CILV‰KTIESÈBAS LATVIJÅ

2004. GADÅ

2005. gada maijs

LATVIJAS CILVîKTIES±BU UN ETNISKO STUDIJU CENTRS

CILVîKTIES±BAS LATVIJÅ2004. GADÅ

CILVîKTIES±BAS LATVIJÅ 2004. GADÅ

© Latvijas Cilvïkties¥bu un etnisko studiju centrs

StarptautiskÇs Helsinku cilvïkties¥bu federÇcijas dal¥borganizÇcija

Alberta iela 13, R¥ga, LV-1010

TÇlr.: 371 7039290

Fakss: 371 7039291

e-pasts: office@humanrights.org.lv

MÇjas lapa: www.humanrights.org.lv

ISBN 9984-9707-7-9

Izdevums sagatavots iespießanai: SIA Puse Plus

SATURS

Priek‰vÇrds .............................................................................................................. 6

Ievads un politiskais konteksts ................................................................................ 7

Vïlï‰anas un politiskÇs ties¥bas ............................................................................... 8

Tiesu vara un nacionÇlie cilvïkties¥bu aizsardz¥bas mehÇnismi ........................... 10

Sp¥dzinljana, pazemojo‰a apie‰anÇs un ties¥bu aizsardz¥basinstitciju darbinieku dienesta pilnvaru pÇrsnieg‰ana ........................................... 12

ApstÇk∫i ieslodz¥juma vietÇs .................................................................................. 14

Patvïruma meklïtÇji un imigranti ......................................................................... 17

PsihoneiroloÆiskÇs iestÇdes ................................................................................... 18

Pilson¥ba ............................................................................................................... 20

Rasisms, ksenofobija un neieciet¥ba ...................................................................... 23

DiskriminÇcija ....................................................................................................... 28

MazÇkumtaut¥bu ties¥bas un sabiedr¥bas integrÇcija ............................................. 29

VÇrda br¥v¥ba ........................................................................................................ 32

Biedro‰anÇs un pulcï‰anÇs br¥v¥ba ....................................................................... 33

ReliÆijas br¥v¥ba ..................................................................................................... 37

Dzimumu l¥dzties¥ba un sievie‰u ties¥bas ............................................................. 38

Pacientu ties¥bas ................................................................................................... 39

StarptautiskÇs cilvïkties¥bu aizsardz¥bas institcijas .............................................. 41

1. pielikumsLCESC juridiskÇs konsultÇcijas 2004. gadÇ ........................................................... 45

2. pielikumsLCESC aktivitÇtes 2004. gadÇ ............................................................................... 46

3. pielikumsLCESC darbinieki 2004.gadÇ ................................................................................ 62

4. pielikumsLCESC 2004. gada finansiÇlÇs darb¥bas pÇrskats .................................................. 63

Priek‰vÇrds

Latvijas Cilvïkties¥bu un etnisko studiju centrs (LCESC) tika izveidots 1993. gadÇ kÇ

neatkar¥ga nevalstiska organizÇcija, kas akt¥vi darbojas cilvïkties¥bu un etnisko attiec¥bu

jomÇ. LCESC nodarbojas ar cilvïkties¥bu monitoringu, pïtniec¥bu un politikas anal¥zi,

intere‰u aizstÇv¥bu, cilvïkties¥bu izgl¥t¥bu un apmÇc¥bu, konferenãu un seminÇru

organizï‰anu, sniedz ekspertu atzinumus valsts un citÇm institcijÇm, kÇ ar¥ juridiskas

konsultÇcijas par cilvïkties¥bu jautÇjumiem. LCESC ir dal¥borganizÇcija StarptautiskajÇ

Helsinku cilvïkties¥bu federÇcijÇ (International Helsinki Federation for Human Rights) –

cilvïkties¥bu organizÇciju t¥klÇ, kas darbojas daudzÇs Eiropas dro‰¥bas un sadarb¥bas

organizÇcijas (EDSO) dal¥bvalst¥s.

2004. gadÇ LCESC sa¿ïma institucionÇlu atbalstu no AtvïrtÇs sabiedr¥bas institta

(Budape‰ta), bet galvenie projektu finansïjuma avoti bija Eiropas Komisija, N¥derlandes

Årlietu ministrija (MATRA) un ES Eiropas Rasisma un ksenofobijas monitoringa centrs.

LCESC turpinÇja ¥stenot Sorosa fonda deleÆïto programmu Cilvïku ar gar¥gÇs att¥st¥bas

traucïjumiem un gar¥gi slimo intere‰u aizstÇv¥bai.

LCESC ik gadu publicï zi¿ojumu par cilvïkties¥bu stÇvokli LatvijÇ. Pirmais pÇrskats (par

situÇciju 1998. gadÇ) tika izdots 1999. gadÇ. LCESC nepretendï uz visaptvero‰u Latvijas

cilvïkties¥bu ainas atspogu∫ojumu, tomïr mïÆina izcelt aktuÇlÇs problïmas un galvenos

att¥st¥bas virzienus jomÇs, kas ir tÇ uzman¥bas lokÇ. TÇs ir cilvïkties¥bu ievïro‰ana slïgtajÇs

iestÇdïs, mazÇkumtaut¥bu ties¥bas un attiec¥bas ar pamatnÇciju, diskriminÇcija, rasisms un

ksenofobija. DarbÇ tiek izmantoti daÏÇdi avoti: pït¥jumi, publicïta un nepublicïta oficiÇla

informÇcija, pla‰sazi¿as l¥dzek∫u sniegtÇ informÇcija, individuÇlas intervijas un monitoringa

viz¥tïs iegtie materiÇli un liec¥bas. Anal¥ze veikta starpdisciplinÇri – izmantojot juridiskÇs,

socioloÆiskÇs un politikas zinÇtnes anal¥tiskÇs metodes.

Ilze Brands Kehre,

LCESC direktore

6

Ievads un politiskais konteksts

2004. gadÇ galvenie notikumi Latvijas politiskajÇ un vïsturiskajÇ kontekstÇ neap‰aubÇmi

bija pievieno‰anÇs NATO 2. apr¥l¥ un iestljanÇs Eiropas Savien¥bÇ (ES) 1. maijÇ. Kaut ar¥

pirmsiestljanÇs gados valst¥ notika daudz strukturÇlu, institucionÇlu, likumdo‰anas un

politikas izmai¿u, gada sÇkumÇ vïl joprojÇm nebija pie¿emta liela da∫a ES piepras¥tÇs

likumdo‰anas, nerunÇjot par tÇs reÇlu ievie‰anu. Marta vid tika pazi¿ots, ka l¥dz iestljanÇs

br¥dim vïl jÇpie¿em 36 likumi un 200 regulïjo‰u normat¥vo aktu. Dr¥z pïc tam

neatliekamo ES jautÇjumu risinljanai tika sasauktas Ministru kabineta papildu sïdes. Kaut

ar¥ nedï∫u pirms iestljanÇs ES Eiropas Komisijas pÇrstÇvji zi¿oja, ka Latvija saist¥bas ir

izpild¥jusi, nebija pÇrsteidzo‰i, ka pïciestljanÇs periodÇ atklÇjÇs – ne mazums ES direkt¥vu

likumdo‰anÇ ir pÇr¿emtas tikai da∫ïji vai ar¥ nav pÇr¿emtas vispÇr.

Iek‰politikas jomÇ 2004. gadÇ turpinÇjÇs vald¥bu ¥sÇ politiskÇ mÏa tendence, kaut ar¥

valdo‰Ç koal¥cija un ¥stenotÇs politikas pamatnostÇdnes main¥jÇs tikai nedaudz. Gada laikÇ

bija vairÇkas politiskÇs kr¥zes, un to rezultÇtÇ divreiz main¥jÇs vald¥ba. “JaunÇ laika”

premjerministra Einara Rep‰es ãetru partiju koal¥cijas vald¥bu (“Jaunais laiks” (JL), Za∫o un

zemnieku savien¥ba (ZZS), Latvijas PirmÇ partija (LPP), “Tïvzemei un Br¥v¥bai”/LNNK

(TB/LNNK)), kas bija pie varas kop‰ 2002. gada novembra, martÇ nomain¥ja mazÇkuma

vald¥ba Za∫o un zemnieku savien¥bas pÇrstÇvja Indu∫a Em‰a vad¥bÇ. TÇs sastÇvÇ bija divas

iepriek‰ïjÇs vald¥bas koal¥cijas partijas (ZZS, LPP) un Tautas partija (TP), bet vairs ne JL un

TB/LNNK. ·¥s vald¥bas nestabilo spïju saglabÇt vairÇkumu SaeimÇ nodro‰inÇja piecu biju‰o

Tautas saska¿as partijas (TSP) biedru pÇrie‰ana uz Latvijas Pirmo partiju februÇr¥, kÇ ar¥

Çrpus koal¥cijas partijÇm eso‰o deputÇtu neoficiÇls atbalsts.

Kaut ar¥ baumas par dr¥zu vald¥bas mai¿u bija dzirdamas bieÏi, tÇs kri‰ana oktobra beigÇs

tomïr bija negaid¥ta. Tautas partija, kuras pÇrstÇvis finan‰u ministrs O. Spurdzi¿‰ bija

atbild¥gs par valsts budÏeta likumprojektu, nobalsoja pret budÏeta pie¿em‰anu. L¥dz ar to

Saeimas vairÇkums noraid¥ja budÏeta likumprojektu, un tas vienlaikus noz¥mï neuztic¥bas

izteik‰anu vald¥bai.

2. decembr¥ Tautas partijas premjerministra Aigara Kalv¥‰a vad¥bÇ tika izveidota jauna

vald¥ba, kur koal¥cija atkal main¥ja seju, iesaistot JL, bet atstÇjot Çrpus vald¥bas TB/LNNK

vi¿u pa‰u pasludinÇtÇ labvïl¥gÇ opoz¥cijÇ. Kaut ar¥ bieÏi deklarïjusi atbalstu integrÇcijas

jautÇjumiem kÇ prioritÇriem, Latvijas PirmÇ partija atteicÇs no ±pa‰u uzdevumu ministra

sabiedr¥bas integrÇcijas lietÇs sekretariÇta vad¥bas, kuru pÇr¿ïma JL ministrs Ainars

Latkovskis. MazÇkumtaut¥bu izgl¥t¥bas reformas laikÇ ¥pa‰i noz¥m¥gais izgl¥t¥bas un zinÇtnes

ministra amats no LPP pÇrgÇja JL kontrolï Saeimas Cilvïkties¥bu un sabiedrisko lietu

7

komisijas biju‰Çs priek‰sïdïtÇjas Inas Druvietes personÇ, kura sabiedr¥bÇ zinÇma kÇ stingras

valsts valodas politikas piekritïja.

Vïlï‰anas un politiskÇs ties¥bas

PirmÇs Eiropas Parlamenta (EP) vïlï‰anas notika 12. jnijÇ. Kaut ar¥ iedz¥votÇju l¥dzdal¥ba

tajÇs bija zema – piedal¥jÇs 41% balssties¥go vïlïtÇju (sal¥dzinÇjumam: Saeimas pïdïjÇs

vïlï‰anÇs 2002. gadÇ piedal¥jÇs 72% balssties¥go vïlïtÇju), ‰is rÇd¥tÇjs atbilst vïlïtÇju

aktivitÇtes l¥menim FrancijÇ, VÇcijÇ un AustrijÇ un bija augstÇks nekÇ vecajÇs ES dal¥bvalst¥s

ZviedrijÇ, SomijÇ, PortugÇlï un LielbritÇnijÇ.

âetras no devi¿Çm Latvijas deputÇtu vietÇm EP ar 30% vïlïtÇju balsu negaid¥ti ieguva

pÇrstÇvji no TB/LNNK, kas iepriek‰ïjÇs Saeimas vïlï‰anÇs tik tikko pÇrsniedza 5% barjeru.

âetras vietas ieguva labïji centriskÇs partijas: 20% vïlïtÇju balsu nodro‰inÇja divus

deputÇtu mandÇtus biju‰Ç premjera Einara Rep‰es partijai “Jaunais laiks”, pa vienai vietai

ieguva Tautas partija un partija “Latvijas ce∫‰”, kura 2002. gadÇ neiek∫uva SaeimÇ. Vienu

mandÇtu sa¿ïma kreisi orientïtÇ pÇrveidotÇ radikÇlÇ opoz¥cijas partija “Par cilvïka

ties¥bÇm vienotÇ LatvijÇ” (PCTVL). JÇatz¥mï, ka no ‰¥s partijas ievïlïtajai pÇrstÇvei Tatjanai

Îdanokai, pamatojoties uz vi¿as darb¥bu KomunistiskajÇ partijÇ pïc 1991. gada 13.

janvÇra, likums liedza ties¥bas kandidït Saeimas un pa‰vald¥bu vïlï‰anÇs. Iespïju kandidït

Eiroparlamenta vïlï‰anÇs vi¿ai nodro‰inÇja janvÇra beigÇs SaeimÇ pie¿emtais un asi

diskutïtais lïmums neattiecinÇt vïlï‰anu ties¥bu ierobeÏojumus uz jauno Eiropas

Parlamenta vïlï‰anu likumu.

JnijÇ Eiropas Cilvïkties¥bu tiesa (ECT) pasludinÇja spriedumu Tatjanas Îdanokas lietÇ par

sv¥tro‰anu no vïlï‰anu saraksta un R¥gas domes deputÇtes mandÇta anulï‰anu,

pamatojoties uz iepriek‰ minïto vïlï‰anu ties¥bu ierobeÏojumu. Tiesa ar piecÇm bals¥m par

un diviem atsevi‰˙iem viedok∫iem pret nolïma, ka pÇrkÇpts Eiropas Cilvïkties¥bu

konvencijas 1. protokola 3. pants (ties¥bas uz br¥vÇm vïlï‰anÇm) un konvencijas 11. pants

(pulcï‰anÇs un biedro‰anÇs br¥v¥ba) un sdz¥bas iesniedzïjai nodar¥ti materiÇlie zaudïjumi

un morÇlais kaitïjums, kas valstij jÇatl¥dzina. Latvijas vald¥ba tomïr nolïma lgt lietu

izskat¥t ECT LielajÇ palÇtÇ, kuras sïdes laiks 2004. gada beigÇs vïl nebija noteikts.

Cits vïlï‰anu ties¥bu ierobeÏojumu aspekts LatvijÇ k∫uva aktuÇls, kad tuvojÇs beigÇm 10

gadu termi¿‰, l¥dz kuram bija pie∫aujama personas sadarb¥bas fakta ar VDK konstatï‰ana

un ‰Çdas informÇcijas izmanto‰ana atbilsto‰i 1994. gada likumam “Par biju‰Çs Valsts

dro‰¥bas komitejas dokumentu saglabljanas, izmanto‰anas un personu sadarb¥bas fakta ar

VDK konstatï‰anu”. ·is likums, piemïrots kopÇ ar vairÇkiem speciÇlajiem likumiem, liedz

8

biju‰ajiem VDK darbiniekiem un informatoriem kandidït Saeimas un pa‰vald¥bu vïlï‰anÇs,

ie¿emt noteiktus profesionÇlos un valsts amatus, kÇ ar¥ iegt pilson¥bu naturalizïjoties. Kad

Saeima pie¿ïma groz¥jumus minïtajÇ likumÇ, ar¥ aizliegums kandidït vïlï‰anÇs bt¥bÇ tika

pagarinÇts vïl par 10 gadiem – l¥dz 2014. gada jnijam. 20 Saeimas deputÇtu iesniedza

pieteikumu Satversmes tiesÇ par ‰o groz¥jumu atbilst¥bu Satversmei, taãu l¥dz gada beigÇm

tas netika izskat¥ts.

PastÇv¥go iedz¥votÇju nepilso¿u ties¥bu jautÇjums aktualizïjÇs 2004. gadÇ, kad

normat¥vajos aktos tika izdar¥ti groz¥jumi, lai nodro‰inÇtu atbilst¥bu ES acquis (skat. noda∫u

“Pilson¥ba”). L¥dztekus Latvijas pilso¿iem politiskÇs ties¥bas vïlït un tikt ievïlïtiem Eiropas

ParlamentÇ ar 2004. gada janvÇr¥ pie¿emto Eiropas Parlamenta vïlï‰anu likumu tika

attiecinÇtas ar¥ uz citu ES valstu pilso¿iem. Lai nodro‰inÇtu LatvijÇ pastÇv¥gi dz¥vojo‰o ES

pilso¿u ties¥bas piedal¥ties pa‰vald¥bu vïlï‰anÇs, gatavojoties 2005. gada pa‰vald¥bu

vïlï‰anÇm, septembr¥ tika groz¥ta Satversme un novembr¥ tika pie¿emti groz¥jumi Pilsïtas

domes, novada domes un pagasta padomes vïlï‰anu likumÇ. Nepilso¿iem ‰¥s ties¥bas

netika paredzïtas, un ‰is jautÇjums pat netika nopietni apspriests.

Groz¥jumi Pilsïtas domes, novada domes un pagasta padomes vïlï‰anu likumÇ tomïr

papla‰inÇja vïlï‰anu ties¥bas, atce∫ot aizliegumu balsot aizdomÇs turïtajÇm, apsdzïtajÇm

un tiesÇjamÇm personÇm, kuras atrodas apcietinÇjumÇ. Pirms pïdïjÇm Saeimas vïlï‰anÇm

Satversmes tiesa atzina par pretkonstitucionÇlÇm l¥dz¥gas normas Saeimas vïlï‰anu likumÇ,

tomïr likumÇ, kas regulï pa‰vald¥bu vïlï‰anas, tÇs l¥dz pat ‰o groz¥jumu pie¿em‰anai bija

spïkÇ.

2005. gada janvÇra pirmajÇs dienÇs izveidojÇs ar vïlï‰anÇm saist¥ta str¥d¥ga situÇcija

attiec¥bÇ uz valodas lietojumu. TB/LNNK nost¥ja CentrÇlajai vïlï‰anu komisijai (CVK)

vïstuli, iebilstot pret CVK veidotajiem informat¥vajiem videoklipiem krievu valodÇ, kuros

bija parÇd¥ta vïlï‰anu kÇrt¥ba un kurus bija paredzïts demonstrït Latvijas TV 7. kanÇlÇ. TÇ

kÇ valsts institcijÇm jÇsniedz informÇcija sabiedr¥bai tikai valsts valodÇ, krievu valodas

lieto‰ana oficiÇlas informÇcijas izplat¥‰anai tika vïrtïta kÇ Valsts valodas likuma, kÇ ar¥

likuma “Par CentrÇlo vïlï‰anu komisiju” pÇrkÇpums. Kaut ar¥ CVK priek‰sïdïtÇjs Arnis

Cimdars paskaidroja, ka videoklipi krievu valodÇ tapu‰i pïc krievvalod¥go iedz¥votÇju

lguma, jo da∫a vïlïtÇju sa¿em informÇciju tikai no krievu valodÇ raksto‰iem un raido‰iem

medijiem, daÏas dienas vïlÇk – krietnu laiku pirms 12. marta pa‰vald¥bu vïlï‰anÇm – CVK

videoklipus pÇrtrauca raid¥t.

9

Tiesu vara un nacionÇlie cilvïkties¥bu aizsardz¥bas mehÇnismi

Satversmes tiesa

Satversmes tiesa turpinÇja stiprinÇt savu lomu, garantïjot likumdo‰anas atbilst¥bu

Satversmei un cilvïkties¥bu normÇm. 2004. gadÇ tÇ sa¿ïma 399 pieteikumus, no kuriem

246 tika nodoti tiesas kolïÆijÇm. Satversmes tiesa izskat¥ja 26 lietas un pasludinÇja

spriedumus 12 lietÇs. 2004. gadÇ Satversmes tiesa pirmo reizi ierosinÇja lietas pïc vispÇrï-

jÇs jurisdikcijas tiesu un administrat¥vo tiesu pieteikumiem (9). Lietas tika ierosinÇtas ar¥ pïc

fizisko personu konstitucionÇlajÇm sdz¥bÇm (11), Saeimas deputÇtu pieteikumiem (3),

juridisko personu pieteikumiem (2) un Valsts cilvïkties¥bu biroja pieteikuma (1).

Atsauce uz diskriminÇcijas aizliegumu, kas nostiprinÇts LR Satversmes 91. pantÇ, vairÇkkÇrt

ietverta iesniegumos Satversmes tiesai. 2004. gadÇ tÇ ãetros gad¥jumos ir analizïjusi, vai

ties¥bu normu saturs nepÇrkÇpj vienl¥dz¥bas principu jeb diskriminÇcijas aizliegumu, tÇdÇ

veidÇ vienlaikus izskaidrojot, kÇ piemïrojamas diskriminÇcijas aizliegumu saturo‰Çs normas.

Administrat¥vÇs tiesas

1. februÇr¥ vienlaikus ar Administrat¥vÇ procesa likuma stljanos spïkÇ darbu sÇka

jaunizveidotÇs administrat¥vÇs tiesas, tÇdïjÇdi ievie‰ot procedru izpildvaras darb¥bu

tiesiskuma pÇrbaudei. Administrat¥vÇs tiesas izskata lietas, kurÇs persona pÇrsdz valsts,

pa‰vald¥bu iestÇÏu un to amatpersonu lïmumus vai r¥c¥bu. Likums ievie‰ kÇrt¥bu, saska¿Ç

ar kuru pieteicïjam administrat¥vajÇ procesÇ nav pieteikumÇ jÇnorÇda juridiskais

pamatojums, bet tiesai ir pienÇkums noskaidrot visus lietas juridiskos apstÇk∫us.

Jaunievedums ir ar¥ iespïja fiziskai personai pilnvarot savu pÇrstÇvi mutiski tiesÇ uz vietas.

2004. gadÇ Administrat¥vÇ rajona tiesa sa¿ïma 2658 pieteikumus un izskat¥ja 1030 lietu,

kas ir gandr¥z divreiz vairÇk, sal¥dzinot ar vispÇrïjÇs jurisdikcijas tiesÇm, kuras 2003. gadÇ,

kad vïl nedarbojÇs administrat¥vÇs tiesas, kopumÇ izskat¥ja 583 administrat¥vÇs lietas.

Administrat¥vÇ apgabaltiesa sa¿ïma 1111 lietu un izskat¥ja 406 lietas. VisvairÇk pieteikumu

un izskat¥to lietu attiecas uz Valsts ie¿ïmumu dienesta pie¿emtajiem lïmumiem un r¥c¥bu

(729), pa‰vald¥bu lïmumiem (649), daudz lietu skar ar¥ valsts policiju (249) un pa‰vald¥bas

policiju (100).

Lielais sa¿emto pieteikumu skaits, nepietiekamais finansïjums un kvalificïtu tiesne‰u

trkums noved pie lietu uzkrljanÇs un ilgiem izskat¥‰anas termi¿iem. Administrat¥vÇ rajona

tiesa bija nodro‰inÇta tikai ar 12 tiesne‰iem no 20 paredzïtajiem. Ar¥ Administrat¥vajÇ

10

apgabaltiesÇ bija vairÇkas tiesne‰u vakances. Visas administrat¥vÇs tiesas instances atrodas

tikai galvaspilsïtÇ R¥gÇ, un, kaut gan tajÇs var vïrsties visi Latvijas iedz¥votÇji, fiziskajÇm un

juridiskajÇm personÇm reÆionos trkst informÇcijas par administrat¥vo procesu. VienÇ

gad¥jumÇ kÇda pa‰vald¥ba atteicÇs sniegt Administrat¥vajai rajona tiesai informÇciju,

norÇdot, ka vi¿iem ir pa‰iem sava rajona tiesa.

7. oktobr¥ Saeima pirmajÇ las¥jumÇ pie¿ïma Valsts pÇrvaldes iestÇÏu nodar¥to zaudïjumu

aprï˙inljanas un atl¥dzinljanas likuma projektu, kurÇ noteikts, kÇdÇ kÇrt¥bÇ un apmïrÇ

valsts pÇrvaldes iestÇdïm jÇsedz personÇm prettiesiski nodar¥tie zaudïjumi.

Valsts cilvïkties¥bu birojs

2004. gadÇ pieauga Valsts cilvïkties¥bu biroja (VCB) sa¿emto sdz¥bu skaits – 5092

sdz¥bas (1376 rakstiskas, 3716 – mutiskas). LielÇkÇ da∫a no tÇm bija par ties¥bÇm uz

mÇjokli, sociÇlo ties¥bu jautÇjumiem, kÇ ar¥ personas ties¥bÇm uz humÇnu apie‰anos un

cie¿as respektï‰anu. 16. jnijÇ Valsts prezidente iesniedza SaeimÇ Ties¥bsarga biroja

likuma projektu, kas paredz papla‰inÇt VCB mandÇtu un darb¥bas jomas, kÇ ar¥ nostiprinÇt

tÇ neatkar¥bu, taãu l¥dz gada beigÇm likums netika pie¿emts. Saska¿Ç ar paredzïtajiem

groz¥jumiem LikumÇ par Valsts cilvïkties¥bu biroju, kas 2. decembr¥ skat¥ti Valsts sekretÇru

sanÇksmï, VCB bs atbild¥gÇ speciÇlÇ iestÇde par vienl¥dz¥gas attieksmes principa

¥steno‰anu LatvijÇ saska¿Ç ar ES direkt¥vu 2000/43/EC (tÇ saukto Rasu direkt¥vu).

Valsts nodro‰inÇtÇs juridiskÇs pal¥dz¥bas likumprojekts

Gada beigÇs iez¥mïjÇs iespïjami noz¥m¥gi uzlabojumi juridiskÇs pal¥dz¥bas pieejam¥bas

zi¿Ç, kad 25. novembr¥ SaeimÇ pirmajÇ las¥jumÇ tika pie¿emts Valsts nodro‰inÇtÇs juri-

diskÇs pal¥dz¥bas likuma projekts. ·Ç likumprojekta mïr˙is ir izveidot vienotu kÇrt¥bu un

uzlabot tiesas pieejam¥bu indiv¥diem civillietÇs, administrat¥vajÇs lietÇs un kriminÇllietÇs,

nodro‰inot bezmaksas juridisko pal¥dz¥bu personÇm ar zemiem ienÇkumiem. Likum-

projekts paredz bezmaksas juridisko pal¥dz¥bu ar¥ bïg∫iem un personÇm, kam pie‰˙irts

alternat¥vais statuss vai pagaidu aizsardz¥ba Latvijas RepublikÇ, nosaka valsts nodro‰inÇtÇs

juridiskÇs pal¥dz¥bas snieg‰anas pamatus, nosac¥jumus un apjomu str¥du risinljanai Çrpus

tiesas un tiesÇ, juridiskÇs pal¥dz¥bas sniedzïjus (persona, kas atbilsto‰i Advokatras likumÇ

noteiktajÇm pras¥bÇm var bt par advokÇtu, zvïrinÇts notÇrs, zvïrinÇts tiesu izpild¥tÇjs un

juridiska augstskola, kura atbilst likumÇ noteiktajiem kritïrijiem), kÇ ar¥ paredz izveidot

JuridiskÇs pal¥dz¥bas administrÇciju.

11

Sp¥dzinljana, pazemojo‰a apie‰anÇs un ties¥bu aizsardz¥basinstitciju darbinieku dienesta pilnvaru pÇrsnieg‰ana

Saska¿Ç ar Valsts policijas Iek‰ïjÇs dro‰¥bas biroja datiem, 2004. gadÇ tika sa¿emtas 3022

sdz¥bas par policijas pÇrkÇpumiem un 1740 gad¥jumos sÇkta dienesta izmeklï‰ana. 193

dienesta pÇrbaudes biju‰as par vardarb¥bu pret personÇm, 12 gad¥jumos pÇrkÇpumi

apstiprinÇju‰ies, un 13 policijas darbinieki sod¥ti. R¥gÇ no 88 dienesta pÇrbaudïm par

vardarb¥bu pret personu tikai vienÇ apstiprinÇjÇs pÇrkÇpumi un viens policijas darbinieks tika

sod¥ts. Valst¥ netiek atsevi‰˙i apkopota statistika par dienesta pÇrbaudïm sakarÇ ar nÇves

gad¥jumiem policijÇ, nav pieejama ar¥ detalizïta statistika par ierosinÇtajÇm kriminÇllietÇm

pret policijas darbiniekiem par vardarb¥bu pret personu un ‰o lietu iznÇkumu.

No 12. l¥dz 15. februÇrim Latvijas Cilvïkties¥bu un etnisko studiju centrs un SabiedriskÇs

politikas centrs “Providus” r¥koja anon¥mu telefonakciju, kuras mïr˙is bija iedro‰inÇt

iedz¥votÇjus zi¿ot par policijas vardarb¥bu. No teju 300 sa¿emtajiem zvaniem par policijas

darbinieku pÇrkÇpumiem gandr¥z puse informïja par policijas darbinieku vardarb¥bu, tai

skaitÇ nopratinljanas laikÇ policijÇ.

