Upload
others
View
3
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
Artikulasaun Governansa Lokal nian iha Timor-Leste Lisaun sira ba Dezenvolvimentu Lokal iha Dezentralizasaun okos
David Butterworth no Pamela Dale
Outobru 2010
NOTA POLÍTICA
Pub
lic D
iscl
osur
e A
utho
rized
Pub
lic D
iscl
osur
e A
utho
rized
Pub
lic D
iscl
osur
e A
utho
rized
Pub
lic D
iscl
osur
e A
utho
rized
Pub
lic D
iscl
osur
e A
utho
rized
Pub
lic D
iscl
osur
e A
utho
rized
Pub
lic D
iscl
osur
e A
utho
rized
Pub
lic D
iscl
osur
e A
utho
rized
Nota politika ne‟e hanesan produtu ida husi kolaborasaun entre Ajensia Australia ba
Dezenvolvimentu International (AusAID) no Banku Mundial nia seksaun Inisiativa Justisa ba kiak
iha rejiaun Azia-Leste no Pasifiku.
Justisa ba Kiak hanesan programa peskiza no dezenvolvimentu ida husi Banku Mundial ho objetivu
atu informa, dezena, no suporta aproximasaun pro kiak ba reforma justisa. Ida ne‟e aproximasaun
ida ba reforma justisa nebe‟e hare‟e justisa husi perspektiva ema kiak no marjinalizadu sira, nebe‟e
mos hari iha kontestu sosial no kultural, rekonese importansia ba demanda atu hari sistema justisa
nebe‟e hanesan, no kompriende justisa hanesan kestaun ida entre setors sira.
Notas Justisa ba Kiak ne‟e fornese konselu politika ba parseiru governu, ONG, doador, no
organizasaun dezenvolvimentu sira. Notas politika ne‟e hetan revizaun husi ema independente nain
rua nebe‟e laos servisu iha programa ida ne‟e.
Deklaraun Kopirraite
Materi iha publikasaun ne‟e hetan kopirraite. Maibe Banku Mundiak enkoraja diseminsaun ninia
servisu no publikasaun ne‟e bele halo produsaun tan ba material balun ka tomak ho atribusaun
nebe‟e nakonu. The material in this publication is subject to copyright.
Provizaun
Hanoin sira nebe‟e espresa iha ne‟e mak autóres sira nian rasik no la nesesariumente refleta ba
hanoin husi Diretor Ezekutivu iha Banku Mundia ka governus nebe‟e autóres reprezenta, ou
programa Justisa Ba Kiak. Banku Mundial la garantia dadaus lolos nebe‟e inkluidu iha servisu ida
ne‟e.
Detalihas Kontaktu
Justisa ba Kiak
Grupu Pratika Reforma Justisa
Vise Presidensial asuntu Legál
Banku Mundial
1818 H Street, NW
Washington, DC 20433 USA
Email: [email protected]
Publikasaun hotu husi Justisa ba Kiak disponivel iha http://www.worldbank.org/justiceforthepoor
Komentarisu hotu ami simu no tenke haruka ba Pamela Dale ([email protected]) no David
Butterworth ([email protected]).
Rekuinhesementu
Autór sira agradese ba Gregory Ellis (Ofisial Senior ba Operasaun, OPCFC), Kay Engelhardt
(Konsultór, EASHD), Paul Keogh (PFM/Asesor ba Governasaun, AusAID Timor-Leste), Susanne
Kuehn (Fundu Kapital Dezenvolvimentu UNO [UNCDF] Timor-Leste), David Mearns (Professor
Asosiadu, Universidade Charles Darwin), Douglas Porter (Espesialista Senior ba Setór Privadu,
EASPR, Banku Mundial), Ingo Wiederhofer, Anton Baaré, Samuel Clark, Angela Khaminwa, no
Jose Mousaco husi ekipa Programa Dezenvolvimentu Juventude, Antonio Franco (Eis Country
Manager, Banku Mundial Timor-Leste), and Lene Ostergaard, Rod Nixon, and Matthew Stephens
husi ekipa Jusitsa ba Kiak Timor-Leste ba sira-nia sujestaun konstrutivu. Tantu relatoriu no peskiza
dezenvolve husi benefisiu nebe‟e hetan husi kopesaun no asistensia Ministeriu Administrasaun
Estatal no Ordenamentu do Teritoriu (partikularmente Directór Miguel de Carvalho), staf Programa
Dezenvolvimentu Lokal (LDP), UNCDF, AusAID, Luta Hamutuk, no staf TIM Works no director
sira.
1
Hein katak iha 2012, Timor-Leste atu implementa modelu
desentralizasaun ida nebee sei fo fila poder, funsaun sira no
papel limitadu governu sentral nian ba munisípiu 13 (asosiadu
ho distritus orasnee). Governu munisípiu sei kompostu ho
Asembleia Munisipal eleitu ida no Prezidente Munsipiu ida,
no Administrasaun Munisípiu ida nebee funsionáriu públiku
nomeadu ida mak sei lidera. Poder sira nebee atu fo fila sei
determina liu hosi dekretu lei depende ba kapasidade
munisípiu nian, no hein katak uluk liu sei inklui saúde
primáriu no abastesimentu bee. Finansiamentu munisípiu sei
mai hosi rendimentu rasik, transferénsias, subsidius,
finansiamentu hosi liur, no rezerva osan kas. Maiske barak liu
hosi osan ne‟e mak destinadu ba despeza espesífiku sira,
maibee Asembleia Munisipal sei nomeia no aloka subsidiu
familiar (bazeadu ba estrutura subsidiu familiar LDP nian
nebee iha), depende ba restrisaun balun.
Relasaun entre suco-munisípiu iha desentralizasaun laran em
jeral seidauk defini. Iha ámbitu projetu de lei orasnee, nebé
sei pendente hodi hein aprovasaun iha Parlamentu no submete
ba mudansas, konsellu de suco sira sei simu orsamentu hosi
munisípiu atu ezekuta funsaun konsellu nian sira, no sei simu
knar atu halo planus dezenvolvimentu komunidade; maibé,
reprezentante suco sira sei la iha papel formal iha Kamara
Municipal ba Planeamentu Dezenvolvimentu no munisípiu sei
la presiza adopta prioridades dezenvolvimentu komunidade
sucos nian. Maiske munisípiu sira presiza atu “enkoraja
involvimentu” sucos nian iha planeamentu no foti desizaun,
maibee responsabilidade munisípiu nian barak liu mak halo ba
leten no ba sori-sorin, em vez de ba kraik.
1. Introdusaun/Rezumu Relatóriu nian
“Inkluzaun signifikativu ba autor relevante hot-hotu iha nivel lokal ne‟e desizivu ba
susesu dezenvolvimentu lokal, atu asegura katak estrutura poder lokal oi-oin serbisu
hamutuk” (Lutz no Linder 2004:2).
“La iha ema kiak iha ne‟e; ami so la hetan deit oportunidades (xefe aldeia, distritu
Aileu).
Kombina tipu sistemas governansa oi-
oin nebé iha lejitimidade
kontemporáneu iha nivel lokal no nivel
estadu nudar dezafiu prinsipal ida ba
Governu Timor-Leste (GoTL) bainhira
nia buka enfoke politiku ida atu fo fila
elementus autoridade estadu nian ba
munisípius liu husi desentralizasaun.1
Autores desentralizasaun nian tenki
rekoñese forma sira iha nebé sidadaun
no lider lokal sira, nebé sira nia moris
bazeia ba eransa tradisional, kolonial no
rezisténsia, kompriende no involve ho
autoridade estadu demokrátiku nian.
Nuné mos, sira tenki apresia dinamizmu
sistemas governansa nebé lejítimu
lokalmente, rekoñese oinsa interasaun
entre autoridades estadu no non-estadu
bele muda buat rua ne‟e, no hanoin
kreativamente kona-ba elementus
autoridade estadu sa ida mak bele adapta
*simu komentárius no favor refere ba Pamela Dale ([email protected]) no David Butterworth
**Autor sira agradese Gregory Ellis (Ofisial Senior Operasoens, OPCFC), Kay Engelhardt (Consultant, EASHD), Paul
Keogh (PFM/asesór Governansa, AusAID Timor-Leste), Susanne Kuehn (UNCDF Timor-Leste), David Mearns
(Associate Professor, Charles Darwin University), Douglas Porter (Espesialista Senior Setor Públiku, EASPR, Banku
Mundial), Ingo Wiederhofer, Anton Baaré, Samuel Clark, Angela Khaminwa, no Jose Mousaco husi ekipa Youth
Development Program, Antonio Franco (Country Manager, World Bank Timor-Leste) no Lene Ostergaard, Rod Nixon,
no Matthew Stephens hosi ekipa Justice for the Poor Timor-Leste ba sira-nia kontribuisaun nebee útil. Relatóriu no mos
investigasaun nebee sai baze ba dokumentu nee benefisia tiha husi kooperasaun no tulun Ministério da Administração
Estatal e Ordenamento Territorial (partikularmente Diretor Miguel de Carvalho), pesoal Programa Dezenvolvimentu
Lokal, UNCDF, AusAID, Luta Hamutuk, no pesoal no diretores TIM Works nian, . 1 Tuir Policy Orientation Guidelines for Decentralization and Local Governance in Timor-Leste, dezeña tiha ona
desentralizasaun nee atu (i) promove instituisaun sira nebee forte, lejitimu no estável iha territóriu Timor-Leste tomak;
(ii) promove oportunidades ba partisipasaun demokrátiku lokal hosi sidadaun hot-hotu; no (iii) promove prestasaun
servisu públiku efikáz, efisiente no ekitativu liu ba dezenvolvimentu sosial no ekonómiku nasaun nian. GoTL/MSATM
(Marsu 2008).
2
atu harii lejitimidade no responde ba realidade lokal sira.2
Dokumentu polítika ida ne‟e hola entendimentu ida kona-ba dezafiu ida ne‟e nudar pontu partida.
dokumentu ne‟e suporta konkluzaun katak estratéjia klaru ida hodi serbisu ho komunidades atu
identifika prioridades dezenvolvimentu lokal no dezeña, implementa, no monitoriza programas ne‟e
mak hanesa pasu importante tebe-tebes atu estabelese posse no lejitimidade lokal no hetan poténsia
tomak esforsus dezenvolvimentu lokal nian iha desentralizasaun nia okos. Dokumentu ne‟e
rekoñese esforsus pozitivus nebé GTL halo ona to‟o ohin loron atu kria inisitativa dezenvolvimentu
lokal ida nebé rekoñese no suporta mekanizmus planeamentu no prioritizasaun bazeadu iha
komunidade. Iha esforsu ida atu hari buat ne‟e bazeia ba governu ni-nia esforsus bot kona-ba
asuntu ne‟e, dokumentu polítika ne‟e haré espesifikamente ba formas iha nebé komunidades no
governu lokal serbisu hamutuk atu planeia no implementa inisiativas dezenvolvimentu lokal no
buka atu hatán ba pergunta “Medidas sa ida mak governu Timor-Leste bele hola atu habo‟ot lian
sidadaun sira nian iha planeamentu dezenvolvimentu, no responsividade estadu nian ba lian sira
ne‟e?”3
Dokumentu ida ne‟e bazeia ba entendimentu katak GTL iha komitmentu atu buka modelu governu
desentralizadu ida nebé desizaun barak kona-ba dezenvolvimentu lokal sei fo-fila ba nível
munisipal. Aseita mos katak Programa Dezenvolvimentu Lokal ka Local Development Programme
(LDP), nebé lansa ona iha parte ida atu prepara governu no komunidade lokal sira atu dezenvolve
no implementa inisiativas dezenvolvimentu, serve ona no sei serve nafatin nudar modelu ba
distribusaun donativus dezenvolvimentu komunidade iha governu desentralizadu nian okos (Ba
diskusaun alargadu liu ida kona-ba Programa Dezenvolvimentu Lokal, favor haré Aneksu 3.)
Autór sira rekoñese katak modelu desentralizasaun efikáz ida, liu-liu iha estadu ida nebé foin moris
hanesan Timor-Leste, tenki hatán ba perguntas barak liu ida. Perguntas ne‟e inklui maibé la
limitadu deit ba formas nebé estadu kria relasionamentu diretu ida ho sidadaun sira, arranjus fiskal
no administrativu entre ajénsia sira governu nian, impaktu desentralizasaun nian ba estabilidade no
prestasaun servisus, no devolusaun no jestaun servisus nebé tradisionalmente estadu mak halo.4
Enkuantu buat sira ne‟e nudar konsiderasoens importantes, sira la tama iha ámbitu estudu atual ne‟e
no dokumentu polítika ida ne‟e.5
Sumariu husi Relatorio
2 Klaru katak, instituisaun lokal sira no komunidades tenki adapta no adapta ona, maibé tanba audiénsia alvu polítika
ne‟e nian mak governu Timor-Leste, ami konsentra mudansas nebé nudar preokupasaun estadu nian. 3 Ne‟e nudar alvu prinsipal ida desentralizasaun nian. Atu hetan tan informasaun kona-ba propózitus no modelus ba
desentralizasaun, haree pur ezemplu World Bank (2005) East Asia Decentralizes: Making Local Government Work,
World Bank, Washington, DC; no United Cities and Local Governments (2009) Decentralization and Local Democracy
in the World: First Global Report 2008, Barcelona. 4 Ba diskusaun seluk tan kona-ba poténsia ba esforsus desentralizasaun atu aumenta, no mos diminui, konflitu sosial no
polítiku, haree pur ezemplu Siegle, J. and P. O‟Mahony (Oct 2006), Assessing the Merits of Decentralization as a
Conflict Mitigation Strategy, prepara ba Gabinete USAID nian ba Demokrasia no Governansa. 5 Ne‟e serie ida husi series dokumentus nebé deskreve no analiza rezultadus investigasaun nian. Dokumentus nebé
akompaña, nebé bele hetan iha website Justice for the Poor-Timor Leste nian, fo (i) rezultadus detalladus no
rekomendasoens ba ekipa Programa Dezenvolvimentu Lokal kona-ba aspetus operasionais programa nian no (ii)
diskusaun alargadu liu ida kona-ba relasionamentu entre sidadaun sira, autoridades non-estadu, no estadu iha kontextu
estadu ida nebé habelar‟an. Haree www.worldbank.org/justiceforthepoor.
