Demogrāfija

Jānis Dombrava

» Kopējais iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas

• Dzimstība

• Mirstība

• Migrācija

• Secinājumi

Statistikas problēmas

Vispārējā problēma – statistika konstatē aptuveno iedzīvotāju skaitu kādā noteiktā mirklī. Īpaši problemātiski ir konstatēt iedzīvotāju piederību kādai teritorijas vienībai gan ārējās, gan iekšējās migrācijas dēļ.

Terminoloģiskās problēmas.Iedzīvotāju skaits – uzskaita cilvēkus, kuri pastāvīgi uzturas Latvijā. Problēma, ka uzskaitījumā ietilpst PSRS laika militārpersonas, imigranti, kā arī mūsdienu imigranti, kuri īslaicīgi uzturas Latvijā. Šo cilvēku esamība statistikā liedz veidot ilgtermiņa politiku, jo viņu skaits ir mainīgs repatriācijas dēļ.Pilsoņu skaits – uzskaita Latvijas Republikas pilsoņus. Šos cilvēkus ar Latvijas Republiku saista juridiskas saites, tāpēc ir iespējams precīzāk viņus uzskaitīt gan Latvijā, gan ārpus Latvijas dzīvojošos. Problēma ir, ka pilsoņu skaitu būtiski ietekmē naturalizācijas process, kurš liedz iegūt precīzus datus par dabiskām pilsoņu skaita izmaiņām. Atsevišķu tautību iedzīvotāju skaits – uzskaita iedzīvotājus pēc to tautībām. Šis rādītājs ļauj salīdzināt atsevišķu tautību iedzīvotāju skaitu dažādos laika periodos, precīzāk analizēt to vecumu struktūru, dzimstības, mirstības un migrācijas rādītājus, jo tie lielākoties ir saistīti ar kultūras iezīmēm. Šī rādītāja problēma ir tā, ka pastāv problēma konstatēt vai cilvēks jūtas piederīgs konkrētajai tautībai.

LR Pilsoņu skaits Latvijā

0

200000

400000

600000

800000

1000000

1200000

1400000

1600000

1800000

2000000

1996 1997 1998 1999 2000 2011 2012 2013 2014

Kopš neatkarības atjaunošanas iedzīvotāju skaits Latvijā ir ievērojami samazinājies.

0

500000

1000000

1500000

2000000

2500000

3000000

1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014

Iedzīvotāju skaita izmaiņas pilsētās un laukos.

0

200000

400000

600000

800000

1000000

1200000

1400000

1600000

1800000

2000000

1990199119921993199419951996199719981999200020012002200320042005200620072008200920102011201220132014

Pilsētās

Laukos

Nākotnes prognozes

Avots: Pētījums „Publisko individuālo pakalpojumu klāsta izvērtējums atbilstoši apdzīvojumam”

Tendences iedzīvotāju skaita samazinājumam

Iedzīvotāju skaita sarukumu ietekmē vairāki procesi:

• Kopš neatkarības atjaunošanas Latviju atstāj militārpersonas un civiliedzīvotāji, kuri okupācijas laikā bija ieceļojuši Latvijā.

• Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā ir palielinājies cilvēku skaits, kuri pārceļas dzīvot uz citām Eiropas valstīm.

• Iedzīvotāju skaits samazinās negatīvā dabiskā pieauguma dēļ.

Iedzīvotāju izvietojums

Avots: Pētījums „Publisko individuālo pakalpojumu klāsta izvērtējums atbilstoši apdzīvojumam”

Iedzīvotāju skaita izmaiņas novados2000.-2014.g.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas pagastos 1996.-2011.g.

Pierobežas apgabalu depopulācija

Iedzīvotāju skaita pārmaiņas republiskas pilsētās 2000.-2014.g., absolūti skaitļi

Avots: pētījums „Publisko individuālo pakalpojumu klāsta izvērtējums atbilstoši apdzīvojumam"

Dažādu tautību izmaiņas republikas pilsētās un rajonos 2000.-2011.g.

