RUTSKuldīgas filiāle

Skaitļošanas tehnikas un programmatūras attīstība(1990.g. – 2000.g.)

RUTS3. kursa audzēkņaArtura Balandiņa

2009. gads Kuldīga

SATURS

Saturs.....................................................................................................1

Ievads.......……………………………………………………………. 2

1990. gads ………………………………………………………….... 3

1991. gads …………………………………………………………… 4

1992. gads …………………………………………………………… 5

1993. gads …………………………………………………………… 6

1994. gads …………………………………………………………… 7

1995. gads …………………………………………………………… 8

1996. gads …………………………………………………………… 9

1997. gads …………………………………………………………… 10

1998. gads …………………………………………………………… 12

1999. gads …………………………………………………………… 13

2000. gads …………………………………………………………… 14

Secinājumi……...……………………………………………………. .15

Pielikums................................................................................................16

Izmantotā Literatūra...............................................................................19

Ievads

Datori un to programmas jau sen vairs neatvieglo mūsu dzīvi – tie ir mūsu dzīve. Es personīgi uzskatu, ka par

neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu tie kļuva deviņdesmitajos gados. Visa šī desmitgade ir kā milzu

savienojums, kas padarīja datoru patiešām ērti lietojamu, darbu paātrinošu, bērnus izklaidējošu, mācībās

neaizstājamu palīgu.

Es Zinu, ka uzskaitīt dažādus datoru modeļus būtu pilnīgi bezjēdzīgi un tas noteikti nekādu informāciju par

datoru attīstību un tās iemesliem mums nesniegtu tādēļ esmu nolēmis papildus OS aplūkot dažādu firmu

radītās datoru detaļas un nedaudz pieskarties informācijai kas tiešā vai netiešā veidā norāda uz datoru

attīstības vai popularitātes iemesliem.

Lai būtu vienkāršāk uztvert kāds tad varētu izskatīties un kādas detaļas sevī saturēt katra gada

konkurētspējīgākais dators es savu darbu veidošu hronoloģiski. Katrs gads sāksies jaunā lapā ar attiecīgo

virsrakstu. Centīšos programmatūras jaunumus izvietot lapas sākumā un tiem sekos tehnikas pasaules

jaunumi, bet es šīs abas sadaļas nedomāju atdalīt near ko vairāk kā rindkopu (lūdzu, nepārprotiet tas

nenozīmē, ka rindkopas parādīsies tika šāda gadījumā).

Ceru ka šis darbs būs interesants un viegli saprotams.

1990.Gads.

Šis gads bija ļoti ražens firmai „Microsoft” Beidzot 1990. gadā pēc 7 gadu darbības un trim neveiksmīgiem

startiem tā lietotājiem piedāvāja Windows – Windows 3.0. Šajā operētājsistēmā bija 368 jauni uzlabojumi. Šī

OS izmantoja lielu atmiņas apjomu (vairāk par 640 KB), tāpēc bija iespējams izmantot augstāku ekrāna

izšķirtspēju, piemēram, Super VGA 800×600 vai 1024×768. Tas mainīja visu programmatūru ražošanu jo nu

tām bija jādarbojas Windows vidē. Protams, tika izlaists apgrozībā vel daži citi OS interfeiss, bet gada

galvenais notikums bija firmas „Microsoft” acīmredzamo evolūciju piedzīvojušais Windows 3.0 (Screen cut

skatīt pielikumā).

Arī tehniskās pasaules pusē nebija nekāda paguruma tika radītas tādas mātesplates kā „DTK PEM-2500

Cache 386”. Apveltīta ar 25 MHz šinu tā ir pat ļoti jaudīga savam laikmetam. Es teiktu labs simtgadi un

tūkstošgadi noslēdzošās desmitgades iesākums.

1991.Gads.

Tims Berners-Lī uzsāka www tīkla projektu.

Filips Zimermans izstrādāja PGP (Pretty Good Privacy) kriptēšanas programmu, par ko ASV valdība viņu

apsūdzēja kriptogrāfijas izplatīšanas tiesiskās reglamentācijas pārkāpšanā. 1996.gadā šo apsūdzību atsauca.