3
Iha parte tuir mai relatóriu ne‟e ita diskuti oinsa, konverjénsia sistemas governansa diferentes iha
nivel lokal, no experiénsia alargadu ema Timor nian kona-ba mudansa sósiu-polítiku, bele afeta
forma oinsa ema persebe no implementa inisiativas dezenvolvimentu lokal. Ami tenta atu ezamina
dezenvolvimentu lokal liu husi autoridades lokal no membrus komunidade sira-nia matan , nebé
barak husi ema sira ne‟e experimenta rasik repetisaun estatutu oi-oin („tradisional‟, Portugés,
Indonezia, UNTAET, CNRT, no RDTL.6estadu nian no governansa iha nasaun (hare‟e nudar
ezemplu, Fox 2003; Hohe 2002; McWilliam 2009). ).7 Hodi uza análize ida ne‟e, suporta tan ho
dadus husi serbisu de kampu orijinal iha distritus rua nebe‟e ezamina partisipasaun no foti desizaun
iha inisiativas dezenvolvimentu lokal, ami halo argumentu hat nebé kait-malu .8 Iha seksaun ida-ida
ami koalia kona-ba tema diferente, maibé ami-nia estrutura argumentasaun nian hanesan. Uluk
nanain ami deskreve konstrusaun no transformasaun dinámiku autoridade nian no foti desizaun iha
nivel lokal hanesan oinsa atende paradigmas governansa diferentes, no tuir mai, bazeadu ba
deskrisaun ida ne‟e, ezamina forma oinsa modelus dezenvolvimentu lokal iha desentralizasaun okos
bele involve efetivamente ho sistemas governansa tradisional no mos formal estadu nian.
Argumentu hat ne‟e mak hanesan tuir mai:
a. Identidade Polítika Lokal sira: Ami diskute kona-ba oinsa valor sira nebé asosiadu ho
lejitimidade polítiku no komportamentu foti desizaun iha ligasaun forte ho identifikasaun
pesoal ho fatin no komunidade. Ami realsa limitasoens nebé identidade sira ne‟e impoin
ba, no mos poténsia nebé sira fo ba, modelu planeamentu dezenvolvimentu lokal sira.
b. Kooperasaun no Kompetisaun ba Benefisius Dezenvolvimentu: Ami hatudu katak
modelus kooperasaun no kompetisaun nian hetan suporta husi lealdade komunidade
tradisional, maibé katak, iha buat ne‟e nia leten, inisiativas dezenvolvimentu sira rasik
bele fo impaktu ba modelu husi, no insentivu sira atu, koopera ka kompete ba rekursus.
c. Defini Relasaun entre Funsionáriu Públiku sira no Autoridade Suco sira: Ami realsa
katak funsionáriu públiku iha nivel distritu no sub-distritu mak autoridade formal estadu
nian nebé besik liu ba populasaun, maibé autoridades nivel aldeia no suco mak forma
governansa malorek liu no asesivel liu ba maioria sidadania. Relasaun entre xefes
suco/aldeia no funsionáriu públiku sira nudar kruzamentu xave entre sidadaun sira no
estadu, no tanba ne‟e importante teb-tebes ba dezeñu modelu efektivu sira
dezenvolvimentu lokal nian.
d. Kria Mekanizmus Jestaun Disputas nebe’e justu ba ema hotu : Ami hatudu katak
problemas, dezentendimentus no disputas barak nebé mosu iha implementasaun
programas dezenvolvimentu lokal la rezolve ho forma efisiente tanba autor lokal sira la
6 CNRT = Concelho Nacional da Resistência Timorense (National Council of Timorese Resistance), UNTAET =
United Nations Transitional Administration in East Timor (Administrasaun Tranzitória Nasoens Unidas nian iha Timor-
Leste, RDTL = República Democrática de Timor-Leste. 7 Autor sira haree kestaun relasionamentu dinámiku entre estadu no non-estadu nudar pontu importante ida iha
diskusaun hotu-hotu kona-ba desentralizasaun no dezenvolvimentu. Maibé, diskusuan bot liu ida la tama iha ámbitu
dokumentu ne‟e nian. Ba diskusaun seluk tan kona-ba tópiku ne‟e, favor haree relatóriu J4P-TL nian Negotiating
Equitable Development: The Case of Timor-Leste’s Local Development Programme (tuir mai). 8 Análize iha dokumentu ne‟e em jeral bazeadu ba estudu kona-ba Programa Dezenvolvimentu Lokal. Ba pontu ida kiik
liu, analiza ona programa cash-for-work TIM Works nian no Programa Dezenvolvimentu Juventude, mekanizmu
donativu juventude ida bazeadu ba modelu LDP. Ba deskripsaun detalladu ida kona-ba metodolojia investigasaun nian,
favor haree Aneksu 2. Ba informasaun kona-ba programas hotu-hotu nebé sai objetu investigasaun nian, favor haree
Aneksu 3.
4
hatene loloos sira-nia direitus no responsabilidades kestaun ne‟e. Enkuantu mekanizmus
rezolusaun disputa tradisional, Igreja no formal (estadu) relevante no efektivu iha
aspetus balun, sira ne‟e bele integra ba sistema koerente ida nebé iha lejitimidade ida
definidu diak liu.
Dokumentu polítika ida ne‟e la pretende atu sai nudar dokumentu estátiku ida; Ekipa Justisa ba
Kiak/Justice for the Poor Timor-Leste nian hein katak dokumentu ne‟e sai parte iha diálogu
kontiniu ida ho Governu Timor-Leste (GoTL) no parseiru sira seluk kona-ba impaktu potensial
konsepsaun lokal sira ba justisa no governansa kona-ba planeamentu dezenvolvimentu lokal no
desentralizasaun, ho forma alargadu liu. Tan ne‟e, objetivu nota ne‟e nian mak atu informa
diskusaun sira oras ne‟e kona-ba prosesus planeamentu komunidade, mekanizmus rezolusaun
disputa/keixas iha programas dezenvolvimentu lokal laran, no aspetu importante seluk ajenda
desentralizasaun nian liu husi perspetiva ida nebé informadu husi análize polítika klean ida iha nivel
lokal. Enkoraja input , nuné mos sujestaun sira ba peskiza adisional, politika, no atividade
operasional sira nebé GoTL bele uza bainhira nia lao ba oin ho atividades desentralizasaun nebé
planeadu.
5
2. Identidade Polítika Lokal Sira
"Timor ni-nia hanoin sira kona-ba governansa expresa iha mitus oi-oin, lejendas, no narrativas
jenealojiku sira – ai-knanoik bei-ala sira nian ba asaun sosial. Nunka iha sistema governansa
ida. maibe iha prinsipiu xave sira nebé ni-nia expresaun no aplikasaun rezulta iha rezultadu
istoriku oi-oin “(Fox 2009: 121).
Iha aldeia no suco iha Timor-Leste laran tomak, autoridade atu halo desizaun governansa ne‟e
ligadu makaas ho komunidade no identidade jeográfiku. Ho liafuan simples, ema ruma husi familia
sira iha áreas balun tradisionalmente hetan direitu barak liu fali ema sira seluk atu foti desizaun hodi
naran komunidade nian. Iha seksaun ida ne‟e ita koalia kona-ba benefísiu potensial no desvantajen
sira sistema ne‟e nian tanba sira mosu iha implementasaun Programa Dezenvolvimentu Lokal.
Persepsaun tradisional kona-ba se mak bele no labele kaer autoridade tenki negosia ho kuidadu, atu
asegura reprezentasaun hanesan (nudar ezemplu, iha enkoraja partisipasaun polítika feto nian) no
mos lejitimidade polítika (atu nuné komunidades responde ba desizaun sira nebé halo ona).
Sistema politiku tradisional sira iha Timor-Leste bazeadu ba afiliasaun ba, no aliansa entre, uma
sira.9 Iha areas diferente, no iha aliansa diferente, uma lubuk ida ligadu hamutuk tuir orden
“presedensia” – ierarkia ida iha nebé grupu balun klasifikadu nudar superior liu grupu sira seluk.
Nudar ezemplu, uma ida nebé too uluk iha “dominiu” ida (área povoasaun ida nebé em jeral ligadu
ho aldeia no/ka suco) simu direitu ba rai no kaer responsabilidade sagradu no polítiku ba grupu
nebé too ikus mai.10
Interesante liu, padraun ne‟e dala ruma oin seluk ka revertidu hodi fo fali
autoridade polítiku ba ema sira mak “foin-mai” nebé ni-nia poder kaer ketak husi, maibé tenki hetan
lejitimidade husi, mandatu espiritual ema sira nebé “mai uluk” nian11
. Iha kualker artikulasaun, uma
sira nebé politikamente iha kbiit makaas sai tiha erdeiru/pewaris ba pozisaun politiku nebé poder
kolonial tau, hanesan xefe suco. Ho liafuan badak, iha sistemas governansa tradisional, nebé
ohinloron sei relevante teb-tebes iha rejiaun ne‟e (hare‟e nudar ezemplu, Mearns 2009; Vischer
2009), lejitimidade politika hetan husi identifikasaun ho komunidade (grupu desendente no aliansa
sira) no fatin (domíniu). Rezultadus investigasaun kampu nian suporta disputa ne‟e no, liu tan ne‟e,
realsa oinsa „identidade politiku lokal sira‟ hanesan ne‟e bele afeta inisiativas dezenvolvimentu
nian.
Wainhira governu Timor-Leste haluan tan ni-nia prezensa iha territóriu laran liu husi
desentralizasaun, iha oportunidade ida ba estadu atu loke relasaun foun no pozitivu ho
komunidades nasaun nian nebé responsivu ba identidades politiku lokal. Tanba importánsia husi
identidade sira ne‟e nian ba moris polítiku no kultural iha área rural Timor-Leste nian, maka
governu ni-nia vontade no kbiit atu responde ho forma pozitivu ba realidade sira ne‟e sei iha
probabilidade atu determina ni-nia degrau aseitasaun, lejitimidade, no efikásia iha implementasaun
9 Konvensionalmente defini tiha uma sira iha literatura antropolójiku kona-ba Timor-Leste nudar “grupu desendente”
lineal (tribu ka lineajen iha nebee afiliasaun deside liu husi liña ka garis turunan aman ka inan nian). Nuné mos uma sira
refere tiha nudar “grupus orijen” tanba grupu nee hamutuk rekoñese bei-ala ruma nudar sira-nia fundador ka hun. 10
Fundasaun kosmolojiku governansa autoktone Timor-Leste nian mak separasaun, maibé komplementaridade,
“autoridade sagradu” nian no “poder politiku” (haree Fox 1993). Uma nee bele halo sira rua hotu, maibé tuir mai
korporizadu hosi linhajen ka individu diferente. 11
Mudansa ne‟e nudar propriedade formal presedensia ida no komún iha esferas barak vida sosial nian (hare‟e Fox
1989).
6
atividades dezenvolvimentu lokal iha estrutura governansa desentralizadu ida nia okos.12
Modelus
responsivus, lokalmente lejítimu prestasaun serbisu públiku no dezenvolvimentu lokal nian sei sai
xave atu haburas relasaun forte estadu-sidadaun sira ne‟e. Modelu dezenvolvimentu lokal no
prosesus nebé hili ona sei presiza mos atu mantein sira-nia lejitimidade bainhira sukat hasoru
sistemas tradisionais no mos arranjus planeamentu no implementasaun barak demais nebé ONGs
nasional no internasional uza nebé sira-nia serbisu dala barak mak tetek-malu ho (ka substitutu ba)
estadu ni-nia prestasaun servisus no programas planeamentu dezenvolvimentu lokal. PDL halo ona
progresu forte atu hetan fiar no suporta husi komunidade lokal sira . Prosesu planeamentu
partisipativu no prioritizasaun no siklu finansiamentu konsistente hamoris ona sentimentu
apropriasaun bot ida ba projetu infra-estrutura sira nebé dezenvolve ona liu husi programa ne‟e.
Ne‟e la‟os problema kiik ida; komunidade sira em jeral sukat valor projetu ida nian nebé governu
patroniza iha termus degrau ba nebé projetu ne‟e hanesan “propriedade” sira nia komunidade nian,
konsistente ho lokalizasaun identidades tomak.13
Apropriasaun lokal ba projetu sira liu husi
partisipasaun direta komunidade nian no mos prova ona liu husi experiénsia global ka barak liu
implementa infra-estrutura komunidade ho kualidade diak liu ho folin baratu liu. (Guggenheim et al
2004 and World Bank 2004).14
Nuné mos, no ba propózitu análize ne‟e nian, importante liu,
involvimentu komunidade sira nian iha prosesu foti desizaun ba sira-nia nesesidades
dezenvolvimentu rasik bele mos harii konfiansa iha estadu nudar entidade ida nebé respeita hanoin
no nesesidades komunidade nian, nuné kontribui ba metas estabilidade no partisipasaun
demokrátiku nian.15
Entretantu programa ni-nia prosesu partisipativu sira nebé kontribui ona ba ksolok komunidade nian
ho programa PDL, no rekoñesimentu ida ba benefísiu sira nebé estadu bele fo, mudansa kiik balun
iha implementasaun programa bele halo nia sai responsivu liu ba buat nebe‟e mak komunidade hein
atu hetan. Nudar ezemplu, maiske PDL konsidera fahe informasaun ba malu no involvimentu
komunidade nian partikularmente iha folin bot, maibé iha nafatin limitasoens iha asesu ba
informasaun, iha parte ida, mai husi relasoens poder tradisional no estrutura autoridade nebé bele
12
Nota katak maiski saseluk suco sira em jeral respeitadu iha sira-nia komunidades no estudu sira hatudu konfiansa
forte iha lider sira ne‟e no mos preferénsia ida ba lider tradisional sira iha foti desizaun no rezolusaun disputa,
konserteza iha variasoens iha no entre komunidades. 13
Ne‟e la‟os atu dehan katak komunidades la simu ka la hare‟e valor iha projetus hanesan eskola sekundária sira,
hospital, no lurón bot sira nebé ator sira iha komunidade liu mak hili no harii. La iha dúvida, projetus hanesan ne‟e mos
aumenta lejitimidade governu nian iha sidadaun sira matan nebé la hetan fasilidade ka servisu adekuadu. Maibé, ami
koalia kona-ba „apropriasaun‟ iha sentidu sidadania informadu ida nebé simu responsabilidade husi no senti responsável
ba komunidade no rekursus komunidade nian, no nebé sei (pur ezemplu) hakarak fo tempu no mao-de-obra atu garante
manutensaun no reparasaun rekursus komunidade nian. Ho PDL, ihanebé iha expetativa malorek ida katak komunidades
sei mantein fasilidade ida nebé harii ho finansiamentu projetu nian, iha expetativa hanesan ida kona-ba hodi naran
komunidades nian katak projetu ne‟e tenki pertense ba sira. 14
Pur ezemplu , evidensia husi projetus dezenvolvimentu tolu impulsionadu husi komunidade iha India hatudu poupansa
ida hamutuk 11-56% iha projetus kontratatu ho komunidade bainhira kompara ho projetus hanesan nebé implementa liu
husi Departamentu Obras Públikas Estadu nian. Aprovasaun, kontratasaun, no konstrusaun mos lori tempu besik
metade. (Kumor, A.K.K. et al, Community Based Procurement: Value for Money Analysis, World Bank, New Delhi,
India). Estudu ida ba kona-ba programa dezenvolvimentu komounidade KALAHI-CIDSS iha Filipinas deskobre katak
kustu unitáriu infraestrutura projetu substansialmente kiik liu ajénsias governu nian, hahú husi 8% ba projetu eskolas,
6% ba projetus bee no saneamentu. (Araral, E. and C. Holmemo (2007), Measuring the Costs and Benefits of CDD: The
KALAHI-CIDSS Project, Philippines, World Bank Social Development Papers, No 102, January 2007). 15
Análize ba programa KALAHI-CIDSS iha Filipinas fo ezemplu diak ida. Iha suco sira nebé hetan susesu iha simu
fundus dezenvolvimentu lokal husi projetu ne‟e, konfiansa lokal ba ofisial governu nian aumenta 10.7%. Hare‟e
Labonne and Chase (July 2008), Do Community-Driven Development Projects Enhance Social Capital?: Evidence from
the Philippines, World Bank Policy Research Working Paper No. 4678.
