BIZNESA AUGSTSKOLA TURĪBA

JURIDISKĀS FAKULTĀTES TIESĪBU ZINĀTŅU KATEDRA

PROMOCIJAS DARBS

DOKTORA ZINĀTNISKĀ GRĀDA IEGŪŠANAI

JURIDISKAJĀ ZINĀTNĒ

Būvniecības tiesību attīstības problemātika Latvijā

Promocijas darba autors:________________ Juridiskās zinātnes doktora studiju

programmas doktorants Jānis Bramanis

Promocijas darba vadītājs:________________ Prof., Dr. iur. Jānis Načisčionis

Promocijas darba

zinātniskais konsultants: _________________ Asoc., prof., Dr. iur. Ingrīda Veikša

Rīga, 2013

2

Pateicība

Paldies Biznesa augstskolai „Turība” par doto iespēju studēt doktora studiju

programmā „Juridiskā zinātne”, jo bez šādas dotās iespējas izvirzītais mērķis iespējams

paliktu tikai par neizsapņotu sapni.

Īpaša pateicība par finansiālu atbalstu ESF projekta „Atbalsts doktora studijām

Biznesa augstskolā „Turība”” ietvaros.

Izsaku dziļu pateicību par atbalstu un sapratni mana promocijas darba vadītājam

profesoram Dr. iur., Jānim Načisčionim, kurš vienmēr ir pratis atrast laiku, lai izrunātu

aktuālos jautājumus un atrisinātu svarīgākās problēmas, kā arī paldies par objektīvu

kritiku, kas palīdzēja virzīties uz galveno mērķi. Profesora Jāņa Načisčioņa devums

promocijas darba tapšanā ir nenovērtējams.

Liels paldies promocijas darba zinātniskajai konsultantei Asociētai profesorei Dr.

iur., Ingrīdai Veikšai, kura promocijas darba izstrādes procesā sniedza komentārus,

ieteikumus un ierosinājumus.

Paldies jāsaka profesoram Dr. iur., Aivaram Endziņam par atbalstu un labām

idejām promocijas darba tapšanas procesā, par vērtīgiem komentāriem un ieteikumiem,

kas palīdzēja būtiski uzlabot mana darba kvalitāti.

Paldies ģimenei par sapratni un neizmērojamo atbalstu darba ilgajā tapšanas

laikā.

Jānis Bramanis

Rīga, 2013

3

PROMOCIJAS DARBA ANOTĀCIJA

Būvniecības tiesību attīstības problemātika Latvijā

Promocijas darbā tiek pētīta būvniecības tiesību attīstības problemātika Latvijā,

analizējot būvniecības vēsturisko attīstību, būvniecību regulējošos normatīvos aktus,

būvniecības tiesību normu sistēmu, kā arī būvniecības tiesību normu piemērošanas

problēmas. Izpētot būvniecības tiesību būtību, tā nonākot līdz būvniecības tiesību

jēdzienam un identificējot ar to saistīto problemātiku gan nacionālajos, gan ārvalstu

normatīvajos aktos, īpaši uzmanība tiek pievērsta vairāku būvniecībai un būvniecības

regulējumam būtisko teorētisko un praktisko problēmu risinājumam.

Būvniecības tiesības nosacīti ietekmē ikvienu cilvēku un cilvēci kopumā, jo nav

iespējama situācija, kura pierādītu šī procesa neesamību, un kā tautsaimniecības

nozare, arī dažādi ekonomiskie, politiskie un juridiskās domas attīstības procesi regulē

šīs tiesību nozares nostiprināšanos juridiskajā zinātnē. Faktiski būvniecības tiesības

laika gaitā ir nostiprinājušās kā tiesību nozare ar savu regulēšanas priekšmetu –

būvdarbi un projektēšana, ietverot arī būvniecības ieceres izstrādi - projektēšanu,

būvobjekta uzbūvēšanu, pārbūvi vai nojaukšanu.

Balstoties uz promocijas darbā veikto izpēti, jāsecina, ka būvniecības tiesības var

pretetendēt uz tiesību nozares statusu, tādējādi attīstot būvniecības tiesību pētījumus

un ieviešot attiecīgus studiju kursus augstākās izglītības iestādēs. Taču būtiskākais ir,

izmantojot iegūtās teorētiskās atziņas, attīstīt būvniecības tiesisko regulējumu un tiesu

praksi.

Promocijas darbu veido ievads un trīs nodaļas, kas strukturētas apakšnodaļās.

Nobeigumā izdarīti secinājumi un sniegti priekšlikumi par izpētes procesā atklātajām

problēmām, piedāvājot gan teorētiska, gan praktiska rakstura problēmu risinājumus.

Atslēgvārdi: būvniecības tiesības, būvniecība, tiesību nozare, būvniecības

subjekti, būvniecības normas, būvniecības tiesiskās attiecības.

4

АННОТАЦИЯ К ПРОМОЦИОННОЙ РАБОТЕ

Проблематика развития прав на строительствa в Латвии

В промоционной работе исследуется проблематика развития правa на

строительствa в Латвии, анализируя историческое развитие строительства,

нормативные акты, регулирующие строительство, систему норм правa на

строительство, а также проблемы применения норм правa строительствa.

Исследовав сущность правa строительствa, таким образом придя к понятию прав

на строительство, и идентифицируя их со связанной проблематикой как в

национальных, так и зарубежных нормативных актах, особое внимание уделялось

решению многих теоретических и практических проблем, значимых для

строительства и регулирования строительства.

Право строительствa условно оказывает воздействие на каждого человека

и человечество в целом, так как невозможна ситуация, которая доказала бы

отсутствие данного процесса как отрасли народного хозяйства, также различные

процессы развития экономических, политических и юридических идей регулируют

закрепление данной правовой отрасли в юридической науке. Фактически право

строительствa в ходе времени закрепилось как правовая отрасль со своим

предметом регулирования – строительные работы и проектирование, включая

также разработку строительной задумки – проектирование, постройку,

перестройку и снос строительного объекта.

Опираясь на исследование, выполненное в ходе промоционной работы,

можно сделать вывод, что право строительствa может претендовать на статус

правовой отрасли, таким образом развивая исследование правa строительствa и

внедряя соответствующие учебные курсы в учреждения высшего образования.

Однако самое важное, используя полученные теоретические знания, развивать

строительное правовое регулирование и правовую практику

Промоционная работа состоит из введения и трех разделов, в которых

структурировано выделены подразделы. В заключении предложены выводы и

предложения о проблемах, обнаруженных в процессе исследования, предлагая

теоретические и практические решения.

Ключевые слова: право на строительство, строительство, правовая

отрасль, субъекты строительства, строительные нормы, строительные - правовые

отношения.

5

ANNOTATION OF DOCTORATE PAPER

Problems of construction right development in Latvia

The Doctorate Paper researches the problems of construction right development

in Latvia, analysing the historical development of construction, regulatory enactments

regulating the area of construction, system of construction legal provisions and the

application problems of legal provisions. Having researched the essence of construction

right, thus arriving to the idea of construction right and identifying the related problems

in national and foreign regulatory enactments, the attention is paid particularly to several

solutions of theoretical and practical problems essential for the construction and

construction regulation.

Theoretically the construction right affects all persons and the humanity in

general, because a situation is impossible that would prove the lack of this process, and

as the area of economics, also different economic, political and legal thought

development processes regulate the consolidation of this legal discipline in the legal

science. Actually construction right has consolidated over the time as a legal discipline

with its regulating subject – construction works and designing, including also the

development of construction plan – designing, construction of the object, reconstruction

or dismantling. On the base of the research performed in the Doctorate Paper, it shall

be concluded that the construction right can qualify for the status of a legal discipline,

thus developing the researches of construction right and introducing respective study

courses in the higher education establishments. However the most important thing is to

develop the legal regulation and jurisprudence of construction applying the acquired

theoretical cognitions.

The Doctorate Paper consists of the introduction and three chapters that

structured in subchapters. At the end conclusions are made and suggestions proposed

about the problems discovered during the research process offering the solutions of

problems of theoretic and practical character.

Key words: construction right, construction, legal discipline, construction

subjects, construction standards, construction legal relations.

6

SATURA RĀDĪTĀJS

ANOTĀCIJA .................................................................................................................... 3

АННОТАЦИЯ.................................................................................................................. 4

ANNOTATION ................................................................................................................. 5

Ievads .............................................................................................................................. 8

1. BŪVNIECĪBAS TIESĪBU TEORĒTISKIE ASPEKTI ................................................. 14

1.1.Būvniecības tiesību teorētisko aspektu raksturojums .............................................. 14

1.2. Būvniecības tiesību teorētisko aspektu nozīme

būvniecības normu izveidošanā .................................................................................... 23

1.3. Būvniecības tiesiskā regulējuma izcelšanās, attīstība

pasaulē un Latvijā ......................................................................................................... 28

1.3.1. Būvniecības tiesību teorijas un tiesību normu

attīstība senajos laikos .................................................................................................. 29

1.3.2. Būvniecības tiesību attīstības aspekti līdz 20. gadsimtam ................................... 32

1.3.3. Būvniecības tiesību attīstības aspekti padomju laikā un

pēc neatkarības atjaunošanas līdz 2000. gadam .......................................................... 36

1.4.Būvniecības tiesību teorētiskie pamati būvniecības

tiesību definēšanā ......................................................................................................... 40

1.5. Būvniecības tiesību normas un to specifika ............................................................ 45

1.6. Būvniecības tiesiskais regulējums Latvijā un tā attīstības

teorētiskās problēmas ................................................................................................... 56

1.7. Teorijas nozīme uz būvniecības tiesību avotu attīstību .......................................... 65

1.7.1. Latvijas Republikas Satversme ............................................................................ 68

1.7.2. Likumi .................................................................................................................. 70

1.7.3. Būvnormatīvi ....................................................................................................... 72

7

1.7.4. Eiropas Savienības tiesības ................................................................................ 74

1.7.5. Pašvaldības saistošie noteikumi .......................................................................... 77

1.7.6. Judikatūra ............................................................................................................ 80

2. BŪVNIECĪBAS TIESĪBU SUBJEKTI UN OBJEKTI ................................................. 86

2.1. Būvniecības tiesību subjektu un objektu raksturojums ........................................... 86

2.1.1.Būvniecības pārvaldes vispārīgs apraksts ............................................................ 86

2.1.2. Būvniecības tiesību institūcijas ............................................................................ 89

2.1.3. Uzraudzība būvniecībā ........................................................................................ 96

2.2. Būvniecības jēdziens, pazīmes .............................................................................. 99

2.3. Patvaļīga būvniecība un tās novēršanas teorētiskās

un praktiskās problēmas ............................................................................................. 105

2.4. Būvniecības uzraudzības sistēma un tās tiesiskā regulējuma

teorētiskie problēmjautājumi ........................................................................................ 112

2.5. Trešo personu interešu un tiesību aizskāruma teorētiskās

un praktiskās problēmas ............................................................................................. 122

3. BŪVNIECĪBAS LĪGUMS ........................................................................................ 130

3.1. Būvniecības līguma jēdziens, sastāvdaļas ........................................................... 132

3.2. Ārvalstu prakse, kā arī FIDIC, to piemērošanas teorētiskās problēmas ............... 136

3.3. Būvniecības līguma izpildes teorētiskās un praktiskās problēmas ....................... 140

3.4. Garantijas un atbildības institūta modernizācijas būvniecībā

teorētiskie un praktiskie aspekti ................................................................................... 144

Secinājumi un priekšlikumi .......................................................................................... 153

Izmantoto avotu saraksts ............................................................................................ 159

8

Ievads

Promocijas darbs ir juridiskajā zinātnē veikts pētījums „Būvniecības tiesību

attīstības problemātika Latvijā”, kurā ir izzināti un analizēti būvniecības tiesību

teorētiskie jautājumi un attīstības problemātika Latvijā.

