16
*Pirkums nav jāveic. Piemērotie noteikumi un nosacījumi kā piedalīties laimestā atrodami šeit www.moneygram.co.uk/christmas. Visi augstāk minētie aģenti ir MoneyGram International Limited aģenti, kuri nodrošina naudas pārvedumu pakalpojumus. Pasts un pasta logotips ir reģistrētas Post Office Ltd preču zīmes MoneyGram International Limited ir maksājumu iestāde, kuras darbību Apvienotajā Karalistē reglamentē Finanšu pakalpojumu iestāde. ©2011 MoneyGram. Visas tiesības aizsargātas. Saņem: NoSūti No: Un visur, kur redzi moneyGram logo Nosūti naudu saviem mīļajiem uz latviju un laimē Plasma tV vai Blackberry telefonu * Skaties www.moneygram.co.uk/christmas kā piedalīties laimestā 00800 8971 8971 www.moneygram.co.uk/christmas Dalīsimies Ziemassvētku Brīnumā! Latviju ŠAJĀ NUMURĀ LASIET: ZAIGA TAPIņA IERAKSTA PIRMO DZIESMU LONDONĀ KUR SAGAIDīT ZIEMASSVēTKUS? IZMAIņAS AK LIKUMDOŠANĀ AģENTūRU DARBINIEKIEM d e c e m b r i s

Decembris 2011, Nr.12(17)

Embed Size (px)

DESCRIPTION

Anglo Baltic News ABN Ltd which is a news and networking site and the leading Latvian language newspaper for Latvians in the UK

Citation preview

Page 1: Decembris 2011, Nr.12(17)

*Pirkums nav jāveic. Piemērotie noteikumi un nosacījumi kā piedalīties laimestā atrodami šeit www.moneygram.co.uk/christmas. Visi augstāk minētie aģenti ir MoneyGram International Limited aģenti, kuri nodrošina naudas pārvedumu pakalpojumus. Pasts un pasta logotips ir reģistrētas Post Office Ltd preču zīmes MoneyGram International Limited ir maksājumu iestāde, kuras darbību Apvienotajā Karalistē reglamentē Finanšu pakalpojumu iestāde. ©2011 MoneyGram. Visas tiesības aizsargātas.

Saņem:NoSūti No:

Un visur, kur redzi moneyGram logo

Nosūti naudu saviem mīļajiem uz latviju un laimē Plasma tV vai Blackberry telefonu*

Skaties www.moneygram.co.uk/christmas kā piedalīties laimestā

00800 8971 8971 www.moneygram.co.uk/christmas

Dalīsimies Ziemassvētku

Brīnumā!

Latviju

ŠAJĀ NUMURĀ LASIET: ZAIgA TApIņA IERAkSTA pIRMo dZIESMU

LoNdoNĀ

kUR SAgAIdīT ZIEMASSvēTkUS?

IZMAIņAS Ak LIkUMdoŠANĀ AģENTūRU

dARbINIEkIEM

d e c e m b r i s

Page 2: Decembris 2011, Nr.12(17)

«MoNEygRAM» NAUdAS pĀRvEdUMI – ĀTRI, ēRTI UN IZdEvīgI!

Dace Gaile

Ziemassvētku priekšvaka-rā AbN tiekas ar vienu no

saviem lielākajiem atbalstītā-jiem Lielbritānijā. Uz interviju esam aicinājuši «Moneygram» reģionālo direktoru Apvie-notajā karalistē un īrijā Mark perryman. Šī gada laikā «Mo-neygram» ir piedalījies un at-balstījis daudz un dažādus lat-viešu pasākumus, tādejādi par sevi informējot, kā arī snieguši lielu atbalstu latviešu informa-tīvā izdevuma «Anglo baltic News» iznākšanā.

— kāda ir «Moneygram» vēsture? — «MoneyGram»  tika dibi­

nāts   1940. gada ASV un tas  pastāv jau  vairāk nekā 70 gadu. Ja  runā­jam par  mūsdienām, tad   «Mone­yGram»  ir  amerikāņu veidots  nau­das pārskaitījumu  uzņēmums,  kura galvenā mītne atrodas  Dalasā, Teks­asā.  Mēs esam  starptautiska firma, kura operē  261  valstīs visā  pasaulē ar 256 000 pakalpojumu sniegšanas vietām.  Tas ir  tiešām milzīgs  skait­lis.  Ja jūs saliktu kopā  katru  «Mcdo­nalds», «Pizza  Hut», «KFC», «Bur­ger  King»,  šīs milzīgās  ķēdes, kuras, šķiet, ir visur un, ja saliektu tās kopā visā pasaulē, tas joprojām  ir ma­zāk  nekā  mūsu pakalpojumu snieg­šanas vietu skaits visā pasaulē. Tas dod savā veidā saprast to, kā «Mone­yGram» potenciāli izskatās. Tas ir tie­šām milzīgs, milzīgs tīkls.

— Ar kādām firmām vai iestā-dēm jūs sadarbojaties Ak?

— Mums ir izveidojusies ļoti cieša un lieliska sadarbība ar AK pasta no­daļām un ceļojumu firmu «Thomas Cook». Mūsu klientiem ir ļoti ērti pie­ejams no jebkuras pasta nodaļas vai «Thomas Cook» ofisiem nosūtīt nau­du 10 minūšu laikā uz noteiktu vietu AK vai pasaulē. Šobrīd strādājam, lai latviski runājošajiem klientiem būtu vairāk pieejama informācija savā va­lodā, tādēļ arī plānojam, ka pie visiem mūsu aģentiem pakāpeniski tiks iz­vietota informācija latviešu valodā. Šobrīd «MoneyGram» sadarbība ar «Anglo Baltic News» veido izdzīvo­šanas rokasgrāmatu, kuru būs ie­spējams iegādāties pie «Anglo Baltic News» un «Moneygram» aģentiem.

— kādu vietu Moneygram ie-ņem šobrīd pasaules tirgū?

— «MoneyGram»  zīmols ir  at­zīts visā pasaulē kā vadošais naudas pārskaitījumu pakalpojumu uzņē­mums, kurš veic dažādas finansiā­las darbības, kas   nav pieejamas tradicionāli citās finanšu iestādes. Mēs piedāvājam daudzveidīgu pro­dukciju klāstu un pakalpojumus, kas palīdz mūsu klientam veikt naudas pārskaitījumus un atvieglo viņu ik­dienas dzīvi, lai nebūtu jāraizējas par to, kā nosūtīt naudu savai ģimenei vai draugiem jebkurā pasaules malā.

— kādus pakalpojumus un fi-nansiālos produktus jūs pašreiz piedāvājat Apvienotajā karalistē?

Viens no pakalpojumiem, kā jau minēju, ir ātrā naudas pārskatīšana uz un no 261 valstīm pasaulē un kopumā no 256 000 lokalizācijas vie­tām. Tāpat Latvijā piedāvājam iespē­ju naudu saņemt vairākās valūtās — latos, eiro un ASV dolāros.

«MoneyGram» serviss ir padomājis arī par to, ka reizē ar naudas nosūtī­šanu jūs saņēmējam varat nodot arī kādu ziņu. Reizē ar naudu jūs varat nosūtīt līdz pat 10 vārdu garu ziņoju­mu, bez papildu samaksas. Lai nosūtī­tu naudu, ņemiet līdzi kādu personu apliecinošu dokumentu (pasi vai ID karti), aizpildiet veidlapu. Samaksā­jiet summu, ko vēlaties nosūtīt, kā arī norēķinieties par «MoneyGram» ser­visa pakalpojumiem. Jūs saņemsiet «MoneyGram» slepeno koda numuru (reference number). Šo numuru pazi­ņojiet naudas saņēmējam. Lai saņem­tu naudu, pārliecinieties, ka naudas sūtītājs jums ir paziņojis slepeno koda numuru. Dodieties pie «MoneyGram» pārstāvja (naudas nosūtītājs var ie­teikt tuvāko «MoneyGram» filiāli), lī­dzi ņemot kādu personu apliecinošu dokumentu (pasi vai ID karti). Uzrā­diet slepeno koda numuru (reference number) un aizpildiet nelielu veidla­pu. Naudu saņemsiet nekavējoties, parasti vietējā valūtā.

— Cik droši ir «Moneygram» naudas pārskaitījumi?

— Mēs esam droši un uzticami. Plašs, datorizēti vienots filiāļu tīkls visā pasaulē garantē naudas sūtī­jumu drošību. Izmantojot «Mone­yGram», varat būt pārliecināti, ka ar jūsu naudu rīkosies uzmanīgi, un tā tiks nogādāta bez kavēšanās. Miljo­niem cilvēku visā pasaulē jau izman­to «MoneyGram» pakalpojumus to uzticamības un drošības dēļ.

— kurās vietās Latvijā ir iespē-jams saņemt vai no kurām vietām var nosūtīt naudu?

— Latvijā mēs strādājam ar «Swedbank», «Privatbank», «DnB Nord Banka» un «Krediitdipank». Jebkuram Latvijas iedzīvotājam ir ie­spēja izņemt naudu jebkurā no šiem punktiem vai arī no šīm bankām no­sūtīt naudu uz jebkuru valsti pasaulē.

— kāpēc latviešu sabiedrība, kura dzīvo Ak jums ir svarīga?

— Mēs zinām, ka latvieši, kuri šeit dzīvo vai arī atbraukuši tikai uz laiku strādāt, ir šeit, lai pelnītu naudu. Un mēs vēlamies atvieglot viņu rūpes par to, kā naudu nosūtīt uz Latviju savai ģimenei, lai tā dienām neklīstu no vienas bankas uz otru, bet viņu ģimenes, draugi vai

paziņas varētu to saņemt ātri, ērti un izdevīgi. Šobrīd strādā­jam pie jauna piedāvājuma. Katram, kurš izmantos mūsu firmas pakalpojumus Zie­massvētku laikā, lai nosūtītu naudu uz Latviju, būs iespēja

piedalīties loterijā un laimēt plazmas TV vai Black berry telefonu.

— kā jūs atbalstāt latviski runā-jošo sabiedrību Ak un kādos pasā-kumos esat piedalījušies?

— Šī gada laikā esam sponsorē­juši vairākus lielus pasākumus. Bijām galvenie sponsori 2010. gada nomi­nācijai «Uzņēmīgais latvietis Apvie­notajā Karalistē 2010» un plānojam arī atbalstīt šī gada nomināciju, kura notiks 2012. gada martā, tad atbalstī­jām latviešu filmu izrādes tūres visā Lielbritānijā, vasarā piedalījāmies Līgo pasākumos Straumēnos un Bostonā. Lielisks pasākums bija «Čikāgas pie­cīšu» koncerts Straumēnos. Piedalījā­mies latviešu kino konferences «Lai­žam» pasākuma atbalstīšanā un pavi­

sam pirms neilga laika atbalstījām 18. novembra svinības Edinburgā. Šobrīd gatavojam lieliskas Ziemassvētku dā­vaniņas Latvijas skoliņām AK un Īrijā.

— vai jums ir vairāk klientu pirms Ziemassvētkiem?

— Jā, lai cik tas dīvaini nebūtu, bet uz Ziemassvētkiem tiešām ir lie­lāks skaits klientu kā parasti. Tas sais­tībā ar to, ka liela daļa AK strādājošo nevar aizbraukt šai laikā uz mājām, bet joprojām atrod veidu, kā ieprie­cināt savus radiniekus, draugus vai kolēģus Ziemassvētkos.

— kāds būtu jūsu vēlējums Zie-massvētkos un Jaunajā 2012. gadā AbN lasītājiem?

Vispirms gribu pateikt paldies visiem tiem, kuri izmanto «Money­Gram» naudas sūtīšanas pakalpoju­mus un mēs rūpēsimies par jums arī jaunajā 2012. gadā. Novēlu visiem labu veselību, prieku un laimi! Paldies «Anglo Baltic News» par lielisko sadar­bību 2011. gadā un ceram uz lielisku sadarbību arī jaunajā 2012. gadā!

«Moneygram» reģionālais direktors Mark perryman.

Moneygram komanda Apvienotajā karalistē.

«Moneygram» un Apvienotās karalistes pasts atzīmē desmit miljonā naudas pārskaitījuma darījumu.

«Moneygram» serviss ir neaizstājams, ja:

strādājat ārpus valsts un vēlaties nosū­tīt naudu savai ģimenei;rodas vajadzība nosūtīt naudu kādam

draugam, radiniekam vai arī strādniekam kādā citā valstī;notikusi ārkārtas situācija un ceļojot jūs

paliekat bez jebkādiem naudas līdzekļiem;jūsu bērns brīvdienās ārpus pilsētas ir

iztērējis visu līdzpaņemto naudu, un stei­dzami jāparūpējas par viņa materiālo no­drošinājumu.

«MoneyGram» serviss ir domāts katram, kam steidzīgi jānosūta vai jāsaņem nauda. Tas ir veids, kā ātri, droši, un ērti nosūtīt vai saņemt naudu jebkurā pasaules malā 10 minūšu laikā.