7
satan prosesu konsulta programa nian. Parte bot ida husi koñesimentu programa nian powerbrokers
iha konsellu de suco laran mak kaer, no partisipasaun sidadaun nian iha reuniaun prioritizasaun
projetu dala barak limitadu. Maiske iha asesu ba informasaun, dala barak limitadu deit ba detalle
báziku kona-ba sub-projetu ida, nebé satan kapasidade (ka vontade) membru komunidade sira nian
atu hola parte ho forma ativu iha planeamentu, monitorizasaun no avaliasaun projetu. Falta deit
informasaun ne‟e hamosu tiha sentimentu ida katak PDL, maiske iha aspetu balun nudar programa
partisipativu ida, maibé iha komunidade “liur”. Importánsia identidade polítika lokal nian, no forma
oinsa informasaun no partisipasaun hasoru malu atu hadia ka diminui valor “desentralizasaun”
projetu ida nian, explora detalladamente iha estudu kazu iha kraik.
Kuadru 1: Mantein Nafatin Iha Komunidade: Defini PDL Liu Husi Lente Lokal Ida.
Iha aldeia peri-urbanu kiik ida iha Lautem, identidade polítiku lokal kaer knaar krusial ida atu
forma implementasaun projetu PDL ida. Iha 2007, aldeia ne‟e simu tiha projetu ida atu hadia
estrada asesu kiik nebé liga aldeia ne‟e ho komunidade besik sira. Projetu ne‟e hamosu liu
husi desizaun autoridade lokal sira nian nebé ema hot-hotu konkorda, iha nebé konsulta tiha
sidadaun sira enkuantu xefe aldeia no ema katuas sira seluk (lia na’in) foti tiha desizaun
ezekutivu ida. Dirijente sira mos halo tiha dizain ida ba projetu ne‟e nebé sira fiar nudar
adaptadu liu ba kondisaun lokal no ida nebé uza rekursu lokal barak liu. Iha sentidu ida ne‟e,
pratika tiha prosesu lideransa tradisional, no hatudu tiha sentimentu pertense ba komunidade
lokal, ho kompatibilidade ba prosedimentus PDL nian.
Maibé, husi etapa inisial ne‟e, desizaun sira kona-ba hili, dezeñu, no halo implementasaun ba
projetu, afinal hadok husi komunidade no sentimentu la haksolok mos mosu hamutuk. Projetu
ne‟e hetan mudansa barak teb-tebtes bainhira nia hakat liu husi Asembleia Sub-Distritu ba
Asembleia Distritu, iha nebé ni-nia dezeñu no orsamentu ikus mai ramata duni, katak hafoin
ezekusaun ne‟e ramata, komunidade sinti hetan traisaun tanba projetu ni-nia kualidade la diak.
Tuir funsionáriu públiku senior distritu no kompañia nebé ezekuta kontratu ne‟e, sira
implementa loloos ona projetu ne‟e bazeadu ba planu nebé pesoal tékniku distritu nian halo no
Asembleia konkorda. Maibé, populasaun lokal, nuné mos xefe aldeia, la informadu kona-ba
mudansa téknika sira ne‟e, no projetu nebé ramata ona la tuir ida nebé sira hakarak.
Deskonfiansa komunidade nian ba governu “husi liur” mos malorek iha sira-nia falta vontade
atu hatoo keixa ba ekipa distrital ba monitorizasaun no avaliasaun, au kontráriu hakarak liu
atu organiza loron serbisu komunidade ida atu hadia rasik kualidade projetu nian.
Rekomendasoens
Bele mos konsidera lisaun sira kona-ba hadia apropriasaun lokal husi análize ba programa PDL
tanba governu Timor-Leste hakat ba oin ho desentralizasaun. Em partikular, governu bele konsidera
katak:
Programa Dezenvolvimentu Lokal no Programa Dezenvolvimentu Juventude ka Youth
Development Program (YDP), mak MSATM implementa nebé konsentra ba
transferénsia responsabilidade ba planeamentu dezenvolvimentu lokal ba nível okos liu
iha nebé ezisti kapasidade, nudar indikativu husi entendimentu forte ida kona-ba
kapasidades komunidade nian no krensa lokal kona-ba apropriasaun. Abordajen sira ne‟e
garante apoiu prazu naruk husi governu.
Maibé modelu atual ba planeamentu dezenvolvimentu lokal iha projetu de lei
desentralizasaun, fó riskus ba exkluzaun sucos no, ho estensaun , komunidades , husi
autoridade foti desizaun direta. Aprosimasaun YDP nian la hanesan ho LDP nian iha
termus katak YDP tau finansiamentu, poder foti desizaun no responsabilidade ba
implementasaun projetu diretamente iha membrus komunidade sira-nia liman. Depende
8
ba susesu experimentasaun YDP, bele fo konsiderasaun atu habelar no aumenta
abordajen bazeadu ba komunidade ne‟e.
Liu husi aproveita kanal komunikasaun lokal (Nudar ezemplu, hodi fahe informasaun ba
malu iha igrejas, basar, eventus desportivu, no fatin halibur malu sira seluk), gabinete
informasaun públiku iha munisípiu laran sei iha poténsia atu alkansa públiku barak liu
no diversifikadu liu husi sira nebé partisipa iha reuniaun komunidade nian.
Bele reforsa papel komunidade nian iha dezenvolvimentu lokal liu husi partisipasaun iha
siklu planeamentu no implementasaun laran tomak. Bainhira komunidade sira involvidu
iha planeamentu, konsepsaun, tenderizasaun no monitorizasaun projetu, iha
probabilidade katak sira sei hatudu sentimentu bot liu nudar proprietáriu ba rekursus
komunidade nian. Evidénsia husi kontextu hanesan barak mos hatudu ona katak
tenderizasaun projetu bazeadu iha komunidade dala barak efetivu liu iha termus kustus.
Konserteza, kontratasaun komunidade la‟os solusaun ida atu rezolve buat hotu –
kapasidade komunidade nian atu implementa projetus dezenvolvimentu varia makás –
maibé experiénsia husi ambiente hanesan sira hatudu ona katak, bainhira hetan apoiu
natón, kontratasaun komunidade iha benefísius malorek.
Bele iha espasu ba papel ida bot liu ba sosiedade sivil; em partikular, iha monitorizasaun
reuniaun sira Asembleia Munisipal nian, hodi partisipa iha planeamentu
dezenvolvimentu komunidade nian, avalia no suporta prestasaun serbisus munisipal,
rezolve reklamasaun nebé bele mosu, no apoia mekanizmus informasaun públika diak
liu bele prova útil.16
Peskiza iha programas hanesan hatudu ona katak involvimentu
sosiedade sivil iha etapa ikus liu deit planeamentu projetu nian ka revizaun, la natoon;
atu bele efektivu, involvimentu tenki kontinua husi etapa inisial identifikasaun projetu to
ba asisténsia téknika no monitorizasaun (Peterson no Muzzini 2005).
Karik bele, koordinasaun ho sosiedade sivil kona-ba dezenvolvimentu lokal sei sai mos
prioridade ida. Orasne‟e, organizasoens sosiedade sivil implementa hela projetus nebé
dala barak hanesan ho sira nebé hamriik ona iha LDP okos (no ho estensaun ida, ba tipus
atividades dezenvolvimentu lokal nebé sei implementa tuir planus dezenvolvimentu
munisípiu). Diferensas iha prosesus planeamentu no selesaun no falta de koordenasaun
bele kontribui ba konfuzaun, lacunas no duplikasaun iha planeamentu dezenvolvimentu
lokal.
Kampañas edukasaun sívika alvejadu ne‟ebe fo ba konsellu de suco no sidadaun sira,
kesi metin ba prosesu planeamentu dezenvolvimentu komunidade, bele tulun atu harii
sensibilidade no partisipasaun sidadaun sira nian . Em partikular, kampañas ne‟e bele
konsentra ba tópikus hanesan oinsa halo selesaun projetu (liu husi planus
dezenvolvimentu komunidade no mos munisípiu), knar funsionáriu públiku sira nian,
líder komunitáriu sira, no sidadaun sira iha planeamentu dezenvolvimentu laran, valor
prosesus partisipativus, etc. Intensaun kampañas ne‟e nian mak atu tulun líder
komunidade sira kompriende razoens iha buat ne‟e nia kotuk no valor medidas iha
prosesu dezenvolvimentu partisipativu nian, atu nuné ema la haré sira nudar naha-todan
ida.
16
Maiski grupus sosiedade sivil iha Timor-Leste hasoru sasatan kapasidade bot, partikularment iha Dili liur no area
urbanu prinsipal sira, sira iha poténsia atu kaer papel importante ida iha planeamentu dezenvolvimentu lokal. Durante
investigasaun ne‟e, ekipa observa tiha saseluk sira sosiedade sivil nian nebé hola parte iha workshop integrasaun
distritu, no saseluk sira sosiedade sivil nian mos vokal tebe-tebes iha selesaun projetu iha programa YDP. Igreja kaer
papel bot ida iha dezenvolvimentu iha Timor-Leste, no ONG nasional balun monitoriza implementasaun programas
dezenvolvimentu nudar parte husi sira-nia mandatu.
9
10
3. Kooperasaun no Kompetisaun ba Benefisius Dezenvolvimentu
“Redes kompleksu afiliasaun nian, troka no aliansa iha no entre uma orijen Timor nian sira
reprezenta baze istórika no kontinyu ba reprodusaun sosiedade Timor nian” (McWilliam 2005:
34).
“Ema hot-hotu iha komunidade hakarak hola parte iha projetu sira, maibé tanba projetu sira ne‟e
eskala kiik maka la iha posibilidade ba ema hot-hotu atu involvidu hanesan … no tanba ne‟e
ami uza sistema rotativu ida atu evita problemas, sira nebé la hetan serbisu oras ne‟e sei hetan
serbisu iha projetus tinan oin nian” (xefe suco, distritu Lautem).
“Ami kompriende limitasoens orsamentu nian, no ami tenki fo biban ba suco seluk, tanba sira
mos iha nesesidades” (xefe suco, distritu Aileu).
Konsepsaun lokal kona-ba autoridade no ekuidade afeta forma oinsa ema hare‟e no implementa
programas no polítikas iha nível lokal. Iha parte seluk, sai mos kestaun ida katak liu husi
konsepsaun programa nian, autores dezenvolvimentu sira bele afeta no transforma formas iha nebé
konsepsaun lokal sira ne‟e hatudu‟an daudaun. Iha seksaun ne‟e ita diskute kona-ba oinsa individual
no komunidade sira nia insentivu atu koopera ka kompete ba benefisius dezenvolvimentu
padronizadu tanba asaun kombinadu entre realidade lokal sira no inisiativa sira dezenvolvimentu
nian. Em partikular, ita realsa katak eskolla atu implementa programa “úniku” ida, em vez de
benefísiu ka programa “repetitivu”, bele hamosu konfuzaun no konflitu iha nivel lokal.
Komunidade sira iha Timor-Leste involve‟an iha relasaun komplikadu, iha nebé tensaun entre
estatutu kompetisaun no kooperasaun mak norma. Kooperasaun entre aliadu sira liu husi kazamentu
entre uma sira expressa liu husi “relasoens troka”, iha nebé bens no serbisus barlaki nian sirkula
entre uma sira – prosesu ida nebé bele tulun mantein subsisténsia iha kondisaun susar sira.
Relasoens troka sira ne‟e karateriza liu-liu husi resiprosidade asimétriku iha nebé uma ida “fo ba” la
hanesan ho uma ida “simu husi” (hare‟e Gráfiku 1, iha kraik). Maibe troka sira ne‟e bele mos
involve momentu distintu “resiprosidade direta”, hanesan bainhira troka barlaki entre uma rua.17
Hamutuk ho relasaun kooperativu sira ne‟e, kompetisaun iha sentidu tradisional hatudu liu-liu nudar
kualker kontestasaun estrutural ba orden presedénsia nian ka kontestasaun polítika no ekonómika ba
rekursus nebé susar atu hetan.
17
Asimetria troka nian hetan suporte hosi asimetria perskritiva kazamentu nian, iha nebee uma partikular ida labele fo
no hola fen (ka laen sira se sistema nee matrilineal) hosi uma hanesan.
11
Gráfiku 1: Relasaun Troka Asimétriku
Ideolojia kooperasaun no kompetisaun nebé bazeia ba organizasaun sosial tradisional halao iha
pontu oi-oin iha implementasaun Programa Dezenvolvimentu Lokal (partikularmente tanba
oranizasaun ne‟e asosiadu ho identidade aldeia no suco nian). Kooperasaun entre suco sira nudar
parte importante ida iha selesaun sub-projetu nian iha Asembleia Sub-Distritu no Asembleia
Distritu. Iha entrevista sira ho membrus konsellu do suco, kona-ba kuartu independentemente halo
referénsia ba prátika “halo lobi” ka “troka” projetus – ne‟e katak, fo apoiu ba suco partikular ida ni-
nia sub-projetu iha tinan ida, ho expetativa katak ni-nia sub-projetus rasik sei simu apoiu iha tinan
hirak tuir mai. Maiske la hare‟e diretrizes implementasaun projetu PDL nian, prátika ida ne‟e kuaze
hanesan ho relasoens troka tradisional. Importante mak katak, prátika ne‟e permitidu husi
implementasaun PDL durante tinan barak, nebé permite komunidade sira atu hola parte iha
relasoens resiproku sira hodi hein atu hetan benefísiu iha siklu projetu nian iha loron aban-bainrua.