Tautas ataudze NAP2020

Gādājot par cilvēku drošumspēju, pozitīvi ietekmēt demogrāfiju, lai tautas saimniecības izaugsmes apstākļos Latvija būtu vieta, kur dzimst gaidīti bērni, kur vecāki var viņiem nodrošināt aprūpi un attīstības perspektīvas [..] Tādā veidā tiek veidota spēcīga vidusšķira un nodrošināta tautas ataudze.

Konkrētie mērķi: Ieviešot kompleksu atbalsta sistēmu ģimenēm, panākt, ka katru gadu dzimst vairāk

bērnu nekā iepriekšējā gadā Panākt, ka bērni dzīvo labvēlīgā ģimeniskā vai ģimenei pietuvinātā vidē, un

vardarbība ģimenē samazinās Ar kompleksas ģimeņu atbalsta sistēmas palīdzību, kas veicina darba un ģimenes

dzīves savienošanu, mazināt bērnu nabadzības riskuPolitikas rezultāti:- 2020.gadā dabiskā pieauguma rādītājs tuvojas vai sasniedz 0 vērtību- Jaundzimušo skaits 2020.gadā sasniedz 28 000 (24 000) gadā - Ģimenēs, kur viens pieaugušais audzina bērnus nabadzības riska indekss samazinās no 39% 2010.gadā uz 30% 2020.gadā- Daudzbērnu ģimenēs nabadzības riska indekss samazinās no 37% 2010.gadā uz 27% 2020.gadā- Nabadzības riska indekss bērniem (0-17 g.v.) kopumā samazinās no 24,8% 2010.gadā uz 19% 2020.gadā

Avots: Pārresoru koordinācijas centrs

Dabiskā pieauguma tendences

2014.gadā dabiskais pieaugums – 6906 Salīdzinājumam: 2013.gadā tas bija - 8095

Faktiskie novērojumi dabiskā pieauguma rādītājā visus gadus ļoti tuvi t.s. NAP2020 vēlamai prognozei, kamēr jaundzimušo skaits tuvāks ir t.s. reālistiskai prognozei

Dabiskā pieauguma mērķa vērtību šobrīd lielā mērā palīdz sasniegt par prognozēto zemāka mirstība jeb diezgan būtisks nodzīvoto mūža gadu skaita pieaugums

Avots: Pārresoru koordinācijas centrs

Dabiskais pieaugums: prognozes un faktiskie novērojumi

-20000

-15000

-10000

-5000

0

5000

19

90

19

92

19

94

19

96

19

98

20

00

20

02

20

04

20

06

20

08

20

10

20

12

20

14

20

16

20

18

20

20

Faktiskie novērojumi Reālistiskā prognoze Ekonomikas ministrijas ilgtermiņa daraspēka prognoze Vēlamā prognoze

Avots: PKC, CSP

Dabiskais pieaugums 2014.gadā

Informācija iegūta no vietējām dzimtsarakstu nodaļām

Dzimstība 2014.gadā pagastu līmenī

Kopējās izmaiņas - secinājumi

Līdz ar valsts politikas maiņu jau šobrīd irnovērojama pozitīva ietekme uz dabiskopieaugumu. Novados un pagastos, kur ilgstoši irbijis negatīvs dabiskais pieaugums, šobrīd tassāk kļūt pozitīvs.

Vienlaikus emigrācija arī nākotnē būsdepopulāciju veicinošs faktors.

Valsts mērogā būtu jāizstrādā koncepcijupierobežas apgabalu attīstībai.