Nav iedomāja tāda situācija, ka valstī varētu nenotikt būvniecība. To, ka tas ir

svarīgs process cilvēces attīstībā, norāda būvniecības pētnieks L. Lecgalvis. Viņš

secina, ka „būvniecības rezultāts – būve vai ēka – cilvēka mūžā ieņem nozīmīgu vietu.

Būvniecības gala rezultātā top jauni arhitektūras objekti, kam lielākoties ir paliekoša

vērtība. Tādējādi būvniecības tiesību ietekmei uz sabiedrību un indivīdu ir svarīga loma

gan valsts kopprodukta, gan nodarbinātības nodrošināšanā”1. Ēku un būvju būvēšanas

rezultātā top savienojums ar zemi, kur uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka

atzīstama pār tās daļu2. Tas dod tiesības secināt, ka pret vienu no īpašuma

veidojošajiem elementiem – būvi, nav pieļaujama ignorance, t. sk., no tiesību zinātnes

pozīcijām.

Promocijas darba aktualitāti pamato vairāki apstākļi, tomēr par noteicošo tiek

izvirzīts apstāklis, ka būvniecības tiesību teorijai ir veltīts nepamatoti maz uzmanības un

zinātnisku pētījumu šajā jomā latviešu valodā praktiski nav. Savukārt ārvalstu literatūrā

ir izteikti dažādi uzskati par būvniecības tiesībām, to saturu un vietu tiesību sistēmā.

Promocijas darbs ir mēģinājums mainīt pieeju būvniecības tiesībām un precizēt to vietu

Latvijas tiesību sistēmā, vienlaikus piedāvājot risinājumu vairākām teorētiska un

praktiska rakstura problēmām, kuras rodas būvniecības tiesību teorētiskā pamatojuma

trūkuma dēļ. Šajā darbā pētītas tās aktuālās būvniecības tiesību problēmas, kuras par

izpētes vērtiem ir atzinuši citi būvniecības tiesību speciālisti gan Latvijā, gan arī

ārvalstīs, tādējādi izpētes gaitā secinot par būvniecības tiesību attīstības tendencēm un

vairākām problēmām.

Promocijas darbā tiek pausts, ka šis pētījums ir būvniecības tiesību doktrinālā

pamatojuma izstrāde un mēģinājums aktualizēt un precizēt būvniecības tiesību vietu

Latvijas tiesību sistēmā. Šobrīd ir jāatzīst, ka, lai gan pastāv dažādas pieejas

būvniecības tiesību definēšanai un „statusa noteikšanai”, nav noliedzama tās specifika,

kas ļauj izteikt pieņēmumu un promocijas darba ietvaros attiecīgi pamatot, ka

būvniecības tiesības var pretendēt uz patstāvīgu tiesību nozari citu tiesību vidū.

1Lecgalvis L. (2011) Par būvniecības attīstību Latvijā. Būvinženieris, Nr. 19, 43.lpp.

2Civillikums. Trešā daļa. Lietu Tiesības. Pieņemts 28.01.1937.; Publicēts Valdības Vēstnesis, Nr. 44.

Pēdējie grozījumi 29.11.2012., 968. pants.

9

Latvijas tiesību zinātne nevar lepoties ar būtiskiem zinātniskiem pētījumiem par

būvniecības tiesībām, kuras izstrādātas latviešu valodā. Tas attiecas arī uz laika

periodu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tāpēc, lai būtu iespējams analizēt

būvniecības tiesību attīstību, jāpiekrīt profesores S. Osipovas sacītajam, ka,

„neizvērtējot vēlreiz no jauna vēsturi, mēs līdz galam neizprotam “ne to, kas mēs esam,

ne arī – uz kurieni ejam”. Arī juridiskā identitāte ir jāturpina veidot, tāpat kā jāstiprina

nacionālā identitāte”3.

Tādējādi jānorāda, ka būvzinātne4 un celtniecība visos laikos ir bijusi ļoti

nozīmīgs izpētes objekts, un tās funkcionēšanai un attīstībai jārada atbilstošs

normatīvais regulējums, jo „spēkā esošais 1995. gada Būvniecības likums tika

izstrādāts laikā, kad Latvija vēl nebija iestājusies Eiropas Savienībā, tālab nevajadzēja

harmonizēt nacionālos tiesību aktus ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. 2003. gadā

stājās spēkā Valsts pārvaldes iekārtas likums, savukārt 2004. gadā Administratīvā

procesa likums, kur normu piemērošanai spēkā esošais 1995. gada Būvniecības likums

nav atbilstošs. Tādējādi kļuvusi apgrūtināta Būvniecības likuma normu piemērošana

būvniecības procesā, tajā skaitā dažādu administratīvo strīdu gadījumā”5. Šī brīža

situācijā, kad atbildīgie valsts pārvaldes pārstāvji un likumdevējs nav iedziļinājies nedz

būvniecības tiesību vēsturiskajā attīstībā, nedz būvniecības tiesību teorijas

problemātikā, nav iespējams izveidot mūsdienu vajadzībām atbilstošu būvniecības

normatīvo aktu bāzi.

Promocijas darba mērķis – attīstīt būvniecības tiesību teoriju, pamatojot

būvniecības tiesības kā tiesību nozari, lai teorētiskās atziņas kļūtu par pamatu

būvniecības regulējošo normatīvo aktu pilnveidei un sistematizācijai, attiecīgi ļaujot

identificēt aktuālās būvniecības tiesību problēmas Latvijas Republikā un piedāvājot to

risinājumus.

Lai sasniegtu promocijas darba mērķi, promocijas darba autors ir izvirzījis šādus

uzdevumus:

1) raksturot būvniecības tiesību attīstību Latvijā un ārvalstīs, salīdzinot būvniecības

tiesību teorētisko izpratni dažādās valstīs un tiesību sistēmās;

3Osipova S. (2009) Vēsture, tiesību vēsture un nacionālā identitāte Latvijā XX gadsimtā. Jurista Vārds,

Nr. 46 (589) http: www.juristavards.lv/index.php?menu=DOC&id=200613. [aplūkots 15.09.2009]. 4Latvijas Zinātnes padomes Zinātņu nozaru un apakšnozaru anotācijas. Pieejams:

http://www.lzp.gov.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=144&Itemid=51. [aplūkots 12.01.2012.]. 5Likumprojekta „Būvniecības likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums

http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/E63607A94234F224C2257950003B5BB2?OpenDocument. [aplūkots 12.02.2012.].

http://www.juristavards.lv/index.php?menu=DOC&id=200613http://www.lzp.gov.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=144&Itemid=51http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/E63607A94234F224C2257950003B5BB2?OpenDocumenthttp://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/E63607A94234F224C2257950003B5BB2?OpenDocument

10

2) raksturot būvniecības tiesības, t. sk., piedāvāt būvniecības tiesību definīciju,

noskaidrot būvniecības tiesību avotus, identificēt būvniecības tiesību subjektus,

objektus un priekšmetu, kā arī precizēt būvniecības tiesisko attiecību specifiku;

3) analizēt būvniecības procesa tiesisko regulējumu Latvijā, identificēt aktuālākās

problēmas un izteikt priekšlikumus tiesiskā regulējuma trūkumu novēršanai, kā

arī izstrādāt grozījumus būvniecību regulējošos normatīvajos aktos un sniegt

priekšlikumus jaunu būvniecības normatīvo aktu izstrādei;

4) definēt būvniecības līgumu un izstrādāt priekšlikumus būvniecības līguma

normatīvajam regulējumam, lai pilnveidotu attiecības starp būvniecības

dalībniekiem;

5) precizēt būvniecības tiesību vietu tiesību sistēmā, t. sk., nošķirot būvniecības

tiesības no administratīvajām tiesībām un civiltiesībām.

Jāatzīmē, ka būvniecības tiesību teorētisko pamatu un aspektu identificēšanas

galvenais mērķis ir noteikt tās būvniecības tiesību teorijas un prakses atziņas, kas ir

vadlīnijas būvniecības tiesību un būvniecības tiesiskā regulējuma attīstībai Latvijas

Republikā.

Pētījumā tiek izmantotas šādas zinātniskās izpētes metodes:

1) salīdzinošā metode. Ar šo metodi veikta būvniecības administratīvā un

būvniecības procesa mērķu analīze. Salīdzinošās metodes piemērošana ļāva vērtēt

būvniecības administratīvajā procesā iesaistīto personu un institūciju tiesību un

pienākumu apjomu. Metode izmantota, vērtējot dažādu autoru viedokļus, kas izteikti,

vērtējot būvniecības administratīvo procesu;

2) analītiskā metode. Izmantota, lai identificētu tās situācijas būvniecībā, ko

tiesību akti neregulē vai kuru regulējums ir nepilnīgs. Metode izmantota, pētot

būvniecības tiesību piemērošanas prakses materiālus iestādēs, kā arī tiesu praksi,

piemēram, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu un

Civillietu departamenta nolēmumus;

3) vēsturiskā metode. Izmantota, lai vērtētu tiesību normas rašanos, veiktu

tiesību aktu izpēti, kas dažādos vēsturiskos periodos tieši vai pastarpināti regulēja

būvniecību, to attīstību un izmaiņu laikā, savstarpējās attiecībās ar citām tiesību

normām;

4) induktīvā metode. Pielietota, lai apkopotu būvniecības tiesību nozarē

pastāvošos likumus, citus normatīvos aktus un to realizācijas praksi.

Ēku un būvju celtniecībā nepieciešams radīt sabiedrības vajadzībām atbilstošu

būvniecības normatīvo regulējumu. Tas nav iespējams, ja nav teorētiskās bāzes, kas ir

11

pamats jauna normatīvā regulējuma tapšanai, jo nav iedomājama tiesību pastāvēšana

bez teorijas un teorija bez prakses. Pētījums sniedz jaunas atziņas, un var būt pamats

tālākām diskusijām par būvniecības regulējuma pilnveidi Latvijas Republikā. Pētījums

būs noderīgs ikvienam praktizējošam juristam, risinot ar būvniecības tiesībām saistītos

jautājumus.

