Vidzemes AugstskolaSociālo zinātņu fakultāteProfesionālā bakalaura studiju programma „Politoloģija”3.kursa students Dāvis VilcānsStudiju kurss „Politikas analīze”, gadījuma analīze14.09.2011.

Diskriminācija darba tirgū pēc etniskajām pazīmēm: Latviešu diskriminācija krievu valodas nezināšanas dēļ

Pirms Latvija bija paguvusi iestāties ES, senajā 2002.gadā, ziņu portālā „DELFI”

tika publicēts raksts, kurā apskatīti toreizējās Tautas Partijas biedra Arta Pabrika pētījuma

„Etniskās proporcijas, nodarbinātība un diskriminācija Latvijā” rezultāti. Pētījumā

atklājās, ka latviešu īpatsvars pārsvarā vērojams valsts un pašvaldību institūcijās,

savukārt, cittautiešu pārsvars ir atsevišķos lielos valsts uzņēmumos. Pabriks secina, ka

Latvijas darba tirgū nepastāv izteikta diskriminācija pēc etniskajām pazīmēm (Ziņu

portāls „DELFI”, 04.09.2002). Līdz pat 2011.gada sākumam publiskajā telpā nefigurēja

diskusijas par iespējamo Latviešu diskrimināciju darba tirgū krievu valodas nezināšanas

dēļ, taču figurēja debates par mazākumtautību iedzīvotāju diskrimināciju, piemēram,

2009.gada 3.septembrī 9.Saeimas rudens sesijas otrajā sēdē „Par Cilvēka tiesībām vienotā

Latvijā” (PCTVL) frakcija vērsa uzmanību uz cittautiešu diskrimināciju darba tirgū,

balstoties uz mazākumtautību pārstāvju lielo īpatsvaru bezdarbnieku rindās (Saeimas

sēdes stenogramma, 03.09.2009.)

2011.gada 3.februāri Nacionālā apvienība „VL!-TB/LNNK” Saeimā iesniedza

grozījumus Darba likumā, kas paredzēja aizliegumu, publicējot darba sludinājumus,

veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības un to laikā noteikt nesamērīgas

prasības konkrētu svešvalodu prasmei, tādējādi, pēc Nacionālās apvienības domām,

pasargājot latviešu jauniešus no diskriminācijas darba tirgū, Latvijas teritorijā.

Grozījumos arī paredzēts, ka svešvalodu, kuras ir ES oficiālās, valodas prasmi turpmāk

varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās

svešvalodas prasmes (Diena, 09.02.2011.). Savukārt, valodas zināšanas, kas nepieder pie

ES oficiālajām valodām darba devējs varēs pieprasīt tikai Ministru kabineta noteiktajos

gadījumos un profesijās (Grozījumi Darba likumā, 27.01.2011.).

Iesniegto grozījumu anotācijā minēts, ka Latvijas darba tirgū arvien biežāk

vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas

svešvalodas zināšanas, arī gadījumos, kad komersanta darbības specifika nav saistīta tikai

ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem. Iesniegtajos

grozījumos izcelta krievu valoda, kas tiekot neadekvāti pieprasīta visbiežāk (Grozījumi

Darba likumā, 27.01.2011.). Šādu grozījumu nepieciešamība pamatota ar sekojošiem

faktiem – septiņās lielākajās pilsētās dzīvo vairāk kā puse no valsts iedzīvotājiem, bet

tikai 40% no tiem ir latvieši, līdz ar to pastāv pilnīga krievu valodas pašpietiekamība,

šādā situācijā darba devēji ir ieinteresēti pieņemt darbā darbiniekus ar krievu valodas

zināšanām, savukārt, Latvijas novados un mazpilsētās latviešu īpatsvars ir 75% un neesot

reālas nepieciešamības mācīties un zināt krievu valodu, skolās ar latviešu mācību valodu

16 gadu laikā mazāk kā 35% skolēnu kā svešvalodu apguvuši krievu valodu. Rezultātā

Latvijas darba tirgus prasībām vislabāk ir piemērojušās skolas ar krievu mācību valodu,

kurās pamatā tiek mācīta krievu, latviešu un angļu valoda, savukārt skolās ar latviešu

mācību valodu vispirms māca latviešu, angļu, vācu un tikai pēc tam krievu valodu – šis

modelis ir vairāk piemērots darbaspēka eksportam uz Rietumeiropas valstīm, kā rezultātā

darbaspēks aizplūst un Latvijas valodas telpa tiekot vēl vairāk rusificēta (Grozījumi

Darba likumā, 27.01.2011.).

