais projekts tam, kotoreiz sauca par ekonomikas unmonetāro savienību, tika sastādīts1970. gadā. XX gadsimta 70. un 80.gados – ar atšķirīgām sekmēm –tika veikti vairāki pasākumi, lainoturētu kaut cik stabilus maiņaskursus starp ES valūtām.

Tikai 1992. gadā Māstrihtā parak-stītajā Eiropas Savienības līgumātika noteikts grafiks un nosacījumifaktiskai euro izveidošanai.Saskaņā ar Māstrihtas plānu 1999.gadā tika radīts euro bezskaidrasnaudas norēķiniem. Vēl pēc trimgadiem tajās 12 dalībvalstīs, kasbija pieņēmušas euro, tika ieviestaseuro banknotes un monētas. Trīs nodalībvalstīm – Dānija, Zviedrija unApvienotā Karaliste – EiropasSavienībā, kura tobrīd sastāvēja no15 valstīm, pagaidām ir saglabāju-šas savu nacionālo naudu.

Tās valstis, kas pievienojās ES2004. gadā, veic sagatavošanāsdarbus, lai ieviestu euro. Daudzasno tām piedalās tā sauktajā maiņaskursa mehānismā, ar kuru tāssavas norēķinu vienības samēro areuro, pieļaujot tikai nelielas svārstī-bas.

Tādiem uzņēmumiem, kas veictirdzniecību starp divām eurozonasvalstīm, euro novērš izmaksas unrisku, ko izraisītu darbību veikšanadivās valūtās. Ekonomikas unmonetārā savienība likvidēja trau-cējumus, ko rada nejaušas maiņaskursa svārstības, un sniedz stabili-tāti, kā rezultātā ir zema inflācija unzemas procentu likmes.

8

9

Tādiem cilvēkiem, kas ceļo, eurolikvidē nepieciešamību mainītnaudu un likvidē izmaksas, ko radī-tu naudas maiņa. Viņi, iepērkotiesceļojot vai internetā, var tiešā veidāsalīdzināt cenas un izlietot nauduizdevīgāk.

Vienotā tirgus izpratne

Vienotais tirgus ir visnozīmīgākaisEiropas Savienības ekonomikassasniegums, un tas viskonkrētākizsaka tās mērķi nodrošināt stabili-tāti un labklājības pieaugumuvisiem saviem pilsoņiem. ESpamatprincips šā mērķa sasnieg-šanai ir līdzināšanās pēc augstā-kiem, nevis zemākiem standartiem.Šajā kontekstā ES papildina virknicitu ES politiku, un tās savukārtpapildina vienoto tirgu. Šeit jāmin:

• struktūrfondi, kuri novirza vienutrešdaļu no ES ikgadējā budžeta– 115 miljardiem euro – nabadzī-gāko valstu un reģionu attīstībai;

• ES uzticamā konkurences politi-ka, kura aizsargā patērētājus,novēršot to, ka uzņēmumi savāstarpā noteiktu cenas vai defor-mētu tirgu, un kura uzrauga tolielo uzņēmumu rīcību, kuri agrākbija valsts monopoluzņēmumi;

• transporta politika, ieskaitot tāsauktos transeiropas tīklus (TEN),kuru uzdevums ir pastiprināttransporta, telekomunikāciju unenergoapgādes pārrobežu savie-nojumus;

• koordinētai vides politikai citastarpā jānodarbojas ar pārrobežupiesārņojuma jautājumiem;

• Eiropas Savienības pētniecībasun attīstības programma (arbudžetu 17,5 miljardi euro laikaposmam no 2002. līdz 2006.gadam), kura ir atvērta vienīgipārrobežo partnerībām;

• vienotas brīvības, drošības untiesiskuma telpas visiem radīša-na un pārvaldība.

ES valstu valdības ir apņēmušās palielināt atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā.

© R

af B

ecke

rs/

Elec

trab

el

Ar panākumiem Eiropā

10

Pateicoties ES noteikumiem,ir aizsargātas jūsu tiesības, ja

jūsu ceļojumi aizkavējas vaitiem tiek mainīts lidojuma

laiks.

Mūsu brīvība un tiesības strādāt,mācīties un pensionēties citā ESdalībvalstī vai tikai ceļot uz citāmdalībvalstīm ir daļa no vienotā tirguscilvēciskā aspekta izpausmes.Ceļojumā mēs drīkstam pirkt unvest uz mājam pirkumus, cik vientīk, ja vien tas ir paredzēts privātampatēriņam. 2004. gadā ES sākaieviest jauno Eiropas veselībasapdrošināšanas karti, lai cilvēki,kas ceļo privātā kārtā vai darījumunolūkos, varētu vajadzības gadīju-mā vieglāk saņemt steidzamumedicīnisko aprūpi un palīdzību.

ES tiesību akti jūs aizsargā arī brīv-dienās, lai, piemēram, jūs nekļūstatpar upuri krāpšanai saistībā arnelegāliem vai krāpnieciskiem dalī-tā laika darījumiem ar dzīvokļiemvai vasarnīcām ES teritorijā. Pastāvarī noteikumi, lai nodrošinātu, kajūs saņemat kompensāciju, ja jūsuceļojuma operators bankrotē vainespēj sniegt pakalpojumus atbil-stoši tiem standartiem, kas norādītiviņa reklāmas materiālos. Patei-coties ES, aviopasažieri tagadbauda tiesības (tām ES lidostāsjābūt norādītām redzamā veidā),kurās ir paredzētas aviolīniju saistī-bas attiecībā pret klientiem, ja lido-jumi aizkavējas vai tiek atcelti, untiek noteiktas kompensācijas pakā-pes, ja lidojumus pārceļ.