Promocijas darbs tika uzsākts 2008. gadā un pabeigts 2012. gadā. Latviešu

valodā šāda līmeņa zinātniskie pētījumi par būvniecības tiesībām bibliogrāfiskos

rādītājos un augstskolu datu bāzēs nav atrodami. Kopš 1991. gada neatkarīgās

Latvijas nodibināšanas šis darbs ir pirmais tāda apjoma zinātniski pētnieciskais darba

par būvniecības tiesībām un to attīstības problēmām Latvijā.

Pētījuma rezultātā iespējams izstrādāt jaunu normatīvo aktu - Būvniecības

likumu (Būvniecības kodekss), kas ļautu sistematizēt aktuālās būvniecības tiesību

normas, savukārt spēkā esošās, bet būvniecības tiesību teorijai un praksei

neatbilstošās normas, aizstāt ar citām. Vienlaikus būvniecības tiesībās un Būvniecības

likumā tiek piedāvāts ieviest tādu būvniecības kontroles veidu kā privātā būvniecības

kontrole.

Par promocijas darba hipotēzi autors izvirza tēzi, ka Latvijas Republikā

būvniecības tiesību attīstība ir notikusi nepārdomāti, jo nav atbilstošas teorētiskās

izpētes. Būvniecības tiesību pilnveides priekšlikumus nav iespējams veidot bez

vēsturiskās izpētes un teorētisko atziņu izzināšanas. Būvniecības tiesiskais regulējums

patlaban nav pilnvērtīgs, jo nav izstrādāts teorētiskais pamatojums, tā dēļ tiek kavēta

moderna būvniecības tiesiskā regulējuma un prakses attīstība.

Izvirzītā hipotēze ietver šāda promocijas darba teorētiskās novitātes:

1) Latvijā tiek attīstīta būvniecības tiesību teorija, jo, trūkstot būvniecības tiesību

teorētiskajam pamatojumam, nebūs iespējams risināt vairākas būvniecības

un tās regulējuma praktiskās problēmas. Būvniecības tiesības (kā patstāvīga

nozare) ir nodalāmas no būvniecības tiesībām kā administratīvo tiesību

apakšnozares;

2) mūsdienīga būvniecības tiesību definīcija veidos pamatu vairāku problēmu,

t. sk., būvniecības tiesību esences izzināšanai, kā arī būvniecības tiesību

mērķu un būtības izpratnei Latvijā. Tiks precizētas būvniecības tiesību

funkcijas demokrātiskā valstī un būvniecības tiesību priekšmets.

Tādējādi promocijas darbs Latvijas Būvniecības tiesībās kļūs kā jauns teorētisko

atziņu sākums, lai līdzvērtīgi kā citās tiesību nozarēs, sākot no 1945. – 1991. gadam,

12

kad tika izveidots tam laikam atbilstošs būvniecības tiesību regulējums, tiktu mainīta

pieeja būvniecības tiesību attīstībai. Promocijas darba praktiskā novitāte, izpaužas:

1) teorētiski pamatotajā jaunā Būvniecības likuma (Būvniecības kodeksa)

izstrādes nepieciešamībā, piedāvājot sistematizēt būvniecības tiesisko regulējumu, jo

pēc neatkarības atjaunošanas netika akceptēts tas tiesiskais regulējums un pieredze,

kas pastāvēja brīvvalsts laikā. Šis apstāklis sarežģī būvniecības tiesību regulējumu;

2) patvaļīga būvniecība, kam ir tendence pieaugt, skaitliski jāsamazina,

iespējams, jāizskauž, izveidojot būvniecības kontroles institūcijas un to darbības

nodrošināšanai nepieciešamo tiesisko regulējumu.

Kā raksta tiesību teorētiķis H. Kelzens, tad „tiesības teorija ir zināšanas par to,

kas ir tiesības, bet nevis rūpes par to, kādai tai jābūt”6. Pievienojoties H. Kelzena

atziņai, jāuzskata, ka šobrīd būvniecības tiesības teorija ir zināšanas par to, kas ir

būvniecības tiesības, kādas ir to funkcijas, vieta tiesību sistēmā un piemērošanas

specifika.

Pētījuma rezultātu aprobācija tika izklāstīta zinātniskajās publikācijās un

uzstājoties šādās zinātniskajās konferencēs:

1. Bramanis J. (2008) Būvzņēmēju un valsts institūciju sadarbība būvniecības

jomā. SIA Biznesa augstskola „Turība” IX Starptautiskā zinātniskā konference

Darba tirgus Sociālie un ekonomiskie izaicinājumi.

2. Bramanis J. (2009) Construction control as an economic factor. Vadyba

Journal of Management, Vol. 14, No.2 ISSN 1648-7974.

3. Bramanis J. (2009) Būvniecības tiesiskais regulējums Latvijā. Daugavpils

Universitātes 51. Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums.

Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, ISBN

978-9984-14-481-1.

4. Bramanis J. (2010) Būvniecības tiesību integrācija Eiropas Savienības

valstīs. Daugavpils Universitāte Sociālo zinātņu fakultāte Sociālo pētījumu

institūts Starptautiskās zinātniskās konferences Valsts un tiesību aktuālās

problēmas zinātnisko rakstu krājums.

5. Bramanis J. (2011) Position and role of Building Rights Within the Legal

System. School of Business Administration Turība Acta Prosperitatis 2, ISSN

1691-6077.

6Broks J. (2004) Tiesības filozofija doktrīnas, koncepcijas, diskursi. Rīga: Biznesa augstskola „Turība”,

251. lpp.

13

6. Bramanis J. (2011) Būvniecības regulējums Eiropā. Daugavpils Universitātes

52. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Daugavpils

Universitātes akadēmiskais apgāds „Saule”.

7. Bramanis J. (2011) Būvniecības tiesības kā patstāvīgas tiesības. Daugavpils

Universitātes 54. Starptautiskā zinātniskā konference. Daugavpils

Universitātes 54. Starptautiskā zinātniskā konferences rakstu krājumā.

8. Bramanis J. (2012) Occupational Safety Management Aspects and

Institutions that Regulate Construction Industry. Scientific Journal of Riga

Technical University, Safety of technogenic environment.

Promocijas darba apjoms ir 158. lappuses. Promocijas darbs sastāv no ievada

un trim nodaļām. Pētījuma rezultātā iegūtie secinājumi un izstrādātie priekšlikumi, kas

apkopoti tēzēs, ir ietverti promocijas darba beigās. Pēc secinājumiem un priekšlikumiem

seko izmantotās literatūras un tiesību avotu saraksts. Kopējais literatūras un tiesību

avotu skaits 220. No Latvijas tiesību avotiem autors ir izmantojis galvenokārt

normatīvos aktus un autoritatīvāko zinātnieku publikācijas, jo pētījumu, kas apkopoti

grāmatās par būvniecības tiesībām, nav. Tomēr darbā tiek izmantotas atziņas no

vairākām Latvijas tiesību zinātnieku grāmatām un publikācijām. Piemēram, par tiesību

teorijas jautājumiem S. Osipova, A. Plotnieks, J. Neimanis u. c., par saistību tiesību

institūtiem (līgumi, zaudējumi) K. Torgāna, K. Baloža u. c. autoru publikācijas un

monogrāfijas. Savukārt par administratīvajām tiesībām izmantoti tādu autoru kā

J. Briede, J. Načisčionis, u. c., monogrāfijas, par teritorijas plānojuma un vides tiesībām

I. Čepānes, S. Meieres, R. Vīdušas, S. Statkus u. c, bet par kaimiņu tiesībām

I. Krampuža u. c. Ņemot vērā, ka Latvijā nav plašu pētījumu tieši par būvniecības

tiesībām, autors ir pētījis ārzemju zinātnieku izteiktās domas, piemēram, F. M. Meijers

(Meijer), H. J. Viščers (Vicher), A. Mērdoks (Murdoch) u. c. Darbam ir anotācijas

latviešu, angļu un krievu valodā.

14

1. BŪVNIECĪBAS TIESĪBU TEORĒTISKIE ASPEKTI

Nav šaubu, ka tiesības nepārtraukti attīstās, jo tas ir civilizācijas apliecinājums

attīstīties. Tomēr var uzskatīt, ka būvniecības tiesību attīstība Latvijā vēl ir procesā, un

šis process ir lēns. Būvniecības tiesību pētījumi un teorētiskās atziņas Latvijā

salīdzinājumā ar paveikto ārvalstīs, piemēram, Vācijā, Francijā, Beļģijā arī Nīderlandē

vēl ir tikai sava ceļa sākumā.

Sabiedrībā daudz diskutēts par būvniecības tiesību jautājumiem, jo nenoliedzami

būvniecība skar katru sabiedrības indivīdu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. To, ka

būvniecības tiesības stagnē, var raksturot savulaik Latvijas tiesībzinātnieka profesora

K. Dišlera rakstītais, ka „Latvijas valststiesību zinātne atrodas vēl tikai tapšanas

stadijā”7. Lai arī šī atziņa ir salīdzinoši novecojusi, tomēr ir pamats uzskatīt, ka līdz šim

nav izpētīta būvniecības tiesību būtība, nav pētījumu, kuros būtu izanalizēts Rietumu

būvniecības tiesiskais regulējums, arī Latvijas būvniecības tiesiskais regulējums un tā

attīstības problēmas. Autori, kuri Latvijā ir pievērsušies ar būvniecību saistīto problēmu

pētīšanai, nav centušies analizēt un veidot teorētisko bāzi būvniecības tiesībām, bet

apskatījuši būvniecības jautājumus saistībā ar vides, teritorijas plānošanas un kaimiņu

tiesību praktiskām un teorētiskām problēmām.

1.1. Būvniecības tiesību teorētisko aspektu raksturojums

Vācu tiesību profesors R. Cipeliuss raksta, ka „rūpes par tiesisko drošību, t.i., par

sabiedrisko mieru, kārtību, paļāvību un konsekvenci, dzīvojot sabiedrībā, ir viens no

tiesību pamatuzdevumiem. Viennozīmīga un droša izturēšanās kārtība garantē to, ka

mēs dzīvojam ārējā saskaņā ar pārējiem. Tā ir viens no drošas dispozīcijas pamatiem

uz nākotni orientētai darbībai”8. Nenoliedzami būtiskākais būvniecības tiesību mērķis ir

saistīts ar būvniecības tiesiskās drošības un būvniecības kārtības jautājumu

nodrošināšanu, izpēti un izstrādi virzot tā, lai valstī būvniecības tiesības tiktu sakārtotas,

tiesiski un atbilstoši būvniecības noteikumiem, proti, uzturētu būvniecības kārtību

Latvijā. Ar būvniecības sakārtotību tiek saprasta kārtība, kas sevī ietver būvdarbu

veikšanu, uzdevumus, pienākumus, kas apkopoti būvniecības normatīvajos aktos.

Būvniecības kārtības pamatmērķis ir izvirzīt prasības un izveidot patvaļīgas būvniecības

novēršanas mehānismu visā valstī adekvāti. Autors ir pārliecināts, ka tikai tad pieņemtie

lēmumi (administratīvie akti) būs konsekventi. Jāatzīmē, ka tieši būvniecībā pieņemtie

lēmumi (administratīvie akti) var ietekmēt ne tikai nekustamā īpašuma un apkārtējās

7Dišlers K. (1930) Ievads Latvijas valstiesību zinātnē. Rīga: 5. lpp. 8Cipeliuss R. (2001) Tiesību būtība. Rīga: Latvijas Universitāte, 101. lpp.

