LATVIJAS UNIVERSITĀTE

DIĀNA ZANDE

DEPRESIJAS SIMPTOMI VECĀKIEM GRŪTNIECĪBAS LAIKĀ UN PĒC

DZEMDĪBĀM, SOCIĀLAIS ATBALSTS UN ZĪDAIŅA TEMPERAMENTS

PERINATAL DEPRESSION SYMPTOMS AND PERCEIVED SOCIAL

SUPPORT FOR MOTHERS AND FATHERS IN ASSOCIATION WITH EARLY

INFANT TEMPERAMENT

PROMOCIJAS DARBA KOPSAVILKUMS

Doktora grāda iegūšanai psiholoģijas nozarē

Apakšnozare: klīniskā psiholoģija

SUMMARY OF DOCTORAL THESIS

Submitted for the degree of Doctor of psychology

Subfield of clinical psychology

Rīga, 2015

Latvijas Universitāte

Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte

Diāna Zande

DEPRESIJAS SIMPTOMI VECĀKIEM GRŪTNIECĪBAS LAIKĀ UN PĒC DZEMDĪBĀM,

SOCIĀLAIS ATBALSTS UN ZĪDAIŅA TEMPERAMENTS

Promocijas darba kopsavilkums

Doktora grāda iegūšanai psiholoģijas nozarē

Apakšnozare: klīniskā psiholoģija

Rīga, 2015

2

Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Universitātes

Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē,

Psiholoģijas nodaļā

laika posmā no 2010. gada līdz 2014. gadam

Darbs sastāv no ievada, piecām nodaļām, nobeiguma, literatūras saraksta, 8 pielikumiem.

Promocijas darbā ir iekļauti 7 attēli, 20 tabulas, 8 pielikumi, izmantoti 329 literatūras avoti. Darbā ir

142 lapaspuses bez pielikumiem, 149 lapaspuses ar pielikumiem.

Darba forma: disertācija psiholoģijas nozarē, klīniskās psiholoģijas apakšnozarē

Darba zinātniskais vadītāja: profesore, PhD Sandra Sebre

Darba recenzenti:

1) (Semjuels Putnams, PhD, profesors Boudoinas Universitātē ASV);

2) (Jeļena Koļesņikova, Dr. psych., docente Rīgas Stradiņa Universitāte);

3) (Anika Miltuze, Dr.psych., docente Latvijas Universitāte).

Promocijas darba aizstāvēšana notiks 2015. gada 17. februārī plkst. 14.30.

Latvijas Universitātes Psiholoģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē.

Ar promocijas darbu un tā kopsavilkumu var iepazīties Latvijas Universitātes Bibliotēkā Rīgā, Kalpaka

bulvārī 4.

LU Psiholoģijaszinātņu nozares promocijas

padomes priekšsēdētāja _______________/ Sandra Sebre/

(paraksts)

promocijas padomes sekretāre _______________/ Anika Miltuze/

(paraksts)

© Latvijas Universitāte, 2015

© Diāna Zande 2015

Eiropas Sociālā fonda projekts „Atbalsts doktora studijām Latvijas

Universitātē ” Nr.2009/0138/ 1DP/1.1.2.1.2./ 09/IPIA/ VIAA/004.

3

Saturs

Anotācija …………………………………………………………………………………………. 4

Promocijas darba vispārīgs raksturojums .……………………………………………………….. 5

Promocijas darba saturs ………………………………………………………………………….. 9

Teorētiskā daļa ……………………………………………………………………………....... 9

Metode ………………………………………………………………………………………... 12

Rezultāti ………………………………………………………………………………………. 14

Iztirzājums …………………………………………………………………………………….. 18

Izmantotās literatūras saraksts ……………………………………………………………………. 22

Zinātnisko publikāciju saraksts …………………………………………………………………… 26

4

Anotācija

Pētījuma mērķis bija longitudināli izpētīt depresijas simptomu un izjustā sociālā atbalsta dinamiku

vecākiem grūtniecības pēdējā trimestrī, trīs un sešus mēnešus pēc dzemdībām; zīdaiņu temperamenta

atšķirības trīs un sešu mēnešu vecumā, dzimumatšķirības depresijas simptomu izteiktībā, kā arī mātes

un tēva depresijas simptomu mijiedarbību ar zīdaiņa temperamentu un izjusto sociālo atbalstu.

Pētījumā tika iesaistītas sievietes (n=258) grūtniecības trešajā trimestrī un viņu partneri (n=258).

Grūtniecības trešajā trimestrī, trīs un sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas dalībnieki atbildēja uz

Edinburgas pēcdzemdību depresijas aptaujas (Cox, Holden, & Sagovsky, 1987), Gotlandes vīriešu

depresijas aptaujas (Zierau, Bille, Rutz, & Bech, 2002) un Izjustā sociālā atbalsta daudzdimensiju

aptaujas (Zimet, Dahlem, Zimet, & Farley, 1988) jautājumiem. Trīs un sešus mēnešus pēc bērna

piedzimšanas vecāki atbildēja uz Aptaujas par mazuļa uzvedību, uzlabotais, ļoti īsais variants (Gartstein

& Rothbart, 2003; Putnam, Helbig, Gartstein, Rothbart, & Leerkes, 2014) jautājumiem.

Galvenie šī pētījuma secinājumi ir vairāki. Mātes augstāk nekā tēvi novērtē bērnu pašregulācijas

spējas triju un sešu mēnešu vecumā. Mātes un tēvi savu bērnu negatīvo emocionalitāti un reaktivitāti

sešu mēnešu vecumā novērtē kā augstāku nekā triju mēnešu vecumā.

Mātes norāda izteiktākus depresijas simptomus (EPDA un GVDA) visos trijos mērījumu posmos un

augstāku izjusto sociālo atbalstu grūtniecības trešajā trimestrī nekā tēvi. Mātes un tēvi norāda stabilu

izjustā sociālā atbalsta līmeni visos trijos mērījumu posmos, bet mātēm depresijas simptomu līmenis

(EPDA un GVDA) grūtniecības trešajā trimestrī ir augstāks nekā trīs un sešus mēnešus pēc dzemdībām.

Rezultāti rāda, ka starp vecāku depresijas simptomiem un bērna temperamenta negatīvo

emocionalitāti pastāv abpusēja mijiedarbība. Bērna negatīvā emocionalitāte triju mēnešu vecumā

prognozē depresijas simptomus gan mātēm, gan tēviem sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas.

Mātes depresijas simptomi grūtniecības trešajā trimestrī prognozē bērna negatīvo emocionalitāti triju

mēnešu vecumā. Mātes depresijas simptomi trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas un zemāks izjustā

sociālā atbalsta līmenis prognozē bērna negatīvo emocionalitāti sešu mēnešu vecumā. Tēvu depresijas

simptomi trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas un zemāks izjustais sociālais atbalsts prognozē bērna

negatīvo emocionalitāti sešu mēnešu vecumā.

Pētījuma rezultāti var būt svarīgi, veidojot informatīvu materiālu vecākiem un speciālistiem par

vecāku depresiju perinatālajā periodā un zīdaiņa temperamentu.

Atslēgas vārdi: depresijas simptomi, zīdaiņa temperaments, izjustais sociālais atbalsts

5

PROMOCIJAS DARBA VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS

Sabiedrības un pētnieku uzmanība arvien vairāk pievēršas vecāku emocionālajām izjūtām

perinatālajā periodā (grūtniecības laikā un pirmajā gadā pēc bērna piedzimšanas), un šobrīd ir zināms,

ka depresijas simptomus vai pat klīnisku depresiju šajā laikā izjūt daudzas mātes (Gaynes, Gavin, &

Meltzer-Brody, 2005; O’Hara & Swain, 1996) un tēvi (Paulson & Bazemore, 2010) visā pasaulē.

Depresija ir viens no izplatītākajiem emocionālajiem traucējumiem sievietēm perinatālajā posmā, kas

skar apmēram 20% sieviešu (O’Hara, Wisner, Asher, & Asher, 2014) un nozīmīgi ietekmē ne tikai māti,

bet arī bērnu. Vīriešu depresijai perinatālajā posmā pēdējās dekādēs pievērsts arvien vairāk uzmanības,

tomēr šajā pētījumu jomā vēl arvien ir daudz neskaidra (Wee et al., 2011), un joprojām lielākajā daļā

pētījumu par perinatālo depresiju vīrieši netiek iekļauti vai ir maz pārstāvēti (Ramchandani et al., 2011).

Lielākā daļa vecāku, kuri cieš no depresijas simptomiem perinatālajā posmā, nemeklē un nesaņem

palīdzību (Marcus, 2009).

Mazulis pirmos dzīves mēnešus ikdienas ir kopā ar saviem vecākiem. Bērna veselīgu attīstību nosaka

viņa bioloģiskie rādītāji, temperamenta iezīmes, vides parametri un, īpaši zīdaiņa tiešie aprūpētāji (Field,

2011). Ir secināts, ka mātes depresija var iespaidot bērna attīstību dažādās jomās, bet tas, kā zīdaiņa

temperaments prognozē vecāku depresijas simptomus, līdz šim ir maz pētīts un zināšanas par to

pagaidām ir ierobežotas. Tiek uzsvērta vecāku audzināšanas nozīme bērna attīstībā, bet jau no dzimšanas

zīdainim ir aktīva loma bērnu un vecāku savstarpējās attiecībās (Cole, LeDonne, & Tan, 2013).

Jaunākajos pētījumos un teorētiskajās pieejās tiek uzsvērts, ka bērnu un vecāku mijiedarbība ir

divvirziena (Tronick, 2007).

Jau no pirmajām dzīves dienām bērni ir atšķirīgi savās reakcijās uz vidi, un to nosaka temperamenta

agrīnās iezīmes. Zīdaiņa temperamenta izpausmes mazuļiem var novērot no dzimšanas, un tās tiek

uzskatītas par „personības attīstības pamatu” (Rothbart, 2011). Vienu no mūsdienīgākajiem skatījumiem

uz mazuļu temperamentu pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados ASV attīstījusi Mērija Rotbarta

(Mary Rothbart) un viņas kolēģi (Rothbart, 1981; Rothbart & Ahadi, 1994).Aptaujas vecākiem par bērnu

temperamentu, ko veidojusi Rotbarta un viņas kolēģi, tiek plaši izmantotas pētījumos daudzās pasaules

valstīs (Putnam & Stifter, 2008).

Ģimene nav atrauta no plašākas sociālās vides. Daudzi pētījumu rezultāti ļauj secināt, ka sociālais

atbalsts ir svarīgs aizsargfaktors pret depresijas attīstību, bet nepietiekams vai nepieejams sociālais

atbalsts perinatālajā posmā ir riska faktors depresijas attīstībai grūtniecēm un sievietēm pēc dzemdībām

(Ford & Ayers, 2009; O Hara, 1986). Ja vecāki neizjūt atbalstu un turklāt viņu bērniņš ir prasīgs, daudz

raud, ir grūti nomierināms, tad vecāku emocionālais noskaņojums var pasliktināties, kas savukārt var

sekmēt to, ka mazulis kļūst vēl nemierīgāks.

Analizējot zinātnisko literatūru, var secināt, ka līdz šim ir bijis daudz pētījumu par perinatālās

depresijas izplatību, riska faktoriem un sekām, ko šis traucējums rada visai ģimenei. Tomēr joprojām

trūkst longitudinālu pētījumu, kuros aplūkotu vecāku depresijas simptomu, izjustā sociālā atbalsta un

zīdaiņa temperamenta mijiedarbību perinatālajā periodā. Tādēļ svarīgi šos traucējumus pētīt kopumā,

ietverot visu ģimenes sistēmu, un longitudinālā pētījuma dizainā.

Zinātniskā novitāte Kā atzīmēts pētījumos un metaanalīzēs, joprojām ir aktuāli veikt longitudinālus pētījumus atšķirīgās

kultūrās par dažādiem perinatālās depresijas aspektiem, kuros būtu iesaistītas ne tikai sievietes, bet arī

vīrieši. Šis ir longitudināls pētījums trijos posmos, kurā tika iesaistītas grūtnieces un viņu partneri un

kurā tika pētīta mijiedarbība starp depresijas simptomiem vecākiem un zīdaiņa temperamentu, sākot no

grūtniecības trešā trimestra līdz bērna sešu mēnešu vecumam.

Šis ir pirmais zināmais longitudinālais pētījums Latvijā, kurā perinatālās depresijas simptomu izpētē

tiek iesaistīti arī vīrieši. Kā vienu no pētījuma stiprajām pusēm var minēt samērā lielo izlasi, īpaši

Latvijas demogrāfiskās situācijas kontekstā, kur dzimstība joprojām ir zema.

Pēdējā laikā tiek diskutēts par to, vai vīrieši var izjust atšķirīgus depresijas simptomus, nekā tos,

kuri norādīti slimību klasifikatoros (Cohran & Rabinovitz, 2000; Martin, 2013). Šī pētījuma ietvaros tika

izmantotas divas aptaujas depresijas simptomu mērīšanai, no kurām viena izveidota, lai līdztekus

6

tradicionāli atzīto depresijas simptomu noteikšanai mērītu simptomus, kuri var būt vairāk raksturīgi

vīriešiem. Šī aptauja pētījuma ietvaros adaptēta latviešu valodā.

Ir ļoti neliels skaits pētījumu, kur mazuļu temperaments pirmajā gadā tiktu izvērtēts atkārtoti un

pirmais mērījums veikts tik agrā vecumā. Šajā pētījumā tika izmantota mūsdienīgākā zīdaiņu

temperamenta aptauja, ar kuru bērna temperamentu abi vecāki izvērtēja trīs un sešu mēnešu vecumā. Šīs

aptaujas adaptācija latviešu valodā ir ieguldījums šīs aptaujas aprobācijā dažādās kultūrās.

Tā kā tiek diskutēts, ka mātes depresijas simptomi, iespējams, ietekmē to, kā viņa novērtē sava bērna

temperamentu, tad šajā pētījumā depresijas un zīdaiņa temperamenta mijiedarbība tika pārbaudīta,

veidojot abu vecāku kopējo bērna temperamenta novērtējuma rādītāju.

Pētījuma rezultātu praktiskais pielietojums Šim pētījumam ir ne tikai zinātniska, bet arī sociāla un praktiska lietderība. Pētījuma rezultāti ir

pamats, lai nākotnē izstrādātu un ieviestu praktiskus ieteikumus grūtnieču aprūpes uzlabošanā, lai vairāk

pievērstu uzmanību ne tikai grūtniecības fizioloģiskajām, bet arī emocionālajām norisēm. Būtiski ir

aktualizēt arī topošo un jauno tēvu emocionālās izjūtas perinatālajā periodā.

Pētījuma mērķis Pētījuma mērķis bija longitudināli izpētīt depresijas simptomu un izjustā sociālā atbalsta dinamiku

vecākiem grūtniecības pēdējā trimestrī, trīs un sešus mēnešus pēc dzemdībām; zīdaiņu temperamenta

atšķirības trīs un sešu mēnešu vecumā, dzimumatšķirības depresijas simptomu izteiktībā, kā arī mātes

un tēva depresijas simptomu un izjustā sociālā atbalsta mijiedarbību ar zīdaiņa temperamenta rādītājiem.

Pētījuma jautājumi

Atšķirības starp grupām.

1. Vai pastāv atšķirības starp māšu un tēvu grupām zīdaiņa temperamenta iezīmju, depresijas simptomu

un izjustā sociālā atbalsta novērtējumā?

Atšķirības starp mērījumu posmiem.

2. Vai pastāv atšķirības zīdaiņa temperamenta iezīmju, depresijas simptomu un izjustā sociālā atbalsta

novērtējumā starp mērījumu posmiem māšu un tēvu grupās?

Saistība.

3. Kāda ir saistība starp depresijas simptomiem un izjusto sociālo atbalstu, un bērna temperamenta

iezīmēm māšu un tēvu grupās?

Vecāku depresijas simptomu prognozes.

4. Vai bērna temperaments triju mēnešu vecumā (mātes novērtējumā) prognozē depresijas simptomus

mātēm sešus mēnešus pēc dzemdībām, kontrolējot mātes depresijas simptomus iepriekšējos mērījumos

un izjustā sociālā atbalsta līmeni?

5. Vai bērna temperaments triju mēnešu vecumā (tēva novērtējumā) prognozē tēvu depresijas simptomus

sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas, kontrolējot tēva depresijas simptomus iepriekšējos mērījumos

un izjustā sociālā atbalsta līmeni?

6. Vai bērna temperaments triju mēnešu vecumā (abu vecāku kopējā novērtējumā) prognozē depresijas

simptomus mātēm un tēviem sešus mēnešus pēc dzemdībām, kontrolējot depresijas simptomus

iepriekšējos mērījumos un izjustā sociālā atbalsta līmeni?

Zīdaiņa temperamenta prognozes.

7. Vai mātes depresijas simptomi grūtniecības trešajā trimestrī prognozē bērna temperamentu (mātes

novērtējumā) triju mēnešu vecumā?

8. Vai mātes depresijas simptomi grūtniecības trešajā trimestrī prognozē bērna temperamentu (abu

vecāku kopējā novērtējumā) triju mēnešu vecumā?

9. Vai mātes depresijas simptomi prognozē bērna temperamentu (mātes novērtējumā) sešu mēnešu

vecumā, kontrolējot bērna temperamentu triju mēnešu vecumā?

10. Vai mātes depresijas simptomi prognozē bērna temperamentu (abu vecāku kopējā novērtējumā) sešu

mēnešu vecumā, kontrolējot bērna temperamentu triju mēnešu vecumā?

11. Vai tēvu depresijas simptomi prognozē bērna temperamentu (tēva novērtējumā) sešu mēnešu

vecumā, kontrolējot bērna temperamentu triju mēnešu vecumā?

7

12. Vai tēvu depresijas simptomi prognozē bērna temperamentu (abu vecāku kopējā novērtējumā) sešu

mēnešu vecumā, kontrolējot bērna temperamentu triju mēnešu vecumā?

Papildu jautājums. Vai pētījumam adaptēto un izmantoto aptauju (Edinburgas pēcdzemdību aptauja,

Gotlandes vīriešu depresijas aptauja, Izjustā sociālā atbalsta daudzdimensiju un Aptaujas par mazuļa

uzvedību uzlabotais, ļoti īsais variants) latviešu versiju psihometriskie rādītāji atbilst oriģinālo aptauju

psihometriskajiem rādītājiem?

Pētījuma priekšmets

Depresijas simptomi, zīdaiņa temperaments (reaktivitāte, negatīvā emocionalitāte, pašregulācijas

spējas), izjustais sociālais atbalsts.

Pētījuma metode Pētījuma dalībnieki

Pētījumā piedalījās sievietes (n=258) vecumā no 21 līdz 41 gadam un viņu partneri (n=258) vecumā

no 21 līdz 46 gadiem.

Mērījumi

1. Edinburgas pēcdzemdību depresijas aptauja (Edinburgh Postnatal Depresson Scale – EPDS; Cox

et al., 1987) (turpmāk – EPDA).

2. Gotlandes vīriešu depresijas aptauja (Gotland Male Depression Scale – GMDS; Zierau et al., 2002)

(turpmāk – GVDA).

3. Aptauja par mazuļa uzvedību – uzlabotais, ļoti īsais variants (Infant Behavioral Questionnaire –

revised, very short form IBQ–RVSF; Gartstein & Rothbart, 2003; Putnam et al., 2014) (turpmāk –

AMU).

4. Izjustā sociālā atbalsta daudzdimensiju aptauja (Multidimensional Scale of Perceived Support

MSPSS; Zimet et al., 1988) (turpmāk – ISADA).

Jautājumi par sociodemogrāfisko situāciju grūtniecības laikā un pēc bērna piedzimšanas.

Pētījuma procedūra

Pētījuma veikšanai tika saņemta Rīgas Austrumu slimnīcas Medicīnas un biomedicīnas pētījumu

ētikas komitejas atļauja. Pirmajā pētījuma posmā piedalījās grūtnieces pēdējā grūtniecības trimestrī bez

grūtniecības sarežģījumiem un viņu partneri. Vecāki tika meklēti topošo vecāku skolu nodarbībās un

vecmāšu un ginekologu privātpraksēs Rīgā un Latvijas lielākās pilsētās. Trīs un sešus mēnešus pēc

dzemdībām vecāki atkārtoti atbildēja uz aptauju jautājumiem. Vecāku aptaujāšana notika interneta vidē

individuāli, bez laika ierobežojuma.

Datu apstrādes un analīzes metodes

Datu apstrādei un analīzei tika izmantota SPSS programmas 20.0 versija. Galvenās statistiskās

metodes – regresiju analīze, korelāciju analīze, Vilkoksona rangu tests, Frīdmana z kritērijs,

Kolmogorova-Smirnova tests.

Pētījuma uzdevumi

1. Apzināt un izanalizēt zinātnisko literatūru par pētījuma tēmu.

2. Izstrādāt pētījuma mērķim atbilstošu pētījuma projektu.

3. Izvēlēties atbilstošus instrumentus depresijas simptomu un izjustā sociālā atbalsta, kā arī zīdaiņu

temperamenta iezīmju mērīšanai, veikt to tulkojumu un adaptāciju latviešu valodā.

4. Veikt pētījuma metožu aprobāciju pilotpētījumā.

5. Ievākt datus, tos apstrādāt un izanalizēt, izmantojot atbilstošas statistiskās metodes.

6. Interpretēt rezultātus un izstrādāt secinājumus.

7. Atspoguļot pētījuma rezultātus promocijas darbā, un to noformēt.

Aizstāvēšanai izvirzītās tēzes

Atšķirības starp māšu un tēvu grupām

1. Mātes augstāk nekā tēvi novērtē bērnu pašregulācijas spējas triju un sešu mēnešu vecumā.

2. Mātes norāda izteiktākus depresijas simptomus (EPDA un GVDA) visos trijos mērījumu posmos

un augstāku izjusto sociālo atbalstu grūtniecības trešajā trimestrī nekā tēvi.

8

Atšķirības starp mērījumu posmiem

3. Mātes un tēvi savu bērnu negatīvo emocionalitāti un reaktivitāti sešu mēnešu vecumā novērtē kā

augstāku nekā triju mēnešu vecumā.

4. Mātes un tēvi norāda stabilu izjustā sociālā atbalsta līmeni visos trijos mērījumu posmos, bet mātēm

depresijas simptomu līmenis (EPDA un GVDA) grūtniecības trešajā trimestrī ir augstāks nekā trīs

un sešus mēnešus pēc dzemdībām.

Saistība

5. Jo augstāks depresijas simptomu līmenis (EPDA un GVDA) vienā mērījumu posmā, jo augstāks

depresijas simptomu līmenis citos mērījumu posmos gan mātēm, gan tēviem.

6. Jo zemāks norādītā izjustā sociālā atbalsta līmenis, jo augstāks depresijas simptomu līmenis (EPDA

un GVDA) gan mātēm, gan tēviem.

7. Jo izteiktāki ir māšu un tēvu depresijas simptomi (EPDA un GVDA), jo viņi bērna negatīvo

emocionalitāti novērtē kā augstāku.

8. Jo izteiktāki ir tēvu depresijas simptomi (EPDA) trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas, jo viņi bērna

pašregulācijas spēju novērtē kā zemāku.

Vecāku depresijas simptomus prognozē

9. Bērna negatīvā emocionalitāte triju mēnešu vecumā (gan mātes, gan tēva, gan abu vecāku kopējā

novērtējumā) prognozē depresijas simptomus gan mātēm, gan tēviem sešus mēnešus pēc bērna

piedzimšanas.

Zīdaiņa temperamentu prognozē

10. Mātes depresijas simptomi grūtniecības trešajā trimestrī prognozē bērna negatīvo emocionalitāti

(gan mātes novērtējumā, gan abu vecāku kopējā novērtējumā) triju mēnešu vecumā.

11. Mātes depresijas simptomi grūtniecības trešajā trimestrī un trīs mēnešus pēc dzemdībām prognozē

bērna negatīvo emocionalitāti (mātes novērtējumā) sešu mēnešu vecumā.

12. Mātes depresijas simptomi trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas un zemāks izjustā sociālā atbalsta

līmenis prognozē bērna negatīvo emocionalitāti (abu vecāku kopējā novērtējumā) sešu mēnešu

vecumā.

13. Tēvu depresijas simptomi trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas un zemāks izjustā sociālā atbalsta

līmenis prognozē bērna negatīvo emocionalitāti sešu mēnešu vecumā (abu vecāku kopējā

vērtējumā).

14. Pētījumā izmantotajām aptaujām, t. i., Edinburgas pēcdzemdību depresijas aptaujai, Gotlandes

vīriešu depresijas simptomu aptaujai, Izjustā sociālā atbalsta daudzdimensiju aptaujai un Aptaujai

par mazuļa uzvedību (uzlabotais, ļoti īsais variants), ir pietiekami augsti iekšējās saskaņotības

rādītāji, un tās var izmantot turpmākos pētījumos.

Šajā longitudinālajā pētījumā iegūtie rezultāti apstiprina mūsdienu psiholoģijas zinātnes atziņas par

to, ka gan mātes, gan bērna psiholoģiskā labklājība ir atkarīga no abpusējas savstarpējās mijiedarbības

starp māti un bērnu. Pētījuma rezultāti paplašina izpratni par to, ka agrīnajā zīdaiņa vecumā pastāv arī

abpusēja mijiedarbība starp tēva un mazuļa emocionālo labklājību. Var secināt, ka bērna temperaments

– negatīvā emocionalitāte trijos mēnešos prognozē gan mātes, gan tēva depresijas simptomus sešus

mēnešus pēc dzemdībām, un arī gan mātes, gan tēva depresijas simptomi prognozē bērna temperamentu

– negatīvo emocionalitāti sešu mēnešu vecumā.

