Bezmaksas izdevums Par lietām un notikumiem, kas tev svarīgi · 2019. gada JANVĀRIS Nr. 1 (212) “BĒRZAUNES RĪTS” 2013. GADA JŪNIJS Jūnijs klāt visā plaukumā. Latvieši

2019. gada JANVĀRIS Nr. 1 (212)

�“BĒRZAUNES RĪTS” 2013. GADA JŪNIJS

Jūnijs klāt visā plaukumā. Latvieši jūniju vēl sauc par ziedu mēnesi. Jūnijs ir pirmais vasaras mēnesis. Jūnijā ir vasaras saulgrieži, kad diena ir visgarākā

un nakts visīsākā. Ziemeļeiropā sākas baltās naktis, kad visu laiku ir gaišs. Arī pie mums nakts tā īsti nemaz neiestājas. Nupat kā aizvadītas pašvaldību vēlēšanas. To rezultāti apskatāmi arī mūsu avīzītes slejās. Žēl tikai, ka aktivitāte bijusi tik maza. Pasivitāte no iedzīvotāju puses bijusi ne tikai mūsu pagastā, bet visā republikā. Tagad nu par vēlu gausties – kā ir, tā jādzīvo. Varam vēlēt veiksmi, nesavtīgu darbotiesgribu jaunajiem deputātiem un tiem, kas šos pienākumus pildīs atkārtoti.

Jūnijs ir skaistu izlaidumu laiks. Mūsu pagastā šie sirsnīgie svētki norisinājās gan bērnudārzā „Vārpiņa”, gan Bērzaunes pamatskolā. Absolventi saņēma daudz skaistu vēlējumu, krāšņākos vasaras ziedus un, protams, savus pirmos diplomus. Arī mūsu avīzītes redkolēģija pievienojas ar visa laba vēlējumiem.

Jūnijs ir skaistāko vasaras svētku laiks. Kā tos svinēt? Tas ir nebeidzamais šo svētku jautājums. Pēc seniem ticējumiem Jāņos vajag līgot, sagādāt meijas, malku un sienu, gatavot mielastu, gatavot saules (uguns) riteni, taisīt lāpas, gatavot pūdeli, taisīt saules vārtus, salasīt puķes un zāles, pušķot sētu, izrotāt māju, vīt vītnes un vainagus, kurināt pirti, pušķoties pašām un pušķot bērnus, sasaukt jāņubērnus, iziet cauri trejiem vārtiem, pavadīt sauli, iekurināt uguni, apdziedāt jāņubērnus, zīlēt Jāņu naktī, mazgāties rīta rasā, sagaidīt sauli. Un mazāk runāt pa telefonu, nesērfot internetā, neaprunāt kaimiņus, tad jūsu dzīve būs laimīga un piepildīta.

Lai jums saule un lietus vajadzīgajā daudzumā! Ineta

Redaktores sleja

Par lietām un notikumiem, kas tev svarīgi Maksas izdevums2013. gada JŪNIJS Nr. 6 (146)

Bērzaunes pagas ta l a i k raks ts

Vēlēšanu rezultāti......2.lpp.Kad dienas stiepjas arvien garākas....3.lpp.Ģimenes dienas 2013.....4-5 lpp.Izstāde bibliotēkā...............7.lpp.

Redaktores sleja

Lai visu uzplaukušo puķu melodijasAr dzimtās puses vasarlaika gaismuJums uzdāvā to brīnumaino ziedu,Ko tikai reizi gadā atrast var.

Sirsnīgi sveicieni visām Bērzaunes pagasta Līgām un

Jāņiem!

Derīgi padomi, Jāņu dienu sagaidot

Jāņu naktī vaiņagu vijot, pirmie ziedi jāliek krustā, lai ļauni ļaudis neaprunātu.

Jāņa naktī vīzes jāapaun ačgārniski, ar purniem uz papēžiem, tad jāsatinas baltā palagā un jāuzmeklē papardes zieds. Tad var iet, kur grib un darīt, ko grib, neviens neredz.

Jāņos balta drēbe jāvalkā pa rasu, nogriezto ūdeni savāra ar medu, tad ar to jāmazgā acis, lai neasaro un kājas lai nesalst.

Ja priekš Jāņa dienas iznīcina vienu dunduru, tad rodas simts vietā; bet ja pēc Jāņa dienas vienu iznīcina, tad simts iznīkst.







Redaktores sleja




Redaktores sleja



Jāņiem!






Bezmaksas izdevums







Redaktores sleja




Redaktores sleja



Jāņiem!






Šomēnes lasiet:Sauleskalna tautas nama atjaunošanas darbi - strupceļā, bet ar gaismu tā galā… 2. lpp.Mūsu draugi - mūsu spēks… 4. lpp.Popularizē produktus, kas sargā un saudzē… 4. lpp.Lai izdotos, jāatrod sava īstā recepte… 7. lpp.







Redaktores sleja




Redaktores sleja



Jāņiem!






Redaktores vēstule Paldies, ka šogad atkal tiekamies! „Paldies” ir viens no ikdienā visbiežāk lietotajiem vār-diem. „Lūdzu” un „paldies” ir vieni no pirma-

jiem vārdiem, kurus mācām arī saviem mazuļiem. Ko nozīmē vārds „paldies”? Latviešu valodā „paldies” ir cēlies no vārdu salikuma „palīdzi, Dievs”. Sakot kādam paldies, mēs katru rei-zi otram cilvēkam viņa domās un darbos novēlam palīdzību no augstākiem spēkiem. Pateicības vārdiem ir spēcīga iedarbība, ar to palīdzību cilvēki dāvina prieku cits citam un pauž uzma-nību, kas katra cilvēka labsajūtai ir ļoti svarīgi. Mani ilgstoši novērojumi liecina, ka sadzīvē esam kļuvuši daudz nevērīgāki, nepiešķiram nozīmi tam, vai satiekoties sasveicināmies, vai pateicamies, ja kāds ir kaut ko palīdzējis, vai sabiedriskajā transportā sēdvietu vispirms piedāvājam gados vecākiem pasa-žieriem u. tml. Es nesaprotu, kāpēc man, atverot ziņu portālus vai kādu preses izdevumu, pirmās ziņas ir par to, cik avāriju un negadījumu bijis, kas un cik nozagts, kas ar ko pārgulējis un cik kuram bērnu no pirmās, otrās un trešās sievas. Kāpēc mēs nelepojamies un visās ziņās nestāstām par to, ka latviešu zinātnieki ir izgudrojuši mikroskopu, ar kura palīdzību pilnī-bā var redzēt DNS ķēdi un ka tajā ir posmiņš, kas atbild par ģenētiskajām slimībām. No tā atbrīvojoties, cilvēkus varēs veiksmīgi ārstēt, pat vēzis vairs nebūs drauds. Kāpēc tik maz labu vārdu ir par režisora Seņkova iestudēto Raiņa lugu “Pūt, vējiņi!”? Tā varētu turpināt bezgalīgi. Bet ne jau es vai Tu kaut ko mainīsim. Tikai nedaudz centīsimies teikt tos labos vārdus vairāk, jo mantra - katram sava... Tā ir kā drēbes, kuras tu uz-velc, lai justos ērtāk, labāk... Kādam šīs drēbes patīk, kādam nē... Kāds gribēs ko labot, kāds sev vien zināmu iemeslu dēļ gribēs iemest ar dubļiem neapzinoties, ka rokas sev sasmērē... Visu mūžu vienās drēbēs nestaigājam... Bet skauģim, lai cik rūpīgi mazgātu rokas, dubļi aiz nagiem paliek ilgi... Ja tos ne-nogriež... Daudz labu vārdu, bet zinu, ka labās lietas daudzreiz esmu neviļus nočiepusi no pilnīgi visiem manā ceļā sastaptajiem cil-vēkiem, kā arī citām dvēselēm, no lietām, kārtībām, iekārtām, dabas...

Ineta

Šogad, 2019. gadā, mūsu avīzīte iedzīvotājiem būs par brīvu. Ja kāds to savā pastkastītē nevēlas redzēt, lūdzu, ziņojiet pagasta pārvaldei vai man - atbildīga-jai par izdevumu.

