Atklāj Igauniju (Lat)

Iepazstiet Igauniju 1

Prsteigums aiz katra pagrieziena

Iepazstiet Igauniju

www.visitestonia.com

Iepazstiet Igauniju2 Iepazstiet Igauniju 3

IEPAZSTIET IGAUNIJUIgaunija atrodas Baltijas jras austrumu piekrast uz dienvidiem no Somijas un robeojas ar Krieviju rie-tumos un Latviju dienvidos. T ir daudzautaina valsts ar bagtu vsturi un daudzveidgu kultru, kas sakojas gadsimtu tradcijs un kas lielu dau savu vrtbu ir saglabjusi ldz pat msdienm.

Lai gan valsts ir maza, tomr katram Igaunijas reio-nam ir raksturgs kas pas. Apmekltji var skatt dumbrjus un meus, neskartus purvus, vairk nek 1400 ezeru, 3794 km garu jras piekrasti ar liem un jras aurumiem. Valst ir aptuveni 1500 salu un sali-u, daudz upju un strautu, neskartas dabas ainavas ar krsainm pilstm un vsturiskiem ciemiem, un kopainu krku dara muiu kas, pilis un mjas ar tradicionlo salmu jumta segumu.

Igaunijas galvaspilsta Tallina ir ar Eiropas veck galvaspilsta, un ts vecpilsta ir viena no Eirop vislabk saglabtajm aizsargsienas iekautm vi-duslaiku pilstm. Jras piekrasti ziemeos, kur Tal-lina izvietojusies, raksturo augsti dolomta stvkrasti, daudzi denskritumi un baltas smilu piekrastes, kas piekvus blviem prieu meiem.

Otra lielk pilsta ir Tartu universittes pilsta Igaunijas dienvidu da. T tristus saista ar rmu, tau pau gaisotni pilstu rso upe, un nu sniedz zaojoi parki, bet to izstaigt aicina starp 19. gadsimta koka namiem izvijus ielas. Tartu apvi-dum raksturgi savdabgi noapaoti pakalni, viojo-ies zai lauki, upju ielejas, ezeri, aizsargjamas dabas teritorijas, vecas muias un clas pilis.

Igaunijas austrumu robeu galvenokrt iezm Pei-pusa Eirop piekt lielk ezera bezgalg pie-kraste, kur ir daudzi ciemati, kas slaveni ar vtm zivm, guriem un valst labkajiem spoliem.

Rietumos valsti ieskauj cirtainos kadios trpta pie-kraste un daudzs Igaunijas arhipelga salas, kam raksturgas koka vjdzirnavas un tradicionlas bau kas ar salmu jumtiem teju ldz paai zemei.

Igaunijas pazstamk piejras krortpilsta ir vasa-ras galvaspilsta Prnava dienvidrietumu piekras-t, kas populra ar skaistu smilu pludmali, rosgu naktsdzvi un dziednieciskiem krortiem.

is cevedis ir atslga jsu roks, lai paldztu uzzi-nt, ko varat skatt un kurp doties Igaunij, un tas ir veidots t, lai piedvtu jums divu, trs un piecu die-nu ceojumus, maksimli apvienojot nakoanu ar Igaunijas pievilcgko vietu apmekljumu dados s valsts reionos. Laipni ldzam!

Jaun un vec Tallina

si par IgaunijuOfi cilais nosaukums: Igaunijas Republika (Eesti Vabariik igauu valod)

Platba: 45 227 km2

Iedzvotju skaits: 1,36 miljoni

Galvaspilsta: Tallina (405 000 iedzvotju)

Ofi cil valoda: igauu

Valsts prvaldes forma: parlamentra demokrtija

Neatkarbas proklamanas diena:

24. februris (Neatkarbas diena)

Nacionlais putns: bezdelga

Nacionl pue: rudzupue

Igaunijas Republika ir Eiropas Savienbas, engenas zonas un NATO dalbvalsts.

Igaunija atrodas Austrumeiropas laika zon (GMT/BST +02:00).

Igaunijas valsts kods ir +372. Tlsarunai, izmantojotstarptautisko sarunu karti, numurs skas ar 00.

KARKSI-NUIA

LIHULA

ABJA-PALUOJA

ANTSLA

PSSI

MUSTVEE

VHMA

SUURE-JAANI

MISAKLA

KALLASTE

OTEP

KEILA

KIVILI

TAPA

PLVA

PALDISKI

TRI JGEVA

ELVA

RAPLA

PLTSAMAA

SAUE

KUNDA

KRDLA

SINDI

NARVA-JESUU

LOKSA

KEHRA

TRVA

RPINA

KILINGI-NMME

TAMSALU

VILJANDI

SILLAME

RAKVERE

VRU

MAARDU

KURESSAARE

VALGA

JHVI

HAAPSALU PAIDE

TARTU

TALLINN NARVA

PRNU

KOHTLA-JRVE

Jri

KuusaluHaljala

Kadrina

IisakuVike-Maarja

Laiuse

No

Vnnu

Vrska

Misso

Tabivere

Lelle

Risti

Kina

OrissaareLeisi

Salme

AsteKrla

ParalepaTaebla

Palivere

Turba

Riisipere

Klooga

Keila-JoaHarku

Tabasalu

Saku

Kiisa

KIILI

LagediLoo

ViimsiHaabneeme

Kostivere

Raasiku

Arukla

Prillime

Alu

Kuusiku

KeavaKehtna

Kru

SrevereOisu

Vtsa

Juuru

Kaiu

Eidapere

Audru Sauga

Are

Paikuse

Viste

Hdemeeste

TihemetsaHalliste

isu

KpuRamsi

Viiratsi

Helme

Hummuli

TsirguliinaSmerpalu

ru Sangaste

Puka

Rannu

Rngu

KureklaTravere

PuhjaUlila

Ilmatsalu

Trvandi

Kolga-Jaani

Olustvere

Adavere

Kamari Puurmani

Siimusti

Kuremaa

AraveteKravete Ambla

Lehtse

Sse

Kiltsi

Hulja

Lepna

Smeru

VinniPajusti

Roela

Laekvere

Tudu

Avinurme

Metaguse

Aseri

Sonda

ToilaVoka

Lohusuu

Torma

Sadala

AlatskiviKolkja

Varnja

Krvekla

Luunja

Roiu

AhjaVastse-Kuuste

Kambja

Mooste

Veriora

Kose

Varstu

Valjala

Virtsu

Hageri

Peetri

Vpsu

Lhte

Palamuse

Kihelkonna

Vastseliina

Tori

Sinime

Assaku

KoseRavila

Kose-Uuemisa

Kanepi

Rakke

VimelaParksepa

Tstamaa

Krgessaare

LaagriLuigeKangru

lenurme

Mehikoorma

Simuna

Viru-Jaagupi

Ruge

Roosna-Alliku

Tudulinna

Vaida

Mustla

Vsu

Hagudi

Koeru

Vana-Antsla

KiiuKolga Viru-Nigula

Kasep

Uhtna

Vasalemma

KOHILA

JRVAKANDI

TOOTSI

LAVASSAARE

VNDRA

AEGVIIDU

PRNU-JAAGUPI

KOHTLA-NMME

MRJAMAA

JRVA-JAANI

VIIVIKONNAAHTMESOMPA

Vaindloo

Prispea ps

Psaspea n

Kpu ps

Kassari s

Tagamisa ps

Nootamaa

Srv

e ps

Piirissaar

Ksmu psJuminda ps

Viimsi ps

Pakri ps

Noarootsi ps

Tahkuna ps

Prangli

AksiRammu

Koipsi

UhtjuSala

Mohni

NaissaarAegna

Suur-Pakri

Vohilaid

HeinlaidTauksi

Vike-PakriOsmussaar

VORMSI

Abruka

M U H U

HH II U M A A

Manilaid

Kihnu

Ruhnu

Vilsandi

V IN A

ME R

I

Vrts jrv

SA

AR

E MA A

Vrts jrv

0

Regio 2009

20 40 km

P r n a v a s l c i s

R G A S J R A S L C I S

S O MU J R

A S L C I S

Pe

ip

us

a

ez

er

s

N a r v as

l c is

P l e s k a v a s

( P i h k v a ) e z e r s

BA

LT

IJ

AS

J

R

A

Lahem nacionlais parks

Som nacionlais parks

Karulas nacionlais parks

Matsalunacionlais parks

Vilsandi nacionlais parks

L A T V I J A

S O M I J A

KR

IE

VI

JA

SOMIJA

ZVIEDRIJA

NORVIJA

IGAUNIJAKRIEVIJA

BALTKRIEVIJA

POLIJAUKRAINA

DNIJALIETUVA

VCIJA

LATVIJA


Igaunijas valsts zili- melni- baltais karogs.