Cilvēciskaisaspekts

© R

epor

ters

/ E

urek

a Sl

ide

Mobilitāte saistībā ar darbuES nodrošina, lai cilvēkiem, kasdodas strādāt uz citu dalībvalsti,saglabātos tiesības uz nodarbinātī-bu, ieskaitot sociālo nodrošināšanuun tiesības uz pensiju, neatkarīgino tā, vai viņus norīko darba devējsvai viņi paši ir izlēmuši pārcelties uzcitu valsti. Šīs priekšrocības ietversevī noteikumus slimības un bērnapiedzimšanas gadījumā, kompen-sāciju par nelaimes gadījumiemdarbā, invaliditātes pabalstus,ģimenes piemaksas, bezdarbniekapabalstus un vecuma pensijas.

Šobrīd vairāk nekā 15 miljoni cilvē-ku strādā nevis savā, bet gan kādācitā ES valstī. Tas ir salīdzinošimazs skaitlis, un nav sagaidāms,ka tas ievērojami pieaugs pēc tam,kad būs atcelti ierobežojumi darbi-niekiem no tām valstīm, kas pievie-nojās 2004. gadā.

2005. gadā ES ieviesa vienkāršākuun skaidrāku procedūru tam, kā ES

valstis atzīst profesionālo kvalifikā-ciju, ko pilsoņi ir ieguvuši citā ESdalībvalstī. Tas attiecas uz tādāmjomām kā, piemēram, medicīnasprofesijas (ārsti, zobārsti, slimniekukopējas utt.), arhitekti, inženieri,grāmatveži, elektriķi un frizieri.

Tie ES pilsoņi, kas dzīvo citā dalīb-valstī, var savā pastāvīgās dzīves-vietas valstī balsot vietējās pašval-dību vēlēšanās un Eiropas vēlēša-nās (bet ne valsts parlamenta vēlē-šanās).

Lai atvieglotu mobilitāti, ES finansē“vienas pieturas informācijas cen-trus” darba meklēšanai visā EiropasSavienībā (kā arī Norvēģijā, Islandēun Lihtenšteinā). Portāls Eures,nodarbinātības pakalpojumu tīkls,nodrošina informāciju par darbaiespējām, “saved kopā” darbameklētājus ar darba devējiem unsniedz ieteikumus un praktiskuspadomus par to, kā atrast darbu vaisaņemt tālāku izglītību un apmācī-bu. Sīkākas ziņas varat iegūt vietnēeuropa.eu.int/eures

11

Programma Erasmus

Viens no populārākajiem veidiem, kā studēt universitātē citā ES valstī, ir ar programmas Erasmusstarpniecību, kas paredz stipendijas, parasti laika posmiem viens gads. Kopš tā tika izveidota1987. gadā, vairāk nekā 1,3 miljoni studentu ir izmantojuši Erasmus sniegtās iespējas.Visiecienītākie studiju priekšmeti ir uzņēmējdarbības pārvaldība, sociālo zinātņu studijas, humani-tārie priekšmeti un valodas. Tomēr pēdējos gados ir pieaugusi interese par inženierprogrammu stu-dijām, arhitektūru, medicīnu, dabaszinātnēm, datorzinātnēm un matemātiku. Kopsummā Erasmusprogrammā piedalās 2 200 augstākās izglītības iestāžu. Tās ir izglītības iestādes 25 ES valstīs, kāarī Bulgārijā, Rumānijā, Turcijā, Norvēģijā, Islandē, Lihtenšteinā un Šveicē.

Ar panākumiem Eiropā

12

Vai jūs meklējat darbu? Kādēļ gan nemēģināt strādāt ārzemēs? Jums palīdzēs Eures tīmekļa portāls.

Iedzīvotāju uzklausīšana un viņu problēmu risināšana

Ja jūsu konkrētā problēma attiecas uz darbu citā valstī vai automašīnas reģistrēšanu tajā, vai ban-kas konta atvēršanu, vai strīda noregulēšanu ar pasta pasūtījumu uzņēmumu, kas neatrodas jūsuvalstī, ES palīdzēs ar informāciju un sniegs praktisku padomu.

Visvienkāršākais pirmais solis ir zvanīt uz EUROPE DIRECT. Šis pakalpojums ir bez maksas, un uzzvaniem tiek atbildēts tajā valodā, kurā zvanītājs vaicājis. Dienests atbild uz vispārējiem jautāju-miem un specifiskāku jautājumu gadījumā novirza zvanītāju uz avotu, kas var vislabāk palīdzēt unsniegt padomu. Lai no jebkuras vietas ES sazinātos ar dienestu EUROPE DIRECT, izmantojietbezmaksas tālruņa numuru 00 800 6 7 8 9 10 11.