9

PROMOCIJAS DARBA SATURS

Teorētiskā daļa

Depresija perinatālajā posmā

Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatas piektajā versijā (Diagnostic and

Statistical Manual of Mental Disorders 5th ed.; American Psychiatric Association, APA, 2013; turpmāk

– DSM-V) iekļauta diagnoze „depresija ar sākumu perinatālajā periodāˮ, kuras simptomi sākas

grūtniecības laikā vai pirmajās četrās nedēļās pēc dzemdībām (APA, 2013). Bieži pēcdzemdību

depresiju definē kā depresīvu saslimšanu bez psihotiskiem traucējumiem ar izplatību un simptomiem,

kuri neatšķiras no depresijas citā dzīves laikā, bet tā sākas pirmajos mēnešos pēc dzemdībām (Cox,

Murray, & Chapman, 1993).

Ir dažādas teorijas, kuras izskaidro depresijas rašanos un uzturošos mehānismus. Bioloģiskā pieeja

perinatālās depresijas attīstībai uzsver tieši fizioloģiskās izmaiņas grūtniecības laikā (Groer & Morgan,

2007) - vielmaiņas disbalansu, hormonālās izmaiņas, un serotonīna disbalansu. Citi pētnieki uzsver

psiholoģiskos un sociālos faktorus. Pēcdzemdību depresijas biopsihosociālajā modelī (Milgrom, Martin,

& Negri, 1999) iekļauti gan bioloģiski faktori (iedzimtība un hormonālās izmaiņas pēc dzemdībām), gan

psiholoģiskie faktori (bērnības pieredze un problēmu risināšanas stratēģijas), gan sociāli faktori

(sociālais atbalsts un pārmaiņas partneru attiecībās). Metaanalīzēs secināts, ka pēcdzemdību galvenie

riska faktori ir: deprsija grūtniecības laikā, trauksme grūtniecības laikā, negatīvas kognīcijas, negatīvi

dzīves notikumi, nepietiekams sociālais atbalsts, depresija anamnēzē un zemi ienākumi (Beck, 2001).

Nesenā pētījumā (Meltzer-Brody, Boschloo, Jones Sullivan, & Penninx, 2013) riska faktori bija jaunāka

māte, augstāka izglītība, augsts neirotisms, bērnības trauma un seksuālā vardarbība. Pētījumos secināts,

ka arī mazuļa temperamenta aspekti var sekmēt pēcdzemdību depresijas attīstību (Fisher, Rowe,

Feekery, 2004; Murray et al., 1996; Porter & Hsu, 2003).

Pētījumu rezultāti ļauj secināt, ka gan grūtniecības laikā, gan pēc bērna piedzimšanas sievietes norāda

augstākus depresijas rādītājus nekā vīrieši (Goodman, J., 2004; Matthey, Barnett, Ungerer, & Waters,

2000; Teixeira et al., 2009). Vairāku nesenu longitudinālu pētījumu rezultāti rāda, ka sievietēm

grūtniecības laikā depresijas simptomi var būt augstāki nekā pēc dzemdībām (Banti, Mauri, Oppo et al.,

2011; Milgrom et al., 2008). Savukārt cita pētījuma rezultāti rāda, ka depresijas simptomi grūtniecības

laikā un vienu mēnesi pēc bērna piedzimšanas ir nemainīgi (Liou, Wang, & Cheng, 2014).

Pētījumu metaanalīzē secināts, ka laikā no partneres grūtniecības pirmā trimestra līdz bērna gada

vecumam tēvu depresijas līmenis viszemākais ir pirmajos trīs mēnešos pēc bērna piedzimšanas, bet laikā

no trīs līdz sešiem mēnešiem pēc bērna piedzimšanas tam ir tendence kļūt izteiktākam (Paulson &

Bazemore, 2010). Citu pētījumu rezultāti rāda, ka vīrieši visaugstāko nomāktību izjūt partneres

grūtniecības pirmā trimestra sākumā, nevis pēc bērna piedzimšanas (Condon et al., 2004). Var secināt,

ka vīriešiem, tāpat kā sievietēm, depresijas simptomu izteiktība perinatālajā periodā visai plaši variē.

Tas būtu jāprecizē turpmākos pētījumos, lai atklātu posmus, kuri vecākiem ir emocionāli īpaši grūti.

Ir zināms, ka aptuveni 30% sieviešu, kurām bija depresija grūtniecības laikā, arī pirmā gada laikā pēc

dzemdībām izjūt depresijas simptomus (Goodman, 2004). No minētā izriet, ka lielu skaitu zīdaiņu

audzina un aprūpē mātes, kuras pēc dzemdībām izjūt emocionālas grūtības. Tas var sekmēt sarežģījumus

mātes un bērna savstarpējā mijiedarbībā, (Tronick & Reck, 2009).

Ir secināts, ka mātes depresija var ietekmēt zīdaiņa kognitīvo, emocionālo un sociālo attīstību (Field,

2011; Milgrom, Westley, & Gemmill, 2004; Tronick & Reck, 2009). Kopumā mātes depresija

paaugstina iespēju, ka mazulis var ciest no ļoti plaša spektra emocionāliem traucējumiem (Glover,

2014). Lai gan pētījumu skaits par tēvu depresijas simptomu saistību ar bērna agrīno attīstību ir

ierobežots, līdz šim ir secināts, ka pastāv saistība starp tēva depresiju un mazuļa emocionālo un

uzvedības attīstību (Letourneau, et al., 2012; Ramchandani et al., 2011).

Temperaments

Jau no pirmajām dzīves dienām bērni ir atšķirīgi savā uzvedībā, un to nosaka temperamenta agrīnās

iezīmes. Pēdējās dekādēs temperamenta izpētei pievērsušies daudzi pētnieki un ir izveidoti vairāki

temperamenta teorētiskie modeļi. Vienu no jaunākajām temperamenta teorijām izveidojusi Mērija

Rotbarta (Mary Rothbart) un kolēģi (Rothbart, 1981; Rothbart & Ahadi, 1994). Rotbarta definē

10

temperamentu kā individuālas atšķirības reaktivitātē un pašregulācijā, ko laika gaitā ietekmē gēni,

nobriešana un pieredze (Rothbart & Derriberry, 1981). Rotbartas teorijas pamatā ir pieņēmums par to,

ka gan bērna uzvedības reakcijas, gan šīs reakcijas regulējošie aspekti ir saistīti ar neirobioloģiskajiem

procesiem (Rothbart & Ahadi, 1994; Rothbart, 2011). Šī pieeja balstās uz neirozinātnes pētījumiem un

uzsver mijiedarbību starp bērna reaktīvajiem impulsiem un viņa centieniem tos regulēt. Rotbarta

uzskata, ka reaktivitāte un pašregulācijas spēja ir vispārēji un elastīgi temperamenta faktori, un tos

iespējams aplūkot veģetatīvās nervu sistēmas, endokrīnā, uzvedības un emocionālā līmenī (Rothbart,

2011).

Rotbarta savas idejas atspoguļo temperamenta struktūrā, kas ietver trīs plašus faktorus – reaktivitāti,

negatīvo emocionalitāti un apzinātu reakciju kontroli jeb pašregulācijas spēju (Rothbart & Bates, 2006).

Pēdējo dekāžu laikā Rotbartas teorētiskās atziņas un pētījumu rezultāti būtiski papildinājuši

temperamenta izpratni, un viņas veidotās vecāku aptaujas par bērnu uzvedību ir visplašāk lietotās

aptaujas temperamenta pētījumos pēdējos gados (Putnam & Stifter, 2008).

Vairākas temperamenta iezīmes novērojamas jau jaundzimušā periodā, tomēr daudzi temperamenta

aspekti šajā laikā vēl vāji izpaužas (Rothbart, 2007; Rothbart, Ahadi, & Hershey, 1994; Rothbart &

Bates, 2006). Jaunākie pētījumi apstiprina to, ka vēlākās temperamenta izpausmes ir ietekmētas pat jau

prenatālajā periodā intrauterīnās pieredzes dēļ (Huiznik, 2012). Bērna smadzenēm pirmā dzīves gada

laikā strauji attīstoties, arī temperamenta specifiskās izpausmes visai strauji mainās (Gartstein &

Rothbart, 2003). Bērna temperamenta attīstība intensīvi turpinās līdz pat pirmsskolas vecumam

(Rothbart & Bates, 1998) un turpina attīstīties arī vēlāk.

Šobrīd ir ierobežots to pētījumu skaits, kuros bērna temperamentu pirmajā dzīves gadā izvērtētu abi

vecāki. Līdz šim secināts, ka vecāki bērna pirmajā dzīves gadā visai līdzīgi novērtē dažādas sava bērna

temperamenta iezīmes, (Bayly & Gartstein, 2013; Casalin, et al., 2012).

Jautājums par to, cik lielā mērā bērna temperamenta attīstību nosaka iedzimtība, cik vide un viņa

aprūpētāji, joprojām ir aktuāls, un pētījumi šajās jomās ir būtiski. Iepriekšējās dekādēs veikto pētījumu

rezultāti ļauj secināt, ka mātes, kurām ir depresijas simptomi, norāda augstāku zīdaiņu negatīvo

emocionalitāti (Austin et al., 2005; Edhborg, Seymur, Lundh, & Winstrӧm, 2000; McGrath, Records, &

Rice, 2008; Muzik, 2010) un mazuļa “grūto temperamentu” (Edhborg et al., 2000; Porter & Hsu, 2003;

Hanington, Ramchandani, & Stein, 2010; Kerstis et al., 2013; McGrath et al., 2008).

Tēvu depresijas simptomu saistība ar zīdaiņa temperamenta iezīmēm perinatālajā periodā līdz šim

pētīta nepietiekami. Dažu pētījumu rezultāti ļauj secināt, ka tēviem, kuriem ir depresijas simptomi, ir

tendence savus mazuļus novērtēt kā “grūtus” vai viegli aizkaitināmus (Dave, Nazareth, Sherr, & Senior,

2005; Schoppe-Sullivan &Mangelsdorf, 2013). Cita pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka vīrieši, kuriem ir

depresija, savus zīdaiņus uztver kā vairāk nomāktus nekā tēvi, kuriem nav depresijas (Ramchandani et

al., 2011) un, ka tēvu internalizētās problēmas (augstāki depresijas un trauksmes rādītāji) četrus mēnešus

pēc bērna piedzimšanas prognozē bērna negatīvo emocionalitāti sešu mēnešu vecumā (Potapova,

Gartstein, & Bridgett, 2014). Citos pētījumos secināts, ka mātes, bet ne tēva depresijas simptomi sešas

nedēļas pēc bērna piedzimšanas vāji prognozē bērna aizkaitināmības novērtējumu mazuļa sešu nedēļu

vecumā (Atella, DiPietro, Smith, & St. James-Roberts, 2003)

Lai gan tiek uzsvērta vecāku audzināšanas nozīme bērna attīstībā, jau no dzimšanas arī zīdainim ir

liela ietekme arī uz vecāku dzīvi (Cole, LeDonne & Tan, 2013). Jaunākajos pētījumos un teorētiskajās

pieejās tiek uzsvērts, ka bērnu un vecāku mijiedarbība ir divvirziena (Tronick, 2007). Vecāku depresijas

simptomi var veicināt negatīvu sava mazuļa uztveri, bet arī mazuļa augsta negatīvā emocionalitāte var

sekmēt nomāktības attīstību vecākiem – var būt iespējams, ka mazuli ar negatīvākiem temperamenta

aspektiem var būt grūti nomierināt un veidot attiecības, kas var sekmēt depresijas simptomu attīstību

(Austin et al., 2005).

Vienā no pirmajiem nozīmīgajiem pētījumiem par māšu un zīdaiņu temperamenta saistībām, tika

konstatēts, ka mātes, kuru zīdaiņi ir viegli aizkaitināmi, bieži un intensīvi raud un grūti nomierinās, izjūt

augstāku trauksmi un nomāktību nekā sievietes, kuru mazuļi ir mierīgi un raud mazāk (Cutrona &

Troutman, 1986; Fisher, Rowe & Feekery, 2004; Porter & Hsu, 2003). Cita pētījuma rezultāti ļāva

secināt, ka augsta zīdaiņa aizkaitināmība pirmajās dzīves nedēļās prognozēja depresiju mātēm, kuras

bija depresijas attīstības riska grupā, bet nebija riska faktors depresijas attīstībai mātēm no zema riska

grupas (Murray et al., 1996).

11

Nesenā pētījumā par vecāku depresijas un bērna temperamenta divvirziena saistību (Hanington,

Ramchandani, & Stein, 2010) rezultāti parādīja, ka bērna temperamenta ietekme uz vecāku depresiju

bija vāja. Pētījumā netika noskaidrota vecāku depresijas simptomu un bērna temperamenta mijiedarbība

zīdaiņa vecumā. Var secināt, ka jautājums par iespējamu abpusēju mijiedarbību starp vecāku depresijas

simptomiem un zīdaiņa temperamentu joprojām ir aktuāls.

Sociālais atbalsts

Vecāku depresija perinatālajā periodā var radīt ilgstošas nelabvēlīgas sekas visai ģimenei, un šajā

dzīves posmā mātēm un tēviem ir svarīgi būt iekļautiem sociālās attiecībās, kurās viņi jūtas atbalstīti un

saņem atbalstu, ja tas nepieciešams. Pēdējos gados sociālo atbalstu definē kā psiholoģisko un materiālo

resursu nodrošinājumu, ko indivīdam sniedz sociālais tīkls, lai palīdzētu paaugstināt indivīda spēju tikt

galā ar stresu (Cohen, 2004), vai kā emocionālu, praktisku vai informatīvu palīdzību, ko indivīdam

sniedz nozīmīgi cilvēki (ģimene, draugi, kolēģi), un šis atbalsts tiek saņemts reāli, vai indivīds izjūt, ka

nepieciešamības gadījumā viņš to saņems (Thoits, 2010).

Pētījumu rezultāti ļauj secināt, ka sociālais atbalsts ir svarīgs aizsargfaktors pret depresijas attīstību

(Castle et al., 2008). bet nepietiekams vai nepieejams sociālais atbalsts perinatālajā posmā ir riska

faktors depresijas attīstībai grūtniecēm un sievietēm pēc dzemdībām (Ford & Ayers, 2009; O Hara,

1986).

Līdzšinējo pētījumu rezultāti parāda, ka vīrieši partneres grūtniecības laikā un gadu pēc bērna

piedzimšanas norāda stabilu izjustā sociālā atbalsta līmeni (Condon et al., 2004), un arī sievietēm

grūtniecības 3. trimestrī un divas nedēļas pēc bērna piedzimšanas sociālā atbalsta līmenis ir nemainīgs

(Xie et al., 2009). Šī pētījuma rezultāti tomēr ir pretrunā ar citiem, kuros secināts, ka sievietēm izjustā

sociālā atbalsta līmenis krītas laikā no grūtniecības uz sešām nedēļām pēc dzemdībām un uz trim

mēnešiem pēc dzemdībām (Gao et al., 2014), un, ka tēvi pēc bērna piedzimšanas izjutuši sociālā atbalsta

samazināšanos (Castle et al., 2008). Šie atšķirīgie pētījumu rezultāti var būt saistīti ar to, ka pētījumi

veikti dažādās sociālās grupās un kultūrvidēs, kur gan reāli saņemtais, gan uztvertais sociālais atbalsts

var atšķirties.

Kutronas un Trūtmanes (Cutrona & Troutman, 1986) pētījuma rezultāti rādīja, ka zīdaiņa “grūtais

temperaments” bija cieši saistīts ar mātes pēcdzemdību depresijas līmeni, bet sociālais atbalsts darbojās

kā aizsargfaktors, sevišķi ar pašefektivitātes starpniecību. Citā pētījumā (Gelfand, Teti & Fox, 1992)

mātes, kuras sava mazuļa temperamentu uztvēra kā “grūtu”, norādīja zemāku saņemto sociālo atbalstu.

Tomēr šo pētījumu rezultāti neļāva spriest par mijiedarbību starp mātes depresijas simptomiem un

zīdaiņa “grūtu” temperamentu. Ir pētījums, kura rezultāti parādīja, ka mātes, kurām bija depresija, savus

mazuļus uztvēra kā vairāk “grūtus” divus un arī sešus mēnešus pēc dzemdībām, neatkarīgi no sociālā

atbalsta. (McGrath et al., 2008).

Ir pavisam maz pētījumu, kur, pētot depresijas simptomu saistību ar sociālo atbalstu un zīdaiņa

temperamentu, būtu iekļauti tēvi, un netika atrasts pētījums, kur šādā longitudinālā pētījumā būtu iekļauti

abi vecāki. Pētījumā (Zelkowitz & Milet, 1997) piedalījās 50 vīrieši, kuru partnerēm bija diagnosticēta

pēcdzemdību depresija, un 50 vīrieši, kuru partnerēm nebija noteikta šāda diagnoze. Tēvi, kuru

partnerēm bija depresija, norādīja zemāku saņemto sociālo atbalstu un augstāku stresa līmeni.

Savukārt,vīrieši, kuri norādīja zemāku saņemto sociālo atbalstu, izjuta augstāku depresijas līmeni, tomēr

saņemtā sociālā atbalsta līmenis nebija saistīts ar sava mazuļa uztveri kā “grūtu”.

Joprojām trūkst longitudinālu pētījumu, kuros aplūkotu vecāku depresijas simptomu, izjustā sociālā

atbalsta un zīdaiņa temperamenta mijiedarbību perinatālajā periodā, un lielākajā daļā pētījumu par

perinatālo depresiju vīrieši netiek iekļauti vai ir maz pārstāvēti. Lai gan pēdējos gados pētījumu skaits

par zīdaiņa temperamenta dažādiem aspektiem ir pieaudzis, tomēr joprojām ir maz longitudinālu

pētījumu, kuros ir pētīts, kā vecāku depresijas simptomi savstarpēji mijiedarbojas ar zīdaiņa

temperamenta rādītājiem. Vairums pētījumu analizē vecāku depresijas simptomu un bērna

temperamenta faktoru mijiedarbību viena mērījuma ietvaros, vai arī longitudināls pētījums ticis veikts

izlasēs, kur bērni ir jaunāki par trijiem mēnešiem vai vecāki par sešiem mēnešiem. Bērna temperaments

ir novērtēts tikai vienā mērījuma punktā, un parasti novērtētāja ir bijusi māte. Minētais ļauj secināt, ka

ir būtiski veikt pētījumus, kuros zīdaiņa temperaments un vecāku depresijas simptomi un izjustais

sociālais atbalsts tiek pētīti longitudināli, iesaistot abus vecākus vairākos mērījumu punktos.

12

Metode

Pētījuma dalībnieki. Pirmajā pētījuma posmā piedalījās grūtnieces (n = 258) pēdējā grūtniecības

trimestrī (30.–40. grūtniecības nedēļā M = 33,16; SD = 1,38) bez grūtniecības sarežģījumiem un viņu

partneri (n=258). Respondentu vecums aptaujas pirmajā posmā sievietēm bija no 20 līdz 41 gadam (M

= 28,26; SD = 3,99), bet vīriešiem no 21 līdz 46 gadiem (M = 30,31; SD = 4,86). Augstākā izglītība bija

216 (83,72%) sievietēm un 160 (62,02%) vīriešiem. Par precētām sevi atzina 180 (69,77%) sieviešu un

182 (70,82%) vīrieši, bet pārējie pāri dzīvoja nereģistrētā kopdzīvē. Pilsētā dzīvoja 243 (94,19%) pāri.

Tikai 2 sievietes (0,78%) un 3 vīrieši (1.17%) norādīja ienākumus uz vienu ģimenes locekli mēnesī, kas

ir zemāki par 100 ls jeb 142.29 EUR.

Grūtniecību par plānotu atzina 211 (82,10%) sievietes un 213 (82,88%) vīrieši. Nekādu sarežģījumu

ar grūtniecības attīstību nebija 237 (92,58%) sievietēm, bet 19 (7,42%) sievietēm bija nenozīmīgi

sarežģījumi. Pirmo bērnu gaidīja 208 (80,93%) ģimenes. Pētījuma dalībnieku ģimenēs piedzima 127

(49,61%) meitenes un 129 (50,39%) zēni. Bērnam un sievietei pēcdzemdību periodā nebija konstatēti

nopietni veselības sarežģījumi; laikposmā, kad notika pētījums, ģimenē nebija vairāk par vienu krīzes

situāciju – darba zaudējums, smaga slimība u. c. Dalībnieku iesaistīšanās pētījumā bija brīvprātīga.

Kopumā pētījuma dalībniekus varētu nosaukt par zema riska grupu.

Mērījumi. Lai noskaidrotu pētījuma dalībnieku vecumu, izglītības līmeni, ienākumu līmeni, plānoto

dzemdību laiku, sievietes un bērna veselības stāvokli pēcdzemdību periodā, kā arī citus datus, izveidota

sociodemogrāfiskā aptauja.

Depresija grūtniecības laikā un pēc dzemdībām. Lai mērītu depresijas simptomu izteiktību

grūtniecības laikā un pēc dzemdībām, tika izmantotas divas aptaujas. Pirmā ir Edinburgas pēcdzemdību

depresijas aptaujas latviešu variants (Edinburgh Postnatal Depression Scale, EPDS; Cox, Holden, &

Sagovsky, 1987). Latvijā aptauja adaptēta Maijas Kulinskas kursa darbā (Kulinska, 2004, nepublicēts

materiāls). Šī promocijas darba ietvaros veikta aptaujas tulkojuma uzlabošana un adaptācija (Zande &

Sebre, 2012). EPDS ir pētījumos un klīniskajā praksē plaši izmantota pašnovērtējuma aptauja, kurā ir

10 apgalvojumi par iespējamiem depresijas simptomiem iepriekšējo septiņu dienu laikā. Katram

apgalvojumam tiek dots novērtējums no 0 līdz 3 punktiem, un maksimālais punktu skaits ir 30. Aptaujas

oriģinālās versijas Kronbaha alfa ir 0,87. Latviešu valodā adaptētās versijas Kronbaha alfa dažādos

mērījumu posmos sieviešu grupā variē no 0,78 līdz 0,88, bet vīriešu grupā no 0,70 līdz 0,78.

Otrā ir Gotlandes vīriešu depresijas aptauja (Gotland Male Depression Scale – GMDS; Zierau, Bille,

Rutz & Bech, 2002). Šī aptauja tika izveidota, lai uzlabotu depresijas epizodes atklāšanu vīriešiem, un

tajā papildus tradicionālajiem jautājumiem par depresijas simptomiem, piemēram, enerģijas trūkumu un

nomāktību iekļauti jautājumi par aizkaitināmību, dusmām un agresīvu uzvedību. Tā izmantota arī

pētījumos pēcdzemdību depresijas mērīšanai jaunajiem tēviem (Madsen & Juhl, 2007) un pētījumos,

kuros piedalās sievietes (Mӧller-Leimkühler, Bottlender, Strauss & Rutz, 2004).

Aptaujā iekļauti 13 apgalvojumi par izjūtām pēdējā laikā. Atbildes tiek sniegtas Likerta skalā no 0

līdz 4, kur 0 nozīmē “nemaz neatbilst”, bet 4 nozīmē “atbilst izteikti”. Latvijā aptauja adaptēta šī

promocijas darba ietvaros (Zande & Sebre, 2012). Oriģinālās versijas Kronbaha alfa bija 0,86. Latviešu

valodā adaptētās versijas Kronbaha alfa dažādos mērījumu posmos vīriešu grupā variē no 0,81 līdz 0,84,

bet sieviešu grupā no 0,79 līdz 0,87, kas ir labs iekšējās saskaņotības līmenis un kopumā atbilst

oriģinālajai Kronbaha alfai. Ārējā validitāte tika aprēķināta, veicot aprēķinus ar Spīrmena korelācijas

koeficientu starp EPDA un GMDS rādītājiem. Rezultāti norāda augstu ārējo validitāti visos trijos

mērījumu posmos gan mātēm (rs= 0,65–0,67, p < 0,01), gan tēviem (rs = 0,48–0,61, p < 0,01).

Depresijas noteikšanai iesaka izmantot tā saucamo “dubulto skrīningu” jeb divas pašnovērtējuma

aptaujas, kas varētu paaugstināt mērījumu objektivitāti (Lee et al., 2000). Tādēļ gan vīrieši, gan sievietes

šajā pētījumā atbildēja uz abu depresijas aptauju jautājumiem visos trijos mērījumu punktos.

Tā kā gan māšu, gan tēvu grupās pastāvēja statistiski nozīmīga korelācija starp abu depresijas aptauju

rādītājiem visos trijos mērījumu posmos (rs = 0,48–0,67, p < 0,01), tad tika pieņemts lēmums prognožu

aprēķinos izmantot nevis divu dažādu depresijas aptauju rādītājus, bet izveidot kopēju depresijas

simptomu līmeņa rādītāju. Tas tika aprēķināts, pārveidojot abu aptauju rezultātu z vērtības un summējot

13

šīs vērtības. Abu depresijas aptauju summārais rādītājs turpmāk tiks apzīmēts kā “depresijas simptomi

mātēm” un “depresijas simptomi tēviem”. šis rādītājs tika izmantots prognožu modeļu veidošanā.