Pretim Tompea pilij slejas skaists 1900. gad b-vts Sv. Aleksandra evska pareizticgo bazncas raksturgie apaie milzu kupoli ir Tallinas lielk un dienk pareizticgo katedrle.

Netlu no katedrles atrodas galvenais luteru diev-nams Doma baznca, kas vienlaikus ir ar Tallinas bskapu un valsts augstko gardznieku rezidence.

Tompea izvietoti ar Patkuli un Kohtuotsa skatu laukumi, piedvjot lielisku skatu uz vecpilstu un Somu jras lci tlum.

Tallinu aptvero pilstas siena skotnji bija 2,35 km gara ar 46 sienas un vrtu toriem. Lielas ts daas ir saglabjus ldz msdienm ar 26 aizsargtori, katrs ar savu nosaukumu. Sens pilstas aizsargm-ri autentisk form vispilngk skatmi gar auro un naino Mrivahe ielu, kur tristi atrads ar tradicio-nlos rokdarbu izstrdjumus no jra vilnas.

Starp vecpilstu un ostu pleas Rotermana kvartls, kas uzmanbu piesaista ar msdienu arhitektru. ir bijus rpniecisko ku teritorija tiei pa Tallinas sird, kas tagad atjaunota un ieguvusi labi koptas un msdiengas lnijas. aj kvartl izvietojuies veika-li, modespreu tirgotavas, restorni, biroji un dzvok-i, k ar krsains lauksaimnieku tirdzi, kur vietjie

TALLINA UN ZIEMEIGAUNIJA

Tallina Igaunijas galvaspilsta Tallina ir veck galvaspilsta Ziemeeirop, un 2011. gad t bs Eiropas kultras galvaspilsta. Pirmo reizi pilstu ir pieminjis arbu kartogrfs al-Idrisi 1154. gad. Tallinas vstures n-kamajos 800 gados veidojs pilsta ar krsainm km, slaidiem toriem, seniem krogiem un patka-miem laukumiem.

Tallinas vecpilsta ir viena no Eirop labk saglab-tajm viduslaiku pilstm, un t iekauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakst. Rtslaukums ir lie-liska vieta, lai sktu jebkuru ceojumu pa Tallinu, un tas piekaujas vlns gotikas Rtsnamam, kura aiz-skumi mekljami tlaj 13. gadsimt. kas 64 met-rus augsto astostru smaili rot slavenais vjrdis Vana Toomas (Vecais Toms). Vasar apmekltji var uzkpt torn, lai skattu iespaidgu pilstas ainavu. Vecais Toms ar lielajm sm ir ar Tallinas simbols.

Tepat pie Rtslaukuma ir Rtsnama aptieka (Rae-apteek) viena no veckajm Eiropas aptiekm,

kur ldztekus msdienu zlm var nopirkt ar pc viduslaiku receptm gatavotus ldzekus.

Tallinas vecpilstas ievrojamks bazncas ir ar lielks. Sv. Nikolaja bazncai ir veckais zinmais dekoratvais portls Tallin. Palaik baznc ierkots muzejs un koncertzle, un visvairk t apmekltjus piesaista ar pazstam viduslaiku mkslinieka Bernta Notkes radto mkslas darbu.

Sv. Olava baznca ir augstkais dievnams Igaunij, kas laik no 1549. ldz 1625. gadam bija augstk ka pasaul t tornis pacls 123,7 m augstum. Td nav prsteigums, ka skatu laukums piedv vislabko ainavu, aujot skatienam aptvert gandrz visu pilstu.

Vl viens nozmgs Tallinas vstures piemineklis Tompea (Toompea) kalns, kur atrodas ar Igaunijas valdbas kas, tostarp Stenboka nams ar premjer-ministra biroju. Kaln eso Tompea (Toompea) pils tagad ir Igaunijas parlamenta mjvieta. Pils 45 metru augsto stra torni sauc par Garo Hermani taj plvo Rtslaukums

Jri

KuusaluHaljala

Kadrina

Klooga

HarkuTabasalu

Kiisa

KIILI

LagediLoo

Haabneeme

Kostivere

Raasiku

Arukla

Prillime Kravete Ambla

Lehtse

Sse

Hulja

Lepna

Smeru

VinniPajusti

Assaku

KoseRavila

Kose-Uuemisa

LaagriLuigeKangru

Viru-Jaagup

Vaida

Vsu

KiiuKolga

U

VasalemmaKOHILA

AEGVIIDU

Harju-Ristisme

JnedaAlavere

Oru

Lehola

Valkla

Lehtmetsa

Moe

Kurtna

Vihasoo

Aaspere

Porkuni

EssuUbja

LaitseK h t

VohnjaVna

PnsiPringi

Kihlevere Arkna

Kaberneeme

Leesi

JumindaVergi

Viitna

Loobu

Vainupea

KarepaL

Assamalla

Prispea

Vihterpalu

Suurpea

LasilaNabala

Muraste

Kiku

Kasispea

Kolgakla

Vsupere

Eisma

NeemeKolga-Aabla

Vaindloo

Prangli

AksiRammu

Koipsi

UhtjuSala

Mohni

NaissaarAegna

kriVike-Pakri

H II U M A A

SA

A RE M A A

KEILATAPA

SAUE

KUNDA

LOKSA

KEHRARAKVERE

MAARDU

H II U M A A

Ksmu

Viimsi

Pakri

S O MU J R

A S L C


Trisalu

Tuhala

Saku

Ksmu

Palmse Vihula

Viinistu

Altja

TALLINN

Keila-JoaPALDISKI

Padise

Jelhtme

Toolse

Sagadi

Jagalas denskritums

iedzvotji un viesi var iegdties svaigus produktus no Igaunijas lauku saimniecbm un drziem.

Krievijas cara Ptera Pirm 18. gadsimt bvt baroka Kadriorga pils ar skaisto ainavu parku ir iz-cilkais ainavu parks Igaunij, kur var nokt, veicot nelielu pastaigu (aptuveni 2,5 km) no Rotermana kvartla. Pil aplkojami Rietumeiropas un Krievijas 16.20. gadsimta mkslas darbu paraugi.

Tallinas panorma

1. un 2. diena

390 km~7 st. 30 min.


2. diena. Stvkrasts un LahemOtraj dien atstsim Tallinas torus un smailes aiz muguras un dosimies ceojum pa ziemeu piekrasti, kas bs patkams pretstats pilstai.

Pirm vieta, kur noteikti jpiestj, ir 31 metru augs-tais Tirisalu (Trisalu) stvkrasts zemesrags, kas iestiepjas Somu jras lc un piedv neatkrtojamu skatu uz jru. Iespjams, dolomta stvkrastus savu-laik veidojusi sen eva, tl pagtn plstot pa o gultni, kas tagad pazstama k Somu jras lcis. da piekraste oti raksturga Igaunijas ziemeu daai.

Kdu gabalu, vijoties gar stvkrastu, ce tlk aizved uz Keilu-Joa, kas nosaukta par godu seus metrus augstajam denskritumam Keilas up. denskri-tums Igaunij ir viena no biek apmekltajm t-risma vietm, un pavasar un ruden, paaugstinoties denslmenim up, tas var sasniegt pat 70 metru pla-tumu. Augpus denskrituma ir divi gjju tiltii, kur krievu jaunlaultie piesldz piekarams sldzenes ar iegravtiem saviem vrdiem, pc tam iemetot atsl-gu up, k laulbas ldz ma galam simbolu.

Tos, kuri interesjas par militrm lietm, priecs biju militr garnizona pilsta Paldiski ar klasisku

padomju arhitektru slavas dienas pilsta baud-ja pckara padomju laik. Dabas valdzinjums ir ar Pakri dolomta krasts, kam drz jkst par vietu vie-nai no Igaunijas lielkajm vja elektrostacijm. Tur-pat netlu jr ir Pakri salas ts var apskatt, veltot dienu ceojumam ar laivu un baudot patkamas pa-staigas un prgjienus pa salm.

Tlk piekrastes ce aizved pie Padises klostera no-stiprintajm akmens drupm klosteris dibints 14. gadsimt un ir vieng da veida ka ziemeval-sts.