Amiga Workbench 2,04 parādījās 1991. gadā ar daudziem uzlabojumiem. Krāsu shēmas mainījušās un tika

ieviests 3D skats. Pēc noklusējuma Workbench atbalstīja 640 × 256 lielu izšķirtspēju, bet bija iespēja uzlikt

arī lielāku (Screen cut skatīt pielikumā).

Šijā gadā soli pretim attīstībai spēra arī Mac, šijā gadā, Mac OS 7.0 versija bija pirmais Mac OS interfeiss,

kas atbalstīja krāsas. Smalki pelēcīgi toņi, zili un dzelteni toņi bija sastopami tieši ikonās (Screen cut skatīt

pielikumā).

Evolūcijas rezultātā ko izsauca Microsoft Windows grafiskās lietotāja saskarnes izstrādāšana 1980. gadu

beigās un 1990. gadu sākumā no BASIC (Beginner’s all purpose symbolic instruction code) programmēšanas

valodas kas tika izstrādāta 1960. gadā, Microsoft 1991. gadā radīja Visual Basic programmēšanas valodu.

Kā pilnīgi jauna tika ieviesta programmēšanas valoda Python. Gvido Van Rossums to izveidoja strādājot

firmā CWI, Nīderlandē. Tajā laikā viņš strādāja ar operētājsistēmu Amoeb, un bija nepieciešama valoda, kas

būtu līdzīga ABC programmēšanas valodai, bet ar vieglu piekļuvi sistēmas funkcijām. 1989. gada beigās

Gvido sāka projektēt valodu, kurai būtu paplašināšanas iespējas. Tā kā Rossumam bija pieredze ar Modula-

2+ tad viņš jaunajā valodā sintaksi un pārtraukumu semantiku pielietoja no valodas Modula-3.

Tehnikas ziņā galvenais notikums šinī gadā bija Apple portatīvais dators, kas strādāja, izmantojot baterijas.

Arī pirms šā datora tika radīti portatīvie skaitļotāji, bet Apple bija pirmais, kas vienā mašīnā apvienoja

spilgtu, asu attēlu ekrānā, skaitļotājā iebūvētu manipulatoru (trackball) un baterijas, kas nodrošina skaitļotāja

pietiekami ilgu darbu. Trekbols tāpat kā pele ir manipulators, tikai tā darbināšanai nepieciešams tik liels

laukums, cik liels ir pats trekbols.

Protams, jāpiemin, ka iznācis AMD procesors Am386 ar 12MHz - 40MHz lielu taktsfrekvenci .

Šeit nav vispār mātesplates ko pieminēt jo vienīgā par kuru esmu spējis atrast informāciju ir kā no

iepriekšējās desmitgades.

1992. Gads.

1992. gada pasaulē parādījās Windows 3.1. Tajā tika iekļauti TrueType fonti. Tika iekļauti arī krāsu shēmas

– Hotdog Stand, kurā bija spilgti sarkanā, dzeltenā un melnā krāsa. Šī shēma tika izstrādāta, lai palīdzētu

cilvēkiem ar daļēju krāsu aklumu (Screen cut skatīt pielikumā).Windows 3.1 jau tika izmantota grafiskā

lietotāja saskarne (Graphical User Interface - GUI), kurā programmas un komandas varēja izvēlēties ar peli,

nevis vajadzēja ievadīt no tastatūras. Taču MS Windows 3.1 nevar uzskatīt par operētājsistēmu, jo tā tika

veidota kā čaula (pati izmantoja operētājsistēmu MS DOS). Nākamā versija Windows for Workgroups (3.11)

bija ar papildus iespējam darbam tīklā.

OS/2 2.0 interfeiss bija pirmais GUI, kas guva starptautisku atzinību un pieeju testēšanai. Viss lietotāju

interfeiss tika veidots objekt orientēti. Katrs fails un mape bija objekts, kas varēja būt saistīts ar citiem

failiem,  mapēm vai lietojumprogrammām. Tā arī atbalstīja “drag and drop” funkciju un veidnes (Screen cut

skatīt pielikumā).