Zīdaiņa temperaments. Lai mērītu zīdaiņa temperamentu, tika izmantota Aptauja par mazuļa

uzvedību, uzlabotais, ļoti īsais variants, (turpmāk – IBQ) (Infant Behavioral Questionnaire (IBQ)

revised, very short form; Gartstein, & Rothbart, 2003; adaptācija latviešu valodā Zande & Sebre 2011).

Šī ir vismūsdienīgākā zīdaiņa temperamenta aptauja. Tajā ir 37 jautājumi par zīdaiņa uzvedību dažādās

ikdienas situācijās pagājušās nedēļas laikā. Atbildes tiek sniegtas skalā no 1 līdz 7, kur 1 nozīmē

“nekad”, 7 nozīmē “vienmēr” un ir iespējams sniegt atbildi NA – “nav attiecināms”, ko dara, ja bērns

pagājušās nedēļas laikā nav bijis jautājumā aprakstītajā situācijā, vai atbildētājs nav redzējis bērnu šajā

situācijā. Aptaujā ir trīs apakšskalas – reaktivitāte (12 jautājumi), negatīvā emocionalitāte (12 jautājumi)

un pašregulācijas spēja (13 jautājumi). Reaktivitātes dimensija ļauj noskaidrot, cik intensīvi bērns reaģē

uz izmaiņām vidē, cik viņš ir pozitīvi noskaņots. Negatīvā emocionalitāte mēra, cik daudz bērns uzrāda

negatīvu garastāvokli un grūtības nomierināties. Pašregulācijas dimensija mēra zīdaiņa agrīnās

pašregulācijas spējas.

Oriģinālās aptaujas Kronbaha alfa ir 0,68 Reaktivitātes skalā, 0,74 Negatīvās emocionalitātes skalā, un

0,74 pašregulācijas spēju skalā, bet latviešu valodas versijas māšu grupā Kronbaha alfa ir 0,68 un 0,63

Reaktivitātes skalā, 0,72 un 0,78 Negatīvās emocionalitātes skalā un 0,75 un 0,72 Pašregulācijas spēju

skalā (bērna triju un sešu mēnēsu vecumā). Aptaujas latviešu versijas Kronbaha alfa tēvu grupā ir 0,81

un 0,68 Reaktivitātes skalā, 0,81 un 0,84 Negatīvās emocionalitātes skalā un 0,78 un 0,75 Pašregulācijas

spēju skalā (bērna triju un sešu mēnešu vecumā).

Tiek diskutēts, ka mātes depresijas simptomi var veicināt to, ka viņa sava bērna temperamentu

novērtēs kā vairāk “grūtu” (Atella et al., 2003; Bayly & Gartstein, 2013). Lai mazinātu iespējamās

“novērtētāju subjektivitātes”, ir ieteicams bērna temperamenta mērīšanā izmantot vairākus novērtētājus

vai novērtējuma veidus, tos kombinējot. Šajā pētījumā bērna temperaments tika vērtēts, balstoties uz

vecāku novēroto un novērtēto bērna uzvedību, tāpēc regresijas analīzes tika veiktas, analīzē iekļaujot

abu vecāku kopējo bērna negatīvās emocionalitātes novērtējumu. Šis rādītājs tika aprēķināts, veidojot

vidējo rādītāju no abu vecāku bērna negatīvās emocionalitātes novērtējumiem. Vispirms tika veikta

korelāciju analīze ar Pīrsona korelācijas koeficientu zīdaiņa reaktivitātes, negatīvās emocionalitātes un

pašregulācijas spēju skalām starp māšu un tēvu grupām bērna trīs un sešu mēnešu vecumā. Pastāvēja

saistība starp māšu un tēvu bērna temperamenta novērtējumiem bērna trīs mēnešu vecumā: reaktivitātei

(r = 0,41, p < 0,01), negatīvajai emocionalitātei (r = 0,39, p < 0,01), pašregulācijas spējām (r = 0,34,p <

0,01), un sešu mēnešu vecumā: reaktivitātei (r = 0,44, p < 0,01), negatīvajai emocionalitātei (r = 0,39, p

< 0,01), pašregulācijas spējām (r = 0,28, p < 0,01). Tālāk tika aprēķināta Kronbaha alfa. Kronbaha alfa

zīdaiņa negatīvās emocionalitātes skalā abos mērījumos (bērna trīs un sešu mēnešu vecumā) bija 0,78.

Kronbaha alfa reaktivitātes skalā bērna triju mēnešu vecumā bija 0,72, bērna sešu mēnešu vecumā bija

0,70. Kronbaha alfa bērna pašregulācijas spēju skalā triju un sešu mēnešu vecumā bija 0,78. Var secināt,

ka bērna negatīvās emocionalitātes (abu vecāku kopējais vērtējums) skala atbilst psihometrijas prasībām,

un to var izmantot turpmākos aprēķinos.

Sociālais atbalsts. Sociālā atbalsta mērīšanai izmantota Izjustā sociālā atbalsta daudzdimensiju

aptauja (turpmāk – ISADA) (Multidimensional Scale of Perceived Support, MSPSS; Zimet et al., 1988).

Latvijā metodi adaptējušas Voitkāne, Miezīte un Raščevska, 2003). Šajā pašnovērtējuma aptaujā ir 12

jautājumi par saņemto atbalstu no ģimenes, draugiem un citiem nozīmīgiem cilvēkiem., un atbilžu

iespējas ir no “pilnīgi nepiekrītu” līdz “pilnīgi piekrītu”. Aptaujā ir trīs apakšskalas – Atbalsts no

ģimenes, Atbalsts no draugiem un Atbalsts no īpaša cilvēka, un ir iespējams aprēķināt kopējā saņemtā

atbalsta summu. Oriģinālā Kronbaha alfa aptaujas summārajam rādītājam bija 0,88. Šajā pētījumā

aprēķiniem tika izmantota tikai izjustā sociālā atbalsta summa, un Kronbaha alfa dažādos mērījumu

posmos vīriešu un sieviešu grupās bija no 0,84 līdz 0,93.

Procedūra. Longitudinālā pētījuma dati tika ievākti no 2011. gada jūnija līdz 2014. gada

janvārim. Pirmajā pētījuma posmā topošo vecāku skolās, vecmāšu un ginekologu privātpraksēs un ar

interneta starpniecību vecāki, kuri gaidīja bērnu, ritēja grūtniecības trešais trimestris (no 30. līdz 40.

grūtniecības nedēļai) un grūtniecība bija bez sarežģījumiem, tika uzaicināti piedalīties pētījumā par

vecāku izjūtām, gaidot mazuli un pēc dzemdībām, kā arī mazuļa uzvedību.

14

Tika izskaidrota pētījuma gaita, laiks, ko tas prasīs no pāra un konfidencialitātes jautājumi. No

vecākiem tika saņemta mutvārdu piekrišana piedalīties pētījumā. Aptauju izsūtīšana un saņemšana

notika internetā, tāpēc pilnīgu anonimitāti nodrošināt nebija iespējams, bet katram dalībniekam bija

iespēja saņemt un sūtīt savas aptaujas nesaistīti ar partneri no dažādām e-pasta adresēm, aptaujā norādot

kopīgu sava pāra kodu. Vairāk nekā 600 vecāku pāri, kuri piekrita piedalīties, savās norādītajās e-pasta

adresēs saņēma aptaujas un vēstuli par turpmāko pētījuma gaitu. Pirmā posma aptauju komplektā bija

iekļauta īsa aptauja par sociodemogrāfiskajiem datiem, EPDA, GVDA, ISADA. Pirmajā posmā tika

saņemtas atbildes no 378 pāriem. No tām 50 aptaujas bija nederīgas (neprecīzi aizpildītas, daudz izlaistu

jautājumu). Aptaujas otrajā un trešajā posmā piekrita piedalīties 293 pāri. Šiem pāriem tika lūgts paziņot

bērna dzimšanas datumu, lai uz trīs mēnešu vecumu varētu izsūtīt otrā pētījuma posma aptaujas. Par

bērniņa piedzimšanas datumu informāciju sniedza 280 pāri.

Otrā posma aptaujā vecāki atkārtoti atbildēja uz EPDA, GVDA un ISADA aptauju jautājumiem, bet

jautājumu secība tika sajaukta. Tika iekļauti jautājumi par kritisku notikumu esamību un AMU

jautājumi. Ja nedēļas laikā atbildes netika saņemtas, tika izsūtīta atgādinājuma vēstule. Uz otrā posma

jautājumiem tika saņemtas derīgas aptaujas no 271 vecāku pāra.

Kad bērniņam bija pilni seši mēneši, 271 vecāku pārim tika izsūtīts trešais aptauju komplekts, kurā

bija daži jautājumi par to, vai ģimenē kopš iepriekšējā pētījuma posma ir bijuši kritiski notikumi, kā arī

EPDA, GVDA, ISADA un AMU aptaujas. Atpakaļ tika saņemtas derīgas aptaujas no 258 pāriem. Šo

pāru atbildes tika iekļautas turpmākajā datu analīzē.

Datu apstrāde un analīze. Datu apstrādei un analīzei tika izmantota SPSS programmas 20.0 versija.

Galvenās statistiskās metodes – regresiju analīze, korelāciju analīze, t – stjūdenta kritērijs, Vilkoksona

rangu tests, Frīdmana z kritērijs, Kolmogorova-Smirnova tests.

Rezultāti

Atšķirības starp grupām. Mātes savu bērnu pašregulācijas spējas novērtē augstāk nekā tēvi gan bērna

triju mēnešu vecumā (t = 4,24, p < 0,001), gan bērna sešu mēnešu vecumā (t = 3,59, p < 0,001).

Depresijas aptauju un izjustā sociālā atbalsta aptaujas sadalījums neatbilst normālam, tāpēc aprēķini

tika veikti ar neparametriskajām metodēm. Lai noskaidrotu, vai pastāv dzimumatšķirības depresijas

simptomu un izjustā sociālā atbalsta līmenī grūtniecības trešajā trimestrī, trīs un sešus mēnešus pēc

dzemdībām, tika veikti aprēķini, izmantojot Vilkoksona z kritēriju.

Tēvi uzrāda zemāku depresijas simptomu līmeni (mērītu ar EPDA), nekā mātes, partneres

grūtniecības trešajā trimestrī (z = ˗ 7,17, p < 0,001), trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas (z = ˗ 7,24, p

< 0,001), kā arī sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas (z = ˗5,32, p < 0,001). Tēvi uzrāda zemāku

depresijas simptomu līmeni (mērītu ar GVDA), nekā mātes, partneres grūtniecības trešajā trimestrī (z =

˗ 8,88, p < 0,001), trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas (z = ˗ 6,58, p < 0,001) un sešus mēnešus pēc

bērna piedzimšanas (z = ˗ 6,38, p < 0,001).

Partneres grūtniecības trešajā trimestrī tēvi norāda zemāku izjustā sociālā atbalsta līmeni nekā mātes

(z = ˗ 2,36, p < 0,01). Starp tēvu un māšu grupām nav atšķirības izjustā sociālā atbalsta līmenī trīs un

sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas.

Atšķirības starp mērījumiem. Zīdaiņu reaktivitāte sešu mēnešu vecumā pēc māšu novērtējuma ir

augstāka (t (256) = ˗ 23,19, p < 0,001), nekā trīs mēnešu vecumā. Arī negatīvā emocionalitāte sešu

mēnešu vecumā ir augstāka (t (256) = ˗ 5,89, p < 0,001), nekā triju mēnešu vecumā.

Tēvu grupā zīdaiņu reaktivitātes novērtējums sešu mēnešu vecumā ir augstāks (t (253) = ˗ 17,79, p <

0,001), nekā triju mēnešu vecumā. Negatīvās emocionalitātes novērtējums bērna sešu mēnešu vecumā

ir augstāks (t (253) = ˗ 5,24, p < 0,001), nekā triju mēnešu vecumā. Māšu un tēvu grupa nav atšķirību

zīdaiņa pašregulācijas spēju līmeņa novērtējumā triju un sešu mēnešu vecumā.

Tā kā depresijas simptomu un sociālā atbalsta rādītāju sadalījums neatbilst normālam, tad, lai

pārbaudītu, vai ir atšķirības depresijas simptomu un izjustā sociālā atbalsta līmenī starp mērījumiem

grūtniecības trešajā trimestrī, trīs un sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas māšu un tēvu grupās, tika

veikti neparametriskie Frīdmana testi, izmantojot χ2 – kritēriju. Statistiski nozīmīgās atšķirības starp

mērījumiem grūtniecības trešajā trimestrī, trīs un sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas tika izvērtētas,

veicot Post–hoc testus, izmantojot Vilkoksona testu ar z – kritēriju.

15

Mātēm depresijas simptomu līmenis (mērīts ar EPDA) grūtniecības trešajā trimestrī ir augstāks nekā

sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas (z = ˗ 3,32, p < 0,01), un arī simptomu līmenis (mērīts ar GVDA)

grūtniecības trešajā trimestrī ir augstāks nekā sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas (z = ˗ 3,54, p <

0,001).

Saistības. Pirms tika veikta hierarhiskā regresiju analīze, tika aprēķināta depresijas simptomu (EPDA

un GVDA) un izjustā sociālā atbalsta, un zīdaiņa temperamenta rādītāju savstarpējā saistība atsevišķi

māšu un tēvu grupās. Tika konstatēts, ka abās grupās pastāv saistība starp depresijas simptomiem (EPDA

un GVDA) un izjusto sociālo atbalstu, kā arī starp depresijas simptomiem (EPDA un GVDA) un bērna

negatīvo emocionalitāti.

Tēviem, bet ne mātēm tika konstatētas arī saistības starp depresijas simptomu rādītājiem trīs mēnešus

pēc bērna piedzimšanas (EPDA) un bērna pašregulācijas spējām gan triju, gan sešu mēnešu vecumā. Jo

augstāki bija depresijas rādītāji, jo tēvi sava bērna pašregulācijas spējas novērtēja kā zemākas.

Tā kā vecāku depresijas simptomiem (kopējais abu aptauju rādītājs) gan māšu, gan tēvu grupās bija

saistība tikai ar zīdaiņa negatīvo emocionalitāti, tad regresiju modeļi tika veidoti, iekļaujot tikai šo bērna

temperamenta iezīmi, bet reaktivitātes un pašregulācijas spēju mērījumi turpmākā analīzē netika iekļauti.

Tika veiktas regresiju analīzes, kurās tika iekļauts tikai mātes novērtējums par zīdaiņa negatīvo

emocionalitāti, tad analīzes, kurās tika iekļauts tikai tēva novērtējums par zīdaiņa negatīvo

emocionalitāti un tad tika veidoti modeļi, kuros iekļauts abu vecāku kopējais bērna negatīvās

emocionalitātes novērtējums. Promocijas darba kopsavilkumā atspoguļoti prognožu modeļi, kuros

iekļauts abu vecāku kopējais bērna negatīvās emocionalitātes novērtējums.

Lai atbildētu uz pētījuma jautājumu, – vai bērna temperaments triju mēnešu vecumā (abu vecāku

kopējā novērtējumā) prognozē depresijas simptomus mātēm sešus mēnešus pēc dzemdībām, kontrolējot

depresijas simptomus iepriekšējos mērījumos un izjustā sociālā atbalsta līmeni, tika veikta hierarhiskā

regresijas analīze.

Tā kā iepriekšējo pētījumu rezultāti ļauj secināt, ka zemi sociodemogrāfiskie rādītāji ir riska faktors

pēcdzemdību depresijas attīstībai, tad vispirms tika aprēķināta saistība starp depresijas simptomiem

mātēm sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas un sociodemogrāfiskajiem rādītājiem. Tā kā starp šiem

mainīgajiem netika novērota saistība, tad turpmākā analīzē sociodemogrāfiskie rādītāji netika iekļauti.

Rezultāti apkopoti 1. tabulā.

1. tabula. Hierarhiskā regresijas analīze, prognozējot māšu depresijas simptomus sešus mēnešus pēc

dzemdībām (N = 257)

Modelis Neatkarīgie mainīgie B SE β R2

1. Depresijas simptomi mātēm grūtniecības 3.

trimestrī 0,23 0,05 0,22*** 0,56

Depresijas simptomi mātēm 3 mēnešus pēc

dzemdībām 0,53 0,05 0,57***

Izjustais sociālais atbalsts mātēm 3 mēnešus

pēc dzemdībām ˗ 0,02 0,01 ˗ 0,09*

2. Depresijas simptomi mātēm grūtniecības 3.

trimestrī 0,22 0,05 0,21*** 0,59

Depresijas simptomi mātēm 3 mēnešus pēc

dzemdībām 0,51 0,05 0,53***

Izjustais sociālais atbalsts mātēm 3 mēnešus

pēc dzemdībām ˗ 0,01 0,01 ˗ 0,08

Bērna negatīvā emocionalitāte 3 mēnešu

vecumā 0,37 0,10 0,16***

* p < 0,05, *** p < 0,001.

16

Pirmajā solī tika kontrolēti depresijas simptomi mātēm grūtniecības trešajā trimestrī, depresijas

simptomi trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas un izjustais sociālais atbalsts. Šie neatkarīgie mainīgie

izskaidro 56% no māšu depresijas simptomu sešus mēnešus pēc dzemdībām variācijas (R2 = 0,56, F

(3,254) = 108,40, p < 0,001). Modelī iekļaujot bērna negatīvo emocionalitāti triju mēnešu vecumā,

prognoze paaugstinās par 3% (R2 = 0,59, F (4,253) = 89,01, p < 0,001), bet izjustais sociālais atbalsts

šajā modelī vairs nav statistiski nozīmīgs prognozētājs.

Arī tēvu grupā tika izveidoti hierarhiskās regresijas analīzes modeļi, lai noskaidrotu, vai bērna

temperaments triju mēnešu vecumā (abu vecāku kopējā novērtējumā) prognozē tēvu depresijas

simptomus sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas, kontrolējot tēva depresijas simptomus iepriekšējos

mērījumos un izjustā sociālā atbalsta līmeni. Tāpat kā māšu grupā, arī tēvu grupā nebija saistības starp

depresijas simptomiem sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas un sociodemogrāfiskajiem rādītājiem,

tāpēc regresijas analīzē šie rādītāji netika iekļauti. Hierarhiskās regresijas analīzes pirmajā modelī tika

kontrolēti tēvu depresijas simptomi partneres grūtniecības laikā un trīs mēnešus pēc dzemdībām un

izjustais sociālais atbalsts trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas (skat. 2. tabulu).

2. tabula. Hierarhiskā regresijas analīze, prognozējot tēvu depresijas simptomus sešus mēnešus pēc

bērna piedzimšanas (N = 255)

Modelis Neatkarīgie mainīgie B SE β R2

1. Depresijas simptomi tēviem partneres

grūtniecības 3. trimestrī 0,33 0,05 0,32*** 0,51

Depresijas simptomi tēviem 3 mēnešus pēc

bērna piedzimšanas 0,51 0,06 0,44***

Izjustais sociālais atbalsts tēviem 3 mēnešus

pēc bērna piedzimšanas ˗ 0,02 0,01 ˗ 0,14**

2. Depresijas simptomi tēviem partneres

grūtniecības 3. trimestrī 0,33 0,05 0,32*** 0,53

Depresijas simptomi tēviem 3 mēnešus pēc

bērna piedzimšanas 0,49 0,06 0,43***

Izjustais sociālais atbalsts tēviem 3 mēnešus

pēc bērna piedzimšanas ˗ 0,02 0,01 ˗ 0,14**

Bērna negatīvā emocionalitāte 3 mēnešu

vecumā 0,23 0,08 0,12**

** p < 0,01, *** p < 0,001.

Kā redzams 2. tabulā, tēvu depresijas simptomi partneres grūtniecības trešajā trimestrī un trīs mēnešus

pēc bērna piedzimšanas un zemāks izjustā sociālā atbalsta līmenis trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas

prognozē depresijas simptomus sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas un izskaidro 51% no tēvu

depresijas simptomu variācijas (𝑅2 = 0,51, F (3,254) = 89,73, p < 0,001). Nākamajā regresijas analīzes

solī kā neatkarīgo mainīgo iekļaujot bērna negatīvo emocionalitāti triju mēnešu vecumā, prognoze

pieaug par 2% (𝑅2 = 0,53, F (4,253) = 70,88, p < 0,001). Šajā modelī visi neatkarīgie mainīgie prognozē

depresijas simptomus, un to visvairāk ietekmē depresijas simptomi trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas.

Regresijas modeļi, prognozējot bērna temperamentu triju mēnešu vecumā

Tālāk tika noskaidrots, vai māšu un tēvu depresijas simptomi prognozē zīdaiņa temperamentu,

respektīvi, vai pastāv divvirziena mijiedarbība starp bērna negatīvo emocionalitāti un vecāku depresijas

simptomiem.

Lai noskaidrotu atbildi uz pētījuma jautājumu, – vai mātes depresijas simptomi grūtniecības trešajā

trimestrī prognozē bērna temperamentu (abu vecāku kopējā novērtējumā) triju mēnešu vecumā, tika

izveidots vēl viens hierarhiskās regresijas modelis, kurā kā neatkarīgie mainīgie tika iekļauti izjustais

17

sociālais atbalsts mātēm grūtniecības trešajā trimestrī un izjustais sociālais atbalsts mātēm grūtniecības

trešajā trimestrī (skat. 3. tabulu).

Tā kā tēvu grupā netika konstatēta saistība starp tēvu depresijas simptomiem partneres grūtniecības

trešajā trimestrī un zīdaiņa temperamentu, tad analīze tika veikta tikai māšu grupā.

3. tabula. Hierarhiskās regresijas analīze, prognozējot zīdaiņa negatīvo emocionalitāti triju mēnešu

vecumā māšu grupā (N = 257)

Modelis Neatkarīgie mainīgie B SE β R2

1. Izjustais sociālais atbalsts mātēm

grūtniecības 3. trimestrī ˗ 0,05 0,01 ˗ 0,05 0,03

Depresijas simptomi mātēm

grūtniecības 3. trimestrī 0,08 0,03 0,18**

** p < 0,01.

Modelis ir statistiski nozīmīgs un izskaidro 3% no zīdaiņa negatīvās emocionalitātes rādītāju

variācijas triju mēnešu vecumā (R2 = 0,03, F (2,255) = 3,80, p < 0,01). Šajā modelī tikai depresijas

simptomi mātēm grūtniecības laikā statistiski nozīmīgi prognozē zīdaiņa negatīvo emocionalitāti triju

mēnešu vecumā.

Regresijas modeļi, prognozējot bērna temperamentu sešu mēnešu vecumā

Tālāk tika veikti aprēķini, lai noskaidrotu, vai mātes un tēva depresijas simptomi prognozē zīdaiņa

temperamentu sešu mēnešu vecumā. Vispirms tika veikti aprēķini māšu grupā. Lai noskaidrotu, vai

mātes depresijas simptomi prognozē bērna temperamentu (abu vecāku kopējā novērtējumā) sešu mēnešu

vecumā, kontrolējot bērna temperamentu triju mēnešu vecumā, tika izveidots vēl viens hierarhiskās

regresijas modelis (skat. 4. tabulu).

4. tabula. Hierarhiskās regresijas analīze, prognozējot zīdaiņa negatīvo emocionalitāti sešu mēnešu

vecumā māšu grupā (N = 257)

Modelis Neatkarīgais mainīgais B SE β R2

1. Bērna negatīvā emocionalitāte 3 mēnešu

vecumā 0,56 0,05 0,57*** 0,32

2. Bērna negatīvā emocionalitāte 3 mēnešu

vecumā 0,54 0,05 0,54*** 0,36

Izjustais sociālais atbalsts mātēm 3 mēnešus

pēc dzemdībām ˗ 0,01 0,00 ˗ 0,13*

Depresijas simptomi mātēm grūtniecības 3.

trimestrī 0,04 0,03 0,09

Depresijas simptomi mātēm 3 mēnešus pēc

dzemdībām 0,06 0,02 0,14*

* p < 0,05, *** p < 0,001.

Hierarhiskās regresijas modeļa 1. solī tika kontrolēta zīdaiņa negatīvā emocionalitāte triju mēnešu

vecumā. Kā redzams 4. tabulā, zīdaiņa negatīvā emocionalitāte triju mēnešu vecumā prognozē bērna

negatīvo emocionalitāti sešu mēnešu vecumā (R2 = 0,32 (F (1,256) = 123,16, p < 0,001). Nākamajā solī

regresijas modelī kā neatkarīgie mainīgie tika iekļauti mātes depresijas simptomi grūtniecības trešajā

trimestrī un trīs mēnešus pēc dzemdībām un izjustais sociālais atbalsts trīs mēnešus pēc dzemdībām. Arī

šis modelis ir statistiski nozīmīgs un izskaidro 35% no bērna negatīvās emocionalitātes sešu mēnešu

vecumā variāciju (𝑅2 = 0,36 (F (4,253) = 36,07, p < 0,001). Šajā modelī bērna negatīvo emocionalitāti

18

vislabāk prognozē bērna negatīvā emocionalitāte triju mēnešu vecumā, un šo prognozi pastiprina mātes

depresijas simptomi trīs mēnešus pēc dzemdībām un zemāks sociālais atbalsts.

