Bauskas novada paðvaldîbas laikraksts 2013. gada 21.jûnijâ Nr. 6 (40)

AktuâliZiòas îsumâ

Informâcija

FOTO Ivars Bogdanovs, „Bauskas Dzîve”

Pirmajâ deputâtu jaunâ sasaukuma sçdç 18.jûnijâ, atklâti

balsojot, par Bauskas novada domes priekðsçdçtâju ievçlçts Raitis

Âbelnieks (Nacionâlâ apvienîba „Visu Latvijai!” – „Tçvzemei un

Brîvîbai/LNNK”).

Uz Bauskas novada domes priekðsçdçtâja amatu tika izvirzîti

divi kandidâti – Raitis Âbelnieks un Uldis Koluþs („Vienotîba”).

Ar 12 balsîm „par” un 5 balsîm „pret” par Bauskas novada domes

priekðsçdçtâju ievçlçts Raitis Âbelnieks. Uldis Koluþs saòçma 4

balsis „par” un 13 - „pret”. Deputâts Aleksandrs Novickis

(„Reformu partija”, Latvijas atdzimðanas partija) no vçlçðanu

zîmes svîtroja abus kandidâtus.

Pçc ievçlçðanas R.Âbelnieks pateicâs vçlçtâjiem, deputâtiem,

bijuðajam Bauskas novada domes priekðsçdçtâjam Valdim Veipam

un priekðsçdçtâja vietniekam Jânim Feldmanim, administrâcijas

darbiniekiem. Tâ kâ ievçlçto partiju priekðvçlçðanu programmâs

bijis daudz kopîga, R.Âbelnieks pauda cerîbu, ka deputâti spçs

sastrâdâties, lai turpinâtu novada attîstîbu un uzplaukumu.

Uz Bauskas novada domes priekðsçdçtâja vietnieka amatu tika

virzîti trîs kandidâti – Alvis Feldmanis (Latvijas Sociâldemokrâtiskâ

strâdnieku partija), Jânis Feldmanis („Vienotîba”) un Mârtiòð Ruþa

(Latvijas Zaïâ partija). Mârtiòð Ruþa savu kandidatûru atsauca.

Ar 12 balsîm „par” un 5 - „pret” par Bauskas novada domes

priekðsçdçtâja vietnieku ievçlçts Alvis Feldmanis. Jânis Feldmanis

ieguva 4 balsis „par” un 13 – „pret”. Aleksandrs Novickis svîtroja

abus kandidâtus.

Sçdç tika ievçlçts arî pastâvîgo komiteju sastâvs. Bauskas

novada domç darbojas èetras pastâvîgâs komitejas – Finanðu

komiteja, Sociâlo un veselîbas lietu komiteja, Vides un attîstîbas

komiteja, Izglîtîbas, kultûras un sporta lietu komiteja.

Finanðu komitejâ darbosies:

Alvis Feldmanis

Bauskas novada domi turpmâk vadîs

Raitis Âbelnieks

Voldemârs Èaès

Arnolds Jâtnieks

Mârîte Íikure

Juris Landorfs

Raimonds Þabovs

Jânis Feldmanis

Uldis Koluþs

Vides un attîstîbas komitejâ darbosies:

Mârtiòð Ruþa

Alvis Feldmanis

Voldemârs Èaès

Arnolds Jâtnieks

Mârîte Íikure

Aleksandrs Novickis

Jânis Feldmanis

Izglîtîbas, kultûras un sporta lietu komitejâ darbosies:

Inita Nagòibeda

Raimonds Þabovs

Mârtiòð Ruþa

Daira Jâtniece

Rudîte Èakâne

Aija Spriòíe

Jânis Rumba

Sociâlo un veselîbas lietu komitejâ darbosies:

Juris Landorfs

Daira Jâtniece

Rudîte Èakâne

Inita Nagòibeda

Aija Spriòíe

Vera Grigorjeva

Jânis Feldmanis

Apbalvojums „Bauskas novada Goda pilsonis” ir viens

no pieciem apbalvojumiem, kurus saskaòâ ar nolikumu „Par

Bauskas novada paðvaldîbas apbalvojumiem” pieðíir Bauskas

novada paðvaldîba.

Apbalvojumu „Bauskas novada Goda pilsonis” pieðíir

fiziskâm personâm par seviðíiem nopelniem Bauskas novada

labâ, kas var izpausties valsts, paðvaldîbas, sabiedriskajâ,

kultûras, izglîtîbas, zinâtnes vai saimnieciskajâ un citâ darbâ.

Par nopelniem uzskatâms gan izcils darbs, gan ilgstoða,

priekðzîmîga un panâkumiem bagâta darbîba. Atðíirîbâ no

citiem apbalvojumu veidiem, ðo apbalvojumu var pieðíirt arî

Latvijas un ârvalstu amatpersonâm, kâ arî sadraudzîbas pilsçtu

un paðvaldîbu pârstâvjiem.

Goda pilsonim pasniedz goda zîmi „Bauskas novada

Goda pilsonis”, apliecinâjuma rakstu par apbalvojuma

„Bauskas novada Goda pilsonis” pieðíirðanu un dâvanu

Ls 100 apmçrâ.

Kandidâtus apbalvojuma „Bauskas novada Goda

pilsonis” pieðíirðanai var izvirzît Domes deputâti, Domes

komitejas, komisijas, Bauskas novadâ reìistrçtas juridiskâs

personas, valsts un paðvaldîbu institûcijas vai ne mazâk kâ 10

pilngadîgas personas, kuru dzîvesvieta deklarçta Bauskas

novada administratîvajâ teritorijâ.

Apbalvojumu „Bauskas novada Goda pilsonis” pieðíir

vienu reizi gadâ, apbalvojumi tiek pasniegti Bauskas Novada

svçtku ietvaros. Apbalvojumu vienai personai pieðíir vienu

reizi.

Lai izvirzîtu kandidâtu apbalvojumam „Bauskas

novada Goda pilsonis”, lîdz 22.jûlijam Bauskas novada

administrâcijâ Uzvaras ielâ 1, Bauskâ jâiesniedz iesniegums,

kurâ jânorâda:

– izvirzâmâ kandidâta vârds, uzvârds, dzimðanas datums,

nodarboðanâs, dzîvesvietas adrese, kontaktinformâcija;

– kandidâta dzîves apraksts;

–kandidâta sabiedrisko aktivitâðu apraksts, par kurâm

ierosinâts pieðíirt apbalvojumu „Bauskas novada Goda

pilsonis”;

– informâcija par kandidâta pieteicçju (pieteicçjiem).

Iesniegtos pieteikumus apkopo un izvçrtç ar Bauskas

novada domes lçmumu izveidotâ Apbalvojumu pieðíirðanas

padome. Apbalvojumu „Bauskas novada Goda pilsonis” pieðíir

ar domes lçmumu. Izskatot pieteikumus par apbalvojuma

„Bauskas novada Goda pilsonis” pieðíirðanu,

Apbalvojumu pieðíirðanas padome vçrtç pilsonisko un

sabiedrisko aktivitâti; ieguldîjumu kultûras, izglîtîbas un

saimnieciskâ darbâ, kâ arî novada attîstîbâ kopumâ; pozitîva

novada tçla veidoðanu un novada vârda popularizçðanu;

profesionâlo darbîbu; ilggadçju un panâkumiem vainagotu

darbu Bauskas novada labâ un citus îpaðus nopelnus.

Jau stâstîts, ka 2012.gada 26.janvârî Bauskas novada

dome apstiprinâja nolikumu Nr.1 „Par Bauskas novada

paðvaldîbas apbalvojumiem”. Nolikums paredz èetru veidu

apbalvojumu pieðíirðanu novada iedzîvotâjiem: apbalvojums

„Mûþa ieguldîjums”, tituls „Bauskas novada Goda pilsonis”,

Goda raksts un Atzinîbas raksts. Ar pilnu nolikuma tekstu

iespçjams iepazîties Bauskas novada paðvaldîbas mâjas lapâ

www.bauska.lv

Aicina izvirzît kandidâtus

paðvaldîbas apbalvojumam

„Bauskas novada Goda pilsonis”

Bauskas pils muzeja darba laiks

svçtkos

Apmeklçtâju apskatei bûs atvçrta pils vecâkâ daïa -

Livonijas ordeòa pils drupas ar skatu laukumu centrâlajâ

tornî.

23.06. no plkst. 9:00 lîdz 14:00

24.06. no plkst. 12:00 lîdz 19:00

Tuvojas latvieðu tautas lielâkie un jautrâkie - Lîgo svçtki, pirms kuriem

izsenis tiek apdarîti visi atlikuðie pavasara darbi, sakopta un izpuðíota

sava sçta. Kad ðie darbi apdarîti, tad ar gandarîjumu var ïauties

svinçðanai gan paða sçtâ, gan doties aplîgot savus kaimiòus.

Novçlu jums visiem lustîgu lîgoðanu!

Bauskas novada domes priekðsçdçtâjs Raitis Âbelnieks

Sveiciens svçtkos

Aktualitâtes novadâ

2 2013.gada 21.jûnijâ Bauskas Novada Vçstis

1.Par aizòçmumu projekta „Ûdenssaimniecîbas attîstîba Bauskas

novada Codes pagasta Guntu ciemâ” îstenoðanai.

2.Par aizòçmumu projekta „Ûdenssaimniecîbas attîstîba Bauskas

novada Codes pagasta Jauncodes ciemâ” îstenoðanai.

3.Par finansçjuma pieðíirðanu iestâdei „Bauskas novada

administrâcija”.

4.Par nekustamâ îpaðuma lietoðanas mçría maiòu nekustamajam

îpaðumam „Rubeòi” Ceraukstes pagastâ.

5.Par paðvaldîbas îpaðuma tiesîbas izbeigðanos uz nekustamo

îpaðumu „Ceplis mâja Nr.10” Meþotnes pagastâ.

6.Par grozîjumiem Bauskas novada domes 2013.gada 25.aprîïa

lçmumâ „Par finansçjuma pieðíirðanu grâmatas „Latvija dejo”

izdoðanai”.

7.Par E. G. iesnieguma izskatîðanu.

Novada domes ârkârtas sçdç 6.jûnijâ pieòemtie lçmumi

Paðvaldîbas kapitâlsabiedrîbu SIA

„Vides serviss” un SIA „Bauskas

namsaimnieks” darbinieku sapulce, kurâ uzòçmumu vadîba un

Bauskas novada domes priekðsçdçtâjs Valdis Veips stâstîja par abu

uzòçmumu apvienoðanu, kâ tâ ietekmçs darbinieku ikdienu turpmâk

un tâs mçríiem ilgtermiòâ, notika 14.jûnijâ Bauskas Kultûras centrâ.

Bauskas novada domes priekðsçdçtâjs Valdis Veips klâtesoðajiem

skaidroja uzòçmumu apvienoðanas

gaitu, argumentçja tâs

nepiecieðamîbu.

V.Veips informçja, ka 13.jûnijâ

Uzòçmumu reìistrâ iesniegti visi

apvienoðanai nepiecieðamie

dokumenti, 18.jûnijâ ir sagaidâma

atbilde.

Pçc uzòçmumu apvienoðanas,

SIA „Vides serviss”, kura lîdzðinçjâs

darbîbas jomas bija labiekârtoðana,

apzaïumoðana un atkritumu

apsaimniekoðana, tiks izveidota

jauna nozare, kas nodarbosies ar

namu apsaimniekoðanu.

Turpmâkie lçmumi, kas saistîti

ar uzòçmuma darbîbu jâpieòem

vadîbai. Tâ kâ krietni palielinâsies

SIA „Vides serviss” darbinieku

skaits, bûs jâdomâ par darba

organizâciju, nodaïu un tehniskâs

bâzes izvietojumu. Pakâpeniski tiks

pârslçgti darba lîgumi ar

darbiniekiem.

Lçmums par uzòçmumu

apvienoðanu tika pieòemts

pamatojoties uz to, ka iedzîvotâji pauduði neapmierinâtîbu ar SIA

„Bauskas namsaimnieks” sniegto pakalpojumu kvalitâti. SIA „Vides

serviss” valdes loceklis Egils Pukinskis atzina, ka lîdz ðim,

iespçjams, ir biji komunikâcijas trûkums starp pakalpojuma

sniedzçju un saòçmçju. Pçc apvienoðanas plânots komunikâcijas

SIA „Vides serviss” un SIA „Bauskas namsaimnieks” apvienoðana cels

pakalpojumu kvalitâti

problçmas risinât.

E.Pukinskis kâ galveno mçríi minçja panâkt klientu

apmierinâtîbu, lai, izmantojot mûsdienu tehnoloìijas, klients

saòemtu maksimâli daudz informâcijas. Viòð minçja, ka namu

apsaimniekoðanas jomâ ir paveikts daudz labu darbu, taèu iedzîvotâji

par tiem neuzzina, tâdçjâdi rodas aizdomas un neapmierinâtîba.

Domes priekðsçdçtâjs V.Veips pauda cerîbu, ka pçc apvienoðanas

uzlabosies pakalpojumu kvalitâte, tie bûs pieejamâki iedzîvotâjiem

un ieguvçji bûs visi – iedzîvotâji, darbinieki un novads kopumâ.

Lelde Podniece,

sabiedrisko attiecîbu speciâliste

Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas izsludinâtajâ projektu konkursâ

„Sporta inventâra iegâdei mâcîbu priekðmeta „Sports” standarta

îstenoðanai izglîtîbas iestâdçs” tika iesniegts 231 projekta

iesniegums no 101 paðvaldîbas kopsummâ par vairâk kâ 680

tûkstoðiem latu.