Grozījumi izvirzīti pamatojoties uz Latvijas Ordeņu brālības vēstuli valsts

augstākajām amatpersonām, kurā paustas bažas, ka krievu valodas pozīcijas Latvijā

kļuvušas tik plašas, ka darba devēji pieprasa krievu valodas zināšanas gandrīz visos darba

piedāvājumos:

„Pat daudzos valsts uzņēmumos bez krievu valodas zināšanām darbs netiek piedāvāts. Ap 65% jauniešu, kuri ir beiguši skolas ar latviešu mācību valodu pēdējos divdesmit gados, nav mācījušies krievu valodu un tāpēc viņi nevar atrast šeit darbu un tiek rupji diskriminēti paši savā zemē. Kaut kas tāds nenotiek nevienā citā Eiropas valstī.”

(Diena, 09.02.2011.)

Pret Nacionālās apvienības ierosinātajiem grozījumiem kategoriski noraidošu pozīciju

ieņēma Ainārs Šlesers („Par labu Latviju”), savukārt, Atis Lejiņš („Vienotība”) izteicās,

ka nesaprotot kāpēc VL!-TB/LNNK vispār ir iesnieguši nekvalitatīvu likumprojektu, kura

realizācija var nest lielas problēmas. Konkrētos grozījumus atbalstīja 34 deputāti, 32

deputāti bija „pret”, savukārt 22 atturējās (Diena, 09.02.2011.).

Sekojot šo grozījumu noraidīšanai 7.februārī Pasaules brīvo latviešu apvienība

(PBLA) elektroniskajā izdevumā „Latvietis” publicēja atklātu vēstuli, kas adresēta

Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai un visu partiju frakciju priekšsēdētājiem.

Vēstulē pausta nožēla par noraidītajiem grozījumiem, kuru mērķis, pēc PBLA domām,

bija nostiprināt latviešu valodas statusu Latvijā un pasargāt latviešu tautības darba

ņēmējus no diskriminācijas darba tirgū (Laikraksts „Latvietis”, 07.02.2011.). Vēstulē

uzsvērts, ka:

„PBLA, kā ārzemju latviešu augstākā pārstāvība, savu gadskārtējo valdes sēžu rezolūcijās vienmēr ir aicinājusi nostiprināt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas visās dzīves jomās. Prasība mūsu valsts iestādēs un uzņēmumos darba ņēmējiem pārvaldīt krievu valodu, kur vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda, mūsuprāt, šķiet nesamērīga un absurda.”

(Laikraksts „Latvietis”, 07.02.2011.)

Vēstulē arī izteikts aicinājums Saeimai visdrīzākajā laikā atgriezties pie konkrētajiem

grozījumiem darba likumā, kas pēc PBLA domām ir akūti nepieciešami (Laikraksts

„Latvietis”, 07.02.2011.).

Grozījumiem tiekot noraidītiem diskusijas par un ap tiem turpinājās. Arī frakciju

locekļiem par šo jautājumu bija dalīti viedokļi, pēc 10.Saeimas deputātes Ilmas Čepānes

domām valsts nav tiesīga noteikt kādas iemaņas darba devējs drīkst pieprasīt no

potenciālā darbinieka:

„Tas, ka balsoju pret konkrētajiem priekšlikumiem, nenozīmē, ka esmu kategoriski pret situācijas uzlabošanu. Nevaru atbalstīt arī NA priekšlikumu pieļaut tikai ES oficiālo valodu zināšanu prasību specifiskos amatos. Ir uzņēmumi, kuros ir objektīva nepieciešamība arī pēc krievu, ķīniešu vai citā ne ES valodā runājošiem cilvēkiem.”

(Žurnāls „ir”, 03.03.2011.)

