Beverīnas Ziņotājs Nr. 1 2012

Beverīnas Ziņotājs

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums nr. 1. 2012 Īsumā:IzcĪna Bronzas medaļu LsVs sporta spēLēs

25. februārī Rīgas sporta manēžā notika Latvi-jas Sporta veterānu savienības (LSVS) 49. sporta spēļu sacensības vieglatlētikā telpās, kurās pieda-lījās arī Beverīnas novada pārstāvis Ainārs Kau-pe.

Startējot lodes grūšanas sacensībās, trikātietis A. Kaupe sasniedza rezultātu 11 metri 50 centi-metri, tādējādi izcīnot trešo vietu veterānu V40 grupā. [Aivars Grinbergs]

nosLēdzIes noVada tenIsa turnĪrs VĪrIešIem

No 1. līdz 22. februārim norisinājās Beverīnas novada tenisa turnīrs vīriešiem.

Par uzvarētāju, parādot lielisku sniegumu uz pārējo dalībnieku fona, kļuva Beverīnas novada domes izpilddirektors Sandris Brālēns, kurš visa turnīra laikā zaudēja vien 4 geimus. Šoreiz 2. vie-tā Harijs Upenieks, 3. vietā Sandris Lezdiņš. Tā-lākajās vietās ierindojās Kaspars Kokorēvičs, Ar-tis Knoks, Gatis Zvirbulis un Aivars Grinbergs. [Gatis Zvirbulis]

JoLanta Kaupe – LatVIJas čempIo-ne VIegLatLētIKā

Rīgā sporta manēžā notika Latvijas čempio-nāts telpās vieglatlētikas daudzcīņās pieauguša-jiem, junioriem un jauniešiem.

Pieccīņā jaunietēm Latvijas čempiones titulu izcīnīja trikātiete Jolanta Kaupe. Viņa sasniedza jaunu personisko rekordu – 3513 punkti. Trene-ris Raitis Ravinskis īpaši atzīmēja arī sportistes veikumu augstlēkšanā – 1,74 metri. [Aivars Grin-bergs]

Beverīnas novada iedzīvotāji aktīvi piedalījās Latvijas valstij un latviešu tautai naidīgu spēku ierosinātajā 2012. g. 18. feb-ruāra tautas nobalsošanā par likumprojektu “Grozījumi LR satversmē”, kas paredzēja noteikt krievu valodu kā otro valsts valodu. Kā pastāstīja Beverīnas novada vēlēšanu komisijas vadītāja Ineta Niezere, balstiesīgo vēlētāju skaits novadā 18. februārī bija 2746. Tas nozīmē, ka nobalsošanā piedalījās 60% no balsiesīgajiem (salīdzinoši valstī kopumā 70,66%), bet no tiem, savukārt, kā redzam tabulā, PRET balsoja 97,4% (valstī 74,8%). Salīdzinoši 10. un 11. Saeimas vēlēšanās Beverī-nas novadā piedalījās 1486 un 1375 vēlētāji.

905. iecirknis trikātā

920. iecirknis Brenguļos

925. iecirknis Kauguros

novadā

Derīgās zīmes 547 515 548 1610Par 16 8 18 42% 2,9 1,6 3,3 2,6pret 531 507 530 1568% 97,1 98,4 96,7 97,4

referendumā novada iedzīvotāji pārliecinoši balso pret krievu valodu kā otro valsts valodu

Sporta spēles Trikātas pamatskolā- 23. lpp.

aizveda no skolas sola: 1949. gada 25. marta deportācijas atceroties...

Krievu padomju vara, pēc atkārtotās Latvijas okupācijas 1944.-1945. gadā saskārās ar izteiktu latviešu tautas pretes-tību sovjetizācijai, jo īpaši kolektivizācijai - privāto zemnie-ku saimniecību likvidēšanai, to zemes un inventāru apvie-nojot padomju varai piederošās lielsaimniecībās - kolhozos. Lai pretestību lauztu un nostiprinātu okupācijas režīmu, vara nolēma veikt represīvu, Krievijā jau kopš 17. gadsimta dažādās iekarotās teritorijās piekoptu iebaidīšanas akciju - daļas mierīgo iedzīvotāju masveida izsūtīšanu uz attālākiem impērijas nostūriem - Sibīriju, ziemeļu rajoniem...

1949. gada 29. janvārī PSRS augstākajā padomē Maska-vā tika pieņemts slepens lēmums “Par kulaku un viņu ģime-ņu, nelegālā stāvoklī esošu bandītu un nacionālistu ģimeņu, bruņotās sadursmēs nošauto un notiesāto bandītu ģimeņu, legalizējušos bandītu, kas turpina naidīgu darbību, un viņu ģimeņu, kā arī represēto bandītu atbalstītāju ģimeņu izsūtīša-nu no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas.” Šajā lēmumā minētie “kulaki” lielākoties bija spējīgi, lauksaimnieciski prasmīgi zemnieki ar zemes platību 20-30 ha, kas negribēja stāties kolhozos, bet par “bandītiem” okupanti dēvēja nacionālos partizānus, kas pret iebrucējiem cīnījās ar ieročiem rokā.

Deportācijas operācijai, kas notika reizē visās trijās Bal-tijas valstīs piešķīra kodētu nosaukumu “Krasta banga”. To īstenoja valsts drošības ministrija jeb čeka.

Deportāciju sakarā dažreiz dzirdami apgalvojumi, ka izsūtāmo sarakstus sastādījuši “paši latvieši” - apriņķu un pagastu vietējie partijas funkcionāri. Tomēr tā nebija. Ar-hīvu dokumenti neapstrīdāmi apliecina, grāmatā Aizvestie. 1949.gada 25.marts uzsver okupācijas perioda pētnieks, vēsturnieks Jānis Riekstiņš, ka izsūtāmo sarakstus, galve-nokārt izmantojot neatkarīgās Latvijas Valsts statistiskās pārvaldes 1939. gadā apkopotos tautsaimniecības uzskaites datus, sagatavoja LPSR valsts drošības ministrijas darbinie-ki Rīgā. Sagatavotie saraksti tika nosūtīti uz apriņķiem, kur tos parakstīja vietējais VDM priekšnieks un sūtīja atpakaļ uz Rīgu. Pagastu “aktīvistu” loma deportācijās bija visma-zākā un dalība izsūtīšanās viņiem bieži vien bija uzspiesta, raksta Riekstiņš. Dokumenti liecina, ka bijuši gadījumi, kad komunistiskās partijas izraudzītie cilvēki no līdzdalības iz-sūtīšanā atteikušies. Tomēr izsūtītie, viņu radinieki un kai-

miņi, nezinot kā deportācijas tika organizētas, notikušajā vainoja galvenokārt tieši šos “aktīvistus”, kuriem bija jābūt klāt pie izsūtāmo mantas aprakstīšanas. Tāda bija Maskavā izplānotā taktika - ne tikai izraut no mājām nevainīgus cil-vēkus, nolaupot viņu īpašumu, bet vēl arī sēt neuzticību un ļaunumu palikušajos, daļu no tiem padarot par nozieguma līdzdalībniekiem.

Par to, kā notika izsūtīšanas, par sajūtām un noskaņoju-mu šajā dienā un turpmākajos gados sarunājāmies ar tā laika liecinieku, kaugurieti, ilggadējo laikraksta “Liesma” žurnā-listu Aivaru Ustupu.

“Mēs ar māsu Raitu mācījāmies Kauguru skolā un dzīvo-jām internātā,” atceras Aivars Ustups, kurš nu jau šķietami tik tālajā 1949. gadā mācījās 3. klasē. “25. marta rītā mūs visus piecēla krietni agrāk nekā parasti, neļaujot ne nomaz-gāties, bez kādām brokastīm sadzina klasēs un bija jāsēž so-los. Daži raudāja, visi bijām satraukušies.

Mūsu klase bija ar skatu uz pagastmāju un es sēdēju solā, kas atradās pie loga. Redzēju, kā gar skolas stūri uz pagast-māju sāka braukt zirgu pajūgi. Kamanās iekšā bija vietējie

[turpinājums 24. lpp.]

Aivars Ustups pie laikraksta “Liesma” redakcijas Valmierā. V. Grīviņa foto.

lasiet šajā numurā:2012. gada budžets pieņemts, struktu-rālās problēmas vēl jārisina, bet “gaisma tuneļa galā” redzama - 8 lpp.Demogrāfija, attīstība un skolas novadā: risinājumus meklējot

- 13. lpp.Kauguru Bibliotēkas biedrībai - 115

- 17. lpp.Comenius projekts Trikātas pamatskolā

- 22. lpp.

•

•

•

•

Beverīnas Ziņotājs nr. 1, 2012 -2-

ar domes sēžu protokolu nesaīsinātajiem tekstiem iespējams iepazīties mājas la-pas www.beverinasnovads.lv sadaļā: dome/domes sēdes/Lēmumi, kā arī klātienē pagastu pārvaldēs.

28.12.2011 notika novada domes sēde trikātas pagastā. nolēma:

Par /vārds, uzvārds/ 2011.gada 15.novembra iesniegumuUzdot juriskonsultei Z.Vīķelei sniegt rakstisku atbildi uz /vārds, uzvārds/ 15.11.2011. iesniegumu (reģistrēts Trikātas pagasta pārvaldē ar Nr.64).

Par Trikātas pamatskolas direktora iecelšanu amatāIecelt Brigitu Avišāni , personas kods /.............../, par Trikātas pamatskolas di-rektori.Pašvaldības izpilddirektoram S.Brālēnam slēgt līgumu ar Brigitu Avišāni pēc Iz-glītības un zinātnes ministrijas saskaņojuma saņemšanas.

Par sadarbību ar Kocēnu novada domes Izglītības pārvaldi 2012.gadāTurpināt sadarbību ar Kocēnu novada Izglītības pārvaldi slēdzot Deleģējuma lī-gumu un 2012.gadā plānot šādas izmaksas par katru izglītojamo skolā -1.10 LVL mēnesī, 0,60 LVL par katru izglītojamo pirmskolas izglītības iestādē.Lūgt uzlabot pirmskolas darba metodiku.

Par Valmieras un tās apkārtnes tūrisma attīstības stratēģijas 2012.-2018.gadam iz-strādāšanu.

Deleģēt Valmieras un tās apkārtnes tūrisma stratēģijas 2012.-2018.gadam izstrā-des Vadības grupā Beverīnas novada pašvaldības domes deputāti Cildu Purgali.

Par līguma slēgšanu ar Valmieras bibliotēku par reģiona bibliotēkas funkciju veik-šanu un finansēšanu.

Slēgt līgumu ar Valmieras pilsētas pašvaldību par Valmieras bibliotēkas kā reģio-na galvenās bibliotēkas funkciju veikšanu un finansēšanu Beverīnas novadā par Ls 968.00.

Par kultūras tūrisma objektu projektu – brīvdienu izbraucienu „Minhauzena nerāt-nības Ziemeļvidemē”.

Finansiāli neatbalstīt tūrisma biedrības „AtputasBāzes.lv” kultūras ttūrisma pro-jektu – brīvdienu izbrauciens „Minhauzena nerātnības Vidzemē” 28.07.2012., jo nav paredzēts finansējums 2012.gada budžetā.

Par līdzekļu piešķiršanu deju kopai „Dzieti” gada jubilejas pasākuma rīkošanaiPiešķirt finansējumu Ls 150 apmērā deju kopas „Dzieti” gada jubilejas pasākuma rīkošanai 2012.gada 28.janvārī.

Par dāvinājuma – dāvanu kartes „Elektrības norēķinu karte” pieņemšanuPieņemt dāvinājumā no biedrības „Latvijas Pašvaldību savienība” dāvanu kartes „Elektrības norēķinu karte – 500 kWh” 6 gab. par kopējo vērtību LVL 222.90 (divi simti divdesmit divi lati 90 santīmi);Pieņemt dāvinājumā no biedrības „Latvijas Pašvaldību savienība” dāvanu kartes „Elektrības norēķinu karte – 53,70LVL” 75 gab. par kopējo vērtību LVL 4027.50 (četri tūkstoši divdesmit septiņi lati un piedesmit santīmi).

Par pamatlīdzekļu norakstīšanu.2011.gadā izslēgt no uzskaites nolietotus pamatlīdzekļus par summu Ls 12041.95 (divpadsmit tūkstoši četrdesmit viens lats un 0.95 santīmi).Par zemes vienības nodalīšanu no nekustamā īpašuma Brenguļu pagastā „Mētras”

atļaut atdalīt no nekustamā īpašuma Brenguļu pagastā „Mētras” kad. Nr. 9646 003 0027 zemes vienību ar kad. apzīmējumu 9646 005 0004, platība 4.3 ha;atdalītajai zemes vienībai ar kad apzīmējumiem 9646 005 0004, platība 4.3 ha piešķirt nosaukumu „Rožkalni”.

Par pašvaldības autoceļu platuma noteikšanuNoteikt Beverīnas novada pašvaldības autoceļiem „Pūpoli-Gaujmaļi”, „Brengu-ļu stacija-Zvejnieki”, „Saulītes”, „Rāmnieki”, „Brenguļu skola -Gaujaslāči” ceļa platumu 8 metri.Noteikt Beverīnas novada pašvaldības autoceļam „Brenguļu stacija -Pūpoli” ceļa platumu 10 metri.

Par atļauju koku nozāģēšanai īpašumā „Gaujmala Segļi 141” Kauguru pagastā.Atļaut nozāģēt 2 kokus (bērzus) īpašumā “Gaujmala Segļi 141”, , Kauguru pagas-tā, Beverīnas novadā, jo rada draudus ēkai.

Par Latvijas Dabas fonda iesniegto Latvijas īpaši aizsargajāmās teritorijas, Natura 2000 teritorijas – Gaujas nacionālā parka dabas aizsardzības plāna tūrisma izvēr-tējuma, priekšlikumu tūrisma infrastruktūras uzlabošanai, precizēto kartogrāfisko materiālu saskaņošanu.

Saskaņot Latvijas Dabas fonda iesniegto Latvijas īpaši aizsargajāmās teritorijas, Natura 2000 teritorijas – Gaujas nacionālā parka dabas aizsardzības plāna tūrisma izvērtējuma, priekšlikumu tūrisma infrastruktūras uzlabošanai, precizēto kartogrā-fisko materiālu.

Par zemes vienības nodalīšanu no nekustamā īpašuma Trikātas pagastā „Abulas”.Atļaut atdalīt no nekustamā īpašuma Trikātas pagastā „Abulas” kad. Nr. 9484 005 0006 zemes vienību ar kad. apzīmējumu 9484 007 0008, platība 1.9 ha;Atdalītajai zemes vienībai ar kad apzīmējumu 9484 007 0008, platība 1.9 ha pie-šķirt nosaukumu „Vecķirši”.

Par zemes ierīcības projekta „Vecpavāri 1”, Kauguru pagastā grozījumu apstipri-nāšanu.

Apstiprināt SIA „Metrum” izstrādātos nekustamā īpašuma „Vecpavāri 1” zemes ierīcības projekta grozījumus;Beverīnas novada domes 29.06.2011. sēdes lēmuma (protokols Nr.9, 9.§ „Par ze-mes ierīcības projekta „Vecpavāri 1”, Kauguru pagastā apstiprināšanu”) 3.2. pun-ktu izteikt sekojošā redakcijā:Zemes ierīcības projektā izveidotajām zemes vienībām 10,74ha un 2.24ha platībā piešķirt nosaukumu „Pavāriņi” un noteikt zemes lietošanas mērķi – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība, NĪLM kods 0101;Beverīnas novada domes 29.06.2011. sēdes lēmuma (protokols Nr.9, 9.§ „Par ze-

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

mes ierīcības projekta „Vecpavāri 1”, Kauguru pagastā apstiprināšanu”) 3.3. pun-ktu saglabāt iepriekšējā redakcijā:Zemes ierīcības projektā izveidotajai zemes vienībai 3,82ha platībā piešķirt no-saukumu „Auniņi” un noteikt zemes lietošanas mērķi – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība, NĪLM kods 0101;Beverīnas novada domes 29.06.2011. sēdes lēmuma (protokols Nr.9, 9.§ „Par ze-mes ierīcības projekta „Vecpavāri 1”, Kauguru pagastā apstiprināšanu”) 3.4. pun-ktu izteikt sekojošā redakcijā:Zemes ierīcības projektā izveidotajai zemes vienībai 39,59ha platībā saglabāt no-saukumu „Vecpavāri 1” un noteikt zemes lietošanas mērķi – zeme, uz kuras gal-venā saimnieciskā darbība ir lmežsaimniecība, NĪLM kods 0201;Vienu projekta eksemplāru iesniegt VZD Vidzemes reģionālajā nodaļā, otru ek-semplāru iesniedzējam, bet trešo eksemplāru saglabājot pašvaldības arhīvā;

Par deklarētās dzīvesvietas anulēšanu.Anulēt deklarēto dzīvesvietu /vārds, uzvārds/, jo persona nav ieradusies pašvaldī-bā un iesniegusi dokumentus, kuri apliecinātu tiesisko pamatu būt deklarētam pēc adreses /adrese/.Neanulēt deklarēto dzīvesvietu /vārds, uzvārds/ pēc adreses /adrese/.

Par J.Endzelīna Kauguru pamatskolas attīstības plānu 2011.-2014.gadam.Saskaņot J.Endzelīna Kauguru pamatskolas attīstības plānu 2011.-2014.gadam.

Par atļauju koku nozāģēšanai īpašumā „Gaujmala Segļi 75” Kauguru pagastā.Atļaut nozāģēt 1 koku (bērzu) īpašumā “Gaujmala Segļi 75”, , Kauguru pagastā, Beverīnas novadā, jo rada draudus ēkai.

Par komunālo maksājuma parādu dzēšanu par dzīvokli „Šalkas” -10, Mūrmuižā, Kauguru pagastā.

Dzēst komunālo pakalpojumu parādu Ls 96,44 par dzīvokli „Šalkas”-10, Mūrmui-žā, Kauguru pagastā, jo /vārds, uzvārds/, ar kuru bija noslēgts komunālo pakalpo-jumu līgums, 09.09.2011. mirusi.

Par grozījumiem Beverīnas novada pašvaldības 2011.gada budžetā.Apstiprināt iesniegto saistošo noteikumu Nr.6 projektu “Grozījumi 2011.gada 23.februāra saistošajos noteikumos Nr.1 „Par Beverīnas novada pašvaldības 2011.gada budžetu “ ar pielikumu.

18.01.2012 notika novada domes ārkārtas sēde Kauguru pagastā. nolēma:

Par Saistošo noteikumu „Par nekustamā īpašuma nodokli Beverīnas novadā 2012.gadā” apstiprināšanu.

Apstiprināt saistošos noteikumus Nr.1 “Par nekustamā īpašuma nodokli Beverīnas novadā 2012.gadā” (noteikumi pielikumā).Saistošos noteikumus pēc parakstīšanas triju dienu laikā rakstveidā un elektronis-kā veidā nosūtīt Vides aizsardzības un Reģionālās attīstības ministrijai zināšanai.

Beverīnas novada pašvaldības darbinieku mēnešalgas noteikšanas nolikuma apstip-rināšana.

Atcelt Beverīnas novada pašvaldības 2010.gada 25.augusta domes sēdē apstipri-nāto Darbinieku darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtību (prot.Nr. 10, 4.§).Apstiprināt Beverīnas novada pašvaldības darbinieku mēnešalgas noteikšanas no-likumu.

25.01.2012 notika novada domes izbraukuma sēde Brenguļu pagastā. nolēma:

Par sadarbību ar Valmieras pilsētas pašvaldību tūrisma jomā.Paredzēt 2012.gada budžetā finansējumu LS 500.00 sadarbībai ar Valmieras pil-sētas pašvaldību tūrisma jomā.

Par žurnāla „Logs” abonēšanu 2012.gadā.Abonēt 2012.gadā žurnāla „Logs” „Pašvaldības komplektu” par summu Ls 150.00 (ar PVN).

Par biedrības „Brenguļu Jauniešu dome” iesniegumu par finansējuma piešķirša-nu.

Piešķirt finansējumu Ls 80 apmērā biedrībai „Brenguļu jauniešu dome” Kocēnu, Valmieras, Cēsu, Valkas un Burtnieku jauniešu domju sadraudzības pasākuma organizēšanai 28.01.2012;Finansējumu paredzēt no budžeta sadaļas – pārējie kultūras pasākumi.

Par līdzfinansējumu biedrības „Lauku partnerība Ziemeļgauja” izsludinātajiem projektu konkursiem.

Atbalstīt biedrības „Dzieti Beverīnai” projektu „Kultūras mantojuma saglabāšana un pilnveidošana” ar līdzfinansējumu Ls 700.00 -10 % apmērā no projekta kopē-jām izmaksām;Atbalstīt biedrības „Brenguļu Jauniešu dome” projektu „Esi aktīvs!” 1.rīcības „Brīvā laika pavadīšanai paredzētās infrastruktūras ierīkošana un pilnveidošana vietējiem iedzīvotājiem” ar līdzfinasējumu Ls 1800.00 -10% no projekta kopsum-mas.

Par saistošajiem noteikumiem „Beverīnas novada pašvaldības nolikums”.Pieņemt iesniegto saistošo noteikumu Nr.2/2012 projektu „Beverīnas novada paš-valdības nolikums” (pielikumā).Saistošos noteikumus pēc parakstīšanas triju dienu laikā rakstveidā un elektronis-kā veidā nosūtīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai zināšanai.Saistošie noteikumi stājas spēkā nākošajā dienā pēc to parakstīšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks, un tie brīvi pieejami Beverīnas novada domes ēkā un pagasta pārvaldēs.

Beverīnas novada pašvaldības centrālās administrācijas nolikuma apstiprināšana.Apstiprināt Beverīnas novada pašvaldības centrālās administrācijas nolikumu (pielikumā).

Par saistošajiem noteikumiem „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”Pieņemt iesniegto saistošo noteikumu Nr.3/2012 projektu „Par palīdzību dzīvokļa

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

domes lēmumi 2011.g. decembrī, 2012. g. janvārī un februārī

Beverīnas Ziņotājs-�- nr. 1, 2012

jautājumu risināšanā” (pielikumā).Saistošos noteikumus pēc parakstīšanas triju dienu laikā rakstveidā un elektronis-kā veidā nosūtīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai atzinuma sniegšanai.Apstiprināt dzīvokļa jautājumu risināšanas komisijas nolikumu.

Par pašvaldības nekustamā īpašuma „Ievlejas” atsavināšanu.Atsavināt Beverīnas novada pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu „Ievlejas”, kad. Nr. 9646 003 0258;Kā atsavināšanas veidu noteikt pārdošanu mutiskā izsolē ar augšupejošu soli;Nekustamo īpašumu izsoles un atsavināšanas komisijai izstrādāt izsoles noteiku-mus;Par lēmuma izpildi noteikt atbildīgo Nekustamo īpašumu izsoles un atsavināšanas komisiju.

Par adreses izslēgšanu no adrešu reģistra.Izslēgt no adrešu reģistra sekojošas adreses Brenguļu pagastā, jo tās neatbilst ad-resācijas objektam:„Gaujaslāči”-80, Brenguļu pag., Beverīnas nov.,„Noras”, Brenguļu pag., Beverīnas nov.,„Liānas”, Brenguļu pag., Beverīnas nov.Izslēgt no adrešu reģistra sekojošas adreses Kauguru pagastā, jo tās neatbilst ad-resācijas objektam:„Mazuļi”, Kauguru pag., Beverīnas nov.,„Kalnskābarži”, Kauguru pag., Beverīnas nov.,„Lejasskābarži”, Kauguru pag., Beverīnas nov.,„Saulrīti”, Kauguru pag., Beverīnas nov.,„Ošnieki”, Kauguru pag., Beverīnas nov.,„Brīnumi”, Kauguru pag., Beverīnas nov.,„Brīnumkalni”, Kauguru pag., Beverīnas nov.,„Prātnieki”, Kauguru pag., Beverīnas nov.,„Dūjas”, Kauguru pag., Beverīnas nov.,

Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu nekustamam īpašumam Brenguļu pagastā „Apiņi”.

Mainīt nekustamā īpašuma lietošanas mērķi zemes vienībai Brenguļu pagastā ar kad. apzīmējumu 9646 003 0310 ar kopējo platību 0,97 ha, kura ir nekustamā īpa-šuma „Apiņi” kad. Nr. 9646 003 0310 sastāvā, no nekustamā īpašuma lietošanas mērķa individuālo dzīvojamo māju apbūve (NĪLM 0601) uz mērķi – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (NĪLM 0101).

Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu nekustamam īpašumam Brenguļu pagastā „Kalnozoli”.

Mainīt nekustamā īpašuma lietošanas mērķi zemes vienībai Brenguļu pagastā ar kad. apzīmējumu 9646 003 0309 ar kopējo platību 0,96 ha, kura ir nekustamā īpa-šuma „Kalnozoli” kad. Nr. 9646 003 0309 sastāvā, no nekustamā īpašuma lietoša-nas mērķa individuālo dzīvojamo māju apbūve (NĪLM 0601) uz mērķi – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (NĪLM 0101).

Par pašvaldības atļauju SIA „LKZ” izbraukuma tirdzniecības organizēšanai Beve-rīnas novadā.

Atļaut SIA „LKZ”, reģistrācijas Nr.LV44103016966, izbraukuma tirdzniecību ar svaigām un kūpinātām zivīm katru ceturtdienu:

Trikātā – laukumā pie veikala „Zelta Auns” no plkst: 08.00-10.00Mūrmuižā – stāvlaukumā pie „Pagastmājas” no plkst.13.30 – 14.30Brenguļos - stāvlaukumā pie „Kaimiņiem” plkst.14.30

Par zemes vienības nodalīšanu no nekustamā īpašuma Brenguļu pagastā „Mētras”atļaut atdalīt no nekustamā īpašuma Brenguļu pagastā „Mētras” kad. Nr. 9646 003 0027 zemes vienību ar kad. apzīmējumu 9646 003 0028, platība 1.7 ha;atdalītai zemes vienībai ar kad apzīmējumiem 9646 003 0028, platība 1.7 ha pie-šķirt nosaukumu „Vālodzes”.

Par Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas amata izvērtēšanuBeverīnas novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītājai Birutai Zvirbulei individuālās mēnešalgas apmēru, pamatojoties uz individuālās kvalifikācijas un prasmju no-vērtējumu, nosaka izpilddirektors.

Par Izlīguma slēgšanu civillietā C05043608Slēgt Izlīgumu civillietā C05043608 „/Vārds, Uzvārds; Vārds, Uzvārds un Vārds, Uzvārds prasībā pret Beverīnas novada domi par īpašuma tiesību atzīšanu uz ēku un Beverīnas novada dome pretprasībā pret Vārds, Uzvārds; Vārds, Uzvārds un Vārds, Uzvārds par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamā īpašuma domājamo daļu”

Par atļaujas izsniegšanu biedrībai „Brenguļu autotrase” folkreisa un autokrosa sa-censību rīkošanai.

Izsniegt biedrībai „Brenguļu autotrase”, reģ.Nr.40008087657, atļauju rīkot Ziemas kausa sacensības autokrosā un folkreisā Brenguļu autotrasē 2012.gada 19.febru-ārī.

15.02.2012 notika novada domes ārkārtas sēde Kauguru pagastā. nolēma:

Par nolikuma „Par kārtību, kādā Beverīnas novada sportistiem piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā un naudas balvu apmēru” apstiprināšanu.

Apstiprināt nolikumu „Par kārtību, kādā Beverīnas novada sportistiem piešķira-mas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā un naudas balvu apmēru”.

Par nolikuma „Par līdzekļu piešķiršanu sportam Beverīnas novadā” apstiprināša-nu.

Apstiprināt nolikumu „Par līdzekļu piešķiršanu sportam Beverīnas novadā”.Par Beverīnas novada Domes un pašvaldības iestāžu darbinieku (izņemot pedago-ģiskā sastāva personālu) štatu saraksta, algu likmju un nodrošinājuma ar autotran-sportu, degvielu un mobilo telefonsarunu limitiem apstiprināšanu.

Apstiprināt Beverīnas novada Domes un pašvaldības iestāžu darbinieku štatu sa-rakstu un algu likmes, nodrošinājumu ar autotransportu, kā arī limitus degvielai un mobilo tālruņu sarunām.

•

•

•

••

•

•

••••

•••••••••

•

•

•

•••

•

•

•

•

•

•

•

•

Augstāk minētais Beverīnas novada Domes un pašvaldības iestāžu darbinieku šta-tu saraksts un algu likmes, nodrošinājumu ar autotransportu, kā arī limiti degvielai un mobilo tālruņu sarunām neattiecas uz pedagoģisko personālu.Kurinātāju pakļautība Brenguļu sākumskolā un J.Endzelīna Kauguru pamatskolā mainās līdz ar 2012./2013.gada apkures sezonas sākumu.Apstiprinātās algu likmes stājas spēkā ar 2012.gada 01.aprīli.Uzdot izpilddirektoram S.Brālēnam slēgt līgumu uz noteiktu termiņu par kultūras darba veikšanu Brenguķu pagastā 0,5 slodzes.

Par Beverīnas novada pašvaldības darba samaksas un sociālo garantiju noliku-miem.

Atcelt ar 2010.gada 3.februāra domes lēmumu (prot.Nr.1, 3.§) par šādu Beverīnas novada domes darba samaksas un sociālo garantiju nolikuma punktu nepiemēro-šanu:

5. punktu – Nolikuma IV, VI un VII nodaļā minētajiem darbiniekiem darba koplīgumā var noteikt papildu sociālās garantijas.13.punktu – Domes priekšsēdētāja saslimšanas gadījumā apmaksāt darba nespējas lapu 100 % apmērā no pirmās darba nespējas dienas.15.punktu – Ja domes priekšsēdētāja ģimenē piedzimis bērns, izmaksā pabalstu Ls 150,oo apmērā pēc bērna dzimšanas apliecības kopijas ie-sniegšanas grāmatvedībā.20.punktu – Izpilddirektora saslimšanas gadījuhmā apmaksāt darba ne-spējas lapu 100 % apmērā no pirmās darba nespējas dienas.22.punktu – Ja izpilddirektora ģimenē piedzimis bērns, izmaksā pabalstu Ls 150,oo apmērā 10 dienu laikā pēc bērna dzimšanas apliecības kopijas iesniegšanas grāmatvedībā.28.punktu – Darbinieka saslimšanas gadījumā apmaksāt darba nespējas lapu 100 % apmērā no pirmās darba nespējas dienas.30.punktu – Ja darbinieka ģimenē piedzimis bērns, izmaksā pabalstu Ls 150,oo apmērā pēc bērna dzimšanas apliecības kopijas iesniegšanas grā-matvedībā.

Atcelt Beverīnas novada domes 2010.gada 3.februāra domes lēmumu (prot.Nr.1, 3.§) par šādu Beverīnas novada pašvaldības izglītības iestāžu darba samaksas un sociālo garantiju nolikuma (apstiprināts 30.09.2009. domes sēdē- prot.Nr.6, 15.§) punktu nepiemērošanu:

10.punktu – Darbinieka saslimšanas gadījumā apmaksā darba nespējas lapu 100% apmērā no pirmās darba nespējas dienas.12.punktu – Ja darbinieka ģimenē piedzimis bērns, izmaksā pabalstu Ls 150,00 apmērā pēc bērna dzimšanas apliecības kopijas iesniegšanas grā-matvedībā.

Pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlī-dzības likuma 14.panta(1)daļu, un 3.panta (4) daļas 8.punktu, Pārejas noteikumu 8.6 punkta 7)daļu, papildināt Beverīnas novada domes darba samaksas un sociālo garantiju nolikumu ar šādiem punktiem:

2012.gadā amatpersonas (darbinieki) saņem piemaksu ne vairāk kā 20 procentu apmērā no tai noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tie-šajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem aizvieto prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku), pilda vakanta amata (dienesta, darba) pienā-kumus vai papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem pilda vēl citus pienākumus;l2012.gadā amatpersonas (darbinieki) saņem pabalstu 25 % no mēnešalgas vienu reizi kalendārā gadā, aizejot ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā.

Pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institīciju amatpersonu un darbinieku atlī-dzības likuma 14.panta(1)daļu, un 3.panta (4) daļas 8.punktu, Pārejas noteikumu 8.6 punkta 7)daļu, papildināt Beverīnas novada pašvaldības izglītības iestāžu dar-ba samaksas un sociālo garantiju nolikumu ar šādiem punktiem:2012.gadā tehniskais personāls saņem piemaksu ne vairāk kā 20 procentu apmērā no tai noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem aizvieto prombūtnē tehniskā personāla darbinieku, pilda vakanta amata (dienesta, darba) pienākumus vai papildus amata aprakstā noteiktajiem pie-nākumiem pilda vēl citus pienākumus.2012.gadā tehniskais personāls saņem pabalstu 25 % no mēnešalgas vienu reizi kalendārā gadā, aizejot ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā.

Saistošo noteikumu „Par Beverīnas novada pašvaldības 2012.gada budžetu” apstip-rināšana.

Pieņemt iesniegto saistošo noteikumu Nr.4/2012 projektu „Par Beverīnas novada pašvaldības 2012.gada budžetu”.Saistošos noteikumus, pēc parakstīšanas, triju dienu laikā rakstveidā vai elektro-niskā veidā nosūtīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai zināša-nai.Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks, un tie ir brīvi pieejami Beverīnas novada pašval-dības centrālās administrācijas kancelejas nodaļā un Beverīnas novada pašvaldī-bas informatīvajā izdevumā „Beverīnas Ziņotājs”, pašvaldības mājas lapā.Pašvaldības iestādēm un struktūrvienībām mēneša izdevumi nedrīkst pārsniegt 1/12 daļu no iestādes vai nodaļas 2012.gada budžeta tāmes.Jaunu datortehniku iegādāties, kad ir datorspeciālista akts par iepriekš lietotās da-tortehnikas nederīgumu darbam.

Par nekustamā īpašuma parāda, pamatparāda palielinājuma un kavējuma naudas piedziņu bezstrīdus kārtībā Beverīnas novada pašvaldības budžetā.

Brīdināt /Vārds, Uzvārds/, ka pēc tiesu izpildītājas pieprasījuma Nr. 219-2012, lēmums par nekustamā īpašuma nodokļa parāda piedziņu tiek nodots zvērinātai tiesu izpildītājai I.Kaktiņai parāda piedziņas procesa uzsākšanai, papildus infor-mējot, ka ja 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas tiks nomaksāta nodokļa pamatparāda un nokavējuma summa (Ls 53,57 apmērā), Beverīnas novada pašval-dības budžetā, minētais piedziņas process tiks apturēts.

•

•

••

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

•

Beverīnas Ziņotājs nr. 1, 2012 -�-

Beverīnas novada pašvaldības centrālās administrācijas nolikumsBeverīnas novada Kauguru pagastā

APSTIPRINĀTS Beverīnas novada pašvaldībasdomes 2012.gada 25.janvāra sēdē , prot.Nr.2,6.§Izdots saskaņā ar likuma „Par pašvaldī-bām” 21.panta pirmās daļas 8.punktu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 28.pan-tu.

1. Vispārīgie jautājumi

1.1. Iestāde „Beverīnas novada pašvaldī-bas centrālā administrācija” ir Beverīnas novada domes izveidota iestāde, kas orga-nizē atsevišķu no pašvaldības autonomo funkciju izrietošu uzdevumu izpildi, no-drošina novada domes pieņemto lēmumu izpildi, kā arī domes un komiteju darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu.1.2. Pašvaldības centrālā administrācija savā darbībā ievēro likumu „Par pašval-dībām”, citus likumus un Ministru kabi-neta noteikumus, Beverīnas novada paš-valdības nolikumu, kā arī novada domes lēmumus.1.3. Pašvaldības centrālā administrācija savā darbībā izmanto Beverīnas novada pašvaldības zīmogu, veidlapas un atvēr-tos kontus Valsts kasē un kredītiestādēs.

2. pašvaldības centrālās admi-nistrācijas nodaļas un struktūr-vienības

2.1. Lai darbotos savas kompetences ie-tvaros, pašvaldības centrālai administrā-cijai ir izveidota sava iekšējā organizāto-riskā struktūra, kas ir attēlota 1.pielikumā un ir neatņemama nolikuma sastāvdaļa. Pašvaldības centrālā administrācija sa-stāv no nodaļām un struktūrvienībām, kas savā starpā sadarbojas noteikto uzdevumu optimālākai izpildei: 2.1.1. Finanšu nodaļa;2.1.2. Attīstības un nekustamo īpašumu nodaļa, kas sevī ietver projektu vadības un vides speciālistu, nekustamo īpašumu speciālistus;2.1.3. Kultūras un sporta nodaļa, kas sevī ietver Trikātas kultūras namu, Kaugu-ru kultūras namu, Trikātas saieta namu, sporta centru „Kaimiņi”, Mūrmuižas tau-tas universitāti, Trikātas un Mūrmuižas jauniešu centrus;2.1.4. Kancelejas nodaļa, kas sevī ietver Trikātas, Brenguļu pagastu pārvaldes liet-vedes, Kaugura pagasta lietvedi un seko-jošus centrālās administrācijas speciālis-tus: juristu, personālvadības speciālistu, sabiedrisko attiecību speciālistu un dator-tīklu administrātoru;2.1.5. Kauguru saimniecības daļa;2.1.6. Brenguļu saimniecības daļa; 2.1.7. Trikātas saimniecības daļa;2.1.8. Brenguļu bibliotēka;2.1.9. Kauguru bibliotēka;2.1.10. Mūrmuižas bibliotēka- informāci-jas centrs;2.1.11. Trikātas bibliotēka.2.2. Pašvaldības centrālās administrācijas darbiniekiem ir šādas tiesības:2.2.1. pieprasīt un saņemt no pašvaldības iestādēm un struktūrvienībām administrā-cijas uzdevumu izpildei nepieciešamās ziņas, statistisko un citu informāciju un dokumentus;2.2.2. sniegt priekšlikumus jautājumu iz-skatīšanai novada domes sēdēs;2.2.3. piedalīties novada domes sēdēs;

2.2.4. īstenot citas normatīvajos aktos no-teiktās tiesības.

3. Finanšu nodaļa

3.1. Nodrošina vienotu grāmatvedības uzskaiti visām pašvaldības iestādēm, no-daļām un struktūrvienībām;3.2. Izstrādā iekšējos grāmatvedības uz-skaites un organizācijas dokumentus;3.3. Nodrošina gada pārskata sagatavoša-nu un iesniegšanu Valsts kasē;3.4. Sagatavo un iesniedz attiecīgajām institūcijām pārskatus un atskaites nor-matīvajos aktos paredzētajā kārtībā un apjomā;3.5. Organizē ikgadējās materiālo vērtību inventarizācijas metodisko vadību visās pašvaldības iestādēs un struktūrvienībās, veic norēķinu inventarizāciju; 3.6. Sadarbībā ar pagastu saimniecību daļām un pagastu lietvedēm veic vienotu norēķinu par sniegto komunālo pakalpo-jumu uzskaiti un rēķinu izrakstīšanu;3.7. Sadarbībā ar novada izglītības iestā-dēm veic ēdinašanas izdevumu uzskaiti un rēķinu izrakstīšanu;3.8. Sagatavo pašvaldības budžetu, grozī-jumus budžetā un veic pieņemtā budžeta izpildes kontroli;3.9. Analizē pašvaldības iestāžu un struk-tūrvienību darbību ar mērķi palielināt darba rezultātu efektivitāti;3.10. Sagatavo budžeta izpildes pārska-tus;3.11. Organizē pašvaldības sniegto mak-sas pakalpojumu izcenojumu aprēķinā-šanu;3.12. Metodiski vada kases funkcijas iz-pildi Trikātas un Kauguru pagastos, veic skaidras un bezskaidras naudas darīju-mus;3.13. Savas kompetences ietvaros pie-dalās publiskā pārskata sagatavošanā un nodaļas darbības atspoguļošanā novada mājas lapā un “Beverīnas ziņotājā”;3.14. Savas kompetences ietvaros pieda-lās līgumprojektu sagatavošanā un kon-trolē noslēgto līgumu izpildi.

4. attīstības un nekustamo īpa-šumu nodaļa

4.1. Pamatojoties uz novada attīstības programmu nodrošina investīciju piesais-tīšanu, projektu sagatavošanu un vadību;4.2. Organizē uzņēmējdarbību veicinošu pasākumu īstenošanu novadā;4.3. Organizē un pārrauga ar apkārtējās vides aizsardzību un dabas resursu izman-tošanu saistīto normatīvo aktu ievērošanu novada administratīvā teritorijā;4.4. Pārrauga novada attīstības program-mas ieviešanu, veic izpildes monitoringu un pārskatu sagatavošanu;4.5. Sadarbībā ar Kocēnu novada būvval-di nodrošina savas administratīvās terito-rijas būvniecības procesa tiesiskumu;4.6. Veic īres, apsaimniekošanas, ne-dzīvojamo telpu nomas, zemes nomas līgumu sagatavošanu, reģistrēšanu un sadarbībā ar pagastu saimniecības daļām nodrošina to izpildes kontroli;4.7. Nodrošina pašvaldības dzīvojamā fonda uzskaiti un reģistra vešanu;4.8. Veic nekustamā īpašuma nodokļu ad-ministrēšanu;4.9. Veic zemes pārvaldību Beverīnas no-vadā;4.10. Sagatavo nodaļas budžeta pieprasī-jumu, seko racionālai tā izmantošanai;

4.11. Savas kompetences ietvaros pie-dalās publiskā pārskata sagatavošanā un nodaļas darbības atspoguļošanā novada mājas lapā un “Beverīnas ziņotājā”;4.12. Nodaļas kompetences ietvaros piedalās līgumprojektu sagatavošanā un kontrolē noslēgto līgumu izpildi;4.13. Sadarbībā ar Kauguru, Trikātas un Brenguļu saimniecības daļām veic paš-valdības autoceļu uzturēšanas un uzskai-tes dokumentācijas administrēšanu.

5. Kultūras un sporta nodaļa

5.1. Organizē kultūras, sporta un jaunra-des darbu, sekmē tradicionālo vērtību sa-glabāšanu un popularizēšanu novadā;5.2. Kopējos novada kultūrpolitikas jau-tājumos koordinē novada bibliotēku dar-bu; 5.3. Sadarbībā ar pagastu saimniecības daļām organizē novada kultūrvēsturisko objektu apsaimniekošanu;5.4. Organizē Mūrmuižas Tautas Univer-sitātes un Zentas Mauriņas piemiņas ista-bas darbību;5.5. Organizē un administrē novada paš-darbības kolektīvu darbību;5.6. Veicina iedzīvotāju veselīgu dzīves-veidu un sportu;5.7. Plāno un organizē tradicionālos no-vada kultūras un sporta pasākumus;5.8. Administrē un pārrauga pagastu jau-niešu centru darbību;5.9. Sagatavo nodaļas budžeta pieprasīju-mu, seko racionālai tā izmantošanai;5.10. Savas kompetences ietvaros pie-dalās publiskā pārskata sagatavošanā un nodaļas darbības atspoguļošanā novada mājas lapā un “Beverīnas ziņotājā”;5.11. Nodaļas kompetences ietvaros piedalās līgumprojektu sagatavošanā un kontrolē noslēgto līgumu izpildi.

6. Kancelejas nodaļa

6.1. Veic novada administratīvajā teritori-jā dzīvojošo bērnu uzskaiti;6.2. Organizē vienotu dokumentu uzskai-tes un aprites kārtību, tai skaitā arhivēša-nu, veic uzdoto uzdevumu izpildes kon-troli;6.3. Veic ar personāla uzskaiti saistītos uzdevumus; 6.4. Nodrošina novada domes, pastāvīgo komiteju un novada domes izveidoto ko-misiju darba tehnisko un organizatorisko apkalpošanu;6.5. Nodrošina pašvaldības pārziņā esošo datortīklu, biroja un datortehnikas uztu-rēšanas pasākumus;6.6. Nodrošina pašvaldības sagatavoto dokumentu tiesiskuma pārbaudi un sniedz juridisko atbalstu visām pašvaldības ies-tādēm un struktūrvienībām;6.7. Veic sabiedrisko attiecību funkcijas izpildi, tai skaitā Beverīnas novada paš-valdības mājas lapas uzturēšanu un in-formatīvās avīzes „Beverīnas ziņotājs” izdošanu un organizē tās piegādi novada iedzīvotājiem;6.8. Nodrošina personu deklarēšanas funkcijas izpildi visos novada pagastos;6.9. Nodrošina kases funkcijas pieejamī-bu Kauguru un Trikātas pagastos;6.10. Veic pašvaldības autobusa NE-OPLAN un mikroautobusa VW Trans-porter dispečera funkcijas;6.11. Pārrauga ar pašvaldības administra-tīvo ēku un to apkārtnes uzturēšanu saistī-to uzdevumu izpildi;

6.12. Organizē iedzīvotāju un dažādu vie-su pieņemšanu pašvaldībā;6.13. Sagatavo nodaļas budžeta pieprasī-jumu, seko racionālai tā izmantošanai;6.14. Savas kompetences ietvaros pieda-lās publiskā pārskata sagatavošanā un nodaļas darbības atspoguļošanā novada mājas lapā un “Beverīnas ziņotājā”;6.15. Sadarbībā ar pagastu saimniecības daļām organizē ar komunālo pakalpoju-mu līgumu sagatavošanas, uzskaites un izpildes kontroles saistīto uzdevumu iz-pildi;6.16. Veic iepirkumu līgumu sagatavoša-nu, reģistrēšanu; 6.17. Nodaļas kompetences ietvaros piedalās līgumprojektu sagatavošanā un kontrolē noslēgto līgumu izpildi.

7. Kauguru saimniecības daļa

7.1. Organizē pašvaldības organizēto komunālo pakalpojumu nodrošināšanu (ūdensapgādi, kanalizāciju, siltumapgā-di) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds, Kauguru pagasta Mūrmuižas ciemā, Kauguru ciemā, Līču ciemā;7.2. Nodrošina Mūrmuižas, Kauguru ciemu centrālās ūdensapgādes un NAI ekspluatāciju atbilstoši izniegtām B kate-gorijas atļaujām un atbilstoši sanitāri-hi-gēniskām normām;7.3. Nodrošina Mūrmuižas ciema un Kauguru pamatskolas katlumāju eksplua-tāciju atbilstoši to tehniskām darba un ugunsdrošības prasībām; 7.4. Sadarbībā ar pagasta izglītības iestā-dēm organizē to siltumapgādes, ūdensap-gādes un kanalizācijas ietaišu ekpluatāci-ju atbilstoši iekārtu tehniskām un darba drošības prasībām;7.5. Nodrošina pašvaldībai piederošo ūdensapgādes, kanalizācijas un siltumap-gādes inženierkomunikāciju uzturēšanu;7.6. Uzdevumi saistībā ar novada admi-nistratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību:7.6.1. Pagasta ciemu ielu un ietvju sakop-šana un tīrīšana, tai skaitā sniega tīrīšana un kaisīšana ar pretslīdes materiāliem;7.6.2. Zālāja appļaušana un kopšana pub-liskajās teritorijās;7.6.3. Atkritumu savākšana pagasta pub-liskajās teritorijās;7.6.4. Apstādījumu un puķu dobju kopša-na ap pagasta teritorijā esošām pašvaldī-bas adaministratīvām ēkām;7.6.5. Bīstamu koku zāģēšana, soliņu re-monts, un citi teritorijas labiekārtošanas darbi.7.7. Uzdevumi saistībā ar pašvaldībai pie-derošo nekustamo un kustamo īpašumu uzturēšanu:7.7.1. Pašvaldības administratīvo ēku ap-saimniekošana; 7.7.2. Pašvaldībai piederošo daudzīvokļu namu apsaimniekošana;7.7.3. Pašvaldībai piederošo savrupmāju un atsevišķu dzīvokļu apsaimniekošana;7.7.4. Sociālo māju un dzīvokļu apsaim-niekošana;7.7.5. Ielu apgaismojuma ierīkošana un uzturēšana;7.7.6. Zemes gabalu, mežu, ceļmalu kop-šana un ceļu uzturēšana;7.7.7. Kauguru kapsētas apsaimniekoša-na;7.7.8. VW Transporter un autogreidera VAMMAS-14 un citas rīcībā esošās teh-nikas uzturēšana.


7.8. Pārējie saistītie uzdevumi:7.8.1. Sagatavo struktūrvienības budžeta pieprasījumu un seko racionālai tā izmantošanai;7.8.2. Izsniedz darba veikšanas atļaujas par pagasta teri-torijā veicamiem rakšanas darbiem;7.8.3. Saskaņo mežu izstrādes darbos kokmateriālu izve-šanu pa pašvaldības ceļiem un krautuvju vietas;7.8.4. Struktūrvienības kompetences ietvaros piedalās lī-gumprojektu sagatavošanā un kontrolē noslēgto līgumu izpildi;7.8.5. Organizēt bezdarbnieku iesaistīšanu NVA projek-tu realizēšanā pagastu teritorijās;7.8.6. Savas kompetences ietvaros piedalās publiskā pār-skata sagatavošanā un struktūrvienības darbības atspo-guļošanā novada mājas lapā un “Beverīnas ziņotājā”;7.8.7. Organizē ar darba drošību saistīto pasākumu pār-raudzību visa novada teritorijā izvietotām iestādēm un struktūrvienībām;7.8.8. Veic sagādes funkcijas izpildi pagasta teritorijā izvietotām pašvaldības iestādēm un struktūrvienībām.

8. Brenguļu saimniecības daļa

8.1. Organizē pašvaldības organizēto komunālo pakal-pojumu nodrošināšanu (ūdensapgādi, kanalizāciju) ne-atkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds, Brenguļu pagasta Brenguļos un Cempos;8.2. Nodrošina Brenguļu un Cempu centrālās ūdensap-gādes un NAI ekspluatāciju atbilstoši izniegtām B ka-tegorijas atļaujām un atbilstoši sanitāri-higēniskām nor-mām;8.3. Sadarbībā ar Brenguļu sākumskolu organizē Bren-guļu sākumskolas katlumājas, ūdensapgādes un kanali-zācijas ietaišu ekspluatāciju atbilstoši to tehniskām un darba drošības prasībām;8.4. Nodrošina pašvaldības īpašumā esošās ūdensapgā-des, kanalizācijas un siltumapgādes centrālās inženier-komunikāciju uzturēšanu;8.5. Uzdevumi saistībā ar novada administratīvās terito-rijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību:8.5.1. Pagasta ciemu ielu un ietvju sakopšana un tīrīšana, tai skaitā sniega tīrīšana un kaisīšana ar pretslīdes mate-riāliem;8.5.2. Zāles appļaušana un kopšana publiskās teritorijās;8.5.3. Atkritumu savākšana pagasta publiskās teritori-jās;8.5.4. Apstādījumu un puķu dobju kopšana ap pagasta teritorijā esošām pašvaldības administratīvām ēkām;8.5.5. Bīstamu koku zāģēšana, soliņu remonts, un citi te-ritorijas labiekārtošanas darbi;8.6. Uzdevumi saistībā ar pašvaldībai piederošo nekusta-mo un kustamo īpašumu apsaimniekošanu:8.6.1. Pašvaldības administratīvo un saimniecību ēku ap-saimniekošana; 8.6.2. Pašvaldībai piederošo daudzīvokļu namu pārvaldī-ba un apsaimniekošana;8.6.3. Pašvaldībai piederošo savrupmāju un atsevišķu dzīvokļu apsaimniekošana;8.6.4. Sociālo māju un dzīvokļu apsaimniekošana;8.6.5. Organizē ielu apgaismojuma ierīkošanu un uztu-rēšanu;8.6.6. Zemes gabalu, mežu, ceļmalu un ceļu uzturēšana;8.6.7. Rīcībā esošā autotransporta un tehnisko līdzekļu uzturēšana.8.7. Pārējie saistītie uzdevumu:8.7.1. Sagatavo struktūrvienības budžeta pieprasījumu un seko racionālai tā izmantošanai;8.7.2. Izsniedz darba veikšanas atļaujas par pagasta teri-torijā veicamiem rakšanas darbiem;8.7.3. Saskaņo mežu izstrādes darbos kokmateriālu izve-šanu pa pagasta pašvaldības ceļiem un krautuvju vietas;8.7.4. Struktūrvienības kompetences ietvaros piedalās lī-gumprojektu sagatavošanā un kontrolē noslēgto līgumu izpildi;8.7.5. Organizēt bezdarbnieku iesaistīšanu NVA projek-tu realizēšanā pagastu teritorijās;8.7.6. Savas kompetences ietvaros piedalās publiskā pār-skata sagatavošanā un struktūrvienības darbības atspo-guļošanā novada mājas lapā un “Beverīnas ziņotājā”; 8.7.7. Organizē ar darba un ugunsdrošību saistīto pasā-kumu pārraudzību pagasta teritorijā izvietotām iestādēm un struktūrvienībām;8.7.8. Nodrošina sagādnieciskās funkcijas izpildi pagas-ta teritorijā izvietotām pašvaldības iestādēm un struktūr-vienībām.

9. trikātas saimniecības daļa

9.1. Organizē pašvaldības organizēto komunālo pakalpo-jumu nodrošināšanu (ūdensapgādi, kanalizāciju, siltum-apgādi) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds, Trikātas pagasta Trikātas ciemā;9.2. Nodrošina Trikātas ciema centrālās ūdensapgādes un NAI ekspluatāciju atbilstoši izniegtām B kategorijas atļaujām un atbilstoši sanitāri-higēniskām normām;9.3. Sadarbībā ar Trikātas pamatskolu organizē Trikātas pamatskolas siltumapgādes, ūdensapgādes un kanalizā-cijas ietaišu ekspluatāciju atbilstoši iekārtu tehniskām un darba drošibas prasībām;9.4. Nodrošina pašvaldībai piederošo ūdensapgādes, kanalizācijas un siltumapgādes inženierkomunikāciju uzturēšanu ciemā;9.5. Uzdevumi saistībā ar Trikātas pagasta administratī-vās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību:9.5.1. Pagasta ciemu ielu un ietvju sakopšana un tīrīšana, tai skaitā sniega tīrīšana un kaisīšana ar pretslīdes mate-riāliem;9.5.2. Zāles appļaušana un kopšana publiskās teritorijās;9.5.3. Atkritumu savākšana pagasta publiskās teritori-jās;9.5.4. Apstādījumu un puķu dobju kopšana ap pagasta teritorijā esošām pašvaldības adaministratīvām ēkām;9.5.5. Bīstamu koku zāģešana, soliņu remonts, un citi te-ritorijas labiekārtošanas darbi.9.6. Uzdevumi saistībā ar pašvaldībai piederošo nekusta-mo un kustamo īpašumu apsaimniekošanu:9.6.1. Pašvaldības administratīvo ēku apsaimniekošana; 9.6.2. Pašvaldībai piederošo daudzīvokļu namu pārvaldī-ba un apsaimniekošana;9.6.3. Pašvaldībai piederošo savrupmāju un atsevišķu dzīvokļu apsaimniekošana;9.6.4. Sociālo māju un dzīvokļu apsaimniekošana;9.6.5. Organizē ielu apgaismojuma ierīkošanu un uztu-rēšanu;9.6.6. Zemes gabalu, mežu, ceļmalu un ceļu uzturēšana;9.6.7. Trikātas kapsētas apsaimniekošana;9.6.8. Autobusa NEOPLAN un Trikātas komunālās saimniecības struktūrvienībai rīcībā esošās tehnikas uz-turēšana.9.7. Pārējie saistītie uzdevumu:9.7.1. Sagatavo struktūrvienības budžeta pieprasījumu un seko racionālai tā izmantošanai;9.7.2. Izsniedz darba veikšanas atļaujas par pagasta teri-torijā veicamiem rakšanas darbiem;9.7.3. Saskaņo mežu izstrādes darbos kokmateriālu izve-šanu pa pašvaldības ceļiem un krautuvju vietas;9.7.4. Struktūrvienības kompetences ietvaros piedalās lī-gumprojektu sagatavošanā un kontrolē noslēgto līgumu izpildi;9.7.5. Organizēt bezdarbnieku iesaistīšanu NVA projek-tu realizēšanā pagastu teritorijās;9.7.6. Savas kompetences ietvaros piedalās publiskā pār-skata sagatavošanā un struktūrvienības darbības atspo-guļošanā novada mājas lapā un “ Beverīnas ziņotājā” 9.7.7. Organizē ar darba un ugunsdrošību saistīto pasā-kumu pārraudzību pagasta teritorijā izvietotām iestādēm un struktūrvienībām;9.7.8. Nodrošina sagādnieciskās funkcijas izpildi pagas-ta teritorijā izvietotām pašvaldības iestādēm.

10. Brenguļu bibliotēka

10.1. Nodrošina bibliotēkas darbu atbilstoši apstiprinā-tam Brenguļu bibliotēkas nolikumam un seko tā aktuali-zācijai atbilstoši reālai situācijai;10.2. Nodrošina publiskā interneta punkta pieejamību Brenguļos;10.3. Organizē atsevišķu no kultūras darba funkcijas iz-rietošo uzdevumu izpildi Brenguļu pagastā;10.4. Administrē vietējo pašdarbības kolektīvu darbu;10.5. Koordinē un pārrauga Cempu jaunrades centra darbu sadarbībā ar biedrību „Brenguļu Jauniešu dome”;10.6. Organizē pašvaldības administratīvo ēku un ap-kārtnes svētku noformēšanu; 10.7. Piedalās tradicionālo novada kultūras un sporta pa-sākumu reklamēšanā Brenguļu pagasta teritorijā;10.8. Savas kompetences ietvaros sagatavo budžeta pie-prasījumu, seko racionālai tā izmantošanai;10.9. Savas kompetences ietvaros piedalās publiskā pār-skata sagatavošanā un bibliotēkas darbības atspoguļoša-nā novada mājas lapā un “Beverīnas ziņotājā”;10.10. Struktūrvienības kompetences ietvaros piedalās līgumprojektu sagatavošanā un kontrolē noslēgto līgu-mu izpildi.

11. Kauguru bibliotēka

11.1. Nodrošina bibliotēkas darbu atbilstoši apstiprinā-tam Kauguru bibliotēkas nolikumam un seko tā aktuali-zācijai atbilstoši reālai situācijai;11.2. Nodrošina publiskā interneta punkta pieejamību;11.3. Veic J.Endzelīna Kauguru pamatskolas bibliotēkas funkcijas;11.4. Sadarbībā ar Kauguru kultūras namu organizē kul-tūras nama ēkas un apkārtnes svētku noformēšanu; 11.5. Piedalās tradicionālo novada kultūras un sporta pa-sākumu reklamēšanā Kauguru ciema teritorijā;11.6. Savas kompetences ietvaros sagatavo budžeta pie-prasījumu, seko racionālai tā izmantošanai;11.7. Savas kompetences ietvaros piedalās publiskā pār-skata sagatavošanā un bibliotēkas darbības atspoguļoša-nā novada mājas lapā un “Beverīnas ziņotājā”;11.8. Struktūrvienības kompetences ietvaros piedalās lī-gumprojektu sagatavošanā un kontrolē noslēgto līgumu izpildi.

12. mūrmuižas bibliotēka – informācijas centrs

12.1. Nodrošina bibliotēkas darbu atbilstoši apstiprinā-tam Mūrmuižas bibliotēkas nolikumam un seko tā aktu-alizācijai atbilstoši reālai situācijai;12.2. Nodrošina publiskā interneta punkta pieejamību;12.3. Veic Zentas Mauriņas piemiņas istabas darbības pārraudzību;12.4. Organizē Mūrmuižā esošo pašvaldības administra-tīvo ēku un to apkārtnes noformēšanu svētkos; 12.5. Piedalās tradicionālo novada kultūras un sporta pa-sākumu reklamēšanā Mūrmuižas ciemata teritorijā;12.6. Savas kompetences ietvaros sagatavo budžeta pie-prasījumu, seko racionālai tā izmantošanai;12.7. Savas kompetences ietvaros piedalās publiskā pār-skata sagatavošanā un bibliotēkas darbības atspoguļoša-nā novada mājas lapā un “Beverīnas ziņotājā”;12.8. Struktūrvienības kompetences ietvaros piedalās lī-gumprojektu sagatavošanā un kontrolē noslēgto līgumu izpildi.

13. trikātas bibliotēka

13.1. Nodrošina bibliotēkas darbu atbilstoši apstiprinā-tam Trikātas bibliotēkas nolikumam un seko tā aktuali-zācijai atbilstoši reālai situācijai;13.2. Nodrošina publiskā interneta punkta pieejamību;13.3. Sadarbībā ar Trikātas kultūras namu organizē paš-valdības pagasta ēkas noformēšanu; 13.4. Piedalās tradicionālo novada kultūras un sporta pa-sākumu reklamēšanā Trikātas ciema teritorijā;13.5. Savas kompetences ietvaros sagatavo budžeta pie-prasījumu, seko racionālai tā izmantošanai;13.6. Savas kompetences ietvaros piedalās publiskā pār-skata sagatavošanā un bibliotēkas darbības atspoguļoša-nā novada mājas lapā un “Beverīnas ziņotājā”;13.7. Struktūrvienības kompetences ietvaros piedalās lī-gumprojektu sagatavošanā un kontrolē noslēgto līgumu izpildi.