• Kopējais iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas

» Dzimstība

• Mirstība

• Migrācija

• Secinājumi

Tendences jaundzimušo skaitu izmaiņām

Jaundzimušo skaits ar katru gadu pieaug par aptuveni 700-1000 bērniem salīdzinājumā pret iepriekšējo gadu

Katru gadu aptuveni 350 no reģistrētajiem bērniem dzimuši un visticamāk dzīvo ārvalstīs

Otro bērnu īpatsvars jaundzimušo kopskaitā sasniedzis apmēru, kāds bija ‘dzimstības buma’ laikā 80.gadu vidū. Absolūtos skaitļos tas ir atgriezies pirmskrīzes līmenī

Trešo bērnu īpatsvars jaundzimušo kopskaitā – augstākais pēdējo 30 gadu laikā. Arī absolūtos skaitļos tas ir augstākais kopš 1993.gada

Dzimstība absolūtos skaitļos joprojām nav sasniegusi pirmskrīzes vai 90.gadu sākuma līmeni.

Pēdējo četru gadu laikā samazinājies pirmo bērnu skaits. (Avots: PKC)

Nākamajos gados sieviešu skaits reproduktīvā vecumā būtiski saruks.

Dažādu tautību tradīcijas ietekmē bērnu skaitu ģimenē. Šis tendences ietekmēs kopējo iedzīvotāju skaitu Latvijā, jo sevišķi reģionālā līmenī.

Jaundzimušo skaits Latvijā 2000.-2014.g.

0

5000

10000

15000

20000

25000

30000

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014

Jaundzimušo skaits: prognozes un faktiskie novērojumi

15 000

17 000

19 000

21 000

23 000

25 000

27 000

29 000

2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020

reālistiskā prognoze vēlamā prognoze faktiskie novērojumi

Faktiski Reālistiskā prognoze

Vēlamā prognoze

2012 19 897 19 700 20 000

2013 20 596 20 500 22 000

2014 21 532 21 300 23 000

Avots: PKC (NAP2020), CSP

Jaundzimušo skaits

0

2000

4000

6000

8000

10000

12000

14000

16000

18000

20000

19

80

19

81

19

82

19

83

19

84

19

85

19

86

19

87

19

88

19

89

19

90

19

91

19

92

19

93

19

94

19

95

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

Pirmais bērns

Otrais bērns

Trešais bērns

0

20

40

60

80

100

120

140

160

180

200

19

80

19

82

19

84

19

86

19

88

19

90

19

92

19

94

19

96

19

98

20

00

20

02

20

04

20

06

20

08

20

10

20

12

Dzimstības vecumkoeficienti

20–24

25–29

30–34

35–39

Tendences vecāku demogrāfiskiem rādītājiem

0

10

20

30

40

50

60

70

19

80

19

82

19

84

19

86

19

88

19

90

19

92

19

94

19

96

19

98

20

00

20

02

20

04

20

06

20

08

20

10

20

12

Dzimstības vecumkoeficients sievietēm 15-49.g.v.

Avots: CSP, PKC

Pēdējo desmit gadu laikā par diviem gadiem pieaudzis mātes vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam (no 24.9 uz 26.9). Salīdzinājumam: mātes vidējā vecuma pieaugums, piedzimstot otrajam un trešajam bērnam, nav tik strauji mainījies.Tomēr tikai lēmuma atlikšana par pirmā bērna radīšanu vien neizskaidro salīdzinoši nelielo jaundzimušo skaitu, jo dzimstības vecumkoeficients sievietēm 15-49 g.v. sasniedzis pirmskrīzes vērtību un ir 44,56Vērojamas pozitīvas izmaiņas dzimstības vecumkoeficientā 25-29 g.v. sievietēm – kopš 2011.gada tas pamazām pieaugVērojama tieša korelācija starp dzimstības vecumkoeficientu 15-49 g.v. un laulībā dzimušo bērnu īpatsvaru (r=0,844)Tāpat vērojama tieša korelācija starp dzimstības vecumkoeficientu 15-49 g.v. un teritorijas attīstības indeksa vērtību

Sieviešu skaits reproduktīvā vecumā (15-49 gadi)

0

100000

200000

300000

400000

500000

600000

700000

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014

Sieviešu skaits vecumā no 20 līdz 35 gadiem.