Valsts budþeta finansçjumu saòems 49 projekta iesniedzçji, tai

skaitâ trîs Bauskas novada paðvaldîbas vispârçjâs izglîtîbas iestâdes

- Meþgaïu pamatskola, Bauskas pamatskola un Bauskas

2.vidusskola. Projekta ietvaros izglîtîbas iestâdçm bûs iespçja

iegâdâties nepiecieðamo inventâru sporta stundâm un nomainît

novecojuðo inventâru.

Bauskas 2.vidusskolâ tiks iegâdâti vingroðanas soli, lîdztekas,

basketbola grozi, nodroðinâta iespçja pedagogiem daþâdot mâcîbu

metodes sporta stundâs, izmantojot mûsdienîgu pieeju, uzlabot

darbu sporta stundâs, veicinât skolçnu fizisko spçju attîstîðanu un

veselîbas nostiprinâðanu, uzlabot skolçnu motivâciju iesaistîties

sporta aktivitâtçs stundu laikâ, kâ arî ârpus skolas.

Meþgaïu pamatskolâ izglîtojamie varçs apgût pamatprasmes

slçpoðanâ un nûjoðanâ, racionâli un lietderîgi izmanto savu laiku,

uzlabot un nostiprinât veselîbu.

Bauskas pamatskolâ projekta ietvaros tiek plânota augstlçkðanas

paklâju, slçpoðanas un florbola inventâra iegâde.

Programmas 09.00.00 „Sports” apakðprogrammas 09.09.00

„Sporta federâcijas un sporta pasâkumi” finanðu lîdzekïi - Ls 4629,

paðvaldîbas lîdzfinansçjums Ls 4819. Plânotais projektu

realizâcijas termiòð lîdz 2013.gada 15.novembrim.

Ilze Tijone,

Attîstîbas un plânoðanas nodaïas vadîtâja

Trîs Bauskas novada paðvaldîbas

izglîtîbas iestâdes saòems valsts

budþeta finansçjumu sporta inventâra

iegâdei

11. jûnijâ apritçja gads kâ pie

klientiem dodas mobilâ aprûpes vienîba,

lai veiktu sociâlo aprûpi mâjâs. Nedçïu

vçlâk pie klientiem sâka doties arî

aprûpçtâjas, kas dzîvo uz vietas pilsçtâ un lauku pagastos. Lîdz ar

to varam uzskatît, ka tieði pirms gada Bauskas novada Sociâlais

dienests uzsâka jaunu sociâlo pakalpojumu – sociâlâ aprûpe mâjâs.

Pakalpojuma attîstîbu pilnîbâ finansç Eiropas Sociâlais fonds un

divos gados, kamçr norit projekta realizâcija, sociâlajai aprûpei

mâjâs tiks izlietoti Ls 99686.

Pakalpojuma attîstîba devusi darba iespçjas 14 speciâlistiem,

t.sk vienai sociâlajai aprûpçtâjai ar maìistra grâdu sociâlajâ darbâ

un 13 aprûpçtâjâm ar aprûpçtâja kvalifikâciju.

Vairâkas stundas nedçïâ esot kopâ ar klientu, aprûpçtâjas

iepazinuðas katra klienta dzîvesstâstu un ðî brîþa problçmas. Klienti

pazîst savu aprûpçtâju, gaida, uzticas kâ cilvçkiem un lûdz paveikt

to, ko paði vairs saviem spçkiem vairs nevar.

Ðoreiz par problçmâm klientu dzîvç, no kuru risinâjuma atkarîga

viòu labklâjîba vecuma gados.

Slimîbas un ârstçðanâs. Visiem klientiem ir nepiecieðama

veselîbas aprûpe. Zâlçm tiek izlietota ievçrojama daïa no nelielajâm

pensijâm. Dârgâs veselîbas aprûpes dçï cilvçki nevçlas ârstçties

slimnîcâ, kaut reizçm tam bûtu objektîva nepiecieðamîba. Ir arî kuriozi

iemesli, kuru dçï cilvçks atsakâs doties uz slimnîcu – nevçlçðanâs

mazgâties. Ja apmeklçjums laicîgi plânots, no laukiem klientu pie

ìimenes ârsta aizved mobilâ aprûpes vienîba. Tâ kâ vienîbas

aprûpçtâjas laukos gaida 22 klienti, marðruti ir rûpîgi saplânoti un ir

bijuði gadîjumi, kad klients palicis sarûgtinâts, jo viòam braukðana

pie speciâlistiem atteikta. Te nu jâatceras, ka mobilâ aprûpes vienîba

nesniedz transporta pakalpojumus. Klientu aprûpç izveidojusies laba

sadarbîba ar ìimenes ârstiem.

Higiçnas ievçroðana. Jâ, daþi klienti aprûpes dokumentos ir

pat parakstîjuðies, ka viòi atsakâs mazgâties. Acîmredzot, dzîve bez

labierîcîbâm, smagais ikdienas darbs laukos un bçrnîbâ

neieaudzinâtâ nepiecieðamîba pçc tîrîbas plus vçl vecuma domâða-

nas îpatnîbas izsaukuðas nepatiku pret higiçnas procedûrâm. Vienâ

gadîjumâ kopâ ar nesen iegûtu traumu tas klientam radîja nopietnas

veselîbas problçmas un ilgstoðu ârstçðanos slimnîcâ, bet aprûpçtâ-

jas saòçma ìimenes ârstes aizrâdîjumu par pavirði veiktiem

pienâkumiem. Tâpçc klientu pierunâðana un motivçðana vismaz

izmçrcçt kâjas, lai nogrieztu cietos, garos nagus, ir îpaði pacietîgs

pasâkums no abâm pusçm.

Projekts „Institûcijâm alternatîvie aprûpes mâjâs pakalpojumi Bauskas

novadâ” Nr. 1DP/1.4.1..2.4./11/APIA/NVA/036

Nabadzîba. Pakalpojuma attîstîba, visvairâk tieði laukos

parâdîja, cik patiesi nabadzîgi dzîvo veci cilvçki. Daudziem nebija

gultas veïas, nomainâmo dvielîðu, par aizkariem nemaz nerunâjot.

Pateicoties zviedru partneru regulâri piegâdâtajai humânajai

palîdzîbai, esam varçjuði apmierinât visas vajadzîbas pçc veïas un

arî apìçrba. Aprûpçtâja spçkos nav izremontçt dzîvokli vai mâju,

ielikt grîdu, kuras daþviet laukos nekad nav bijis, tur saglabâjies

klons vai, labâkajâ gadîjumâ, cementa lçjums.

Droðîba. Ugunsdroðîba ir tâ, kur nepiecieðamos pasâkumus

mudinâjuðas veikt aprûpçtâjas gan paðiem klientiem vai viòu

radiniekiem, vai arî iesaistot pagastu pârvaldes. Skursteòi gadiem

nav tîrîti, istabas piekvçpuðas, dûmi koþ acîs. Plîtiòas bez durvîm ir

milzîgs risks, jo kuru katru brîdi var notikt liela nelaime. Tâ kâ

lielâkoties klienti dzîvo privâtîpaðumos, neviena cita kâ paða klienta

atbildîbâ vien ir, sakârtot arî ðos jautâjumus.

Ceïi vai neceïi. Îpaði mobilâs aprûpes vienîba vistieðâkajâ veidâ

ir izbaudîjusi neceïus, lai nokïûtu pie klienta. Uz daþâm mâjâm ceïa

nemaz nav. Iespçjams, kâdreiz ir bijuði, vai tad mâjas bûtu celtas pie

neceïiem? Taèu ðobrîd tie zuduði, aparti, vai nekopti, krûmos

aizauguði. Ne klients kur spçjîgs nokïût, ne mobilâs aprûpes vienîba

piebraukt. Speciâlistes kilometriem ir gâjuðas kâjâm ar nesamajiem,

lai veiktu savus tieðos darba pienâkumus gan lietû, gan putenî.

Attieksme. Ir daþâdi cilvçki un tikpat daþâda ir viòu attieksme.

Cits savâ slimîbâ un vecumâ kïuvis tik nîgrs, ka pa prâtam nav itin

nekas. Pakalpojums, kas saòemts par velti, netiek novçrtçts. Îpaði tas

sakâms par tuviniekiem, kuriem liekas saprotami, ka viòu radinieku

nu tagad kops un mazgâs, mâju tîrîs aprûpçtâjas. Ja bçrni vecâkus

apmeklçjuði, tad nereti roku nav pielikuði ne mâjâ, ne pagalmâ. Ir pat

gadîjums, kur meita un mazbçrni dirn pie vecîða, kad tur ierodas

aprûpes speciâlistes, jo, lûk, tûliò pastnieks nesîs pensiju, bet mâja

nekârtîbâ, celiòð neizpïauts un uz aprûpçtâjas lûgumu, palîdzçt, tiek

saòemta rupja atbilde. Tajâ pat laikâ kâda kliente, kurai liktenis lçmis

pârvietoties ratiòos, gan dârziòu izravçjusi, gan zâli pagalmâ ar izkapti

nopïâvusi, gan malku ðíûnîtî sastûmusi. Tas ir pozitîvs piemçrs

mûþîgajiem èîkstçtâjiem, ko viens cilvçks var iesâkt ar savu vienîgo

dzîvi, ja to patiesi mîl.

Pavisam aprûpe mâjâs tiek nodroðinâta 69 klientiem, t.sk. 25

pilsçtâ, 44 laukos. Gada laikâ kopâ saòemti 95 iesniegumi par

pakalpojuma nepiecieðamîbu.

Ina Krûmiòa, Sociâlâ dienesta vadîtâjas vietniece

Mag.sc.soc.

Apsveicam

Lîvijas kundze dzimusi Bârbelç, tur ir viòas tçva mâjas. Tâs

viòa ik gadu apciemo, lai pakavçtos atmiòâs. Skolas gaitas jubilâri

aizveduðas daudzviet, arî uz Rîgu, bet sirds vienmçr sauca uz

laukiem.

Lîvijas Lapðas darbs visu mûþu bijis saistîts ar skolu, viòa

strâdâjusi par skolotâju vairâkâs skolâs Bauskas pilsçtâ un arî

pagastos. Bijusi ilggadçja „Plûdoòa namiòa” vadîtâja. Viss ko

kundze dara, paveikts pamatîgi un ar rûpîbu.

Lîvijas kundze ir Griíu skolas himnas lîdzautore. Viòai vienmçr

ïoti paticis dziedât.

Lielâko prieku jubilârei sagâdâ mazmazdçla apciemojums. Viòð

plâno savu dzîvi saistît ar mûziku. Lîvijas kundze stâsta, ka ar

interesi un prieku seko lîdzi viòa gaitâm.

Lîviju Lapðu ik dienas var manît aktîvi rosâmies, viòa labprât

dodas garâs pastaigâs pa Bauskas ielâm, piedalâs sabiedriskajâ

dzîvç, apmeklç koncertus un daþâdus pasâkumus. Kundze uzteic

savus kaimiòus, kuri viòai ir liels atbalsts ikdienas dzîvç.

Sveikt Lîvijas kundzi apaïajâ jubilejâ devâs Bauskas novada

domes priekðsçdçtâjs Valdis Veips. Viòð vçlçja labu veselîbu,

dâvinâja ziedus un dâvanu– Ls 90.

Lelde Podniece,

sabiedrisko attiecîbu speciâliste

13.jûnijâ deviòdesmitos

ðûpuïsvçtkus svinçja bauðíeniece

Lîvija Lapða

30.jûnijâ Vecsaules pagastâ diþu dzîves jubileju svinçs

Kârlis Ðtrauss. Paðvaldîba sirsnîgi sveic jubilâru!

2013.gada 21.jûnijâ Bauskas Novada Vçstis 3

Novada svçtki 2013

Bauskas Tûrisma informâcijas centra ziòa

Jau ceturto gadu Bauskas

novada iedzîvotâji aicinâti

satikties Novada svçtkos.

Svçtki, kâ jau ierasts, tiks

svinçti visos Bauskas

novada pagastos un pilsçtâ.

Atðíirîbâ no iepriekðçjiem

gadiem, kad tie notika

deviòu dienu garumâ,

ðoreiz svçtki plânoti nedçïas

nogalçs – sâkot no 22.jûnija

Îslîcç un Gailîðos, lîdz

3.augustam ar noslçguma

koncertiem Bauskâ.

Bauskas novada kultûras darbinieki veidojuði

koncertprogrammas, kurâs piedalîsies novada amatierkopas un

kaimiòu novadu amatierkolektîvi.

Ðogad turpinâsies stafete- „Jautrais skrçjiens”, kurâ dalîbnieki

varçs iegût noderîgas balvas no Bauskas novada uzòçmçjiem. Stafete

tiks organizçta sadarbojoties ar jaunieðu apvienîbu „Jums” un

uzòçmçju klubu „Bauska 97”. Balvas uzvarçtâjiem bûs sarûpçjuði:

SIA „Iveta”, SIA „Kronis”, SIA „Bçrzkalni”, SIA „Bauskas

Autoosta”, SIA „Teiksmas”, laikraksts „Bauskas Dzîve”, „Bauskas

alus” un nesen Bauskâ atvçrtâ „Picu Darbnîca.”

Mazos svçtku apmeklçtâjus visos pagastos priecçs „Annels”

bezmaksas piepûðamâ atrakcija.