Pilsoņu “ceļazīmju dienests” nodrošina individuālu palīdzību, lai pārvarētu konkrētas problēmas,piemēram, administratīvās formalitātes, pārceļoties uz jaunu valsti. Pie dienesta var vērsties šādāvietnē: europa.eu.int/citizensrights/signpost/

Eiropas Patērētāju centru tīkls (ECC-Net) piedāvā “vienas pieturas informācijas centru”, lai konsul-tētu pilsoņus par viņu vienotā tirgus tiesībām un nodrošinātu atbalstu, kārtojot pārrobežu preten-zijas: europa.eu.int/comm/consumers/redress/ecc_network/index_en.htm

Bez tam pastāv vēl divi citi tīkli, kas palīdz cilvēkiem atrisināt viņu personiskos pārrobežu strīdus,tā lai nerastos izmaksas un sarežgījumi, vēršoties tiesā. Pakalpojumi ir bez maksas.

• Solvit izskata problēmas ar citas valsts publisko administrāciju: europa.eu.int/solvit/site/index_lv.htm

• FIN-NET palīdz cilvēkiem finansiālas dabas domstarpībās ar bankām vai apdrošināšanassabiedrībām citā ES valstī:europa.eu.int/comm/internal_market/finservices-retail/finnet/index_en.htm

Ja ar šo dienestu sniegtajiem pakalpojumiem nepietiek, lieciet sadzirdēt savu balsi ES politikasveidošanā vai dialogā ar ES vadītājiem tīmekļa vietnē: europa.eu.int/yourvoice/

© R

epor

ters

/Eu

reka

Slid

e

13

Ikviens iedzīvotājs ir arī patērētājs,un ES ļoti rūpējas par to, lai aizsar-gātu viņa veselību, drošību unsaimniecisko labklājību. Tā kā vie-notais tirgus atceļ šķēršļus pārro-bežu tirdzniecībai, tā kā paplašināspakalpojumu sektors un tā kā pie-aug interneta un elektroniskā tirdz-niecība, ir svarīgi, lai visi pilsoņivisās 25 dalībvalstīs baudītu vienā-di augstu patērātāju aizsardzībaslīmeni.

Pārtikas drošums pēdējos gados irbijusi pastāvīga prioritāte, jo īpašipēc vairākiem incidentiem saistībāar pārtiku, kas satricināja patērētā-

ju ticību tam, ka Eiropas pārtikasapgāde ir droša. ES ķērās pie prob-lēmas risināšanas, izvirzot stratēģi-ju, ar kuru jāpalīdz nodrošināt pār-tikas drošumu visā ķēdē “no kūti-ņas līdz galdam”. Tā balstās uz trīselementiem:

• jauni tiesību akti par pārtikas undzīvnieku barības drošumu;

• racionāli zinātnes ieteikumi, uzkuriem jābalsta lēmumi;

• steidzamas trauksmes sistēmapiemērošanai un kontrolei.

Pastāv stingri ES noteikumi,lai garantētu pārtikas drošumu.

Veselīga pārtika un nekaitīgiizstrādājumi

© R

epor

ters

/Eu

reka

Slid

e

14

Ar panākumiem Eiropā

Aizsargājošais vairogs

Saskaņā ar ES noteikumiem visiempatērētāju produktiem jābūt dro-šiem. Ir izvirzīti augsti standarti, unbojāti produkti ir jāizņem no tirgus.Līdztekus vispārēju noteikumu pie-ņemšanai attiecībā uz visiem pro-duktiem pastāv īpaši papildu drošī-bas noteikumi attiecībā uz tādiemizstrādājumiem kā, piemēram,rotaļlietas, elektroierīces, gāzesierīces, kosmētika, farmācijas pro-dukti, mašinērija un izklaides trans-portlīdzekļi.

Tā kā mērķis ir ļaut pircējiem iepirk-ties tur, kur viņi vēlas, ES noteikumiraugās, lai patērētājiem būtu vienā-da aizsardzība pret nepieļaujamuuzņēmējdarbības praksi no negod-prātīgu tirgotāju puses, neatkarīgino tā, vai viņi iepērkas tuvākajāstūra veikaliņā vai tīmekļa vietnēcitā ES valstī.

Šie principi tika noteikti ES 2002.gada Vispārējā pārtikas tiesībuaktā, kas no 2005. gada janvārapieprasa pārtikas nozares uzņēmu-miem garantēt, lai pārtika, kasparedzēta cilvēkiem, un barība, kasparedzēta dzīvniekiem, būtu izse-kojama tieši caur barības ķēdi.Precīzi jauni noteikumi attiecībā uzdzīvnieku barību atspoguļo bažas,ka piesārņota dzīvnieku barībabūtu varējusi būt pirmsākums vai-rākiem ar pārtiku saistītiem inci-dentiem, ieskaitot GSE (govjusūkļveida encefalopātiju). ES arīstrādā pie tā, lai nodrošinātu, kapreces, ko ieved no citām pasaulesvalstīm, būtu drošas.

Lai gan riska līmeni nulles apmērānevar garantēt neviena pārtikasdrošuma sistēma, ES saviem pilso-ņiem sniedz tādu aizsardzības līme-ni, kas pieder pie augstākajiem aiz-sardzības līmeņiem pasaulē.