14. pašvaldības centrālās administrācijas vadītājs

14.1. Pašvaldības centrālās administrācijas vadītājs ir novada pašvaldības izpilddirektors.14.2. Izpilddirektors:14.2.1. organizē pašvaldības centrālās administrācijas uzdevumu pildīšanu, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot darba nepārtrauktību, lietderību un tiesisku-mu;14.2.2. pārvalda pašvaldības centrālās administrācijas finanšu, personāla un citus resursus;14.2.3. apstiprina pašvaldības centrālās administrācijas amatu aprakstus;14.2.4. pieņem darbā un atbrīvo no tā pašvaldības cen-trālās administrācijas darbiniekus;14.2.5. nosaka pašvaldības centrālās administrācijas amatpersonu un darbinieku pienākumus;14.2.6. izveido iestādes iekšējās kontroles sistēmu, nosa-ka pārvaldes lēmumu iepriekšpārbaudes un pēcpārbau-des kārtību;

[turpinājums 10. lpp.]


par Beverīnas novada pašvaldības 2012. gada budžetuBeverīnas novada Kauguru pagastā

2012.gada 15.februārīSaistošie noteikumi Nr.4/2012

Apstiprināti ar Beverīnas novada paš-valdības domes 2012.gada 15.februāra sēdes lēmumu (prot.Nr.3, 5. §)

Par Beverīnas novada pašvaldības 2012.gada budžetu

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma

“Par pašvaldībām” 21.panta otro daļu

un 46.pantu,likumu “Par pašvaldību budžetiem”,likumu “Par budžetu un finanšu vadī-

bu”1. Apstiprināt Beverīnas novada paš-

valdības pamatbudžetu 2012.gadam sa-skaņā ar 1.pielikumu:

1.1. budžeta līdzekļu atlikumu uz 01.01.2012. 146 302 Ls apmērā,

1.2. budžeta ieņēmumus 1 619 981 Ls apmērā,

1.3. budžeta izdevumus 1 678 701 Ls apmērā,

1.4. 2012.gadā atmaksājamo tīro aiz-ņēmumu summu kredītiem 68 332 Ls ap-

mērā,1.5 budžeta līdzekļu atlikumu uz

31.12.2012. 19 250 Ls apmērā.

2. Apstiprināt Beverīnas novada paš-valdības speciālo budžetu 2012.gadam saskaņā ar 2.pielikumu:

2.1. Speciālā budžeta līdzekļu atliku-mu uz 01.01.2012. 147 585 Ls apmērā,

2.2. speciālā budžeta ieņēmumus 51 433 Ls apmērā,

2.3. speciālā budžeta izdevumus 91 005 Ls apmērā,

2.4. speciālā budžeta līdzekļu atlikumu uz 31.12.2012. 108 013 Ls apmērā.

Domes priekšsēdētājs m.zvirbulis

Saistošo noteikumu nr.4/2012 pielikumi nr. 1 un nr. 2 pieejami Beverīnas novada mājas lapā, sadaļā: Pašvaldība / Budžets / 2012. gada budžets, kā arī klātienē pagas-tu pārvaldēs.

APSTIPRINĀTSBeverīnas novada pašvaldības domes 15.02.2011. ārkārtas sēdē, prot.Nr.3, 1.§

NOLIKUMSPar līdzekļu piešķiršanu sportam Beverī-nas novadā

1. Vispārīgie jautājumi

1.1. Šis nolikums nosaka kārtību, kādā Beverīnas novada domes Izglītības, spor-ta un kultūras komiteja (turpmāk – Sporta komiteja) piešķir finansējumu sporta vei-diem un sporta pasākumu organizēšanai.1.2. Nolikuma pielikumi nosaka Beverī-nas novada prioritāros sporta veidus un kritērijus sporta pasākumu izvērtēšanai.1.3. Šis nolikums neattiecas uz sporta bāzu uzturēšanas izdevumiem, centra „Kaimiņi” izdevumiem, Skolu sportu un Beverīnas novada vispārizglītojošo skolu sporta pulciņu nodrošināšanu, izņemot īpašus gadījumus, kas saistīti ar minēto iestāžu un struktūrvienību budžeta neplā-notām aktivitātēm.

2. Finansējuma sadalījums un piešķir-šanas kārtība

2.1. Kopējais finansējums tiek sadalīts se-kojošās daļās:2.1.1. Finansējums sporta veidiem;2.1.2. Sporta pasākumu organizēšanai.2.2. Finansējums tiek piešķirts uz iesnie-guma pamata ar Beverīnas novada domes Sporta komitejas lēmumu un izmaksā-jams no attiecīgās budžeta sadaļas.2.3. Nolikumam ir saistošs pielikums Nr. 1, kas ir spēkā no attiecīgā gada 1.janvāra līdz 31. decembrim un katru gadu ir pār-skatāms un apstiprināms Sporta komite-jas sēdē.2.4. Beverīnas novada domes Sporta ko-miteja ir tiesīga pieprasīt no iesniedzēja nepieciešamo papildus informāciju, attie-cīgā sporta veida federācijas saskaņoju-mu, kā arī atskaiti par piešķirtā finansēju-ma izlietojumu.2.5. Beverīnas novada domes Sporta ko-miteja ir tiesīga atteikt finansējuma pie-šķiršanu no sava budžeta līdzekļiem, no-rādot pamatotus iemeslus.

3. Finansējums sporta veidiem

3.1. Finansējuma sadalījumam sporta veidiem ir saistošs šī nolikuma pielikums Nr.1, kas nosaka Beverīnas novada prio-ritāros sporta veidus un pieejamā finansē-juma lielumu katram sporta veidam.3.2. Katra nākošā gada finansējums tiek plānots pamatojoties uz iepriekšējā gada

iestāžu un klubu iesniegtajiem datiem par audzēkņu skaitu. Dati ir jāiesniedz Beverīnas novada domei līdz katra gada 15.oktobrim. Datu iesniedzējs atbild par iesniegtās informācijas patiesumu.3.3. Finansējuma piešķiršanai tiek izvirzī-tas divas prioritātes:3.3.1. Atbalsts Beverīnas novada bērnu un jauniešu mācību-treniņu darbam no paredzētā finansējuma attiecīgajam spor-ta veidam;3.3.2. Atbalsts Beverīnas novada pieau-gušo sportam, kas vērsts uz augsto sasnie-gumu sportu no paredzetā finansējuma attiecīgajam sporta veidam.3.4. Ja 3.3.1. punktā minētais finansējums netiek iztērēts, to var izmantot 3.3.2. punktam atbilstošos gadījumos.3.5. Uz finansējumu prioritārajiem sporta veidiem var pretendēt:3.5.1. Beverīnas novada pašvaldības ies-tādes, kurās tiek īstenota profesionālā vai interešu izglītības programma kādā no sporta veidiem;3.5.2. Sporta organizācijas, kas realizē savu darbību Beverīnas novadā;3.5.3. Individuāli sportisti vai to pārstāv-ji.3.6. Sporta organizācijām vai iestādēm, kas pretendē uz šo finansējumu, jābūt re-ģistrētām Beverīnas novada teritorijā vai jānodarbojas ar Beverīnas novada bērnu un jauniešu mācību – treniņu darbu atbil-stoši LR normatīvajiem aktiem.3.7. Ja organizācija nodarbojas ar Beve-rīnas novada bērnu un jauniešu apmācību kādā no sporta veidiem, bet nav reģistrēta Beverīnas novadā, tad dalībniekiem no Beverīnas novada ir jabūt ne mazāk kā 70 % apmērā.3.8. Individuālajiem pretendentiem ir ja-būt deklarētiem Beverīnas novadā ne ma-zāk kā 6 mēnešus no iesnieguma iesnieg-šanas brīža. Ja finansējuma saņēmējs ir bērns līdz 18 gadu vecumam, gan bērna, gan viena no tā vecāku deklarētai dzīves-vietai ir jābūt Beverīnas novadā ne mazāk kā 6 mēnešus no iesnieguma saņemšanas brīža.3.9. Finansējums var tikt piešķirts to au-dzēkņu mācību-treniņu darbam, kuriem ir izpildītas saistības ar Beverīnas novada pašvaldības iestādēm, kurās tiek organi-zēts mācību-treniņu darbs.3.10. Lai saņemtu finansējumu, iesniegu-mā janorāda konkrēts piesaistītā finansē-juma izmantošanas mērķis un kopējā iz-devumu tāme.3.11. Uz finansējumu sporta veidam attie-cas sekojošas izmaksu pozīcijas:3.11.1. Trenera atalgojums, ja finansē-jums tiek piešķirts Beverīnas novada bēr-nu un jauniešu macību-treniņu darbam

sporta organizācijās, kas nav Beverīnas novada pašvaldības domes struktūra;3.11.2. Dalība sacensībās, treniņnomet-nes;3.11.3. Attiecīgā sporta veida koplietoša-nas inventāra iegāde;3.11.4. Transporta izmaksas:3.11.5. Sporta bāzu izmantošana;3.11.6. Citas ar sporta darba nodrošināša-nu saistītas izmaksas.3.12. Uz šo finansējuma sadaļu neattiecas sporta pasākumu organizēšanas izdevumi un naudas balvas par izciliem sasniegu-miem sportā.3.13. Finansējuma saņēmējam jānodro-šina Beverīnas novada publicitāte, ja-iesniedz informācija Beverīnas novada domei par rīkotajām aktivitātēm un sa-sniegumiem.3.14. Sportistam - finansējuma saņēmē-jam - jāpārstāv Beverīnas novads Latvijas Olimpiādēs, Latvijas čempionātos, kausa izcīņās un LSVS sporta spēlēs. Atseviš-ķos gadījumos var atbalstīt arī Beverīnas novada sportistus, kuri pārstāv cita nova-da delegāciju, piemēram, komandu sporta veidos vai pāru sacensībās (dubultspēlēs) un stafešu disciplīnās, kur Beverīnas no-vads nevar nodrošināt savas komandas startu.3.15. Iesniegumi par finansējumu sporta veidiem tiek izskatīti Sporta komitejā to iesniegšanas kartībā.

4. sporta pasākumu organizēšana

4.1. Beverīnas novada domes plānoto pa-sākumu sarakstu un finansējumu katram pasākumam sagatavo Kultūras un sporta nodaļa un iesniedz to Sporta komitejai apstiprināšanai līdz katra gada 1. decem-brim par nākošo gadu.4.2. Uz atlikušo finansējumu var preten-dēt ikviena fiziska vai juridiska persona, kas organizē sporta pasākumu Beverīnas novadā vai tā tuvumā.4.3. Pamatojoties uz pasākuma organiza-tora iesniegumu, lēmumu par finansiāla atbalsta sniegšanu sporta pasākumu or-ganizēšanai to iesniegšanas kārtībā izska-ta un pieņem Beverīnas novada domes Sporta komiteja.4.4. Iesniegumam klāt jāpievieno sacensī-bu nolikums un kopējā izdevumu tāme.4.5. Lai pretendētu uz finansējumu sporta pasākumu organizēšanai, organizatoram ir jabūt nokārtotai atļaujai par publiska pasākuma rīkošanu atbilstoši Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības likumam (ja attiecināms).4.6. Finansējuma apjoms sporta pasāku-miem tiek piešķirts balstoties uz sporta pasākumu kritēriju, iesniegtās tāmes un

nolikuma izvērtēšanu.4.7. Finansējuma saņēmējam janodrošina Beverīnas novada publicitāte, izvietojot Pašvaldības logo uz visiem pasākuma publicitātes materiāliem un mutiski in-formējot sacensību laikā. Organizatoriem jāiesniedz informācija Beverīnas novada domei par rīkotajām sacensībām.

5. Kontroles mehānisms

5.1. Uzskaiti un kontroli par saņemto fi-nansējumu un tā saņemšanas nosacījumu izpildi veic Beverīnas novada pašvaldī-bas Centrālās adminiatrācijas Kultūras un sporta nodaļa.5.2. Beverīnas novada pašvaldības Kul-tūras un sporta nodaļa ir tiesīga izlases veidā veikt sporta nodarbību apmeklēju-mu un iesniegtās informācijas atbilstības kontroli.5.3. Beverīnas novada domes Sporta ko-mitejai un sporta Kultūras un sporta no-daļai ir tiesības pieprasīt papildus infor-māciju vai paskaidrojumus.5.4. Konstatējot neatbilstošas informāci-jas sniegšanu atkārtoti, finansēšana var tikt samazināta vai atteikta.

6.Pārejas noteikumi

Pieteikumi 2012.gadam jāiesniedz Be-verīnas novada pašvaldības domei līdz 2012.gada 31.martam.


par līdzekļu piešķiršanu sportam Beverīnas novadā


APSTIPRINĀTS Beverīnas novada pašvaldības domes 15.02.2011. ārkārtas sēdē, prot.Nr.3, 1.§

NOLIKUMSPar kārtību, kādā Beverīnas novada sportistiem piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā un naudas balvu apmēru

1. Nolikums nosaka kārtību, kādā Beverīnas novada sportistiem un viņu treneriem pie-šķir naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā un naudas balvu apmēru.2. Naudas balvas piešķir ar Izglītības, sporta un kultūras komitejas (turpmāk – Sporta komitejas) atzinumu un Beverīnas novada domes lēmumu.3. Naudas balvas pretendentam vai viņa trenerim jāiesniedz iesniegums Beverīnas no-vada domes Sporta komitejai ne vēlāk kā 3 (trīs) mēnešus pēc sacensību norises laika, kurā:3.1. jānorāda sacensību nozīmīgums, iegūtā vieta, piedalījušos valstu skaits un spor-tistu vai komandu skaits;3.2. jāpievieno dokuments, kas apliecina izcilo sasniegumu sportā un izziņu par dzī-vesvietas deklarāciju. Naudas balvas pretendentam jābūt deklarētam Beverīnas novadā ne mazāk ka vienu gadu.4. Naudas balvu piešķir par sasniegumu, kas uzrādīts oficiālās starptautiskās klātienes sacensībās, kuras ir iekļautas attiecīgās starptautiskās sporta federācijas sacensību ka-lendārā. Attiecīgā sporta veida federācijai Latvijā ir jabūt reģistrētai Izglītības un zināt-nes ministrijas Sporta departamentā. Naudas balvu piešķir par sekojošām sacensībām:4.1. Olimpiskās spēles un Pasaules spēles neolimpiskajos sporta veidos;4.2. Pasaules, Eiropas un Baltijas čempionāti pieaugušajiem (augstākās meistarības grupā), junioriem un personām ar invaliditāti;4.3. Pasaules kausa izcīņas posms un kopvērtējums pieaugušajiem;4.4. Paraolimpiskās spēles.5. Beverīnas novada domes Sporta komiteja, izskatot iesniegumu:5.1. izvērtē iesniegumu un klāt pievienotos dokumentus;5.2. piešķir naudas balvu atbilstoši nolikuma 4. un 8. punktiem;5.3. var atteikt, norādot pamatotus iemeslus.6. Beverīnas novada Sporta komiteja ir tiesīga pieprasīt no iesniedzēja nepieciešamo papildus informāciju.7. Naudas balvu izmaksāšanai izmantojami rezervētie budžeta līdzekļi neparedzēta-jiem gadījumiem.

8. Sportistiem individuālajos sporta veidos, kā arī sporta spēļu nacionālo izlašu sportis-tiem, kas pārstāv Beverīnas novadu, piešķir naudas balvas šādā apmērā (pēc nodokļu samaksas):

Vieta Baltijas čempionāts (līdz LVL)

eiropas čempionāts un pasau-les kausa posms (līdz LVL)

pasaules čempionāts un pasaules posmu kopvērtējums kausa (līdz LVL)

olimpiskās spēles, pa-raolimpiskās spēles un pasaules spēles neolim-piskajos sporta veidos (līdz LVL)

1. 100 300 500 10002. - 250 400 5003. - 200 300 5004. - 100 200 3005. - 100 200 3006. - 100 200 3007. - - 100 2008. - - 100 2009. - - 100 10010. - - 100 100

9. Sportistu treneriem piešķir naudas balvu 50 % apmērā no nolikuma 8. punktā minē-tajām summām, ja treneris atbilst vismaz vienam no sekojošajiem nosacījumiem:9.1. trenera deklarētā dzīvesvieta ir Beverīnas novads ne mazāk ka vienu gadu;9.2. trenerim ir treniņgrupa Beverīnas novadā;9.3. viņš(a) ir kā vienīgais sportista treneris ne mazāk kā vienu gadu.10. Ja sportists sezonas laikā atkārtoti parāda izcilus sasniegumus, naudas balvu piešķir par augstāko panākumu (piemēram, bobslejā EČ, PK, PČ, OS).11. Naudas balvu pasniedz sporta pasākumā „Beverīnas sporta laureāts”.12. Nolikums stājas spēkā no apstiprināšanas brīža.


par kārtību, kādā Beverīnas novada sportistiem piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā un naudas balvu apmēru

Janvārī Beverīnas novada dome pieņēma virkni jaunu dokumentu, kas nosaka paš-valdības struktūru, funkciju sadalījumu, vadītāju un darbinieku atbildību, pienākumus un tiesības. Nozīmīgākie no jaunpieņemtajiem dokumentiem ir Pašvaldības nolikums un Centrālās administrācijas nolikums, kura pilns teksts publicēti šajā “Beverīnas Zi-ņotāja” numurā, kā arī abi dokumenti ir pieejami novada mājas lapā www.beverinas-novads.lv un klātienē pagastu pārvaldēs.

Kā pastāstīja izpilddirektors Sandris Brālēns, kura vadībā jaunie nolikumi tika iz-strādāti pēdējo 3 mēnešu laikā , arī līdz šim Beverīnas novada pašvaldība un centrālā administrācija, protams, darbojās saskaņā ar nolikumu. Taču, tie bija novadu veido-šanas laikā 2009.g. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotie un vairumā gadījumu ar nelielām izmaiņām visos novados pieņemtie paraugnolikumi, kas bija noderīgi, lai formāli pārvarētu ar daudzo pagastu apvienošanu saistītās tā brī-ža administratīvās grūtības, taču nebija atbilstoši konkrēto pašvaldību vēsturiskajām, ģeogrāfiskajām un politiskajām īpatnībām. “Vienots pamats ir nepieciešams,” saka S. Brālēns, “taču jāņem vērā arī atšķirības”. Tā 2011.g., divus gadus pēc novada izveides, arī Beverīnas novada pašvaldības vadība konstatēja, ka esošie nolikumi un pašvaldības struktūra neatbilst reālajai situācijai, vietumis ir savstarpēji pretrunīgi, kā arī nepilnīgi vai vispār nenosaka vairāku funkciju izpildi, darbinieku un iestāžu atbildību, pienāku-mus un pakļautību.

Kā būtiskākās jauno nolikumu izstrādes gaitā atklātās līdzšinējo dokumentu prob-lēmas S. Brālēns uzskaitīja: Centrālās administrācijas sastāva nenoteiktību, lietvedī-bas un kultūras nodaļas nenoteikto statusu, pagastu pārvalžu un to vadītāju nenoteikto vietu un pilnvaras pašvaldības struktūrā, vairāku struktūrvienību neatbilstību iestādes statusam, vairāku pašvaldības autonomo funkciju (dzīvojamo namu pārvaldība, arhīvu funkcija) nepildīšana, kā arī nepilnīgs domes priekšsēdētāja un izpilddirektora funkciju (resp. lēmējvaras un izpildvaras) nodalījums un precizējums.

Izstrādājot jaunos nolikumus tika izvirzīti šādi priekšnoteikumi:1) netiek mainīts esošā administratīvā centra novietojums;2) kontrole un finanšu plānošana par citām pašvaldībām deleģēto funkciju un uz-

devumu (būvvalde, skolu valde, u.c.) izpildi paliek Beverības novada pašvaldības pār-ziņā;

3) netiek samazināts vai palielināts esošais darbinieku skaits;4) pēc iespējas paliek nemainīgs pašreizējais personāla ģeogrāfiskais izvietojums;5) centralizēta plānošana un decentralizēta izpilde;6) stratēģiskā plānošana tiek veikta pakalpojuma formā.Jaunā pašvaldības struktūra tika veidota, samērojot funkciju un teritoriālo principu,

kā arī, ievērojot mūsdienu vadības zinību teorētiķu atziņas par efektīvu organizāciju vadību.

Turpretī, runājot par jauno nolikumu struktūras filosofisko pamatu S. Brālēns lūko-jies atpakaļ daudz senāk, iedvesmu smeļoties ķīniešu domātāja un valstsvīra Laodzi ap 500 g.p.Kr. uzrakstītā traktāta “Par Dao un De” sentencēs:

Trīsdesmit spieķu saistīti vienā rumbā,Ratu vieglumu nosaka tukšums starp tiem.Podnieki mīca mālu, lai veidotu traukus,Lietojams tikai trauku iedobums.Namdariem, ceļot māju, jāatstāj logi un durvis,Tikai mājas iekšējais tukšums ir apdzīvojams.Esamība ir manta, bet lieto neesamību.Kopsavilkumā, norādot uz būtiskākajām izmaiņām pašvaldības nolikumā, S. Brā-

lēns atzīmē:1) iestāžu skaita un informācijas aprites optimizācija, pakļautības struktūras izvei-

de;2) precīzs lēmējvaras un izpildvaras pilnvaru apraksts (saimniecisko, darba, admi-

nistratīvo līgumu slēgšana, budžeta izpildes kontrole, pārstāvība kapitālsabiedrībās);3) izglītības, kultūras un sporta komitejas atbildības jomas precīzāka noteikšana;Savukārt centrālās administrācijas nolikuma izmaiņas izriet no pašvaldības noli-

kuma izmaiņām. Centrālā administācija ir pašvaldības lielākā iestāde, kurai, līdzās fi-nanšu, uzskaites un attīstības funkciju izpildei, kuras veic atbilstošās nodaļas, tagad tiek nodota arī kultūras dzīves organizācija un komunālo/saimniecisko pakalpojumu sniegšana. Ja kultūras nodaļa iepriekš vispār juridiski nepastāvēja, bet tās tagadējās struktūrvienības bez loģiska pamatojuma un vajadzības bija ieguvušas patstāvīgas ies-tādes statusu, tad komunālā nodaļa, kas tagad sadalīta Kauguru, Brenguļu un Trikātas saimnieciskās daļās šādā izkārtojumā praktiski darbojās visu novada pastāvēšanas lai-ku, tikai šis izkārtojums nebija nostiprināts pašvaldības normatīvajos dokumentos.

Šobrīd centrālās administrācijas nolikuma veidolā, norāda izpilddirektors, ir izvei-dots pietiekami nopietns pamats, lai, to papildinot ar konkrētiem, katra darbinieka uz-devumus un pienākumus nosakošiem amatu aprakstiem varētu izveidot modeli, kas, esošo resursu iespēju robežās, ir maksimāli efektīvs pašvaldības pakalpojumu sniegša-nā iedzīvotājiem un novada attīstības programmā noteikto mērķu īstenošanā.

Nākamais solis, lai iesākto paveiktu līdz galam, stāsta S. Brālēns, būs pašvaldības sniedzamo pakalpojumu apraksta izveidošana un publicēšana mājas lapā, kā arī darbi-nieku amatu aprakstu izstrādes pabeigšana, ko plānots paveikt nākamo 1,5-2 mēnešu laikā.

Valters grīviņš,Beverīnas novada sabiedrisko attiecību speciālists

Jaunie nolikumi - labākai pašvaldības funkciju veikšanai


Ja parasti izdevumu pozīciju optimizācija jeb, latviešu valodā runājot, samazināšana beidzas līdz ar budžeta pieņemšanu, tad Beverīnas novada 2012. gada budžeta kontek-stā to nevar teikt - pats grūtākais vēl tikai priekšā.

Kā pastāstīja novada domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis, šī gada budžets ir pie-ņemts un tiks īstenots, taču tas nav ilgtspējīgs un, neko nemainot, var gadīties, ka 2014. gada vai pat jau 2013. gada budžetu nebūs iespējams izveidot ar pozitīvu zīmi. Faktiski tas nozīmē, ka ir divas iespējas - neizbēgamās pārmaiņas izdarīt savlaicīgi, atrodot pēc iespējas elastīgākus un vairākumam pieņemamākus risinājumus, jeb arī šo procesu at-likt uz pēdējo brīdi, apzinoties, ka tad tas būs daudz nesaudzīgāks un atstās smagākas sociālekonomiskās sekas.

Ar skaitļiem un faktiem esošo stāvokli un budžeta plānu 2012.gadam skaidro iz-pilddirektors Sandris Brālēns un ekonomiste – grāmatvede Sintija Seipulāne. Sākot-nēji, lūdzot pašvaldību iestāžu vadītājiem iesniegt budžeta pieprasījumus 2012.gadam, iestāžu uzturēšanai (preču un pakalpojumu iegādei) tika pieprasīti 549 003 lati. Ņemot vērā plānotos ieņēmumus, iestāžu vadītājiem tika dots uzdevums savu iestāžu pieprasī-jumus samazināt vismaz par 15%. Tomēr ar šo samazinājumu nebija gana, lai izveido-tu sabalansētu budžetu, tādēļ izdevumi tika mazināti vēlreiz – kopā par 94 965 latiem. Kas attiecas uz attīstību un ilgtermiņa ieguldījumiem, budžeta plāns no 628 198 (t.sk. ūdensvadu rekonstrukcijai Trikātā – 350 000 lati) latiem tika samazināts uz 74 034 latiem.

Praktiski, norāda S. Brālēns, 2012.g. budžeta ietvaros netiks risināti šādi uzturēša-nas un attīstības uzdevumi:

PII Pasaciņa siltināšanas un siltumapgādes rekonstrukcijas projekts,Brenguļu sākumskolas siltināšanas un siltumapgādes rekonstrukcijas projekts,Mūrmuižas «Pagastmājas» jumta remonts,Trikātas pagastmājas labiekārtošana,Trikātas pagasta siltumapgādes rekonstrukcija,Trikātas pamatskolas siltumapgādes rekonstrukcija,Kauguru k/n jumta remonts,Trikātas ciema ūdensapgāde,Mūrmuižas ciema inženierkomunikāciju rekonstrukcija,Pašvaldības iestāžu modernizāciju (materiāli-tehniskā bāze: IT; inventārs; biroja tehnika u.c.).

Citiem vārdiem sakot, 2012. gadā nevienā no Beverīnas novada pašvaldības ēkām nav paredzēts veikt ne kapitālos, ne kārtējos remontus, izņemot sakņu noliktavas, me-dicīniskā kabineta remonta pabeigšanu PII „Pasaciņa” un Z.Mauriņas muzeja telpu remontu, kas jau ir pabeigts (šogad Z. Mauriņai 115. jubileja).

2012. gada 15. februāra domes sēdē tika pieņemts lēmums pamatbudžeta izdevu-miem atvēlēt 1 747 033 latus (kas ir par 99 273 latiem mazāk kā plānots 2011. gadā, kas skaidrojams ar salīdzinoši niecīgiem plānotajiem ilgtermiņa ieguldījumiem šogad). Runājot par lielākajām izdevumu pozīcijām, izpilddirektors norāda uz atlīdzību, kam tiks tērēti 866 814 lati (2011.g. – 834 446 Ls), kas sastāda 49.6% no kopējiem budžeta izdevumiem. Sīkāku atlīdzības sadalījumu pa Beverīnas novada pašvaldības iestādēm skatīt 1.tabulā.

1.tabula2012.gadā plānotais Beverīnas novada pašvaldības atlīdzības sadalījums pa ies-

tādēm, latos

Iestādes Summa, Ls Īpatsvars kopējā budžetā, %

Īpatsvars kopējā at-līdzībā, %

Atlīdzība (atalgo-jums un soc.nod.) kopā

866 814 49,6 100

Centrālā adminis-trācija, t.sk.:

315 145 18,0 36,4

izp i ldd i rek tors , kancelejas un fi-nanšu nodaļas

105 268 6,0 12,2

attīstības un ne-kustamo īpašumu nodaļa

24 268 1,4 2,8

kultūras un sporta nodaļa

49 669 2,8 5,7

bibliotēkas 23 750 1,4 2,8saimniecības daļas 112 190 6,4 12,9Domes priekšsē-dētājs, deputāti, administratīvā ko-misija

18 148 1,0 2,1

Izglītības iestādes, t.sk.:

483 102 27,7 55,7

valsts mērķdotāci-jas

176 252 10,1 20,3

pašvaldības finan-sējums

306 850 17,6 35,4

Policija 6 384 0,4 0,7

••••••••••

Dzimtsaraksti 6 729 0,4 0,8Bāriņtiesa 7 522 0,4 0,9Sociālais dienests 29 784 1,7 3,4

Šeit jāatzīmē, ka atlīdzības plāna pieaugumu, salīdzinot ar 2011. gadu, veido at-vaļinājumu pabalsti un prombūtnē esošu darbinieku aizvietošana (nosaka atlīdzības likums), kas iepriekš netika maksāti, kā arī atalgojuma izmaiņas, kas ieviestas darbi-nieku izvērtēšanas rezultātā (sk. tālāk).

Nākošo lielāko izdevumu īpatsvaru kopējā budžetā veido preces un pakalpojumi iestāžu darbības nodrošināšanai – 26.0% jeb 454 363 lati, kas ir par 53 870 latiem vairāk kā 2011.gada plānā. Šis izdevumu pieaugums galvenokārt radies elektroenerģi-jas sadārdzināšanās dēļ - plānots maksāt par 23.5 tūkstošiem latu vairāk. Otra grupa, kas veido izdevumu palielinājumu ir projekti – 24.5 tūkstoši lati (Comenius projekts Trikātas pamatskolā un Beverīnas novada pašvaldības darbinieku apmācība), tomēr šo naudu Beverīnas novada pašvaldība saņems atpakaļ transfertu veidā. Šogad ir pa-redzēts arī uzmērīt un reģistrēt zemesgrāmatā pašvaldībai piekrītošos zemes gabalus – tam ieplānojot 4.9 tūkstošus latus. Paredzēta arī akreditācija 2 skolām – 2 tūkstoši lati. Detalizētāku pamatbudžeta finanšu līdzekļu izlietojuma plānu preču un pakalpo-jumu iegādei skatīt 2.tabulā.

