Liepājas Pedagoăijas akadēmijas Dabas un sociālo zinātĦu fakultāte

VadībzinātĦu katedra

BAKALAURA DARBA RAKST ĪŠANA UN NOFORMĒŠANA

Liepāja 2008

Liepājas Pedagoăijas akadēmijas Dabas un sociālo zinātĦu fakultāte

VadībzinātĦu katedra

BAKALAURA DARBA RAKST ĪŠANA UN NOFORMĒŠANA

Metodiski norādījumi

otrā līmeĦa profesionālās augstākās izglītības

studiju programmas

“Iest ādes un uz Ħēmuma vad ība”

studentiem

otrais (papildinātais) izdevums

Liepāja 2008

Metodisko norādījumu bakalauru darba izstrādei studiju programmā

“Iestādes un uzĦēmuma vadība” izdevums apstiprināts LPA VadībzinātĦu

katedras 2007. gada 5.novembra sēdē (protok. Nr. 4).

Metodiskos norādījumus izstrādājusi VadībzinātĦu katedras apstiprināta

darba grupa:

Bac.oec., Mg.env.sc. lekt. L.Ābele ,

Mg.oec. lekt. D.Līduma ,

Dr.paed. doc. R.Veits

SATURS

Ievads........................................................................................................... 4

1. Bakalaura darba izstrādes pamatnosacījumi ........................................... 5

2. Titullapa ................................................................................................... 8

3. Anotācija .................................................................................................. 10

4. Saīsinājumu un terminu skaidrojums ....................................................... 12

5. Saturs....................................................................................................... 14

6. Ievads ...................................................................................................... 16

7. Zinātniskā darba pamatdaĜas................................................................... 20

Secinājumi.................................................................................................... 24

Priekšlikumi .................................................................................................. 26

Avotu un izmantotās literatūras saraksts...................................................... 28

Pielikumi....................................................................................................... 32

Lappuse darba vērtējumam.......................................................................... 38

IEVADS

Otrā līmeĦa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā

“Iest ādes un uz Ħēmuma vad ība” paredzēti dažādi studentu patstāvīgie, tai

skaitā arī zinātniskie darbi – referāti, studiju / projekta darbi, konkursa darbi,

diplomdarbi u.c.[6.]. Visu minēto darbu izpildei nepieciešamas noteiktas

zināšanas un iemaĦas: gan, lai atbilstošā – zinātniskā valodā, pareizi lietojot

noteiktus jēdzienus un terminus, izklāstītu veikto pētījumu un galvenās atziĦas,

gan arī, lai, darbu rakstot, to tehniski precīzi – atbilstoši noteikumiem,

noformētu.

Domājot par minētās studiju programmas specifiku un balstoties uz

Liepājas Pedagoăijas akadēmijas Zinātnes Padomes izstrādātajiem

metodiskajiem norādījumiem[7.], VadībzinātĦu katedras apstiprināta darba

grupa formulējusi konkretizētas prasības, kā arī izstrādājusi norādes un

ieteikumus, kuri Ħemami vērā strukturējot, rakstot un noformējot bakalaura

darbu.

Darbā atrodamās norādes un ieteikumi lielā mērā izmantojami,

izstrādājot arī citus programmā paredzētos studiju darbus.

1. BAKALAURA DARBA IZSTR ĀDES PAMATNOSAC ĪJUMI

Ikvienam studentam jāievēro zinātniskā darba un diskusiju ētikas

normas, Autortiesību likumu[1.] un Zinātnieka ētikas kodeksu[8.].

Piedaloties diskusijās, uzstājoties ar referātu vai ziĦojumu, rakstot

studiju darbus, studenta pienākums, ir nepieĜaut plaăiātu, t.i., neuzdot par

saviem citas personas tekstu, materiālus un atzinumus.

Katra zinātniska darba sākums ir temata izvēle. Tematu var izvēlēties

pats students, ja studiju kursā vai prakses laikā radusies interese par kādu

tēmu vai problēmu. Bieži studenti izvēlas kādu no docētāju ieteiktajiem

tematiem. Pirmajā konsultācijā ar zinātnisko vadītāju pārliecinieties, vai esat

precīzi izpratuši tematu un pētāmās problēmas. Temata neizpratne, tā

paplašināšana vai sašaurināšana ir būtisks zinātniskā darba trūkums.

Studentiem nepieciešamo zinātnisko literatūru vai ieteikt darba vadītājs,

taču arī katram pašam ir jāvāc un jāpapildina ziĦas par vajadzīgajām grāmatām

un rakstiem, izmantojot:

o dažādu bibliotēku alfabētiskos, sistemātiskos un elektroniskos

katalogus;

o bibliogrāfiskās kartotēkas katedrās (tajās var atrast ziĦas arī par

studentu zinātniskajiem darbiem);

o bibliogāfiskos rādītājus, enciklopēdijas un citu uzziĦu literatūru;

o elektroniskos informācijas avotus un tehnoloăijas (CD – ROM

datu bāzes on – line, programmu nodrošinājums,audio, video

materiāli);

o internetu.

Otrā līmeĦa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas

“Iestādes un uzĦēmuma vadība” studentu bakalaura darba izstrādes tehniskie

nosacījumi.

Teksts jāraksta tikai uz vienas lapas puses, lapas formāts – A4. Lai

atvieglotu teksta lasīšanu, kā arī darba iesiešanu, jāatstāj neaprakstītas lapas

malas – kreisajā (iesējuma) pusē 4 cm plata, labajā pusē – 2,5 cm plata, augšā

un apakšā 2,5 cm plata mala. Datortehnikā teksta burtu lielums – Arial 12

punktu, intervāls – 1,5.

DaĜu virsraksti – titulburtiem, šrifta lielums – 16 punkti treknrakstā,

nodaĜas – 14 punkti treknrakstā un apakšnodaĜas – 14 punkti, intervāls starp

virsrakstu un pamattekstu - 2. Virsrakstus centrē. Visas daĜas, arī secinājumus

un priekšlikumus, sāk jaunā lappusē, nodaĜas un apakšnodaĜas turpina rakstīt

jau iesāktā lappuse. Taču lappusei nevajadzētu beigties ar virsrakstu vien.