Redaktore

lidostaŠeit manu domu lidostaKur celties tām un laistiesTu - avio mans dispečersPar to man teikt tev: - paldies-Bez tevis viņas nelidoNav laika labvēlīgaTad vējš, tad līst un zibeņoTad mūzām kāda liga.Šeit manu domu lidostaKur celties tām vai nīktBet ja tām sanāk ieskrējiensTās lido tur, kur tīk... Juris Apogs

Ledus skulptūra pie “Ledavota”.

“BĒRZAUNES RĪTS” 2019. GADA JANVĀRIS

AktuĀlI

2 “BĒRZAUNES RĪTS” 2015. GADA SEPTEMBRIS2

AKTUĀLI

SIA “Baltic Block”.

Iedzīvotāju zināšanai Lai labāk izprastu novada iedzīvotāju vajadzības, kas

attiecas uz pašvaldības darbu, un gūtu priekšstatu par to, kas katrā pagastā ir aktuālākais, šī gada pirmajā pusē domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Lungevičs devās apmeklēt visus 14 Madonas novada pagastus. Apmeklējumu laikā tika organizētas tikšanās ar iedzīvotājiem. A. Lungevičs teic, ka šāda veida tikšanās ir vērtīgas, jo sniedz dziļāku ieskatu pagastu problēmjautājumos. Tāpēc, sākot ar 14. septembri, šādas tikšanās tiks organizētas atkārtoti.

Bērzaunes pagastā tikšanās 28. septembrī. Pieņemšanas laiks plkst. 16.00-18.00

Valsts atbalsts piena šķirņu slaucamo govju ganāmpulku

īpašniekiemAtbalsts paredzēts primārajiem piena ražotājiem, kas

regulāri nodod pienu pārstrādei. Atbalsta piešķiršanas kārtībā noteikta ciltsdarba maksājuma diferenciācija - par govīm ar izslaukumu līdz 6999 kg, pirmpienēm un govīm ar vēl nenoteiktu produktivitāti ir paredzēts vienreizējs maksājums - 45 eiro, bet par augstražīgām govīm - 60 vai 72 eiro.

Atbalstu plānots izmaksāt 2015. gada septembrī.

Latvijas Valsts prezidents viesojas Madonas novadāValsts prezidents Raimonds Vējonis, 1. septembrī

apmeklējot Madonu, ne vienreiz vien uzsvēra, ka šī nav vienkārša darba vizīte, bet gan emocionāla atkalredzēšanās gan ar vietu, gan cilvēkiem, kuru vidū viņš ir uzaudzis.

Tā kā viesošanās notika Zinību dienā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzsvēra izglītības lomu valsts attīstības veicināšanā, tādējādi skaidrojot izglītības jomā nepieciešamās reformas. Ar iedzīvotājiem Valsts prezidents apsprieda nepieciešamību pieņemt lēmumu par pedagogu atalgojuma modeli, kā arī risināt skolu apvienošanas jautājumu.

“Bieži vien skolu sāpīgo apvienošanu ir nepieciešams vērtēt no efektivitātes un mācību kvalitātes viedokļa. Mēs nedrīkstam darīt pāri saviem bērniem, nesniedzot viņiem iespēju mācīties labākajās izglītības iestādēs,” klātesošajiem iedzīvotājiem sacīja Valsts prezidents.

Raimonds Vējonis

ar iedzīvotājiem p ā r s p r i e d a uzņēmējdarb ības un lauku stabilitātes jautājumus, sakot, ka Latvijas lauki p a k ā p e n i s k i ir jāpiepilda ar veiksmīgi funkc ionē još i em uzņēmējiem un lauksaimniekiem, kas spēj radīt labi apmaksātas

darbavietas. Valsts prezidents ar iedzīvotājiem pārrunāja arī valsts budžeta veidošanas gaitu, uzsverot uzdevumu mazināt sociālo nevienlīdzību, kā arī stiprināt valsts iekšējo un ārējo drošību.

Vizītes laikā Valsts prezidents viesojās arī vietējās izglītības iestādēs - Madonas pilsētas 2. vidusskolā, Madonas Valsts ģimnāzijā, kā arī savā kādreizējā skolā - Madonas pilsētas 1. vidusskolā, kur ar uzrunu sveica skolēnus un skolotājus. “Es esmu īpaši priecīgs būt šodien šeit, jo šī ir jūsu un arī mana dzimtā skola. Mani skolēna un skolotāja soļi ir skanējuši šajās klasēs,” teica Valsts prezidents.

Madonas pilsētai Valsts prezidents vēlēja attīstību un izteica lepnumu par savu piederību šai vietai. “Esmu lepns būt jūsu novadnieks - madonietis!” sacīja Raimonds Vējonis.

Arī Bērzaunes pagasts var būt lepns, jo Valsts prezidents vizītes laikā apmeklēja zemnieku saimniecības “Līvi” un “Sveķi” un SIA “Baltic Block”.

Foto no www.madona.lv

Zemnieku saimniecība “Līvi”.

Zemnieku saimniecība “Sveķi”.

Sauleskalna tautas nama atjaunošanas darbi - strupceļā, bet ar gaismu tā galā

Kopš pērnā gada jūnija Saules-kalna tautas nama durvis ir slēgtas gan pasākumu apmeklētājiem, gan Sauleskalna tautas nama amatier-mākslas kolektīvu dalībniekiem. Kopš tā laika tautas namā rosās uzņēmuma SIA “Modians” strād-nieki, kas publiskā iepirkuma kār-tā tika nolīgti par būvdarbu vei-cējiem Sauleskalna tautas nama atjaunošanā. Darbs notiek diezgan sarežģīti. Pirmās nedēļas bija daudzsološas, un darbi ritēja raiti. Strādnieki strādāja melnās miesās, lai demon-tētu visu to, kas senlaikos celts un mūslaikus sagaidījis jau nokalpo-jis. Tālākā darba gaita gan bijusi ar dažādām grūtībām un pārpratu-miem piesātināta. Netrūka negai-dītu tehnisku sarežģījumu un pār-steigumu, kuru risināšana paņēma laiku gan būvdarbu veicējiem, gan to uzraugiem, gan bija neizdarības un neizpratnes no būvdarbu veicē-ju puses. Lai cik cerīgs izskatījās sākums, darbu turpinājums nebūt tāds nebija. Ir pagājušas dienas un mēneši, pagājis arī solītais būvdarbu pabeigšanas termiņš -novembra sākums. Solījumi, protams, ir jauki, ja tie kaut nelielā mērā tiek arī pildīti. Taču šajā gadījumā diemžēl tā nav. Un tagad ir pienācis tas brīdis, kad būvuzņēmējs savu uzticību ir zaudējis, tādēļ šobrīd tiek strādāts pie tā, lai līdzšinējā sadarbība tiktu pārtraukta - ir uzsākts līguma laušanas process. Ziemas sezonai iestājoties, ēkā tikai daļēji tika atjaunota siltumapgāde, tādēļ šobrīd tel-pas tautas nama zālē ir atdzisušas, veidojot avārijas situāciju. Tas jānovērš pēc iespējas ātrāk. Cerams, ka izdosies piesaistīt Bērzaunes komunālo uzņēmumu, kas kā ēkas apsaimnieko-tājs nepadarīto paveiktu nolīgtā būvuzņēmēja vietā. Ja līguma izbeigšanas process noritēs bez aizķeršanās, tad tuvākajā laikā varēsim izsludināt jaunu iepirkumu būvdar-bu veikšanai. Bet tas vēl nenozīmē to, ka Sauleskalna tautas nams savas durvis apmeklētājiem un pašdarbniekiem vērs tik drīz. Ziema un pavasaris būs jādzīvo citviet, vasara jāsagaida

un jāpavada estrā-dē “Aizvējš”, bet rudens ražas svēt-kos, iespējams, jau būs arī tautas nama durvju atvēršanas svētki. Iespējams… Bet līdz tam Sau-leskalna tautas nama amatiermākslas ko-lektīvi savu darbību turpinās Mārcienas kultūras namā, PII “Vārpiņa”, Bēr-zaunes pamatskolā, BJA “Rīts” un citur

- pēc iespējām un vajadzības. Pal-dies šo iestāžu vadītājiem un dar-biniekiem par pa-līdzību, pacietību un atbalstu! Pal-dies amatiermāk-slas kolektīvu da-lībniekiem un to vadītājiem, kuri šajā situācijā, par spīti sarežģījumiem, aktīvi strādā pie saviem repertuāriem, koncertē un ar gaišu skatu cer uz drīzu atgriešanos mājās.Arī iegādātie skatītāju krēsli, kā arī zāles un skatuves aizka-ri gaidīs noliktavā, līdz savu mājvietu varēs rast atjaunotajā Sauleskalna tautas namā. Lai labās domas un ieceres īstenojas pēc iespējas ātrāk!