Tiesībsarga amata kandidāte Anita Kovaļevska tiekoties ar „Vienotības” deputātiem

uzsvēra, ka jautājumā par valodas prasmi privātajā sektorā ir nepieciešams atrast

līdzsvaru – darba devējiem ir tiesības pieprasīt svešvalodu zināšanas attiecīgos amatos,

kur tās ir nepieciešamas, taču ir arī nepieciešams izstrādāt mehānismus, ar kuru palīdzību

darba devējiem būtu liegts izvirzīt nepamatotas prasības pēc svešvalodu zināšanām

(Žurnāls „ir”, 03.03.2011.). Žurnāls „ir” arī zīmīgi piefiksē laiku, kādā atkal tiek pacelts

šis jautājums – nedēļā kad Saeima balso par jauno Tiesībsarga amata kandidātu (Žurnāls

„ir”, 03.03.2011.).

Mēnesi vēlāk, pēc Žurnālā „ir” publicētajiem Ilmas Čepānes un Anitas

Kovaļevskas viedokļiem kultūras ministre Sarmīte Ēlerte sniedza interviju laikrakstam

Diena, par EP ieteikumu topogrāfiskajos apzīmējumos lietot arī minoritāšu valodas, taču

intervijas gaitā neizpalika arī sašutuma pilna Darba likuma pieminēšana. Ēlertes

sašutumu izsauca fakts, ka EP rezolūcijā paralēli ieteikumiem par topogrāfiskajiem

apzīmējumiem ieteikts arī izvairīties no valodas diskriminācijas darba tirgū attiecībā uz

nacionālajām minoritātēm, taču pēc Ēlertes domām lielāki ir latviešu diskriminācijas

draudi darba tirgū (Diena, 13.04.2011.).

Aprīlī Saeimā atkārtoti tika skatīti grozījumi Darba likumā, taču šoreiz tos bija

iesniegusi Nacionālā apvienība kopīgi ar vairākiem „Vienotības” pārstāvjiem.

"Vienotības" deputātes Ina Druviete, Dzintra Hirša un Silva Bendrāte rosināja noteikt, ka

darba devējam aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos

neietilpst šīs svešvalodas lietošana. Par šo priekšlikumu nobalsoja 36 deputāti – no

„Vienotības” un Nacionālās apvienības frakcijām. Pret šo priekšlikumu bija 24 „Saskaņas

centra” deputāti, bet 27 deputāti no Zaļo un Zemnieku savienības un „Par labu Latviju”

balsojumā atturējās. Debatēs Ina Druviete („Vienotība”) uzsvēra, ka darba devēja

uzdevums ir pierādīt, ka valoda ir nepieciešama, nevis darba ņēmēja uzdevums ir

pierādīt, ka bez konkrētajām valodas zināšanām var iztikt. Savukārt Dzintars Rasnačs

(VL!-TB/LNNK) uzsvēra, ka pakalpojumu sfēra prasa plašas valodu zināšanas, taču

nolasīja vairākus kuriozus darba sludinājumus, kur valodas prasības, pēc Rasnača

domām, ir absurdas – mežstrādnieks, krāvējs, pavārs (Ziņu portāls „DELFI”,

28.04.2011.).

Opozīcijas deputāts Vitālijs Orlovs (SC) norādīja, ka atbildīgā komisija šos

grozījumus neatbalstīja, jo pret tiem iebildusi arī Latvijas Darba devēju konfederācija

(LDDK), piemetinot, ka: „Nu ko mēs domājam? Ka mūsu darba devēji ir tik stulbi

vienkārši, lai ieliktu sludinājumā to, kas viņam nav vajadzīgs? Nu būsim tomēr reālisti!”.

Orlovs arī norādīja, ka neraugoties uz to, kas rakstīts likumā darba devējs vienalga atradīs

iespēju pieņemt darbā cilvēku, kas atbilst viņa prasībām (Ziņu portāls „DELFI”,

28.04.2011.).