Tādā gadījumā jaunā lappusē jāsāk arī nodaĜa vai apakšnodaĜa. Aiz virsraksta

punktu neliek.

Lapas jānumurē lapas vidū augšpusē, numerācijai lietojot kā paraugu

šo brošūru. Titullapa ir darba pirmā lappuse, bet numuru uz tās neraksta. Otrā

darba lappuse ir satura rādītāja lappuse, arī uz tās numuru neraksta. Lappušu

numurus sāk rakstīt ar trešo lappusi, t.i. ar ievadu. Anotācijas, saīsinājumu un

terminu skaidrojums lapas skaitā neietilpst. Pēdējā numurētā lapa pielikuma

titullapa, ja tāda nav, tad avotu un izmantotās literatūras saraksts ir pēdēja lapa.

Darbā jābūt bibliogrāfiskajām atsaucēm, jālieto tekstā ievietotās

atsauces. Tās rakstāmas iekavās tūlīt aiz citāta. Iekavās raksta citētās

grāmatas vai raksta kārtas numuru literatūras sarakstā un lappusi vai lappuses:

o [2., 23.];

o [2., 23. – 34.];

o [2., 23.; 4.,35.].

Ja atsauce attiecas tikai uz konkrēto teikumu, tad to lieto teikuma

beigās pirms punkta. Savukārt, ja atsauce attiecas uz visu rindkopu, to lieto

teikuma beigās aiz punkta.

Bakalaura darba apjoms 40 – 60 lappuses, bez pielikumiem. Bakalaura

darbs iesniedzams vienā eksemplārā, iesiets cietos vākos un elektroniskā

formā (CD), izmantojot PDF versiju.

Bakalaura darbs ir patst āvīgi veikts otrā līmeĦa profesionālās

augstākās izglītības studiju programmas noslēguma darbs. Tā mērėis ir

apliecināt autora prasmi veikt profesionālu un pētniecisku darbu, identificējot,

pētot un risinot konkrētu, reālu un aktuālu izvēlētās nozares vai uzĦēmuma

problēmu.

Bakalaura darba izstrāde notiek saskaĦā ar VadībzinātĦu katedrā

apstiprinātu grafiku , kurš nosaka pētījuma tēmas izvēles, saskaĦošanas un

apstiprināšanas, pētījuma problēmas un uzdevumu formulēšanas,

pirmsdiploma prakses uzdevumu izstrādes, pētījuma teorētiskās un praktiskās

daĜas priekšaizstāvēšanas, darba iesniegšanas, recenzēšanas un

aizstāvēšanas termiĦus. Bakalaura darba izstrādes gaitu koordin ē tā vadītājs.

Studenta darba patstāvīgu izstrādi apliecina ar savu parakstu. Studenta

izstrādāto bakalaura darbu pieĦem vadītājs, apstiprina tā gatavību (paraksta)

un nodod recenzēšanai.

Pozitīvas recenzijas gadījumā studiju programmas apguve noslēdzas ar

gala pārbaudījumu – bakalaura darba aizstāvēšanu. Bakalaura darbs tiek

vērtēts ar atzīmi .

Diplomdarba struktūra:

1. titullapa;

2. anotācija;

3. saīsinājumu paskaidrojums;

4. saturs;

5. ievads;

6. zinātniskā darba pamatdaĜas, nodaĜas un apakšnodaĜas;

7. secinājumi;

8. priekšlikumi;

9. avotu un izmantotās literatūras saraksts;

10. pielikumi;

11. lappuse darba vērtējumam.

Turpmāk detalizēti komentēts katrs minētais punkts, uzrādot prasības

un sniedzot paraugus.

2. TITULLAPA

Titullapā tiek rakstītas pašas nepieciešamākās ziĦas par darbu:

1) augstskola, fakultāte vai nodaĜa un katedra, kurā darbs tiek rakstīts;

[šrifta lielums – 12 punkti, atstarpe starp rindām – 1];

2) darba autors (vārds, uzvārds); [šrifta lielums – 16 punkti, atstarpe

starp rindām – 2];

3) temats (ja virsraksts neietilpst vienā rindiĦā, tad katru rindu vēlams

veidot kā noslēgtu frāzi); [šrifta lielums – 18 punkti treknrakstā,

atstarpe starp rindām – 2];

4) bakalaura darbs; [šrifta lielums – 16 punkti];

5) ziĦas par vadītāju (akadēmiskais vai zinātniskais grāds, amats, vārds

un uzvārds); [šrifta lielums – 12 punkti, atstarpe starp rindām – 1,5];

6) darba rakstīšanas vieta un gads. [šrifta lielums – 12 punkti].

Titullapā visa informācija jāsakārto noteiktā secībā.

Paraugs (pilna laika studentiem)

Liepājas Pedagoăijas akadēmija

Dabas un sociālo zinātĦu fakultāte VadībzinātĦu katedra

Jānis BērziĦš

Priekules pašvald ības darbinieku motiv ētības nov ērtējums

un tās paaugstin āšanas iesp ējas

Bakalaura darbs

Zinātniskais vadītājs(-a) -

Mg. oec., lekt. V.KĜava

Liepāja 2008

3. ANOTĀCIJA

Anotācija ir darba īss kopsavilkums, kurā definēta pētījuma problēma

un mērėis, koncentrēti atspoguĜots darba saturs un uzskaitīti galvenie

secinājumi. Anotācijā jāiekĜauj pētījuma atslēgas vārdi (ne vairāk kā 5), kuriem

jāatspoguĜo pētījuma objekti, metodes un parādības, kuras pēc autora

ieskatiem ir būtiskas šajā darbā. Vārdu informativitāte zūd, ja tie tieši dublē

vārdus, kas jau minēti virsrakstā. Anotācijā jāatspoguĜo darba uzbūve un

struktūra. Anotācija ir bakalaura darba vizītkarte. Tā tiek rakstīta latviešu valodā

un nākamajā lappusē tiek dots tās tulkojums svešvalodā, kas apgūta mācību

procesā. Anotācijas apjoms – līdz 1 lappusei katrā valodā.

Virsraksta šrifta lielums – 16 punkti treknrakstā:

o Latviešu val. – Anotācija;

o AngĜu val. – Annotation;

o Vācu val. – Annotation;

o Franču val. – Annotation.