11. oktobr¥ R¥gas apgabaltiesas KriminÇllietu kolïÆija, uzskatot pirmstiesas izmeklï‰anÇ

iegtÇs liec¥bas par nelikum¥gi iegtÇm, attaisnoja tiesÇjamo V.C., kur‰ 2002. gada martÇ tika

apsdzïts slepkav¥bÇ vainu pastiprino‰os apstÇk∫os. TiesÇjamais V.C. apgalvoja, ka atzinies

noziedz¥ga nodar¥juma izdar¥‰anÇ pïc tam, kad policijas darbinieki lietoju‰i spïku pret vi¿u

policijas telpÇs Br¥v¥bas ielÇ 61 un Gaujas ielÇ 17. V.C. miesas bojÇjumus, kas iegti laikÇ, kad

vi¿‰ bija aizturïts, apstiprinÇja ekspertu atzinumi. V.C. tika ar¥ 29 stundas turïts R¥gas rajona

policijas pÇrvaldes telpÇs, nevis nogÇdÇts ¥slaic¥gÇs aizturï‰anas izolatorÇ, kÇ to paredz

likums. Tiesas kolïÆija lïma, ka attiec¥bÇ pret V.C. ir pÇrkÇptas ne tikai procesuÇlÇs normas,

kas regulï personas aizturï‰anas kÇrt¥bu, bet ar¥ Satversmes 95. pants, kas paredz sp¥dzi-

nljanas un citÇdas cietsird¥gas vai cie¿u pazemojo‰as izturï‰anÇs aizliegumu, kÇ ar¥ Latvijai

saisto‰Çs Eiropas Cilvïkties¥bu konvencijas 3. pants, kas paredz sp¥dzinljanas aizliegumu.

Prokurors iesniedza apelÇcijas protestu, un lieta tika nost¥ta izskat¥‰anai apelÇcijas instancï.

Tiesas sïde paredzïta 2005. gada apr¥l¥. Vienlaikus Valsts policijas PersonÇlsastÇva inspekcija

sÇka dienesta izmeklï‰anu par Valsts policijas GalvenÇs kriminÇlpolicijas pÇrvaldes

OrganizïtÇs noziedz¥bas un korupcijas apkaro‰anas biroja un R¥gas rajona policijas pÇrvaldes

kriminÇlpolicijas darbinieku r¥c¥bu. Dienesta pÇrbaudes materiÇli tika nost¥ti izskat¥‰anai

Valsts policijas Izzi¿as pÇrvaldei, kas ierosinÇja kriminÇllietu pret VP GKP ONKAB darbi-

niekiem. TÇ kÇ Valsts policijas Iek‰ïjÇs dro‰¥bas birojs konstatïja, ka pirmstiesas izmeklï‰anÇ

nav iegti pietiekami pierÇd¥jumi, kas apstiprinÇtu V.C. teikto par policijas darbinieku vainu

miesas bojÇjumu nodar¥‰anÇ, tika pie¿emts lïmums par kriminÇllietas izbeig‰anu.

12

Masu sazi¿as l¥dzek∫os pla‰i aprakst¥ti vairÇki gad¥jumi sakarÇ ar policijas vardarb¥bu un

psiholoÆisko spiedienu, kas biju‰i par iemeslu cietu‰o nÇvei. 2. jnijÇ R¥gas Latgales

priek‰pilsïtas tiesa notiesÇja ar br¥v¥bas at¿em‰anu uz trim gadiem nosac¥ti ar pÇrbaudes

laiku uz diviem gadiem tr¥s biju‰os R¥gas pa‰vald¥bas policijas darbiniekus E. Kalni¿u, î.

Auzbi˙i un A. ArnicÇnu. 2003. gada 21. jnijÇ, izsaukti sakarÇ ar konfliktu par tirdzniec¥bas

vietÇm pu˙u tirg, policijas darbinieki aizturïja I.M. un ievietoja vi¿u dienesta

mikroautobusÇ, no kura vi¿a vïlÇk esot izgrsta. No gtajiem miesas bojÇjumiem I.M.

slimn¥cÇ mira. Policijas darbiniekiem tika celta apsdz¥ba pïc KL 125. panta 3. da∫as (par

t¥‰u smaga miesas bojÇjuma nodar¥‰anu, kas vain¥gÇ neuzman¥bas dï∫ bijis par iemeslu

cietu‰Ç nÇvei), 317. panta 2. da∫as (par dienesta pilnvaru pÇrsnieg‰anu, ja tÇ izrais¥jusi

smagas sekas vai ja tÇ saist¥ta ar vardarb¥bu) un 319. panta 1. da∫as (par valsts amatpersonas

bezdarb¥bu). Tiesa policijas darbiniekus pirmajÇs divÇs apsdz¥bas da∫Çs atzina par

nevain¥giem un attaisnoja pierÇd¥jumu trkuma dï∫, bet notiesÇja par valsts amatpersonas

bezdarb¥bu.

6. martÇ policija aizturïja 70 gadu veco K.S. uz aizdomu pamata, ka vi¿‰ veicis zvanu,

nepatiesi informïjot par Sporta pil¥ ievietotu spridzekli Krievu skolu aizstÇvju kongresa

laikÇ. K.S. vairÇkas reizes tika pratinÇts policijÇ un desmit dienu pïc sÇkotnïjÇs aizturï‰anas

izdar¥ja pa‰nÇv¥bu. K.S. radinieki uzskata, ka l¥dz pa‰nÇv¥bai vi¿u noveda policijas

darbinieku apie‰anÇs un draudi ieslodz¥t cietumÇ. Tika ierosinÇtas divas kriminÇllietas:

viena – pret K.S. par apzinÇti nepatiesu zi¿ojumu, otra – pret izzi¿as izdar¥tÇju par

nove‰anu l¥dz pa‰nÇv¥bai. LatvijÇ veiktÇ fonoskopiskÇ ekspert¥ze apstiprinÇja K.S. vainu, bet

Çrvalst¥s veiktÇ – noliedza. Pretrun¥go ekspert¥Ïu un citu pierÇd¥jumu trkuma dï∫

kriminÇllieta tika izbeigta. SavukÇrt kriminÇllietu par nove‰anu l¥dz pa‰nÇv¥bai izbeidza

noziedz¥ga nodar¥juma sastÇva trkuma dï∫, jo tika secinÇts, ka izzi¿as izdar¥tÇjai nebija

nodoma novest K.S. l¥dz pa‰nÇv¥bai. 30. martÇ Valsts policijas Iek‰ïjÇs dro‰¥bas birojs

ierosinÇja dienesta pÇrbaudi un veica izmeklï‰anu. PÇrbaudï konstatïja, ka K.S. lietas

izzi¿as izdar¥tÇja nebija pÇrbaud¥jusi visas liec¥bas, un vi¿ai tika piemïrots disciplinÇrsods

– rÇjiens, kuru vi¿a pÇrsdzïja Iek‰lietu ministrijÇ, kas disciplinÇrsodu atstÇja spïkÇ. Izzi¿as

izdar¥tÇja vïrsÇs Administrat¥vajÇ rajona tiesÇ, kas l¥dz gada beigÇm pieteikumu vïl nebija

izskat¥jusi.

2004. gadÇ divas reizes tika atlikta apelÇcijas tiesas sïde R¥gas apgabaltiesÇ lietÇ, kurÇ ãetri

policijas darbinieki apsdzïti t¥‰Ç smagu miesas bojÇjumu nodar¥‰anÇ ãigÇnu taut¥bas

v¥rietim, kas noveda pie cietu‰Ç nÇves. Iepriek‰ 2003. gada 5. jnijÇ R¥gas pilsïtas Latgales

priek‰pilsïtas tiesa policistus attaisnoja pierÇd¥jumu trkuma dï∫.

13

No 2004. gada 5. l¥dz 12. maijam LatvijÇ tre‰ajÇ – ad hoc (pïk‰¿Ç ÇrpuskÇrtas) – viz¥tï

ieradÇs Eiropas Padomes Sp¥dzinljanas novïr‰anas komiteja, lai izvïrtïtu Latvijas atbild¥go

iestÇÏu veiktos pasÇkumus, izpildot pïc komitejas 2002. gada viz¥tes tapu‰Çs reko-

mendÇcijas. Komiteja pievïrsa ¥pa‰u uzman¥bu jautÇjumiem, kas skar policijas darbinieku

apie‰anos ar aizturïtajÇm personÇm, apstÇk∫us policijas izolatoros un ieslodz¥juma vietÇs,

kÇ ar¥ uz mÏu notiesÇto personu reÏ¥mu un tÇm piemïrotos dro‰¥bas pasÇkumus. L¥dz

gada beigÇm Latvija vïl nebija devusi at∫auju publiskot Eiropas Padomes Sp¥dzinljanas

novïr‰anas komitejas otrÇs periodiskÇs viz¥tes (2002. gadÇ) zi¿ojumu.

12. februÇr¥ Saeima pirmajÇ las¥jumÇ izskat¥ja un noraid¥ja Aizturï‰anas un apcietinÇjuma

izpildes likuma projektu, un personu turï‰anu policijÇ joprojÇm regulï Valsts policijas

¥slaic¥gÇs aizturï‰anas izolatoru nolikums, kas tiek klasificïts kÇ ierobeÏotas pieejam¥bas

informÇcija un publiski nav pieejams. Aizturïto personu informï‰ana par vi¿u ties¥bÇm no

aizturï‰anas br¥Ïa (ties¥bÇm uz advokÇtu, ties¥bÇm informït radinieku par aizturï‰anu u.c.)

vïl aizvien ir problemÇtiska. ApcietinÇtÇs personas izmeklï‰anas darb¥bu veik‰anai

joprojÇm bieÏi pÇrvieto no izmeklï‰anas cietumiem uz policijas izolatoriem, kur tÇs nereti

pavada pat pÇris mïne‰u.

ApstÇk∫i daudzos policijas ¥slaic¥gÇs aizturï‰anas izolatoros, jo ¥pa‰i Ventspil¥, Aizkrauklï,

KrÇslavÇ, Daugavpil¥, LiepÇjÇ un R¥gÇ vïl arvien vïrtïjami kÇ necilvïc¥gi.

ApstÇk∫i ieslodz¥juma vietÇs

2004. gadÇ samazinÇjÇs gan ieslodz¥to kopskaits, gan apcietinÇto personu, jo ¥pa‰i

apcietinÇto sievie‰u, ¥patsvars. Tas noticis daÏÇdu faktoru ietekmï, piemïram, 2003. gadÇ

pieauga tiesne‰u skaits R¥gas apgabaltiesÇ, noteikti lietu izskat¥‰anas termi¿i daÏÇdÇs

kriminÇlprocesa stadijÇs personÇm, kas atrodas apcietinÇjumÇ, kÇ ar¥ pieaugusi tiesne‰u

izpratne par starptautiskajiem standartiem apcietinÇjuma piemïro‰anÇ.

Tomïr joprojÇm saglabÇjÇs augsts ieslodz¥to skaits – 326 ieslodz¥tie uz 100 000 iedz¥votÇju.

No visÇm 2004. gadÇ notiesÇtajÇm personÇm 25,5% tika piespriesta br¥v¥bas at¿em‰ana,

un vidïjais br¥v¥bas at¿em‰anas termi¿‰ pieauga l¥dz 4,5 gadiem. ApcietinÇto ¥patsvars

ieslodz¥to nepilngad¥go vid joprojÇm saglabÇjÇs nepie∫aujami augsts – 58,5%.

31. decembr¥ ieslodz¥to kopskaits Latvijas 15 cietumos bija 7796. No tiem 2726 jeb 35%

atradÇs apcietinÇjumÇ (par 5% mazÇk nekÇ 2003. gadÇ) un 5070 bija notiesÇtÇs personas.

Ieslodz¥to sievie‰u skaits bija 416, no kurÇm 135 jeb 32,4% bija apcietinÇtÇs un 281 –

notiesÇta. No 229 nepilngad¥gajiem ieslodz¥tajiem 134 bija apcietinÇti un 95 – notiesÇti.

14

2004. gadÇ apcietinÇjums kÇ dro‰¥bas l¥dzeklis tika piemïrots 3518 gad¥jumos.

2. decembr¥ Eiropas Cilvïkties¥bu tiesa pasludinÇja spriedumu lietÇ Mihails Farbtuhs pret

Latviju. Tiesa nolïma, ka M. Farbtuha gad¥jumÇ noticis Eiropas Cilvïkties¥bu konvencijas

3. panta (sp¥dzinljanas, necilvïc¥gas vai pazemojo‰as apie‰anÇs vai soda aizliegums)

pÇrkÇpums, atz¥stot, ka soda izcie‰anas apstÇk∫i Mat¥sa cietumÇ nebija piemïroti, ¿emot

vïrÇ M. Farbtuha vecumu, vesel¥bas stÇvokli un ¥pa‰Çs vajadz¥bas, tÇpïc tie uzskatÇmi par

cilvïka cie¿u pazemojo‰iem. Tiesa piesprieda sdz¥bas iesniedzïjam kompensÇciju 5000

EUR apmïrÇ morÇlÇ kaitïjuma un 1000 EUR apmïrÇ tiesljanÇs izdevumu atl¥dzinljanai.

Latvijas tiesa 1916. gadÇ dzimu‰o Mihailu Farbtuhu bija atzinusi par vain¥gu noziegumos

pret cilvïci un genoc¥dÇ un notiesÇjusi ar br¥v¥bas at¿em‰anu uz 5 gadiem, taãu vi¿‰ tika

atbr¥vots no ieslodz¥juma pirms termi¿a sakarÇ ar slikto vesel¥bas stÇvokli.

Vien¥gajÇ cietumÇ nepilngad¥gajiem ieslodz¥tajiem – Cïsu audzinljanas iestÇdï

nepilngad¥gajiem – saglabÇjÇs ievïrojama pÇrapdz¥vot¥ba. Lai gan oficiÇli ‰ajÇ iestÇdï ir

125 vietas, decembr¥ tajÇ atradÇs 175 nepilngad¥gie. Cietuma izmeklï‰anas noda∫as

apstÇk∫i joprojÇm ir noÏïlojami un vïrtïjami kÇ necilvïc¥gi un pazemojo‰i.

Kaut gan likums nosaka termi¿u nepilngad¥go turï‰anai apcietinÇjumÇ (6 mïne‰i

pirmstiesas izmeklï‰anÇ, 6 mïne‰i no lietas sa¿em‰anas tiesÇ l¥dz pirmÇs instances tiesas

spriedumam, kopÇ – 12 mïne‰u), vairÇki nepilngad¥gie apcietinÇjumÇ atradÇs ilgÇk par

gadu, jo likums nenosaka lietas izskat¥‰anas termi¿u apelÇcijas stadijÇ.

Oktobr¥ tieslietu ministre Vineta MuiÏniece pazi¿oja par ministrijas plÇniem celt jaunu

cietumu ar 3000 vietÇm, un decembra beigÇs ministrija publicïja nepiln¥gi sagatavotu ieslo-

dz¥juma vietu att¥st¥bas koncepciju, kurÇ paredzïts papla‰inÇt pa‰reizïjo cietumu sistïmu,

piedÇvÇjot divas alternat¥vas – uzcelt vienu cietumu ar 3000 vietÇm vai tr¥s cietumus, katru ar

500–700 vietÇm (kopïjÇs izmaksas 38 miljoni latu). Par galvenajiem celtniec¥bas iemesliem

tiek minïta cietumu novecojus¥ infrastruktra un pÇrapdz¥vot¥ba. KoncepcijÇ netika skaidri

norÇd¥ts, vai pïc jaunu iestÇÏu uzcel‰anas tiks slïgts kÇds no eso‰ajiem cietumiem.

9. decembr¥ stÇjÇs spïkÇ Latvijas Sodu izpildes kodeksa groz¥jumi, kas noteic, ka notiesÇto

sarakste ar ANO institcijÇm, Saeimas Cilvïkties¥bu un sabiedrisko lietu komisiju, Valsts

cilvïkties¥bu biroju, prokuratru, tiesu, aizstÇvi, kÇ ar¥ notiesÇto Çrvalstu pilso¿u sarakste ar

savas valsts diplomÇtisko vai konsulÇro pÇrstÇvniec¥bu nav pak∫aujama pÇrbaudei, turklÇt

notiesÇto saraksti, iz¿emot saraksti ar aizstÇvi, apmaksÇ br¥v¥bas at¿em‰anas iestÇde. Tomïr

laiks rÇd¥s, vai tiesas jïdzienu cietumu darbinieki uztvers tÇ pla‰ÇkajÇ izpratnï, ietverot ar¥

Satversmes tiesu un Eiropas Cilvïkties¥bu tiesu. Groz¥jumi papla‰ina notiesÇto nepilngad¥go

15

kontaktus ar Çrpasauli – vi¿iem gadÇ at∫auts izmantot 12 ilgsto‰Çs satik‰anÇs (no 36 l¥dz 48

stundÇm) ar tuviem radiniekiem. L¥dz tam ilgsto‰Çs satik‰anÇs bija paredzïtas tikai

pieaugu‰ajiem notiesÇtajiem. Decembr¥ Cïsu audzinljanas iestÇdï nepilngad¥gajiem ‰im

nolkam vïl nebija iekÇrtotas atbilsto‰as telpas. Groz¥jumi ar¥ paredz, ka pïc notiesÇtÇs

mÇtes lguma un ar bÇri¿tiesas (pagasttiesas) piekri‰anu bïrns l¥dz ãetru gadu vecumam var

uzturïties kopÇ ar mÇti br¥v¥bas at¿em‰anas iestÇdï.

Gan starptautiskÇs, gan vietïjÇs organizÇcijas regulÇri turpinÇja kritizït apstÇk∫us

CentrÇlcietuma slimn¥cÇ. Novembr¥ vald¥ba pie‰˙¥ra Ls 630 000 pirms pieciem gadiem sÇktÇs

Olaines cietuma slimn¥cas celtniec¥bas turpinljanai. 2004. gadÇ, sal¥dzinÇjumÇ ar iepriek‰ïjo

gadu, mazÇk ieslodz¥to slimo ar akt¥vo tuberkulozi, savukÇrt pieaudzis HIV inficïto un AIDS

slimnieku skaits. Kopïjais akt¥vÇs tuberkulozes slimnieku skaits gada laikÇ sasniedza 278, bet

HIV inficïto un AIDS slimnieku bija attiec¥gi 700 un 55. Lai ar¥, saska¿Ç ar amatpersonu

teikto, Latvijas cietumu sistïmÇ nepastÇv oficiÇla HIV inficïto segregÇcijas politika, prakse

liecina, ka ievïrojama da∫a HIV inficïto tiek nost¥ti uz PÇrlielupes cietumu.

Saska¿Ç ar Ieslodz¥juma vietu pÇrvaldes datiem, 2004. gadÇ cietumos notika devi¿as

pa‰nÇv¥bas, ieskaitot nepilngad¥gÇ ieslodz¥tÇ pa‰nÇv¥bu Mat¥sa cietumÇ. JoprojÇm aktuÇla

ir vardarb¥bas problïma ieslodz¥to vid. 23. decembr¥ no citu ieslodz¥to nodar¥tajiem

miesas bojÇjumiem nomira 21 gadu vecais Valmieras cietuma ieslodz¥tais R.R. Vi¿u

sÇkotnïji ievietoja Valmieras slimn¥cÇ, kur deÏurïjo‰ais ˙irurgs pïc izmeklï‰anas atzina, ka

cietu‰Ç vesel¥bas stÇvoklis pie∫auj pÇrve‰anu uz CentrÇlcietuma slimn¥cu, kur vi¿‰ nomira.

Viens no ieslodz¥tajiem ir saukts pie kriminÇlatbild¥bas par miesas bojÇjumu nodar¥‰anu, un

Ieslodz¥juma vietu pÇrvalde uzsÇkusi dienesta izmeklï‰anu.

Apr¥l¥ Valmieras cietumÇ se‰as reizes pïc kÇrtas disciplinÇri sod¥ja notiesÇto, kura diagnoze ir

C hepat¥ts aktÇ formÇ un nesen pÇrciesta tuberkulozes pneimonija infiltrat¥vÇ formÇ kreisÇs

plau‰as destrukcijas fÇzï, kÇ dï∫ vi¿‰ iepriek‰ devi¿us mïne‰us bija Çrstïjies CentrÇlcietuma

slimn¥cÇ. âetri no ‰iem disciplinÇrsodiem bija ievieto‰ana soda izolatorÇ uz 15 diennakt¥m,

tÇdïjÇdi notiesÇtais atradÇs tÇ sauktajÇ karcer¥ 60 dienu bez pÇrtraukuma. NotiesÇtais

apgalvoja, ka vi¿‰ visÇ disciplinÇrsoda izcie‰anas laikÇ ne reizi nav bijis svaigÇ gaisÇ.

Pieaugu‰ajiem ieslodz¥tajiem, kuri ievietoti soda izolatorÇ, likumÇ pastaigas nav paredzïtas.

Iz¿ïmums ir tuberkulozes slimnieki, kuriem ik dienu at∫auta stundu ilga pastaiga.

2004. gadÇ devi¿os no 15 cietumiem tika piedÇvÇtas izgl¥t¥bas iespïjas, taãu tikai 8%

ieslodz¥to bija iesaist¥ti vispÇrïjÇs izgl¥t¥bas programmÇs un mazÇk par 5% – akreditïtÇs

arodizgl¥t¥bas programmÇs. LielÇkÇ da∫a izgl¥t¥bas programmÇs iesaist¥to ieslodz¥to bija

nepilngad¥gie. Kaut ar¥ lielÇkajai da∫ai nepilngad¥go apcietinÇto tiek nodro‰inÇtas iespïjas

16

izgl¥toties, daÏos cietumos, piemïram, Mat¥sa cietumÇ, laiks, ko nepilngad¥gie apcietinÇtie

pavada mïr˙tiec¥gÇs aktivitÇtïs, ir ierobeÏots un nepÇrsniedz pÇris stundu dienÇ.

Patvïruma meklïtÇji un nelegÇlie imigranti

2004. gadÇ patvïrumu LatvijÇ piepras¥ju‰as septi¿as personas un nevienai netika pie‰˙irts

bïg∫a statuss. Kop‰ 1998. gada, kad Latvija sÇka izskat¥t patvïruma pieteikumus, bïg∫a

statuss pie‰˙irts tikai asto¿iem cilvïkiem, pïdïjo reizi – 2001. gadÇ. 2004. gadÇ viena no

‰¥m personÇm naturalizïjÇs un ieguva Latvijas pilson¥bu, tÇdïjÇdi zaudïjot bïg∫a statusu.

Alternat¥vais statuss iepriek‰ïjos gados pie‰˙irts devi¿iem cilvïkiem, no kuriem pieci 2004.

gadÇ ‰o statusu zaudïja, jo atgriezÇs savÇ m¥tnes zemï.

Administrat¥vÇ apgabaltiesa iesniedza Satversmes tiesÇ pieteikumu par ImigrÇcijas likuma

61. panta 6. da∫as atbilst¥bu LR Satversmes 92. pantam (ties¥bas uz taisn¥gu tiesu). Apstr¥dïtÇ

norma noteica, ka iek‰lietu ministra pie¿emtais lïmums par personas iek∫au‰anu to personu

sarakstÇ, kurÇm iece∫o‰ana Latvijas RepublikÇ ir aizliegta, nav pÇrsdzams. 6. decembr¥

Satversmes tiesa pasludinÇja spriedumu, kurÇ norÇd¥ja, ka ‰¥ norma liedz ties¥bas pak∫aut

tiesu varas kontrolei izpildvaras darb¥bas attiec¥bÇ uz privÇtpersonu un nesamïr¥gi ierobeÏo

personas ties¥bas uz taisn¥gu tiesu, tÇpïc neatbilst Satversmes 92. pantam. Apstr¥dïtÇ norma

tika atz¥ta par spïkÇ neeso‰u no 2005. gada 1. maija.

Eiropas Cilvïkties¥bu tiesa 21. oktobr¥ pie¿ïma izskat¥‰anai pïc bt¥bas Natellas Kaftailovas

iesniegumu pret Latvijas Republiku. Iesniedzïja sdzas, ka pÇrkÇpts Eiropas Cilvïkties¥bu

konvencijas 8. pants, kas nosaka ties¥bas uz privÇto un Æimenes dz¥vi, jo netiek legalizïts

vi¿as statuss LatvijÇ, kur vi¿a pastÇv¥gi dz¥vo jau divdesmit gadu. Iesniegums skar vairÇkus

jautÇjumus, kas aktuÇli ne tikai iesniedzïjai: piemïram, vai persona, kam formÇli nav

ties¥bu uz nepilso¿a statusu, bet kas ieradusies uz dz¥vi LatvijÇ jau padomju varas periodÇ,

var legalizït savu statusu LatvijÇ kÇ bezvalstnieks; vai ‰Çda persona var tikt ievietota

nelegÇlo imigrantu uzturï‰anÇs nometnï, ja nav izpild¥jusi izbrauk‰anas r¥kojumu; vai tiek

pÇrkÇptas personas ties¥bas uz privÇto dz¥vi, ja tÇ pïc ilga kÇdÇ valst¥ pavad¥ta laika tiek

izraid¥ta uz valsti, no kuras emigrïjusi, bet ar kuru zaudïjusi saikni.

NelegÇlo imigrantu uzturï‰anÇs nometnï “Olaine” 2004. gadÇ kopumÇ tika ievietotas 146

personas (2003. gadÇ 174, 2002. gadÇ 214). Nometnï vienlaikus uzturïjÇs 10–20 cilvïku:

personas, kuras piepras¥ju‰as patvïrumu, bet kuru identitÇte vïl nav noskaidrota; personas,

kuru patvïruma piepras¥jums noraid¥ts un kuras gatavojas izraid¥t; bet lielÇkoties personas,

kuras nelikum¥gi ‰˙ïrsoju‰as LR robeÏu vai citÇdi pÇrkÇpu‰as Çrzemnieku iece∫o‰anas un

uzturï‰anÇs kÇrt¥bu. PïdïjÇ kategorijÇ joprojÇm tiek ietverti ar¥ cilvïki, kas savulaik legÇli

17

ieradu‰ies valsts teritorijÇ un kam ir ilglaic¥ga saikne ar Latviju – pastÇv¥ga m¥tne, Æimene –,

taãu daÏÇdu iemeslu dï∫ nav nokÇrtoti dokumenti, kas nepiecie‰ami, lai uzturïtos LR. L¥dz

ar to vi¿i nevar deklarït dz¥vesvietu, reÆistrït laul¥bu vai legÇli strÇdÇt. Valsts robeÏsardzes

un Pilson¥bas un migrÇcijas lietu pÇrvaldes amatpersonas daÏkÇrt ‰Çdus aizturï‰anas

gad¥jumus publiski pamatoju‰as ar draudiem sabiedriskajai kÇrt¥bai, ko vi¿i radot kÇ

personas bez reÆistrïtas dz¥vesvietas un legÇliem iztikas l¥dzek∫iem.

2004. gadÇ LCESC konstatïja gad¥jumus, kad personas, kas nebija likumÇ paredzïtajÇ

kÇrt¥bÇ nokÇrtoju‰as uzturï‰anÇs at∫aujas, nok∫uva nometnï “Olaine” pïc dz¥vesbiedra –

Latvijas pilso¿a vai nepilso¿a – nÇves, lai gan tÇm bija izveidojusies pastÇv¥ga un notur¥ga

saikne ar valsti. VienÇ gad¥jumÇ sieviete bija ievietota nometnï kopÇ ar bïrnu, kur‰ dzimis

un apmeklï skolu LatvijÇ.

Gad¥jumos, kad nevar konstatït personas saist¥bu ar kÇdu citu valsti un tÇ jÇatbr¥vo no no-

metnes, tomïr nav iespïjams legalizït ‰¥s personas statusu LatvijÇ. TÇdos gad¥jumos Pilson¥bas

un migrÇcijas lietu pÇrvalde izsniedz izce∫o‰anas dokumentu, kas bt¥bÇ ir veidlapa ar

personas datiem un fotogrÇfiju un nedod ne ties¥bas legÇli uzturïties valst¥, ne ar¥ ce∫ot.

ImigrÇcijas likums noteic, ka aizturïtajiem ir ties¥bas iesniegt sdz¥bu prokuroram; sa¿emt

juridisko pal¥dz¥bu; personiski vai ar pÇrstÇvja pal¥dz¥bu iepaz¥ties ar materiÇliem, kas saist¥ti

ar vi¿a aizturï‰anu; sazinÇties sev saprotamÇ valodÇ, ja nepiecie‰ams, izmantojot tulka

pakalpojumus. Praksï aizturïtajÇm personÇm ir ierobeÏotas iespïjas aizstÇvït savas ties¥bas,

jo lielÇkajai da∫ai nav l¥dzek∫u, lai noalgotu juristu, un valsts ‰Çdos gad¥jumos nepiedÇvÇ

juridisko pal¥dz¥bu. DaÏos gad¥jumos aizturïtajiem esot liegtas ties¥bas iepaz¥ties ar savu

personas lietu, jo Valsts robeÏsardzes amatpersonas uzskatot, ka ‰ie dokumenti satur slepenu

informÇciju. AizturïtÇs personas apgalvoja, ka sarakstes iespïjas ir atkar¥gas no tÇ, vai

nometnes administrÇcija izsniedz aploksni un marku un nogÇdÇ st¥jumu pastÇ. Nometnes

teritorijÇ nav iespïjams iegÇdÇties markas, aploksnes un telekartes.