Lai noskaidrotu, vai tēvu depresijas simptomi prognozē bērna temperamentu sešu mēnešu vecumā

(abu vecāku kopējā vērtējumā), kontrolējot bērna temperamentu triju mēnešu vecumā, tika veidoti

hierarhiskās regresijas analīzes modeļi, kur pirmajā solī tika kontrolēta zīdaiņa negatīvā emocionalitāte

triju mēnešu vecumā bet nākamajā solī tika veidots modelis, kurā iekļauti tēvu depresijas simptomi trīs

mēnešus pēc bērna piedzimšanas un izjustais sociālais atbalsts trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas kā

neatkarīgie mainīgie (skat. 5. tabulu).

5. tabula. Hierarhiskās regresijas analīze, prognozējot zīdaiņa negatīvo emocionalitāti sešu mēnešu

vecumā tēvu grupā (N = 253)

Modelis Neatkarīgie mainīgie B SE β R2

1. Bērna negatīvā emocionalitāte 3 mēnešu

vecumā 0,56 0,05 0,57*** 0,33

2. Bērna negatīvā emocionalitāte 3 mēnešu

vecumā 0,55 0,05 0,56*** 0,35

Izjustais sociālais atbalsts tēviem 3 mēnešus

pēc bērna piedzimšanas ˗ 0,01 0,00 ˗ 0,12*

Depresijas simptomi tēviem 3 mēnešus pēc

bērna piedzimšanas 0,07 0,03 0,12*

* p < 0,05, *** p < 0,001.

Kā redzams 5. tabulā, bērna negatīvā emocionalitāte triju mēnešu vecumā izskaidro 33% no bērna

negatīvās emocionalitātes variācijas sešu mēnešu vecumā (R2 = 0,33 F (1,256) = 123,16, p < 0,001).

Modelī iekļaujot tēva depresijas simptomus trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas un izjusto sociālo

atbalstu, prognoze pieaug par 2% (R2 = 0,35, F (3,254) = 45,28, p< 0,001).

Iztirzājums

Pētījuma mērķis bija longitudināli izpētīt depresijas simptomu un izjustā sociālā atbalsta dinamiku

vecākiem grūtniecības pēdējā trimestrī, trīs un sešus mēnešus pēc dzemdībām; zīdaiņu temperamenta

atšķirības trīs un sešu mēnešu vecumā, dzimumatšķirības depresijas simptomu izteiktībā, kā arī mātes

un tēva depresijas simptomu mijiedarbību ar zīdaiņa temperamenta rādītājiem un izjusto sociālo atbalstu.

Atšķirības starp grupām. Līdz šim veikto pētījumu rezultāti rāda, ka vecāki bērna pirmajā dzīves gadā

visai līdzīgi novērtē dažādas sava bērna temperamenta iezīmes (Bayly & Gartstein, 2013). Šajā pētījumā

iegūtie rezultāti rāda, ka mātes savu bērnu pašregulācijas spējas triju un sešu mēnešu vecumā novērtē kā

augstākas nekā tēvi. Šo var skaidrot ar to, ka pirmajos bērna dzīves mēnešos mātes ar savu mazuli parasti

kopā pavada daudz vairāk laika nekā tēvi, un var pieņemt, ka mātes ir labāk iepazinušas savu mazuli,

apguvušas prasmi uztvert, saprast zīdaiņa signālus un atbildēt uz tiem, kā arī nomierināt bērnu sekmīgāk

nekā tēvi.

Sievietēm depresijas simptomi (EPDA un GVDA) visos trijos mērījumu posmos bija augstāki nekā

vīriešiem, un apstiprina līdz šim secināto, ka sievietēm depresijas simptomi gan pirms, gan pēc bērna

piedzimšanas ir augstāki nekā vīriešiem (Goodman, J., 2004; Matthey et al., 2000; Paulson & Bazemore,

2010; Teixeira et al., 2009).

Šajā pētījumā iegūtie rezultāti rāda, ka grūtniecības trešajā trimestrī sievietes izjūt izteiktāku sociālo

atbalstu nekā vīrieši. Sieviete grūtniecības laikā parasti saņem īpaši daudz uzmanības, kas var pastiprināt

izjūtu par sociālā atbalsta pieejamību. Savukārt vīrietis šajā laikposmā tiek uztverts kā galvenais atbalsta

sniedzējs partnerei, un par viņa vajadzībām vai izjūtām apkārtējie parasti interesējas mazāk, nekā par

topošās mātes izjūtām.

19

Atšķirības starp mērījumiem. Gan mātes, gan tēvi savu bērnu negatīvo emocionalitāti sešu mēnešu

vecumā novērtē kā augstāku nekā triju mēnešu vecumā. To var skaidrot ar to, ka sešu mēnešu vecumā

bērni vairāk laika ir nomodā nekā triju mēnešu vecumā, biežāk nokļūst jaunā vidē, kur nogurst un var

reaģēt emocionāli negatīvi. Vairums mazuļu un māšu un tēvu bērna sešu mēnešu vecumā jau izveidojuši

savu saskarsmes veidu, piemēram, mazuļi zina, ka ar aktīvu kliegšanu var vislabāk pievērst sev vecāku

uzmanību, un raud intensīvi, lai panāktu sev vēlamo.

Arī bērna reaktivitāti gan mātes, gan tēvi sešu mēnešu vecumā novērtēja kā augstāku nekā trīs mēnešu

vecumā. Analizējot šos rezultātus, vispirms jāņem vērā tas, ka bērna attīstība nosaka to, ka sešu mēnešu

vecumā viņš spēj labāk uztvert stimulus un reaģēt uz tiem nekā triju mēnešu vecumā. Šie rezultāti atbilst

arī secinājumiem par trīs un sešus mēnešus vecu bērnu temperamenta attīstību. Šajā vecumā zīdaiņiem

tipiski raksturīga vieglāka kontakta dibināšana saskarsmē, kā arī augsta ieinteresētība par dažādiem

stimuliem (Rothbart et al., 2001; Rothbart & Bates, 1998).

Iegūtie rezultāti rāda, ka mātēm depresijas simptomi, kas mērīti ar EPDA un ar GVDA, grūtniecības

laikā ir augstāki nekā sešus mēnešus pēc dzemdībām. To var skaidrot ar to, ka grūtniecības trešajā

trimestrī, kad tuvojas dzemdību laiks, sievietes var izjust visai daudz raižu par gaidāmajām dzemdībām,

par savām spējām aprūpēt mazuli. Tuvojoties dzemdībām, sievietes nereti raizējas par to, kā tiks galā ar

jaunajiem mātes pienākumiem, kas var sekmēt depresijas simptomu attīstību. Dažus mēnešus pēc

dzemdībām sievietes jau bija apguvušas ar mātes lomu saistītās prasmes, iepazinušās ar bērna

vajadzībām un iemācījušās tās apmierināt, kas varētu sekmēt depresijas simptomu mazināšanos. To, ka

depresijas simptomi no pirmā uz trešo mērījumu samazinājās, var skaidrot arī ar to, ka pētījuma

dalībnieces kopumā var raksturot kā zema riska grupu. Lielākajai daļai respondentu bija augstākā

izglītība, plānots bērns, zema riska grūtniecība, kā arī ģimenē nebija bijuši vairāk par diviem kritiskiem

notikumiem, kas ir riska faktori pēcdzemdību depresijas attīstībai. Kopumā šie rezultāti vismaz daļēji

apstiprina arī citu pēdējo gadu longitudinālo pētījumu rezultātus, kas norāda, ka sievietēm grūtniecības

laikā depresijas simptomi var būt augstāki nekā pēc dzemdībām (Banti et al., 2011; Milgrom et al.,

2008).

Pētījuma rezultāti rāda, ka tēvu grupā nav atšķirības depresijas simptomu līmenī starp trim

mērījumiem. Šie rezultāti ir pretrunā ar vienas no pēdējo gadu metaanalīzes rezultātiem, kuri ļauj secināt,

ka laikā no partneres grūtniecības pirmā trimestra līdz bērna gada vecumam tēvu depresijas līmenis

viszemākais ir pirmajos trīs mēnešos pēc bērna piedzimšanas, bet laikā no trīs līdz sešiem mēnešiem pēc

bērna piedzimšanas tam ir tendence kļūt izteiktākam (Paulson & Bazemore, 2010).

Šos rezultātus var skaidrot ar to, ka respondenti bija zema riska grupa, pētījuma laikā ģimenē nebija

vairāk par vienu kritisku notikumu, un tāpēc tēvu depresijas simptomu līmenis starp mērījumiem

nemainījās.

Gan sievietes, gan vīrieši norādīja stabilu izjustā sociālā atbalsta līmeni visos trijos mērījumu posmos.

Šie rezultāti saskan ar iepriekš secināto, ka vīrieši partneres grūtniecības laikā un gadu pēc bērna

piedzimšanas norāda stabilu izjustā sociālā atbalsta līmeni (Condon et al., 2004), un arī sievietēm

grūtniecības 3. trimestrī un divas nedēļas pēc bērna piedzimšanas sociālā atbalsta līmenis ir nemainīgs

(Xie et al., 2009). Šī pētījuma rezultāti tomēr ir pretrunā ar citiem, kuros secināts, ka sievietēm izjustā

sociālā atbalsta līmenis krītas laikā no grūtniecības uz sešām nedēļām pēc dzemdībām un uz trim

mēnešiem pēc dzemdībām (Gao et al., 2014), un, ka tēvi pēc bērna piedzimšanas izjutuši sociālā atbalsta

samazināšanos (Castle et al., 2008). Šie atšķirīgie pētījumu rezultāti var būt saistīti ar to, ka pētījumi

veikti dažādās sociālās grupās un kultūrvidēs, kur gan reāli saņemtais, gan uztvertais sociālais atbalsts

var atšķirties.

Saistības un prognozes. Analizējot korelācijas starp vecāku depresijas simptomiem un bērna

temperamentu, nav iespējams secināt, vai vecāku depresijas simptomus vairāk ietekmē tas, ka mazulis

ir negatīvi emocionāls, vai otrādi, vecāku depresijas simptomi vairāk iespaido to, ka viņi savu mazuli

novērtē kā emocionāli negatīvu. Tādēļ, lai noskaidrotu, kā vecāku depresijas simptomi mijiedarbojas ar

zīdaiņa temperamenta iezīmēm, tika veidoti vairāki prognožu modeļi. Tā kā starp EPDA un GVDA

rādītājiem gan māšu, gan tēvu grupā visos trijos mērījuma punktos bija saistība, tad no šo divu aptauju

rādītājiem tika izveidots kopējais depresijas simptomu rādītājs, kas tika iekļauts visos prognožu

modeļos. Pirms tika veidoti regresiju modeļi, vispirms tika aprēķināta kopējo depresijas simptomu,

izjustā sociālā atbalsta un zīdaiņa temperamenta rādītāju savstarpējā saistība atsevišķi māšu un tēvu

20

grupās. Tā kā vecāku depresijas simptomiem gan māšu, gan tēvu grupās bija saistība tikai ar zīdaiņa

negatīvo emocionalitāti, tad regresiju modeļi tika veidoti, iekļaujot tikai šo bērna temperamenta iezīmi,

bet reaktivitātes un pašregulācijas spēju mērījumi turpmākā analīzē netika iekļauti.

Lai noskaidrotu, vai ir mijiedarbība starp bērna temperamentu un vecāku depresijas simptomiem

longitudināla pētījuma ietvaros, tika veidoti vairāki hierarhiskās regresijas analīzes modeļi, prognozējot

depresijas simptomus mātēm un tēviem, un pēc tam prognozējot bērna negatīvo emocionalitāti.

Vecāku depresijas simptomu prognozes. Prognozējot vecāku depresijas simptomus, iegūtie rezultāti

ļauj secināt, ka bērna negatīvā emocionalitāte triju mēnešu vecumā prognozē depresijas simptomus gan

mātēm, gan tēviem sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas.

Rezultāti māšu grupā saskan ar iepriekšējos pētījumos secināto, ka mātes, kuru zīdaiņi ir viegli

aizkaitināmi, bieži un intensīvi raud un grūti nomierinās, izjūt augstāku trauksmi un nomāktību, nekā

sievietes, kuru mazuļi ir mierīgi un raud mazāk (Porter & Hsu, 2003; Fisher, Rowe, & Feekery, 2004),

un, ka mātēm, kuru bērniem ir “grūts” temperaments, ir lielāks depresijas risks (Cutrona & Troutman,

1986; Murray et al., 1996).

Ir vispāratzīts, ka bērna veselīga attīstība ir atkarīga no viņa aprūpētājiem, savukārt pētījumā iegūtie

rezultāti paplašina izpratni par to, ka vecāku emocionālā labsajūta var būt atkarīga arī no bērna jau

pirmajos mēnešos pēc viņa piedzimšanas, un pastāv bērna efekts uz vecākiem. Ja mazulis daudz raud, ir

nemierīgs un prasīgs, tad vecāki var izsīkt, just mazāk prieka no saskarsmes ar bērnu un pat izjust

depresijas izpausmes. Turklāt tas attiecas ne tikai uz māti kā bērna galveno aprūpētāju, bet arī uz tēvu.

Mūsdienās arvien vairāk tēvu iesaistās mazuļa aprūpē un audzināšanā, kļūst mazulim emocionāli

pieejamāki, un varētu domāt, ka arī emocionāli jūtīgāki pret mazuļa uzvedību. Tādēļ ir svarīgi skaidrot

vecākiem, ka mazuļa raudāšana, prasīgums var sekmēt to, ka vecāki jūtas nomākti vai pat izjūt depresijas

simptomus.

Tomēr vislielāko depresijas simptomu daļu sešos mēnešos gan mātēm, gan tēviem izskaidroja

depresijas simptomi trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas, kas atbilst gan iepriekšējo pētījumu

rezultātiem, gan teorētiskajiem modeļiem par to, ka depresijas simptomi iepriekš prognozē depresijas

simptomus vecākiem perinatālajā periodā (Beck, 1996; Beck, 2001; Goodman, 2004; O’Hara & Swain,

1996; Rahman, Iqbal, & Harrington, 2003), un ka depresijas attīstībā būtiska nozīme ir arī ģenētiskajiem

faktoriem.

Šajā pētījumā šo prognozi pastiprināja nepietiekams izjustā sociālā atbalsta līmenis. Šie rezultāti

saskan ar pētījumu atziņām par sociālo atbalstu kā riska faktoru depresijas attīstībā perinatālajā periodā

(Milgrom et al., 2008).

Bērna temperamenta - negatīvās emocionalitātes prognozes. Līdzīgi kā veidojot vecāku depresijas

simptomu prognozes modeļus, tika veidoti vairāki modeļi, lai prognozētu bērna negatīvo emocionalitāti.

Vispirms tika veidoti modeļi, lai noskaidrotu, vai depresijas simptomi mātēm prognozē bērna negatīvo

emocionalitāti triju mēnešu vecumā. Pēc tam tika veidoti līdzīgi prognožu modeļi, lai noskaidrotu bērna

negatīvās emocionalitātes prognozes sešu mēnešu vecumā (gan māšu, gan tēvu grupās). Šajos modeļos

tika kontrolēta bērna negatīvā emocionalitāte triju mēnešu vecumā.

Iegūtie rezultāti ļauj secināt, ka depresijas simptomi mātēm grūtniecības laikā prognozē bērna

negatīvo emocionalitāti triju mēnešu vecumā. Šie rezultāti apstiprina iepriekš secināto par to, ka mazuļi,

kuru mātēm grūtniecības laikā ir bijuši depresijas simptomi, var piedzīvot dažādas komplikācijas, tajā

skaitā paaugstinātu negatīvo emocionalitāti (Field et al., 2006). Šī pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka

mātes emocionālajam stāvoklim grūtniecības laikā ir visai tālejošs iespaids uz bērna negatīvo

emocionalitāti un mātēm, kuras izjūt nomāktību vai depresiju, gaidot bērnu, jāsniedz pēc iespējas daudz

palīdzības, lai uzlabotu viņu emocionālo pašsajūtu un tā mazinātu potenciāli nelabvēlīgo ietekmi uz

bērna temperamenta attīstību.

Analizējot bērna negatīvās emocionalitātes sešu mēnešu vecumā prognožu modeļus, var secināt, ka

mātes depresijas simptomi un zemāks izjustā sociālā atbalsta līmenis prognozē augstāku bērna negatīvo

emocionalitāti sešu mēnešu vecumā.

Iegūtie rezultāti sasaucas ar iepriekšējo pētījumu rezultātiem, kuros secināts, ka nepietiekams

sociālais atbalsts var sekmēt to, ka mātes, kurām ir depresija, sava bērna temperamentu uztver kā “grūtu”

(Cutrona & Troutman, 1986; Gelfand, Teti, & Fox, 1992). Minēto var skaidrot ar teorētiskajiem

modeļiem, kuros uzsvērts, ka bērna temperamenta attīstība notiek mijiedarbībā ar vidi un tiešo

21

aprūpētāju (Rothbart, 2011; Thomass & Chess, 1977). Iegūtie rezultāti arī parāda to, ka starp mātes

depresijas simptomiem un zīdaiņa negatīvo emocionalitāti pastāv divvirziena mijiedarbība. Ja bērniņš ir

prasīgs, daudz raud, ir gluži dabiski, ka mātei nepieciešams gan fiziskais, gan emocionālais atbalsts un

palīdzība viņa aprūpē un audzināšanā. Ja māte to saņem nepietiekoši vai jūtas, ka nesaņem pietiekoši,

viņai var būt grūtāk parūpēties par mazuli, kas var sekmēt to, ka bērniņš kļūst vēl nemierīgāks.

Tēvu grupā tika veidoti līdzīgi prognožu modeļi, kuros pirmajā solī tika kontrolēta bērna negatīvā

emocionalitāte triju mēnešu vecumā.

Pētījuma rezultāti rāda, tēvu depresijas simptomi triju mēnešu vecumā prognozēja bērna negatīvo

emocionalitāti sešu mēnešu vecumā. Arī zemāks izjustā sociālā atbalsta līmenis prognozēja augstāku

bērna negatīvo emocionalitāti sešu mēnešu vecumā. Rezultātus varētu skaidrot ar to, ka vairāk nomākti

tēvi ir mazāk pozitīvi emocionāli attiecībās ar zīdaini, kas sekmē bērna atbildes reakciju – augstāku

negatīvo emocionalitāti.

Iegūtie rezultāti paplašina izpratni par to, kā laikā no grūtniecības trešā trimestra līdz bērna sešu

mēnešu vecumam vecāku depresijas simptomi mijiedarbojas ar zīdaiņa temperamentu un ļauj secināt,

ka starp tiem pastāv abpusēja divvirziena mijiedarbība.

Pētījuma galvenie secinājumi ir:

Atšķirības starp māšu un tēvu grupām

1. Mātes augstāk nekā tēvi novērtē bērnu pašregulācijas spējas triju un sešu mēnešu vecumā.

2. Mātes norāda izteiktākus depresijas simptomus (EPDA un GVDA) visos trijos mērījumu posmos

un augstāku izjusto sociālo atbalstu grūtniecības trešajā trimestrī nekā tēvi.

Atšķirības starp mērījumu posmiem

3. Mātes un tēvi savu bērnu negatīvo emocionalitāti un reaktivitāti sešu mēnešu vecumā novērtē kā

augstāku nekā triju mēnešu vecumā.

4. Mātes un tēvi norāda stabilu izjustā sociālā atbalsta līmeni visos trijos mērījumu posmos, bet

mātēm depresijas simptomu līmenis (EPDA un GVDA) grūtniecības trešajā trimestrī ir augstāks nekā

trīs un sešus mēnešus pēc dzemdībām.

Saistības

5. Jo augstāks depresijas simptomu līmenis (EPDA un GVDA) vienā mērījumu posmā, jo augstāks

depresijas simptomu līmenis citos mērījumu posmos gan mātēm, gan tēviem.

6. Jo zemāks norādītā izjustā sociālā atbalsta līmenis, jo augstāks depresijas simptomu līmenis

(EPDA un GVDA) gan mātēm, gan tēviem.

7. Jo izteiktāki ir māšu un tēvu depresijas simptomi (EPDA un GVDA), jo viņi bērna negatīvo

emocionalitāti novērtē kā augstāku.

8. Jo izteiktāki ir tēvu depresijas simptomi (EPDA) trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas, jo viņi

bērna pašregulācijas spēju novērtē kā zemāku.

Vecāku depresijas simptomu prognozes

9. Bērna negatīvā emocionalitāte triju mēnešu vecumā (gan mātes, gan tēva, gan abu vecāku kopējā

novērtējumā) prognozē depresijas simptomus gan mātēm, gan tēviem sešus mēnešus pēc bērna

piedzimšanas.

Zīdaiņa temperamenta - negatīvās emocionalitātes prognozes

10. Mātes depresijas simptomi grūtniecības trešajā trimestrī prognozē bērna negatīvo emocionalitāti

(gan mātes novērtējumā, gan abu vecāku kopējā novērtējumā) triju mēnešu vecumā.

11. Mātes depresijas simptomi grūtniecības trešajā trimestrī un trīs mēnešus pēc dzemdībām prognozē

bērna negatīvo emocionalitāti (mātes novērtējumā) sešu mēnešu vecumā.

12. Mātes depresijas simptomi trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas un zemāks izjustā sociālā atbalsta

līmenis prognozē bērna negatīvo emocionalitāti (abu vecāku kopējā novērtējumā) sešu mēnešu vecumā.

13. Tēvu depresijas simptomi trīs mēnešus pēc bērna piedzimšanas un zemāks izjustā sociālā atbalsta

līmenis prognozē bērna negatīvo emocionalitāti sešu mēnešu vecumā (abu vecāku kopējā vērtējumā).

14. Pētījumā izmantotajām aptaujām, t. i., Edinburgas pēcdzemdību depresijas aptaujai, Gotlandes

vīriešu depresijas simptomu aptaujai, Izjustā sociālā atbalsta daudzdimensiju aptaujai un Aptaujai par

mazuļa uzvedību (uzlabotais, ļoti īsais variants), ir pietiekami augsti iekšējās saskaņotības rādītāji, un

tās var izmantot turpmākos pētījumos.

22

Apkopojot, var teikt, ka šī pētījuma rezultāti ir ieguldījums līdzšinējo pētījumu kontekstā, un

paplašina izpratni par vecāku depresijas simptomu un bērna temperamenta mijiedarbību. Galvenie

pētījuma secinājumi ir, ka mātes depresijas simptomi prognozē bērna negatīvo emocionalitāti gan triju,

gan sešu mēnešu vecumā, un tēva depresijas simptomi prognozē bērna negatīvo emocionalitāti sešu

mēnešu vecumā. Un otrādi, bērna negatīvā emocionalitāte triju mēnešu vecumā prognozē depresijas

simptomus mātēm un tēviem sešus mēnešus pēc bērna piedzimšanas.

Šī pētījuma rezultāti var būt pamats izglītojoša materiāla sagatavošanai profesionāļiem un

vecākiem par depresijas simptomiem topošajiem un jaunajiem vecākiem, kā arī par to, kā mātes

emocionālais stāvoklis grūtniecības laikā var atsaukties uz mazuļa temperamenta attīstību pirmajos

mēnešos pēc piedzimšanas. Arī zīdaiņa temperaments ir jēdziens, par kuru Latvijas sabiedrība joprojām

nav pietiekami plaši informēta, jo mūsu valstī šajā jomā pētniecība tikai sākas. Pētījuma rezultāti ļauj

paplašināt zināšanas par agrīnām zīdaiņa temperamenta izpausmēm, par to, kā tās mijiedarbojas ar

vecāku emocionālo stāvokli pirmajos mēnešos pēc bērna piedzimšanas. Būtu vēlams arī vairāk stāstīt

vecākiem par to, kā bērniņa negatīvā emocionalitāte var iespaidot vecāku sajūtas, mācīt vecākus, kā

pazīt sava mazuļa temperamenta izpausmes. Zināšanas par to, ka dažādu zīdaiņu temperaments atšķiras

jau tūlīt pēc piedzimšanas, var vecākiem palīdzēt labāk pieņemt sava mazuļa temperamenta iezīmes un

veidot sekmīgāku mijiedarbību ar viņu.

Pētījuma vajadzībām tulkotās un adaptētās aptaujas var izmantot turpmākos pētījumos, kā arī pēc

aptauju standartizācijas un profesionāļu izglītošanas kā instrumentu psihologu darbā ar klientiem.

Pētījuma rezultāti var tikt izmantoti gan psihologu, gan vecmāšu, pediatru un ģimenes ārstu ikdienas

darbā, strādājot ar topošajiem un jaunajiem vecākiem.

Pētījumam ir arī ierobežojumi. Kā galveno pētījuma ierobežojumu var uzskatīt to, ka depresijas

simptomu mērīšanai visos mērījumu punktos tika izmantotas pašnovērtējuma aptaujas, nevis klīniskā

intervija. Arī zīdaiņa temperamenta mērīšanai tika izmantotas aptaujas, kurās vecāki izvērtē sava bērna

uzvedību; nav izmantoti novērojumi vai laboratorijas mērījumi.

Būtisks pētījuma ierobežojums ir tas, ka atbildes tika sniegtas interneta vidē, tāpēc nebija iespējams

kontrolēt, vai pāri, sniedzot atbildes, savā starpā neapspriežas un pietiekami iedziļinās jautājumos.

Nākotnē, veicot līdzīgus pētījumus, būtu vēlams informāciju ievākt frontāli.

Kā vēl vienu pētījuma ierobežojumu var minēt viendabīgo izlasi, ko var uzskatīt par zema riska grupu.