Par anotācijas tulkojuma svešvalodā atbilstību tekstam oriăinālvalodā

atbild autors .

Paraugs

ANOTĀCIJA

Darba autors: … .

Darba tēma: … .

Darba veids: … .

Studiju programma: … .

Darba zin ātniskais vad ītājs: …

Bakalaura darbā tiek pētīts / analizēts … .

Darba mērėis ….

Darba uzdevumi ...

Darbs sastāv no … daĜām. Tā pirmajā daĜā … .

Otrajā daĜā … .

Trešajā daĜā … .

Rezultātā iegūts / sistematizēts / izstrādāts / …

Darbs kopumā izklāstīts … lappusēs, tajā iekĜautas … tabulas un … attēli.

Darbā izmantoti … literatūras avoti un pievienoti … pielikumi.

Atsl ēgas vārdi: reforma, attīstība, budžets, sistēma.

4. SAĪSINĀJUMU UN TERMINU SKAIDROJUMS

Bez literatūras un avotu saīsinājumiem tekstā tiek lietoti arī citi

saīsinājumi un simboli. Tie var būt tradicionāli (piem., u.c., utt., kg, m), kā arī

kādā zinātĦu nozarē bieži lietoti (piem., IKP – iekšzemes kopprodukts, MVU –

mazie un vidējie uzĦēmumi, PVN – pievienotās vērtības nodoklis) vai paša

autora veidoti saīsinājumi un simboli. Šādi saīsinājumi ir noderīgi biežāk

lietojamo terminu, jēdzienu, parādību apzīmēšanai gan pētāmā materiāla

analīzes aprakstā, gan pārskata shēmās un tabulās.

Saīsinājumu un terminu skaidrojumu sarakstu darbā ievieto pašā

sākumā – tūlīt aiz anotācijām, un lieto tikai tad, ja darbā izmantoti vairāk kā 5

saīsinājumi. To skaidrošanai izmanto iekavas tūlīt aiz saīsinājuma, kur pirmo

reizi tas tiek piemērots. Bieži lietotos un visiem zināmos saīsinājumus

(piemēram, apm., piem., sk., š.g., u.c., utt., u.tml., ha, cm, g, kg) var arī

nepaskaidrot. Saīsinājumu paskaidrojumu saraksts jākārto pēc alfabēta.

Terminu skaidrojums parāda autora izpratni par šī vārda lietošanu

bakalaura darbā. Terminu skaidrojums nav obligāts, bet būtu nepieciešams, lai

parādītu autora izpratni par šī vārda lietošanu bakalaura darba kontekstā.

Paraugs

SAĪSINĀJUMU UN TERMINU SKAIDROJUMS

Saīsinājumi:

KRI – Kurzemes reăionālā iestāde,

IeIeN – iedzīvotāju ienākumu nodoklis,

IOTA – Eiromuitas, Eiropas nodokĜu administrācija,

NIS – nodokĜu informācijas sistēma,

NM – nodokĜu maksātājs.

NVS – nodokĜu uzskaites sistēma,

VSAOI – Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Termini:

Maksāšanas līdzekĜi – nauda un tās aizvietotāji (vekseĜi, čeki).

Finansu līdzekĜi – tie ir līdzekĜi, kuri paredzēti maksājumu pieprasījumu

apmaksai, tādējādi bez maksāšanas līdzekĜiem tie satur visus līdzekĜus, kuri

atrodas uzĦēmuma aktīvā.

Īpašums – UzĦēmumā esošās reālās materiālās vērtības (ēkas,

mašīnas, materiāli, pusfabrikāti, gatavie izstrādājumi), nemateriālās vērtības

(patenti, organizatoriskie lēmumi, licences) un naudas līdzekĜi (ieskaitot

prasības par nesamaksātajiem rēėiniem).

Kapitāls – līdzekĜi, kurus iegulda uzĦēmumā tā dibinātāji vai kreditori.

Vispārējā izpratnē kapitāls ir noteikta īpašuma stāvokĜa palielināta vērtība.

5. SATURS

Saturu ievieto darba sākumā kā otro darba lappusi, to nenumurējot.

Satura rādītājs (tā virsraksts – SATURS) informē lasītāju par visām darba

sastāvdaĜām, galvenajām daĜām, to nodaĜām un apakšnodaĜām. Satura rādītājā

visiem virsrakstiem jābūt formulētiem tieši tā, kā tie rakstīti darba tekstā.

Apjoms – 1 lappuse.

Satura rādītājam jābūt pietiekami pilnīgam: tajā tiek rakstīti ne tikai visu

daĜu un nodaĜu, bet arī apakšnodaĜu virsraksti. Tāds satura rādītājs atvieglo

darba lasīšanu un dod pirmo vispārīgo ieskatu pētāmās tēmas vai problēmas

risinājumā. Aiz katra virsraksta nosaukuma lappuses labajā pusē viens zem

otra rakstāms tās lappuses numurs, kurā attiecīgais virsraksts atrodams. Visas

darba daĜas, nodaĜas vai apakšnodaĜas ir jānumurē. Satura rādītāja veidošanai

darbā izmantojama automātiskā formatēšana un satura saišu veidošana.

Paraugs

SATURS

Ievads ............................................................................................3

1. (daĜa) ........................................................................................5

1.1. (nodaĜa)..........................................................................6

1.2. (nodaĜa)..........................................................................9

1.2.1. (apakšnodaĜa) .........................................................11

1.2.2. (apakšnodaĜa) .........................................................15

2. ...................................................................................................22

2.1. .......................................................................................26

2.2. .......................................................................................30

3. ...................................................................................................33

3.1. .......................................................................................40

3.2. .......................................................................................42

Secinājumi .....................................................................................47

Priekšlikumi ...................................................................................50

Avotu un izmantotās literatūras saraksts .......................................53

Pielikumi ........................................................................................55

6. IEVADS

Parasti ievadam īpaša virsraksta (nosaukuma) nav, to nosauc –

IEVADS. Ievada struktūru nosaka nozares specifika.