·obr¥d aizturïto personu uzturï‰anÇs kÇrt¥ba nometnï “Olaine” vïl arvien netiek regulïta

ar likumu, bet tikai ar iek‰ïju normat¥vu aktu – Valsts robeÏsardzes pavïli. IerobeÏojumi,

kÇdi noteikti aizturïtajiem, l¥dzinÇs ierobeÏojumiem, kÇdi noteikti personÇm, kas izcie‰

br¥v¥bas at¿em‰anas sodu.

PsihoneiroloÆiskÇs iestÇdes

2004. gadÇ neliels progress noticis PsihiatriskÇs pal¥dz¥bas likumprojekta virz¥bÇ.

Likumprojekts paredz, ka tikai tiesa var pie¿emt gal¥go lïmumu par ievieto‰anu

psihiatriskajÇ stacionÇrÇ un Çrstï‰anu pret personas gribu. TurklÇt tiesai jÇldz ZvïrinÇtu

18

advokÇtu padome, lai tÇ nor¥ko personai pÇrstÇvi. Likumprojekts tika skat¥ts Ministru

kabineta Valsts sekretÇru sanÇksmï, bet tÇlÇka virz¥ba nenotika.

Oktobr¥ TV3 pievïrsa sabiedr¥bas uzman¥bu iespïjamiem cilvïkties¥bu pÇrkÇpumiem

specializïtajÇ sociÇlÇs aprpes centrÇ “Iecava” personÇm ar gar¥ga rakstura traucïjumiem.

VairÇki centra iem¥tnieki un biju‰ie darbinieki vïrsÇs LabklÇj¥bas ministrijÇ (LM), ldzot

izvïrtït iestÇdes direktora Jevge¿ija Razumnija atbilst¥bu ie¿emamajam amatam.

Pamatojoties uz agrÇk iesniegtu sdz¥bu, SociÇlÇs pal¥dz¥bas fonds (kop‰ 2004. gada 1.

novembra – LM SociÇlo pakalpojumu pÇrvalde) veica pÇrbaudi un konstatïja, ka ar

r¥c¥bnespïj¥go klientu finan‰u l¥dzek∫iem r¥kojusies ¥pa‰i izveidota sociÇlÇs aprpes centra

komisija, nevis r¥c¥bnespïj¥go personu aizgÇd¿i, kÇ tas paredzïts normat¥vajos aktos.

TurklÇt iestÇdes direktors nav ievïrojis aprpes centrÇ noteikto laika sadal¥jumu darbam un

atptai, nodarbinot iem¥tniekus ar¥ atptai paredzïtajÇ laikÇ. SavukÇrt LM veiktajÇ

pÇrbaudï konstatïts, ka sociÇlÇ aprpes centra “Iecava” iem¥tnieki nav pienÇc¥gi informïti

par savÇm ties¥bÇm un pienÇkumiem. 1. novembr¥ pïc LM SociÇlÇs pal¥dz¥bas fonda

iesnieguma, pamatojoties uz sdz¥bu par vardarb¥bu pret kÇdu centra iem¥tnieci, Bauskas

rajona policijas pÇrvalde ierosinÇja kriminÇllietu pret sociÇlÇs aprpes centra “Iecava”

darbinieku par noziedz¥gu nodar¥jumu pret aprpes centra klienti. AizdomÇs turïtais

darbinieks uz izmeklï‰anas laiku tika atstÇdinÇts no ie¿emamÇ amata.

2004. gadÇ turpinÇjÇs tiesved¥ba LR LM specializïtÇ sociÇlÇs aprpes centra bïrniem ar

gar¥ga rakstura traucïjumiem “VeÆi” lietÇ, kur par cietsird¥bu un vardarb¥bu pret bïrniem

tika apsdzïti vairÇki darbinieki. Pïc labklÇj¥bas ministres r¥kojuma “VeÆu” direktors

iesniedza Talsu rajona tiesÇ pras¥bu par darba tiesisko attiec¥bu izbeig‰anu ar septi¿iem

darbiniekiem. Pret trim darbiniekiem pras¥tÇjs atteicÇs no pras¥bas, un 16. jnijÇ Talsu

rajona tiesa noraid¥ja pras¥bu pret pÇrïjiem ãetriem darbiniekiem. Tiesa secinÇja, ka nav

iegti pÇrliecino‰i pierÇd¥jumi par atbildïtÇju darb¥bÇm, kas btu pretïjas bïrnu interesïm.

Spriedums netika pÇrsdzïts.

2004. gadÇ nav notikusi btiska att¥st¥ba sabiedr¥bÇ balst¥tas1 alternat¥vÇs aprpes izveidï

personÇm ar psihiskÇs vesel¥bas un gar¥ga rakstura traucïjumiem. 21. jlijÇ ar LM r¥kojumu

tika apstiprinÇta NacionÇlÇ programma “SociÇlÇs aprpes un sociÇlÇs rehabilitÇcijas

institciju infrastruktras un apr¥kojuma uzlabo‰ana”, kas paredz veidot pusce∫a mÇjas2

se‰os specializïtajos valsts sociÇlÇs aprpes centros personÇm ar gar¥ga rakstura

19

1 Sabiedr¥bÇ balst¥ta (community based) – institucionÇlajai aprpei alternat¥va aprpe, kas personai ∫auj sa¿emt Çrstniec¥basun sociÇlÇs rehabilitÇcijas pakalpojumus dz¥vesvietÇ.2 Pusce∫a mÇja vai treni¿dz¥voklis – Çrpus institcijas eso‰a uzturï‰anÇs m¥tne uz laiku l¥dz se‰iem mïne‰iem personÇm arpsihiska vai gar¥ga rakstura traucïjumiem neatkar¥gas dz¥ves prasmju atjauno‰anai, nostiprinljanai un pilnveido‰anai pirmsizrakst¥‰anÇs uz mÇjÇm vai uz grupu/sociÇlo dz¥vokli.

traucïjumiem3. Tomïr programma, kurÇ plÇnots ier¥kot pusce∫a mÇjas jau eso‰ajÇs

institcijÇs, ‰˙iet, vairÇk koncentrïjas uz konkrïto se‰u sociÇlÇs aprpes centru apstÇk∫u un

infrastruktras uzlabo‰anu. NacionÇlajÇ programmÇ nav izdevies rad¥t vienotu sabiedr¥bÇ

balst¥tas alternat¥vÇs aprpes att¥st¥bas politiku, jo tÇ attiecas tikai uz daÏu LM pak∫aut¥bÇ

eso‰o sociÇlÇs aprpes centru klientiem, nevis uz Vesel¥bas ministrijas pak∫aut¥bÇ eso‰o

psihoneiroloÆisko slimn¥cu ilgtermi¿a pacientiem un tiem vairÇkiem simtiem iedz¥votÇju ar

gar¥ga un/vai psihiska rakstura traucïjumiem, kas gaida rindÇ uz vietu sociÇlajos aprpes

centros. NacionÇlÇ programma neparedz ne mehÇnismu aprpes centru personÇla

pÇrkvalifikÇcijai, lai sekmïtu klientu pÇreju uz sabiedr¥bÇ balst¥tas alternat¥vÇs aprpes

pakalpojumiem, ne ar¥ pÇrejai uz grupu dz¥vok∫iem, – l¥dz ar to radot ‰aubas, vai ‰o

institciju klienti atgriez¥sies sabiedr¥bÇ.

2004. gadÇ aktualizïjÇs jautÇjums par personu, kas atrodas specializïtajos valsts sociÇlÇs

aprpes centros personÇm ar gar¥ga rakstura traucïjumiem, atz¥‰anu par r¥c¥bnespïj¥gÇm.

Lai gan ‰ajÇs iestÇdïs ir ar¥ iem¥tnieki, kas praktiski neapzinÇs savu r¥c¥bu un nav spïj¥gi

pa‰i pie¿emt lïmumus, l¥dz 2003. gadam sociÇlÇs aprpes centros procentuÇli bija maz

r¥c¥bnespïj¥gu personu un ‰¥s iestÇdes nepraktizïja r¥c¥bspïjas at¿em‰anas ierosinljanu.

2003. gadÇ LabklÇj¥bas ministrija vïstulï aicinÇja sociÇlÇs aprpes centru direktorus

“izvïrtït potenciÇlos klientus, kam jÇno¿em r¥c¥bspïja”. øemot vïrÇ, ka ir grt¥bas atrast

aizgÇd¿us r¥c¥bnespïj¥gÇm personÇm, LM ierosinÇja, ka par aizgÇd¿iem varïtu k∫t sociÇlÇs

aprpes centru darbinieki, galvenokÇrt sociÇlie aprpïtÇji un sociÇlie darbinieki. Lai gan

sociÇlÇ aprpïtÇja iecel‰ana par aizgÇdni personai, kuru vi¿‰ aprpï, rada intere‰u

konfliktu, monitoringa viz¥‰u laikÇ LCESC vairÇkkÇrt konstatïja, ka bÇri¿tiesas un

pagasttiesas par aizgÇd¿iem tomïr iecïlu‰as sociÇlÇs aprpes centru darbiniekus. SociÇlÇs

aprpes centrÇ “Litene” LCESC konstatïja, ka ar tiesas lïmumu par r¥c¥bnespïj¥giem atz¥ti

93 iem¥tnieki, no kuriem aizgÇd¿i iecelti tikai 38 iem¥tniekiem, turklÇt 20 no tiem par

aizgÇd¿iem ieguvu‰i divus iestÇdes sociÇlos darbiniekus. 55 aprpes centra “Litene” klienti,

kam nav iecelti aizgÇd¿i, ‰Ç iemesla dï∫ nav ties¥gi sa¿emt 15% no sev likum¥gi pienÇko‰Çs

pensijas vai savu ikmïne‰a pabalstu.

Pilson¥ba

2004. gadÇ tika sasniegts rekords gan naturalizÇcijas iesniegumu, gan naturalizïto personu

skaita zi¿Ç. Sa¿emtie 21 297 iesniegumi gandr¥z divkÇrt pÇrsniedza iepriek‰ïjÇ gada

iesniegumu skaitu un bija ievïrojami vairÇk nekÇ l¥dz ‰im visakt¥vÇkajÇ – 1999. gadÇ, kad

pïc Pilson¥bas likuma liberalizÇcijas tika reÆistrïti 15 000 iesniegumu. Straujais iesniegumu

20

3 Specializïtie valsts sociÇlÇs aprpes un sociÇlÇs rehabilitÇcijas centri personÇm ar gar¥ga rakstura traucïjumiem “Jelgava”,“I∫Æi”, “AllaÏi”, “RopaÏi”, “Rja” un “Kalupe”.

skaita pieaugums, kas sÇkÇs 2003. gada septembr¥ pïc referenduma par iestljanos ES,

nemazinÇjÇs ar¥ turpmÇk, apliecinot, ka iestljanÇs ES ir naturalizÇcijas pieauguma iemesls.

2004. gada martÇ pirmo reizi reÆistrïti vairÇk nekÇ divi tksto‰i iesniegumu mïnes¥, un pïc

¥slaic¥ga samazinÇjuma ‰Çds iesniegumu skaita l¥menis saglabÇjÇs l¥dz septembrim.

Kop‰ 1995. gada, kad tika sÇkts naturalizÇcijas process, l¥dz 2004. gada 31. decembrim

naturalizïjoties Latvijas pilson¥bu ieguvu‰as 85 352 personas. Tomïr 2005. gada 1. janvÇr¥

gandr¥z 20% Latvijas iedz¥votÇju – 452 033 personas – vïl aizvien bija nepilso¿i. VairÇk nekÇ

puse nepilso¿u (aptuveni 225 000) dz¥vo R¥gÇ. Kaut ar¥ gandr¥z visi nepilso¿i ir

mazÇkumtaut¥bu pÇrstÇvji, vairÇk nekÇ puse LatvijÇ dz¥vojo‰o krievu ir pilso¿i (340 000),

savukÇrt aptuveni 300 000 ir nepilso¿i. Baltkrievu vid ir divreiz vairÇk nepilso¿u nekÇ pilso¿u,

bet ukrai¿iem ‰¥ at‰˙ir¥ba ir vïl izteiktÇka: 43 000 nepilso¿u un 13 000 Latvijas pilso¿u.

L¥dztekus naturalizÇcijas iesniegumu skaita pieaugumam sakarÇ ar iestljanos Eiropas

Savien¥bÇ jÇmin ar¥ vairÇkas vald¥bas iniciat¥vas pilson¥bas jomÇ. FebruÇr¥ Ministru kabinets

izdar¥ja groz¥jumus 1999. gada noteikumos Nr. 32 un Nr. 34 par naturalizÇcijas iesniegumu

pie¿em‰anas un izskat¥‰anas kÇrt¥bu, atsakoties no vairÇkÇm novecoju‰Çm un sareÏÆ¥tÇm

pras¥bÇm. NaturalizÇcijas pretendentam vairs nav jÇiesniedz izzi¿a par savu dz¥vesvietu,

un naturalizÇcijas iesniegumu var iesniegt jebkurÇ NaturalizÇcijas pÇrvaldes reÆionÇlajÇ

noda∫Ç (iepriek‰ – tikai reÆistrïtÇs dz¥vesvietas noda∫Ç). Jaunie groz¥jumi ar¥ paredz, ka

iesniegumÇ vairs nav obligÇti jÇnorÇda informÇcija par iesniedzïja taut¥bu, bet to var dar¥t

pïc iesniedzïja vïlï‰anÇs.

Apr¥l¥ ¥pa‰u uzdevumu ministrs sabiedr¥bas integrÇcijas lietÇs, ¥pa‰u uzdevumu ministrs

bïrnu un Æimenes lietÇs un NaturalizÇcijas pÇrvalde ¥stenoja informat¥vu kampa¿u, izstot

pa pastu 15 000 vïstu∫u tiem nepilso¿iem, kuru bïrni dzimu‰i pïc 1991. gada 21. augusta

un ir ties¥gi sa¿emt pilson¥bu reÆistrÇcijas kÇrt¥bÇ bez naturalizï‰anÇs. Akcijas rezultÇtÇ

ievïrojami palielinÇjÇs iesniegumu skaits ‰Çdu bïrnu reÆistrï‰anai: NaturalizÇcijas pÇrvalde

2004. gadÇ sa¿ïma vairÇk nekÇ 2000 iesniegumu un pie‰˙¥ra pilson¥bu gandr¥z 1800

nepilso¿u bïrniem. 2004. gadÇ sa¿emto iesniegumu skaits pÇrsniedza visus iepriek‰ïjos

rÇd¥tÇjus kop‰ 1999. gada, kad tika ieviesta pilson¥bas pie‰˙ir‰ana reÆistrÇcijas kÇrt¥bÇ.

Tomïr, lai ar¥ l¥dz 2004. gada 31. decembrim kopïjais iesniegumu skaits bija 3440,

nepilso¿u bïrnu skaits ar ties¥bÇm tikt reÆistrïtiem kÇ LR pilso¿iem vïl aizvien bija augsts

– vairÇk nekÇ 15 000. TÇ kÇ likums nepilso¿u bïrniem neparedz automÇtisku pilson¥bas

pie‰˙ir‰anu, LatvijÇ vïl aizvien dzimst bïrni ar nepilso¿a statusu.

Lai gan pozit¥vas tendences bija vïrojamas saist¥bÇ ar naturalizÇcijas iesniegumu skaita

pieaugumu un valsts iniciat¥vÇm, likumdevïja un izpildvaras darb¥bÇ naturalizÇcijas jomÇ

21

bija ar¥ negat¥vas iez¥mes. MartÇ Saeima pie¿ïma groz¥jumus likumÇ “Par to biju‰Çs PSRS

pilso¿u statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilson¥bas”, kas noteic, ka nepilso¿a statuss

tiek at¿emts personÇm, kuras pïc 1992. gada 1. jlija reÆistrïju‰as dz¥vesvietu Neatkar¥go

Valstu Savien¥bas (NVS) dal¥bvalst¥s vai kurÇm pie‰˙irta pastÇv¥gÇs uzturï‰anÇs at∫auja kÇdÇ

citÇ valst¥. Pïc opoz¥cijas deputÇtu aicinÇjuma Valsts prezidente, izmantojot savas pilnvaras,

atdeva likumu Saeimai otrreizïjai caurlko‰anai. 20. maijÇ Saeima pie¿ïma groz¥jumus

minïtajÇ likumÇ, nosakot, ka tÇs personas, kas sa¿ïmu‰as pastÇv¥gÇs uzturï‰anÇs at∫auju citÇs

valst¥s kÇ NVS, zaudï nepilso¿a statusu tikai tad, ja ‰¥ at∫auja sa¿emta pïc 2004. gada 1.

jnija, tÇdïjÇdi izvairoties no ‰¥ ierobeÏojuma noteik‰anas ar atpaka∫ejo‰u datumu. Tomïr,

piemïrojot ‰o normu, persona de facto k∫st par bezvalstnieku, un tas nelabvïl¥gi ietekmï

ties¥bas atgriezties LatvijÇ, ko Satversme garantï visiem Latvijas pases turïtÇjiem, ieskaitot ar¥

nepilso¿us. JnijÇ Saeimas opoz¥cijas deputÇti iesniedza pieteikumu Satversmes tiesÇ,

apstr¥dot likuma groz¥jumu atbilst¥bu Satversmei. L¥dz gada beigÇm lieta vïl nebija izskat¥ta.

Gada beigÇs notika ar¥ bezprecedenta gad¥jums, kad izpildvara atteicÇs pie‰˙irt pilson¥bu

naturalizÇcijas pretendentam. 16. novembr¥ Ministru kabinets vienbals¥gi nolïma sv¥trot

Juriju Petropavlovski no NaturalizÇcijas pÇrvaldes sagatavotÇ saraksta, kurÇ iek∫autas

personas, kam pie‰˙irama pilson¥ba sakarÇ ar visu naturalizÇcijas pras¥bu izpildi. ·Çdus

sarakstus NaturalizÇcijas pÇrvalde iesniedz Ministru kabinetam, un l¥dz ‰im tie tika

apstiprinÇti bez jebkÇdÇm izmai¿Çm. Noraid¥jums tika pamatots ar pie¿ïmumu, ka J.

Petropavlovskis ir nelojÇls Latvijai, ko esot apliecinÇjusi vi¿a darb¥ba un paustie uzskati

mazÇkumtaut¥bu izgl¥t¥bas reformas sakarÇ. 8. decembr¥ J. Petropavlovskis iesniedza

pieteikumu Administrat¥vajÇ rajona tiesÇ, apstr¥dot Ministru kabineta lïmuma atbilst¥bu

likumam, kas paredz nepie‰˙irt pilson¥bu tikai tad, ja nav izpild¥tas nepiecie‰amÇs pras¥bas,

bet vienlaikus nenosaka izpildvarai nekÇdas papildu ties¥bas pïc saviem ieskatiem lemt par

pilson¥bas pie‰˙ir‰anu.

Cits ar pilson¥bu saist¥ts jautÇjums aktualizïjÇs pïc Tautas partijas priek‰likuma ierobeÏot

ties¥bas personÇm ar dubultpilson¥bu ie¿emt augstus amatus valsts pÇrvaldï. Pilson¥bas

likums neparedz dubultpilson¥bu, bet iz¿ïmums ir tÇs personas, kas, vienlaikus bdamas

citas valsts pilsones, atguva Latvijas pilson¥bu, pirms 1995. gadÇ stÇjÇs spïkÇ Pilson¥bas

likums. Vald¥bas koal¥cijas partiju at‰˙ir¥gie viedok∫i nebija par ‰˙ïrsli likuma projekta

pie¿em‰anai SaeimÇ pirmajÇ las¥jumÇ.

Nepilso¿u ties¥bas

JoprojÇm at‰˙iras pilso¿u un nepilso¿u ties¥bas ie¿emt noteiktus amatus, kÇ ar¥ politiskÇs

ties¥bas (skat. noda∫u “Vïlï‰anas un politiskÇs ties¥bas”). DaÏi no ‰iem jautÇjumiem k∫uva

22

¥pa‰i noz¥m¥gi l¥dz ar iestljanos ES, jo ES dal¥bvalstu pilso¿iem bija jÇnodro‰ina noteiktas

ties¥bas. Apr¥l¥ tika pie¿emti groz¥jumi Detekt¥vdarb¥bas likumÇ, kas nosaka, ka licenci

detekt¥vsabiedr¥bu darb¥bas veik‰anai var izsniegt tad, ja tÇs vad¥tÇjs un visas pÇrvaldes

institciju amatpersonas ir ES, tai skaitÇ Latvijas, vai Eiropas ekonomikas zonas valstu

pilso¿i, bet ne Latvijas nepilso¿i. Tomïr sertifikÇtu individuÇlÇs detekt¥vdarb¥bas veik‰anai

var sa¿emt gan iepriek‰minïtÇs personas, gan nepilso¿i.

MaijÇ tika pie¿emti groz¥jumi Advokatras likumÇ, kas nosaka, ka advokÇti ir zvïrinÇti

advokÇti, zvïrinÇtu advokÇtu pal¥gi un Eiropas Savien¥bas dal¥bvalstu pilso¿i, kas ieguvu‰i

advokÇta kvalifikÇciju kÇdÇ no Eiropas Savien¥bas dal¥bvalst¥m. Par zvïrinÇtiem

advokÇtiem un zvïrinÇtu advokÇtu pal¥giem joprojÇm var tik uz¿emti tikai Latvijas pilso¿i,

bet ne nepilso¿i.

Rasisms, ksenofobija un neieciet¥ba

Nelielu, bet pozit¥vu sÇkumu c¥¿ai pret rasismu apliecinÇja ±pa‰u uzdevumu ministra

sabiedr¥bas integrÇcijas lietÇs sekretariÇts (±UMSILS), pabeidzot NacionÇlo programmu

ieciet¥bas veicinljanai, tÇdïjÇdi ievïrojot 2001. gadÇ DurbanÇ notiku‰ajÇ ANO Pasaules

konferencï pret rasismu, rasu diskriminÇciju, ksenofobiju un neieciet¥bu izstrÇdÇtÇs

rekomendÇcijas. Programmas izstrÇdi 2003. gadÇ sÇka pie sekretariÇta izveidota darba

grupa, kurÇ bija gan ministriju, gan sabiedrisko organizÇciju pÇrstÇvji, gan augstskolu

mÇc¥bspïki. AugustÇ Ministru kabinets apstiprinÇja programmu, kas sastÇv no informat¥vas

da∫as un r¥c¥bas plÇna un kurai iecerïtais budÏets pieciem gadiem ir Ls 187 400. Lai ar¥

lielÇkÇ da∫a programmas ir deklarat¥va, tÇ rada precedentu, piesardz¥gi, tomïr oficiÇli

atz¥stot, ka LatvijÇ pastÇv aizspriedumi, neieciet¥ba un diskriminÇcija. ProgrammÇ minïti

daudzi iespïjamie diskriminÇcijas pamati, taãu grupas, pret kurÇm ¥pa‰i veicinÇma

ieciet¥ba, ir etniskÇs un reliÆiskÇs minoritÇtes. KÇ sevi‰˙a riska grupa izcelti romi (ãigÇni).

R¥c¥bas plÇns paredz organizït daÏÇdus sabiedr¥bas izgl¥to‰anas pasÇkumus, seminÇrus,

ce∫ojo‰as izstÇdes, izdot bukletus, strÇdÇt ar pla‰sazi¿as l¥dzek∫iem un uzsver nepie-

cie‰am¥bu iesaist¥t ‰ajÇ procesÇ pilsonisko sabiedr¥bu un NVO. AugustÇ, kad sekretariÇtam

pie‰˙¥ra papildu l¥dzek∫us no valsts budÏeta, programmas realizÇcijai 2005. gadÇ tika

atvïlïti Ls 30 000.

Ekstrïmistu un radikÇlie grupïjumi

2004. gadÇ sabiedriskÇs aktivitÇtes turpinÇja jau iepriek‰ïjos gados LatvijÇ ievïr¥bu guvu‰ie

ekstrïmistu grupïjumi, kuriem pievienojÇs ar¥ daÏi jauni. Tomïr ‰o grupïjumu atbalst¥tÇju

skaits joprojÇm ir neliels – parasti no daÏiem desmitiem l¥dz pÇris simtiem cilvïku. Tai pa‰Ç

23

laikÇ iez¥mïjÇs jauna tendence – daÏas agrÇk marginÇlas ekstrïmistu grupas centÇs iek∫t

vispÇrïjÇ politikÇ. BaÏas rada ar¥ radikÇlisma un neieciet¥bas paz¥mes vado‰ajos politiskajos

spïkos, Saeimu ieskaitot.

NacionÇlbo∫‰eviki, kuru organizÇcija “Pobeda” (Uzvara) 2003. gadÇ tika aizliegta ar tiesas

spriedumu, vïl joprojÇm piesaist¥ja preses uzman¥bu. Pïdïjie tr¥s “Pobedas” biedri, kurus

apcietinÇja 2002. gada novembr¥ par mïÆinÇjumu vardarb¥gi gÇzt valsts varu, tika atbr¥voti

pierÇd¥jumu trkuma dï∫: vispirms apr¥l¥ atbr¥voja Olgu Morozovu, bet jnijÇ ar¥ Artru

Petrovu un Raimondu Krumgoldu.

“Pobedas” biju‰ais vad¥tÇjs Vladimirs Lindermans turpinÇja izvair¥ties no sauk‰anas pie

kriminÇlatbild¥bas, jo atradÇs KrievijÇ. Taãu ar¥ Maskavas attieksme pret Lindermanu ir

pretrun¥ga. Prezidents V. Putins noraid¥ja V. Lindermana lgumu pie‰˙irt vi¿am Krievijas

pilson¥bu, un Krievijas Iek‰lietu ministrija augustÇ vi¿am atteica pie‰˙irt politisko

patvïrumu, savukÇrt Krievijas ÆenerÇlprokurors janvÇr¥ atkÇrtoti noraid¥ja LR ÆenerÇl-

prokurora piepras¥jumu izdot V. Lindermanu Latvijai. TÇpat kÇ iepriek‰ïjais atteikums

pagÇju‰Ç gada oktobr¥, ar¥ ‰is tika pamatots ar to, ka V. Lindermans tiek vajÇts par saviem

politiskajiem uzskatiem. V. Lindermans ir akt¥vi darbojies Krievijas NacionÇlbo∫‰eviku

partijÇ un ir tÇs centrÇlkomitejas loceklis. Apr¥l¥ Maskavas milicija vi¿u uz ¥su laiku

aizturïja par Çrzemnieku uzturï‰anÇs noteikumu pÇrkÇp‰anu. Kad augustÇ V. Lindermanam

tika atteikts politiskais patvïrums, bija gaidÇms, ka vi¿‰ zaudïs uzturï‰anÇs at∫auju un tiks

nost¥ts atpaka∫ uz Latviju, tomïr l¥dz gada beigÇm vi¿‰ vïl aizvien atradÇs KrievijÇ.

Tikmïr LatvijÇ nacionÇlbo∫‰eviku aktivitÇtes turpinÇjÇs, parasti to jaunÇ vad¥tÇja Aijo

Benesa vad¥bÇ. TÇs bija gan demonstrÇcijas pret mazÇkumtaut¥bu izgl¥t¥bas reformu un

citiem jautÇjumiem, gan ãeãenu l¥dera DÏohara Dudajeva vÇrdÇ nosauktÇs ielas plÇksn¥‰u

atkÇrtota aizkrÇso‰ana un ar to saist¥ti grafiti.

JanvÇr¥ pie Izgl¥t¥bas un zinÇtnes ministrijas ïkas notika dedzinljana, sabojÇjot ministrijas

ieejas durvis. Atbild¥bu uz¿ïmÇs nacionÇlbo∫‰eviki, elektroniskÇ pasta vïstulï paskaidrojot,

ka akcija veikta, lai protestïtu pret mazÇkumtaut¥bu izgl¥t¥bas reformu. Tika ierosinÇta

kriminÇllieta, un janvÇra beigÇs par mantas t¥‰u bojljanu (KriminÇllikuma 185. pants) tika

aizturïtas divas personas no Daugavpils, viena no tÇm – Al¥na πebedeva, kas k∫uva bïd¥gi

slavena, iep∫aukÇjot Velsas princi âÇrlzu ar ne∫˙ïm vi¿a viz¥tes laikÇ LatvijÇ 2001. gadÇ.