Nākotnē būtu svarīgi veidot lielas izlases, kurās tiktu iekļauti respondenti no dažādām riska grupām un

sociokulturālajiem kontekstiem, lai šīs izlases būtu reprezentatīvas Latvijā, un būtu iespējams veikt

mijiedarbību salīdzināšanu augsta un zema riska grupās. Tas arī sniegtu iespēju veikt starpkultūru

salīdzināšanu.

Turpmāk būtu svarīgi veikt līdzīgus pētījumus, iekļaujot mērījumu punktus no grūtniecības sākuma

līdz bērna pirmā dzīves gada beigām vai ilgāk, lai varētu izpētīt vecāku depresijas simptomu dinamiku

un to mijiedarbību ar bērna temperamentu ilgākā laikposmā.

Izmantotās literatūras saraksts

American Psychiatric Association (2013). Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders (5th

ed.). Washington, DC: American Psychiatric Press.

Atella, L. D., DiPietro, J. A., Smith, B. A., James-Roberts, I. (2003). More than meets the eye: Parental

and infant contributions to maternal and paternal reports of early infant difficultness.

Parenting: Science & Practice, 3 (4), 265–284.

Austin, M. P., Hadzi-Pavlovic, D., Leader, L., Saint, K., & Parker, G. (2005). Maternal trait anxiety,

depression and life event stress in pregnancy: Relationships with infant temperament. Early

Human Development, 81 (2), 183–190.

Banti, S., Mauri, M., Oppo, A., Borri, C., Rambelli, C., Ramacciotti, D., et al. (2011). From the third

mounth of pregnancy to 1 year postpartum, Prevalence, incidence, recurrence, and new onset of

depression. Results from the Perinatal Depression – Research & Screening unit study.

Comprehensive Psychiatry, 52 (4), 343–351.

Bayly, B., & Gartstein, M. (2013). Mother’s and father’s reports on their child’s temperament: Does

Gender matter? Infant Behavior & Development, 36 (1), 171–175.

23

Beck, C. T. (1996). A meta-analysis of predictors of postpartum depression. Nurs Res, 45 (5),297-303.

Beck, C. T. (2001). Predictors of postpartum depression: an update. Nurs Res, 50 (5), 275–85.

Casalin, S., Luyten, P., Vliegen, N., & Meurs, P. (2012). The structure and stability of temperament

from infancy to toddlerhood: A one-year prospective study. Infant Behavior & Development,

35, 94–108.

Castle, H., Slade, P., Barranco-Wadlow, M., Rogers, M. (2008). Attitudes to emotional expression,

social support and postnatal adjustment in new parents. Journal of Reproductive and Infant

Psychology, 26, 180–194.

Cohen, S. (2004). Social relationships and health. American Psychologist, 59, 676–684.

Cohran, S. V., & Rabinowitz, F. E. (2000). Men and depression: Clinical and empirical perspectives.

San Diego, CA: Academic Press.

Cole, P. M., LeDonne, E. N., & Tan, P. Z. (2013). A longitudinal examination of maternal emotions in

relation to young children’s developing self-regulation. Parenting: Science and Practice, 13,

113–132.

Condon, J. T., Boyce, P., & Corkindale, C. J. (2004). The first-time fathers study: a prospective study

of the mental health and wellbeing of men during the transition to parenthood. Aust N Z J

Psychiatry, 38 (1–2), 56–64.

Cox, J. L., Holden, J. M., & Sagovsky, R. (1987). Detection of postnatal depression. Development of

the 10-item Edinburgh Postnatal Depression Scale. Br J Psychiatry, Suppl, 150, 782–786.

Cutrona, C. E., & Troutman, B. R. (1986). Social support, infant temperament and parenting self–

efficacy: a mediational model of postpartum depression. Child Development, 57 (6), 1507–

1518.

Davé, S., Nazareth, I., Sherr, L., & Senior, R. (2005). The association of paternal mood and infant

temperament: a pilot study. British Journal of Developmental Psychology, 23 (4), 609–621.

Edhborg, M., Seimyr, L., Lundh, W., & Windström, A. M. (2000). Fussy child – difficult parentood?

Comparisons between families with a “depressed” mother and non-depressed mother 2 months

postpartum. Journal of Reproductive and Infant Psychology, 18 (3), 225–238.

Field, T. (2011). Prenatal depression effects on early development: A review. Infant Behavior and

Development, 34 (1), 1–14.

Field, T., Diego, M., Hernandez-Reif, M., Figueiredo, B., Deeds, O., Contogeorgos, J., & Ascencio, A.

(2006). Prenatal paternal depression. Infant Behavior and Development, 29 (4), 579–583.

Fisher, J., Rowe, H., & Feekery, C. (2004). Temperament and behavior of infants aged 4–12 months

on admission to a private mother–baby unit and at 1 and 6–month follow-up. Clinical

Psychologist, 8 (1), 15–21.

Ford, E., & Ayers, S. (2009). Stressful events and support during birth: The effect on anxiety, mood

and perceived control. Journal of Anxiety Disorders, 23 (2), 260–268.

Gao, L. L., Sun, K., Chan, S. W. C. (2014). Social support and parenting self-efficacy among Chinese

women in the perinatal period. Midwifery, 30 (5), 532–538.

Gartstein, M. A., & Rotbarth, M. K. (2003). Studying infant temperament via the revised infant

behavior questionnaire. Infant Behavior & Development, 26 (1), 64–86.

Gaynes, B. N., Gavin, N., Meltzer-Brody, S., et al. (2005). Perinatal depression: prevalence, screening

accuracy, and screening outcomes. Evid Rep Technol Assess (Summ), 119, 1–8.

Gelfand, D. M., Teti, D. M., & Fox, C. R. (1992). Sources of parenting stress for depressed and

nondepressed mothers of infants. Journal of Clinical Child Psychology, 21 (3), 262–272.

Glover, V. (2014). Maternal depression, anxiety, and stress during pregnancy and child outcome; what

needs to be done. Best Practice & Research Clinical Obstetrics and Gynaecology, 28, 25–35.

Goodman, J. H. (2004). Paternal postpartum depression, its relationship to maternal postpartum

depression, and implications for family health. J Adv Nurs, 45 (1), 26–35.

Goodman, S. H. (2004). Postpartum depression beyond the early postpartum period. Journal of

Obstetric Gynecological Neonatal Nursing, 33 (4), 410–420.

Groer, M. W., & Morgan, K. (2007). Immune, Health, and endocrine characteristics of depressed

postpartum mothers. Psychoneuroendocrinology, 32 (2), 133–139.

Hanington, L., Ramchandani, P., & Stein, A. (2010). Parental depression and child temperament:

24

Assessing child to parent effects in a longitudinal population study. Infant Behavior &

Development, 33 (1), 88–95.

Kerstis, B., Engström, G., Edlund, B., & Aarts, C. (2013). Association between mothers’ and fathers’

depressive symptoms, sense of coherence and perception of their child’s temperament in early

parenthood in Sweden. Scandinavian Journal of Public Health, 41 (3), 233–239.

Kulinska, M. (2006). Pēcdzemdību depresijas saistība ar priekšstatu par māti bērnībā un

pieaugušo vecumā. Bakalaura darbs (nepublicēts materiāls).

Lee, D., Alexander, S. K., Chiu, H. & Chung, T. (2000). Screening for postnatal depression using the

double-test stragegy. Psychosomatic medicine, 62 (2), 258–263.

Letourneau, N., Dennis, C.-L., Benzies, K., Duffett-Leger, L., Stewart, M., Tryphonopoulos, P. D., &

Watson, W. (2012). Postpartum depression is a family affair: Addressing the impact on

mothers, fathers, and children. Issues in Mental Health Nursing, 33, 445–457.

Liou, S., Wang, P., & Cheng, C. (2014). Longitudinal study of perinatal maternal stress, depressive

symptoms and anxiety. Midwifery, 30 (6), 795–801.

Madsen, S. A., & Juhl, T. (2007). Paternal depression in the postnatal period assessed with traditional

and male depression scales. The Journal of Men’s Health & Gender, 4 (1), 26–31.

Martin, L. A., Neighbors, H. W., & Griffith, D. M. (2013). The experience of symptoms of depression

in men vs women. Analysis of the National comorbidity survey replication. JAMA Psychiatry,

70 (10), 1100–1106.

Matthey, S., Barnett, B., Ungerer, J., & Waters, B. (2000). Paternal and maternal depressed mood

during the transition to parentthood. Journal of Affective Disorders, 60 (2), 75–85.

McGrath, J. M., Records, K., & Rice, M. (2008). Maternal depression and infant temperament

characteristics. Infant Behavior & Development, 31 (1), 71–80.

Milgrom, J., Gemmill, A. W., Biltszta, J. L., Hayes, B., Barnett, B., Brooks, J., Ericksen, J., Ellwood,

D., & Buist, A. ( 2008). Antenatal risk factors for postpartum depression: a large prospective

study. Journal of Affective Disorders, 108 (1–2), 147–157.

Milgrom, J., Westley, D. T., & Gemmill, A. (2004). The mediating role of maternal responsiveness in

some longer term effects of postnatal depression on infant development. Infant Behaviour &

Development, 27, 443-454.

Milgrom, J., Martin, P. R., Negri, L. M. (1999). Treating Postnatal Depression: A Psychological

Approach for Health Care Practitioners. John Willey & Sons Ltd.

Mӧller-Leimkühler, A. M., Bottlender, R., Strauss, A., & Rutz, W. (2004). Is there evidence for a male

depressive syndrome in inpatients with major depression? Journal of Affective Disorders, 80

(1), 87–93.

Murray, L., Stanley, C., Hooper, R., King, F., & Fiori-Cowley, A. (1996). The role of infant factors in

postnatal depression and mother–infant interactions. Dev Med Child Neurol, 38 (2), 109–119.

Muzik, M. (2010). S07 – 02 - Maternal perinatal depression: impact on infant emotion regulation and

later toddler behavior problems. European Psychiatry, Suppl. 1 (25), 58.

O’Hara, M. W. (1986). Social support, life events, and depression during pregnancy and puerperium.

Archives of General Psychiatry, 43, 569–573.

O’Hara, M. W., Wisner, K. L., Asher, & N., Asher, H. (2014). Perinatal mental illness: Definition,

description and aetiology. BP & Research Clinical obstetrics and Gynaecology,28,3-12.

O’Hara, M. W., & Swain, A. M. (1996). Rates and risk of postpartum depression – a meta-analysis.

International Review of Psychiatry, 8 (1), 37–54.

Paulson, J. F., & Bazemore, S. D. (2010). Prenatal and postpartum depression in fathers and its

association with maternal depression. A meta-analysis. JAMA, 303 (19), 1961–1969.

Porter, C., & Hsu, H. (2003). First-time mothers’ perceptions of efficacy during the transition to

motherhood: links to infant temperament. Journal of Family Psychology, 17 (1), 54–64.

Posner, M. I., & Rothbart, M. K. (2009). Toward a physical basis of attention and self-regulation.

Psysics in Life Reviews, 6 (2), 103–120.

Potapova, N. V., Gartstein, M. A., & Bridgett, D. J. (2014). Paternal influences on infant temperament:

effects of father internalizing problems, parenting – related stress, and temperament. Infant

Behavior and Development, 37, 105–110.

25

Putnam, S. P., Helbig, A. L., Gartstein, M. A., & Rothbart, M. K. (2012). Development and assessment

of short and very short forms of the Infant Behavior Questionnaire– Revised. Unpublished

manuscript: Preliminary findings presented at the73 Biennial Meeting of the Society for

Research in Child Development in Denver, Colorado.

Putnam, S. P., Helbig, A. L., Gartstein, M. A., Rothbart, M. K., & Leerkes, E. (2014). Development and

assessment of Short and Very short forms of the Infant Behavioral Questionnaire – Revised.

Journal of Personality Assessment, 96 (4), 445–458.

Putnam, S., P. & Stifter, C., A. (2008). Reactivity and regulation: the impact of Mary Rothbart on the

study of temperament. Infant and Child Development, 17, 311 – 320.

Rahman, A., Iqbal, Z., & Harrington, R. (2003). Life events, social support and depression in

childbirth: perspectives form a rural community in the developing world. Psychol Med, 33 (7),

1161–1167.

Ramchandani, P. G., Psychogiou, L., Vlachos, H., Iles, J., Setlna, V., Netsi, E., & Lodder, A. (2011).

Paternal depression: An examination of its links with father, child and family functioning in the

postnatal period. Depression And Anxiety, 28 (6), 471–477.

Rothbart, M. K. (1981). Measurment of temperament of infancy. Child Development, 52, 569–578.

Rothbart, M. K. (2007). Temperament, development, and personality. Asociation for Psychological

Science, 16 (4), 207–212.

Rothbart, M. K. (2011). Becoming who we are. Temperament and personality in development. New

York, London: Guilford Press.

Rothbart, M. K., Ahadi, S. A. (1994). Temperament and the development of personality. Journal of

Abnormal Psychology, 103 (1), 55–66.

Rothbart, M. K. & Bates, J. E. (1998). Temperament. In W. Damon (Series Ed.) & N. Eisenberg (Vol.

Ed.), Handbook of child psychology: Social, emotional, and personality development (Vol 3,

5th ed., pp. 105–176). New York: Wiley.

Rothbart, M. K. & Bates, J. E. (2006). Temperament. In W. Damon & R. Lerner (Series Eds.),

& N. Eisenberg (Vol. Ed.), Handbook of child psychology: Social, emotional, and

personality development (Vol. 3, 6th ed., pp. 37-86). New York: Wiley.

Rothbart, M. K., & Derryberry, D. (1981). Development of individual differences in temperament. In

M. E. Lamb, & A. L. Brown (Eds.), Advances in developmental psychology (Vol. 1, pp. 37–

86). Mahwah, NJ: Erlbaum.

Schoppe-Sullivan, S. J., & Mangelsdorf, S. C. (2013). Parent characteristics and early coparenting

behavior at the transition to parenthood. Social Development, 22, 363–383.

Teixeira, C., Figueiredo, B., Conde, A., Pacheco, A., & Costa, R. ( 2009). Anxiety and depression

during pregnancy in women and men. Journal of Affective Disorders, 119 (1–3), 142–148.

Thoits, P. A. (2010). Stress and health: Major findings and policy implications, Journal of Health and

Social Behavior, 51 (Special Issue), S31–S53.

Thomass, A. & Chess, S. (1977). Temperament and Development. New York: Bruner / Mazel.

Tronick, E. Z, & Reck, C. (2009). Infants of depressed mothers. Harv Rev Psychiatry, 17 (2), 147–156.

Tronick, E. Z. (2007). The neirobehavioral and socio–emotional development of infants and children.

New York, London: W. W. Norton & Company.

Voitkāne, S., Miezīte, S., & Raščevska, M. (2004). Saistība starp praktisko intelektu, psiholoģiskās

labklājības un sociālās pielāgošanās rādītājiem. Latvijas Universitātes Raksti. Psiholoģija, 664,

89–121.

Zande, D., Sebre, S. (2011). Zīdaiņa temperaments un mātes kompetences izjūta sievietēm ar dažādu

dzemdību vides pieredzi. Latvijas Universitātes Raksti, 774, 81–96.

Zande, D. & Sebre, S. (2012). Adaptation of Edinburgh postnatal depression scale and Gotland male

depression scales in Latvia. International Journal of Psychology, Vol. 47, ICP 2012

Supplement, 30.

Zelkowitz, P., & Milet, T. H. (1997). Stress and support as related to postpartum paternal mental

health and perceptions of the infant. Infant Mental Health Journal, 18 (4), 424–435.

Zierau, F., Bille, A., Rutz, W., & Bech, P. (2002). The Gotland Male Depression Scale: A validity

study in patients with alcohol use disorder. Nord J Psychiatry, 56 (4), 265–271.

26

Zimet, G. D., Dahlem, N. W., Zimet, S. G., & Farley G. K. (1988). The Multidimensional Scale

of Perceived Social Support. Journal of Personality Assessment, 52 (1), 30–41.

Xie, R., Guoping, H., Koszycki, D., Walker, M., Wen, S. W. (2009). Prenatal social supports,

postnatal social support, and postpartum depression. Annals of Epidemiology, 19 (9), 637-643.

Wee, K., Y., Skouteris, H., Pier, C., Richardson, B., & Milgrom, J. (2011). Correlates of ante- and

postnatal depression in fathers: A systematic review. JAD, 130 (3), 358–377.

Zinātnisko publikāciju saraksts

Promocijas darba rezultātus atspoguļojošās publikācijas

Zande, D. & Sebre, S. (iesniegts publicēšanai). Longitudinal associations between symptoms of

parental perinatal depression, social support and infants temperament. Baltic Jornal of

Psychology.

Zande, D. & Sebre, S. (2012). Adaptation of Edinburgh Postnatal Depression Scale and Gotland Male

Depression Scales in Latvia. International Journal of Psychology, ICP 2012 supplement, vol.

47, 30. ISSN: 0020 – 7594.

Ar promocijas darbu saistītās publikācijas

Zande, D. & Sebre, S. (pieņemts publicēšanai). Zīdaiņa temperaments mūsdienu teorijās un

pētījumos. LU raksti.

Zande, D. & Sebre, S. (2011). Zīdaiņa temperaments un mātes kompetences izjūta sievietēm ar

atšķirīgu dzemdību vides pieredzi. LU raksti, 774. sējums, Psiholoģija, 81-96.

Zande, D. & Sebre, S. (2011). Motherʼs Sense of Competence in Relation to Infant Temperament

Following Home Birth Versus Hospital Birth. International Proceedings of XV European

Conference on Developmental Psychology ECDP, 521- 525. ISBN: 978-88-7587-636-4.

Ar promocijas darbu saistītās prezentācijas zinātniskajās konferencēs

Zande, D. & Sebre, S. Longitudinal changes in mothers' and fathers' perinatal depression symptoms

and perceptions of social support. 44rd Annual Congress European Association for

Behavioural and Cognitive Therapies, Hague, Netherlands, 2014.

Zande, D. & Sebre, S. Parental perinatal depression symptoms, perceived social support and infant

temperament in longitudinal associations. 44rd Annual Congress European Association for

Behavioural and Cognitive Therapies, Hague, Netherlands, 2014.

Zande, D. & Sebre, S. Zīdaiņa temperaments mūsdienu teorijās un pētījumos. Latvijas Universitātes

71. Zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 2013.

Zande, D. & Sebre, S. Symptoms of depression in women and men during transition to parenthood.

2nd Annual international conference on Cognitive and Behavioral Psychology, Singapore,

2013.

Zande, D. & Sebre, S. Symptoms of depression in women and men: A longitudinal study. 43rd Annual

Congress European Association for Behavioural and Cognitive Therapies, Marrakech,

Morocco, 2013.

Zande, D. & Sebre, S. Adaptation of Edinburgh Postanatal Depression and Gotland Male Depression

Scales in Latvia. XXX International Congress of Psychology, Capetown, SAR, 2012.

Zande, D. & Sebre, S. Zīdaiņa temperaments un mātes kompetences izjūta sievietēm ar atšķirīgu

dzemdību vides pieredzi. Latvijas Universitātes 69. Zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 2011.

Zande, D. & Sebre, S. Mother’s sense of competence in relation to infant temperament

following home birth versus hospital birth. 15th European Conference on Developmental

Psychology, Bergen, Norway, 2011.

Zande, D. Depression in Men: Symptoms, Screening and Treatment. Baltic Military Psychologist

Conference, Rīga, Latvija, 2011.

27

University of Latvia

Faculty of Education, Psychology and Art

Diāna Zande

PERINATAL DEPRESSION SYMPTOMS AND PERCEIVED SOCIAL SUPPORT FOR

MOTHERS AND FATHERS IN ASSOCIATION WITH EARLY INFANT TEMPERAMENT

Summary of Doctoral Thesis

Submitted for the degree of Doctor of Psychology

Subfield of Clinical psychology

Riga, 2015

28

The doctoral thesis was carried out:

at the Department of Psychology,

Faculty of Education, Psychology and Art, University of Latvia,

from 2010 to 2014

The thesis contains the introduction, five chapters, reference list, eight appendices.

Form of the thesis: dissertation in psychology, subfield in clinical psychology

Supervisor: professor, Ph.D. Sandra Sebre

Reviewers:

4) (Samuel Putnam, PhD, professor at Bowdoin College, USA);

5) (Jeļena Koļesņikova, Dr. psych., docent at Riga Stradins University, Latvia);

6) (Anika Miltuze, Dr.psych., docent at University of Latvia).

The thesis will be defended at the public session of the Doctoral Committee of Psychology, University of Latvia,

at 14.30 on february 17th, 2015, Rīga, Jūrmalas gatve 74/76.

The thesis is available at the Library of the University of Latvia, Kalpaka blvd. 4.

Chairman of the Doctoral Committee _______________/ Sandra Sebre/

Secretary of the Doctoral Committee _______________/ Anika Miltuze/

© University of Latvia, 2015

© Diāna Zande, 2015

Eiropas Sociālā fonda projekts „Atbalsts doktora studijām Latvijas

Universitātē ” Nr.2009/0138/ 1DP/1.1.2.1.2./ 09/IPIA/ VIAA/004.

29

Table of contents

Annotation ……………………………………………………………………………… 30

A general description of the promotional work ………………………………………… 31

Dissertation content …………………………………………………………………….. 35

Theory and literature review ………………………………………………………… 35

Method ……………………………………………………………………………… 38

Results ………………………………………………………………………………. 40

Discussion ………………………………………………………………………………. 44

References ………………………………………………………………………………. 48

List of scientific publications …………………………………………………………… 51

30

Annotation

The aim of the research was to longitudinally explore the associations between parental depression

symptoms and perceived social support in the perinatal period in relation to infant temperament, and to

examine longitudinal changes in mothers’ and fathers’ perinatal depression symptoms and perceptions

of social support as well as changes in infant temperament characteristics.

Participants included women (n=258), who were recruited during the third trimester of pregnancy,

and their partners (n=258). They completed the Edinburgh Postnatal Depression Scale (Cox, Holden, &

Sagovsky, 1987), The Gotland Male Depression Scale (Zierau, Bille, Rutz, & Bech, 2002) and

Multidimensional scale of Perceived Social Support, (Zimet, Dahlem, Zimet, & Farley, 1988) at three

points in time: during the third trimester of pregnancy, 3 months and 6 months after the childbirth.

Parents also completed the Infant Behavior Questionnaire - revised, very short form (Putnam, Helbig,

Gartstein, Rothbart, & Leerkes, 2014) at 3 and 6 months after childbirth.

Mothers deem their children's regulatory capacity to be higher at their ages of three and six months

than do fathers. Both mothers and fathers deem their infant children's negative affect and surgency at six

months of age to be higher than at the age of three months.

Mothers indicate more pronounced depression symptoms (EPDS and GMDS) at all three stages of

measurement and a higher level of perceived social support during the third trimester of pregnancy than

do fathers. Both mothers and fathers indicate a steady level of perceived social support at all three stages

of measurement, but the level of mothers' depression symptoms (EPDS and GMDS) at the third trimester

of pregnancy is higher than three and six months postpartum.

Bidirectional links were found between parents’ depression symptoms and infant negative affect.

Infant negative affect at the age of 3 months predicted depression symptoms in both mothers and fathers

6 months after childbirth; mothers' depression symptoms during the pregnancy predicted infants'

negative affect at the age of 3 months. Both mothers' and fathers' depression symptoms and a low level

of perceived social support 3 months after childbirth predicted infant negative affect at the age of 6

months.

Practical implications include the necessity of psychoeducational information and psychotherapeutic

treatment in situations of maternal or paternal perinatal depression.

Key words: depression symptoms, infant temperament, perceived social support

31

A GENERAL DESCRIPTION OF THE PROMOTIONAL WORK

Both scientists and the public at large are increasingly more often focusing on parents' emotionality

during the perinatal period, and it is known that depression symptoms and even clinical depression is

experienced by many mothers (aproximetely 15 %) during this period (Gaynes, Gavin, & Meltzer-Brody,

2005; O’Hara & Swain, 1996) and fathers (Paulson & Bazemore, 2010). Depression has been

recognized as one of the most serious emotional complications for mothers (O'Hara, Wisner, Asher, &

Asher, 2014), affecting not only the mother, but also to a significant degree her child. Fathers’ depression

during the perinatal period has been studied much less frequently, but nevertheless has received an

increasing amount of attention within the recent decades. Yet there is still much to be examined in regard

to fathers’ depression during the perinatal period (Wee et al., 2011) since most studies on perinatal

depression still exclude or underrepresent men (Ramchandani et al., 2011). At the level of practical

implications, most parents suffering from depression symptoms during the perinatal period still do not

seek or receive help (Marcus, 2009).

For the first months of their lives, infants spend every day with their parents. A healthy development

of infants is determined by their biological indicators, temperament traits, environmental factors and,

especially, by their primary caretakers (Field, 2011). Mothers' depression has been shown to affect

infants' development in various respects, yet the predictive effect of infants' temperament on parents'

depression symptoms has been studied little and knowledge about it is still very limited.

Although parenting is undeniably an essential aspect of the development of the child, from their birth

onwards children also affect the lives of their parents (Cole, LeDonne, & Tan, 2013). Recent research

and recent theoretical approaches emphasize the reciprocal nature of the child-parent relationship

(Tronick, 2007).