0

50000

100000

150000

200000

250000

300000

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014

Prognoze par sieviešu skaitu vecumā no 20-35 gadiem līdz 2033 gadam.

0

50000

100000

150000

200000

250000

300000

Prognozē tiek izmantoti CSP dati. Prognozēs tiek ņemts vērā iedzīvotāju skaita kopējais sarukums.

Jaundzimušo īpatsvars pret sievietēm reproduktīvā vecumā 2011.gadā.

Jaundzimušo latviešu īpatsvars pret latviešu sievietēm reproduktīvā vecumā 2011.gadā.

Vaiņodes novads 2011.gads

0 50 100 150 200 250

0-4

5-9

10-14

15-19

20-24

25-29

30-34

35-39

40-44

45-49

50-54

55-59

60-64

65-69

70-74

75-79

80-84

85-89

90+

0 50 100 150 200

0-4

5-9

10-14

15-19

20-24

25-29

30-34

35-39

40-44

45-49

50-54

55-59

60-64

65-69

70-74

75-79

80-84

85-89

90+

0 20 40 60

0-4

5-9

10-14

15-19

20-24

25-29

30-34

35-39

40-44

45-49

50-54

55-59

60-64

65-69

70-74

75-79

80-84

85-89

90+

Kopējā vecuma struktūra

Latviešu vecuma struktūra

Cittautiešu vecuma struktūra

Tautību īpatsvars 2013.gadā dzimušo bērnu vidū

72.52%

16.77%

0.54%0.89% 0.55%

0.45%0.15% 0.34%

7.80%Latvieši

Krievi

Baltkrievi

Poļi

Ukraiņi

Lietuvieši

Ebreji

Čigāni

Citas tautības/Nezināmi

Sieviešu skaits bez bērniem

37.28%38.20%

34.43%

28.79%28.43%

25.06%

20.50%

16.35%15.46%

27.40%

38.47%41.04%

37.26%35.46%

0.00%

5.00%

10.00%

15.00%

20.00%

25.00%

30.00%

35.00%

40.00%

45.00%

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013

Sieviešu skaits bez bērniem

Šķēršļi dzimstībai

46%

40%

39%

25%

19%

13%

11%

8%

8%

8%

6%

4%

3%

0% 5% 10% 15% 20% 25% 30% 35% 40% 45% 50%

nepietiekami ienākumi

nestabilitāte ienākumos

nestabila valsts/pašvaldības atbalsta politika

nestabilitāte darbā

nepiemērots mājoklis

nav stabilu partnerattiecību

problēmas ar savu veselību

nav piemērota partnera

grūti tikt galā ar jau esošajiem bērniem

nav gatavs tik lielai atbildībai

partneris nevēlas

karjeras plāni nākotnē

problēmas ar partnera veselību

Apstākļi, kas traucē sasniegt vēlamo bērnu skaitu

Avots: PKC, Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēte

Nabadzības risks ģimenēs ar bērniem

Tendences nabadzības riska rādītājos liecina par virzību uz NAP2020 mērķu sasniegšanu

Tomēr rādītāju prognozes liek domāt par mērķētāku risinājumu nepieciešamību šajās divās sabiedrības grupās

0.0

10.0

20.0

30.0

40.0

50.0

60.0

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020

LV Daudzbērnu ģimene LV Vientuļie vecāki

EE Daudzbērnu ģimene EE Vientuļie vecāki

LV Daudzbērnu ģimene prognoze LV Vientuļie vecāki prognoze

Avots: PKC

Labā prakse nabadzības risku mazināšanai

Viena vecāka ģimenes

Bērna kopšanas atvaļinājums citai sociāli apdrošinātai personai

Rotaļu istabas vai īstermiņa auklīšu palīdzība ģimenei krīzes situācijās

Atbalsts bērnu ēdināšanai

Atvieglojumu par apgādājamajiem palielināšana

Daudzbērnu ģimenes

Daudzbērnu ģimeņu atlaižu kartes transportam

Atbalsts apkures rēķina segšanai

Atbalsts bērnu ēdināšanai un bērnudārzam

Atbalsts atkarībā no bērnu skaita ģimenē, pārskatot un diferencējot ģimenes valsts pabalstu