Kristapa Šķēla, Sauleskalna tautas nama vadītāja teksts un foto


AktuĀlI

3

No Grostonas (Grosdohn) privātmuižas revīzijas 1850. gadā

Grostonas pagasts bija viena no Madonas apriņķa pašvaldī-bām tā vidienē. Robežojās ar Kusas, Lazdonas, Mārcienas, Bērzaunes un Viesienas pagas-tu. Pagasta valde atradās Zel-gauskā. Dibināts pēc muižu pagastu likvidēšanas sakarā ar 1866. gada pagastu pašvaldību liku-ma pieņemšanu. 1920. gada zemes reformas laikā Gros-tonas muiža (Großdohn) tika sadalīta 59 vienībās 472 ha kopplatībā, Zelgauskas muiža (Selgowsky) 47 vienībās 651 ha kopplatībā, tās centru piešķī-ra Madonas virsmežniecībai, kas agrākajā Zelgauskas mui-žas kungu mājā ierīkoja savu kanceleju.[2]Pagasta vecākais bija Osvalds Meijers. Pagastā atradās divas skolas (Kaileņu un Zelgauskas pagastskola), nespējnieku patversme, divas bibliotēkas, trīs ūdensdzirna-vas, divas krejotavas, pasts, tirgus plači. Grostonā norisinā-jusies aktīva sabiedriskā dzīve - kordziedāšana, teātra spēlē-šana. Bet agrāk bija tā… Man ļoti gribētos kaut ar vie-nu acs kaktiņu paskatīties uz tiem cilvēkiem, kas dzīvoja manā dzimtas mājā pirms 150 gadiem, un uz savas dzimtas ciltstēvu un viņa 10 bērniem. Velti, tolaik pat fotogrāfiju vēl nebija, un ceļot laikā mēs vēl neesam iemācījušies. To-mēr pavisam nelielu ceļojumu laikā varu piedāvāt. Kas dzī-voja manā mājā 1850. gadā, to mums pastāsta Grostonas (Grosdohn) privātmuižas dvē-seļu revīzija. Dažas no šīm mājām jau ir pazudušas no

Mūsu mazā bibliotēka Mēs, 5. grupiņas bērni un skolotāji, piedalījāmies lasīšanas projektā “Mana mazā bibliotēka”. Mūsu uzdevums bija iepazīties ar grāmatiņām: “Lūdzu, apskauj mani”, “Sniegbaltais un Ogļmelnais”, “Vista vai ola”, “Burvju gredzens”. Bērnus visvairāk iedvesmoja grāmatiņa “Lūdzu, apskauj mani”. Grāmatiņa bija krāsaini ilustrēta un bērniem saprotamā valodā. Mūsu grupiņas Līva pastāstīja, kā lācis ar savu tēti mežā sastop daudzus tā iemītniekus un visus pēc kārtas ievij savos apskāvienos. Šī grāmata rosināja bērnos labestīgu attieksmi citam pret citu, iejūtību un iecietību. Pēc iepazīšanās ar šo grāmatu bērni labprāt ar mīļumu apskāva cits citu un saprata, cik jauki ir katru dienu pateikt ko labu. Savukārt Ali-se pastāstīja par Sniegbalto un Ogļmelno - par diviem kaķiem Amadeju un Ludvigu un pulksteni, kur katra stunda bija kas īpašs. No šīs grāma-tiņas bērni vairāk iepazina kaķu dzīvi, kur katra stunda nesa kādu pār-steigumu. Kad visas grāmatiņas bija iepazītas, bērni zīmēja zīmējumus par savu mīļāko grāmatu. Projekta beigās bibliotekāre Ineta pasniedza bērniem diplomus “Labākais lasītājs”. Protams, katram bērnam tika arī gards cienasts.

Solvita, PII “Vārpiņa” 5. grupas skolotāja

zemes virsas, bet varbūt kāds Bērzaunes pagasta iedzīvotājs ieraudzīs, no kurām mājām viņa dzimta cēlusies un kur dzīvojuši viņu radinieki. Tālāk māju saraksts, ģimeņu uzvārdi un kopējais skaits cil-vēku šajā mājā ar šādu uzvārdu (vienā mājā dzīvoja arī vairā-kas radinieku ģimenes).

1. Žeberi• Ozoliņu ģimene – 13 cilvēki• Ernestu ģimene – 5 cilvēki• Ošu ģimene – 6 cilvēki• Sietiņu ģimene – 2 cilvēki• Pakalnu ģimene – 4 cilvēki2. Ķipi• Meijeru ģimene – 11 cilvēki• Ozoliņu ģimene – 5 cilvēki• Leitānu ģimene – 5 cilvēki• Miezīšu ģimene – 3 cilvēki• Viduču ģimene – 3 cilvēki3. Brencēni• Brencēnu ģimene – 9 cilvēki• Auziņu ģimene – 3 cilvēki• Kalniņu ģimene – 7 cilvēki• Vanagu ģimene – 2 cilvēki• Apariņš 4. Jureni• Siliņu ģimene – 13 cilvēki• Meijeru ģimene – 8 cilvēki• Ošu ģimene – 6 cilvēki• Poriešu ģimene – 6 cilvēki5. Zelēni• Kārklu ģimene – 6 cilvēki• Podnieku ģimene – 3 cilvēki6. Diņķeni• Rubeņu ģimene – 6 cilvēki• Vasku ģimene – 3 cilvēki• Vanagu ģimene – 3 cilvēki• Aroniešu ģimene – 5 cilvēki• Apariņu ģimene – 4 cilvēki• Oļukalnu ģimene – 3 cilvēki• Upenieku ģimene – 2 cilvēki• Ozoliņu ģimene – 6 cilvēki7. Randoti

• Māliņu ģimene – 12 cilvēki• Stepānu ģimene – 7 cilvēki• Prudencu ģimene – 3 cilvēki8. Veizēni• Veismaņu ģimene – 5 cilvēki• Māliņu ģimene – 4 cilvēki• Āboltiņu ģimene – 7 cilvēki• Briežu ģimene – 4 cilvēki• Lācīšu ģimene – 2 cilvēki9. Vašķi• Vasku ģimene – 9 cilvēki• Plotnieku ģimene – 7 cilvēki• Alušānu ģimene – 7 cilvēki10. Rušēni• Rušmaņu ģimene – 7 cilvēki• Oļukalnu ģimene – 5 cilvēki• Dobuļu ģimene – 11 cilvēki• Kazāku ģimene – 11 cilvēki11. Bēči• Oļukalnu ģimene – 6 cilvēki• Priedīšu ģimene – 10 cilvēki• Bites ģimene – 4 cilvēki• Spriču ģimene – 7 cilvēki• Pinkas ģimene – 5 cilvēki12. Igauņi• Grunduļu ģimene – 11 cilvēki13. Jurkas• Šmitu ģimene – 8 cilvēki14. Salnieki• Podnieku ģimene – 10 cilvēki• Vasku ģimene – 4 cilvēki• Veismaņu ģimene – 3 cilvēki15. Stukuli• Purviņu ģimene – 2 cilvēki• Jaunzemu ģimene – 2 cilvēki• Arāju ģimene – 5 cilvēki• Alušānu ģimene – 3 cilvēki• Pakalnu ģimene – 4 cilvēki• Veismaņu ģimene – 2 cilvēki• Viļumsonu ģimene – 3 cilvē-ki16. Dālēni• Baložu ģimene – 7 cilvēki• Vasku ģimene – 3 cilvēki• Viduču ģimene – 6 cilvēki• Ķeipānu ģimene – 7 cilvēki• Lazdiņu ģimene – 4 cilvēki