15

vides attīstību, bet šis kopums saistīts arī ar ekonomiskiem un politiskajiem procesiem.

Par to liecina diskusijas par būvatļaujas apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas procesa

kārtības maiņu, termiņiem9 u. c. juridiski sarežģītām pozīcijām. Nevar noliegt, ka

būvatļauja nav tikai atļauja būvēt, bet tas ir būtisks ekonomisks rādītājs. Proti,

būvatļauju izņemšanas skaits un to realizācija liecina par valsts ekonomiskās situācijas

stabilitāti valstī vai gluži pretēji - nestabilu ekonomiku. Latvijā būvniecība ir viena no

lielākajām tautsaimniecības nozarēm valstī10, un būvatļauju izņemšanas skaits, lai arī

netieši, tomēr norāda uz stabilitāti mājokļu segmentā un nekustamo īpašumu tirgū

kopumā. Arī Amerikas Savienotajās Valstīs būvatļaujas pieaugumu saista ar topošām

investīcijām un sniedz zināmā mērā ieskatu patērētāju aktivitātēs, jo jaunu mājokļu

pirkumi ir saistīti ar pārdošanas pieaugumu. Būvatļauju daudzums, kuras tiek izņemtas

valstī, norāda uz tās izaugsmi11. Tas nozīmē, ka būvatļauja kalpo ne tikai kā atļauja, bet

liecina par ekonomiskajām aktivitātēm un to attīstību valstī kopumā.

No teorētiskā skatu punkta raugoties, būvniecība ir skatāma saistībā ar vietējās

pašvaldības teritorijas plānojumu un apbūves noteikumiem. No tā secinām, lai

būvniecība noritētu likumīgi, apbūvei un būvniecībai jābūt veiktai saskaņā ar vietējās

pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumu un šo plānojumu sastāvā esošajiem

apbūves noteikumiem, un, noslēdzot līgumu, apbūvei ir jābūt saskaņotai ar zemes

gabala īpašnieku12. Savukārt I. Apīnis ir izpētījis, ka „apbūves tiesību jautājumi ir ar

senu pagātni, kur no seniem laikiem valsts piešķīra ieceļotājiem zemes gabalus

apbūvei, par ko katru gadu bija jāmaksā atlīdzība par apbūvei aizņemto zemes gabalu.

Tad arī, radās tāds būvniecības tiesību institūts kā apbūves tiesības jeb superficies”13,

kas radās Senajā Romā. Šajā regulējumā apbūvietis, kurš parasti bija ieceļotājs, ēku

cēla ar saviem materiāliem un par saviem līdzekļiem, taču uzceltā ēka kļuva par Romas

valsts īpašumu, jo tā atradās uz valsts zemes. Ar laiku apbūves tiesības sāka izmantot

arī privātpersonas. Apbūves tiesības izveidojās par lietu tiesību institūtu, kur ēka

piederēja zemes īpašniekam pēc principa, ka virsbūves jeb apbūves tiesības pieder pie

9Saeima otrajā lasījumā atbalsta izmaiņas būvniecības regulējumā, kas noteiks īsākus termiņus

būvatļaujas apstrīdēšanā. Pieejams: http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/20715-saeima-otraja-lasijuma-atbalsta-izmainas-buvniecibas-regulejuma-kas-noteiks-isakus-terminus-buvatlau. [apskatīts 12.03.2013.]. 10

Par būvniecību un izsniegtajām būvatļaujām 2011.gadā. Pieejams: http://em.gov.lv/em/2nd/?cat=30247. [aplūkots 15.02.2013.]. 11

Building Permits – United States. U.S. Census Bureau. Pieejams: http://www.fxwords.com/b/building-permits-united-states.html. [aplūkots 15.02.2013.]. 12

Būvniecības likums, Pieņemts: 10.08.1995., Publicēts Latvijas Vēstnesis, 30.08.1995., Nr. 131 (414). Pēdējie grozījumi 20.12.2010., 3. pants pirmā daļa. 13

Apīnis I. Čertase L., Novockis H., Veitmane K. (1995) Latīnu-Latviešu vārdnīca. Latvijas Valsts izdevniecība, 903.lpp.

http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/20715-saeima-otraja-lasijuma-atbalsta-izmainas-buvniecibas-regulejuma-kas-noteiks-isakus-terminus-buvatlauhttp://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/20715-saeima-otraja-lasijuma-atbalsta-izmainas-buvniecibas-regulejuma-kas-noteiks-isakus-terminus-buvatlauhttp://em.gov.lv/em/2nd/?cat=30247http://www.fxwords.com/b/building-permits-united-states.htmlhttp://www.fxwords.com/b/building-permits-united-states.html

16

zemes14. Tas nozīmē, ka primāri būvniecība tiek saistīta ar darbiem, kuri notiek uz

zemes un nedalāmi ir saistīti ar to, kas veido vienotu veselumu - īpašumu.

Būvniecībai jānotiek saskaņā ar daudziem priekšnoteikumiem, kurus nosaka

valsts, un šo priekšnoteikumu neievērošana var novest pie ievērojamām tiesiskām

sekām (vides katastrofas, ēku sabrukšanas, trešo personu apdraudējuma u.tml.). Tādēļ,

lai novērstu iespējamo apdraudējumu, valsts par vienu no svarīgākajiem nosacījumiem

būvniecībā izvirza noteikumu nodrošināt iekšējo kārtību būvniecības realizācijā, kā

primāro izvirzot cilvēkos drošību, ka uzbūvētās ēkas un būves atbilst visām būvniecības

tiesību normām. Tādēļ personai, atrodoties sabiedriskā ēkā vai savā privātmājā, jābūt

pārliecinātai, ka ēka (māja) vai būve ir uzbūvēta atbilstoši valsts noteiktajām

normatīvajām prasībām un būvizstrādājumi atbilst noteiktiem standartiem. Būvniecības

realizācijas procesā tiek piesaistīti kvalificēti speciālisti un uzņēmēji, kuriem ir

pienākums ievērot valsts izstrādātas prasības, kuras ir vērstas uz to, lai nodrošinātu ēku

un būvju nekaitīgumu un drošumu cilvēka dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi15.

Valsts no savas puses nosaka četrus svarīgākos pamatnosacījumus, kurus būvniecības

procesā būtu jānodrošina attiecīgiem būvniecības tiesību subjektiem. Tie nedrīkstētu tikt

izmainīti ne ekonomisku, ne politisku, ne citu apstākļu dēļ. Iepriekš minētais būtu

nostiprināms tiesību aktos principu veidā. Tādējādi būvizstrādājumam jāpakļaujas

noteiktām prasībām un Būvniecības likumā ietvertajai definīcijai - būvizstrādājums ir

ikviens materiāls, detaļa vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija, kas paredzēta

iestrādāšanai būvē16. Savukārt būve atrodas būvlaukumā, un būvlaukums atbilstoši

būvprojektam ir dabā nosprausta teritorija, kurā notiek būvdarbi17. Tiek secināts, ka

viena no būvniecības tiesību būtību raksturojošām iezīmēm ir būvniecības tiesībās

ietverto normu mērķis.

Līdz ar to likumdevējam ir jāizveido tāds normatīvais regulējums, lai sabiedrība to

pieņemtu, atbalstītu, un, pats galvenais, lai šis regulējums aizsargātu arī citu subjektu

tiesības no patvaļīgi veicamām darbībām būvniecībā. Vislielākais risks sabiedrībai –

patvaļīga, bez jebkādas kontroles veikta būvniecība. To var salīdzināt ar automašīnas

vadīšanu bez tiesībām vai alkohola reibumā. Ja, piemēram, būvizstrādājumam ir

noteiktas prasības, kas ir jāievēro, tad to atkāpšanās no šīm prasībām ir bīstama un

14

Birziņa L. (1999) Vācijas tiesību vēsture V-XX. Gs. Rīga: Biznesa augstskola „Turība”, 15.lpp. 15

MK noteikumi Nr. 181 „Būvizstrādājuma atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā”. Pieņemts 30.04.2001.; Publicēts „Latvijas Vēstnesis”, 04.05.2001., Nr. 68 (2455). Pēdējie grozījumi 27.09.2011., 1. punkts. 16

Būvniecības likums 1.panta 11.punkts. 17

MK noteikumi Nr. 112 „Vispārīgie būvnoteikumi”. Pieņemts 01.04.1997.; Publicēts „Latvijas Vēstnesis”, 04.04.1997., Nr. 88 (803). Pēdējie grozījumi 02.08.2011., 7. punkts.

17

nevēlama, jo nav pieļaujamas tādas situācijas, kurās būvniecības tiesību subjekts

(pasūtītājs, būvnieks, nomnieks u.c.) var uzsākt, veikt vai turpināt būvniecības darbus

bez attiecīgas iestādes izsniegtas atļaujas (būvatļaujas). Lai minēto darbību izpildi

varētu nodrošināt (uzraudzīt), valsts ir izveidojusi noteiktu kārtību (sistēmu), kur

atbildīgā iestāde (pašvaldība) nosūta informāciju par izsniegtajām būvatļaujām un

ekspluatācijā pieņemtajām būvēm, kur šī informācija ir pieejama valsts pārvaldes

iestādēm18. Tas nozīmē, ka teorētiski valsts pārvaldē (būvvaldē, pašvaldības policijā

u. c.) jābūt pieejamai informācijai par jebkuru būvniecību, kura tiek veikta. Tādēļ valsts

izveidos būvniecības informācijas sistēmu (BIS), kuru mērķis būs nodrošināt

elektronisku būvniecības dokumentācijas apriti, sabiedrības vajadzības pēc informācijas

par būvniecības procesiem, vienādu pieeju lēmumu pieņemšanā par būvniecību un

vienādu likumu interpretāciju visā Latvijas teritorijā. Būvniecības informācijas sistēma

garantēs, ka pasūtītājiem un būvniecības uzraudzības iestādēm – pašvaldību

būvvaldēm, Ekonomikas ministrijai – būs pieejami visi nepieciešamie dokumenti un

ziņas no valsts informācijas sistēmām, kas attiecas uz konkrēto būvi. Būvniecības

informācijas sistēma paredzēs, ka dokumenti būs elektroniskā formā, kā arī

komunikāciju starp uzraudzības iestādēm, pasūtītāju un būvkomersantu varēs veikt

elektroniski19. Nepieciešams rūpīgi pārskatīt un izvērtēt esošo sistēmu būvniecības

nozares pārvaldē, jo patlaban tā nenodrošina efektīvu uzraudzību (informācijas

pieejamību) pār būvniecības nozari.