Uz informāciju balstīta izvēle

Ar to vien, ka pārtika ir droša, nav pietiekoši – pircējiem ir tiesības zināt, ko viņi iegādājas. ES pār-tikas marķēšanas noteikumi tiek regulāri atjaunināti, lai palīdzētu patērētājiem veikt informēta cil-vēka izvēli attiecībā uz pārtiku, ko viņi ēd. Noteikumi paredz informāciju par tādiem jautājumiemkā, piemēram, galvenās izejvielas, atļautās piedevas, jebkādu ģenētiski modificētu organismu(ĢMO) klātesamība un, protams, derīguma termiņš. Tiek strādāts ar priekšlikumiem par kopēju ESdefinīciju tādiem jēdzieniem kā “zems tauku saturs” vai “augsts šķiedrvielu saturs”.

15

Mēs kā pilsoņi un patērētāji vēla-mies tikai pilnā apmērā baudītpriekšrocības, ko sniedz vienotaistirgus bez robežām, ja izplatītāji unpakalpojumu sniedzēji var taisnīgikonkurēt mūsu interesēs. Tikaiefektīva konkurence garantē zemascenas, augstu kvalitāti un plašākuizvēles asortimentu patērētājiem.ES valdības ir piešķīrušas EiropasKomisijai plašas pilnvaras kā “uzti-cības pārstāvei”, lai piemērotu tāskonkurences noteikumus ar mērķisniegt tiešu labumu patērētājiem.

Komisija darbojas vairākās jomās.Tā neļauj uzņēmumiem ierobežotkonkurenci, savstarpēji nosakotcenas un/vai kropļojot tirgu. Tā

regulāri veic izmeklēšanu un sodauzņēmumus, kuri veido karteli nolū-kā uzturēt augstas cenas savosattiecīgajos tirgos, nevis konkurēsavā starpā. Komisija arī vērsāspret autoražotājiem, kuri centāsatturēt patērētājus no automašīnuiegādes citā ES valstī, kur cenasbija zemākas.

Komisija neļauj lielajiem uzņēmu-miem izmantot dominējošo stā-vokli tirgū un saviem patērētājiemnoteikt pārmērīgi augstas maksasvai iznīcināt savus mazākos konku-rentus. Arī tādu uzņēmumu rīcībaEiropas tirgū, kuri nav ES, tiekizskatīta, un ASV uzņēmumi, pie-mēram, Microsoft un IBM, ir tikuši

Efektīva konkurence – augsta kvalitāte par zemu cenu

Garantētas sporta pārraides

Sporta līdzjutējiem tas varētunebūt zināms, bet ES konku-rences iestādes parūpējas arīpar viņiem. Piemēram, tā iejau-cās, lai nodrošinātu, ka līgumipar pārraidēm, kas atspoguļofutbola sacīkstes Anglijaspremjerlīgā un bundeslīgāVācijā, būtu pilnībā pieejamikonkurencei un lai skatītājiembūtu piekļuve plašākam pakal-pojumu klāstam no dažādiempakalpojumu sniedzējiem. Eiro-pas Savienība arī raugās, lai lie-lākie sporta notikumi, sākot noolimpiskajām spēlēm unPasaules kausa izcīņas futbolā,būtu pieejami skatītājiem visāsES valstīs bezmaksas kanālosun netiktu rezervēti maksastelevīzijas dienestiem. Atvairīts! ES palīdz TV sporta pārraides padarīt pieejamas visiem.

© R

oyal

ty-F

ree/

Cor

bis

Komisija arī pārrauga konkurenciapgādes nozarēs (telekomunikāci-jas, elektroenerģija un gāze), kur ESir likvidējusi agrāko valsts īpašumāesošo uzņēmumu monopolus. Tācenšas atrast līdzsvaru, lai nodroši-nātu, ka bijušie monopoli neizman-to savu tirgus spēku, lai kaitētu jau-nienācējiem tirgū, nodrošinot, laipiekļuve pamata pakalpojumiembūtu arī nabadzīgiem klientiem vaitādiem, kas dzīvo attālos vai noma-ļos reģionos.

Komisija rūpīgi uzrauga valstsatbalstu, jo tas var izkropļot konku-renci uzņēmumu starpā un ietek-mēt tirdzniecību ES valstu starpā.Ja uzņēmums saņem valsts atbal-stu, tas var iegūt netaisnīgaspriekšrocības pār saviem konku-rentiem. Tādēļ ES noteikumi visumāaizliedz valsts atbalstu. Cita starpāizņēmumi ir iespējami attiecībā uztādiem uzņēmumiem, kas atrodasneizdevīgos reģionos, maziemuzņēmumiem un noteiktām shē-mām, ar ko veicina pētniecību unattīstību, vides aizsardzību, mācī-bas, nodarbinātību vai kultūru.

16

Ar panākumiem Eiropā

iesaistīti komplicētā pretmopnopo-la tiesvedībā ar Komisiju.

Cita atbildības joma ir novērstsaplūšanas starp lieliem uzņē-mumiem, kam ir pārrobežu ietek-me. Tās tiek atļautas, ja saplūšanasrezultātā izveidojies uzņēmumuapvienojums ievērojami nesamazi-na konkurenci un nesašaurinapatērētāja izvēli. Kad Komisija atļā-va Air France pārņemt Nīderlandesaviopārvadātājus KLM, tā šādi rīko-jās ar nosacījumu, ka saplūdusīgrupa atsakās no citu aviolīniju“logiem” ielidošanas un izlidošanasvirzienos 14 Eiropas un starptautis-kajos maršrutos, lai saglabātu pie-tiekošu konkurenci.