Kooperasaun iha PDL bele iha impaktu pozitivu no mos negativu ba implementasaun sub-projetu
no dezenvolvimentu komunidade. Buat pozitivu ida mak preparasaun komunidades ba modelus foti
desizaun demokrátiku no dezenvolvimentu komunidade iha nebé benefísius la fo iha montante
hanesan ba parte hotu-hotu – modelu foti desizaun iha LDP eziji parte sira atu avalia méritus
intervensoens nian no halo balansu ida (maiske prosesu nebé selesaun ne‟e halo ba la
nesesariamente hanesan ho argumentus legal-rasional ka avaliasaun ba méritu). Kooperasaun bele
mos lori ba prioritizasaun entre aldeias ba sub-projetus nebé parese atu fo benefísiu ba sentru
komunitáriu bot sira ka suco – nudar ezemplu, sentru saúde sira, eskolas, no fasilidades be‟e no
saneamentu. Kooperasaun iha forma “substituisaun” bele mos limita selesaun husi projetus barak ho
orsamentu kiik tebe-tebes (no provavelmente impaktu kiik) nudar forma ida atu fahe bem-estar
entre sucos hotu-hotu. Iha estadu ida ho rekursu limitadu, nebé foin sai husi konflitu hanesan
Timor-Leste, kompartilla benefisius projetu nian mos provavelmente iha efeitu diminui konflitu.
Maibé, vontade atu fahe benefísius ba malu mos lori tiha ba inefisiensias iha prosesus projetu nian–
pur ezemplu, akordu informal ida iha distritu Lautem iha nebé kontraktor elijível hot-hotu sei simu
pelu menus kontratu PDL ida tinan ida.18
Maiske akordu ne‟e bele prevene alegasoens favoritizmu
nian iha distribuisaun kontratus PDL nian sira, maibé nia mos prejudika modelu “merkadu livre”
tenderizasaun nian no bele halo fraktu insentivus kontraktor nian atu implementa projetu ho
kualidade diak, no efetivu iha relasaun ho kustu.
18
Kontraktor no funsionáriu públiku hot-hotu nebee entrevistadu iha Distritu Lautem hatene akordu nee.
D
A
B
C
12
Harii ona grau konkorrénsia balun iha konsepsaun PDL – kuantidade limitadu rekursus nebé iha atu
selu nesesidades lubuk ida komunidade nian maka presiza halo prioritizasaun. Maibé, dinámika
komunidade no elementus balun dizain programa nian bele prevene tipu kompetisaun bazeadu ba
debate demokrátiku nebé PDL hare‟e nanis ona. Nudar ezemplu, poténsia bot nebé fo ona ba
funsionáriu públiku sira mak la iha direitu de votu atu avalia, planeia ka determina kustu sub-
projetus nian bele permite atu membrus Asembleia ho direitu de votu atu hili projetus nebé sira
hanoin adekuadu, hodi nuné enfrakese knar líder komunidade sira nian (no liu tan, partsipasaun
sidadaun sira nian) iha dezenvolvimentu komunidade. Dinámika ida ne‟e hatudu momoos ona
durante reuniaun Asembleia Distritu ida nebé investigador de kampu J4P partisipa, iha nebé Ofisial
Dezenvolvimentu Distritu (DDO) dehan katak husi projetu walu nebé elijível ba selesaun, hat deit
mak bele konsideradu nudar teknikamente viável. DDO la fo explikasaun ruma kona-ba tan sa
halakon tiha projetu hat seluk ho kombinasaun determinadu ida mak bele hili tanba orsamentu
limitadu. Maiske funsionáriu públiku sira seluk la konkorda, maibé projetu sira nebé DDO hakarak
mak ikus mai selesionadu.
Ita bele hare‟e katak padroens foun kooperasaun no kompetisaun nian entre aldeia no suco mosu
daudaun nudar valor lokal no identidade nebé sai ida deit ho modelu demokrátiku PDL nian.
Komparasaun ida entre PDL no TIM Works serve atu hasai implikasaun sira dizain programa nian
nebé responsivu ba valores no identidades lokal.19
Hodi kria siklu finansiamentu anual ida nebé bele
konfia no permite dezenvolvimentu relasaun interkámbiu resiproku nebé kulturalmente relevante,
PDL prevene kompetisaun ba rekursus dezenvolvimentu sira ne‟e atu mosu. Iha kontrariu,
programa sira nebé ema hare‟e nudar benefísiu úniku (ka prazu badak) bele lori komunidade
espesifiku ka individu sira atu koko armazena rekursus. Estudu kazu kona-ba projetu ida TIM
Works nian destaka senáriu ne‟e.
Kuadru 2: Oinsa Dezeñu Projetu nian ba halo Kooperasaun Nakfilak ba
Kompetisaun: Experiensias husi TIM Works
Projetu manutensaun ida TIM Works nian atu hadia lurón ida iha nukleu kultura tradisional
Mambai nian, iha nebé afiliasaun tribu tradisional no identidade polítika forte, uluk nanain
hamoris expresaun foun interesante kooperasaun nian ida no hafoin halo nakfilak
kooperasaun ne‟e ba kompetisaun. Entretantu dezenu original – dehan ona ba xefe suco no
xefe aldeias iha reuniaun distritu ida – katak presiza traballadores tempu tomak 20 ba fulan
lima, ikus mai parte lokal sira halo tiha desizaun ida atu emprega traballadores 100 durante
periodu tempu hanesan. Atu fahe empregu ba malu entre aldeia lima nebé sei ezekuta projetu
ne‟e ba, konkorda ona katak serbisu ne‟e sei halo iha aldeia ida-ida durante fulan ida no
katak aldeia ida-ida sei fo traballador 20 ba serbisu nebé halao iha sira-nia aldeia rasik deit.
Entretantu, hafoin projetu ne‟e hahuu tiha iha aldeia ida, Ekipa Distrital TIM Works nian
muda tiha diresaun orijinal projetu nian hafoin hatene katak luron nebé uluk programadu ba
manutensaun hatama tiha ponte kikoan rua nebé labele hetan orsamentu ba. Tanba ne‟e,
projetu ne‟e muda tiha husi lurón nebé serve aldeia lima tomak ba lurón ida nebé serve deit
aldeia rua. Liu husi komunikasaun la klaru entre ema TIM Works nian no autor lokal sira,
aldeia nebé agora la inkluindu kompriende sala tiha katak, maiske mudansa ne‟e presiza
duni, maibé projetu ne‟e ikus mai sei kontinua ba sira-nia komunidades. Iha momentu halo
peskiza kampu nian, projetu nebé dezeña hikas ona ramata ona no tensaun entre aldeia hahu
mosu. Maiske membrus aldeia nebé la hetan benefisiu ne‟e la inveja sira seluk ba sira-nia
oportunidade atu serbisu, maibé sira preokupadu makaas katak projetu ne‟e sei la fila no sira
19
LDP no TIM Works funsiona iha modelus planeamentu no implementasaun projetu la hanesan. Atu hetan tan
informasaun kona-ba programas ne‟e, favor haree Aneksu 3.
13
sei lakon totalmente.
Rekomendasoens
Maiski relasaun troka tradisional adapta ona nebe‟e iha pontu ida atu adapta ba modelus projetu
foun (pur ezemplu, liu husi prosesu lobi ), projetus hirak ne‟e kontinua sai nudar karateristika
importante ida iha interasoens entre ema no komunidades iha Timor-Leste. Governu Timor-Leste
hasoru dezafiu bot ida iha konsepsaun programas dezenvolvimentu lokal nebé fo insentivu
apropriadu ba individuais no komunidades atu koopera em vez de kompete ba rekursus enkuantu
hahú mos prosesus transparente no efikáz. Maiski atu buka ekilibriu ida ne‟e sei eziji hanoin no
diskusaun kontinuadu, ami rekomenda uluk atu:
Énfaze ba no tenki tau ba iha planeamentu dezenvolvimentu komunidade prazu naruk,
nebé permite finansiamentu transparente no bele sik no manutensaun relasoens
resiprokus. Dezenvolvimentu relasaun konjuntu bele importante atu prevene
kompetisaun atu hatudu‟an ho forma destabilizador.
Funsionárius Suco nian no sosiedade sivil tenki involvidu ativamente iha planeamentu
no monitoramentu rekursus dezenvolvimentu nian iha nivel munisípiu, atu nuné sira bele
kompriende no explika ba komunidades kona-ba limitasoens orsamentu no prosesu
prioritizasaun sira. Alein de prevene alegasoens korrupsaun ka injustisa iha projetus,
asesu ba informasaun bele tulun sidadaun sira atu halao knar informadu ida iha harii
estadu no identifika sira-nia prioridades. Diak liu, ofisial suco sira no sosiedade sivil bele
hola parte iha prosesu foti desizaun liu husi reprezentantes orgaun sira ne‟e nian nebé
hili ona. Minimal, estatutu observador iha komisaun planeamentu munisípiu sei permite
autor sira ne‟e atu kaer knar ida hodi asegura lasu-relasaun sujestaun konsistente ida.
Hodi involve sosiedade sivil no reprezentate sira komunidade nian iha tenderizasaun
projetu bele mos aumenta transparénsia iha selesaun kompetitivu kontraktores projetu
nian. Involvimentu sosiesade sivil no iha avaliasaun projetu, no mos mekanizmus
auditoria sosial nebé efikáz liu, bele permiti halo konsiderasoens kona-ba dezempeñu
uluk nian atu avalia proposta projetu sira. Dala ida tan, forsa no kapasidade
organizasoens sosiedade sivil iha Timor-Leste nian ne‟e diferente makaas, no
relasionamentu serbisu entre reprezentates suco sira no reprezentante sira sosiedade
sivil nian bele makaas entre distritus, maibé involvimentu ativu saseluk sosiedade sivil
nian sira bele fo fonte informasaun ida ba komunidades husi estruturas poder tradisional
nia liur.
Gabinete informasaun públiku ativu no finansiadu didiak iha nivel sub-distritu (ka sub-
munisipiu), nebé uza téknikas komunikasaun lubuk ida (radio, stand informasaun iha
basar sira, material impresu nebé fásil atu akses no atu kompriende), bele halo
komunidade sira hatene kona-ba programa dezenvolvimentu sira nebé planeadu ona no
implementa ona iha tinan determinadu ida. Alein de tulun sidadaun sira atu halo knar ida
ihamonitorizasaun servisus atendementu, ne‟e bele permiti komunidades atu
dezenvolve soin adisional ba projetus no prosesus foti desizaun demokrátiku hale‟u sira-
nia selesaun. Knaar gabinete informasaun públiku nian bele inklui fahe no sosializa
planus dezenvolvimentu suco.
Mekanizmus keixas/reklamasoens nebé efikáz, nebé liga sucos ba komisaun
planeamentu munisipal, sei permiti resposta efektivu liu ba alegasoens nebé atu
14
potensialamente destabelese alegasoens katak benefisius dezenvolvimentu nian fahe tiha
ho forma injustu ka preferensialmente
Atu promove kompetisaun pozitivu entre munisípiu sira, bele halibur no disemina dadus
persepsaun sidadaun nian kona-ba dezempeñu munisípiu nian ba fatin barak. Dadus
persepsaun nian bele inklui minimal indikador importante sira hanesan sidadaun ni-nia
hanoin kona-ba korrupsaun ofisial no responsividade governu munisípiu no mos governu
lokal.
15
4. Defini Relasoens entre Funsionáriu Públiku sira no Autoridades Suco
“Tenki iha edukasaun sívika barak liu tan, la‟os deit ba funsionáriu públiku sira, maibé ba mos
komunidade, atu nuné sira involvidu liu tan iha desentralizasaun” (funsionáriu públiku senior,
distritu Aileu).
“Relasoens entre xefe suco no DDO no CDO [Ofisial Dezenvolvimentu Komunidade]
importante teb-tebes iha selesaun projetus: Iha prosesu polítiku iha serbisu fatin” (xefe suco,
distritu Aileu).
Nudar diskuti ona iha seksaun sira uluk, rezultadus ami-nia peskiza nian konfirma ezitensia husi
identidades nebe‟e lokalizadu fortemente iha komunidades no kaer metin fiar hirak kona-ba
responsabilidades ba implementasaun projetu. Rezultadu sira ne‟e sujere katak modelus
dezenvolvimentu impulsionadu husi komunidade, ho sira-nia énfaze ba partisipasaun komunidade
iha aspetus hotu-hotu planeamentu, implementasaun no monitorizasaun projetus dezenvolvimentu,
nudar modelu adekuadu ida ba involvimentu entre estadu no sidadaun sira. Maiski partisipasaun
direta sidadaun sira iha planeamentu dezenvolvimentu mak rezultadu ideal, maibé autór sira
rekoñese katak autoridades komunidade kaer nafatin knar krusial ida no nudar linha importante ida
entre sidadaun sira no estadu iha inisiativas planeamentu dezenvolvimentu luan liu. Hateke ba kraik
husi perspetiva estadu nian, funsionáriu públiku iha nível distritu no sub-distritu mak autoridade
formal estadu nian nebé besik liu ba populasaun. Maibé, husi pontu de vista sidadaun barak nian,
partikularmente iha área rural sira, autoridades nível aldeia no suco mak forma governansa nebé
vizível liu no asesível liu, no relasoens ho estadu formal dala barak halo liu husi autoridade sira
ne‟e. Relasaun ida ne‟e nudar kruzamentu importante ida entre sidadaun sira no estadu, no tanba
ne‟e krusial ba dezeñu modelu dezenvolvimentu lokal efektivu no ba ajenda desentralizasaun
governu nian. Nuné, iha seksaun ida ne‟e, autor sira diskute knar importante membrus konsellu de
suco nian (nudar reprezentante komunidade sira nian) iha fasilitasaun relasoens entre sidadaun sira
no estadu, no propoin meius atu hamoris sinerjia bot liu entre funsionáriu públiku sira (nudar
reprezentante estadu nian) no autoridades suco.
Durante peskiza kona-ba implementasaun Programa Dezenvolvimentu Lokal, ekipa ne‟e
konsistentemente hare‟e diferensa entre funsionáriu públiku no autoridades suco sira-nia
koñesimentu kona-ba PDL (no rekursus dezenvolvimentu komunidade luan liu). Entretantu,
funsionáriu públiku sira em jeral iha apresiasaun forte ida ba metas, prosesus, no ezekusaun PDL,
lider suco sira iha Aileu no mos Lautem nebé hatudu entendimentu uitoan deit kona-ba PDL
hamosu tiha problemas hanesan aprezenta propostas la loos, konfuzaun kona-ba prosedimentus
monitorizasaun no avaliasaun sub-projetu, no difikuldade atu buka kanal loloos atu hatoo keixas.