2.tabula2012.gadā plānotais Beverīnas novada pašvaldības pamatbudžeta finanšu līdzek-

ļu izlietojums precēm un pakalpojumiem, latos

Preču un pakalpojumu veids S u m m a , Ls

Īpatsvars k o p ē j ā budžetā, %

Īpatsvars k o p ē j ā preču un p a k a l -p o j u m u s u m m ā , Ls

Preces un pakalpojumi kopā 454 363 26.0 100

Komandējumi un dienesta braucieni, t.sk.: 13 175 0,8 2,9iekšzemes komandējumi un dienesta braucieni 2 960 0,2 0,7ārvalstu komandējumi un dienesta braucieni(Trikātas psk. Comenius projekts-9480 (Come-nius projekta finansējums saņemts no ES fon-diem), pieredzes apmaiņas brauciens uz Vāciju 3 cilvēkiem-735)

10 215 0,6 2,2

Pakalpojumi, t.sk.: 257 351 14,7 56,6pasta, tālruņu un citi sakaru pakalpojumi 14 070 0,8 3,1izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem (elektroenerģija -90 020, apsaimniekošanas nau-da-590, citi-1200)

91 810 5,3 20,2

iestādes reprezentācijas un ar iestādes darbības veicamo funkciju nodrošināšanu saistītie pa-kalpojumi (Giterslo delegācijas un Comenius uzņemšana-2805, pieaicinātie eksperti-3955, transporta pakalpojumi-3180, obligātās veselī-bas pārbaudes-280, banku komisijas un pakalpo-jumi-600, citi-2355)

13 175 0,8 2,9

remonta darbi un iestāžu uzturēšanas pakalpo-jumi (telpu remonts-4045, transportlīdzekļu uz-turēšana-9500, iekārtu un inventāra remonts un tehniskā apkalpošana-7220, ēku, būvju un telpu uzturēšana-5710, automašīnu apdrošināšanas iz-devumi-1225, dūmvadu tīrīšana un pārējie iestā-žu uzturēšanas darbi-3970)

31 670 1,8 7,0

informācijas tehnoloģijas pakalpojumi (biblio-tēku informācijas sistēmas „Alise” uzturēšana-1110, grāmatvedības datorprogrammas uztu-rēšana-720, NĪN administrēšanas programmas uzturēšana-490, citu programmu uzturēšana, antivīrusu programmas u.tml.-2845)

5 165 0,3 1,1

īre un noma (automašīnas līzings-2550, projek-tu ietvaros telpu noma-125, ekskavatora noma-1690, pacēlāja noma-980, pārējā noma-800)

6 145 0,3 1,3

2012. gada budžets pieņemts, strukturālās problēmas vēl jārisina, bet “gaisma tuneļa galā” redzama


citi pakalpojumi (pulciņu, kolektīvu vadīšana-17980, projekts:speciālistu apmācības-15085, ūdensvadu dezinfekcija, attīrīšana-2520, ase-nizācijas pak.-1750, analīzes ūdenssaimniec.-1450, ceļmalu pļaušana-1710,Brenguļu Jauniešu domei-2400, mērniecība, nekustamā īpašuma no-vērtēšana un reģistrēšana Zemesgrāmatā-4900, teritoriālā plānojuma projekts-1095, biedru nau-das-4120, sportistu atbalsts-2200, proj.: mūzikas instrumentu iegāde-2000, bibliotekārā apstrāde-1040, veļas mazgāšana-920, semināri, atkritumu izvešana, logu mazgāšana, kapsarga pakalpoj., skolu jubilejām u.c-30111)

91 281 5,2 20,1

maksājumi par pašvaldības parāda apkalpošanu 4 035 0,2 0,9Krājumi, materiāli, energoresursi, preces, biroja preces un inventārs, t.sk.:

165 732 9,5 36,5

biroja preces un inventārs (biroja preces-7772, inventārs:izglītības iestādēm galdi, krēsli, pasta-las, skapji u.c.-4875, komunālai saimniecībai 1745, bibliotēkām ārējie cietie diski, spēles, plaukti u.c.-785, sportam un kultūrai pastalas, tautu tērpi, skapji, sporta inventārs u.c.-2180, pārējie-2045)

19 402 1,1 4,3

kurināmais un enerģētiskie materiāli (kurināmais: šķelda-24500, malkas izvešana-1800, marķētā dīzeļdegviela kurināšanai Trikātas psk.-4500; degviela kultūrai un sportam-3685, komunālai saimniecībai-8870, izglītībai-7485, policijai-1650, izpilddirektoram un domes priekšsēdētā-jam-4140, pārējiem-6060)

63 500 3,6 14,0

materiāli un izejvielas palīgražošanai (zāģbaļķi) 2 750 0,2 0,6zāles, ķimikālijas, laboratorijas preces 330 0,0 0,1kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli (saimniecības preces, rūpniecības preces, auto-mašīnu remontmateriāli)

28 185 1,6 6,2

ēdināšanas izdevumi skolās (pārtikas iegāde) 34 550 2,0 7,6mācību līdzekļi un materiāli (darba burtnīcas, žurnāli u.c. materiāli izglītības iestādēm)

1 300 0,1 0,3

pārējās preces („Beverīnas Ziņotājs” -1200, pro-jektam: speciālistu apmācības-2045, sportam un kultūrai- 7210, izglītībai-2350, pārējiem-2910)

15 715 0,9 3,4

Grāmatas un žurnāli (periodika) 1 885 0,1 0,4Budžeta iestāžu nodokļu maksājumi, t.sk.: 16 220 0,9 3,6PVN par sniegtajiem pakalpojumiem kā arī ie-gādāto malku un zāģmateriāliem

14 490 0,8 3,2

dabas resursu nodoklis 1 160 0,1 0,3pārējie nodokļi un nodevas 570 0,0 0,1

Procentu maksājumiem par aizņēmumiem 2012.gadā plānots samaksāt 86 790 latus, bet aizņēmumu pamatsummu atmaksai – 68 332 latus, kas kopā veido 8.9% no kopējā pamatbudžeta plāna. 2012.gada februārī Valsts kase dzēsa daļu Kauguru pamatskolas ēkas renovācijas kredīta par summu 200 tūkstoši lati – tā ir Kauguru pagasta nesaņemtā dotācija infrastruktūras attīstībai sakarā ar teritoriālo reformu.

Sociāliem pabalstiem 2012.gadā plānots tērēt 90 700 latus (5.2% no kopējā pamat-budžeta plāna), kas sastāv no:

atlīdzība bezdarbniekiem par algotiem pagaidu sabiedriskiem darbiem – 19 600 latus,apbedīšanas un bērnu piedzimšanas pabalstiem – 5000 latus,garantētā minimālā ienākuma pabalstiem – 21 000 latus,dzīvokļa pabalstiem naudā – 17 000 latus,ceļa izdevumu kompensācijām – 7 000 latus,dāvanu kartēm maznodrošinātajiem – 1 500 latus,sociālām garantijām bāreņiem un audžu ģimenēm naudā – 4 500 latus,pabalstiem veselības aprūpei naudā – 2 800 latus,pabalstiem ēdināšanai natūrā – 1 800 latus,sociālai palīdzībai natūrā (sociālie pakalpojumi – psihologa pakalpojumi, krīžu centri; sociālās aprūpes pakalpojumi – pansionāti, aprūpes nodaļas) – 7 100 latus,pārējai sociālai palīdzībai (pabalsti aprūpētājiem u.c.) – 3 400 latus.

Ilgtermiņa ieguldījumiem plānots tērēt 74 034 latus (4.2% no kopējā pamatbudžeta plāna), ko paredzēts izlietot:

attīstības un teritorijas plānojuma izstrādei – 11 841,rezerves apkures katlam katlu mājā Mūrmuižā – 15 000,skolu informatizācijas projektam – 25 166,datortehnikas aprīkojumam pašvaldības iestādēs – 2 430,notekcauruļu uzstādīšanai Brenguļu sākumskolā – 1 200,tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei Trikātas ūdenssaimniecībai – 3 700,automātikai (frekvenču pārveidotājam) Kauguru komunālajā saimniecībā – 1 000,bibliotēku fondiem – 2 660,

•

•••••••••

•

•••••••

•

Mūrmuižas ciema labiekārtošanas pabeigšanai – 10 607,pārējiem ilgtermiņa ieguldījumiem – 430.

Pašvaldības budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem plānots tērēt 106 000 latus (6.1% no kopējā pamatbudžeta plāna):

būvvaldei – 6 300,izglītības pārvaldei – 4 000,savstarpējiem norēķiniem par pamatizglītības un vidusskolas pakalpojumiem – 67 400, savstarpējiem norēķiniem par pirmsskolas izglītības pakalpojumiem – 19 000,savstarpējiem norēķiniem par iemītnieku uzturēšanās maksām pansionātos – 9 300.

2012.gadā pamatbudžetā plānots gūt ieņēmumus 1 619 981 latus (par 31 042 latiem vairāk kā plānots 2011.gadā, kas skaidrojams galvenokārt ar iedzīvotāju ienākuma no-dokļa palielināšanos):

ienākuma nodokļi – iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 868 088 lati,īpašuma nodokļi – nekustamā īpašuma nodokļi (par zemi, ēkām un būvēm, mā-jokli) – 112 174 lati,ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma – 100 lati,valsts (pašvaldību) nodevas un kancelejas nodevas – 1 600 lati,pārējie nenodokļu ieņēmumi – 1 000 lati,ieņēmumi no pašvaldības īpašumu pārdošanas – 50 000 lati,valsts budžeta transferti 397 019 lati:

dotācija brīvpusdienām 1.klasei – 3 200 lati,internets bibliotēkām – 1 600 lati,mērķdotācijas garantētā minimālā ienākuma un dzīvokļu pabalstu atmak-sai – 11 600 lati,mērķdotācija pedagogu algām un soc.nodoklim – 176 230 lati,projektu naudas – 108 819 lati (teritoriālais plānojums, darbinieku apmā-cība, Mūrmuižas ciema labiekārtošana un DEPO 2.kārta, bezdarbnieku nodarbināšana, skolu informatizācija),dotācija no pašvaldību izlīdzināšanas fonda – 95 570 lati,

pašvaldību budžetu transferti – savstarpējie norēķini par izglītības pakalpojumiem – 60 000 lati,budžeta iestāžu ieņēmumi (ieņēmumi par ūdeni, kanalizāciju, apkuri, īres maksām u.tml. – 130 000 lati.

Pamatbudžetā 2012.gada beigās plānots finanšu līdzekļu atlikums 19 250 latu ap-mērā.

Saistībā ar attīstību un pašvaldības funkciju veikšanas nodrošināšanu, 2012.g. pare-dzēti arī izdevumi no speciālā budžeta (dabas resursu nodoklis, ceļu fonds) līdzekļiem. Plānots iegādāties traktoru (15 000 lati), sagatavot Brenguļu pagasta „Limbēnu” kar-jera izstrādes projektu (5 000 lati), kā arī uzstādīt septiķus Līču notekūdeņu savāktu-vē, pabeigt iesākto Mūrmuižas NAI rekonstrukciju un nomainīt vairākus savu mūžu nokalpojušos kanalizācijas sūkņus (kopā 17 000 lati). Paredzētais līdzekļu atlikums speciālajā budžetā 2012.gada beigās – 108 013 lati, kur daļa tiek veidota kā rezerve pašvaldības grants seguma ceļu virskārtas atjaunošanai, kas tiks uzsākta, kad tiks pa-beigta karjeru sagatavošana izstrādei.

Pašreizējā novada pašvaldības vadība problēmu kopuma risinājumu saskata ilgt-spējīgu, uz attīstību virzītu mērķu uzstādīšanā un veicamajās rīcībās to sasniegšanai. Veicamo pasākumu kopums sevī ietver gan pārdomātu attīstības plāna izstrādi, kas ir iesākta un tiks pabeigta šī gada laikā, gan atbilstošu, no tās uzstādījumiem izrietošu, budžeta mērķu nospraušanu. Tādi izvirzīti četri:

1) līdz 2014. gadam pamatbudžetā panākt tādu budžeta struktūru, kas atļautu 7 gadu periodā attīstībai piesaistīt līdz 3,5 milj latu, paredzot tam 15% līdzfinansējumu (75 000 – 85 000 Ls gadā);

2) atlīdzības sistēmas sakārtošana – izvērtēt katra darbinieka kompetenci (individu-āli) un vērtēšanas rezultātus ieviest praksē;

3) novada izaugsmei un nepieciešamo funkciju realizācijai (māju apsaimniekošana, uzņēmējdarbības atbalsts, siltumapgāde u.c.) sekmēt kooperatīvo savienību izveidi;

4) attīstīt spējas pakalpojumiem atvēlētos finanšu līdzekļus apgūt pašiem, radot uz vietas novadā papildu nodarbinātības iespējas, vairojot kompetenci un ieņēmumus (ka-pitālsabiedrības izveide).

Otrais punkts no augstākminētajiem mērķiem jau ir izpildīts – janvārī un februārī notika darbinieku izvērtēšana un, atbilstoši tās rezultātiem, katram tika noteikta indi-viduālā mēnešalga. Līdz marta beigām tiks pārskatīti un pilnveidoti amatu apraksti, kas precīzāk noteiks katra darbinieka pienākumus, tiesības, pakļautību un atbildības līmeni, tādējādi uzlabojot iestāžu darba efektivitāti un sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Kā norāda S. Brālēns, budžeta mērķu sasniegšanai 2014. g. budžeta izdevumi jā-samazina aptuveni par 250 000 latiem. Summa nav maza, tāpēc, lai samazinājumu piedāvājums būtu optimālāks, mazāk emociju un personīgās ieinteresētības, bet vairāk analīzes un skata no malas, konsolidācijas priekšlikumu izstrādei tiks piesaistīts Vi-dzemes augstskolas lektors, ekonomists Aigars Plotkāns. Jau šī gada martā A.Plotkāns pašvaldībai piedāvās kopā ar novada administrāciju izstrādātus risinājumu variantus, kuru apspriešanai tiks sasaukta iedzīvotāju sapulce.


••

•••

••

••

•••••

•••

••

••

•


Beverīnas novada pašvaldības centrālās administrācijas nolikumsturpinājums no 5. lpp.

14.2.7. slēdz saimnieciskus līgumus pašvaldības centrālās administrācijas darba no-drošināšanai;14.2.8. veic citus novada domes, novada pašvaldības domes priekšsēdētāja dotus uz-devumus.

15. administrācijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par darbību

15.1. Pašvaldības centrālās administrācijas darbības tiesiskuma un lietderības kontroli nodrošina domes priekšsēdētājs. Pašvaldības centrālās administrācijas vadītājs ir atbil-

dīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.15.2. Pašvaldības centrālā administrācija ir novada domes un domes priekšsēdētāja pa-kļautībā. Novada dome ir tiesīga atcelt pašvaldības centrālās administrācijas pieņemtus nelikumīgus un nelietderīgus lēmumus, ja ārējos normatīvos aktos nav noteikts citādi.15.3. Pašvaldības centrālās administrācijas pieņemtos administratīvos aktus un faktis-ko rīcību var apstrīdēt domes sēdē.15.4. Novada pašvaldības domei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatus par paš-valdības centrālās administrācijas darbu.


2011. gadā pašvaldība sociālā at-balsta pasākumiem iztērējusi 78395.68 LVL (2010.gadā 76822.84 LVL) t. sk. 11455.19 LVL Eiropas sociālā fonda lī-dzekļus.

2011. gadā novadā pieņemti 748 lēmu-mi par sociālo palīdzību, t. sk.

Brenguļu pagastā- 188 ( 253)Kauguru pagastā – 347 ( 386)Trikātas pagastā – 213 (184) – iekavās

norādīts pieņemto lēmumu skaits 2010. gadā

2011. gadā sociālajai palīdzībai izlieto-ti 51523,44 LVL (par 259.68 LVL vairāk kā 2010. gadā) t. sk. Eiropas sociālā fonda līdzekļi-11455.19 LVL

Esam snieguši palīdzību 144 trūcīgām ģimenēm (par trūcīgu toek atzīta ģimene, kurāienākumi ir zem 90.00 LVL uz vienu ģimenes locekli mēnesī)- par 30 ģimenēm vairāk kā iepriekšējā gadā.

Gada laikā GMI (garantētā iztikas mi-nimuma) pabalstu saņēmušas 71 ģimene (2010. gadā 82). GMI pabalstos izmak-sātā summa- 18803.85 LVL (2010.gadā 24061.81 LVL), t.sk. 8557,19 LVL ir Eiropas sociālā fonda līdzekļi. Vidējais GMI pabalsta lielums vienai personai mē-nesī ir bijis 23.03 LVL.

Dzīvokļa pabalstu saņēmušas 198 (2010.gadā136) mājsaimniecības. Pabals-tam izlietoti 14490.00 LVL, t.sk. 2898.00 LVL ir Eiropas sociālā fonda līdzekļi.

Ēdināšanas pabalstiem mūsu skolu sko-lēniem un bērnudārza audzēkņiem tērēti 7297.50 LVL (2010.gadā-7675.57LVL) un audzēkņiem, kas mācās citās skolās 1670.11 LVL.

Medicīnas izdevumu atmaksas pabal-stu (slimnīcu apmaksa, kompensējamo medikamentu iegāde, zobu protezēšana, optisko briļļu iegāde) saņēmušas 74 per-sonas un izlietoti 4259.16 LVL

2011. gada septembrī izsniegtas dā-

vadu kartes, 20.00 LVL vērtībā katra, 68 trūcīgo ģimeņu bērniem, kas uzsāka mā-cības pamatskolā.

No pašvaldības budžeta līdzekļiem sociālo pakalpojumu apmaksai izlietoti 12167.36 LVL t.sk. pansionātos dzīvojo-šo uzturēšanai- 8313.53 LVL un pakalpo-jumiem krīzes centros- 3853.83

Citu atbalsta pasākumu un kompen-sāciju izmaksām iedzīvotājiem tērēti 14704.88 LVL t.sk. piedzimšanas pa-balstiem- 1200.00 LVL, apbedīšanas- 3535.42 LVL, ceļa izdevumiem skolē-niem- 6806.55 LVL

No 2009. gada decembra līdz 2012. gada 1. janvārim izsniegtas 209 A/S Lat-venergo dāvinājuma kartes (katra 500 kwh vērtībā). No šā gada 1. janvāra Lat-venergo dāvinājuma kartes (katra 53.70 LVL vērtībā) var saņemt:

trūcīgās ģimenes ar bērniem (kas ie-priekšējā kampaņā ir saņēmušas tikai 1 karti);ģimenes ar bērniem invalīdiem;ģimenes ar audžubērniem un aizbild-niecībā esošiem bērniem;daudzbērnu ģimenes (kas nav saņē-mušas kompensāciju Latvenergo ap-kalpošanas centros 2011. gadā).

SĪKĀKA INFORMĀCIJA PAR IE-SPĒJĀM UN NOSACĪJUMIEM KĀ SAŅEMT SOCIĀLO PALĪDZĪBU UN SOCIĀLOS PAKALPOJUMUS IEGŪS-TAMA SOCIĀLAJĀ DIENESTĀ.

Aicinām nepalikt vienaldzīgiem un ziņot Sociālajam dienestam par tiem, ku-riem nepieciešama palīdzība.

austra Blīgzna-Vīķe,Beverīnas novada pašvaldības sociālā dienesta vadītāja

•

••

•

sociālais dienests atskatās uz 2011. gadā paveikto

1. Eiropas lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības prog-rammas 2007-2013 gadam 3.ass sadaļā Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzī-votājiem realizēti 2 projekti:„saieta nama „depo” vienkāršota re-konstrukcija II kārta” – kopējais iegul-dījums LVL 40 603,00, t.sk. ES fonda līdzekļi LVL 29 953,03;„mūrmuižas ciema labiekārtošana” - kopējais ieguldījums LVL 40 496,94, t.sk. ES fonda līdzekļi LVL 29 874,79;Kopā: LVL 81 099,94, t.sk. ES fonda lī-dzekļi LVL 59 827,82

2. Eiropas Sociālais fonds ( ESF ) pa-sākumā Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību administratīvās un attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšana.Realizēti 2 projekti:„Juriskonsulta piesaistīšana Beverīnas novada pašvaldības efektīvas publiskās pārvaldes nodrošināšanai” - projekta darbības laiks 2010.gada 1.novembris – 2012.gada 31.oktobris, kopējais finan-sējums uz 24 mēnešiem LVL 18 500,00, t.sk. apgūti jau LVL 9773,59. Projektam 100% ES fonda finansējums;„pašvaldības attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana Beverī-nas novada attīstības programmas un teritorijas plānojuma izstrādē” pro-jekta darbības laiks 2011.gada 1.janvāris – 2012.gada 30.jūnijs, kopējais finansē-jums uz 18 mēnešiem LVL 29589,20, t.sk. apgūti jau LVL 15281,06. Projek-tam 100% ES fonda finansējums;Pavisam Kopā visos projektos 2011. gadā projektu realizācijai izlietoti LVL 104 164.29, t.sk. no ES piesaistīti LVL 82 892,17

2012. gada plānotie projekti

3. Eiropas Reģionālās Attīstības fonds (ERAF )

Realizācijas procesā projekts no 2009.gada „Beverīnas novada pašvaldības iz-glītības iestāžu internetizācija”

Projekts tiek realizēts visās pašvaldības pagastu vispārējās mācību iestādēs, ko-pējais finansējums LVL 21365,24, Pro-jektam 100% ES fonda līdzekļi. 2011.gadā šim projektam nav iztērēti līdzekļi, pamatojoties uz to, ka iepirkumus organi-zē IZM centralizēti. Pašvaldība līdz 2011.gadam ir apguvusi LVL 1242,19 lokālo datortīklu izveidei Brenguļu sākumskolā un Kauguru pamatskolā.Šajā 2012. gadā ir sākusies reāla šī pro-jekta realizācija.

4. Tiek gatavots Tehniski Ekonomiskais Pamatojums (TEP) projekta pieteiku-ma sagatavošanai iesniegšanai Eiropas Reģionālās Attīstības fondā (ERAF ) Ūdenssaimniecības attīstībai Trikātas pa-gasta Trikātas ciemā, lai uzlabotu dzera-mā ūdens kvalitāti ciema iedzīvotājiem.

5. Eiropas Sociālais fonds (ESF) pasāku-mā Cilvēkresursu kapacitātes stiprināša-na

Iesniegts apstiprināšanai projekts „Beve-rīnas novada pašvaldības darbinieku kapacitātes celšana sekmīgai eiropas savienības un pārējo ārvalstu atbalsta finansējuma saņemšanai un apsaim-niekošanai” ar kopējo finansējumu LVL 19 049,92. Projektu 100% finansē ESF.Projekta mērķis ir apmācot pašvaldības un to iestāžu darbiniekus un veicot pētī-jumu par līdzšinējo projektu efektivitāti un pieejamajiem finanšu atbalsta avotiem nākotnē celt dzīves kvalitātes līmeni Be-verīnas novadā.

cilda purgale, Beverīnas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja

Beverīnas novada pašvaldības 2011. g. īstenotie un 2012. g. plānotie projekti

Kauguru pagasta kasei mainīts darba laiks

Ar 01.03.2012. (13.02.2012. Rīkojums Nr. 3-3/3) noteikts šāds Kauguru pagasta kases darba laiks:

Pirmdienās – 9:00 – 12:00 un 13:00 – 17:00;Otrdienās – 9:00 – 12:00;Trešdienās – slēgts;Ceturtdienās – 13:00 – 17:00;Piektdienās – 9:00 – 12:00.

Ja nepieciešams, iepriekš zvanot pa tālruni 64250791, iespējams vienoties par citu pieņemšanas laiku.

Kasiere Judīte Bērtulsone

Beverīnas Ziņotājs-11- nr. 1, 2012

suņi apdraud iedzīvotājus.

Neskatoties uz iepriekš izteiktajiem aicinājumiem ievērot suņu labturības no-teikumus, virkne pašvaldības iedzīvotāju turpina bezatbildīgi palaist brīvsolī savus četrkājainos mājas sargus.

Janvāra - februāra periodā klaiņojošo un iedzīvotājus apdraudošo suņu īpašnie-kiem sastādīti 8 administratīvā pārkāpuma protokoli. Pārkāpēji bijuši visos pagastos. Tā piemēram, februāra sākuma aukstajā laikā divu Kauguru pagasta iedzīvotāju vaļā palaistie kaukāza aitu suņu šķirnes dzīvnieki, katrs citā dienā, bija ievākušies kādas Mūrmuižas daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā, kur nelaida vairs iekšā iedzī-votājus. Savukārt Brenguļos jau iepriekš administratīvi sodīts suņa īpašnieks savu bīstamo dzīvnieku atkārtoti bija palaidis no ķēdes un tas atkal apdraudēja ciema-ta iedzīvotājus un garāmgājējus. Trikātas centrā lielāks klaiņojošs suns uzbruka un sakoda pie pavadas vestu mazāku suni. Ja šādi turpināsies, nebūs ilgi jāgaida, kamēr arī Beverīnas novadā kāds cilvēks tiks dzīvs saplosīts, līdzīgi, kā tas janvāra mē-nesī notika Rīgā. Tāpēc šoreiz administra-tīvo lietu komisija solās pret pārkāpējiem vairs nebūt pielaidīga, bet sodīt pēc visas likuma bardzības.

Brauc dzērumā un tiek cauri sveikā.

Kopā novadā janvārī un februārī reģis-trēti 4 CSN un aizturēti 9 iereibuši auto-vadītāji - gan Beverīnas novada iedzīvo-tāji, gan valmierieši un cēsinieki.

Tomēr brīžiem šķiet, ka iereibušos va-dītājus aizturēt nav vērts, jo tiem nereti izdodas izvairīties no soda. Tiek izdomā-tas dažnedažādas atrunas un iebildes - vai nu policijas automašīna bijusi netrafarēta, vai, ja tas “neiet cauri”, tiek paziņots, ka pie stūres patiesībā atradies kāds cits.

Tā, piemēram, 28. janvārī automašīna “Audi”, Mūrmuižas centrā izraisīja avā-rijas situāciju pēc kā devās prom Val-mieras virzienā. Kad pašvaldības policija automašīnu Kauguros aizturēja, vadītājs, kas atradās pie stūres bija manāmi ierei-bis. Aizturētais pēc īsa brīža tika nodots Valsts policijas Ceļu policijai, norādot uz nepieciešamību veikt alkohola ekspertīzi. Tomēr no ekspertīzes aizturētais atteicās, bet tiesā, kur tika izskatīts pret viņu iero-sinātā adm. pārkāpuma lieta, paziņoja, ka pats nemaz nav braucis, bet dažās sekun-dēs, kas pagāja līdz policisti aizturēšanas brīdī piesteidzās pie apturētā transporta līdzekļa, pārsēdies pie stūres blakussēdē-taja vietā, kurš esot vadījis automašīnu. Fakts, ka blakussēdētajs, policistiem pie-nākot pie automašīnas, gulēja, tiesu nesa-mulsināja un lieta tika izbeigta, sakarā ar pierādījumu trūkumu.

sala upuris.

Šogad, diemžēl, arī pirmais sala upu-ris novadā - 16. februāra rītā, netālu no Trikātas baznīcas tika atrasts apsaldējies pensionārs Jānis B. Iepriekšējā dienā sa-ņēmis pensiju, gados vecais cilvēks ne-bija ticis līdz mājām un pakritis. Lai arī atrodot vēl dzīvs, cietušais mira ātrās pa-līdzības mašīnā.

neapmeklē skolu un klaiņo.

Joprojām aktuālas arī problēmas, kas saistītas ar nepilngadīgo likumpārkāpu-miem un klaiņošanu.

Trikātas pamatskola un pašvaldības policija meklē divas šīs skolas skolnieces, kas neapmeklē skolu un nedzīvo deklarē-tajā dzīves vietā. 7. klases skolniece 1995. g. dzimusī Laine Kārkliņa, dzīvesvieta Nākotnes 1, Trikātā skolu šajā mācību gadā pirmo un vienīgo reizi apmeklējusi 1. septembrī. Laines vecāki strādā ārze-

mēs, bet šeit palikusī vecāmāte ar maz-meitas audzināšanu galā netiek. 1994. g. dzimusī Lonija Ernstberga, dzīvesvieta “Pūpoli”, Trikātā, savukārt, skolā nav re-dzēta kopš decembra sākuma. Pēc polici-jas rīcībā esošajām ziņām abas jaunietes redzētas klaiņojam Valmierā un Cēsīs. Ja kādam ir zināma tuvāka informācija par L. Kārkliņas un L. Ernstbergas atrašanās vietu, lūgums ziņot policijai, zvanot uz tālruni 29153340.

Izgāž atkritumus mežā.

10. februārī konstatēta atkritumu iz-gāšana mežā pie Kauguru pārbrauktuves. Kādam Valmieras iedzīvotājam, kura per-sonību pašvaldības policijas noskaidroja, bija šķitis, ka no būvgružiem un sadzīves atkritumiem visērtāk atbrīvoties, tos at-vedot uz Kauguru pagastu. Vainīgajam sastādīts administratīvā pārkāpuma pro-tokols.

negadījumi ar krāsnīm.

Aukstajā laikā intensīvi kurinot krāsnis notikuši daži nelieli starpgadījumi, kas laikus pamanīti un iespējamā ēkas aiz-degšanās novērsta.

noziegumu skaits samazinājies.

Kopumā 2012.g. pirmajos divos mēnešos noziegumu skaits samazinājies - ne tikai novadā, bet visā bijušajā Valmieras rajo-nā.

aleksandrs melngāršs, Beverīnas novada pašvaldības policijas priekšnieks.t. 29153340

pašvaldības policijas informācija: decembris-februāris

Kādam Valmieras iedzīvotājam, kura personība tika noskaidrota, bija šķitis, ka no būvgružiem un sadzīves atkritumiem visērtāk atbrīvoties, tos atvedot uz mežu Kauguru pagastā. A. Melngārša foto.

Jānorēķinās par 2011. gadā saņemtajiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem

ZAAO aicina klientus, kuri vēl nav veikuši apmaksu par 2011.gadā saņem-tajiem atkritumu apsaimniekošanas pa-kalpojumiem, to izdarīt līdz tuvākajai atkritumu konteinera tukšošanas reizei. Pretējā gadījumā ar februāri tiks pārtrauk-ta pakalpojumu sniegšana līdz parādsais-tību nomaksai.

ZAAO vecākā grāmatvede Ineta Unā-ma stāsta: „Cenšamies sazvanīt klientus, kuri pēc mūsu uzņēmuma uzskaites da-tiem ir parādā par 2011.gadu, un infor-mējam viņus par to, ka atkritumi netiks izvesti, ja parāds netiks nomaksāts līdz tuvākajai atkritumu konteinera tukšo-šanas reizei. Jāatzīst, ka ir daļa klientu, kurus nav iespējams sazvanīt, jo tālruņu numuri ir mainīti, bet par jaunajiem nu-muriem klienti mūs nav informējuši.”

Informāciju par veicamajiem maksā-jumiem 2011.gadā, kā arī plānoto maksu par pakalpojumiem 2012.gadā, ZAAO saviem klientiem nosūtīja 2011.gada de-cembra mēnesī reizē ar 2012.gada atkri-

tumu izvešanas kalendāru.ZAAO atgādina, ka ir pieejama arī

Klientu pašapkalpošanās sistēma interne-tā. Šajā sistēmā ZAAO klienti var aplūkot atkritumu izvešanas kalendāru, uzzināt savu norēķinu stāvokli, kā arī veikt ap-maksu caur internetbankām. Klientiem, kuri saņem ZAAO ikmēneša rēķinus, iz-veidotajā sistēmā tos iespējams arī aplū-kot un izdrukāt. Pieeja sistēmai iespējama caur uzņēmuma mājas lapu www.zaao.lv.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties ar ZAAO speciālistiem pa tālruni 64281250 vai nosūtot ziņu uz e-pasta adresi [email protected].

zaao atgādina - arī skābbarības ruļļu plēves ir šķiroti atkritumi!

Kur likt lauksaimniecībā izmantotās skābbarības sagatavošanai izlietotās ruļ-ļu plēves? Tā ir viena no lauksaimnieku problēmām, ko katrs risina pēc savas iz-pratnes un iespējām. Vieni dedzina, tā-dējādi piesārņodami apkārtējo vidi, citi liek sadzīves atkritumu konteinerā, vēl citi piesaka to savākšanu kā lielgabarīta atkritumiem.

SIA „Ziemeļvidzemes atkritumu ap-saimniekošanas organizācija” (ZAAO) Šķirotu atkritumu savākšanas daļas va-dītāja Ginta Gailuma pārliecināta: „Ja uzskaitītu kaitīgos ķīmiskos savienoju-mus, kas rodas plēvju degšanas rezultātā, un to ietekmi uz cilvēku, šī informācija pārvērstos par biedējošu ķīmijas stundu un ikviens aizdomātos, cik ļoti bīstama ir neatļauta atkritumu dedzināšana.” Tomēr šoreiz runāsim par pareizo, nevis kļūdai-no rīcību.

ZAAO jau vairākus gadus piedāvā savākt lauksaimniecībā izmantojamo ie-pakojumu, domājot par dabas resursu taupīšanu un to atkārtotu izmantošanu. Lauksaimniekiem tiek dota iespēja sa-mazināt izdevumus, kas rastos, nododot plēves kā sadzīves vai lielgabarīta atkri-tumus.