Arī visattālākajām mājsaimniecībām ir tiesībasuz pamata telekomunikācijuun interneta pakalpojumiem

par cenām, ko iespējamsatļauties.

Plašākas izvēles iespējas

Ne vien cenas par telekomunikāciju pakalpojumiem ir samazinājušās, pateicoties lielā mērā libe-ralizācijai (un jaunām tehnoloģijām), bet arī ievērojami ir paplašinājušās klientu izvēles iespējas.Papildus saviem apraides pakalpojumiem kabeļtelevīzijas uzņēmumi tagad piedāvā interneta pie-kļuvi vai balss telefoniju savos tīklos, bet mobilo tālruņu uzņēmumi piedāvā televīzijas un video-programmas savos trešās paaudzes produktos. Savukārt internets pamazām tiek arvien vairāk lie-tots kā balss telefonijas nesējs.

© B

ilder

box

17

Lai cilvēki varētu pilnā apmērā bau-dīt brīvību ceļot, strādāt vai dzīvotjebkur Eiropas Savienībā, viņiemjāspēj vadīt savas dzīves un veiktsavu darbu, atrodoties drošībā.Viņiem jābūt aizsargātiem pret kri-minālnoziegumiem un terorismu unjābūt līdzvērtīgai piekļuvei tiesiska-jiem līdzekļiem, un ir vienādi jāievē-ro viņu pamattiesības visā EiropasSavienībā.

Izzūdot iekšējām robežām ES valstu starpā, robežkontrole unmuitas kontrole notiek tikai pieEiropas Savienības ārējām robe-žām. Tas arī nozīmē to, ka ES iek-šienē savstarpēji ciešāk jāsadarbo-

jas valstu policijām un tiesu iestā-dēm. Noziedznieki izmanto vienotātirgus brīvības un mobilitātes snieg-tās priekšrocības tādā pašā veidākā likumpaklausīgie pilsoņi.

Lai atrisinātu šo situāciju, ES turpi-na paplašināt pilsoņu ceļošanas unuzturēšanās tiesības, vienlaikusaizstāvot skaidrus mērķus un notei-kumus attiecībā uz pamattiesībām,ES pilsonību, personu mobilitāti,patvērumu un imigrāciju, vīzu politi-ku, robežkontroli uz ārējām robe-žām un ciešu sadarbību noziedzī-bas kontrolē starp valstu policijas,tiesas un muitas iestādēm.

Mūsu brīvību aizsargāšana

Pamattiesību harta

ES Pamattiesību hartā, ko pieņēma 2000. gadā, ir izklāstīti tie principi, ieskaitot vienlīdzību, nedis-kriminējošu attieksmi, solidaritāti un tiesiskumu, kas jāievēro un jāveicina ES iestādēm un dalībval-stīm. Tiesības dzīvot drošībā, samērojot ar civilo brīvību ievērošanu un tiesas nolēmumu civillietāsun krimināllietās pārrobežu atzīšanas nodrošināšanu, ir viens no galvenajiem uzdevumiem, laipadarītu ES par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

konfiscēšana, noteiktu tiesību lieg-šana pārkāpējiem) var tikt īstenotivisā Eiropas Savienībā. Šīs sadarbī-ba attiecas arī uz civiltiesībām unkomerctiesībām.

Sadzīviskie jautājumi

Saskaņā ar ES tiesību aktiem tāditiesas nolēmumi, kas pieņemti ESdalībvalstīs civilprocesā vai krimi-nālprocesā, iestādēm ir jāatzīst visāEiropas Savienībā. Šis princips –saukts par savstarpējo atzīšanu – irsvarīgs, izskatot pārrobežu situāci-jas, kas var ietekmēt mūsu dzīvi,piemēram, šķiršanās, tiesības tik-ties ar bērniem, prasības par uztur-līdzekļiem vai finansiālas lietas, pie-mēram, bankrots vai nesamaksātirēķini.

18

Ar panākumiem Eiropā

Tiesu iestāžu sadarbība ir svarīgatādēļ, ka tā nosaka kopīgas definī-cijas noteiktiem smagiem noziedzī-giem nodarījumiem, savstarpējisalāgo atšķirīgus valstu likumus unnosaka samērīgus un iedarbīgusminimālos sodus.

Noziedznieku notveršana un notie-sāšana ir viena lieta, bet Eiropastiesiskuma telpai ir arī vajadzīgs, laitiktu pilnībā aizsargātas apsūdzētopersonu tiesības. Tas nozīmē, pie-mēram, piekļuvi juridiskajai konsul-tācijai un vajadzības gadījumā tulkapakalpojumiem jebkur ES.