17. Melderes• Apariņu ģimene – 6 cilvēki• Auziņu ģimene – 3 cilvēki• Vasku ģimene – 5 cilvēki• Vīksniņu ģimene – 11 cilvēki• Auziņu ģimene – 4 cilvēki• Doriņu ģimene – 11 cilvēki18. Vīcupi• Pakalnu ģimene – 11 cilvēki• Avotiņu ģimene – 2 cilvēki• Raudas ģimene – 2 cilvēki• Spriču ģimene – 2 cilvēki• Gailīšu ģimene – 8 cilvēki• Plaužu ģimene – 2 cilvēki19. Bruci• Maizīšu ģimene – 5 cilvēki• Spriču ģimene – 9 cilvēki• Pakalnu ģimene – 6 cilvēki20. Jānīši• Kalēju ģimene – 4 cilvēki• Praudes ģimene – 3 cilvēki• Lūšu ģimene – 2 cilvēki• Podnieku ģimene – 2 cilvēki• Krastiņu ģimene – 7 cilvēki• Aroniešu ģimene – 8 cilvēki21. Katēni• Arāju ģimene – 9 cilvēki• Zālīšu ģimene – 2 cilvēki• Avotiņu ģimene – 3 cilvēki• Jumiķu ģimene – 7 cilvēki• Doriņu ģimene – 8 cilvēki22. Gaidumi• Putniņu ģimene – 4 cilvēki• Priedīšu ģimene – 2 cilvēki• Zvirbuļu ģimene – 9 cilvēki• Viļumsonu ģimene – 12 cil-vēki Vēl pie Grostonas muižas piederēja Žagaru, Briedēnu, Misēnu, Daukstu un Pāpu-ļu mājas, kuras tagad atrodas Aronas pagasta teritorijā. Vēl vienu mājas vārdu man neiz-devās atšifrēt, taču šajā mājā dzīvoja Dzērvju ģimene.

Edīte Arāja

“BĒRZAUNES RĪTS” 2019. GADA JANVĀRIS4

AktuĀlIMūsu draugi - mūsu spēks

Kad Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīša-nas svinēšana pierimās un sākās darba ikdiena, Sauleskalna līnijdeju kolektīvs „Rainbow” tra-dicionāli aicināja domubiedrus no tuviem un ne pārāk tuviem novadiem uz tā dēvēto Lielo mēģinājumu - kārtīgu izdancošanos. Tradīcijai ir jau vairāk nekā 10 gadu, bet šogad viss lie-cināja par to, ka vajadzēs plānoto tradicionālo ieceri izlaist, jo Sauleskalna tautas namā noris remontdarbi. Bet tāpēc taču ir draugi, kuri var atbalstīt un palīdzēt tādā situācijā. Kalsnavas kultūras nama vadītāja Nora Kampe un viņas palīgs Gatis Teilis ne tikai piekrita mūsu lūgu-mam atļaut rīkot šo pasākumu savā - Kalsna-vas - kultūras namā, bet arī aktīvi piedalījās gan mūsu priekšnesuma - uzveduma - tapšanā,

Popularizē produktus, kas sargā un saudzē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) projek-ta “Inovāciju motivācijas programma” ietvaros organizācijas “Junior Achievement Latvija” īstenotajā SMU pasākumā “Cits bazārs” Rīgā pagājušā gada nogalē nomināciju “Labākais stends” pamatskolu grupā izpelnījās SMU “S-Vilki” no Bēr-zaunes pamatskolas. SMU “S-Vilki” darbojas Bērzaunes pa-matskolas 5. klases skolēni: Jēkabs Saliņš, Rolands Sirsniņš un Deivids Jasulovičs. Uz vaicājumu, kāpēc SMU izvēlējies šādu nosaukumu, Jēkabs Saliņš, kas vada SMU, atbildēja: “Vilki dzīvo dabā, bet mums visiem patīk daba.” Jēkabs atklāja, ka vectēva vaļasprieks bija biškopība. Un, lai gan vectēva vairs nav, viņa darbs dzīvo. Tam ir turpinājums - mazdēla vadītais SMU “S-Vilki” izvēlējies popularizēt biškopības produkciju. Tās sagatavošana, protams, notiek sadarbībā ar vecākiem, bet SMU zināšanas sniedz klases audzinātāja Dace Saliņa. Puiši vēl darbojas un vērtīgas zināšanas gūst arī tehnoloģiju pulci-ņā. “Produkti no dabas, kas sargā, saudzē un saglabā,” teikts Bērzaunes SMU “S-Vilki” reklāmas prospektā. “Mūsu SMU pārdod bišu vaska ziedi, kuras sastāvā ir labas kvalitātes olīv-eļļa, bišu vasks un “laimīgo vistu” olu dzeltenums. Šo ziedi lieto ādas bojājumu profilaksei un aprūpei, sāpju mazināšanai. Mums ir bišu vaska sveces, tās degot telpā izplata dabiskā nek-tāra un medus, kā arī vaskā esošo ziedputekšņu un propolisa aromātu. Sveču liesmā sadeg telpās esošie putekļi, baktērijas, vīrusi un citas kaitīgas vielas. Uzņēmums piedāvā arī eko sojas vaska sveces, ko ražo no sojas pupiņām. Un tādas sveces degot nedūmo, neizdala sārņus un neizplata nepatīkamo aromātu, bet ļoti ilgi deg. Eko sojas vaska aromātiskās sirsniņas/pogas ir izgatavotas no eko sojas vaska, ārstniecības augiem un ēteris-

kās eļļas, tās var ielikt skapī, somā vai automašīnas salonā,” pastāstīja Jēkabs. SMU “S-Vilki” stendā uzmanību piesaistīja arī ārstniecības augu (piparmētra, sarkanais āboliņš, kumelīte, vīgrieze, vērmele, kaķumētra, kliņģerīte, raudene, pelašķi, la-vanda) maisiņi ārīgai lietošanai. Uzņēmuma pamatprodukcijai ir arī papildinājumi, jo puiši vēlas attīstību. Rolands Sirsniņš atklāja, ka viņa darbs ir atslēgu piekariņi, bet Deivids Jasulo-vičs gatavo piespraudītes. Puišu biznesa idejas un radīto pro-dukciju, kā arī glīto stenda noformējumu novērtēja pieredzē-jusi profesionāļu, uzņēmēju un akadēmisko spēku komanda, piešķirot viņiem apbalvojumu “Labākais stends”. SMU saņē-ma dāvanu karti no “Domina Shopping”. Lepojamies!

Pārpublicēts no www.berzaunesskola.lv

gan ciemiņu izklaidēšanā. Liels, liels paldies viņiem par to! Patiess prieks, ka ir tādi izpalīdzīgi, aktīvi un en-tuziasma pilni cilvēki. Mūsu kārtējais Lielais mēģinā-jums šogad bija, kā parasti, plaši apmeklēts. Sagaidījām kolektīvus un kolektīvu pārstāvjus no Dzelzavas, Ēr-gļiem, Brantu pagasta, Salaspils, Madlienas, Viļāniem, Varakļāniem, Zaubes, Vietalvas, kā arī mājiniekus - kal-snaviešus. Kopā tika izdejotas vairāk nekā 90 dejas. Par piemiņu palika mīļas dāvaniņas un jautras bildes. Līnij-dejotājiem sezona pieņemas spēkā, un kalendārā jau ir atzīmētas nākamās sadancošanās vietas un datumi. Deja ir lielisks veids, kā aizmirsties no ikdienas un gūt po-zitīvas emocijas. Lai visiem dejotājiem šajā gadā raits dejas solis!