No mkiem ce tlk ved uz Igaunijas lielko un ve-cko alus dartavu, kas atrodas Saku. Vec alus da-rtavas ka tagad ir mjvieta muzejam, kur var ap-skatt alus daranai izmantots sens iekrtas. Te var pagarot ar uzmuma raot alus irnes.

Tuhala, Igaunijas lielk karstu pazemes upju teritorija, ir nkam pieturas vieta, kur var apskatt pasaul slaveno Tuhalas Raganu aku" vienu no uniklkajm dabas pardbm Eirop. Kad pc lie-liem lietiem pazemes upes pilds ar deni, 2,4 m dzi raganu aka sk vrties, izcot dens strklu virszem ar trumu 100 litru sekund. Leenda ststa tas notiek bros, kad raganas tur lej ak peras.

Ce uz Lahem (Lahemaa), Igaunijas lielko nacio-nlo parku, ir apskatmi Igaunijas veckie akmeu kapukalni daa no apbedjuma vietas, domjams, veidojusies jau 8. vai 7. gadsimt pirms msu ras, bet tagad t atrodas lielcea ar dzvu satiksmi mal.

Pavisam netlu ir prsteidzoais jaunais Tallinas KUMU mkslas muzejs, lielkais daudzfunkcionlais mkslas centrs Skandinvij un Baltij. T pastv-gaj izstd var iepazt Igaunijas mkslas vsturi no 18. gadsimta, bet slaicgs izstdes iepazstina gan ar rzemju, gan Igaunijas moderno un laikmetgo mkslu.

No Kadriorga parka pc nelielas pastaigas var nokt Tallinas Dziesmu svtku estrd, kur reizi piecos gados notiek igauu dziesmu svtki. Tallinas ms-dieng 1959. gad bvt Dziesmu svtku estr-de var pulct dziesmai ldz 25 000 koristu. Nesen,

Madonnas koncerta laik, estrd bija vairk nek 70 000 vias cientju, un uz s skatuves ir uzst-juies ar Maikls Deksons, Rolling Stones, Eltons Dons, Tna Trnere u. c.

No Dziesmu svtku estrdes var doties patkam pastaig pa piekrasti un apmeklt Piritas klostera drupas pirmo reizi kosteri iesvtja 15. gadsimt, un tam blakus atrodas moderna 2001. gad atvrta klostera ka. No Piritas cea paveras skaists skats at-paka uz vecpilstu, ostu un msdienu Tallinu.

Pirita ir ar Igaunijas lielk jahtu osta te notika 1980. gada Maskavas Olimpisko spu jahtu sacens-bas, un Piritas pludmale ir Tallinas galven sauoans paradze. Gandrz visu Igaunijas ziemeu piekrasti ie-skauj ar priedm saplstoa smilu pludmales lnija.

Tallina ir lieliska vieta muzeju interesentiem pils-t ir daudz muzeju. Bez KUMU muzeja Kadriorga lepnuma Igaunijas vsturi var iepazt ar Vstures muzej un Okupcijas muzej. Pilst ir ar Dabas vstures muzejs, Jrniecbas muzejs un Veselbas muzejs un, protams, vl daudzi citi.

Tallinas Brvdabas muzejs, kas atrodas Rocca al Mare teritorij, piedv ceojumu pagtn, iepazstot at-jaunots igauu zemnieku 17.20. gadsimta mjas.

Tallinas Zooloiskais drzs, kas ar aiz robem pa-zstams ar taj mtoajm kalnu kazm un sniega auniem, ir mjvieta vairk nek 2000 dzvnieku, kuri prstv aptuveni piecus simtus dadu sugu.

Jagalas denskritumsKUMU mkslas muzejs

Dziesmu svtku estrde Dziesmu svtku laik Raganu aka Tuhal


3. diena. Kervem un VirumNo Igaunijas piekrastes ce aizved uz vienu no dau-dzajiem dabiskajiem purviem Kakerdaja purvu Kervem (Krvemaa) meos, tlu prom no lielceiem un apdzvotm vietm. Kakerdaja purva taka ir vie-na no Igaunijas slavenkajm un veckajm purva takm, kas nesen atjaunota un piedv 3,2 km garu pastaigu pa du seguma taku pri purvam ldz eze-ram.

Kervem ir dzimis viens no igauu pazstamkajiem rakstniekiem Antons Hansens Tamsre (Anton Hansen Tammsaare). Via bijuaj mj iekrtota izstde par rakstnieka dzvi un darbu, atainojot to gaisotni, kda valdja laik, kas aprakstts via rom-nu cikl Taisnba un patiesba (latv. val. izncis ar nosaukumu Zeme un mlestba) vien no izci-lkajiem igauu literr mantojuma darbiem. Saim-niecb iekauta oriinl mja, klts, tradicionlais nis, kts un mazkas saimniecbas kas. Vasar te tiek organizti kultras paskumi un brvdabas tet-ra uzvedumi.

No Kervem meiem ce ved tlk uz ziemeaus-trumiem vl vienu viduslaiku cietoksni. 700 gadu vecaj Rakveres pil tagad ierkota ierou izstde, vi-duslaiku moku kambaris, k ar var iepazties ar loku auanas pasauli. Blakus fortam ir 7 m gar un 4 m

augsts bronzas bullis lielk dzvnieka skulptra Baltij.

Tlk uz austrumiem nonkam pie Purtses pils ar prsteidzoi baltm sienm un sarkanu jumtu pils celta 16. gadsimta vid k nocietinta ka ar vairk nek divus metrus biezm sienm, kas pil rada pr-steidzou atbalss efektu.

KuusaluHaljala

Kadrina

IisakuVike-Maarja

diKostivere

Raasiku

rukla

u

AraveteKravete Ambla

Lehtse

Sse

Kiltsi

Hulja

Lepna

Smeru

VinniPajusti

Roela

Laekvere

Tudu

Metaguse

Aseri

Sonda

ToilaVoka

KoseRavila

Kose-Uuemisa

Viru-Jaagupi

Roosna- Tudulinna

da

Vsu

KiiuKolga

Uhtna

AEGVIIDU

JRVA-JAANI

JnedaAlavere

Valkla

ArduVajangu

Vao

Lehtmetsa

Albu

Moe

PaasvereHabajaMuuga

Kiikla

AhulaKaalepi

Triigi

Vihasoo

Aaspere

Porkuni

EssuUbja

Rannu

SavalaKurtna

Vohnja

Vardja

Kureme

Rahkla

KihlevereViru-Kabala

ArknaEdise

Kaberneeme

Leesi

JumindaVergi

Viitna

Loobu

Vainupea

KarepaLetipea Mahu

AssamallaIlluka

Alaje

Jrva-Madise

Prispea

Suurpea

Pagari

Lasila

Paunkla

Vike-Pungerja

Jaama

Kuningak

Kiku

Kasispea

Kolgakla

Vsupere

RoosnaOonurme

Juga

Eisma

Anguse

Avanduse

Aa

Raudi

NeemeKolga-Aabla


AksiRammu

Koipsi

UhtjuSala

Mohni

H II U M A A

PSSI

SA

A RE M A A

KIVILI

TAPA

KUNDA

LOKSA

KEHRA

TAMSALU

SILLAMRDU


KVA

KUKRUSE

H II U M A A

Prispea

Ksmu Juminda

R A S L C I S

N a r v as

l c is


KIVILI

RAKVERE

Ontika

Kakerdaja purvs

Albu

Valaste

KOHTLA-JRVE

Purtse

KOHTLA-NMME

171 km~3 st. 30 min.

Ce vijas ar netlu no Igaunijas augstk dabisk denskrituma Jagalas (Jgala) denskrituma. dens vairk nek 50 metru platum gas no asto-u metru augstuma dolomta bod, kas izskalota gadu tkstou gait.

Pusce starp Tallinu un Narvu piekrast var apska-tt Tolses (Toolse) pils drupas. Igaunijas vistlk ziemeos izvietotais viduslaiku forts tika ierkots 1417. gad, lai pasargtu vietjo ostu no pirtiem.

Tols (Toolse) var apmeklt ar Tolses strausu fermu, lai gida pavadb skattu strausus, truus un zieme-brieus.

Lahem (Lahemaa) nacionlais parks (Lu zeme) ir dibints 1971. gad, un to veido etras pussalas un daudzas salias, kas iegluas Somu jras lc. Lahe-m mei, dumbrji un piekrastes teritorijas ir mj-vieta aptuveni 200 putnu sugm un 900 dadiem augiem.

aj teritorij apskatmas ar vairkas interesantas un vsturiskas muias kas. 500 gadu pc Vihulas muias dibinanas t atkal vrusi durvis k Vihulas muias lauku atptas vieta un krorts. Sagadi mui skatmas gan muias kas, gan mea muzejs, savu-krt 18. gadsimta Palmses muia piedv ekskursijas par atjaunoto muias ku. Apmekltjus priec ar koku ieskautais parks, gulbju ezers un drzs.