Kas attiecas uz spriedumu un citutiesas nolēmumu piemērošanu, iruzsākta rīcība, lai nodrošinātu, katiesas rīkojumi vienā dalībvalstī (kāsodanaudu maksājumi, līdzekļu

“Šengena” – brīva pārvietošanās

Šengenas līgums, kurš tā nosaukts Luksemburgas pilsētas vārdā, kurā to parakstīja 1985. gadā, irstūrakmens brīvai Eiropas Savienībai bez robežām. Ar līgumu tika noteikta Šengenas zona, kurā ESiedzīvotāji un iebraukušie viesi drīkst brīvi ceļot pēc savas vēlēšanās bez pasu kontroles, lai ganvienmēr ir iespējamas pārbaudes uz vietas ārkārtas apstākļos. “Šengena” saskaņo kontroli uz ārē-jām robežām un nosaka kopējo politiku attiecībā uz iebraukšanas vīzām. Lai nepieļautu noziegu-mus un terorismu, tika ieviesta sadarbība starp valstu policijām un tiesu iestādēm un izveidots starptām sarežģīts informācijas tīkls, ko sauc par Šengenas informācijas sistēmu (SIS). Īrija un ApvienotāKaraliste nepiedalījās dažos “Šengenas” pasākumos un saglabā pasu kontroli ES ceļotājiem. Tāsvalstis, kas pievienojās ES 2004. gadā, pievienosies Šengenas zonai, tiklīdz būs sasniegušas vaja-dzīgos standartus kontrolei uz ārējām robežām un būs integrējušās SIS. Šengenas zona ir atvērtaES kaimiņvalstīm, kuras spēj ievērot tās standartus attiecībā uz robežkontroli. To jau ir paveikusiIslande un Norvēģija, un drīz tām sekos arī Šveice.

19

Imigrācija un patvērums

Imigranti ilgstoši ir devuši nozīmīguekonomikas un kultūras ieguldīju-mu savām jaunajām mītneszemēm. Imigranti no trešām val-stīm, kuri legāli uzturas kādā no ESdalībvalstīm, iegūst daudzas notām tiesībām, kādas ir to uzņēmēj-valsts valsts piederīgajiem. ESdalībvalstis arī piešķir patvērumufaktiskiem bēgļiem.

ES atbalsta legālu imigrāciju. Irtikušas apstiprinātas trīs direktīvas,kas attiecas uz trešo valstu valsts-piederīgo tiesībām – tās attiecīgidefinē “pastāvīgā iedzīvotāja” sta-tusu, tiesības uz ģimenes atkalap-vienošanos un vīzu atvieglojumus

pētniekiem. Tomēr ES ir jāatšķirnelegālie imigranti un patvērumameklētāji, kas lūdz aizsardzībunepamatoti. Dalībvalstis ir izstrādā-jušas kopīgus noteikumus tam, kārīkoties ar nelegālajiem imigran-tiem, sākot no rīcības, lai atklātucilvēku kontrabandistus, līdz atpa-kaļuzņemšanas nolīgumu noslēg-šanai ar nelegālo imigrantu un vil-tus patvēruma meklētāju piederī-bas valstīm.

Imigranti ilgstošā laikā irsnieguši nozīmīgu ekonomisko un kultūrasieguldījumu.

© S

ean

Just

ice/

Imag

e Ba

nk/

Get

ty Im

ages

Kazino īpašnieki ir pievienojušies cīņai pret naudas atmazgāšanu.

20

Terorisms un organizētānoziedzība

Lai gan drošība un likuma piespie-du piemērošana atrodas valstuziņā, ES valdības ir apvienojušasspēkus, lai cīnītos pret starptautis-kā terorisma šūniņām un organizē-tās noziedzības bandām. Šīs stra-tēģijas neatņemama sastāvdaļa irefektīva kontrole uz ārējām robe-žām un strauja informācijas apmai-ņa. Tā tiek koncentrēta konkrēti uzcilvēku kontrabandu (nelegālie imi-granti, sievietes un bērni seksuālaiizmantošanai), narkotiku plūsmu unnaudas atmazgāšanu.

Tā kā praktiski visas noziedzniekubandas un teroristu šūniņas iriesaistītas naudas atmazgāšanā,ES to kontrolē arvien stingrāk.Tagad ikvienā naudas pārskaitīju-mā, kas pārsniedz EUR 15 000 uniesaista bankas, juristus, notārus,grāmatvežus, nekustamā īpašumaaģentus vai kazino operatorus, jā-identificē klients, saņēmējs unmaksājuma mērķis.

Sadarbības instrumenti

Sadarbības pastiprināšanai ES untās dalībvalstis ir radījušas vairākusinstrumentus:

• Eiropas aresta orderi, kas nodro-šina, ka noziedzniekus, kurusmeklē kāda dalībvalstī, varētu ātriizdot no citas dalībvalsts, laisauktu viņus pie atbildības;

• ciešāku policijas sadarbību,izveidojot Eiropolu, EiropasPolicijas koledžu un EiropasPolicijas vadības vienību;

• Eurojust – augsta līmeņa tiesnešuun izmeklētāju komandu novisām ES valstīm, kas koordinēsmagu pārrobežu noziegumuizmeklēšanu;

• Eiropas Operatīvās sadarbībasuz ārējām robežām pārvaldībasaģentūru.