Aat liu, dezekilibriu iha informasaun ne‟e hamoris tiha deziguladade iha poder nebé lori ba
apropriasaun foti desizaun husi parte nebé iha koñesimentu barak liu.
Se asembleia munisipal sira no planejador dezenvolvimentu nível lokal sira la kesi ba rekizitus
responsabilidade ba kraik nebé forte, iha posibilidade atu lian komunidade nian la hetan nafatin
konsiderasaun iha planeamentu dezenvolvimentu. Oras ne‟e, ofisial nivel distritu sira responsável
liu-liu ba governu sentral, no iha modelu desentralizasaun nebé propoin ona nia okos buat ne‟e sei
la iha mudansa nafatin, maiske funsionáriu públiku sira sei iha responsabilidade seluk tan
(horizontal) ba Administrasaun no Assmbleia Munisipal (nebé provavelmente responsável ba
16
sidadaun sira).20
Nuné, maiske presiza fahe informasaun ba malu no halo konsulta ho sucos, maibé
estrutura formal sira ba responsabilidade ba kraik iha planeamentu dezenvolvimentu lokal sei fraku
nafatin. Projetu de Lei kona-ba Governu Lokal oras ne‟e nian subliña liu tan dezekilibriu sira ne‟e,
nebé ezije atu Planus Dezenvolvimentu Munisipal aliña ho Planus Dezenvolvimentu Nasional,
maibé la hatama obrigasaun hanesan ba planus atu adere ba ka hatama Planus Dezenvolvimentu
Komunidade. Iha Indonesia, iha nebé modelu planeamentu distritu no orsamentu dezenvolvimentu
hanesan ida harii ona, Banku Mundial ni-nia Estudu Instituisoens Nivel Lokal hatudu ona katak
konsentrasaun hili projetu no foti desizaun iha ofisial distritu sira liman halo 13% deit husi
propostas komunidade nian mak tama iha Orsamentu Dezenvolvimentu Distritu iha tinan fiskal
1997/98 (Evers 2000).21
La iha atensaun ba prioridades komunidade nian bele prejudika insentivu
sira ba partisipasaun lokal iha dezenvolvimentu komunidade; líder lokal Indonezia nian ida husu,
“Atu halo sa, se ema bele rejeita proposta sira unilateralmente sein halo konsulta?”
(Evers 2000:
24).
Alein de iha asesu bot liu ba informasaun, funsionáriu públiku sira-nia pozisaun nebé besik liu ba
estadu mos refleta iha sira-nia asesu bot liu ba rekursu finanseiru no espesialidade tékniku. Iha
programa PDL, maiske selesaun projetu akontese iha nivel komunidade, maibé aspetu tékniku
dezeñu, determinasaun kustu, tenderizasaun no ezekusaun em jeral depende ba funsionáriu públiku
sira nivel sub-distritu no distritu nian mak deside. Konsentrasaun rekursus no mos informasaun iha
funsaun públika bele kontribui ba marjinalaizasaun autoridades nivel suco (no liu tan, komunidade
sira) husi partisipasaun total no ativu iha planeamentu dezenvolvimentu lokal. [Ba diskusaun
detalladu liu ida kona-ba impaktu diferensa bot entre informasaun no rekursus ba Programa
Dezenvolvimentu Lokal, favor hare‟e relatóriu nebé atu hakerek, Redefining Lokal Governance
through Development Initiatives: Design Contributions for Community Development Programs in
Timor-Leste.22
] (Defini Hikas Governansa Lokal liu husi Inisiativas Dezenvolvimentu: Dezeña
Kontribuisoens ba Programas Dezenvolvimentu Komunidade iha Timor-Leste).
Tuir Lei kona-ba Autoridade Komunitáriu sira no sira-nia Eleisaun, nebé promulga ona iha Jullu
2009, suco nudar “organizasaun komunidade ida”, no lider komunidade sira, maiske eleitu, la halo
parte iha Administrasaun Públika. Maiske konsellu du suco hetan autorizasaun atu halo tarefas
espesífikas23
(hanesan sira nebé relasionadu ho dezenvolvimentu ekonómiku) no fo orsamentu
limitadu ida atu suporta funsaun sira ne‟e, maibé knar sucos sira nian iha governansa limitadu.
Maibé, maiske iha limitasaun legal no polítika ba knar formal sira konsellu de suco nian, membrus
konsellu nian kontinua nudar fonte importante ba relasoens ho liur, informasaun, no rezolusaun
20
Ami rekoñese katak responsabilidade funsionáriu públiku nian fo ba governu, em vez de ba diretamente populasaun.
Governu eleitu sira nebé asegura katak funsionáriu públiku sira halao sira-nia knar ho forma ida nebé responsivu ba
populasaun, hodi nuné garante responsabilizasaun ba kraik. Maibé, tanba papel funsionáriu públiku sira nian iha
selesaun, planeamentu, no implementasaun prioridades dezenvolvimentu komunidade, mak responsabilizasaun
funsionárius públikus nian ba governu sentral no governu munisipal (iha implementasaun planus dezenvolvimentu
munisipal) bele overshadow prioridades komunidade nian. Liu tan, tenki maneja expetativas abilidades autoriadades
munisípiu nian atu reprezenta intereses komunidade nian ho forma jenuínu no efikáz iha etapa inisial desentralizasaun.
Experiénsia iha fatin seluk hatudu ona katak ofisial munisipiu nia kapasidade kona-ba ida ne‟e dala barak kiik iha inisiu. 21
Maiske buat nee mak hosi periodu pre-desentralizasaun iha Indonesia, maibé rezultadu hatudu oinsa komunidade sira
bele marjinalizadu hosi prosesus planeamentu dezenvolvimentu lokal bainhira liberdade atu foti desizaun tau iha
Governu Distritu. 22
Bele hetan relatóriu nee iha www.worldbank.org/justiceforthepoor. 23
Tuir Kapitulu 2, Seksaun 1, Artigu 10, lider suco sira bele dezenvolve atividades iha áreas hanesan dame no armonia
sosial, sensus no rejistu populasaun, edukasaun sívika, promosaun lian ofisial, dezenvolvimentu ekonómiku, seguransa
ai-han, protesaun meiu-ambiental, edukasaun, kultura no desportu, no tulun iha manutensaun infraestrutura sosial.
17
disputa ba komunidade sira. Ba iha medida balun, enkuantu sei dezenvolve hela relasionamentu
direitu entre sidadaun sira no estadu formal, forma nebé estadu involve ho sreprezentate suco sira
sei tulun determina ni-nia lejitimidade iha sidadaun sira matan.
Kontradisaun entre knar ofisial no la ofisial ba pesoal suco nian kontribui ona ba konfuzaun balun
kona-ba responsabilidade sira nebé fo ona ba sira ida-ida iha Programa Dezenvolvimentu Lokal. Iha
kazu sira hanesan ida nebé subliña ona iha kuadru iha kraik, reprezentantes suco sira la apresia
tebes sira-nia responsabilidades no tanba ne‟e mos la hala‟o sira-nia obrigasoens . Ne‟e loos
partikularmente iha areas hanesan monitorizasaun no avaliasaun programa, iha nebé knar
funsionáriu públiku sira nian no konsellu de suco nian iha balun hanesan.
Kuadru 3: Oinsa Diskoneksaun entre Funsionáriu Públiku sira no Autoridade Lokal
sira Enfrakese Susesu Projetu nian
Durante projetu ida atu fo bee mos ba eskola rural no uma sira nebé haleu eskola ne‟e,
relasaun entre xefe suco no funsionáriu públiku sub-distritu no distritu sira importante teb-
tebes atu negosia hahalok at kontraktor nian. Komunidade lokal la haksolok ho serbisu
empreza/kompania nebé hetan kontratu atu hadia tanke be‟e rua no troka kanu 163 tanba,
maiske bolu ona atu hadia sira-nia obra orijinal, empreza ne‟e ikus mai troka deit kanu 25
hadia tanke sira ne‟e hodi kose simentu uitoan no tinta. Maiske uma balun agora simu be‟e,
maibé respondente sira dehan katak eskola sira seidauk sinti benefísiu ruma.
Xefe suco no funsionáriu públiku sub-distritu sira presiza serbisu hamutuk ho diak atu halo
kontraktor nebé serbisu la loos ne‟e atu bele responsabiliza. Fatin projetu nian iha área ida
difisil atu to‟o ba no ekipa verifikasaun no avaliasaun la halo monitorizasaun direta bei-beik.
Au kontráriu, relatóriu husi komunidade lokal ba xefe suco nudar buat fundamental ida atu fo
hatene funsionáriu públiku sira kona-ba lalaok projetu nian. Iha parte seluk, kontraktor hakilar
husi sub-distritu liur deit, no funsionáriu públiku sira iha pozisaun ida diak liu fali xefe suco
atu halo segimentu ba keixa sira. Maiske relasaun entre autoridade lokal no funsionáriu
públiku sira uluk diak, no sira hetan susesu wainhira bolu hikas empreza ne‟e atu hadia ni-nia
obra, maibé bainhira xefe suco moras tiha parsearia ne‟e hakotu, no bainhira ligasaun vital
ne‟e hakotu sira-nia esforsu monitorizasaun sai la efektivu. Ikus mai sub-distritu ne‟e bele
aplika deit sansaun pos-projetu ba empreza ne‟e, no CDO dehan “ami buka tuir sira maibé
bele fo hatene deit sira katak sira tenki hadia sira-nia obra iha Setembru, maiske projetu ne‟e
tuir loloos tenki ramata iha Marsu… [no tanba ne‟e] … konserteza sira sei bele tuir tan
tender, maibé ami sei la fo tan projetu seluk ba sira”.
Rekomendasoens Defini knar sucos nian iha relasaun ho funsaun públika no governu munisipal sai ona prioridade ida
ba Governu Timor-Leste bainhira diskute ajenda desentralizasaun, no governu estuda ona modelu
relasaun lokal-nasional oi-oin atu identifika modelu diak sira no lisaun sira nebé bele aplika iha
kontextu Timor nian. Rezultadus peskiza nian sujere katak iha nesesidade atu defini klaru
responsabilidades entre líder munisípiu sira no autoridades suco, no involvimentu ativu autoridades
suco nian iha governansa munisipal. Ho ida ne‟e , ekipa Justisa ba Kiak oferese sujestaun sira tuir
mai:
Haforsa vias komunikasaun liu husi dalan sira hanesan estatutu observador ba
Asembleia Munisipal ka provizaun kustus transporte ba membrus konsellu atu hola
parte iha reuniaun munisipiu kona-ba asuntus nebé afeta sira-nia suco, bele tulun atu
18
asegura katak lider suco sira informadu nafatin kona-ba dezenvolvimentu sira nebé
relasionadu ho sira-nia komunidades.
Adisionalmente, treinamentu atu prepara líder komunidade sira atu foti desizaun politika
sira nebé bazeadu ba evidénsia no uza informasaun (pur ezemplu, husi dokumentus
M&E) sei útil tebe-tebes.
Maiske la‟os livre husi problemas, áreas hanesan komunikasaun konstituinte no
planeamentu dezenvolvimentu nivel lokal oras ne‟e daudaun halo hela ho papel suco
nian nebé bot. Klarifika responsabilidades suco nian iha áreas ne‟e (inklui involvimentu
suco nian iha Gabinete Informasaun Públiku), no fo rekursus atu koinside
responsabilidades bele utilmente suporta esforsus atu harii ligasaun munisipal-suco.
Suporta funsaun meius komunikasaun lokal nian hodi halo kobertura ba politika lokal no
munisípiu nian.
Fasilita ligasaun entre instituisaun lokal sira no rede nasional sira atu fahe ba malun
experiénsia no estratéjia sira.
Husu ba munisípiu sira atu formalmente halo relatóriu ba konsellu du suco sira kona-ba
planus dezenvolvimentu anual no pluri-anual, nune‟e bele karik tulun suco sira atu
responde ba konsultas husi komunidade sira kona-ba rezultadus planeamentu
dezenvolvimentu lokal nian. Nuné mos, ezijénsia ida katak planus dezenvolvimentu
munisípiu nian hatudu prioridades dezenvolvimentu nasional no suco nian bele fo aten-
brani ba munisípiu sira atu hatama projetus komunidade nian ba sira-nia orsamentasaun
no planeamentu laran.
Iha kazu sira iha nebé sei husu ba membrus konsellu du suco atu hola parte iha aspetu
implementasun projetu nian iha sira-nia komunidade laran (nudar ezemplu, liu husi
esforsu monitorizasaun no avaliasaun nebé komunidade lidera), bele haluan tan sira-nia
papel hodi hatama partisipasaun iha hili fatin no konkursus. Treinamentu adisional iha
aspetu tékniku implementasun projetu nian bele nesesáriu atu fasilita funsaun ida ne‟e.
19
5. Kria Mekanizmus Jestaun Keixas Ekitativu
“Iha prazu badak estadu de direitu bele halo buat kiik ba seksaun sosiedade Timor oan nebe‟e
„kiak no desfavoresidu‟ , nebé simu protesaun mínimu husi estadu. Iha prazu naruk, haforsa
estadu no ni-nia instituisaun sira bele tulun ema sira ne‟e maibé ita labele garante buat ne‟e
(Grenfell 2009: 232).
“Tuir ami nia tradisaun Timor nian, ami labarik sira la kesar ba ami-nia inan-aman: ami rezolve
rasik problema sira, no la reklama ba governu” (xefe suco, distritu Aileu).
Justisa nudar pontu sentral importante iha nebé bele rezolve tensaun sira entre komunidade no
estadu. Define mekanizmus ekitativu no efektivu hodi rezolve disputa sira ezije negosiasaun
delikadu entre valor moral lokal no valor moral estadu nian. Rezolusaun sira nebé lejítimu no bele
uza mak sira nebé iha konsensus iha komunidade no entre komunidade no estadu kona-ba asuntu
báziku sira hanesan defini hahalok loos no sala no aplika sansaun loloos. Maibé, atu deskobre
konsensu ne‟e hanesan serbisu ida ho dezafiu , no ida ne‟e partikularmente loos, bainhira mosu
disputa iha relasaun entre lokal no estadu.
Nudar Nixon hatete ona, maiske komunidade lokal sira “iha kapasidade bot atu la uza justisa no
rezolve konflitus iha suco laran deit” (2006: 94, énfaze iha orijinal), maibé efikásia ne‟e diminui
bainhira esfera relasoens nian habelar liu fronteira suco nian. Bele hare‟e asuntu ne‟e husi leten-ba-
kraik, tanba, nudar komentador barak hanesan Grenfell (2009) no Babo-Soares (2004) afirma,
bainhira efikásia lei estadu nian diminui liu tan maka sira hadok‟an husi estadu ni-nia sentru.
