Deva vacijas

Ar Lattelecom padomes p r I e k s s e d e t a j u GATI KOKINU s a r u n a j a sJURIS SLEIERS un IVARS ABOLI~S

Foto JANIS SALI~S (f64)

E t aktivs sociala portalaTwitter dalibnieks.sa Ierakstus rakstat pats?

- Man te ir vesels departaments, kas tos sa-eer (smejas). Protams, pats rakstu. Piemerarn.Facebook man nay bijis laika kopt savu profilu,bet Twitter ir iespejarns noorqanizet divvirzie-nu sarunu, un tas man patik. Sis tills parada,ka digitala kornunikacija ir nomainijusi vienupatiesibas avotu, kuts visiem visu izstasta.Tagad savu stastu var izstastit katrs, un infor-rnacijas aprnaina ir daudz atraka un precizaka.

- Bet ir an ta, ka, ja kadarn nepatik, pie-meram, Latteiecom, vil)s katru dienu ierak-sta tviteri pa klauzai, un visi to izlasa.

- Ja. Bet, ja kads ta raksta, tad visdrizaktam ir kads iemesls un, iespejarns, kaut koLattelecom dara nepareizi. Ja rakstttajs paliekdestruktivs un runa mulklbas, tad visi vinulenarn izsledz, bet, ja vi!)s ir kritisks un intere-sants, vi!)a klausas,

- Socia lie tikli jums ka liela uznemumapadomes vaditajarn ir an aktuats biznesainstruments?

- Man tas vairak ir aktuali ka pilsonim, unsos tiklus saku lietot ka pilsonis. Tas, ka esmuamata. uzliek zinarnu atbildibu. tacu. ja qcdl-gi, tad ari ieprieks esmu meginajis uzvestieska atbildigs pilsonis un neko tadu Ipasi ne-piernerotu neesmu rakstljis. Bet korporativajabiznesa tas. protams, palidz.

- Esat cilveks, kas ar [aunajam komunika-cijarn ir uz tu?

- Ja, ja, ja, man patik tehnoloqijas. Sa vazi!)a ta nay nejausiba. jo saku ka profesio-nals fizikis un petnieks. Cietvielu fizika, kuradarbojos, bija saistita ar eksperimentiem untehnoloqijarn, pats proqrarnrneju. pats lodejurnikroshemas un pats ar izqatavotajarn iekar-tam stradaju. An stradajot banku sfera, ir bi-jis jasaskaras ar tehnoloqijarn, jo, pierneram,nonsbonk« biju bankas tehnoloqiju dalas vadi-tajs un an Parex esmu piedalijies tehnoloqiskorisinajurnu izveide - internetbanka, karsu ap-strades sistema ir tapusas ar manu lldzdaltbu.

- Parunasirn par jusu pagatni, un, cik zi-narns, macijaties jus fizikos,

- Ta manas dzives dala bija interesanta.Mactjos Rigas 39. vidusskola, tas mani intere-seja un olirnpiades patika uzvaret pirmo videni.

omunisti mums macua, ka kapitalists ir bledigs, zagligs un negodTgs tips.Tagad visi esam kapitalisti un daram. ka mums macTja?!» neilgi pee intervijas

KLUBAM sava Twitter profila ierakstTja Latte/ecom padomes priekssedstaisGatis Kokins. Latte/ecom ir viens no retajiem valsts uznernumiern, kuros ir saglabata

politiska padome, un Kokins arnata nonaca gan kompetenees, gan specigaspolitiskas aizmugures (SCP) de] Pirmais vi~a lielais parbaudliums bOs Latvijas

digitalizaeija, kura bez TV draud atstat tokstosiem valsts iedzTvotaju.

- Tiesi fizika?- Man bija tris virzieni, biju veiksmigs fizi-

ka, rnaternatika un biologija. Bioloqija pat bijuMaskava uz vissavienibas olimpiadi,

- Kura gada?- Tas vareja but 1983. gads.- Bijat specigs tikai eksaktajas zinatnes?- Pietiekami labi rakstiju an sacerejumus.

vispar skolu pabeidzu ar zelta medalu un pie-cinieki bija visos prieksrnetos. Tiilak jau bijaizs~irsanas starp fiziku un bioloqiju - izvelejosfiziku, uzreiz ieklaujoties petnieciskaja darba.

- Jau pirrnaja kursa?- Ja, mans darba vaditajs bija Ivars Lacis,

nenormali cienijarns fizikis. kurs plasak pazis-tams ka bijusais Latvijas Universitates rektors.Saku darboties ka petnieks, un lietu loqikabutu novedusi pie ta, ka tagad es bOtu fizikaszinatnu doktors.

- Kada sfera?- Cietvielu fizika, petiju stiklu fizikalas ipa-

sibas apstaklos, kad tie tiek paklauti lielarn ra-diacijas dozam, Normali tados qadijurnos stiklipaliek melni. Ja rnes te netalu uzspridzinatuatombumbu, lielaka dala sis ekas stiklu izlido-tu, bet parejie paliktu melni un necaurspidiqi.

- Kapec Cemobila un Pripeta stikli naykluvusi melni?

- Tapec, ka tis sanerna parak mazas radia-cijas dozas. Un attieeigi viens no petijumurnerkiern bija panakt, lai stikli nekrasojas, unsaprast, kade] tie paliek melni.