Atvieglojumu par apgādājamajiem palielināšana

Ģimenes ar zemām pamatprasmēm

Ģimenes centri vai

Kopienas mammu programma

Pilnvērtīga ārpusstundu darba organizācija skolā

Visiem

Minimālās darba algas palielināšana

Palīdzības sniegšana ģimenēm krīzes situācijās, mazinot šķiršanās risku Avots: PKC

Mākslīgo abortu skaits uz 1000 dzīvi dzimušiem 2012.gadā

2

55

169

198

216

253

268

311

330

433

0 50 100 150 200 250 300 350 400 450 500

Polija

Faro salas

Somija

Lietuva

Islande

Norvēģija

Dānija

Latvija

Zviedrija

Igaunija

Datu avots: Teksasas Universitātes apkopotie dati

Mākslīgo abortu skaits Latvijāno 1986 līdz 2013.gadam

0

10 000

20 000

30 000

40 000

50 000

60 000

70 000

1986198719881989199019911992199319941995199619971998199920002001200220032004200520062007200820092010201120122013

Kopš 1991.gada ir veikti 399’051 mākslīgie aborti.

Kopš 1986.gada ir veikti 662’416 mākslīgie aborti.

Dzimstība - problēmas

Joprojām nepietiekams jaundzimušo skaits, kas saistīts ar: sieviešu skaitu fertilā vecumā – tas samazinās, t.sk. arī emigrācijas

rezultātā salīdzinoši lielu sieviešu skaitu pēc 35 g.v., kurām nav bērnu

Iespējams, jaundzimušo skaitu ietekmē arī laulību institūcijasnepietiekama popularitāte sabiedrībā, kā arī nestabilitātepartnerattiecībās.

Nozīmīgs faktors dzimstībai ir arī ekonomiski attīstīta, perspektīva un drošavide, kā arī pietiekami ienākumi ģimenē. (Avots: PKC)

15 gadu laikā potenciālo jauno māmiņu skaits saruks teju uz pusi. Lai gan kopš 1991.gada mākslīgo abortu skaits ir sarucis aptuveni 7 reizes,

tomēr mākslīgo abortu skaits Latvijā joprojām ir virs vidējā rādītāja starpZiemeļeiropas valstīm.

Ņemot vērā atsevišķu tautību vecumu struktūru, pat pie salīdzinošiaugstas dzimstības turpmākajos gados atsevišķos novados turpināsiesdepopulācija.

Dzimstība - secinājumi

• Ekonomiskā augšupeja kombinācijā ar īstenotajām iniciatīvām demogrāfijas jomā ir devusi rezultātu. Tam pierādījums - pozitīvās izmaiņu tendences pēdējos gados.

• Līdz ar ekonomisko stabilitāti un atbalsta pieaugumu ģimenēm ar bērniem varētu samazināties sieviešu īpatsvars vecumā no 20-35 gadiem, kurām nav bērni.

• Nepieciešamas inovatīvas pieejas pirmā bērna dzimstības atbalstam sievietēm pēc 35 gadu vecuma.

• Pārbaudīt, cik būtiska ir laulību institūcijas nozīme sabiedrībā un kā to stiprināt – iespējams, tas var būt par pamatu otrā un trešā bērna dzimstībai.

• Nepieciešamas papildus iniciatīvas nabadzības risku mazināšanai daudzbērnu ģimenēs un vientuļo vecāku ģimenēs.