Parādījās Photo-CD. Šo virzienu attīstīja firma Kodak, lai varētu kompaktdiskos glabāt augstas kvalitātes

attēlus. Attēli tika sagatavoti tos skenējot ar lielu izšķirtspēju. Pēc tam ar speciālu algoritmu palīdzību attēli

tika saspiesti un saglabāti kompaktdiskā. Ar speciālas nolasošās iekārtas palīdzību šos attēlus varēja apskatīt

datora monitorā un izmantot tālākai apstrādei. Lai parastais CD-ROM varētu nolasīt informāciju no Photo-

CD diska, ir nepieciešams speciāls draiveris.

Ir iespēja pieminēt CH-386-33A mātesplati un apveltīta ar 40 MHz šinu un 32 MB RAM.

1993.Gads.

1993. gadā firmā Microsoft tika izveidota operētājsistēma Windows NT 3.1 . Windows NT ir firmas

Microsoft izstrādāta 32 bitu vairākuzdevumu operētājsistēma ar grafisku lietotāju saskarni, tīklošanas

iespējām un paaugstinātas drošības līdzekļiem. (TTC datubāze)

1993. gadā mikroprocesoru gigants Intel izveidoja Pentium mikroprocesoru. Tas saturēja 3,1 miljonu

tranzistoru un strādāja gandrīz divas reizes ātrāk nekā iepriekšējais procesors Intel 486.

1993. gadā Ilinoisas universitātes absolventi Marks Andersens, Ēriks Bina u. c. izveidoja savu pirmo

programmu Mosaic, ar kuras palīdzību varēja meklēt informāciju WWW. Pēc tam šādu programmu saradās

ļoti daudz. Gadu vēlāk par neapšaubāmu līderi izvirzījās korporācija Netscape, kuru dibināja Marks

Andersens un Džims Klarks, kurš savukārt kādreiz bija nodibinājis firmu Silicon Graphics.

Datoru attīstību veicināja interneta popularitāte tādēļ jāmin, ka šijā gadā arī sākās Interneta sprādzienveida

izplatība, kad arī fiziskām personām tika atļauts pieslēgties Internetam. Faktiski tas bija e-komercijas

pirmsākums. 1993.gadā jau vairāk nekā 100 valstīm bija pieslēgums Internetam. Parādījās pirmās

Internetbankas. 

Tehniskā pasaule uz vietas nestāv un Intel rada procesoru i486DX2 Pentium.

Bet mātesplates šogad tiek ražotas vairumā un izšķirt labāko nespēšu tādēļ lūk četras kuras vislabāk izceļas:

Octek Jaguar V

MG 8517 386SX-33

UMC 386DX-40

MG 38606

1994.Gads.

1994. gada oktobrī firma “Microsoft” pārsteidz konkurentus pilnīgi nesagatavotus – Windows NT 3.5.

Tas noteikti bija trieciens jebkuram konkurentam. Nebija pagājis pat gads kopš Windows NT 3.1 parādīšanās

tirgū un jau lietotājiem tiek piedāvāts jauns Windows. Tas bija gluži kā paziņojums, ka esam ieņēmuši tirgu

un tagad mēs diktēsim noteikumus.

Atklātībā pirmo reizi tika laista Java. Tā ir firmas Sun Microsystems izstrādāta objektorientēta

programmēšanas valoda. Valoda, kuras sākotnējais nosaukums bija Oak, tika veidota kā C++ aizstājēja, lai

gan tās funkcionalitāte ir tuvāka Objective C un C++ aizstāt tai pilnīgi noteikti neizdevās, bet pašreiz tā ir

viena no populārākajām programmēšanas valodām.

AMD rada savu Am486 ar 25MHz - 120MHz taktsfrekvenci.

Un arī šogad diezgan daudz pamatplates ierauga dienasgaismu:

Forex 486DLC

PX486P3

Biostar 386DX-40

OPTi 495SLC

1995.Gads.

1995. gadā tika izveidota jauna Windows versija, kuras darba nosaukums bija Chicago. Iepriekš tika

uzskatīts, ka tirgū tā parādīsies ar nosaukumu Windows 4.0, bet Microsoft izvēlējās – Windows 95. Windows

95 lietotāju interfeiss pilnībā pārstrādāts, kur neliela poga bija pievienota katram logam. Pirmo reiz parādījās

slavenā “Start” poga. Šī OS bija milzīgs solis Microsoft popularitātei (Screen cut skatīt pielikumā).

