DT\677664LV.doc PE 376.717v02-00

LV ĀRĒJAIS TULKOJUMS LV

EIROPAS PARLAMENTS2004 «

«««

«««««

««

« 2009

Lūgumrakstu komiteja

16.7.2007

ZIŅOJUMSpar faktu vākšanas misiju Polijā „Via Baltica” (Varšava–Bjalistoka–Augustova)

2007. gada 11.–14. jūnijs

Lūgumrakstu komiteja

Thijs Berman, David Hammerstein, Martin Callanan

PE 376.717v02-00 2/20 DT\677664LV.doc

LV ĀRĒJAIS TULKOJUMS

Lūgumrakstu komiteja saņem aizvien lielāku skaitu lūgumrakstu attiecībā uz vidi no personām, vietējām pašvaldībām un brīvprātīgajām apvienībām. Tas visiepriecinošākā veidā pierāda, ka Eiropas Savienības zināšanas par vidi un tās aizsardzību ir plaši atzītas sabiedrībā. Šo lūgumrakstu liela daļa apstrīd valsts iestāžu lēmumus attīstīt infrastruktūras projektus, no kuriem dažus varētu finansiāli atbalstīt Eiropas Savienība.

Protams, Eiropas Savienībai nav neierobežotu pilnvaru un tā nemēģina tās iegūt, lai diktētu savus viedokļus dalībvalstīm šajā vai jebkurā citā darbības jomā. Eiropas Savienība īsteno savas pilnvaras tādējādi, ka tā respektē dalībvalstu kompetenci, pamatojoties uz subsidiaritātes principu. Tomēr dalībvalstis un reģionālās vai vietējās iestādes ir pakļautas līguma saistībām ievērot tādu ES direktīvu un regulu noteikumus, par kurām Parlaments un Padome ir vienojušies un kuras tām ir saistošas. Tādām jaunajām dalībvalstīm kā Polijai tas arī attiecas uz aquis communautaire.

Citiem vārdiem runājot, dalībvalsts iestādes var patstāvīgi nolemt, ka tām ir nepieciešamas jaunas automaģistrāles un dzelzceļa līnijas, lai attīstītu to komunikācijas, atvieglotu pārvietošanos un tirdzniecību vai uzlabotu pārvadājumu drošumu un drošību. Eiropas Savienība var piešķirt finansējumu, lai atbalstītu šādus dalībvalstu projektus, tiklīdz tie pieprasīti no tā sauktā Kohēzijas fonda. Tomēr ar finansējumu vai bez tā šādiem projektiem pilnīgi jāievēro ES tiesību akti, un tie nedrīkst ietekmēt tādu teritoriju viengabalainību, kuras, pamatojoties uz dalībvalsts priekšlikumu, ir īpašas teritorijas saskaņā ar kopējo vienošanos starp ES un attiecīgo dalībvalsti, lai aizsargātu trauslākas ekosistēmas no iznīcināšanas.

Pieņemot šādus noteikumus, jo īpaši Dzīvotņu direktīvas, Putnu direktīvas, Ūdens pamatdirektīvas un citu direktīvu noteikumus1, tiek atzīts, ka lēmumi, kas skar teritorijas, kuras aizsargā šādi tiesību akti, nav jāpieņem vienpusēji, kā arī tiem nav jābūt pretrunā šādām tiesiski saistošām vienošanām. Turklāt saskaņā ar piesardzības principu, kas ir iekļauts Kopienas tiesību aktos, iestādēm jāatturas no rīcības, kura varētu skart šādu aizsargājamu teritoriju dzīvotspēju un ilgtspēju. Šādos gadījumos ir pienācīgi jāizskata alternatīvas iespējas.

Kopš 2005. gada Lūgumrakstu komiteja ir saņēmusi vairākus svarīgus lūgumrakstus, kas iebilst pret Polijas iestāžu 2005. gada janvārī pieņemto lēmumu būvēt smagajiem kravas transportlīdzekļiem paredzētu divvirzienu kustības autoceļu Polijas ziemeļaustrumos, kuršietu garām Bjalistokai un Augustovai un tādējādi, kā teikts, nopietni apdraudētu vairākas īpaši aizsargājamās teritorijas, tostarp Rospudas ieleju, Knišinas mežu ar tā vērtīgo pirmatnējo mežu un Eiropas bizonu populāciju, Bebžas nacionālo parku un Narevas upes nacionālo parku. Šo ierosināto ceļa posmu Polijas iestādes ir paredzējušas kā Via Baltica Eiropas transporta tīkla daļu, kas savieno Somiju un Baltijas valstis ar citām lielākajām valstīm Eiropas Savienībā caur Varšavu, Berlīni un Budapeštu.2 Tas tika apsvērts ilgāku laiku.