Page 3: Decembris 2011, Nr.12(17)

ZIEMASSvēTkU MIRkLISAnita Rubeniņa

Ir decembris un tuvojas Ziemassvētki. Šis brīniš-

ķīgais laiks, kas pārņem cilvē-ku prātus un sirdis. Laiks, kad notiek brīnumi un piepildās cerības. Laiks, kas liek visiem apstāties kaut uz mirkli un ie-klausīties zvanu zvanos, ap-skatīt krāšņos ielu un veikalu dekorējumus vai vienkārši, lai baudītu mirkli sev apkārt.

Cilvēki pasaulē visu gadu gata­vojas šiem svētkiem, laicīgi iepērkot dāvanas, rezervējot svinību vietas un meklējot jaunas receptes svētku gal­dam. Lielākais stress sākas decembrī vai nedēļu pirms svētkiem. Cilvēki skrien, ķer veikalos, ko vien var. Ro­das sajūta, ka viņi gatavojas nevis klusā laika Ziemassvētkiem, bet gan pasaules galam un iegādājas krā­jumus pieciem gadiem uz priekšu. Apkārtējais stress un burzma, kņada dažkārt nosit visu prieku par gaidā­majiem svētkiem. Gribas paslēpties alā un neizlīst no tās līdz pat svētku beigām. Tomēr tu esi šeit un tagad, turklāt mūsdienu sabiedrības lo­ceklis, kāda nu tā ir izveidojusies šo gadu laikā. Un ir jāsaprot, ka šodien Ziemassvētki ir kļuvuši ļoti materiali­zēti un ka tas viss ir liela biznesa un peļņas daļa. Bet tik ļoti gribētos re­dzēt cilvēku sirdīs patieso prieku par šiem svētkiem. Vai tiešām mēs esam piemirsuši par šo brīnišķīgo mirkli , ko var gūt šajos svētkos? Šī mirkļa dēļ es visu gadu gaidu svētkus ar satrau­kumu sirdī un domu, kaut ātrāk tas

pienāktu. Kad ielās un veikalos pa­rādās Ziemassvētku noskaņas, skat­logos izkārtas spuldzītes un saliktas dāvanas, es zinu, ka drīz tas pienāks, pavisam drīz.

Man pirmais solis uz mirkli pienāk tad, kad jādodas pēc eglītes. Atceros no bērnības šo satraucošo un tik mīļo pasākumu, kad ar tēti devos uz mežu, lai izraudzītos to īsto un vienīgo eglī­ti, kas šogad priecēs mūsu sirdis. To vienīgo, kas tiks izrotāta kā princese. To vienīgo, kas būs vakara karaliene mūsu mājas un nesīs šo godu vairāk kā nedēļu. Eglīte tika rūpīgi meklēta, dažkārt jau kājas sala un rokas, jo sniega kārta bargajās Latvijas ziemās bija paprāva. Deguntelis nosalis un tētis jau ērcīgs, bet man bija vienal­ga, es meklēju, kamēr — sastingu un apbrīnā saucu «Es atradu, tā būs viņa, mūsu svētku eglīte!»

Otrais solis ir eglītes dekorēšana. Manuprāt, dekorējot eglīti var pilnībā aizmirsties, cenšoties no visas sirds, lai izdodas tieši tā kā iecerēts. Katru gadu mēģinu izdomāt ko jaunu no­formējumā. Bērnībā eglītē kārām mazus ābolīšus, «Laimas» šokolādes konfektes un piparkūkas, kurām cepot bija speciāli izurbināti cauru­miņu, lai varētu izvērt cauri aukliņu. Istaba vienā mirklī piepildījās ar šo svaigo egļu smaržu, ko nespēj radīt neviena plastmasas eglīte. Tu vari sa­just, kā eglīte dzīvo un priecājas līdzi. Kā katrs zariņš pastiepjas pretī, lai tu varētu iekārt vēl kādu rotu.

Trešais solis ir mājas sagatavoša­na svētkiem, radīt pareizo noskaņu. Mūsdienās, protams, var iegādāties visu gatavu un izvēle ir milzīga, bet

pašu uzmeistarotais tomēr ir sirdij tuvāks, pat ja tas ir kas niecīgs. Pagā­jušo gadu visa ģimene un draugu ģi­menes meistarojām rūķus, par pama­tu ņemot tualetes papīra rullīšus. Tas tik bija pasākums, bērni bija sajūsmā, un arī pieaugušie izbaudīja šo darbo­

šanos ar patiesu prieku. Gala rezultā­tā tapa vairāk nekā 15 visdažādākie rūķi un rūķenes, kuri tika sarindoti zem eglītes, lai priecētu acis visu Zie­massvētku laiku. Un šajos prieka mir­kļos atcerējāmies, kā bērnībā taisījām papīra virtenes un puzurus. Kā gājām

uz mežu lasīt ķērpjus, sūnas un citas dabas veltes, lai pagatavotu dekorus rotāšanai — tas bija jauki!

Ceturtais solis ir mielasts. Nu šeit katrs var atrast, ko darīt, jo darāmā parasti ir daudz. Katrs cenšas, lai uz gada būtu vismaz deviņi ēdieni, to skaitā noteikti — zirņi, pīrādziņi un šķovēti kāposti. Ziemassvētku mie­lasts ir laba piedeva svētkiem. Un arī veselas dienas darbs virtuvē. Bet tas viss vienmēr ir tā vērts.

Tad nu tiek klāts un izdekorēts svētku galds, istabā tiek aizdegtas svecītes, kas neatņemama Ziemas­svētku sastāvdaļa. Istaba pamazām piepildās ar eglītes, sveču un mielasta jaukto smaržu. Atskaņotājā skan Zie­massvētku dziesmas. Visi mīļie sasēs­tas pie galda, un tad pienāk MIRKLIS — mirklis, kurā šķiet, ka laiks apstājas. Mirklis, kuru biju gaidījusi. Mirklis, kas sastāv no bagātīgas emociju buķetes — prieka, satraukuma, saviļņojuma un laimes. Redzot priecīgās sejas pie galda. Zinot, ka garais gads ir garām. Zinot, ka visi darbiņi ir padarīti. Un, ka šis ir tas brīdis, kad visi var mierīgi apsēsties, atpūsties, atslābināties un baudīt vakaru starp saviem mīļajiem. Nekādu rūpju un raižu, vismaz šajā Ziemassvētku vakarā — nē. Justies brīvi, justies kā mājas, kurās vienmēr tiec gaidīts un samīļots.

Bet mirklis paiet ātri, kā jau mirkļi to dara, bet tie paliek mūsu sirdīs uz visu mūžu. Jo vairāk šādus mirkļus pa gadiem salasu, jo laimīgāka kļūstu. Un tā katru gadu gaidu, kad pienāks šis maģiskais MIRKLIS, cerot, ka tas būs tikpat pilnīgs un laimes, prieka pārpilns

ŠAJĀ NUMURĀ LASIET: ZAIgA TApIņA IERAkSTA pIRMo dZIESMU

LoNdoNĀ

kUR SAgAIdīT ZIEMASSvēTkUS?

IZMAIņAS Ak LIkUMdoŠANĀ AģENTūRU

dARbINIEkIEM

d e c e m b r i s

Page 4: Decembris 2011, Nr.12(17)

2011. gada decembris Nr. 12 (17)ZIņAS

dace gaileInformatīvā izdevuma

«Anglo Baltic News» redaktore

REdAkToRES SLEJA

Izdevējs (Publisher):Anglo baltic News AbN Ltdwww.AngloBalticNews.co.uk

Redaktore (Editor): dace gailekontakti (Contacts):

Mob: 0044(0)7515537733 (AK)e­pasti:

[email protected]@AngloBalticNews.co.uk

Avīze iespiesta Anglijā

Decembris ir Adventes laiks, kad klusām tuvojas Ziemassvētki. Laiks, kad ikvienā sirdī iedegas cerība un gai­das pēc Ziemassvētku brīnuma. Šajā laikā ikviens meklē mieru un līdzsvaru sevī un cenšas izlīgt ar apkārtējiem, novēlot: «Lai miers virs zemes un cil­vēkiem labs prāts!» Katra diena pirms Ziemassvētkiem ved mūs pretim kā­dam baltam, nezināmam klusumam, aiz kura slēpjas kas mīļš, sen aizmirsts un pazaudēts, kas mums katram no jauna jāatrod. Mēs visi vēlamies kļūt laimīgāki, ilgstoši saglabāt prieka un sirdsmiera sajūtu. Garie ziemas vakari ir laiks, kad varam sakārtot savas domas, nomierināties un baudīt skaistu zie­mas mirkli, skatoties, kā ārā krīt snieg­pārslas. Tas ir laiks, ko pavadīt mājās kopā ar ģimeni, ietinoties piparkūku, mandarīnu un karstvīna smaržās.

Paldies visiem, kuri piedalījās ABN labdarības akcijā «Piepildi savu kurpju kasti», iepriecinot daudzas bērnu sir­dis Latvijā! Akcijas laikā kopā tika sa­vāktas 147 kurpju kastes. Liels paldies akcijas ideju autorei un organizatorei Ilzei no Londonas, Latvijas transporta uzņēmumam «Diamond Transport So­lutions» (www.diamondts.lv), kurš pa­rūpējās, lai kastes nonāktu Latvijā, un visiem koordinatoriem, kuri palīdzēja, lai akcija veiksmīgi norisinātos. Ticiet man, šīs sajūtas un labie darbi atgriezī­sies pie jums ar vēl lielāku spēku.

Šai Ziemassvētku laikā, kad zemi pārklāj sniegs,

Es pretī svētkiem tiecos un priecājos.No piparkūku smaržām

man rodas vīzija,Kas atgādina bērnību un

jaukas atmiņas./Dace Gaile/

Novēlu svētīgu un mīlestības ba­gātu šo Ziemassvētku laiku! Sajūtiet mīlestību gan sevī, gan citos cilvē­kos! Lai ikvienam gaišs, mierpilns un sniegbalts šis Adventes laiks!

ZAIgA TApIņA IERAkSTA pIRMo dZIESMU LoNdoNĀJaunā dziedātāja Zaiga

Tapiņa, sadarbojoties ar starptautiski pazīstamiem mū-ziķiem, Londonas studijā ie-rakstījusi pirmo dziesmu «dan-ce go on Forever».

Jaunās dziesmas autori ir Kevins Griefs (Kevin Grief) un Pols Kliftons (Paul Clifton James), kurš spēlējis tādās pazīstamās grupās kā «The Glitter Band» un «Tempest», savu­kārt ierakstā kā bundzinieks piedalās kādreizējais «The Cult», «Ultrawox» un pašreizējais «Big Country» dalībnieks Marks Brzezickis (Mark Brzezicki), kurš ir viens no pasaules Top 5 mūziķiem. Pols ar ierakstu ir ļoti apmierināts, sa­kot, ka dziesmas kulminācija, viņaprāt, ir viena no labākajām dzirdētajām un viņš vēlas sadarbību turpināt. Šobrīd dziesmai «Dance Go On Forever» top latviskā versija. Pols raksta vēl vairākas jaunas dziesmas Zaigai un abu mūzi­ķu kopīgie plāni saistīti ar Austrumei­ropas tirgus apgūšanu.

Zaiga Tapiņa ar dziedāšanu nodar­bojas kopš trīs gadu vecuma un pie­dalījusies daudzos konkursos, to vidū «Aprīļa Pilieni», «Jaunās Zvaigznes», Pop un Jazz festivālā «Baby Sing» Lie­tuvā. Savulaik Zaiga skolojusies Arņa Medņa popmūzikas studijā pie tā­

dām pazīstamajām dziedātājām kā Ance Krauze un Jolanta Gulbe, kā arī pie Olgas Rajeckas. 2006. gadā Zaiga ierakstījusi dziesmu «Bet kad tu nāc», sadarbojoties ar dziesmas autoru Jāni Zvirgzdiņu jeb Julian. 2008. gadā Zaiga kļuva par konkursa «Jaunās zvaigznes»

laureāti un togad arī ierakstīta viņas pirmā solodziesma «Always Remem­ber», kas tapa, sadarbojoties ar zviedru producentu Jonasu Gladnikofu (Joh­nas Gladnikoff). Pēdējos trīs gadus Zai­ga Tapiņa dzīvo Lielbritānijā.

www.anglobalticnews.co.uk

Dace Gaile

Arī Lielbritānijā 18. no-vembrī notika Latvi-

jas dzimšanas dienas svinības. Vakars iesākās ar Goda kon­

sula John McGregor uzrunu, kā arī tika nolasīta Latvijas vēstnieka Lielbritānijā Eduarda Stiprā sagat­avota runa. Pasākuma viesi draudzīgā gaisotnē noskatījās Latvijas Valsts prezidenta uzrunu. Tā ar lieliskiem priekšnesumiem un saturīgu loter­iju norisinājās svinības Edinburgā. Loterijā bija iespēja laimēt vērtīgas «MoneyGram», «Laimas» un «Bauskas Alus» balvas. Pavisam uz pasākumu bija ieradušies ap 80 viesu. Vakars tika pavadīts latviskā gaisotnē, bau­dot organizatoru sagatavoto latvisko mielastu.