Tika radīta JavaScript. Tā ir objektorientēta skriptu valoda, kas balstīta uz prototipu koncepta. Valoda pamatā

ir pazīstama pēc to izmantošanas tīmekļa vietnēs izpildīšanai uz klienta datora. Tā sākotnēji tika izstrādāta

firmā Netscape Communications ar nosaukumu Mocha, vēlāk LiveScript, līdz ieguva tagadējo nosaukumu.

Tika radīta Wiki, wiki jeb viki ir tīmekļa vietne (vai savādāka hiperteksta dokumentu kolekcija), kas ļauj

lietotājiem pievienot saturu, līdzīgi kā Interneta forumos, kā arī labot to. Par "Viki" sauc arī programmatūru,

kas ļauj izveidot šāda veida tīmekļa vietnes. Tiešsaites enciklopēdija Vikipēdija darbojas uz Viki

programmatūras MediaWiki.

Tika radītas 2 ievērību cienīgas videokartes:

S3 ViRGE Pirmā mainstream 64-bit videokarte ar GPU taktsfrekvenci 66 MHz, līdz 4 MB VRAM,

DirectX 6 atbalstu un PCI interfeisu. Izgatavota 350 vai 500 nm tehnoloģiskajā procesā (Attēlu skatīt

pielikumā).

ATI Rage II Pati pirmā versija ATI Rage 3D ar 32-bit joslu un 2 MB lēnu EDO tipa VRAM neguva

atzinību, bet 2. laidiens jau bija advancētāks. Videoatmiņa - 8 MB SDRAM tipa, josla 64-bit, GPU

frekvence 25-60 MHz, atmiņas - 66-83 MHz. Modelim bija paredzēta arī DVD atskaņošana.

Tehprocess - 250 nm (Attēlu skatīt pielikumā).

Tika pieņemta pirmā USB standarta versija (1.0). Universal Serial Bus (no angļu: "universālā seriālā

kopne") jeb USB ir seriālās kopnes standarts perifērijas iekārtu pieslēgšanai datoram vai citai iekārtai. Tas

standartizē USB pieslēgvietas (portus), iekārtas, kuras pieslēdz šīm pieslēgvietām, kā arī sakaru protokolu,

kuru lieto datu pārsūtīšanai starp USB pieslēgvietām un USB ierīcēm.

Intel rada savu PentiumPro procesoru ar 150 MHz – 200 MHz Taktsfrekvenci.

Šijā gadā līdzi visam nāk patiešām daudz pamatplates un lai pircējiem izvēli sarežģītu vel vairāk tās bez maz

vai near ko neatšķiras:

FIC 486 PVT

QDI OPTi 895

Octek Hippo DCA2

QDI P4U885P3

1996.Gads.

OS/2 Warp 4 parādijās 1996. gadā un šajā versijā, līdzīgi kā Windows, parādījās ikona – miskaste, kur

saglabājās lietotāju dzēstie faili (Screen cut skatīt pielikumā).

Video pasaulē ienāk:

3dfx Voodoo1 kas bija Pirmā "īstā 3D" videokarte, zīmīga ar to, ka tranzistoru skaits pirmoreiz

sasniedza miljonu. GPU frekvence - 50 MHz, atmiņas - 50 Mhz. DirectX 3 atbalsts, PCI interfeiss.

Trūkums bija nespēja renderēt 2D attēlus (Attēlu skatīt pielikumā).

Šoreiz ir divi ievērības cienīgi notikumi procesoru pasaulē:

Intel nāk klajā ar savu MMX Pentium

AMD tam atbild ar AMD-K5

Par šo gadu var teikt tikai to ka mātes plašu apjoms ir trīskāršojies un katra ar kaut ko izceļas piemēram

Gigabyte 586s ir iespēja pieslēgt K6 procesoru un šina ir līdz 75 Hz bet RAM ir palielināms tikai līdz 128

MB savukārt ASUS VX-97 to var palielināt līdz 256 MB tādēļ noteikt kura tad vadošā un galvenā nav

iespējam noteikt jo katram litotājam savas vajadzības.