Kā rīkoties? Ja ir uzkrājusies skāb-barības ruļļu plēve vai pārklājamā plēve skābbarības bedrēm, kā arī polipropilēna minerālmēslu Big-Bag maisi - tie jāsavāc vienuviet. Ieteicams atšķirot no plēvēm šņores un sietus, turklāt plēvēm jābūt vi-zuāli tīrām, bez skābbarības, salmu, kūd-ras u.c. piejaukumiem. Izlietotās, atšķiro-tās un notīrītās plēves jāsaliek kaudzēs tā, lai lielā ZAAO mašīna varētu piebraukt

pie kaudzes no sāniem un netraucēti ar kausu iekraut kravas kastē.

Kad kaudze ir izveidota un nepiecie-šams plēves savākt, jāsazinās ar ZAAO speciālistiem pa tālruni 26132288 vai 64281250 un jāpiesaka aizvešana, no-saucot aptuveno apjomu kubikmetros, lai varētu ekonomiskāk saplānot maršrutu. Plēvju savākšana ir maksas pakalpojums, bet polipropilēna Big-Bag maisi no mine-rālmēsliem tiks savākti bez maksas.

ZAAO pēc atkritumu radītāja piepra-sījuma izsniedz arī pakalpojuma saņem-šanas apliecinājumu – izziņu par savākto atkritumu veidu un apjomu.

Atgādinām - ja skābbarības ruļļu plē-vēm nebūs izņemti sieti un šņores, tad šie atkritumi tiks uzskatīti par lielgabarīta at-kritumiem un tiks savākti par tarifu, kāds atbilst lielgabarīta atkritumu savākšanai.

Sakopsim vidi kopā!

Sagatavoja: Laura JegorovaSIA ZAAO attīstības daļas vadītājas viet-niece

[email protected]

zaao informācija


Lai ikviens nodokļu maksātājs varētu iegūt nepastarpinātu un objektīvu infor-māciju par dabā neesošu palīgēku dzē-šanu no Kadastra reģistra, Valsts zemes dienests izveidojis informatīvo tālruni 67 038 677, pa kuru ikvienam interesentam tiks sniegta informācija par viņa īpašu-mā esošām būvēm un par dabā neesošu palīgēku dzēšanas procesu, ko dienests līdz šā gada 1.oktobrim piedāvā veikt bez maksas.

Kā zināms, ar 2012. gadu pašvaldībām ir tiesības izvēlēties ar nekustamā īpašu-ma nodokli aplikt arī palīgēkas, kas re-ģistrētas Valsts zemes dienesta uzturētajā Kadastra reģistrā. Tomēr lielākā daļa paš-valdību, t.sk. Beverīnas novada dome, ir nolēmušas to atlikt, tādējādi dodot iespēju nodokļu maksātājiem apzināt un sakārtot savus īpašumus, lai nodokli nevajadzētu maksāt par ēkām, kas savulaik reģistrē-tas, taču dažādu iemeslu dēļ dabā vairs nepastāv. Līdz ar to būvju īpašniekiem ir laiks informēt Valsts zemes dienestu par izmaiņām īpašuma sastāvā un aktualizēt datus atbilstoši faktiskajai situācijai dabā, lai turpmākajos gados netiktu aprēķināts nodoklis par dabā neesošajām būvēm.

Informāciju par to, kādas būves, tai skaitā palīgēkas, kas, iespējams, dabā vairs nepastāv, ir reģistrētas īpašuma sa-stāvā, jebkurš interesents var saņemt bez maksas portālos http://www.latvija.lv un www.epakalpojumi.lv, izmantojot pa-

kalpojumu „Mani dati kadastrā”, portālā http://www.kadastrs.lv, zvanot pa tālruni 67 038 677, kā arī klātienē - Valsts zemes dienesta Klientu apkalpošanas centros vai pašvaldībās.

Kopumā valstī varētu būt vairāki tūk-stoši palīgēku, kas savulaik ir reģistrē-tas Kadastra reģistrā, taču patlaban reāli dabā vairs nepastāv, jo ir nojauktas vai sabrukušas, pieļauj Valsts zemes dienesta speciālisti. Tomēr šīm palīgēkām – dažā-diem šķūnīšiem, garāžām, siltumnīcām, piebūvēm - sistēmā automātiski ik gadus tiek aprēķināta kadastrālā vērtība pēc no-teiktajam kritērijiem – atrašanās vietas, celtniecības gada, materiāliem un citiem parametriem atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai. Savukārt pēc būvei no-teiktās kadastrālās vērtības pašvaldībām ir tiesības aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli.

Lai dzēstu palīgēku no Kadastra reģis-tra, īpašniekam būs jāsaņem būvvaldes at-zinums, ka reģistrētā būve dabā nepastāv un tas jāiesniedz Valsts zemes dienestā, kura darbinieki neesošo palīgēku no re-ģistra dzēsīs bez maksas. Lai spētu kva-litatīvi veikt pakalpojumu un savlaicīgi aktualizētu datus, pakalpojums bez mak-sas būs pieejams līdz šā gada 1.oktobrim. Kopumā Valsts zemes dienests Nekusta-mā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datu aktualizācijai un izmaiņām informācijas sistēmās ir paredzējis tērēt 180 tūkstošus latu.

No 2011.gada 1.maija darbu uzsāk Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001. Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001 ir Veselības ministrijas un Veselības norēķinu centra organizēts medicīnisko padomu tālrunis, kas nodro-šinās Latvijas iedzīvotājiem iespējas ārpus ģimenes ārstu darba laika saņemt medicī-niskus padomus par vienkāršām veselības problēmām, kuru risināšanai nav nepiecie-šama neatliekamās medicīniskās palīdzī-bas sniegšana.

Medicīniskos padomus iedzīvotājiem darba dienās no plkst. 18.00 līdz plkst. 8.00 no rīta, bet brīvdienās un svētku dienās visu diennakti sniegs pieredzējuši ģimenes ārsti un ārsta palīgi, ņemot vērā savas zināšanas un pieredzi veselības aprūpē, kā arī Latvi-jas Ģimenes ārstu asociācijas izstrādātos kritērijus par biežāk izplatītajām saslimša-nām. Ja pēc zvanītāja teiktā Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa 66016001 operatoram radīsies pārliecība, ka personas sūdzības

ir tāda rakstura, kas apdraud personas ve-selību vai dzīvību, zvans tiks pāradresēts Neatliekamās medicīniskās palīdzības die-nestam.

Veselības norēķinu centrs uzsver, ka Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001 sniegs konsultācijas par vien-kāršām veselības problēmām, ja ir noticis nelaimes gadījums, pēkšņi pasliktinājies veselības stāvoklis, apdraudot veselību vai dzīvību, iedzīvotājiem jāzvana ātrajai palī-dzībai pa tālruni 113.

Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001 nebūs paaugstinātas maksas tāl-runis. Zvanot no fiksētā tālruņa vai mobilā tālruņa, zvanītājs maksās atbilstoši sava operatora noteiktajiem tarifiem par zva-niem uz fiksēto Rīgas diapazona numuru. Lai noskaidrotu maksu par zvanu uz Ģi-menes ārstu konsultatīvo tālruni, Veselības norēķinu centrs aicina iedzīvotājus vērsties pie sava operatora.

Latvijas iedzīvotājiem no 1. maija medicīniskus padomus sniegs Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis -66016001

Informācijai par neesošu palīgēku dzēšanu Valsts zemes dienests izveidojis informatīvo tālruni 67038677

aicina pieteikties aitkopības interesentus

Tiek apzināti interesenti, kuri vēlas uzsākt nodarboties ar aitkopību. Ir iespējas sa-ņemt informāciju par aitkopības nozari.

Lūgums pieteikties pie Lauku attīstības speciālistes Cildas Purgales. Saziņa: tel/fax 64781343 vai mob. tel. 29473182.

Kauguru pamatskolā atceras 1991.g. barikāžu laiku

20. janvārī Kauguru pamatskolā diena iesākās ar 1991.g. barikāžu atceres brīdi pie skolas priekšā iedegta ugunskura, kur pulcējās skolēni, skolotāji un toreizējie barikāžu dalībnieki, kas uz Rīgu bija devušies no Kauguru pagasta.

Atmiņās par pieredzēto, pirms 21 gada stāvot uz barikādēm, ar klātesošajiem dalījās Jānis Ķepis. Skolēni ugunskuram pielika savas atnestās pagalītes, dziedāja meiteņu ansamblis. Tika apkopoti vēstures nedēļas rezultāti un 5.-9. klašu skolnieki saņēma sertifikātus, atbilstoši iegūtajām nominācijām. Apsveikumus saņēma arī pārējie klāt-esošie barikāžu dalībnieki - Kazimirs Ločmelis un Valdis Puķīte.

Noslēgumā skolēni cienājās ar tēju un piparkūkām, bet barikāžu dalībnieki, kopā ar vēstures skolotāju un direktori skolas muzejā pie kafijas tases vēlreiz pārcilāja barikā-žu laika atmiņas un dalījās iespaidos.

Paldies, par toreiz izrādīto drosmi!

Inese Ločmele,Kauguru pamtskolas vēstures skolotāja

Beverīnas Ziņotājs-1�- nr. 1, 2012

Lauku skolai, kā nesen norādīja arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, ir būtiska un reizēm pat izšķiroša nozī-me lauku kultūrvides saglabāšanā. Šķiet, lai tā pa īstam saprastu lauku skolas vietu un nozīmi sava pagasta dzī-vē, cilvēkam pašam jābūt lauciniekam vai vismaz lau-kos augušam. Kultūrvides saglabāšana ir tikai viens no lauku skolas devumiem. Vienlaikus tā gan pati ir zināms saimnieciskās rosības centrs, gan arī pastarpināti nodro-šina sava pagasta sociālekonomisko attīstību ilgtermiņā. “Pieredze rāda,” stāsta Kocēnu novada Izglītības pārval-des vadītājas vietnieks Uldis Paeglis, “ka lauku centriņi bijušā Valmieras rajona teritorijā, kur likvidētas skolas izmirst. Jaunie aizbrauc un paliek tikai pensionāri.”

Tomēr skola ir pagasta dzīvības avots tikai tik ilgi, kamēr tajā ir bērni. Bez bērniem skolas ēka kļūst par tukšām, nedzīvām mūra sienām, kas labākajā gadījumā glabā atmiņas par bijušo. Līdzīgi, kā tas noticis Kocē-nu novada Vaidavas un Zilākalna pagastā, kuru skolas tika slēgtas 2009. gadā. “Šis lēmums, šķiet, šobrīd vēl nav viennozīmīgi izvērtējams, - arī Vaidavā ir gan tādi iedzīvotāji, kas to atbalsta, gan tie, kas joprojām jūt rūg-tumu” saka Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis, kurš tolaik gan pildīja pašvaldības deputāta pienākumus, gan ieņēma Kocēnu pamatskolas direktora amatu. “Abās skolās izglītojamo skaits bija mazs - Vai-davas pamatskolā ap 60, Zilākalna sākumskolā - 35, bet nākotnes perspektīvas faktiski nekādas, jo uz pirmo klasi

katrā skolā bija pieteicies tikai 1 skolnieks. Arī mācību kvalitāte apvienotajās klasēs nebija konkurētspējīga ar lielākām skolām,” tā J. Olmanis.

Tāpēc skaidrs, ka pašvaldībai, arī Beverīnas novada domei, ja tā ar darbiem vēlas atbalstīt skolu pastāvēšanu pagastos, pirmām kārtām jādomā, kā praktiski veicināt dzimstību. Tas, savukārt, vistiešākā veidā saistīts ar no-darbinātību - ja pagastos nebūs darba vietas, kurās iespē-jams nopelnīt vismaz valstī vidējai algai tuvu summu, tad turpināsies šobrīd arvien tikai pieaugošā ekonomiski aktīvo, reproduktīvā vecumā esošo cilvēku izbraukšana uz Rietumeiropu un viņu bērni (gan iepriekš Latvijā dzi-mušie, gan arī tie, kuri piedzims ārzemēs jau kā attiecīgās valsts pilsoņi), kopā ar vecākiem kļūs par šo valstu un tautu labklājības cēlājiem un ilgtspējas nodrošinātājiem. Nemaz jau nerunājot par to, ka bez jaunu un perspektī-vu darba vietu radīšanas nav iespējams īstenot topošajā novada attīstības programmā iezīmēto vīziju, kas paredz izglītotu un augsti kvalificētu cilvēku piesaisti no citiem novadiem un pilsētām.

Šajā sakarā cerību rada Beverīnas novada pašvaldības vadības pēdējos mēnešos ierosinātās rīcības un tuvāka-jai nākotnei izvirzītie mērķi - gan kooperācijas attīstības veicināšanas un pašpietiekamības principa (ārpakalpoju-mu ņemam tikai tad, ja paši nevaram darbu kvalitatīvi

paveikt ar sava novada resursiem) ieviešanas, gan bu-džeta strukturizācijas (2 gadu laikā panākt, ka 15% no līdzekļiem tiek novirzīti attīstībai) ziņā. Jācer, ka šos no-domus patiešām izdosies īstenot praksē!

Otrs svarīgākais, Beverīnas novada pašvaldībai un skolām kopīgi risināmais uzdevums, kas veicams vien-laikus ar darbavietu radīšanu un atbalsta sniegšanu jau-najām ģimenēm, ir novadā dzīvojošo bērnu paturēšana savās izglītības iestādēs, kā arī citu pašvaldību bērnu piesaistīšana, lai iespēju robežās palielinātu pozitīvo maksājumu bilanci pašvaldību savstarpējos norēķinos par sniegtajiem pakalpojumiem izglītībā.

Pēc izglītības un zinātnes ministra R. Ķīļa teiktā, mi-nimālā robeža lauku pamatskolas pastāvēšanai ir 82 ap-mācāmie. Šis skaitlis veidots, izejot no šobrīd gan vairs spēkā neesošajiem MK noteikumiem nr. 735, kas notei-ca, ka klases apvienojamas, ja kādā no tām ir mazāk par 8 skolniekiem. Kā paskaidroja U. Paeglis, tagad norma-tīvie akti minimālo apmācāmo skaitu vienā klasē vairs nenosaka un, ja pašvaldība var finansiāli atļauties, iespē-jams saglabāt arī klases, kurās mācās vien daži skolnie-ki. Attiecībā uz apvienotajām klasēm U. Paegļa kā iz-glītības vadības speciālista un metodiķa viedoklis sakrīt ar J. Olmaņa izteikto vērtējumu - mācību kvalitāte tajās neizbēgami zūd. Ja sākumskolā, kur apgūstamā viela ir salīdzinoši vienkāršāka tas vēl nav tik ļoti jūtams, tad

pamatskolā, mācību saturam kļūstot sarežģītākam, īpaši jau ķīmijas, fizikas, bioloģijas, algebras un ģeometrijas, arī svešvalodas stundās skolotāja uzmanības dalīšana dažādu klašu skolniem atstās nelabvēlīgu iespaidu uz eksāmena atzīmi un zināšanu bagāžu, ar ko šādas skolas absolvents dosies tālāk uz vidusskolu vai profesionālās izglītības skolu.

Ņemot vērā iepriekš teikto, skaitli - 82 apmācāmie lauku pamatskolā - varam ar pielaidēm izmantot kā at-skaites punktu pašanalīzei.

2012. gadā Beverīnas novada izglītības iestādes, at-bilstoši Kocēnu novada Izglītības pārvaldes datiem, apmeklē pavisam 379 bērni. Tai skaitā: 218 1.-9. klašu skolnieki, 66 pirmskolnieki un 95 bērni vecumā līdz 5 gadiem.

Pa mācību iestādēm sadalījums ir šāds:trikātas pamatskolā - 75 1.-9. klases skolnieki +16

pirmsskolnieki + 30 bērni vecum? līdz 5 gadiem, kopā 121 bērns;

Kauguru pamatskolā - 107 1.-9. klases skolnieki;pII “pasaciņa” - 39 pirmskolnieki + 49 bērni vecumā

līdz 5 gadiem, kopā 88 bērni;Brenguļu sākumskolā - 36 1.-4. klases skolnieki +

11 pirmskolnieki + 16 bērni vecumā līdz 5 gadiem, kopā

63 bērni.

Kā redzam, situācija nav diez ko iepriecinoša, taču vēl nebūtu saucama arī par katastrofālu - joprojām sā-kumskolu un Kauguru pamatskolu apmeklē nosacīti mi-nimālajam skolnieku skaitam atbilstošs daudzums bērnu. Trikātas pamatskolā skolnieki ir par 7 mazāk nekā būtu vēlams, taču skolā zem viena jumta, vienas administrā-cijas pārziņā atrodas arī pirmskolnieki un bērnudārza grupiņas, kas no pašvaldības līdzekļu optimālas izman-tošanas viedokļa ir ekonomiski izdevīgāk.

Savukārt, salīdzinot novada pagastos deklarēto bērnu un skolnieku - novada iedzīvotāju skaitu aina ir mazāk patīkama:

Novadā 1996.-2004. gadā deklarēti - 76 (Brenguļu p.) + 165 (Kauguru p.) + 81 (Trikātas p.) = 322 bērni. 2012. gada 1. janvārī no tiem novada izglītības iestādēs mācī-jās 25 (Brenguļu sākumskolā) + 84 (Kauguru pamatsko-lā 77 + PII “Pasaciņa” 7) + 58 (Trikātas pamatskolā) = 167 bērni. Starpība ir 155 bērni. No tiem 101 mācās citās Latvijas skolās: Valmierā - 79 bērni, Strenčos - 9, citur - 13 un par viņu izglītošanu Beverīnas novads attiecīga-jām pašvaldībām maksā noteiktu summu.

Runājot par atlikušajiem 54 bērniem (16,7%), kā no-rāda novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Biruta Zvir-bule, jāņem vērā, ka atsevišķi vecāki, kas patiesībā bērna dzimšanas brīdī jau dzīvoja citur, savu atvasi deklarēja novadā, lai varētu saņemt pabalstu. Līdz ar to patiesā starpība, iespējams, ir mazāka, tomēr varam lēst, ka vis-maz 40 laika posmā no 1996. līdz 2004. gadam dzimuši Beverīnas novada pagastu bērni ir devušies līdzi saviem vecākiem uz ārzemēm.

Atgriežoties pie Valmieras un Strenču skolas ap-meklējošiem novada bērniem, redzam, ka lielākā daļa no tiem izvēlējušies Valmieru. Tomēr jāatzīst, ka dau-dzos gadījumos šai izvēlei ir virkne objektīvu iemeslu. Pirmkārt, Valmieras skolas likumsakarīgi apmeklē visi pilsētas pievārtē, bet administratīvi Kauguru pagastā dzīvojošie bērni. Arī brenguliešu lielākajai daļai tuvāk ir Valmiera nevis Kauguri vai Trikāta. Strenču skolu pa-visam noteikti izvēlas ūdrēnieši un droši vien vēl viens otrs Trikātas pagasta iedzīvotājs, kam daudz tuvāki par Trikātu ir Strenči. Tāpat ir ģimenes, kuru bērni jau paau-dzēs izglītojas Valmieras skolās - nav šaubu, ka no tām nākošie pirmziemnieki arī turpmāk mīs savu vecāko brā-ļu un māsu pēdās. Pieņemot, ka šādi, ja tā varētu sacīt - attaisnojoši - iemesli ir vismaz pusei (ja ne vairāk?) no-vada bērnu, kas dodas uz Valmieras skolām, mums atliek aptuveni 30-40 bērnu Kauguru un Brenguļu pagastā un apmēram 3-4 Trikātas pagastā, kuru vecāki sava pagasta skolām met līkumu dažādu citu iemeslu dēļ. Kādi tieši ir šie iemesli un kurus no tiem var novērst, veicot skolu darba uzlabošanu, to varētu objektīvi noteikt, piemēram, veicot anonīmu novada pirmskolnieku - nākošā gada pirmklasnieku vecāku anketēšanu. Jau tagad ir skaidrs, ka viens no faktoriem, kāpēc vecāki izvēlas Valmieru ir tās skolu un ārpusskolas izglītības iestāžu piedāvājums. Saprotams, ka Beverīnas novadā pārskatāmā nākotnē ne-būs ne mūzikas, ne mākslas skolas, ne peldbaseina, ne ledus halles. Tomēr, vai tas izslēdz iespēju novada skolās attīstīt citus radošās un fiziskās attīstības piedāvājumus, kas būtu Valmieras apkaimē oriģināli? Es, piemēram, redzu iespēju Kauguru skolā plašāk izmantot blakus eso-šo kultūras namu. Vai tur nevarētu darboties jauniešu (orientējoties ne tikai uz Kauguru skolas, bet arī pagasta, novada un Valmieras jauniešiem kopumā) teātra studija, piesaistot kāda profesionāla aktiera pakalpojumus? Kā ar glezniecību, grafiku, tēlniecību, keramiku, metālmākslu, fotografēšanu? Varbūt tas varētu būt galda teniss? Bet varbūt jāveido sadarbība ar kādu Latvijas Dabas zinātņu centru vai pētniecības iestādi un, piemēram, jākomplektē bioloģijas vai fizikas klase? Līdzīgus risinājumus varētu minēt vēl un vēl - jautājums, vai gribam tos meklēt un esam gatavi pārmaiņām?


demogrāfija, attīstība un skolas novadā: risinājumus meklējot

J. Endzelīna Kauguru pamatskola. V. Grīviņa foto.

Beverīnas Ziņotājs nr. 1, 2012 -1�-

Beverīnas novads, kā zināms, var lepo-ties ar daudziem ievērojamiem novadnie-kiem. Šogad vairākiem no viņiem apaļas jubilejas.

Kaugurieši.

rasma grīsle ( 90)

Dzimusi 1922. gada 19. janvārī Trikā-tas pagastā, un senčos no tēva puses vi-ņai Jānis Cimze (1814-1881). Uzaugusi Kauguros, izglītojās Kauguru pamatskolā (1929-1935), Valmieras ģimnāzijā (1935-1940), Latvijas universitātē (1940-1947).

Sekoja docētāja darbs Latvijas Valsts universitātē (1947-1951), Rīgas Pedago-ģiskajā institūtā (1951-1958), vadīdama valodnieciskus kursus. Institūtā beigusi arī aspirantūru un 1958. gada maijā R. Grīsle ieguvusi filoloģijas zinātņu kandi-dāta grādu, aizstāvot disertāciju „17. gs. gramatikas kā latviešu valodas vēstures avots”. Turpmāk viņa strādājusi Zināt-ņu akadēmijas Valodas un literatūras in-stitūtā (1958-1967), kopš 1962. gada kā vecākā zinātniskā līdzstrādniece. Esot nerimtīgai cīnītājai par Endzelīna orto-grāfiju latviešu valodā, tādēļ nevarot gūt izglītībai atbilstošu darbu un sastopoties ar viņas veikuma plaģiējumu, R. Grīsle spiesta strādāt Rīgas 1. slimnīcā un poli-klīnikā par sanitāri (1968-71).

No 1971. līdz 1981. gadam viņa Rīgas Medicīnas institūtā ir latīņu valodas do-cētāja, bet pēc pensionēšanās līdz 1999. gadam ZA medicīnas terminoloģijas apakškomisijā.

Referējusi starptautiskās konferencēs Viļņā un Rīgā, Ņujorkā latviešu valodai veltītā konferencē, Latviešu centrā To-ronto u.c. Ap 300 publikāciju.

Dr. philol. grāds (1993), LKF Spīdolas stipendija (1994), ceturtās šķiras Trīsz-vaigžņu ordenis (1996), Mīlenbaha balva (2012).

Attēlā: R. Grīsle 1947. g., LU beidzot.

Jānis asaris (135)

(1877. 27. 02. Kauguru Mičkēnos – 1908. 31. 08. Rīgā), izglītojies Kaugu-ru pagastskolā (1885 – 1888), E. Heines privātskolā Valmierā (1888 – 1891), Ni-kolaja ģimnāzijā Rīgā (1891 – 1896). No RPI, kur studējis Ķīmijas nodaļā (1896 – 1902), par revolucionāru darbību izslēgts, atradies apcietinājumā. Aktīvi piedalījies 1905. gada revolūcijā, 1906. gadā devies uz Pēterburgu, bet gada beigās žandarmē-rijas vajāšanu dēļ emigrējis uz Somiju. Smagi saslimušu, pēc ārstēšanās Helsinku nervu klīnikā, viņu 1908. gadā brālis at-veda uz Rīgu, kur J. Asaris valsts slimnī-cā mira. 1926. gadā Rīgā, Lielajos kapos, kur viņš atdusas, atklāts piemineklis.

Pirmās publikācijas – galvenokārt tul-kojumi – 1892. gadā. Darbojies laikrak-stos „Dienas Lapa” (1897), „Pēterburgas Atbalsis”, „Pēterburgas Latvietis” u. c.

(pēc 1906), žurnālos „Mājas Viesa Mē-nešraksts” (no 1901) un „Rīts” (1907), kur ar pseidonīmiem Avs, Clio, -fa u. c. publicējis daudz sabiedriski politisku un literatūrkritisku rakstu.

Hermanis asars (130)

(1882.7.III Kauguru pag. Mičkēnā - 1942. PSRS) - žurnālists. Jāņa Asara brālis.

Dzimis rentnieka ģimenē. Mācījies Kauguru pagastskolā, E.Heines privātsko-lā Valmierā. Tērbatas universitātē ieguvis aptiekāra palīga tiesības, bijis aptiekāra māceklis Valmierā (1897-1900), aptie-kāra palīgs Rīgā (1900-1905). No 1901.g. darbojies atturības biedrībā “Ausek-lis”, 1902-03 strādājis Laikrakstā “Dienas Lapa”, 1905.g.- laikrakstā “Pēterburgas Avīzes”, gada beigās par piedalīšanos revolucionārajā kustībā arestēts. Šī revo-lūcija bija latviešu vairākuma atbalstīta kustība, kuras priekšgalā kopā ar ietekmī-go LSDSP (ap 10 000 biedru) nostājies arī H. Asars. 1908.g. vadījis žurnālu “Stari”. Piedalījies Latviešu skatuves biedrības un Jaunā Rīgas teātra dibināšanā, kur strādā-jis arī par sekretāru un dramaturgu. 1909.-1914.g. bijis laikraksta “Jaunā Dienas Lapa” redakcijas loceklis. 1914.-1915.g. strādājis laikrakstā “Jaunais Vārds” un žurnālā “Domas”.

Par Krievijas armijas un valdības kriti-ku Latvijas bēgļu kongresā 1915.g.X Pet-rogradā izsūtīts uz Irkutskas guberņu, kur bijis Ņižņeudinskas pilsētas sekretārs, bet pēc 1917.g. ievēlēts par Irkutskas guber-ņas zemstes valdes priekšsēdētāja viet-nieku. 1918.g. sākumā arestēts, bet drīz atbrīvots un 1918.g. kā Irkutskas latviešu pārstāvis ievēlēts Sibīrijas valsts domē. Bijis Sibīrijas pilsētu un zemstu savienī-bas pilnvarotais Austrumsibīrijā. 1919.g. Irkutskā organizējis Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu latviešu nacionālo cen-tru un Vidussibīrijas latviešu koloniju pārstāvju kongresu, kas ievēlēja Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālo padomi, kurā Asars ievēlēts par sekretāru, informācijas biroja vadītāju un biļetena “Brīvā Latvi-ja” redaktoru.

1920.g. kopā ar Imantas pulku atgrie-zies Rīgā, strādājis laikrakstā “Latvijas Sargs”(1920-1922), bijis Laikraksta “Lat-vis” galvenā redaktora palīgs (1921-1928), no 1923.g. Rīgas pilsētas domnieks. No 1899.g. presē publicē demokrātiskas ie-virzes rakstus par izglītību, literatūru un teātri. Rakstījis par pretalkohola jautā-jumiem. Tulkojis L.Andrejeva “Karalis bads”(1908), G.Hauptmaņa “Pirms saules lēkta”(teātrī 1908.g., grāmatā 1909.g.).

1940.g. apcietināts un deportēts uz PSRS.

Jānis Kalmīte (105)

(1907. 02. 03. – 1996. 03. 07.) – glezno-tājs, mākslai pievērsās vispirms Valmie-

ras pilsētas skolā, mācoties pie gleznotāja Aleksandra Petrova. 1935.gadā beidza Latvijas Mākslas akadēmijā Ģederta Elia-sa Figurālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu Āboliņa vešana. Strādāja par zīmēšanas skolotāju vairākās Rīgas ģimnāzijās un citās mācību iestādēs. Bija Mūksalas mākslinieku biedrības biedrs.

1944.gadā Jānis Kalmīte kopā ar sievu Alīdu un sešus mēnešus veco meitu Gunu devās bēgļu gaitās, nonākot Vācijas dien-vidos franču okupācijas zonā. 1950.gadā Kalmīte ar ģimeni ieceļoja Amerikā un apmetās uz dzīvi Minesotas pavalstī.

Pēckara gados Kalmīte kļuva par labi pazīstamu trimdas latviešu mākslinieku. Viņš sarīkoja apmēram 100 personāliz-stādes latviešu trimdas centros ASV, kā arī Stokholmā, Zviedrijā (1967). 1966.gadā Jānis Kalmīte ieguvis Ziemeļame-rikas latviešu Kultūras fonda goda bal-vu. Latvijā līdz šim J.Kalmītes izstādes notikušas Valmierā (1987, 2007), Rīgā (2007).

Pēc mākslinieka nāves 40 viņa gleznas tika dāvinātas Valmieras novadpētniecī-bas muzejam, bet 1998.gadā J.Kalmītes mirstīgās atliekas pārapbedītas Valmieras centra kapos.

Hermanis enzeliņš (145)

(1867.2.IX Kauguru pag. Mičkēnos - 1953.14.XI Fārelē,Vācijā, apbed. Gē-sthahtes kapos)- lauksaimnieks, literāts. Jāņa Endzelīna brālis.

Dzimis lauksaimnieka ģimenē, beidzis Rubenes draudzes skolu un Valmieras apriņķa skolu, bijis lauksaimniecības mā-ceklis Lenču muižā. 1896. g. nodibinājis Kauguru bezmaksas bibliotēku, 1889.g.- Kauguru lauksaimnieku biedrību, kas vēlāk kļuva par Baltijas lauksaimnieku biedrību ar daudzām blakus organizāci-jām, bijis tās priekšnieks. Bijis laikrakstu “Valmieras Lauksaimnieks”(1903-05), “Zeme”(1910-18, 1924-40), “Valmierie-tis”(1929-40, arī līdzizdevējs) redaktors. 1. pasaules karā vadījis latviešu bēgļu izvietošanu Valmieras novadā. Bijis Kau-guru pagasta vecākā palīgs, tiesnesis, 2. Saeimas loceklis Zemnieku frakcijā. Di-binājis Tālavas senatnes pētnieku biedrī-bu, savācis līdzekļus izrakumiem Valmie-ras novadā. 1944.g. izbraucis uz Vāciju. Tēvzemes Balvas laureāts , apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Atzinības krus-tu.

Publicējis daudzus rakstus un vairā-kas grāmatas par lauksaimniecību. Daudz rakstījis par Ziemeļvidzemes pagātni. Lietišķs faktu izklāsts grāmatās “Atskats Trikātas novada senatnē” (1931), “Skati Valmieras pilsētas draudzes un novada pagātnē” (1932), “Skats Cēsu pilsētas novada pagātnē” (1936). Sarakstījis R. Tomsona biogrāfiju (Krājumā “Zemnieku cīņas pirmais posms”, 1931).