- Kadel to vajag panakt?- Kosmosa kuqiern. rnilitarajarn sferam un ta

talak. Pee butibas runa ir par loti fundaments-lam fizikas lietarn. kas ir interesantas un kuruizprasana [auj pavirzities talak an citas zinat-nes nozares,

- Esat veicis kadu nozimigu atklajumu?- Man kopa ar Ivaru l.aci ir vairakas publika-

eijas, Google tas var atrast. Mes stradajarn arsvina fosfata stikliem, kuriem ir cerija piejau-kums. kurs siern stikliem [auj but izturiqakiernpret radiaciju.

- JOs tagad vel varetu atgriezties petnie-ciba?

- Pee viena diviem gadiem rOpigas qrarnatulastsanas es varetu atsakt.

- Tada velme nekad nay uznakusi?- Ir. Bet jabut realistarn - man ir

pietiekami liela qimene, un, stradajot zinat-ne. es visdrizak to nevaretu apqadat (GatimKokinam ir pieci berni - red. piez.). Turklatnay ta, ka izskirsanas par karjeru ir tikaimerkantila, es tomer aizqaju tada sabiedriskiaktiva virziena, un sabiedribas atttstibu labsfizikis nevar ietekmet tik tiesi, ka to tagadvaru es.

Padomju laikos fizika bija skaista ar to, katur nebija nekadas ideoloqijas, Universitatesllrnent rnes lasljam visas arzernju publikacijas,mums viss bija pieejams. Ta bija ideoloqijasnepiesarnota, skaista vieta, kur viens sapratiqscilveks vareja likt lieta savu intelektu. Bet tadiespejas kluva daudzskautnainakas. sakas kapi-talistiskas ekonomikas buvesana. un likumsa-kariqi. ka ta sakas ar bankarn,

- Ka jus nokluvat banku sfera?- Man bija kursabiedrs, kuru tagad pazistam

ka Girtu Rungaini. Vi!)s an ir fizikis.- Ko vil)s petija?- Ja nemaldos, bija specializejies spek-

troskopija, proti, vi!)s petija vielu sastavu arspektroskopiskam rnetodern. Un kopa ar ViliKriStopanu un Anatoliju Bliku Girts nodibinajavticijos-Latvijas banku, un mes, viena tada fizi-ku blice, tur aizgajam.

- Vil)s jus uzaicinaja?- Ja.- Pirmo darba dienu ateeraties?- Ateeros. Jekaba iela bija banka, kura qall-

gi neizskatijas pee bankas mOsdienu izpratne.tur bija tada operaciju zale un divi kabineti,kuros visi pietiekami draudziqi sedejarn. Visibijarn gados loti jauni, tikai atseviskas qrarnat-vedes bija ar pieredzi.

- Cik jums tolaik bija gadu?- (Doma.) Divdesmit sesi.- Ka nokluvat Parex?- Parex nokluvu diezgan triviala veida -

Krasovieka kungs man izteica labaku piedava-jumu. Tas bija 1997. gads, un likas. ka vajagparrnainas. To pieeju visu laiku esmu saqlaba-jis - kad jutu, ka esmu iesedies kada vieta parilgu, saku dldities.

- Kads ir tas cikls, ko vienam cilvekamvajadzetu viena vieta pavadit?

- Padomju Savieniba dornaja un Japanadoma, ka viena vieta jastrada visu muzu,Arnerika uzskata - ka tie ir trts lidz pieei gadi.

KLUBS FEBRUARIS 2010 25

GAT 15K a KIN 5

asodior; atceros, ko darlju bndi, kad pee gadaman piezvanlja Dienas biznesa zurnaliste unpa teica par bankas parnemsan U, - ta ja mir khedu brokastis un man iespruda kumoss kakla

- Un ka jus dornajat?- Man nay tadas eietas teorijas. Vados pee

izjutarn. Parex nostradaju desmit gadu, lidz2007. gada nolecu no visiem vadosajiern ama-tiem. Dornaju, ka te baiqas aksiomas nay, tasir jautajurns, vai ir iespejarns darlt dazadusdarbus, mainit kompetenei un macities kautko jaunu. Parex man izdevas izjat pa loti dau-dziem virzieniem - ko tik es tur nedariju, sakuar ieksejo reviziju. pee tam biju rnarketinqavaditajs, tad biju privat banking dibinatajs unbeiqas faktiski mana qalvena rupe bija ekspan-sija uz Vaciju un Zviedriju, kas bija veiksmiga,un uz Japanu, kas bija neveiksmiga.

- Kapec neveiksmiga?- Atverarn parstavniecibu Tokija, bet nespe-

jam uztaustit biznesa dzislu, bija maz klientu,noguldijumu apjoms neauga, un verarn eiet.Ta ir norrnala biznesa prakse - strauji reaqet,Vaeija atverarn filiales Berline, Harnburqa unMinhene, gada laika savacot 100 miljonus latu,l.atvija tas bOtu prasijis daudzus gadus. Turklatvaeiesi neteica - ka mums pietrOkst vienasAustrumeiropas bankas. Zviedrija atverarniesStokholma, Malme un Geteborqa, izaugsmebija lenaka, bet stabilaka.

ELerte kluvusi sociata- Cik ilgi esat Latte/ecom?- No perna gada 25. novembra.- Kas seit ir dararns?- Seit ir citadi. Divlimenu parvalde ir pie-

tiekami interesanta un neaizstajarna lieta, koplasaka publika, iespejarns, lldz galam nay ap-zinajusies. Principe ta lieliem uznernurniern irlaba prakse.