1 Stratēģiskā vides novērtējuma (SVN) direktīva (2001/42/EK) par plānu un programmu novērtējumu.Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) direktīva (85/337/EEK, kas grozīta ar Direktīvu 97/11/EK un Direktīvu 2003/35/EK) par projektu novērtējumu.Putnu direktīva (79/409/EEK), Dzīvotņu direktīva (92/43/EEK) un Ūdens pamatdirektīva (2000/60/EK).2 Saņemto lūgumrakstu saraksts.

DT\677664LV.doc 3/20 PE 376.717v02-00

ĀRĒJAIS TULKOJUMS LV

Šo un vēl citu priekšlikumu savienot Lietuvu ar Varšavu caur Lomžu Polijas valdība patiesībāizskatīja jau 1993. gadā, kad Vides ministrija tolaik iebilda pret Bjalistokas ceļu. Lomžas ceļš bija pazīstams kā variants viens (ceļa numurs 61 – 307 km), un Bjalistokas–Augustovas ceļš bija pazīstams kā variants divi (ceļa numurs 8 – 335 km). Šos terminus izmanto vēl joprojām.

Eiropas transporta tīkla projekta aizsākumi meklējami 1996. gadā, tā pamatā ir Esenes Padomes lēmums, un tas ir paplašināts, ņemot vērā jaunās dalībvalstis 2004. gadā. Astoņpadsmit no pašreizējiem trīsdesmit prioritārajiem projektiem attiecas uz dzelzceļiem, bet šajā teritorijā dzelzceļš nav plānots. Polijas iestādes joprojām dod priekšroku autopārvadājumiem.

Eiropas Padome uzsvēra, ka kandidātvalstu visiem jaunajiem projektiem un attīstības tendencēm pirms pievienošanās jāatbilst ES vides tiesību aktiem, un Komisija precizēja, ka jaunajām attīstības tendencēm un projektiem, kas, iespējams, skar „ekoloģiski jutīgās teritorijas”, ir jāatbilst Dzīvotņu direktīvas 6. pantam un pārējām atbilstošajām direktīvām1.

Galīgo lēmumu par Via Baltica ceļu caur Bjalistoku, izvēles variants divi, acīmredzot tomēr pieņēma bez iespējamās ietekmes uz vidi atbilstoša stratēģiskā vides novērtējuma un bez Eiropas Savienības vides aizsardzības principu izskatīšanas pretēji saistībām, kas noslēgtas pievienošanās sarunu laikā. Teritorijām ir valsts aizsardzības statuss, un tās ir iekļautas Natura 2000 tīklā.

Lūgumrakstu iesniedzēju izvirzītās apsūdzības Lūgumrakstu komiteja nopietni ņēma vērā jautājuma apspriešanas laikā 2006. gada novembrī. Tās arī noteica Eiropas Komisijas turpmāko darbību, kura sāka pārkāpumu procedūru saskaņā ar EK līguma 226. pantu un, kad kļuva skaidrs, ka Polijas iestādes paredz īstenot savu lēmumu 2007. gada martā, vērsās Eiropas Kopienu Tiesā, lūdzot izdot rīkojumu. Tiesa 2007. gada 18. aprīlī izsniedza rīkojumu, un darbi uz laiku ir pārtraukti.

Tajā pašā laikā Polijas iestādes sāka referenduma kampaņu par šo jautājumu reģionā, tomēr balsošanas apmeklētības līmenis 20. maijā (21,56 %) bija krietni zem vajadzīgo 30 % sliekšņa, un rezultātu atzina par spēkā neesošu. Šķiet, ka vairākums balsoja par Bjalistokas–Augustovas apvedceļu, bet acīmredzot bija efektīva arī oponentu organizētā boikota kampaņa. Saskaņā ar aptaujām valstī ir spēcīgs noskaņojums pret plānu.

Komisija sniedza paziņojumu maija plenārsēdē pirms došanās faktu vākšanas misijā uz Poliju, lai satiktos ar visām ieinteresētajām pusēm un vietējiem iedzīvotājiem, uz kuriem attiecas projekts.

1 „Visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, attiecīgi izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus. Ņemot vērā novērtējuma atzinumus par ietekmi uz minēto teritoriju un saskaņā ar 4. punkta noteikumiem, kompetentā valsts iestāde piekrīt plāna vai projekta īstenošanai tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies, ka netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība, un vajadzības gadījumā noskaidrojusi plašas sabiedrības viedokli.”

PE 376.717v02-00 4/20 DT\677664LV.doc

LV ĀRĒJAIS TULKOJUMS

Tādējādi misija sniedza iespēju iestādēm Polijā pamatot izdarīto otrā varianta izvēli un izskaidrot savu lēmumu šķērsot Rospudas ieleju un citas aizsargājamas teritorijas. Tā sniedza iespēju komitejas deputātiem novērtēt vietējo un valsts pieeju jautājumam un pašiem pārliecināties par problēmas būtību. Tā deva iespēju apvienībām un privātpersonām, kurasapstrīdēja projektu, uzskatāmi pamatot savus iebildumus un sniegt sava lēmuma motivāciju iesniegt Eiropas Parlamentam lūgumrakstu saskaņā ar EK līguma 194. pantu.