Pseidonīmi: Kaugurietis, Zemnieks

skangaļu Jēkabs (290)

(1722 – 1801).Viņa dzīves gājums ir ārkārtējs – no

Mūrmuižas zemnieka zēna, no sava dzimtkunga E. J. Bīrona lēpera (karietes līdzskrējēja) un kalpotāja pašā Pēterbur-gā līdz amatniekam Vācijas hernhūtisma centros un rūpniekam Ceistā (Zeist). No-darbojoties ar uzņēmējdarbību vairākās Eiropas valstīs, Skangaļu Jēkabs Ceistā izveidoja pirmo ziepju fabriku, kas šai vietai nesa uzplaukumu.

Viņa autobiogrāfija „Kāda nabaga latviešu zemnieka svētceļojums pa šīs pasaules bēdu ieleju” (Sk. J. – Tage der Wallfart Eines armen Lettischen Bauers durch Jammer Thaal dieser Welt. 1797/98 – Ceistas brāļu draudzes arhīvā), vācu va-lodā rakstīta 76-ajā mūža gadā, vēsta par viņa dzīves sākumu līdz 17 gadu vecu-mam.

Mans tēvs jau ar vienpadsmito dzīves gadu sāka mani piespiest pie ļoti smagiem darbiem. No liela pārguruma es bieži ie-migu rīta un vakara lūgšanās. Mani pēra kā par grēku, ka lūgšanas laikā biju iemi-dzis. Bet mana māte pati mani mācīja bur-tot un lasīt, un es to iemācījos ātri. Mana māte sprediķoja, lai es kļūstu pazemīgs – es nedrīkstot ne pret vienu izturēties ar nicināšanu. Mana māte labprāt gribēja, lai es mazākais kļūtu par skolmeistaru, bet mans tēvs sprediķoja, ka Vecajā Derībā rakstīts: Ej,resgali, pie skudru pūžņa un mācies.

Man šķita, ka ne es, nedz pārējā sa-biedrība ap mani neesam tādi cilvēki, kādi aprakstīti Jaunajā Derībā. Manī ra-dās ļoti skumjas domas, ka tam vēl jātop citādi, jo kaut kur taču jābūt tādai tautai un sabiedrībai, uz kurām attiektos tas, par ko lasīju”.

Izauga vīrs, kas par savu galveno īpa-šību uzskatīja kritisku prātu, un kādā paš-raksturojumā rakstīja:

Es lāgiem varu saniknoties un pēc da-bas viegli iekaist un satraukties, un šādā stāvoklī neviens man nav tik dižciltīgs vai svarīgs, ka es nevarētu tam teikt nepatīka-mu patiesību.

Skangaļu Jēkaba dienasgrāmatā var uzzināt, ka ap 1746. gadu Hernhāgā un Marienbornā (Vācijā), kur tolaik uzturē-jās viens no hernhūtisma aktīviem atbals-tītājiem – grāfs N. L. Cincendorfs, notika dievkalpojumi arī latviešiem (acīmredzot šurp atbēgušiem); no turienes Skangaļu Jēkabs devies uz Ceistas sinodi Nīderlan-dē.

Brengulieši.

Jūlijs Kalniņš (115)

(29.10.1897 Ķauļi – 21.4.1983), zem-kopis, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris. Tēvs Pēteris. Kaprālis 6.Rīgas kājnieku pulkā.

1. pasaules kara laikā dienējis 6.Tu-kuma latviešu strēlnieku pulkā. Īsu laiku dienējis Sarkanajā armijā.

Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 6.jūnijā, piedalījies cīņās pret bermontie-šiem, kā arī citās 6.Rīgas kājnieku pulka kaujās.

1919.gada 10.novembrī Rīgā pie Iman-tas stacijas rotas uzbrukuma laikā pirmais devies triecienā, zem stipras uguns uzstā-dīja ložmetēju, apklusināja 2 ienaidnieka ložmetējus un atņēma tos, tā lielā mērā sekmēdams panākumus tās dienas kaujā.

Atvaļināts 1921.gada 30.martā. Zem-kopis Jaunvāles pagasta Lejasciemos. Pēc 2.Pasaules kara strādājis vietējā kolhozā. Apbedīts Trikātas kapos.

Apbalvots ar Jura krusta IV šķ. un ar Lāčplēša kara ordeni Par cīņu 1919.gada 10.novembrī pie Zolitūdes stacijas (orde-nis piešķirts 1922.gadā).

anna dauvarte (120)

(20.9.1892 Jaundaudži - 6.4.1935 Rīga), dabas zinātniece.

Tēvs Dāvids, lauksaimnieks, māte Lie-

novadnieki - jubilāri 2012. gadā


ne dz.Sieceniece.Mācījusies Trikātas pagastskolā un

draudzes skolā, ģimnāzijā un Bestuževa As-kursos. Beigusi LU. No 1922.gada Latvijas Universitātes salīdzināmās ana-tomijas institūta asistente.

Darbi: Kāda līdz šim nepazīta ciklisma amfībiju dzimumpazīme: vardes priekš-kāju skeleta sesonu variācijas (1924).

Beznervu akcesoriska pakaļkāja, ie-gūta Pelobates fuscus ekstremitātu trans-plantācijā (1924).

Apglabāta Rīgā, Meža kapos.

aleksandrs zāmelis (115)

(25.8.1897 Norveļi – 7.9.1943), botā-niķis.

Tēvs Edvards, vetārsts, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, māte Minna dz.Norvele

Bērnību pavada Viļņas apgabalā. 1914. gada pavasarī beidz II Viļņas valsts ģim-nāziju un iestājas Pēterpils Universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē, kur stu-dē dabaszinātnes. Pēc 1917. gada revolū-cijas atgriežas Latvijā.

No 1920. gada 1. februāra A. Zāmels ir palīgasistents Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Sistemātiskās botānikas katedrā. 1921. gadā nokārto valsts eksāmenus un ie-sniedz kandidāta darbu. No 1922. gada viņš ir asistents, bet no 1925. gada privāt-docents. 1941. gadā, sakarā ar ievēlēšanu Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā par štata docentu botānikā, A. Zāmels LU pa-liek par ārštata docentu.

A. Zāmels pēta tādas sistemātiskā ziņā sarežģītās augu ģintis kā rasaskrēs-liņi Alchemilla un silpurenes Pulsatilla un Latvijā reti sastopamās augu sugas un to izplatību: dzelteno kurpīti Aconitum lycoctonum, grīņu sārteni Erica tetralix, jūrmalas zilpodzi Eryngium maritimum, vairoga palēpi Limnanthemum nympha-eoides, mušu ofrīdu Ophrys muscifera un meža jāņeglīti Pedicularis silvatica. Risi-not dažādus augu sistemātikas jautājumus kopā ar morfoloģiski – anatomiskām un ģeogrāfiski – ekoloģiskām metodēm, A. Zāmels pielieto arī dažādas ģenētikas me-

todes, it īpaši krustošanu. Iegūst jaunas dekoratīvo augu šķirnes tādās ģintīs kā begonijas Begonia, rozes Rosa, filadel-fi Philadelphus u.c. Kopā ar A. Melderi veic jāņogu Ribes ģints sugu, kā arī dažā-du labību, t.sk. rīsu un sojas, krustojumus. Veic pētījumus arī ar Latvijas savvaļas pelēm, skaidrojot spalvu krāsas un psi-hisko īpašību iedzimtību. Vāc materiālus Latvijas ģenofloristikai.

Par veiktajiem pētījumiem augu anato-mijā, morfoloģijā, sistemātikā un ģenēti-kā plaši raksta gan vietējā, gan ārzemju periodikā. A. Zāmeļa populārzinātniskie raksti iespiesti Latviešu konversācijas vārdnīcā, žurnālos Daba, Daba un Zināt-ne, laikrakstā Brīvā Zeme u.c. No 1931. gada viņš darbojas pie referatīvā žurnāla Resumptio Genetica, kas iznāk Hāgā, Ho-landē.

1942. gadā aizstāv doktora disertāciju par krustziežu dzimtas augu krustošanās pētījumiem. Eksperimenti veikti LU Bo-tāniskajā dārzā.

Par A. Zāmeļa pāragro nāvi prof. H. Skuja nekrologā raksta: “Viņa agrā nāve nozīmē ne tikai smagu zaudējumu jau-niem pētījumiem dabaszinātnēs Latvijā, bet arī botānikā un iedzimtības mācībā vispār”.

Apglabāts Siguldas kapos.

Jānis austriņš (170)

(2.10.1842 Vecpiebalga - 8.12.1919 Valmiera), skolotājs.

Dzimis Vecpiebalgas mācītājmuižas kalpotāju ģimenē. Beidzis Vecpiebalgas draudzes skolu, bijis palīgskolotājs Liep-kalnē, Ogrē, 1869-1899 skolotājs Cempu Jaunvāles skolā. Aktīvs sabiedriskajā dzī-vē un Vidzemes zemnieku kustībā, tāpēc 1864.g. decembrī apcietināts. 1899.g. ap-meties Valmieras Pārgaujā, iztiku pelnījis ar mūzikas un vācu valodas privātstundām. Klusībā atbalstījis 1905.gada revolūciju, bet pats tajā nav piedalījies. Traģiski zau-dējis dēlu un dzīvesbiedri, palicis bez dar-ba, izdarījis pašnāvību, noslīcinoties Gau-jā. G.Merķeļa, K.Valdemāra, jaunlatviešu ietekmē rakstījis formā neveiklus, bet ie-jūtīgus dzejojumus par latviešu zemnieku beztiesisko dzīvi, dziļo postu un brīvības cīņām: “Latviešu tautas gājums, sevišķi Vidzemē” (sarakstīts 1862.g.), “Latviešu Jāņu dienas dziesma 1863” ; abi publicēti žurnālā .1867.g. maija grāmatā anonīmi, J.Kalēja (Kuzņecova) rakstā latviešu bur-tiem, ar krievisko tulkojumu līdzās. Vēl zināmi Austriņa darbi “Karš starp riter-garu un brīvības varu” , “Kāds vārdiņš par Vecpiebalgas baznīcā gājējiem” (abi sarakstīti 1863.g.), “Laiku grāmata priekš Jaunbrengul, Cempu un Jaunvāles pagas-tiem” (1928). Austriņa dzejojumi izplatīti galvenokārt rokrakstos, anonīmi. Austri-

ņa darbiem raksturīga domas skaidrība un uzdrīkstēšanās spēks.

Apbedīts Trikātas kapos.

trikātieši.(janvārī un februārī dzimušie)

edmunds Hugo Lazdiņš* (135)

(1877. gada 17. janvārī (pēc vecā sti-la 5. janvārī) Trikātas pagasta Dzirnavās (Műhle) - ?), tiesu palātas un kriminālde-partamenta priekšsēdētājs

Tēvs Reinholds – dzirnavnieks, māte Marija Klotilde (dz. Rihtere), ģimenē vēl divi brāļi: Alfrēds (1879.-?) praktizē kā ārsts Smiltenē, otrs brālis Pauls Juli-us (dzimis Ropažos; 1874.26.II-?) ir LU tautsaimniecības tiesību zinātņu fakultā-tes mācību spēks.

Edmunds Hugo beidzis Trikātas drau-dzes skolu, Tērbatas ģimnāziju (1899), iestājies Tērbatas universitātes juridiskajā fakultātē, 1902. gadā pāriet uz Maskavas universitātes juridisko fakultāti (beidz 1903).

1904. gadā iestājies Rīgā apgabaltiesā, kā jaunākais tiesu amata kandidāts, pēc tam gadu darbojies advokatūrā Pēterpilī. 1906. gadā iestājies par tiesu amatu kan-didātu Jelgavas apgabaltiesā un izpildījis izmeklēšanas tiesneša pienākumus Baus-kas-Ilūkstes-Jēkabpils apriņķos.

1907. gadā Hugo Lazdiņš iecelts par izmeklēšanas tiesnesi Permas guberņā, kur darbojies līdz 1916. gadam. 1. pasau-les karā piekomandēts Vakara frontes štā-bam, kur labas vācu valodas prasmes dēļ, darbojies kā izmeklēšanas tiesnesis.

1920. gadā atgriezies Latvijā un iecelts par tiesu palātas prokurora biedru, bet ar 1921. gadu par Tiesu palātas krimināl-departamenta priekšsēdētāju. 1930. gada jūnijā Hugo Lazdiņš izpilda Tiesu palātas priekšsēdētāja amatu. Plašā tiesu prakse un zināšanas nodrošinājušas Hugo Lazdi-ņam izcilu tiesneša stāvokli.

Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis.Korporācijas „Lettonia” biedrs.* Trikātas draudzes arhīvā 1877-1877

Dz,L,M (l,v) minēts uzvārds Lazdiht.Foto no izdevuma Atpūta. 1937. Nr.

638. 3. lpp.

Kārlis Voldemārs Lācītis (115)

(1897. gada 10. februāris (pēc vecā sti-la 27. janvārī) Trikātas pagasta Jaunbiķos - ?), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis piecu bērnu ģimenē, tēvs Jānis (1843-1916), māte Marija (1860-1940, dz. Rozenblate).

Beidzis Trikātas draudzes skolu. Krie-vu armijā iesaukts 1916. g. maijā, dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā, pieda-lījies kaujās pie Doles, Ķekavas, Olaines un Ložmetējkalna, stādīts priekšā apbal-vošanai ar Jura krustu, ko nav saņēmis revolūcijas dēļ. Dienestu beidzis 1918. gadā.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 6. maijā, piedalījies Rīgas atbrīvošanā, kā arī citās 7. Siguldas kājnieku pulka kau-jās. Bijis 7. Siguldas kājnieku pulka ser-žants.

1919. gada 11. novembrī Rīgā kaujā par pilsētas lombardu Kārlis Lācītis ar labi mērķētu uguni apklusināja pretinieka lož-metēju, tika ievainots, bet neatstāja savu vietu un ar sava ložmetēja uguni sekmēja lombarda ieņemšanu; atstāja ierindu tikai pēc otrā smagā ievainojuma.

Atvaļināts 1921. gada 31. martā. Dzī-vojis tēva mājās, piešķirta jaunsaimnie-cība Kocēnu pagastā. 1930.-tajos gados iestājies robežsardzes dienestā, dienējis Dagdas robežapsardzē.

Atvaļināts no dienesta 1934. gada de-cembrī.

Par turpmāko likteni ziņu nav.Apbalvojumi: Lāčplēša Kara ordenis

Nr. 1053 (1921).Foto no grāmatas Lāčplēša Kara orde-

ņa kavalieri. R., 1995. 292. lpp.

Informāciju apkopoja:

uldis punkstiņš (kaugurieši) aiga Blumberga (brengulieši) Inga Boškina (trikātieši)

Jāņa Kalmītes gleznas. Gleznā pa labi redzama Kauguru skola.


akadēmiķisNetālu no Valmieras, Kauguru pagasta

Mičkēnā, 1873. gada ziemas viducī, 22. februārī (10. februārī pēc vecā stila) pa-saulē nāk Jānis Endzelīns. Zemnieku dēls, kam liktenis atvēlēs ne vien garu mūžu, bet arī neparastu un piepildītu dzīves gā-jumu. Zinātnieks ar pasaules slavu. Aka-dēmiķis, profesors salīdzināmā valodnie-cībā, doktors, PSRS Zinātņu: akadēmijas korespondētājloceklis (no 1929.g.), Lat-

vijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks, Latvijas PSR Valsts prēmijas un Ļeņina prēmijas laureāts. Apbalvots ar Ļeņina, Darba Sarkanā Karoga, Sar-kanās Zvaigznes, vairākiem ārzemju or-deņiem un medaļām – ar Čehoslovākijas Baltās Lauvas ordeni, ar Minhenes Vācu akadēmijas Humbolta medaļu, Holandes Zinātņu akadēmijas medaļu u.c., daudzu Eiropas zinātņu akadēmiju korespondētā-jbiedrs, goda doktors Upsalas universitātē Zviedrijā. Viņam veltīti seši rakstu krā-jumi, no tiem trīs Latvijā, viens Lietuvā, viens Itālijā un ASV.

Pēc II. pasaules kara, ideoloģiski po-litiski iemeslu dēļ neafišēja faktu par valodniekam piešķirto prestižo Latvijas Tēvzemes balvu (1939.). Varas vīri bija spiesti samierināties arī ar nepatīkamo faktu, ka izcilā zinātnieka brālis Herma-nis Enzeliņš (1867-1953) savulaik aktīvs sabiedriskais darbinieks un nelokāms cī-nītājs par latviskām vērtībām, 1944. gada rudenī devies bēgļu gaitās. Vecākā brāļa mūžs noslēgsies Vācijā pie Hamburgas, bet brāļa dēls Oļģerts ar savu ģimeni pār-celsies uz Angliju. Pagājušā gadsimta de-viņdesmitajos gados, Oļģerta vecākā mei-ta Olita ar savu dzīvesbiedru Žani Šmitu no Kanādas īstenos savu mērķi – atgriez-ties Latvijā un atjaunot Mičkēnu!

savu ceļu ejotJāņa Endzelīna un dzejnieces Mar-

tas Grimmas meitas Melita (1907-1996) un Līvija (1927-2008) neturpināja tēva iesākto un viņu pēcnācēji izvēlējušies mākslas un mūzikas ceļu. Jaunākā no abām, Līvija pēc divu gadu arhitektū-ras studijām Latvijas Valsts universitātē (1946-48) nolēma pievērsties mākslai. Par mākslinieces vizītkarti kļuva klusās dabas. 1970.– 80. gados darbu izstādes bijušas arī Valmieras muzejā. Viņas un gleznotāja Ulda Zemzara dēls Imants ir

komponists, publicējis rakstus par mūzi-ku un mūzikas dzīvi. Arī dēla dēls Ing-mars (1973.) dzīvi saistījis ar mūziku, jau kopš skolas gadiem komponē, diriģē, ir ērģelnieks, piedalās konkursos un intere-sējās par valodām un teoloģiju.

Valodnieka vienīgais dēls Lūcijs (1909 -1981) jau Latvijas brīvvalsts laikā - visai pazīstams šahists un, vēlāk starptautiskais lielmeistars. Mūža nogalē abi vairs ne-satiksies, jo tēvs aizsaulē aizies 88 gadu

vecumā, 1961. gada 1. jūlijā, šeit Latvi-jā, Koknesē, bet Lūcijs - tālu no mājām, trimdas zemē Austrālijā.

no stipras dzimtasEndzelīna vecāki bijuši saviem bēr-

niem krietns paraugs darba tikumā, bet tēva dzimtas pirmsākumi meklējami kau-guriešu Ķiguļa mājas. Vieni no pirmajiem lasīt un rakstīt pratējiem. Labi dziedātā-ji un sava laika sabiedriskie darbinieki – baznīcas pērminderi. Ķiguļa Mārcis šai amatā jau piedalījies Valmieras baznīcas vizitācijā; Mārča dēla dēls Mārtiņš „da-būjis galu 1802. gada Kauguru zemnieku nemieros”. Mārcis vārdā arī valodnieka tēvam (1819-1901). Lai gan skolā tas nav gājis ne dienu, tomēr bijis labs rēķinātājs, liels dziedātājs un iecienīts hernhūtie-šu brāļu draudzes teicējs. Viņš Mičkēnā vispirms kalpo par priekšpuisi, tad tur ie-precas un no muižas izpērk māju dzimtas īpašumā !

Kļuvis par atraitni, par sievu apņem Kristīni Grasmani (1842-1917). Šajā ot-rajā laulībā kā otrais, vidējais dēls pie-dzims nākošais valodnieks Jānis. Bez vecākā brāļa Hernaņa, jaunākās māsiņas, kas mirusi maza un vēl jaunākā brāļa Au-gusta, bijušas arī divas pusmāsas no tēva pirmās laulības. Tēvs bijis pacietas dabas, labs dziedātājs. Māte maigāka, liela grā-matu mīļotāja. Pamaza augumā un par tēvu daudz jaunāka. Ļoti čakla. Mūžam rosījusies darbā, pratusi izmantot ik brī-di. Ceļā dodoties, arvien bijis līdz adīk-lis. Mātes vecāki nākuši no Vecbrenguļu un Valmieras pagastiem: tēva tēvs Dāvis (1758-1808) saimniekojis Valmieras pa-gasta Rāceņos, bet Dāvja dēls, 1798. gadā dzimušais Pēteris, kādu laiku bijis Val-mieras mācītāja muižas dārznieks, 1826. gadā ticis pie daiļskanīga uzvārda Gras-manis. Otrā laulībā Pētera sieva Kauguru pirmā skolotāja meita Marija Saulītis. No

Grasmaņu mazbērniem bez meitas Kris-tīnes dēliem - valodnieka Jāņa Endzelīna un Kauguru (Baltijas) Lauksaimniecības biedrības dibinātāja Hermaņa Enzeliņa, jāpiemin arī otras meitas Lienes dēli, kultūras darbinieki Jānis (1877-1908) un žurnālists Hermanis Asari (1882 -miris izsūtījumā Sibīrijā 1942.) un trešās meitas Annas dēls Arturs Salaks. Annas mazdē-li komponists Vilnis Salaks, koktēlnieks Uldis Salaks, mazmazdēls – pianists Renē Salaks.

Vecāku mājā valdošais darba tikums un ārējā vienkāršība nākamajam zinātnie-kam ieaudzina nelokāmu raksturu, patie-sīgumu, dziļu godīgumu un darba mīlestī-bu,” (Grīsle R. Spēkildze. Rīga, 2007.)

ar pseidonīmu KaugurietisNākošā valodnieka vecākiem nācās

būt ārkārtīgi taupīgiem, lai varētu izpirkt no muižas māju un izskolot bērnus. Mācī-bas Jānis uzsāka vietējā Kauguru pagasta skolā astoņu gadu vecumā un iet tur trīs ziemas (1881-1884), būdams vissekmī-gākais un viscītīgākais skolnieks. No Kauguru pagasta skolas 1885. gada otrā semestrī iestājas Valmieras kreisskolā (apriņķa skolā – I.Z.), pabeidz 1888. gadā un iestājās Rīgas pilsētas klasiskajā ģim-nāzijā. Vecāki ļoti vēlas, lai dēls izstudētu par mācītāju vai ārstu, bet klusajam jau-neklim ir savi nodomi : viņā ir modusies interese par senajām valodām. Jau skolas laikā bez krievu un vācu valodām, pašmā-cības ceļā apguvis sengrieķu un lietuviešu valodas !

Tēvs neatbalsta šo ieceri. Uz Tērbatu (Tartu) jādodas bez ceļa naudas un tēva svētības. No 1893. gada augusta līdz 1897.g. decembrim ilgst klasiskās filoloģijas studijas Tērbatas augstskolā. Ieinteresē arī slāvu valoda un jaunais censonis divus gadus papildus studē arī to (1898-1900),

bet ar nodomu veltīt pētniecisko darbību savai dzimtajai latviešu un pārējām bal-tu valodām (lietuviešu un senprūšu). Ar pseidonīmu Kaugurietis studenta gados parādās pirmās zinātniskās publikācijas. Izcilo sekmju dēļ Jāni Endzelīnu uzaicina palikt augstskolā un sākt gatavoties profe-sūrai. 1903. gadā Endzelīns kļūst par pri-vātdocentu, vēlāk (1911) par profesoru, strādādams universitātēs Tērbatā (1903 -1908), Harkovā (1909 -1920) Krievi-jā un Rīgā (1920-1950). Profesora sirds piederēja jaundibinātajai baltu filoloģijas nodaļai Latvijas Valsts universitātē, kur pats docēja salīdzināmās valodniecības priekšmetus un, protams, savu vismīļāko

priekšmetu – baltu valoduAtzīmējot valodnieka 100 dzimšanas

dienu, izdevniecībā „Zinātne” iznāca rakstu krājums „Veltījums akadēmiķim Jānim Endzelīnam 1873 – 1973” , kurā bija lasāmi jaunākie latviešu valodnieki pētījumi un izvērtēts paša J. Endzelīna pienesums latviešu valodniecībā un zināt-niskajā darbībā. Profesora atziņas par lat-viešu valodu popularizējusi viņa skolnie-ce, novadniece, kauguriete Rasma Grīsle.

Vārdu radītājs[..] Cik viegli sameklēt kādu jaunvār-

du mūsu modernajā lirikā, tikpat grūti ir atrast kādu leksikas jauninājumu mūsu tautasdziesmās,”1943. gadā, rakstot pa-domus jaunu vārdu radītājiem, aizrādījis profesors un modernās latviešu literatūras valodas tēvs Jānis Endzelīns. Lūk, tikai daži no tiem : jutoņa, iznirelis, atbilst, ie-tekme, labestība, apgāds, aizstāt, dotumi, klātiene, esme, ēstuve, necils, ietve, lai-mests, lūgsna, izcilība, kārtība, skuveklis, šķirklis. Ne visi profesora jaunvārdu da-rinājumi guva atsaucību. Tā, piemēram, nesāka ikdienā lietot ne norisenis (darbī-bas vārds), jūksme (ieradums), aizstāklis (izpalīgs), brīvgars (brīvdomātājs)...

„Profesora Endzelīna radītie vārdi bez tukšām skaņām. Varam droši teikt, ka viņš ir atdevis latviešiem viņu valo-du. Atdevis tīru, skaidru, noteiktu un pareizu,” tā rakstīja Latvju Mēnešraksta 1943.gada Nr.2. viens no profesora skol-niekiem – literatūrkritiķis, novadnieks Kārlis Kārkliņš. Kādreizējais Valmieras skolotāju semināra audzēknis un Valmie-ras tirdzniecības skolas latviešu valodas skolotājs (1911 -19). Dzimis 1888.9.V Kauguru pagasta Iemetējos – miris emig-rācijā, 1961.17.XII. Ņujorkā. Abus vieno-ja ne tikai dzimtais pagasts, valodniecības meklējumi, bet arī interesanta sakritība,

jo 1943. gadā svinīgi atzīmēta Dr. phil. Endzelīna 70. gadskārta, par filoloģijas profesoru kļūst arī pats Kārkliņš. Reti kurš Vidzemes pagasts vēl var lepoties ar tādu godpilnu faktu – diviem valodnie-kiem, profesoriem !

Ingrīda zīriņa,Valmieras muzeja vēstures nodaļas va-

dītāja

Valodnieks no Kauguriem

Pa kreisi: viens no J. Endzelīna veikumiem - 1927.g. izdotās lekcijas par baltu valo-du salīdzināmo gramatiku. Pa labi: mākslinieka Bruno Jaunzema zīmētais profeso-ra Endzelīna portrets. Attēls no izdevuma „Latvju Mēnešraksts”, 1943.g. Nr.2.

J. Endzelīna pēdējās dzimšanas dienas svinības. No kreisās: 1. Zelma Sirsone, 2. Mārtiņš Rācenis, 3. Laine Kainaize, 4. Jānis Endzelīns, 5. Māra Endzelīna. 1961. gada 22. februāris, Nākas, Koknese. Foto no Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas krājuma.


19. gadsimta II pusē, pieaugot latviešu pašapziņai un veidojoties politiskajai nā-cijai, plašāk izvērtās sabiedriskā dzīve un strauji palielinājās dažādu biedrību skaits. Ja vēl 1879. gadā Latvijā pastāvēja tikai 12 oficiāli reģistrētas biedrības, tad 1887. gadā Vidzemes latviešu daļas lauku ap-vidos vien bija jau 231 biedrība. Lielāko daļu veidoja savstarpējās ugunsapdroši-nāšanas biedrības (65%), atlikušos 35% sastādīja galvenokārt lauksaimniecības, dziedāšanas un lasīšanas biedrības. Arī Kauguros (1881.) un Mūrmuižā (1884.) pirmās tika nodibinātas ugunsapdrošinā-šanas biedrības, bet 1897. gada 29. jan-vārī 49 kaugurieši, lielākoties saimnieki, domājams, pēc Hermaņa Enzeliņa ierosi-nājuma, nodibināja Bezmaksas bibliotē-kas biedrību.

Tā paša 1897. gada 23. februārī dibinā-taji sarīkoja bibliotēkas biedrības atklāša-nas svētkus, kuros piedalījās arī Valmie-ras latviešu biedrības koris. Gada garumā biedrība līdzekļu vākšanai sarīkoja gan vairākus saviesīgos vakarus, tai skaitā Zaļumu svētkus Ķīša vērī Gaujmalā, gan jautājumu izskaidrošanas vakarus, kuros piedalījās arī J. Endzelīns un J. Asaris.

Biedrības pirmā gada pārskatā teikts, ka uz 1897. g. 31. decembri tās krājumā ir 528 grāmatas 276 sējumos ar kopējo vēr-tību 253 rubļi un 13 kapeikas, to vidū arī dāvinātās grāmatas par 33 rubļiem un 20 kapeikām. Diemžēl šīs grāmatas vēl ne-viens nebija lasījis, jo publiskai lasīšanai varēja izsniegt tikai tos izdevumus, kurus kā “derīgus” bija apstiprinājusi cenzūra, bet tās atzinumu gada laikā - vai nu pašas biedrības neizdarības dēļ vai cenzoru vil-cināšanās pēc - iegūt nebija izdevies.

Nākošā gada sākumā kaugurieši, šķiet, beidzot tika pie grāmatu lasīšanas, taču lietas, kā rādās, nevedās tā, kā būtu gribē-jies. Jau 1898. gada 26. februārī bibliotē-kas pārzinis H. Endzeliņš sasauca biedru pilnsapulci, lai apspriestos par bibliotēkas biedrības tālāku darbību. Protokolēts se-kojoši: “H. Endzeliņš lika sapulcējuša-mies biedriem priekšā, vai viņi neatrastu par vajadzību ierīkot Kauguru pagastā zemkopības biedrību, un šo biedrību sa-vienot ar tagadējo bibliotēku. Bezmaksas bibliotēkai esot atvēlēts ļoti maz grāmatu turēt, lasītāji par brīvu grāmatas priekš la-sīšanas dabūdami, sabojājot grāmatas un tādā vīzē bezmaksas bibliotēkai esot grūti pastāvēt. Sapulce nolēma uzdot bibliotē-kas padomei gādāt par Zemkopības bied-rības statūtu apstiprināšanu un noteikumu par bezmaksas bibliotēkas slēgšanu.”

Līdz ar to tika likti pamati Kauguru (vēlāk Baltijas) lauksaimnieku biedrībai, bet 1898. gada 19. novembrī bezmaksas bibliotēkas biedrības pilnsapulce “iznes” šādu lēmumu: „Slēgt Kauguru pagas-ta bezmaksas bibliotēku, par ko paziņot Viņa Ekselencei Vidzemes gubernatora kungam. Visu Kauguru pagasta bezmak-sas bibliotēkas biedrības mantību bez kāda izņēmuma atdāvināt apstiprinātai Kauguru pagasta Zemkopības biedrībai”.