Tatjanas Brutānes, teksts un foto

“BĒRZAUNES RĪTS” 2019. GADA JANVĀRIS 5

AktuĀlISaki paldies savam

pastniekam! „Latvijas Pasta” tra-dicionālajā konkursā „Mans Pastnieks” jau astoto reizi katrā Latvijas reģionā tiks noteikti un godināti pastnieki un pasta no-daļu operatori, kurus klienti atzinuši par atsaucīgākajiem, ko-munikablākajiem un laipnākajiem. Vēl līdz 31. janvārim ikviens var nosaukt savu la-bāko pasta darbinieku, iesniedzot konkursa anketu, ko iespējams aizpildīt gan tiešsaistē http://anketa.pasts.lv/, gan rakstiski ar jau apmaksātu piegādi - drukātās anketas ievietotas visos laikrakstu un žurnālu abonēšanas katalogos 2019. gadam, kas bez maksas 2018. gada oktobrī tika piegādāti lasītāju pastkastītēs. „Latvijas Pasts” jau šobrīd saņēmis vairākus tūkstošus klientu aizpildītu labākā pasta darbinieka anketu - lielākā daļa saņemtas pa pastu, bet par daudziem darbiniekiem nobalsots arī tiešsaistē, izmanto-jot „Latvijas Pasta” interneta vietni http://anketa.pasts.lv/. Ar an-ketas starpniecību iespējams novērtēt pastnieku un pasta nodaļu darbinieku profesionālās īpašības - atbildību pret veicamo darbu, komunikācijas spējas, laipnību, precizitāti un zināšanas par snieg-tajiem pakalpojumiem. „Latvijas Pasts” konkursu „Mans Past-nieks” rīko, lai dotu iespēju pateikt paldies kādam no uzņēmuma aptuveni 3000 pastnieku un pasta nodaļu darbinieku. Pateicoties viņiem, tūkstošiem pasta sūtījumu katru darbdienu tiek piegādāti adresātiem visā valsts teritorijā. Arī mūsu reģionā strādā daudz atsaucīgu un laipnu pastnieku, kuri ar nepacietību tiek gaidīti katrā sētā. Labākais 2018. gada pastnieks un pasta nodaļas ope-rators konkursa „Mans Pastnieks” ietvaros tiks noskaidrots katrā Latvijas reģionā - Rīgā, Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Latgalē. Iedzīvotāju vērtējumā labākie pastnieki un pasta operatori saņems vērtīgas balvas no „Latvijas Pasta”.

Pārpublicēts no laikraksta “Stars”

14. janvārī sākās balsošana par labākajiem mediķiem, tā tur-pināsies līdz 28. februārim. 14. martā pēc balsošanas rezultātu apkopošanas svinīgā ceremonijā kultūras pilī „Ziemeļblāzma” ar „Gada balvu medicīnā 2018” tiks godināti Latvijas mediķi 14 dažādās nominācijās, „Staru” informē Latvijas Ārstu bied-rības (LĀB) mediju projektu vadītāja Sendija Burka-Šaicano-va. Jau tradicionāli reizi gadā LĀB aicina ikvienu piedalīties balsojumā par mūsu labākajiem mediķiem. „Gada balva me-dicīnā” tiks pasniegta jau devīto reizi. „Balvu pasniegšanas svinīgā ceremonija ir kļuvusi par ilgi gaidītu notikumu gan pacientu, gan mediķu dzīvē. „Gada balva medicīnā 2018” ir iespēja pateikt paldies mūsu profesionālajiem un nesavtīga-jiem mediķiem, nobalsot par viņiem, tā sniedzot emocionālu atbalstu par viņu darbu. Šobrīd medicīnas nozarē situācija ir ļoti grūta, daudzās ārstniecības iestādēs trūkst personāla. Gan ārsti, gan māsas, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki strādā uz izdegšanas robežas, un viņiem ir ļoti nepieciešams mūsu visu uzmundrinājums un atbalsts,” uzsver Sendija Burka-Šaicanova. Viņa informē, ka šajā reizē iecerēts paplašināt balvu saņēmēju klāstu, papildinot to ar no-minācijām „Gada ģimenes ārsts” un „Gada ārsts speciālists”, tā sniedzot iespēju atsevišķi balsot par tiem ārstiem, kuri strā-dā dažādās specialitātēs poliklīnikās un slimnīcās. Ikviens var nobalsot par labāko veselības aprūpes speciālistu arī nomi-nācijās „Gada zobārsts”, „Gada ārsta palīgs”, „Gada māsa”, „Gada vecmāte”, „Gada farmaceits” un „Gada funkcionālais speciālists”. Lai nobalsotu, jāizvēlas nominācija, piemēram, „Gada ārsts speciālists”, un jāieraksta balsošanas ailītē sava acu ārsta, ķirurga vai kardiologa vārds, minot pamatojumu, kāpēc tieši šis speciālists būtu pelnījis saņemt apbalvojumu. Tieši tāpat var balsot par pārējām nominācijām. Balsot varēs Latvijas Ārstu biedrības interneta vietnē www.arstubiedriba.lv un portālā www.arsts.lv. Tradicionāli „Gada balva medicī-nā” tiks pasniegta arī nominācijās „Gada cilvēks medicīnā”, „Gada notikums medicīnā”, „Gada slimnīca”, „Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus nosaka LĀB ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā „Gada docētājs” par saviem pedagogiem balso RSU un LU medicīnas studenti. Šogad iecerēts pasniegt balvu arī par „Gada debiju medicīnā”, tā novērtējot jauno speciālistu devumu medicīnas nozarē. Svinīgā balvas pasniegšanas ceremonija būs skatāma kanālā LNT 17. martā pulksten 15.50. Varbūt arī Jūs vēlaties atbalstīt un novērtēt kāda mediķa darbu, kas Jums ir palīdzējis vajadzīgajā brīdī un laikā.

Pārpublicēts no laikraksta “Stars”

Sācies balsojums par labākajiem mediķiem

Pabalsts pārdzīvojušajam laulātajam

No 2019. gada 1. janvāra pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam piešķir pabalstu 50 procentu ap-mērā no mirušajam laulātajam saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām” piešķirtās pensijas, ieskaitot piemaksu pie pensi-jas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Tiesības saņemt pārdzīvojušā laulātā pabalstu ir, ja ir visi šādi nosacījumi: pensijas saņēmējs miršanas dienā ir bijis reģistrētā laulībā; mirušais bija vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma vai izdienas pensijas saņēmējs; pārdzī-vojušais laulātais ir Latvijas Republikas vecuma, invaliditā-tes, izdienas vai speciālās valsts pensijas saņēmējs; pensijas saņēmējs miris pēc 2019. gada 1. janvāra. Tiesības uz pabal-stu ir divpadsmit mēnešu no pensijas saņēmēja nāves dienas, ja iesniegums iesniegts sešu mēnešu laikā no pensijas saņē-mēja nāves dienas. Ja iesniegums iesniegts vēlāk, tiesības uz pabalstu rodas ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesnieguma iesniegšanas dienas un ir ne ilgāk kā līdz dienai, kad pagā-juši divpadsmit mēneši no pensijas saņēmēja nāves dienas. Iesniegums pabalsta piešķiršanai pēc izvēles jāiesniedz vienā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļām, kur iespējams saņemt arī plašāku skaidrojumu.