Gandrīz divas nedēļas pēc toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojuma

Nr.2, kas noteica Saeimas atlaišanu 16.jūnijā Saeimas dienaskārtībā atkal parādījās

jautājums par latviešu diskrimināciju darba tirgū un Darba likuma grozījumiem. No šiem

grozījumiem tālākai izskatīšanai komisijām tika nodots punkts par svešvalodas prasmju

pieprasīšanas aizliegumu profesijās, kurās svešvaloda reāli nav nepieciešama (Ziņu

portāls „DELFI”, 16.06.2011.). Neilgi pēc grozījumu nodošanas izskatīšanai komisijām,

1.jūlijā šie grozījumi tika skatīti Saeimā, kur to skatīšana pirmajā lasījumā ieilga teju

stundu, jo izvērtās spraigas debates starp „Vienotības” un SC deputātiem – SC deputāti

savā argumentācijā balstījās uz gaidāmajām 11.Saeimas vēlēšanām, kas liek labējiem

spēkiem demonstrēt savu nacionālo ideoloģiju. Par spīti iebildumiem Saeima atbalstīja

grozījumus likuma pirmajā lasījumā un nolēma tos virzīt uz otro lasījumu (Ziņu portāls

„DELFI”, 01.07.2011.). Arī otrajā lasījumā grozījumi Darba likumā tika atbalstīti ar 57

balsīm „par” un 25 „pret”, kas nozīmēja šo grozījumu nodošanu atkārtotai izskatīšanai

atbildīgajai komisijai, zīmīgi, ka šoreiz nebija deputātu, kas atturas. Argumenti debatēs

bija ļoti līdzīgi tiem, kas jau pirms tam bija izskanējuši publiskajā telpā, labējām partijām

uzsverot diskriminācijas faktu, savukārt, opozīcijā esošajam SC apelējot pie darba devēju

interesēm (Saeimas sēdes stenogramma, 14.07.2011).

Līdz 20.septembrim Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nebija spējusi

vienoties par vairākiem Darba likuma grozījumos ietvertajiem priekšlikumiem, konkrētāk

par darba likuma grozījumiem saistībā ar darba devēju tiesībām darba sludinājumos

pieprasīt strādājošajiem prast svešvalodas. Uzņēmēji ir norādījuši, ka pieņemot likumu,

ka svešvalodas prasmes var pieprasīt tikai, ja tās ir nepieciešamas darba pienākumu

veikšanai rastos papildu administratīvais slogs (Neatkarīgā Rīta Avīze, 20.09.2011.).

Jāpiezīmē, ka 15.septembrī Rīgas Latviešu biedrības Nacionālās identitātes

komisija nosūtīja atklātu vēstuli Latvijas sabiedrībai un kultūras ministrei Sarmītei

Ēlertei, kurā tika apkopoti Biedrības ieteikumi „Nacionālās identitātes un sabiedrības

integrācijas politikas (2012-2018)” projektam. Šajā vēstulē tika izmantota agresīva

retorika, konkrētajai sabiedrības daļai, kas pakļauta šķietamai diskriminācijai krievu

valodas nezināšanas dēļ tiekot definētai kā – pamatnācijas pārstāvji, kas nerunā bijušās

okupētājvalsts valodā.

Vairākas Latvijas nevalstiskās organizācijas ir paudušas sašutumu un iebildumus

par Saeimas piedāvātajiem grozījumiem Darba likumā. Latvijas Informācijas un

komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) kategoriski iebilst pret grozījumiem

darba likumā, paužot viedokli, ka darba ņēmējiem nepieciešamo prasmju līmenis vislabāk

ir zināms pašiem darba devējiem. LIKTA prezidente Signe Bāliņa uzskata, ka:

„Laikā, kad Latvijas uzņēmējiem ir jācenšas palielināt sava efektivitāte un konkurētspēja ne tikai lokāli, bet arī starptautiskā līmenī, šādi nepamatoti ierosinājumi var tikai samazināt Latvijas darba devēju spēju konkurēt starpvalstu tirgū, tie palielinās administratīvos izdevumus, kā arī samazinās ekonomisko aktivitāti valstī.”

(Diena, 23.07.2011.)LDDK mājaslapā paustajā nostājā uzsvērts, ka: „Grozījumi ir ne tikai papildus administratīvais slogs darba devējiem un ierobežojumi nodarbinātībai, bet arī klaji populistiski. Grozījumi ir necieņa pret darba devējiem, kuriem ir tiesības pieprasīt no darbiniekiem atbilstošas prasmes un kompetences, kā arī diskriminē profesionālus speciālistus darba tirgū – jo viņu zināšanas netiek novērtētas darbinieku atlases procesā. LDDK uzskata, ka ir amorāli sabiedrībai sniegt ziņu, ka zināšanas un prasmes nav noteicošā konkurētspējas priekšrocība indivīdam darba tirgū. Jauniešiem ir jāpieņem lēmumi par investīcijām savā izglītībā, jāizvēlas nākotnes profesiju un/vai mācību priekšmetus un kursus.”