Oktobr¥ nacionÇlbo∫‰eviki R¥gÇ sar¥koja publisku pasÇkumu ar lozungu “Mïs esam

atgriezu‰ies”, kÇ ar¥ mïÆinÇja oficiÇli reÆistrït jaunu organizÇciju “NBP”, radot iespaidu, ka

tÇs mïr˙is ir nostiprinÇties kÇ partijai. Oktobra beigÇs Uz¿ïmumu reÆistrs nolïma

24

nereÆistrït ‰o organizÇciju, balstoties uz Dro‰¥bas policijas atzinumu, ka apvien¥bas darba

metodes varïtu izrais¥t paaugstinÇtu spriedzi sabiedr¥bÇ un ka tÇs mïr˙i un aktivitÇtes var

rad¥t draudus sabiedr¥bas dro‰¥bai un demokrÇtiskajai valsts iekÇrtai.

Oktobr¥ R¥gÇ DÏohara Dudajeva gatvï uz sïtas parÇd¥jÇs antisem¥tiski grafiti. Tika sÇkta

izmeklï‰ana un uz trim diennakt¥m aizturïts un nopratinÇts nacionÇlbo∫‰eviks Raimonds

Krumgolds, tomïr lieta tika izbeigta pierÇd¥jumu trkuma dï∫.

Decembr¥ Dro‰¥bas policija, izvïrtïjusi laikraksta “Diena” redakcijai adresïtu vïstuli,

ierosinÇja kriminÇllietu pret nacionÇlbo∫‰evikiem, inkriminïjot aicinÇjumu vardarb¥gi gÇzt

valsts varu (KriminÇllikuma 81. pants).

Latvijas NacionÇli demokrÇtiskÇ partija (LNDP), kuras biedri un tÇs l¥deris Jevge¿ijs Osipovs

agrÇk mïdza diÏoties svastikÇm un citiem nacistu simboliem rotÇtÇs uniformÇs un lepojas

ar fiziskÇs sagatavot¥bas izkop‰anu, visklajÇk centÇs nok∫t uz politiskÇs skatuves. LiepÇjÇ,

kur ‰¥ organizÇcija galvenokÇrt lokalizïjusies, vi¿i gan piedal¥jÇs, gan organizïja daudzas

nelielas demonstrÇcijas, protestïjot pret mazÇkumtaut¥bu izgl¥t¥bas reformu, kÇ ar¥

komunÇlo pakalpojumu un ¥res maksas pieaugumu pa‰vald¥bas mÇjÇs. Centienos

norobeÏoties no sava l¥dz‰inïjÇ neonacistiskÇ tïla vi¿i pat pazi¿oja, ka vïrs¥sies tiesÇ par

neslavas cel‰anu pret sabiedr¥bas integrÇcijas ministru Nilu MuiÏnieku, kur‰ nosauca

partiju par antisem¥tisku. Tai pa‰Ç laikÇ partijas mÇjas lapas adrese joprojÇm ir

www.Aryan.lv.

J. Osipova paustÇ kritika mazÇkumtaut¥bu izgl¥t¥bas reformai k∫uva aizvien asÇka, un vi¿‰

pievienojÇs Krievu skolu aizstÇv¥bas ‰tÇbam. 1. maijÇ LiepÇjÇ apmïram 500 cilvïku

piedal¥jÇs pa‰vald¥bas neat∫autÇ protesta gÇjienÇ pret izgl¥t¥bas reformu. Pïc gÇjiena tika

aizturïti divi LNDP pÇrstÇvji, un LiepÇjas tiesa piesprieda vi¿iem 7 un 8 diennaktis

administrat¥vÇ aresta par s¥ko huligÇnismu un nepak∫au‰anos policijas darbinieka

likum¥gam r¥kojumam. PÇris dienu vïlÇk ar¥ J. Osipovs tika aizturïts un ar tiesas lïmumu

apcietinÇts uz diviem mïne‰iem. Vi¿u atbr¥voja jlijÇ, nododot policijas uzraudz¥bÇ un

aizliedzot atstÇt LiepÇju, kÇ ar¥ piedal¥ties demonstrÇcijÇs. Pret vi¿u izvirz¥tÇ apsdz¥ba

laika gaitÇ tika main¥ta no uzbrukuma varas pÇrstÇvim (policijas darbiniekam) sakarÇ ar tÇ

likumisku dienesta darb¥bu (KriminÇllikuma 269. pants) uz preto‰anos varas pÇrstÇvim

(policijas darbiniekam) (KriminÇllikuma 270. pants).

Novembr¥ LiepÇjÇ notika LNDP kongress, kurÇ apmïram 30 klÇteso‰ie partijas biedri tika

iepaz¥stinÇti ar partijas programmu un LNDP vad¥tÇjs J. Osipovs pazi¿oja par partijas

nodomiem piedal¥ties nÇkamajÇs pa‰vald¥bu vïlï‰anÇs, kÇ ar¥ par plÇniem ‰Ç mïr˙a

25

¥steno‰anÇ sadarboties ar kreisi orientïto koal¥ciju “Par cilvïka ties¥bÇm vienotÇ LatvijÇ”, –

diezgan neordinÇra politiska savien¥ba.

Ar¥ latvie‰u nacionÇlradikÇ∫i 2004. gadÇ bija sabiedriski akt¥vi. Jaunie‰u organizÇcija “Klubs

415” ik pa laikam r¥koja nacionÇlistiskas demonstrÇcijas. Akt¥vÇka bija apvien¥ba “Visu

Latvijai”, kas, pïc pa‰u vÇrdiem, apvieno aptuveni 200 biedru visÇ LatvijÇ. ·¥ apvien¥ba

akt¥vi piedal¥jÇs demonstrÇcijÇs, un presï nereti parÇd¥jÇs intervijas ar tÇs vad¥tÇju Raivi

Dzintaru, kur‰ ar¥ pats publicïja rakstus, tai skaitÇ dienas laikrakstÇ “Latvijas Av¥ze”.

Kontakti ar Saeimas partijÇm TB/LNNK un “Jaunais laiks”, kuras pÇrstÇvji KÇrlis ·adurskis

un Ina Druviete ir publiski slavïju‰i ‰o organizÇciju, ir vïl viena norÇde uz arvien cie‰Çkiem

sakariem starp radikÇlÇm organizÇcijÇm un daÏiem parlamentÇro partiju politi˙iem.

Taãu uzkr¥to‰Çki ir radikÇlÇ akt¥vista Aivara Gardas vad¥tÇs Latvijas NacionÇlÇs frontes (LNF)

pÇrstÇvju panÇkumi, veidojot sadarb¥bu ar Saeimas deputÇtiem un gstot vi¿u atbalstu. LNF

laikraksta “DDD” (“DeokupÇcija. DekolonizÇcija. Debo∫‰evizÇcija”) redaktora vietniece

Liene Apine tika pie¿emta darbÇ par tehnisko sekretÇri Saeimas Årlietu komisijÇ. Komisijas

priek‰sïdïtÇjs Aleksandrs Kir‰teins (Tautas partija) regulÇri sniedza intervijas LNF

laikrakstam, kÇ ar¥ pats aizvien akt¥vÇk uzstÇjÇs par deokupÇcijas veicinljanu un lielas

da∫as nepilso¿u “br¥vprÇt¥gu aizbrauk‰anu” no valsts.

“DDD” turpinÇja publicït radikÇli nacionÇlistiskus, antisem¥tiskus un homofobiskus

rakstus. TurklÇt sabiedr¥bÇ paz¥stamas personas un politi˙i no “JaunÇ laika”, Za∫o un

zemnieku savien¥bas, Latvijas PirmÇs partijas un Tautas partijas turpinÇja sadarboties ar

laikrakstu, sniedzot pla‰as intervijas, kurÇs ÏurnÇlista jautÇjumu tonis rad¥ja neieciet¥bas

iespaidu neatkar¥gi no tÇ, vai intervïjamie piekrita vai nepiekrita paustajiem uzskatiem par

dekolonizÇciju, homoseksuÇlisma perversitÇti utt. Bez tam gan netie‰Ç, gan pat atklÇtÇ

veidÇ laikrakstÇ arvien bieÏÇk parÇd¥jÇs norÇdes uz etnisku sadursmju draudiem, vienlaikus

gauÏoties par latvie‰u mazd‰¥bu, kad jÇaizstÇv sevi un savas likum¥gÇs ties¥bas, ar¥ fiziskÇs

sagatavot¥bas nodro‰inljanÇ.

Oktobr¥ ±pa‰u uzdevumu ministra sabiedr¥bas integrÇcijas lietÇs sekretariÇta parlamentÇrais

sekretÇrs Latvijas PirmÇs partijas biedrs Aleksandrs Brandavs vïrsÇs ˛enerÇlprokuratrÇ un

ldza ierosinÇt kriminÇllietu par apzinÇtu nacionÇlÇ naida izrais¥‰anu “DDD” publikÇcijÇ,

kurÇ Saeimas deputÇtam bija jÇatbild uz jautÇjumu: “Kad no Latvijas tiks deportïti tÇdi Ï¥di,

nacionÇlÇ naida kurinÇtÇji kÇ Cileviãs, Pliners, Îdanoka?” Novembr¥ ˛enerÇlprokuratra

ldza Dro‰¥bas policiju izvïrtït, vai ir pamats kriminÇllietas ierosinljanai.

Novembr¥ LNF izdeva kalendÇru 2005. gadam ar aicinÇjumu uz deokupÇciju, kura pirmajÇ

26

lapÇ bija publicïts teksts “Nevienam mïs Latviju nedodam” un “Latvijas okupÇcijas seku

novïr‰anas gads”. Teksta fonÇ bija fotogrÇfija ar asto¿iem Saeimas deputÇtiem un ãetrÇm

LNF akt¥vistïm, ar¥ Lieni Apini. DeputÇti pÇrstÇvïja piecas valdo‰Çs partijas: TB/LNNK,

“Jauno laiku”, Za∫o un zemnieku savien¥bu, Tautas partiju un Latvijas Pirmo partiju.

Oktobr¥ NacionÇlÇ spïka savien¥ba – nacionÇlradikÇla organizÇcija ar apmïram 30

biedriem Aigara Pr‰a vad¥bÇ – izdeva aploksnes ar slavena Latvijas lidotÇja un kara

noziedznieka Herberta Cukura attïlu. OtrÇ Pasaules kara laikÇ H. Cukurs bija bïd¥gi

slavenÇ Latvijas SD komandiera Viktora ArÇja vietnieks, piedal¥jÇs ebreju civiliedz¥votÇju

masu slepkav¥bÇs. Aplok‰¿u izdo‰ana izrais¥ja protestus, to nosod¥ja ar¥ Çrlietu ministrs Artis

Pabriks.

2004. gadÇ parÇd¥jÇs ar¥ daÏas jaunas ekstrïmistu grupas, tomïr tÇs bija nenoz¥m¥gas gan

skaitliskÇ, gan ietekmes zi¿Ç. AugustÇ tika reÆistrïta apvien¥ba “Pribaltijskij kazaãij krug”,

kas ir saist¥ta ar radniec¥gu spïc¥gu grupïjumu MaskavÇ “Ob‰ãerossijskij bo∫‰oj krug sojuza

kazakov” (Viskrievijas kazaku savien¥bas lielais pulks), kas izdod laikrakstu “Zna¿ije vlastj!”

(Zinljanas ir spïks!). 2004. gada ruden¥ apmïram 10 cilvïku liela grupa R¥gÇ nodibinÇja

“AKM–R¥ga” – KrievijÇ jau daÏus gadus pastÇvo‰Çs organizÇcijas “Avangard Krasnoj

MolodjoÏi” (SarkanÇs jaunatnes avangards) vietïjo noda∫u. ·¥ organizÇcija ir saist¥ta ar

nacionÇlbo∫‰evikiem, tomïr ir gatava izmantot radikÇlÇkas metodes, ko apliecina vi¿u

simbols – burti AKM ar zvaigzni, sirpi un Çmuru fonÇ, turklÇt burts K saplst ar kala‰¿ikova

automÇta galu. Vi¿u izdevuma nosaukums ir “Kontro∫nij vistrel” (PÇrbaudes ‰Çviens), bet

lozungi skan: “Na‰a Rodina – SSSR” (Msu dzimtene – PSRS) un “Socia∫izm i∫i smertj!”

(SociÇlisms vai nÇve!). Tre‰ais jaunveidotais grupïjums ir anarhistu grupa, kas daÏkÇrt

sadarbojas ar nacionÇlbo∫‰evikiem un AKM.

Rasisms un neieciet¥ba internetÇ

Novembra beigÇs pïc apvien¥bas PCTVL pÇrstÇvja Saeimas deputÇta Jakova Plinera

iesnieguma Dro‰¥bas policija ierosinÇja kriminÇllietu saist¥bÇ ar nacionÇlÇ naida izrais¥‰anu

interneta portÇlÇ www.latvians.lv, kas ir saist¥ts ar nacionÇlradikÇlajÇm organizÇcijÇm.

Decembr¥ Dro‰¥bas policija ierosinÇja kriminÇllietu saist¥bÇ ar nacionÇlÇ naida izrais¥‰anu

interneta mÇjas lapÇ krievu valodÇ. TÇ piedÇvÇ bez maksas lejupielÇdït dziesmas MP3

formÇtÇ, kurÇs skanot aicinÇjums fiziski izrï˙inÇties ar etniskajiem latvie‰iem. Izmeklï‰anu

bija plÇnots pabeigt l¥dz 2005. gada janvÇrim.

27

DiskriminÇcija

Nav zi¿u, ka 2004. gadÇ LatvijÇ btu notiku‰as ar diskriminÇciju saist¥tas tiesu prÇvas.

Iesniegti ir vismaz divi pras¥bas pieteikumi, kas gaida izskat¥‰anu 2005. gadÇ.

Vienu no tiem R¥gas apgabaltiesÇ iesniedza R.S. – jaunietis, kur‰ invaliditÇtes dï∫ pÇrvietojas

rite¿krïslÇ. Pras¥ba vïrsta pret kÇdu naktsklubu, ko vi¿‰ vairÇkkÇrt mïÆinÇjis apmeklït kopÇ

ar saviem draugiem. Visi tajÇ tika ielaisti, iz¿emot minïto jaunieti, kuru neielaida,

aizbildinoties ar daÏÇdiem iemesliem un pat sniedzot nepatiesu informÇciju, ka klubÇ esot

slïgts vakars. Novembr¥ pedagogs ar teoloÆijas maÆistra grÇdu M.S. R¥gas pilsïtas Zieme∫u

rajona tiesÇ iesniedza pras¥bas pieteikumu pret kÇdu R¥gas skolu, kas presï bija izsludinÇjusi

reliÆijas vïstures skolotÇja vakanci, tomïr, nepaskaidrojot atteikuma iemeslus, pie¿ïma darbÇ

citu pretendentu, kura profesionÇlÇ kvalifikÇcija nebija augstÇka. Pras¥bas iesniedzïjs uzskata,

ka iemesls vi¿a kandidatras noraid¥‰anai ir vi¿a homoseksuÇlÇ orientÇcija.

2004. gadÇ palielinÇjies Valsts cilvïkties¥bu birojÇ sa¿emto sdz¥bu skaits par

diskriminÇciju: 85 sdz¥bas (15 rakstisku sdz¥bu un 70 mutisku konsultÇciju), sal¥dzinot ar

58 sdz¥bÇm 2003. gadÇ (10 rakstisku sdz¥bu un 48 mutiskas konsultÇcijas). VisbieÏÇk kÇ

diskriminÇcijas pamats minïts personas dzimums (25 sdz¥bas), vecums (13) un invaliditÇte

vai vesel¥bas stÇvoklis (12), kÇ ar¥ rase vai taut¥ba (10).

Lai gan ES direkt¥vas, kas pie¿emtas uz L¥guma par Eiropas Savien¥bu 13. panta pamata,

bija jÇiestrÇdÇ Latvijas likumdo‰anÇ l¥dz 1. maijam, kad valsts k∫uva par ES dal¥bvalsti,

tomïr tas 2004. gada laikÇ netika izdar¥ts. Ievie‰ot direkt¥vas 2000/43/EC4 (t.s. Rasu

direkt¥vu) un 2000/78/EC5 (t.s. NodarbinÇt¥bas direkt¥vu), 22. apr¥l¥ tika pie¿emti un 8.

maijÇ stÇjÇs spïkÇ groz¥jumi Darba likumÇ. Tajos formulïta tie‰Ç un netie‰Ç diskriminÇcija,

definïti tÇdi diskriminÇcijas veidi kÇ personas aizskar‰ana un norÇd¥jums diskriminït.

Darba likumÇ minïtie diskriminÇcijas pamati ir rase, Çdas krÇsa, dzimums, vecums,

invaliditÇte, reliÆiskÇ, politiskÇ vai cita pÇrliec¥ba, nacionÇlÇ vai sociÇlÇ izcelsme,

mantiskais vai Æimenes stÇvoklis vai citi apstÇk∫i, taãu kÇ konkrïts diskriminÇcijas pamats

nav nosaukta seksuÇlÇ orientÇcija. Darba likuma groz¥jumi paredz ties¥bas uz zaudïjumu

atl¥dz¥bu un atl¥dz¥bu par morÇlo kaitïjumu gad¥jumos, kad pÇrkÇpts at‰˙ir¥gas attieksmes

aizliegums. Darba devïjiem noteikts pienÇkums atbilsto‰i apstÇk∫iem pielÇgot darba vidi

inval¥du vajadz¥bÇm. DiemÏïl attiec¥gi groz¥jumi nav veikti citos likumos, kas regulï

nodarbinÇt¥bu, piemïram, Valsts Civildienesta likumÇ.

28

4 Padomes 2000. gada 29. jnija direkt¥va 2000/43/EC, kas ievie‰ vienÇdas attieksmes principu pret personÇm neatkar¥gi norasu vai etniskÇs pieder¥bas.5 Padomes 2000. gada 27. novembra direkt¥va 2000/78/EC, kas nosaka kopïju sistïmu vienÇdai attieksmei pretnodarbinÇt¥bu un profesiju.

Darba grupa, kas 2003. gada ruden¥ tika izveidota pie ±UMSILS ar mïr˙i izlemt, kÇ

papildinÇt Latvijas likumdo‰anu, lai iestrÇdÇtu tajÇ ES Rasu direkt¥vu, un izstrÇdÇt ‰os

papildinÇjumus, iesÇkumÇ vienojÇs par groz¥jumiem asto¿os likumos, ieskaitot

KriminÇllikumu un Administrat¥vo pÇrkÇpumu kodeksu. Pret ‰iem groz¥jumiem iebilda

Tieslietu ministrija, tÇlab ∫oti ¥sÇ laikÇ (aptuveni divÇs nedï∫Çs) tika izstrÇdÇts kopïjs

DiskriminÇcijas novïr‰anas likuma projekts, kas aptvïra ne vien direkt¥vas, bet ar¥ citus

Latvijai saisto‰us starptautiskos ties¥bu aktus diskriminÇcijas novïr‰anas jomÇ, papla‰inot

diskriminÇcijas pamatu loku.

7. apr¥l¥ Saeima pie¿ïma ‰o likuma projektu pirmajÇ las¥jumÇ steidzam¥bas kÇrt¥bÇ (‰ÇdÇ

gad¥jumÇ, lai pie¿emtu likumu, tr¥s las¥jumu vietÇ pietiek ar diviem). TurpmÇkÇs

apsprie‰anas gaitÇ likumprojekts tika pÇrstrÇdÇts, sa‰aurinot to tikai l¥dz Rasu direkt¥vas un

NodarbinÇt¥bas direkt¥vas pras¥bÇm, turklÇt izslïdzot seksuÇlo orientÇciju kÇ

diskriminÇcijas pamatu. Ruden¥ tika atmesta koncepcija par vienu DiskriminÇcijas

novïr‰anas likumu un ±UMSILS sÇka izstrÇdÇt jaunu paketi ar atsevi‰˙u likumu

groz¥jumiem, kuri 2. decembr¥ tika izsludinÇti Valsts sekretÇru sanÇksmï. Groz¥jumi LikumÇ

par Valsts cilvïkties¥bu biroju noteic, ka ES Rasu direkt¥vÇ paredzïtÇ iestÇde, kas atbild par

vienl¥dz¥gas attieksmes principa ievie‰anu valst¥, bs Valsts cilvïkties¥bu birojs.

MazÇkumtaut¥bu ties¥bas un sabiedr¥bas integrÇcija

2004. gadÇ galvenÇ problïma mazÇkumtaut¥bu aizsardz¥bas jomÇ neap‰aubÇmi bija

mazÇkumtaut¥bu izgl¥t¥bas reforma un tÇs ¥steno‰ana vidusskolÇs, sÇkot ar 2004. gada 1.

septembri. Kaut ar¥ nebija skaidrs, ciktÇl reformas pïdïjais variants ir attiecinÇms uz

mazÇkumtaut¥bu ties¥bÇm un ciktÇl – uz politisko procesu, tÇs ievie‰ana un tÇlÇkÇ

¥steno‰ana izrais¥ja l¥dz ‰im nepieredzïtu protesta akciju virkni un politisko spriedzi.

JanvÇr¥ Saeima otrajÇ las¥jumÇ pie¿ïma Izgl¥t¥bas likuma groz¥jumus, kas skÇra valodas

lietojumu mazÇkumtaut¥bu izgl¥t¥bÇ. Kaut ar¥ Ministru kabinetÇ bija pie¿emti noteikumi un

vairÇkkÇrt tika publiski sol¥ts nostiprinÇt likumÇ 40% mazÇkumtaut¥bu valodas un 60%

valsts valodas lietojuma proporciju mazÇkumtaut¥bu vidusskolÇs, otrajÇ las¥jumÇ pie¿emtie

groz¥jumi atgriezÇs pie vispÇr¥ga formulïjuma, paredzot iespïju lietot mazÇkumtaut¥bu

valodu ‰¥s pa‰as valodas mÇc¥bu stundÇs, kÇ ar¥, mÇcot ar mazÇkumtaut¥bu identitÇti un

kultru saist¥tos priek‰metus.

Tomïr, kad ‰¥ nekonsekvence bija izrais¥jusi sasp¥lïjumu un Valsts prezidente pazi¿oja, ka

vi¿a atdos likumu atpaka∫ Saeimai otrreizïjai caurlko‰anai, ja tas ‰ÇdÇ redakcijÇ tiks

pie¿emts tre‰ajÇ las¥jumÇ, pïc ilgÇm un asÇm debatïm Saeima 5. februÇr¥ pie¿ïma likuma

29

groz¥jumus, kuros garantïja iepriek‰ sol¥to valodu lietojuma proporciju. PÇreja uz ‰o

proporciju, sÇkot ar 2004. gada septembri, bija paredzïta visÇm desmitajÇm klasïm.

Tomïr negaid¥tais visu valdo‰Çs koal¥cijas partiju balsojums SaeimÇ otrajÇ las¥jumÇ izrais¥ja

neuztic¥bu vald¥bas labajiem nodomiem attiec¥bÇ uz iespïjÇm lietot mazÇkumtaut¥bu

valodu skolÇs, vïlreiz apstiprinot, ka izgl¥t¥ba l¥dz gada beigÇm paliks aktuÇlÇkais jautÇjums

saist¥bÇ ar mazÇkumtaut¥bÇm. JnijÇ 20 Saeimas opoz¥cijas deputÇtu iesniedza pieteikumu

Satversmes tiesÇ, uzskatot, ka mazÇkumtaut¥bu izgl¥t¥bas reforma vidusskolÇs ir

diskriminïjo‰a, nedemokrÇtiska un pretrunÇ Latvijai saisto‰ajiem starptautiskajiem

cilvïkties¥bu standartiem. Tiesa pie¿ïma ‰o lietu izskat¥‰anai, taãu l¥dz gada beigÇm tajÇ

netika pasludinÇts spriedums.

RegulÇri tika organizïtas protesta akcijas, kurÇs bieÏi iesaist¥jÇs Saeimas opoz¥cijas deputÇti

un politi˙i, neoficiÇlais Krievu skolu aizstÇv¥bas ‰tÇbs, skolïni un citi dal¥bnieki. Daudzu

demonstrÇciju norisei tika izsniegta pa‰vald¥bas at∫auja, taãu regulÇri nesaska¿as starp

pasÇkumu r¥kotÇjiem un varas pÇrstÇvjiem radÇs gad¥jumos, kad nepiecie‰amÇ at∫auja

netika dota, tomïr protesta akcijas norisinÇjÇs. VairÇkos gad¥jumos tÇs beidzÇs ar tiesas

sïdïm, kurÇs organizïtÇjus sauca pie atbild¥bas par sabiedrisko pasÇkumu organizï‰anas

kÇrt¥bas pÇrkÇp‰anu.

FebruÇr¥ PCTVL un izgl¥t¥bas reformas pretinieki R¥gÇ r¥koja protesta akciju, kurÇ piedal¥jÇs

aptuveni 5000 cilvïku, to vid ar¥ vairÇki simti skolïnu. GÇjiens noslïdzÇs pie Valsts

prezidentes pils, kur jaunie‰i apmïtÇja pils logus ar sniega pikÇm un izrais¥ja daÏÇdas citas

s¥kas nekÇrt¥bas. Viena no l¥dz ‰im LatvijÇ lielÇkajÇm protesta manifestÇcijÇm notika

1. maijÇ. Kamïr R¥gÇ un citur LatvijÇ tika svinïta valsts iestljanÇs Eiropas Savien¥bÇ,

desmitiem tksto‰u cilvïku pie Uzvaras pieminek∫a protestïja pret izgl¥t¥bas reformu. Pïc

protesta akcijas r¥kotÇju aprï˙iniem, manifestÇcijÇ piedal¥jÇs aptuveni 60 000 cilvïku, taãu

oficiÇlie policijas dati minïja apmïram 20 000 cilvïku. TajÇ pa‰Ç dienÇ aptuveni 500

reformas pretinieku piedal¥jÇs pa‰vald¥bas neat∫autÇ gÇjienÇ LiepÇjÇ, ko organizïja

ekstrïmistiskÇ Latvijas NacionÇli demokrÇtiskÇ partija. Gada laikÇ mazÇkas sabiedriskas

protesta akcijas notika ar¥ citÇs pilsïtÇs. 23. augustÇ se‰i cilvïki sÇka tr¥s nedï∫as ilgu bada

streiku pret izgl¥t¥bas reformu. Pïc 1. septembra protesti laiku pa laikam turpinÇjÇs, tomïr

to intensitÇte samazinÇjÇs.

Septembr¥ pirmo reizi tika mïÆinÇts izveidot jumta organizÇciju, kas apvienotu Latvijas

krievus. Tika nodibinÇts un vïlÇk oficiÇli reÆistrïts Latvijas Krievu kopienas apvienotais

kongress (sa¥sinÇjumÇ krievu valodÇ – OKROL). Kaut gan organizÇcija sevi pieteica kÇ

nepolitisku apvien¥bu, tÇ tomïr par mïr˙i pasludinÇja krievvalod¥go intere‰u aizstÇv¥bu

30

daÏÇdÇs jomÇs, tai skaitÇ ekonomikÇ, politikÇ un valodÇ. Dibinljanas kongresÇ izskanïja

pras¥ba pie‰˙irt krievu valodai oficiÇlÇs valodas statusu un automÇtiski uz¿emt pilson¥bÇ

visus nepilso¿us. Kongresa dal¥bniekus videoierakstÇ uzrunÇja Krievijas Domes deputÇts

Dmitrijs Rogozins, kur‰ v¥zas atteikuma dï∫ pats nevarïja piedal¥ties pasÇkumÇ.

OrganizÇcijas pÇrstÇvji pazi¿oja par nodomu veicinÇt kongresa/kopienas autonomiju. Lai

ar¥ sÇkotnïji apvien¥bai, kurÇ, pïc sniegtajÇm zi¿Çm, iek∫Çvu‰Çs 14 daÏÇdas sabiedriskÇs

organizÇcijas un darbojas vïlïta valde un padome, tika pievïrsta liela uzman¥ba, tÇs

darb¥bas sÇkumu aptum‰oja runas par iek‰ïjÇm c¥¿Çm un nesaska¿Çm. OrganizÇcijas

biedru reÆistrÇcija sÇkÇs decembr¥, un tÇs vad¥tÇji prognozï 50 000 biedru skaitu.

Citas mazÇkumtaut¥bu ties¥bu aizsardz¥bas problïmas ar¥ bija saist¥tas galvenokÇrt ar

likumdo‰anu valodas jomÇ. Visu gadu turpinÇjÇs diskusijas par iespïjamo Eiropas Padomes

VispÇrïjÇs konvencijas par nacionÇlo minoritlju aizsardz¥bu (Latvija to parakst¥ja 1995.

gadÇ) ratifikÇciju, un februÇr¥ SaeimÇ tika izveidota Sabiedr¥bas integrÇcijas apak‰komisija

‰o jautÇjumu risinljanai. Tomïr l¥dz gada beigÇm progress ‰ajÇ jomÇ nebija vïrojams,

iz¿emot formÇlas darba grupas izveido‰anu Çrlietu ministra vad¥bÇ galvenokÇrt minoritlju

defin¥cijas izstrÇdei. At‰˙ir¥bÇ no iepriek‰ïjÇ ¥pa‰u uzdevumu ministra sabiedr¥bas inte-

grÇcijas lietÇs, kas iestÇjÇs par VispÇrïjÇs konvencijas par nacionÇlo minoritlju aizsardz¥bu

ratifikÇciju, jaunais ministrs Ainars Latkovskis pïc stljanÇs amatÇ decembr¥ publiski

uzsvïra, ka ratifikÇcija nav vald¥bas uzdevums un ierosinÇja Saeimas Årlietu komisijai

uzsÇkt diskusijas par ‰o jautÇjumu. Ministrs paredzïja, ka ratifikÇcija bs ilgs process.