© H

ugue

s/la

if

Ar panākumiem Eiropā

21

Jauni uzdevumi

Lai gan vienotā tirgusnoteikumu ietvarus

nosaka Eiropas Parlaments un MinistruPadome, katru no tiem

uz vietas ievieš atsevišķiES valstu valdības. ©

Eur

opea

n Pa

rliam

ent

Virzoties uz priekšu, savā attīstībāvienotais tirgus sastopas ar jaunāmun plašākām problēmām, kas jārisi-na. Iespējas, ko radīja brīvība unmobilitāte, un lieku administratīvoun reglamentējošo pārbaužu likvi-dēšana, ir jāvirza uz jaunu darba-vietu izveidošanu un uz plaisassamazināšanu starp bagātajiem unnabadzīgajiem un starp vecajām unjaunajām Eiropas Savienības dalīb-valstīm.

Tas nozīmē izglītības politikas koor-dinēšanu, ieskaitot mūžizglītību. Tasnozīmē arī digitālās robežšķirtnesnojaukšanu, kura rodas starp iedzī-votājiem un reģioniem ar pilnu pie-kļuvi internetam un ātrgaitas plat-joslu tehnoloģijām un tiem, kamtādu iespēju nav. Turklāt valstu val-dībām būs jāievēro tām uzstādītaismērķis 3 % no to IKP izlietot pēt-niecībai un attīstībai.

Dažu gadu laikā jaunās dalībvalstispilnībā integrēsies Šengenas zonā,kas ir brīva no robežām, un tiksatcelti atlikušie ierobežojumi to pil-

soņiem dzīvot un strādāt jebkurācitā ES valstī.

Mēs kā ES pilsoņi varam darīt zinā-mu savu viedokli par to, kādāEiropā mēs vēlamies dzīvot unkādām jābūt mūsu tiesībām un brī-vībām nākotnes ES. Lai darītusadzirdamu jūsu viedokli, sazinie-ties:

• ar jūsu vietējiem deputātiem – joES politika ir daļa no nacionālāspolitikas;

• ar jūsu deputātu EP – jo EiropasParlaments pieņem ES tiesībuaktus;

• ar profesionālajām apvienībām,arodbiedrībām un patērētājuorganizācijām – jo tās konsultēES attiecībā uz politiku.

Varbūt jūs arī vēlaties sūtīt jautāju-mus un piezīmes Eiropas Komisijai– dažādās šīs brošūras iedaļās irsniegta informācija, kā to var izdarīt.

Ar panākumiem Eiropā

22

Papildu informācijas avotiŠīs brošūras atsevišķajās iedaļās ir norādīti vairāki informācijas avoti, kas attiecas uz vienoto tirguun to, kā tas jūs ietekmē. Pie papildu informācijas avotiem pieder šādi avoti.

Plašs praktiskās informācijas klāsts attiecībā uz vienotā tirgus tiesībām un iespējām pilsoņiem unuzņēmumiem ir pieejams tīmekļa portālā Tava Eiropa: europa.eu.int/youreurope/

Veselība un patērētāju aizsardzība: europa.eu.int/comm/consumers/index_en.htm

Konkurences politika: europa.eu.int/comm/competition/index_en.html

Tieslietas un iekšlietas: europa.eu.int/comm/justice_home/index_en.htm

Eiropas Komisija

Ar panākumiem EiropāKādas priekšrocības jums sniedz ES vienotais tirgus

Sērija Eiropa kustībā

Luksemburga: Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs

2006 – 22 lpp. – 16,2 x 22,9 cm

ISBN 92-79-00356-9

Eiropas Savienības pilsoņiem tagad ir agrāk vēl nebijusi iespēja ceļot, dzī-vot un strādāt tajā ES valstī, kur viņi to vēlas. Viņi var iepirkties, atrodot lētā-kās preces un pakalpojumus. ES tiesību akti aizsargā viņu kā pilsoņu unpatērētāju tiesības visā Eiropas Savienībā tā, it kā viņi atrastos savā piede-rības valstī. To visu ir paveikusi vienotā tirgus izveidošana, kurā var brīvipārvietoties gan cilvēki, gan preces, gan pakalpojumi, gan kapitāls. Šis tir-gus aptver 460 miljonus pilsoņu 25 valstīs, un tas ir vairāk nekā iedzīvotā-ju skaits ASV un Krievijā kopā. Vienotais tirgus, ko izveidoja 1993. gadā, irnerimstošs process, un tas turpinās, pastāvīgi paplašinās un tiek precizētsun atjaunināts. Šajā brošūrā ir aprakstītas dažas no daudzajām priekšrocī-bām, ko bauda ES pilsoņi. Tas nodrošina labāku dzīvi ikvienam.