(LDDK, 15.07.2011.)

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir pievienojusies LIKTA un

LDDK paustajam viedoklim par grozījumiem Darba likumā. LTRK uzskata, ka konkrētās

izmaiņas likumā mazinās Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, jo Latvijas komersanti

strādā globālā tirgū, kurā vairāku valodu zināšanas ir nepieciešamas ikdienas darbā un

prasība darbiniekam zināt konkrētas svešvalodas ikdienas darbu veikšanai ir loģiskas un

pamatotas. LTRK uzskata, ka ir jāveicina jauniešu un to vecāku izpratne par zināšanām

kā kapitālu, kas iegūstams un uzkrājams dzīves laikā un tādēļ ir svarīgi radīt apstākļus,

kas veicina Latvijas iedzīvotāju prasmju celšanos un konkurētspēju (LTRK, 20.07.2011.).

Analizējot konkrēto gadījumu jāatzīmē, ka problēmas nonākšana dienaskārtībā

notika ļoti operatīvi – pirms problēma bija nonākusi dienaskārtībā par to nebija notikušas

plašas diskusijas publiskajā telpā. Nacionālā apvienība izvirzot konkrētos grozījumus

Darba likumā atsaucās uz Latvijas Ordeņu brālību, kas sakarā ar šo problēmu esot sūtījusi

vairākas vēstules dažādām institūcijām.

Rodžers Kobs (Roger W. Cobb) un Čārlzs Elders (Charles D. Elder) attiecībā uz

problēmjautājumu nonākšanu dienaskārtībā uzsver dažādu grupu atšķirīgos piekļuves

līmeņus lēmumpieņēmējiem. Atšķirīgā atsaucība no lēmumpieņēmējiem attiecībā pret

dažādām grupām var izrietēt no vairākiem faktoriem – lēmumpieņēmējs var „būt parādā”

kādai konkrētai grupai, vai arī identificēties kā šīs grupas biedrs. Ne mazāk būtisks

faktors ir resursi, kas vienai grupai var būt lielāki nekā citai, vai arī spēja šos resursus

mobilizēt var būt augstāka. Dažas grupas sabiedrības sociālekonomiskajā struktūrā var

būt nostiprinājušās tik stratēģiski, ka to pozīcija nevar tikt ignorēta. Dažas grupas

sabiedrībā vai konkrētās aprindās var tikt vērtētas augstāk par citām, pateicoties šo grupu

sastāvam (Cobb, Elder, 1983:90). Šajā gadījumā ir jāņem vērā, ka Latvijas Ordeņu

brālība ir nacionālistiski noskaņota organizācija, kuras priekšsēdētājs Juris Karlsons ir

bijušais Augstākās Padomes deputāts, kurš balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu

(Latvijas Ordeņu brālība, Struktūra). Ņemot vērā, ka Nacionālā apvienība var tikt

uzskatīta par politisku organizāciju, kas pilnībā balstās uz nacionālisma ideoloģijas

principiem, iespējams, var runāt par gadījumu, kad lēmumpieņēmējs „jūtas parādā” –

Nacionālā apvienība nekad neaizmirst nedz leģionāru atceres gājienus, nedz kādus citus

pasākumus, kuros tiek godināti tie cilvēki, kas, pēc Nacionālās apvienības domām, ir

stiprinājuši un palīdzējuši attīstīties Latvijai kā valstij. Protams, nevar izslēgt iespēju, ka

kāds no Nacionālās apvienības biedriem ir arī Latvijas Ordeņu brālības biedrs, diemžēl

ierobežoto resursu dēļ šo pieņēmumu nav iespējams pārbaudīt.

Ne tikai dažādas grupas un mediji ir atbildīgi par problēmjautājumu nonākšanu

dienaskārtībā. Pēc Koba un Eldera domām arī politiskās partijas spēlē būtisku lomu šajā

procesā. Lai nodrošinātu sev atbalstu partijas bieži vien meklē un identificē sevi ar

dažādām problēmām, kas ir raksturīgas kādai, pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai.