From the first days of his/her life the infant’s behavior differs in expression of early temperamental

traits. Over the past several decades various theoretical explanations of temperament have been

developed, the most recent and notable of which has been the temperament theory developed by Mary

Rothbart and her colleagues (Rothbart, 1981; Rothbart & Ahadi, 1994). The questionnaires for parents

developed by Rothbart, Gartstein, Putnam and colleagues, have become the most widely used

questionnaires in recent studies of infant and child temperament (Putnam & Stifter, 2008).

The family is not isolated from the broader social environment. Many studies have indicated that

social support is important for the prevention of depression and its alleviation, and that insufficient or

unavailable social support during the perinatal period poses a risk for the development of depression for

pregnant women and new mothers (Ford & Ayers, 2009; O'Hara, 1986). If parents do not perceive that

they are receiving adequate social support and their child is demanding, cries often and is difficult to

pacify, then their emotional disposition may grow worse, thus promoting increased unrest in their

children.

Analysis of the scientific literature indicates that there have been many studies concerning the

prevalence of perinatal depression, its risk factors and consequences. However, there is still a dearth of

longitudinal studies which explore the interaction between infants' temperament and parents' depression

symptoms and perceived social support. Various studies have examined the implied reciprocity of

parents' depression symptoms and their child's temperament factors within the limits of a single

measurement time, while the relatively few longitudinal studies have mostly included children younger

than three months of age or older than six months. Even in these studies infant temperament is often

assessed at a single measurement time, and the only evaluation of the infant’s temperament is by the

infant’s mother. Therefore, it is important to perform additional longitudinal studies of infant

temperament and parents' depression symptoms with the participation of both parents and at several

points of measurement.

Scientific novelty

The following is a study including both mother and fathers, conducted longitudinally at three points

of measurement, initially involving women in the third trimester of pregnancy and their partners, and

further examining the interaction of parents' depression symptoms, perceived social support and infant

32

temperament from the third trimester of mothers' pregnancy through the infant’s age of six months. This

is the first known longitudinal study in Latvia regarding perinatal depression and infant temperament,

and the first study involving also men in perinatal depression symptom research. In addition, since this

study both parents assessed the temperament of their infant, it was possible to calculate a composite

infant temperament rating, including the evaluations from both parents.

Within the scientific literature, lately the possibility that men may experience different

depression symptoms from those listed in general classifications of mental disorders is discussed

(Cohran & Rabinovitz, 2000; Martin, Neighbors, & Griffith, 2013). In this study depression symptoms

were measured by the use of two questionnaires, one of which has been developed specifically for the

purpose of the measurement of those depression symptoms more typical of men along with the

traditionally acknowledged more general depression symptoms. This questionnaire, The Gotland Male

Depression Scale (Zierau et al., 2002), was translated and adapted to Latvian in the course of this study.

One of the strong points of this study is also the relatively large sample size, relative to the

demographics of Latvia with its low birthrate.

Practical applicability

The results of this study can serve as a basis for the future development and implementation of

practical suggestions to improve the psychological care for new mothers, taking into account not only

the physiological, but also the emotional processes during pregnancy. It is also important to raise an

awareness of fathers' emotionality during the perinatal period.

Aim of this study

The aim of the research was to longitudinally explore the associations between parental depression

symptoms and perceived social support in the perinatal period in relation to infant temperament, and to

examine longitudinal changes in mothers’ and fathers’ perinatal depression symptoms and perceptions

of social support as well as changes in infant temperament characteristics.

Research questions

Differences between groups.

1. Do the ratings of infant temperament traits, depression symptoms and perceived social support differ

between mothers' and fathers' groups?

Differences between measurement points.

2. Do the ratings of infant temperament traits, depression symptoms and perceived social support differ

between points of measurement in mothers' and fathers' groups?

Associations.

3. What is the relationship between depression symptoms, perceived social support and infant

temperament traits in mothers' and fathers' groups?

Predictions of parents’ depression symptoms.

4. Does infant temperament (as reported by mother) at the age of three months predict maternal

depression symptoms six months postpartum, controlling for maternal depression symptoms at previous

points of measure and perceived social support?

5. Does infant temperament (as reported by father) at the age of three months predict paternal depression

symptoms six months postpartum, controlling for paternal depression symptoms at previous points of

measure and perceived social support?

6. Does infant temperament (as reported by mother/father combined) at the age of three months predict

mothers’/fathers’ depression symptoms six months postpartum, controlling for depression symptoms at

previous points of measure and perceived social support?

Predictions of infant temperament.

7. Do maternal depression symptoms during the third trimester of pregnancy predict infant temperament

(as reported by mother) at the age of three months?

33

8. Do maternal depression symptoms during the third trimester of pregnancy predict infant temperament

(in the merged parental assessment) at the age of three months?

9. Do maternal depression symptoms three months postpartum predict infant temperament (as reported

by mother) at the age of six months, controlling for infant temperament at the age of three months?

10. Do maternal depression symptoms three months postpartum predict infant temperament (as reported

by mother/father combined) at the age of six months, controlling for infant temperament at the age of

three months?

11. Do paternal depression symptoms three months postpartum predict infant temperament (as reported

by father) at the age of six months, controlling for infant temperament at the age of three months?

12. Do paternal depression symptoms three months postpartum predict infant temperament (as reported

by mother/father combined) at the age of six months, controlling for infant temperament at the age of

three months?

Additional question. Do the psychometric indicators of the Latvian translation of the questionnaires

adapted and employed in this study (Edinburgh Postnatal Depression Scale, Gotland Male Depression

Scale, Multidimensional Scale of Perceived Social Support and Infant Behavioral Questionnaire –

revised, very short form) correspond with those of the original?

Main topics of the research

Depression symptoms, infant temperament (surgency, negative affect, regulatory capacity), perceived

social support.

Method

Participants

Women (n=258) aged from 21 to 41 years and their partners (n=258) were recruited during the third

trimester of pregnancy.

Study measures used

1. Edinburgh Postnatal Depression Scale (EPDS, Cox et al., 1987). 2. The Gotland Male Depression Scale (GMDS, Zierau et al., 2002). 3. Multidimensional Scale of Perceived Social Support, (MSPSS, Zimet et.al., 1988). 4. Infant Behavior Questionnaire – Revised, Very Short Form (IBQ – RVSF, Gartstein & Rothbart, 2003;

Putnam et al., 2014).

Procedure

Expectant parents in the third trimester (weeks 30 through 40) of pregnancy without complications

were invited to participate in the study. The invitations were disseminated at classes for expecting

parents, through sites on the internet and at the private practices of midwives and gynecologists.

Participation was voluntary, informed and confidential. The study was approved by the Medical and

Biomedical Research Ethics Committee of the Riga East Clinical University Hospitals Support

Foundation. Parents completed questionnaires at three points of time: in the third trimester of pregnancy,

3 months and 6 months after the childbirth. Questionnaires were distributed and returned via the internet.

Data processing and analysis methods

For the processing and analysis of the data SPSS software v.20.0 was used. The main statistical

methods applied were correlation analysis, regression analysis, t – student test, Wilcoxon Signed–Rank

test, Friedman's test, Kolmogorov-Smirnov test.

Study tasks

1. To review and analyze the scientific literature.

2. To develop the study project in accordance with the research aims.

3. To choose adequate instruments for assessing symptoms of depresssion, level of perceived social

support in parents, and infants’ temperament, translate these instruments into Latvian.

4. To perform the approbation of the methods within a pilot study.

34

5. To collect and process the data, using appropriate statistical methods.

6. To interpret the results and draw conclusions.

7. To integrate and analyze the results of the study in the dissertation thesis.

Conclusions proposed for the dissertation defense

Differences between groups.

1. Mothers reported their child's regulatory capacity to be higher at the ages of three and

six months than do fathers.

2. Mothers indicated more pronounced depression symptoms (EPDS and GMDS) at all three

points of measurement and a higher level of perceived social support during the third trimester than did

fathers.

Differences between measurement points.

3. Both mothers and fathers reported their infant’s negative affect and surgency at six

months of age to be higher than at the age of three months.

4. Both mothers and fathers indicated a steady level of perceived social support at all three

points of measurement, but the level of mothers' depression symptoms (EPDS and GMDS) at the third

trimester of pregnancy was higher than at three and six months postpartum.

Associations.

5. There was found a positive correlation between the ratings of depression symptoms (EPDS and

GMDS) at the various points of measurement.

6. There was found a negative correlation between the ratings of perceived social support and the

ratings of depression symptoms (EPDS and GMDS) in both mothers and fathers.

7. There was found a positive correlation between the ratings of both mothers' and fathers'

depression symptoms (EPDS and GMDS) and their infant's negative affect.

8. There was found a negative correlation between fathers' depression symptoms (EPDS) three

months after childbirth and their infant's regulatory capacity.

Parents' depression symptoms predicted by:

9. Infant negative affect at the age of three months (as reported by mother/father combined)

predicted depression symptoms in both mothers and fathers six months postpartum.

Infant temperament - negative affect predicted by:

10. Maternal depression symptoms during the third trimester predicted infant negative affect

(as reported by mother/father combined) at the age of three months.

11. Maternal depression symptoms during the third trimester of pregnancy and three months

postpartum predicted infant negative affect (as reported by mothers) at the age of six months.

12. Maternal depression symptoms and a lower level of perceived social support three

months postpartum predicted infant negative affect (as reported by mother/father combined) at the age

of six months.

13. Paternal depression symptoms three months postpartum predicted infant negative

affect at the age of six months (as reported by mother/father combined).

14. The Latvian translations of the questionnaires which were used for the purposes of this study,

i.e., Edinburgh Postnatal Depression Scale, Gotland Male Depression Scale, Multidimensional Scale of

Perceived Social Support and Infant Behavioral Questionnaire (revised, very short version) show

sufficiently high levels of internal consistency to be used in further studies.

In summary, the results of this study can be seen as a contribution within the context of previous

studies and expands the understanding of the interaction and bidirectional effect of parents' depression

symptoms and infant temperament. The main conclusions of the study are that mothers' depression

symptoms predict infants' negative affect at both three and six months of age, and fathers' depression

symptoms predict infants' negative affect at the age of six months. And in the other direction – infants'

negative affect at the age of three months predicts depression symptoms in mothers and fathers six

months after childbirth.

35

DISERTATION CONTENT

Theory and Literature Review

Perinatal depression

The newly published DSM-V (APA, 2013) describes a diagnosis of “perinatal depression” as a

“Depressive Disorder with Peripartum Onset”, with its symptoms emerging during pregnancy or within

four weeks postpartum (APA, 2013). A commonly used definition of postpartum depression is that it is

a depressive illness without psychotic disorders, resembling ordinary depression in its prevalence and

symptoms, and beginning within the first few months postpartum (Cox, Murray & Chapman, 1993).

Several theoretical models have been developed for the explanation of perinatal depression. The

biological approach emphasizes physiological changes during the course of pregnancy (Groer &

Morgan, 2007), including metabolic imbalance, hormonal changes and serotonin imbalance. Other

researchers have emphasized psychological and social factors. An biopsychsocial model of postnatal

depression (Milgrom, Martin & Negri, 1999) includes both biological factors (i.e. hereditary factors and

postnatal hormonal changes), psychological factors (i.e.childhood experience, and problem-solving

strategies) and social factors (i.e. social support and changes in partner relationships). Meta-analyses

have shown the following risk factors for postnatal depression: antenatal depression, antenatal anxiety,

negative cognitions, stressful life events, insufficient social support, a history of depression, low self-

esteem and low income (Beck, 2001). A recent study (Meltzer-Brody, Boschloo, Jones Sullivan, &

Penninx, 2013) has shown risk indicators to be younger age, higher education, high neuroticism,

childhood trauma, and sexual abuse.Studies have also shown infant temperament to affect the

development of postnatal depression (Fisher, Rowe, & Feekery, 2004; Murray et al., 1996; Porter &

Hsu, 2003).

The results of several studies show that women exhibit higher levels of depression both during

pregnancy and after childbirth than do their male partners (Goodman, 2004; Matthey, Barnett, Ungerer

& Waters, 2000; Teixeira et al., 2009). The results of several recent longitudinal studies show that

women's depression symptom levels may be higher during pregnancy than after childbirth (Banti, Mauri,

Oppo et al., 2011; Milgrom et al., 2008). However, the results of a more recent study indicate the

depression symptom level to be the same during pregnancy as it is one month postpartum (Liou, Wang,

& Cheng, 2014).

A metaanalysis has shown that during the time period between the first trimester of their partner’s

pregnancy and their child’s age of one year, father’s depression level is the lowest during the first three

months postpartum and tends to increase from three to six months postpartum (Paulson & Bazemore,

2010). Yet some studies show that men experience the highest levels of depression at the beginning of

the first trimester of their partners' pregnancy – not after childbirth (Condon, Boyce, & Corkindale,

2004). It may be concluded that the depression symptom levels of men vary widely during the perinatal

period, as do those of women. Further studies are needed to examine and clarify which periods are

emotionally the most difficult for parents.

Approximately 30% of the women who suffered from depression during pregnancy continued to

experience depression symptoms throughout the first year postpartum (Goodman, 2004). Therefore, a

vast number of infants are raised and cared for by mothers who suffer from emotional difficulties

postnatally, and this may promote problems in the interaction between the mother and child (Tronick &

Reck, 2009).

Depression has been recognized as one of the most serious emotional complications for mothers

(O'Hara, Wisner, Asher, 2014), affecting not only the mother, but also to a significant degree her child.

Studies have shown that mother’s depression can affect the infant’s cognitive, emotional and social

development (Field, 2011; Milgrom, Westley & Gemmill, 2004; Tronick & Reck, 2009). Mother’s

depression generally increases the probability of further wide-spectrum emotional complications for her

children (Glover, 2014). Research on the relationship between father’s depression and the early

development of the child has been limited, but associations between father's depression and the infant's

36

emotional and behavioral development have been observed (Letourneau et al., 2012; Ramchandani et

al., 2011).

Temperament

From the first days of his/her life the infant’s behavior differs in expression of early temperamental

traits. Many researchers have turned to the study of temperament over the latter decades and several

theoretical temperament models have been developed. The most recent and notable of them is the

temperament theory developed by Mary Rothbart and her colleagues (Rothbart, 1981; Rothbart & Ahadi,

1994). Rothbart defines temperament as individual differences in reactivity and self-regulation which,

through time, are influenced by genes, maturation and experience (Rothbart & Derriberry, 1981).

Rothbart's theory is grounded in the assumption that both the behavioral reactions of children and the

processes regulating these reactions are based upon neurobiological factors (Rothbart, 2011).

Rothbart's model places emphasis on the infant’s reactivity and self-regulation, focusing on the

interaction between the infant’s reactive impulse and his/her attempts at regulation. Rothbart proposes

that reactivity and self-regulation are universal and elastic dimensions of temperament, which can be

observed on the level of the vegetative nervous system, the endocrine system, behavior and emotionality

(Rothbart, 2011). Rothbart has developed a framework of temperament which consists of three broad

factors – surgency, negative affect and effortful control (at ages post-infancy) or regulatory capacity

(during the infancy period) (Rothbart, Chew & Gartstein, 2001; Rothbart, 2011). The theoretical insights

of Rothbart and the results of her studies have significantly broadened our understanding of

temperament.

Some temperament traits can be observed even at infancy, though many temperamental aspects are

not yet very apparent at this time (Rothbart, 2007; Rothbart & Bates, 2006). As the latest studies confirm,

temperament traits are influenced even by the intrauterine experience during the prenatal period

(Huiznik, 2012). As the infant's brain develops at a fast pace during the first year of their lives, so, too,

the specific expressions of temper change rather quickly (Gartstein & Rothbart, 2003). The child's

temperament keeps developing actively until the primary school age (Rothbart & Bates, 1998).

The question of the extent to which a child's temperament is determined by genes or the environment

is still open to debate, and further research in this field is important. Studies from previous decades have

shown that mothers' depression symptoms correlate with higher negative affect in infants (Austin et al.,

2005; Edhborg, Seymur, Lundh, & Winstrӧm, 2000; Muzik, 2010) as well as “difficult temperament”

(Kerstis et al., 2013; McGrath, Records, & Rice, 2008; Porter & Hsu, 2003). Although there have been

far fewer studies on father's depression symptoms in relation to infant temperament during the perinatal

period, the observation has been made that father's depression and low mood after the birth of his child

is associated with negative infant temperament (Dave, Nazareth, Sherr, & Senior, 2005; Schoppe-

Sullivan & Mangelsdorf, 2013).

It has been suggested that depressed men perceive their infants to be more distressed than do fathers

without depression (Ramchandani et al., 2011). A recent study showed that the internalizing problems

of fathers (elevated depression and anxiety indicators) during the first four months of their child’s life

predicted the child's negative affect at the age of six months (Potapova, Gartstein & Bridgett, 2014).

Other research has concluded that it is the mother's, not the father's, depression at six weeks after the

birth of the child which predicts the assessment of the infant's irritability (Atella et al., 2003).

Although parenting is undeniably an essential aspect of the development of the child from their birth

onwards children also affect the lives of their parents (Cole, LeDonne, & Tan, 2013). Recent research

and recent theoretical approaches emphasize the reciprocal nature of the child-parent relationship

(Tronick, 2007). Parental depression symptoms can promote a negative perception of the child, but a

higher level of negative affect of infants can promote the development of depression in parents, since it

may be more difficult to develop a positive relationship with an infant who expresses negative

temperament and is difficult to placate (Austin et al., 2005).

The conclusion of one of the first major studies on the relationship between the infant’s temperament

and his/her mother's depression was that mothers of infants who are irritable, prone to cry often, intensely

and are difficult to placate, experience more anxiety and depression than women whose babies are calm

37

and cry less often (Cutrona & Troutman, 1986). Several recent studies have confirmed these findings

(Fisher, Rowe & Feekery, 2004; Porter & Hsu, 2003). Research has shown that a high level of irritability

of infants during their first weeks of life has predicted depression in mothers who were in the high risk-

group for developing depression, but not for mothers in the low-risk group (Murray et al., 1996). Yet

not all studies have confirmed this possible bidirectional interaction between parents' depression and

their child's temperament, for example, Hanington and colleagues (Hanington, Ramchandani, & Stein,

2010) found that the influence of children's temperament on parents' depression was insignificant.

Therefore, the possibility of the reciprocity of the relationship between parents' depression symptoms

and the temperament of children in their infancy is a question still open for debate.

Social Support

Parental depression during the perinatal period can promote adverse consequences for the whole

family, and it is important during this time for mothers and fathers to be involved in social relationships

in which they feel supported and may actually receive support when necessary. In recent years social

support has been defined as the availability of psychological and material resources provided by the

social network with the goal of increasing the individual's coping efficacy (Cohen, 2004), or as either

real or perceived emotional, practical and informational help to be provided by significant others (family,

friends, colleagues) in the case of necessity (Thoits, 2010).

Studies suggest that social support is important for the prevention of depression (Castle et al., 2008),

while insufficient or unavailable social support during the perinatal period is considered as a risk factor

for the development of depression for pregnant women and new mothers (Ford & Ayers, 2009; O'Hara,

1986). The results of previous studies have shown that men report a steady level of perceived social

support throughout their partners' pregnancy and the first year postpartum (Condon et al., 2004). Women

also have reported a steady level of perceived social support during the third trimester of pregnancy and

two weeks postpartum (Xie et al., 2009). However, other studies, in contradiction, have shown that the

women's level of perceived social support drops at six weeks postpartum and three months postpartum

(Gao et al., 2014), and that fathers experience a drop of perceived social support shortly after childbirth

(Castle et al., 2008). The differences in these results may be attributed to the differences in the

sociocultural environments of the research participants and how this affects the actual and perceived

social support levels.

The results of the study by Cutrona and Troutman (Cutrona & Troutman, 1986) showed that infant

“difficult temperament” is associated with the postpartum depression levels of their mothers, but that

social support can act as a preventive factor, particularly when mediated by the mother’s self-efficacy.

In another study (Gelfand, Teti, & Fox, 1992) the mothers who regarded their children's temperament as

“difficult” indicated a lower level of perceived social support. Nevertheless, the results of these studies

have made no suggestions pertaining to the reciprocity of mothers' depression symptoms and the

temperament of their infants. And some studies have shown that mothers with depression regarded their

babies as more “difficult” both two and six months postpartum, regardless of social support (i.e. McGrath

et al., 2008).

Very few studies have included fathers upon the examination of the relationship of depression

symptoms, social support and infant temperament, and especially lacking are studies which would

include both parents and in a longitudinal research design. Of the few studies of fathers’ perinatal

depression, one study (Zelkowitz & Milet, 1997) included men whose partners had been diagnosed with

postpartum depression, and men whose partners were not thus diagnosed. Fathers, whose partners were

depressed, reported a lower level of received social support and a higher level of stress. Even though the

men who indicated less received social support reported a higher level of depression, the level of social

support was not related to the perception of their child as “difficult”.

Analysis of scientific literature shows that there is still a dearth of longitudinal studies concerning the

interaction between parents' depression symptoms, perceived social support and infants' temperament.

Therefore, it is important to perform additional longitudinal studies of the infant’s temperament and

parents' depression symptoms with the participation of both parents at several stages of measurement.

38

Method

Sample. Participating in the study were women (n=258), who were recruited during the third trimester

of pregnancy, and their partners (n=258). At the time of recruitment the women were in the 30th to 40th

week of pregnancy (M = 33; SD = 1.38) with no complications. The women were 20 to 41 years old

(M = 28.26; SD = 3.99), their male partners were 21 to 46 years old (M = 30.31; SD = 4.86). A majority

of the participants had completed university education: 216 (83.72%) of the women and 160 (62.02%)

of the men. The family status was as follows: 180 (69.77%) of the women and 182 (70.82%) of the men

were married; the remaining were living together, but not married. The vast majority (94.19%) of the

couples lived in an urban environment. Almost all of the participants reported that the per-capita monthly

family income was equal to or above the average monthly income in Latvia.

Planned pregnancy was reported by 211 (82.10%) of the women and 213 (82.88%) of the men. Most

(80.93%) of the families were expecting their first child, and born to the participants were 127 (49.61%)

girls and 129 (50.39%) boys. None of the women reported any serious postnatal health issues for

themselves or their child. None of the families had experienced a serious crisis (e.g., job loss or serious

health issues) during the research period. Participation in the study was voluntary. The participants can

generally be described as a low-risk group, and this has been taken into consideration upon the

interpretation of the results.

Measures. A sociodemographic information form was developed so that parents could report on their age,

education, income level, expected date of the child’s birth, and after delivery the postnatal health of the

mother and the child.

Prenatal and postnatal depression. To measure the prevalence of depression symptoms during and

after pregnancy, two questionnaires were used, completed by both mothers and fathers. One of the

questionnaires was the Latvian translation of the Edinburgh Postnatal Depression Scale (EPDS; Cox,

Holden, & Sagovsky, 1987). The EPDS was initially translated to Latvian by Maija Kulinska (Kulinska,

2006), and the translation was improved upon (Zande & Sebre, 2012) during the course of this research.

The EPDS is a self-report inventory, widely used in research studies and clinical practice, consisting of

10 items concerning possible symptoms of depression during the preceding seven days. Each item is

rated from 0 to 3, with a maximum of 30 points. The EPDS was developed as a means to determine

postnatal depression symptoms and has been validated with women at six weeks postpartum (Cox et al.,

1987). It has has been validated for use during pregnancy (Cox & Holden, 2003) and has been validated

for use with mothers and fathers (Edmonson et al., 2010; Matthey, Barnett, Howie, & Kavanagh, 2001).

The original Cronbach's alpha of the questionnaire was .87. The Cronbach's alpha in this study varied

from .78 to .88 in the female group, and from .70 to .78 in the male group, upon various times of

measurement.

The other questionnaire used for assessing depression was the Gotland Male Depression Scale

(GMDS; Zierau, Bille, Rutz, & Bech, 2002), which has been developed specifically for the detection of

depression episodes in men. In addition to items on the common symptoms of depression, such as lack

of energy and moodiness, it also includes items on irritability, anger and aggressive behavior. It has been

previously used in studies for measuring postnatal depression for fathers (Madsen & Juhl, 2007) and

mothers (Mӧller-Leimkühler, Bottlender, Strauss, & Rutz, 2004).

The GMDS consists of 13 items concerning how the respondent has been feeling lately, assessed on

a Likert-type scale from 0 (“not present”) to 4 (“present to a high degree”). The questionnaire was

translated from English to Latvian by forward – backward translation as a part of the doctoral thesis

(Zande & Sebre, 2012). During the translation process, the ninth item of the GMDS, which includes

abuse of drugs and alcohol, excessive physical activity and overeating, was divided into three separate

items, and a version of the questionnaire with 15 items was derived. The Cronbach's alpha of the original

version was .86; the Cronbach's alpha of the Latvian translation varied at different times of

measurement, from .81 to .84 in the male group and from .79 to .87 in the female group. The convergent

validity was calculated by correlating the results of the EPDS and GMDS. The results of the correlations

of the scores from both depression questionnaires indicate high convergent validity at all three times of

measurement for both mothers (rs = .65–.67, p < .01) and fathers (rs = .48–.61,p<.01).

39

Due to the strong correlation between the results from both depression questionnaires, it was decided

to calculate a unified index of depression symptom level, derived from the summed z values of the results

from the two questionnaires. The summary index of the two depression questionnaires will be referred

to as “mothers' depression symptoms” and “fathers' depression symptoms”. This combined depression

index (ratings from both depression questionnaires) was used in all of the following regression models.