1997.Gads.

Mac OS System 8, kuru pirmo reiz prezentēja 1997. gadā, bija 256 krāsu ikonas pēc noklusējuma.

Izometriska stila ikonas, kuras saucās pseudo-3D. Platīna pelēka krāsa, kas kļuva par Mac OS nākotnes krāsu

(Screen cut skatīt pielikumā).

1997. gada decembrī firma Microsoft paziņoja par Windows 98 izveidi. kur tika izmantos vairāk nekā 256

krāsu. “Windows Explorer” gandrīz pilnībā mainijās un pirmo reiz parādijās “Active Desktop” (Screen cut

skatīt pielikumā).

1997. gadā firma Intel izgatavoja procesoru Pentium MMX Overdrive, lai modernizētu skaitļotājus

(palielinātu to ātrumus), kuriem ir Pentium procesors. MMX (MultiMedia eXtension – paplašinājumi

multivides programmu izmantošanai) ir komplekts ar 57 jaunām komandām, kas paplašina personālo

skaitļotāju multivides (multimediju) iespējas. Vārds MultiMedia veidojies no diviem vārdiem – multi

(saīsinājums no multiple), kas nozīmē daudz, un Media, kas nozīmē vide. Tātad multimedija ir

datorprogramma, kurā ir apvienotas teksta, skaņas, grafikas, video un animācijas iespējas.

1997. gada aprīlī tika izlaists procesors AMD K6, kura takts frekvence (vispopulārākais ātrdarbību

raksturojošais faktors) ir 180–300 MHz. Galvenie šā procesora konkurenti ir Cyrix M2 (1997. gada 2.

ceturkšņa beigas), Intel Pentium II (1997. gada beigas) (Screen cut skatīt pielikumā), Intel Deschutes (1998.

gada vidus). Tuvākajā nākotnē plānots izgatavot Intel Willamette, kas par 50% pārsniegs iepriekšējā

procesora ātrdarbību, un Intel Merced. Vēl procesoru avangardā ietilpst Digital Alpha procesori.

Šoreiz video pasaulē veselas divas videokartes kuras īpašu ievērību izpelnījušās savas spējas renderēt gan 2D

gan arī 3D:

Riva 128 (NVIDIA NV3) (1997) Pirmā NVidia videokarte ar 3,5 miljoniem tranzistoru 350 nm

tehnoloģiskajā procesā. Ja Voodoo pirmā sērija darbojās tikai uz 3D, tad Riva bija Combo 2D/3D

karte ar 128-bit joslas platumu un AGP 2x interfeisu. Lai arī GPU un VRAM frekvences jau

uzkāpušas līdz 100 MHz, tomēr šai videokartei bija ievērojami sliktāka attēla kvalitāte kā Voodoo

(Attēlu skatīt pielikumā).

3dfx Voodoo Rush (1997) Voodoo atrisināja 2D un 3D savietojamību pēc principa "2 in 1" -

parādījās neliela papildplatīte virs galvenās. Līdz ar to atkrita vajadzība pārslēgt videokartes. Ieviests

PCI/AGP interfeiss. Citi parametri tādi pat kā Voodoo1 (Attēlu skatīt pielikumā).

Arī šogad Intel un AMD rada katru savu procesoru zvaigzni:

Intel tas ir jaunais PentiumIIBet

AMD var lepoties ar AMD-K6 

Pie mātesplatēm šogad ir parādījies līderis un tā ir Gigabyte 586s2 kura ir saglabājusi savas iepriekšējās

versijas šinas jaudu un ir ieguvusi iespēju palielināt savu RAM līdz 384 MB tas ir jaunums un noteikti

izceļas, lai gan iespējamo procesoru pusē tai nav pats augstākais rezultāts.

1998.Gads.

Šī gada sākumā Microsoft ir tiešām pabeidzis un izlaidis apgrozībā Windows 98, kur tika izmantos vairāk

nekā 256 krāsu daudzums. “Windows Explorer” gandrīz pilnībā mainijās un pirmo reiz parādijās “Active

Desktop”. Var minēt ka šis ir šīs tūkstošgades noslēdzošais Windows.