Turklt Lahem teritorij ir idilliski zvejnieku ciemati-i. Viens no tiem, Altjas ciemats, ir tipiska tradicion-l piekrastes dzvesvieta. Cit apmekltju iecient viet, Kesmu (Ksmu), Kapteiu ciemats", reiz bijusi jrskola, bet tagad te ierkots jras muzejs. Tradicio-nlajam zvejnieku ciematam Vnistu (Viinistu) ir savs mkslas muzejs tas izvietots bijuaj zivju apstr-des rpnc, un taj var apskatt pastvgu Igaunijas klasisks un moderns mkslas izstdi.

Vihulas muia

Altjas zvejnieku ciemats Tarvas statuja Rakver

3. diena. Kervem un Virum


4. diena. Narva un AustrumigaunijaBurvgais Toilas parks iekauj Igaunijas prezidenta bijuo vasaras rezidenci. Pati pils tika izpostta Otr pasaules kara laik. Tagad park notiek daudzi vasa-ras koncerti.

Ida-Viru apria Kurtn ir Igaunij lielk ezeru kon-centrcija. Aptuveni 40 lielkas un mazkas dens-tilpnes ir maigi ieritinjus prieu kltaj teritorij. dens te ir siltks nek vidji Igaunij, t pievilinot peldtjus vasar.

Neliela brauciena attlum no Kurtnas ir Puhticas (Phtitsa) klosteris, viengais pareizticgo klosteris, kas atvrts gan tristiem, gan svtceniekiem. Nelie-la pareizticgo kristieu baznca Puhtic tika uzcelta 16. gadsimt, un klosteri dibinja 1891. gad. Tagad tas iekauj seas bazncas. Uzskata, ka ir t vieta, kur gane bija lieciniece brniai atklsmei pie avota. im denim cilvki piedv dziedinou spku to var pildt pudels un emt ldzi.

Dodamies nedaudz atpaka uz ziemeiem uz Sil-lam (Sillame), pilstu, kas padomju Igaunij sa-biedrbai bija slgta, jo taj atrads misk rpnca, kas raoja kodolmaterilus padomju kodolrpncm un ieroiem. Tagad Sillam piedv aplkot klasisku Staina laika pilstplnojumu ar plau bulvri, kas no

centrl laukuma aizved ldz jrai un auj izbaudt pagju gadsimta piecdesmito gadu gaisotni.

Turpinot ceu uz austrumiem, nkam piekrastes pil-sta ir Narva-Js (Narva-Jesuu), kas izvietojusies gar Igaunijas garko atptas pludmali, ko sarg k-pas un priedes. bijus krortpilsta, ko savulaik bija iecienjui krievu aristokrti, tagad kst arvien popu-lrka vasaras tristu vid. Narva-Js ir E9 Eiropas piekrastes marruta ziemeaustrumu gals marru-ta kopjais garums ir 5000 km, un t skums ir Cabo de Sao Visente Portugl.

Narva Igaunijas tre lielk pilsta atrodas valsts galj austrumu punkt tiei pie Krievijas ro-beas un Narvas upes. Narva, kas reiz bija pazstama k Baltijas jras baroka prle, padomju karaspka uzlidojuma d 1944. gad tika prvrsta gandrz drups. Tomr saglabjusies Narvas vecpilstas daa piedv patkamu pastaigu. Narvas upes krastos at-rodas Hermaa cietoksnis, kura tornis auj ieskatties Krievij, un iespaidgais Ivangorodas cietoksnis upes Krievijas pus.

Daus kilometrus augpus pa upi pie divpusga denskrituma ir slaven Krnholmas (Kreenholm) tekstilrpnca, lielk rpnca Krievijas imprij 19. gadsimt. Dau rpncas kompleksa veido liel

romu stila Narvas Aleksandra katedrle, kas bv-ta Krnholmas strdniekiem luteriem. T tika no-pietni bojta Otr pasaules kara laik, tau tagad ir atjaunota, un tai ir aktva draudze.

Ce no Purtses aizved uz Igaunijas lielko rpniec-bas rajonu Ida-Viru aprii. Te degakmens raktu-ves un milzgi izdedu kalni apgabala simbols saplst ar neskartu dabu. Pie Kivieli (Kivili) pils-tas skatmi divi Baltij lielkie mkslgie kalni. Vec-kais zlainais kalns ir pieejams sabiedrbai, un ziem te var slpot.

Kohtla izrakteu ieguves parks un Ida-Viru muzejs piedv iespju iepazt ograu pazemes pasauli un apmeklt izrakteu ieguves ahtas un ejas. Apmek-ltji var doties ekskursij vagonios, ar kurm deg-akmeni nogd virszem, izmint kalnrpniecbas instrumentus un pagarot kalnrau maltti.

Netlu aiz Kohtla-Jerves (Kohtla-Jrve) izdedu kal-niem ir Ontikas dabas ainavas rezervts, kas ir vien-laidu 20 kilometru gar dolomta stvkrasts Somu jras lc un paceas ldz 56 m virs viiem.

Starp Saku un Toilu atrodas 30 m augstais Valastes denskritums augstkais Igaunij. Lai to vartu rtk apbrnot, izbvts skatu laukums. Tas auj ap-skatt eoloisku 470570 miljonu gadu vecu ieu rsgriezumu. Visiespaidgkais skats te paveras ziem, kad sasaluais dens veido milzu ledus skulp-tras.

Hermaa cietoksnis NarvZiemeigaunijas kaakmens stvkrasts

Kurem klosteris

Iisaku

Metaguse

ToilaVoka

Sinime

na

KOHTLA-NMME

tse

Kiikla Kurtna

Kureme

Edise

Illuka

Auvere

Pagari

Soldina

Vike-Pungerja

Jaama

Kuningakla

e

Juga

Aa

Raudi


H II U M A A

PSSI

SA

A RE M A A

JHVI

KOHTLA-JRVE


KVA

KUKRUSE

H II U M A A

SLANTS

N a r v as

l c is

NARVA-JESUU

Kureme

Kurtna

Toila

SILLAME

NARVA

104 km~1 st. 50 min.

4. diena. Narva un Austrumigaunija


1. diena. Tartu Jauneklg universittes pilsta Tartu Igaunijas dien-vidaustrumos ir ar 1869. gad aizskts nacionlo dziesmu svtku tradcijas dzimanas vieta. Nozmgs pilstas simbols ir Tartu Rtslaukum izvietot strk-laka ar skulptru studentiem, kuri skpsts zem lietussarga. Vsturisk 18. gadsimta laukuma vien pus ir ka, ko sauc par Igaunijas slpo Pizas torni tas bvts daji uz pilstas sienas, daji uz sabru-kuiem koka piem; tagad taj iekrtots mkslas muzejs.

helikopteri, kaujas lidmana un mazki lidaparti.

Tartu 19. gadsimta koka namu rajons Supilinn (Zu-pas pilsta) ir apskates vrts pats par sevi.

Pilstas nozmgks kas ir tepat blakus 1632. ga-d dibints Tartu Universittes galven ka un nesen atjaunot Sv. Ja baznca, kur ir vairk nek 1000 labi saglabtu terakotas skulptru.

Pilstas galven eogrfi sk iezme ir Domkalns (Toomemgi), sens citadeles vieta. Tagad tas ir an-gu stila parks un studentu iemota vieta vii pul-cjas Eea un velna tilta tuvum.

Gjju takas pa kalna kori vijas ldz Doma bazncas

Tartu Universitte

TARTU UN DIENVIDIGAUNIJA

sarkano ieeu drupm reiz t bija Austrumeiro-p lielk katedrle un ieeu ka; tagad atjaunota-j bazncas da izvietots Tartu Vstures muzejs.

Pilstu rso Emajegi jeb Mtras (Emajgi) upe, kas ir kuojams densce, kur kuo ar tradicionla tirdzniecbas kua Hanzas laika baras, kas senos laikos burja Igaunijas iekzemes deos, kopija.

Tartu Antonija drzs ir amatnieku un mkslas centrs, kur apmekltji var vrot amatniekus strdjam ar du, stiklu, porcelnu, audumu un citiem materi-liem.