Infant temperament. To measure the temperament of infants, the revised, very short form version of

Infant Behavioral Questionnaire (IBQ–RVSF; Gartstein & Rothbart, 2003; Putnam, Helbig, Gartstein,

Rothbart, & Leerkes, 2014; Latvian adaptation by Zande & Sebre, 2011) was used. This is the most

recent widely-recognized questionnaire concerning infant temperament, developed by leading

temperament researcher Mary Rothbart and her colleagues. The questionnaire consists of 37 items

regarding the infant's behavior in various everyday situations in the course of the preceding week. The

items are rated on a scale of 1 (“never”) to 7 (“always”), with a possible response of “NA” (“not

applicable”) if, during the preceding week, the infant has not encountered the situation described in the

item, or the respondent has not witnessed such an encounter. The questionnaire consists of three

subscales – Positive Affectivity/Surgency (12 items), Negative Affect (12 items) and Effortful Control

or Orienting/Regulatory Capacity (13 items). The Surgency dimension addresses the intensity with

which the child reacts to changes in the environment, and is related to positive affect and activity. Negative

Affect dimension is a measure of the infant's negative mood and difficulties calming down. Effortful

Control dimension is a measure of the infant's early regulatory capacity.

The Cronbach's alphas of the original questionnaire were from .68 to .92 for the Surgency scale, .72

to .88 for Negative Affect and .71 to .82 for Regulatory Capacity (Putnam et al., 2014). The Cronbach's

alpha for the Latvian translation in this study were .68 and .63 for Surgency; .72 and .78 for Negative

Affect; and .75 and .72 for Regulatory Capacity, the mothers’ group; and .81 and .68 for the Surgency; .81

and .84 for Negative Affect; and .78 and .75 for Regulatory Capacity, the fathers’ group.

The possible influence of mother’s depression on the assessment of her child’s temperament as

“problematic” (Atella et al., 2003; Bayly & Gartstein, 2013) has been discussed above, and, therefore,

to decrease the effect of “observer bias”, a combination of several observers were employed. In this

study infant temperament was assessed by both mothers and fathers, and the combined averaged score

was used in the data analysis. Initial correlation analysis showed that mother’s and father’s assessment

of their three months old infant’s temperament were significantly correlated: Surgency (r = .41, p < .01),

Negative Affect (r = .39, p < .01), Regulatory capacity (r = .28, p < .01). The Cronbach's alpha of the

combined temperament ratings were as follows: Negative Affect scale .78; Surgency scale .72 at three

months and .70 at six months; Regulatory Capacity .78 at three and at six months.

Social support. Social support was measured with the Multidimensional Scale of Perceived Social

Support (MSPSS; Zimet et al., 1988; Kazarian & McCabe, 1991; Latvian translation by Voitkāne,

Miezīte & Raščevska, 2004). This self-report questionnaire consists of 12 items concerning support

received from family, friends and significant others, rated on a scale from 1 - “very strongly disagree”

to 7 - “very strongly agree”. The questionnaire consists of three subscales – Family, Friends and

Significant Other - and a total perceived support score can be calculated. The Cronbach's alpha of the

original version was .91 for Significant Other subscale, .87 for Family subscale and .85 for Friends

subscale. The reliability of the total scale was .88. The Cronbach's alpha of the Latvian translation varied

at different times of measurement, from .81 to .84. In this study only the total perceived social support

was used; Cronbach's alpha at the three times of measurement in both male and female groups varied

from .84 to .93.

Procedure. The data for the longitudinal study were gathered from June 2011 through January 2014.

Expectant parents in the third trimester (weeks 30 through 40) of pregnancy without complications were

invited to participate in a study concerning how parents are feeling during pregnancy and after childbirth,

and the baby’s behavior. The invitations were disseminated at classes for expecting parents, through

sites on the internet and at the private practices of midwives and gynecologists. Participation was

voluntary, informed and confidential.

The study procedure, expected duration, participants' obligations and confidentiality issues were

explained. Since some of the questionnaires were distributed and returned via the internet, complete

anonymity could not be secured, but each participant could receive and send their questionnaires

40

independently from their partner, using separate mailboxes, indicating their couple's code. Over 600

couples of parents were initially sent the questionnaires and a letter explaining the study. The

questionnaires of the first measurement time included the short questionnaire regarding

sociodemographic data, EPDS, GMDS and MSPSS. Three hundred seventeen eight couples returned

completed questionnaires, but 50 of them were invalid (filled out inappropriately or omitting answers to

many of the questions). In the second stage of the study 293 couples agreed to participate. They were

instructed to submit the date of birth of their child so that the further questionnaires could be sent to

them at the appropriate measurement time: 280 couples provided the date of their children's birth.

At the second measurement time parents completed the EPDS, GMDS and MSPSS once again,

in mixed order, and the IBQ-RVSF. Those who did not respond within a week were sent a reminder.

Questionnaires at the second measurement time were sent to 280 couples, 271 of these responded by

returning fully completed questionnaires.

Upon their child reaching the age of six months, 271 couples were sent the third set of

questionnaires including the EPDS, GMDS, MSPSS and IBQ-RVSF. The EPDS and GMDS were

provided in a mixed order to decrease the possibility of trained responses. Fully completed

questionnaires were received from 258 couples, and these were the couples from whom information was

included in the further data analysis.

Data processing and analysis. For the processing and analysis of the data SPSS software v.20.0 was

used. The main statistical methods applied were regression analysis, correlation analysis, Student’s t –

test, Wilcoxon Signed–Rank test, Friedman's test, Kolmogorov-Smirnov test. Both parametric and

nonparametric methods were used because the ratings of infant temperament had normal distribution,

but the ratings of depression and perceived social support did not.

Results

Differences between groups. Mothers reported their child's regulatory capacity to be higher than did

fathers at the child's age of three months (t = 4.24, p < .001) and six months (t = 3.59, p < .001).

Comparison of fathers’ and mothers’ ratings of depression was carried out with the Wilcoxon Signed–

Rank test because the depression ratings did not show normal distribution, and therefore the Wilcoxon

z-values for dependent samples was used. Results of this analysis showed that fathers reported lower

depression level (measured with EPDS) than their partners at the third trimester of pregnancy (z = ̠ 7.17,

p < .001), three months postpartum (z = ̠ 7.24, p < .001), and six months postpartum (z = ̠ 5.32, p < .001).

Fathers reported a lower depression level (measured with GMDS) than their partners at the third

trimester of pregnancy (z = ˗ 8.88, p < .001), three months postpartum (z = ˗ 6.58, p < .001) and six

months postpartum (z = ˗ 6.38, p < .001).

At the third trimester of their partners' pregnancy fathers reported a lower level of perceived social

support than did the expectant mothers (z = ˗ 2.36, p < .01). Fathers' and mothers' groups showed no

difference in the level of perceived social support three and six months postpartum.

Differences between measurement points. Infants' surgency was reported by mothers to be higher at

the age of six months (t (256) = ˗ 23.19, p < .001) than at the age of three months. Also, negative affect

at the age of six months was reported to be higher (t (256) = ˗ 5.89, p < .001) than at the age of three

months.

Infants' surgency was reported by fathers to be higher at the infant's age of six months

(t (253) = - 17.79, p < .001) than at the age of three months. The assessment of negative affect at the

infants' age of six months was higher (t (253) = ̠ 17.79, p < .001) than at their age of three months. There

was no difference in the assessment of the level of infants' regulatory capacity at the age of three and six

months, as reported by fathers.

Because the ratings of depression and perceived social support did not show normal distribution,

then the ratings at the three measurement times were compared with use of the nonparametric Friedman

χ2 – value. Comparison of ratings at the third trimester of pregnancy, three and six months after birth

were compared using Post-hoc analysis with Wilcoxon Signed–Rank test z-values

Mothers' depression symptom level (measured with EPDS) during the third trimester of pregnancy

was higher than six months postpartum (z = - 3.32, p < .01), and the symptom level (measured with

41

GMDS) at the third trimester of pregnancy was higher than six months postpartum (z = ˗ 3.54, p < .001).

Associations and predictions. The interrelation of depression symptoms (EPDS and GVDS),

perceived social support and infants' temperament indicators was estimated separately in the mothers'

and fathers' groups before the implementation of hierarchical regression analysis. Both groups showed

an association between depression symptoms (EPDS and GVDS) and perceived social support, as well

as between depression symptoms (EPDS and GVDS) and infants' negative emotionality.

For fathers’ ratings negative correlations were found between the ratings of depression symptoms

three months postpartum (EPDS) and infants' regulatory capacity at the age of three and six months.

To examine the possibilities of a reciprocal relationship between infants' temperament and parents'

depression symptoms, several hierarchical regression models were developed. The combined depression

index (ratings from both depression questionnaires) was used in all of the following regression models.

The first series of regression analyses were performed with the inclusion of only the mother’s

assessment of the infant’s negative emotionality; the second series with the inclusion of only the fathers'

assessment of infants' negative emotionality; and in the third series models were developed with the

inclusion of the combined assessments of both parents of their infant’s negative emotionality. Within

this dissertation summary are included only those regression models which include the combined ratings

from both parents of their infant’s negative emotionality.

Before the development of the regression models, the associations between depression symptoms,

perceived social support and infant temperament ratings were calculated for the mothers' and fathers'

groups, separately. These initial correlations showed that parents' depression symptoms were associated

with infant temperament ratings only in regard to infants' Negative Affect (in both fathers' and mothers'

groups), and therefore only this aspect of infant temperament was included in further analysis. Initial

calculations also included correlation analysis between parents' depression symptoms and the

sociodemographic indicators. As no relation between these variables was found, sociodemographic

indicators were excluded from further analysis.

To answer the research question - Does infant temperament (as reported by mothers and fathers,

combined) at the age of three months predict depression symptoms in their mothers / fathers six months

postpartum, controlling for depression symptoms at previous points of measure and for social support?

– a series of hierarchical regression analyses were performed. The results are presented in Table 1.

Table 1. Mothers’ depression symptoms, perceived social support and infants’ negative affect (in the

merged parental assessment) predicting mothers’ depression symptoms six months postpartum (N = 257)

Model Independent variables B SE β R2

1. Mothers' depression symptoms at the 3rd

trimester of pregnancy .23 .05 .22*** .56

Mothers' depression symptoms 3 months

postpartum .53 .05 .57***

Mothers' perceived social support 3 months

postpartum ˗ .02 .01 ˗ .09*

2. Mothers' depression symptoms at the 3rd

trimester of pregnancy .22 .05 .21*** .59

Mothers' depression symptoms 3 months

postpartum .51 .05 .53***

Mothers' perceived social support 3 months

postpartum ˗ .01 .01 ˗ .08

Infant's negative affect at the age of 3 months .37 .10 .16***

* p < .05, *** p < .001.

In the first step mothers' depression symptoms at the third trimester of their pregnancy, depression

symptoms three months postpartum and perceived social support three months postpartum were entered.

These independent variables accounted for 56% of the variation in mothers' depression symptoms six

42

months postpartum (R2 = .56, F (3.254) = 108.40, p < .001). Upon the introduction of infants' negative

affect at three months, the prediction increased by 3% (R2 = .59, F (4.253) = 89.01, p < .001), while the

perceived social support was no longer a statistically significant predictor.

In the fathers' group similar hierarchical regression analysis models were developed. In the first step

of hierarchical regression analysis, fathers' depression symptoms during their partners' pregnancy and

three months after childbirth were entered, as was the perceived social support three months after

childbirth (see Table 2).

Table 2. Fathers’ depression symptoms, perceived social support and infants’ negative affect (in the

merged parental assessment) predicting fathers’ depression symptoms six months postpartum(N = 255)

Model Independent variables B SE β R2

1. Fathers' depression symptoms at the 3rd trimester of

their partners' pregnancy .33 .05 .32*** .51

Fathers' depression symptoms 3 months after

childbirth .51 .06 .44***

Fathers' perceived social support 3 months after

childbirth ˗ .02 .01 ˗ .14**

2. Fathers' depression symptoms at the 3rd trimester of

their partners' pregnancy .33 .05 .32*** .53

Fathers' depression symptoms 3 months after

childbirth .49 .06 .43***

Fathers' perceived social support 3 months after

childbirth ˗ .02 .01 ˗ .14**

Infants' negative affect at the age of 3 months .23 .08 .12**

** p < .01, *** p < .001.

Fathers' depression symptoms at the third trimester of their partners' pregnancy and three months

after childbirth and a low level of perceived social support three months after childbirth predicted

depression symptoms at six months after childbirth, and the model accounted for 51% of variation in

fathers' depression symptoms ( R² = .51, F (3.254) = 89.73, p < .001). Upon including infants' negative

affect at the age of three months, the prediction increased by 2% (R² = .53, F (4.253) = 70.88, p < .001).

Next, the influence of mothers' and fathers' depression symptoms on their infants' negative affect was

examined. To answer the research question - Do mothers' depression symptoms during the third trimester

of pregnancy predict infant temperament at three months?- another hierarchical regression model was

developed with mothers' depression symptoms and perceived social support at the third trimester of

pregnancy as independent variables (see Table 3).

Table 3. Mothers’ depression symptoms and perceived social support predicting infants’ negative

affect (in the merged parental assessment) at the age of three months (N = 257)

Model Independent variables B SE β R2

1. Mothers' perceived social support at the 3rd trimester

of pregnancy ˗ .05 .01 ˗ .05 .03

Mothers' depression symptoms at the 3rd trimester of

pregnancy .08 .03 .18**

** p < .01.

This model accounted for 3% of variation in infants' negative affect ratings at their age of three

months (R2 = .03, F (2.255) = 3.80, p < .01). In this model, only mothers' depression symptoms were

significant predictors of the negative affect of their infants at the age of three months.

Finally, calculations were performed to determine whether mothers' and fathers' depression

symptoms predict their infant children's negative affect at the age of six months. Another series of

43

hierarchical regression models were developed, controlling for the infants' negative affect at three

months (see Table 4).

Table 4. Mothers’ depression symptoms and perceived social support predicting infants’ negative

affect (in the merged parental assessment) at the age of six months (N = 257)

Model Independent variable B SE β R2

1. Infants' negative affect at the age of 3 months .56 .05 .57*** .32

2. Infants' negative affect at the age of 3 months .54 .05 .54*** .36

Mothers' perceived social support 3 months

postpartum ˗ .01 .00 ˗ .13*

Mothers' depression symptoms at the 3rd trimester

of pregnancy .04 .03 .09

Mothers' depression symptoms 3 months

postpartum .06 .02 .14*

* p < .05, *** p < .001

In the first step infants' negative affect at the age of three months was entered and shown to predict

the infants' negative affect at the age of six months (R² = .32) (F (1.256) = 123.16, p < .001). In the next

step, mothers' depression symptoms at the third trimester of pregnancy and three months postpartum and

their perceived social support three months postpartum were introduced into the model. This model

accounted for 36% of variation in infants' negative affect at the age of six months (R² = .36)

(F (4.253) = 36.07, p < .001). In this model, infants' negative affect at six months was best predicted by

their negative affect at the age of three months, and this level of prediction was increased by mothers'

depression symptoms three months postpartum and by a lower level of perceived social support.

To examine whether fathers' depression symptoms predict infants' negative affect at the age of

six months, similar hierarchical regression analysis models were developed, controlling for infants'

negative affect at three months of age, and including fathers' depression symptoms and the perceived

social support three months after childbirth (see Table 5).

Table 5. Fathers’ depression symptoms and perceived social support predicting infants’ negative

affect (in the merged parental assessment) at the age of six months (N = 253)

Model Independent variables B SE β R2

1. Infants' negative affect at the age of 3 months .56 .05 .57*** .33

2. Infants' negative affect at the age of 3 months .55 .05 .56*** .35

Fathers' perceived social support 3 months after

childbirth ˗ .01 .00 ˗ .12*

Fathers' depression symptoms 3 months after

childbirth .07 .03 .12*

* p < .05, *** p < .001.

As seen in Table 5 , infants' negative affect at the age of three months accounted for 33% of the

variation in infants' negative affect at the age of six months (R² = .33

F (1.256) = 123.16, p < .001). Upon the introduction of fathers' depression symptoms three months after

the birth of their child the prediction increased by 2% (R² = .35, F (3.254) = 45.28, p < .001).

As seen in Table 5 , infants' negative affect at the age of three months accounted for 33% of the variation

in infants' negative affect at the age of six months (R² = .33 F (1.256) = 123.16, p < .001).

44

Discussion

The aim of the research was to longitudinally explore the associations between parental depression

symptoms and perceived social support in the perinatal period in relation to infant temperament, and to

examine longitudinal changes in mothers’ and fathers’ perinatal depression symptoms and perceptions

of social support as well as changes in infant temperament characteristics.

Differences between groups. The results of previous studies have shown that both parents assess the

temperament traits of their children similarly (Bayly & Gartstein, 2013). The results of this study show

that mothers consider their children's regulatory capacity at three and six months to be higher than do

fathers. These differences in assessment may be due to the greater amount of time which mothers actually

spend with their children, compared to that of fathers, and it may be that mothers are better acquainted

with their child’s behavior, have developed a better rapport with the child, are more attuned to the child’s

signals and appropriate responses to them, and have learned better ways to pacify the child than have

fathers.

Women's depression symptom ratings (EPDS and GMDS) were higher at all three measurement

points than were those of men, and this confirms previous conclusions about the elevated levels of

women's depression symptoms both before and after childbirth, in comparison to men (Goodman, 2004;

Matthey et al., 2000; Paulson & Bazemore, 2010; Teixeira et al., 2009).

The results of this study show that women's perceived social support was higher than men's at the

third trimester of pregnancy. Women usually attract considerably more attention during pregnancy than

do their partners, and this may encourage others to provide more support to the woman, and hence a

higher perception of available social support. Men are considered to be the main supporters of their

partners during this time, and others usually pay less attention to their needs and feelings than to those

of the expectant mothers.

Differences between measurement points. Both mothers and fathers reported their child's negative

affect at the age of six months to be higher than at three months. That may be explained by the infant’s

tendency to spend more time in the waking state at six months than at three months of age and to be

more interacitve with the people and objects in their surroundings, therby more often becomming

exhausted within these encounters, and thus resulting in emotionally negative reactions. By six months

postpartum most infants have developed their own communicative means of expressing their needs and

wants, e.g., infants have learned that intense screaming is the best way to attract their parents' attention,

therefore, when necessary they may cry intensely in order for their desires to be fulfilled.

Likewise, the infant’s surgency at the age of six months was considered by both mothers and fathers

to be higher than at three months of age. Upon interpreting these results, the course of the infant’s

development needs to be considered, since the infant has greater ability of stimuli-perception and

reaction at the age of six months than at the age of three months. These results correspond with

conclusions about the development of infant temperament at the ages of three and six months. Easier

rapport and an elevated curiosity regarding various stimuli are typical of infants four to six months old

(Rothbart et al., 2001; Rothbart & Bates, 1998).

The obtained results show that mothers' depression symptoms, as measured with both EPDS and

GMDS, are higher during pregnancy than six months postpartum. That may be due to women's greater

degree of worry during the third trimester of pregnancy, regarding the approaching childbirth and their

ability to care for the child. As the childbirth approaches women often worry about their ability to attend

to all of the new responsibilities of a mother, and this may promote the development of depression

symptoms. A few months postpartum women have already acquired many new skills relating to their

role as mother, have acquainted themselves with the needs of their child and the means to satisfy these

needs, and this may facilitate a decline in their depression symptom levels. The decrease of depression

symptoms between the first and the third measurement can also be attributed to the low-risk status of

the participants. Most respondents were university educated, and had a planned, low-risk pregnancy,

which resulted in a bypassing of many of the risk factors for the development of postpartum depression.

Generally the results from this study confirm the results of other longitudinal studies of recent years that

indicate the likelihood of higher depression symptom levels in women during pregnancy than after

45

childbirth (Banti et al., 2011; Milgrom et al., 2008).

There were no differences between the ratings of fathers' depression symptom levels at the three

separate measurement times. This may be attributed to the fact that the fathers participating in the study

were from a low-risk group, and they had not experienced any serious crisis during the research period.

Their depression symptom level was, consequently, low at all three measurement times.

These results contradict the results of a meta-analysis of recent years, which suggests that in the time

period between the first trimester of their partners' pregnancy and a year postpartum fathers' depression

level is the lowest first three months after childbirth, but tends to rise from three to six months postpartum

(Paulson & Bazemore, 2010).

Both women and men indicated a steady level of perceived social support at all three stages of

measurement. These results correspond with the conclusions of previous studies that men experience a

steady level of perceived social support during their partners' pregnancy and the first year postpartum

(Condon et al., 2004), and women's social support level remains steady during the period between the

third trimester of pregnancy and two weeks postpartum (Xie et al., 2009). Nevertheless, the results of

this study contradict those of some others, which concluded that women's perceived social support level

drops during the first three months postpartum (Gao et al., 2014), and that fathers also experience a drop

in the perceived social support level after childbirth (Castle et al., 2008). The differences in these results

may be attributed to the differences in the sociocultural environments of the research participants and

how this affects the actual and perceived social support levels.

Correlations and Predictions. The correlations between parents' depression symptoms and their

children's negative affect do not provide opportunity to address the possible influence of one aspect upon

the other across time. Therefore, to explore the interaction between parents' depression symptoms and

infants' temperament traits, several regression models were created. As the EPDS and GMDS ratings by

mothers and father were positively correlated at all three measurement points, a merged depression

symptom index was created from the ratings of both questionnaires, and this was then used in the

regression models.

To examine the possibilities of a reciprocal relationship between infant temperament and the parents'

depression symptoms, several hierarchical regression models were developed, first predicting mothers'

and fathers' depression symptoms, and then predicting infants' negative affect. The results showed that

infants' negative affect at the age of three months predicted depression symptoms in both mothers and

fathers six months after childbirth, and that mothers’ and fathers’ depression symptoms at three months

predicted infants’ negative affect at six months after childbirth.

The results from the mothers' group correspond with the conclusions of previous studies, suggesting

that mothers whose infants are irritable, cry often and intensely and have difficulties calming down,

experience greater anxiety and depression than those women whose infants are calm and cry less often

(Porter & Hsu, 2003; Fisher, Rowe, & Feekery, 2004); and that mothers of children with a “difficult”

temperament have a greater risk of depression (Murray et al., 1996). In the study by Cutrona and

Troutman (Cutrona & Troutman, 1986), infants' temperament at the age of three months predicted

mothers' depression symptoms, although the prediction of the influence of infants' temperament on

mothers' depression symptoms was determined upon the basis of a cross-sectional study with

measurements within a single point in time.

It is generally recognized that the healthy development of a child depends on its caretakers, but the

results of this study broaden the understanding of the effect an infant has on the emotional well-being of

his/her parents during the infant’s first months of life - the so called “infant effect” on parents. If the

infant cries a lot, is restless and demanding, then his/her parents can become exhausted and less joyful

in their interaction with the child and even experience symptoms of depression. And this affects not only

the mother as most often the main caretaker of the child, but also the father. Since increasing a greater

number of fathers are taking part in caring for their child and its upbringing, and therefore need to be

emotionally available to their children, it is important to explain to parents how a child's weeping and

demandingness can lower their mood and possibly lead to the experiencing of depression symptoms.

Nevertheless, the strongest predictor of depression for both mothers and fathers at six months was

the level of depression symptoms three months after childbirth, which corresponds to both the results

46

of previous studies, and theoretical models of previous depression as a predictor of parents' depression

during the perinatal period (Beck, 1996; Beck, 2001; Goodman, 2004; O’Hara & Swain, 1996; Rahman,

Iqbal, & Harrington, 2003), making note of the significant role of genetic factors in the development of

depression. In this study the degree of depression was increased by an insufficient level of perceived

social support. These results correspond with the insights of other studies, indicating social support as a

risk factor for the development of depression during the perinatal period (Milgrom et al., 2008).

The results of the first regression model aimed at determining the effect of mothers' depression

symptoms on infants' negative affect, showed that infants' negative affect at the age of three months was

predicted by mothers' depression symptoms during pregnancy. This confirms the conclusion of previous

studies that infants of mothers who have experienced depression symptoms during pregnancy can suffer

from various complications, including a heightened negative affect (Field et al., 2006). The results of

this study suggest that the emotional state of a mother during pregnancy exerts an influence on the

negative affect of her child, and, therefore, mothers who suffer from low mood or depression during

pregnancy should be provided with the necessary assistance to improve their emotional state, thus

decreasing the potential for the facilitation of infant negative affect. By providing psychological

assistance, for expectant mothers with depression symptoms, already during the pregnancy period, there

is less probability of the development of a coercive cycle, whereby mother’s depression affects mother-

child interaction and thereby facilitates infant negative affect, which, in turn, further facilitates mother’s

depressive symptoms (Leigh & Milgrom, 2008).

The analysis of the predictive model of infants' negative affect at the age of six months showed that

the increase in the negative affect is predicted by mothers' depression symptoms and a low level of their

perceived social support at the previous measurement times. These results are in agreement with the

results of previous studies which show that insufficient social support can promote depressed mothers'

perception of their children's temperament as “difficult” (Cutrona & Troutman, 1986; Gelfand, Teti, &

Fox, 1992). This can be explained by theoretical models which emphasize the interrelation between the

development of infants' temperament and the social environment (Rothbart, 2011; Thomass & Chess,

1977). This also implicates a bidirectional effect: if the infant is demanding and cries a great deal, then

the mother may have a greater need for both physical and emotional support; but if the mother does not

receive sufficient help or feels as if it is insufficient, then it may be more difficult for her to care for the

baby, which may promote further restlessness of the child.