Savukārt svinības Londonā ie­sākās ar Svētbrīdi  mācītājas Elīzas Zikmanes vadībā, pēc tam klāteso­šie viesi tāpat kā Skotijā noskatījās Latvijas prezidenta uzrunu ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem. Londonas pasākumu klātienē apmeklēja Lat­vijas vēstnieks Lielbritānijā Eduards Stiprais, kurš svinīgi apsveica visus klātesošos. Vakara runu teica Latvie­šu Nacionālās Padomes Lielbritānijā priekšsēdētāja Lilija Zobens. Kon­certu sniedza Laimas Muzykanti un Londonas latviešu koris. Pēc oficiālās daļas visi viesi tika aicināti pakavēties pie glāzes vīna un uzkodām.

LATvIEŠIEM vĀCIJĀ IR SAvS

LAIkRAkSTS16. decembrī vācijā, bonnas

latviešu skoliņā «kamolītis» notika jaunā laikraksta «deutsch-baltis-che Zeitung» prezentācija. Laik-raksts izdots latviešu valodā un iznāks vienu reizi mēnesī. Tā mēr-ķis ir informēt par vācijā dzīvojošo latviešu aktivitātēm, rakstīt par cilvēku pieredzi un sasniegumiem, sniegt padomus dažādu sadzīvis-ku jautājumu risināšanā.

Laikraksts sniegs detalizētus skaid­rojumus dažādu birokrātisku jautāju­mu risināšanā, rakstīs par cilvēku pie­redzi un sasniegumiem Vācijas darba, izglītības un uzņēmējdarbības jomā. Tas informēs par izglītības sistēmu un iespējām apgūt sev vēlamo profesiju kādā no Vācijas augstskolām, palī­dzēs tikko atbraukušajām ģimenēm ar padomu un psiholoģiski emocio­nālu atbalstu, kas saistīts ar dažādām integrācijas problēmām, kā arī rakstīs par mūsu tautas mantojumu — kultū­ru un mentalitāti, kas ir neatņemama dzīves sastāvdaļa un mūsu identitātes atpazīstamības kodols.

Šāda veida laikraksts ir nepiecie­šamība tieši šajā laika posmā, kad liela daļa latviešu ir izvēlējušies mek­lēt labākas dzīves nodrošinājumu vai izglītības iegūšanu ārpus Latvijas robežām. Šiem cilvēkiem ir vajadzīgs atbalsts, padoms un veiksmīga pie­redze, kas iedvesmo nepadoties un informē par lietām, kas ir neskaidras.

Elīze Zaļuma (DBZ redaktore) T.: (0049)(0)62034309093 (Vācija)

Mob.: (0049)(0)17639423319 (Vācija) [email protected]

LIELbRITĀNIJAS LATvIEŠI SvIN 18. NovEMbRI EdINbURgĀ UN

LoNdoNĀ

Page 5: Decembris 2011, Nr.12(17)
Page 6: Decembris 2011, Nr.12(17)

2011. gada decembris Nr. 12 (17)IETEIkUMI, ZIEMASSvēTkUS gAIdoT

Ir vēl kāda lieta, ko mēs darām jau Ziemassvētku gaidīšanas laikā. Tā ir apsveikumu kartīšu sūtīšana. Mēs tās sūtām draugiem, radiem, paziņām un darba kolēģiem. Bērni nes kartiņas uz skolu klasesbied­riem un skolotājiem. Bet vai kāds zina, kādēļ un kopš kura laika tā darām? Cik zināms no vēstures faktiem, tad līdz pat 19. gadsimta vidum bija pierasts uz Ziemassvēt­kiem rakstīt apsveikuma vēstu­les vai pašdarinātas kartītes. 1843. gada decembrī tika izveidota pirmā drukātā Ziemassvētku kartīte. Lon­donas Viktorijas un Alberta muzeja direktors, Henrijs Kols, būdams ļoti aizņemts ar saviem ikdienas pienā­kumiem, piepeši atskārta, ka vairs nepaspēj uzrakstīt visus iepriekš plānotos apsveikumus. Tad viņam radās ideja, kas īsā laikā kļuva po­

pulāra visās zemēs, kur vien svin Ziemassvētkus. Muzeja direktors pasūtīja nodrukāt kartītes, uz ku­rām bija redzams mākslinieka Džo­na Kalkota Horslija zīmējums. Kartī­tes pārdeva par vienu šiliņu gabalā, un pasta firma «Penny Post» tās piedāvāja nosūtīt par puspeniju — tas bija uz pusi lētāk nekā parastas vēstules sūtīšana. Arī mūsdienās uz Ziemassvētkiem daudzi pasta uzņēmumi piedāvā apsveikumus nosūtīt lētāk. Kopš 1850. gada Zie­massvētku kartītes sāka drukāt vai­rumā, pārsvarā tās bija krāsainas. Uz tām tika attēlotas gan Bētlemes ainiņas, gan ziemas dabasskati, gan dažādi veiksmes simboli — kā zirga pakavs un āboliņa četrlapīte. Mūsdienās joprojām populāras ir Ziemassvētku kartiņas ar Bētlemes ainiņām, baznīcām vai vienkārši —

dabas skatiem, kā arī, protams, ar salavecīti un rūķīšiem. Un arvien ir daudz cilvēku, kas raksta šīs karti­ņas un sūta, to skaitā arī es, jo uz­skatu, ka tas ir privātāk un mīļāk. Katru kartiņu rakstu no sirds un ro­das sajūta, ka katrā aploksnē ielieku arī daļiņu sirds siltuma, ko kartiņas saņēmējs sajūt, tikko paņēmis to rokās.

Kas gan būtu Ziemassvētki bez brīnuma, patiesa un īsta? Latviešu

valodas skaidrojošajā vārdnīcā ir rakstīts: «brīnumsvecīte» — eglīšu rotājums, kas pārklāts ar masu, kura degot dzirksteļo. Īsi un kodolīgi, bet vai tad patiesībā brīnumsvecīte nav kas vairāk? Ne velti ir pantiņš:

«Katrā brīnumsvecītēMazs brīnumiņš,Ne čiku, ne grabuIekšā sēž viņš.»Ieraugot brīnumsvecītes, kat­

ram sejā parādās smaids un ataust

jaukas atmiņas par tām. Vai tas liels vai mazs — izjūtas vienas. Visi zina, kas notiks, kad tā tiks aizdegta. Uz­liesmos ar maģisku mirdzumu, kura laikā visiem aizrausies elpa līdz pat brīdim, kamēr tā apdzisīs. Tad ātri tiks ņemta nākamā, lai atkal no jau­na redzētu šo brīnumu. Bērni ar tām zīmē gaisā apļus vai raksta vārdus. Katrreiz to aizdedzot, acis iemirdzas un sirds gavilē. Te nu jums būs — mazliet maģijas, mazliet brīnuma un sirds siltuma.

Lai jums jauki, mīļi un priecīgi Zie­massvētki un to gaidīšanas laiks! Un atceraties, ja šogad nevarat būt kopā ar visiem saviem mīļajiem, tad ziniet, ka sirdīs esat kopā ar tiem. Nosūtiet apsveikuma kartiņu un ielieciet ap­loksnē nedaudz sava sirds siltuma un prieka!

Sagatavoja: Anita Rubeniņa

ZIEMASSvēTkU NoSkAņĀSKlāt ir decembris — mēnesis, kas katram no mums saistās ar ko savu, individuālu. Bet ir

viena lieta, kas tomēr mūs un vēl daudzus jo daudzus vieno uz šīs pasaules, tie ir Ziemas-svētki un to gaidīšanas laiks. Pirmās noskaņas mēs sākam manīt jau veikalu skatlogos un reklāmu piedāvājumos. Tad pamazām šīs noskaņas iezogas mūsu prātos un sirdīs, un mēs tās sākam izjust. Tu jautāsi — kā tad to var izjust? Bet var! Vai tad katrreiz, kad ieraugi zva-niņus vai jau izpušķotu eglīti skatlogā, tevi nepārņem tas savādais prieks, saviļņojums un domas jau sāk traukties tālumā, par to, kāda nez būs mana eglīte šajos Ziemassvētkos? Un par to, kādi tie vispār būs vai kādi tie bija pagājušo gadu? Ahā... domājat un atceraties gan!

Cik zinām no pašu pieredzes, tad Ziemassvētki ir arī mistikas laiks. Laiks, kad notiek brīnumi un piepildās sapņi. Laiks, kad sanākam kopā cieši jo cieši, lai visu nākamo gadu vēl justu šo kopības siltumu, kas vir-moja istabā, kad tajā sapulcējas visi mīļie. Laiks, kad varam atļauties bez pārmetumiem mazliet paburties un pazīlēt. Tādēļ minēšu dažus ticēju-mus, kas var būt lietderīgi šajos Ziemassvētkos:

Ziemassvētku vakarā mājā vajag iedegt visas lampas, lai Laimīte redzētu, kur iet.

Ziemassvētku vakarā ātri jābeidz darbi, lai darbi labi veiktos visu nākamo gadu.

Lai naudas nekad netrūktu, tad Ziemassvētkos nedrīkst izdot visu naudu.

Ziemassvētku vakarā uz galda jātur maize, sāls un uguns, lai nāka-mais gads būtu svētīgs.

Ziemassvētkos jāēd daudz zirņu, lai būtu pulka naudas.Pēc Ziemassvētku svinībām nedrīkst novākt galdu, lai mājoklis pie-

pildās ar «bagātības» smaržu, kas pievilinās pārticību visu nākamo gadu.Ziemassvētku vakarā uz ārdurvīm jāuzzīmē krusts, lai ļaunie gari

nenāktu iekša, redzot logos gaismas.

Un te būs viens zīlēšanas jeb pareģojuma paņēmiens, ko var viegli

izmantot kā interesantu vakara papildinājumu: uz galda zem traukiem iepriekš tiek salikta maize, atslēgas, gredzeni, nauda un smiltis. Katram liek izvēlēties savu vietu, tādējādi arī trauku. Kas izvelk maizi – tam būs

pārticīgs gads; gredzenu – laulības vai ciešas saiknes; atslēgu – jauns mājoklis vai vieta; naudu – tiks pie prāvas naudas summas un smiltis –

iesāktais izjuks kā uz smiltīm celts.

ZIEMASSvēTkU EgLīTE

Kurš gan nezina dziesmiņas vai dzejoļus par eglītēm? Manuprāt, ikvi­ens zina dziesmiņu «Reiz mežā dzima eglīte» vai «Ak, eglīte, ak, eglīte». Šīs dziesmiņas ir kā daļiņa no mums. Ar tām kopā esam auguši un ar tām mums saistās tik daudz jauku atmiņu — Ziemassvētku eglītes bērnudārzos, skolās un citos pasākumos. Un kurš gan var aizmirst mīklu par egli ­ Vai ir ziema, vai vasara, mūžzaļš kažoks mu-gurā, vai — Es mežā citiem līdzīga, bet mājā visiem pārāka.

Katru gadu pienāk tā diena, kad jādodas pēc eglītes. Jāizvēlas lielākā Ziemassvētku rota mājoklim. Ir labi, ja pašam ir mežs, kur to meklēt, vai atļauta vieta, kur to drīkst meklēt. Ir labi, ja eglītes tiek piedāvātas pilsē­tas tirgus laukumos vai radi atved no laukiem. Bet atrodoties Anglijā, varbūt nezini kur to meklēt. Kur at­rast savu svētku eglīti? Mūsdienās daudzi aizstāj īsto eglīti ar plastma­sas. Bet vai tā spēj dod to pašu sil­

tumu un smaržu, ko īstā eglīte? Nē. Ja arī tu esi vien no daudzajiem, kas vēlas sev uz svētkiem dzīvu, smar­žojošu eglīti, tad droši meklē šajā mājas lapā www.pickyourownchrist-mastree.org.uk. Šajā mājas lapā ir iespēja atrast tuvāko eglīšu audzē­šanas vietu, pasūtīt to piegādi vai doties izvēlēties eglīti pašam. Kā arī, dažādas citas interesantas lietas ap un par eglītēm un Ziemassvētkiem. Kā arī, noderīga informācija par to, kur likt eglīti pēc svētku beigām. Eglītes ir jāpiesaka laicīgi! Tā kā, ja domā šogad savu mājokli piepildīt ar dzīvas eglītes brīnišķīgo smaržu, dodies uz mājas lapu un atrodi jau šodien savu īsto un vienīgo!

Sagatavoja: Anita Rubeniņa

Reiz mežā dzima eglīte Un mežā auga tā Tik slaida, skaista, zaļoksna Bij ziemā, vasarā. Dzied dziesmu viņai putenis Un miegā ieaijā, Sals sniega segā satinis, Lai nenosaltu tā. Zem eglītes mazs zaķītis Kaut bailīgs draiskuļo, Un dažu brīdi dusmīgs vilks Tai garām aizcilpo. Klau, sniegs kā dzied zem ragavām Pa meža biezokņiem Tur zirdziņš kājām pinkainām Skrien sīkiem riksīšiem. Velk ragaviņas bērītis, Sēž iekšā vectētiņš, Mums eglīti ir nocirtis Līdz pašai saknei viņš. Tu uzposta un greznota Pie mums nu esi te, Cik daudz, daudz prieka mazajiem Tu nesi, eglīte.

(L. Bekmanis)

Ja arī tu esi vien no daudzajiem, kas vēlas sev uz svētkiem dzīvu, smaržojošu

eglīti, tad meklē mājas lapā — www.pickyourownchristmastree.org.uk.