Vizīte

Delegācijas vizīte tika plānota, lai nodrošinātu, ka Polijas iestādes spētu sniegt savu ieguldījumu gan misijas sākumā, gan misijas beigās. Tā tika organizēta tādējādi, ka deputāti varēja satikties ar tiem lūgumrakstu iesniedzējiem, kuri atbalsta Augustovas variantu, un atsevišķās sanāksmēs – ar tiem, kuri iebilst pret šo variantu. Delegācija uzklausīja to teritoriju vietējās iestādes, kuras saistītas ar pirmo variantu, un vietējās iestādes, kas saistītas ar otro variantu. Vides speciālisti un inženieri arī sniedza ekspertīzes slēdzienus, un tika ņemti vērā Lomžas Tirdzniecības palātas viedokļi. Programmā iekļāva arī vairāku vietu apmeklējumus, jo īpaši Rospudas ielejā, kur deputāti varēja braukt ar kanoe laivām, lai iegūtu vissvarīgāko vizuālo un atmosfēras izpratni par pašu teritoriju, tostarp pirmām kārtām novērojot dažas retas un aizsargājamās putnu sugas, faunu un floru, ar kurām Rospudas ieleja ir pamatoti slavena visā pasaulē. Gar krastiem bija redzami bebri un to alas, netālu bija mazā ērgļa ligzdošanas vieta.

Iespējams, ir interesanti atzīmēt, ka šī nebija pirmā Eiropas Parlamenta delegācijas vizīte šajāapvidū. 2005. gada jūnijā Vides komitejas delegācija apmeklēja šo pašu teritoriju, un tolaik viņiem sniegtais vēstījums bija ļoti līdzīgs tam, kuru divus gadus vēlāk saņēma šī delegācija. Sava ziņojuma beigās Vides komitejas delegācija iekļāva četrus jautājumus turpmākai izvērtēšanai, no kuriem ceturtais ir pats galvenais.

• Kādas ir šo divu galveno ceļa variantu svarīgākās priekšrocības un kādi – trūkumi, sevišķi ņemot vērā Bjalistokas nodrošināšanas svarīgumu, un kāda ir reālā ietekme uz vidi, šķērsojot četras dabas aizsardzības teritorijas saistībā ar Bjalistokas variantu?1

Lai noskaidrotu šo galveno jautājumu un nodarbotos ar jautājumu attiecībā uz ceļu izvēles iemesliem, delegācijai bija ļoti informatīva tikšanās ar Polijas Transporta ministrijas valsts sekretāra vietnieci Barbara Kondrat un vairākiem augsta līmeņa ierēdņiem. Viņa apgalvoja, ka galvenā iestāžu pieeja bija atrast līdzsvaru starp Polijas infrastruktūras attīstību un vidi, bet Bjalistokas–Augustovas ceļa būvniecība bija steidzama, jo pieejamie finanšu līdzekļi ir jāizmanto līdz 2012. gadam. Viņa atzina, ka nepietiekams ieguldījums dzelzceļa tīklā pieejamo datu trūkuma dēļ bija radījis lielākas uzmanības pievēršanu autopārvadājumiem.

Ministrija nodrošināja deputātiem dokumentus, kuros iekļauts to valdības izvirzīto ekspertu atzinums, kas arī piedalījās sanāksmē.

1 Kopsavilkuma piezīme: ENVI komitejas delegācija Lietuvā un Polijas ziemeļaustrumos 2005. gada 15.–17. jūnijā. Deputāti: F. Brepoels, A. Westlund, M. Auken, J. Blokland, M. Matsakis. Skatīt ENVI komitejas tīmekļa vietni.

DT\677664LV.doc 5/20 PE 376.717v02-00

ĀRĒJAIS TULKOJUMS LV

Šādi izvilkumi varētu uzsvērt kontrastējošos viedokļus:

„Tas ir labvēlīgi, ka apvedceļš iet caur mežu, jo mežs nodrošina izplūdes gāzu izplūšanu, kas nozīmē, ka tās paliks šauras meža zonas robežās. Būvēt satiksmes ceļus kravas automobiļiem lauksaimniecības zemju, pļavu un ganību vidū nozīmē genocīdu, noziegumu pret cilvēkiem, kas dzīvo ciematos un mazajās pilsētās, un netieši pret tiem, kuri dzīvo pilsētās un rezultātā lietos saindētu pārtiku.” (Profesors H. Tomaszewicz – Varšavas Universitāte.)

„(..) lai gan Augustovas apvedceļa būvniecība pa projektētāju piedāvāto ceļu radīs dažus bojājumus Augustovas meža dabai, tie būs ļoti ierobežoti, neapdraudēs izmirstošās un retās sugas un ietekmēs galvenokārt mežu (..) neradīs nekādas ūdens stāvokļa izmaiņas kūdras purvā (..) neapdraudēs prioritārās augu sugas Rospudas upes ielejā (..). Cits ceļš apvedceļam, kas būtu garāks, arī radītu gaisa piesārņojumu ar izplūdes gāzēm un palielinātuautonegadījumos bojā gājušo dzīvnieku skaitu (..).” (Profesors A. Sokolowski – Belovežas dabas parka departamenta direktors.)