• Kopējais iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas

• Dzimstība

» Mirstība

• Migrācija

• Secinājumi

Mirstības tendences

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā ir samazinājusies mirstībagan faktiskajos skaitļos, gan procentuāli pret iedzīvotājuskaitu.

Dzimstību un dabisko pieaugumu negatīvi ietekmēpriekšlaicīgas nāves cēloņi – aptuveni katrs ceturtais mirstpriekšlaicīgi, bet aptuveni katrs piektais no priekšlaicīgimirušiem ir 20-44 g.v.

Šo iemeslu dēļ īpaši jāvērš uzmanība to riska faktoru ietekmesmazināšanai, kas ir par pamatu priekšlaicīgas nāves cēloņiem(gan ārējiem cēloņiem, gan slimībām)

Mirstība

0

50

100

150

200

250

300

350

400

450

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

Mirstība vecumā no 0 līdz 4 gadiem

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

Mirstība vecumā no 5 līdz 9 gadiem

Mirstība

545 557

434

381407

315289 276

219 210 217197 198 191

168 170203

161 168

110124 125

91

0

100

200

300

400

500

600

1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013

Zīdaiņu mirstība

Mirstība

Mirstība – secinājumi

• Nepieciešami mērķēti risinājumi veselīga dzīvesveida paradumu nostiprināšanai sabiedrībā un slimību profilaksei, pirmkārt, mazinot alkohola pieprasījumu un pieejamību, lai tādējādi pagarinātu veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu, samazinātu priekšlaicīgu mirstību, kā arī samazinātu to gadījumu skaitu, kad lēmums par bērna radīšanu tiek atlikts veselības problēmu dēļ.

• Valsts un pašvaldības iestādēm būtu regulāri jāizvērtē vai nelieli uzlabojumi infrastruktūrā varētu palielināt kopējo drošību, kā arī jāuztur kārtībā esošā infrastruktūra.

Daži iespējamie risinājumi

Atbildīgajām iestādēm būtu rūpīgāk jāattiecas pret nelieliem, preventīviem darbiem, kuri var novērst nelaimi.

• Kopējais iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas

• Dzimstība

• Mirstība

» Migrācija

• Secinājumi

Migrācija

• Lai gan iedzīvotāju skaits ir sarucis negatīva dabiskā pieauguma dēļ, tomēr lielākoties iedzīvotāju skaits ir sarucis emigrācijas dēļ.

• Migrācija ir vistiešākajā veidā saistīta ar būtiskiem notikumiem valsts vai starptautiskā mērogā, piemēram, līdz ar jaunu darba tirgu atvēršanu pieaug emigrējošo Latvijas iedzīvotāju skaits.

• Kopumā no 1,6 miljoniem latviešu, aptuveni 0,4 miljoni dzīvo ārpus Latvijas.

• Nākotnes reemigrācija ir atkarīga no aizbraucēju spējām saglabāt savu identitāti un piederību Latvijai.

• Svarīgi ir nodalīt tos Latvijas iedzīvotājus, kuri ir repatriējušies uz savu etnisko dzimteni un tos, kuri ir devušies strādāt vai izglītoties ārpus Latvijas.

Talsu rajons 1996-2011

Migrācija

1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013

Izbraukuši -2972 -5967 -3644 -2586 -1651 -1282 -1233 -8874 -5898 -2291 -2453 -1583 -1564 -2016 -1764 -1701 -1546 -2704 -3820 -3965 -3031 -2516 -2256

Iebraukuši 14684 6199 4114 3046 2799 2747 2913 3123 1813 6483 5376 6642 4063 4844 6691 8212 7517 4678 3731 4011 10234 13303 8299

-70000

-60000

-50000

-40000

-30000

-20000

-10000

0

10000

20000

Migrācija

1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013

Izbraukuši -2972 -5967 -3644 -2586 -1651 -1282 -1233 -8874 -5898 -2291 -2453 -1583 -1564 -2016 -1764 -1701 -1546 -2704 -3820 -3965 -3031 -2516 -2256