Page 7: Decembris 2011, Nr.12(17)

2011. gada decembris Nr. 12 (17)IETEIkUMI, ZIEMASSvēTkUS gAIdoT

Inga Svarena

Es pazīstu daudz latviešu, kas dīvainā kārtā Līgo

dodas sagaidīt uz Sāremā salu Igaunijā. Esot apnikusi tā pļēgu-rošana vairāku dienu garumā. bet ne par vasaras saulgriežiem būs mūsu stāsts. Esam dažu soļu attā-lumā no ziemas saulgriežiem. Un pretēji tradicionālajiem, mīļajiem Ziemassvētkiem ģimenes vidū, gribu iepazīstināt ar citu pieeju šo svētku svinēšanai.

Ziemassvētku gars kopā ar mums visu gadu, taču mēs īpaši vēlamies to sajust decembrī, dažādu iemeslu dēļ, kuru pamatā ir mūsu ticība un paražas. Katri svētki sniedz mums ko derīgu. Tie pastiprina mūsu saikni vienam ar otru un ar Visumu. Ceļo­jumi uz jauniem galamērķiem brīv­dienās dod mums iespēju paplašināt mūsu izpratni par dzīvi un to, kā tā jādzīvo.

Ir tik daudz vietu, kur baudīt un piedzīvot Ziemassvētku brīnumu, un ir gandrīz neiespējami visas tās no­saukt. Šeit ir dažas idejas, kas sniegs jums Ziemassvētkos neticamu mo­derno brīvdienu pieredzi: karību jūras reģions ir viena

no labākajām vietām, lai dotos bau­dīt sauli, smiltis un kristālskaidru ūdeni. Pārtika un kultūra katrā salā atšķirsies, tāpēc ir svarīgi tās izpētīt un izvēlēties galamērķi, kas atbilst jūsu interesēm. goa ir maza valsts Indijā, kas

piedāvā svētku viesiem lieliskas jūras veltes, kā arī lieliskas pludmales. Goa ir fantastiska kombinācija, kas apvie­no mūsdienu dzīvesveidu ar senām svētku paražām un tradīcijām. Holande piedāvā viesiem lau­

ZIEMASSvēTkU vAINAgA dEkoRēŠANA

Sagatavoja: Inga Balode

Manis rādītājā piemērā sveces ir liktas pieskaņotos svečturos vaina-gam pa vidu, jo aizdegtas sveces, kas iestrādātas tieši vainagā, var izraisīt vainaga aizdegšanos un ugunsgrēku. Ja tomēr vēlas svecītes vainagā — tad atrod vainaga zaros stingras zaru stakles, kur ievietoto sveci ar lenti piesien. vai arī, ja tās ir zemas diametrā lielas sve-ces, tad izvēlas vainaga līdzenākās vietas un uzpilinot aizdegtas sveces sve-ķus sveci «pielīmē». var veikalos nopirkt speciālus sveču metāla tureklīšus, ko ievieto vainagā un nostiprina.

bildēs rādītais ir mākslīgais vainags, jo diemžēl īstu skuju vainagus šobrīd vēl veikalos ne-tirgo, bet manis pasūtītās skujas tiks atvestas pēc pāris dienām. Izmantotajā vainagā lampiņas ir jau iestrādātas. Ja lampiņu nav, tad vainagā ievelk eglīšu lampi-ņas, atstājot pietiekami garu vada galu, lai var pievienot pie elektrī-bas avota. var izmantot lampiņas, kas darbojas ar baterijām. Atce-rieties, ka iekštelpās izmantoja-mās lampiņas nedrīkst lietot āra dekorācijās.

Iepriekš sagatavotos rotājumus izvieto uz vainaga un sien pie zariem ar pušķīšu brīvajiem lentes galiem.

NEKAD NEATSTĀJIET DEGOŠAS SVECES BEZ UZRAUDZĪBAS UN NEKAD NEĻAUJIET IZDEGT SVECEI, LĪDZ TĀ SASNIEDZ VAINAGU VAI SVECES TUREKLI!

vajadzīgas dažādas lentītes, eg-līšu rotājumi — bumbuļi un citas mantiņas, eglīšu lampiņas, vai-nags. var izmantot visu iespējamo, kas mājās atrodams — kaltētus ziedus, ābolus, konfektes, lentītes var sagriezt no nevajadzīgiem au-duma gabaliem, utt. Šoreiz izman-toju baltas lentītes, sarkanas dāva-nu lentes, sarkanus bumbuļus un divus sudraba taureņus. pēc tam lentītes sasien mazos pušķīšos un piesien pie katra bumbuļa tureklī-ša tā, lai paliek brīvi lentes gali. Tie būs vajadzīgi, lai bumbuli piesietu pie vainaga zara. To pašu dara ar pārējām mantiņām, ko vēlas likt vainagā — konfektēm, taureņiem, rotaļlietām.

kUR SAgAIdīT CITĀdĀkUS ZIEMASSvēTkUS?

ku stilu, elegantu dzīves stilu ar glez­nainu ainavu, vecām lauku sētām un lauku ziediem. Holande ir lieliska vieta, kur pavadīt holandiešiem rak­sturīgus Ziemassvētkus. Lasvegasa ir viena no top vie­

tām, ko apmeklēt brīvdienās. Kazino, mērena gaisa temperatūra, kā arī ūdenstilpnes Hoover Dam un Lake Mead, padara Lasvegasu par moder­no brīvdienu karstāko punktu. Ja jūs pavadīsiet vienus Zie­

massvētkus ņujorkā, jūs nekad to

neaizmirsīsiet, ne tikai tāpēc, ka tā ir pārpilna ar iepirkšanās vai atpūtas objektiem, bet tieši cilvēku dēļ. Viņi piepilda ar unikālu un neaprakstāmu enerģiju, un tas padara īpašu šo pil­sētu Ziemassvētkos. parīze — gaismas pilsēta ar

aizrautīgu šarmu un skaistumu Zie­massvētku laikā. Vīna baudīšana, iepirkšanās un atpūta parīziešu stilā padara šo pilsētu par lielisku Ziemas­svētku izvēli. Parīzes Disnejlenda ir piemērota visu vecumu bērniem.

 Festivālus un gadatirgus Jaun-zēlandē Ziemassvētkos ir grūti ap­rakstīt. Katram ģimenes loceklim būs ko redzēt Jaunzēlandē Ziemassvētku brīvdienās. Ja jūs vēlaties pieredzēt Zie­

massvētkus no reliģiska skatu pun­kta, nav labākas vietas, kur to darīt, kā Romā. Neskaitāmās baznīcas un Vatikāns, ko ir vērts apmeklēt, un cil­vēki, uz kurus ir vērts pavērot. Ja jūs vēlaties redzēt pilsētu un

justies tajā mīlēts, tad Rio ir vieta, kur pabūt Ziemassvētkos. Pilsētas atšķirī­bas zīmes svētkos ir parādes un ga­datirgi, kas patiešām rada ballītes at­mosfēru, kas pārņem pēc karnevāla. Ziemassvētku brīvdienās Rio ir viens liels festivāls.

Priecīgus ceļotāju Ziemassvētkus!!!

    

Page 8: Decembris 2011, Nr.12(17)

2011. gada decembris Nr. 12 (17)NodERīgS pAdoMS

Juristi, kas runāJūsu valodā

www.kompensacijas-uk.lv

Priecīgus Ziemassvētkusun Bagātu Jauno 2012 gadu!

Priecīgus Ziemassvētkusun Bagātu Jauno 2012 gadu!

100%Kompensācija

Zvani mumspa tālr.:

0121 200 8201

Trauma darbā vai ceļu satiksmes

negadījumā?

Sūti vārdu “PRASIBA” uz

nr. 86688

kĀ SAņEMT koMpENSĀCIJU, JA gūTA TRAUMA CEļU

SATIkSMES NEgAdīJUMĀ?

DIVU GADU GARANTIJA

Līgumu slēdzam uz vietas un karte tiks aktivizēta 12 stundu laikā

079 8458 9926 – pasūtījuma pieņemšana un tehniskā palīdzība

Ik gadu uz Anglijas ceļiem ap 250 cilvēku gūst traumas ceļu satiksmes negadījumos kā

transporta vadītāji, pasažieri, gājēji vai velosipēdisti. Taču, ko darīt un kā rīkoties, lai saņemtu kompensāci-ju, ja ir noticis negadījums un ir gūta trauma?

Visbiežāk smagākas traumas gūst tieši auto vadītāji un to pa­sažieri. Lai saņemtu kompensāciju par gūtajām traumām ceļu satiksmes negadījumā, piemēram, kaut vai par izmežģītu kaklu vai citiem dzīvībai ne tik nopietnām traumām, ir nepieciešams piefiksēt negadījuma apstākļus. Ja ir noticis ceļu negadījums, kurā transporta līdzekļi ir cietuši, taču ir braucamā kārtībā, un ja ir iegūta viegla trauma, tad policija bieži vien uz šādām ne tik nopietnajam avārijām var arī neierasties. Taču tas nenozīmē, ka abi autovadītāji var droši doties katrs uz savu pusi. Abiem trans­porta vadītājiem būtu jāapmainās ar auto apdrošinātāju deta­ļām un ieteicams nobildēt negadījuma vietu un otra transporta līdzekļa reģistrācijas numuru. Taču, ja otrs autovadītājs nevar iesniegt sava apdrošinātāja informāciju, piemēram, ir aizmirsis, tad par negadījumu jāinformē policija diennakts laikā no nega­dījuma brīža. Policija var ierasties uz negadījumu, ja kādam no cietušajam ir nepieciešama tūlītēja medicīniskā palīdzība vai otrs vadītājs ir aizbraucis no negadījuma vietas, vai arī negadījums bloķē satiksmi. Sadarbojoties ar mūsu juristiem, ja negadījuma ir gūta trauma, ir iespēja arī piedzīt auto remonta izdevumus, taču katrs gadī­jums ir unikāls un izvērtējams. Par auto nodarītajiem bojājumiem, ja nav gūtas traumas, izdevumus var segt auto apdrošinātāji, taču arī tas ir atkarīgs no apdrošināšanas polises. Bet pats galvenais, ko ir vērts atcerēties iegūtu traumu gadījumā, ir apmeklēt ārstu vai savu GP tūlīt vai pēc iespējas ātrāk pēc negadījuma. Jo tas, ka tika iegūta trauma negadījuma rezultātā, ir pierādams tikai un vienīgi, ja ir apmek­lēta medicīniska palīdzība. Kaut arī, ja trauma ir tikai izmežģīts kakls, šis fakts ir jāapliecina vizītē pie ārsta, jo tikai ārsts var konstatēt, vai trauma atstās kādas ilgstošas sekas vai nē.

Kompensāciju ir iespēja pieprasīt arī gadījumā, ja gūta trauma kā pasažierim, velosipēdistam vai gājējam. Nopietnu traumu gadīju­mā pirmais solis — zvanīt policijai un piefiksēt auto reģistrācijas numuru, gadījumā, ja autovadītājs aizbrauc no notikuma vietas.

Ja jums kā cietušajam rodas šaubas sakarā par kompensācijām, ieteicams būtu sazināties un visu izrunāt ar mūsu juristiem pirms pieņemt kādus pāragrus lēmumus.

Page 9: Decembris 2011, Nr.12(17)

2011. gada decembris Nr. 12 (17)INTERvIJA

Una Griškeviča, speciāli ABN

Tieši Ziemassvētkos — no 21. līdz 25. decembrim —

«Arēnā Rīga» būs skatāms ka-nādas cirka «Cirque du Soleil» populārākais šovs «Saltimban-co». Mums bija iespēja šo lielis-ko izrādi novērtēt pēterburgas Ledus arēnā un apskatīties, kas īsti notiek šova aizkulisēs. «Tas tiešām bija cilvēka meistarības demonstrējums!» pēc fantas-tiskās izrādes atzina kāds no kolēģiem.

LATvIEŠI ARī vAR pIETEIkTIES!Pēterburgas arēnā mūs sagaida

«Cirque du Soleil» preses pārstāve Amēlija, piedāvājot vispirms no­skatīties dažu priekšnesumu mē­ģinājumu, aprunāties ar vairākiem māksliniekiem, bet pēc tam izvadāt mūs pa šova aizkulisēm. Ieejot zālē, skats vispirms vēršas pret griestiem — tur savu priekšnesumu mēģina «Duo Trapeze» meitenes. Pagaidām neizskatās, ka viņas darītu ko eks­trēmu — atšķirībā no vakara, kad Jūlijas un Gabrieles priekšnesums lika aizrauties elpai. Uz skatuves pa­mazām sarodas tie mākslinieki, kam jāpiedalās «Chinese Poles» priekšne­sumā, bet Amēlija tikmēr stāsta, ka «Saltimbanco» ir cirka senākais šovs, kas tiek izrādīts jau teju vai divdesmit gadus un ka kopumā šovā piedalās mākslinieki no četrdesmit dažādām valstīm. Reiz atlasi esot izturējis arī kāds Latvijas pārstāvis, taču dažādu iemeslu dēļ viņš tomēr šovā nav pie­dalījies. «Nekas, iespēja pieteikties ir vienmēr,» smej Amēlija, piebilstot —arī Rīgas viesizrāžu laikā interesenti, kuri uzskata, ka dara ko unikālu, var pieteikties dalībai šovā, jo tiks izska­tīti visi pieteikumi.

kARJERA vēL NEbEIdZASJau trīs gadus — kopš 2008. gada

— kopā ar šovu ceļo baltkrievu mei­tene Jekaterina Kuzenkova (kolēģi viņu sauc par Katju), kura gan pieda­lās priekšnesumos «Chinese Poles» un «Russian Swing», gan darbojas kā fiziskās sagatavotības trenere. «Mans uzdevums ir dažādi lēcieni, kā arī divkāršais un trīskāršais salto,» viņa īsumā raksturo to, ko dara šovā, un piebilst, ka kopumā ar «Cirque du So­leil» sadarbojas jau kopš 2006. gada, kad sāka piedalīties šovā «Mystere», kas tiek izrādīts Lasvegasā. Meitene stāsta, ka šī pilsēta viņai nav patikusi, turklāt gribējies apceļot pasauli, tā­dēļ viņa pievienojusies «Saltimban­co» šovam. «Man nepatīk pilsētas, kas uzceltas tuksnesī, turklāt tā nav īstā vieta cilvēkam, kurš grib veidot ģimeni,» par iemeslu, kādēļ pametu­si Lasvegasu un pievienojusies citam šovam, teic Katja.