Ievadā nepieciešams sniegt :

1) tēmas izvēles pamatojumu, nepieciešams raksturot pētāmās

problēmsituācijas aktualitāti un novitāti;

2) problēmu(-as) - negatīvi formulēta un neietver risinājumu;

3) veicamā pētījuma mērėi – vienā teikumā noformulēt darba mērėi, kas

izvirzīts saistībā ar izvēlētās problēmas risinājumu un kuru plānots

sasniegt, pabeidzot pētījumu.

4) darba uzdevumus – uzskaitīt konkrētus pētījuma uzdevumus (soĜus)

darba mērėa sasniegšanai;

5) hipotēzi – atbilstoši sagatavotajai problēmsituācijas analīzei un

problēmas formulējumam izvirzīt iespējamo tās skaidrojumu un

piedāvāt risinājumu (ja …, tad …);

6) Pētījuma metodoloăija – pētījuma veidu, datu ieguves un apstrādes

metodes un paĦēmieni. Izplānot un aprakstīt savam problēmpētījuma

procesam izvēlēto metodoloăisko pieeju un pētnieciskās metodes.

7) darba galveno teorētisko un informatīvo bāzi, ko students izmantojis;

8) produktu – darba gala rezultātu, parādot tā teorētisko un praktisko

nozīmi, ieviešanas iespējas.

Apjoms – 2 lappuses.

Ievadā var aprakstīt, cik plaši izvēlētais temats un ar to saistītās

problēmas ir pētītas, cik plašā apjomā un kādā virzienā temats izstrādāts.

IEVADS

Simtiem grāmatu, oficiālu dokumentu un nevalstisko organizāciju izdotu

brošūru rosina milzumu teorētisku stratēăiju, kā tikt galā ar ilgtspējas problēmu.

Ilgtspējīga attīstība ir atkarīga ne tikai no tā, ko mēs darām, bet arī no tā kā

mēs to paveicam. Vislabākās idejas nenesīs augĜus, ja tās neiederēsies

konkrētajos apstākĜos un tām trūks sabiedrības atbalsta. Ilgtspējas attīstīšanai

nepieciešamie apstākĜi ir skaidri un vienkārši, vismaz virspusēji raugoties.

Tomēr tai jābalansē starp vairākām sfērām, starp kurām darbojas ilgtspējas

plānošana: ekoloăisko, sociālo un ekonomisko. Vai ir iespējams vienlaikus

izpildīt visu trīs ilgtspēju nosacījumus? Šodienas sadrumstalotajā un

konkurences pilnajā pasaulē ilgtspēja būs līdzīga precei, kuru cenšas uztiept, ja

lēmumu pieĦemšanas procesā netiks formulēti ilgtspējas mērėi, potenciālie

konflikti un lietoti sabiedrībā saprotami un akceptēti instrumenti. Lai veidotu

ilgtspēju, ir jāpārvērtē pārvaldes un lēmumu pieĦemšanas veidi, jo starp

ekonomisko cēloni un tā ekoloăiskajām sekām parasti paiet ilgs laika periods.

Globālas ilgtspējas sasniegšanai ir nepieciešams, lai rūpnieciski attīstītās

valstis no četrām līdz desmit reizēm samazinātu resursu un enerăijas intensitāti

uz saimnieciskās produkcijas vienību. Daži zinātnieki šādu vēlamo stāvokli sauc

par „koeficienta 10” ekonomiku.[51] Viens no būtiskajiem papildinājumiem

šādas ekonomikas īstenošanā ir vides nodokĜu vai ZaĜā budžeta reforma, kas

ietver cenu pietuvināšanu pilnajām preču izmaksām, resursu pārekspluatācijas

nodokĜa ieviešanu, kvotas dabas kapitālieguldījumam vai citus līdzīgus resursu

patēriĦa nodokĜus. Šādi nodokĜi stimulētu augsti efektīvu ražošanas tehnoloăiju

radīšanu, izmantotu radušos izmaksu ietaupījumus, lai tie netiktu novirzīti uz

papildu vai alternatīviem patēriĦa veidiem, radītu investīciju fondu, ko varētu

izmantot nozīmīgu pašproduktīvā dabas kapitāla formu atjaunošanai.

Vienlaikus pievienotās vērtības nodokĜa, darba algas nodokĜa un ienākuma

nodokĜu pazemināšana samazinātu algu augšupejošo tendenci. Tā kā abu

veidu pasākumi vairo ar resursiem un kapitālu saistīta darba pievilcību, pozitīvs

ilgtspējas reformas blakus efekts būtu palielināts pieprasījums pēc darbaspēka.

Reformas īstenošanai skaidri jādefinē reformas mērėis, kas Latvijā varētu būt –

izveidot tādu instrumentu, ar kura palīdzību, saglabājot valsts budžeta

neitralitāti tiktu samazināts bezdarbs, resursu patēriĦš, atkritumu daudzums un

veicināta kvalitatīvi jaunu tehnoloăiju ieviešana ražošanas procesā.

Instruments, ja runājam par nodokĜu reformu, noteikti būs nodokĜi, kuru likmes

kompleksi un mērėtiecīgi mainot varētu sasniegt budžeta reformas mērėus.

Darbā autore piedāvā šādus instrumentus divu alternatīvu scenāriju veidā un

mēăina prognozēt iespējamās sekas, ko varētu izraisīt katrs no instrumentiem.

Tomēr jāĦem vērā reformu īstenošanā iesaistīto institūciju atšėirīgie mērėi un

politiskā pārliecība, kā arī smagnējais budžeta saskaĦošanas process. Katrā

valstī ir savas īpatnības gan reformu veikšanā gan mērėu saskaĦošanā, tās

atkarīgas no valstī pastāvošās administratīvās un institucionālās kārtības, kā arī

no politiskās un administratīvās kultūras un tradīcijām. Latvijai šādas reformas

kĜūs aktuālas iestājoties Eiropas Savienībā, jo ZaĜā budžeta reforma ir viena no

vadošajām tendencēm Eiropas nodokĜu politikā. Iestājoties ES visām

kandidātvalstīm būs jāpārstrukturē fiskāla sistēma atbilstoši kopējai vides

politikai.