- No cik sakas liels uznemums?- Tas ir sarezglts jautajurns. Katra ziJ;la

skaidri janodala menedzrnenta atbildtba. stra-tegiska vadiba un akcionaru interesu aizsta-vlba. Un padome to dara. Latte/ecom qadiju-rna, protams, ipatniba ir taja, ka to kontroleLatvijas valsts ar visiem no ta izrietosajiernriskiem. Izaicinajurns bija taja, ka, izpetot si-tuaciju, redzeju - te nekas nay saiakarets. Tasir viens no vertiqakajiern uznemumiern valsti,un kardinajurns no politikiem ir bijis un bOs.

- Daudz runats par padomju politizactju.Ka ir seit? Nav ta, ka bus velesanas, pie va-ras naks cits politiskais speks un jus uzreiznomainis?

- Mans ligums nelauj tik vienkarsi mani at-laist.

- Kads jums ir llgums?- Uz sesarn lappusern. (Smaida.)- Uz cik ilgu terrninu?- Uz trim gadiem. Skaidrs, ka kaut kadu ie-

meslu de~ pats varu pienernt lernurnu atkapties,tapat ligums dod iespeju mani atcelt, ja sakuvan us.

- Kadus podus jUs varat sakt varit?

s

- An ieprieksejais padomes priekssedetajsStrautrnana kungs te nostradaja ilgi.

- Kapec viJ;ls aizgaja?- Tas ir pensijas jautajurns, viJ;ls ir pozitivs

kadrs. Bet, kas attieeas uz politisko kontroli,ir mums padorne locek]i, kas ir tiesi saistlti arvaldosas koalicijas partijarn.

- ViJ;li ir profesionati un sava vieta node-rtgi?

- Vismaz viens no viniern ir noderiqs un pro-fesionaLs.

- Kurs?- LOk (k/use un tad leni iedzer lielu udens

maLku), un ta loma ir tiesi tada - koalicija eil-veki eits eitam neuztieas un partiju parstavjiuzrauga eits eitu, ka an mani. Tas ir labi uzne-mumam un labi valstij, jo darijumu. kas klajineatbilst sabiedribas interesern. te nay iespe-jams paveikt. Tas ir garants, un tas rnaksa kautkadu naudu. Uznernuma naudu, nevis valstsnaudu.

- Bet art jus neesat politiski tirs, jumsaiz muguras stay SCPo

- Pirmkart, man nepatik forrnulejums poli-tiski tirs, es nedornaju, ka saistiba ar partiju irnetirtbas pazime, butu labi, ja visi pilsoni butupolitiski pozicionejusies un saprastu, kadu po-litiku vini atbalsta. Ir tiesi otradi - vajadzetu,lai cilveki bOtu netiraki, ka jOs sa kat, tas tikaipalldzetu sakartot politisko vidi. Otra lieta -es neesmu izstajies no SCP, es tikai vairs ne-esmu tas priekssedetajs. Turpinu bOtu partijasbiedrs un an nakotne dornaju tads but. Tasman isti netrauce.

- SCP kopa ar citarn partijam un SarmitiElerti veido apvienibu Vienotfba.

- Es piedalos sajas diskusijas, un Vienotfbabus speciqs bloks - tur noteikti bus SCP, PS,JL un Sarrnite Elerte ar virkni savu domu-biedru.

- Kada statusa tur figures Elerte?- To marta lems kongress. Bet nedornaju,

ka tas ir svariqakais jautajums, svariqakais, kavi na ir gatava atbalstit vienotibu.

- Bet SCP tacu ir tada ka nedaudz social-demokratiska pozicija.

- Ne, rnes esam socialliberali, un ta ir rnilzi-ga atskiriba. Un?

- Elerte, s~iet, izjut riebumu pret jeb~a-du politiku ar kreisu vai sociatu ievirzi. Istinay skaidrs, ka varesiet kopa stradat,

- Dornaju, varesirn loti bnni5~igi. Cilvekimainas, an es gadus tris atpaka] biju neokla-siskais liberalis, un skaidrs, ka avize Dienaaqrak parstaveja qaleji liberalu viedokli. Bet,analizejot notiekoso, lasot qrarnatas un megi-not rakties dzilak, [oti daudzi no mums atietno prirnitivarn tezem, Elertes kundzes attiek-sme pedeja laika ir bOtiski rnainijusies, vina irkluvusi sociali liberalaka.

Un an sarunas partiju starpa ir produktivas,dis usija rodas taisniba, un ir acim redzams,

ka partiju viedok]i radikali strauji satuvinas, Tair nerunasanas problema.

- Bet varbut, ja jus runatu ar TP un ZZS,art jums butu lidzigi viedokli, Varbut poli-tiskie speki vienkars! cits ar citu neruna untikai tur aizdornas?

- Politika ir vairaki aspekti, viens ir tiripolitoloqiskais - kada ir mOsu attieksme pretimigrantiem, gejiem un par valsts iejauksa-nos ekonornika, kas ir diskutejarni. un otrs.kur domstarpibas ir neatrisinarnas, - politi-kas izrnantosana savtiqarn interesern. Ta nayunikala paradtba, ta ir sastopama Vacija un irsastopama ASV. Un esmu pilnlgi parliecinats.ka no ta neizbeqs ari vienotiba. Bet tam ir ja-but bediqarn iznernurnarn, nevis visparatzitaipatiesibai.