Tā kā lauksaimnieku biedrības centrs drīz vien pārcēlās uz Valmieras Jaunpil-sētu, kaugurieši atkal palika bez tuvāk pieejamas bibliotēkas un I pasaules kara priekšvakarā nolēma dibināt Kauguru - Mūrmuižas bibliotēkas biedrību, kas tiek reģistrēta 1914.g. 15. decembrī. Kara laikā tomēr nekāda praktiska darbība uz-sākta netika, līdz 1918.g. vasarā beidzot sasauca sapulci un sanākušie 35 biedri ievēlēja valdi - A. Markovu, E. Damrozi un K. Jēkabsonu, kā arī padomi, revīzijas

komisiju un izrīkojumu komiteju.1921. gadā no biedrības izstājās Mūr-

muižas pagasta biedri un nodibināja Lat-vijas Nacionālās Jaunatnes savienības Mūrmuižas nodaļu, kura, savukārt, Pauļa Pētersona vadībā nedaudz vēlāk izveidoja Mūrmuižas Tautas universitāti. No Bib-liotēkas biedrības nosaukuma Mūrmuižas vārdu svītroja.

1930. gadā Bibliotēkas biedrība noslē-dza līgumu ar Kauguru pagasta valdi par bijušās muižas magazīnas ēkas nodošanu biedrības rīcībā ar izbūves tiesībām uz 25 gadiem. Jaunā biedrības nama būvei tomēr līdzekļu pašiem nepietika un tika lūgta palīdzība Kultūras fondam. Lūgum-rakstā tika uzskaitīts, ko biedrība laika posmā no 1918. līdz 1930. gadam Kaugu-ru pagastā paveikusi. Tikuši sarīkoti šādi pasākumi: 38 teātra izrādes, 38 koncerti, 15 priekšlasījumi un 2 bazāri. Biedrības koris piedalījies Jaunatnes un VI vispārī-gajos dziesmu svētkos Rīgā, kā arī piecās dziesmu dienās “provincē”. Uzmanība, gan mazākā mērā, tikusi pievērsta arī saimniecisko prasmju veicināšanai - no-tikuši kursi mājturībā un augļu pārstrā-dāšanā. Sava galvenā mērķa - bibliotēkas pakalpojuma sniegšanai - biedrībā līdz 1930. gadam iegādātas vairāk nekā 1600 grāmatas.

1931. gadā notika magazīnas pārbūves plāna gatavošana, kurā, laikus pamanot nepilnības, izdarīja grozījumus, kā arī būvkoku sagāde. Kokus būves vajadzī-bām mežniecība ierādīja Kaugurvērī un to nociršanu un atvešanu uz Kauguriem 18. un 19. martā bez maksas ar atsaucību veica biedrības biedri un uzaicinātie Kau-guru pagasta iedzīvotāji.

1932. gada pavasarī būvtehniķa Lena-na vadībā uzsāka biedrības nama būves darbus.

14. jūlijā, piedaloties apriņķa valdes priekšsēdētājam Jānim Ringmanim un ci-tām amatpersonām vienlaikus notika gan biedrības nama, gan Kauguru skolas pa-matakmeņa likšanas svinības. Kā atzīmē-jis D. Zaķis, svinēšana notikusi līdz otrās dienas vakaram.

Ar atsaucīgu vietējās jaunatnes brīv-

prātīgo darba atbalstu jau 14. augustā va-rēja rīkot zāles atklāšanas svētkus. Arī tie notika ar vērienu. Kā viesi bija ieradušies Rīgas Mūzikas un Dziedāšanas biedrības „Fortissimo” kora dziedātāji. Zaķis raks-ta: “Koncertu atklāj Kauguru koris ar šim gadījumam mums veltītu dziesmu „Balti ceļi, jaunas sirdis”. – kā tekstu, tā arī mū-ziku veltījuši [Kārlis] Eliass un [Arturs] Salaks Kauguru biedrībai. Dziedam ap-vienoti un atsevišķi. Programma sagata-vota ļoti labi. Tautas – pārpilnība. Zālē trūkst vietu. Ar solo dziesmām piedalās Daila Zaķe, pie klavierēm P. Pētersons. Koncerts – ar laipniem Rīgas viesiem pa-liks ilgi mūsu dziedoņiem atmiņā. Jautrī-bas pilns bija tējas galds kopējs viesiem un mūsu dziedoņiem. Plkst. 1 naktī ar orķestra skaņām pavadam viesus, kuri divos automobīļos brauc atpakaļ uz Rīgu. (Spēlē 8. Daugavpils kājnieku pulka or-ķestris.)”

1932. g. 25. septembrī jaunajā namā notika pirmā teātra izrāde - biedrības pašu trupas uzvestā Raiņa luga „Krauklītis”. Dekorācijas zīmēja kaugurieši, tobrīd Mākslas akadēmijas audzēkņi A. Niedra un J. Kalmīte.

Lai arī Biedrības nams uzbūvēts, to-mēr iekštelpu izbūve un apdare nebija pabeigta vēl 1937. gadā. 3. janvārī valdes sēdē caurskatīja biedrības nama būves izdevumus un konstatēja, ka nama izbū-ve līdz 1937. g. 1. janvārim pavisam iz-maksājusi 10 303 latus un 32 santīmus. No Kultūras Fonda biedrība saņēmusi Ls 3500, bet Ls 5033.65 segusi no saviem uzkrātiem līdzekļiem. Palikuši vēl nesa-maksāti rēķini par Ls 1769.69. Savukārt atlikušie darbi - āra sienu apmešana, dzī-vokļa izbūve jumta stāvā, kā arī logu un durvju krāsošana izmaksās vēl Ls 3000. Nepieciešamos līdzekļus valde cer iegūt, lūdzot no Latvijas Zemnieku Kredītban-kas aizdevumu Ls 1500, bet no Kultūras fonda pabalstu Ls 1000. Atlikušo summu kaugurieši plāno segt no saviem līdzek-ļiem - sarīkojumu ieņēmumu atlikuma. Aizdevumu biedrība, kā atzīmēts Kaugu-ru skolā saglabātajos arhīva materiālos, paredzējusi nodrošināt ar savu īpašumu

(Šeit nav īsti skaidrs, kas ar šo “īpašu-mu” domāts - bijušo magazīnu, kā minēts augstāk, Kauguru pagasta valde biedrībai nodeva nevis īpašumā, bet lietošanā uz 25 gadiem. Iespējams, Bibliotēkas biedrība aizdevumu plānoja nodrošināt ar vēl ne-pabeigto jaunbūvi...).

Tomēr šķiet, ka iesniegtie lūgumi nav apmierināti un biedrība, nespējot samak-sāt rēķinus, 1939. gadā tiek likvidēta, bet tās inventāru atkal pārņem Kauguru lauk-saimnieku biedrība.

No aktivitātēm bibliotēkas biedrības laikā izauga turpmāko Tautas namu dar-bība gan Kauguros, gan, zināmā mērā, arī Mūros, bet šīs biedrības ēka vēl tagad dzī-vo ar uzdevumu, kāds tai ticis paredzēts – te vēl joprojām ir Kauguru bibliotēka un kultūras nams.

Šī gada 12. aprīlī Kauguru kultūras namā tiks atzīmēta Kauguru bibliotēkas biedrības 115. gadadiena. Kā pastāstīja Mūrmuižas bibliotekāre Gundega Lapiņa, šajā dienā plānots atskatīties uz to Latvi-jas vēsturei svarīgo laika posmu, kad pagasta gaišāko cilvēku vadībā veidojās pirmās biedrības un kooperatīvi. Lai la-bāk izprastu tā laika garu un stiprumu, ir uzaicināti lektori no Latvijas Nacionālās bibliotēkas ar stāstījumu par bibliotēku biedrību vēsturi Latvijā, kā arī kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere, kura vien-mēr ir gatava dalīties savās zināšanās un meklēt atbildi uz jautājumu: „ Kas mēs esam un kādi mēs esam? Kur ir mūsu stip-rās, kur vājās puses?”. Kā sarīkojuma vie-si aicināti visu Valmieras apkārtnes bib-liotēku bibliotekāri un grāmatu tirgotāji, lai apmeklētāji un bibliotekāri šajā dienā varētu izvēlēties un iegādāties jaunākās grāmatas. Informācija par pasākuma no-rises laiku un darba kārtību tiks ievietota Beverīnas novada mājas lapā.

Raksts sagatavots, izmantojot Kauguru skolas muzeja arhīva materiālus.

Valters grīviņš

Kauguru bibliotēkas biedrībai - 115

Bibliotēkas biedrības biedri kādā no sanākšanas reizēm Kauguros. 20. gs. 20.-30. gadi. Attēls no Kauguru skolas novadpētniecības muzeja krājuma.


Pirmais zobs, pirmais vārds, pirmais solis - prātā vienmēr paliek pirmais. 22.janvārī Brenguļu pagasta deju kolek-tīvs „Dzieti” nosvinēja gada jubileju ar te-atrālu deju uzvedumu „Kad gribas mīlēt”. Tika ēsta torte un pūsta svecīte, un domās pārskatīti notikumi, cilvēki, ar kuriem pir-majā gadā būts kopā.

It kā neviļus, it kā slepus tika norausta arī kāda prieka asara. Mēs esam laimīgi, ka varam būt kopā, ka varam viens otram palīdzēt, atbalstīt, ka esam kopā ar ģime-nēm un stāstām, rādām bērniem to, kam ikdienas steigā dažkārt pietrūkst laika.

Ar veltījuma dziesmu „Atradām mežā zem papardes bērniņu...” esam sagaidījuši pirmo „Dzietu” mazuli, kam vecāki devu-ši skanīgu vārdu - Renārs.

Savā pirmajā gadā esam ne tikai de-

jojuši, spēlējuši teātri, dziedājuši, bet arī aktīvi atpūtušies. Noteikti prātā paliks nakts slēpojums Brenguļi-Valmiera. Ne viens vien klusām atzinās, ka uz slēpēm kāpis nav gadus desmit. Lieldienas ar olu krāsošanu un šūpošanos; smeķīgais laivu maršs Brenguļi – Valmiera; saulriets pie jūras; dalība projektā „Sabiedrība ar dvē-seli”, audumu meklēšana un tautas tērpu šūšana; „kūjniekos” iešana; sadancošana ar Amerikas latviešiem Dikļu pils parkā; Latgales brauciens; kartupeļu stādīšanas talka Kauguru pagasta „Kauliņos”, kur saimnieko „Dzietu” dejotāji Kaspars un Tija, burkānu talka pie Jāņa un viņa ve-cākiem Edītes un Māra Ribām Brenguļu pagasta „Audzītēs”, un kur nu vēl pelme-ņu vakars.

Par pirmo gadiņu „Dzietos” mūsu dejotājs Egīls Kaužēns saka: „Man dzī-vē vienmēr ir laimējies būt starp tādiem cilvēkiem, kuri ir atraktīvi, radoši, ideju bagāti un ar krietnu humora devu. Tā vien šķiet, ka šis kolektīvs kā labsirdīgs mag-nēts pievelk pozitīvi domājošus cilvēkus, kas izstaro enerģiju un saņem to pretī. To apstiprina viss, kas ar mums šī gada laikā ir noticis. Neatbildētu jautājumu vai neiz-darītu darbiņu te nav, jo vienmēr atrodas kāds, kurš ir īstajā laikā, īstajā vietā.”

„Dzietu” vadītāja Sandra Degle ar ne-lielu samulsumu, bet pārliecināti uzsver – „Dzieti” ir ļoti pozitīvi, enerģiski cilvē-ki ar ārkārtīgi lielu radošo dzirksti. Man patīk, ka viņi visu dara kopā, vienmēr jūtams drauga plecs un galvenais - visam vienmēr tiek atrasts pozitīvs risinājums. Par „Dzietiem” noteikti var teikt – viens par visiem, visi par vienu. Šim kolektī-vam īpašais ir tas, ka ideāli kopā sadzīvo

dažādu paaudžu cilvēki, kuri viens otru papildina. Ne velti kolektīva jaunieši kā dadži pieķērušies pārējiem un saka – labi cilvēki, mums te ļoti, ļoti patīk.

Dejotāja Vaira Koka par mums: „„Dzieti”- tā ir mana iespēja vienlaicīgi izbaudīt dejotprieku, satikšanās prieku, rūpes vienam par otru, bērniem un otrām pusītēm. Tās ir neaizmirstamas sajūtas pēc katras kopā būšanas ārpus deju zāles. Jau gads pagājis, bet mēs joprojām katru reizi satiekamies tāpat kā pirmajā reizē - ar prieku, mīlestību.”

Bet mūsu Kaspars Bašķis atzinīgi no-vērtē pozitīvo Beverīnas novada vadības un dienestu attieksmi, kolektīva kopības sajūtu - kopā dejās un ārpus mēģināju-miem un koncertiem, un priecājas par jaunajiem, kas turas pie mums un prom

nevar dabūt, par bērniem, kas pinas mums pa vidu, bet tā tam jābūt!

28.janvārī Brenguļu sākumskoliņā ar direktores Sandras Kaufmanes atbalstu un izdiedzētiem zaļiem asniem – dzietiem sevi pieteica deju uzvedums „Kad gribas mīlēt”, uz kuru aicinājām savus draugus - Beverīnas novada deju kolektīvus „Mūri” un „Abuls”, savus vienaudžus no Ozol-muižas - deju kopu „Ozoli”, „Lusti” no Rūjienas un tautas mūzikas kapelu „Abul-malas burlakas”. Daudzie „paldies!” mūsu atbalstītājiem: Beverīnas novada pašvaldībai, alus darītavai SIA „Abula”, AS „Trikātas siers”, veikalam „Valreks” un ziedu salonam „Vētras”, traktierim-pi-cērijai „Liepziedi un Rozmarīns” un AS „Laima”. Dāvinātie ziedi mūsu vadītājai Sandrai Deglei bija lielais paldies par to, ka ikdienā no viņas varam smelties dzī-vesprieku, trakulīgas idejas un dejotpras-mi. Un, protams, paldies skatītājiem, kas mums ticēja, atnāca ziemas spelgonī uz nezināmo.

Pēc koncerta dalījāmies emocijās un iespaidos. Dejotājas Daces teiktais sasil-dīja tik ļoti: „Paldies no Amonu ģimenes par superīgo uzvedumu! Es kā aktrise pirmo reizi mūžā izbaudīju katru niansi - ar baudu izgaršoju savu lomu, ar bau-du klausījos uzvedumu, kad pašai nebija jābūt uz skatuves, ar baudu dejoju katru deju.”

Gads izdejots, bet galvas pilnas jaunām idejām, un priekšā nopietns darbs, jo deja un radoši cilvēki līdzās iedvesmo, mudina sapņot un sapņus piepildīt.

„Dzietu” dejotāja Vita zeibote

“dzietiem” pirmais gads aizvadīts

tālās gaujmalas „Visi putni” tiekas Valkas pamatskolā

16.februārī Valkas pamatskolā norisinājās Tālās Gaujmalas novada bērnu un jaunie-šu folkloras kopu sarīkojums „Visi putni”.

Tālas Gaujmalas bērnu un jauniešu folkloras kopas savā sarīkojumā, kas veltīts kā-dai noteiktai tēmai, tiekas katru gadu . Šīgada tēma ir „Putni” latviešu tradicionālajā kultūrā – dziesmās, dančos, rotaļās un spēlēs.

Folkloras kopu tikšanos noorganizēja Valkas novada BJC „Mice” darbinieki, sa-darbojoties ar Valkas pamatskolu, Vidzemes reģiona vides aizsardzības pārvaldi un tradicionālās kultūras biedrību „Aprika”.

Valkas pamatskolas siltajās un mājīgajās telpās satikās Valkas novada BJC „Mice” f.k. „Vainadziņš”, Ērģemes pamatskolas f.k. „Rikanda”, f.k. „Pasaciņa” no bērnudārza Mūrmuižā, Rankas pamatskolas f.k. „Dzīpariņi”, Valmieras 5. vidusskolas f.k. „Sud-maliņas”, Ēveles pamatskolas f.k. „Ēvele” un saietu nama sievu ansamblis „Romaški” no Lugažmuižas.

Sarīkojums sākās ar kopīgu Meteņa dziesmu „Nāc, nākdamis, Metenīti!” un Valkas BJC direktores Vitas Kalvānes uzrunu, tad katra kopa rādīja savu 7-10 minūšu prog-rammu par putniem.

„Pasacēni” ir pirmsskolēni, kas gatavojoties skolas gaitām, iepazīst burtus un ci-parus, apgūst prasmes zīmēt, konstruēt, dziedāt, dejot un sportot, ar vaļā acīm vērot apkārtni, dzimtās puses dabu. Pa kuru logu veries, tuvāk vai tālāk ir redzams mežs.

Tāpēc savu uzstāšanos sākām ar latviešu tautasdziesmu „ Kas kaitēja nedzīvot’i diža meža maliņā”, dziedājām un dejojām „ Kur brauksiet’i, sīki putni” un „ Dzenīts kala”, izstāstījām teiku par to kāpēc vārna un žagata nelido uz siltām zemēm, aicinājām visus uz kopīgu rotaļu „Juku, juku sīki putni”. Bērni aktīvi un aizrautīgi dejoja citu folkloras kopu piedāvātās dejas un rotaļas.

Kamēr skolotājas apspriedās un uzklausīja Māras Mellēnas un Dinas Kalniņas vēr-tējumus, Vidzemes reģiona vides aizsardzības pārvaldes vides inspektore Rūta Zepa bērniem stāstīja ko dara putni ziemā un atskaņoja dažādu putnu balsis.

Pēcpusdienā skolas pagalmā mūs aicināja Lugažmuižas sievu ansamblis „Romaški” dziedāt Masļeņicas dziesmas, vienoties līkumdancī ap ugunskuru, vērot Salmu lelles sadedzināšanu. Ugunskurā metām šautras ar vēlējumu: „ Lai sadeg viss sliktais!”, „ Lai ziema iet projām!”

Lai dzied putni un nāk pavasaris ar zaļu zālīti un saules siltumu!

anita golubovska,folkloras kopas „ Pasaciņa” vadītāja

z. mauriņas piemiņas istabas iekārtošanai meklē Latvijas brīvvalsts laika rakstāmgaldu

Zentas Mauriņas piemiņas istaba Mūrmuižā šobrīd tiek kosmētiski remontēta un tur izvietotā ekspozīcija drīz atkal būs pieejama apmeklētājiem un ekskursantiem.

Viens no istabas iekārtojuma elementiem ir galds, uz kura stāv Mauriņas grāma-tas. Diemžēl, šis galds darināts pēc II pasaules kara un neraksturo pirmās Latvijas republikas laika interjeru. Tāpēc, ja kādam novada iedzīvotājam ir pašam nevajadzīgs rakstāmgalds vai parasts galds bez atvilknēm, kas varētu būt taisīts pirms 1940. gada, pašvaldība būtu pateicīga, ja Jūs to varētu uzdāvināt Z. Mauriņas piemiņas istabas iekārtojumam.

Telefons saziņai -26413592.


Trikātas pagasta Ūdriņas ir ciems, kas ģeogrāfiski un saimnieciski vairāk saistīts ar blakus esošajiem Strenčiem nekā ar Beverīnas novadu, kurā tas administratīvi ietilpst. Vairāki ūdrē-nieši ikdienā mēro ceļu uz darba vietu Strenčos, bet bērni tur apmeklē skolu. Viņu vidū arī Ziemuļu ģimene no “Silu-pītēm”, kura pagājušos Ziemassvētkos bija uzaicināta uz Rīgas pili, ciemos pie Valsts prezidenta.

Taisnības labad gan jāsaka, ka ģime-nes tēva Aigara Ziemuļa, dzimuša un auguša trikātieša - mežkopja jau otrā paaudzē - darba vieta ir Trikātas un Brenguļu pagasti, kur tagad, pēc VMD reorganizācijas, viņš ir mežzinis. Taču sarunas galvenā “vaininiece” šoreiz ir Ralda Ziemule, kuras profesionālā un sabiedriskā darbība Strenču pilsētā tika attiecīgi novērtēta, Ziemuļus izvirzot kā strencēniešu pārstāvjus prezidenta kan-celejas rīkotajā Ziemassvētku eglītes ie-degšanas pasākumā, uz kuru aicināja ģi-menes no visas Latvijas. Ralda pati nāk no Valkas, šai pusē ieprecējusies, bet nu jau sen gan Strenčos, gan Ūdriņās jūtas kā vietējā, savējā. Dubultā - Strenču un Trikātas/Beverīnas - identitāte tomēr par sevi neļāvusi piemirst arī Rīgas pilī, jo pasākuma vadītajs, acīmredzot vado-ties pēc dzīvesvietas adreses, Ziemuļus klātesošajiem pieteicis kā beverīniešus.

Ar Raldu sarunājamies viņas darba vietā - Strenču mūzikas skolā, kur Ral-da strādā jau kopš 1986. gada. Darbu uzsākusi kā mūzikas pedagoģe, taču no 2002. gada ir arī skolas direktore. Līdztekus darbam mūzikas skolā Ralda strādā arī Strenču psihoneiroloģiskajā klīnikā, kur kā mūzikas psiholoģe vada mūzikas terapijas nodarbības slimnie-kiem.

Atbildot uz jautājumu par saikni ar Beverīnas novadu, Ralda stāsta, ka re-gulāri kā vērtētāja tiekot aicināta uz Trikātas mazo dziedātāju konkursu “Cālis”, kopā ar pašdarbniekiem esot piedalījusies arī dažādos Trikātā noti-kušos svētkos. Šad tad personīgās darī-šanas kārtojot iznākot aizbraukt arī uz Brenguļiem, taču novada administratī-vajā centrā Mūrmuižā gan Ralda neesot vēl bijusi.

Ralda norāda, ka laba sadarbība Strenču mūzikas skolai izveidojusies ar Trikātas pamatskolu, kuras direktore Brigita Avišāne mudina bērnus braukt uz Strenčiem un apgūt mūziku. Bēr-niem tā ir liela iespēja un ieguvums, saka Ralda. Mūzika veicina smadze-ņu attīstību un, kā pieredze rāda, bēr-ni, kas apmeklē mūzikas skolu parasti ir veiksmīgi arī citās jomās. Vecākiem tas, protams, nav viegli - bērni jāmo-tivē, reizēm jāpiespiež mācīties, kā arī regulāri jāved uz nodarbībām, kas tālāk dzīvojošajiem arvien pieaugošo degvie-las cenu fonā atstāj zināmu iespaidu uz ģimenes budžetu.

Senāk, pirms gadiem piecpadsmit, Ralda atcerās, Trikātas pagasta pado-me bija pat nodrošinājusi autobusu, kas divas reizes nedēļā veda jaunos trikā-tiešus uz Strenču mūzikas skolu un at-

pakaļ. Tad, mainoties pagasta vadībai, iestājies “klusais periods”, kad mūzikas skolas apmeklēšana atbalstīta netika, taču tagad situācija atkal ir mainīju-sies un Beverīnas novada dome radusi iespēju segt degvielas izdevumus tiem vecākiem, kuri kopā ar savu atvasi uz Strenču mūzikas skolu ved vismaz vēl divus citu ģimeņu bērnus.

Lauku mūzikas skolai tomēr ir maz-liet cita funkcija nekā tādai pat iestādei lielākā pilsētā, Ralda saka. Vienlaikus tā ir arī kā interešu izglītības centrs, vie-ta, kur, atnākot pēc skolas, var lietderīgi padarīt laiku, arī uzspēlēt spēles, galda tenisu vai pat sacensties bumbas spēlē - pagājušā vasarā pie skolas uzstādīts bas-ketbola grozs. Kopā darbojoties dažādu vecumu bērniem, viņiem rodas lielāka iespēja apgūt arī sadzīvošanas prasmi. Galvenā prioritāte mums - Strenču mū-zikas skolā - ir bērns, direktore norāda. Mums nav izvirzīts uzstādījums, ka audzēkņiem obligāti jāsasniedz augsts muzikālās meistarības līmenis, jāpie-dalās konkuros, utt. Svarīgi ir, lai skol-nieki apgūtu noteiktu programmu un iegūtu pieredzi un emocijas, kuras var sniegt tikai mūzika. To mēs gribam dot arī Trikātas bērniem, lai viņi sajustu šo mūzikas skolas “garšu”, R. Ziemule re-zumē.

Ziemuļu ģimenē aug trīs bērni, kuri arī, protams, “izlaisti cauri” mūzikas skolai. Vecākajai meitai Alisei šobrīd 21 gads un viņa studē kultūras akadēmi-jā, apgūstot kultūras vadības program-mu. Līdztekus studijām Alise joprojām iespēju robežās piedalās Strenču kultū-ras dzīvē - dzied korī “Rītu puse”. Vidē-jais dēls Kārlis (20) studē datorzinātnes RTU, taču tāpat turpina dziedāt “Rītu pusē” un spēlēt Strenču orķestrī, tajā

pat laikā paspējot arī dejot TDA “Ro-taļa” Rīgā. Jaunākais dēls Matīss (15) vēl mācās pamatskolā - šogad beigs 9. klasi - un, protams, spēlē orķestrī un dzied korī. Ļaudis reizēm jautājot, kā gan jums tas izdodas, ka visi bērni spēlē un dzied? Taču tas ir ļoti vienkārši, Ral-da skaidro, bērni gluži vienkārši seko vecāku piemēram - Ralda ar Aigaru gan dejo vidējās paaudzes deju kolektīvā “Tīne”, gan arī dzied korī.

Runājot par brīvā laika pavadīšanu, ārpus dalības korī un deju kolektīvā, Ziemuļiem ļoti patīk Latvijas apceļoša-na, ko darot kopā ar draugiem. Pabūts visos novados. Ziemā cenšoties atrast laiku, lai dotos uz netālo Torņa kalnu, kas jau izsenis esot ūdrēniešu iecienīta vieta slēpošanai un jautriem nobraucie-niem ar kamaniņām, plēvēm un citiem palīglīdzekļiem.

Katram jādara tas darbs, kas vislabāk patīk un padodas, uzskata Ralda. Dzīvē viņa lielākoties uzticās citiem un vēlas, lai citi uzticētos arī viņai. Tomēr vien-mēr svarīgi izrādīto uzticību attaisnot, strādājot ar maksimālo atdevi.

Ir lietas, ko mēs nesagaidām no paš-valdības, no valsts, taču, kuras varam izdarīt paši - tā Ralda, kad jautāju par biedrību “Šūpoles”, kura viņas ieros-mē Strenčos tapusi pagājušajā vasarā. Biedrībā šobrīd pavisam ir 5 biedri, bez Raldas - mūzikas skolas direktores - vēl arī Strenču vidusskolas direktore Dace Gaigale, bērnudārza vadītāja Sandra Āķere, mūzikas skolas skolotāja Inga Čukure un deju kopas “Tīna” dalībnie-ce, strencēniete Antra Ziediņa. Liels biedru skaits nav mūsu biedrības priori-tāte, saka Ralda, svarīga ir kvalitāte un praktiskais darbs. Tāpēc arī esam apvie-

nojušies tie, kas grib ne tikai runāt, bet arī darīt.

Pēdējais lielākais biedrības īstenotais projekts bijusi “Ideju talka”. Tās ietva-ros strencēnieši nākuši kopā un izteiku-ši idejas par darbiem un lietām, kas va-rētu uzlabot iedzīvotāju pašizaugsmes iespējas vai uzlabot pilsētvidi. Dažas no piedāvātajām idejām jau īstenotas, kā piemēram noorganizēti un notiek angļu valodas kursi, darbojas mākslas pulciņš, bet citas lietas vēl tikai tiks darītas. Šo-brīd Lauku atbalsta dienesta “Leader” programmā izsludinātajā konkursā tiek izskatīts biedrības iesniegtais projekts par jauniem tērpiem Strenču jauniešu deju kolektīvam un “Tīnei”. Lai izdo-das!

Sarunas noslēgumā jautāju Raldas Ziemules viedokli par iespējamo sadar-bību starp Strenču un Beverīnas novada izglītības iestādēm, pašdarbniekiem un sabiedriski aktīviem cilvēkiem.

Strencēnieši, saka Ralda, ir atvērti sadarbībai ar Beverīnas novadu. Pie-mēram, maijā Strenču vidusskolā no-tiks bērnu dziesmu svētki, kur varētu piedalīties arī kādi kolektīvi no Beve-rīnas novada. Mēs būtu pat ļoti ieinte-resēti savstarpēju kontaktu veidošanā un kopēju pasākumu rīkošanā, mūzikas skolas direktore turpina, jo līdzšinējā norobežošanās nevienam neko labu nav devusi. Dzīvojam it kā blakus, līdzās, bet viens par otru tik maz zinām. Lai ko vairāk panāktu ir jāskatās pāri novadu robežām.


dzīve mūzikas skaņās

PIE PREZIDENTA. Ziemuļu ģimene kopā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu un kundzi Daci Seisumu Ziemassvētku eglītes iedegšanas pasākumā Rīgas pilī 2011.g. 14. decembrī.

Mūsu cilvēks: Ralda Ziemule


Neskatoties uz to, ka sestdienas 11. februāra rītā Beverīnas novadā termometra stabiņš bija noslīdējis 26 grādus zem nulles, ap 70 aktīvās atpūtas cienītāji pulksten desmitos pulcējās pie Valmiermuižas alus darītavas, lai pēc nelielām uzkodām alus brokastīs dotos atpūtas un tūrisma centra „Eži” rīkotajā otrajā slēpju maršā uz Brenguļiem.

Taisnības labad gan jāpasaka, ka pērn pārgājiens notika pretējā virzienā.

Arī šoreiz pasākuma sadarbības partneri bija Beverīnas novads, sporta centrs „Kaimiņi”, kā arī Brenguļu sākumskola, kur notika pasākuma noslē-gums un saviesīgā daļa. Pārgājiena maršruts bija nedaudz īsāks nekā kā pērn - ap 12 kilometru, jo Gauja bija aizsalusi un un galvenais pasākuma ini-ciators Rolands Melbārdis (viņš arī slēpju sliežu iebraucējs) nolēma nebraukt pāri Vanšu tiltam, bet veda garo dalībnieku kolonu pa Gaujas labo krastu, un pa aizsalušo upi tieši uz Abula ieteku, kur beve-rīniešu sarūpēts jau bija iekurināts ugunskurs.

Sagaidīt pārējos no Brenguļiem bija atslēpojuši arī Gints Vilks un Uldis Podnieks. Pēc atpūtas brī-ža, nobaudot Valmiermuižas karstalu un uzcepjot līdzpaņemtās desiņas, dalībnieki slēpju maršu tur-pināja pa Abulu, Brenguļus sasniedzot ap pulksten trijiem pēcpusdienā, kur daļa drosminieku pie tilta uzslēpoja uz dambja un uz Brenguļu alus darītavas fona pozēja fotoentuziastei Santai Paeglei. Viņas noķertie pārgājiena mirkļi internetā ir apskatāmi sadaļā http://santapaegle.wordpress.com.

Turpinājumā dalībniekus un viesus skolas ēdnīcā gaidīja „Rātes vārtu” gatavotā bukstiņbiezputra un Brenguļu alus degustācijas, kur namamātes lomu bija uzņēmusies galvenā šefpavāre Inguna Vilka, bet par muzikālo jomu rūpējās Alfrēds Stīpiņš. Pēc sātīgā launaga uz skatuves kāpa Trikātas kultūras nama vīru vokālais ansamblis, sniedzot muzikālu priekšnesumu pazīstamā kordiriģenta Ērika Deru-ma vadībā. Bet pēc koncerta ģitāres pavadījumā alus un citās galda dziesmās vienojās paši slēpju

marša dalībnieki. Bija iespēja arī pērties mobilajā pirtī, kā arī apmeklēt centra „Kaimiņi” dušas un saunu, par ko rūpējās centra administrators Gatis Zvirbulis. Pasākums bija izdevies un dalībnieki, gandarīti par jauki pavadīto dienu, smēlās spēku un enerģiju jaunai darba nedēļai.