5. novembr¥ pie¿emtie groz¥jumi Radio un telev¥zijas likumÇ potenciÇli ierobeÏoja

sve‰valodu lietojumu privÇtajos elektroniskajos sabiedr¥bas sazi¿as l¥dzek∫os. Tie sekoja

2003. gada Satversmes tiesas spriedumam, kurÇ tika pasludinÇts, ka norma, kas ierobeÏo

sve‰valodu lietojumu raidorganizÇciju veidotajÇs programmÇs l¥dz 25% no raidlaika

apjoma, ir pretrunÇ ar Satversmi, l¥dz ar to nav spïkÇ. Novembr¥ tika pie¿emti groz¥jumi,

nosakot, ka Ministru kabinets var paredzït ¥pa‰us noteikumus attiec¥bÇ uz raid¥jumu

valodu, ja ir apdraudïta valsts valodas lieto‰ana vai ar¥ tÇs lieto‰ana vai izplat¥‰ana

raidorganizÇcijas darb¥bas teritorijÇ ir ierobeÏota. Taãu netika pie¿emti nekÇdi kritïriji, pïc

kuriem varïtu identificït draudus valsts valodas lieto‰anai. Valsts prezidente nost¥ja

likumu Saeimai otrreizïjai caurlko‰anai, pamatojot savu lïmumu ar to, ka Ministru

kabinetam ir dotas pÇrÇk pla‰as pilnvaras. 16. decembr¥ tika pie¿emti gal¥gie groz¥jumi, kas

tikai nedaudz sa‰aurinÇja iepriek‰ïjo formulïjuma ideju: “Ja Ministru kabinets konstatï, ka

kÇdÇ valsts teritorijas da∫Ç pastÇv draudi valsts valodas lieto‰anai vai ar¥ tÇs lieto‰ana vai

izplat¥ba ir btiski nepietiekama, tad Ministru kabinets lemj par pasÇkumiem valsts valodas

lieto‰anas veicinljanai attiec¥gajÇ teritorijÇ.” ·is formulïjums joprojÇm pie‰˙ir vald¥bai lielu

r¥c¥bas br¥v¥bu sve‰valodu lietojuma ierobeÏo‰anÇ privÇtajos sabiedr¥bas sazi¿as l¥dzek∫os

31

un atkar¥bÇ no interpretÇcijas var novest pie mazÇkumtaut¥bu valodu lietojuma ties¥bu

pÇrkÇpumiem.

2004. gadÇ vairÇkos gad¥jumos tika apstr¥dïtas likuma normas, kas nosaka

mazÇkumtaut¥bu pÇrstÇvju uzvÇrdu latvisko‰anu. JlijÇ Leon¥ds Raihmans iesniedza

pieteikumu Administrat¥vajÇ rajona tiesÇ, ldzot atcelt 10. februÇr¥ pie¿emto Valsts valodas

centra lïmumu noraid¥t vi¿a pras¥bu atveidot vi¿a vÇrdu kÇ Leonid Raihman, nepievienojot

galotni “-s”. L. Raihmans apgalvoja, ka rakst¥bas forma Leon¥ds Raihmans aizskar vi¿a

intereses, jo neatbilst vi¿a etniskajai identitÇtei un ir pretrunÇ Satversmes 91. pantam

(diskriminÇcijas aizliegums) un 114. pantam (mazÇkumtaut¥bu valodu, etniskÇs un kultras

savdab¥bas aizsardz¥ba), kÇ ar¥ starptautiskajÇm cilvïkties¥bu normÇm. Pras¥tÇjs minïja ar¥

praktiskas problïmas, kas vi¿am rodas Çrzemïs, kur ne vienmïr iespïjams izskaidrot, ka

Leonid Raihman un Leon¥ds Raihmans ir viena un tÇ pati persona. Administrat¥vÇ rajona

tiesa noraid¥ja ‰o pras¥bu, pamatojot ar to, ka Valsts valodas centra lïmums ir balst¥ts uz

spïkÇ eso‰ajÇm ties¥bu normÇm. Decembr¥ Leon¥ds Raihmans pÇrsdzïja spriedumu

Administrat¥vajÇ apgabaltiesÇ.

L¥dz¥gÇ veidÇ apstr¥dït Pilson¥bas un migrÇcijas lietu pÇrvaldes atteikumu at∫aut vi¿a vÇrdu

personu apliecino‰ajos dokumentos rakst¥t bez latvie‰u valodai pieder¥gajÇm galotnïm

mïÆinÇja ar¥ Ruslans Pankratovs. 13. decembr¥ Administrat¥vÇ rajona tiesa atzina vi¿a

pieteikumu par nepamatotu.

7. decembr¥ Eiropas Cilvïkties¥bu tiesa noraid¥ja kÇ nepamatotu sdz¥bu lietÇ Lidija

Kuharec alias Kuhareca pret Latviju. Iesniedzïja sdzïjÇs par Eiropas Cilvïkties¥bu

konvencijas 8. panta (ties¥bas uz privÇto un Æimenes dz¥vi), kÇ ar¥ Satversmes 114. panta

(ties¥bas personÇm, kas pieder pie mazÇkumtaut¥bÇm, saglabÇt un att¥st¥t etnisko un kultras

savdab¥bu) un 13. panta (ties¥bas uz efekt¥vu aizsardz¥bas nodro‰inÇjumu) pÇrkÇpumu.

Tiesa atzina, ka galotnes “-a” pievieno‰ana uzvÇrdam nevar tikt piel¥dzinÇta uzvÇrda

mai¿ai, jo tas izmain¥ts minimÇli, ka valodas br¥v¥ba kÇ tÇda nav iek∫auta to jautÇjumu lokÇ,

kurus reglamentï konvencija, ka starp valst¥m pastÇv liela daÏÇd¥ba valodas lieto‰anÇ, taãu

nav ap‰aubÇma konstitucionÇli nostiprinÇtas valsts valodas leÆitimitÇte, un ‰ajÇ jautÇjumÇ,

¿emot vïrÇ konkrïtos apstÇk∫us, valsts nav pÇrkÇpusi savas r¥c¥bas br¥v¥bas robeÏas. Tiesa

nekonstatïja ar¥ konvencijas procesuÇlo garantiju pÇrkÇpumu.

VÇrda br¥v¥ba

27. maijÇ lietÇ Vides aizsardz¥bas klubs pret Latviju Eiropas Cilvïkties¥bu tiesa atzina, ka

Latvija ir pÇrkÇpusi Eiropas Cilvïkties¥bu konvencijas 10. pantu (ties¥bas uz vÇrda br¥v¥bu).

32

VAK apstr¥dïja Latvijas tiesas spriedumu, ar kuru organizÇcija tika atz¥ta par vain¥gu

amatpersonas (Mïrsraga pagasta padomes priek‰sïdïtÇjas) goda un cie¿as aizskar‰anÇ,

pauÏot uzskatu, ka ‰¥ amatpersona parakst¥jusi nelikum¥gus dokumentus, lïmumus un

izzi¿as, veicinot kÇpu joslas nelikum¥gu apbvi. Tiesa uzlika VAK par pienÇkumu oficiÇli

atsaukt ‰os apgalvojumus un izmaksÇt kompensÇciju. Eiropas Cilvïkties¥bu tiesa atzina, ka

organizÇcijai piemïrotais vÇrda br¥v¥bas ierobeÏojums nebija samïr¥gs ar sasniedzamo

mïr˙i un pasludinÇja, ka valstij jÇizmaksÇ VAK 3000 EUR liela morÇlÇ kaitïjuma

kompensÇcija un 1000 EUR tiesljanÇs izdevumu seg‰anai.

22. janvÇr¥ Saeima sv¥troja no KriminÇllikuma 271. pantu, kas noteica atbild¥bu par varas

pÇrstÇvja un citas valsts amatpersonas goda un cie¿as aizskar‰anu, paredzot bargÇkus

sodus, tai skaitÇ br¥v¥bas at¿em‰anu, nekÇ attiec¥gÇs likuma normas citu indiv¥du goda un

cie¿as aizskar‰anas gad¥jumÇ. Groz¥jumi tika veikti pïc Satversmes tiesas sprieduma 2003.

gadÇ, kas atzina, ka valsts amatpersonas defin¥cija KriminÇllikumÇ ir pÇrÇk pla‰a un ka

norma tÇs pa‰reizïjÇ redakcijÇ pÇrkÇpj vÇrda br¥v¥bu, tÇlab, sÇkot ar 2004. gada 1. februÇri,

tÇ uzskatÇma par spïku zaudïju‰u, ja likumdevïjs l¥dz tam laikam nedefinïs prec¥zÇk, uz

kurÇm amatpersonÇm attiecas KriminÇllikuma aizsardz¥ba. Atbild¥bu par amatpersonu

goda un cie¿as aizskar‰anu tagad regulï KriminÇllikuma normas (156., 157., 158. pants)

un Civillikuma norma (2352.a pants) par goda un cie¿as aizskar‰anu, kas attiecas uz visÇm

personÇm neatkar¥gi no vi¿u ie¿emamÇ amata.

Biedro‰anÇs un pulcï‰anÇs br¥v¥ba

2004. gadÇ LatvijÇ norisinÇjÇs neierasti daudz publisku protesta akciju, tÇdï∫ ar mierm¥l¥gas

pulcï‰anÇs un biedro‰anÇs br¥v¥bu saist¥tas izmai¿as vïrojamas ar¥ likumdo‰anas, tiesu

prakses un politikas jomÇ.

Tika izstrÇdÇti vairÇki likumprojekti un likumu groz¥jumi. Atbildot uz sabiedriskajÇm

aktivitÇtïm, kuras bija vïrstas pret izgl¥t¥bas reformu un kurÇs piedal¥jÇs gan Saeimas

deputÇti, gan skolïni un citi minoritlju pÇrstÇvji, martÇ Saeima steidzam¥bas kÇrt¥bÇ

pie¿ïma groz¥jumus likumÇ “Par sapulcïm, gÇjieniem un piketiem”, kas nosaka

demonstrÇciju un publisku protesta akciju norises kÇrt¥bu. Ar ‰iem groz¥jumiem no likuma

tika izslïgta norma, kas atbr¥voja Saeimas vai pa‰vald¥bu deputÇtus un deputÇtu kandidÇtus

no pienÇkuma pras¥t pa‰vald¥bas izzi¿u, lai r¥kotu sapulces, tiekoties ar vïlïtÇjiem.

Groz¥jumi ar¥ noteic, ka gad¥jumos, ja pasÇkumÇ piedalÇs bïrni, pasÇkuma vad¥tÇja

pienÇkums ir nodro‰inÇt vi¿u ties¥bu aizsardz¥bu atbilsto‰i Bïrnu ties¥bu aizsardz¥bas

likumam. Pirms tam – februÇr¥ – vairÇki deputÇti iesniedza priek‰likumu papildinÇt Bïrnu

ties¥bu aizsardz¥bas likumu ar normu, ka gad¥jumos, ja publiskos pasÇkumos (sapulcïs,

33

gÇjienos, piketos u.c.) tiek iesaist¥ti bïrni, tad ‰o pasÇkumu norises laiks un vieta ir

jÇsaska¿o ar pa‰vald¥bu un policiju. ·is priek‰likums tika nodots izskat¥‰anai Saeimas

komisijÇs, bet tÇlÇk netika virz¥ts.

FebruÇr¥ Ministru kabinets iesniedza SaeimÇ Publisko izklaides un svïtku pasÇkumu

dro‰¥bas likuma projektu, pamatojoties uz argumentu, ka likums “Par sapulcïm, gÇjieniem

un piketiem” regulï tikai mazu da∫u no publiskajiem pasÇkumiem – sapulces un gÇjienus –

un citu pasÇkumu r¥ko‰anai l¥dz ‰im nav bijusi jÇsa¿em pa‰vald¥bas at∫auja. Likumprojekts

noteic ‰Çdu at∫auju nepiecie‰am¥bu un paredz, ka pa‰vald¥bai jÇizskata iesniegums par

pasÇkuma r¥ko‰anu 10 darbdienu laikÇ. Marta beigÇs ‰is likums tika pie¿emts pirmajÇ

las¥jumÇ, un nÇkamajos las¥jumos to paredzïts izskat¥t 2005. gadÇ.

MaijÇ Saeimas deputÇti no TB/LNNK iesniedza priek‰likumus groz¥jumiem KriminÇllikumÇ.

KÇ pamatojums tika minïta nepiecie‰am¥ba aizpild¥t robus likumdo‰anÇ, kas neparedz

iespïju sod¥t personas, kuras aicina izdar¥t administrat¥vi sodÇmus vai kriminÇlsodÇmus

pÇrkÇpumus. Groz¥jumi paredz br¥v¥bas at¿em‰anas sodu par publisku aicinÇjumu veikt

gan administrat¥vi, gan kriminÇli sodÇmas darb¥bas. ±pa‰i bargi sodi – vairÇki gadi br¥v¥bas

at¿em‰anas – ir paredzïti, ja ‰ie aicinÇjumi skar nepilngad¥gos. 19. maijÇ groz¥jumu

projekts tika nodots izskat¥‰anai Saeimas komisijÇs.

2004. gada decembr¥ Saeima tre‰ajÇ las¥jumÇ pie¿ïma groz¥jumus KriminÇllikumÇ,

papildinot 226. pantu (Sabiedrisko pasÇkumu organizï‰anas un norises kÇrt¥bas

pÇrkÇp‰ana) ar sod¥‰anu par ‰Çdiem pÇrkÇpumiem, ja to rezultÇtÇ rad¥ts btisks kaitïjums.

Iepriek‰ïjÇ redakcija paredzïja sod¥t par kÇrt¥bas pÇrkÇp‰anu, ja tÇs rezultÇtÇ iestÇju‰Çs

smagas sekas, ar br¥v¥bas at¿em‰anu l¥dz se‰iem gadiem vai ar naudas sodu l¥dz simt

piecdesmit minimÇlajÇm algÇm. ·¥ da∫a tagad papildinÇta ar iespïju sod¥t ar piespiedu

darbu, bet panta jaunÇ da∫a paredz sod¥t par pÇrkÇpumu, ja ar to ir rad¥ts btisks kaitïjums

valsts varai vai pÇrvald¥bas kÇrt¥bai vai ar likumu aizsargÇtÇm personu ties¥bÇm un

interesïm, ar br¥v¥bas at¿em‰anu uz laiku l¥dz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu

darbu, vai ar naudas sodu l¥dz asto¿desmit minimÇlajÇm mïne‰algÇm.

Lai gan daudzu sapulãu un demonstrÇciju r¥ko‰anai, ¥pa‰i R¥gÇ, tika izsniegta at∫auja, bija

ar¥ gad¥jumi, kad tÇ netika dota, daÏkÇrt minot visai ap‰aubÇmus iemeslus. Piemïram, apr¥l¥

netika at∫autas vairÇkas protesta akcijas, jo R¥gas domes pÇrstÇvjiem nebija pÇrliec¥bas, ka

r¥kotÇji spïs nodro‰inÇt kÇrt¥bu pasÇkumu norises laikÇ. Ar¥ par at∫auju izsnieg‰anu

atbild¥gÇs amatpersonas – R¥gas domes izpilddirektora MÇra Tralmaka – oficiÇlais lïmums

neat∫aut r¥kot pret mazÇkumtaut¥bu izgl¥t¥bas reformu vïrstus pasÇkumus 9., 10. un 11.

jnijÇ bija formÇls un netika argumentïts pïc bt¥bas: atteikuma iemesls bija tas, ka

34

pieteikums iesniegts pÇrÇk vïlu. Septembr¥, neilgi pïc mÇc¥bu gada sÇkuma, at∫auja netika

dota Latvijas krievu mÇc¥bvalodas skolu atbalsta asociÇcijas (LA·OR) r¥kotam pasÇkumam

ar skolïnu dal¥bu, pamatojot atteikumu ar to, ka plÇnotÇs pasÇkuma norises vietas tuvumÇ

atrodas lielas ielas un dz¥vÇ satiksme var apdraudït skolïnu dro‰¥bu.

Gada sÇkumÇ notika pret mazÇkumtaut¥bu izgl¥t¥bas reformas pretiniekiem vïrsts

starpgad¥jums. Izplat¥jÇs zi¿as, ka krievvalod¥go R¥gas skolu direktori sa¿ïmu‰i zvanus no

policijas darbiniekiem, kuri liku‰i sastÇd¥t sarakstus ar skolïniem, kas neapmeklïja skolu

22. un 23. janvÇr¥ – dienÇs, kad notika pret izgl¥t¥bas reformu vïrsti protesta pasÇkumi.

SÇkotnïji policija noliedza ‰o informÇciju, taãu krievu valodÇ iznÇko‰ajÇ laikrakstÇ “âas”

tika publicïts R¥gas 22. vidusskolas direktorei adresïts fakss, kurÇ policija piepras¥ja ‰¥s

zi¿as. Pïc tam, kad Valsts policijas priek‰nieks JÇnis Za‰ãirinskis sa¿ïma oficiÇlu Valsts

cilvïkties¥bu biroja piepras¥jumu sniegt paskaidrojumus ‰ajÇ sakarÇ, policijas vad¥ba atzina,

ka starpgad¥jums noticis, un pieci R¥gas 21. policijas noda∫as darbinieki tika disciplinÇri

sod¥ti par neprofesionÇlu r¥c¥bu un darb¥bas kontroles trkumu.

Dz¥va diskusija sabiedr¥bÇ izrais¥jÇs, kad R¥gas pilsïtas izpilddirektors MÇris Tralmaks

neizsniedza at∫auju radikÇlajai jaunie‰u organizÇcijai “Klubs 415” r¥kot gÇjienu un

demonstrÇciju par godu latvie‰u leÆionÇru atceres dienai 16. martÇ. NacionÇlradikÇ∫i

uzsver viedokli, ka leÆionÇri – OtrÇ Pasaules kara laikÇ izveidota ieroãu SS vietïjÇ vien¥ba

– bija Latvijas br¥v¥bas c¥n¥tÇji, savukÇrt citi nosoda nacistiskÇs VÇcijas karaspïka vien¥bas

dal¥bnieku cildinljanu. Pïc Dro‰¥bas policijas br¥dinÇjuma par iespïjamÇm provokÇcijÇm

un sadursmïm starp pretïju uzskatu pÇrstÇvjiem gÇjienam R¥gÇ at∫auju neizsniedza,

savukÇrt l¥dz¥ga demonstrÇcija LiepÇjÇ tika at∫auta. Lïmums neizsniegt at∫auju gÇjiena

r¥ko‰anai R¥gÇ tika veiksm¥gi apstr¥dïts Administrat¥vajÇ rajona tiesÇ.

2004. gadÇ l¥dz ar protesta akciju daudzumu pieauga ar¥ ‰ai sakarÇ reÆistrïto administrat¥vo

pÇrkÇpumu skaits. MaijÇ Valsts policijas KÇrt¥bas policijas pÇrvaldes priek‰nieks Aivars

Grigulis pazi¿oja, ka lielÇkÇ da∫a ‰o pÇrkÇpumu saist¥ti ar za∫Çs zonas nobradljanu,

satiksmes noteikumu neievïro‰anu, piegruÏo‰anu, 50 metru distances neievïro‰anu no

likumÇ “Par sapulcïm, gÇjieniem un piketiem” noteikto valsts iestÇÏu un Çrvalstu

pÇrstÇvniec¥bu ïkÇm, kÇ ar¥ alkoholisko dzïrienu lieto‰anu publiskÇs vietÇs. VairÇkos

gad¥jumos tiesa administrat¥vi sod¥ja protesta pasÇkumu dal¥bniekus un r¥kotÇjus, –

galvenokÇrt ar naudas sodu. Gada beigÇs nesen izveidotÇ administrat¥vÇ tiesa atzina daÏus

no ‰iem lïmumiem par nepamatotiem. 2004. gada decembr¥ Administrat¥vÇ rajona tiesa

atzina par nesamïr¥gu Jelgavas tiesas tiesneses lïmumu sod¥t A.B. ar septi¿as diennaktis

ilgu administrat¥vo arestu par ∫aunprÇt¥gu nepak∫au‰anos policijas darbinieka likum¥gam

r¥kojumam vai pras¥bai. A.B. atteicÇs doties l¥dzi policistam uz iecirkni, lai tur sastÇd¥tu

35

administrat¥vÇ pÇrkÇpuma protokolu sakarÇ ar protesta pasÇkuma r¥ko‰anu, kam pa‰vald¥ba

nebija izsniegusi at∫auju, lai gan A.B. par to bija informïjis laikus.

Gada beigÇs administrat¥vÇ tiesa izskat¥ja ar¥ citus gad¥jumus, kad personÇm bija uzlikti

administrat¥vie sodi saist¥bÇ ar publisku protesta pasÇkumu r¥ko‰anu un norisi. DaÏkÇrt tie

tika atstÇti spïkÇ, citkÇrt – atz¥ti par nepamatotiem vai nesamïr¥giem. Piemïram, Krievu

skolu aizstÇv¥bas ‰tÇba akt¥vistam R¥gas domes deputÇtam Aleksandram Gi∫manam par

sabiedriskÇ transporta kust¥bas traucï‰anu, r¥kojot “tik‰anos ar vïlïtÇjiem”, piemïroja

naudas sodu Ls 100 apmïrÇ, bet Administrat¥vÇ rajona tiesa samazinÇja tÇ apmïru l¥dz Ls

50. SavukÇrt R¥gas pilsïtas Centra rajona tiesas tiesne‰a lïmums par naudas soda uzlik‰anu

Genadijam Kotovam un Vladimiram Buzajevam tika atstÇts spïkÇ. Krievu skolu aizstÇv¥bas

‰tÇba akt¥vistam Jurijam Petropavlovskim piemïrotais naudas sods par protesta akcijas

r¥ko‰anu tuvÇk nekÇ 50 m no Ministru kabineta ïkas tika atz¥ts par nepamatotu.

Biedro‰anÇs br¥v¥ba

Ar politiskajÇm ties¥bÇm un biedro‰anÇs br¥v¥bu saist¥ts jautÇjums aktualizïjÇs novembr¥,

kad Ministru kabinets iesniedza SaeimÇ likuma “Par politiskajÇm partijÇm” projektu.

Pa‰laik politisko partiju darb¥bu regulï 1992. gada likuma “Par sabiedriskajÇm

organizÇcijÇm un to apvien¥bÇm” otrÇ da∫a. ·is likums nosaka, ka, lai reÆistrïtu partiju, tÇs

dibinÇtÇjiem jÇbt vismaz 200 Latvijas pilso¿iem. Ar¥ Latvijas nepilso¿i var piedal¥ties

partijas dibinljanÇ, taãu to skaits nedr¥kst pÇrsniegt pusi no dibinÇtÇju skaita. Jaunais

likumprojekts atrisina problïmu, kas saist¥ta ar ES pilso¿u iespïju darboties politiskajÇs

partijÇs, at∫aujot gan pilso¿iem, gan nepilso¿iem un ES dal¥bvalstu pilso¿iem bt partijas

biedriem, taãu noteic stingrÇku pras¥bu nekÇ l¥dz ‰im, paredzot, ka pastÇv¥gi vismaz pusei

un ne mazÇk kÇ 200 partijas biedru jÇbt pilso¿iem. Lai ar¥ likumprojektÇ noteikts tÇds pats

dibinÇtÇju skaits kÇ l¥dz‰inïjÇ likumÇ – 200, to papildina ierobeÏojo‰a pras¥ba, ka vi¿iem

visiem jÇbt Latvijas pilso¿iem. Aizliegums nepilso¿iem un ES pilso¿iem piedal¥ties partiju

dibinljanÇ ierobeÏo l¥dz‰inïjÇs nepilso¿u politiskÇs ties¥bas un sa‰aurina citu ES

dal¥bvalstu pilso¿u iespïjas ¥stenot savas politiskÇs ties¥bas.

Saist¥bÇ ar biedro‰anÇs br¥v¥bu bija vïrojams ar¥ zinÇms progress. Ruden¥ vairÇki policijas

darbinieki sÇka vÇkt parakstus zem aicinÇjuma at∫aut policistiem dibinÇt arodbiedr¥bas. 30.

novembr¥ Valsts cilvïkties¥bu birojs iesniedza Satversmes tiesÇ pieteikumu, apstr¥dot likuma

“Par policiju” 23. panta 5. da∫as pirmÇ teikuma, kas tie‰i aizliedz policijas darbiniekiem

apvienoties arodbiedr¥bÇs, atbilst¥bu Latvijas Republikas Satversmes 102. pantam

(biedro‰anÇs br¥v¥ba) un 108. pantam (ties¥bas apvienoties arodbiedr¥bÇs). Tl¥t pïc tam

SaeimÇ tika iesniegts priek‰likums attiec¥giem likuma groz¥jumiem, kas atce∫ aizliegumu

36

policijas darbiniekiem veidot arodbiedr¥bas, saglabÇjot aizliegumu streikot. 2. decembr¥ ‰ie

groz¥jumi tika atbalst¥ti otrajÇ las¥jumÇ. RobeÏsargiem likums joprojÇm aizliedz apvienoties

arodbiedr¥bÇs.

ReliÆijas br¥v¥ba

LatvijÇ bazn¥ca ir atdal¥ta no valsts un nav noteikta oficiÇla valsts reliÆija, kÇ ar¥ nav

definïtas tradicionÇlÇs reliÆijas. Praksï tomïr tÇdas pastÇv, taãu to skaits daÏÇdos gad¥jumos

at‰˙iras.

SÇkot ar 2004. gada 1. septembri, no valsts budÏeta tiek finansïta krist¥gÇs tic¥bas mÇc¥ba

valsts un pa‰vald¥bu skolÇs, un to var pasniegt piecu konfesiju pedagogi (eva¿Æïliski-

luteriskÇs, Romas kato∫u, pareiztic¥go, vectic¥bnieku un baptistu). Bïrni, kuru Æimenes

neizvïlas krist¥go mÇc¥bu, tÇs vietÇ apgst ïtiku. Citu valsts deleÆïtu funkciju – laulljanu –

var veikt asto¿as konfesijas (luterÇ¿u, Romas kato∫u, pareiztic¥go, vectic¥bnieku, metodistu,

baptistu, sept¥tÇs dienas adventistu un jdaistu). KapelÇna dienestu (reliÆisko aprpi

bru¿otajos spïkos, ieslodz¥juma vietÇs, Çrstniec¥bas iestÇdïs u.tml.) dr¥kst pild¥t devi¿u

reliÆiju pÇrstÇvji (luterÇ¿u, Romas kato∫u, pareiztic¥go, vectic¥bnieku, metodistu, baptistu,

sept¥tÇs dienas adventistu, jdaistu un vasarsvïtku draudzes).

ReliÆisko lietu pÇrvaldï reÆistrïtas vairÇk nekÇ 30 konfesijas un reliÆiskÇs savien¥bas, bet

tÇm draudzïm, kuras pirmo reizi uzsÇk darb¥bu LatvijÇ un nepieder pie jau reÆistrïtajÇm

reliÆiskajÇm savien¥bÇm, pirmo 10 gadu laikÇ jÇpÇrreÆistrïjas ik gadu, lai ReliÆisko lietu

pÇrvalde “pÇrliecinÇtos par attiec¥go draudÏu lojalitÇti pret Latvijas valsti un to darb¥bas

atbilst¥bu likumdo‰anas aktiem”. ReliÆisko organizÇciju likums nosaka, ka nepiecie‰ams

desmit reÆistrïtu draudÏu, lai reÆistrïtu reliÆisku savien¥bu (bazn¥cu) (7. panta 2. da∫a), un

ka tikai reÆistrïtas reliÆiskas organizÇcijas dr¥kst izveidot mÇc¥bu iestÇdes gar¥gajam

personÇlam, klosterus vai misijas (7.1 panta 1. da∫a). Bez tam vienas konfesijas draudzes

dr¥kst reÆistrït tikai vienu reliÆisku savien¥bu. ·ie noteikumi apgrtina oficiÇli iedibinÇt

reliÆijas, kas LatvijÇ netiek uzskat¥tas par tradicionÇlÇm.