Galvenās probl ēmas – Latvijā nav pētījumu par:

• ZaĜā budžeta reformu ārvalstu pieredzi;

• Iespējamās nodokĜu reformas īstenošanai piemērotākajiem

instrumentiem;

• Iespējamajām nodokĜu reformas sekām;

• NodokĜu reformas sociālajām sekām.

Tāpēc autore piedāvā savu redzējumu reformas īstenošanai, balstoties uz

ārvalstu pieredzi, un iespējamo seku prognozēšanas metodi, kura būtu

piemērota tieši Latvijas apstākĜiem.

Autores izvirzītā hipot ēze ir – ja budžeta reformas izstrādē un seku

prognozēšanā tiks pielietota paralēlo scenāriju un Delfi metode, iekĜaujot tajā

sociālo un ekoloăisko seku novērtējumu, tad ZaĜā budžeta reforma veicinās

ilgtspējīgu attīstību.

Darba mērėis ir izveidot Latvijas politiskajai un administratīvajai

pārvaldes sistēmai visatbilstošāko ZaĜā budžeta reformas scenāriju.

Tas atbilst starptautiskajām nostādnēm par budžeta reformu, sociālās

drošības un vides politikas īstenošanas principiem.

Mērėa sasniegšanai darbā nepieciešams veikt sekojošus uzdevumus :

1. Analizēt literatūras avotus, kuros ir norādes uz vides nodokĜu reformas

būtību un nepieciešamību, Latvijas Republikas nodokĜu likumdošanu.

2. Analizēt LR budžeta veidošanas principus, ieĦēmumu struktūru, budžeta

procesā iesaistīto institūciju atbildību un pienākumus.

3. Definēt ZaĜās budžeta reformas mērėus Latvijā.

4. Izstrādāt alternatīvus scenārijus, lietojot dažādus instrumentus, reformas

īstenošanai Latvijā.

5. Veidot ekspertu aptaujas anketu apvienojot Delfi metodi un paralēlo

scenāriju metodi, lai prognozētu iespējamās budžeta reformas sekas un

nevēlamos blakusefektus.

6. Ar ekspertu aptaujas metodi analizēt iespējamās vides nodokĜu reformas

radītās sekas Latvijā.

7. Uz iegūto datu bāzes veidot seku ranžētu sarakstu vides nodokĜu reformas

īstenošanas gadījumā Latvijā un veidot iespējamo vides nodokĜu reformas

seku analīzes modeli Latvijai.

Šo uzdevumu veikšanai autore darbā izmanto turpmāk minētās metodes :

1. Literatūras par budžeta reformām apkopojums, sistematizācija, analīze;

2. Intervijas un novērojumi;

3. Alternatīvu scenāriju veidošana;

4. Ekspertu aptaujas anketas izstrādāšana;

5. Ekspertu aptaujas anketas apstrāde ar statistikās analīzes metodēm (vidējais

aritmētiskais, moda, mediāna, standartnovirze, amplitūda, korelācijas

koeficienti);

6. Prognozēšanas metodes (Delfi un paralēlo scenāriju metodes).

Darba rezult ātā tiks izstrādāti ieteikumi budžeta reformas scenārija

izveidei, kas vislabāk atbilstu visām trijām ilgtspējām Latvijā.

7. ZINĀTNISKĀ DARBA PAMATDA ěAS

Zinātniskā darba pamatdaĜās ietverts ievadā izvirzīto tēmu, problēmu

un uzdevumu risinājums. Teorētiskās un praktiskās daĜu apjoma attiecības ir

orientējoši 30:70. DaĜu, nodaĜu un apakšnodaĜu nosaukumiem un saturam

precīzi jāatspoguĜo darba temats. Materiāla iztirzāšana un datu analīze jāveic

pareizā secībā, loăiski pārejot no viena jautājuma uz otru. Darbā izmantotā

materiāla izklāstam jābūt skaidram, loăiskam, pamatotam, precīzam un

koncentrētam. Darbā nav vēlama vietniekvārdu un darbības vārdu lietošana

pirmajā personā. Piemēram, izteiksmes „es uzskatu”, „pēc manām domām”

u.tml. vietā ieteicams lietot „autors uzskata”, „pēc autora domām”.

Darba pamatdaĜa jāsadala 2. – 3. nodaĜās, kurām var būt

apakšnodaĜas. Pirmā daĜa var būt vairāk teorētiska, to veido autora veiktā, ar

pētījuma problēmu saistīto avotu un literatūras analīze, kura dod vispārēju

ieskatu problēmas līdzšinējā teorētiski praktiskajā izpētē. Darba autora

uzdevums ir kritiski un vispusīgi izpētīt viĦa rīcībā esošo literatūru un skaitlisko

materiālu. Gadījumā, ja autora domas būtiski atšėiras no mācību grāmatās un

speciālajā literatūrā atrodamiem atzinumiem, darbā jāmin arī pēdējās, kā arī

jāsniedz pārliecinošs sava viedokĜa pamatojums. Šajā daĜā tiek pamatota arī

turpmākajā pētījumā atbilstošāko metožu izvēle.

Praktiskajā daĜā autors parāda, kā izmantojot teorētisko bāzi ir risināta

formulētā problēma. Pats svarīgākais ir apgūtā materiāla sistematizācija, datu

analīzes rezultātu atspoguĜošana, galveno secinājumu un priekšlikumu

izstrādāšana. Priekšlikumi ir īpaši svarīgi, ja autoram ir jāparāda kādas

problēmas risināšanas ceĜi.

Teorētiskā un praktiskā daĜa var tikt papildinātas ar pielikumiem.

Pielikumos var tikt iekĜauta pamatinformācija ar kuru strādāts problēmas izpētes

gaitā un lielā apjoma dēĜ nav iespējams iekĜaut darba pamatdaĜās.

Darbs noslēdzas ar pamatotiem autora secinājumiem un

priekšlikumiem problēmas praktiskai risināšanai.