Pirmā KDE 1.0 versija iznāca 1998. gadā. KDE jeb K Desktop Environment ir viena no vecākajām Linux (un

citu OS) grafiskajām vidēm, kuras izstrāde sākās 1996. gadā kā ērti lietojāma alternatīva GNOME grafiskajai

videi. No pirmā skatiena vides izskats nedaudz līdzinās MS Windows Aero, tomēr tas ir maldinoši. KDE nav

Windows saskarnes atdarinājums, drīzāk abas grafiskās vides balstās uz līdzīgiem pamatprincipiem (Attēlu

skatīt pielikumā).

Grafiskajā pasaulē šoreiz trīs jaunumi:

Matrox Mystique G200 (1998) Karte zīmīga ar to, ka SODIMM atmiņas spraudnis izvietots tieši uz

plates. Tātad pirmo reizi vēsturē lietotājam tika dota iespēja apgreidot savu videokarti. GPU

frekvence - 85 MHz, VRAM - 112 MHz, 64-bit josla. Pāriets pilnībā uz AGP interfeisu (Attēlu skatīt

pielikumā).

3dfx Voodoo2 (1998) Pirmoreiz tika pielietots SLI - iespēja saslēgt 2 videokartes veiktspējas

palielināšanai. Daži šo izgudrojumu kļūdaini piedēvē NVidia. Voodoo2 gadījumā katra videokarte

apstrādā savas attēla rindas. Diemžēl atkal nav izdevies kvalitatīvi apvienot 2D un 3D apstrādi (Attēlu

skatīt pielikumā).

Nvidia NV4 Riva TNT (1998) Šeit arī NVidia ievieš SLI iespēju. VRAM palielināts līdz 16 MB,

frekvence līdz 110 MHz, toties GPU frekvence samazinājusies līdz 90 MHz. Josla 128-bit, 7 miljoni

tranzistoru (Attēlu skatīt pielikumā).

Šogad intel izceļas ar savu jauno procesoru Celeron bet AMD pusē līdzvērtīgu pretinieku neizdodas atrast.

Šis gads slavas saulītē ir izgrūdis FIC VA-503+. Tās nosaukums jau norāda uz RAM iespēju tikt

paaugstinātam līdz 512 MB bet ir velkas tai šinas jauda ir iespējama pat 124 MHz taču vierāk tā izceļas kā

pirmā 100 MHz Super 7 mātesplate kura paredzēta ārkārtīgi ilgai dzīvei. Arī slots – ligzdu ziņā tā noteikti

neatpaliek no konkurentiem.

1999.Gads.

BeOS 4.5 nāca klajā 1999. gadā. BeOS tika izstrādā personālajiem datoriem, bet sākotnēji tā tika iztrādāta tikai BeBox aparatūrai. BeOS interfeiss tika izstrādāts ar skaidru, tīru un nepiesātinātu dizainu (Screen cut skatīt pielikumā).

1999. gadā parādījās GNOME (galvenokārt Red Hat Linux distributīvā, bet velāk arī citos Linux distributīvos) (Screen cut skatīt pielikumā).

Video pasaulē ienāk :

ATI Rage Fury MAXX (1999) Jau nopietnāka karte ar OpenGL un Direct3D atbalstu. VRAM

palielināts līdz 64 MB. Izmantoti 2 grafiskie procesori ar frekvenci 125 MHz, no kuriem otrais

ieslēdzas tikai pie pilnekrāna 3D spēlēm. Atmiņas frekvence 143 MHz, 128-bit. Tranzistoru skaits 16

milj. (8 M x 2). Interfeiss - AGP, DirectX 7 atbalsts, 125 nm tehprocess (Attēlu skatīt pielikumā).

Tika izlaista arī versija ar iebūvētu TV uztvērēju - All-in-Wonder 128.

Šogad atkal ir divi procesori, no kuriem izvēlēties labāko nebūs nemaz tik viegli:

Pie AMD tas būs Athlon(K7)

Toties Intel rada PentiumIII

Šis gads ir interesants jo ir divas atšķirīga spēka mātesplates, kas spētu izrādīt konkurenci viena otrai ja vien

to gribētu FIC VB-601 ar savu 1 GB RAM un 100 MHz šinu, un Celeron, Pentium 2/3 procesoru pret (vai

pat „kopa ar”) FIC SD-11 ar savu 200 MHz šinu un 768 MB RAM un Athlon procesoru.