Cirkā Katja nonākusi pēc sportis­kās karjeras beigšanas (viņa astoņus gadus startējusi Baltkrievijas nacio­nālās izlases sastāvā, piedaloties gan Pasaules kausa izcīņā, gan Eiropas un Pasaules čempionātos, kur divreiz iz­cīnīta bronzas godalga). «Reiz kādā čempionātā mani noskatīja cirka aģents, jo viņi braukā pa visu pasauli un meklē sportistus, kas beiguši kar­jeru un vēlētos iesaistīties «Cirque du Soleil» darbībā, jo šeit nepiecie­šami cilvēki ar izcilu fizisko sagata­

pILSēTĀ IERAdIES CIRkS!

votību.» Sportā Katja nav palikusi, jo viņai šķiet — ja neesi virsotnē, bet kaut kur pa vidu, nav vērts turpināt. «Mēdz teikt, ka cirka karjera nav mū­žīga, taču galvenais ir tas, ko gribi sasniegt, cik tu mīli savu darbu un kādā fiziskajā formā esi,» viņa uzsver.

Pats grūtākais treniņu un izrāžu laikā esot savākties un koncentrēties: «Īpaši svarīgi to ir saglabāt brīžos, kad sāk uzkrāties nogurums.» Savukārt uz jautājumu, vai kādreiz gadījies kāds incidents, Katja atteic — mākslinieki visu cenšas noslīpēt, padarot priekš­nesumu maksimāli drošu. «Visi šova dalībnieki ir ar milzīgu sportisko pie­redzi, turklāt mums ir bijuši neskaitā­mi treniņi pirms kādu priekšnesumu rādām šovā. Arī šova laikā slīpējam meistarību. Protams, viss kas var ga­dīties, taču pagaidām — tfu, tfu, tfu —v ēl nekas traģisks nav noticis. Bet ja priekšnesuma laikā gadās kļūda, galvenais ir to smuki apspēlēt.»

Vai pievēršoties cirka mākslinie­ces karjerai, Katjai no kaut kā nācies atteikties? «Nē,  jo piesakoties šajā šovā, es skaidri zināju, ko gribu. Te strādāja mani draugi, tāpēc zināju, ka te nebūšu vientuļa. Turklāt šī ir labā­kā cirka kompānija ne tikai profesio­nālajā, bet arī menedžmenta ziņā,» pārliecinoši teic Katja un atvadās no mums, lai dotos uz mēģinājumu.

kRĀSAINI TēRpI, pUķES UN …Kad esam patērzējuši ar māksli­

niekiem, Amēlija mūs vedina ekskur­sijā pa aizskatuvi, kur valda pamatīga pirmizrādes rosība: kāds mākslinieks pievēršas lokanības stiprināšanas vingrinājumiem, daži puiši izmēģina priekšnesumu, bet vairāki žurnālisti tērzē ar Sapņotāju  (viņa lomā ieju­ties Daniels no DĀR) — tēlu, kas uz skatuves izrādes laikā atrodas gan­drīz nepārtraukti, sasaistot priekšne­sumus un iekustinot publiku. Tikmēr pā­rējie aplūko rūpīgi izvietotus stendus, kas apkarināti ar krāšņām maskām, tērpiem, galvasro­tām un citiem ak­sesuāriem — tos visus mākslinieki izmantos, dodoties uz skatuvi.

Piemēram, izrādei nepieciešamos 250 apavu pārus un dažādās cepu­rītes pieskata Rebeka. Viņas uzde­vums pēc katras izrādes ir pielabot apavus; ja nepieciešams, taisīt tos no jauna, atjaunot košo krāsojumu un sekot tam, lai katrs mākslinieks pirms priekšnesuma atrod tieši sev domā­tos trīs apavu pārus. «Te pieejami vis­dažādākā izmēra apavi, sākot ar 3,5. izmēru un beidzot ar 13. izmēra apa­viem,» savu saimniecību raksturo Re­beka, rādot zilas čībiņas ar spožiem izšuvumiem, ko izrādes laikā kājās vilks Daniels jeb Sapņotājs. «Apa­viem jābūt ērtiem un piemērotiem fi­

zisko aktivitāšu veikšanai — gan «Ķī­niešu kārtīm», gan «Krievu šūpolēm», gan pārējiem priekšnesumiem. Zoles nedrīkst slīdēt, jo tas var būt bīsta­mi,» meitene skaidro. Ielūkojamies arī  darbnīcā, kur pašlaik tiek labots kāda skatuves mākslinieka tērps. Te skapīšos pa krāsām saliktas diegu spolītes, pogas un citi tērpu aksesu­āri. «Pēc izrādes tērpos parādās plī­

sumi un citi defekti, kas meitenēm jā­novērš. Tērpus labo gan ar parasto šu­jamadatu, gan daž­kārt tiek likta lietā arī vairāk nekā simt gadu vecā šujmašī­

na «Zinger», kas šovam ceļo līdzi no valsts uz valsti. Tas ir mūsu vietējais lepnums!» meitenes smejas.

Izrādei nepieciešamās vairāk nekā 2500 kostīmu sastāvdaļas — apavi, tērpi, cepures, maskas, parūkas u.c. — tiek transportētas apmēram 50 koferos. Savukārt, ja kādam māks­liniekam nepieciešams jauns tērps, tas tiek šūdināts cirka galvenajā ofi­sā Monreālā un sūtīts uz pilsētu, kur cirks tobrīd atrodas. «Lai visu šo saim­niecību uzturētu kārtībā, nepiecie­šams ap pussimts tehnisko darbinie­ku,» norāda cirka pārstāvji. Starp citu, kopējais šova aprīkojums sver 180 tonnas, un tā transportēšanai nepie­ciešamas 12 lielie kravas furgoni.

NEApRAkSTĀMS kRĀŠņUMSPašu izrādi — krāšņu šovu gan­

drīz divarpus stundu garumā —ap­rakstīt nav vienkārši. Taču ir skaidrs: te ir pārdomāta ikviena nianse līdz pat beidzamajam sīkumam, sākot ar gaismu un beidzot ar mūziku, par ko gādā mūziķu grupa, kas izvietoju­sies skatuves aizmugurē. Un arī divas dziedātājas ar tādām balsīm, par kā­dām nebūtu jākaunas pat opermāk­sliniecei… Jāpiebilst, ka šovā tiek atskaņota speciāli «Saltimbanco» šovam komponēta oriģinālmūzika, kas pieejama arī albumos. Vērojot priekšnesumus — kopumā to ir piec­padsmit — brīžiem tiešām aizraujas elpa un pār kauliem skrien skudriņas. Ik pa brīdim cenšamies uz skatuves atpazīt savus iepriekš intervētos iz­rādes dalībniekus, taču — raibajos tērpos, maskās un grimā tas īsti nav iespējams. Tāpēc varam vien minēt, kura ir Katja, kurš — polis Zbigņevs. Vienīgais, ko izdodas pazīt, ir Sapņo­tājs — Daniels…

Pēc šova ir pat grūti parunāt, kur nu vēl pateikt, kurš priekšnesums šķi­ta vis, vis, vis… krāšņākais, aizraujo­šākais interesantākais. Tādēļ — atliek vien gaidīt 21. decembri, kad ikviens pats varēs doties uz «Arēnu Rīga», lai pats savām acīm novērtētu to, ko mums atvedīs Saules cirks. Starp citu, 25. decembrī Rīgā notiks divas šova «Saltimbanco» papildizrādes!

Publicitātes foto: www.saltimbanco.com

Kopējais šova aprīkojums sver

180 tonnas, un tā transportēšanai

nepieciešamas 12 lielie kravas furgoni.

Page 10: Decembris 2011, Nr.12(17)

2011. gada decembris Nr. 12 (17)ApCEļo ANgLIJU!

Inga Svarena

Šoreiz mūsu avīzē pilsētu pilsēta ­ Londona. Tādu metropoli vienā rei­zē aprakstīt neizdosies, tāpēc sekos turpinājumi, kas ļaus mums labāk saprast, kas tad šai pilsētā ir tik īpašs. Un sākumā neliels apraksts par Lon­donas atrašanās vietu, nosaukumu, iedzīvotāju blīvumu un daudzveidī­bu, kā arī šis tas par Londonas vēsturi.

Londona ir Anglijas un Apvieno­tās Karalistes galvaspilsēta, lielākā Apvienotās Karalistes pilsēta un lie­lākā urbanizētā zona Eiropas Savienī­bā, kas atrodas pie Temzas upes. Lon­dona bija nozīmīga apmešanās vieta jau divus tūkstošus gadu atpakaļ. Tās vēsture stiepjas tālā senatnē, kad ro­mieši nodibinot šo apmetni, deva tai vārdu Londinium. Londonas senais kodols the City of London lielākoties saglabājies, tā ir kvadrātjūdze vidus­laiku robežās. Kopš 19. gadsimta bei­gām Londonas vārds attiecināms uz attīstījušos metropoli, kas izveidoju­sies ap šo seno pilsētas centru.

Londona ir viena no pasaules va­došajām pilsētām, ar spēcīgi attīstītu mākslas, komercijas, izglītības, izklai­des, modes, finanšu, veselības aprū­pes, plašsaziņas līdzekļu, profesionā­lo pakalpojumu, pētniecības un attīs­tības, tūrisma un transporta jomām. Londona ir pasaules lielākais finanšu centrs līdzās Ņujorkai. Tā ir lielākā starptautiski apmeklētākā pilsēta pa­saulē un Londonas Hītrovas lidosta ir pasaules aktīvākā lidosta pēc starp­

RoMIEŠU LoNdINIUM – ANgLoSAkŠU LUNdENwIC – MūSdIENU LoNdoNA

tautisko pasažieru skaita. Londonas 43 universitātes veido lielāko kon­centrāciju augstākās izglītības jomā Eiropā. 2012. gadā Londonā kļūs par pirmo pilsētu, kas rīko mūsdie­nu Vasaras Olimpiskās Spēles trešo reizi. Londonā ir liela cilvēku, kultūru un reliģiju daudzveidība. Šai pilsētā tiek lietotas vairāk nekā 300 valodas. 2010. gada jūlijā Londonā oficiāli tika reģistrēti 7.825.200 iedzīvotāji, pada­rot to par visvairāk apdzīvoto pašval­dību Eiropas Savienībā.

Londonas nosaukuma rašanās nav īsti skaidra. Senākais tās no­saukums avotos tika reģistrēts 2. gadsimtā. Tas minēts 121. gadā kā Londinium, kas norāda uz romāņu britu izcelsmes vārdu. Līdz 1899. ga­dam Londona oficiāli tika saukta par Londonas pilsētu, bet kopš tā laika ir minēta arī kā Londonas grāfiste

(County of London) un tagad arī kā Lielā Londona (Greater London).

Lai gan pastāv pierādījumi par izkaisītām bretoņu apmetnēm šajā apgabalā jau pirms tam, pirmo lielo apmetni nodibināja romieši 43. gadā, kad imperators Klaudijs iebruka Bri­tānijas salā. Pēc kāda laika Londona kļuva par romiešu Britānijas provinces galvaspilsētu (pirmā galvaspilsēta bija Kolčestera). Ap 410. gadu romiešu vara beidzās, jo leģioni tika evakuēti no Britānijas, un pilsoņiem pašiem bija jāaizstāvas pret iebrucējiem. Ap 5. gadsimta vidu Londona faktiski beidza pastāvēt, jo to bija pametuši gandrīz visi iedzīvotāji. Pēc 150 ga­diem iedzīvotāji atgriezās, šoreiz tie bija anglosakši, kuri bija apjautuši pilsētas novietojuma izdevīgumu. Viņi izveidoja savus nocietinājumus apmēram 2 km no senākajām romie­

šu apmetnēm, aptuveni mūsdienu Covent Garden rajonā. Anglosakši savu pilsētu nosauca par Lundenwic. Pie upes grīvas tika izveidota zvejas un tirdzniecības osta, kas ļāva pilsē­tai attīstīties. Taču tās iedzīvotāji bija spiesti atgriezties vecās pilsētas mū­ros, lai paglābtos no vikingu uzbru­kumiem. Vikingu uzstājība pieauga līdz 886. gadā Alfrēds Lielais atguva Londonu un noslēdza miera līgumu ar Dānijas karali Gutrumu (Guthrum). Sākotnējais sakšu pilsētas nosaukums Lundenwic kļuva par Ealdwic (vecpil­sēta ), vārds ir sastopams joprojām, kā Aldwych, tas ir mūsdienu City of West­minster rajons Londonā.