Haketak komunidade no estadu bele diak ba asuntu balun, maibé bainhira disputa ne‟e mosu entre
komunidade no estadu, maka presiza buka mekanizmus sinkrétiku. “Hibridu” modelu sira ba
rezolusaun disputa efektivu ona, nudar ezemplu iha jestaun rekursus naturais (hare‟e Meinzen-Dick
no Pradhan 2002, Meitzner-Yoder 2007, Palmer no do Amaral de Carvalho 2008), no peskiza J4P
nian hatudu katak modelu sira ne‟e bele útil hanesan ba protesaun direitus sidadaun sira nian iha
desentralizasaun.
La iha prosedimentus atu tesi-lia ba keixas mak harii iha PDL ka TIM Works. Au kontráriu, iha
prátika programas rua ne‟e inklui mekanizmus responsabilidade no monitoramentu forte ho objetivu
atu hakuran poténsia ba disputa. Se mosu karik disputa, maka sei buka rezolusaun kazu-pur-kazu liu
husi kanál ida nebé konsideradu diak liu (rezolusaun ne‟e bele liu husi autoridade suco sira,
intervensaun funsionáriu públiku sira, ka aplikasaun lei formal). Maibé, investigasaun hatudu katak
keixa barak mak mosu iha implementasaun PDL no TIM Works – maiske kiikoan – la rezolve tuir
buat nebé autor lokal sira hakarak.24
Ne‟e liu-liu tanba autor sira ne‟e la hatene loloos sira-nia
direitu no responsabilidades atu halo ka trata keixas. Ho liafuan seluk, aprosimasaun “foti-liman”
nebé programa sira uza atu rezolve keixas, maiske lao tuir kondisaun lokal sira, maibé bele mos sai
konfuzaun no dezentendimentu ni-nia hun.
Reklamasaun nebé sidadaun sira halo ba projetus rua ne‟e barak liu kona-ba kualidade dezeñu sub-
projetu nian, no mos kualidade konstrusaun iha LDP okos. Reklamasaun sira ne‟e mos refere ba
24
Maiski disputas balun (pur ezemplu kona-ba kualidade sub-projetu nian ka utilizasaun traballador lokal) deskobre iha
programas rua ne‟e, implementasaun modelus diferentes nebé programa rua ne‟e uza signifika katak iha diferensas iha
disputas nebé hasoru. Maibé, autor sira kahur hamutuk tiha análizes no rekomendasoens ba programas rua iha seksaun
ne‟e tanba kauzas prinsipais disputas barak nian – dezafius komunikasaun, pur ezemplu – hanesan iha programas rua
ne‟e.
20
sujestaun sidadaun barak nian katak se sira involve‟an makaas iha dezeñu no konstrusaun, maka
problemas kona-ba kualidade at sei mosu uitoan deit. Nudar ezemplu, iha projetus balun husi
projetus nebé estuda ona, benefisiáriu sira hanoin katak dezeñu ne‟e la adekuadu ka la serve ba
kondisaun lokal. Iha kazu sira ne‟e, problemas nebé mosu mak hanesan hili material konstrusaun la
loos (ne‟e katak, kualidade ai ladiak), hili ferramenta la loos (hanesan, kualidade makinaria serbisu
estrada kiik), tempu la adekuadu ba konstrusaun (hanesan, serbisu lalais-lalais durante tempu udan),
no diminui eskala ba projetu (hanesan, kiik liu ka limitadu atu halo diferensa real ida). Nuné mos,
dala barak mosu alegasoens korrupsaun, konlui/kolusi no nepotizmu haleu programas ne‟e, maibé
tanba la iha kanal efektivu ba tesi lia ne‟e, maka la iha investigasaun ba alegasoens ne‟e. Maiske
kazu sira ne‟e la sai konflitu violentu (iha kazu ida, ema naok sasan iha fatin projetu nian atribui
tiha ba frustasaun tanba kualidade projetu ladiak), maibé sira provoka tiha tensaun entre membrus
komunidade, kontraktor no funsionáriu públiku sira (hare‟e Kuadru 4 iha kraik ba ezemplu
espesifiku ida).
Kuadru 4: Disputas nebé Mosu husi Responsabilidades nebé Kahur Malu
Projetu PDL ida atu hafoun sala de aulas eskola primária ida nian nebé realiza tiha iha
protesaun gabinete Departamentu Edukasaun nia okos hatudu risku potensial ezekusaun
projetus nian nebé la iha kanal definidu didiak atu rezolve keixas. Maski komunidade,
eskola no Departamentu Edukasaun hot-hotu iha interese hamutuk ida iha projetu ne‟e,
maibe diretor eskola no xefe suco sai marjinalizadu tiha durante selesaun no
implementasaun projetu. Diretor eskola hatete ba ekipa investigasaun J4P katak “ami haruka
deit ideia projetu nian ba departamentu edukasaun distritu no hafoin ida ne‟e buat hot-hotu
iha sira-nia liman too projetu ne‟e ramata,” no xefe suco dehan katak “la iha koordenasaun
entre Departamentu Edukasaun no ami-nia konsellu de suco.” Xefe suco konsidera katak
funsionáriu públiku sira hadau tiha poder iha projetu ne‟e, no nia dehan katak nia la sinti
responsável ba monitorizasaun no avaliasaun kualidade projetu nian tanba iha involvimentu
husi terseirus parte, hanesan Departamentu Edukasaun. Entretantu, kestaun kualidade balun
nebé diretor eskola hare‟e – kadeadu at ida no odamatan aat ida – husik lerek deit la hadia
tanba administrasaun sub-distritu, Departamentu Edukasaun, no kontraktor buka atu
kompriende sira ida-idak nia responsabilidade rasik . Konfuzaun ne‟e hatudu iha liafuan
Superintendente Departamentu Edukasaun nian, nebé dehan katak “odamatan ne‟e at duni,
maibé ami la hatene se ne‟e ami-nia responsabilidade atu hadia tanba ekipa téknika PDL
nian mak halo inspesaun, no sira la hatete ba ami se sasaan at ne‟e akontese durante periodu
manutensaun ka lae.”
Prevensaun disputa nebé ezije funsionamentu ideal autor relevante hot-hotu iha
monitorizasaun projetu la efektivu tanba komunikasaun la regular no dala barak la klaru
entre benefisiárius projetu nian, autoridades Suco, departamentus setor nian, kontraktor no
funsionáriu públiku sira. Sei la iha dalan seluk atu trata keixa sira ne‟e, maka insatisfasaun
grupu nian tanba kualidade projetu nian no insatisfasaun konsellu du suco nian tanba sira-
nia marjinalizasaun nebé husik lerek deit.
Ita bele espera problemas hanesan ho sira nebé identifka ona iha parágrafu sira uluk no kuadru iha
leten iha desentralizasaun. Liu-liu iha ni-nia etapa inisial sira, desentralizasaun bele lori ba
konfuzaun bot liu no karik kompetisaun entre ofisial suco sira, governu munisipal sira, no governu
sentral kona-ba sira-nia knar. Experiénsia iha rai sira seluk nebé halo hela desentralizasaun hatudu
katak desentralizasaun bele lao hamutuk ho aumentu ida iha ezijénsia ba pagamentu informal, naok
ka uza osan dezenvolvimentu lokal nian la loos, inefikásia ka dezigualdade iha prestasaun serbisu
públiku, no alegasoens kaptura husi estadu, favoritizmu, no nepotizmu iha distribuisaun rekursus
dezenvolvimentu nian (Campos no Hellman iha World Bank 2005). Transferénsia autoridade kaer
21
rekursus ba membrus komunidade, hodi hakat liu tiha autoridade lokal sira, iha os poténsia atu
aumenta konflitu, maiski evidénsia ikus liu hatudu katak dezenvolvimentu impulsionadu husi
komunidade nebé efikáz iha situasaun pos-konflitu sira bele hakuran konflitu iha komunidade sira
laran (Banku Mundial 2006).
Iha PDL, sidadaun sira nebe halo reklamasaun kona-ba programa em jeral lakohi hakbesik‟an ba
funsionáriu públiku sira (hanesan sira nebe serbisu iha komisaun monitorizasaun no avaliasaun),
hakarak liu atu konsulta ho sira-nia xefe aldeia ka xefe suco. Maibé, xefe balun iha dúvidas kona-ba
oinsa atu rezolve reklamasaun sira ne‟e (liu-liu bainhira sira involve autor sira husi liur hanesan
kontraktor sira) ka pesimistiku kona-ba impaktu atu haruka reklamasaun ne‟e ba funsionáriu
públiku sira. Nudar ezemplu, iha kazu ida nebé J4P estuda xefe rezolve rasik asuntu ne‟e hodi sobu
konstrusaun no husu atu kontraktor harii hikas. Ne‟e, no poténsia ba disputa estadu-komunidade
foun no difisil liu iha desentralizasaun, hatudu nesesidade ba mekanizmus rezolusaun keixas klaru
liu ida.
Rekomendasoens
Rekoñese katak ita labele hases‟an husi reklamasaun sira iha estensaun sira estadu nian ba
komunidade lokal, no hodi suporta komunidade atu rezolve reklamasoens tulun harii
empoderamentu no responsabilidade, kabe ba estadu atu fo kanal asesível ba rona no tesi
reklamasoens ne‟e, nudar resposta ba programas dezenvolvimentu komunidade no luan liu. Ho ida
ne‟e , ekipa Justisa ba Kiak /Justice for the Poor simu pedidu MSATM atu halo serbisu diagnóstiku
no asisténsia téknika ida iha dezenvolvimentu mekanizmus hatoo reklamasaun nian ba programas
dezenvolvimentu lokal.
Maiske sistemas rezolusaun lokal no tradisional deit bele sai dezankoradu (hanesan bainhira xefe la
hatene oinsa atu trata reklamasoens nebé involve kontraktor ida husi liur), labele ignora sistema sira
ne‟e, hanesan respondentes ho lian ida deit hakarak liu atu hatama reklamasoens liu husi sira-nia
xefe. Iha perspetiva ida ne‟e, ami halo rekomendasaun tuir mai:
Hatama mekanizmu rezolusaun keixa ida nebé define didiak ba prosesu desentralizasaun
sira. Mekanizmu hanesan ne‟e sei bazeadu ba prátika rezolusaun disputa nebé
kulturalmente válidu, no bele publika prosedimentus liu husi Gabinete Informasaun
Públika. Mekanizmu ne‟e sei hatama mos dalan alternativu sira ba korresaun iha kazus
ihanebé meius rezolusaun disputa lokal sira la efikáz.
Mekanizmus responsabilidade sosial nebe‟e efikáz bele mos halao knar prinsipal ida iha
prevene reklamasaun atu mosu. Pur ezemplu, bele konsidera avaliasaun kualidade
kontraktor nian liu husi auditoria sosial no avaliasaun ba dezempeñu iha tempu uluk
durante prosesu lisitasaun ba projetus, nuné prevene fo kontratu ba ator sira nebé
konsistentemente iha dezempeñu ladiak.
22
6. Konkluzaun Sira
Iha dokumentu polítika ida ne‟e, ami analiza ona aspetu hat governansa lokal nian nebé afeta too
pontu nebé extensaun estadu nian ba komunidade lokal sira efetivu, relevante no sustentável.
Esénsia ami-nia argumentu nian mak katak dezenvolvimentu lokal nebé hetan susesu iha Timor-
Leste nebé desentralizadu sei karaterizadu ho esforsus nebé komunidade lidera atu identifika,
dezeña, no implementa prioridades dezenvolvimentu lokal, ho suporta knar ida nebé defini didiak
no prominente ba reprezentantes komunidade nian iha governu munisípiu.
Ho ida ne‟e , ami halo ona esforsu ida atu fo rekomendasoens nebé bele tau iha prátika kona-ba
formas ihanebé estadu bele suporta komunidades atu involve‟an ho forma ativu iha
dezenvolvimentu lokal. Barak husi rekomendasoens ne‟e relasiona ho nesesidade ba hadia kanais
komunikasaun entre sidadaun sira no estadu (dala barak, iha rekoñesimentu ba knar nebé estrutura
autoridade lokal halao, liu husi líder komunitáriu sira). Sira seluk diskuti kona-ba oinsa
planeamentu dezenvolvimentu iha autoridades desentralizadu sira okos bele simu lian líder
komunidade sira, media no organizasoens lokal nian. Ami mos diskuti ona kona-ba importánsia
mekanizmus prevensaun no rezolusan keixas – nesesidade ida nebé Ministério da Administração
Estatal no Ordenamento Territorial rasik rekoñese ona. Ami hein katak rekomendasoens ne‟e no
mos sira seluk útil ba pesoal Ministériu nian bainhira sira halo planu ba dezenvolvimentu lokal iha
desentralizasaun okos.
Maibé alein de rekomendasoens espesífikus, ami fiar katak importante atu rekoñese ideia alargadu
ida kona-ba involvimentu estadu-sosiedade, ba planeamentu dezenvolvimentu lokal no liu tan:
esensial atu rekoñese katak relasoens entre niveis governu, no entre sidadauns, komunidades no
instituisoens estadu nian, sei kontinua muda nafatin tanba prosesu politiku sira no impozisaun
regras no prátikas foun.25
Maiske experiénsia rai seluk nian informativu, maibé la iha modelu “diak
liu” ba dezenvolvimentu lokal iha desentralizasaun iha Timor-Leste. No maiske kestoens kona-ba
forma no funsaun instituisoens desentralizadu nian kona-ba dezenvolvimentu lokal konserteza
pertinente, importante atu kontinua konsiente kona-ba realidade politiku no sosial sira nebé forma
poder no foti desizaun, liu husi regra formal sira ka liu husi kostume no pratika.
Nuné, nudar instituisaun formal governansa nian iha estadu foun ne‟e haluan sira-nia alkansa liu
husi ajenda desentralizasaun oras ne‟e nian, kestaun importante barak kona-ba expetativas sidadaun
nian husi estadu, ho forma involvimentu estadu/la‟os-estadu nian, no fonte autoridade no
responsabilidade nian iha nivel lokal sei presiza atensaun. Oinsa responde ba kestaun sira ne‟e sei fo
influénsia ba susesu no lejitimidade esforsus harii-estadu – no espesifikamente liu, dezenvolvimentu
lokal – husi parte governu iha nível lokal. Ami argumenta ona kona-ba interpretasaun ba
governansa iha Timor-Leste nebé iha rekoñesimentu ida ba transformasaun sosiu-polítiku iha ni-nia
nukleu. Ami-nia rekomendasoens halo hodi tulun estadu kompriende padroens transformasaun sira
ne‟e nian, no nuné utiliza no adapta ba aspetus sira governansa lokal nian nebé pozitivamente bele
serve objetivus dezenvolvimentu lokal desentralizadu nian.