Ziņas no VSAA

“BĒRZAUNES RĪTS” 2019. GADA JANVĀRIS6

AktuĀlIVēl vari paspēt, piedaloties fotokonkursā:

“Noķer ziemu Madonas novadā!” Aiz loga ir parādījies balts, mirdzošs sniegs, apsarmojuši koki un ezeri ir pārklājušies ar ledus kārtu. Laiks, kad tā vien gribas ņemt fotoaparātu un iemūžināt tik skaisto ziemas ainavu. Madonas TIC aicina jūs dalīties ar skaistajiem fotomirkļiem, piedaloties fotokon-kursā “Noķer ziemu Madonas novadā!”. Konkursam jānosūta paša uzņemtas fotogrāfijas, kurās redzamas ziemas ainavas, tūrisma ob-jekti vai cilvēku emocijas, baudot ziemas priekus Madonā un visā novadā. Ikviens aicināts ņemt fotoaparātu un parādīt, cik skaista ir ziemas pasaka Madonā - Latvijas ziemas galvaspilsētā!Konkursa noteikumi:1. Konkursa norises laiks ir no 2018. gada 29. novembra līdz 2019. gada 31. janvārim2. Fotogrāfijas iesniedzējam obligāti ir jābūt fotogrāfijas autoram.3. Fotogrāfijām ir jābūt uzņemtām 2018/2019. gada ziemā.4. Iesniegtajām fotogrāfijām jābūt labā kvalitātē, var būt uzņemtas ar jebkādu fotokameru (digitālo, analogo) vai elektronisko iekārtu ar fotografēšanas funkciju.5. Fotogrāfijas jānosūta līdz 28.01.2019 uz e-pasta adresi: [email protected] ar tematu “Noķer ziemu Madonas novadā!”. Nosūtot fotogrāfijas, dalībniekam OBLIGĀTI e-pastā jānorāda:• vārds, uzvārds;• tālruņa numurs;• e-pasta adrese;• fotogrāfijas uzņemšanas vieta (objekta nosaukums, datums).6. Iesniedzot fotogrāfijas, autors tās bez atlīdzības nodod Madonas Tūrisma informācijas centra īpašumā, kas patur tiesības iesniegto/-

ās fotogrāfiju/-as izmantot savām vajadzībām. Madonas Tūrisma in-formācijas centrs apņemas nodrošināt iesūtīto fotogrāfiju autoru au-tortiesību aizsardzību, publicējot fotogrāfijas, norādot autora vārdu, uzvārdu.7. Viens autors drīkst iesūtīt ne vairāk kā trīs fotogrāfijas.8. Fotogrāfijas nedrīkst būt izveidotas, apvienojot vairākus attēlus. Kolāžas, mozaīkas. Kombinētie kadri netiks vērtēti!9. Konkursam jāiesniedz paša uzņemtas fotogrāfijas, kurās redzamas ziemas ainavas, tūrisma objekti vai cilvēku emocijas, baudot ziemas priekus Madonā un novadā.10. Nosūtot fotogrāfijas konkursam, autors piekrīt visiem konkursa noteikumiem un nosacījumiem.Konkursa vērtēšana:Visas iesūtītās fotogrāfijas, kuras atbilst konkursa noteikumiem un nosacījumiem, tiks vērtētas publiskajā balsojumā Madonas Tūris-ma informācijas centra Facebook lapā (VisitMadona) periodā no 01.12.2018 līdz 31.12.2018 un no 01.01.2019 līdz 31.01.2019.Uzvarētāju paziņošana un balvas:1. Konkursa uzvarētāji tiks paziņoti interneta vietnē www.visitma-dona.lv un Madonas Tūrisma informācijas centra Facebook lapā 02.01.2019. un 01.02.2019.2. Trīs labāko bilžu autori, kas iegūs visvairāk “LIKE” (patīk) Vis-itMadona facebook lapā savā īpašumā iegūs siltu ziemas cepuri ar atstarojošu Madonas uzrakstu.3. Savukārt trīs laimīgie saņems simpātijas balvas no Madonas Tūris-ma informācijas centra.

Enciklopēdija “Latvijas muižas” Fotogrāfs un kultūras pieminekļu pētnieks Vitolds Mašnovskis 40 gadu garumā veicis apmēram 1200 Latvijas muižu kompleksu dokumentālu fotofiksāciju un izpēti. Apjomīgais materiāls apko-pots unikālā enciklopēdijā “Muižas Latvijā”, kas tiks izdota vai-rākos sējumos. Enciklopēdijas 1. sējuma (A–H) svinīgā atvēršana notika pagā-jušā gada 13. decembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas Portretu zālē (Akadēmijas iela 1). Enciklopēdijas autors Vitolds Mašnovskis stāsta, ka izdevums ir radīts kā veltījums Latvijas Valsts simtgadei, un tieši lielajā jubi-lejas gadā tās pirmais sējums visbeidzot ieguva redzamu, taustā-mu formu.Turpina V. Mašnovskis: “Šodien cilvēki maz zina par Latvijas lauku teritorijas strukturālo pamatu - muižām. Jāatzīst, ka ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā trūkst pilnīgi apkopotas informācijas, līdz ar to tas bija viens no iemesliem, kas mani pamudināja sākt šo apjomīgo darbu un kas prasīja 40 gadus un lielu neatlaidību. Vēsturiski muižas ir bijušas ne tikai pārvaldes, bet arī saimnie-ciskās darbības institūcijas. Muižu ansambļi veidoja arī Latvijas ainavu, un arī šodien mūsu valsts nav iedomājama bez šī vēstu-riskā mantojuma. Ar šo izdevumu vēlamies parādīt muižu īpaš-nieku vēsturi, kā arī muižu likteņu līkločus cauri gadsimtiem. Tā ir nezūdoša vērtība, kuru, apzinoties un pareizi sargājot, nododam tālāk nākamajām paaudzēm.” Publiskojot visu Latvijas muižu pārskatu vairākos sējumos, tiks radīta iespēja saņemt apkopotu un strukturētu informāciju, kas līdz šim bija izkaisīta pa dažādiem Latvijas un ārzemju arhī-viem, bibliotēkām, muzejiem un privātajiem krājumiem. Enciklopēdijas izdošanai ir izveidots vairāk nekā 300 tūkstošu liels fotoattēlu un dokumentu arhīvs. Par muižu vēstures un aptu-veni 600 muižnieku ciltskoku pētījumu avotiem izmantoti Latvi-jas, Vācijas, Igaunijas, Zviedrijas, Polijas, Krievijas, Baltkrievijas arhīvu materiāli, kā arī vācu arhitektu un vēsturnieku publikācijas. Enciklopēdijas ievada autors Ojārs Spārītis pauž gandarījumu par pirmā sējuma izdošanu: “Jebkura objektīva informācija par Latvi-jas kultūras vēsturi ir apsveicama, jo Latvijas vēstures izpratne jau kopš 19. gadsimta līdz mūsdienām ir tikusi deformēta, pakļaujot tās interpretāciju dažādām politiskām un ideoloģiskām tenden-

cēm. Tieši šādā kontekstā es vē-los uzteikt Vitol-da Mašnovska aizrautības un pašaizliedzīga darba monumen-tālo rezultātu, kas visplašākajai sabiedrībai ļaus izdarīt secināju-mus par to, kas ir Latvijas ei-ropeiskais kultūras mantojums un kādi mēs - latvieši - esam tā mantinieki.” Apkopojot materiālus, tika izveidota sadarbība ar Herdera insti-tūtu Mārburgā, kas ar saviem unikālajiem attēliem un rakstītajiem avotiem par Austrumviduseiropu atbalsta šī reģiona mākslu un arhitektūru, kā arī kultūrvēstures mantojuma apgūšanu un izpēti. Kā norāda enciklopēdijas zinātniskā redaktore Agnese Berghol-de-Volfa, kopdarbs ar Vitoldu Mašnovski nozīmē iespēju nodot plašākai sabiedrībai informāciju par vēsturiskas un aktuālas foto dokumentācijas vērtību un tās izmantošanu muižu un kungu māju, kā arī mākslas un arhitektūras objektu izpētē. Pateicoties projektam “Muižas Latvijā”, sabiedrība uzzinās ko-pējo muižu skaitu, to vēsturi, kā arī iegūs informāciju par bojā gājušajām celtnēm un citām kultūras mantojuma vērtībām.Par projektu: Projekts realizēts ar Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) un SIA “DUE” atbalstu. Pirms vairākiem gadiem SIA “DUE” ar VKKF atbalstu izdeva arī Vitolda Mašnovska enciklopēdiju “Latvijas lu-terāņu baznīcas” četros sējumos. Piebildīšu, ka enciklopēdijas 1. sējumā ir ziņas par Bērzaunes muižu, arī daudz fotoattēlu. Šī grāmata ir pieejama arī Bērzaunes bibliotēkā un, kamēr pēc tās ir liels pieprasījums, lasītājam uz mājām tā tiek izsniegta uz vienu nedēļu.