Tāpēc būvniecības tiesību būtību raksturojoša pazīme izpaužas apstāklī, ka

būvniecības darbība būtu saskaņojama ar atbildīgajiem tiesību subjektiem (pašvaldību,

būvvaldi u. c.), jo būvniecībai ir jānodrošina vides arhitektoniskā kvalitāte, vides

pieejamība un dabas resursu racionāla izmantošana20, kas ir vieni no svarīgākajiem

būvniecības tiesību mērķiem. Tātad katras valsts pienākums ir rūpēties par to, lai būves

tiek aizsargātas no bojāšanas vai iznīcināšanas21 un, kā raksta tiesību filozofs

H. Kelzens: „tiesības nav atkarīgas no tā, kā dzīvē tiek piemērotas šīs normas”22.

Būvniecības tiesībām ir jānodrošina, ka būves, ko izmanto cilvēki, ir veselībai un videi

nekaitīgas, kā arī pastāv vispārējas nekaitīguma prasības, kas jāievēro ēku un 18

MK noteikumi Nr. 660 „Kārtība, kādā sniedzama informācija par izsniegtajām būvatļaujām un ekspluatācijā pieņemtajām būvēm, kā arī kārtība, kādā šī informācija ir pieejama”, Pieņemts 18.08.2008.; Publicēts „Latvijas Vēstnesis”, 21.08.2008., Nr.129, 1. punkts. 19Būvniecības informācijas sistēma. Pieejams: http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30371. [aplūkots

14.01.2013.]. 20

Būvniecības likums 3. pants trešā daļa. 21

Eiropas Padomes 1985. gada Konvencijas Eiropas arhitektūras mantojuma aizsardzībai, kas apstiprināta ar likumu „Par Konvenciju Eiropas arhitektūras mantojuma aizsardzībai”. Pieņemts 03.10.1985.; Publicēts „Latvijas Vēstnesis”, Nr. 101 (2866), stājas spēkā 01.11.2003., 4. pants. 22

Krastiņš I. (1997) Tiesību doktrīnas 2. izdevums. Iespiests LU tipogrāfijā, 34.lpp.

http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30371

18

inženierbūvju projektēšanā un būvdarbu veikšanā23. Tāpēc būves projektē un būvē tā,

lai normālos ekspluatācijas apstākļos visā ekonomiski pamatotajā ekspluatācijas

(dzīves cikla) laikā, ņemot vērā prognozējamās iedarbes uz būvēm, tās atbilstu

noteiktajām prasībām24. Konkrētas prasības atsevišķiem būvju veidiem nosaka

normatīvie akti, kas reglamentē attiecīgo būvju projektēšanu un būvdarbu veikšanu.

Tātad, lai veiktu būvdarbus, objektā jānodrošina būvniecības tiesiskā kārtība, jo, kā

raksta vācu tiesībzinātnieks N. Horns, tad „pilsoņi cer, ka valsts aizsargās un garantēs

viņu brīvību, īpašumu un citas tiesības un radīs tiesisko drošību viņu attiecībās ar valsti

un pilsoņu savstarpējās attiecībās. Šī prasība ir tik sena, cik sen tiek spriests par valsti

un tiesībām”25. Tātad, lai nodrošinātu īpašumu pret iespējamu citu personu vai

notikumu apdraudējumu un aizsargātu cilvēku pamatotās tiesības uz tiesisku

būvniecību visā valsts teritorijā, kā arī, lai nenotiktu izņēmuma gadījumi no atļautās

būvniecības, valstij ir jāizveido iestāžu sistēma, kas uzrauga būvniecību. Būvniecības

iestāžu sistēma ir veidota tādā veidā, ka tās sadarbība norisinās vertikāli, kas norāda uz

to, ka sadarbība nenotiek efektīvi. Tādēļ, izveidojot noteiktu iestāžu sistēmu, būtu

jāizvairās no kļūdām, kas pieļautas, veidojot iestāžu sistēmu. Autors pievienojas

juristam K. Markovskim, kurš uzskata, ka „Iestāde ir uzbūvēta kļūdaini, ja nepastāv

efektīvs tiesiskuma uzraudzības mehānisms. Valsts par šādu kļūdainu pārvaldes

organizatorisko uzbūvi ir atbildīga, t. sk., materiāli atbildīga. Objektīva un efektīva

būvniecības kontrole sabiedrības interešu aizstāvībai ir īpaši nepieciešama, jo ir jāņem

vērā specifiskās zināšanas (būvniecības process, tehniskās zināšanas u. c.), kas

nepieciešamas, lai izvērtētu vai būvniecības rezultātā netiek pārkāptas sabiedrības

tiesības”26. Tādējādi valstī nevar pastāvēt tikai būvniecības normatīvais regulējums,

proti, nepietiek ar to vien, ka ir likums, vajag to arī pildīt, kā arī ir nepieciešamas

atbildīgās iestādes (publiskie un privātie tiesību subjekti), kas uzrauga būvniecības

procesu.

Būvniecības normatīvo aktu izpildē saskaras daudzu intereses (pašvaldības,

sabiedrības, biznesa u. c.), izveidojas tiesiskās attiecības starp dažādiem subjektiem

(privāto tiesību fiziskām, juridiskām un publiskām personām). Piemēram, būvprojekta

izstrādi veic sertificēta fiziskā persona vai būvniecību reglamentējošos normatīvajos

23

MK noteikumi Nr. 1031 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 007-10 „Nekaitīguma prasības būvēm””. Pieņemts 09.11.2010.; Publicēts „Latvijas Vēstnesis”, 12.11.2010., Nr. 180 (4372), 3. punkts. 24

MK noteikumi Nr. 142 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-00 „Būtiskas prasības būvēm””. Pieņemts 27.03.2001.; Publicēts „Latvijas Vēstnesis”, 30.03.2001., Nr. 52., 3. punkts. 25

Horns N. (1999) Ievads tiesību zinātnē un tiesību filosofijā. Likums un Tiesības. Nr.3, 69.lpp. 26

Markovskis K. (2009) Līdz ar Valsts būvinspekcijas likvidāciju būvniecības joma tiks atstāta bez kontroles. http://e.znet.lv/delna/birkas/buvniecibas-kontrole/. [aplūkots 18.06.2012.].

http://e.znet.lv/delna/birkas/buvniecibas-kontrole/

19

aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta juridiskā persona, kas atbilstoši projektēšanas

uzdevumam izstrādājusi pasūtītāja akceptētu būves pamatideju27. Tātad būvniecības

tiesības sākas līdz ar pasūtītāja ideju par būvniecību, kas tālāk kļūst par zīmētu skici,

tad tehnisko projektu, pēc tam atļauju saņemšanu, un visbeidzot ideja tiek pārvērsta

lietā vai veidojumā.

Realizējot pasūtītāja ideju, procesa gaitā tiek nodrošinātas daudzas publiskas un

privātas intereses. Publiskās intereses ir vērstas uz sabiedrības aizsardzību, proti,

sabiedrībai ir tiesības iebilst vai apspriest pasūtītāja idejas atbilstību sabiedrības

interesēm un tiesībām (sabiedriskā apspriešana). Kā noteikts normatīvajos aktos, tad

publiskās apspriešanas mērķis ir saskaņot sabiedrības un būvniecības ieceres

ierosinātāja intereses, nodrošinot pašvaldības lēmumu atklātumu saistībā ar teritorijas

attīstību, kā arī iespēju sabiedrībai piedalīties lēmumu pieņemšanā28. S. Meiere raksta:

„Valstīs ar senām demokrātijas tradīcijām jau ilgi pastāv prakse informēt un uzklausīt

iedzīvotājus, kuru īpašuma tiesības vai sadzīves apstākļus var iespaidot konkrēta

projekta īstenošana. Šādas konsultācijas norisinās, pirms tiek pieņemts galīgais

lēmums par atļauju sākt publiska vai privāta projekta īstenošanu”29. Parasti būvniecības

iecere skar daudzas pamatotas un reizumis arī nepamatotas intereses. Pamatojums

tiek rasts tiesību pētnieces juristes D. Detlavas domām, ka „Būvniecības process

vienmēr skar vairāk vai mazāk plašu sabiedrības loku, jo būvniecības rezultātā

radītajam objektam piemīt ilglaicīguma raksturs. Tādējādi būvniecības jautājumi ir

būtiski ne tikai no valsts ekonomiskās attīstības aspekta, bet arī no cilvēktiesību

aspekta, jo šeit saduras nereti pilnīgi pretējas tiesības un intereses - no vienas puses,

tās ir personas īpašuma tiesības, no otras puses - sabiedrības tiesības uz labvēlīgu

vidi.”30. Būtiski ir noskaidrot, kas nosaka un veido to cilvēku loku, kuram ir tiesības

iejaukties būvniecības ieceres realizēšanā un kuru intereses būtu ierobežojamas. Tāpēc

autors piekrīt vispārīgam uzskatam, ka būvniecībā ir jāsaglabā tāds process, kur tas ir

sadalīts vairākos savstarpēji saistītos etapos. Minēto savukārt pamato senatore

R. Vīduša, kas raksta, ka „būvniecības procesa sadalījums stadijās mazina pasūtītāja

(būvētāja) resursu ieguldījumu būvniecībā risku, un nodrošina publiskās varas kontroli

27

MK noteikumi Nr. 112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 10.punkts. 28

MK noteikumi Nr. 331 „Paredzētās būves publiskās apspriešanas kārtība”. Pieņemts 22.05.2007.; Publicēts „Latvijas Vēstnesis” 25.05.2007., Nr. 84 (3660). Pēdējie grozījumi 19.05.2009., 2. punkts. 29

Meiere S. Sabiedrības iespējas ietekmēt publiskās varas lēmumu būvniecības un vides jomā, 1. lpp http://www.delna.lv/spriedumi/download.php?id=121856,312. [aplūkots 11.07.2011.]. 30

Detlava D. (2007) Teritorijas plānošanas nozīme būvniecības procesā. Jurista Vārds, 2007. gada 23. oktobra, Nr. 43 (496), 4. lpp.

http://www.delna.lv/spriedumi/download.php?id=121856,312

20

pār visu būvniecības procesu”31. Tātad kvalitatīvu būvniecību nodrošina plānošana, lai

būtu iespējams sabalansēt visas sabiedrības intereses ar atsevišķu īpašnieku

interesēm pilnvērtīgi izmantojot savas īpašumtiesības, lai gūtu ekonomisku labumu32.

Tālab, lai gan sabiedrībai, gan arī katram indivīdam atsevišķi, radītu tiesisko drošības

sajūtu un stabilitāti, būvniecības tiesībās pastāv šādi principi:

1) arhitektoniskās kvalitātes princips, saskaņā ar kuru, projektējot būves, īsteno

kvalitatīvu arhitektūru, kas izceļ dabas vai pilsētas ainavas individuālo identitāti un

organiski iekļaujas kultūrvidē, to bagātinot vai veidojot kvalitatīvu dzīves telpu, kā arī

ievērojot un saglabājot esošo kultūras mantojumu;

2) atklātības princips, saskaņā ar kuru būvniecības process ir atklāts un

sabiedrība tiek informēta par paredzamo būvniecību un saistībā ar to pieņemtajiem

lēmumiem;

3) ilgspējības būvniecības princips, saskaņā ar kuru būvniecības procesā rada

kvalitatīvu dzīves vidi esošajām un nākamajām paaudzēm, tai skaitā nodrošinot būvei

nepieciešamos energoresursus, sekmējot esošo būvju izmantošanu un pielāgošanu un

efektīvu dabas resursu izmantošanu;

4) vides pieejamības princips, saskaņā ar kuru būvniecības procesā veido vidi,

kurā personas var ērti pārvietoties un izmantot būves atbilstoši to funkcijām33.