Ierēdņi, ar kuriem tikās delegācija, nepārprotami nebija gatavi izskatīt nekādu citu alternatīvu ceļu, piemēram, variantu viens, un bija iznīcinoši savās piezīmēs attiecībā uz tiem, kas atbalstīja Lomžas alternatīvu. Viņi norādīja, ka tas ir izturības pārbaudījums starp iestādēm un „ekologiem”, un, viņi turpināja, ja ekologi var iebilst pret šī tilta un viadukta būvniecību, tad viņi iebilst pret kopējo ceļu attīstības programmu un iestādes nevarēs izlietot visus naudas līdzekļus laikā.

Delegācija norādīja, ka nebija neviena jautājuma par vajadzību uzlabot Polijas ceļu un dzelzceļu infrastruktūru, jo īpaši Podlases reģionā. Tika arī atzīmēts, ka ES līdzekļi nevar tikt piešķirti ceļiem, ja attiecībā uz tiem netiek ievēroti ES tiesību aktus. Iestādes nevarēja sniegt nekādu atbildi, kad delegācija norādīja, ka Scott Wilson, konsultantu eksperts, kurš bija pārbaudījis šo jautājumu pēc Polijas iestāžu pieprasījuma, pats bija aicinājis izvēlēties citu variantu.

Bez šaubām, iebildumi pret variantu caur Rospudas ieleju tiešām nebija vienīgi „ekologu” jautājums, bet vēstures ietekme un laika apjoms, kas patērēts, lai iepriekšējās Polijas valdības, kas, šķiet, radījušas klupšanas akmeni ikvienai ceļa izvēļu pārskatīšanai, oficiāli apstiprinātu lēmumus.

Sanāksme Vides ministrijā bija daudz mazāk produktīva, un šķita, ka vides ministra kabineta vadītāja bija ļoti slikti informēta par minēto Vides direktīvu veidu un saturu. Viņa arī pauda viedokli, ka Rospudas ielejas dabas bagātības ir cilvēka radītas un ka ierosinātā ceļa shēma, kas šķērsotu ieleju tās tālākajā punktā, mazāk kaitēs un traucēs migrējošajiem zīdītājiem, putniem un mitrāju teritorijām nekā daudz īsāka šķērsojoša tilta iespēja Hodorkos, kur ierosināts alternatīvs ceļš.

Ministra vietnieks arī bija pārsteidzoši izvairīgs un piešķīra mazu nozīmi Rospudas ielejas un citu teritoriju noteikšanai par Natura 2000 teritorijām, kā arī, šķita, nezināja vai vismaz nesniedza komentārus par Polijas Valsts dabas aizsardzības padomes sniegto novērtējumu, ka šaura tilta alternatīva, kas piedāvāta Hodorkos, „ir problēmas efektīva risinājuma labākā

PE 376.717v02-00 6/20 DT\677664LV.doc

LV ĀRĒJAIS TULKOJUMS

iespēja” saistībā ar dzīvnieku migrāciju.1 Padome norāda, ka vislielākā Hodorku alternatīvas priekšrocība ir tā, ka tā garantē Rospudas zemo purvu, kas ir ielejas visvērtīgākā iezīme, neaizskaramību. Citi jaunākie apsekojumi piekrīt šim viedoklim un arī uzsver zemo purvu un dumbrāju atšķirīgo iezīmju unikālo nozīmi to putnu un kukaiņu populācijām, kas uzskatāmas par apdraudētām sugām.2

Pēc tam delegācija devās uz Bjalistoku un patiešām pārliecinājās par blīvo satiksmi uz galvenā Varšavas–Bjalistokas ceļa, kas brīžiem ir triju braucamo joslu ceļš un tāpēc ārkārtīgi bīstams.

Delegācijai bija ļoti atklāta diskusija un tikšanās, kuru organizēja Podlases reģiona maršals un Bjalistokas mērs, kā arī ierēdņi. Profesors A. Sokolowski sniedza izklāstu, kurā cita starpāpievērsa uzmanību nopietnām satiksmes problēmām Augustovā, ko rada kravu pārvadājumu pieaugums. Parādījās arī daži papildu aspekti, kas ļauj secināt mazliet vairāk par valdības izvēles motivāciju. Piemēram, saskaņā ar profesora A. Sokolowski teikto „NVO izvēle” šķērsotu 900 privātus zemes gabalus un „nojauktu mājas ciematos”. Viņš norādīja, ka valdības izvēlētais ceļš iet cauri dažādām sauszemes teritorijām, tostarp Natura 2000 teritorijām, tomēr šis gadījums jāaplūko kā izņēmums, jo„ Natura 2000 teritorijas tika izraudzītas pārāk steidzīgi, neņemot vērā infrastruktūru”.

