Definīcija (1987.gads):“Ilgtspēja ir attīstība, kas atbilst pašreizējām

vajadzībām pēc ceļiem un neapdraud nākamo paaudžu iespējas īstenot to vajadzības pēc

kvalitatīviem ceļiem.”

Vai ir attīstība? Ikdienas uzturēšanas jomā - ir (nauda

bedrīšu lāpīšanai pieaug, brīdinājuma zīmes tiek izliktas, grāvji tiek pļauti, virskārtas iespēju robežās stiprinātas, ziemas uzkopšana uzlabojas).

ES diktētajā ceļu tīkla attīstībā un rekonstrukcijā par ES fondu naudu - ir (pēdējos 5 gadus ES investīcijas ceļos - vidēji 85 milj. Ls gadā).

Vai ir attīstība ? Ceļu segumu kalpošanas

laika pagarināšanā - nav (remonta deficīts 1135 km)

Ceļu segas periodiskā atjaunošanā - nav (remontu deficīts 12 421 km)

Ceļu segas nestspējas paaugstināšanā - nav (remontu deficīts 4924 km )

Tiltu nestspējas un platumu palielināšanā - nav (no 943 tiltiem 381 sliktā,163 -ļoti sliktā stāvoklī).

Piemērs:

2013. gadā no 8 miljoniem latu (+1,5 milj. latu tiltiem) šiem darbiem 5,6 miljoni tiks izlietoti agrāk, par ES naudu būvēto ceļu segas stiprināšanai. Sadalīšanai - darbiem uz 19 000 km - atliek tikai 2,4 miljoni Ls!

Vislētākā virskārtas atjaunošana maksā ~140 000 Ls/km, kas nozīmē, ka par 2013.g. budžeta naudu Latvijā var saremontēt 17,3 km ceļa!

Vai tas atbilst šodienas vajadzībām ?

Secinājumi:1. Neatbilst, ar tik nestabilu valsts budžeta

finansējumu SM nevar nodrošināt valsts pārziņā esošo ceļu uzturēšanu vajadzīgā tehniskā stāvoklī.

2. Neatbilst, jo sliktas kvalitātes ceļi rada zaudējumus tautsaimniecībai, nevis kalpo par instrumentu tās stimulēšanai (zaudējumi - 442 milj.Ls gadā no brauciena autokilometru sadārdzināšanās un 144 milj.Ls gadā no papildus laika patēriņa. Kopā: zaudējumi 585 miljoni latu gadā).

Secinājumi:3. Neatbilst, jo arī valsts pārraudzībā

paņemtais ceļu tīkls (20 177 km: 8270 km asfalts, 11 907 km grants) pēc 1990.g. nevienu gadu nav ticis nodrošināts ar uzturēšanai nepieciešamajiem resursiem, nerunājot par pašvaldību iespējām. 1.Tāpēc, ka iekasētais akcīzes un nodevas apjoms

bija nepietiekams- tikai 2005. gadā tika sasniegts teorētisks ieņēmumu – normatīvo izdevumu līdzsvars.

2. Tāpēc, ka akcīzes un nodevas resursi tika politiski pārdalīti, ceļiem atstājot:1995.-2000.g.-50%,2008.g.-70%, 2009.-2013.g.-17-19% no autobraucēju samaksātā.

Ietekmē negatīvi – tikai uz valsts ceļiem laikā neveikto darbu (remonta deficīta) apjoms 2010.g. ir sasniedzis 4,522 miljardus latu.

Ietekmē negatīvi - ceļu infrastruktūras slikta finansēšana nozīmē šo «izdevumu pārkraušanu» uz nākamo paaudžu pleciem.

Ietekmē negatīvi – bremzē ekonomikas attīstību (-2 līdz -7% IKP), darbaspēka mobilitāti, pakalpojumu pieejamību, līdzsvarotu attīstību u.c.

Definīcija: “Ilgtspējība ir attīstība, kas atbilst pašreizējām vajadzībām pēc

ceļiem un neapdraud nākamo paaudžu iespējas īstenot to vajadzības pēc

kvalitatīviem ceļiem.”

Likumdevējam kopā ar izpildvaru politiski vienoties, ka:Ceļi ir nacionāla bagātība un rūpēm par

tiem (finansēšanas modelim) ir jābūt ārpus politiskās darba kārtības.

Ceļiem tiek atdota saprātīga daļa iekasētās akcīzes un transportlīdzekļu nodokļa, to «nerausta» ik pārgadus, tā paliek konstanta.

Tiek veikta ceļu revīzija un noteikts, ko tad valsts un pašvaldības uzturēs labā stāvoklī - uz pārējiem ceļiem tiek uzliktas zīmes: «Braucot pa šo ceļu, jūs riskējat.»

Neizlikties, ka viss ir kārtībā, sākt ceļu problēmu publiski apspriest, lai nonāktu pie risinājuma.

Atteikties no «iebrauktā ceļa» visā vainot ceļu būvētājus. Pēdējos 10 gados neviens objekts nav uzbūvēts, pārkāpjot projekta prasības un bez uzraudzības.

Biedrības “Latvijas ceļu būvētājs”Valdes priekšsēdētājs

Andris Bērziņšlcb@lcbb.lvwww.lcbb.lv

Spilves iela 2a, Rīga