Pēc Anglijas apvienošanās 10. gadsimtā Londona jau bija valsts lie­lākā pilsēta un lielākais tirdzniecības centrs, taču tā kļuva arvien nozīmīgā­ka arī kā politiskais centrs, lai gan jop­

rojām saskārās ar konkurenci no Vin­česteras (Winchester) puses, kas bija tradicionāls Wessex pavalsts centrs.

11. gadsimtā karalis Edvards at­kārtoti dibināja un pārbūvēja Vest­minsteras abatiju (Westminster Ab­bey) un Vestminsteru (Westminster). Nelielais attālums no Londonas bija par iemeslu tam, ka Vestminstera kļu­va par karaliskās ģimenes rezidenci. Vestminsteras abatija ir Pasaules mē­roga vēsturiskais mantojums, tāpat tā ir viena no vecākajām un svarīgā­kajām Londonas ēkām. 1066. gada Ziemassvētku dienā pēc uzvaras kaujā pie Heistingsas (Hastings), Vil­jams, Normandijas hercogs (William) tika kronēts par Anglijas karali tikko pabeigtajā Vestminsteras abatijā. Vil­jams uzbūvēja Londonas tiltu Tower of London un pirmais daudzās nor­māņu pilis Anglijā pārbūvēja akmenī.

Lielais Mēris (Black Death) 14. gadsimtā paņēma gandrīz trešo daļu no Londonas iedzīvotājiem. Londo­na bija uzmanības centrā Zemnieku sacelšanās laikā 1381. gadā. Tomēr līdz pat 12. gadsimtam Londona nebija Anglijas galvaspilsēta (tā bija ­ Vinčestera (Winchester)), kaut arī Londona kopā ar Vestminsteru vei­doja Anglijas lielāko pilsētu. Drīz pēc tam, kad Viljams Iekarotājs pakļāva Angliju, Londona beidzot kļuva par Anglijas galvaspilsētu, līdz ar to pil­sēta sāka attīstīties visai strauji. Turpi­nājumā varēsiet iepazīties ar Londo­nas jaunāko vēsturi un ievērojamām vietām, kuras vērts apskatīt.

Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno 2012. gadu!

Page 11: Decembris 2011, Nr.12(17)

2011. gada decembris Nr. 12 (17)SpoRTS

Ilze Svarena

Šoreiz intervija ar talantī-go Hk «Rīga» centra uz-

brucēju dāvi Straupi. Hokeju jau no mazām dienām viņam iemācījusi mīlēt ģimene, tieši tāpēc dāvis uz slidām ir kopš septiņu gadu vecuma. Šī ātrā sporta spēle viņam patīk pozi-tīvo emociju dēļ, ko tā sniedz brīžos, kad tiek izcīnītas skais-tas uzvaras. Intervijā dāvis stāsta par sajūtām izejot lau-kumā, atmosfēru komandā un saviem mērķiem šajā sezonā.

— No cik gadiem spēlē hokeju?— Uz slidām uzkāpu sešu gadu

vecumā, bet nopietnāk sāku trenēties gadu vēlāk. Līdz ar skolas gaitu sākša­nos arī tā pa īstam pievērsos hokejam.

— kāpēc esi izvēlējies tieši ho-keju, nevis kādu citu sporta veidu?

— Hokejs jau no pašas mazotnes man ir bijis līdzās, tas vienmēr ir bijis ļoti tuvs mūsu ģimenei. Vectēvs savā laikā spēlēja Rīgas Dinamo (1947. —1955.). Tētis uzspēleja nedaudz, tad savas hokeja gaitas uzsāka brālis. Es redzēju kā tas notiek, iepatikās un aizrāva viss, kas ar to saistīts.

— kādā pozīcijā spēlē?— Spēlēju centra pozīcijā, bet

varu spēlēt arī kreisajā malā. Bērnī­bā biju aizsargs, bet vienmēr esmu gribējis spēlēt uzbrukumā, un tā treneris A. Skudra ielika mani centrā, toreiz, man šķiet, bija 13 gadi. Esmu pabijis visās laukuma pozīcijās, vienī­gi vārtos nekad neesmu stāvējis.

dāvis Straupe iesaka: Noskatīties: «The Shawshank Redemption» Uzspēlēt: galda tenisu Izlasīt: «The Lost Symbol» dan brown Aizbraukt ceļojumā: uz Spāniju Apmeklēt: Nacionālā teātra izrādi «Skroderdienas Silmačos» Nogaršot: Suši «California maki» Noklausīties: Jack Johnson — «Sleep Through the Static»Iegādāties: ziemas zābakus

Dace Gaile

Aleksejs boļšunovs ir no ogres, cīkstoņa gaitas

uzsāka jau septiņu gadu vecu-mā. kā jau visi puikas gribēja būt stiprs un 1986. gadā sāka nodarboties ar boksu ogrē pie trenera Maļinovska. protams, pēc tam nāca klāt kung fu, ka-rate, tae kwon do, sambo.

Aleksejs stāsta: «Izmēģināju visu, kas vien bija pieejams, līdz 1997. gadā tiku kikboksa grupā pie N. Vārenberga, kas spēja salikt manas zināšanas kopā un izdarīt tā, lai tas iz­skatās pēc kikboksa nevis pēc haotis­ka cīņu mākslu salikuma. 1999. gadā trenējoties pie N. Vārenberga un Lat­vijas kikboksa izlases vecākā trenera V. Čerņigova, es kļuvu par Latvijas kikboksa čempionu. Tajā pašā gadā es atvēru nelielu kikboksa klubu Liel­vārdē, kurā nodarbojās dažāda vecu­ma vīrieši, sievietes, bērni un sekmī­gi piedalījās valsts un starptautiskā mēroga sacensībās, bija arī Latvijas čempioni, dažu bronzas un sudraba medaļu ieguvēji.»

— kad pārcēlāties uz Angliju? — 2004. gadā es ar ģimeni pārcē­

los uz Angliju un jau 2008. gadā at­vēru Anglijā savu klubu, ko nosaucu leģendārā samuraja vārdā «Musashi Kickboxing Club». Tā kā es brīvi runā­ju krievu, latviešu un angļu valodā,

ŠĀdI JEbkURAM IR IESpēJA pIEdALīTIES, pIERĀdīT SEvI UN vARbūT MAINīT SAvU dZīvI

es ātri ieguvu uzticību no bijušo PSRS valstu pārstāvjiem, kas nodarbojās manā klubā un radīja ļoti nopietnu konkurenci angļu sportistiem. Droši varu nosaukt mūsu klubu par in­ternacionālu, jo pie mums trenējas latvieši, krievi, lietuvieši, igauņi, poļi, holandieši, slovāki, portugāļi, kurdi un angļi. Mēs visi kā liela ģimene pat Jaungada balles svinam kopā.

— kā jūs satiekat sava starpā?— Treniņos ir ļoti silta, draudzī­

ga atmosfēra, un visi ir vienlīdzīgi, neskatoties uz pieredzi vai panāku­miem. Jaunajiem audzēkņiem tiek mācīts neizmantot cīņas mākslu uz ielas kādu labumu gūšanai, bet tikai pašaizsardzībai.

— kā ir ar pretējā dzimuma pār-stāvēm?

— Mūsu pretējā dzimuma pār­stāves arī ne ar ko neatpaliek no vīriešiem un drošsirdīgi piedalās sa­censībās. Piemēram, Karīna Gailiša no Latvijas piedalās ļoti smagā un traumatiskā cīņas stilā K1, kur tiek izmantoti sitieni pa kājām un sitieni ar ceļiem.

— Ar kādām organizācijām sa-darbojaties?

— Mūsu klubs sadarbojas ar tā­dām organizācijām kā WAKO (World Association of Kickboxing Organisa­tions) un WFKKO/BFKKO (British free style Karate and Kickboxing Orga­nisation). Sportistiem ir apdrošināša­nas polise no šīm organizācijām un

traumas gadījumā visi izdevumi tiek segti, kas dod sportistam drošības sajūtu, ka viņam tiks sniegts atbalsts no organizācijas puses.

Sportistu apmācības programmā liela uzmanība tiek pievērsta kustī­bu tehnikai, ātrumam un intensitā­tei, izmantojot tam nepieciešamo aprīkojumu, cīņas taktikai, ņemot vērā pretinieka augumu, pieredzi un fizisko kondīciju. Treniņos iekļauti kardio un spēka vingrinājumi. Visi

sportisti, kas piedalās sacensībās, vienmēr seko savam svaram, lai turētos sev piemērotā svara kate­gorijā. Ja kādam ar to ir grūtības, tad izmantojam īstermiņa diētas, izslēdzot no uztura ogļhidrātus un taukus vai novedot tos līdz minimu­mam, protams, kopā ar smagiem treniņiem.

— vai nodarbības ir atšķirīgas?— Nodarbības Anglijā ir maz­

liet atšķirīgas no tām, ko ir pierasts

redzēt Latvijā telpu īres nolikuma dēļ. Mums nav iespēja izvērsties uz 1,5—2 stundām, mūsu rīcībā ir tikai 1—1,15 stundas trīs reizes nedēļā, bet arī ar to pietika, lai mūsu sportists no Latvijas Aleksandrs Grigorjevs iz­cīnītu Anglijas čempiona titulu.

— Runājot par režīmu, cik ilgi vajag trenēties, lai kļūtu par čem-pionu?

— Ir grūti, jo lielai daļai no sportistiem ir darbs vai skola, kuri notiek maiņās vai kur ir problemā­tiski dabūt pilnvērtīgu uzturu vai atpūtu, kas ir nepieciešams, lai tre­nētos par 100%. Taču mēs darām, ko varam, un par cik Musashi kluba nodarbības notiek divās dažādās pilsētās, Korbī (Corby) un Pīterboro (Peterborough), un dažādās dienās, jebkuram no sportistiem ir iespēja trenēties katru dienu. Un tad rezul­tāts runā pats par sevi, 80% mūsu audzēkņu cīņas ir uzvarētas un lielākais panākums — Aleksandrs Grigorjevs no Latvijas, pārstāvot An­gliju 2011. gadā K1 pasaules otrās vietas ieguvējs un 2011. gadā Angli­jas K1 čempions, uzvarot savas pē­dējās trīs cīņas ar nokautiem, pēc kā viņam tika piedāvāta iespēja pieda­līties profesionālajā cīņā, kas notiks šā gada 11. decembŗī.

Šādi jebkuram ir iespēja piedalī­ties, pierādīt sevi un varbūt mainīt savu dzīvi, kļūstot par profesionālu cīkstoni vai treneri.

2011. gada Anglijas k1 čempions Aleksandrs grigorjevs ar mammu. Arhīva foto

MAN pATīk ĀTRS UN TEHNISkS HokEJS

— kādi ir Tavi mērķi šosezon, ko vēlies uzlabot savā spēlē?

— Galvenais, lai komanda iekļūst play-off un nostartē pēc iespējas la­bāk. Bet runājot par personīgajiem mērķiem, tad noteikti jāuzlabo rezul­tavitāte, jo tā pagaidām pieklibo. Kā arī jākļūst fiziski spēcīgākam. Jācen­šas laukumā ātrāk domāt. Vēl ir ļoti daudz lietas, kas jāuzlabo, tikai jātur­pina strādāt.

— kā ir ar atmosfēru komandā, jūtama konkurence par vietu sa-stāvā vai esat draudzīgi?

— Atmosfēra komandā ir laba, vairāk vai mazāk visi ir draudzīgi. Protams, konkurence ir, bet tas tieši ir labi, jo tikai konkurences apstākļos ir iespējams kļūt par labāku spēlē­tāju. Šī sezona nav no vieglākajām, pagaidām iet kā pa kalniem, uzvaras mijas ar zaudējumiem, tādēļ ir svarī­gi censties noturēt pozitīvismu gan ģērbtuvē, gan laukumā un grūtajos brīžos uzmundrināt vienam otru.

— kāds ir Tavs spēles stils?— Grūti sevi raksturot. Patīk pie­

spēļu hokejs, kā arī, ja pats varu gūt vārtus. Neesmu no tiem augumā ra­ženākajiem spēlētājiem, tāpēc vairāk jāspēlē ar galvu.

— kā ar numura izvēli uz for-mas, pievērs tam uzmanību un tici, kas tas ir Tavs laimīgais skaitlis vai numurs Tev iedalīts nejauši?