Šajā pašā sanāksmē Ceļu biroja direktors pievērsa pastiprinātu uzmanību Eiropas Transporta tīkla (ETT) koridoram, pirms tam norādot uz nopietnām ceļu satiksmes drošības problēmām un sniedzot datus par 47 letāliem satiksmes negadījumiem uz ceļa Nr. 8 2006. gadā. Viņš pievērsa uzmanību ne tikai steidzamajai Via Baltica ceļa izbūvei, bet arī, kopumā ņemot, Polijas ziemeļaustrumu daļas pašreizējo ceļu infrastruktūras ātriem uzlabojumiem, jo strauji pieaug satiksmes apjoms un ir ļoti liels ceļu satiksmes negadījumu skaits uz pašlaik neapmierinošajiem ceļiem. Viņš arī uzsvēra, ka apvedceļu galvenā nozīme ir tikt uzbūvētiem apkārt pilsētām, kuras pašlaik cieš no kravas automobiļu tranzīta satiksmes ne tikai Augustovā, bet arī Vasilkovā un Štabinā. Attiecībā uz divām Via Baltica alternatīvām, t. i., Varšava–Bjalistoka–Augustova–Suvalki un Varšava–Lomža–Grajevo–Suvalki, viņš norādīja, ka pirmajam ceļam ir svarīga nozīme Bjalistokas, vislielākās pilsētas Polijas ziemeļaustrumos, nodrošināšanā. Viņš skaidri deva priekšroku ceļam caur Rospudas ieleju, norādot, ka alternatīvais ceļš šķērsotu daudzas saimniecības šajā teritorijā.

Mērs savukārt emocionāli apgalvoja, ka Eiropas kravas automobiļi sabrauc viņa pilsētas bērnus un iedzīvotāji vairs negrib birokrātiju un šķēršļus, viņi vēlas, lai pēc iespējas ātrāk tiktu uzbūvēts apvedceļš.

Delegācijas locekļi pārliecināja Bjalistokas iestādes, ka viņi pilnīgi saprot un atbalsta centienus uzlabot neciešamās pilsētu transporta problēmas, bet šo slogu nevar vienkārši pārvietot no pilsētas teritorijām uz aizsargājamām vides zonām. Turklāt delegācija uzsvēra, ka Rail Baltica aktīvāk jāapsver kā transporta politikas iespēja, lai stiprinātu reģionālo ekonomiku.

1 Valsts dabas aizsardzības padome: „Problēmu, kas saistītas ar Augustovas apvedceļu, novērtējums”; Varšava, 2007. gada 5. marts. 2 Rospudas ielejas apsekojums – 2007. gads; ES Dzīvotņu direktīvas Sarkanās grāmatas sugas Polijā; Eiropas bioloģiskās daudzveidības apsekojums.

DT\677664LV.doc 7/20 PE 376.717v02-00

ĀRĒJAIS TULKOJUMS LV

Sanāksme Augustovā, kurā piedalījās mērs un daudzi vietējie iedzīvotāji, no kuriem daži bija iesnieguši lūgumrakstu, atbalstot apvedceļu Nr. 8, arī bija ļoti būtiska, jo iedzīvotāji uzskatīja, ka pārāk ilgi viņiem ir likts gaidīt „viņu ceļu”, kuru viņi vēlējās uzlabot, lai ievērotu mūsdienīgākus drošuma un drošības standartus. Viņi uzskatīja, ka lēmums bija ticis pieņemts ilgu laiku pirms Polijas pievienošanās Eiropas Savienībai, un tagad viņi bija pārsteigti uzzināt, ka acīmredzot šo ceļu satiksmes novirzīšanai neizvēlēsies. Viņi vēlējās pēc iespējas ātrāk mainīt ceļus kravas automašīnu satiksmei, jo ceļš caur pilsētu bija īpaši bīstams un kravas automašīnu tranzīta satiksmes pieaugums bija padarījis vietējo ģimeņu dzīvi par nepieņemamu un īpaši bīstamu bērniem un veciem cilvēkiem.

Pārsteidzoši bija tas, ka acīmredzami trūkst jebkādas pašas Augustovas pilsētas ceļu satiksmes drošības pamatplānošanas, neskatoties uz to, ka pilsēta vēlas attīstīt savus kūrortus un tūrisma objektus. Mērs stingri apgalvoja, ka viņu patiešām neinteresē „pagaidu risinājumi”, bet nekādi citi pasākumi netika uzsākti, lai risinātu kravas transportlīdzekļu, kas izmanto Augustovas ceļu, straujo pieaugumu. Delegācija uzskatīja, ka tas nebija pieņemams arguments un jebkura atbildīga politiska iestāde nekavējoties rīkotos, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību pat tad, ja tas ir pagaidu risinājums. Jebkurā gadījumā šādi pasākumi nekādā ziņā neietekmētu galīgo Via Baltica automaģistrāles ceļa izvēli, un daudzos aspektos jautājums nebija pat tieši saistīts ar stratēģisko izvēli starp variantu viens un divi.