Bauskas novada svçki sâksies Îslîcç 22.jûnijâ ar pasâkumu „Lai

lîgojam, lai svinam!”, kur no plkst. 15.00 pie kultûras nama notiks

tradicionâlais „Jautrais skrçjiens”, darbosies kafejnîca. Pçc „Jautrâ

skrçjiena” notiks teatralizçts uzvedums „Lai lîgojam, lai svinam”,

kurâ piedalîsies Codes pagasta amatierkopas un VPDK „Lîdums”,

deju kopa „Ðurpu turpu”, vçderdeju grupa „Jasmîna”. Ap plkst.18:00

Îslîces kultûras namâ amatierteâtra „Dadþi” pirmizrâde S.Skudrules

lugai „Skaisti dziedi lakstîgala„.

22. jûnijâ svçtki turpinâsies Gailîðu pagastâ atpûtas kompleksâ

Miíelis. No plkst. 19.00 darbosies amatnieku tirdziòð un bezmaksas

piepûðamâ atrakcija. Koncertâ „Skroderdienas Miíelî” piedalîsies

amatierteâtris „Spçlçtprieks”, folkloras kopas „Dreòìeri”, „Laukam

pâri”, jauktais koris „Mçmele” un „Kamarde”, vokâlais ansamblis

„Meþrozîtes”, deju kolektîvs „Code”, Tautas deju ansamblis

„Jandâls”, vidçjâs paaudzes deju kolektîvs „Biguïi”, deju kopa

„Rota”. Pçc koncerta stafete „Jautrais Skrçjiens” un balle ar

Rikardionu (Rihardu Milleru).

Novada svçtki turpinâsies 29. jûnijâ plkst. 19.00, Brunavas

pagasta Çrgïu estrâdç. Tie sâksies ar stafeti „Jautrais Skrçjiens”,

pçc kura ap 20:00 svçtku koncertâ „Draugu pulkâ nâc- dziedât,

dejot sâc!” uzstâsies vokâlâ studija „Tirli Bums”, deju kopa „Rota”,

mûsdienu deju grupa „Lçra”, vçderdeju grupa „Jasmîna”, senioru

deju kopa „Sendienas” un draugu kolektîvi no Platones pagasta-

eiropas deju kolektîvs „Saulessvece” un lînijdeju kolektîvs

„Sidestep” ar lustîgâm dziesmâm priecçs duets „Uzmini Nu”.

19. jûlijâ plkst. 19.00 Dâviòu pagastâ. Ar skaistâm dziesmâm

priecçs vokâlais ansamblis „Uguntiòas” un Inese Lavrinovièa. Par

jautrîbu gâdâs Jaunsaules amatierteâtris, ar deju soli priecçs

Jaunsaules lînijdeju grupa un Vecumnieku novada vidçjâs paaudzes

deju kolektîvs „Vçveri”.

20. jûlijâ plkst. 15.00 Bauskas novada iezîvotâji un viesi

aicinâti uz Ceraukstes pagasta Mûsas ciema sporta laukumu.

Koncertâ „Draugu spiets” vietçjie amatierkolektîvi uzòems viesus

no kaimiòu pagastiem un novadiem- Brunavas pagasta deju kopu

„Rota”, Auces novada senioru ansambli „Randiòð”, Jelgavas novada

Jaunsvirlaukas folkloras kopu „Liepâres” un viesus no Lietuvas-

Radviliðíu kapellu.

20. jûlijâ svçtkus svinçs arî Meþotnes pagastâ. Ðî diena

Meþotniekiem paredzçta îpaði aktîva, jo jau no plkst. 10.00 notiks

gadskârtçjie pagasta sporta svçtki, kuros daþâdas sporta aktivitâtes

paredzçtas lîdz pat vakaram. Noslçgumâ plkst. 19.00 Lîgo dârzâ

skatîtâji tiks aicinâti uz koncertu „Par prieku sev un jums”, lai

noskatîtos Jaunsaules amatierteâtra îslugas „Govs” un „Paradîzç”.

Ar savâm dziesmâm skatîtâjus priecçs vokâlais ansamblis

„Uguntiòas”. Pçc koncerta balli spçlçs muzikants „Paganini” no

Ogres.

Vecsaulieði novada svçtkus svinçs 26. jûlijâ plkst. 19.00,

aicinot pulcçties pie Vecsaules Saieta nama. Koncertâ „Lai skan”

piedalîsies amatierkolektîvi gan no Rundâles un Vecumnieku

novada, gan Bauskas novada amaterkolektîvi. Par viesmîlîbu

rûpçsies folkloras kopas „Vecsaule” dalîbnieki.

Codç Novada svçtkus atzîmçs 27. jûlijâ, plkst. 19.00 pie

Codes pamatskolas, lai kopâ ar novada amatierkolektîviem

izdziedâtu un izspçlçtu koncertu „Kas to Rîgu piespçlçja.”

Novada svçtku pasâkumi Bauskâ sâksies 1.augustâ plkst.

18.00 ar Bauskas Bçrnu un jaunieðu centra vokâlâs studijas

„Miljons” albûma „NeDarbi” prezentâcijas koncertu Bauskas

Kultûras centra pagalmâ. Ðis ir jau otrais studijas albûms, kuru

„Miljons” dalîbnieki iedziedâjuði kopâ ar Latvijâ populâriem

dziedâtâjiem.

2. un 3. augustâ plkst. 10.00 Ceraukstes un Codes pamatskolas

sporta hallç notiks starptautisks florbola turnîrs „Bauskas Alus kauss

2013”, kurâ piedalîsies dâmu, kungu un veterânu florbola komandas

no Zviedrijas, Èehijas un Latvijas.

2.augustâ plkst. 12.00 Bauskas Novadpçtniecîbas un mâkslas

muzejâ tiks atklâta 10.starptautiskâ gleznoðanas plençra „Bauskas

vasara” gleznu izstâde, kurâ savus darbus izstâdîs plençra 18

mâkslinieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas un

Krievijas. Vakarâ plkst. 17.30 Bauskas Novadpçtniecîbas un mâkslas

muzeja studijas izstâþu zâlç notiks ìitâru ansambïa „Duo Papilio”

(Nîderlande) koncerts. Duets koncertos izpilda Spâòu komponistu

darbus, kâ arî argentînas tango, franèu ðansonus un ârijas.

3.augustâ Bauskâ notiks plaða kultûras un sporta programma.

No plkst. 10.00 laukumâ pie Bauskas novada domes norisinâsies

sporta centra „Mçmele” atklâtâ kausa izcîòa strîtbolâ, noslçguma

posma sacensîbas. No plkst. 11.00 Bauskas Râtslaukumâ un

apkârtçjâs ielâs darbosies tirdziòi, uzòçmumu prezentâcijas,

„Annels” atrakciju parks, kurâ priecâties varçs gan bçrni, gan

pieauguðie. No plkst. 11.00-13.00 darbosies viena bezmaksas

piepûðamâ atrakcija.

Paralçli Novada svçtkiem tiks svinçti arî II Alus svçtki, kur bûs

iespçja nobaudît apmçram 10 alus darîtavu produkciju un piedalîties

daþâdâs ar alu saistîtâs aktivitâtçs.

Plkst. 12:00 alus darîtavas dosies gâjienâ no Bauskas novada

domes uz Râtslaukumu (marðruts: Parka iela- Uzvaras iela- Kalna

iela). Ikviens varçs uzgavilçt sava iecienîtâ miestiòa brûvçtâjiem.

Pçc gâjiena Râtslaukumâ norisinâsies Alus svçtki, ðogad tos vadîs

TV zvaigzne Mâris Grigalis. Lai arî apmeklçtâji var dziedât visiem

zinâmas ðlâgerdziesmas Alus svçtkos uz skatuves dienas garumâ

uzstâsies humoristiskais „Lîèu oríestris”. Dienas garumâ paredzçta

radoða, aktîva un sportiska programma bçrniem un viòu vecâkiem

„Mazais Stiprinieks”, bet plkst. 14.00 Bauskas Bçrnu un jaunieðu

centra pagalmâ „Jautrâ Skrçjiena” Bauskas posms.

Plkst. 16:00 Bauskas Novadpçtniecîbas un mâkslas muzeja

pagalmâ viesosies Bârbeles amatierteâtris ar izrâdi „Hugo Diegs

brauc uz Bambâïiem”.

Râtslaukumâ uz cenrâlâs skatuves no plkst. 17.00 notiks

mçìinâjumi vakara koncertam.

Plkst. 18.40 no Bauskas novada domes uz Râtslaukumu

(marðrutâ Parka iela- Uzvaras iela- Kalna iela) dosies Bauskas

novada paðvaldîbas iestâþu, uzòçmçju un iedzîvotâju gâjiens, kura

tematika ðogad bûs „Mûsu upju iemîtnieki.” Plkst. 19.00 sâksies

Bauskas Novada svçtku noslçguma pasâkums „Mçs no Mûsas un

Mçmeles krastiem”, kurâ godinâs un sveiks Bauskas novada

iedzîvotâjus un sporta sacensîbu uzvarçtâjus. Koncertâ uzstâsies

Sabîne Berezina, Mârtiòð Jâtnieks, mâsas Vîgupas, duets ”Uzmini

nu”, mûsdienu deju grupas „Performance” un „Lçra”, vokâlâs studijas

„Miljons” un „Aprîïa pilieni”.

Pçc koncerta apbalvos gâjiena uzvarçtâjus, norisinâsies „Jautrâ

Skrçjiena” finâls un apbalvoðana.

Plkst.21.00 uz Râtslaukuma skatuves uzstâsies Pçteris Upelnieks

ar pavadoðo sastâvu.

Ap plkst. 22:00 uzstâsies grupa „Dzelzs Vilks,” kura saspringtajâ

vasaras festivâlu un koncertu sezonâ atrada laiku, lai uzstâtos arî

Bauskâ.

Paralçli grupas „Dzelzs Vilks” koncertam „Fotomiks” pagalmâ

sâksies balle kopâ ar grupu „Brîvdiena,” savukârt Bauskas Kultûras

centra pagalmâ „Easy Bar” diskotçka, kurâ par labskanîgu deju

mûziku gâdâs „Dj Dween”.

Lîdz pat trijiem naktî uz lielâs skatuves Râtslaukumâ spçlçs grupa

„Dakota”.

Svçtdien 4.augustâ Bauskas Pilî notiks Bauskas ordeòpils 570

gadu jubileja. Tajâ varçs vçrot Livonijas ordeòa bruòinieku

paraugdemonstrçjumus un ieroèu pielietojumus. Seno deju grupa

„Galms” uzstâsies ar îpaðu deju programmu, atbilstoðu Bauskas

vecâs pils pastâvçðanas laikam, norisinâsies daþâdas spçles un

rotaïas.

Novada svçtkos paredzami satiksmes ierobeþojumi un plânoti

nakts pasâkumi. Svçtku izskaòa 3.augustâ paredzçta ap trijiem

naktî, tâpçc lûdzam tuvumâ esoðo mâju iedzîvotâjus bût

saprotoðiem un iecietîgiem.

Svçtkus atbalsta ikgadçjais atbalstîtâjs SEB banka, kâ arî Latvijas

Alus darîtâju savienîba, SIA „Petarde” un „Easy bârs”.

Priecîgus svçtkus!

Bauskas Kultûras centrs

Aicinâjums pieteikties gâjienam

un tirdziòam

Bauskas Novada un Alus svçtku ietvaros 3.augustâ plkst.18.40

tiek organizçts teatralizçts svçtku gâjiens, kurâ aicinâti piedalîties

Bauskas novada paðvaldîbas iestâdes, uzòçmumi un iedzîvotâju

grupas. Gâjiena tçma ðogad – „Mûsu upju iemîtnieki”.

Gâjiena mçríis: veidot Bauskas Novada svçtkus plaðâkus,

iesaistot svçtkos novada iedzîvotâjus;

Gâjiena dalîbnieki: Bauskas novada uzòçmçji, iestâþu kolektîvi,

amatierkolektîvi, sporta komandas, neformâlas organizâcijas

(kaimiòi, nûjotâji, mâmiòas ar bçrnu ratiòiem u.c.), klases, ìimenes.

Gâjiena norise: gâjiena sâkums pie Bauskas novada domes.

Gâjiena marðruts: novada dome- Uzvaras iela - Kalna iela-

Râtslaukums.

Gâjiena dalîbnieku apbalvoðana: dalîbniekus vçrtç Bauskas

novada domes priekðsçdçtâja izveidota þûrija. Gâjiena uzvarçtâjus

paziòo koncerta beigâs.

Pieteikðanâs gâjienam:

e-pasts janis.dumins@bauska.lv, tâlr. 63923291

Svçtkiem aicinâm pieteikties tirgotâjus.

Pieteikties rakstiski- kultura@bauska.lv vai zvanot Bauskas Kultûras

centram 63923291.

Pasâkumu plânâ iespçjamas izmaiòas, sekojiet reklâmai!

IV Bauskas Novada svçtki „Novads, kurâ satiekas”

„Q-Latvia” ir zîme, kura apzîmç kvalitatîvu tûrisma

pakalpojumu. Lai to saòemtu, Bauskas Tûrisma informâcijas

centram bija jâsagatavo esoðâs situâcijas raksturojums kvalitâtes

nodroðinâðanas jomâ, jâveic pakalpojumu íçdes analîze, klientu

apmierinâtîbas aptauja, jânodroðina klientu sûdzîbu vadîba, jâveic

paðu darbinieku aptauja, kâ arî jâsagatavo rîcîbas plâns kvalitâtes

pilnveidoðanai. Pakalpojuma kvalitâti pârbaudîja „slepenais pircçjs”.