Tartu ir ar muzeju pilsta. Rotalietu muzej ir ap-skatmas dadas rotalietas, ar kurm igauu brni spljuies divu gadsimtu laik. Igaunijas Nacion-laj muzej apskatmas ar igauu tautas kultru saisttas vsturiskas un etnoloiskas senlietas.

Tartu Universittes Botniskaj drz ir vairk nek 6500 augu sugu no vism pasaules klimatiskajm zo-nm. Drza siltumnca ir lielk Baltijas valsts.

Citas interesentiem apmekljamas Tartu vietas ir biju-ie KGB pagrabi netlu no pilstas centra un Avicijas muzejs Tartu nomal, kur redzami dabiska lieluma

Skpsta skulptra Tartu Rtslaukum

SETOMAA

VILJANDI

TARTU

No

Vnnu

Misso

TihemetsaHalliste

isu

KpuRamsi

Viiratsi

Helme

Hummuli

TsirguliinaSmerpalu

ru Sangaste

Puka

Rannu

Rngu

KureklaTravere

PuhjaUlila

Ilmatsalu

Trvandi

j

Krvekla

Luunja

Roiu

AhjaVastse-Kuuste

Kambja

Mooste

Veriora

Kose

Varstu

Vp

Lhte

Vastseliina

Tori

Kanepi

VimelaParksepa

lenurme

Mehikoorma

Mustla

Vana-Antsla

Vana-Vidu

Pri

Suislepa

Kaagjrve

Lasva

MammasteKrootuse

Melliste

Osula

Vastemisa

SrgavereLaeva

Tilsi

Himmaste

Tsooru

Linna

PlgastePeri

Sihva

Saarde Karksi

Keeni

Saverna

Puiatu

Heimtali

Paistu

Haanja

Mere

Orava

Reola

HarglaMniste

ali

Leevaku

Saarepeedi

Holstre

Ruusme

Llleme

Koikkla

Ala

aali

Obinit

Leevi

Jesuu

Riidaja

KamaraKrstna

Soe

Tnassilma

NuniPalupera

Maaritsa

Aakre

Saru

Nursi Puiga

Kavastu

Ruusa

Kuldre

Vana-Kuuste

Tammistu

Lin

Valgjrve

MetsklaKarula

Patkla

Hellenurme

Sooru Tagula

KpaNavi

Tnnas-silma Mikit

Lapetukme

Konguta

MeeriNgiaru

Rmsi

Vasula

Vorbuse Vahi

Kaarlijrve

Niits

Loodi

SultsiPorsa

Pikasilla

Tootsi

Piusa

Vmmo

Meeksi

Piiri

Tatra

Kriku

Laanemetsa

Vastse-Roosa

Kanakla

KreverePraaga

Naha

Rasina

Koorkla

Taagepera

Jrja

Snna

Krabi

Otsa

Kooraste

Lalsi

Luutsniku

Valma

Veelikse

Vluste

Valguta

Oiu

Sangla

Tuhalaane

TsolgoVidrike

Kivilppe

LoosiKapera

Vana-Koiola

Lniste

Taevaskoja

Sulbi

TooniMeerapalu

Viitka

Kuutsi

Urvaste

Poka

Vana-V

Vike-Rakke

Jmejala

Piir

H II U M A A

Vrts jrv

KARKSI-NUIA

ABJA-PALUOJA

ANTSLA

SETOMAA

MISAKLA

SA

A RE M A A

PLVA

ELVA

DI

TRVA

RPINA

KILINGI-NMME

VRUVALGA

H II U M A A

RUHJAVIKE-SALATSI

ALOJA

MAZSALACA

VALMIERA

VALKA

APE

ALKSNE

HOPA

RJIENA

STRENI

Vrts jrv


T V I J A

OTEP

TARTU

Phajrv

UrvasteSangaste

Munameis (Liels olas kalns)

hijrv

Taagepera

Barklaja de Tolli mauzolejs

Ruge

Karulas nacionlais parks

Meabru saimniecba368 km

~6 st. 50 min.

1. un 2. diena


Nepilnus divus kilometrus no Latvijas robeas ir lau-ku sta, kas iepriek piederja atjaunots brvbas cntju kopas dalbniekiem, kas pazstama ar no-saukumu Meabri, t bija igauu, latvieu un lietuvieu karotju grupa, kas cnjs pret padomju remu Otr pasaules kara laik un pc kara. Te var iepazties ar to, k vri dzvoja slptajos bunkuros, k ar pavadt nakti pazem.

3. diena. Seti un vecticbniekiIgaunijas dienvidaustrumu visattlkaj nostr dzvo neliela cilvku grupa seti, kuri ldz msdie-nm palikui uzticgi savm param un saglabjui tradicionlo aprbu un valodu. Seti ir slaveni ar ar savm dziedanas tradcijm. Viu dziesmas, kurs vrojamas tkstoiem gadu senas tradcijas, sauc par llo.

TARTU

Vnnu

merpalu

di

Torma

AlatskiviKolkja

Varnja

Krvekla

Luunja

Roiu

AhjaVastse-Kuuste

a

Mooste

Veriora

Kose

Vpsu

muse

Kanepi

VimelaParksepa

lenurme

Mehikoorma

Kasep

Lasva

MammasteKrootuse

Melliste

Osula

VaraKoosa

Tilsi

Himmaste

PlgastePeri

Saverna

Mereme

Orava

ola

u

Kpa

Pala

Leevaku

Maarja-Magdaleena

Obinitsa

Leevi

Maaritsa

Nursi Puiga

Kavastu

oore

Ruusa

Vana-Kuuste

Tammistu

Linte

Valgjrve

Vedu

KpaNavi

Tnnas-silma

Ristipalo

Mikitame

Vasula

Vahi

Treski

Niitsiku

Tootsi

Piusa

Vmmorski

Lbnitsa

Meeksi

Piiri

Tatra

Omedu

Vtikvere

Kodavere

Nina

Praaga

Rasina

Saatse

Otsa

oraste

Pataste

Lmati

Tsolgo

LoosiKapera

Vana-Koiola

Kudina

Lniste

Sulbi

TooniMeerapalu

te

Poka

Piirissaar

H II U M A A

LA

MUSTVEE

KALLASTE

SA

A RE M A A

P

RPINA

VRU

TARTU

H II U M A A

PETSERI

GDOVOUDOV

ei

pu

sa

e

ze

rs

P l e s k a( P i h k v a ) e

Obinitsa

Ilumetsa

VrskaPLVA

Taevaskoja

Kasep

AlatskiviKolkja

Raja

242 km~4 st. 30 min.

Visgleznaink ieleja Hnjas apri ir bikuorga (-bikuorg) (Lakstgalu ieleja). Pavasaros t atdzvojas, atbalsojot nemitgus lakstgalu treus.

aj apri ir ar Igaunijas dzikais Reuges Lielais ezers (Ruge Suurjrv). Tas ir mazs ezeri, tau t dziums sasniedz 38 metrus.

Igaunijas lielkais koks Tamme-Lauri ozols aug Urvast. L, ka t vecums sasniedzis 680 gadu, bet milzu stumbra apkrtmrs ir aptuveni 8,5 metri. Lai aptvertu koku, sadodoties roks, vajag seus pieau-guos.

Skaist 19. gadsimta beigu Sangastes pils uzskat-ma par vienu no Igaunijas elegantkajm muim, un ts stils ldzins britu Vindzoru pilij. Majesttisk ka bvta no 1,5 miljoniem vietj apkaim izga-tavotiem ieeiem, un tagad taj izvietota viesnca. aj apri atrodas ar militr vadoa Barklaja de Tolli Napoleona kara ievrojams personas mauzolejs, kas rada karaliska cluma gaisotni, un Tgeperas (Taagepera) pils, kas ir Igaunijas izcilkais jgendstila arhitektras piemineklis.

Atgrieamies dienvidos, Karulas nacionlaj par-k, kas ir Igaunijas mazkais nacionlais parks. Te ir daudz dumbrju, ezeru, purvu, pavu, daudzveidga dzvnieku un augu valsts, kas piedv dadus pr-gjienu marrutus. Informciju varat meklt Ahijer-va (Ahijrv) apmekltju centr.

2. diena. Otep, Verum un ValgaDienvidigaunijas skaists paugurains ainavas, te-ritorija Hnjas (Haanja), Otep (Otep) un Karulas apkrtn, noapaotie pakalni un upju ielejas valsts viskalnainkaj reion mijas ar ziliem ezeriem, aina-v iezmjot pilis, muiu kas un senus ciematus.