Vairumā gadījumu šīs problēmas jau ir definētas partiju programmās vispārīgos terminos

un krietnā neskaidrībā (Cobb, Elder, 1983:91). Kā vienu no punktiem savā programmā

Nacionālā apvienība iekļāvusi uzstādījumu „Latviska valsts”, kurā definēti uzdevumi sevī

ietver latviešu valodas stiprināšanu (Visu Latvijai!, Programma).

Iespējams, ka tieši šie bija visbūtiskākie faktori, kas akselerēja konkrētā

problēmjautājuma sākotnējo nonākšanu dienaskārtībā, taču nedrīkst aizmirst, ka pēc

pirmās neveiksmīgās izskatīšanas Saeimā, pateicoties publicitātei medijos

problēmjautājums nenoklusa, tā vietā sākās plašas diskusijas publiskajā telpā, iesaistoties

gan lēmumpieņēmējiem, gan nevalstiskajām organizācijām. Kobs un Elders atzīmē, ka

konkrētas personas medijos var darboties kā viedokļu līderi kādā problēmjautājumā –

paužot savu attieksmi un redzējumu, tādējādi ietekmējot lēmumpieņemšanas procesu

(Cobb, Elder, 1983:92). Šajā gadījumā var diskutēt par Sarmītes Ēlertes centieniem

pozicionēt sevi kā viedokļu līderi – runājot par EP ieteikumiem sabiedrības integrācijā,

kuros uzsvērts cik svarīgi ir izvairīties no valodas diskriminācijas darba tirgū attiecībā

pret minoritātēm, Ēlerte pauda viedokli, ka patiesībā diskriminēti tiek tieši latvieši, nevis

mazākumtautību pārstāvji (Diena, 13.04.2011). Šāda veida izteikumi savā būtībā ir

diezgan nepārdomāti un ņemot vērā problēmjautājuma sensitīvo raksturu, tie var iniciēt

asas diskusijas ne tikai lēmumpieņēmēju starpā, bet arī starp dažādām sociālajām

grupām, kas galu galā var arī veicināt sabiedrības šķelšanos. Jāpiezīmē, ka Ēlertes

pārziņā atrodas arī ar sabiedrības integrāciju saistītie jautājumi. Neskatoties uz to, ka

Sarmīte Ēlerte netika pārvēlēta 11.Saeimā, Ēlertes pozīcija konkrētajos jautājumos nav

mainījusies, ko apliecina Ēlertes 2.septembrī sniegtā intervija portālam „TVNET” (Ziņu

portāls „TVNET”, 02.09.2011.).

Runājot par problēmjautājuma mērogiem Kobs un Elders raksta, ka sabiedrība vai

konkrētas grupas var būt iesaistītas problēmjautājumā arī neveicot reālas darbības

(piketus, vēstuļu rakstīšanu, ziedošanu kampaņām). Kobs un Elders uzskata, ka

problēmjautājums skar plašāku sabiedrību tad, kad šīs sabiedrības locekļi apzinās, ka par

problēmjautājumu tiek diskutēts un jūtas pozitīvi vai negatīvi piesaistīti

problēmjautājumam. Lai problēmjautājums savā būtībā izplatītos un skartu plašāku

sabiedrību pietiek, ja kaut neliela sabiedrības daļa šo problēmjautājumu apzinās (Cobb,

Elder, 1983:111).

Kā viens no problēmjautājuma izplatīšanās veicinošajiem faktoriem ir laicīgais

būtiskums – ja problēmjautājumu atrisinot var rasties ilgtermiņa sekas, kas sniedzās pār

radušās situācijas robežām problēmjautājums saņems papildus redzamību risināšanas

procesā (Cobb, Elder, 1983:117). Konkrētais problēmjautājums salīdzinoši ātri ieguva

nacionālu mērogu, ņemot vērā publicitāti, kas to aptvēra, kā arī paša problēmjautājuma

būtību, kas ir nodarbinātība – tiešā veidā skar visas sociālās grupas, valsts labklājības

balsts.