- Jus nakat no Parex bankas, un ta ir ban-ka, kas vienrner tureta aizdomas par slepe-nu politiku atbalstiSanu.

- Skaidrs.- Tas jums nevar atspeleties?- Pats tur neesmu piedalijies. esmu bijis

specialists, kurs strada saja banka. Neviens ne-var parrnest, sakot - Kokins ir nacis pie manisun lieis veikt politiskas rnanipulacijas vai neli-kurniqas darbibas. Meginajums vertet cilvekuspee vinu bijusajarn darba vietarn ir tuvredzlgs.Ne jau tapec, ka kads ar kadu kopa ir stradajis,viJ;ls ir 50 ideju, vertibu un ietekmes nesejsvisu atlikuso dzivi.

- Bet jautajurns tacu ir logisks.- Ja, ir. Un atbilde - man ar to nay bijusi

saistiba.- Cik tuvas bija jusu attiecibas ar Valeriju

Karginu un Viktoru Krasovicki?- Mums bija loti labas attieeibas.- Un kadas ir tagad?- An labas, esmu paris reizu satieies ar

abiem.- Kada gaisotne bija Parex banko

2007. gada, kad to parnetat?- 2007.gada ta bija nenormaLi plaukstosa

banka, nekada krize vel nebija pie apvarsna,un mana aiziesana bija saistita ar to, ka jutossevi izsrnelis. Sava ziJ;la biju saistijis ceribas arto, ka varbOt bankai radisies jauns akcionars,bet tad sapratu, ka ta netiks pardota.

- Bankai bija reals pircejs?- Ja, vairaki,- Kuri tie bija? ALfa banka un Pjotrs

Avens?- Es nezinu, es nepiedalijos taja procesa.

Menedzmenta kornanda sevi vairak neredzeju.ar atseviskiern koleqiern vairs neqribeju stradatkopa un aizqaju no ambiciozas, plauks osasbankas. Un ka sodien atceros, 0 dariju bridr,kad pee gada man piezvanija Dienas biznesazurnaliste un pateica par ba s - r e -nu, - raja mirkli edu ro is _ "'an:esda u oss ka La, jo oar -

- Bet pal1)ema taeu

«Lars ir jadevalve,»KLUBA galvenajarnredaktorarnJ urim leieram unzumiili lamIvararn Aholi,)amsaka Lauelecompadomeprieks 'edeliijsCalis Kokins.

- (Domo.) Ja, ja, jL, Es biju SCP talka, cir-tu krurnus Stokenberga lauku ipasurna. atbrau-cu majas, izqulejos, piecelos un zvanija zur-naliste, Un uzreiz pee tam naca uzaicinajurnsatgriezties Parex.

- Bet to, ka Parex banku parnems, visitacu zinaja jau nedetas divas Ieprieks, visipar to runaja,

- Ja, zinaja, bet man likas, ka tas viss irnereali un gan jau vini atradis trukstosos 100miljonus. Jo - kas ir 100 miljoni?

- Minejat, ka esat vel paris reiZu ticies arbfjusajiem Parex vadltajiem - kadas temasapspriedat?

- (Jlgi kluse.)- Runajat par vecajiem labajiem laikiem?- Par vecajiem labajiem laikiem, par kaut

kadarn idejarn uzsakt jaunu biznesu, bet ne-esam nekada veida ne par ko vienojusies.

- Vi!)i, vadot banku, pielava kadas k~O-das?

- Ja jautajurns ir par to, vai vini darija kautko noziedzigu, - mana dzila parlieciba ir, ka.protams, ne. Ja runajarn par to, vai vini varejakaut ko izdarit labak, tad, protams, ja. Ja irjautajums, vai es vinu vieta rikotos citadi, -ja, es rikotos. Lai konkuretu tirgO ar zviedrubankarn, vajadzeja nernt auqstakus riskus, unvini to darija. Un lielu satricinajurnu qadljurnariskantie biznesi cies visvairak. Vel dazus ga-dus atpaka], analizejot Lattelecom bilanci, manskita - arprats, kapec sadam uznemuma ir tikliels kapitals un tik mazs aiznemums, tas tacu

av izdev'igi akcionariern. Bet sodien redzam,

ka tas ir faktiski vienigais uznernurns, kas 50-gad var planet lielas investicijas tapec. ka nayne no viena aiznernies. Tas ir tads retorisksjautajurns.

- Vai valdiba, parnernot Parex, visu izda-rija pareizi?

- (Jlgi kluse.) Nebiju klat. bet visdrizak par-nernot kaut kadus nosacijurnus vareja panaktlabakus, taja skaita, iespejarns. kaut kadupapildu akcionaru atbildibu un an papildumotivaciju. Bet vislielakos zaudejurnus valstijnodarijusi nevis bankas parnernsana, bet neiz-lerniba, kas verojarna pedeja laika.

- Ta neiztemtba ir no Nila Melngai~a pu-ses?