Igaunijas ziemas galvaspilsta ir neliel pilstia Otep (Otep) 44 km uz dienvidiem no Tartu t ir Igaunijas ziemas olimpisko spu zelta medau ieguvju Kristnas migunas un Andrusa Vrpalu mjvieta. Ziemas sporta paskumi ietver distanu slpoanu pa iezmtm trasm, savukrt vasar teritorija ir populra prgjieniem, velobraucieniem un peldanai.

Daas jautras stundas var izbaudt Otep Piedzvo-jumu park Tehvandi sporta centr taj ir pieci dada augstuma un grtbu pakpes marruti pa uzkrtm bau takm, virvju kpnm, nostieptiem virvju ceiem un piekartiltiem. Rokas stiepiena att-lum no Otep ir Puhajerves (Phajrv) ezers, kuru daudzi atzst par Eiropas skaistko ezeru galveno-krt mazo, pievilcgo, kokiem klto saliu d.

Munameis (Liels olas kalns) (Suur Munamgi) paceas 318 metrus virs jras lmea un ir augstkais punkts Baltijas valsts. Pasaules mrog tas nav pai augsts, tau pc Igaunijas standartiem tas ir gandrz augstkalns! T virsotn uzbvtais 30 metru augstais novroanas tornis paver elpu aizraujou skatu visos virzienos gandrz 50 kilometru tlum.

Dienvidigaunijas idillisk paugurain ainava

Pasaules kausa izca distanu slpoan Otep tuvum

3. diena. Seti un vecticbnieki

Setu sieviete tradicionlaj aprb


4. diena. Vlande un SomPagrieoties no Peipusa ezera uz iekzemi, var nokt Vorem (Vooremaa) apri, kam raksturga paa ledus sanesumu un erozijas veidota ainava. Gareni pakalni (drumlini), stiepjoties no ziemeiem uz dien-vidiem, pieir teritorijai svtrainu izskatu un atg-dina mila uzartus laukus. Vorem dabas skaistumu papildina ielejs dusoie iegarenie ezeri.

Vorem (25 km attlum no Tartu) atrodas Elistveres dzvnieku parks. Skotnji to izveidoja k patvrumu ievainotiem dzvniekiem. Te var apskatt praktiski visas Igaunijai raksturgs dzvnieku sugas, tostarp alni, brno lci, savvaas briedi, dambriedi, meac-ku, lsi, lapsu, jenotsuni, mea caunu, deli, faznu un vveri.

Vlande (Viljandi) ir sena pilsta Igaunijas dienvidos t ieglusi pakalnos virs gleznaina ezera. Ezer at-spoguojas pilstias daudzie bazncu tori un slave-nais denstornis ar skatu laukumu, pieirot Vlandes dabiskajam skaistumam papildu burvbu. Bez ezera atptai piedvta ar prgjienu taka, tenisa korti, dailkanas tornis, sporta laukumi, laivu noma un izbraucieni ar katamarnu. Pazstamks leendas, ievtas ar vietjs dziesms, ststa par Vlandes lai-vinieku, kur brauc ar laivu pa ezeru un ilgojas skatt savas mots meitenes burvgs acis.

Noteikti japskata ar 13. gadsimta Vlandes pilsdru-pas, veicot pastaigu pri dziajam aizsarggrvim pa vl vienu pilstas simbolu kjmgjju piekartiltu. Pilst var apmeklt Kondas naivs mkslas centra

izstdes un darbncas, bet tautas mzikas cientjus pai priecs Tautas mzikas klts.

No Vlandes apria ce tlk ved uz Igaunijas plaa-jm prmitrs zemes teritorijm Som (Soomaa) nacionlo parku ar vairk nek 537 zinmm purva augu sugm un 185 putnu un 43 zdtju sugm. Te var baudt pirmatnj skaistuma rmo mieru ar senatngiem meiem, staigjot pa cilvku neskarta dumbrja du seguma takm. Izveidotie marruti ietver ar bebru taku, kas skas pie nacionl parka apmekltju centra.

TARTU

No

Vnn

Tabivere

OisuEidapere

ga

Paikuse

isu

KpuRamsi

Viiratsi

RannuKurekla

Travere

PuhjaUlila

Ilmatsalu

Trvandi

Kolga-Jaani

Olustvere

Adavere

Kamari Puurmani

Siimusti

Kuremaa

Alatskivi

Krvekla

Luunja

Roiu

AhjaVastse-

Kambja

Lhte

Palamuse

Tori

lenurme

Mustla

RVAKANDI

TOOTSI

VNDRAUPI

ImavereKabala

Vana-Vidu

PriMelliste

Vastemisa

Srgavere

ksi VaraKoosa

LaevaSelja

Esku

Visiku

Pisisaare

Lustivere

Vike-KamariKo

Kaisma

Puiatu

Heimtali

Paistu

Reola

Surju

Kpa

PalaLuua

Maarja-Magdaleena

Saarepeedi

Holstre

Taali

Suigu

Jesuu

Vihtra

Suureje

Soe

Tnassilma

KaarepereSadukla

Kava

VooreLaupa

KoksverePrnje

Vana-Kuuste

Tammistu

Kergu

Vedu

Kahala

Retla

Reegoldi

Tksi

MetsklaKarula

Konguta

MeeriNgiaru

Rmsi

Vasula

Vorbuse Vahi

Pikknurme

Painkla

Silla

Kaarlijrve

Pajusi

Kaansoo

Loodi

SultsiPorsa

Tatra

Kanakla

Krevere

Lalsi

Valma

Vluste

Valguta

Pataste

Lma

Kalana

Oiu

Sangla

TuhalaaneKivilppe

Kurgja

Kudina

PokaVike-Rakke

Jmejala

H II U M A A

Vrts jrv

VHMA

SUURE-JAANI

SA

A RE M A A

TRI JGEVA

ELVA

PLTSAMAA

SINDI

KILINGI-

TARTU

H II U M A A

Vrts jrvVILJANDI


Elistveres dzvnieku parks

149 km~2 st. 50 min.

Setu lauku stas muzejs ar atjaunotu 19. gadsimta lauku stas kompleksu un Obinicas (Obinitsa) mu-zejs piedv iespju iepazt tradicionlo setu dzves-veidu, amatnieku izstrdjumus un ikdienas priek-metus, ko izmantoja ie slvu tradciju ietekmtie audis. Seto Tsimaja ir restorns, kur var nobaudt setu dienus.

Verskas (Vrska) pilsta ir pazstama ar oriinlo ak-mens bazncu, dziedinom dm un minerliem bagto deni, ko prdod vis Igaunij. Apmekltji var veldzties minerldens peld krort, kas ir p-ris kilometru lejup pa ceu.

Igaunij ir visvairk meteortu krteru pasaul. Vie-nu no seiem zinmajiem meteortu krteriem aj aprii var skatt Ilumetsa (Ilumetsa) tuvum. L, ka asterods te nokritis pirms aptuveni 6600 gadiem, izveidojot pavisam piecus krterus. Lielkais un pa-zstamkais ir 80 metru plats un 12 metru dzi Per-guhauda (Prguhaud) (Elles kapa) krteris. Prsimts metru tlk ir divi citi krteri. K ststa leenda, ie kapi ir tieais ce uz elli.

Dienvidigaunija ir slavena ar orani sarkan devona smilakmens atsegumiem, piemram, gleznainaj Ahjas upes ielej. Taevaskod (Debesu nam) pie Ahjas upes smilakmens stvkrasti paceas 24 metru augstum virs upes.

Tikai pris kilometru pirms Peipusa ezera krasta Tartu apri ir leendm apvt Alackivi (Alatskivi) pils. T bvta laik no 1880. ldz 1885. gadam un ar snieg-baltajiem toriem ir skaistk neogotikas stila bve Baltijas valsts. ka radta pc Skotijas Balmorlas pils parauga.

Veidojot ceu gar Peipusa ezera krastu, ievrota sen krievu tradcija ir tikai viena iela, k d ciemati organiski saplst cits ar citu. Te atradsit daus no pasaul retajiem ciematiem, kur joprojm mt vecti-cbnieki. Viu seni bija oti reliiska etnisku krievu minoritte, kuri 17. un 18. gadsimt devs pri eze-ram, mekljot patvrumu un bgot no vajanas pc pretoans pareizticgs bazncas reformm. o teritoriju slavenu darjuas vietjo iedzvotju prdo-ts vts un kaltts zivis, guri, zeltainie spoli un sltie guri.