Tûrisma nozarç „Q” kvalitâtes sistçmas pçdçjos gados ir kïuvuðas

plaði pazîstamas visâ Eiropâ. „Q-Latvia” kvalitâtes sistçmas

ievieðana uzòçmumâ ïauj âtri, lçti un paðu spçkiem, izmantojot

Eiropâ pârbaudîtas metodes, padarît savu pakalpojumu ievçrojami

pievilcîgâku klientiem. „Q-Latvia” kvalitâtes sistçmas ievieðana

sniedz iespçju uzòçmumam palielinât savu konkurçtspçju, prestiþu

un atpazîstamîbu, nodroðinot klienta vajadzîbâm un prasîbâm

atbilstoðu pakalpojumu. Konkurçtspçja un laba reputâcija ir faktori,

kuriem ir izðíiroða nozîme mûsdienu tûrisma komercdarbîbas vidç,

kurâ galvenais ir klients, kura tâlâk sniegtâ informâcija par

pakalpojuma kvalitâti izplatâs ïoti âtri.

„Q-Latvia” kvalitâtes zîmi pieðíir uz pieciem gadiem, tâs

îpaðnieks iegûst iespçjas tikt plaði reklamçtiem Tûrisma attîstîbas

valsts aìentûras u.c. sadarbîbas partneru informatîvajos materiâlos

un mârketinga aktivitâtçs, kâ arî zîmes îpaðnieki tiek izcelti tûrisma

portâlos.

Aicinâm ikvienu uzòçmçju pieteikties „Q-Latvia” kvalitâtes

zîmei, tâdâ veidâ ne vien paaugstinot savu sniegto pakalpojumu

kvalitâti, bet arî piesaistot vairâk cilvçkus un iegûstot bezmaksas

reklâmu un izcelðanu daþâdos tûrisma portâlos un bukletos! Ðogad

no mûsu novadiem Tûrisma informâcijas centrs saòem ðo kvalitâtes

zîmi pirmo reizi, bet tâs pagarinâjumu ir ieguvusi arî „Meþotnes

pils” viesnîca!

Informâcija par „Q–Latvia” pieðíirðanas kârtîbu un „Q–Latvia”

sistçmas dalîbniekiem un kvalitâtes zîmes ieguvçjiem atrodama LVRA

mâjas lapâ www.hotel.lv un Tûrisma attîstîbas valsts aìentûras (TAVA)

mâjas lapâ

www.tava.gov.lv

Alîda Balode,

Tûrisma

informâcijas

centra speciâliste

Bauskas Tûrisma informâcijas centrs saòem kvalitâtes zîmi „Q Latvia”

Apsveikums

Es sasçju lielu sieru,

Jâòu dienas gaidîdama;

Jâòu dienu izdalîju

Pa maziemi gabaliem.

Sveicam Codes pagasta un

novada iedzîvotâjus ar

tuvojoðos Vasaras saulgrieþu

dienu, îpaði 28 Lîgas un 86 Jâòus, kas dzîvo Codç.

Jaunâkajam Jânîtim ðî gada septembrî paliks divi gadiòi,

bet pagasta Diþjânis jeb vecâkais Jânis ir - Jânis Gudþa,

kuram rudens pusç bûs apaïa jubileja – astoòdesmit pieci

gadi.

Jaunâkâ Lîga dzimusi 2007.gada februârî, viòa dzîvo

Jauncodç un var lepoties, ka vecâki viòai devuði vçl vienu

tikpat skaistu un latvisku vârdu – Madara. Savukârt,

pagasta Diþlîga, tâpat kâ jaunâkâ Lîga dzimusi ziemas

mçnesî – februârî un ðogad atzîmçja seðdesmit sesto

dzimðanas dienu.

Priecîgus svçtkus vçlot,

Codes pagasta pârvalde

4 2013.gada 21.jûnijâ Bauskas Novada Vçstis

Novada skolâs

Meþgaïu pamatskolâ, tâpat kâ visur citur, skolçni ir aktîvi un

darboties griboði. Jâdod tikai iespçjas. Ðajâ mâcîbu gadâ esam daudz

sportojuði gan sporta stundâs, gan sacensîbâs skolâ, novadâ un arî

ârpus novada.

Lai gan skolâ nav sporta zâles, cenðamies apgût pamatizglîtîbas

standartâ noteikto, kâ arî piedalâmies daþâdâs sacensîbâs.

Piedalîjâmies Bauskas novada Olimpiskajâ dienâ, rudens komandu

krosâ, tautas bumbas sacensîbâs, kâ arî basketbola sacensîbâs u.c.

Ir izveidojusies jauka sadarbîba ar Vecsaules pamatskolas

struktûrvienîbu Jaunsaules pamatskola.Ne vienu vien reizi

meþgaïnieki devâs uz Jaunsaules skolu, lai sagatavotos sacensîbâm

basketbolâ. Savukârt, kad Meþgaïu bçrni brauca uz Riekstu kalnu,

òçmâm lîdzi arî jaunsaulieðus.

Meþgaïos mâcâs daudz apdâvinâtu un spçjîgu bçrnu. 2.klaðu

Olimpiâdç ar savu veiklîbu visus pârsteidza Luîze Straìe, ðahâ

vislabâk veicâs Ivaram Kalniòam, bet novada 4.jaunatnes Olimpiâdç

3 zelta medaïas izcînîja Ritvars Briedis. Skolâ ir daudz jauno

dambretistu.

Janvârî devâmies uz Griíu pamatskolu, kurâ norisinâjâs

draudzîbas spçles florbolâ starp Griíu, Meþgaïu un Jaunsaules

skolâm.Tâ kâ ðogad ziema nekâdi negribçja atkâpties, pavasara

brîvlaikâ devâmies uz Riekstu kalnu baudît pçdçjos ziemas priekus.

4.maijâ jau atkal bijâm Riekstu kalnâ. Ðoreiz gan neslçpojâm, bet

piedalîjâmies Baldones novada atklâtajâ èempionâtâ pavasara krosâ.

Skriet apkârt Riekstu kalnam nebija viegli, vairâki skolçni pirmo

reizi veica tik garas distances – meitenes 3.5 km, zçni 5 km. Tomçr

godalgotu vietu nebija maz. Medaïas izcînîja Reinis Ozols, Dairis

Undzçns, Edijs Davidonis, Ritvars Briedis, Dina Briede, Agnese

Vanaga, Lâsma Ðepetovska, Marta

Pâtaga un skolotâja Dace Kalniòa.

Mâcîbu gadu noslçdzot, skolâ

notika pavasara rallijs – meðanas

sacensîbas, kurâs piedalîjâs arî

piecgadîgie un seðgadîgi bçrni.

Ðoreiz noteicoðais nebija spçks vai

âtrums, bet gan precizitâte.

Individuâli vislabâk veicâs Tomam

Pavâram, Henrijam Viïumsonam,

Tomam Þeberam un Aivai

Morozai.

Veiksmîgi esam piedalîjuðies

Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas

izsludinâtajâ atklâtâ projektu

konkursâ „Sporta inventâra iegâdei

mâcîbu priekðmeta „Sports”

standarta îstenoðanai izglîtîbas

iestâdçs”. Konkursa mçríis –

atbalstît mâcîbu priekðmeta

„Sports” valsts standarta

realizâcijai nepiecieðamâ inventâra

iegâdi, sekmçjot izglîtojamo

veselîbas nostiprinâðanu un

uzlaboðanu, fizisko spçju

attîstîðanu un pamatprasmes,

sistemâtiskâs fiziskâs aktivitâtçs un to nozîmi veselîbas saglabâðanâ

un nostiprinâðanâ, veicinot vçlmi iesaistîties daudzveidîgu sporta

aktivitâðu apguvç. Rezultâtâ skolai bûs nûjoðanas un slçpoðanas

inventârs, un skolçni ziemâ varçs aktîvi slçpot skolas apkârtnç, kâ

arî piedalîties daþâdâs sacensîbâs.

Pçc vairâku gadu pârtraukuma Meþgaïu pamatskolâ darbu atsâka

mazpulks. Iepriekð to vadîja Mârîte Birzniece, bet ðajâ gâdâ man

tika uzticçta mazpulka vadîðana. Mazpulkâ iesaistîjâs visi ceturtâs

klases skolçni. Domâju, ka nâkamajâ mâcîbu gadâ mums

pievienosies bçrni arî no citâm klasçm.

Mazpulki ir starptautiska bçrnu un jaunatnes izglîtîbas

organizâcija, kuras ideja ir mâcoties darît un darot mâcîties.

Mazpulcçni audzç dârza vai lauka kultûras, kopj mâjdzîvniekus,

veic pçtnieciska rakstura darbus, iesaistâs sporta un mâkslas

aktivitâtçs, pievçrðas apkârtçjâs vides aizsardzîbai un „zaïajam”

dzîvesveidam. Kad pagâjuðajâ gadsimta sâkumâ ASV bçrni sâka

nodarboties ar pçtniecîbu kukurûzas un cukurbieðu lauciòos, uz

Laimas âboliòa lapiòas tika uzrakstîti 4 angïu vârdi – HEAD,

HEART, HANDS, HEALTH. Ðobrîd pasaulç vairâk nekâ 80 valstîs

darbojas 4H klubi, kurus apvieno doma, ka veiksmîgas dzîves

pamatâ ir laba sirds, ass prâts, èaklas rokas un stipra veselîba. Angïu

valodâ izteikto 4H klubu ideju „mâcîties darot” 1929.gadâ no ASV

uz Latviju atveda kâdreizçjais Valsts prezidents Kârlis Ulmanis.

Kopð tâ laika Latvijas mazpulki savu galveno mçríi izsaka labâ,

stiprâ teikumâ – mâcît bçrniem darbu! Ðobrîd Latvijas Mazpulku

organizâcijâ ir vairâk nekâ 1500 bçrnu un jaunieðu, kas aktîvi

darbojas 118 mazpulkos. Mçs esam viens no tiem.

Kad visa daba zied un zaïo, gavilç putni, klât vasara. Skolas

zvans aicina bçrnus uz pçdçjo mâcîbu stundu ðajâ mâcîbu gadâ un

tad burvîgajâ vasarâ iekðâ. Citiem izskançjis izlaiduma valsis, un

ceïð vedîs tâlâk. Îpaðs lepnums par tiem absolventiem, kas lîdz ar

apliecîbu vai atestâtu saòem Îslîces vidusskolas medaïu par augstiem

mâcîbu sasniegumiem. Tie ir Annija Bçrziòa, Ainis Jurevics un Lelde

Drozdovska.

Kâds tad bijis ðis mâcîbu gads Îslîces vidusskolâ? Radoðs,

krâsains un spoþs. To varçja pamanît tradicionâlajâ mâcîbu gada

noslçguma pasâkumâ, kad pâr skolu nolija îsts zvaigþòu lietus no

„Îslîces zvaigznâja”.

Skolâ katru gadu tiek noteikts skolçnu TOP 50, òemot vçrâ

mâcîbu priekðmetos iegûto vidçjo vçrtçjumu. 12.klases skolniece

Annija Bçrziòa vidusskolu beidz ar vidçjo vçrtçjumu 9,25 balles

un TOP 50 ieòem 1.vietu, 2.vietâ ar vidçjo vçrtçjumu 9,2 balles

ierindojas 7a.klases skolniece Megija Luòìe, 3.vietu dala 5.klases

skolniece Rûta Elvîra Skotele un 11.klases skolniece Zane Zentele.

Ðis mâcîbu gads Îslîces vidusskolai nesis daudz panâkumu

mâcîbu priekðmetu olimpiâdçs.

Îpaði lepojamies ar skolçniem, kuri ieguvuði augstus sasniegumus

mâcîbu priekðmetu olimpiâdçs valstî, un sakâm paldies skolotâjiem,

kas viòiem palîdzçjuði. 11. klases skolniece Zane Zentele ieguvusi

atzinîbu valsts Ekonomikas olimpiâdç (skolotâja Rita Straumîte),

12. klases skolniece Annija Bçrziòa Latvieðu valodas un literatûras

39. valsts olimpiâdç ieguva III pakâpi (Vaira Dundure). Protams,

kopâ ar bçrniem priecâjamies un lepojamies par sasniegumiem arî

novada mâcîbu priekðmetu olimpiâdçs: 1.vieta Ekonomikas

olimpiâdç 11.kl. skolniecei Zanei Zentelei (skolotâja Rita Straumîte),

2. vieta Latvieðu valodas un literatûras olimpiâdç 11.kl. skolniecei

Annijai Bçrziòai (skolotâja Vaira Dundure), 3. vieta Latvieðu valodas

un literatûras olimpiâdç 9. kl. skolniecei Leldei Drozdovskai

(skolotâja Vaira Dundure).

Iegûtas arî vairâkas atzinîbas: bioloìijâ 9. klaðu grupâ Leldei

Drozdovskai (skolotâja Anita Griíîte), latvieðu valodâ un literatûrâ

11.-12. klaðu grupâ Ðarlotei Þukovskai (skolotâja Vaira Dundure),

vizuâlâ mâkslâ 1.-4. klaðu grupâ Elzai Vârnai un Lindai Konoðíei

(skolotâja Laima Oborune), matemâtikâ 4. klases skolçniem – Lindai

Konoðíei un Silvestram Narkevicam (skolotâja Ineta Kâle).

Mâcîbu gada sâkumâ kopîgi iepazinâmies ar Latvijas Mazpulku

mçríiem un darbîbas virzieniem, ar kustîbas aizsâkumiem Latvijâ.

Savas zinâðanas izmantojâm, piedaloties „Latvijas avîzes” un

lielveikalu tîkla „Maxima” rîkotajâ konkursâ „Vai tu zini, kas ir

mazpulki?”