L¥gums ar Svïto Krïslu VatikÇnÇ, kas nosaka kato∫u bazn¥cas tiesisko statusu LatvijÇ, tika

ratificïts 2002. gadÇ, izraisot kritiku par kato∫u bazn¥cas priviliÆïto situÇciju valst¥. 2004.

gadÇ valsts parakst¥ja l¥gumus ar 7 konfesijÇm: eva¿Æïliski luterisko bazn¥cu, R¥gas ebreju

reliÆisko draudzi, Latvijas apvienoto metodistu bazn¥cu, Sept¥tÇs dienas adventistu Latvijas

draudÏu savien¥bu, Latvijas vectic¥bnieku Pomoras bazn¥cu, pareiztic¥go bazn¥cu un

baptistu draudÏu savien¥bu. JnijÇ SaeimÇ tika iesniegti septi¿i identiski likumprojekti, lai

nostiprinÇtu l¥gumus likumu l¥men¥, taãu l¥dz gada beigÇm tie netika pie¿emti.

37

Likumprojekti tika daudz kritizïti, ¥pa‰i – par neatbilst¥bu ties¥bu normu hierarhijai, jo

noteic: ja l¥gumÇ paredzïti citÇdi noteikumi nekÇ Latvijas Republikas normat¥vajos aktos,

tiek piemïroti l¥guma noteikumi.

AugustÇ LiepÇjas pa‰vald¥ba r¥koja sabiedrisko apsprie‰anu par mormo¿u lg‰anu nama

celtniec¥bu, un tÇs laikÇ 19 LiepÇjas luterÇ¿u, kato∫u, pareiztic¥go, metodistu, baptistu un

citu krist¥go draudÏu mÇc¥tÇji un vad¥tÇji vietïjÇ laikrakstÇ publicïja atklÇto vïstuli, kurÇ

izteica savu negat¥vo attieksmi pret ‰o projektu, argumentïjot to ar mormo¿u doktr¥nas

neatbilst¥bu tic¥bas un B¥beles pamatpaties¥bÇm un potenciÇlo kait¥go ietekmi uz bïrniem

un jaunie‰iem. Vieta, kur bija paredzïts celt lg‰anu namu, atrodas tuvu ãetrÇm LiepÇjas

skolÇm. Vïstules autori aicinÇja las¥tÇjus noskat¥ties videofilmu par mormo¿u reliÆisko

praksi un paradumiem. Pa‰i mormo¿i ‰o filmu uzskata par apmelojo‰u.

2004. gadÇ SaeimÇ atkal vairÇkkÇrt tika iesniegti priek‰likumi un notika diskusijas, vai

papildus tÇdÇm reliÆisko svïtku dienÇm kÇ Ziemassvïtki, LielÇ Piektdiena un Lieldienas par

valsts svïtkiem atz¥t ar¥ pareiztic¥go Ziemassvïtkus, taãu Saeima ‰os priek‰likumus

neatbalst¥ja.

Atbilsto‰i ANO Cilvïkties¥bu komitejas 2003. gada rekomendÇcijÇm 2004. gada 23.

septembr¥ tika veikti groz¥jumi Alternat¥vÇ dienesta likumÇ, sa¥sinot 24 mïne‰us ilgo ‰Ç

dienesta pild¥‰anas laiku l¥dz laikam, kas vienÇds ar obligÇto militÇro dienestu, – 12

mïne‰iem.

Dzimumu l¥dzties¥ba un sievie‰u ties¥bas

8. septembr¥ Ministru kabinets apstiprinÇja Valsts programmu dzimumu l¥dzties¥bas

¥steno‰anai LatvijÇ 2005.–2006. gadam. ProgrammÇ ir noteiktas vairÇkas prioritÇtes:

paaugstinÇt sabiedr¥bas informït¥bu dzimumu l¥dzties¥bas jautÇjumos, veicinÇt darba un

Æimenes dz¥ves apvieno‰anu, paaugstinÇt izpratni par dzimumu l¥dzties¥bas jautÇjumiem

un veidot ilgtspïj¥gu dzimumu l¥dzties¥bas politikas ¥steno‰anas mehÇnismu, kÇ ar¥ novïrst

vardarb¥bu Æimenï. Novembr¥ LabklÇj¥bas ministrija r¥koja sabiedr¥bas informï‰anas

kampa¿u par dzimumu l¥dzties¥bas jautÇjumiem “KÇpïc nï?”. Kampa¿as mïr˙is bija

apspriest sievie‰u un v¥rie‰u lomu sabiedr¥bÇ un ar to saist¥tos priek‰status.

ANO Sievie‰u diskriminÇcijas izskau‰anas komiteja publicïja noslïguma secinÇjumus un

ieteikumus saist¥bÇ ar Latvijas sniegto zi¿ojumu par Konvencijas par jebkuras sievie‰u

diskriminÇcijas izskau‰anu (CEDAW) izpildi. (S¥kÇk skat¥t sada∫Ç par starptautisko

organizÇciju rekomendÇcijÇm.)

38

2. martÇ Ministru kabinets apstiprinÇja Valsts programmu cilvïku tirdzniec¥bas novïr‰anai

2004.– 2008. gadam, diemÏïl 2004. gadÇ tai netika pie‰˙irti l¥dzek∫i. 2004. gada 7. apr¥l¥

Saeima pie¿ïma un apstiprinÇja ANO Konvencijas pret transnacionÇlo organizïto

noziedz¥bu Protokolu par cilvïku tirdzniec¥bas, jo sevi‰˙i tirdzniec¥bas ar sievietïm un

bïrniem novïr‰anu, apkaro‰anu un sod¥‰anu par to. Protokols LatvijÇ stÇjÇs spïkÇ 29. apr¥l¥.

SavukÇrt 16. decembr¥ Saeima tre‰ajÇ las¥jumÇ pie¿ïma groz¥jumus KriminÇllikuma 154.1

panta “Cilvïku tirdzniec¥ba” 1. da∫Ç, izslïdzot no tÇs vÇrdus “uz Çrvalsti”. TÇdïjÇdi ar¥

Latvijas iek‰ienï veikta cilvïku tirdzniec¥ba tiek kvalificïta kÇ noziedz¥gs nodar¥jums.

Likuma groz¥jumi ar¥ palielina soda maksimÇlo robeÏu no ãetriem uz se‰iem gadiem par

personas nost¥‰anu ar tÇs piekri‰anu uz Çrvalsti seksuÇlai izmanto‰anai (KL 165.1 panta

“Personas nost¥‰ana seksuÇlai izmanto‰anai” 1. da∫a).

2004. gadÇ par cilvïku tirdzniec¥bu tika ierosinÇtas 30 kriminÇllietas, 41 persona tika

saukta pie kriminÇlatbild¥bas par noziedz¥giem nodar¥jumiem, kas saist¥ti ar cilvïku

tirdzniec¥bu. 2004. gadÇ par cilvïku tirdzniec¥bu (KL 154.1 pants) netika notiesÇta neviena

persona, bet par personas nost¥‰anu ar tÇs piekri‰anu uz Çrvalsti seksuÇlai izmanto‰anai –

4 personas, no kurÇm viena – ar br¥v¥bas at¿em‰anu, bet tr¥s – nosac¥ti.

2004. gadÇ cilvïku tirdzniec¥bÇ cietu‰o personu rehabilitÇciju sadarb¥bÇ ar StarptautiskÇs

migrÇcijas organizÇcijas Latvijas biroju veica nevalstiskÇ organizÇcija Resursu centrs

sievietïm “Marta”. 13 cietu‰ajÇm sievietïm tika nodro‰inÇta sociÇlÇ rehabilitÇcija un

sniegta psiholoÆiskÇ, juridiskÇ, medic¥niskÇ, kÇ ar¥ materiÇlÇ pal¥dz¥ba.

Pacientu ties¥bas

2004. gadÇ Vesel¥bas ministrijas (VM) Medic¥niskÇs aprpes un darbspïjas ekspert¥zes

kvalitÇtes kontroles inspekcijas (MADEKKI) sa¿emto iesniegumu un sdz¥bu skaits par

pacientu ties¥bu pÇrkÇpumiem gandr¥z dubultojÇs, sal¥dzinot ar 2003. gadu, – tika

iesniegtas 956 sdz¥bas. No izskat¥‰anai pie¿emtajiem 892 iesniegumiem par pamatotiem

tika atz¥ti nedaudz vairÇk nekÇ puse iesniegumu, 224 Çrstiem piespriests naudas sods.

VisvairÇk sdz¥bu attiecÇs uz primÇro vesel¥bas aprpi, uz medic¥nisko aprpi Ieslodz¥juma

vietu pÇrvaldes iestÇdïs un uz psihiatrisko aprpi. SavukÇrt nevalstiskÇ pacientu ties¥bu

aizstÇv¥bas organizÇcija Latvijas Pacientu ties¥bu birojs sa¿ïma 1372 mutiskas un rakstiskas

sdz¥bas, galvenokÇrt par Çrstniec¥bas kvalitÇti slimn¥cÇs un polikl¥nikÇs, Æimenes Çrstu

atteikumiem nost¥t pacientus pie speciÇlistiem un nepamatotu atteik‰anos izrakst¥t valsts

kompensïjamos medikamentus.

39

LCESC 2003. gada pÇrskatÇ minïtajÇ pacientes K. lietÇ par vesel¥bai nodar¥tÇ kaitïjuma

atl¥dz¥bas apjoma noteik‰anu un kompensÇcijas piedzi¿u (R¥gas apgabaltiesÇ tika iesniegta

pras¥ba pret medic¥nas sabiedr¥bu ARS) 2004. gada 26. oktobr¥ tika panÇkts mierizl¥gums.

Abas puses vienojÇs neizpaust informÇciju par kompensÇcijas apmïru. SavukÇrt pacientes

N. lietÇ pret R¥gas Dzemd¥bu namu par kompensÇcijas piedzi¿u par N. bïrna vesel¥bai

nodar¥to kaitïjumu tika piepras¥ta papildu ekspert¥ze.

2004. gadÇ sabiedr¥bas uzman¥bas lokÇ parÇd¥jÇs jauns pacientu ties¥bu jautÇjums – mÇjas

dzemd¥bas. Gada sÇkumÇ speciÇlisti apsprieda vald¥bas plÇnotos groz¥jumus SeksuÇlÇs un

reprodukt¥vÇs vesel¥bas likumÇ, kas akceptïtu ties¥bas izvïlïties mÇjas dzemd¥bas

kvalificïtas vecmÇtes vai ginekologa – dzemd¥bu speciÇlista uzraudz¥bÇ. Lai gan

groz¥jumus SeksuÇlÇs un reprodukt¥vÇs vesel¥bas likumÇ Ministru kabinets akceptïja 11.

maijÇ, SaeimÇ tie netika pie¿emti. Novembr¥ Administrat¥vajÇ rajona tiesÇ tika pie¿emti

pieteikumi par Vidzemes priek‰pilsïtas un Kurzemes rajona izpilddirekciju dzimtsarakstu

noda∫u atteik‰anos reÆistrït divus mÇjÇs dzimu‰us bïrnus. Abu dzimtsarakstu noda∫u

darbinieki norÇd¥ja, ka r¥koju‰ies saska¿Ç ar SeksuÇlÇs un reprodukt¥vÇs vesel¥bas likumu,

par reÆistrÇcijas atteikuma iemeslu minot to, ka bïrnu dzim‰anu apliecinÇju‰as vecmÇtes,

bet, saska¿Ç ar CivilstÇvok∫a aktu reÆistrÇcijas likumu, izzi¿u par bïrna piedzim‰anu var

izsniegt tikai medic¥nas iestÇde vai Çrsts. Likums neparedz ‰Çdas ties¥bas vecmÇtei.

Novembr¥ pïc R¥gas mïra Gundara BojÇra r¥kojuma abi bïrni tika reÆistrïti. 23. decembr¥

Administrat¥vÇ rajona tiesa atzina par prettiesisku Vidzemes priek‰pilsïtas un Kurzemes

rajona izpilddirekciju dzimtsarakstu noda∫u darbinieku r¥c¥bu, atsakoties reÆistrït mÇjÇs

dzimu‰os bïrnus, un apmierinÇja pras¥bas par nodar¥tÇ morÇlÇ kaitïjuma atl¥dz¥bu L.

Æimenei 1000 latu apmïrÇ un H. Æimenei 500 latu apmïrÇ.

2004. gadÇ asins donors M.Dz. iesdzïja R¥gas pilsïtas Zieme∫u rajona tiesÇ P. Stradi¿a

Kl¥nisko universitÇtes slimn¥cu, Iek‰lietu ministrijas polikl¥niku un tre‰o personu – Jras

medic¥nas centru – par neinformï‰anu, ka vi¿a asin¥s atrasts C hepat¥ta v¥russ, pieprasot no

Çrstniec¥bas iestÇdïm zaudïjumu atl¥dz¥bu 30 000 latu apmïrÇ. Pras¥tÇjs uzskata, ka

infekcija iegta 1991. gadÇ Jras medic¥nas centrÇ veiktÇs operÇcijas laikÇ. 1998. gadÇ

M.Dz. nodeva asinis P. Stradi¿a Kl¥niskajÇ universitÇtes slimn¥cÇ un vi¿a asin¥s tika

konstatïts C hepat¥ta v¥russ, taãu M.Dz. par ‰o faktu netika informïts. Tobr¥d M.Dz. strÇdÇja

Iek‰lietu ministrijas (IeM) Valsts ugunsdzïs¥bas un glÇb‰anas dienestÇ un Iek‰lietu

ministrijas polikl¥nikÇ veica regulÇras vesel¥bas pÇrbaudes. TajÇs tika atz¥ts, ka M.Dz. ir

vesels, tÇpïc nekÇda Çrstï‰ana netika sÇkta. 12. oktobr¥ tiesa noraid¥ja M.Dz. pras¥bu, un

pras¥tÇjs to pÇrsdzïja R¥gas apgabaltiesÇ. L¥dz¥gi gad¥jumi rosinÇju‰i sabiedr¥bÇ diskusiju

par to, vai Çrstniec¥bas iestÇdïm ir jÇinformï pacients par anal¥zïs atklÇtu infekciju, ja

persona pati par to nav interesïjusies.

40

StarptautiskÇs cilvïkties¥bu aizsardz¥bas institcijas

2004. gadÇ Eiropas Cilvïkties¥bu tiesa pasludinÇja spriedumus tr¥s lietÇs pret Latviju – Vides

aizsardz¥bas klubs pret Latviju, Tatjana Îdanoka pret Latviju un Mihails Farbtuhs pret

Latviju. Kop‰ 2002. gada lietÇs pret Latviju biju‰i septi¿i Eiropas Cilvïkties¥bu tiesas

spriedumi (tai skaitÇ viens mierizl¥gums). 2004. gadÇ vald¥ba sa¿ïma uzaicinÇjumu sniegt

komentÇrus 38 lietÇs, un piecas lietas ECT pie¿ïma izskat¥‰anai pïc bt¥bas. No tÇm ãetras

attiecas uz pirmstiesas apcietinÇjumu (ECK 5. pants – ties¥bas uz br¥v¥bu un dro‰¥bu – un 6.

pants – ties¥bas uz lietas taisn¥gu izskat¥‰anu), bet viena – uz ties¥bÇm uz privÇto dz¥vi un

Æimenes dz¥vi (ECK 8. pants).

No 23. l¥dz 28. februÇrim Latviju apmeklïja ANO Darba grupa par patva∫¥gu aizturï‰anu,

savukÇrt no 5. l¥dz 12. maijam LatvijÇ tre‰ajÇ – ad hoc (pïk‰¿Ç ÇrkÇrtas) – viz¥tï ieradÇs

Eiropas Sp¥dzinljanas novïr‰anas komiteja. JlijÇ Latvija sniedza zi¿ojumu ANO Sievie‰u

diskriminÇcijas izskau‰anas komitejai.

Starptautisko cilvïkties¥bu aizsardz¥bas organizÇcijurekomendÇcijas

Apvienoto NÇciju OrganizÇcijas Darba grupapar patva∫¥gu aizturï‰anu

No 2004. gada 23. l¥dz 28. februÇrim pïc Latvijas vald¥bas ielguma Latviju apmeklïja

ANO Darba grupa par patva∫¥gu aizturï‰anu. TÇ bija pirmÇ ANO Cilvïkties¥bu komisijas

tematiskÇs darba grupas viz¥te LatvijÇ. Darba grupa apmeklïja piecus cietumus R¥gÇ, Cïs¥s

un Daugavpil¥, vairÇkus policijas ¥slaic¥gÇs aizturï‰anas izolatorus R¥gÇ un Rïzeknï, R¥gas

Psihiatrijas centra stacionÇru, patvïruma meklïtÇju izmitinljanas centru “Mucenieki” un

nelegÇlo imigrantu uzturï‰anÇs nometni “Olaine”.

Darba grupa zi¿ojumÇ Latvijas valstij rekomendï: nodro‰inÇt aizturïtajÇm personÇm pieeju

advokÇtam un iespïju no aizturï‰anas br¥Ïa informït Æimenes locek∫us par aizturï‰anas

faktu; atcelt normu, kas liek apsdzïtajai personai, ja tÇ atz¥ta par vain¥gu, apmaksÇt

aizstÇv¥bai nor¥kotÇ advokÇta pakalpojumus; pak∫aut tiesas kontrolei policijÇ izteiktu

atteik‰anos no advokÇta pal¥dz¥bas, lai nodro‰inÇtu ‰¥s atteik‰anÇs patiesi br¥vprÇt¥go

raksturu. Darba grupa aicina vald¥bu garantït pirmstiesas izmeklï‰anas stadijÇ vienÇdas

ties¥bas aizstÇv¥bas un apsdz¥bas pusei, kÇ ar¥ nodro‰inÇt apsdzïtajai personai un tÇs

aizstÇvim pieeju visiem lietas dokumentiem no apsdz¥bas cel‰anas br¥Ïa. Darba grupa

aicina vald¥bu izvïrtït pastÇvo‰o likumdo‰anu un censties panÇkt, lai pirmstiesas

41

apcietinÇjums tiktu piemïrots tikai kÇ galïjais l¥dzeklis un lai tiktu sa¥sinÇti apcietinÇjuma

termi¿i, kÇ ar¥ iesaka izvair¥ties no apcietinÇto turï‰anas vai nost¥‰anas uz policijas

¥slaic¥gÇs aizturï‰anas izolatoriem jau pïc ievieto‰anas br¥v¥bas at¿em‰anas vietÇs, lai veiktu

tur izmeklï‰anas darb¥bas. Tika ieteikts ar¥ izvair¥ties no administrat¥vÇ aresta izpildes

policijas ¥slaic¥gÇs aizturï‰anas izolatoru telpÇs un paredzït alternat¥vas br¥v¥bas at¿em‰anai.

Darba grupa aicina vald¥bu nodro‰inÇt, lai sdz¥bas par policijas darbiniekiem izskat¥tu

neatkar¥ga un objekt¥va sdz¥bu izskat¥‰anas institcija. TÇ aicina Latvijas valsti izveidot

¥pa‰u nepilngad¥go just¥cijas sistïmu, apcietinÇjumu nepilngad¥gajiem piemïrot tikai

galïjas nepiecie‰am¥bas gad¥jumÇ, apcietinÇjuma reÏ¥mu pielÇgot nepilngad¥go vecuma

¥patn¥bÇm, kÇ ar¥ papla‰inÇt tiesu pilnvaras nepilngad¥go lietu izskat¥‰anÇ. Attiec¥bÇ uz

Çrvalstnieku administrat¥vo aizturï‰anu Darba grupa rekomendï vald¥bai izvair¥ties no tÇdu

personu aizturï‰anas, kuras saska¿Ç ar Latvijas likumdo‰anu tiek atz¥tas par Çrvalstniekiem,

bet kurÇm ar Latvijas valsti ir notur¥gas saites; nodro‰inÇt aizturïtajiem imigrantiem

efekt¥vus juridiskus l¥dzek∫us, lai apstr¥dïtu administrat¥vos lïmumus par aizturï‰anu,

izbrauk‰anu un izraid¥‰anu; pagarinÇt termi¿us paÇtrinÇtas patvïruma izskat¥‰anas

procedras ietvaros, ¥pa‰i, lai garantïtu lïmumu pÇrsdzï‰anas efektivitÇti personÇm, kuru

lgums pïc patvïruma ticis noraid¥ts; samazinÇt imigrantu aizturï‰anas maksimÇlo

termi¿u.

L¥dz 2004. gada beigÇm zi¿ojums bija pieejams tikai ang∫u valodÇ.

ANO Sievie‰u diskriminÇcijas izskau‰anas komiteja

2004. gada jlijÇ Latvija zi¿oja ANO Sievie‰u diskriminÇcijas izskau‰anas komitejai par

ANO Konvencijas par jebkuras sievie‰u diskriminÇcijas izskau‰anu izpildi. Kaut ar¥ Latvija

konvenciju ratificïja jau 1991. gadÇ, ‰is bija Latvijas pirmais zi¿ojums komitejai, kas tika

iesniegts, apvienojot sÇkotnïjo, otro un tre‰o zi¿ojumu.

Komiteja rekomendï Latvijai iek∫aut Satversmï vai citos normat¥vajos aktos sievie‰u

diskriminÇcijas defin¥ciju, kas atbilstu konvencijas 1. pantam, un dzimumu l¥dzties¥bas

principu, kas atbilstu konvencijas 2.(a) pantam.

Komiteja iesaka nostiprinÇt nacionÇlos mehÇnismus dzimumu l¥dzties¥bas jomÇ, skaidri

nosakot to pilnvaras, pienÇkumus un mijiedarb¥bu, kÇ ar¥ pie‰˙irt pietiekamu finansïjumu

funkciju adekvÇtai izpildei. TÇ iesaka Latvijai pie¿emt visaptvero‰u dzimumu l¥dzties¥bas

likumu. Komiteja iesaka Latvijai ar sabiedr¥bai un medijiem ¥pa‰i izstrÇdÇtu programmu

pal¥dz¥bu censties mazinÇt stereotipu ietekmi un diskriminïjo‰o attieksmi pret v¥rie‰u un

42

sievie‰u lomu sabiedr¥bÇ. Komiteja rekomendï Latvijai veikt pagaidu ¥pa‰os pasÇkumus, lai

palielinÇtu sievie‰u skaitu lïmumu pie¿em‰anas l¥me¿os valsts institcijÇs, un par ‰o tïmu

r¥kot informat¥vas kampa¿as.

Komiteja mudina Latviju uzlabot datu vÇk‰anas sistïmu dzimumu griezumÇ, ¥pa‰i attiec¥bÇ

uz informÇciju par vardarb¥bu pret sievietïm, pie¿emt normat¥vos aktus attiec¥bÇ uz

vardarb¥bu Æimenï un definït izvaro‰anu Æimenï kÇ kriminÇli sodÇmu nodar¥jumu,

nodro‰inÇt sievietïm – vardarb¥bas upuriem – jurista pal¥dz¥bu un tl¥tïju aizsardz¥bu,

piemïram, ar r¥kojumu aizliedzot tuvoties apdraudïtajai personai, kÇ ar¥ iekÇrtot pietiekami

daudz patversmju vardarb¥bas upuriem un veikt pasÇkumus, lai veicinÇtu amatpersonu

izpratni (sevi‰˙i ties¥bu aizsardz¥bas, vesel¥bas aprpes un sociÇlajÇs iestÇdïs) par visu

veidu vardarb¥bu. TÇ rekomendï Latvijai piln¥bÇ ¥stenot un finansït nacionÇlo stratïÆiju

c¥¿ai pret sievie‰u un meite¿u tirdzniec¥bu, kÇ ar¥ meklït un risinÇt cilvïku tirdzniec¥bas

cïlo¿us. Komiteja aicina Latviju dar¥t visu, lai mazinÇtu sievie‰u prostitciju, tai skaitÇ

apkarojot piepras¥jumu pïc prostitcijas, kÇ ar¥ rad¥t izgl¥t¥bas un darba iespïjas jaunÇm

meitenïm, kas pak∫autas prostitcijas riskam.

Latvija tiek aicinÇta mazinÇt profesiju segregÇciju un nodro‰inÇt vienl¥dz¥gas iespïjas

sievietïm un v¥rie‰iem darba tirg, kÇ ar¥ izstrÇdÇt un ieviest ¥pa‰as apmÇc¥bu programmas

daÏÇdÇm sievie‰u bezdarbnieãu grupÇm. Komiteja pauÏ neapmierinÇt¥bu ar piln¥gu

informÇcijas trkumu vald¥bas zi¿ojumÇ attiec¥bÇ uz mazÇkumtaut¥bu sievietïm un gados

vecÇkÇm sievietïm un aicina Latviju nÇkamajÇ zi¿ojumÇ sniegt mazÇkumtaut¥bu sievie‰u

situÇcijas vispus¥gu atainojumu, ietverot ar¥ detalizïtus datus. Komiteja aicina Latviju

parakst¥t un ratificït vai pievienoties konvencijas papildprotokolam, kas paredz individuÇlu

sdz¥bu iesnieg‰anu ANO Sievie‰u diskriminÇcijas izskau‰anas komitejai.

Eiropas Padomes Cilvïkties¥bu komisÇrs

Eiropas Padomes Cilvïkties¥bu komisÇrs Alvaro Hils-Robless apmeklïja Latviju no 2003.

gada 5. l¥dz 8. oktobrim, un vi¿a zi¿ojums par viz¥ti tika publicïts 2004. gada 12. februÇr¥.

Zi¿ojumÇ pievïrsta uzman¥ba jautÇjumiem, kas saist¥ti ar ties¥bu aizsardz¥bas institciju

darb¥bu, piemïram, pÇrkÇpumiem policijÇ, ieskaitot policijas vardarb¥bu, sdz¥bu

izskat¥‰anas kÇrt¥bai un mehÇnismiem attiec¥bÇ uz policijas darbiniekiem, apstÇk∫iem

izmeklï‰anas cietumos un policijas ¥slaic¥gÇs aizturï‰anas izolatoros. Zi¿ojumÇ aicinÇts

slïgt CentrÇlcietuma slimn¥cu, lai to izremontïtu, un tikmïr pÇrvietot pacientus uz citu,

medic¥niskai aprpei piemïrotu iestÇdi. EP Cilvïkties¥bu komisÇrs kritizïja pÇrÇk ilgos

apcietinÇjuma termi¿us, uzsvïra, ka nereti apcietinÇjums tiek pagarinÇts, apcietinÇtajai

43

personai nestÇjoties tiesas priek‰Ç, un norÇd¥ja, ka ‰Çda kÇrt¥ba var rad¥t problïmas Eiropas

Cilvïkties¥bu konvencijas kontekstÇ.

Zi¿ojumÇ skarti jautÇjumi, kas saist¥ti ar nepilso¿u naturalizÇciju, un komisÇrs aicina

Latviju atvieglot naturalizÇcijas kÇrt¥bu veciem cilvïkiem, inval¥diem un jaunie‰iem, vairÇk

iesaist¥t nepilso¿us valsts politiskajÇ dz¥vï un, lai veicinÇtu vi¿u naturalizÇciju un

integrÇciju, izvïrtït iespïju pie‰˙irt ties¥bas piedal¥ties pa‰vald¥bu vïlï‰anÇs. KomisÇrs

aicina vienkÇr‰ot pïc 1991. gada 21. augusta dzimu‰o nepilso¿u bïrnu, kuriem ir ties¥bas

sa¿emt pilson¥bu bez naturalizï‰anÇs, reÆistrÇciju pilson¥bÇ. KomisÇrs aicina Latviju

ratificït VispÇrïjo konvenciju par nacionÇlo minoritlju aizsardz¥bu, atvieglot

mazÇkumtaut¥bu valodu lieto‰anas noteikumus, ∫aujot lietot ar¥ oficiÇlajÇ sarakstï, kÇ ar¥

palielinÇt finansïjumu latvie‰u valodas mÇc¥bu programmÇm. Latvija tiek aicinÇta

nodro‰inÇt valsts atbalstu vidusskolÇm ar mazÇkumtaut¥bu mÇc¥bvalodu, lai izgl¥t¥bas

reforma nepazeminÇtu mÇc¥bu procesa kvalitÇti. Zi¿ojumÇ tiek ieteikts veicinÇt sadarb¥bu

starp Izgl¥t¥bas un zinÇtnes ministriju, skolotÇjiem un vecÇkiem, lai noteiktu labÇko

reformas ievie‰anas modeli un termi¿u, izveidot augstÇkÇs izgl¥t¥bas programmas

mazÇkumtaut¥bu valodu skolotÇju sagatavo‰anai un mÇc¥bu programmas citu priek‰metu

pasnieg‰anai mazÇkumtaut¥bu valodÇs, kÇ ar¥ nodro‰inÇt mÇc¥bu grÇmatu izdo‰anu

mazÇkumtaut¥bu valodÇs. Latvija tiek aicinÇta iespïjami dr¥zÇk pie¿emt PsihiatriskÇs

pal¥dz¥bas likumu un rad¥t efekt¥vu sistïmu sievie‰u un bïrnu aizsardz¥bai pret vardarb¥bu

Æimenï.