Uz tikšanos 12. maijā otrajā laivu maršā „Bren-guļi - Valmiera”.

aivars grinbergs, slēpju marša dalībnieks

slēpošanas pārgājiena Valmiermuiža – Brenguļi dalībnieki bija gandarīti

aicina atsaukties Jaunvāles un Brenguļu skolu absolventus

Brenguļu bibliotēka, sakarā ar skolu izglītības pirmsākumu 150 gadu jubileju Brenguļu pagastā, aicina atsaukties bijušo Jaunvāles (Cempu) un Brenguļu (Dzērvīšu) skolu absolventus.

Lai sagatavotu izglītības vēsturei Brenguļu pagastā veltītu iz-stādi, mūs interesē arī šo skolu senās fotogrāfijas, skolnieku burt-nīcas, liecības vai citi materiāli. Oriģināli īpašniekiem tiks atdoti atpakaļ.

Saziņa:

Aiga Blumberga - tel. 64233431, [email protected] Santa Paegle - mob. tel. 26356550, [email protected]

Jaunvāles (Cempu) skola 20. gs. 20.-30. gados.

Brenguļu (Dzērvīšu) skola 1951. gadā.

m. onskulis gūst jaunus panākumus10. februārī „Lido” kalnā netālu no Gaiziņa risi-

nājās Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiādes (LJZO) sacensības kalnu slēpošanā. Sudraba medaļu milzu slalomā izcīnīja beverīnietis Mārtiņš Onskulis juni-ors, kurš mācās Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā.

Pirms LJZO Mārtiņš Onskulis juniors aizvadīja treniņnometnes Austrijā un Itālijā. Tiesības pieda-līties šādās Starptautiskās Slēpošanas federācijas (FIS) nometnēs viņš izcīnījis jau trešo sezonu pēc kārtas.

18. un 19. februārī Siguldā notika Latvijas kausa (LK) izcīņas pirmais posms kalnu slēpošanā. Arī šajās sacensībās Mārtiņš Onskulis startēja sekmīgi, vairākkārt kāpjot uz goda pjedestāla.

18. februārī milzu slalomā divu distanču summā M. Onskulis apmēram 40 elites vīru konkurencē ieņēma 4. vietu (3. v. junioriem), bet supergigantā – 6. vietu (4. v. junioriem). Savukārt 19. februārī slaloma disciplīnā divu trašu summā Mārtiņš ierin-dojās trešajā vietā (2. v. junioriem).

Kā norādīja sportista tēvs Mārtiņš Onskulis se-niors, dēla lielākā cerība ir startēt ziemas olimpis-kajās spēlēs, kas 2014. gadā notiks Sočos. Vēlam veiksmi nosprausto mērķu sasniegšanā!

aivars grinbergs, Centra “Kaimiņi” vadītājs

Beverīnas Ziņotājs-21- nr. 1, 2012

2011.gada septembrī Beverīnas nova-da Trikātas pamatskola uzsāka Eiropas savienības Mūžizglītības atbalstītu daudz-pusēju skolu partnerības projektu Come-nius, kura nosaukums ir „Come along and lets play together”. Šajā projektā pieda-lās skolas no piecām valstīm – Spānijas, Rumānijas, Turcijas, Polijas un Latvijas. Šādā projektā, kurš ilgs 2 gadus, līdz pat 2013.gada jūnijam, Trikātas pamatskola piedalās pirmo reizi.

Projekta mērķis ir iedzīvināt un iedot jaunu elpu tradicionālajām spēlēm, kuras tiek spēlētas gan savā valstī, gan visās projekta partnervalstīs.

Lai sasniegtu šo mērķi projekta laikā tiks veicināta skolnieku interese mācīties valodas un citu tautu kultūru un tradīcijas, kā arī sekmēta skolnieku prasme strādāt komandā, sadarboties, uzklausīt citu vie-dokli un izteikt savas domas, kā arī iegūt jaunus draugus.

Divu gadu laikā plānots veikt ļoti da-žādas aktivitātes. Tiks izveidots kalendārs ar fotogrāfijām, kurās attēloti bērni spēlē-jot spēles. Vienkopus tiks apvienotas visu projekta dalībvalstu tradicionālās spēles. Skolnieki un skolotāji meklēs un apkopos informāciju par projekta dalībvalstīm.

Kā viena no aizraujošākajām aktivi-tātēm ir skolēnu un skolotāju došanās uz Spāniju, Rumāniju, Turciju un Poliju, lai iepazītu šo valstu kultūru un tradīcijas, lai spēlētu spēles un reālajā dzīvē izmantotu savas angļu valodas zināšanas. Tas ir liels pārbaudījums ikvienam skolniekam, jo bērni mobilitātes laikā dzīvo ģimenēs.

Pirmā vizīte notika oktobra beigās Spānijā, Bilbao. Tā bija administratīva tikšanās un no Trikātas pamatskolas uz to devās skolas direktore un projekta koordi-natore Brigita Avišāne un angļu valodas skolotāja Līga Veikšāne.

Lai gan šīs tikšanās laikā bija jāpārrunā un jānolemj daudz organizatoriski jautā-jumi, šī vizīte bija pilna ar interesantiem un pārsteidzošiem notikumiem. Mūsu viesnīca atradās Bilbao. Tā ir Basku Ze-mes lielākā pilsēta un Biskajas provinces galvaspilsēta. Pavisam netālu no mūsu viesnīcas atradās pasaulslavenais Gugen-heima muzejs. Nākamajā dienā pēc iera-šanās mums bija iespēja apskatīt vienu no lielākajām kurorta pilsētām Spānijā, San-Sebastjanu, kura atrodas Atlantijas okeāna Biskajas līča piekrastē. Mums bija iespēja pabūt senā zvejnieku pilsēti-ņā, kur pāri līcim no Spānijas krasta var redzēt Franciju.

Ļoti pārsteidza plašās Bilbao privāt-skolas iespējas ar vairākiem mācību kor-pusiem, nesen celto bērnudārza ēku un daudzveidīgajām un plašajām sporta cen-tra telpām.

Spānijas vizītes laikā tika izveidota projekta mājaslapa http://playwithme.wikispaces.com/ , kurā ir iespēja izlasīt informāciju par visām projektā iesaistīta-jām skolām, notikušajām un plānotajām aktivitātēm, kā arī apskatīt foto un video no mobilitātēm Spānijā un Rumānijā.

Jau novembra beigās četras skolnieces: Sabīne Krumeņa, Inga Ziemane, Arta Zie-mane, Eva Bērziņa, kā arī piecas skolotā-jas, Maruta Ģingule, Aiga Gartmane, Vita Lāce, Līga Veikšāne un Brigita Avišāne devās uz Rumāniju. Ceļš nebija tāls, bet ļoti ilgs. Bija vajadzīgas trīs lidmašīnas, lai nokļūtu Rumānijā, Timišoarā. Bet tā kā skola atradās Lupenī, tad mums priek-šā vēl bija gandrīz piecu stundu ilgais nakts brauciens. Liels bija mūsu pārstei-gums, kad nakts melnumā mūs skolā sa-

gaidīja ne tikai projekta koordinators, bet arī vecāki un bērni no viesģimenēm. Kad bērni bija nodoti rumāņu ģimenēs, skolo-tāji tika vesti pa serpentīnveidīgu 10 kilo-metrus garu ceļu 1.5 kilometru augstumā uz viesu namiņu.

Pirmā diena skolā tika veltīta tam, lai skolnieki un skolotāji iepazītos, apskatītu skolu un rumāņu skolniekiem pastāstītu par savu valsti un skolu. Pēc iepzīšanās visi devās uz restorānu, lai visi kopā no-baudītu pusdienas. Tā kā tradicionāli ru-māņu pusdienas sastāv no uzkodām, zu-pas, otrā ēdiena un deserta, ko šoreiz vēl papildināja neaizmirstami bērnu priekš-nesumi un kopīgas dejas, tad neviens pat nepamanījām kā pienāca un pagāja vaka-riņu laiks un vajadzēja doties pie miera.

1.decembrī, vizītes otrajā dienā, cilvēki no tuvākas un tālākas apkārtnes devās uz Alba Julju, lai svinētu Rumānijas Nacio-nālo dienu. Atpakaļceļā autobusā valdīja īpaša noskaņa, jo bērni sarunājās, dziedā-ja dziesmas un spēlēja spēles.

Trešās dienas rīta puse tika pavadīta mācoties un spēlējot rumāņu tradicionā-lās spēles. Pēc pusdienām visus gaidīja pārsteigums ar dažādiem pārbaudījumiem – piedzīvojumu trasīte.

Pēdējā diena tika veltīta ekskursijai uz Korvina pili. Pēc pastaigas Drakula pilī un pusdienām, autobuss piebrauca pie kalna, kura augšā atradās pilsdrupas. Lai nokļūtu augšā, vajadzēja braukt ar vago-niņu-pacēlāju. Tas bija ļoti aizraujoši, jo kalns bija ļoti stāvs. Atgriežoties Lupeni, visi devās uz atvadu ballīti, kurā katram dalībniekam tika pasniegts sertifikāts par piedalīšanos šajā vizītē.

Kad nākamajā dienā viesģimenes at-vadījās no meitenēm, tad bērnu acīs bija neviltotas asaras, jo meitenes šajās dienās bija ļoti sadraudzējušies. Un tad jau, sa-kāpuši busiņā, visi devās 30 stundu ilgajā mājupceļā uz Latviju.

Vecāki, skolotāji un skolasbiedri tika iepazīstināti ar piedzīvojumiem Rumānijā Trikātas pamatskolas vecāku kopsapulcē, Ziemassvētku pasākumā un klases stun-dās. Mācījāmies Rumānijā apgūtās dejas, iepazinām valsts ģeogrāfiju, vēsturi, tra-dicionālos ēdienus, ievērojamus cilvēkus, karogu u.c.

Projekta darbību turpinot gatavojamies pavasara vizītei uz Turciju. Svarīgākā dā-vana, kas jāsagatavo ir dejas uzvedums. Laimīgie skolotāji un skolēni jau izvēlēti, atliek čakli darboties, lai Trikātas pamat-skola Ankarā, Turcijā tiktu atraktīvi un radoši prezentēta.

Trikātas pamatskola ir Eiropā, un mēs vēlamies, kaut izdotos labo no Eiropas ie-kļaut Trikātas pamatskolā.

Līga Veikšāne un Brigita avišāne

Šis projekts tika finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija [pazi-ņojums] atspoguļo vienīgi autora uzska-tus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

“comenius” projekta aktivitātes trikātas pamatskolā


Senie latvieši ļoti ticēja māņiem, spokiem un citām mītiskām parādībām. Šīs liecības saglabātas teikās un nostāstos, kuras minētas kā upuru, maldu vai parādību vietas. Arī Trikātas pusē.

Teiku jeb nostāstu „Par musinātāju pie Trikātas Baz-nīcas ezera” stāstījusi Roņu Alma: „Ezera krastā mājiņā dzīvojuši vīrs un sieva. Jau no paša rīta, sieva manīju-si vīra nemieru. „Nu, kas tad tev?” – „Es gribu iet uz ezeru.” Sieva kaut netīkami pārsteigta par vīra vēlmi, to nav izrādījusi. „Nu, ko nu Jāni, atnes malku.” Vīrs tik skatās uz ezeru un grib tur doties. „Atnes nu, vīrs, no akas ūdeni.” – „Aiznes nu cūkām ēdienu.” Dari šo un dari šito. Un tā vilcinājusi vīru. Bet vīrā tik liels nemiers un tik skatās uz ezeru. Un tā sieva ar darbiem vīriņu aiz-kavējusi. Laiks steidz uz priekšu. Nu jau pēcpusdiena ap četriem. Vīrs atkal satraukts skatās uz ezeru. Te no ezera izšaujas zirga galva un velnišķā balsī brēc: „Nāc drīz!” Nu sieva vīram prasa: „Vai tu vēl gribi iet uz ezeru?” – „Nē, nē nemaz negribu!” Un tā sieva izglāba vīra dvē-seli no sātana nagiem.” [No Roņu Almas pēc atmiņām stāsta Elga Mežiele Blomes pag. „Dzintaros”.] Šajā tei-kā šodien saklausām neuzticīga vīra izdarības un sievas gudrību, kas notur vīru mājās.

Daudz nostāstu dzirdēts par Jēņa kalnu, ka tur nesti upuri seniem dieviem, norakts pods ar zelta naudu, tajā dzīvo zelta jaunava, atradusies Burtnieku pils ... Lūk, nostāsts vēsta: „Tuvu pie draudzes skolas nama ir kāds kalns ar vārdu Jēņa kalns. (No kam tas vārds cēlies neva-rējām zināt dabūt, tik vien piekalnē ir kādas mājas, kuras arī par Jēņa mājām sauc.) Uz šī kalna bijuse veca upuru vieta, kur, kā stāsta, pagānu laikos cūku galvas tikušas upurētas. No šī kalna ir visapkārt jauks, daudz jūdžu tāls izskats. Arī Zilo kalnu, kas vēl slavenāka veca upuru vie-ta, varēja tālumā redzēt. (Šis Zilais kalns pastāvīgi izska-tās zils, laikam no dažādiem tvaikiem, kas iz zemes iz-ceļas). Uz minētā Jēņa kalna šoreiz dziedāšanas dievam tika bagātīgi upuri nesti. Laiks bij tīrs un jauks un atļāva dziedāšanas upurus nest līdz tumšam vakaram.” [Baltijas Vēstnesis. Nr.37. 15.09.1871. –291. lpp.]

Maldu un spoku vietas atradušās arī pašā Trikātas centrā. Nostāsts pierakstīts par „Kroņa vīru”: „Gandrīz pa pašu pusnakti vienc skrodelis gāš no Trikātes uz Lip-šukalnu. Kā nu šis pagāš pa Zemo tiltu, tā redz ka šim akurātas pretī nāk vienc kroņa vīrs ar lukturi rokā. Tam kroņa vīram bīši tāda diustūraina cepure galvā, varen stalti zābaki un spīdīgas pogas. Skrodelis nu pārbijies un šim visas maliņas virināšas. Šis nu nezināš vais no bai-lēm vais kur sprukt, bet kroņa vīrs nācis šim taisni virsū. Bet skrodelis aizmetis seu trīsas reizes krustu priekšā un sācis skaitīt Tēva reizi. Kā skrodelis trežo reizi Tēva reizi skaitīš, tā kroņa vīrs uz vietas pazudis un uzreiz sacēlies tāc negans vēš un atkal uzreiz mierā.” [145, 1914 Vlk Plāņos] Teikā saglabāta stāstīstāja īsta trikātiešu izloks-ne.

Citā teikā stāstīts par biedēkļiem: „Trikātas muižā, Grāvu palejā vecos laikos bīš tādas vecas rijas, kuras saukuši par Grāvu rijām. Tagadīt riju sen jau vairs neesot un tai vietā ierīkotas granc bedres. Nu tamās pašās granc bedrēs vē tagadnīt rādoties visādi biedēkļi. Citu reizi skaidri dzirdot, ka vienc no pakaļas nākot. Bet kā gājēš (cilvēks) paskatoties atpakaļ, tā nekā nevarot saredzēt un tūlītās saceļoties tāc vēja šņāciens. Citu reizi atkal tie paši biedēkļi rādoties braukšus, bet tālumā gan šos ne-vienc nēsot redzēš.” [LFK 145, 1913 Vlk Plāņos]

Kur tad nu Trikātas pusē bez velniem un raganām! Rakstos minēti vairāki Raganu akmeņi, kuru atrašanās vietu šodien nav iespējams noteikt. Arī par raganām un velniem saglabājušies nostāsti: „Pie Trikātas pagasta Smeiļa mājas esot liels akmens, ko saucot par Raganu akmeni. Uz tā akmens raganas pa naktīm velējušās. Mā-jās reiz dzīvojis jauns, stiprs puisis, kas varējis pārsviest pat ragavas pār istabas jumtu. Vienu vakaru raganas at-kal velējušās. Puisis sacījis: “Jāiet, jāskatās, ko šās nu at-kal tur māžojas”. Puisis gājis uz Raganu akmeni. Bet tālu neticis. Uznācis tāds kā vēja grūdiens un atgrūdis puisi atpakaļ.” [H.Skujiņa Bilskas pag. LPT, XV. –212.lpp.]

Daudzu nostāstu zinātāja Minna Ziemule stāstījusi

pašas piedzīvoto un redzēto – „Par spīganu”: „Es nāku no Jaunā kroga pa ceļu uz māju. Skatos – uzreiz nāk vie-na laiva pa gaisu, uguns vis riņķī. Tāda liela, gara aste, lai klāt, un uguns dzirkstis apkārt vien šķīst. Nemaz tālu nē! Es skatos – nu riktīgi spīgana! Es tā biju dzirdējusi no veciem cilvēkiem, ka ir tādas spīganas. Tad nu viņa aizgāja aiz Trikātas ezera uz “Lezdu” mājām. Tur puiši bijuši aizgājuši meitās un dzirdējuši uzreiz, ka spīgana kliegusi: “Kur likt? Kur likta?” Puiši sacījuši: “Ber tepat

zemē!” Tad spīgana piebērusi pillu blāķi zirņu. Tā esot bijusi tā spīgana, kas Vijciemiešos pie Skripsta dzīvojusi uz rijasaugšu. Tas bijis turīgs saimnieks, ar tās spīganas palīdzību pie turības ticis. Riktīga spīgana bij. Kad vi-ņas pillas, tad uguņojot; kad tukšas, tad ne.” [LFK 1980, 2054 VLI folkl. XXI zin. eksp. Valkas raj. Uzr. R. Tava-re, dzr. Strenčos, tc. Minna Ziemule, dzim. 1879.] Tei-cēja ticēja, ka agrāk spīganas tiešām bijušas, ka vienu no tām viņai toreiz izdevies arī redzēt.

Kur ir raganas, tur arī velni. Viena teika stāsta, kā velns gribējis Gauju aizbērt un Vidzemi noslīcināt: „Kā velns gribējis apslīcināt Vidzemi. Senos laikos Vidze-mē mājojis velns, kuŗu Vidzemnieki reiz aizkaitinājuši. Velns viņiem atriebdamies gribējis Gauju aizdambēt, lai Vidzemnieki apslīktu. Vienu klēpi akmeņu jau Gaujā pie Krāča iebēris. Otru salasījis un nesis uz Gauju. Pa ne-laimi dziedājis gailis. Velns paspēris akmeņus vaļā un aizbēdzis. Vēl tagad pie krāča Gaujā ir daudz akmeņu.”

Seno iedzīvotāju tikšanās ar velniem un citiem bries-moņiem saglabājusies nostāstā: „Netālu no Strenčiem atrodas Kampiņsala. Pa vasaru tur sēj labību. Reiz vasa-rā sieviete gājusi apkopt kartupeļus. Ap pusdienas laiku viņa apsēdusies zem vecas liepas. Viņa zinājusi, ka ap šo liepu sliktas runas. Te uz reiz iznācis no liepas velns trim galvām un saskrējuši arī daudz citu velnu. Sieviete sēdējusi nekustēdamās. Viņai ienācis prātā Dievs, un visi velni pazuduši.” [No P. Šmita manuskripta. LVM AN,

PVA]

Vēl šodien tautā klīst nostāsti par pelēkiem stāviem, kas manīti tumšos rudens vakaros pie Trikātas pilskalna vai Trikātas kapos. Kas tie ir, kas laupa mieru 20. gs. iedzīvotājiem – spoki, iedomu tēli vai tiešām kas pārda-bisks, kam gribas ticēt un baidīties?

Inga Boškina,skolotāja, novadpētniece

upuru, maldu un parādību vietas trikātas pusē

Trikātas baznīca un Baznīcas ezers. 20. gs. sākuma uzņēmums. Attēls no Baltijas Centrālās bibliotēkas krājuma.

Trikātas ciemats. 20. gs. sākuma uzņēmums. Attēls no Baltijas Centrālās bibliotēkas krājuma.


27. februārī Trikātas pamatskolas aktu zālē tikās 1. – 9. klašu skolēni pasākumā „Grāmatas, tehnoloģijas un mēs”, kopīgi izvērtējot, kā tehnoloģijas, ienākot sadzī-vē, mēģina izkonkurēt pastāvīgās vērtī-bas. Viena no tām – grāmatas.

Janvāris Trikātas pamatskolā tradicio-nāli ir Draudzīgā aicinājuma laiks, kad skolēni, skolas darbinieki un vecāki tiek aicināti ziedot skolai naudas līdzekļus jaunu grāmatu, spēļu u.c. lietu iegādei.

Pasākumā „Grāmatas, tehnoloģijas un mēs” katra klase pārējos iepazīstināja ar savu dāvinājumu skolai. Priecēja, ka mā-cību kabinetos turpmāk būs ne tikai jau-nas grāmatas, bet arī spēles, kuras skolēni lietderīgi izmantos brīvajos brīžos. Tās ir izzinošās spēles „Apgūsti angļu valodu”, „Pazīsti pulksteni”, „Tvisters”, „Jautrie ugunsdzēsēji”, u. c. Skolas bibliotēka tiks bagātināta ar grāmatām: „Pasaules atlants bērniem”, „Jautrās Bites Spēļu grāmata” u.c. Skolas bibliotēkas lasītavas stūrītis tika papildināts ar ērtiem spilventiņiem,

kurus var izmantot lasot grāmatas uz pak-lāja.

Pasākuma noslēgumā skolas biblio-tekāre I. Boškina aicināja visus iejusties dzejnieku lomā un piedāvātos dzejoļus par grāmatām un burtiem „pārdzejot” – pielāgojot mūsdienu grāmatu konkuren-tam – datoram. Tapa daudz jauni neparas-ti un atraktīvi dzejoļi, piemēram, 1. klases dzejoļa variants:

„Buri-buri-datoriņ,Jā, jā, jāTās ir burvju durtiņas,Pa kurām var ieietInternetā.Ja tu proti slēgtVisus taustiņus klaviatūrāTad nāc man līdz!”

Paldies visām ģimenēm un skolas dar-biniekiem, kuri atsaucās ziedot skolai!

Skolotājas a. gartmane un I. Boškina

grāmatas, tehnoloģijas un mēs sporta spēles trikātas pamatskolā

28. februārī Trikātas pamatskolas sporta hallē pulcējās skolēni un skolotāji, lai mērotos spēkiem sporta spēlēs. Sporta skolotājs G. Purgalis piedāvāja neparastas sacensības, kurās cīnījās klases audzinā-tājs pret saviem audzēkņiem.

Veiklība un izturība tika pierādīta da-žādās aktivitātēs – šautriņu, lidojošo šķī-vīšu, mešanā, jautrajās stafetēs, veiklības pārbaudījumos. Draudzīgas konkurences gaisotnē skolēni un skolotāji sacentās pa-

visam astoņās sporta sacensībās. Šajā mā-cību gadā, atšķirībā no diviem iepriekšē-jiem, uzvarēja skolēnu komanda un balvā saņēma pašdarinātu koka ceļojošo kausu.

Paldies sporta skolotājam G. Purgalim par pavasarīgi sportisko pēcpusdienu!

Skolotāja a. gartmane


Beverīnas novada pašvaldības bezmaksas informatīvais izdevums

“Beverīnas ziņotājs”, iznāk neregulāri, par publicēto rakstu saturu atbild to autors.

Izdevējs: Beverīnas novada dome, “pagastmāja”, mūrmuiža, Kauguru pagasts, Beverīnas novads, LV-4224

e-pasts: [email protected] mājas lapa: www.beverinasnovads.lv

tālrunis: 64281740, 64281737 Fakss: 64220890

Izdevumu sagatavoja: Beverīnas novada sabiedrisko attiecību speciālists Valters grīviņš,

tel.: 26351628; e-pasts: [email protected]

norises laiks pasākums Vieta8. marts Vecvecāku pēcpusdiena.

Sākums: 16.00Programmā: Koncerts, rotaļas, tēja, izstāde, pārsteigumi, sena un ne tik sena mūzika

• Trikātas kultūras nams

10. marts sacensības “dullais 50” (jautri un radoši uzdevumi)Vakarā Sieviešu dienai veltīta balle. Ieeja: kungiem Ls 2,00, dāmām Ls 1,00.

mtu 6. nodarbība nodarbībaSākums: 14.00Programmā:1. Etiķetes un protokola eksperte Irma Kalniņa.2. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, 11. Saeimas deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš -25. gadi Latvijas ārpolitikā.3.Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda Zīriņa –Savējie: valodnieks Jānis Endze-līns(1873-1961) un gleznotājs Jānis Kalmīte (1907-1996).Gleznotāja Jāņa Kalmītes gleznu izstāde.

•

•

Brenguļu sporta halle

Kauguru pagasta „Pagastmājas” zālē Mūrmuižā

17. marts pašdarbnieku sadancošanaSākums: 19.00Koncertā piedalās deju kolektīvi: „AUDA” no Rīgas, „BITĪTE” no Rīgas, „LAILE”no Rīgas, „VAIVE”, „SKUJENE”, „ABULS”, „MUTULĪTIS”Ieeja brīva.noslēgumā balle.Spēlēs „Ceļavējš”, Ieeja Ls 1,50

• Trikātas kultūras namā

18. marts miegupes modināšana, Lielo dienu sagaidot...Sākums: 6.00 Mutes mazgāšana Miegupē Saullēktā, tautasdziesmu skandēšana kopā ar “Stutēm”, putras vārīšana un olu krāsošana. Apģērbs - atbilstoši laika apstākļiem.

• Kauguru pagasta “Vīnkalnos”

30. marts talantu konkurss Sākums: 16.00 Savus hobijus, prasmes un talantus aicināti rādīt Kauguru skolas skolēni un viņu vecāki

• Kauguru kultūras nams

5. aprīlī skolēnu deju kolektīvu sadancošana “Liela nāca Liela diena” Pie Kauguru skolas dejotājiem viesosies kolektīvi no Valmieras un Burtnieku novada• Kauguru kultūras nams

12. aprīlī Kauguru Bibliotēkas biedrības 115 gadu jubilejas sarīkojums Piedalās Latvijas Nacionālās bibliotēkas lektori ar stāstījumu par bibliotēku biedrību vēsturi Latvija un kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere, kuras tēma: „ Kas mēs esam un kādi mēs esam? Kur ir mūsu stiprās, kur vājās puses?”. Kā sarīkojuma viesi aicināti visu Valmieras apkārtnes bibliotēku bibliotekāri un grāmatu tirgotāji, lai apmeklētāji un bibliotekāri šajā dienā varētu izvēlēties un iegādāties jaunākās grāmatas.

• Kauguru kultūras nams

plašāka informācija par pasākumiem: www.beverinasnovads.lv

pasākumi un norises Beverīnas novadā martā un aprīlī

Aizveda no skolas sola: 1949. g. 25. marta deportācijas atceroties...turpinājums no 1. lpp.

iedzīvotāji un karavīri ar šautenēm (Izsūtāmo konvojēšanu nodrošināja operatīvās vie-nības, kas sastāvēja no iekšlietu karaspēka karavīriem, čekistiem, miličiem un “iznīci-nātājiem”. - V.G.).

Klasē pie durvīm stāvēja divi vīri ar plintēm. Tad sāka saukt no klases ārā vienu, otru, arī manu blakussēdētāju. Tie bija izsūtāmo ģimeņu bērni, kuri tika aizvesti pie saviem vecākiem, kas jau atradās pagastmājā. Tā arī viņi aizbrauca, ar skolas mētelīti mugurā. Pēc kādas pusstundas aizveda arī skolotāju. Sajūta, kad sākām saprast, kas notiek bija drausmīga, jo nevarēja zināt, kuru vēl paņems. Vēl vairākkārtīgi vedāji nāca klasē un kaut ko meklēja, kā noskaidrojās, gribēja paņemt arī skolas direktoru Dāvi Zaķi, tomēr viņu atrast tiem neizdevās. Vēlāk runāja, ka kāda skolotāja esot labi noslēpusi.”

Lai arī okupācijas vara centās ziņas par tuvojošos deportāciju saglabāt slepenībā līdz pēdējam brīdim, tomēr bija cilvēki šo pašu vietējo partijas funkcionāru lokā, kas tomēr riskēja un brīdināja par briesmām savus sarakstos iekļautos draugus un radus. Arī Briškās, kur saimniekoja Aivara tēvs, kas tur bija ienācis sava 1941. gadā aiz-vestā brāļa vietā, patvērumu no izsūtīšanas uz Sibīriju bija atradis viņa studiju biedrs Vidvuds Maile no Dauguļu puses. V. Maile tā arī palicis Kauguros un vēlāk strādājis kolhozā “Kaugurieši” par agronomu.

“Nāca baumas, ka vedīs [uz Sibīriju] vēl,” Aivars Ustups turpina. “Netālu no Briš-

kām, šķiet kaut kad [tā paša 1949.g.] jūnijā vietējie vīri bija egļu jaunaudzē izcirtuši tādu lielu tukšumu. Kokus veselu rindu ar visām saknēm bija izņēmuši ārā, iebrauca tur pajūgi ar bērniem un sievietēm iekšā un aizlika tās egles priekšā. No rīta vīri gāja ska-tīties vai kas ir bijis vai nav. Bailes cilvēkos bija iedzītas un visi ātri sastājās kolhozos. Šķiet tikai viens saimnieks, tāds Ozols Mūrmuižas pusē, tā arī neiestājās kolhozā.

Pavisam pēc Valsts arhīva ziņām 1949. gada 25.-30. martā no Latvijas izsūtīja 42 125 cilvēkus, no tiem 16 869 vīriešus un 25256 sievietes. Viņu vidū bija 10 987 bērni vecumā līdz 16 gadiem. Tiem vēl klāt jāpieskaita tie 211 bērni, kas līdz 1950. gadam piedzima ceļā uz nometinājuma vietām. Atpakaļ dzimtenē neatgriezās aptuveni 1/5 daļa no izsūtītajiem.

No Beverīnas novadā ietilpstošajiem pagastiem izsūtīja 483 cilvēkus (28 no Bren-guļu pag., 54 no Jaunvāles pag., 66 no Kauguru pag. un 335 no Trikātas pag.). Šeit gan jāņem vērā, ka Trikātas pagasts tolaik bija gandrīz 3 reizes lielāks nekā tagad.

Deportācijas, secina J. Riekstiņš, bija “personīga traģēdija tūkstošiem izsūtīto, viņu radiniekiem un draugiem, bet kā sociāla un ekonomiska traģēdija visai Latvijai - un pirmām kārtām latviešu zemniecībai, daudzējādā ziņā ietekmējot mūsu dzīvi arī šobrīd. 1949. gada deportācija atnesa milzīgus cilvēku, morālos un politiskos zaudējumus, bija pretrunā ar elementārām cilvēka tiesībām, rupji pārkāpa latviešu tautas tiesības uz brī-vu attīstību. Tās radīto traumu nevar pārvarēt noklusējot - tikai apzinoties tās mērogus un katra individuālā likteņa nozīmību, mēs veidojam pamatu nākotnes attīstībai.”

Valters grīviņš

Documents

Beverīnas Ziņotājs Nr. 1 2012