— Gandrīz vienmēr esmu spēlējis ar devītnieku uz muguras, jo ar tādu spēlēja vectēvs, un to arī varu saukt par savu veiksmīgo skaitli. Šobrīd nu­murs ir vairāk nejaušības pēc. Tā kā komandā izvēlētie numuri nedrīks­tēja sakrist ar Rīgas «Dinamo», tad devīto neizdevās iegūt, bet devītnie­kam noteikti vajadzēja būt uz krekla, tāpēc tiku pie šāda, interesanta 69. numura. Bet kopumā nepievēršu lie­lu uzmanību, kāds skaitlis ir uz krekla, jo tāpat spēlēju es nevis numurs.

— kādās komandās esi spēlējis pirms Hk «Rīga»?

— Sāku trenēties hokeja klubā «Aisbergs», tur arī pagāja visa mana bērnība un ir saglabājušās patīka­

mas atmiņas. Pēc tam spēlēju Sporta kluba «Rīga» sistēmā: SK Rīga 91 , SK Rīga 18, SK Rīga/Profs 18. Pēc tam jau sekoja HK «Rīga».

— kas ir tas, kas Tevi visvairāk saista hokeja spēlē?

— Emocijas un patīkamas sajūtas ir tās lietas, kā dēļ vien ir vērts spēlēt hokeju. Nekur citur to nevar tā izbau­dīt kā laukumā. Protams, patīk ātrums. Hokejs ir viena no ātrākajām komandu spēlēm pasaulē. Man patīk ātrs un teh­nisks hokejs, kurā ir skaistas piespēles.

— visam ir sava pozitīvā un ne-gatīvā puse. kā ir ar hokeju, vai to spēlējot jūti, ko negatīvu savā ik-dienā?

— Protams, nākas no daudz kā at­teikties, maz brīvā laika ārpus hokeja. Visa dzīve ir pakārtota hokejam. Bet neko negatīvu savā ikdienā nesaska­tu. Man patīk mans dzīvesveids un pats to esmu izvēlējies, ja jau nepa­tiktu, tad visticamāk, ka nespēlētu. Bet, ja runājam par visnegatīvāko lie­tu hokejā, tad tās ir traumas. Pēdējos gados ir nācies diezgan bieži iedzīvo­ties dažādās traumās, bet neviens jau

no tā nav pasargāts.— Hokejs Tavā dzīvē aizņem

daudz laika, bet Tev noteikti ir arī hobiji. kādi tie ir?

— Tādu izteiktu hobiju nav, jo lie­lāko daļu mana laika aizņem mācības un hokejs. Vasarā patīk uzspēlēt fut­bolu, ļoti patīk arī galda teniss. Sezo­nas laikā sanāk ar draugiem aiziet uz kino vai paēst kādā restorānā. Brīva­jos brīžos patīk palasīt grāmatas.

— kuri ir tie brīži vai tās sajūtas, kad vari teikt: «tieši tāpēc man pa-tīk būt hokejā»?

— Tie noteikti ir tie brīži, kad tiek izcīnītas svarīgas uzvaras vai gūts kāds svarīgs gols, kas atnes koman­dai uzvaru, tad ir tā sajūta, kad bei­dzot lielais darbs ir atmaksājies un ir patīkamas emocijas, lai turpinātu strādāt ar vēl lielāku atdevi.

— kas ir pats trakākais, ko esi izdarījis spēles laikā?

— Nekas tāds nenāk prātā, vien­mēr cenšos savaldīties un būt no­svērts. Tomēr ir bijusi viena reize, kad no dusmām nācās salauzt nūju pret bortu, jo spēle galīgi nevedās.

— ko Tu novēlētu mazajiem ho-kejistiem, kas vēl tikai sper pirmos soļus ar slidām kājās?

— Galvenais, lai mazajiem pašiem patīk hokejs un uz treniņiem dodas ar prieku, nevis ar nospiestības sajū­tu. Piemēram, «es eju, jo vecāki liek to darīt». Hokejs nav viegls sporta veids, tāpēc tam ir jāpatīk, tas pat jāiemīl, sākot ar spēli un beidzot ar visgrūtā­kajiem treniņiem. Novēlu pacietību un izturību.

— kāds ir Tavs moto?— «Hard work beats talent».

Page 12: Decembris 2011, Nr.12(17)

2011. gada decembris Nr. 12 (17)JURISTA pAdoMI

Sagatavoja: juriste Dzidra Noor

[email protected]

JūS JAUTĀJAT, MēS ATbILdAM

Apvienotās karalistes val-dība izvirzīja termiņu,

lai īstenotu tiesību aktu sakarā ar izmaiņām attiecībā uz aģen-tūrās strādājošiem darbinie-kiem. Likumam bija jāstājas spēkā ar 2011. gada 1. oktobri.

Jaunais akts ietver jaunas tiesības aģentūru darbiniekiem pēc 12 no­strādātām nedēļā, tiesības līdzinā­sies patstāvīgu darbinieku tiesībām. Jaunās izmaiņas varētu pievienot tūkstošiem mārciņu pie algas rēķi­niem brīdī, kad AK samazina izmak­sas un iesaldē atalgojumus. Jaunā akta doma ir sniegt godīgu attieksmi pret aģentūru darbiniekiem un uztu­rēt darba tirgus elastību. Daži likuma noteikumi ir piedāvāt bērnu aprūpi un tiesības un autostāvvietu, kā arī sniegt plašāku informāciju par pilnas slodzes darbavietu.

Apvienotajā Karalistē ir apmēram 1,25 miljoni aģentūrās strādājošo personu, kas pilda svarīgu lomu, izpildot īstermiņa darbinieku vaja­dzības, un ir uzskatāms par lētāku alternatīvu, salīdzinot ar pastāvīgu darbinieku pieņemšanu darbā.

Līdz šim aģentūru darbinieki ne­varēja pieprasīt atlīdzību par netais­nīgu atlaišanu, kad tika atlaisti bez iepriekšēja paziņojuma. Tiem nebija tiesību saņemt atlaišanas pabalstu, tiesības uz dekrētu, arī bērna kopša­nas atvaļinājumu. Aģentūru darbi­niekiem nebija tiesību saņemt raks­tisku apliecinājumu par galvenajiem darba un nodarbinātības nosacīju­miem. Un tiem, kas strādāja mazāk par trim mēnešiem, nebija tiesīgi pie­prasīt slimības naudu. AK valdība uz­skata, ka ļoti svarīgi, lai visi aģentūru darbinieki gūst tādas pašas tiesības kā patstāvīgi darbinieki. Visiem aģen­tūru darbiniekiem ir tādas pašas tie­sības kā patstāvīgiem darbiniekiem: saņemt atmaksātu atvaļinājumu; saņemt tiesības uz pārtrauku­

mu un nosacītu darba laiku; saņemt minimālo algu; nesaņemt negodīgu algas sa­

mazinājumu; nebūt diskriminētiem pēc

«Vienlīdzības Akta 2010»; tiesības uz veselību un drošību

darbā. «Jaunais Aģentūras darbinieku li­

kums 2010», kas stājās spēkā ar 2011. gada 1. oktobri, sniedz aģentūru dar­biniekiem tādas pašas tiesības vai ne mazākas tiesības kā patstāvīgiem darbiniekiem, ja aģentūras darbi­nieks ir nostrādājis konkrētā darbā/ uzdevumā 12 nedēļas.

kĀdAS TIESībAS būS AģENTūRU dARbINIEkIEM?

No pirmās darba dienas aģentūru

  Kur un kā ir iespējams uz-zināt informāciju par rezidenta statusa iegūšanu un kas tam ne-pieciešams? Kādas priekšrocības ir manam bērnam Anglijā, ja viņš te ir dzimis?

Dace Egle— Eiropas Savienības pilsoņi var

pieprasīt Reģistrācijas dokumentu (Registration certificate), kas liecina par jūsu iedzīvotāja tiesībām Eiropas likuma ietvaros. Anketa, kas jums ir jāaizpilda ir EEA1 anketa, pieejama www.ukba.homeoffice.gov.uk mājas lapā. Pēc tam, kad esat nodzīvojuši vairāk kā 5 pilnus gadus AK Eiropas likuma ietvaros, tas ir, ja esat bijis darbinieks, pašnodarbinātais vai stu­dents, jūs varat pieprasīt dokumentu, kas apliecina pastāvīgu uzturēšanos. Aizpildot EEA3 anketu pieejama ie­priekš minētajā mājas lapā. Adrese, kur anketa ir jānosūta ir uzrādīta pašā anketā.

Ja vēlaties saņemt Lielbritānijas pilsonību, to var iegūt, aizpildot AN anketu mājas lapā www.ukba.ho-meoffice.gov.uk. Pilsonības pieprasī­tājam jāatbilst šādiem nosacījumiem: jābūt vismaz 18 gadīgam; jābūt pie skaidra saprāta; jābūt vēlmei turpināt dzīvi

Lielbritānijā; jāprot komunicēties angliski,

velsiski vai skotiski; jābūt pietiekamām zināšanām

par dzīvi Apvienotajā Karalistē; jābūt labam raksturam; jāatbilst dzīvojamām prasībām.

(turpmāk minētās) dzīvojamās prasības:

jābūt AK iedzīvotājam vismaz pēdējos piecus gadus; bijāt AK piecus gadus pirms

dienas, kad iesniedzāt aplikāciju; un nebijāt ārpus AK vairāk kā

450 dienas pēdējo piecu gadu laikā; un nebijāt ārpus AK vairāk kā

90 dienas pēdējo 12 mēnešu lai­kā; un nebijāt pārkāpis/usi Imig­

rācijas Noteikumus. Jums ir jābūt 12 mēnešus brī­

vam/ai no Imigrācijas laika ierobežo­jumiem, izņemot, ja esat laulībā ar AK pilsoni.

Eiropas pilsonis, kas pildījis ES brī­vības pārvietošanās tiesības AK pē­dējos 5 pilnus gadus un nebija ārpus AK vairāk kā 6 mēnešus jebkurā no pēdējiem gadiem, izņemot kad bija attaisnots pārtraukums.

Likumdošana atšķiras, ja ES pil­sonis ir precējies ar AK pilsoni, kā arī likumdošana atšķiras, ja ES pilsonis ir laulībā ne ar Eiropas pilsoni. Ja bērns ir dzimis AK latviešu ģimenē, kur ne­viens no vecākiem nav AK pilsonis, bērns automātiski nav AK pilsonis un ir vecāku pilsonībā.

* * *  Sveicināta! Jums raksta Ani-

ta. Es dzīvoju Anglijā 6.5 gadus. Mans jautājums gan vairāk attiecas uz manas mammas brāli. Februārī paliek septiņi gadi kā viņš dzīvo un strādā Anglijā. Janvārī viņam paliek 62 gadi. Viņš strādā gaļas pārstrādes fabrikā , un šobrīd vi-ņam sākās veselības problēmas. Vai viņam ir iespējas dabūt paātri-nāto pensiju? Vai viņš var saņemt

to, ja izdomā braukt atpakaļ uz vai Jūs varētu sniegt kādu informāciju? Paldies!

— Sakarā ar Eiropas pensiju likumdošanu, es ieteiktu griezties International Pension Centre, viņu kontakttālruņa numurs ir 0191 218 7777. Adrese: International Pension Centre, Tyneview Park, Newcastle Upon Tyne NE98 1BA, United King­dom. Viņiem ir plašāka informācija sakarā ar vairāku valstu saliktām pensijām, jo pensijas vecums dažādās valstīs atšķiras.

* * *  Labdien! Vēlējos uzzināt par

banku brīvdienu samaksu. Strādāju UK jau vairāk nekā gadu no aģentūras un lai tiktu apmaksātas banku brīvdienas, tas tiek atskaitīts no man pienākošos atvaļinājuma 20 dienām. Izlasot līgumu ar aģentūru, esmu nesaprašanā par to, ka banku brīvdienas aģentūra apmaksā proporcionāli nostrādātajam lai-kam. Un vēl, sākot ar šī gada 1. ok-tobri, ja esi aģentūra nostrādājis ilgāk par 12 nedēļām, tad stājas spēkā tādas pašas tiesības kā dar-biniekiem, kuri strādā uz līguma pamata. Man ir neskaidrība, vai šajā gadījumā aģentūra sāk ievērot šo likumu no šī gada 1. oktobra, vai arī man pienākas apmaksātās banku brīvdienas par jau iepriekš nostrādāto laiku, kas kopsummā ir jau no 2010. gada jūlija.

Ar cieņu, Inese— Pārsvarā atvaļinājuma tiesības

ir darba devēja noteiktas, kuras ir uz­rādītas darba līgumā. Valsts ir notei­kusi minimālo atvaļinājumu kas ir 5,6 nedēļas gadā, 28 dienas, ja strādājat 5 dienas nedēļā. Jūs sākāt krāt atva­ļinājumu, kad uzsākat darbu. Darba devējs var dot vairāk kā minimālo atvaļinājumu. Darba devējam ir tie­sības kontrolēt, kad jūs ņemat atvaļi­nājumu un banku brīvdienas var būt ieskaitītas 5,6 nedēļu atvaļinājumā. Banku brīvdienām nav jābūt atmak­sātām un, ja darba devējs jums dod banku brīvdienas brīvas, tās var tikt pieskaitītas pie gada atvaļinājuma. Anglijā ir 8 bankas brīvdienas. Ja jūs strādājat bankas brīvdienā, jums nav tiesību saņemt palielinātu atmaksu. Ja jums liekas, ka jūs neesat saņēmu­si pilnu minimālo atvaļinājumu, pa­runājat ar darba devēju. Ja esat Trade Union biedrs, tad lūdzu griežaties pie viņiem jautājumā par atvaļinājumu. Ja jūsu problēma nav atrisināta, jūs varat griezties un iesniegt sūdzību Employment Tribunal. Atvaļinājums parasti ir aprēķināts no gada sākuma līdz beigām, ja esat strādājis pusga­du, tad tas tiek aprēķināts no nostrā­dātā laika.