Rudenî piedalîjâmies konkursâ „Mûsu mazais pârgâjiens”. Kopâ

ar klases audzinâtâju devâmies ekskursijâ, lai apzinâtu koka

daudzveidîgos izmantoðanas veidus un meþa nozares devumu mûsu

novadâ un Latvijâ. Savus izpçtes darbus nosûtîjâm Zemkopîbas

ministrijas Meþa departamentam, par ko saòçmâm Atzinîbas rakstu

un nelielas dâvaniòas katram dalîbniekam.

Ziemas periodâ mâcîjâmies adît. Rîgas klubiòa brîvprâtîgâ

dalîbniece Elîna aicinâja adît dûraiòus ar mazpulku simboliku. Tâ

kâ mçs tikai mâcîjâmies adît, tad ðajâ ziemâ adîjâm ðalles. Vislielâkâ

vçrtîba ir paðu radîtâm lietâm un prieks par to, ka esam ko jaunu

apguvuði. Ziemâ apguvâm vçl ko jaunu – devâmies uz Vecsaules

pamatskolas struktûrvienîbu Jaunsaules pamatskola, kur mâcîjâmies

slçpot. Visiem negâja viegli. Tik ïoti gribçjâs nobraukt no kalniòa,

bet lîdzsvaru noturçt ne katram izdevâs uzreiz. Tamdçï kâdam mâjâs

nâcâs doties ar slapjâm biksçm. Bet prieks un gandarîjums mazinâja

kreòíus par biksçm.

3.maijâ devâmies un Dobeles novada Penkules pamatskolu, kurâ

norisinâjâs Latvijas Mazpulku 18.sporta spçles. Katrs varçja

pârbaudît savas prasmes daþâdâs fiziskajâs aktivitâtçs. Bija patîkami

iepazîties ar citiem mazpulcçniem un redzçt, ka mûsçjo ir tik daudz.

Bçrni ar prieku nofotografçjâs kopâ ar Kamerûnas 4H viceprezidenti

Sandrînu Klorensu Nouako Webedjo (attçlâ), kura Latvijâ viesojâs

trîs mçneðus.

Pavasarî no Ventspils novada saòçmâm sûtîjumu, kurâ bija ap

30 ðíiròu dâliju gumi. Daïu no tiem iestâdîjâm pie skolas puíu

dobç, bet daïu audzçjam mâjâs. Rudenî, kad dosimies uz skolu,

varçsim vçrot ðo skaisto ziedu daudzveidîbu.

Vasarâ katrs mazpulcçns izstrâdâ savu individuâlo projektu. Mçs

audzçjam pupiòas, tomâtus vai dâlijas (pçc izvçles). Projekta ietvaros

to darâm pirmo reizi, bet ceram, ka izdosies. Lîdz ðim bçrni palîdzçja

vecâkiem rosîties pa dârziòu, tagad mammas palîdz saviem

mazpulcçniem tikt galâ ar darbiòiem. Vasaras viducî savas pupiòas

un tomâtus uz nedçïu uzticçsim vecâkiem, jo dosimies uz Latvijas

mazpulku nometni Vireðu pagasta Vidagâ „Visu daru es ar prieku!”.

Nometnç pierâdîsim, ka gribam un varam dzîvot zaïi! Uzzinâsim,

cik liels ir Vizlas akmens un cik bîstamas ir Sikðòu krâces.

Mâcîsimies, kâ saimnieko lielâs zemnieku saimniecîbâs ar gaïas

lopiem ekskluzîvâ vidç, kâ saimnieko zemeòu, aveòu, dzçrveòu

u.c. audzçtâji. Tâ bûs vasaras labâkâ nedçïa, kuru mçs pavadîsim

lielajâ telðu pilsçtâ kopâ ar zinâmiem un vçl nezinâmiem draugiem

no citiem mazpulkiem.

Lai gan ðis mâcîbu gads ir noslçdzies, darbi turpinâs arî vasarâ.

Mazpulcçni strâdâ pie saviem projektiem, bet tie, kas grib sasniegt

labus rezultâtus sportâ, turpina sportot arî vasarâ. Darbi runâ skaïâk

par vârdiem, tâpçc darot mâcîsimies kopâ. Lai jauka vasara visiem

maniem skolçniem un darba kolçìiem.

Dace Kalniòa, Meþgaïu pamatskolas sporta skolotâja,

mazpulka vadîtâja

Aktîvi esam

piedalîjuðies arî novada

rîkotajos konkursos.

Izteiksmîgas runas

konkursâ krievu valodâ

iegûtas divas 3. vietas –

Viktorija Agejeva (10.kl.)

un Agnese Guïevska

(11.kl.). Pierîgas reìiona

skatuves runas konkursâ

6. klases skolniece Laura

Þuhovska saòçma treðâs

pakâpes apbalvojumu.

Lasîðanas veicinâðanas

pasâkumâ „Niíi un stiíi

skolas bibliotçkâ”

izrâdîjâs, ka âtrâkais

lasîtâjs novadâ ir 5. klases

skolnieks Edvards

Dubenlâþe. Zinâtniski

pçtniecisko darbu

konkursâ divi 11. klases

skolçnu darbi -Zanes

Zenteles un Ineses

Jasones pçtîjums par

jaunieðu bezdarba problçmâm Latvijâ un Artûra Gaiïa pçtîjums par

mâjas lapu izveides iespçjâm, izmantojot bezmaksas risinâjumus, guva

atzinîgu vçrtçjumu novada- un tika izvirzîti uz Zemgales reìionu,

kur A.Gailis guva iespçju savu darbu aizstâvçt arî valsts lîmenî.

Ìeogrâfu dienâs 7.-8. klaðu grupâ un Zemgales mutes veselîbas

centra organizçtajâ viktorînâ 5. klasçm „Esi gudrs – bûsi vesels”

komandas izcînîja 2. vietas.

Îslîces vidusskolâ bçrni ir ne tikai zinoði, bet arî radoði, izpausties

griboði. Savus talantus skolçni varçja parâdît daþâdos pasâkumos.

Tajos atklâjâs ne tikai katra personîba, bet arî klases kolektîva gars,

saliedçtîba. Rudenî savu skolu 125.dzimðanas dienâ skolçni sveica

ar krâðòu ziedu paklâju.

Janvârî mûsu skolas skolçnus bija apbûruði Rûdolfa Blaumaòa

literârie darbi. Skolâ notika teâtra dienas, kurâs 1.-4.klaðu skolçni

bija pârvçrtuðies par îstiem Blaumaòa velnçniem, 5.-12.klaðu skolçni

skatîtâjus iepazîstinâja ar citiem Rûdolfa Blaumaòa literârajiem

darbiem. Uz skatuves jaunie aktieri izdzîvoja draiskulîbas un

nerâtnîbas, mâcîjâs mîlçt, mçìinâja sajust traìismu un bezspçcîbu,

kas pâròem nokïûstot uz atlûzuða ledus gabala.

Tradicionâlajâ dziesmu festivâlâ bija ieraduðâs muzikâlâs „Îslîces

zvaigznes”, skatîtâji varçja baudît koncertu gan krievu, gan angïu

valodâ. Ir taèu stundâs iemâcîtâs zinâðanas jâliek lietâ! Arî 2.klases

skolçniem izdevâs gût pirmâs iemaòas ðajâs vçl neapgûtajâs valodâs.

Skolçni savus mâkslinieciskos talantus pilnveidoja daþâdos

Meþgaïu pamatskolas mazpulcçni iesâktos darbus turpina arî vasarâ

Aizvadîtais mâcîbu gads Îslîces vidusskolâ

turpinâjums 5.lpp

2013.gada 21.jûnijâ Bauskas Novada Vçstis 5

intereðu pulciòos. Mçrítiecîgais darbs nepalika bez rezultâtiem.

Skolotâjas Ilzes Ponomorovas vadîtais 7.-9.klaðu deju kolektîvs deju

skatç ieguva Laureâta pakâpi, 1.-2.klaðu dejotâji- 1.pakâpi.

Lauras Þuhovskas dzejas lasîjums priecçja gan novada, gan

reìiona skatuves runas dalîbniekus.

Skolotâjas Egitas Dreimanes vadîtie mazpulku dalîbnieki savu

veiklîbu parâdîja Latvijas Mazpulku 18. sporta spçlçs „Zaïais starts”,

kas notika Penkulç 2013.gada 3.maijâ.

Îslîcç ir arî labi sportisti. Pateicoties skolotâjas Ilzes Ladusânes

mçrítiecîgajam darbam, Gada noslçguma pasâkumâ „Sportistu

zvaigznâjs” iemirdzçjâs îpaði koði- 85 skolçni saòçma pateicîbas

par iegûtâm godalgotâm vietâm daþâdâs novada sacensîbâs.

Mûsu skolas skolçni nav vienaldzîgi pret bçrniem, kuriem dzîvç

klâjas grûtâk, un veciem cilvçkiem, iepriecinot viòus ar paðu

sarûpçtâm dâvaniòâm, mîïiem vârdiem un dziesmâm. 12.klase skolâ

organizçja labdarîbas akciju un sarûpçto nogâdâja bçrnu nama

„Vita” bçrniem Ziemassvçtkos.

Lielu paldies gribam teikt vecâkiem- mûsu skolas labvçïiem.

Ârpusklases pasâkumos aktîvi lîdzdarbojâs Skolas padomes vecâki,

iejûtoties gan vçrtçtâju, gan padomdevçju lomâ. Viòu organizçtâs

„Stila skolas” nodarbîbas bçrni apmeklçja ar lielu interesi.

Mûsu skolas 7a.klases skolçni sevi veiksmîgi parâdîjuði konkursâ

„ Gada klase 2013”. Lepojamies ar titula „Gada skolçns 2013”

ieguvçjâm Leldi Drozdovsku un Zani Zenteli. Zanes talantu

daudzpusîba tika novçrtçta arî novadâ, pieðíirot nominâciju „Par

talantu daudzpusîbu”.

Jaukus un mîïus svçtku brîþus Îslîces vidusskolas kolektîvs ir

dâvâjis vecâkiem un vietçjai sabiedrîbai svçtku koncertos-Latvijas

Republikas proklomçðanas gadadienai veltîtajâ koncertâ „Ai, tçvu

zeme stûru stûriem”, Ziemassvçtku koncertâ „Ziemas stâsts” un

Mâtes dienai veltîtajâ koncertâ „Skaistâkie ziedi mâmiòai”.

Ja vçlaties pievienoties mûsu skolas skolçnu pulkam nâkoðajâ

mâcîbu gadâ ,esiet mîïi gaidîti. Îpaði-1. un 10.klasç.

Lai saulaina un jauka vasara mums visiem!

Vija Ieleja,

Îslîces vidusskolas direktore

turpinâjums no 4.lpp

Attçlâ – 12.klases absolventi ar audzinâtâju

Marinu Lazdiòu, FOTO Arnis Almanis

Pârrobeþu uzòçmçjdarbîbas atbalsta bibliotçku tîkla stratçìijas

publiskâ apsprieðana Bauskâ notika 28.maijâ. Apsprieðanâ

piedalîjâs paðvaldîbas un bibliotçku pârstâvji, uzòçmçji, jaunieði

un citi aktîvisti, kuriem nav vienaldzîga savas dzîves vides attîstîba.

Apsprieðanas laikâ SIA „SAFEGE Baltija” eksperte Inga Uvarova

atklâja projekta „Uzòçmçjdarbîbas atbalsta bibliotçku pârrobeþu

sadarbîbas tîkla izveidoðana” stratçìijas izstrâdes gaitu, kâ arî

organizçja diskusiju, lai noskaidrotu kâdi risinâjumi bûtu aktuâli

bibliotçku attîstîbai Bauskâ un Bauskas novadâ.

Stratçìijâ plânots noteikt vidçja termiòa mçríus un veicamos

pasâkumus, lai nâkotnç bibliotçkas attîstîtu kâ uzòçmçjdarbîbas

atbalsta institûcijas un resursu centrus.

Lîdz ðim eksperti ir izpçtîjuði un analizçjuði esoðo situâciju

piecâs projektâ iesaistîtajâs paðvaldîbâs – Bauskâ, Rundâlç, Birþos,

Pakrojâ un Pasvalç. Ir notikuðas intervijas, eksperti veikuði stipro

un vâjo puðu analîzi, izstrâdâjuði priekðlikumus stratçìijas

îstenoðanai.

Bibliotçka – uzòçmçjdarbîbas atbalsta un paðvaldîbas sabiedriskâs dzîves centrs

Novada skolâs

Novada attîstîba

Lai bibliotçkas attîstîtos, bûtu interesantas daþâdai auditorijai,

tai skaitâ arî uzòçmçjiem, tâm jâbût aktîvâkâm komunikâcijâ ar

saviem esoðajiem un potenciâlajiem klientiem, jâveicina aktivitâte

paðvaldîbas sabiedriskajâ dzîvç, „jâtuvinâs” cilvçkiem, viòu dzîves

ritmam un interesçm – jâpârskata darba laiki, jâuzlabo pieejamîba,

jâpiedâvâ interesanti, netradicionâli pakalpojumi. Interesanta ir

ideja par mobilâs bibliotçkas izveidi – tâ ir bibliotçka, kas fiziski

dodas pie saviem klientiem, tâdçjâdi padarot ðo pakalpojumu vçl

pieejamâku un komunikâciju ar vietçjiem iedzîvotâjiem aktîvâku.

Plânots, ka uzòçmçjdarbîbas atbalsta bibliotçkas bûs vieta, kur

netraucçti strâdât, izmantot nepiecieðamo biroja tehniku, organizçt

un apmeklçt daþâdus seminârus un sanâksmes, tikties ar

pieredzçjuðiem uzòçmçjiem, kuri sniegtu noderîgas konsultâcijas

biznesa uzsâkðanai, izmantot e - pakalpojumus, iegût specifisku

informâciju no datu bâzçm, lasît e-grâmatas.