Jāmin arī sociālā nozīmība – jo problēmjautājums definēts sociāli nozīmīgāks, jo

lielāka ir iespējamība, ka tas būs saistošs plašākai sabiedrības daļai (1983:116). Ņemot

vērā, ka bezdarbs Latvijā pēdējo gadu laikā ir bijis sevišķi plaši apspriests un nozīmīgs

temats, kas ir saistošs ļoti plašai sabiedrības daļai, kā arī darba tirgū patiešām pastāv

izteikta tendence darba devējiem no darbiniekiem pieprasīt svešvalodu, pārsvarā krievu

valodas, zināšanas un šīs valodas zināšanu vājo līmeni latviešu jauniešu vidū atliek

izdarīt secinājumu, ka tieši šie faktori problēmjautājuma definīcijā to padara sociāli

nozīmīgu.

Sarežģītība ir faktors, kas vistiešākajā mērā ietekmē problēmjautājuma nonākšanu

pie plašākas publikas. Kobs un Elders apgalvo, ka problēmjautājumam tiekot definētam

pēc iespējas mazāk tehniskam, iespēja, ka tas nonāks pie plašākās sabiedrības ir lielāka

un otrādi (Cobb, Elder, 1983:120). Šajā gadījumā problēmjautājums ir ļoti skaidri un

vienkārši definēts – darba devēji nepamatoti pieprasa valodas zināšanas profesijās, kurās

tās reāli nav nepieciešamas, kā rezultātā jaunieši, kas neprot attiecīgās valodas nespēj

konkurēt darba tirgū.

Kā uzskata Kobs un Elders iepriekšēja precedenta neesamība palielina iespēju, ka

problēmjautājums sasniegs plašāku sabiedrības daļu (Cobb, Elder, 1983:122). Konkrētais

gadījums patiešām ir unikāls, jo par etnisko diskrimināciju darba tirgū publiskajā telpā,

ievērības cienīgā līmenī līdz šim tika runāts tikai mazākumtautību kontekstā, kas arī

iespējams nostrādāja kā nemazāk būtisks veicinošs faktors problēmjautājuma

aktualizēšanās procesā nacionālā mērogā.

Lai problēmjautājuma virzību dienaskārtībā kavētu, oponenti var izmantot

dažādas stratēģijas, kas iedalās divās kategorijās – uz grupām orientētas stratēģijas, kas

koncentrējas uz grupu, ko problēma skar un uz cēloņiem vērstas stratēģijas, kas aptver

problēmas sakni (Cobb, Elder, 183:125). Konkrētajā problēmjautājumā oponenti

izmantoja gan uz grupām, gan uz cēloņiem vērstas stratēģijas. Piemēram, LDDK paužot

viedokli, ka ir amorāli sabiedrībai sniegt ziņu, ka zināšanas un prasmes nav noteicošā

konkurētspējas priekšrocība un jauniešiem ir jāpieņem lēmumi par investīcijām savā

izglītībā, rūpīgi izvēloties nākotnes profesiju, kursus un mācību priekšmetus izmantoja uz

grupu vērstu stratēģiju – diskreditējot problēmjautājuma virzītājus, nosaucot to rīcību par

amorālu un, iespējams, tajā pašā laikā uz cēloņiem vērstu stratēģiju pieminot izglītības,

prasmju un zināšanu lomu darba tirgū (LDDK, 15.07.2011.).

Konkrētais gadījums parāda cik ļoti dažādi var būt redzējumi par

problēmsituācijas cēloņiem – diskriminācija, izglītības jautājums, integrācijas problēma.

Savukārt, var uzskatīt, ka konkrēto problēmsituāciju pamatīgi sarežģī tās nacionālais

ievirziens, kā zināms nacionālie jautājumi Latvijas sabiedrībai ir īpaši sensitīvi.

LITERATŪRAS SARAKSTS

Cobb, R.W., Elder, C.D. (1983) Participation in American Politics: The Dynamics of Agenda-Building. Johns Hopkins Univiversity Press, 2nd revised edition.,pp-82-170

Diena. Latvijas nacionālā bagātība – valsts valoda (darba likuma grozījumu ietvaros). 09.02.2011. Skatīts: 11.10.2011. Pieejams: http://www.diena.lv/blogi/latvijas-nacionala-bagatiba-valsts-valoda-darba-likuma-grozijumu-ietvaros-766850