Sakarā ar maiņu aģentūras līgumā un jauno likumu, jums atvaļinājums būs tāds pats kā uz līguma pamata strādājošajām personām. Tas ir, ja uz līguma strādājošai personai ir vairāk kā 28 atvaļinājuma dienas un sa­ņem lielāku atmaksājumu strādājot banku brīvdienās, tad jums ir tādas pašas tiesības, kad esat nostrādājusi 12 nedēļas vienā vietā. Tā kā jaunais likums stājās spēkā no 1. Oktobra, tad jums ir tiesības tikai pēc likuma stāšanās spēkā tas ir 12 nedēļas sāk­sies pēc 12 nostrādātām nedēļām no 1. oktobra 2011.

IZMAIņAS LIkUMdoŠANĀ ATTIECībĀ UZ AģENTūRU

dARbINIEkIEM

darbiniekiem ir tiesības uz: tādām pašām iespējām izman­

tot darbinieku kafejnīcu, bērnu uz­raudzību un transportu kā patstāvī­giem darbiniekiem. Tiesības būt informētiem par

darba pozīcijām. Pēc 12 darba nedēļām, aģentūru

darbiniekiem būs tādas pašas tiesī­bas kā patstāvīgiem darbiniekiem, kas strādā tieši pie darba devēja, it īpaši: saņemt vienādu atalgojumu,

ieskaitot prēmijas un brīvdienas, kaut gan nebūs tiesību saņemt darbinie­ku samazināšanas pabalstu, likumīgo slimības pabalstu, dekrēta un adop­tācijas izmaksu. Tiesības saņemt tādu pašu at­

vaļinājumu, kas ir augstāks par liku­mīgo atvaļinājumu. Aģentūru darbiniekiem ir tādas

pašas tiesības kā patstāvīgajiem dar­biniekiem apmeklēt pirmsdzemdību tikšanās darba laikā.

vAI 12 NEdēļĀM JĀbūT NEpĀRTRAUkTĀM?

Nē, skaitīšanas laiks tiks apturēts, ja pārtraukums ir mazāks kā 6 nedē­ļas, un tad, kad darbs atsāksies, tas turpināsies. Ja pār­traukums ir vairāk kā sešas nedēļas, tad 12 nedēļas tiks skaitītas no jauna.

12 nedēļu laiks var būt uz laiku apturēts: slimības prom­

būtnes dēļ līdz pat 28 nedēļām; atvaļinājumu un

uzņēmuma slēgšanu (piemēram, fabrikas slēgšanas vai uz skolas brīvlaikā). Grūtniecības laiks neapturēs

12 skaitāmās nedēļas, bet gan tas laiks tiks skatīts klāt 12 nostrādātām nedēļām.

JA AģENTūRAS dARbINIEkS pILdA

dIvUS dAžĀdUS UZdEvUMUS?

Ja aģentūras darbinieks dara di­vus dažādus uzdevumus, tad darbi­niekam ir divi dažādi uzdevumi, kas jāpilda atsevišķi. Lai kvalificētos uz 12 nostrādātām nedēļām, aģentū­ras darbiniekam ir jānostrādā katrā norādītajā uzdevumā 12 nedēļas. Piemēram, ja aģentūras darbinie­kam ir uzdevums A un uzdevums B, viņam/viņai vajag nostrādāt 12 nedēļas uzdevumā A, lai gūtu pil­nas tiesības sakarā ar uzdevumu A un 12 nedēļās jānostrādā uzdevu­mā B, lai gūtu tādas pašas tiesības uz uzdevumu. Būtībā, ja aģentūras darbinieks nostrādājis vienā uz­devumā 12 nedēļas viņam/ viņai ir gandrīz tādas pašas tiesības kā darba devēja darbiniekam. Galve­nās tiesības iekļauj vienādu darba atalgojumu un darba laiku. Problē­mas radīsies tad, kad darba devējs neturēs aģentūras darbinieku vie­nā uzdevuma pildīšanai 12 nedēļas, piemēram, pēc 12 nedēļām aģen­tūras darbinieks tiks pārsūtīts pildīt citu uzdevumu.

Citas izmaiņas ir tādas, ka darba aģentūras šobrīd sūta darbiniekiem jaunus darba līgumus, kur ir iekļauts punkts, ka darbinieks nav aģentūras darbinieks, bet ir pašnodarbinātais un ir atbildīgs/a par valsts nodok­ļiem. Tas nozīmē ka aģentūra ne­atskaitīs nodokļus no algas un tad darbiniekam pēc aprīļa pienāks ne­patīkams rēķins no HMRC (nodokļu dienesta par gada nesamaksātiem nodokļiem). Tāpēc visiem jāpievērš uzmanība algas lapām un darba lī­gumam, kas tika atsūtīts vai iedots no aģentūras, lai jums nebūtu nepa­tīkams pārsteigums par nenomaksā­tiem nodokļiem.

Visiem darbiniekiem, kas strādā tādu pašu darbu pie viena darba devēja, ir tiesības saņemt tādu

pašu atalgojumu, pie­mēram, aģentūras dar­binieks, darot tādu pašu uzdevumu, var saņemt tādu pašu atalgojumu kā blakus strādājošs pastāvīgs darbinieks. Daudzi jaunie darba lī­gumi satur paragrāfu, kas izslēdz tiesības uz vienādu atalgojumu.

Ieteiktu visiem rū­pīgi izlasīt savus darba

līgumus un, ja kas ir neskaidrs, tad griezties pie juristiem vai arī do­ties uz Citizens Advice Bureau pēc padoma.

Aģentūras darbinieks,

darot tādu pašu uzdevumu, var

saņemt vienādu atalgojumu ar

blakus strādājošu pastāvīgu

darbinieku.

Page 13: Decembris 2011, Nr.12(17)

2011. gada decembris Nr. 12 (17)

ZIEMSvēTkU dIEvkALpoJUMI

LIELbRITĀNIJĀ LATvIEŠU vALodĀ

REkLĀMA UN SLUdINĀJUMI

UZ pASAULES čEMpIoNĀTU

HokEJĀ ARī No ANgLIJAS!

Līdz Pasaules čempionātam ho­kejā palikušas vien 160 dienas! 2012. gadā Pasaules čempionāts hokejā risināsies divās pilsētās — Helsinkos un Stokholmā. Latvijas valstsvienībā spēles aizvadīs Stokholmā, «Globen» arēnā. Mūsu pretinieki: Krievija, Vāci­ja, Itālija, Čehija, Norvēģija, Dānija un Zviedrija. Tūrisma aģentūra «Travel Art» ir sagatavojusi īpašu piedāvā­jumu arī Anglijas latviešiem, un ne bez lepnuma varam teikt — mums ir izdevies sagatavot piedāvājumu lētāk nekā tas bija Bratislavā! Proti, 380 EUR.

Tā kā biļetes uz Zviedrijas — Lat­vijas spēli ir ļoti dārgas un praktiski jau izpirktas, piedāvājam latviešiem no Īrijas, gluži tāpat kā latviešiem no Latvijas divus piedāvājumus: klā­tienē vērot pirmās trīs spēles, kad Latvija spēlēs ar Krievijas, Vācijas un Itālijas valstsvienībām vai arī otrās trīs spēles — pret Čehiju, Norvēģiju un Čehiju.

Pirmais variants no 4. līdz 9. mai­jam. Dzīvošana 3* viesnīcā Stokhol­mas priekšpilsētā Kungens Kurva. Naktsmītne atrodas 15 minūšu gā­jiena attālumā no metro, un brau­ciens līdz centram vai arēnai aizņem apmēram 20 minūtes. Galvenais pluss — dzīvosim visi latvieši kopā! Cenā iekļauta arī apdrošināšana un 3. kategorijas biļetes uz trim spēlēm — Latvija: Krievija, Vācija: Latvija, Latvija: Itālija. Aviobiļetes šoreiz va­rat izvēlēties paši, bet, protams, mēs vienmēr palīdzēsim atrast izdevīgā­kos lidojumus un palīdzēsim arī ar transportu no lidostas uz viesnīcu!

Otrais variants no 10. līdz 15. mai­jam. Cena un noteikumi tie paši, tikai šajā gadījumā klātienē skatīsimies spēles Latvija: Čehija, Norvēģija: Lat­vija un Latvija: Čehija.

Ir iespējams dzīvot arī lepnākā viesnīcā. Proti, 4* viesnīcā turpat Kungens Kurva, bet tad piemaksa 75 eiro par personu. Ja ir vēlme dzīvot centrā, tad, diemžēl, piemaksa ir 200 EUR.

Līdz pavasarim sagatavosim arī ekskursiju programmu, jo kāda gan jēga doties uz Stokholmu, ja neko citu neiepazīst! Protams, ir pieejami arī citi varianti, bet par tiem varēšu pastāstīt katram atsevišķi. E­pasts: [email protected] un tālrunis +37129433697.

Latvijas izlases spēļu grafiks:

Latvija: krievija, sestdiena, 5. maijs plkst. 16.15

vācija: Latvija, svētdiena, 6. maijs plkst. 20:15

Latvija: Itālija, otrdiena, 8. maijs plkst. 16:15

čehija: Latvija, ceturtdiena, 10.maijs plkst. 20.15

Norvēģija: Latvija, sestdiena, 12. maijs, plkst. 12:15

Latvija: dānija, pirmdiena, 14. maijs plkst. 16:15

Zviedrija: Latvija, otrdiena, 15. maijs plkst. 20:15

www.abnonline.co.uk/shop

Abonē informatīvo izdevumu «Anglo Baltic News»

Tagad saņem to savā pasta kastītē

Uzzini visu par latviešiem Lielbritānijā

bredfordāSestdien, 24. decembrī plkst.16.00Ziemsvētku vakara dievkalpojums

vācu ev. baznīcā29 Great Horton Rd, Bradford, BD7 1AA

LesterāSestdien, 24. decembrī, plkst.12.00

Ziemsvētku dievkalpojums ar dievgalduIgauņu namā

366 Fosse Road North, Leicester, LE3 5RS

LīdsāSestdien, 24. decembrī plkst. 14.00Ziemsvētku vakara dievkalpojums

St. Luke’s Lutheran Church9 Alma Road, Leeds, LS6 2AH

LondonāSestdien, 24. decembrī plkst. 15.00Ziemsvētku vakara dievkalpojums

Sv. Annas un Sv. Agneses baznīcā, Gresham Street, City of London EC2V 7BX

koventrijāPirmdien, 26. decembrī, plkst.12.00

2. Ziemsvētku dievkalpojums ar dievgaldu«Mūsmājās»

Priory Hill, Wolston, Coventry, CV8 3FZ

RofantāPirmdien, 26. decembrī plkst. 11.30

2. Ziemsvētku dievkalpojums ar dievgalduRofantas dievnamā

Rowfant House, Wallage Lane, Crawley, West Sussex RH10 4NG

visi laipni aicināti!plašāks notikumu kalendārs pieejams www.draudze.org.uk

kravu pārvadājumi Londonā, Londonas apkārtnē ar kravas busu. Cena pēc vienošanās. Removals, delivery, Courier. vilnis: 07552520223 zvaniet vai rakstiet SMS; e-pasts: [email protected]

Anglo Baltic News piedāvā: • Biļešu izplatīšanu internetā uz jebkāda veida pasākumiem – izstādēm, koncertiem utt.

• Labprāt kopā ar mūsu ikmēneša un ceturkšņa izdevumiem piegādāsim mūsu lasītājiem arī jūsu firmas skrejlapiņas. Sīkāku informāciju varat saņemt

rakstot uz e-pastu: [email protected]

Page 14: Decembris 2011, Nr.12(17)
Page 15: Decembris 2011, Nr.12(17)

«MoNEygRAM» ATbALSTīTo pASĀkUMU FoToREpoRTĀžA

Page 16: Decembris 2011, Nr.12(17)

*Pirkums nav jāveic. Piemērotie noteikumi un nosacījumi kā piedalīties laimestā atrodami šeit www.moneygram.co.uk/christmas. Visi augstāk minētie aģenti ir MoneyGram International Limited aģenti, kuri nodrošina naudas pārvedumu pakalpojumus. Pasts un pasta logotips ir reģistrētas Post Office Ltd preču zīmes MoneyGram International Limited ir maksājumu iestāde, kuras darbību Apvienotajā Karalistē reglamentē Finanšu pakalpojumu iestāde. ©2011 MoneyGram. Visas tiesības aizsargātas.

Saņem:NoSūti No:

Un visur, kur redzi moneyGram logo

Nosūti naudu saviem mīļajiem uz latviju un laimē Plasma tV vai Blackberry telefonu*

Skaties www.moneygram.co.uk/christmas kā piedalīties laimestā

00800 8971 8971 www.moneygram.co.uk/christmas

Latviju