Uzòçmçjdarbîbas atbalsta bibliotçkas piedâvâtos pakalpojumus

varçtu izmantot paðnodarbinâtie, bezdarbnieki, skolçni un studenti,

cilvçki, kas veic darba pienâkumus attâlinâti, potenciâlie, jaunie

un esoðie uzòçmçji.

Bauskas novadâ ðî projekta ietvaros plânots uzlabot astoòas

bibliotçkas: Bauskas centrâlo bibliotçku, Codes, Jauncodes,

Rîtausmu, Uzvaras, Brunavas, Grenctâles un Ceraukstes

bibliotçkas.

Latvijas – Lietuvas pârrobeþu programmas projekta

„Uzòçmçjdarbîbas atbalsta bibliotçku pârrobeþu sadarbîbas tîkla

izveidoðana” ietvaros jau ir realizçtas ðâdas aktivitâtes: metu

konkurss Bauskas centrâlâs bibliotçkas bûvniecîbas priekðlikumu

izstrâdei, Rîtausmu bibliotçkas rekonstrukcija, jaunas serveru

infrastruktûras iegâde un uzstâdîðana. Projekta ietvaros vel

paredzçts izveidot Vienas pieturas aìentûras, jaunu, mûsdienîgu

Bauskas novada paðvaldîbas mâjas lapu, ieviest e – pakalpojumus.

Lelde Podniece,

sabiedrisko attiecîbu speciâliste

Metu konkursa „Bauskas Centrâlâs bibliotçkas bûvniecîbas

priekðlikumu izstrâde” uzvarçtâji noskaidroti devîþu atðifrçjumu

atvçrðanas sanâksmç 7.jûnijâ.

Konkurss notika Latvijas – Lietuvas pârrobeþu programmas

projekta „Uzòçmçjdarbîbas atbalsta bibliotçku pârrobeþu sadarbîbas

tîkla izveidoðana” ietvaros. Tika iesniegti 12 meti (priekðlikumi) ar

Bauskas jaunâs bibliotçkas vizuâlais tçls noskaidrots metu konkursâ

devîzçm. Pçc metu konkursa

rezultâtu noskaidroðanas, sâksies

sarunu procedûra par lîguma

slçgðanu Bauskas Centrâlâs

bibliotçkas skièu un tehniskâ

projekta izstrâdâðanu.

Þûrijas komisijas priekðsçdçtâja

vietniece Dace Putna devîþu

atvçrðanas sanâksmç pauda

gandarîjumu par konkursa norisi:

„Prieks, ka bijusi liela atsaucîba un

darbi iesûtîti kuplâ skaitâ, turklât visi

iesniegtie darbi bija arhitektoniski

augstvçrtîgi.”

Bûves funkcionalitâti un

iekïauðanos vidç D. Putna minçja kâ

galvenos metu vçrtçðanas kritçrijus.

Þûrijas komisijas locekïiem

balsojot, 2013.gada 30.maijâ tika

pieòemts lçmums par ðâdu

godalgoto vietu sadalîjumu:

1.vieta un naudas balva Ls 1 500,00

tika pieðíirta metam ar devîzi

„meeting@crossroad”(meta autors–

SAS [Slçgtâ akciju sabiedrîba: UAB] „A2SM” (Aurimas Sasnauskas,

Viaèeslavas Malenko, Giedrius Mamavièius, Gabriele Ubarevièiûte,

Ieva Saldauskaite, Joris Ðykovas));

2.vieta un naudas balva Ls 1 000,00 pieðíirta metam ar devîzi

„BCB17” (meta autors – SIA „Legzdiòð un partneri”);

3.vieta un naudas balva Ls 500,00 pieðíirta metam ar devîzi

Viena no Latvijas muiþâm, kurai laimçjies atdzimt. Paglâbta

no iznîcîbas, tâ savos stâstîjumos, braucot ekskursijâs, dzirdu

pieminâm gidus.

Bruknas muiþa ir Bauskas novada nomalç Dâviòu pagastâ

Iecavas upes kreisajâ krastâ.18. gs. kultûrvçsturiskais

piemineklis. Tûrisma objekts. Biedrîbas „Kalna svçtîbu

kopiena’’mâjvieta.

Atmodas sâkumu muiþa sagaidîja ieaugusi brikðòos un

atkritumu kaudzçs, izdeguðu jumtu un pussabrukuðâm çkâm.

Dzîvojamâ mâjâ izdemolçtas telpas bez grîdâm, izsisti logi. Atstâta

un nevienam nevajadzîga.

90. gadu vidû vienâ no mazâk izpostîtajâm muiþas telpâm

apmetas atkarîbâs esoði jaunieði ar vadîtâju priesteri Andreju

Mediòu. Sâkas teritorijas sakopðanas darbi. Rosîba muiþâ piesaista

interesentus, brauc talcinieki. Tie ir jaunieði un bçrni, pat Jânis

Jarâns ar saviem „piektdieòiem’’ vâc gruþus no muiþas telpâm,

priesteris zâìç vecos kokus. Nebeidzams darbs, bet katrs sakoptais

stûrîtis rada gandarîjumu. No savâktajâm drazâm muiþas parkâ

tiek izveidots uzkalniòð. Bet vçl ðodien, stâdot un ravçjot, pagâtnes

drazas vçl liek uzmanîties, stikli jau netrûd. Apkârtnes iedzîvotâjos

ziòkâre, runas un minçjumi par to kas notiek muiþâ.

Daudzmaz sakoptajâ muiþâ 2001. gadâ tiek dibinâta biedrîba

„Kalna svçtîbu kopiena’’. Vajadzîbu ïoti daudz, tiek meklçtas

iespçjas lîdzekïu piesaistei. Atsaucas cilvçki, kas palîdz sev

„B3B”(meta autors – SIA „Kvites”).

Diviem darbiem þûrija lçma pieðíirt veicinâðanas balvu – Ls 250,00

katram:

•metam ar devîzi „BAUSKE LIBRARIUM”(meta autors – SIA

„CORE projekts” un Ilze Zbitkovska);

•metam ar devîzi „Bauska 2015”(meta autors – SIA „Arhitekta

L.Ðmits darbnîca”).

Metus izvçrtçja þûrijas komisija, kuras sastâvâ bija domes un

paðvaldîbas pârstâvji, uzòçmçji, arhitekti, bibliotçku nozarç

strâdâjoðie. Þûrijas komisijas priekðsçdçtâjs: Jânis Feldmanis -

Bauskas novada domes priekðsçdçtâja vietnieks; þûrijas komisijas

priekðsçdçtâja vietniece: Dace Putna – Bauskas novada paðvaldîbas

iestâdes „Bauskas novada administrâcija” Bauskas novada Bûvvaldes

vadîtâja, arhitekte.

Atbilstoði metu konkursa nolikuma nosacîjumiem uz sarunu

procedûru par lîguma slçgðanu Bauskas Centrâlâs bibliotçkas skièu

un tehniskâ projekta izstrâdâðanai tiks uzaicinâti pirmo trîs godalgoto

vietu ieguvçji. Lîguma slçgðanas tiesîbas par Bauskas Centrâlâs

bibliotçkas skièu un tehniskâ projekta izstrâdâðanu tiks pieðíirtas

augstâkâs vietas ieguvçjam, kura piedâvâjums (tajâ skaitâ

kvalifikâcija) tiks atzîts par atbilstoðu sarunu procedûras nolikuma

prasîbâm.

Godalgotie meti, meti, kas saòçmuði veicinâðanas balvas, kâ arî

to dalîbnieku darbi, kas nav ieguvuði godalgas vai veicinâðanas balvas,

pçc autoru piekriðanas saòemðanas tiks izstâdîti Bauskas novada

domç, Uzvaras ielâ 1, 2.stâvâ laika posmâ no 2013.gada 13.jûnija

lîdz 2013.gada 28.jûnijam.

Lelde Podniece,

sabiedrisko attiecîbu speciâliste

iespçjamos veidos. Top pirmie projekti Renesanses dârza izveidei.

Seko muiþas kompleksa atjaunoðanas projekti ar lîdzekïu piesaisti

no ES fondiem, uzòçmçjiem. Izveidota naturâlâ saimniecîba, kas

Kopienas iemîtniekus daïçji nodroðina ar uzturu.

Biedrîba savâ aprûpç ir òçmusi cilvçkus, kuriem ir atkarîbu

problçmas - alkohols, narkotikas, azartspçles. Daudzi no ðiem

cilvçkiem ir zaudçjuði visu – ìimeni, mâjas, darbu, cerîbu. Ir

dzîvojuði uz ielas, pabijuði cietumâ. Bruknâ tiek piedâvâta iespçja

izkïût no atkarîbu purva strâdâjot un lûdzoties. Dievs, darbs, daba,

tâs ir pamatvçrtîbas dzîvei Kopienâ. Vçl ir mâkslas terapija.

Darbojoties ar mâliem stabilizçjas psiholoìiskie procesi, tiek

apgûtas podnieka darba iemaòas, kas reâli var noderçt darba dzîvç.

Paðreiz Kopienâ uzturas un iziet rehabilitâcijas programmu 23

atkarîbnieki, vairâkumâ tie ir vîrieði daþâdâ vecumâ, daþi

brîvprâtîgâ darba veicçji, ir bçrni no sociâli nelabvçlîgâm

ìimençm.Veicamo darbu netrûkst dârzâ un parkâ, turpinâs

baznîcas celtniecîba, sâkam gâdât sienu ganâmpulkam.

Gatavojamies arî Renesanses dârza svçtkiem. Ðogad tie

risinâsies jau 8. reizi. Svçtku moto – „Pârtapt taurenî”.

Nepiecieðamos lîdzekïus baznîcas celtniecîbas turpinâðanai ceram

savâkt organizçjot otro labdarîbas koncertu „Uzcelsim savu

baznîcu!’’

Bruknas muiþa ir atvçrta sabiedrîbai. Tâ tiek veidota par garîgâs

kultûras centru Zemgalç un visâ Latvijâ. Ðeit notiek seminâri,

konferences, ierodas cilvçki no visas Latvijas garîguma

meklçjumos.

Atjaunotâ muiþas fasâde, ainavu parks ar dîíiem, renesanses

dârzs, kapelas celtniecîba paðu rokâm pçc 10. gs. Karsas katedrâles

parauga, unikâlâ Kopienas dzîve ir lietas, kuras vçrts iepazît

atbraucot uz Bruknu.

Apskatei piedâvâjam arî baroka stilâ iekârtotâs muiþas

iekðtelpas, stâstîjumu par muiþas vçsturi un Kopienas ikdienu,

iemîtnieku liecîbas.

Îpaði gaidîti Bruknas muiþâ ir novada iedzîvotâji. Ir vçrts pabût

Bruknâ lai to redzçtu, sajustu, lai dzirdçtu stâstu par Bruknas –

vietas un cilvçku atdzimðanu un - mâcîtos.

Terezija Lasmane,

biedrîbas „Kalna svçtîbu kopiena” projektu vadîtâja

Kontaktinformâcija:tel.+37126411090,

e-pasts: bruknasmuiza@inbox.lv, www.brukna.lv

Brukna – muiþa, kurai laimçjies atdzimt

«Bauskas Novada Vçstis» lasâmas arî

Bauskas novada mâjas lapâ

www.bauska.lv

6 2013.gada 21.jûnijâ Bauskas Novada Vçstis

Dziesmu un Deju svçtkus gaidot

Tautas deju ansamblis (TDA) „Jandâls” oficiâli dibinâts

tâlajâ 1961.gadâ. Mainîjâs laiki, dejotâji un vadîtâji...Kopð

1994.gada kolektîvu vada atraktîvâ Tamâra Ïisovcova. Ðíiet,

ka viòâ ir „mûþîgais dzinçjs”! Ar Tamâru es tikos dejotâjiem

saspringtâ laikâ –pirms paðiem Dziesmu un deju svçtkiem.

Runâjâm par viòas vadîto kolektîvu „Jandâls”, par deju, par

svçtkiem par viòu - jo tieði deja ir viòas dzîve!

Sâksim ar jûsu kolektîvu! Jandâls tiek uzskatîts par etalonu.

Tâls ceïð ir noiets, pudu sâls kopâ esat apçduði... Vai ir viegli

bût (nebaidîðos no ðî vârda) labâkajiem?

Taisnîba, Jandâls ir augstâkâ lîmenî nekâ citi deju kolektîvi Bauskas

novadâ.

Ðis ir jau otrais gads, kad mçs esam „A” grupâ. Pirmajâ gadâ mçs

vçl domâjâm vai palikt un censties, bet mûs pierunâja mçìinât. Un

vajag mçìinât! Lai gan ðobrîd pçc skates rezultâtiem no visiem

Latvijas deju kolektîviem mçs esam trîsdesmitie, mçs vienalga esam

ïoti priecîgi. Esam ïoti, ïoti priecîgi un pateicîgi, ka starp 32

labâkajiem Latvijas kolektîviem esam arî mçs.

Ko uzskatât par savu „veiksmes atslçgu”? Kas palîdz bût

labiem, bût labâkajiem?

Es domâju, ka palîdz zinâðanas. Zinâðanas, ko gûstu no personîgâs

pieredzes. Es pati paðlaik dejoju Vidçjâs paaudzes deju kolektîvâ

„Lîgo”, mûsu horeogrâfs un virsvadîtâjs ir Jânis Purviòð. Un tieði

no viòa es esmu daudz ko mâcîjusies! Esmu iemâcîjusies pacietîbu,

iemâcîjusies ar sapratni uzòemt neveiksmes.

