Augstākā tie

sa

Vieta tiesu sistēmāVieta tiesu sistēmāTiesa jeb „trešā vara” ir galvenais

tiesiskās kārtības nodrošināšanas līdzeklis. Par likumu ievērošanu un īstenošanu ir atbildīgi visi valsts institūti- valdības, policija, departamenti (katrs savā nozarē) un pašvaldības-, bet tiesiskās kārtības uzturēšanā īpaša vieta ir tiesai.

RAJONA (PILSĒTAS) TIESA

APGABALTIESA

SATVERSMES TIESA

AUGSTĀKĀ TIESA

apelācija

apelācija

kasā

cija

Tiesu iekārta Latvijā

Augstākās tiesas struktūra

SENĀTS

Civillietu departaments

Krimināllietu departaments

Administratīvo lietu

departaments

CIVILLIETU TIESU PALĀTA

KRIMINĀLLIETU TIESU PALĀTA

Mērķis un uzdevumiMērķis un uzdevumiLatvijas Republikas Augstākā tiesa ir

neatkarīgas tiesu sistēmas sastāvdaļa. Tā izveidota ar mērķi realizēt tiesu varu

Latvijas Republikā un sekmēt tiesiskās kārtības nostiprināšanu.

Augstākā tiesa ir augstākā tiesu instance Latvijā, tādēļ tās atbildība par taisnīguma un objektivitātes ievērošanu ir sevišķi liela.

Augstākās tiesas Senāts ir augstākā tiesu instance valstī. Tā ir kasācijas instance visās lietās. Kuras izskatījušas rajona (pilsētu) tiesas un apgabaltiesas.

Kasācija ir likumīgā spēkā stājušos tiesu nolēmumu (spriedumu, lēmumu) pārsūdzēšana ar mērķi panākt spriedumu atcelšanu. Kasācijas sūdzību izskata Augstākās tiesas Senātā, ja zemākajā tiesas instancē, taisot spriedumu, ir būtiski pārkāpts likums (tā saucamās materiālās normas vai procesuālās tiesību normas) vai, izskatot lietu, tiesa būtiski pārkāpusi savas kompetences robežas.

Senāts ir pirmā instance lietās pa Valsts kontroles lēmumiem, kas pieņemti likuma „Par Valsts kontroli” 21.panta kārtībā.

Augstākās tiesas Senāts lietas izskata koleģiāli trīs senatoru sastāvā.

Senāta sastāvā ir trīs departamenti – Civillietu tiesas departaments, Krimināllietu tiesas departaments un Administratīvo lietu departaments.

Augstākās tiesas sastāvā ir Senāts un divas tiesu palātas- Civillietu tiesu palāta un Krimināllietu tiesu palāta.

Tiesu palāta ir apelācijas instance lietās, kuras izskatījušas apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas.

Tiesu palāta lietas izskata koleģiāli trīs tiesnešu sastāvā.

Tiesnešus ieceļ Latvijas Republikas Saeima, un viņi ir neatceļami

Tiesnesi pret viņa gribu atceļ no amata Saeima likumos noteiktajos gadījumos

Darbības pamats

Augstākās tiesas darbības pamats ir Latvijas Republikas Satversme, likums "Par tiesu varu" un procesuālie likumi - Civilprocesa likums, Kriminālprocesa likums un Administratīvā procesa likums.

Augstākās tiesas pamatfunkcijas

Tiesas spriešana apelācijas un kasācijas instancē, ievērojot likumības un taisnīguma principus, lietu izskatīšanas savlaicīgumu. Augstākās tiesas Senāta nolēmumi ir galīgi un nepārsūdzami

Vienveida tiesu prakses veidošana, juridiskās domas un nacionālo tiesību attīstība

SastāvsAugstākās tiesas Senāta departamentus un

tiesu palātas izveido Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulce jeb plēnums.

Augstākās tiesas plēnums saskaņā ar likumu un savu reglamentu ir tiesīgs ievēlēt Senāta departamentu priekšsēdētājus, Tiesu palātu priekšsēdētājus un divus Augstākās tiesas priekšsēdētaja vietniekus, kā arī lemt citus ar tiesas darbu saistītus svarīgus jautājumus.

Augstākās tiesas darbu vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs , kuru no iecelto tiesnešu vidus pēc Ministru kabineta priekšlikuma apstiprina Saeima uz septiņiem gadiem.

Kopš 2008. gada 16. jūnija Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir Ivars Bičkovičs.

Par Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniekiem ievēlēti Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš un Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars.

Paldies par u

zmanību!