- Ne, no valdibas puses. Melngailis un val-de ir izdarljusi visu, kas jadara, - izdevumi irsarnazinati neiedomajarnos aprneros, lielakajada~a poziciju par vairak neka 50%. Vir;Jiir sa-stadijusi restrukturizacijas planu, ka bankusadalit divas dalas, bet paslaik ir lielas prob-lemas akcionaru un valdibas puse, jo izskatas,ka valsts kaut kadu iemeslu de] nevar vienotiesar ERAB. Un, ja vini nevienosies, tas atkal no-zimes, ka valstij bus jaiernaksa papildu naudakapitala, kas atkal ir kadi 100 miljoni nodoklumaksataju naudas, kas noteikti loti «ieprie-cinas» veletajus. Tapat vienigais cilveks, kasstrada pie bankas pardosanas jautajuma, irMelngailis, tur nay izlernrqas valdibas koman-das, un lidz ar to an veiksmiga restrukturizaci-ja nevar notikt. Nav jau jautajurns - vajadzejavai nevajadzeja pamernt Parex. Jautajurns irpar to, ka, ja ir pienernts lernums, tad process

janoved lidz galam. Pedeja pusgada laika estur redzu arpratigu neizlemibu. un tas rada lie-lus zaudejurnus valsts budzetarn.

- Kurs ir neizlemiqs?- Jautajurns ir par padomi, tur ir padome,

kura sastav no koalicijas partneriem, un vinivienkarsi nebalso par tiem lernurniem. Kur irproblema, es nezinu. VarbOt ir jaatlaiz vienapadome un jaiece] nakarna. Bet ir vel vienaproblema - ta ir banka ar 3 miljardu akti-viem, to rnenedze vaditaji ar vairaku tukstosulatu lielu atalgojumu, bet padorne cilveki pardarbu sanern. iespejarns. dafus simtus latu.Un, ja ta padorna no individa viedokla, - ka-pee vinarn nernt risku? Lai pienemtu atbil-dig us lemurnus. cilvekam jabut motivetarn,citadi vir;Js kartejo reizi paskatas un pasa-ka - site punktu vel vajag turpinat uzlabot.Un viss, nekadas atbildibas. Lidz ar to, ja irvelesanas, lai tiek pienernti atbildigi lemurni,padomes locekiiern ir jabut rnotivetiern.

- No cik tada darba sakas rnotivejoss at-algojums?

- (JIg; domo.) Vienam bankas padomespriekssedetajarn vienus 5000 latus uz papiravajadzetu sanernt.

- Jus neaicinaja Melngai~a vieta?- Ne.- Ja aidnatu, butu gajis?- (JIg; domo.) Mani neaicinaja an tapec, ka

mana saikne un laba paziSanas ar Kargina kun-gu rada kaut kadu viedokli, ka es butu parsta-vejis vina, nevis jauno akcionaru intereses. Untas ir saprotami un godigi.

KLUBS FEBRuARIS 2010 27

N U M U R A

Jadevalvepee iespejas atrak

- Kada ir jiisu nostaja lata devalvadjasjautajuma?

- Esrnu, protarns, sis rnonetaras politikaspiekritejs - kopa ar Jani Osleju un virkni do-mubiedru. Bet seit stingri janodala mana pilso-niska pozicija no mana amata. Ka amatpersonaesmu neitrals,

- Ko tas nozirnetu izverstak?- (NoelSas.)- Vai devalvacija jau ir nokaveta?- Protams, butu bijis daudz efektivak. ja sis

darbibas bOtu notikusas 2008. gada rudeni.Bet nekas nay nokavets, Jautajurns nay parto, vai viena vai otra strateqija novedis pieuzplaukuma. Skaidrs, ka gan esosa. gan deval-vacijas strateqija novedis Latviju pie uzplau-kuma. Jautajurns ir, cik atri tas notiks un cikdaudz kopprodukta rnes saja procesa pazaude-sim. Un tur visi aprekini rada. ka. protarns, de-valvacijas ce~s Latvijas ekonomikai bOtu daudzmazak traurnejoss par to rnokoso Golqatascelu. ko ejam tagad.

- Devalvacija butu laba an tagad, pee vi-siem veiktajiem sarnazinajumtern?

- Bet tie sarnazinajurni nay bijusi efektivi!Piernerarn. visi cereja, ka bus ieverojarns algusarnazinajurns un deflacija, bet ta spitigi irmaza un algu samazinajurna vieta redzam bez-darba pieaugumu. Lidz ar to nekas nay noka-vets, vienkarsi, ja 2008. gada beiqas efektivaisdevalvacijas apjoms bOtu bijis pie 40%, tadtagad tur bOtu nepieciesarni tikai 25-30%.

- Kas Latvijas Bankas vaditaju IlmaruRimsevicu attur no devalvacijas veiksanas?

- Vi!)s sai doktrinai nepiekrit.- Kapec Rimsevics nepiekrit sai doktri-

nai?- JOs qaidat no manis kadu sazverestibas

teoriju?- Jums noteikti ir says viedoklis.- Ir vairaki iespejarnie skaidrojumi.