25
Atu hetan tan informasaun kona-ba natureza dinámiku harii instituisaun nian, favor haree Sage, C., N. Menzies no M.
Woolcock, (Jullu 2009), Taking the rules of the game seriously: Mainstreaming justice in development. The World
Bank’s Justice for the Poor program, in Justice and Development Working Paper Series, World Bank, Washington DC.
23
Rekoñesidu didiak ona iha siénsia politika no literatura antropolójiku katak autoridade tradisional
iha Timor-Leste kontinua serve nudar forma governu prinsipal, relevante liu, no dala barak, iha
komunidade rural sira (hare‟e nudar ezemplu, Brown 2009; Fox & Soares 2003; Hicks 2007; Nixon
2006). Se nia rezultadu diak ka ladiak, estadu ni-nia interasaun ho sidadaun sira iha áreas rurais halo
prinsipalmente liu husi instituisoens lokal sira. Tanba ne‟e involvimentu ho instituisoens
governansa no valor lokal no tradisional sira sei sai prioridade ida ba Governu Timor-Leste
enkuantu nia buka atu estabelese prezensa dezenvolvimentu lokal ida forte liu iha distritu sira. Hodi
la viola valor politiku demokrátiku sira – no, tebes duni, atu proteje mos valor sira ne‟e – bele
kombina aspetu barak governansa lokal nian no instituisoens estadu nian. No tuir mai, pelu menus,
programas governu no doador nian sira nebé buka atu kompriende perspetiva lokal sira bele prevee
ho forma efektivu liu oinsa sei ezekuta politika sira iha prátika, no fo serbisus ekitativus, relevantes
no bele aplika hodi hatama perspetiva lokal sira husi inisiu kedas.
24
Bibliografia
Athmer, B. (2009), TIM Works Projetu, Investment Budget Execution Support for Rural
Infrastructure Development and Employment Generation, Independent Mid-Term
Evaluation (20 September – 10 October 2009) Draft Report, Dili, 2009.
Babo-Soares, D. (2004), “Nahe biti: The philosophy and process of grassroots reconciliation (and
justice) in East Timor”. The Asia-Pacific Journal of Anthropology. 5(1): 15-33.
Brown, M. Anne. (2009). Security, development and the nation-building agenda - East Timor.
Conflict, Security and Development. 9(2): 141-164.
Butterworth, David. Forthcoming. “„There Are No Poor People Here‟: A Social Analysis of Oral and
Literate Governance Cultures – The Case of Timor-Leste‟s Local Development Programme.” World Bank, Washington DC.
Butterworth, David, and Pamela Dale. Forthcoming. “Redefining Local Governance through
Development Initiatives: Design Contributions for Community-Driven Development Programs in Timor-Leste.” World Bank, Washington, DC.
Campos, J.E. and J. Hellman, “Governance Gone Local: Does Decentralization Improve
Accountability?” in World Bank (2005), East Asia Decentralizes: Making Local
Government Work, World Bank, Washington, DC.
Democratic Republic of Timor-Leste, Ministry of State Administration and Territorial Management.
2008. Policy Orientation Guidelines for Decentralization and Local Governance in Timor-Leste. Dili, http://www.estatal.gov.tl/Documents/Ministry/2008Policy/LG%20Policy%20and%20DSF%20-%20English.pdf. Accessed July 2010.
Evers, P. (2000), Resourceful villagers, powerless communities: Rural village government in
Indonesia. Jakarta: Local Level Institutions Study Working Paper. World
Bank/BAPPENAS.
Fox, James J. 1989. “Category and complement: binary ideologies and the organization of dualism
in eastern Indonesia”. In David Maybury-Lewis and Uri Almagor (eds), The attraction of
opposites: thought and society in a dualistic mode, pp.33–56. Ann Arbor: University of
Michigan Press.
Fox, James J. ed. 1993. Inside Austronesian Houses: Perspectives on Domestic Design for Living.
Canberra: Dept. Anthropology, RSPAS, ANU.
Fox, James J. (2003). “Tracing the path, recounting the past: historical perspectives on Timor”. In,
Fox, James .J. & D. Babo Soares. eds. (2003) Out of the Ashes: Destruction and
Reconstruction of East Timor, [New Edition] Canberra: ANU E-Press.
Fox, James J. (2009). “Repaying the debt to Mau Kiak: Reflections on Timor‟s Cultural Traditions
and the obligations of citizenship in an independent East Timor”. In David Mearns (ed.)
25
Democratic Governance in Timor-Leste: Reconciling the local and the national. Darwin:
CDU Press.
Fox, James .J. & D. Babo Soares. eds. (2003) Out of the Ashes: Destruction and Reconstruction of
East Timor, [New Edition] Canberra: ANU E-Press.
Grenfell, Laura. (2009). "Promoting the rule of law in Timor-Leste. Conflict, Security and
Development. 9(2): 213-238.
Guggenheim et al (2004), “Indonesia‟s Kecamatan Development Program: A Large-Scale Use of
Community Development to Reduce Poverty”, presented at Scaling Up Poverty Reduction:
A Global Learning Process and Conference, Shanghai, May 2004. Accessed at
http://info.worldbank.org/etools/docs/reducingpoverty/case/88/fullcase/Indonesia%20KDP
%20Full%20Case.pdf.
Hicks, David (2007) "Community and the Nation State in East Timor: A View from the Periphery".
Anthropology Today. 23(1): 13-16.
Hohe, T. 2002. “The clash of paradigms: International administration and local political legitimacy
in East Timor”. Contemporary Southeast Asia. 24(3).
Lutz, George & Wolf Linder. 2004. Traditional Structures in Local Governance for Local
Development. Switzerland: University of Berne.
McWilliam, Andrew. 2005. “Houses of Resistance: Structuring Sociality in the New Nation”.
Anthropological Forum 15(1): 27-44.
McWilliam, Andrew. 2009. “Customary Governance in Timor-Leste”. In David Mearns (ed.)
Democratic Governance in Timor-Leste: Reconciling the local and the national. Darwin:
CDU Press.
Mearns, David. ed. 2009. Democratic Governance in Timor-Leste: Reconciling the local and the
national. Darwin: CDU Press.
Meinzen-Dick, R. S., & R. Pradhan (2002). Legal pluralism and dynamic property rights. CAPRi
Working Paper no. 22. International Food Policy Research Institute, Washington, DC.
Meitzner-Yoder, Laura. S. (2007). “Hybridising Justice: State-Customary Interactions over Forest
Crime and Punishment in Oecusse, East Timor”. The Asia Pacific Journal of Anthropology
8(1): 43-57.
Molnar, Andrea. 2006. “‟Died in the Service of Portugal‟: Legitimacy of Authority and Dynamics
of Group Identity among the Atsabe Kemak in East Timor", Journal of Southeast Asian
Studies 37(2): 335-355.
Nixon, Rod. 2006. "The Crisis of Governance in New Subsistence States", Journal of
Contemporary Asia. 36: 75-101.
26
Palmer, L. and D. do Amaral de Carvalho (May 2008). Nation building and resource management:
The politics of „nature‟ in Timor-Leste in Geoforum 39(3), pg 1321-1332.
Peterson, G. and E. Muzzini, “Decentralizing Basic Infrastructure Services”, in World Bank (2005),
East Asia Decentralizes: Making Local Government Work, World Bank, Washington, DC.
Vischer, Michael. ed. 2009. Precedence: Sosial differentiation in the Austronesian World.
Canberra: Australian National University E-Press.
World Bank (2005) East Asia Decentralizes: Making Local Government Work, World Bank,
Washington, DC
-- (2006). Community-Driven Development in the Context of Conflict-Affected Countries:
Challenges and Opportunities, World Bank Social Development Report 36425, June 2006,
Washington, DC.
-- (2004) World Development Report 2004: Making Services Work for Poor People, Washington,
DC.
27
Aneksu 1: Justisa ba Emakiak Timor-Leste Projetu “Harii Estadu iha Nivel Lokal”
Banku Mundial ni-nia programa Justice for the Poor (J4P) Suporta serbisu analítiku no
programátiku intensivu iha nasoens ihanebé involvidu ho pluralizmu legal aprezenta dezafiu
dezenvolvimentu sentral ida ba dezenvolvimentu ekitativu. Em partikular, nia hakarak atu tulun
grupu ema kiak no marjinalizadu sira kumpriende no aplika sira-nia direitus sosiu-ekonómiku sira.
Justisa ba Kiak /Justice for the Poor Timor-Leste lansa tiha iha Jullu 2008 ho apoiu laran-diak husi
AusAID, programa ajuda internasional Governu Austrália nian. Programa ne‟e orientadu haleu tema
“Habelar Sidadania iha Estadu nebé Habelar‟an”, no foku inisial ba areas (i) harii estadu iha nivel
lokal no (ii) sistema tradisional/konsuetudináriu ba jestaun rai no dezenvolvimentu rural.
Nota diskusaun ida ne‟e aprezenta rezultadus husi primeiru sub-projetu iha area “harii estadu iha
nivel lokal” husi serbisu J4P nian iha Timor-Leste. Iha area ne‟e, programa ne‟e ezamina asuntus
sira kona-ba oinsa projetus estadu nian rasik iha nivel lokal, no oinsa sidadaun sira kompriende,
hetan asesu, no reklama direitus no atribuisoens; expetativa sosiedade estadu nian; meius
involvimentu sidadaun-estadu no estadu-la‟os estadu; no oinsa governu ni-nia métodu atual
prezensa estadu nian afeta lejitimidade estadu nian. Investigasaun inisial estuda tiha
MSATM/UNCDF ni-nia doasoens ba Programa Dezenvolvimentu Lokal no ba extensaun kiik liu,
Sekretária Estadu ba Formasaun Profesional no Empregu/ TIM Works Organizasaun Internasional
du Traballu ni-nia programa serbisu intensivu no Programa Dezenvolvimentu Juventude nebé
Banku Mundial suporta. Atividades investigasaun, nebé halao iha distritus Aileu no Lautem husi
Juñu too Setembru 2009, ezamina tiha oinsa mekanizmus selesaun, distribuisaun, no rezolusaun
disputa iha programa sira ne‟e laran funsiona em termus teórico no mos iha prátika, no oinsa
dinámikas poder lokal no ideias governansa nian afeta rezultadus ne‟e. Hamutuk hotu, ekipa
investigasaun halo tiha entrevista ho respondente 151, rejista tiha perspetivas funsionáriu públiku
sira nian, ekipas programa, líder komunidade sira, kontraktor, no benefisiáriu sira iha fatin projetu
10. Liu husi análize ba entrevista sira ne‟e, ekipa hein atu informa dezenvolvimentu no mos
ezekusaun programas doasaun nebé Banku Mundial suporta no programa desentralizasaun governu
nian.
Atu hetan tan informasaun kona-ba Justisa ba Emakiak/ Justice for the Poor, favor vizita
www.worldbank.org/justiceforthepoor.
28
Aneksu 2: Metodolojia Estudu nian
Rezumu
Atu buka respostas ba perguntas nebé relasionadu ho prátika dezenvolvimentu lokal iha governu
desentralizadu ida, programa Justice for the Poor Timor-Leste (J4P) Banku Mundial nian ezamina
tiha foti desizaun iha nível lokal no partisipasaun komunidade iha governansa iha distritus Lautem
no Aileu. Investigasaun iha kampu konsentra tiha ba programas prestasaun servisu públiku tolu: (i)
Programa Dezenvolvimentu Lokal ka Local Development Programme (LDP) (nebé deskreve
detallamente iha Aneksu 3, programa ne‟e mak foku principal), (ii) Programa Dezenvolvimentu
Juventude nebé Banku Mundial suporta, nebé uza mekanizmus LDP barak maibé fokus
prinsipalmente ba prioridades dezennvolvimentu nebé juventude suporta; no (iii) programa osan-ba-
serbisu TIM Works nian. Programa sira ne‟e ida-ida buka atu hadia meiu-de-vida liu husi projetus
infraestrutura kiik partisipativu, maiski mekanizmus diferente.26
LDP em partikular tau tiha énfaze
ba dezenvolvimentu partisipativu, no estabelese ona orgauns foti desizaun demokrátiku
(Asembleias) iha nivel Sub-Distritu no Distritu27
nebé autoriza saseluk suco sira atu tulun planeia,
hili no implementa sub-projetus (prátika ida nebé sei kontinua nafatin liu husi block grants
munisipal iha desentralizasaun laran). Investigasaun prinsipal ba programas ne‟e iha prátika, no
mos revizaun ida ba literatura antropolójika, lori tiha ita ba konkluzoens no rekomendasoens lubuk
ida kona-ba artikulasoens governansa lokal nebé iha implikasoens ba desentralizasaun.
Fontes Dadus Nian
Investigasaun ida ne‟e kona-ba kestoens prosesu nian – ne‟e katak, fokus ida ba oinsa no tan sa ema
tuir dalan determinadu sira no rezultadus mosu durante implementasaun programa, no em
partikular, influénsia valores tradisionais nian iha eskolla dalan sira. La iha regra fiksu no definitivu
ba determina extensaun influénsia valores tradisionais no eventu istóriku sira nian ba foti desizaun
individu partikular sira. Maibé, maiski ikus mai ator ida-ida nia tomada desizaun ne‟e individual no
subjektif, nia mosu iha kontextu kultural no istóriku ida laran nebé bele analiza atu kompriende
sasatan no poténsia sira asoens subjektif nian. Investigasaun kualitativu, inkluzive investigasaun
kualitativu nebé suporta medisaun kuantitativu (hanesan perguntas investigasaun nian nebé informa
análize estatístika), liga ba realidade subjetivu ema sira nian hodi buka kompriende sira-nia
kontextu asaun nian. Ho forma ida ne‟e, metodolojia investigasaun kualitativu nebé uza tiha ba
investigasaun ida ne‟e diriji ba kompriende realidade subjetivu ema sira nian hodi buka atu
kompriende sira-nia kontextu asaun nain. Atu hetan finalidade ida ne‟e, halo ona investigasaun
kampu durante total semana 8 hodi uza téknikas diskusaun livre in situ (ne‟e katak, uma sira
respondente nian, suco sira, lokalidades projetus nian), entrevista semi-estruturadu ho respondentes
liu 150. Investigasaun kualitativu suplementa tan ho análize ida kona-ba dadus programa nian nebé
iha (inkluzive relatórius monitoramentu no avaliasaun sira uluk) no revizaun ida kona-ba literatura
relevante kona-ba tópikus hanesan foti desizaun iha nível lokal, formasaun estadu, no
dezenvolvimentu impulsionadu husi komunidade. Estudu sira uluk, hanesasn Estudu Alargadu
26
Atu hetan tan informasaun kona-ba LDP, favor vizita: www.estatal.gov.tl. Informasaun kona-ba programa TIM
Works bele asesa iha: http://www.ilo.org/asia/info/lang--en/WCMS_100842/index.htm. Ba deskripsaun badak sira
kona-ba projetus ne‟e, favor haree Aneksu 3. 27
Iha modelu orijinal LDP, nebé implementa ona iha distritus nebé J4P halo estudu ba, Asembleias ativu iha niveis
distritu no mos sub-distritu. Hanesan ho modelu revistu ida ba desentralizasaun, nebé iha nia okos sei konsolida funsaun
sira iha munisípius, distritus LDP foun implementa ona Asembleias iha nível distritu deit.