Cik lielā mērā šeit bija sajauktas likumīgas vietējās prasības pēc uzlabotas ceļu būvniecības programmas apkārt Augustovai un Bjalistokai ar stratēģiskā Via Baltica ceļa izbūvi, kas paredzēts, lai savienotu Baltijas valstis ar Varšavu un pārējo Eiropu?

Ir skaidrs, ka viens no satiksmes pieauguma caur Bjalistoku un Augustovu iemesliem bija tas, ka alternatīvais Lomžas ceļš nebija pietiekami pielāgots smagajiem tranzīta transportlīdzekļiem un kravas automobiļiem, kuriem praktiski nebija citas alternatīvas, kā izmantot garāko Augustovas ceļu.

Notika virkne sanāksmju, kurās piedalījās delegācija un lūgumrakstu iesniedzēji, kas iebilda pret ceļu caur Bjalistoku un Augustovu, jo īpaši Polijas Putnu aizsardzības biedrība, Pasaules Dabas fonda Polijas nodaļa, CEE Bankwatch un Birdlife International, un kas pirmām kārtām sniedza deputātiem būtisku un neatgriezenisku to kaitējumu aprakstu, kuru radīs ceļš Nr. 8 Eiropas vienīgajai atlikušajai pirmatnējā meža teritorijai, kūdras purviem, dumbrājiem un zemajiem purviem, kā arī lielo zīdītāju vienreizējai dažādībai, tostarp Eiropas bizoniem, aļņiem, lūšiem un vilkiem, kas šeit dzīvo. (Visi norādīti Dzīvotņu direktīvas II pielikumā.) Kopš viduslaikiem šīs teritorijas ekoloģija ir maz mainījusies, neskatoties uz milzīgajām traģēdijām, kuras pārdzīvojuši vietējie iedzīvotāji vācu un padomju okupācijas laikā. Patiešām, Podlases reģions, ņemot vērā tā vēsturi, ir bieži apspriests pierobežas reģions, kurš beidzot tikai tagad dodas pretī drošākai un veiksmīgākai nākotnei.

Bjalistokas ceļa uzlabošana un jaunu Augustovas pilsētas apvedceļa posmu izbūve, šķērsojot Rospudas ieleju, kā plānoja iestādes, būtiski samazinātu efektīvo dzīvotņu teritoriju un palielinātu trauslo sugu populāciju sadalīšanu, palielinot izmiršanas risku, kā arī ļoti ietekmētu lielāko zīdītāju migrācijas ceļus. Polijas Zinātņu akadēmijas Dabas aizsardzības

PE 376.717v02-00 8/20 DT\677664LV.doc

LV ĀRĒJAIS TULKOJUMS

institūta pētījumi ir uzskatāmi parādījuši, kā tiks nopietni apdraudēti izplatīšanās ceļi.1 Tas arīradītu ievērojamas pārmaiņas saldūdens dzīvotnēs, palielinoties piesārņojumam un ūdens noplūdei no ceļiem, kuri ilgajā ziemas laikposmā tiek intensīvi apstrādāti ar sāli un ķīmiskām vielām, ko izmanto, lai notīrītu ledu. Tas iznīcinātu lielu daļu kūdras purvu un aktīvo augsto purvu teritorijas, kā arī sārmainos dumbrājus.

Turklāt ceļa posmam, kas plānots caur Bebžas ieleju, ES finansēto LIFE aizsardzības projekta teritoriju, būs postoša ietekme uz desmit Putnu direktīvas I pielikumā minētajām putnu sugām.

Lūgumrakstu iesniedzēji uzsver prasību par alternatīvo ceļu cauri Lomžai, kas sniedz iespēju gandrīz pilnīgi izvairīties no teritorijām, kuras uzskatītas par apdraudētām un īpaši aizsargājamām teritorijām. (Karte, kurā norādītas alternatīvas, ir pievienota.) Ceļa inženiertehniskās projektēšanas grupas SISCOM pārstāvis detalizēti komentēja alternatīvo ceļu kopā ar plānoto Suvalku apvedceļu Hodorkos, Rospudas ielejas ziemeļu daļā, kuru tas šķērsotu, izmantojot parasta tilta būvniecības tehnoloģijas, nevis dārgākas un nepārbaudītas tehnoloģijas, kas ierosinātas, šķērsojot ieleju zemākā punktā, un kas paredz 123 betona stabu dziļurbumus mitrāju apgabalā. Viņš piekrita Dabas aizsardzības padomei, ka Hodorku pāreja, kuru apmeklēja delegācija, traucētu migrācijas koridoru daudz mazāk. Viņš norādīja, ka tas pasargātu 24 hektārus meža un novērstu Natura 2000 postījumus.