Apskatot tiesību principu nozīmi, Juridisko terminu vārdnīcā ar tiesību principiem

saprot principus, kas ir tiesību normā izteiktas galvenās idejas, kas raksturo tiesību

būtību un specifiskās īpatnības (kārtības, brīvības, kompromisa, humānisma,

demokrātijas, u. c.)34. Savukārt Administratīvā procesa likums nosaka, ka vispārējos

tiesību principus piemēro, ja attiecīgo jautājumu neregulē ārējais normatīvais akts, kā

arī, lai interpretētu normatīvos aktus35. Tātad būvniecības tiesību principi raksturo savā

ziņā būvniecības tiesību būtību, ka būvniecība ir viena no svarīgākajām valsts

tautsaimniecības nozarēm, kas nodrošina citu nozaru eksistenci un attīstību.

Skaidrojot minētos būvniecības principus, jānorāda, ka „arhitektoniskās kvalitātes

princips iestrādāts normatīvajos aktos, ievērojot 2000. gadā Florencē pieņemto Eiropas

ainavu konvenciju (European Landscape Convention), Eiropas Savienības Padomes

2001. gada 12. februāra rezolūciju par arhitektonisko kvalitāti pilsētas un lauku vidē

31

Vīduša R. (2004) Būvniecības administratīvā procesa specifika pasaulē un Latvijā. Likums un Tiesības, 6. sējums, Nr. 7 (59), 204.lpp. 32

Detlava D. (2007) Teritorijas plānošanas nozīme būvniecības procesā. Jurista Vārds, 2007. gada 23. oktobra, Nr. 43. 33

Likumprojekts „Būvniecības likums” 2. pants.- Nav spēkā. 34

Juridisko terminu vārdnīca (2002). Rīga: Kamene, 180. – 265.lpp. 35

Administratīvā procesa likums. Pieņemts 25.10.2001.; Publicēts Latvijas Vēstnesis, 14.11.2001., Nr. 164 (2551). Pēdējie grozījumi 01.11.2012., 15.panta piektā daļa.

21

(2001/C73/04), kā arī Arhitektūras politikas pamatnostādnes 2009. - 2015.gadam.

Savukārt atklātības princips būvniecības procesā ietverts, pamatojoties uz Latvijas

Republikas Satversmes 115.pantā noteikto, kā arī ievērojot 1998. gada Orhūsas

Konvenciju „Par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju

griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem” (Convention on Access to

Information Public Partricipation, Public Participation in Decision-Making and Access to

Justice on Environmental Issuse). Ilgtspējīgas būvniecības princips izveidojies, ievērojot

ilgtspējības modeļa pamatnostādnes, kas formulētas tādos starptautiskajos dokumentos

kā 1987. gadā publicētais Pasaules vides un attīstības komisijas (Bruntlandes

komisijas) ziņojums „Mūsu kopējā nākotne” (Our Common Future), 1992. gadā

Riodežaneiro pieņemtais ANO ilgtspējīgas attīstības Rīcības plāns 21. gadsimtam

(Agenda 21), 2001. gadā Gēteborgā formulētā un vēlāk 2006. gadā precizētā Eiropas

Savienības Ilgtspējīgas attīstības stratēģija, kā arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības

stratēģijā, uzsverot ilgtspējības attīstības elementu saglabāšanu ne vien dabiskās, bet

arī pilsētas ekosistēmās. Savukārt vides pieejamības princips izveidojies, ievērojot ANO

2006. gada Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (Convention on the Rights of

Persons with Disabilities)”36. Minēto principu ievērošana un papildināšana tikai

nostiprina sabiedrības un katra indivīda drošības sajūtu kopumā, pieļaujot inovatīvi

būvēt jaunas būves un ēkas, kurās cilvēki savukārt var realizēt dažādus mērķus un

uzdevumus. Jāpatur prātā, ka ēkas un būves kalpo nosacīti cilvēkam un pasargā viņu

no apkārtējās vides ietekmes.

Izvirzītie būvniecības tiesību principi laika gaitā ir nostabilizējušies un pauž

būvniecības tiesību galvenos mērķus. Lai attīstītu tiesību nozari kopumā, tad šo principu

ievērošana it īpaši nozīmīga. To norāda arī būvniecības tiesību pētnieks F. M. Meijers

(Meijer), ka citās valstīs, piemēram, Vācijas būvniecības regulējums dažreiz tiek

raksturots kā „Politikas likums”. Tādēļ dažkārt tas joprojām tiek saukts par „Būvniecības

Politikas likumu”37. Savukārt I. Krastiņš par tiesību jēdzienu raksta, ka „tiesībām ir

dažādas izpausmes formas, kas ir atkarīgas no sabiedrības ekonomikas, kultūras,

vēsturisko tradīciju, sociālās struktūras attīstības rakstura”38. Nav pat būtiski izskaidrot,

kura joma ir svarīgāka attiecībā uz būvniecību - ekonomisko vai politisko procesu

ietekmes procesi, tomēr nozares principiem jābūt, to ievērošana un piemērošana ir

36

Likumprojekts „Būvniecības likums” 2. pants. - Nav spēkā. 37

Meijer F.M., Visscher H.J., Sheridan L. (2002) Building regulations in Europe. Part 1 A comparison of the systems of building control in eight Europian countries. Housing and Urban Policy Studies are published bu DUP Science, 86.-88.lpp. 38

Krastiņš I. (1998) Tiesību būtība un forma. Rīga: 22.lpp.

22

absolūti nepieciešama tiesību nozares attīstībai. Svarīgi, ko norāda arhitekts S.

Ņikoforovs: „Katras pilsētas attīstību ietekmē ekonomiskie un sabiedrības dzīves faktori

gan vietējā, gan globālā mērogā. Civilizētā pasaulē plānošanas mērķis ir veidot savas

pilsētas (pagasta, novada, rajona u.c.) telpisko formu un infrastruktūru, kas visiem

iedzīvotājiem nodrošina: piemērotu un ērtu mājokli, darba vietas, komerciālo un

sabiedrisko aprūpi, iespējas pārvietoties bez grūtībām un izvēli, patīkami pavadīt

atpūtas laiku”39. Tālab iepriekš minētajiem būvniecības tiesību principiem būtu jākļūst

par pamatu, lai piemērotu normu pēc analoģijas vai piemērotu pašu principu, kuri izsaka

noteiktas būvniecības tiesiskās sistēmas kvalitatīvo specifiku40. Savukārt tiesībpētnieks

A. Stucka raksta: „Principi attiecīgi ir izmantojami kā normatīva rakstura obligāts

ieteikums un kurus piemēro gan konkrētu lietu izskatīšanā, gan tiesību robu

likvidēšanā”41. Tāpēc, lai būvniecības tiesības kvalitatīvi pildītu savu regulatīvo lomu

sabiedrībā, būtu jāpievērš uzmanība būvniecības procesam, subjektiem, attīstībai un

sabiedrības tiesiskajām interesēm, kurām jābūt vērstām uz tiesisko regulējumu,

ievērojot tiesību principus un garantējot cilvēka pamattiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Lai garantētu cilvēka pamattiesības dzīvot labvēlīgā vidē un būvniecības tiesības

pildītu kvalitatīvu regulatīvo lomu sabiedrībā, būvniecībai ir jāatbilst stabilitātei, noteiktai

stiprībai, drošai lietošanai, nekaitīgumam cilvēka veselībai un videi, energoefektivitātei

un akustiskām prasībām42. Šīs prasības ir obligātas publiskām un dzīvojamām ēkām,

kuras ir attiecināmas uz apbūves teritoriju visā to funkcionēšanas ciklā. Piemēram,

būvakustisko pasākumu galvenais mērķis ir cilvēkam labvēlīgas akustiskās (skaņu)

vides veidošana ēkās un apbūvē kopumā. Minētā mērķa īstenošanā izmanto

arhitektoniskas un būvniecības metodes43. Šāds mērķis tiek izvirzīts tādēļ, lai nepieļautu

atkāpes no minimālajām prasībām un būve atbilstu tās lietošanas mērķim un

nodrošinātu jebkurai personai realizēt savus izvirzītos uzdevumus.

39

Ņikiforofs S. Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs. Rīgas attīstības plānu nepieciešams pārstrādāt dziļāk un plašāk. http://www.abc.lv/?id=buvniecibas_saskanosana&template=abc_raksts&article=nikiforovs_par_RAP. [aplūkots 15.06.2012.]. 40

Plotnieks A. (2009) Tiesību teorija& Juridiskā metode. Rīga: SIA „Izglītības soļi”, 86.lpp. 41

Stucka A. (2006) Administratīvās tiesības. Rīga: Juridiskā koledža, 45.- 209.lpp. 42

Būvniecības likums 3. panta trešās daļas 1.,2.,3.,4.,5.,6. punkts. 43

MK noteikumi Nr. 499 „Par Latvijas būvnormatīvu LBN 016-11 „Būvakustika””. Pieņemts 28.06.2011.; Publicēts Latvijas Vēstnesis, 05.07.2011., Nr. 102 (4500), 8. punkts.

http://www.abc.lv/?id=buvniecibas_saskanosana&template=abc_raksts&article=nikiforovs_par_RAP

23

1.2...Būvniecības tiesību teorētisko aspektu nozīme būvniecības normu

izveidošanā

Var pievienoties profesores I. Čepānes rakstītajam, ka: „jebkura ēka un būve

iegūst savu tiesisko statusu tikai tad, ja tā projektēta tiesību aktos noteiktā kārtībā

atbilstoši teritorijas plānojumam, uzbūvēta pilnībā realizējot saskaņoto un akceptēto

būvprojektu, uzbūvēta saskaņā ar noteiktiem būvnormatīviem”44. Lai gan

profesores I. Čepānes atziņa ir visaptveroša, tomēr, ja būve ir uzbūvēta atbilstoši

akceptētam būvprojektam un būvi pieņem ekspluatācijā45, tad vienīgais kritērijs, lai ēka

un būve iegūtu savu tiesisko statusu, pietiekami būtu noteikt, ka būve ir uzbūvēta

atbilstoši akceptētam būvprojektam. Realizējot dabā būvprojektu, rodas saikne, ka uz

zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama pār tās daļu46, kas kopumā veido

vienotu veselumu - īpašumu. No tā tiek secināts, ka atbilstoši normatīvajiem aktiem

izstrādāts un akceptēts būvprojekts faktiski ir galvenais dokuments, kurš nosaka ēkas

statusu un ļauj ēkas un zemes īpašniekam veikt tālākas darbības reģistrēt īpašuma

tiesības Zemesgrāmatās47. Tātad, ja jebkura būve ir uzbūvēta atbilstoši projektam, tad

tā ir iereģistrējama (nostiprināma) attiecīgajos publiskajos reģistros.