29
Padraun Moris Timor-Leste nian ka Timor-Leste Survey of Living Standards (TLSLSx)28
no estudu
GRM/Asia Foundation nian kona-ba Persepsoens Sidadaun nian kona-ba Lei no Justisa/Citizen
Perceptions of Law and Justice29
mos prova ona útil iha fo informasaun baze kona-ba asesu ba
informasaun, konfiansa no foti desizaun iha Timor-Leste.
Dizain Peskiza Nian
Atu dezenvolve opiniaun kompriensivu ida kona-ba implementasaun programa, ekipa investigasaun
J4P nian tau tiha alvu ba respondentes lubuk ida, inkluzive pesoal programa nian, ofisial governu
iha nível distritu no sub-distritu, líder lokal sira, kontraktores, benefisiárius, no non-benefisiárius.
Hamutuk hotu, ekipa ne‟e halo ona entrevistas 119 nudar explika detalladamente iha tabela iha
kraik.30
Pozisaun/Papel Númeru Respondentes Númeru Entrevistas Jéneru
Líder Komunidade 44 41 M: 86% F: 14%
Benefisiárius Projetu 62 39 M: 71% F: 29%
Funsionárius Públikus 31 30 M: 100%
Kontraktor 12 9 M: 75% F: 25%
Total 151 119 M: 82% F: 18%
Atividades investigasaun nian halo iha estapa tolu, hahú ho desk review ida kona-ba programa rua
nebé atu ezamina sira-nia prosedimentus ba fahe informasaun ba malu, selesaun benefisiáriu,
implementasaun projetu, no rezolusaun disputa nudar espesifika iha dokumentu ne‟e. Segunda
ronda, nebé halo iha finais Juñu no inisiu Jullu 2009, kompostu ho entrevista inisial sira ho
respondentes iha distritus rua atu determina oinsa programas nebé ita kestiona funsiona iha prátika.
Durante ronda final investigasaun kampu iha Agostu no Setembru 2009, ekipa ne‟e halo tiha
segimentu ba entrevista nebé halo ona iha segunda ronda, hodi dezenvolve series estudu kazus ida
hodi ilustra progresu kazus espesifikus LDP nian iha distritu ida-ida. Hamutuk hotu, no
partikularmente iha etapa ikus liu sira investigasaun kampu, ekipa investigasaun involvidu iha
diálogu ho ekipas programa nian atu koalia kona-ba rezultadus, klarifika kontradisoens, no fahe ba
malu sujestoens ba rezolve asuntus nebé mosu ona iha programas ne‟e.
Hili lokalidade
Investigasaun ne‟e halo tiha iha Dili no total sucos sanulu iha distritu rua, nudar tabele iha kraik
ne‟e hatudu:
Distritu Sub-Distritu Sucos
Aileu Aileu Vila Fatubossa Lahae
28
Implementa ona TLSLSx iha primeiru semestre 2008 nudar extensaun ida ba Governu Timor-Leste ni-nia estudu
padraun moris 2007. Extensaun ne‟e aumenta ona pergunta suplemental iha áreas (i) iha shocks no vulnerabilidade; (ii)
asesu ba servisus finanseirus; (iii) produsaun agrikola; no (iv) asesu ba justisa. Espera katak série relatórius ida kona-ba
konkluzoens módulu justisa TLSLSx nian sei publika iha finais 2009. 29
Everett, S. (2009) Citizen perceptions of law and justice. GRM/Asia Foundaton. Dili, Timor-Leste. 30
Variasoens iha númeru respondentes no númeru entrevistas nebé halo ona mosu husi faktu katak halo tiha enrevista
dala barak ho respondentes balun, enkuantu sira seluk entrevista tiha iha grupu ida laran.
30
Liurai
Remexio Acumau Maumeta
Lautem Lautem Ililai Serelau
Los Palos Fuiloro Home Muapitine
Lokalidades distritu nian hili tiha bazeadu ba kritéria balun, hanesan vontade atu iha diversidade
jeográfika no hatama distritus ho kapasidade bot no mos kiik31
, prezensa gabinete ida instituisaun
parseiru nian, no implementasaun planeadu Programa Dezenvolvimentu Juventude iha lokalidade
ne‟e laran. Iha distritus laran, hili tiha lokalidade investigasaun sub-distritu no suco bazeadu ba
prezensa projetus LDP no TIM Works nian nebé sei ativu no foin ramata.
Nota Metodolójika kona-ba Utilizasaun Ferramentas Kualitativus
Tenki nota katak iha momentu investigasaun, distritus rua nebé implementa hela modelu orijinal
LDP (ho Asembleias iha nível distritu no mos sub-distritu). Nuné leitór balun bele kestiona se
experiénsias (pozitivu no mos negativu) LDP nian iha distritus ne‟e la hanesan ho fatin sira seluk
nebé implementa hela modelu LDP foun. Nune‟e mos, tanba númeru kiik fatin investigasaun relatif
no tamañu programa LDP nian, maka iha probabilidade perguntas kona-ba se konkluzaun sira iha
estudu ne‟e bele aplika ho forma alargadu liu fali sucos nebé estuda ona. Pergunta kona-ba
jeneralizabilidade dala barak mosu iha projetus investigasaun kualitativu. Maiski ekipa
investigasaun rekoñese preokupasaun sira ne‟e, tenki nota katak investigasaun ida ne‟e la pretende
nudar avaliasaun programa ida, maibé au kontráriu nudar porsaun ida nebé permite investigador sira
atu deskobre no kompriende experiénsia individual no komunidade nian ho dezenvolvimentu lokal.
Experiénsia sira ne‟e nesesáriamente tama iha kontextu sósiu-istóriku no kultural ihanebé
respondentes moris ba no interaksi, no nuné ami halo ona investigasaun kualitativu ida ho
entendimentu katak experiénsias komunidade nian ho dezenvolvimentu lokal sei depende ba pelu
menus buat barak kona-ba kontextu sira ne‟e hanesan iha forma Asembleia ida nebé uza ba hili
projetu iha distritu nebé halo investigasaun ba.
Ekipa ne‟e diskuti ona no sei diskuti nafatin kona-ba rezultadus investigasaun nian ho ekipas
programa nian iha Dili no distritus seluk atu koko validasaun rezultadus nian. Maibé, to‟o
ohinloron, respondentes dehan katak dezafius no oportunidades nebé identifika ona iha
investigasaun ne‟e bele hetan la‟os deit iha sucos nebé estuda ona, maibé bele hetan mos barak iha
kontextu dezenvolvimentu Timor-Leste.
31
Bazeadu ba entrevistas ho pesoal programa nian iha nível HQ.
31
Aneksu 3: Deskrisaun Badak kona-ba Programas nebé Estuda ona
Programa Dezenvolvimentu Lokal / Local Development Programme (LDP)
Hahú tiha iha 2005 ho apoiu UNCDF no Programa Dezenvolvimentu Nasoens Unidas ka United
Nations Development Programme (UNDP) nian, programa Dezenvolvimentu Lokal ne‟e pretende
atu (i) hakuran pobreza liu husi infraestrutura nível lokal no prestasaun servisu; no (ii) informa
polítika nasional kona-ba desentralizasaun hodi koko prosedimentus ba planeamentu, finansiamentu
no implementasaun bens no servisus públikus iha nível lokal. Hodi serbisu ho Ministério da
Administração Estatal e Ordenamento Territorial, programa ne‟e fo block grants dezenvolvimentu
komunidade anual atu suporta finansiamentu bens públikus eskala kiik. Block grants ne‟e alokadu
bazeadu ba tamañu populasaun nian, ho distribuisaun atual US$3.50 ba populasaun suco ida. Iha
2010, governu habelar tan LDP ba kada distritu 13 iha Timor-Leste no aloka ona US$2.35 milloens
atu finansia programa ne‟e.
Modelu dezenvolvimentu komunidade nebé implementa iha programa ne‟e promove planeamentu
dezenvolvimentu partisipativu, no estimula transparénsia no responsabilidade barak liu entre
funsionáriu públiku sira, lider lokal sira no membrus komunidade iha utilizasaun fundus
dezenvolvimentu. LDP harii ona prosesus planeamentu lokal nebé permiti membrus komunidade,
hamutuk ho autoridade lokal sira, atu dezeña no identifika projetus prioridade suco nian. Tuir mai
hatama sub-projetus husi sucos ne‟e ba Asembleias Distritu, ihanebé sei avalia no determina sira-
nia kustu, no hafoin painel líder komunidade ida husi suco sira (membru votante sira) vei vota.
Nuné mos iha desentralizasaun laran, komunidades sei halo planus dezenvolvimentu, nebé tuir mai
hatama ba governu munisipal nebé iha poténsia atu tama iha planus dezenvolvimentu munisipal
pluri-anual. Funsionáriu públiku sira bele mos sujere hatama projetus setoriais iha lista projetus
nebé membrus votantes Asembleia nian konsidera ona. Númeru projetus nebé finansia iha tinan
determinadu ida determina liu husi envolope orsamentu no kustu projetu nian; Husi 2009, kustu
médiu projetu mak US$9,000.32
Projetus nebé selesiona tiha ona kontraktor ka komunidades rasik bele implementa.
Responsabilidades monitorizasaun projetu halo hamutuk entre funsionáriu públiku sira no mos
membrus komunidade, no tarefas jestaun finanseira iha funsionáriu públiku sira liman iha nivel sub-
distritu no distritu. Jestaun jeral ba programa responsabilidade pesoal projetu bazeadu iha MSATM,
nebé suporta pesoal LDP bazeadu iha distritu.
Programa Dezenvolvimentu Juventude/Youth Development Program (YDP)
Hanesan LDP, Programa Dezenvolvimentu Juventude (YDP) nudar programa dezenvolvimentu
partisipativu ida bazeadu iha MSATM. Programa ne‟e, nebé hahú iha inisiu 2009 ho apoiu Unidade
Dezenvolvimentu Sosial Banku Mundial nian, bazeia extensivamente ba prosesus LDP no nudar
parte abordajen parte-rua atu promove empoderamentu no inkluzaun juventude iha
dezenvolvimentu. Programa ne‟e hasoru falta edukasaun sivika no partisipasaun signifikativu, no
diskoneksaun jeral entre juventude no governu, nebé kontribui tiha ba krize 2006. Iha YDP,
Ministériu fahe ona donativus kiik (bazeadu ba alokasaun US $1.80/populasaun suco ida ) atu selu
projetus prioridades nebé juventude identifika. Projetus ne‟e, nebé bele benefisia juventude
32
Fonte: Susanne Kuehn, UNCDF, iha email ida ho data loron 30 Abril 2010.
32
espesifikamente ka komunidade tomak, juventude rasik mak dezeña, vota, administra, implementa
no avalia.
Reprezentantes Juventude Suco, membru eleitu sira konsellu de suco nian, responsável ba konvoka
reuniaun sira ho juventude área nian atu identifika no planeia projetus komunidade. Reprezentantes
Juventude no juventude lokal serbisu hamutuk ho Fasilitadores Juventude (YFs), nebé YDP rekruta
no treina atu suporta implementasaun. YFs simu knar atu halo sosializasaun programa, suporta
reunioens konsulta juventude, no (hamutuk ho pesoal tékniku LDP nian) suporta Ekipas
Implementasaun Juventude ka Youth Implementation Teams (YITs) atu implementa no monitoriza
projetus komunidade. Juventude feto sira estimuladu atu hola parte iha etapas hotu-hotu prosesu
YDP nian, no suco ida-ida presiza hatama pelu menus projetu ida nebé fokus ba feto atu hetan
konsiderasaun iha siklu finansiamentu ida-ida. Atu promove transparénsia no responsabilizasaun iha
YDP laran, membrus YIT tenki fo informasaun kona-ba fundus nebé simu ona no gastus, halo
reuniaun públiku atu koalia kona-ba implementasaun no despezas, no serbisu ho konsellu de suco
sira atu garante katak implementasaun ne‟e halao ona tuir planu.
Foin lalais ne‟e YDP kompleta ona ni-nia siklu programa dala uluk iha distritus Lautem no
Bobonaro, no hein atu hahú iha Aileu, no Manufahi iha 2010. Durante durasaun programa nian,
hein katak distritu partisipante ida sei simu mínimu siklu doasaun rua.
TIM Works
Programa TIM Works, nebé moris husi no ligadu ho esforsus osan-ba-serbisu ka cash-for-work iha
uluk iha Timor-Leste, dezeña tiha atu kombate dezafius krisaun empregu no melloria ba
infraestruturas iha nasaun laran tomak. Programa ne‟e pretende atu suporta rehabilitasaun no
manutensaun sustentável ba estradas rurais no infraestrutura planeadu hodi uza teknolojia bazeadu
ba mão-de-obra. Nuné mos, nia buka atu dezenvolve kapasidade governu nasional no lokal nian atu
planeia, harii no mantein infraestrutura rural, enkuantu simultaneamente hadia kapasidade
kontraktor lokal nian no mos grupus komunidade.
TIM Works, nebé implementa iha parsearia entre Organização Internacional do Trabalho ka
International Labour Organization (ILO) no Secretária de Estado para a Formação Vocacional e
Empregu (SEFOPE), hahú tiha iha Setembru 2008 ho orsamentu ida hamutuk US$8.14 milloens.
Atividades reabilitasaun lurón iha programa ne‟e sei implementa hela iha distritus walu (Aileu,
Baucau, Dili, Lautem, Liquica, Manatuto, Oecusse, no Viqueque), enkuantu atividades
manutensaun halo iha nasaun laran tomak. Programa ne‟e uza liu-liu traballador sira nebé la iha
abilidades (ho target 50% juventude no 30% feto sira) husi suco projetu laran, nebé simu osan
US$2/loron ida bazeadu ba sira-nia rezultadus. Em média, traballador sira ne‟e serbisu durante
loron 35. Husi finais 2009, ekipas TIM Works kompleta ona reabilitasaun estrada rural 70 km, no
684 km manutensaun, nebé rezulta liu loron serbisu 400,000 (Athmer 2009).