Valdības ceļa aizstāvji apsūdzēja lūgumrakstu iesniedzējus daudzos jautājumos, tostarp plānošanā iznīcināt 900 mājas un saimniecības. Tomēr lūgumrakstu iesniedzēji aizstāvēja savu izvēli, norādot, ka tikai divas māja tiktu nojauktas, ja izvēlētos alternatīvo ceļu, kas iet paralēli pašreizējam ceļam tuvāk augstsprieguma elektrolīnijām. Viņi norādīja, ka alternatīvā ceļa izmaksas būtu mazākas un būvniecības termiņi – īsāki, jo būtu mazāk dabisko šķēršļu.

Pašvaldības, kas atrodas gar alternatīvo ceļu, tostarp Lomžas mērs un Ostrolenkas mērs, kuri satikās ar delegāciju, atbalstīja ceļa Nr. 61 izvēli tāpat kā Tirdzniecības palāta, kas bija veikusi kravu autopārvadājumu uzņēmumu apsekojumu, kuri, iespējams, visvairāk izmantos Via Baltica tranzīta koridorus. Salīdzinājumā ar Bjalistokas–Augustovas ceļu vairāk nekā divas trešdaļas no viņiem atbalstīja īsāko Lomžas alternatīvu. Viņi norādīja, ka kravas automobiļu tradicionālais ceļš apzināti tika slēgts kravas automobiļiem, piespiežot viņus izmantot garāko Bjalistokas ceļu un radot „notikušu faktu”.

Secinājumi

Via Baltica stratēģiskā ceļu tīkla attīstība Eiropas centrālajā un ziemeļaustrumu daļā ir svarīga Eiropas Savienības ekonomikai un sociālajai kohēzijai kopumā. Tomēr, ņemot vērā strauji pieaugošo pārvadājumu apjomu, ir skaidrs, ka lielāka nozīme jāpiešķir labākiem dzelzceļa savienojumiem tiem raksturīgo ilgtermiņa ieguvumu dēļ. Tas galvenokārt ir dalībvalstu prioritāšu jautājums, bet šis ir ceļš, pa kuru doties rosina ES.

Līgums ir noteikti jāievēro. Pacta sunt servanda. Dalībvalstu būvniecības projektiem jāatbilst

1 It īpaši Augustovas un Knišinas mežu savienojumos ar Bebžas purviem un citām dabas teritorijām uz rietumiem. Aizsprostošana radītu papildu šķērsli Eiropas bizonu populācijas, vilku un lūšu dabiskajam pieaugumam.

DT\677664LV.doc 9/20 PE 376.717v02-00

ĀRĒJAIS TULKOJUMS LV

ES noteikumiem. Šī gada sākumā, 2007. gada 21. martā, Eiropas Komisija Via Baltica ceļa būvniecības projekta lietu iesniedza Eiropas Kopienu Tiesā. Saskaņā ar Komisiju šis projekts, kādu to ir pieņēmušas Polijas iestādes, pārkāps svarīgas ES regulas vides aizsardzības jomā.

Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejas faktu vākšanas misija apstiprināja, ka Via Balticaceļa būvniecības projekts, kāds tas ir ierosināts pašlaik, šķērsos ļoti jutīgās Natura 2000teritorijas. Projekts skar Īpaši aizsargājamas teritorijas (ĪAT), kuras par tādām noteikušasPolijas iestādes saskaņā ar Savvaļas putnu direktīvu. Tas arī šķērsos par Kopienā nozīmīgām teritorijām ierosinātās teritorijas (KNT) saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu un teritorijas, kuras paredzēts ierosināt Komisijai kā iKNT teritorijas.

Visi starptautiskie eksperti, kuri apmeklēja Rospudas ieleju un veica pētījumus, uzskatīja, ka ir grūti pārvērtēt Rospudas ielejas nozīmi kā purvainās meža zemes, aktīvo augsto purvu un sārmaino dumbrāju unikālu teritoriju. Ieleja ir tikusi saglabāta tūkstošiem gadu, pakāpeniski veidojot 14 metrus dziļus nogulsnējumus. Pētnieki atrada 17 „Sarkanajā grāmatā” (retas un/vai apdraudētas) iekļautas sugas, kurām Rospudas ieleja ir to dabiskā dzīvotne. Eiropas Savienībā nav precedenta tik lielam skaitam šādā mazā teritorijā. Minētie eksperti uzskata, ka jebkādas pārmaiņas hidroloģijā, piemēram, ceļa būvniecības projekts, nodarītuneatgriezenisku kaitējumu. Turklāt ceļa projekts šķērsotu divas citas aizsargājamās dabas teritorijas netālu no Bjalistokas, veicinot turpmāku dabisko dzīvotņu sadalīšanu.