Ekonornika ir dazadas reliqijas, un vi!)s irstingrs neoklasiskais ekonomists. Ta ir vienalieta, tur jau tie argumenti nestrada, pasaulevisu laiku notiek diskusija starp neoklasikiernun keinsianistiern. Otra lieta - ir jautajurns parCentra/as bankas lomu. Kad krize bija Francija,vini pielava loti lielus budzeta deficitus, kasparsniedza visus Mastrihtas kriterijus, un zur-nalisti jautaja Francijas Centroios bankas pre-zidentam - ka tad ta, jus tacu parkapjat visuslikumus. Un vi!)s teica - nu ja, diernzel nakasparkapt likurnus, bet. ja rnes to nedarisim.Francijas rupnieciba kolapses, un to es nevarupielaut ka Francijas pilsonis; mans uzdevums,protams, ir nodarboties ar cenu stabilitati,bet man galvenais fokuss ir redzet to, kas no-tiek aiz loga. Ja mes paskatarnies uz LatvijasBankas nostaju, tad biedejosa atzina ir tada,ka vinus neinterese, kas notiek aiz loga, patja te vairs zale neaug. Tas ir biedejosi, un zel,ka Latvijas Banka par savu misiju uzskata tikaistabila valutas kursa uzturesanu. Iespejams,Centraiiis bankas vadiba ktudaini saprot savulomu tautsairnnieciba. Un jautajurns - kurs uz-rauga Latvijas Bankas valdi. Tur ir loti vaja pa-dome, un Latvijas sabiedriba un Saeima nedodiotvijas Bankai to zinu, kas tai bOtu jaded.

- Un kas ta ir par zinu?- Par to, kas ir prioritate, Ja prioritate ir

tautsaimniecibas attistiba, tad bOtu jaizrnan-to monetara politika. Paslaik mes izmantojamtikai fiskalo politiku, mes rnokarn nodoklu

28 KLUBS FEBRUARIS 2010

G KOKINS

sistemu, lai gan varetu rnanipulet gan ar va-lOtas kursu, gan ar procentu likrnern. Paslaikmums so instrumentu qluzi vienkarsi nay. Un,kas vel ir divaini. - paskatarnies, kas notiekGriekija, tur ir ieviests eiro. un viniem ir lotilidziga tekosa konta krize ka l.atvija.

- Un vinus ir devusies glabt visi, iznernotEiropas Centrtila banku.

- Ja. Ta ka dorna, ka eiro ir kaut kads gla-bi!)s, ir stipri diskutabla. Viniem nay nekaduiespeju, vini ies Latvijas pedas, vini ies caurilqstosu recesiju un deflaciju. Bet Latvijai irdivas iespejas - Griekijas scenarijs un valOtaskursa korigesana.

- Bet pee velesanam devalvacija tacu no-teikti vienalga bus.

- Ko nozrrne bOs? Ta ir [oti atkariga noCentralas bankas lernurna, Centra/a banka ir ne-atkariga - ka lems tas valde, ta ari bus.

- Bet valdiba tacu var piespiest centratobanku spert sadu soli?

- Ka?- Dramatiski palielinot terinus.- Mes nesen redzejarn, ka Argentinas prezi-

dents neveiksmigi meginaja pies piest Centraiobanku izmantot rezerves arejo paradu seqsa-nai. Ne, vispar valdiba to nevar. Bet ir vairaki

Cali KokinParex bankii ir

slradiijis ganValerija Kargina

un ViktoraKrasovicka

vadlba, gan lad,kad val ts to jaubija pfu·IJemusi.

iernesli, kade] Centrala banka varetu mainitsavu viedokli, un viens no iemesliem ir donoruviedoklis. Bet es ari saprotu donorus, kuri nacaar skaidru aprekinu, ka devalvacija ir labakaisscenarijs, bet piekapas Latvijas suverenajai qri-bai to nedarit. viniern vajadzeja norrnalu po-ligonu, kur izmeginat. ka tas ir, kad tados ap-jomus jakonsolide budzets, bez iespejas deval-vet. Mes pasi uzprasijamies uz tadu poligonu.

- Mes esam veiksmigs vai neveiksmigseksperiments?

- Dornaju, veiksmigs. Neveiksmigs butu tad,ja Saeima stavetu bez logiem un izdedzinata.

- Grie~i drosi vien butu nodedzinajusi.- Mes bOsim maclbu qrarnatas, un skaidrs.

ka si politika nesis auqlus un mes iziesim nokrizes, - jautajurns tikai, ar kadu kopproduktu,kadu algu kritumu un kadu dztves lirneni.

- Kad mes iziesim no krizes?- Ja nemainisim rnonetaro politiku, tad tas

bus kaut kads 2012. gads.- Bet ja mainisim?- Tad 2010. gada. Devalvacija dod loti

strauju impulsu.- Bet tagad jau ir 2010. gads, lidz veLesa-

narn diez vai devalves, un tad jau bus piena-kusas 2010. gada beigas.

- lzmantojot monetaros instrumentus,efekts ir sasniedzams pari rnenesu laika. Bet esnebu u tik optimistisks, ka velesanas bus kautkada robezskirtne. Iacu, ja diskusija ievirzftospozitivi, to varetu izdarit jau rnaija.

- Ar starptautiskajiem aizdevejiem sadar-biba ir jaturpina, vai iespejams an dts eels?

- Tas ir sarezqits jautajums, Es nepiekritusazverestibas teorijarn, ka vini ir ienaidnieki,as atnakusi rnus neokolonizet un kaut kada

veida rnocit. SVF dibinasanas merkis ir restruk-turizet tas valstis, kuras nespej pildit savassaistibas pret donoriem, proti, vinus pee buti-bas visai maz interese, pie kada kopproduktames nonaksim, vinus interese, ka restrukturizetLatvijas naudas plus mas, lai ta varetu apkal-pot savus arejos paradus. Viniern neko nevajagparmest, vini dara to, kapec ir dibinati.

- Mes varam pienernt tadu lernumu ka de-valvadja bez aizdeveju piekrisanas?