1. attēls. Pētījuma pl ānošanas modelis

SATURS

Anotācijas, Saīsinājumi/ terminu skaidrojumi

IEVADS

Literatūras analīze

Metodoloăija

Pētījums

Rezultāts ( produkts)

Secinājumi

Priekšlikumi

Literatūras avotu

saraksts

Pielikumi

Pētījuma problēmnostādne

Pētījuma mērėis

Uzdevumi: 1. .... 2. .... 3. .... 4. .... 5. .... 6. .... 7. .... HIPOTĒZE:

Problēmas iespējamā risinājuma apgalvojums un pētījumā pārbaudāmie nosacījumi

Darba tekstā nebūs iespējams aptvert pilnīgi visus savāktos materiālus,

tādēĜ ieteicams izveidot pārskata tabulas un attēlus. Tabulām un attēliem

noteikti jābūt ar nosaukumu, tie jānumurē. Nosaukumā jāietver atbildes uz

jautājumiem Kas? Kur? Kad?, norādot avotu. Nosaukumi tabulām un attēliem

rakstāmi treknrakstā, numerācija tabulām tiek likti augšā, attēliem - apakšā.

Tabulas un attēli jānumurē atsevišėi, vadoties pēc darba kopumā. ěoti

apjomīgus materiālus labāk ievietot pielikumā darba beigās. Pielikumu

materiālu izveidei un izvēlei jābūt pamatotai, uz tiem jāatsaucas darba tekstā.

0

5

10

15

20

25

30

35

40

1989 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999

2. attēls. Kuău avāriju skaits Bermudu trijst ūrī no 1989. l īdz 1999. g. [35.,7.]

1. tabula

PEUGEOT automobi Ĝu cenas SIA “L āde” 2003.g. oktobr ī [39.,6.]

Modelis Cena ar nodok Ĝiem (LVL)

PEUGEOT 206 XR 5650,-

PEUGEOT 206 CC 9300,-

PEUGEOT 307 XR 6590,-

PEUGEOT 406 ST 9690,-

PEUGEOT 406 COUPE 14 550,-

1. tabulas turpinājums

PEUGEOT BOXER 8990,-

PEUGEOT BOXER COMBI 10 490,-

PEUGEOT 307 XR BREAK (universāls) 6990,-

PEUGEOT 307 XR SW (universāls) 8890,-

SECINĀJUMI

Šai darba daĜai jābūt pietiekami īsai, koncentrētai, taču jāatspoguĜo visi

darba gaitā radušies patstāvīgie atzinumi. Tie jānumurē. Visbiežāk secinājumus

pieĦemts veidot par katru nodaĜu un apakšnodaĜu, atklājot galveno, kas

attiecīgajā nodaĜā patstāvīgi izpētīts.

Paraugs

SECINĀJUMI

Risinot formulēto problēmu un veicot darba ievadā minētos uzdevumus,

autors secina:

1. Latvijā spēkā esošais likums “Par pašvaldībām” kopumā atbilst

Eiropas vietējo pašvaldību hartai, izĦemot punktu par pašvaldību tiesībām

mainīt nodokĜu likmes.

2. Eiropas vietējo pašvaldību hartas prasība – Pašvaldību budžetam

pamatā jāveidojas no pašu ienākumiem – pašvaldības nodokĜiem un nodevām,

kuriem likmes maina pašvaldība – neatbilst reālajai situācijai Latvijā.

3. Liepājas pilsētas pašvaldībā nav izstrādāta pašvaldībai piekrītošo

nodokĜu administrēšanas stratēăija.

PRIEKŠLIKUMI

Praktiski un strukturēti.

Pirms priekšlikumu uzskaitījuma nepieciešama loăiska ievadfrāze.

Ievadfrāzes var būt dažādas, piemēram: Veicot pētījumu par ... izstrādāta ...

stratēăija. Šīs stratēăijas īstenošanai, autors uzĦēmumam iesaka:

Paraugs

PRIEKŠLIKUMI

Veicot pētījumu par Liepājas pilsētas domes budžeta ieĦēmumu

palielināšanu, pēc autores domām, lai paaugstinātu IeIeN ieĦēmumus Liepājas

pilsētas budžetā ir nepieciešams:

1. Liepājas pilsētas pašvaldībai sadarbībā ar Rīgas un Ventspils pilsētu

pašvaldībām izstrādāt un iesniegt valdībai priekšlikumus veikt grozījumus

likuma “Par IeIeN” 229.panta 4. daĜā, kas paredzētu, ka darba devēja

pienākums ir iesniegt ziĦojumu arī elektroniskā formā VID teritoriālajai iestādei

un pašvaldībai pēc savas juridiskās adreses par IeIeN summām, kas katru

mēnesi ieturētas no darbinieka un iemaksātas budžetā.

2. Liepājas pilsētas pašvaldībai sadarbībā ar Rīgas un Ventspils pilsētu

pašvaldībām ierosināt valdībai veikt grozījumus likuma “Par nodokĜiem un

nodevām” 26. pantā, paredzot pašvaldībām, kuras pašas iekasē IeIeN, tiesības

veikt termiĦā nenomaksāto nodokĜu bezstrīda piedziĦu. Ierosināt šī nodokĜa

administrēšanas funkciju pilnīgu nodošanu pašvaldības rokās.

3. Liepājas pilsētas pašvaldībai izstrādāt pašvaldībai piekrītošo nodokĜu

administrēšanas stratēăiju.

AVOTU UN IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS

Šī noformējuma pamatā ir starptautiski atzītie LVS ISO 690 un LVS ISO

690-2 BA(S)[3.] un BA(M)[2.] standarti, Interneta ER bibliogrāfisko aprakstu[4.]

un metodiskie norādījumi, kas izstrādāti LU Vēstures un filozofijas fakultātē[5.].

Izmantotās literatūras sarakstu kārto pa izdevumu veidiem (vispirms

kārto grāmatas, pēc tam nepublicētos materiālus, elektroniskos u.c.

dokumentus) alfabēta secībā, numurējot pēc kārtas un ievērojot valodu principu

(latviešu, angĜu, vācu, krievu utt.).

1) Grāmata

Obligātie apraksta elementi ir uzrādīti treknrakstā. Galvenā atbild ība. Nosaukums = paralēlnosaukums : citas nosaukumziĦas. Pakārtotā atbildība. Izdevums . Izdošanas vieta : Izdevējs, izdošanas gads . Apjoms. Sērija. Piezīmes. Standartnumurs Piemēri: • Hahele, R. Skolēna zinātniski pētnieciskā darbība. Rīga : RaKa, 2005. 68

lpp. (Pedagoăiskā bibliotēka : Teorija. Pieredze. Prakse). Bibliogr.: 44.-45.lpp. ISBN 9984-15-767-9.