44

1. pielikums

LCESC juridiskÇs konsultÇcijas 2004. gadÇ

2004. gadÇ LCESC sniedza 182 bezmaksas juridiskÇs konsultÇcijas. Sal¥dzinot ar 2003.

gadu, konsultÇciju skaits pieaudzis par 22. Daudz vairÇk nekÇ iepriek‰ïjÇ gadÇ iesniegtas

sdz¥bas par personu ties¥bu pÇrkÇpumiem policijÇ. Sal¥dzino‰i daudz sdz¥bu bijis par

personu ar psihiskÇs vesel¥bas traucïjumiem ties¥bÇm, sevi‰˙i saist¥bÇ ar to negodprÇt¥gu

atz¥‰anu par r¥c¥bnespïj¥gÇm. TÇpat kÇ iepriek‰ daudz iesniegumu sa¿emts no ieslodz¥juma

vietÇm. Pieaudzis konsultÇciju skaits par diskriminÇcijas jautÇjumiem.

Tïma Latviski Krieviski Angliski Kurlmïms KopÇTies¥bas netikt diskriminïtam 8 8 4 1 21

Ties¥bu pÇrkÇpumi policijÇ 19 12 1 32

Ties¥bu pÇrkÇpumi 4 11 15ieslodz¥juma vietÇs

Ties¥bu pÇrkÇpumi 2 7 1 10imigrÇcijas iestÇdïs

Ties¥bu pÇrkÇpumibru¿otajos spïkos 1 1

Ties¥bu pÇrkÇpumi psihiatriskÇs 9 6 15Çrstniec¥bas iestÇdïs

Ties¥bu pÇrkÇpumi apsardzes 1 1dienestu darb¥bÇ

Vardarb¥ba Æimenï 1 1

Ties¥bas uz labu administrÇciju 1 3 1 5

Ties¥bas uz taisn¥gu tiesu 1 5 6

Ties¥bas uz ¥pa‰umu 1 1

Darba ties¥bas 9 1 10

Pulcï‰anÇs br¥v¥ba 2 2

Pilson¥ba 1 1 1 3

Vïlï‰anu ties¥bas 1 1

ReliÆijas br¥v¥ba 1 1

Bïrnu ties¥bas 6 3 9

Pacientu ties¥bas 2 2

Dz¥vok∫a ties¥bas 5 3 8

SociÇlÇs ties¥bas 4 4

Lgumi sniegt informÇciju 13 11 1 25juridiskos jautÇjumos

Citi cilvïkties¥bu jautÇjumi 5 2 2 9

KopÇ 96 74 10 2 182

45

46

2. pielikums

LCESC aktivitÇtes 2004. gadÇ

PUBLIKÅCIJAS UN ZIøOJUMI

Preses pÇrskats par mazÇkumtaut¥bu un integrÇcijas jautÇjumiem Integration Monitor,

Latvijas Cilvïkties¥bu un etnisko studiju centrs, www.humanrights.org.lv, www.policy.lv,

publicïts ang∫u valodÇ katru dienu.

Latvijas Cilvïkties¥bu un etnisko studiju centrs, Cilvïkties¥bas LatvijÇ 2003.gadÇ / Human

Rights in Latvia in 2003, Gada pÇrskats (latvie‰u un ang∫u valodÇ), R¥ga: LCESC, 2004; (ar¥

internetÇ: www.humanrights.org.lv, (latvie‰u, ang∫u un krievu valodÇ) 27.04.2004,

www.politika.lv, 29.04.2004).

Latvijas Cilvïkties¥bu un etnisko studiju centrs, “Latvia”, Human Rights in the OSCE

Region: Europe, Central Asia and North America: Report 2004 (Events of 2003). Vienna:

International Helsinki Federation for Human Rights (IHF), 2004.

Djaãkova Svetlana, Latvijas Cilvïkties¥bu un etnisko studiju centrs, Sabiedr¥bas l¥dzdal¥ba

R¥gas pa‰vald¥bas lïmumu pie¿em‰anÇ: etniskie aspekti, R¥ga: LCESC, 2004; (ar¥ internetÇ:

www.politika.lv, 6.04.2004).

Kamenska Anhelita, Latvijas Cilvïkties¥bu un etnisko studiju centrs sadarb¥bÇ ar

SabiedriskÇs politikas centru “Providus”, RokasgrÇmata slïgto iestÇÏu monitoringa

veicïjiem, R¥ga: LCESC, 2003; (ar¥ internetÇ: www.humanrights.org.lv, 23.04.2004).

Krup¿ikova Marina, Latvijas Cilvïkties¥bu un etnisko studiju centrs, Daudzveid¥ba Latvijas

mÇc¥bu grÇmatÇs un Diversity in Latvian Textbooks (latvie‰u un ang∫u valodÇs), R¥ga:

LCESC, 2004; (ar¥ internetÇ: www.humanrights.org.lv, 16.11.2004.; www.politika.lv,

16.11.2004; www.policy.lv, 23.11.2004).

Latvijas Cilvïkties¥bu un etnisko studiju centrs, InformÇcija aizturïtajiem imigrantiem

(latvie‰u, krievu, ang∫u, franãu, spÇ¿u un arÇbu valodÇs), R¥ga: LCESC, 2004.

Kamenska Anhelita, Pce Ilvija, “Kas uzrauga policiju LatvijÇ?”, Diena, 12.02.2004.

Djaãkova Svetlana, “Latvie‰u valoda klibo. IntegrÇcija ar¥”, www.politika.lv, 16.02.2004.

Kamenska Anhelita, Pce Ilvija, “Telefonakcijas “Nebaidies un informï par policijas

vardarb¥bu!” rezultÇti”, www.politika.lv, 2.03.2004.

Djaãkova Svetlana, “Latvie‰u valodas zinljanas un sabiedr¥bas integrÇcija”,

www.politika.lv, 16.03.2004.

Pce Ilvija, “Politiskais diskriminÇcijas ‰aurums”, www.politika.lv, 15.06.2004.; Zemgales

Zi¿as, 30.06.2004.

Pce Ilvija, “DiskriminÇcijas novïr‰anas likums LatvijÇ”,

www.stop-discrimination.info/index.php?id=5257, 30.09.2004.

Kamenska Anhelita, “Vai Latvijai vajadz¥gs cietums – monstrs?”, Diena, 4.10.2004.

Krup¿ikova Marina, “Komunisms kÇ realitÇtes ‰ovs. PÇrdomas pïc Karostas cietuma

apmeklïjuma”, Diena, 16.10.2004.

Leimane-Veldmeijere Ieva, “Ka˙is aiz loga”, SociÇlÇs Pal¥dz¥bas fonda Vïstis Nr.13,

2004. g. septembris; Akn¥stes psihoneiroloÆiskÇs slimn¥cas Pacientu padomes av¥ze,

oktobris; (ar¥ internetÇ: www.dialogi.lv, 20.10.2004).

Leimane-Veldmeijere Ieva, “A Cat at the Window” and the Report on Mental Hospitals in

Latvia [“Ka˙is aiz loga” un Zi¿ojums par psihoneiroloÆiskajÇm slimn¥cÇm LatvijÇ]

Newsletter of InterMinds (Skotija), 8. numurs, 2004. gada decembris, 9.–15.lpp.

Brands Kehre Ilze, “GrÇmata vïstures apzi¿ai” (par A.Aplbaumas grÇmatu Gulags: padomju

nomet¿u vïsture), Diena, 10.12.2004.

Brands Kehre Ilze, “Minority Education in Latvia”/ “MazÇkumtaut¥bu izgl¥t¥ba LatvijÇ”

(ang∫u un latvie‰u valodÇs), zi¿ojums EUMC, V¥ne, 2004.

LEKCIJAS, SEMINÅRI UN KONFERENCES LATVIJÅ

21. janvÇr¥ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs Baltijas Foruma organizïtajÇ apa∫Ç galda diskusijÇ

par Molotova-R¥bentropa paktu.

22. janvÇr¥ Ieva Leimane-Veldmeijere uzstÇjÇs ar zi¿ojumu par Sorosa fonda–Latvija un

LCESC kop¥go Cilvïku ar gar¥gÇs att¥st¥bas traucïjumiem un gar¥gi slimo intere‰u aizstÇ-

47

v¥bas programmu Cïsu rajona padomes un Vecpiebalgas psihoneiroloÆiskÇs slimn¥cas r¥ko-

tajÇ konferencï VecpiebalgÇ par Vidzemes sociÇlÇs integrÇcijas programmas veido‰anu.

12.–15. februÇr¥ Anhelita Kamenska un Ilvija Pce koordinïja ES projekta “Cilvïkties¥bu

monitorings: sp¥dzinljanas un necilvïc¥gas apie‰anÇs novïr‰ana slïgtajÇs iestÇdïs –

cietumos, policijas izolatoros un psihoneiroloÆiskajÇs iestÇdïs Baltijas valst¥s” ietvaros

organizïto anon¥mo telefonakciju “Nebaidies un informï par policijas vardarb¥bu!”.

13. februÇr¥ LCESC ar Eiropas Padomes (EP) atbalstu organizïja seminÇru deputÇtiem un

vald¥bas pÇrstÇvjiem par VispÇrïjo nacionÇlo minoritlju aizsardz¥bas konvenciju un tÇs

ratifikÇciju LatvijÇ, kurÇ piedal¥jÇs EP eksperti, LR Saeimas deputÇti un iesaist¥to ministriju

pÇrstÇvji. SeminÇru vad¥ja Ilze Brands Kehre.

16. februÇr¥ notika Svetlanas Djaãkovas pït¥juma “Latvie‰u valodas zinljanas un

sabiedr¥bas integrÇcija” prezentÇcija, ko organizïja SabiedriskÇs politikas centrs

“Providus”. TÇs ietvaros notika apa∫Ç galda diskusija par latvie‰u valodas apguves iespïjÇm

un politiku, ko vad¥ja Ilze Brands Kehre.

17. februÇr¥ Ilze Brands Kehre prezentïja pït¥juma “ReÆionÇlo aspektu loma pilson¥bas

jautÇjumu risinljanÇ” rezultÇtus LR NaturalizÇcijas pÇrvaldes organizïtajÇ konferencï.

18. februÇr¥ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs apa∫Ç galda diskusijÇ par mazÇkumtaut¥bu izgl¥t¥bu

LR SaeimÇ.

23. februÇr¥ Svetlana Djaãkova vad¥ja apa∫Ç galda diskusiju par pït¥jumu “Sabiedr¥bas

l¥dzdal¥ba R¥gas pa‰vald¥bas lïmumu pie¿em‰anÇ: etniskie aspekti”, ko organizïja LCESC.

10. martÇ Ilze Brands Kehre organizïja informat¥vu sanÇksmi Latvijas nevalstiskajÇm

organizÇcijÇm “European Youth for Human Rights” un AFROLAT – Eiropas T¥kla pret

rasismu (ENAR) dal¥bniecïm – , kurÇ piedal¥jÇs ENAR direktors un citi pÇrstÇvji.

12. martÇ Ilze Brands Kehre vad¥ja diskusiju par integrÇcijas programmÇm ±pa‰u uzdevumu

ministra sabiedr¥bas integrÇcijas lietÇs sekretariÇtÇ.

19. martÇ LCESC sadarb¥bÇ ar Mental Disability Advocacy Centre (MDAC) un Vesel¥bas

ministriju r¥koja seminÇru par PsihiatriskÇs pal¥dz¥bas likumprojektu LatvijÇ. SeminÇru

vad¥ja Ieva Leimane-Veldmeijere.

48

22. martÇ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs NacionÇlÇs programmas pret neieciet¥bu

prezentÇcijÇ ±pa‰u uzdevumu ministra sabiedr¥bas integrÇcijas lietÇs sekretariÇtÇ.

26. martÇ Ilze Brands Kehre sniedza zi¿ojumu par mazÇkumtaut¥bu izgl¥t¥bas reformu ES

misiju vad¥tÇjiem N¥derlandes vïstniec¥bÇ R¥gÇ.

7. apr¥l¥ seminÇrÇ, ko organizïja LCESC, Svetlana Djaãkova prezentïja pït¥jumu

“Sabiedr¥bas l¥dzdal¥ba R¥gas pa‰vald¥bas lïmumu pie¿em‰anÇ: etniskie aspekti”. Ilze

Brands Kehre vad¥ja pane∫diskusiju “Pa‰vald¥ba un iedz¥votÇji: partneri informïtas un

pilsoniski akt¥vas sabiedr¥bas veido‰anÇ”.

16. apr¥l¥ Svetlana Djaãkova LiepÇjÇ prezentïja pït¥jumu “Sabiedr¥bas l¥dzdal¥ba R¥gas

pa‰vald¥bas lïmumu pie¿em‰anÇ: etniskie aspekti” konferencï par sabiedr¥bas integrÇcijas

jautÇjumiem, ko organizïja SociÇlÇs un nacionÇlÇs integrÇcijas centrs un LiepÇjas

8. vidusskola.

20. apr¥l¥ Ilvija Pce piedal¥jÇs Saeimas Cilvïkties¥bu un sabiedrisko lietu komisijas sïdï,

kurÇ tika izskat¥ts DiskriminÇcijas novïr‰anas likuma projekts.

20. apr¥l¥ LCESC organizïja seminÇru “Personas ties¥bas un to ievïro‰ana ¥slaic¥gÇs

aizturï‰anas laikÇ”. Anhelita Kamenska referïja par Eiropas Padomes Sp¥dzinljanas

novïr‰anas komitejas mandÇtu un standartiem, Ilvija Pce – par Eiropas Cilvïkties¥bu un

pamatbr¥v¥bu Konvencijas 3. pantu (sp¥dzinljanas aizliegums), Laila GrÇvere – par ANO

un EP rekomendÇcijÇm Latvijai attiec¥bÇ uz policiju.

22. apr¥l¥ LCESC sadarb¥bÇ ar Eiropas Romu ties¥bu centru un LielbritÇnijas Årlietu un

sadraudz¥bas valstu ministrijas finansiÇlo atbalstu r¥koja seminÇru Latvijas nevalstiskajÇm

organizÇcijÇm “ES Padomes Rasu direkt¥va (2000/43/EC) un Latvija: nevalstisko

organizÇciju loma”, kurÇ Ilvija Pce uzstÇjÇs ar zi¿ojumiem par paraugprÇvu noz¥mi, kÇ ar¥

NVO lomu diskriminÇcijas novïr‰anÇ.

29. apr¥l¥ notika LCESC 2003. gada pÇrskata par cilvïkties¥bÇm un interneta mÇjas lapas

prezentÇcija un preses konference medijiem, valsts institciju un vïstniec¥bu pÇrstÇvjiem.

5. maijÇ LCESC sadarb¥bÇ ar N¥derlandes Helsinku komiteju (MATRA projekts) organizïja

konferenci “DiskriminÇcijas novïr‰ana EiropÇ un LatvijÇ: no likumdo‰anas l¥dz praksei”,

kurÇ piedal¥jÇs pretdiskriminÇcijas eksperti no N¥derlandes un LielbritÇnijas. Ilze Brands

Kehre atklÇja konferenci un vad¥ja divas pane∫diskusijas: “DiskriminÇcijas novïr‰ana EiropÇ”

49

un “MigrÇcija un diskriminÇcija”. Marina Krup¿ikova vad¥ja pane∫diskusijas “NodarbinÇt¥ba:

diskriminÇcijas novïr‰anas pras¥bas un instrumenti” un “NodarbinÇt¥ba: diskriminÇcijas

novïr‰ana un labas prakses piemïri”. Ieva Leimane-Veldmeijere sniedza zi¿ojumu

“MazaizsargÇtÇs grupas: personu ar intelektuÇlÇs att¥st¥bas traucïjumiem un gar¥gi slimo

nodarbinÇt¥ba LatvijÇ”. Ilvija Pce sniedza zi¿ojumu “NelegÇlie imigranti LatvijÇ”.

13. maijÇ Ilze Brands Kehre sniedza zi¿ojumu “StarptautiskÇ pieredze sabiedr¥bas integrÇcijas

politikas izstrÇdï un koordinÇcijÇ” ±pa‰u uzdevumu ministra sabiedr¥bas integrÇcijas lietÇs

sekretariÇta organizïtajÇ konferencï “Sabiedr¥bas integrÇcijas politikas att¥st¥ba”.

15. maijÇ Ieva Leimane-Veldmeijere R¥gÇ piedal¥jÇs starptautiskÇ seminÇra “Cilvïka cie¿a

un ties¥bas uz izgl¥t¥bu” diskusijÇs par izgl¥t¥bas pieejam¥bu sabiedr¥bas mazaizsargÇtajÇm

grupÇm.

20. maijÇ Ieva Leimane-Veldmeijere teica uzrunu Akn¥stes psihoneiroloÆiskÇs slimn¥cas

pacientu izstrÇdÇjumu veikali¿a “PaspÇrn¥te” atklljanÇ.

21. maijÇ Ieva Leimane-Veldmeijere uzstÇjÇs ar zi¿ojumu par Sorosa fonda–Latvija un

LCESC kop¥go Cilvïku ar gar¥gÇs att¥st¥bas traucïjumiem un gar¥gi slimo intere‰u aizstÇv¥bas

programmu Psihiatrijas centra r¥kotajÇ konferencï “Pa‰nÇv¥bas problïma LatvijÇ”.

25. maijÇ Ilze Brands Kehre prezentïja LCESC 2003. gada pÇrskatu par cilvïkties¥bÇm

Saeimas Cilvïkties¥bu un sabiedrisko lietu komisijai.

25. maijÇ Ilze Brands Kehre las¥ja referÇtu “Cilvïkties¥bas un parlamentÇrie‰u atbild¥ba”

ÎurnÇlistu savien¥bas seminÇrÇ.

4. jnijÇ Ilze Brands Kehre las¥ja referÇtu par stereotipiem Latvijas laikrakstos un mediju

lomu aizspriedumu veicinljanÇ ±pa‰u uzdevumu ministra sabiedr¥bas integrÇcijas lietÇs

sekretariÇta organizïtajÇ konferencï “Mediji un stereotipi”.

16. jnijÇ Svetlana Djaãkova las¥ja lekciju “MazÇkumtaut¥bu NVO loma papla‰inÇtajÇ

EiropÇ” konferencï “ MazÇkumtaut¥bu NVO loma un l¥dzdal¥ba etniskÇs integrÇcijas un

sabiedr¥bas l¥dzdal¥bas procesÇ”, ko organizïja NVO “PilsoniskÇ iniciat¥va XIX” un Latvijas

Sabiedr¥bas integrÇcijas fonds.

22. jnijÇ LCESC un AtvïrtÇs sabiedr¥bas institta (OSI) EUMAP sadarb¥bÇ ar “Programmu

gar¥gi slimo cilvïku intere‰u aizstÇv¥bai” organizïja apa∫Ç galda diskusiju “Izgl¥t¥bas apguves

50

un nodarbinÇt¥bas iespïjas cilvïkiem ar intelektuÇlÇs att¥st¥bas traucïjumiem”. Ieva Leimane-

Veldmeijere vad¥ja diskusiju un uzstÇjÇs ar zi¿ojumiem par izgl¥t¥bu un nodarbinÇt¥bu.

9. jlijÇ Svetlana Djaãkova las¥ja lekciju un vad¥ja seminÇru par valodas politiku LatvijÇ

Latgales un Vidzemes reÆiona NVO un mazÇkumtaut¥bu pÇrstÇvjiem ValmierÇ, ko

organizïja Vidzemes augstskola.

14. jlijÇ Ilze Brands Kehre las¥ja lekciju par cilvïkties¥bÇm un diskriminÇciju Vidzemes

augstskolas studentiem.

18. jlijÇ JaunÇs Akadïmijas vasaras nometnes studentiem MïrsragÇ Ilze Brands Kehre

las¥ja lekciju par diskriminÇciju, bet Anhelita Kamenska – par slïgtajÇm iestÇdïm un

personÇm, kam at¿emta br¥v¥ba.

23. jlijÇ Ieva Leimane-Veldmeijere piedal¥jÇs ±pa‰u uzdevumu ministra sabiedr¥bas

integrÇcijas lietÇs sekretariÇta r¥kotajÇ diskusijÇ par integrÇciju dzimuml¥dzties¥bas aspektÇ.

18. augustÇ Marina Krup¿ikova prezentïja pït¥juma “Daudzveid¥ba Latvijas mÇc¥bu

grÇmatÇs” rezultÇtus Latvie‰u valodas apguves valsts programmas gada konferencï.

19. augustÇ Ilze Brands Kehre las¥ja referÇtu “Ekonomistu apvien¥bai 2010” S¥kragÇ

“IntegrÇcija un diskriminÇcijas novïr‰ana kÇ ekonomiskÇs att¥st¥bas faktori”.

23. augustÇ LCESC ar Eiropas Padomes InformÇcijas biroja, Zieme∫valstu Ministru padomes

informÇcijas biroja un Francijas vïstniec¥bas atbalstu organizïja seminÇru izgl¥t¥bas

ekspertiem un vald¥bas pÇrstÇvjiem “Daudzvalod¥gums mÇc¥bu procesÇ Eiropas kontekstÇ”.

Ilze Brands Kehre vad¥ja seminÇru un sniedza zi¿ojumu “Daudzvalod¥gums un

starpkulturÇlisms kÇ vïrt¥bas papla‰inÇtajÇ EiropÇ”.

27. augustÇ Dace Lukumiete piedal¥jÇs ekspertu seminÇrÇ “Romu kultras att¥st¥ba LatvijÇ:

kompetence un iespïjas EiropÇ”.

27. augustÇ Ieva Leimane-Veldmeijere piedal¥jÇs Akn¥stes psihoneiroloÆiskÇs slimn¥cas 50

gadu jubilejas svin¥bÇs un teica uzrunu slimn¥cas kolekt¥vam.

27. augustÇ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs NVO tik‰anÇs ar Latvijas Valsts prezidenti, lai

apspriestu NVO lomu demokrÇtiskÇ sabiedr¥bÇ.

51

9. septembr¥ Ieva Leimane-Veldmeijere piedal¥jÇs seminÇrÇ Strenãu psihoneiroloÆiskajÇ

slimn¥cÇ un uzstÇjÇs ar zi¿ojumu par pa‰pal¥dz¥bas grupu noz¥mi un veido‰anos LatvijÇ.

9. septembr¥ LCESC LiepÇjÇ organizïja reÆionÇlo seminÇru “DiskriminÇcijas novïr‰ana

EiropÇ un LatvijÇ: teorija un prakse”. Ilze Brands Kehre, Ilvija Pce un Laila GrÇvere

uzstÇjÇs ar zi¿ojumiem un vad¥ja apmÇc¥bas.

15. septembr¥ Ieva Leimane-Veldmeijere un Eva Ikauniece piedal¥jÇs Strenãu

psihoneiroloÆiskÇs slimn¥cas pacientu kluba un bibliotïkas atklljanas svïtkos.

24. septembr¥ Ieva Leimane-Veldmeijere organizïja Igaunijas, Lietuvas un UngÇrijas partneru

tik‰anos ES projekta “Cilvïkties¥bu monitorings: sp¥dzinljanas un necilvïc¥gas apie‰anÇs

novïr‰ana slïgtajÇs iestÇdïs – cietumos, policijas izolatoros un psihoneiroloÆiskajÇs iestÇdïs

Baltijas valst¥s” ietvaros, lai apspriestu politikas anal¥zes pït¥jumu par cilvïkties¥bu situÇciju

psihiatrijÇ.

4.–10. oktobr¥ Ieva Leimane-Veldmeijere sadarb¥bÇ ar Psihiatrijas mÇsu apvien¥bu un

“PaspÇrni” (Akn¥stes psihoneiroloÆiskÇ slimn¥ca) organizïja sabiedr¥bas informï‰anas

kampa¿u “Ar¥ gar¥gi slimajiem ir cilvïkties¥bas”.

7. oktobr¥ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs ekspertu diskusijÇ par cilvïkties¥bÇm interneta

portÇlÇ www.dialogi.lv.

8. oktobr¥ Ilze Brands Kehre, Svetlana Djaãkova un Ilvija Pce SiguldÇ piedal¥jÇs ekspertu

seminÇrÇ demokrÇtijas izvïrtïjuma projektam “IDEA”, ko organizïja Latvijas universitÇtes

Politikas zinÇtnes noda∫a.

11.–12. oktobr¥ LCESC organizïja apmÇc¥bas psihiatrijas jomÇ strÇdÇjo‰ajÇm organizÇcijÇm

par ES finansïjuma piesaisti un projektu iesnieg‰anu.

13. oktobr¥ JelgavÇ Svetlana Djaãkova las¥ja lekciju par mazÇkumtaut¥bu aizsardz¥bu

LatvijÇ seminÇrÇ par cilvïkties¥bÇm jaunajiem NVO akt¥vistiem un ÏurnÇlistiem no

Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, ko organizïja NVO “Ieciet¥ba. Kultra. Draudz¥ba”.

26. oktobr¥ ES projekta “Cilvïkties¥bu monitorings: sp¥dzinljanas un necilvïc¥gas apie‰anÇs

novïr‰ana slïgtajÇs iestÇdïs – cietumos, policijas izolatoros un psihoneiroloÆiskajÇs

iestÇdïs Baltijas valst¥s” ietvaros LCESC organizïja seminÇru specializïto valsts sociÇlÇs

aprpes centru un pansionÇtu personÇlam (90 dal¥bnieki) par medic¥nisko aprpi,

52

izolÇcijas un fiksÇcijas dokumentu noformï‰anu un sociÇlÇs aprpes padomju darb¥bu.

Ieva Leimane-Veldmeijere vad¥ja seminÇru un uzstÇjÇs ar zi¿ojumu “SociÇlÇs aprpes

padomju noz¥me sociÇlÇs aprpes centros”.

26. oktobr¥ LCESC JelgavÇ organizïja reÆionÇlo seminÇru “DiskriminÇcijas novïr‰ana

EiropÇ un LatvijÇ: teorija un prakse”. Ilze Brands Kehre, Ilvija Pce un Laila GrÇvere

uzstÇjÇs ar referÇtiem un vad¥ja apmÇc¥bas.

28. oktobr¥ LCESC organizïja seminÇru Latvijas NVO pÇrstÇvjiem par Eiropas T¥klu pret

rasismu (ENAR). SeminÇrÇ piedal¥jÇs ENAR vado‰ie darbinieki.

16. novembr¥ StarptautiskÇs ieciet¥bas dienas ietvaros Marina Krup¿ikova prezentïja

pït¥juma “Daudzveid¥ba Latvijas mÇc¥bu grÇmatÇs” rezultÇtus. Pïc prezentÇcijas notika

diskusija “Daudzveid¥ba izgl¥t¥bÇ LatvijÇ”, kurÇ piedal¥jÇs izgl¥t¥bas un mÇc¥bu grÇmatu

eksperti. Diskusiju vad¥ja Ilze Brands Kehre.

25. novembr¥ Ieva Leimane-Veldmeijere piedal¥jÇs Jelgavas psihoneiroloÆiskÇs slimn¥cas

r¥kotajÇ konferencï “AmbulatorÇs Çrstniec¥bas un aprpes iespïjas psihiatriskajÇ praksï” un

uzstÇjÇs ar zi¿ojumu par SFL/LCESC programmas aktivitÇtïm.

2. decembr¥ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs seminÇrÇ, ko organizïja NVO “BaltÇ mÇja”, un

sniedza zi¿ojumu par diskriminÇciju uz vecuma pamata un attiec¥gajÇm ES direkt¥vÇm.

9.–10. decembr¥ Ieva Leimane-Veldmeijere un Eva Ikauniece piedal¥jÇs Vesel¥bas

ministrijas un Pasaules Vesel¥bas organizÇcijas apmÇc¥bu seminÇrÇ “Gar¥gÇs vesel¥bas

aprpes pakalpojumu pieejam¥bas un finansï‰anas plÇno‰ana”. Ieva Leimane-Veldmeijere

vad¥ja vairÇkas seminÇra darba grupas.

MONITORINGA AKTIVITÅTES

22. janvÇr¥ Ilvija Pce veica monitoringa viz¥ti uz nelegÇlo imigrantu uzturï‰anÇs nometni

“Olaine”.

23.–27. februÇr¥ Ieva Leimane-Veldmeijere kopÇ ar starptautiskajiem partneriem veica

monitoringu Krievijas FederÇcijas Ka∫i¿ingradas apgabala psihiatriskajÇs slimn¥cÇs un

pansionÇtos, apmeklïjot Ka∫i¿ingradas pilsïtas psihiatrisko slimn¥cu, Ka∫i¿ingradas

apgabala psihiatrisko slimn¥cu, âer¿ahovskas psihiatrisko slimn¥cu, âerni‰evskas

psihiatrisko slimn¥cu, Bo∫‰akovskas pansionÇtu un Sovetskas pansionÇtu.

53

8. martÇ Anhelita Kamenska un Ilvija Pce veica monitoringa viz¥ti uz LiepÇjas cietumu.

22. jnijÇ Ilvija Pce un Laila GrÇvere veica monitoringa viz¥ti uz nelegÇlo imigrantu

uzturï‰anÇs nometni “Olaine”.