Iebraukuši 14684 6199 4114 3046 2799 2747 2913 3123 1813 6483 5376 6642 4063 4844 6691 8212 7517 4678 3731 4011 10234 13303 8299

-70000

-60000

-50000

-40000

-30000

-20000

-10000

0

10000

20000

PSRS militārpersonu izvešana, Cittautiešu repatriācija

ES-LV asociācijas līgums

LV pievienojas ES

Parex krahs; KrīzeBanka Baltija

Vācija atver darba tirgu

Latviešu repatriācija

Reemigrācija un imigrācija

«Treknie gadi»

TUA tirdzniecība,Krīze ES

Latvieši/Latvijas piederīgie dažādās valstīs 2011.gadā

Īrijā – 20’593 (no tiem 6990 jeb 33,9% ir bērni un jaunieši vecumā līdz 24 gadiem)

Norvēģijā – 10’162

Vācijā – 25’489

Krievijā – 18’979 latvieši (1’089 latgalieši)

Anglijā un Velsā – 31’523 latviešu valodā (no Latvijas 54’669)

Vācija

9775 9806 998011650

14257

18263

21790

25489

0

5000

10000

15000

20000

25000

30000

35000

40000

2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013

EE

LV

LT

Migrācija - secinājumi• Lai izvairītos no jauniem emigrācijas viļņiem valstij ir jāvirzās uz

stabilāku valsts attīstību un jācenšas palielināt Latvijas ekonomikas konkurētspēju starptautiskā mērogā.

• Ņemot vērā vienoto darba tirgu ES mērogā, pirms būtisku lēmumu pieņemšanas MK un Saeimas līmenī būtu nepieciešams analizēt lēmumu iespējamo ietekmi uz demogrāfisko situāciju Latvijā. (Politisko lēmumu sekas bija iespējams prognozēt).

• Ārpus Latvijas dzīvo aptuveni katrs ceturtais latvietis, tāpēc svarīgi ir saglabāt šo cilvēku saikni ar Latviju, latvisko identitāti un valodu, būtiski palielinās atgriešanās iespēja un veiksmīga bērnu iekļaušanās Latvijas skolu sistēmā un sabiedrībā kopumā.

• Visu ārzemēs dzīvojošo Latvijas pilsoņu reemigrācija nav iespējama, tomēr valsts pienākums ir rūpēties par savas valsts pilsoņiem un veicināt iespējami lielāka cilvēka skaita atgriešanos Latvijā.

• Reemigrācijas pasākumi nedrīkst būt diskriminējoši iepretim Latvijas iedzīvotājiem, jo tas var novest pie īstermiņa emigrācijas.

Secinājumi

• Līdz ar valsts atbalsta pieaugumu palielinās dzimstības rādītāji. Tuvāko gadu laikā, kamēr ir liels skaits sieviešu reproduktīvā vecumā, ir nepieciešams sniegt jūtamu atbalstu ģimenēm no valsts un pašvaldību puses. Valsts sniegto atbalstu būtu jāizjūt katrai ģimenei.

• Nepieciešami mērķēti risinājumi veselīga dzīvesveida paradumu nostiprināšanai sabiedrībā un slimību profilaksei, pirmkārt, mazinot alkohola pieprasījumu un pieejamību, lai tādējādi pagarinātu veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu, samazinātu priekšlaicīgu mirstību, kā arī samazinātu to gadījumu skaitu, kad lēmums par bērna radīšanu tiek atlikts veselības problēmu dēļ.

• Lai izvairītos no jauniem emigrācijas viļņiem valstij ir jāvirzās uz stabilāku valsts attīstību un jācenšas palielināt Latvijas ekonomikas konkurētspēju starptautiskā mērogā.