Diena. Ēlerte: EP ieteikums topogrāfiskajos apzīmējumos lietot arī minoritāšu valodas ir Latvijas situācijai neatbilstošs. 13.04.2011. Skatīts: 11.10.2011. Pieejams: http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/elerte-ep-ieteikums-topografiskajos-apzimejumos-lietot-ari-minoritasu-valodas-ir-latvijas-situacijai-775623

Diena. Arī LIKTA iebilst pret grozījumiem Darba likumā. 23.07.2011. Skatīts: 11.10.2011. Pieejams: http://www.diena.lv/tehnologijas/ari-likta-iebilst-pret-grozijumiem-darba-likuma-13893857

„Grozījumi Darba likumā”, 27.01.2011. Skatīts: 11.10.2011. Pieejams: http://titania.saeima.lv/LIVS10/SaeimaLIVS10.nsf/0/D162B6D42A254986C2257825004EB34B

Saeimas rudens sesijas otrās sēdes stenogramma, 03.09.2009. Skatīts: 11.10.2011. Pieejams: http://www.saeima.lv/steno/Saeima9/090903/st090903.htm

Saeimas ārkārtas sesijas sestās sēdes stenogramma, 14.07.2011. Skatīts: 11.10.2011. Pieejams: http://saeima.lv/lv/transcripts/view/73

Latvijas Darba devēju konfederācija. mājaslapa. Sadaļa Ziņas un jaunumi. "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un "Vienotības" deputāti diskriminēs profesionālus speciālistus. 15.07.2011. Skatīts: 11.10.2011. Pieejams: http://www.lddk.lv/index.php?group=archive&page=2&p=1612

Latvijas Ordeņu brālība. mājaslapa. Sadaļa Struktūra. Skatīts: 11.10.2011. Pieejams: http://www.ordenubraliba.lv/lv/structure/dome/

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. mājaslapa. Sadaļa LTRK jaunumi. LTRK: grozījumi Darba likumā mazinās uzņēmēju konkurētspēju. 20.07.2011. Skatīts: 11.10.2011. Pieejams: http://www.chamber.lv/lv//ltrk-jaunumi/2011-07-20/1311143200

Laikraksts „Latvietis” Saeima balso pret latviešu valodas nostiprināšanu. PBLA vēstule Saeimai. 07.02.2011. Skatīts: 11.10.2011. Pieejams: http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=1050

Neatkarīgā Rīta Avīze. Nevienojas par grozījumiem likumā saistībā ar darba devēju tiesībām prasīt krievu valodas prasmi. 20.09.2011. Skatīts: 11.10.2011. Pieejams: http://zinas.nra.lv/latvija/56184-nevienojas-par-grozijumiem-likuma-saistiba-ar-darba-deveju-tiesibam-prasit-krievu-valodas-prasmi.htm

Visu Latvijai!. mājaslapa. Sadaļa Programma. Skatīts: 11.10.2011. Pieejams: http://visulatvijai.lv/viewpage.php?page_id=7

Ziņu portāls „DELFI”. Latvijā neesot diskriminācijas darba tirgū pēc etniskajām pazīmēm. 04.09.2002. Skatīts: 11.10.2011. Pieejams: http://www.delfi.lv/news/national/politics/latvija-neesot-diskriminacijas-darba-tirgu-pec-etniskajam-pazimem.d?id=3829239

Ziņu portāls „DELFI”. Atkal vērtēs iepriekš noraidīto ieceri aizliegt darba devējiem nepamatoti prasīt svešvalodu prasmi. 16.06.2011. Skatīts: 11.10.2011. Pieejams: http://www.delfi.lv/news/national/politics/atkal-vertes-ieprieks-noraidito-ieceri-aizliegt-darba-devejiem-nepamatoti-prasit-svesvalodu-prasmi.d?id=39120121

Ziņu portāls „TVNET”. Ēlerte: prasīt krievu valodu tur, kur to nevajag ir diskriminācija. 02.09.2011. Skatīts: 11.10.2011. Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/390347-elerte_prasit_krievu_valodu_tur_kur_to_nevajag_ir_diskriminacija

Žurnals „ir”. Kā mazināt krieviski nerunājošo nepamatotu diskrimināciju darba tirgū. 03.03.2011. Skatīts: 11.10.2011. Pieejams: http://www.ir.lv/blogi/ekonomika/ka-mazinat-krieviski-nerunajoso-nepamatotu-diskriminaciju-darba-tirgu