Informāciju sagatavoja Ineta

“BĒRZAUNES RĪTS” 2019. GADA JANVĀRIS 7

INtERESANtI

Svētki nav iedomājami bez kūkām, plātsmaizēm, pīrāgiem un kliņģe-riem. Bet, lai iepriecinātu sevi un tuvos cilvēkus, kūkas var cept arī ikdienā. Tā uzskata arī Malda Ru-dzīte no Bērzaunes pagasta, kurai kūku cepšana ir sirdslieta jau dau-dzus gadus. “Pēc profesijas esmu dārzniece, bet ēst gatavošana, īpaši tortes, ir mana sirdslieta. Atceros, ka bērnībā vecmamma uz svētkiem un kad ieradās ciemiņi, vienmēr cepa mājas tortes ar jāņogu želeju.

Tās bija ļoti vienkāršas, bet garša - neaizmirstama. Savukārt kūkas, kādas cepu šobrīd arī es pati, gatavoja vīramāte. Pirmo reizi es to baudīju, kad vēl tikai draudzējos ar savu tagadējo vīru. Viņa mamma man tādu bija izcepusi uz dzimšanas dienu. Tā bija īsta mājas torte vairākās kārtās un ar vārīto krēmu. Tas deva man iedvesmu, vēlmi arī pašai pamēģināt un iemā-cīties cept mājas tortes,” atceras Malda Rudzīte. “Pašmācības ceļā apguvu kūku cepšanu. Tas bija 90. gados, kad diemžēl veikalos nebija iespējams tik viegli dabūt nepieciešamos pro-duktus. Šobrīd ar to nav problēmu, ir nopērkams viss. Laika gaitā esmu atradusi savu īsto recepti, pēc kuras tad arī cepu. Biskvītam parasti izmantoju 20 olas, kārtās lieku vārīto krēmu un ievārījumu. Viss ir atkarīgs no sezonas. Vasarā un rudenī tās ir ogas un augļi no pašu dārza - plūmes, jāņogas, āboli, dzēr-venes. Protams, ziemā nākas ievārījumus arī pirkt. Biskvītu cepu elektriskajā cepeškrāsnī, jo tas noteikti ir ātrāk, kā arī ir iespējams regulēt temperatūru. Mājas tortēm ir viegli gatavot biskvītu. Piemēram, ja ir 10 olas, tad jāpievieno tikpat ēdam-karotes miltu un cukura. Katru kārtu cepu atsevišķi, lai gan zinu, ka citas saimnieces tās griež. Tāpat olu dzeltenumus un baltumus es kuļu kopā, kaut gan daudzās receptēs norādīts, ka tas jādara atsevišķi, beigās iecilājot baltumu dzeltenumā. Kā uzskata Malda, viņas mājas tortes ir ļoti vienkāršas, bez pār-spīlētas greznības. “Es neaizraujos ar dekorēšanu. Cenšos to darīt ļoti vienkārši un tikai ar dabiskām izejvielām. Uzspiežu vārītā krēma ziedus, izmantoju šokolādi vai cepumus. Nekad pašai nav patikuši veikalos nopērkamie dekori. Arī pārtikas krāsas nepērku, jo man tās liekas ļoti sintētiskas. Kūkai jābūt baudāmai arī vizuāli, tāpēc pieturos pie principa - jo vienkār-šāk un dabiskāk, jo labāk,” uzsver Malda Rudzīte. Taču Malda cep ne tikai tortes, bet arī maizi. Šis arods ap-gūts no vīra vecmammas. “Pirmo reizi, kad ierados vīra mājās, kāpjot pāri slieksnim, redzēju, ka viņa vecmamma tajā brīdī maizes krāsnī mainīja kukulīšus. Toreiz nodomāju - kāpēc gan jācep mājās, ja var nopirkt veikalā. Laika gaitā sapratu, ka maizes krāsnī pašas ceptai maizei ir citādāka garša. Arī pa-šai radās interese iemācīties, un nu jau daudzus gadus to daru. Manis ceptā maize nav ne saldskābmaize, ne rudzu. Ieraugu joprojām gatavoju abrā, kas ir saglabājusies no paaudzes pa-audzē, un pirms daudziem gadiem tur maizi mīcīja pat vīra vecvecmamma. Es izmantoju rudzu un kviešu miltus. Pievie-noju sāli un cukuru, ūdeni, ķimenes. Ieraugu saglabāju no cep-šanas līdz cepšanai. Izkasu abriņu, mīklu apberu ar miltiem un nākamajā reizē, kad gatavojos jaukt maizi, to pievienoju. Maizes cepšanai joprojām tiek izmantota maizes krāsns. Tā nav liela. Ievietot var tikai četrus maizes klaipus. Maizi jaucu iepriekšējā vakarā pirms cepšanas. Vienmēr, pirms maizi ie-vietoju krāsnī, kukulītim sataisu ribas, lai tas neplīstu, kamēr cepas. Maldai Rudzītei patīk izmēģināt arī jaunas receptes, kuras visbiežāk tiek pamanītas žurnālos. Ļoti būtiski ir arī pa-reizi iekurt maizes krāsni. Viņa izmanto alkšņa malku, jo sa-glabājas ogles un ir ilgāku laiku karstums. Krāsns tiek kurināta

apmēram divas stundas, un tikpat ilgu laiku maize tiek cepta, pēc laika samainot kukuļus vietām. “Ikdienā cenšos uzcept arī kādu plātsmaizi, visbiežāk tā ir biezpienmaize. Pēdējā laikā pašmācības ceļā apgūstu arī kliņģeru cepšanu. Šķiet, ka bei-dzot tas būs izdevies. Žurnālā ieraudzīju recepti un nodomāju, kāpēc gan nepamēģināt. Lai gan sākumā šķita, ka tas ir ļoti viegli, tomēr tā nav. Esmu sapratusi, ka jebkura atrastā re-cepte ir jāuzlabo pēc savas gaumes, mainot proporcijas vai pat sastāvdaļas,” uzskata Malda. Vislielākais atbalsts, degustators un kritiķis ir mans vīrs, kas katru reizi nogaršo manis gatavoto un novērtē, kā varbūt ir par daudz vai kā pietrūkst. Savulaik tā darīja arī viņa mamma. Lai gan varētu šķist, ka pārmērīgi liela kritizēšana un mācīšana varētu radīt efektu, kad vairs negribas mēģināt, man bija savādāk. Tieši tas man deva motivāciju tur-pināt, līdz atradu savu īsto variantu. Esmu mēģinājusi arī siera kūku un biezpienkūku, kuras nav nepieciešams cept. Patīk arī medus kūkas. Es gan cepu ar biezākām kārtām, kas padara torti mīkstāku. Kā pildījumu izmantoju skābā krējuma krēmu un arī ievārījumu. Šai kūkai biskvītu griežu. Lielākoties manas kūkas ir apaļas, jo es izmantoju formu, kuru savulaik lietoja arī vīra mamma. Esmu par pārbaudītām vērtībām, tāpēc neizmantoju silikona formas. Arī maizi lieku uz pannām, kas saglabājušās no vīra vecmammas. Lai gan Malda uzskata, ka konditoreja ir viņas sirdslieta un vaļasprieks, tikpat ļoti viņai patīk arī darboties dārzā. Malda atzīst: “Lai gan savā profesijā esmu nostrādājusi tikai gadu, dārzkopība joprojām ir tuva. Pavasaros pati izaudzēju stādus. Gadu no gada rūpējos par pelargonijām un begonijām, kuras saglabājušās vēl no vīra mammas. Gan ēdienu receptes, gan dažādas idejas dārzam es atrodu žurnālos. Protams, kaut kas tiek pamainīts, bet pamats saglabājas tas pats. Reiz redzēju skaistu strūklaku, arī es tādu vēlējos savā pagalmā. Kopā ar vīru to arī īstenojām. Uzskatu, ka šobrīd var atrast tik daudz in-teresantu lietu, ir pieejami dažādi materiāli, nepieciešama tikai vēlme kaut ko darīt. Un ne vienmēr viss ir jāpērk veikalā. Paša radīts un veidots sniedz lielu gandarījumu un priecē.