Tālab valsts ir tas varas subjekts, kas organizē un regulē attiecības starp

būvniecības tiesību subjektiem, lai nodrošinātu visu iepriekš minēto attiecību izpildi un

prasību ievērošanu. Valstij būtu jāorganizē attiecību stabilitāte un jārada nepieciešamās

garantijas, jo ēkām var būt dažādas nozīmes statuss, jo ēka var būt arī sabiedriski

nozīmīgas ēkas48. Tādēļ būvniecības tiesību būtība izpaužas attiecību regulējumā starp

būvniecības dalībniekiem (subjektiem) vai personām, kuru tiesības var tikt aizskartas

būvniecības laikā. Tālab būvniecības normatīvajam regulējumam būtu jāaptver tie

jautājumi, kas saistīti ar būvniecības procesu no zemes iegādes dienas, projekta

finansēšanas līdz tās nodošanai ekspluatācijā. Būvniecības normatīvajos regulējumos

jāietver arī jautājumi par būvniecības līguma slēgšanu, būvniecībā izteikto pretenziju

kārtību, kas ietekmē visus būvniecības procesā iesaistītās puses, kā arī citus tiesību

subjektus.

44

Čepāne I. (2003) Patvaļīga būvniecība, Satversme un vispārīgie tiesību principi. Jurista Vārds, Nr. 36 (294). http://www.juristavards.lv/index.php?menu=DOC&id=181889. [apskatīts 12.12.2011.]. 45

MK noteikumi Nr. 299 „Par būvju pieņemšanu ekspluatācijā”. Pieņemts 13.04.2004.; Publicēts Latvijas Vēstnesis 28.04.2004., Nr. 66 (3014). Pēdējie grozījumi 13.10.2009., 3

1. punkts.

46Civillikums 968. pants.

47Zemesgrāmatu likums. Pieņemts 22.12.1937. Stājas spēkā 05.04.1993. Pēdējie grozījumi 26.05.2011.,

1. pants. 48

Lešinska A., Grišāne A., Statkus S. (2008) Izaicinājums būvēt likumīgi. Būvniecības procesa rokasgrāmata visiem, kas būvē, izdod būvatļaujas un dzīvo kaimiņos. Sabiedriskās politikas centrs „Providus”, 45.-46.lpp.

http://www.juristavards.lv/index.php?menu=DOC&id=181889

24

Proti, būvniecības tiesību izpētes objekti ir:

1) būvniecības iestādes (valsts un pašvaldību);

2) kompetence, tas ir, būvniecības tiesību subjektu – būvniecības iestāžu –

mērķi, uzdevumi, funkcijas, tiesības, pienākumi, pilnvaras un atbildība;

3) atsevišķu būvniecības tiesību subjektu savstarpējās iedarbības pētīšanas

vertikālo, horizontālo attiecību aspektā, tas ir, augstākstāvošo un zemākstāvošo

būvniecības iestāžu pakļautības un savstarpējās nepakļaušanās būvniecības iestāžu

sadarbības attiecības;

4) nevalstisko organizāciju, kā būvniecības tiesību subjektu līdzdalība tajās

attiecībās, kas saistāmas ar būvniecības tiesību funkciju izpildi;

5) privātpersonu attiecības ar būvniecības nozares pārvaldi;

6) sabiedrības līdzdalība un tiesības būvniecības procesā.

Ņemot vērā iepriekšminēto, autors daļēji pievienojas senatores R. Vīdušas

viedoklim, ka: „būvniecības tiesību mērķis ir garantēt tādu teritorijas apbūvi un

apbūvētās teritorijas izmantošanu, kas atbilst teritorijas attīstības plānošanas mērķiem,

arhitektūras, vides pieejamībai, dabas resursu izmantošanas un būvniecības drošības

standartiem, kā arī sabiedrības sociālajām vajadzībām”49. Bez šaubām, būvniecības

tiesību mērķis ir regulēt pēc iespējas plašāku ar būvniecību saistītu jautājumu loku,

tomēr - būvniecības tiesību mērķis nav pamatojams tikai ar teritorijas attīstības

plānošanas mērķiem, vides u.tml. Teritorijas attīstības plānošanas mērķis ir nodrošināt

dzīves vides kvalitātes ilgstspējīgu paaugstināšanu, efektīvi un racionāli izmantojot

teritoriju un citus resursus, kā arī mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstīto ekonomiku50. To

daļēji apstiprina fakts, ka teritorijas attīstības plānošanā šobrīd nav ietverts būvniecības

definējums, tā mērķi. Lai gan daudzu autoru viedokļi Latvijā ir atšķirīgi, tomēr autors

uzskata, ka būvniecības tiesību mērķis un būtība atšķiras no teritorijas plānošanas,

vides u. c., iepriekš nosaukto tiesību mērķiem un būtības.

Kā jau iepriekš tika norādīts, tad vienam no būvniecības un būvniecības tiesību

mērķiem ir jābūt par sabiedrības garantu, ka ēkas vai būves, kas iekļaujas sabiedrības

ikdienā, nenodarīs kaitējumu videi, sabiedrībai un tās ir drošas lietošanai. Var rasties

jautājums par to, kura tiesības ir svarīgākas - būvniecības tiesību subjekta, kurš vēlas

būvēt, vai tās personas tiesības, kura vēlas dzīvot labvēlīgā vidē. Striktas robežas starp

šīm divām tiesībām un interesēm nav. Var pastāvēt īstermiņa juridisks risinājums, tomēr

49

Vīduša R. (2004) Būvniecības administratīvā procesa specifika pasaulē un Latvijā. Likums un Tiesības, 6. sējums, Nr. 7 (59), 202. lpp. 50

Teritorijas attīstības plānošanas likums. Pieņemts 13.10.2011.; Publicēts Latvijas Vēstnesis, 02.11.2011., Nr. 173 (4571). Pēdējie grozījumi 24.05.2012., 2. pants.

25

ilglaicīgā griezumā to nevar atrisināt, jo mainās sabiedrības prasības, pilnveidojas

tiesības par labvēlīgu vidi, kā arī mainās pati daba. Ja kaut kas šķietami svarīgs ir bijis

vakar, tad, iespējams, rīt tas būs zaudējis savu aktualitāti.

Lai nodrošinātu minēto mērķu sasniegšanu, būvniecības realizācijā jāievēro

Latvijas būvnormatīvos paredzētās tehniskās prasības, jo būvi, tās daļu vai telpu grupu

izmanto tikai atbilstoši projektētajām funkcijām un vienīgi pēc tās pieņemšanas

ekspluatācijā51. Minētais rada, kā raksta tiesību filozofs R. Jērings, „ [...] drošus sociālās

dzīves nosacījumus. Šie nosacījumi ir gan fiziskās eksistences nosacījumi, gan tie

labumi, kas cilvēka dzīvei piedod īsto vērtību”52. Tāpēc loģiski, ka eksistē attiecīgi

kritēriji jēdzienam būve, kas veidojas no būvniecības tiesību aktiem, uzskatot, ka par

būvi uzskata visus veidojumus, ja būvei ir nepieciešams būvprojekts53. Savukārt

būvprojektu izstrādā jaunbūvēm (no jauna būvējamām būvēm atbilstoši būvprojektam)

un esošo būvju vai to daļu renovācijai, rekonstrukcijai, restaurācijai un nojaukšanai, kā

arī inženierkomunikācijām, ceļiem un tiltiem, teritoriju labiekārtošanai (ceļu un laukumu,

celiņu, ietvju, mazo arhitektūras formu un skulptūru, apgaismes iekārtu, vizuālās

informācijas un labiekārtošanas elementu ierīkošanai atbilstoši būvprojektam),

apzaļumošanai, rekultivācijai, meliorācijai, kā arī jebkuriem būvdarbiem būvēs un

teritorijās, kas ir valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi un to aizsardzības zonā

esošas būves vai ainavas elementi54. Tamdēļ būvprojekts ir pamats jebkurai tālākai

būvniecības darbībai būvē un ēkā.

Būtiskākais, kas jāņem vērā, izvērtējot, vai tā ir būve vai nē, ir mērķis, kādam tā ir

būvēta, un tas, vai tā tiek izmantota noteiktajam lietošanas mērķim, turklāt, ja netiek

ievērota ēkas vai būves lietošana atbilstoši mērķim, pretēja lietošana likumā noteiktajā

kārtībā, tā ir prettiesiska. Lai arī minētais ir imperatīvi noteikts normatīvajos tiesību

aktos, tostarp rodas zināmas grūtības, jo Latvijā nav neviena normatīvā akta, kurā

noteiktas tās minimālās lietošanas tiesības (instrukcijas, nolikumi, u. c.), kuras būtu

jāievēro ēkas vai būves īpašniekam, kur, neievērojot normatīvās prasības, tad par to ir

piemērojama administratīvā atbildība vai iestājas kriminālatbildība.

Kur meklējamas tiesības un šajā sakarā būvniecības tiesības? Attiecībā par

tiesībām pecīzu atbildi sniedz Vācijas tiesību zinātnieks A. Klauss: „Ja mēs jautātu

kādam savam laika biedram, kurš nav jurists, kā un kur var atrast pieeju

51Būvniecības likums 17. pants. 52

Krastiņš I. (1997) Tiesību doktrīnas 2. izdevums. Iespiests LU tipogrāfijā, 38.lpp. 53

MK noteikumi Nr. 112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 58.punkts. 54

Turpat, 58. punkts.

26

tiesībām, viņš vispirms norādītu uz likumiem”55. Būvniecības tiesības meklējamas un

atrodamas tur, kur jebkuram būvniecības subjektam, būvējot nekustamajā īpašumā būvi

vai ēku un realizējot dabā projektu (ideju), pieprasa tās minimālās prasības, kas

jāizpilda jebkuram būvniecības subjektam56. Jāsecina, ka likumi un noteikumi ir tas

būvniecības tiesību pamatavots, kur tiek regulētas attiecības starp subjektiem un

būvniecības pārvaldi. Tomēr jāpiekrīt I. Krastiņam, kurš tiesības raksturo, ka „[...]

tiesības pēc apjoma ir plašāks jēdziens, nekā likuma jēdziens”57. Minēto regulāciju

nosaka izveidota sistēma, kurai ir pakļauts būvniecības tiesību subjekts.