Esmu iemâcîjusies bût pacietîga tieði darba procesâ. Ja ir

nepiecieðamîba, visu atkârtojam vçl, vçl un vçlreiz! Ja agrâk es

pieïâvu, ka gan jau bûs labi, tad tagad, NÇ! Mçs strâdâjam tik ilgi,

lîdz es redzu, ka viss ir izdarîts kâ nâkas un deja izskatâs labi.

Ïoti daudz ko esmu atvedusi uz Bausku no ðî kolektîva, aizguvusi,

ieviesusi savâ kolektîvâ. Esmu ieguvusi patieðâm noderîgas

praktiskâs zinâðanas!

Kolektîvs ir tâds, kâdi ir tâ dalîbnieki. Kâds ir Jandâls?

Paðlaik Jandâlâ ir 44 dejotâji – studçjoði jaunieði. Viòi visi pamatâ

ir bauðíenieki, nu jau lielâkâ daïa dzîvo, mâcâs vai strâdâ Rîgâ,

taèu turpina braukt dejot pie mums. Mçs mçìinâm vienu reizi nedçïâ,

sestdienâs, protams, ir arî papildu mçìinâjumi, nometnes, lai varam

programmu izstrâdât tik augstâ lîmenî. Viòi saka, ka, dejojot Rîgâ,

izmaksas ir daudz dârgâkas, nekâ braucot dejot uz Bausku.

Tas laikam pierâdîjies jau kopð bçrnîbas, ka meitenes grib dejot

vairâk kâ puiði. Kâda ir Jûsu pieredze? Vai puiði grib dejot?

Mums problçmu nav! Mums ir konkurss, visi cînâs par iekïûðanu

sastâvâ, par savu vietu. Kopâ mums kolektîvâ ir 15 puiði un 27

meitenes.

Kâ ir ar kolektîva ikdienu, ar attieksmi no dejotâju puses?

Reizçm ir bijis tâ, ka nolaiþas rokas...paldies Dievam, ka dejotâju

ðobrîd ir tik daudz, ka ir ko likt vietâ! Nav jâsatraucas par to, ka

man atsûta ziòu: „Tamâra es nevaru ðodien dejot koncertâ!” Ðobrîd

es varu mierîgi ielikt vietâ citu dejotâju. Saprotu, ka katram no

viòiem ir savas „darîðanas”, savas problçmas, personîgâs lietas un

pasâkumi. Ja ir liels sastâvs, tad darbu var organizçt un visu izdarît!

Kâdreiz tas bija ïoti sareþìîti, jo cilvçku trûka, mçs strîdçjâmies un

tas bija tâ „nesmuki”... Bijâm spiesti palielinât sastâvu un òemt

klât jaunus dejotâjus!

Es vadu arî Bauskas sâkumskolas, Bauskas Valsts ìimnâzijas un

Vecsaules pamatskolas deju kolektîvu. Nevienu mâcît nav viegli!

Ar mazajiem vçl kaut ko var sarunât, bet lielie jau ir personîbas.

Viòiem ir ikdienas gaitas, ar kurâm jârçíinâs.

Dejotâji no ðiem kolektîviem pçc tam nâk dejot uz Jandâlu, viòi

visi jau ir bijuði mani audzçkòi, izgâjuði manu „skolu”.

Vçl viens pluss ir tâds, ka mums ir brîniðíîgs atbalsts no Bauskas

novada! Mums ir pieejams autobuss, top tautas tçrpi, un milzîgs

paldies par skaistajiem treniòtçrpiem, ar tiem mçs noteikti ïoti labi

uz laukuma izskatîsimies, bûsim pamanâmi! Tas motivç.

Kâ jau jauni cilvçki, esat progresîvi, aktîvi! Jums ir sava

domubiedru grupa draugiem.lv. Jûs kopâ ne tikai dejojat, bet

arî svinat svçtkus, rîkojat ballîtes...

Jâ! Par tradîciju kïuvis svinçt sezonas atklâðanu. Katru gadu mums

ir Ziemassvçtku ballîte, kurai mçs izvçlamies tçmu, lai interesantâk.

Parasti ir arî kopîgs pasâkums pavasarî, bet ðogad bija tik daudz

darba, ka tas izpalika. Tie ir trîs tâdi lielâkie svçtki, aktivitâtes,

kuras mçs kolektîvâ organizçjam!

Mûsu kolektîvs ir kâ ìimene! Ir prezidents, „kultorgs”, viòi atbild

par kolektîva labklâjîbu, dara visu, lai dalîbnieki justos labi, palîdz

iejusties jaunajiem dalîbniekiem.

Jubilâru sveikðana notiek katru nedçïu, kad sanâkam uz

mçìinâjumu. Mçs ïoti piedomâjam pie tâ, lai jubilârs justos labi,

saòemtu dâvanas, justos îpaði savos svçtkos – nav svarîgi tâ ir

dzimðanas vai vârda diena.

Kâ ir ar sadraudzîbas deju kolektîviem?

Katru gadu „sadejojamies” ar draugu kolektîviem. Mums ir draugi

Lîvânu pusç, Saldû, protams, tepat Bauskâ. Mûsu vismîïâkie draugi

ir TDA „Uguntiòa” no Rîgas, ar viòiem esam atraduði îpaðu kontaktu

. Kolektîva vadîtâja ir mana skolotâja no augstskolas laikiem. Un

paði dejotâji ir ïoti vienkârði, ïoti jauki un tâdçï mums ir tik viegli

uzturçt draudzîgas attiecîbas ar „Uguntiòu”! Priecâjamies, ka drîz

tiksimies Deju svçtkos!

Un ârzemju draugi?

Ar ârzemju draugiem ir tâ...Pçdçjâ laikâ ir liels „klusums”. Mums

ir sadraudzîbas

kolektîvi tepat

kaimiòos - Lietuvâ.

Esam izbraukâjuði

ïoti daudz vietas gan

tepat Latvijâ, gan

ârpus tâs robeþâm.

Kur tik neesam bijuði!

Bet pçdçjos divus, trîs

gadus ðajâ ziòâ nekas

nenotiek. Pçdçjais ko

atceros - pirms diviem

gadiem bijâm

Ungârijâ.

Ja jau

pieskârâmies Deju

svçtku tçmai,

parunâsim arî par

to! Cik svçtku jau ir

jûsu „kontâ”?

Jandâls kopð savas

d i b i n â ð a n a s

piedalîjies jau 13

dziesmu un deju

svçtkus.

Mûþsenais jautâjums, uz kuru tomçr neviens nav atradis

viennozîmîgu atbildi... Viedokïi ir daþâdi! Kam grûtâk

dziedâtâjiem, vai dejotâjiem?

Es domâju, ka dziedâtâjiem stâvçt uz vietas ir grûtâk, nekâ

dejotâjiem, kuri ir kustîbâ. Man kâ dejotâjai bûtu ïoti, ïoti grûti tik

daudz stundu nostâvçt uz vietas. Dejotâji var komunicçt savâ starpâ,

pârvietoties pa laukumu, tas ir pilnîgi citâdâk!

Saskarsmes ziòâ mums nav nekâdu problçmu. Dejotâji ar

dziedâtâjiem tiekas daþâdos pasâkumos, ballîtçs svçtku ietvaros un

ïoti labprât visi kopâ pavada laiku.

Vai ir kâdas tradîcijas, ko ievçrojat, gatavojoties Dziesmu

un deju svçtkiem? Kas palîdz noskaòoties, bût uz viïòa?

Ir viena vienîga tradîcija! Tâ ir nometne, ko rîkojam katru gadu, ne

tikai pirms svçtkiem. Nometne ilgst trîs dienas, no piektdienas

lîdz svçtdienai. Ðogad gan ir doma

nometni sâkt sestdien agri no rîta, lai

darbs nebûtu saraustîts. Ðo dienu laikâ

mçs „pieslîpçjam” pusgadâ paveikto un

pienâcîgi sagatavojamies skatei.

Mçs dejojam no desmitiem rîtâ lîdz

pusdienas laikam, stundu çdam

pusdienas un atpûðamies un tad bez

pârtraukuma dejojam lîdz vçlam

vakaram, kamçr viss ieplânotais ir

paveikts. Otrâ dienâ visu atkârtojam.

Nometnes notiek Uzvarâ. Mçs apzinâti

izvçlamies nometni organizçt laukos,

ârpus pilsçtas, lai mûs neviens

netraucç...

Kâ jûs izlçmât, ka savu dzîvi

saistîsiet ar deju?

Sâku dejot tepat Jandâlâ. Nolçmu, ka

savu dzîvi saistîðu ar deju, iestâjos

Kultûras darbinieku tehnikumâ un sâku

DZÎVE CAUR DEJAS PRIZMU

mâcîties par deju kolektîva vadîtâju. Ðajâ laikâ es strâdâju skolâ un

tur augstâkâ izglîtîba bija obligâta prasîba, tâdçï stâjos augstskolâ!

Domâju, kur iet, ko mâcîties... Protams, ka deju! Tâ es iestâjos

Rîgas Pedagoìijas un izglîtîbas vadîbas augstskolâ. Tas bija pirmais

gads, kad skolâ uzòçma deju pedagogus. Tâds bija mans ceïð...

Kâ Jums izdodas visu apvienot? Vai pietiek laika arî sev?

Dejoðana ir mana vienîgâ nodarbe, neko citu es nedaru... Protams,

es esmu ïoti aizòemta un labprât no kâda darba atteiktos, bet tas

nav iespçjams. Par ðâda veida darbiem maksâ ïoti mazu algu.

Saliekot kopâ algas, ko saòemu par visu kolektîvu vadîðanu,

izveidojas alga, kâdu vajadzçtu saòemt par vienu darbu!

Ðobrîd ir sajûta, ka mans darbs netiek novçrtçts.

Un kâ ar ìimeni? Vai esot ðâdâ „skrçjienâ” kâda dzîves joma

necieð?

Mans dçls ir jau pieaudzis un mâcâs Rîgâ, varçtu teikt, ka es ðobrîd

esmu viena... Ir sajûta, ka laika neatliek pat paðai sev! Nesaku, ka

esmu nelaimîga un ar dzîvi nepamierinâta...vienkârði tâ ðobrîd ir!

Mainâs paaudzes, dejotâji un arî pati deja! Tautiskajâ dejâ

ienâk populârâs mûzikas elementi, netradicionâlâki soïi un

kustîbas. Vai nav bail pazaudçt tautiskumu?

Jâ, ienâk daþâdi jauninâjumi. Brîþiem ðíiet, ka mûzika ir dîvaina,

bet zem tâ visa saglabâjas stipri, latviski vârdi. Latviskais netiek

pazaudçts!

Dejotâjiem patîk ðîs dejas jaunâs skaòâs?

Dejotâjiem patîk! Piemçram, deju grupas „Dzirnas” vadîtâjs Agris

Daòiïçviès ir izveidojis deju „Apkal manu kumeliòu”, ðíita, ka tas

ir absolûti moderns variants un es domâju: „Ak Dievs! Kâ

tautastçrpos tâdu deju var dejot!” Bet kopumâ izskatâs labi un paðiem

dejotâjiem patîk.

Kas jums palîdz saòemties, pârvarçt problçmas,

samierinâties ar ðî darba mînusiem un turpinât strâdât?

Bieþi vien ienâcis prâtâ, ka es gribçtu darît kaut ko pilnîgi citâdâku!

Bet es nekad nevarçtu nosçdçt pie galda, pie datora... Man ðíiet, ka

cilvçki, kas sçþ savâ kabinetâ, pie sava galda ir iesprostoti krâtiòâ.

Man ir vajadzîga brîvîba - kustîbu un izvçles brîvîba.

Daþreiz es pie sevis domâju, kâpçc Latvijâ tik ïoti mîl deju? Kâpçc

cilvçki grib dejot, kâpçc viòi iet, strâdâ un cînâs? Arî tie dejotâji,

kas uz laiku pamet ðo nodarbi, pçc laika atgrieþas un saka: „Es

gribu dejot!” Tas ir kaut kas, kas mums latvieðiem ir iekðâ. Caur

deju, caur dziesmu mçs izjûtam savu dzimteni!

Lelde Podniece,

sabiedrisko attiecîbu speciâliste

2013.gada 21.jûnijâ Bauskas Novada Vçstis 7

Dziesmu un Deju svçtkus gaidot

Îsi pirms Lîgo svçtkiem Dziesmu un deju svçtku noskaòâs,

uz sarunu aicinâju Bauskas novada jauktâ kora „Meþotne”

vadîtâju Mârîti Jonkus. Mârîtei ir daudz ko teikt! Ar patiesu

entuziasmu un prieku viòa stâsta par darbu, savu kori, mûziku

un mîlestîbu pret to.Taèu katrâ medus mucâ ir savs darvas

piliens, tâ ir arî ðoreiz...

Pavisam nesen, 23. martâ, koris „Meþotne” svinçja 35 gadu

radoðâ darba jubileju, bija koncerts, ziedi un sveicçji. Ar ko

Jums ðis koncerts palicis atmiòâ?

Tagad jau ir pieòemts, ka jubilejas reizç aicina arî viesu korus,

ansambïus, deju kolektîvus, lai bûtu interesanti, lielâka daþâdîba.

Mçs tâ nedarîjâm! Centâmies piepildît koncertu paði.Tâdâ brîdî ir

svarîgi ar plaðu un daudzveidîgu programmu izdziedât tieði savu

redzçjumu, savas sajûtas, sniegt tâs saviem tâ mirkïa domubiedriem

- bijuðajiem koristiem, tagadçjo dziedâtâju tuvâkajiem cilvçkiem

un kora draugiem. Koncertâ iezîmçjâm kora gara gaitu cauri dziesmu

svçtkiem.Turklât koncerts ritçja skaistâ gaisotnç brîniðíîgajâ

Meþotnes pilî.