2000.Gads.

2000. gada sākumā Apple paziņo par jauno Aqua interfeisu un 2001. gadā pirmo reiz to demonstrē sistēmā,

ko nosauca par Mac OS X. Ikonām tika pielietotās caurspīdīguma iespējas. Sākumā šis interfeiss saņēma

daudz kritikas, bet vēlāk guva plašu atzinību.

Ir sācies jauns gadu tūkstotis un tas ir skaidri redzams arī pēc tehnaloģijām kuras tiek radītas un parādās tirgū

un ļoti spilgti tas atspoguļojas uz grafiskajām kartēm:

NVIDIA GeForce 2 GTS (2000) Sākas NVidia GeForce sērija. Tranzistoru skaits jau sasniedz 25

milj., GPU frekvence - 260 MHz, atmiņas - 460 MHz modelī GeForce 2 Ultra). Kartes ir ar 128-bit

joslu un AGP interfeisu. Atbalsta DirectX 7 (Attēlu skatīt pielikumā).

ATI Radeon 100 sērija (2000-2001) Pirmās Radeon videokartes, konkurences karš ar NVidia sākas.

Sērijā ietilpst 7000, 7200 un 7500 modeļi ar 128-bit joslu. Jaudīgākajai no tām, ar TV uztvērēju

apgādātajai Radeon 7500 All-In-Wonder GPU darbojas 290 MHz, VRAM - 230 MHz frekvencē.

Karte satur 30 milj. tranzistoru, atbalsta DirectX 7, interfeiss CPI/AGP (Attēlu skatīt pielikumā).

Ir iestājies jaunā tūkstošgade bet karš starp Intel un AMD turpinās

Intel rada:

Celeorn2 

Pentium4

AMD atbild ar:

Duron Athlon II

Gadu tūkstotis paliek bez viennozīmīga līdera. Tomēr pretendenti nav pārāk daudz tādēļ tos pieminēšu:

Epox 8KTA

FIC AZ-11

ASUS K7V

Secinājumi.

Šo darbu rakstot es iemācījos ļoti daudz jauna gan par datoru un programmatūras attīstību gan arī par datoru

detaļu raksturīgākajām iezīmēm un to tā pareizi izprast to ko nozīmē katrs to raksturlielums. Protams,

paskatījos arī informācijā par tālāku pagātni.

Secinājums ir tikai viens – Nebūtu ne puses no visas tas tehnoloģijas, kas ir pieejama mūsdienas ja

nepastāvētu tik sīva konkurence un tas attiecas kā uz programmatūrām tā arī uz tehnisko jomu.

Pielikums.

Windows 3.0 Amiga Workbench 2.04 Mac OS System 7

Windows 95 Windows 3.1 OS/2 2.0

S3 ViRGE (1995) ATI Rage II OS/2 Warp 4

3dfx Voodoo1 Mac OS System 8 Windows 98

Riva 128 (NVIDIA NV3) 3dfx Voodoo Rush KDE 1.0

Matrox Mystique G200 3dfx Voodoo2

Nvidia NV4 Riva TNT BeOs 4.5 GNOME 1.0

ATI Rage Fury MAXX NVIDIA GeForce 2 GTS ATI Radeon 100 sērija

Mac OS X

Izmantotā Literatūra

http://redhill.net.au/ig.html

http://www.google.lv/

http://home.lanet.lv/~grebezs/JurisG-Datora-sastavdalas-Ergonomika/iProcesors.htm

http://rkrv.phpnet.us/ECDLmod1/1modulis/e104.htm

http://www.maximumpc.com/article/features/graphics_extravaganza_ultimate_gpu_retrospective

http://www.maximumpc.com/article/features/cpu_retrospective_the_life_and_times_x86?page=0%2C1

http://74.125.77.132/search?q=cache:rDfAObBx8IQJ:www.geocities.com/choks800/refer/

procesori.doc+procesoru+v%C4%93sture&cd=3&hl=lv&ct=clnk&gl=lv

http://www.liis.lv/sktehves/index.htm