No jnija l¥dz oktobrim Ieva Leimane –Veldmeijere, Eva Ikauniece, psihiatrijas eksperts

Uldis Veits un Lauris Neikens veica 12 monitoringa viz¥tes uz sociÇlÇs aprpes centriem

personÇm ar gar¥ga rakstura traucïjumiem. Tika apmeklïti pansionÇti Aizv¥˙os, ReÆos,

RaunÇ, N¥taurï, VeÆos, DundagÇ, LubÇnÇ, Rïzeknï, Subatï, Ilkstï, SlokÇ un I∫Æos.

8. septembr¥ Ilvija Pce un Laila GrÇvere veica monitoringa viz¥ti uz LiepÇjas cietumu un

LiepÇjas pilsïtas un rajona policijas pÇrvaldes ¥slaic¥gÇs aizturï‰anas izolatoru.

16. septembr¥ Ilvija Pce un Laila GrÇvere veica monitoringa viz¥ti uz Patvïruma meklïtÇju

izmitinljanas centru “Mucenieki” R¥gas rajona RopaÏu pagastÇ.

20. oktobr¥ Ilvija Pce un Laila GrÇvere veica monitoringa viz¥ti uz Talsu rajona policijas

pÇrvaldes ¥slaic¥gÇs aizturï‰anas izolatoru.

25. oktobr¥ Ilvija Pce un Laila GrÇvere veica monitoringa viz¥ti uz PÇrlielupes cietumu

JelgavÇ.

7. decembr¥ Anhelita Kamenska veica monitoringa viz¥ti uz Cïsu audzinljanas iestÇdi

nepilngad¥gajÇm personÇm.

9. decembr¥ Ilvija Pce un Laila GrÇvere veica monitoringa viz¥ti uz Bauskas rajona

policijas pÇrvaldes ¥slaic¥gÇs aizturï‰anas izolatoru.

15. decembr¥ Ilvija Pce un Laila GrÇvere veica monitoringa viz¥ti uz Jïkabpils cietumu.

STARPTAUTISKIE PASÅKUMI

28. janvÇr¥ – 1. februÇr¥ Ieva Leimane-Veldmeijere un Eva Ikauniece piedal¥jÇs AtvïrtÇs

sabiedr¥bas institta (OSI) PirmsiestljanÇs ES monitoringa programmas un Gar¥gi slimo

intere‰u aizstÇv¥bas programmas organizïtajÇ seminÇrÇ “Izgl¥t¥bas un nodarbinÇt¥bas

pieejam¥ba cilvïkiem ar intelektuÇlÇs att¥st¥bas traucïjumiem” Budape‰tÇ (UngÇrija).

54

5.–6. februÇr¥ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs seminÇrÇ “Eiropas seminÇrs par jauniece∫otÇjiem

imigrantiem un bïg∫iem” par ES integrÇcijas politiku KopenhÇgenÇ (DÇnija).

11.–14. februÇr¥ Marina Krup¿ikova un Sintija Paura piedal¥jÇs Eiropas Rasisma un

ksenofobijas novïro‰anas centra (EUMC) organizïtajÇ RAXEN NacionÇlo atbalsta punktu

seminÇrÇ V¥nï (Austrija).

4.– 5. martÇ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs Eiropas Rasisma un ksenofobijas novïro‰anas

centra (EUMC) padomes 18. sanÇksmï V¥nï (Austrija).

24.–25. martÇ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs konferencï “Eiropas nÇkotne: ce∫Ç uz jaunu

kultru?”, ko organizïja Kultras zinÇt¿u institts Esenï (VÇcija), un sniedza zi¿ojumu

“MazÇkumtaut¥bu identitÇte LatvijÇ un EiropÇ”.

28.–31. martÇ Ilze Brands Kehre un Ilvija Pce piedal¥jÇs mÇc¥bÇs par pretdiskriminÇcijas

jautÇjumiem, ko r¥koja LielbritÇnijas Årlietu un sadraudz¥bas valstu ministrija LondonÇ

(LielbritÇnija).

1.–2. apr¥l¥ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs darba grupÇ ±rijas ES prezidentras konferencï

“L¥dzsvarojot mobilitÇti un sociÇlo iek∫au‰anu – nodarbinÇt¥bas un sociÇlÇs politikas loma”

BandoranÇ (±rija).

20.–23. maijÇ Anhelita Kamenska piedal¥jÇs konferencï “LingvistiskÇ daÏÇd¥ba, ilgtspïja un

miers” BarselonÇ (SpÇnija).

24. maijÇ Marina Krup¿ikova piedal¥jÇs Eiropas Rasisma un ksenofobijas novïro‰anas

centra (EUMC) organizïtajÇ RAXEN NacionÇlo atbalsta punktu seminÇrÇ V¥nï (Austrija).

28.–30. maijÇ Ieva Leimane-Veldmeijere piedal¥jÇs konferencï “Alternat¥vÇs aprpes

politika psihiatrijÇ biju‰Ç Austrumu bloka valst¥s” SofijÇ (BulgÇrijÇ).

9. jnijÇ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs konferencï “Eiropas apa∫ais galds par rasismu un

starpkulturÇlismu” DublinÇ (±rija).

17.–20. jnijÇ Ieva Leimane-Veldmeijere piedal¥jÇs SMES 8. seminÇrÇ PrÇgÇ (âehija) ”Cie¿a

un vesel¥ba – ties¥bas un pieejam¥ba” un uzstÇjÇs ar zi¿ojumu par sabiedr¥bas

mazaizsargÇto grupu ties¥bÇm.

55

24.–25. jnijÇ Svetlana Djaãkova piedal¥jÇs Eiropas Rasisma un ksenofobijas novïro‰anas

centra (EUMC) organizïtajÇ RAXEN NacionÇlo atbalsta punktu seminÇrÇ V¥nï (Austrija).

28. jnijÇ Ieva Leimane-Veldmeijere apmeklïja Amsterdamas pirmstiesas cietuma

psihiatrisko noda∫u “Foba” (N¥derlande).

28.–29. jnijÇ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs Eiropas Rasisma un ksenofobijas novïro‰anas

centra (EUMC) padomes 19. sanÇksmï V¥nï (Austrija), kur tika ievïlïta par EUMC valdes

priek‰sïdïtÇja vietnieci.

30. jlijÇ Dace Lukumiete piedal¥jÇs Eiropas Rasisma un ksenofobijas novïro‰anas centra

(EUMC) r¥kotajÇ ekspertu tik‰anÇs par ãigÇnu obligÇtÇs izgl¥t¥bas vadl¥niju izstrÇdi V¥nï

(Austrija).

11.–12. septembr¥ Marina Krup¿ikova piedal¥jÇs Eiropas T¥kla pret rasismu (ENAR)

konferencï “Apkarojot rasismu un ksenofobiju kÇ noziegumu” Briselï (Be∫Æija).

13.–14. septembr¥ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs EDSO r¥kotajÇ konferencï “Par ieciet¥bu un

c¥¿u pret rasismu, ksenofobiju un diskriminÇciju” Briselï (Be∫Æija).

14. septembr¥ Ilze Brands Kehre kÇ Eiropas Rasisma un ksenofobijas novïro‰anas centra

(EUMC) valdes priek‰sïdïtÇja vietniece Briselï (Be∫Æija) tikÇs ar DÏonatanu Foulzu

(Jonathan Faulls), EK Br¥v¥bas, dro‰¥bas un tiesiskuma ˛enerÇldirektorÇta pÇrstÇvi.

30. septembr¥ –1. oktobr¥ ES konferencï “Vienoti EiropÇ. Par daÏÇd¥bu. Pret rasismu” R¥gÇ

(Latvija) Ilze Brands Kehre vad¥ja ievadsesiju “Eiropas diskriminÇcijas novïr‰anas politika –

tÇs ieguld¥jums un ietekme diskriminÇcijas jautÇjumu apzinljanÇ 25 dal¥bvalst¥s”; Marina

Krup¿ikova vad¥ja apa∫Ç galda diskusiju “DiskriminÇcija nodarbinÇt¥bas jomÇ”

diskriminÇcijas novïr‰anas kampa¿as noslïgumÇ.

1.–2. oktobr¥ Ieva Leimane-Veldmeijere piedal¥jÇs Pasaules alianses gar¥gi slimo intere‰u

aizstÇv¥bai (GAMIAN) ikgada konferencï TallinÇ (Igaunija).

4.–5. oktobr¥ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs Eiropas Rasisma un ksenofobijas novïro‰anas

centra (EUMC) valdes 31. sïdï V¥nï (Austrija).

6.–9. oktobr¥ Ieva Leimane-Veldmeijere piedal¥jÇs Gasteinas 7. Eiropas vesel¥bas forumÇ

“Veicinot iek∫au‰anu sabiedr¥bÇ papla‰inÇtÇ EiropÇ: dienas kÇrt¥bÇ – gar¥gÇ vesel¥ba” Bad-

56

HofgasteinÇ (Austrija).

19.–21.oktobr¥ Ilze Brands Kehre V¥nï (Austrija) piedal¥jÇs EUMC valdes sïdï, padomes

sïdï un darba grupÇ par EUMC mandÇta pilnvaru papla‰inljanu, kas paredz Pamatties¥bu

aÆentras izveidi.

22.–23. oktobr¥ Ieva Leimane-Veldmeijere piedal¥jÇs organizÇcijas “Inclusion Europe”

r¥kotajÇ konferencï “Iek∫au‰ana sabiedr¥bÇ – Eiropas iniciat¥vas par sabiedr¥bÇ balst¥tas

dz¥vesvietas alternat¥vÇm cilvïkiem ar invaliditÇti noslïguma konference” Briselï (Be∫Æija).

No 1. novembra l¥dz 1. decembrim Marina Krup¿ikova staÏïjÇs programmÇ “Eiropas

projekts”, ko atbalsta Sorosa fonda–Latvija un Baltijas–Amerikas Partnerattiec¥bu

programma AtklÇtÇs sabiedr¥bas institta (OSI) noda∫Ç Briselï (Be∫Æija).

8.–9. novembr¥ Marina Krup¿ikova piedal¥jÇs Eiropas Rasisma un ksenofobijas novïro‰anas

centra (EUMC) organizïtajÇ RAXEN NacionÇlo atbalsta punktu seminÇrÇ V¥nï (Austrija).

11.–14. novembr¥ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs StarptautiskÇs Helsinku federÇcijas (IHF)

˛enerÇlajÇ asamblejÇ MaskavÇ (Krievija) .

12. novembr¥ Ilvija Pce piedal¥jÇs apa∫Ç galda diskusijÇ “Eiropas Konstitcijas Pamatties¥bu

harta” TallinÇ (Igaunija).

22.–23. novembr¥ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs N¥derlandes prezidentras konferencï

“L¥dzties¥ba nÇkotnes EiropÇ” ·eiveningenÇ (N¥derlande) un vad¥ja pane∫diskusiju

“MazÇkumtaut¥bas papla‰inÇtajÇ EiropÇ”.

22. novembr¥ – 3. decembr¥ Ilvija Pce piedal¥jÇs praktiskajÇs mÇc¥bÇs “DiskriminÇcijas

novïr‰ana un minoritlju ties¥bas Eiropas Cilvïkties¥bu un pamatbr¥v¥bu konvencijas

kontekstÇ”, ko r¥koja “Interights”, N¥derlandes Helsinku komiteja, N¥derlandes AdvokÇtu

asociÇcija u.c. SusterberhÇ (N¥derlande).

23. novembr¥ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs Eiropas Rasisma un ksenofobijas novïro‰anas

centra (EUMC) darba grupÇ par EUMC mandÇta pilnvaru papla‰inljanu ·eiveningenÇ

(N¥derlande).

25.–26. novembr¥ Ilze Brands Kehre kÇ eksperte piedal¥jÇs R¥gas domes delegÇcijas darba

viz¥tï sociÇlÇs integrÇcijas un izgl¥t¥bas apmai¿as programmÇ AmsterdamÇ (N¥derlande).

57

9.–10. decembr¥ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs Eiropas Komisijas konferencï “Datu vÇk‰ana

l¥dzties¥bas veicinljanai” Helsinkos (SomijÇ).

14. decembr¥ Ieva Leimane-Veldmeijere un Eva Ikauniece piedal¥jÇs pieredzes apmai¿as

braucienÇ uz klubu mÇju “Haabersti Klubimaja” TallinÇ (Igaunija), lai iepaz¥tos ar klubu

mÇjas rehabilitÇcijas modeli personÇm ar psihiskÇs vesel¥bas traucïjumiem.

16.–17. decembr¥ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs Eiropas Rasisma un ksenofobijas

novïro‰anas centra (EUMC) Eiropas apa∫Ç galda konferencï par EUMC mandÇta pilnvaru

papla‰inljanu V¥nï (Austrija).

PLA·SAZIøAS L±DZEKπI

Vietïjie laikraksti

LCESC darbinieki vairÇkkÇrt tika intervïti latvie‰u un krievvalod¥gajÇ presï par daÏÇdiem

jautÇjumiem (mazÇkumtaut¥bu izgl¥t¥bas reformu un bilingvÇlo izgl¥t¥bu, valodas politiku,

mazÇkumtaut¥bu ties¥bÇm, integrÇcijas jautÇjumiem, personu ar psihiskÇs att¥st¥bas

traucïjumiem aprpi, policijas vardarb¥bu un apstÇk∫iem ieslodz¥juma vietÇs un citÇs

slïgtajÇs iestÇdïs, diskriminÇciju, NVO lomu cilvïkties¥bu aizstÇv¥bÇ u.c.).

Pla‰ÇkÇs individuÇlÇs intervijas biju‰as: ar Ilzi Brands Kehri dienas laikrakstÇ “Vesti

Segodnja” (krievu valodÇ) 11. oktobr¥ par cilvïkties¥bÇm un politisko dz¥vi LatvijÇ, “The

Baltic Times” (ang∫u valodÇ) 10. novembr¥ par daÏÇdiem cilvïkties¥bu un integrÇcijas

jautÇjumiem, dienas laikrakstÇ “âas” (krievu valodÇ) 18. decembr¥ par integrÇcijas un

valodas jautÇjumiem, interneta portÇlÇ www.politika.lv 15. jnijÇ par ieciet¥bas

veicinljanas programmu un 12. oktobr¥ diskusijÇ par jumta organizÇcijas dibinljanu, kuras

mïr˙is btu aizstÇvït krievvalod¥go minoritlju ties¥bas. ·¥ diskusija publicïta portÇlÇ ar

nosaukumu “OKROL – krievu kopienu biznesa ideju inkubators”

(http://www.politika.lv/index.php?id=109909lang=lv), lasÇma ar¥ krievu valodÇ

(http://www.dialogi.lv/article.php?id=348&t=1&rub=0). 20. oktobr¥ Ilze Brands Kehre

piedal¥jÇs diskusijÇ par cilvïkties¥bÇm, politiku un starpetniskÇs sadarb¥bas iespïjÇm NVO

darb¥bÇ portÇlÇ www.dialogi.lv, kas tika publicïta latviski (“Cilvïkties¥bas un politika”

http://www.dialogi.lv/article.php?id=370&t=0&rub=0) un krieviski (“Prava ãeloveka i

politika” http://www.dialogi.lv/article.php?id=370&la=1).

Ieva Leimane-Veldmeijere intervijÇs “Latvijas Vïstnesim” 21. maijÇ un 8. oktobr¥ pievïrsÇs

gar¥gi slimo cilvïku aprpes problïmÇm.

58

2004. gadÇ LCESC vairÇk nekÇ 60 reiÏu citïts vai pieminïts presï, kÇ ar¥ saist¥bÇ ar LCESC

darb¥bu citïti vai intervïti tÇ darbinieki Ilze Brands Kehre, Ieva Leimane-Veldmeijere,

Anhelita Kamenska, Ilvija Pce, Marina Krup¿ikova un Svetlana Djaãkova.

VietïjÇs telev¥zijas un radio

2004. gadÇ Ilze Brands Kehre vairÇkkÇrt sniedza komentÇrus Latvijas telev¥zijÇ un Latvijas

radio (gan latviski, gan krieviski raido‰ajÇs zi¿u programmÇs) par daÏÇdiem cilvïkties¥bu

jautÇjumiem – diskriminÇciju, pilson¥bu, neieciet¥bu, izgl¥t¥bas reformu, stereotipiem

izgl¥t¥bÇ, ekstrïmistu grupïjumiem, NVO lomu un mazÇkumtaut¥bu ties¥bÇm. Ilze Brands

Kehre divreiz bija LTV 1 zi¿u pielikuma “Msu cilvïks” viesis (13. janvÇr¥ par

mazÇkumtaut¥bu ties¥bÇm un 29. apr¥l¥, iepaz¥stinot ar LCESC 2003. gada pÇrskatu). 27.

apr¥l¥ Ilze Brands Kehre bija Latvijas Radio 1 raid¥juma “Krustpunkti” vie‰¿a (par neieciet¥bu).

18. oktobr¥ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs Latvijas Radio 1 tie‰ajÇ diskusijÇ ar diviem Saeimas

deputÇtiem par VispÇrïjo konvenciju par nacionÇlo minoritlju aizsardz¥bu. 16. novembr¥

Ilze Brands Kehre bija LTV 5 vakara zi¿u programmas vie‰¿a, kur tika intervïta par

neieciet¥bu un daudzveid¥bu saist¥bÇ ar LCESC izdevumu “Daudzveid¥ba Latvijas mÇc¥bu

grÇmatÇs”.

Anhelita Kamenska 20. februÇr¥ bija LTV 1 zi¿u pielikuma “Msu cilvïks” vie‰¿a sakarÇ ar

telefonakciju par policijas vardarb¥bu, ko organizïja LCESC un SabiedriskÇs politikas centrs

“Providus”. Anon¥mÇs telefonakcijas laikÇ 12.–15. februÇr¥ Anhelita Kamenska tika 11

reizes intervïta daÏÇdÇs TV un radio programmÇs.

Ieva Leimane-Veldmeijere tika intervïta Latvijas radio par psihiatriskÇs pal¥dz¥bas likum-

projektu (krievu valodÇ, 29. apr¥l¥), LTV 2 zi¿Çs un Latvijas Radio 4 “Domskaja Plo‰ãadj” (abas

krievu valodÇ) par sabiedr¥bas informï‰anas kampa¿u par gar¥gi slimo ties¥bÇm (4. oktobr¥) un

Latgales reÆionÇlajÇ TV par darbu ar Akn¥stes psihoneiroloÆisko slimn¥cu (20. maijÇ).

Ilvija Pce 21. februÇr¥ kÇ eksperte piedal¥jÇs TV 5 raid¥jumÇ par policijas vardarb¥bu, bet

30. septembr¥ – Latvijas radio diskusijÇ par diskriminÇciju.

Svetlana Djaãkova sniedza komentÇrus vairÇkÇm radio un telev¥zijas programmÇm: Latvijas

TV 1, TV 2, PirmajÇ Baltijas kanÇlÇ (krievu valodÇ), Latvijas Radio 1, Latvijas Radio 4

“Domskaja Plo‰ãadj” (krievu valodÇ) par latvie‰u valodas politikas jautÇjumiem (16. februÇr¥);

LiepÇjas TV par sabiedr¥bas l¥dzdal¥bu pa‰vald¥bu darbÇ (16. apr¥l¥); studentu radio NABA par

sabiedr¥bas integrÇcijas jautÇjumiem (7. jnijÇ); Latvijas Radio 4 “Domskaja Plo‰ãadj” (krievu

valodÇ) par LCESC aktivitÇtïm un sabiedr¥bas integrÇcijas jautÇjumiem (27. jlijÇ).

59

Laila GrÇvere 28. jlijÇ sniedza komentÇrus LTV zi¿u raid¥jumam “PanorÇma” par

nodarbinÇt¥bas ierobeÏojumiem biju‰ajiem VDK darbiniekiem.

Årvalstu mediji

Ilze Brands Kehre sniedza intervijas par daÏÇdiem jautÇjumiem (cilvïkties¥bÇm,

mazÇkumtaut¥bu ties¥bÇm, izgl¥t¥bas reformu, bilingvÇlo izgl¥t¥bu, diskriminÇcijas

novïr‰anu, rasismu u.c.) vairÇkiem Çrvalstu medijiem, piemïram, Francijas radio, France

Culture, HorvÇtijas dienas laikrakstam “Jutarni list”, BBC HorvÇtijas birojam, Slovïnijas TV,

Be∫Æijas TV, Zviedrijas radio, Austrijas radio u.c.

Svetlana Djaãkova sniedza interviju VÇcijas TV kanÇlam ARD par naturalizÇciju un

mazÇkumtaut¥bu ties¥bu aizsardz¥bas jautÇjumiem LatvijÇ.

KONSULTî·ANA UN EKSPERTU ATZINUMU SNIEG·ANA

Tik‰anÇs

2004. gadÇ LCESC darbinieki vairÇkkÇrt tikÇs ar vald¥bas un daÏÇdu ministriju pÇrstÇvjiem:

no Tieslietu ministrijas, Iek‰lietu ministrijas, Vesel¥bas ministrijas, LabklÇj¥bas ministrijas,

Valsts robeÏsardzes, CentrÇlcietuma vad¥bas, Valsts policijas u.c. LCESC darbiniekiem ir

biju‰as tik‰anÇs ar Çrvalstu vïstniec¥bu un vald¥bu, kÇ ar¥ starptautisku organizÇciju

pÇrstÇvjiem, piemïram, no EP ParlamentÇrÇs asamblejas, NATO ParlamentÇrÇs asamblejas,

ANO Darba grupas par patva∫¥gu aizturï‰anu, ar EDSO Augsto komisÇru mazÇkumtaut¥bu

jautÇjumos, kÇ ar¥ daÏÇdÇm starptautiskÇm nevalstiskajÇm organizÇcijÇm un t¥kliem.

Piedal¥‰anÇs oficiÇlajÇs darba grupÇs

Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs ±pa‰u uzdevumu ministra sabiedr¥bas integrÇcijas lietÇs

sekretariÇta darba grupÇ NacionÇlÇs programmas ieciet¥bas veicinljanai ¥steno‰anÇ.

Decembr¥ Ilze Brands Kehre tika uzaicinÇta piedal¥ties Çrlietu ministra darba grupÇ par EP

VispÇrïjÇs konvencijas par nacionÇlo minoritlju aizstÇv¥bu ratifikÇciju.

Ilvija Pce piedal¥jÇs ±pa‰u uzdevumu ministra sabiedr¥bas integrÇcijas lietÇs sekretariÇta

darba grupÇ “Pret rasu diskriminÇciju vïrsto normat¥vo aktu projektu izstrÇdei”.

60

Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs EK nacionÇlajÇ darba grupÇ par ES informÇcijas kampa¿u “Par

daÏÇd¥bu. Pret diskriminÇciju”.

Laila GrÇvere un Ilvija Pce piedal¥jÇs Phare 2003 NacionÇlÇs programmas projekta

“Policijas apmÇc¥ba” Iek‰lietu ministrijas Sabiedr¥bas konsultat¥vÇs padomes darba grupÇ.

Ieva Leimane -Veldmeijere konsultïja Vesel¥bas ministrijas darba grupu par Ministru

kabineta Noteikumu par sabiedr¥bai b¥stamo personu ar psihiskiem un uzved¥bas

traucïjumiem Valsts reÆistru izstrÇdi.

RakstiskÇs ekspert¥zes pïc piepras¥juma

KomentÇri par ierosinÇtajiem groz¥jumiem Pilson¥bas likumÇ attiec¥bÇ uz bïrniem pïc

¥pa‰u uzdevumu ministra bïrnu un Æimenes lietÇs lguma (Ilze Brands Kehre).

Eksperta viedoklis Satversmes tiesai par ierosinÇto lietu par Izgl¥t¥bas likuma pÇrejas

noteikumu 9.3. punkta (pÇreja uz mÇc¥bu valodas proporcijÇm 60 (latvie‰u valoda) : 40

(mazÇkumtaut¥bu valoda) mazÇkumtaut¥bu skolu vecÇkajÇs klasïs no 2004. gada

1. septembra) atbilst¥bu LR Satversmes 1., 91. un 114. pantam (Ilze Brands Kehre).

61

3. pielikums

LCESC darbinieki 2004.gadÇ

Ilze BRANDS KEHRE – direktore

Ieva LEIMANE-VELDMEIJERE – programmas direktore

Ilvija PÌCE – juriste

Laila GRÅVERE – juriste

Svetlana DJAâKOVA– pïtniece

Marina KRUPøIKOVA – pïtniece, RAXEN projekta direktore

Dace LUKUMIETE – pïtniece

Eva IKAUNIECE – projekta asistente

Indra STRAUTIøA – projekta asistente

Maruta BABULE – projektu koordinatore

RenÇte L±NE – finan‰u menedÏere/grÇmatvede

Da∫ïjas slodzes darbinieki:

Aude TOULOUSE – projekta direktore

Maija ·TRÅLA – biroja asistente

Sintija PAURA – projekta asistente

År‰tata pïtniece

Anhelita KAMENSKA

62

4. pielikums

LCESC 2004.GADA FINANSIÅLÅS DARB±BAS PÅRSKATS

Bilance (Ls)

AKT±VS Pielikums 31.12.2004 31.12.2003ILGTERMIøA IEGULD±JUMIPamatl¥dzek∫i 2 19,620 5,689

KopÇ ilgtermi¿a ieguld¥jumi 19,620 5,689

APGROZÅMIE L±DZEKπIDebitoru parÇdi 3 515,576 554,714

Avansi un ¥stermi¿a aizdevumi 661 316

PÇrïjie 1,279 1,382

Nauda 93,977 187,582

KopÇ apgrozÇmie l¥dzek∫i 611,493 743,994KOPÅ AKT±VS 631,113 749,683

PAS±VSFONDIRezerves fonds 96,825 177,388

KopÇ fondi 96,825 177,388

UZKRÅJUMIKopÇ uzkrÇjumi 4,960 3,411

±STERMIøA KREDITORIParÇds par sa¿emtajiem pakalpojumiem 722 1,346

Norï˙ini ar dotÇciju sa¿ïmïjiem 4 48,080 73,625

ParÇds par neizlietotajÇm dotÇcijÇm 1,930 –

NÇkamo periodu dÇvinÇjumi 5 478,596 491,719

SociÇlÇs apdro‰inljanas obligÇto iemaksu parÇds 6 – 2,194

KopÇ ¥stermi¿a kreditori 529,328 568,884

KOPÅ PAS±VS 631,113 749,683

63

Ie¿ïmumu un izdevumu pÇrskats

Pielikums 2004 2003IEøîMUMISa¿emtie ziedojumi un dÇvinÇjumi 166,132 378,345

KopÇ ie¿ïmumi 166,132 378,345

IZDEVUMIPamatl¥dzek∫u nolietojums 2 (6,170) (2,311)

Atl¥dz¥ba par darbu un sociÇlÇs

apdro‰inljanas obligÇtÇs iemaksas 7 (105,363) (80,604)

Izdevumi stattos paredzïto mïr˙u ¥steno‰anai – (173,482)

Citi izdevumi 8 (135,163) (22,270)

KopÇ izdevumi (246,696) (278,667)

IEøîMUMU UN IZDEVUMU STARP±BA (80,564) 99,676

Ziedojumu un dÇvinÇjumu pÇrskats2004 2003

PÇrskata gadÇ sa¿emto ziedojumuun dÇvinÇjumu kopsumma 166,132 378,345

Sorosa Fonds –Latvija 32,779 73,809

Eiropas Komisija – 126,571

Eiropas Rasisma un ksenofobijas

novïro‰anas centrs (EUMC) 26,457 14,240

Max Van Der Stoel balva – 32,300

AtvïrtÇs sabiedr¥bas institts (OSI), Budape‰ta 56,034 58,300

N¥derlandes Helsinku komiteja 34,030 28,121

Citi 16,832 45,004

Sa¿emto ziedojumu un dÇvinÇjumu izlietojums

SFL IntegrÇcijas un etniskÇs saska¿as

veicinljanas programma 6,144 8,761

64

SFL Cilvïku ar gar¥gÇs att¥st¥bas traucïjumiem un

gar¥gi slimu cilvïku aizstÇv¥bas programma 50,689 51,489

EK projekts "Monitoring Human Rights and

Prevention of Torture in Closed institutions:

prisons, police cells and mental health care institutions

in Baltic countries" 43,804 81,250

Projekts "European Monitoring Centre on Racism

and Xenophobia” 28,467 10,201

N¥derlandes Helsinku komiteja ''Strengthening

the Anti-Discrimination Work of the Latvian Center

for Human Rights and Ethnic Studies" 47,786 5,149

SIF projekts "Study of the Situation of Roma in Latvia" – 21,626

Citu ziedotÇju apstiprinÇtie projekti 48,096 45,508

Centra administrat¥vie un citi darb¥bas izdevumi 21,710 54,683

Sa¿emto ziedojumu un dÇvinÇjumu izlietojums kopÇ 246,696 278,667

LCESC 2004. gada grÇmatved¥bas rev¥ziju veica zvïrinÇts revidents Ivars Blumbergs.

Interesenti var iepaz¥ties ar auditora slïdzienu LCESC birojÇ.

65