- Bet ta ir vinu rekornendacija. vini atbraucaar sadu priekslikurnu. Tikai tur ir jadorna, kodartt ar paradiern, ka to kornpenset bankarn,tas ir nenormali sarezqtts darbs, bet sa darbaauq]i butu labaka ekonorniska situacija.

- Kad sasniegsim daudz piemtneto bedresdibenu?

- Nezinu. Kaut kadas pazfmes paradijas jaupagajusa gada beiqas, Turklat tad, kad uZJ;1e-mumiem saks iet labak, iedzivotaju pirktspejavienalga turpinas kristies. Tapec, ka pie tikliela bezdarba uznernumi vares pienernt darbajaunus cilvekus ar zernakarn alqarn, un pirkt-spejas bedres dibena soqad vel nebus,

Nakotne ir lnforrnaclia- Ar Nilu Melngaili par Lattelecom esat

runajusi?- Ja, nedaudz.- Jums tada rokade ir sanakusi, Jus no

Parex uz Lattelecom, viJ;1sno Lattelecom uzParex.

- Es vinarn vaicaju par pieredzi, un nedaudzrunajarn an par Blackstone piedavajurnu. Betdcrnaju, ka tur vairs nay jeqas iedzilinaties, jotas ir aizqajis vilciens, sadu piedavajurnu reali-ze vairs nay iespejarns.

- Kapee?- (I1gi doma.) Tapec. ka ir cita vadtba un

cits skatijums. Un daleji tapec, ka gan Latvijaslciba, gan Latvijas sabiedriba skaidri paradi-

ja, nay gatavi tadiern risinajurniern ka ma-og ent buyout.

- Tapee, ka nesaprot, ko tas nozime?-a ir viena lieta. Bet otra - laikam mes

ie rasam zinarnu caurspidlqumu. Un vienrner'r '2 -jums, kas tur stay apaksa, - vai me--ecnents to perk sev vai kadarn citam. Un

a e gadfjuma Nila pituist; nebija so jau-ie iekarni izskaidrojusi.

- il)s pirka sev vai kadarn dtam?- "as 'aprasa ilam, bet dornaju, ka sev. Tas

~iL ":eta s. Pa lielam var pirkt an kadarnc2- ' . sabiedribai japaskaidro, ka tas nay. 'e '~3S 'z - die nests.

- ' altic gadijuma Bertolds Fliks visu• a -rto savu vestijumu, bet sabiedriba

'e a a vil)am isti netic,-:::2 a'gi ticu. Kapec jus domajat, ka

::25 -~ - uZJ;1emums?Tikai domaju, viJ;1s_ -"'5, vil,lam ir vismaz viens partneris, lai

;=- -~' , a so partneri saue. Es tikai doma-~_ - '"5 nay Krievijas pilsonis. (Posmoida.)

'evijas pilsoniba butu kads minuss?- - 'acijas biznesa galigi ne, bet teleko-

rnunikaciju biznesa viens suvereni, nacionalidornajoss veletajs neqribetu, lai vina sarunasklausas bijusas okupetajvalsts parstavji.

- Jusu ienakumu limenis kops aiziesanasno Parex nay butiski krities?

- Par laimi, man ir izdevies but dalu ipas-niekam atseviskos uznernurnos un esmu nodro-sinats tik talu, ka neesmu atkariqs no algas.Paslaik Lattelecom padomes vadttaja alga irmazaka neka bija Parex, bet tas nay tik lielskriterijs, mani vairak interese darbibas jeqa.

- Kas ir tas, ko Lattelecom darba daratikdiena?

- Jarupejas par uznernurna strateqiju, jaap-stiprina budzets un jaapstiprina darijumi, kuriir virs noteikta limita. Tiekos ar strukturvieni-bu vadttajiern. vini man stasta, ko dara, bet esviniern nesaku, ko vajadzetu darit. Ja nonakupie kaut kadarn atzinarn. kas butu jarnaina uz-nemurna. tad dodos pie valdes priekssedetaja.

- Un vil)s var jums neklausit?- Protams.- Un vil)s to dara?- Tas ir vina pilnvaras, vinarn ir galfgais

lernurns. Valdes priekssedetajarn ir parakstatiesfbas, un, ja padomei rodas sajuta. ka valderikojas nepareizi, vienfgais, ko ta var darit, iratcelt valdi. Un tas ir pareizi, ta ir norrnalaprakse, jo viJ;1sir lidz galam atbildfgs.

- Sarunas ar TV3 jus an nepiedalijaties?- Ne, nepiedalijos, sarunas un biznesa da-

rijurnos neiesaistos. Lai gan ir jau laiku palaikam tads vilinajurns pielikt roku pie iz-pildvaras. Bet tas ir janodala, to mes redzamLatvenergo, kur padomes vairs nay un neviensnepilda akcionaru funkciju. Situacija, kad tosak pildit rnenedzrnents, ir bistama. Un anfinansiali tas dividendes, ko Latvijas valsts ne-sanern tapec, ka Lattelecom rnaksa mums algu,neatsver potencialos riskus.

- Jus ka uznemurns gatavojaties iespeja-mai devalvacijai?

- Mes ka uznernums. par laimi, neesam tikloti paklauti devalvacijas riskam, jo mums nayatverto pozfciju. An bankarn, pa lielam, ir aiz-vertas pozicijas, devalvacija uz tam neatstatunekadu tieso ietekmi. Problema butu klien-tiem, problema butu tiem uznernurniern, kuri iraiznernusies eiro un strada latos, ja nenotiktukreditu valutas restrukturizacija. Lattelecomienernurni ir latos, izdevumu sadala neliela undevalvacijas rezultata iespaids uz pelnu butuneliels.