• Studiju darbu rakstīšana un noformēšana : metodiski norādījumi LPA

studentiem. 7. (papildinātais, pārstrādātais) izdevums. Liepāja : LiePA, 2004. 34 lpp.

2) Raksts gr āmatā un periodisk ā izdevum ā Galvenā atbild ība. Nosaukums (sastāvdaĜai)= paralēlnosaukums: citas nosaukumziĦas. Pakārtota atbildība. Piezīmes. Galvenā atbild ība. Nosaukums (pamatdokumentam) = paralēlnosaukums: citas nosaukumziĦas. Pakārtotā atbildība, laidiena apz īmējums, dat ējums, atrašan ās vieta avot ā. Piezīmes. Standartnumurs. Piemēri:

•••• Dimants, A. Valsti attīstīt, nevis satīstīt. Dienas Bizness, Nr.321, 2007, 15.marts, 5.-6.lpp. ISSN 1407-2041

•••• KārkliĦa, I. Ar reālu skatu uz arhitektūru: [saruna ar arhitekti, biroja “Forma”

vad.]. Pierakst. Anita Pīra. DEKO, Nr.1, 2005, janv., 18.-21.lpp. ISSN 1407-7027

3) Neperiodisko izdevumu rakstu, konferen ču materi ālu un recenziju

apraksts Bibliogrāfiskās nozrādes konferenču, mongresu, simpoziju um tmldz. pasākumu materiāliem, kas apkopoti krājumā, veido atbilstoši monogr āfisko izdevumu nor āžu principiem. Piemērs: •••• Konference "Trimda, kultūra, nacionālā identitāte" (2004 : Konferences

"Trimda, kultūra, nacionālā identitāte" referātu krājums : 2004. gada 30. septembris - 2. okt. Rīgas Latviešu biedrība . Rīga : Nordik, 2004.

•••• Brancis, M. Trimda, kultūra, nacionālā identitāte : [par Pasaules brīvo

latviešu apvienības Kultūras fonda un Latvijas Valsts arhīva rīkoto t.p.nos. konf. Rīgas Latviešu biedrības namā un izdoto ref. krāj.]. Izglītība un Kultūra. ISSN 1407-4036. Nr.37 (2004, 7.okt.), 24.lpp.

4) Nepublic ēti materi āli

Bibliogr āfisk ās nor ādes nepublic ētam materi ālam veido p ēc monogr āfisko izdevumu nor āžu principiem. Visbiež āk tie ir promocijas, maăistra un bakalaura darbi.

Disertācijas Piemērs: •••• Ernšteins, R. Vides zinātnes un pārvaldes studiju saturs un forma augstskolā

: Disertācija pedagoăijas doktora grāda iegūšanai. Rīga, 1995. 206 lpp. Nepublicēts manuskripts Piemērs:

•••• BērziĦš, J. Vides zinātne : Lekciju kurss LU Ăeogrāfijas un Zemes zinātĦu fakultātē. Manuskripts. 276 lpp.

5) Normat īvo aktu bibliogr āfisk ās nor ādes tiek veidotas k ā

seri ālizdevumu sast āvda Ĝas nor ādes vai k ā elektronisk ā resursa nor āde.

Piemērs: •••• Autortiesību likums : PieĦemts 2000.gada 6.aprīlī : Latvijas Vēstnesis,

Nr.148./150, 27.04.2000. 25.-28.lpp: Spēkā ar 11.05.2000. 6) Elektroniskie resursi - elektroniskie monogr āfiskie izdevumi, datu bāzes, elektroniskie seri ālizdevumi u.c. Piemēri: • Jūrmalietis, R., BirziĦa R Vide un veselība [tiešsaiste]: Mācību

palīglīdzeklis. Rīga: LU, 1998. Pēdējo reizi atjaunināts 2000-20.10. Pieejams http://www.liis.lv

• Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā [CD-ROM] 1.d., Rīga : RTU,

2002. ISBN 0-7710-1932-7

Paraugs

AVOTU UN IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS

1. Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā [CD-ROM] 1.d., Rīga : RTU,

2002. ISBN 0-7710-1932-7

2. Autortiesību likums. Latvijas Vēstnesis, Nr.148./150, 27.04.2000., 25.-28.lpp.

3. BērziĦš, J. Vides zinātne : Lekciju kurss LU Ăeogrāfijas un Zemes zinātĦu

fakultātē. Manuskripts. 276 lpp.

4. Dimants, A. Valsti attīstīt, nevis satīstīt. Dienas Bizness, Nr.321, 2007,

15.marts, 5.-6.lpp. ISSN 1407-2041

5. Ernšteins, R. Vides zinātnes un pārvaldes studiju saturs un forma augstskolā

: Disertācija pedagoăijas doktora grāda iegūšanai. Rīga, 1995. 206 lpp

6. Hahele, R. Skolēna zinātniski pētnieciskā darbība. Rīga : RaKa, 2005. 68

lpp. (Pedagoăiskā bibliotēka : Teorija. Pieredze. Prakse). Bibliogr.: 44.-

45.lpp. ISBN 9984-15-767-9

7. Jūrmalietis, R., BirziĦa R Vide un veselība [tiešsaiste]: Mācību palīglīdzeklis.

Rīga: LU, 1998. Pēdējo reizi atjaunināts 2000-20.10. Pieejams

http://www.liis.lv

8. KārkliĦa, I. Ar reālu skatu uz arhitektūru:[ saruna ar arhitekti, biroja “Forma”

vad.]. Pierakst. Anita Pīra. DEKO, Nr.1, 2005, janv., 18.-21.lpp. ISSN 1407-

7027

9. Studiju darbu rakstīšana un noformēšana : metodiski norādījumi LPA

studentiem. 7. (papildinātais, pārstrādātais) izdevums. Liepāja : LiePA,

2004. 34 lpp.

PIELIKUMI

Darbam var būt arī pielikumi, kas iestiprināti vai nu tai pašā iesējumā

(vākos), vai arī atsevišėi. Kā pielikums var būt, piemēram: analizētā materiāla

pārskata shēmas un tabulas, attēli, kartes, finansu dokumenti, aptaujas

anketas, datorprogrammas, video, audio materiāli, CD u.c.