Diemþçl ðâdi skaisti notikumi kultûras jomâ netiek pienâcîgi

atspoguïoti, netiek runâts par bûtisko, vçrtîgo. Laikam jau tas ðíiet

mazsvarîgi. Vislielâkâ vilðanâs bija dziesmu svçtku ieskandinâðanas

koncerts 25.maijâ. Mûsu kormûzikas diþmeistars maestro Gido

Kokars ar savu vitâlo, spçkpilno klâtesamîbu un gara lidojumu mûs

visus vienkârði emocionâli ”satrieca”. Tas bija neizsakâmas laimîbas

brîdis. Un par to nekur ne vârda. Vai kâds ir atbildîgs par to ?

Nereti jûs tiekat saukta par sava kora dvçseli, vai tâ arî

jûtaties?

Protams, tas ir pagodinâjums un prieks, ja kora dziedâtâji tâ uzskata.

Taèu, manuprât, katram diriìentam bûtu jâbût kora dvçselei, jo

viòam ir jâspçj iedvesmot un pacelt augstâkâ mûzikas lidojumâ

ikvienu, kas uzticas. Jebkuram diriìentam ir svarîgi, lai kopîgâ

muzicçðana veidotos ar cilvçkiem, kuriem ir augsta izpratnes un

uzticamîbas pakâpe. Mûsu korî ðâdu cilvçku netrûkst.

Jums korî ir daþâda vecuma dalîbnieki...

Jâ, jâ! Ir viens izòçmums, bet visipârçjie ir jaunâki par mani.

(Smejas!) Tâ kâ -ïoti jauni cilvçki!

Mçìinâjumi, koncerti, kopîgi pasâkumi...daudz laika tiek

pavadîts kopâ! Kâ ir ar izmaiòâm kora sastâvâ? Vai tâs

„nesaðûpo”?

Sastâvs, protams, mainâs, seviðíi pçdçjos gados. Kâds aiziet,

lielâkoties saistîbâ ar dzîvesvietas vai darbavietas maiòu. Iemesli

izprotami. Bet vietâ nâk jauni, jauki, iedvesmojoði un dziedât griboði

cilvçki. Vairâk, protams, izslâpuðas pçc garîgâs barîbas ir

sievietes.Ar vîriem ir tâ...(apdomâjas) Viòi koros tieðâm ir maz un

ir milzîgs prieks par katru, kuram tâ ir patiesa sirdslieta un kurð

celsies un nâks nosargât dziesmu svçtkus.

Ja dvçselç un sirdî ir vçlçðanâs dziedât, muzicçt un lîdz ar to

pacelties mazliet augstâk un piepildît savu garu, tad nâc un dziedi!

Tikai visiem kopâ tas jâdara patiesi un jçgpilni. Diemþçl daudziem

cilvçkiem tas vairs nav bûtiski... Vieglâk jau dzîvot tâ sadzîviski,

domâjot par materiâlâm lietâm un nodarbinot tikai virsçjo, âtri

uztveramo emociju slâni. Mûsdienu daþâdie, man nepieòemamie,

procesi, to virzîba arvien vairâk attâlina cilvçku no garîguma,

dvçseliskuma, no emocionâlâs pasaules. Tâds patiesu, dziïu emociju

vakuums. Ir tâ! (Nopûðas...) Domâju, ka tâ ir mûsu laikmeta lielâkâ

bçda.

Negribas ticçt, ka vîrieði negrib dziedât...

Varbût, ka grib, bet tas pacietîbas un izturîbas mçrs nav tik augsts

kâ sievietçm. (Smejas!)

Kâ ir ar panâkumiem? Vai varçtu teikt, ka koris „Meþotne”

ir panâkumiem bagâts?

Kas ir panâkumi? Jâ, mums ir bijuði skaisti mirkïi, ko var uzskatît

par panâkumiem. Es domâju, ka par panâkumiem ir jârunâ ikdienas

„griezumâ”. Ikdienas darbs rit ne jau tâdçï, lai bûtu panâkumi, ne

jau tâdçï, lai bûtu kvalitâte kvalitâtes pçc, bet, lai mçs savu

dziedâðanas darbu darîtu patiesi, godîgi un saturîgi, lai jebkura

uzstâðanâs sniegtu pçc iespçjas pilnîgâku saturisko, emocionâlo

atklâsmi. Ja tas mums kaut nedaudz izdodas, tie tad arî ir mûsu

ikdienas panâkumi. Bet tas skaistais 1998.gada finâlskates

panâkuma mirklis mûs toreiz gan pârsteidza, gan saviïòoja.

Mûsu ðî gada panâkums ir arî tas, ka esam iekïauti to 30 Latvijas

koru skaitâ, kuri dziedâs simfoniskâs mûzikas koncertâ, kas notiks

MÛZIÍIM JÂBÛT NEDAUDZ DULLAM

3.jûlijâ Arçnâ Rîga.

Nedaudz pastâstiet par repertuâru. Kâda veida

mûziku var dzirdçt jûsu kora koncertos? Ir

repertuârs, kas jâizdzied uz Dziesmu svçtkiem, bet

kâ jûs veidojat savu repertuâru? Kas jums ir

svarîgs, izvçloties dziesmas?

Pçc iespçjas katrâ sezonâ allaþ cenðamies iestudçt kaut

ko jaunu. Ðajâ Dziesmu svçtku gadâ nav sanâcis tik

daudz laika, lai daþâdotu repertuâru, jo svçtku

repertuârs ir pietiekami plaðs. Taèu nozîmîga vieta

mûsu kora repertuârâ ir garîgajai mûzikai.Nereti

dziedam dievkalpojumos, garîgâs mûzikas koncertos.

Tâ ir tâda îpaða sajûta, pat tâda kâ nepiecieðamîba.

Repertuârâ ir gan latvieðu, gan Rietumeiropas

komponistu daþâdu laikmetu mûzika. Galvenais, lai

izvçlçtie skaòdarbi ietvertu emocionâlu

vçstîjumu.Ðogad papildus slodzi mums uzlika

simfoniskâs mûzikas koncerta repertuârs, kur

izdziedâsim 8 vokâli instrumentâlos skaòdarbus.

Mûzikas skaistums un

posts

Mçdz teikt, ka mâksla top caur mokâm, vai tâ ir arî Jûsu

kora gadîjumâ?

Jâ, piekrîtu gan! Ikdienas darbâ, protams, jâiet caur daþâdiem

pinekïiem un çrkðíiem Bet tâ pârvarçðana, uzveikðana un skaistâ

radîðana dara cilvçku bagâtâku. Dabîgi! Ja viegli iet pa dzîvi, tad

neveidojas dziïâka sapratne par daudz ko...Tas, ko mçs darâm, ir

vienkârði godîgs darbs! Darbs, kas cilvçkam spçj sniegt

gandarîjumu, izpratni par „augstâkâm” lietâm. Cilvçks pilnîgo sevi

emocionâlâ un arî izzinoðâ sfçrâ.

Es tieðâm apbrînoju cilvçkus, kuri nâk un dzied! Ja man par to

samaksâ kaut daþus latus, tad viòiem pilnîgi neko. (Smejas!)

Ikdienas darbs, protams, nav rozçm kaisîts, jâizdara ir tieðâm daudz.

Mçìinâjumi lielâkoties ir divas reizes nedçïâ, jo, manuprât,

darbojoties vienu reizi nedçïâ, neko nopietnu nevar izdarît! Tâ

uzskata arî mani dziedâtâji un ir gatavi strâdât. Vispâr viòi ir tik

kolosâli! Apbrînas vçrti, sirds inteliìenti, gudri cilvçki, kuri saprot,

kâdçï viòi tur ir, un tas man dod iedvesmu.

Pçc jûsu domâm, kâdi ir plusi un mînusi ðim darbam? Kâdçï

pietiek spçka, neatmest visam ar roku?

Pçdçjâ laikâ es daudzreiz vaicâju sev, kâdçï es vçl aizvien nodarbojos

ar mûziku!? Nereti uzmâcas domas, ka tik maz ir to cilvçku, kuriem

mans darbs bûtu vajadzîgs. Diemþçl mûziía profesijai ðobrîd vispâr

nav nekâds augstais preztiþs, tâpat kâ citâm garîgâs sfçras

profesijâm. Visu pâròem viegli sagremojami,vizuâli spoþi izklaides

ðovi, popmûzika, kas sevî ierauj lielu daïu jaunieðus. Droði vien arî

tas ir kâdam vajadzîgs, bet lielâs devâs tas nojauc kultûras pamatus,

veidojot pilnîgi citu kultûrvidi.

Man mûzika ir milzîgs garîgais patvçrums! Tas palîdz norobeþoties

no apkârt esoðajâm negâcijâm. Uz Rîgu visbieþâk braucu „pçc

kultûras”. Ja es nedzîvotu ðajâ, ar mûziku saistîtajâ pasaulç, nezinu

kâ spçtu izturçt un pârdzîvot ðo man nesaprotamo, dîvaino pasaules

materializçto kârtîbu.

Mînusi?

Mînusi... (Domîgi.) Varu tikai turpinât jau pausto. Koru mûzika

kïûst arvien nesaprastâka, nenovçrtçtâka no apkârtçjâs sabiedrîbas

puses. Manuprât, mçs visi – koru dziedâtâji, diriìenti – esam

atbildîgi, lai latvieðu nacionâlâ kultûra neizzustu. Ar savâm

tradîcijâm, Dziesmu svçtkiem, folkloru, koru mûziku, visu, kas

izsenis bijis latvieðiem

svarîgs un piederîgs. Tikai

ar to mçs varam bût latviski!

Mînuss ir tas, ka ðobrîd

kultûrai ir ïoti grûti pastâvçt.

Cilvçkos trûkst ideâlisma,

garîguma. Brîþiem liekas,

ka sabiedrîbâ ðîs vçrtîbas

nav vajadzîgas, tâs traucç. Ir

ïoti smagi to saprast,

apzinâties un

pârdzîvot...Ïoti satrauc

skolu koru kustîbas straujais

sarukums. Korî pamatâ

gatavi iesaistîties tikai tie

bçrni un jaunieði, kuriem

sapratne un atbalsts nâk no

ìimenes. Arvien vairâk savâ

darbâ kïûstu vientuïa.

Brîþiem uznâk liela vçlme

noðíirties no sabiedrîbas un

dzîvot meþa bûdiòâ tâdu

vientuïnieka dzîvi.

(Smejas!)

No otras puses, es ïoti

mîlu savu darbu. Un jûtos

atbildîga. Es aizieðu prom,

vçl kâds aizies, bet vai vietâ

kâds nâks? Es nezinu...

Vispâr jau jâdomâ un

jâcer, ka notiks brînums un

lietas sâks iet uz labo pusi.

Lasot intervijas ar augstâs

kultûras cilvçkiem, sirds tâ

priecîgi gavilç. Beidzot mostas un uzdrîkstas radoðâ inteliìence!

Alvja Hermaòa drosmîgais vçstîjums par Latvijas politikas

stûrmaòiem, Mâra Sirmâ patiesâs pârdomas par kultûru, Dziesmu

svçtku bûtîbu, þurnâlista Otto Ozola trâpîgie domu raidîjumi

sabiedrîbai.Es varu teikt tikai: „Paldies Dievam!” Taèu tas ceïð uz

tîrîbu bûs garð un grûts.

Diriìents nevar bût nîkulis!

Kas Jûs pamudinâja pievçrsties mûzikai?

Tas, ka es jau bçrnîbâ sapratu, ka ieðu mâkslas ceïu, tas ir skaidrs!

Es vçl negâju skolâ, kad to sapratu. Tad sekoja bçrnu mûzikas skola

tepat Bauskâ. Mana klavierskolotâja bija Benita Hermane. Viòa

bija tâ, kas teica, lai eju uz diriìentiem. Paldies, ka viòa mani tâ

„pastûma”, jo man paðai tajâ laikâ bija stipri „vçjð galvâ”. (Smejas!)

Paldies, protams, jâsaka arî vecâkiem, kuri mani noturçja mûzikas

skolâ. Pçc tam pabeidzu Mûzikas vidusskolu Jelgavâ, tad 5 gadi

Mûzikas akadçmijâ ( toreizçjâ konservatorijâ).

Kâ nonâcât tieði pie koru mûzikas? Tâ bija apzinâta izvçle,

vai ïâvât sevi „pastumt” tieði ðajâ virzienâ?

Kad man teica, lai eju uz diriìentu nodaïu, es vçl îsti nesapratu, kas

tas ir! Rokas jâkustina, utt....(smejas) Un tad pamazâm es to visu

iepazinu un iemîlçju.

Visiem laikam ir skaidrs, ka ar koru mûziku nopelnît nevar,

Jums noteikti ir pamatdarbs!

Ir un arî saistîts ar mûziku! (Smejas!) Esmu skolotâja Jelgavas

Mûzikas vidusskolâ, kordiriìentu nodaïâ, nu jau ilgi... Jau kopð

1984.gada. Arî tur ir savas problçmas, jo jaunieði, apdomâjot visus

par un pret, vairs neizvçlas ðâda veida profesijas. Taèu, manuprât,

ïoti svarîgi ðâdas profesijas izvçlç ir tas, ka jâbût tâdai nedaudz

dullai apsçstîbai, ka jâiet tieði ðis ceïð, ka bez mûzikas vienkârði

nevar. Pirms desmit gadiem es domâju, ka mana Jelgavas darba

vieta ir sava veida