Stingri reliisks kopienas gaisotni, kad aizliegts iz-mantot pat elektrbu, var izbaudt Rajas ciema bazn-c, ko apgaismo viengi biu vaska sveces.

Alatskivi pils

4. diena. Vlande un Som


Piusa smilakmens alas


k aprb un vl arvien ir saglabjui iepriekjo paaudu uniklo mjamatnieku prasmi. Visspilgtk s tradcijas pau vietjs sievietes; vias joprojm valk svtrainos tautiskos brunus pat braucot ar motociklu. Salinieku dzvesveids ir tik unikls un tautisks, ka Kihnu kultrai pieirts UNESCO Pasaules mantojuma statuss.

Brniem visinteresantkais iet dens centrs, mini zooloiskais drzs, kas pas ar reptiu un abinieku kolekciju, un Prnavas skaist piekraste ar ts dau-dzajiem valdzinjumiem.

Prnav ir ar lieliski saglabta Igaunijas elegantk jgendstila vasarnca Ammende vasarnca, kuru 1904. gad turgs vcu tirgotjs savai meitai uzbv-ja kzu svinbm. Tagad te ierkota viesnca un res-torns.

Netlu no Prnavas var aplkot Tori elli, 8,5 m dziu ar pau nelabo un pazemi saisttu alu, ko smilak-men izskalojui dabiskie avoti. Netlu atrodas ar Kurgja lauku stas muzejs t ir igaua Karla Ro-berta Jakobsona, lauksaimnieka, politia un igauu nacionls kustbas vadtja, bijus mja un saimnie-cba. To savulaik izveidoja k paraugsaimniecbu, un palaik taj saimnieko un lopus, tostarp irnes lopus audz tiei tpat, k to darja pirms gadu simtea.

2. diena. KihnuT k Kihnu sala ir samr noirta no prjs teri-torijas, taj ldz msdienm ikdienas dzv saglab-jusies vietj kultra un gadsimtiem senas tradcijas. Vietjie iedzvotji joprojm ikdienas soli veic tautis-

1. diena. Prnava Prnava (Prnu) Igaunijas vasaras galvaspilsta ir oti iecienta atptas vieta un krorts Igaunijas dienvidrietumu piekrast. naini parki, pievilcgas baltu smilu pludmales un lieliski restorni, krorti un rosga nakts dzve aicint aicina vasaras atpt-niekus. Bet, ja centrlaj pludmal kst par auru, balts smiltis un siltos deus var baudt ar turpat netlu Valgerann, Kabli vai Lemm.

Dadi kultras festivli, vairkas mkslas galerijas, izstdes, msdienu mkslas muzejs, Endla tetris un Prnavas koncertzle interesenti sev piemrotus paskumus te var atrast jebkur sezon. Prnav t-pat k daudzs Igaunijas lielkajs pilsts ir pievil-cga vecpilsta.

RIETUMIGAUNIJA UN SALAS

Eidapere

Audru Sauga

Are

Paikuse

Viste

Hdemeeste

Tihemetsa

Kpu

Tori

Tstamaa

JRVAKANDI

TOOTSI

VNDRA

PRNU-JAAGUPI

LAVASSAARE

Libatse

Uulu

Jpre

Selja

Papsaare

Saarde

Vana-Vigala

Kivi-VigalaKirbla Kaisma

Surju

Tali

Taali

Suigu

Jesuu

VihtraSuureje

Reiu

Kamara

Prnje

Lpe

Kergu

Lindi

Ahaste

M

Lemmetsa

Silla

Koonga

iste

Pootsi

Manija

kla

Liu

Kalli

Mihkli

PrduLaikla

Kaansoo

Kanakla

Jrja

Rude

ema

Lao

Lemsi Laiksaare

Kima

Ojarse

Kima

Tahkuranna

Seliste

Thela

Tnumaa

usi

H II U M A A

Manilaid

HULA

P

SUJ

MISAKLA

SA

A RE M A A

T

SINDI

KILINGI-NMME

H II U M A A

Manilaid

P r n a v a s l c i s

Som nacionlais park

parks

PRNU

Tori

Kihnu

Kurgja

Ammende Villa Prnav

Meitenes Kihnu kzs

1. un 2. diena

158 km~2 st. 40 min.

Prnavas pludmale


Srem slavens vjdzirnavas var apskatt Angl. Te ir etras tipiskas koka vjdzirnavas un nedaudz aug-stkas nderlandieu tipa vjdzirnavas.

Galvaspilsta Kuresre (Kuressaare) ar skaisto, labi saglabto vecpilstu ir vieng salas pilsta. Ts noz-mgk apskates vieta ir 14. gadsimta citadele vis-labk saglabjies viduslaiku forts Baltijas valsts. Taj apskatmie materili iepazstina gan ar salas, gan Igaunijas vsturi. Vasars pagalm darbojas amatnie-ku tirgotavas, notiek koncerti un dziesmu festivli.

Srem ziemeu piekrast 21 metra augstum pa-ceas Pangas stvkrasts, no kura paveras fantastisks skats uz Baltijas jru. T virsotn atrodas sena upu-ranas vieta.

Mihkli lauku stas muzejs Srem rietumu piekrast ir t vrts, lai izmestu nelielu lkumu un labk iepaz-tu vsturisko lauku saimniecbu un amatnieku gad-simtu gait darintos ikdienas priekmetus. Gandrz visas apskatms lietas darinjuas eit dzvojus vienas imenes seas paaudzes.

Visa Vilsandi sala, dabas ptnieku paradze, iekauta nacionlaj park. Salas patnj un cilvku neskart vide ir starptautiski nozmgs aizsargjams dens-putnu patvrums.

4. diena. Hjum un Vormsi Otra lielk Igaunijas sala Hjum (Hiiumaa) paver skatienam purvainu biezoku un kadiu krmju, piekrastes pavu un kpu, kdras purvu un muklju ainavu. Ierodoties sal, apmekltjus sveic jr st-voas sievietes skulptra vietjie to sauc par Ran-na-Ella (Piekrastes Ella).

3. diena. Muhu un Srem salaMuhu sala ir Igaunijas tre lielk sala un viena no retajm vietm valst, kur joprojm var skatt tradi-cionls vjdzirnavas turklt ts ir pilng darba krtb. Salas Sv. Katrnas baznca ir viena no vec-kajm Igaunij un ir ievrojama ar senajm freskm un trapecveida kapakmeiem ar pagniskiem sim-boliem. Saretkais kapakmens ataino pagnisko dzvbas koku.

Muhu attlkaj dienvidu mal ir Pedastes (Pdaste) muia starptautisku atzinbu guvusi grezna vies-nca, krorts un restorns.

Koguvas ciems ir vislabk saglabjies 19. gadsimta ciemats Igaunij. Visas kas ir arhitektras piemineki lielk to daa bvta 19. gadsimt, lai gan ciema-ta vid atrodamas ar daas 18. gadsimta bves.

Srem (Saaremaa), dabas, tradciju un vjdzirnavu zeme, ir Igaunijas lielk sala, kas sasniedzama tikai ar prmi. Pirm pietura marrut ir gandrz 800 gadu vec Valjalas baznca veck akmens baznca Igaunij.

K mints jau iepriek, Igaunij ir vairk meteortu

krteru nek jebkur citur pasaul. Vispazstamk vieta ir Kli (Kaali) meteorta krteris Srem sal t diametrs ir 110 metru. T vecums nesasniedz 3000 gadu, td to uzskata par jaunko meteorta krteri Eirop, lai gan vecie cilvki to dvja par Apolona dla kapavietu. Netlu no krtera ir Kli apmekltju centrs ar meteorta un dolomta muzeju.