The results of this study showed that father’s depression symptoms at three months predicted infant’s

negative affect at the infant’s age of six months. Likewise, a low level of father-perceived social support

predicted a higher negative affect in the infant at the age of six months. These results might be explained

by a lesser degree of positive emotionality expressed by depressed fathers in their communication with

their infants, thereby promoting heightened negative affect in the child.

These results expand the understanding of the interaction of parents' depression symptoms and their

infant children's temperament from the third trimester of pregnancy through the infants' age of six

months, thus suggesting a reciprocal, bidirectional interaction between the variables.

The results from the study can be summarized as follows: Differences between groups.

1. Mothers reported their child's regulatory capacity to be higher at the ages of three and

six months than do fathers.

2. Mothers indicated more pronounced depression symptoms (EPDS and GMDS) at all three

points of measurement and a higher level of perceived social support during the third trimester than did

fathers.

Differences between measurement points.

3. Both mothers and fathers reported their infant’s negative affect and surgency at six

months of age to be higher than at the age of three months.

4. Both mothers and fathers indicated a steady level of perceived social support at all three

points of measurement, but the level of mothers' depression symptoms (EPDS and GMDS) at the third

trimester of pregnancy was higher than at three and six months postpartum.

47

Associations.

5. There was found a positive correlation between the ratings of depression symptoms (EPDS and

GMDS) at the various points of measurement.

6. There was found a negative correlation between the ratings of perceived social support and the

ratings of depression symptoms (EPDS and GMDS) in both mothers and fathers.

7. There was found a positive correlation between the ratings of both mothers' and fathers'

depression symptoms (EPDS and GMDS) and their infant's negative affect.

8. There was found a negative correlation between fathers' depression symptoms (EPDS) three

months after childbirth and their infant's regulatory capacity.

Parents' depression symptoms predicted by:

9. Infant negative affect at the age of three months (as reported by mother/father combined)

predicted depression symptoms in both mothers and fathers six months postpartum.

Infant temperament predicted by:

10. Maternal depression symptoms during the third trimester predicted infant negative affect

(as reported by mother/father combined) at the age of three months.

11. Maternal depression symptoms during the third trimester of pregnancy and three months

postpartum predicted infant negative affect (as reported by mothers) at the age of six months.

12. Maternal depression symptoms and a lower level of perceived social support three

months postpartum predicted infant negative affect (as reported by mother/father combined) at the age

of six months.

13. Paternal depression symptoms three months postpartum predicted infant negative

affect at the age of six months (as reported by mother/father combined).

14. The Latvian translations of the questionnaires which were used for the purposes of this study,

i.e., Edinburgh Postnatal Depression Scale, Gotland Male Depression Scale, Multidimensional

Scale of Perceived Social Support and Infant Behavioral Questionnaire (revised, very short

version) show sufficiently high levels of internal consistency to be used in further studies.

In conclusion, the results of this study can be seen as a contribution within the context of previous

studies and expands the understanding of the interaction and bidirectional effect of parents' depression

symptoms and infant temperament. The main conclusions of the study are that mothers' depression

symptoms predict infants' negative affect at both three and six months of age, and fathers' depression

symptoms predict infants' negative affect at the age of six months. And in the other direction – infants'

negative affect at the age of three months predicts depression symptoms in mothers and fathers six

months after childbirth.

The results of this study can provide the basis for the preparation of educational materials for

professionals and parents concerning depression symptoms during the post-natal period and the effect

of mothers' emotional state during pregnancy on the development of her infant's temperament during the

first months after childbirth. Parents in Latvia are still insufficiently acquainted with the concept of infant

temperament, as research in this field is at its beginning stage in the country. The results of this study

can expand the understanding of the early expressions of infant temperament and the interaction with

the parents' emotional state during the first months after the infant’s birth. It would also be advisable to

inform parents about the effect that the infant’s negative affect can have upon parents' feelings, and to

teach parents to recognize their children's temperament expressions. Familiarity with differences in

infant temperaments right after birth can help parents accept their child's temperament traits to a greater

degree, and thereby to develop a more effective interaction with them.

The questionnaires, translated and adapted to Latvian for the purposes of the study, can be employed

in future studies and after development of norms and training of professionals used as an assessment

measure in psychologists' individual work with clients. The results of this study can be used in the

professional work of psychologists, midwives, pediatricians and general practitioners, when working

with new parents or parents to-be. The adaptation of the questionnaires in Latvian is a contribution to

the approbation of the questionnaire in different cultures.

The study is subject to some limitations. The use of self-report questionnaires for the measurement

of depression symptoms at all the stages of measurement, instead of clinical interviews, can be

48

considered one of the main limitation of the study. Likewise, for the assessment of the infants'

temperament parent-completed questionnaires were used and no controlled observations or laboratory

measurements of infant temperament were employed. The study is significantly limited by the

respondents' use of the internet for the submission of completed questionnaires, which precluded any

control over the couples' discussion or ability to assure sufficient comprehension of the questions. In

similar future studies, collecting information face-to-face would be preferable. An additional limitation

of the study is the homogeneity of this sample as a low-risk group. In future studies larger samples,

including respondents from different risk groups, would be preferable so that the sample would be

representative of Latvian society at large, and there would be the possibility of comparing the interactive

effects in a high-risk and low-risk group. Of course it would be important to conduct similar research

in other sociocultural contexts, perhaps also enabling cross-cultural comparison.

To study the dynamics of parents' depression symptoms and their interaction with infants' temperament

within a broader time-frame, similar future studies should perform measurements from the beginning of

pregnancy through the infant's age of a full year or longer.

References

American Psychiatric Association (2013). Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders (5th

ed.). Washington, DC: American Psychiatric Press.

Atella, L. D., DiPietro, J. A., Smith, B. A., James-Roberts, I. (2003). More than meets the eye: Parental

and infant contributions to maternal and paternal reports of early infant difficultness.

Parenting: Science & Practice, 3 (4), 265–284.

Austin, M. P., Hadzi-Pavlovic, D., Leader, L., Saint, K., & Parker, G. (2005). Maternal trait anxiety,

depression and life event stress in pregnancy: Relationships with infant temperament. Early

Human Development, 81 (2), 183–190.

Banti, S., Mauri, M., Oppo, A., Borri, C., Rambelli, C., Ramacciotti, D., et al. (2011). From the third

mounth of pregnancy to 1 year postpartum, Prevalence, incidence, recurrence, and new onset of

depression. Results from the Perinatal Depression – Research & Screening unit study.

Comprehensive Psychiatry, 52 (4), 343–351.

Bayly, B., & Gartstein, M. (2013). Mother’s and father’s reports on their child’s temperament: Does

Gender matter? Infant Behavior & Development, 36 (1), 171–175.

Beck, C. T. (1996). A meta-analysis of predictors of postpartum depression. Nurs Res, 45 (5), 297–

303.

Beck, C. T. (2001). Predictors of postpartum depression: an update. Nurs Res, 50 (5), 275–85.

Castle, H., Slade, P., Barranco-Wadlow, M., Rogers, M. (2008). Attitudes to emotional expression,

social support and postnatal adjustment in new parents. Journal of Reproductive and Infant

Psychology, 26, 180–194.

Cohen, S. (2004). Social relationships and health. American Psychologist, 59, 676–684.

Cohran, S. V., & Rabinowitz, F. E. (2000). Men and depression: Clinical and empirical perspectives.

San Diego, CA: Academic Press.

Cole, P. M., LeDonne, E. N., & Tan, P. Z. (2013). A longitudinal examination of maternal emotions in

relation to young children’s developing self-regulation. Parenting: Science and Practice, 13,

113–132.

Condon, J. T., Boyce, P., & Corkindale, C. J. (2004). The first-time fathers study: a prospective study

of the mental health and wellbeing of men during the transition to parenthood. Aust N Z J

Psychiatry, 38 (1–2), 56–64.

Cox, J. L., & Holden, J. (2003). Perinatal mental health: A guide to the Edinburgh Postnatal

Depression Scale (EPDS). London: Gaskell.

Cox, J. L., Holden, J. M., & Sagovsky, R. (1987). Detection of postnatal depression. Development of

the 10-item Edinburgh Postnatal Depression Scale. Br J Psychiatry, Suppl, 150, 782–786.

Cox, J. L., Murray, D., & Chapman, G. (1993). A controlled study of the onset, duration, and

prevalence of postnatal depression. Br J Psychiatry, 163, 27–31.

49

Cutrona, C. E., & Troutman, B. R. (1986). Social support, infant temperament and parenting self–

efficacy: a mediational model of postpartum depression. Child Development, 57 (6), 1507–

1518.

Davé, S., Nazareth, I., Sherr, L., & Senior, R. (2005). The association of paternal mood and infant

temperament: a pilot study. British Journal of Developmental Psychology, 23 (4), 609–621.

Edhborg, M., Seimyr, L., Lundh, W., & Windström, A. M. (2000). Fussy child – difficult parentood?

Comparisons between families with a “depressed” mother and non-depressed mother 2 months

postpartum. Journal of Reproductive and Infant Psychology, 18 (3), 225–238.

Edmonson, O. J. H., Psychogiou, L., Vlachos, H., Netsi, E. & Ramchandani, P. G. (2010). Depression

in fathers in the postnatal period: Assessment of the Edinburgh Postnatal Depression Scale as a

screening measure. J Affect Disord, 125 (1-3), 365–368.

Field, T. (2011). Prenatal depression effects on early development: A review. Infant Behavior and

Development, 34 (1), 1–14.

Field, T., Diego, M., Hernandez-Reif, M., Figueiredo, B., Deeds, O., Contogeorgos, J., & Ascencio, A.

(2006). Prenatal paternal depression. Infant Behavior and Development, 29 (4), 579–583.

Fisher, J., Rowe, H., & Feekery, C. (2004). Temperament and behavior of infants aged 4–12 months

on admission to a private mother–baby unit and at 1 and 6–month follow-up. Clinical

Psychologist, 8 (1), 15–21.

Ford, E., & Ayers, S. (2009). Stressful events and support during birth: The effect on anxiety, mood

and perceived control. Journal of Anxiety Disorders, 23 (2), 260–268.

Gao, L. L., Sun, K., Chan, S. W. C. (2014). Social support and parenting self-efficacy among Chinese

women in the perinatal period. Midwifery, 30 (5), 532–538.

Gartstein, M. A., & Rotbarth, M. K. (2003). Studying infant temperament via the revised infant

behavior questionnaire. Infant Behavior & Development, 26 (1), 64–86.

Gaynes, B. N., Gavin, N., Meltzer-Brody, S., et al. (2005). Perinatal depression: prevalence, screening

accuracy, and screening outcomes. Evid Rep Technol Assess (Summ), 119, 1–8.

Gelfand, D. M., Teti, D. M., & Fox, C. R. (1992). Sources of parenting stress for depressed and

nondepressed mothers of infants. Journal of Clinical Child Psychology, 21 (3), 262–272.

Glover, V. (2014). Maternal depression, anxiety, and stress during pregnancy and child outcome; what

needs to be done. Best Practice & Research Clinical Obstetrics and Gynaecology, 28, 25–35.

Goodman, J. H. (2004). Paternal postpartum depression, its relationship to maternal postpartum

depression, and implications for family health. J Adv Nurs, 45 (1), 26–35.

Goodman, S. H. (2004). Postpartum depression beyond the early postpartum period. Journal of

Obstetric Gynecological Neonatal Nursing, 33 (4), 410–420.

Groer, M. W., & Morgan, K. (2007). Immune, Health, and endocrine characteristics of depressed

postpartum mothers. Psychoneuroendocrinology, 32 (2), 133–139.

Hanington, L., Ramchandani, P., & Stein, A. (2010). Parental depression and child temperament:

Assessing child to parent effects in a longitudinal population study. Infant Behavior &

Development, 33 (1), 88–95. Huiznik, A. C. (2012). Prenatal factors in temperament: The role of prenatal stress and substance

use exposure. In M. Zentner & R. L. Shiner (Eds.), Handbook of temperament (pp. 297–

315). New York: Guilford Press.

Kazarian, S. S. & McCabe, S. B. (1991). Dimensions of social support in the MSPSS: Factorial

structure, reliability, and theoretical implications. Journal of Community Psychology, 19

(2), 150–160.

Kerstis, B., Engström, G., Edlund, B., & Aarts, C. (2013). Association between mothers’ and fathers’

depressive symptoms, sense of coherence and perception of their child’s temperament in early

parenthood in Sweden. Scandinavian Journal of Public Health, 41 (3), 233–239.

Kulinska, M. (2006). Pēcdzemdību depresijas saistība ar priekšstatu par māti bērnībā un

pieaugušo vecumā. (unpublished bachelor paper).

Leigh, B., & Milgrom, J. (2008). Risk factors for antenatal depression, postnatal depression

and parenting stress. BMS Psychiatry, 8, 24.

Letourneau, N., Dennis, C.-L., Benzies, K., Duffett-Leger, L., Stewart, M., Tryphonopoulos, P. D., &

50

Watson, W. (2012). Postpartum depression is a family affair: Addressing the impact on

mothers, fathers, and children. Issues in Mental Health Nursing, 33, 445–457.

Liou, S., Wang, P., & Cheng, C. (2014). Longitudinal study of perinatal maternal stress, depressive

symptoms and anxiety. Midwifery, 30 (6), 795–801.

Madsen, S. A., & Juhl, T. (2007). Paternal depression in the postnatal period assessed with traditional

and male depression scales. The Journal of Men’s Health & Gender, 4 (1), 26–31. Marcus, S. M. (2009). Depression during pregnancy: rates, risks and consequences. Canadian

Journal of Clinical Pharmacology, 16 (1), 15–22. Martin, L. A., Neighbors, H. W., & Griffith, D. M. (2013). The experience of symptoms of depression

in men vs women. Analysis of the National comorbidity survey replication. JAMA Psychiatry,

70 (10), 1100–1106.

Matthey, S., Barnett, B., & Kavanagh, D. J. (2001). Validation of the Edinburgh Postnatal Depression

Scale for men and comparison of item endorsmet with their partners. J Affect Disorders, 64

(2–3), 175–184.

Matthey, S., Barnett, B., Ungerer, J., & Waters, B. (2000). Paternal and maternal depressed mood

during the transition to parentthood. Journal of Affective Disorders, 60 (2), 75–85.

McGrath, J. M., Records, K., & Rice, M. (2008). Maternal depression and infant temperament

characteristics. Infant Behavior & Development, 31 (1), 71–80.

Milgrom, J., Gemmill, A. W., Biltszta, J. L., Hayes, B., Barnett, B., Brooks, J., Ericksen, J., Ellwood,

D., & Buist, A. ( 2008). Antenatal risk factors for postpartum depression: a large prospective

study. Journal of Affective Disorders, 108 (1–2), 147–157.

Milgrom, J., Westley, D. T., & Gemmill, A. (2004). The mediating role of maternal responsiveness in

some longer term effects of postnatal depression on infant development. Infant Behaviour &

Development, 27, 443-454.

Milgrom, J., Martin, P. R., Negri, L. M. (1999). Treating Postnatal Depression: A Psychological

Approach for Health Care Practitioners. John Willey & Sons Ltd.

Meltzer-Brody, S., Boschloo, L., Jones, I., Sullivan, P. F., & Pennix, W. (2013). The EPDS-Lifetime:

assessment of lifetime prevalence and risk factors for perinatal depression in a large cohort of

depressed women. Arch Womens Ment Health, 16, 465-473.

Mӧller-Leimkühler, A. M., Bottlender, R., Strauss, A., & Rutz, W. (2004). Is there evidence for a male

depressive syndrome in inpatients with major depression? Journal of Affective Disorders, 80

(1), 87–93.

Murray, L., Stanley, C., Hooper, R., King, F., & Fiori-Cowley, A. (1996). The role of infant factors in

postnatal depression and mother–infant interactions. Dev Med Child Neurol, 38 (2), 109–119.

Muzik, M. (2010). S07 – 02 - Maternal perinatal depression: impact on infant emotion regulation and

later toddler behavior problems. European Psychiatry, Suppl. 1 (25), 58.

O’Hara, M. W. (1986). Social support, life events, and depression during pregnancy and puerperium.

Archives of General Psychiatry, 43, 569–573.

O’Hara, M. W., Wisner, K. L., Asher, N., & Asher, H. (2014). Perinatal mental illness: Definition,

description and aetiology. Best Practice & Research Clinical obstetrics and Gynaecology 28, 3

– 12.

O’Hara, M. W., & Swain, A. M. (1996). Rates and risk of postpartum depression – a meta-analysis.

International Review of Psychiatry, 8 (1), 37–54.

Paulson, J. F., & Bazemore, S. D. (2010). Prenatal and postpartum depression in fathers and its

association with maternal depression. A meta-analysis. JAMA, 303 (19), 1961–1969.

Porter, C., & Hsu, H. (2003). First-time mothers’ perceptions of efficacy during the transition to

motherhood: links to infant temperament. Journal of Family Psychology, 17 (1), 54–64.

Potapova, N. V., Gartstein, M. A., & Bridgett, D. J. (2014). Paternal influences on infant temperament:

effects of father internalizing problems, parenting – related stress, and temperament. Infant

Behavior and Development, 37, 105–110.

Putnam, S. P., Helbig, A. L., Gartstein, M. A., Rothbart, M. K., & Leerkes, E. (2014). Development and

assessment of Short and Very short forms of the Infant Behavioral Questionnaire – Revised.

Journal of Personality Assessment, 96 (4), 445–458.

51

Putnam, S., P. & Stifter, C., A. (2008). Reactivity and regulation: the impact of Mary Rothbart on the

study of temperament. Infant and Child Development, 17, 311 – 320.

Rahman, A., Iqbal, Z., & Harrington, R. (2003). Life events, social support and depression in

childbirth: perspectives form a rural community in the developing world. Psychol Med, 33 (7),

1161–1167.

Ramchandani, P. G., Psychogiou, L., Vlachos, H., Iles, J., Setlna, V., Netsi, E., & Lodder, A. (2011).

Paternal depression: An examination of its links with father, child and family functioning in the

postnatal period. Depression And Anxiety, 28 (6), 471–477.

Rothbart, M. K. (1981). Measurment of temperament of infancy. Child Development, 52, 569–578.

Rothbart, M. K. (2007). Temperament, development, and personality. Asociation for Psychological

Science, 16 (4), 207–212.

Rothbart, M. K. (2011). Becoming who we are. Temperament and personality in development. New

York, London: Guilford Press.

Rothbart, M. K., Ahadi, S. A. (1994). Temperament and the development of personality. Journal of

Abnormal Psychology, 103 (1), 55–66.

Rothbart, M. K. & Bates, J. E. (1998). Temperament. In W. Damon (Series Ed.) & N. Eisenberg (Vol.

Ed.), Handbook of child psychology: Social, emotional, and personality development (Vol 3,

5th ed., pp. 105–176). New York: Wiley.

Rothbart, M. K. & Bates, J. E. (2006). Temperament. In W. Damon & R. Lerner (Series Eds.),

& N. Eisenberg (Vol. Ed.), Handbook of child psychology: Social, emotional, and

personality development (Vol. 3, 6th ed., pp. 37-86). New York: Wiley.

Rothbart, M.K., Chew, K. H. & Gartstein, M. A. (2001). Assessment of Temperament in Early

Development. In L. T. Singer & P. S. Zeskind (Eds.),

Biobehavioral assessment of the Infant (pp. 190–208). New York: Guilford Press.

Rothbart, M. K., & Derryberry, D. (1981). Development of individual differences in temperament. In

M. E. Lamb, & A. L. Brown (Eds.), Advances in developmental psychology (Vol. 1, pp. 37–

86). Mahwah, NJ: Erlbaum.

Schoppe-Sullivan, S. J., & Mangelsdorf, S. C. (2013). Parent characteristics and early coparenting

behavior at the transition to parenthood. Social Development, 22, 363–383.

Teixeira, C., Figueiredo, B., Conde, A., Pacheco, A., & Costa, R. ( 2009). Anxiety and depression

during pregnancy in women and men. Journal of Affective Disorders, 119 (1–3), 142–148.

Thoits, P. A. (2010). Stress and health: Major findings and policy implications, Journal of Health and

Social Behavior, 51 (Special Issue), S31–S53.

Thomass, A. & Chess, S. (1977). Temperament and Development. New York: Bruner / Mazel.

Tronick, E. Z, & Reck, C. (2009). Infants of depressed mothers. Harv Rev Psychiatry, 17 (2), 147–156.

Tronick, E. Z. (2007). The neirobehavioral and socio–emotional development of infants and children.

New York, London: W. W. Norton & Company.

Voitkāne, S., Miezīte, S., & Raščevska, M. (2004). Saistība starp praktisko intelektu, psiholoģiskās

labklājības un sociālās pielāgošanās rādītājiem. (Relations between practical intelligence and

psychological well-being indicators). Latvijas Universitātes Raksti. 664, 89–121.

Zande, D., Sebre, S. (2011). Zīdaiņa temperaments un mātes kompetences izjūta sievietēm ar dažādu

dzemdību vides pieredzi (Infants’ temperament and mothers’ sense of competence in women

with diffent childbirth experience) Latvijas Universitātes Raksti, 774, 81–96.

Zande, D. & Sebre, S. (2012). Adaptation of Edinburgh postnatal depression scale and Gotland male

depression scales in Latvia. International Journal of Psychology, 47, ICP 2012 Supplement,30.

Zelkowitz, P., & Milet, T. H. (1997). Stress and support as related to postpartum paternal mental

health and perceptions of the infant. Infant Mental Health Journal, 18 (4), 424–435.

Zierau, F., Bille, A., Rutz, W., & Bech, P. (2002). The Gotland Male Depression Scale: A validity

study in patients with alcohol use disorder. Nord J Psychiatry, 56 (4), 265–271.

Zimet, G. D., Dahlem, N. W., Zimet, S. G., & Farley G. K. (1988). The Multidimensional Scale

of Perceived Social Support. Journal of Personality Assessment, 52 (1), 30–41.

Xie, R., Guoping, H., Koszycki, D., Walker, M., Wen, S. W. (2009). Prenatal social supports,

postnatal social support, and postpartum depression. Annals of Epidemiology, 19 (9), 637-643.

52

Wee, K., Y., Skouteris, H., Pier, C., Richardson, B., & Milgrom, J. (2011). Correlates of ante- and

postnatal depression in fathers: A systematic review. Journal of Affective Disorders, 130 (3),

358–377.

List of scientific publications

Publications reflecting promotional work results

Zande, D. & Sebre, S. (submitted for publication). Longitudinal associations between symptoms of

parental perinatal depression, social support and infants temperament. Baltic Jornal of

Psychology.

Zande, D. & Sebre, S. (2012). Adaptation of Edinburgh Postnatal Depression Scale and Gotland Male

Depression Scales in Latvia. International Journal of Psychology, ICP 2012 supplement, vol.

47, 30. ISSN: 0020 – 7594.

Publications related to promotional work

Zande, D. & Sebre, S. (accepted for publication). Zīdaiņa temperaments mūsdienu teorijās un

Pētījumos (Contemporary theories and research on infant temperament). LU raksti.

Zande, D. & Sebre, S. (2011). Zīdaiņa temperaments un mātes kompetences izjūta sievietēm ar

atšķirīgu dzemdību vides pieredzi. LU raksti, 774. sējums, Psiholoģija, 81-96.

Zande, D. & Sebre, S. (2011). Motherʼs sense of competence in relation to infant temperament

following home birth versus hospital birth. International Proceedings of XV European

Conference on Developmental Psychology ECDP, 521-525. ISBN: 978-88-7587-636-4.

Presentations at scientific conferences related to promotional work

Zande, D. & Sebre, S. Longitudinal changes in mothers' and fathers' perinatal depression symptoms

and perceptions of social support. 44rd Annual Congress European Association for

Behavioural and Cognitive Therapies, Hague, Netherlands, 2014.

Zande, D. & Sebre, S. Parental perinatal depression symptoms, perceived social support and infant

temperament in longitudinal associations. 44rd Annual Congress European Association for

Behavioural and Cognitive Therapies, Hague, Netherlands, 2014.

Zande, D. & Sebre, S. Zīdaiņa temperaments mūsdienu teorijās un pētījumos (Contemporary theories

and research on infant temperament) Latvijas Universitātes 71. Zinātniskā konference, Rīga,

Latvija, 2013.

Zande, D. & Sebre, S. Symptoms of depression in women and men during transition to parenthood.

2nd Annual international conference on Cognitive and Behavioral Psychology, Singapore,

2013.

Zande, D. & Sebre, S. Symptoms of depression in women and men: A longitudinal study. 43rd Annual

Congress European Association for Behavioural and Cognitive Therapies, Marrakech,

Morocco, 2013.

Zande, D. & Sebre, S. Adaptation of Edinburgh Postanatal Depression and Gotland Male Depression

Scales in Latvia. XXX International Congress of Psychology, Capetown, SAR, 2012.

Zande, D. & Sebre, S. Zīdaiņa temperaments un mātes kompetences izjūta sievietēm ar atšķirīgu

dzemdību vides pieredzi. (Contemporary theories and research on infant temperament) Latvijas

Universitātes 69. Zinātniskā konference, Rīga, Latvija, 2011.

Zande, D. & Sebre, S. Mother’s sense of competence in relation to infant temperament

following home birth versus hospital birth. 15th European Conference on Developmental

Psychology, Bergen, Norway, 2011.

Zande, D. Depression in Men: Symptoms, Screening and Treatment. Baltic Military Psychologist

Conference, Rīga, Latvija, 2011.