AGRITA NUSBAUMA- KOVAĻEVSKA(pārpublicēts no laikraksta “Stars”)

“Lai izdotos, jāatrod sava īstā recepte”

Mājas torte Biskvīts vienai kārtai: 5 olas, 5 ēdamk. miltu, 5 ēdamk. cu-kura, 2 tējk. vanilīncukura. Bļodā liek cukuru, vanilīncukuru un olas. Visu sakuļ, tad pievieno miltus un atkal kuļ. Masu liek formā un cep 200 grādos aptuveni 19 - 20 minūtes. Liek atdzist. Vārītais krēms: 500 ml piena, 2 paciņas sviesta, 5 olas, 1 kārbiņa iebiezinātā vārītā piena ar cukuru, 5 ēdamk. cukura, vanilīncukurs, 5 ēdamk. miltu. Katliņā lej pienu. Kad tas sāk celties uz augšu, pievieno iepriekš sagatavotu masu no olām, cukura, miltiem un vanilīncukura. Kad krēms kļūst biezs, ņem no uguns un liek atdzist. Pēc tam pievieno sakul-tu sviestu un iebiezināto vārīto pienu. Auzu pārslas, nedaudz sviesta un cukura. Izkausē sviestu, tajā liek auzu pārslas un cukuru. Visu apgrauzdē un atdzesē. Biskvītu kārtām smērē ar vārīto krēmu un ievārījumu. Apkaisa ar grauzdētām auzu pārslām. Dekorē.

Biezpiena sacepums Uz 1 kg biezpiena: 11 ēdamk. mannas, 5 olas, puspaciņa mīksta sviesta, šķipsniņa sāls, 9 ēdamk. cukura, 3 tējk. va-nilīncukura, 1 tējk. cepamā pulvera, 5 ēdamk. miltu. Visu rūpīgi sajauc kopā, liek uz pannas, apakšā paberot nedaudz mannas. Cep 180 grādos apmēram stundu, līdz virskārta kļu-vusi zeltaini brūna.


INFORMĀCIJA, PASĀkuMIINFORMĀCIJA

8

Saulītei ir tāda vara,Ka tā visu dzīvu dara - Kokiem, ziediem palīdz plaukt,Mazam bērnam lielam augt!

2018. gadā reģistrētie dzimušie, kam dzīvesvieta deklarēta Bērzaunes pagastā

PASĀkuMIApmeklēsim:• 26. janvārī Mārcienas pagastā notiks atklātās zemledus makšķerēšanas sacensības.• 26. janvārī Madonas muzejs aicina uz spēļu sestdienu.• 27. janvārī un 1. februārī izrāde “Dāmas” Madonas kul-tūras namā.• 2. februārī Lubāna mitrāja informācijas centrs aicina uz zemledus makšķerēšanas sacensībām.• 2. februārī SIA “DigitalZoo” aicina piedalīties nakts auto-fotoorientēšanās braucienā.• 2. februārī Madonas Tautas slēpojums.• 14. februārī Mārča Auziņa koncerts Madonas kultūras namā.• 17. februārī šovprogramma - starptautiska projekta vies-izrāde “Baltican Carmen” Madonas kultūras namā.• 27. februārī Valmieras Drāmas teātra izrāde “Kaķis uz nokaitēta skārda jumta”.

Pārtrūkst laiks, krīt zvaigzne un iekrīt Dieva plaukstā...

Mirušie Bērzaunes pagastā 2018. gadā

8.lapa

P rtr kst laiks, kr t zvaigzne un iekr t Dieva plaukst .

Mirušie B rzaunes pagast 2018. gad

Nr.p.k. V rds uzv rds

Miršanas datums

Vecums

1. riks Cielavs 05.01.2018 53 2. Ivars Žube 05.01.2018 72 3. Vera Semjonova 12.01.2018 81 4. J nis Ber is 11.01.2018 71 5. rija K posti a 22.01.2018 88 6. Marija Jansone 21.01.2018 897. Leokadija Mateša 07.02.2018 100 8. Valdis Agris Garkalns 13.03.2018 79 9. Lilija Gail te 14.03.2018 8610. Juris Dzenis 22.04.2018 80 11. Leon ds Vilci š 14.05.2018 80 12. Art rs Razenovskis 14.05.2018 64 13. Ir na r e 25.05.2018 78 14. Eduards Skrinda 31.05.2018 38 15. P teris Vingris 13.07.2018 73 16. J nis Zvaigzne-Tavars 19.07.2018 58 17. Anna Jevdokimova 03.08.2018 9418. Sta islava esle 14.08.2018 92 19. Inta Šmite 28.09.2018 92 20. Aldonis Cimmermanis 12.10.2018 69 21. P teris Šrubovi s 23.11.2018 73 22. J nis Karavai uks 29.11.2018 57 23. Anita Rjabi ina 04.12.2018 64 24. Antra Baj re 13.12.2018 73

Tas visskumj kais br dis, kad m a sirds Uz m žu m žiem p rtr kst un st jas, Tad zvaigznes pie debes m asar s mirkst Un tukšas k klajums k st m jas.

Skumju br d esam kop ar M ras Briedes tuvajiem - m s no “L up m”.

In memoriam Savas baltās un nebaltās dienasŠodien, dzīve, es atstāju tev,Pašai nepaliek vairs nevienasZemes Māte jau vārtus ver.

Nekad nebūs vairs tā kā agrāk,Saules ceļā pēc manis kāds skums.Manas baltās un nebaltās dienasPaliks atmiņās tepat starp jums.

Saulainais trešdienas 2019. gada 16. janvāra rīts atnesa ļoti skumju vēsti - vairs nav mūsu MĀRAS. Slimība bija uzvarējusi... Ir tik sāpīgi apzināties daudzos „ne-kad”. Nekad vairs nesatiksimies, neparunāsim, kopā nepasmiesi-mies, nepamāsim sveicienu, kaut vai pa gabalu.Viņai bija jāaiziet tik agri...

Māra Briede (Roģe) dzimusi 1965. gada 24. februārī pašā ziemas aukstumā.

Skolas gaitas pavadīja Mārcienas pamatskolā. Pēc 8. klases devās uz Ogres tehnikumu mācīties par adītā-ju. Pēc tehnikuma beigšanas uz Rīgu mācīties par bērnudārza audzinātāju Rīgas pedagoģiskajā skolā.Ieguvusi pedagoģisko izglītību, Māra atgriežas savā dzimtajā pusē un 1984. gadā uzsāk darba gaitas Sauleskalna Laukteh-nikas bērnudārzā par māsu - audzinātāju. Turpina strādāt jau pārdēvētajā pirmsskolas izglītības iestādē „Vārpiņa” par au-dzinātāju. No 1997. gada 1. septembra jauns darba piedāvājums - iestā-dē vadītājas vietniece saimnieciskajā darbā. Darbu Māra veica ar lielu atbildību un precizitāti. 2014. gadā atkal jaunas pārmaiņas - Māra pāriet strādāt uz Bērzaunes pagastu par grāmatvedi. Arī šeit darbiņš tiek darīts ar atbildības sajūtu - pret kolēģiem, pagasta iedzīvotājiem. Mārai dzīvē svarīgākais bija viņas ģimene - bērni, meita Vi-neta un dēls Arvis. Viss, ko viņa darīja, bija ar lielu mīlestību un rūpi par saviem tuvajiem. Māra bija dzīvespriecīga, optimistiska, enerģiska kā mamma, kolēģe, draudzene...Tagad tikai mirdzošs mēness stars un zvaigznes atspulgs ir Māras pavadoņi. Lai tev, Māra, viegli un silti tai saulē!

Darbabiedri pirmsskolas iestādē “Vārpiņa”,

Bērzaunes pagasta pārvaldē

Tas visskumjākais brīdis, kad mīļa sirdsUz mūžu mūžiem pārtrūkst un stājas,Tad zvaigznes pie debesīm asarās mirkstUn tukšas kā klajums kļūst mājas.

Skumju brīdī esam kopā ar Māras Briedes tuvajiem - mēs no “Līčupēm”

Documents

Bezmaksas izdevums Par lietām un notikumiem, kas tev svarīgi · 2019. gada JANVĀRIS Nr. 1 (212) “BĒRZAUNES RĪTS” 2013. GADA JŪNIJS Jūnijs klāt visā plaukumā. Latvieši