Apjomīgākus materiālus kā pielikumu ievieto atsevišėā mapē vai

iesējumā (vāka noformējums līdzīgs paša darba titullapas noformējumam, tikai

zem temata nosaukuma jāraksta PIELIKUMS).

Pielikumi jānumurē. Katrai pielikuma vienībai jābūt nosaukumam. Ja

pielikumā iekĜauti arī tādi materiāli, kas nav studenta veidoti, katrai šādai

vienībai jāpievieno norāde par avotu.

Paraugs

PIELIKUMI

1. pielikums

Ieteikumi bakalaura darba rakst īšanai

1. Jāievēro pabeigtība – vai atbilst formas un satura nosacījumi.

2. Atbilstība –

• Tiek izklāstītas visas alternatīvas;

• Pietiekoša informācija vai dots argumentēts risinājums;

• Pareizi izvērtētas alternatīvas;

• Satura atbilstība alternatīvai, kurai dota priekšroka

secinājumos;

• Spriedumu precizitāte un loăiskums.

3. Alternatīvas –

• „Nulles” vai „neko nedarīt” alternatīva;

• Vietas alternatīva;

• Alternatīvi apjomi;

• Alternatīvi izvēlētas vietas plānojums;

• Alternatīvi ekspluatācijas nosacījumi;

• Stratēăiskās alternatīvas;

• Laika alternatīvas.

4. Diplomdarba iespējamie trūkumi –

• Darbības mērėis raksturots pārāk šauri;

• Darbības apraksts neatsedz visu paredzēto darbību;

• Alternatīvu atlasē netiek Ħemtas vērā reālās iespējas;

• Neatsedz būtiskās problēmas;

• Nav pietiekami pamatota izvēlētā alternatīva;

• Alternatīvas izvirza un salīdzina izmantojot nepārdomātu

metodoloăiju.

2. pielikums

Padomi bakalaura darba rakst ītājiem

1. Ikvienam ir plāns, ko nevar realizēt. (Hava likums)

2. Labs plāns šodien ir labāks par teicamu plānu rīt. (Petona likums)

3. Ja kaut kas var notikt nepareizi, tad tā arī būs. (Mērfija likums)

4. Nekas nav tik vienkārši, kā izskatās. (Secinājums no Mērfija likuma)

5. Viss prasa ilgāku laiku un lielākus resursus, nekā plānots. (Secinājums

no Mērfija likuma)

6. Ja var rasties vairākas kĜūdas, tad pirmā gadīsies tā, kas nodarīs

vislielākos zaudējumus. (Secinājums no Mērfija likuma)

7. Ja izskatās viegli, būs grūti. Ja izskatās grūti, labi pabeigt vispār nebūs

iespējams. (Stokmeijera likums)

8. Viss, kas sākas labi, beidzas slikti. Viss, kas sākas slikti, beidzas vēl

sliktāk. (Padera likums)

9. Ja tu domā, ka viss nokārtosies, tu kaut ko neesi pamanījis. (Secinājums

no Čisholma otrā likuma)

10. Nav svarīgi, ja kaut kas notiek nepareizi, galvenais, ka tas Ĝoti labi

izskatās. (Skota pirmais likums)

11. Kur zonu noteikšana nav vajadzīga, tur tā teicami darbojas, bet, kur tā

Ĝoti nepieciešama, tur tā nedarbojas. (Makglorija zonas noteikšanas

likums)

12. Krīzes gadījumā, kad cilvēkam jāizvēlas starp alternatīvām darbībām,

lielākā daĜa no visiem cilvēkiem izvēlēsies pašu sliktāko. (Rudina likums)

3. pielikums

DOCĒTĀJU AMATU NOSAUKUMU SA ĪSINĀJUMI

asistents, asistente – asist. lektors, lektore – lekt. docents, docente – doc. profesors, profesore – prof. asociētais profesors, profesore – asoc. prof.

AKADĒMISKO UN ZINĀTNISKO GRĀDU SAĪSINĀJUMI

Bakalaurs – Bac. ... Maăistrs – Mg. ... Doktors – Dr. ... Habilitētais doktors – Dr.habil. ...

Inform āciju par zin ātnisko vad ītāju noform ē šādi: Bac.oec.asist …. Mg.env.sc.lekt …. Dr.paed.doc….

LAPPUSE DARBA V ĒRTĒJUMAM

Darba beigās jābūt iesietai lapai, kurā:

1) darba autors ar parakstu apliecina, ka darbs izstrādāts patstāvīgi un

tajā nav pārkāpts likums par autortiesībām;

2) darba vadītājs ar parakstu apliecina, ka darbs rekomendējams

aizstāvēšanai;

3) tiek ierakstīts aizstāvēšanas datums un vērtējums, ko paraksta

komisijas priekšsēdētājs.

Darba beigās vāka iekšpusē jāielīmē aploksne (formāts A5) recenzentu

atsauksmju ievietošanai.

Ar savu parakstu apliecinu, ka pētījums veikts patstāvīgi un manā darbā nav pārkāpts likums par autortiesībām. Darba autors (-e) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . (Vārds, uzvārds, paraksts, datums) Rekomendēju darbu aizstāvēšanai. Darba zinātniskais vadītājs (-a) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . (Vārds, uzvārds, paraksts, datums) Bakalaura darbs aizstāvēts LPA „Iestādes un uzĦēmuma vadība”

studiju programmas bakalaura darbu aizstāvēšanas komisijas sēdē

. . . . . . . . . . . (datums) Novērtējums . . . . . . . . . . . . . . . . . Bakalaura darbu aizstāvēšanas komisijas priekšsēdētājs (-a) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . (Vārds, uzvārds, paraksts)

BAKALAURA DARBA

RAKST ĪŠANA UN NOFORMĒŠANA

Metodiski norādījumi

otrā līmeĦa profesionālās augstākās izglītības

studiju programmas

“Iest ādes un uz Ħēmuma vad ība”

studentiem

Tirāža: 500 eks.

Izdevējs: Izdevniecība LiePA

Baseina iela 9

Liepāja LV 3401

Tel. 3429795