Kā viena no izvirzītajām būvniecības tiesību prasībām, ir nepieciešamība

sabalansēt visu ieinteresēto indivīdu mērķus un intereses, jo, kā raksta vācu

tiesībzinātnieks profesors R. Cipeliuss, tad: „[...] visu tiesību pamatā ir interešu noteikti

mērķi. [...] Mērķis ir visu tiesību radītājs, un nav neviena tiesību principa, kuram par

savu rašanos nebūtu jāpateicas kādam nolūkam, tas ir, praktiskam motīvam. Mērķis ir

priekšstats par nākotni, kādu to vēlas redzēt”58. Būvniecības tiesību mērķis ir nostiprināt

tās minimālās prasības, lai nepieļautu patvaļīgu būvniecību un garantētu ilgstošu,

drošu būves vai ēkas lietošanu, jo būvdarbu uzsākšana vai veikšana bez būvatļaujas

kvalificējama kā patvaļīga būvniecība, un atbildība par to ir paredzēta normatīvajos

aktos59. Piemēram, Jūrmalas pilsētas dome pieņēma lēmumu, ar kuru nolēma „novērst

patvaļīgās būvniecības radītās sekas zemes gabalā, jo būvvalde pārbaudīja objektu un

konstatēja, ka patvaļīgi, bez būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktā kārtībā

saņemtas būvatļaujas veikta dzīvokļa – viendzīvokļa dzīvojamās mājas rekonstrukcija,

būvniecības rezultātā palielinot būves apbūves laukumu un būvtilpumu, kā arī patvaļīgi

uzbūvētās piebūves daļa atrodas uz kaimiņu zemes gabala. Šajā gadījumā Jūrmalas

pilsētas domes izpilddirektoram, saskaņā ar Latvijas Republikas Administratīvā procesa

likuma 370.panta noteikumiem, ir tiesības administratīvā akta adresātam uzlikt

piespiedu naudu”60. Tātad šobrīd būvniecības tiesības ir vērstas uz pamatjautājumiem,

kas ir saistīti ar:

1) būvniecību uz zemes gabala;

2) pārbūvi;

3) vidi;

55

Neimanis J. (2004) Ievads tiesībās. Rīga: Viļānu tipogrāfija „Renovata”, 18.lpp. 56

Būvniecības likums 16. pants. 57

Krastiņš I. (1998) Tiesību būtība un forma. Rīga: 24.lpp. 58

Cipeliuss R. (2011) Tiesību būtība. Rīga: Latvijas Universitāte, 38. lpp. 59

Būvniecības likums 13. panta piektā daļa. 60

Latvijas Republikas Jūrmalas pilsētas domes 2012. gada 26. janvāra Lēmums Nr. 28. Pieejams: http://www.jpd.gov.lv/docs/i12/l/i120028.htm. [aplūkots 16.04.2012.].

http://www.jpd.gov.lv/docs/i12/l/i120028.htm

27

4) valsts un pašvaldību institūciju un sabiedrības lomu būvniecības jomā.

Ņemot vērā būvniecības tiesību attīstības tendences, autors pievienojas

profesoram J. Načisčionim, kurš raksta, ka „ [...] atbilstoši sociāli ekonomiskās dzīves

attīstībai un juridiskās domas pilnveidei tiek izvirzīti priekšlikumi jaunu tiesību nozaru

veidošanai. Viens no piemēriem ir Militārās tiesības. Lai izprastu militāro tiesību būtību,

ir jāatklāj militāro tiesību jēdziens un tā priekšmets”61. Ekonomiskās dzīves attīstībā un

juridiskās domas pilnveidē, ir pamats runāt par būvniecības tiesību nozari, jo, kā norāda

senatore R. Vīduša: „Būvniecības gala rezultātā – būve, ēka u. c. objekti pārsvarā ir

vērsti uz to, lai vairotu iedzīvotāju labklājību valstī un aizsargātu sociāli nenodrošinātus

cilvēkus, nodrošinot tos ar mājokli”62. Proti, būvniecības tiesību mērķa robežas ir daudz

plašākas par būvniecību nekustamajā īpašumā, ar vidi saistītiem jautājumiem, valsts vai

pašvaldību institūciju un sabiedrības lomu būvniecības nozarē. Lai cilvēkus nodrošinātu

ar mājokli, valsts īsteno programmas, kuru ietvaros tiek celti jauni dzīvojamie rajoni arī

maznodrošinātām vai trūcīgām personām, nodrošinot tos ar mājokli. Būvniecības

tiesības kalpo kā „drošības tilts” starp valsti, no vienas puses, un izglītību, zinātni,

kultūru, no otras puses, tādējādi atbilstot sabiedrības attīstības pamatprasībām.

Tādējādi būvniecības tiesību būtība ir kalpot pozitīvu uzdevumu risināšanā un pozitīvu

mērķu sasniegšanā, kur te jāaktualizē profesora V. Jakubaņeca rakstītais, ka „valsti kā

politiski tiesisku veidojumu raksturo fundamentālu pazīmju virkne – elementi: tauta,

teritorija un vara”63. Būvniecības tiesības vērstas pozitīvu mērķu sasniegšanai, tālab

būvniecības kārtība visā valstī jānodrošina adekvāti, ievērojot noteiktu sistēmu.

Tātad būvniecības tiesības ir vērstas gan uz būvniecības dalībnieku (subjektu)

attiecību sakārtošanu, tas ir uz privāttiesību jautājumu noregulēšanu, gan arī

reglamentējot publisko tiesību jomu. Būvniecības tiesību būtības izpratnes kontekstā

svarīgi noskaidrot privāttiesību un publisko tiesību mijiedarbību šajā jomā. Lai

reglamentētu publisko tiesību jomu, būvniecības tiesībām jāregulē būvniecībā iesaistīto

iestāžu darbība, realizējot normatīvajos aktos noteiktās valsts pārvaldes funkcijas

attiecībās ar privāto tiesību fiziskajām un juridiskajām personām. Līdz ar to viena no

valsts pārvaldes iestāžu darbībām jāsaista ar valsts politikas realizēšanu būvniecības

nozarē. Lai sakārtotu būvniecības dalībnieku attiecības privāttiesību jomā, būvniecības

tiesības reglamentē būvniecības dalībnieku savstarpējās attiecības, kā arī viņu tiesības

un pienākumus būvniecības procesā un atbildību par būvniecības rezultātā tapušās

61

Načisčionis J. (2009) Administratīvās tiesības. Rīga: Biznesa augstskola „Turība”, 29. lpp. 62

Likums "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā". Pieņemts 06.12.2001.; Publicēts Latvijas Vēstnesis, 22.12.2001. Nr. 187 (2574). Pēdējie grozījumi 16.09.2010., 3. panta 9. punkts. 63

Jakubaņecs V. (2005) Valsts jēdziens un formas. Sestais izdevums. Rīga: P & K, 63. lpp.

28

būves atbilstību tās uzdevumam, ekonomiskajam izdevīgumam, paredzētajam

kalpošanas ilgumam un attiecīgajiem normatīvajiem aktiem [...]64. Tā veidojas

būvniecības tiesību normu sistēma, kas aptver gan tradicionālo tiesību nozaru aktus –

Civillikumu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, arī Krimināllikumu –, gan arī

būvniecības tiesību normas, kas tiek realizētas demokrātiskā valstī. Tāpēc autors

pievienojas profesora A. Plotnieka rakstītajam, ka „tiesību nozare ir viengabalainu

normu komplekss, kas ar atbilstošiem līdzekļiem un paņēmieniem regulē īpaša veida

sabiedriskās attiecības”65. Būvniecības tiesības veido būvniecības tiesību normu

komplekss (tiesiskais regulējums), kas ar atbilstošiem valsts izdotiem

priekšnoteikumiem regulē būvniecību nekustamajā īpašumā un attiecināmas uz īpašām

sabiedriskām attiecībām, kas definējamas kā būvniecības attiecības.

1.3...Būvniecības tiesiskā regulējuma izcelšanās, attīstība pasaulē un Latvijā

Lai paraudzītos pagātnes notikumos, izvērtētu tos mūsdienu skatījumā un

iespējams, secinātu, uz kurieni mēs virzāmies būvniecības tiesību attīstībā, autors

atsaucas uz profesores S. Osipovas rakstīto, ka „Informācijas apjoms, nodošanas veidi,

intensitāte un uzkrāšanas iespējas ir tiešs cēlonis daudzajām izmaiņām sabiedrībā. Arī

vēsture ir zinātne par informāciju, kas saglabājusies no pagātnes. [...] svarīga ir kopīga

pagātne, tas nozīmē arī kopīgu izpratni par to, kas pagātnē noticis”66. Būvniecības

tiesības ir viena no senākajām apzinātās cilvēces tiesību regulācijām gan pasaulē, gan

arī Latvijā. Līdz ar to var pamatoti uzskatīt, ka būvniecības tiesības ir vienas no

nozīmīgākajām tiesībām sabiedrībā, kas veidojušās patstāvīgi laika gaitā. Autora mērķis

ar šo nodaļu ir likt galvenos akcentus uz atsevišķiem būvniecības tiesību attīstības

posmiem.

Tiesību filozofs G. Hūgo savulaik rakstīja: „Tiesība veidojas nevis no likumdevēju

gribas, bet gan vēsturiski. [...]”67. Savukārt, kā raksta tiesību pētnieks V. G. Friedmans

(Wolfgang Gaston Friedmann): „Pirms 19. gs., tiesību teorija bija filozofija reliģijas,

ētikas un politikas galaprodukts”68. Pavisam noteikti būvniecības tiesības ir veidojušās

laika gaitā un ir ilgu gadsimtu galaprodukts ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Autors

piekrīt juristei I. Krampužai, ka „Būvniecības tiesību attīstība jāsaista ar sabiedrības

64

Būvniecības likums 2. panta otrā daļa. 65

Plotnieks A (2009) Tiesību teorija& Juridiskā metode.Rīga: SIA „Izglītības soļi”, 2009, 139.lpp. 66

Osipova S. (2009) Vēsture, tiesību vēsture un nacionālā identitāte Latvijā XX gadsimtā. Jurista Vārds, Nr. 46 (589) http://www.juristavards.lv/index.php?menu=DOC&id=200613. [aplūkots 15.09.2009]. 67

Broks J. (2004) Tiesības filosofija doktrīnas, koncepcija, diskursi. Rīga: Biznesa augstskola „Turība”, 31. lpp. 68

Friedmann G.W. (1967) Legal Theory. Published in Great Britain by Stevens & Sons Limited, 4.lpp.

29

attīstību kopumā, sabiedrisko attiecību pakāpenisko sarežģīšanos, pilsētu izaugsmi,

dažādu kultūru ietekmi”69. Tā secinot, ka būvniecības tiesību virzītājspēks bija

nepārtrauktā sabiedrības attīstība, kas izpaudās celtniecības mākslas pilnveidošanā

(baznīcu, ūdenssistēmas u. c.) objektu būvniecībā. Proti, cilvēks pēc savas būtības ir

virzīts uz attīstību, kas sevī ietver labāku dzīves kvalitāti meklējumus, veidot ērtu sadzīvi

sev apkārt. Dzīves kvalitāte ir viens no būvniecības un arī tiesību attīstības avotiem un

kritērijiem visos laikos.

Tas nav vienīgais kritērijs, jo, kā raksta arhitekts J. Dripe, tad „vēsturiskie fakti

liecina, ka Rīgas būvnoteikumi veicināja augstu būvdarbu izpildes kvalitāti, amatnieku

m