- Cik procentuali Latvijas iedzivotaju irjusu klienti?

- Mums ir kadi 40% no visiem interneta lie-totajiern. maksas televtzija musu tirgus dalair kaut kadi 8%, bet fiksetajos telefona saka-ros - 92%,

- Telekartes kads vel izmanto?- Telekartes izmanto maz. Bet valdiba grib,

lai rnes so pakalpojumu sniedzam. Sobnd mo-bilais telefons ir vairak neka 90% majsaim-niecibu, fiksetais telefons - 40%. Savukarttelekarsu bizness ir tik rnarqinals, ka netiekieklauts pat padomei domatajos menedzmentaparskatos.

- Valsts grib, lai jus to dotejat?- Valsts ta uzskatija visus ieprieksejos ga-

dus. Tagad mes par to runasim.- Tie telekarsu auto mati var pazust?- Ir nepareizi domat, ka visi telefona au-

tomati nenes pelJ;1u. Lattelecom ir pietiekamidaudz aparatu, kuri nes pe!J;1u,un mes tos gri-betu uzturet un attistit, Turklat telefona budi-J;1amapkart ir Wi-Fi zona, un tur ir, ko darlt.

- Tagad ieviesisiet digitalo televiziju - katas paltelinas jusu tirgus dalu?

- Jau soqad tai ir jadubultojas, ceram sa-sniegt pat kadus 20%.

- Jus vienalga nebusiet lielakais spele-tajs?

- Ne, faktiski mums nay monopols nevienano biznesiem, iznernot fikseto balss sakarubiznesu.

- Ar TV3 esat vienojusies, tas nozime, kabus pieejami visi ViaSat kanali?

- Tas ta var but un var nebut. Lielais tu-sil)s bija par TV3 bezmaksas apraidi, savukartpar maksas apraidi lielu domstarpibu nay.Majsaimniecfbas galfgi negrib redzet situaci-ju, kad vienu no 4 bezmaksas kanaliern vairsnerada, tapec. ka ir mainfjusies tehnoloqija.Saprotams, tas izraisa sasutumu,

- Cik proeentiem Latvijas iedzivotaju irtelevizors?

- 99% rnajsairnniecfbu ir televizors, un tikai .'30% skatas bezmaksas televiziju, Tatad faktis-ki atlikusie 70% jau tagad rnaksa lielaku vairnazaku naudu.

- Savulaik Andrejs E~is KLUBAM stastija.ka tad, kad tiks ieviesta digitala televizija,iedzivotajiem tiks daliti bezmaksas televi-zori, aprikoti ar digitalajiem uztverejiem,

- Tas bija Kempmayer biznesa plana,viJ;1s,acfmredzot labi zina, kas tur ir raks-tits. Tenderi, kura piedalijas un uzvarejaLattelecom, nebija prasits, lai esam atbildfgipar tehnisko pusi. Ta ir problema, par ko ne-viens nay padornajis. Lattelecom ka komerci-als uznemums ir pazinojis, ka ncdrosinas 50Saparatus visiem veco [auzu pansionatiern.Bet, protams, parejarn majsairnniectbarn ne-varam uzdavinat aparatus, kas maksa 40 latu.Tacu vienai majsaimniecibai ta nay liela in-vestfcija.

- Lattelecom pieder an mediju bizness -www.apollo.lv.

- Mums ir jadorna. kur nopelnit. un saturs irviena no musu nakotnes lietarn. Mes redzam,ko dara konkurenti, un redzam, ka ViaSat vairsneuzskata, ka vinu pamatbizness ir sateliti,vini uzskata, ka vinu pamatbizness ir program-mu pakosanu. Un satura radisana ir viens nonakotnes biznesiem, apollo ir viens no sturak-rneniern satura biznesa.

- Kad Latvija bus Wi-Fi parklajums visavalsti?

- Bija periods, kad likas, ka tulit ta bus,tacu tad paradijas eitas tehnoloqijas un cetur-tas paaudzes mobilie sakari. Kur tur ir bizness?Mobilie telekornunikaciju sniedzeji piedavarealu alternativu Wi-Fi, un vismaz paslaik stra-tegiski to neredzam ka lielu biznesa iespeju,Bet, tehnoloqijarn attistoties. jautajurns paliekatklats, Jautajums nay tehnoloqija, to var iz-darit, jautajurns ir - ka to parvest biznesa mo-deli. Paslaik tadu risinajurnu neesam atradusi.

Man pasarn, kad esmu arpus ofisa, pietiek armobile internetu, kas nak caur tresas paaudzestiklu. Manam telefonam 80% noslodzes ir in-terneta, nevis balss sakaros. Ir vietas pasaule,kur to subside pasvaldiba, un, ja Rfgas domeizsludinatu tadu konkursu, rnes tur piedalitos.Bet par to kadam ir jamaksa.

- eik gada butu jamaksa?- Butu bezatbildfgi tagad pateikt skaitli. Tie

butu kadi simti tukstosi, ta nay parak dargatehnologiju. Lattelecom Wi-Fijau ir pieejamsRfgas centra, savukart nezinu, vai to nodrosi-nat Teicu rezervata butu tas pareizakais risina-jums. Teicu rezervata jalieto 3G. d

29