Anglas vjdzirnavas Srem

P

Risti

Kina

OrissaareLeisi

S l

AsteKrla

ParalepaTaebla

Palivere

Turba

Riisipere

AudruValjala

Kihelkonna Tstamaa

Krgessaare

LAVASSAARE

MRJAKoluvere

Linname

Pap

Kudjape

Vana-Vigala

Emmaste

Mustjala

Lmanda

Kljala

Liiva

Kivi-ViKirbla

Martna

Sip

Nigula

Prksi

Suuremisa

Nasva

Vatla

Lauka

Mnnamaa

PaladeTubala

PrsamaKarja

Tuudi

Laukna

Lpe

Liivi

Ellamaa

Kmsi

Lindi

Piirsalu

Kullamaa

Ahaste

Lehetu

Lem

Koonga

Lehtma

Reigi

Hellamaa

Heltermaa

Salinmme

Orjaku

Sru

KpuKalana

Triigi

Vhma

KdemaVeere

Tagaranna

Kaarma

Muratsi

Turja

Kiguste

Laimjala

TornimePideKrkvere

Kuivastu

Paatsalu

Varbla

Vaiste

Pootsi

Manija

Liu

Kalli

Mihkli

PLaikla

Puise

Saastna

Riguldi

Dirhami

Kuije

Sviby

Jausa

Lmala

Phalepa

HanilaKaruse

Nmmkla

Rude

Variku

TeenuseKassari

Metskla

Eikla

Sauvere

Sandla

Tagavere

Sutlepa

Oidrema

Lao

Kima

PhklaTahula

Sakla

Metskla

Kima

T

Seliste

druma

Thela

Matsi

Nurste

Harju

Nmba

Tnumaa

Kailuka

Papisaare

Matsalu

HellamaaPiiri

Pihtla

Kaisvere

Helmkla

Kirna

Suure-Rootsi

Panga

Tusi

Nootamaa

Vohilaid

HeinlaidTauksi

VORMSI

HH II U M A A

Manilaid

Vilsandi

V IN A

ME R

I

LIHULA

SA

A RE M A A

P

HeinlaidTauksi

M U H U

H II U M A A

Manilaid

Vilsandi

Kassari

Tagamisa

Noarootsi

P

BA

LT

IJ

A

Vilsandi nacionlais parks

KURESSAARE

Virtsu

Vilsandi

Ristna

Koguva

PdasteAngla

Valjala

Panga

KaaliMihkli lauku stas muzejs

KRDLA

Heltermaa

Sre tirp

Kpu

Tahkuna

Rohukla

HulloSaxby

HAAPSALU

Noarootsi pussala

Penije

Matsalu nacionlais parks

Kuresres pils dienas Kepu bka Hjum

3., 4. un 5. diena

802 km~16 st. 20 min.


Savukrt Kasari (Kassari) pussal viesus sagaida salas senais varonis Leigers. Leenda vsta kad Leigers ska bvt ceu pri dens klajumam uz Srem, salas gal pacls gara un aura zemes strle. Tagad izveidojusies tradcija katrs apmekltjs atstj ak-meni uz pussalas, lai paldztu pabeigt ieskto dar-bu.

Hjum ir bku sala. Hjum ziemeu piekrast ir Tah-kunas pussalas bka. T sasniedz 43 metrus un ir augstkais uguna tornis Igaunij. Savukrt 36 met-rus augst Kepu (Kpu) bka ir tre veck bka pa-saul, kas joprojm darbojas t darbbu nav pr-traukusi kop uzbvanas 1531. gad. Apmekltji var uzkpt bk, lai baudtu brnigus skatus.

Bet 9 kilometrus uz rietumiem no Kepu ir tre bka Ristna, ko 1874. gad uzbvja pussal, kuru apskalo pc daudzu domm Igaunij lieliskkie vii, tpc t piesaista srfotjus, burulaivu un vjdu cientjus.

Ce cauri salas galvaspilstai Kerdlai (Krdla) virzs tiei gar Ristimegi (Ristimgi) (Krusta kalns). Ststu par o savdabgo, ar krustiem blvi klto vietu vsta vairkas leendas. Ts ststa, ka te notika sadursme starp divm kzu procesijm, k d vien pus mira lgava, bet otr gja boj lgavainis. Izdzvojuie jau-niei apprecjs, un pirmo krustu vii uzlika par pie-miu boj gjuajam otram prim.

VormsiVormsi sala, Igaunijas ceturt lielk sala, ir apdz-vota kop 13. gadsimta un ir viena no tm vairkm vietm, kur apmets zviedru ieceotji, td te run gan igauu, gan zviedru valod. Sv. Olava baznca centrlaj ciem Hullo ir galvenais salas vstures un kultras piemineklis. Vormsi kapsta ir viena no ne-parastkajm Igaunij apao krustu d. Ceojumu pa salas ciematiem var apvienot ar peldanos pai Hullo un Saksbijas la siltajos deos.

5. diena. Hpsalu un MatsaluHpsalu (Haapsalu) ziemeu Vencija ir br-nigs piejras krorts Igaunijas rietumu piekrast ar siltiem deiem un dziedinou du prpilnbu. Pirmais Hpsalu du krorts tika atvrts 1825. gad, un pirmo viesu vid bija Krievijas aristokrti.

Pilstas aurs ielias, miniatrais rtslaukums un romantisko koka namiu ieskautie marruti apmek-ltjus, iet, vienmr aizved atpaka pie jras. Ku-ursaal viena no skaistkajm koka km Igaunij atrodas piejras promendes mal, un tagad taj ierkots smalks restorns.

Hpsalu Doma baznca ir Baltijas valsts lielk vien-joma baznca un nozmgkais pilstas vstures un kultras piemineklis. Run, ka katru gadu augusta pilnmness nakts bskapijas cietoka log pards Igaunijas slavenkais spoks Balt dma. Leenda vsta, ka tas ir igauu meitenes spoks meitene prkpa kanonisko mlas aizliegumu un tika iem-rta sien.

Mazais, dzeltenais nams Lindas iel ir Ilonas Viklan-des brnbas mja mksliniece ilustrja pasaul pazstams rakstnieces Astrdas Lindgrnas brnu grmatas. Ilonas brnumzem var apskatt vias z-mjumu oriinlu kopijas.

Hpsalu piejras promend atradsit aikovska solu, kur apmekltji var piestt un baudt kompo-nista mziku. Pasaul pazstamais krievu kompo-nists uzturjs Hpsalu 1867. gad, un via slavens 6. simfonijas (kuras iedvesma gta no igauu tautas

dziesmas Drg Marija) pirms notis ir iegravtas akmens sol.

Cara laik Hpsalu bija Sanktpterburgas rietumu

dzelzcea lnijas galapunkts. Lai gan tagad te vilcieni vairs nepiestj, pilst joprojm ir cara laika dzelzcea stacija, kur nu ierkots dzelzcea muzejs. Vairk nek 200 metru gar segt platforma ir gark da veida bve Eirop to uzbvja vilciena garum, lai lietai-ns diens cars vartu izkpt no vilciena nesalijis.

Neliels lkums rpus Hpsalu aizved uz Noarotsi (Noarootsi) pussalu agrno Igaunijas zviedru ap-metni, kur vietu nosaukumi joprojm saglabjuies divs valods. Noarotsi ir skaista smilu pludmale, prieu mei, un to uzskata par vienu no labkajm vietm Igaunij putnu vroanai.

Matsalu nacionlais parks ir lielk un bioloiski daudzveidgk migrjoo putnu apstans un ligzdoanas vieta Baltijas jras reion, un eit eso-s prmitrs zemes ir ieguvuas starptautisku noz-mi. Putnu novroanas tori izvietoti Kmu (Keemu), Suitsu, Penij (Penije), Klostri un Haesk. Nacionl parka apmekltju centrs Penij piedv iepazt da-bas bagtbu un parka vsturi.

Matsalu nacionlais parks

Doma baznca Hpsal

Vormsi apaais krusts

Iepazstiet Igauniju24

Ceram drzum ar Jums tikties!


CEOJUMU INFORMCIJA


www.eesti.ee

www.vm.ee

www.rmk.ee

www.turismiweb.ee

www.regio.ee

www.balticsworldwide.com

www.inyourpocket.com/estonia

www.tallinn-airport.ee

www.bussireisid.ee

www.peatus.ee

www.ts.ee

www.edel.ee

www.maaturism.ee

www.estonianspas.com

www.gorail.ee

GALAMRI

www.tourism.tallinn.ee

www.tallinn.ee/eng

www.visittartu.com

www.visitparnu.ee

www.southestonia.info

www.saaremaa.ee

www.rakvere.ee

www.viljandi.ee

tourism.narva.ee

www.westest.ee

www.lahemaa.ee

www.soomaa.ee

www.setomaa.ee

www.mulgi.karksi.ee

www.northestonia.eu

www.mois.ee

KULTRA

www.einst.ee

www.festivals.ee

www.laulupidu.ee

www.estoniantheatre.info

www.estmusic.com

www.kunstikeskus.ee

www.estlit.ee

www.piletilevi.ee

www.opera.ee

www.concert.ee

LAT

Ente

rpris

e Es

toni

a, E

ston

ian

Tour

ist B

oard

2

010

Ulv

ara

Krt

a (U

lvar

K

rt) t

ekst

s. 20

10. g

ada

janv

ra

dati.

Documents

Atklāj Igauniju (Lat)