Eiropas Komisijas pārstāvniecībaLatvijāAspazijas bulvāris 28 (4. un 5.stāvs)Rīga, LV-1050Tālr. 7 085 400Fakss: 7 085 448www.eiropainfo.lv

Eiropas Parlamenta Informācijasbirojs LatvijāAspazijas bulvāris 28 (3. stāvs)Rīga, LV-1050Tālr. 7 085 460 Fakss: 7 085 470www.europarl.lv

Eiropas Savienības InformācijasaģentūraAspazijas bulvāris 28 (2. stāvs)Rīga, LV-1050Tālr. 7 212 611Fakss: 7 223 063www.esia.gov.lv

LR Ārlietu ministrijaBrīvības bulvāris 36Rīga, LV-1395Tālr. 7 016 210Fakss: 7 828 121www.mfa.gov.lv

Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrsJēkaba iela 10/12Rīga, LV-1811Tālr. 7 087 295Fakss: 7 087 366www.eiroinfo.lv

Eiropas Informācijas centrsLatvijas Investīciju un attīstības aģentūraPērses iela 2Rīga, LV-1442Tālr. 7 039 430Fakss: 7 039 431www.eic.lv

ES Specializētais dokumentācijascentrsLU Sociālo zinātņu fakultāteLomonosova iela 1/korp. A, 331.telpaRīga, LV-1019Tālr. 7 089 872Fakss: 7 089 852

Plašāka informācija par Eiropas Savienību

Informācija visās ES oficiālajās valodās ir pieejama internetā. Jūs varat tai piekļūt Europaserverī: europa.eu.int

Visā Eiropā ir simtiem vietējo ES informācijas centru. Jūs varat atrast sev tuvākā ES infor-mācijas centra adresi šādā tīmekļa vietnē: europa.eu.int/comm/relays/index_en.htm

EUROPE DIRECT ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Jūsvarat sazināties ar šo dienestu pa bezmaksas tālruni + 800 6 7 8 9 10 11 (vai pa maksastālruni no kādas valsts ārpus ES: +32-2-299 96 96) vai pa elektronisko pastu, ielūkojotiestīmekļa vietnē europa.eu.int/europedirect

Jūs arī varat saņemt informāciju un brošūras par Eiropas Savienību latviešu valodā šādās iestādēs:

Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta pārstāvniecības un biroji ir atrodami visās EiropasSavienības valstīs. Eiropas Komisijas delegācijas darbojas arī citviet pasaulē.

Eiropas Savienība

Eiropas Savienības dalībvalstis

Kandidātvalstis

Eiropas Savienības pilsoņiem tagad ir agrāk vēlnebijusi iespēja ceļot, dzīvot un strādāt tajā ESvalstī, kur viņi to vēlas. Viņi var iepirkties, atrodotlētākās preces un pakalpojumus. ES tiesību aktiaizsargā viņu kā pilsoņu un patērētāju tiesībasvisā Eiropas Savienībā tā, it kā viņi atrastos savāpiederības valstī. To visu ir paveikusi vienotā tirgus izveidošana, kurā var brīvi pārvietoties gancilvēki, gan preces, gan pakalpojumi, gan

kapitāls. Šis tirgus aptver 460 miljonus pilsoņu 25 valstīs, un tas irvairāk nekā iedzīvotāju skaits ASV un Krievijā kopā. Vienotais tirgus, ko izveidoja 1993. gadā, ir nerimstošs process, un tas turpinās, pastāvīgi paplašinās un tiek precizēts un atjaunināts. Šajā brošūrā ir aprakstītas dažas no daudzajām priekšrocībām, ko bauda ES pilsoņi. Tas nodrošina labāku dzīvi ikvienam.

NA

-AB-05-940-LV-C

ISSN 1725-9940

LV

Publikāciju birojs

SatursPriekšrocību izmantošanaVeiksmes formulaDarbs vēl turpināsCilvēciskais aspektsVeselīga pārtika un nekaitīgi izstrādājumiEfektīva konkurence – augsta kvalitāte par zemu cenuMūsu brīvību aizsargāšanaJauni uzdevumiPapildu informācijas avoti

/ColorImageDict > /JPEG2000ColorACSImageDict > /JPEG2000ColorImageDict > /AntiAliasGrayImages false /CropGrayImages true /GrayImageMinResolution 150 /GrayImageMinResolutionPolicy /OK /DownsampleGrayImages true /GrayImageDownsampleType /Average /GrayImageResolution 72 /GrayImageDepth -1 /GrayImageMinDownsampleDepth 2 /GrayImageDownsampleThreshold 1.50000 /EncodeGrayImages true /GrayImageFilter /DCTEncode /AutoFilterGrayImages false /GrayImageAutoFilterStrategy /JPEG /GrayACSImageDict > /GrayImageDict > /JPEG2000GrayACSImageDict > /JPEG2000GrayImageDict > /AntiAliasMonoImages false /CropMonoImages true /MonoImageMinResolution 1200 /MonoImageMinResolutionPolicy /OK /DownsampleMonoImages true /MonoImageDownsampleType /Average /MonoImageResolution 200 /MonoImageDepth -1 /MonoImageDownsampleThreshold 1.10000 /EncodeMonoImages true /MonoImageFilter /CCITTFaxEncode /MonoImageDict > /AllowPSXObjects false /CheckCompliance [ /PDFX1a:2001 ] /PDFX1aCheck true /PDFX3Check false /PDFXCompliantPDFOnly false /PDFXNoTrimBoxError false /PDFXTrimBoxToMediaBoxOffset [ 0.00000 0.00000 0.00000 0.00000 ] /PDFXSetBleedBoxToMediaBox false /PDFXBleedBoxToTrimBoxOffset [ 0.00000 0.00000 0.00000 0.00000 ] /PDFXOutputIntentProfile (GWG_GenericCMYK) /PDFXOutputConditionIdentifier () /PDFXOutputCondition () /PDFXRegistryName () /PDFXTrapped /False

>> setdistillerparams> setpagedevice