Polijas iestādes nepierādīja faktu vākšanas misijai, ka pašreizējā ceļa būvniecības projekta alternatīvas ir bijušas pienācīgi un objektīvi pārbaudītas. Ceļa būvniecības projekta caur Rospudas ieleju pretinieki ir mēģinājuši pievērst iepriekšējo Polijas valdību uzmanību Eiropas vides tiesību aktu iespējamam pārkāpumam. Šī iemesla dēļ minētie projekta pretinieki ir pakļauti iebiedēšanai un sistemātiskai nomelnošanai. Alternatīvais ceļš caur Lomžu ir pelnījis rūpīgāku, tomēr ātru un objektīvu novērtējumu, un Polijas iestādēm nevajadzētu to noraidīt politisku un apstrīdamu ekonomisko iemeslu dēļ, izmantojot argumentus, kuru pamatā ir dažkārt pilnīgi nepatiesi un maldinošiem dati.

Lai gan tas jālemj Eiropas Kopienu Tiesai, faktu vākšanas misija uzskata, ka Polijas iestādes, šķiet, pārkāpj Direktīvas 92/42 (Dzīvotņu direktīva) 6. panta 2. punktu saistībā ar ceļa būvniecības projekta caur Rospudas ieleju atļauju. Direktīva paredzēta, „lai īpaši aizsargājamās teritorijās novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī novērstu traucējumus, kas skar sugas, kuru dēļ noteikta attiecīgā teritorija, ja šāds traucējums varētu būt nozīmīgs attiecībā uz šīs direktīvas mērķiem”.1 Acīmredzot šāda ceļa būvniecība caur minēto ieleju radītu ievērojamus traucējumus un noplicināšanos, tā kā kaitējums Rospudas ielejai būtu gan svarīgs, gan neatgriezenisks.Polijas iestāžu nevēlēšanās atbalstīt alternatīvu taisnāku ceļu pat tad, ja paredzētais stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums atkārtoti apstiprina šo alternatīvu, bija visiem vairāk kā skaidra, tomēr nebija labi pamatota no to iestāžu puses, ar kurām tikās delegācija. Iestāžu argumentiem trūka saskaņotības un ticamības.

1 Attiecībā uz mērķiem direktīva ir nepārprotama. Mērķis ir (2. panta 1.un 2. punkts) „sekmēt bioloģisko daudzveidību, aizsargājot dabiskās dzīvotnes un savvaļas faunu un floru Eiropā esošajā dalībvalstu teritorijā, uz kuru attiecas Līgums. (..) lai saglabātu vai atjaunotu to dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras sugulabvēlīgu aizsardzības statusu, kas ir Kopienā nozīmīgas”.

PE 376.717v02-00 10/20 DT\677664LV.doc

LV ĀRĒJAIS TULKOJUMS

Publiskā sanāksmē daži cilvēki pauda viedokli, ka sabiedrība nebija saņēmusi pilnīgu priekšstatu un iestādes bija sniegušas maldinošus faktus plašsaziņas līdzekļiem. Arī delegācija norādīja, ka reizēm iestādes to maldināja. Tomēr nebija neviena pārliecinoša argumenta par Bjalistokas–Augustovas izvēli. Delegācija saņēma attaisnojumu, pamatojoties uz to, ka par ceļu bija nolemts, pirms Polija pievienojās Eiropas Savienībai, tomēr arī tas ir apšaubāms, jo pat tad, ja plānošanu veica, finansējums kļuva pieejams, tikai pievienojoties Eiropas Savienībai. Pašas Polijas iestādes norādīja, ka lēmums attiecās uz 2005. gada janvāri (lai gan toreiz neveica SVN), būvniecības atļaujas izsniedza 2006. gadā un 2007. gadā pēc tam, kad AugstākāAdministratīvā tiesa bija noraidījusi apelācijas sūdzības pret projektu.Acīmredzot pastāv sistēmiska problēma, kas saistībā ar šo atsevišķo projektu ilgusi vairākus gadus un kas radījusi nepamatotus kavējumus un tajā pašā laika kavējusi jebkādu apdomīgu alternatīvu iespēju izskatīšanu. Ja būtu apstiprināta ceļa Nr. 61 Lomža–Hodorki izvēle, tad tranzīta plūsma cauri Bjalistokai un Augustovai noteikti būtu samazinājusies un jutīgās ekosistēmas pasargātas. Atbilstoša pilsētplānošana Bjalistokā un Augustovā ļautu uzlabot ceļu satiksmes drošību, un jaunu vietējo ceļu būvniecība atvieglotu tūristu pārvietošanos un vidēja lieluma kravas pārvadājumu transportlīdzekļu satiksmi.Ja Polijas iestādes šādu pasākumu atbalstam būtu iesniegušas pieprasījumu Eiropas Komisijai, tad, kā uzskata delegācija, Komisijai būtu steidzami jāpievērš uzmanība šādam pieprasījumam. Via Baltica tranzīta koridora izvēle caur Lomžas pāreju uz ceļu Nr. 61 pilnīgi atbilstu satiksmes kustības būtiskiem uzlabojumiem Augustovā un Bjalistokā.

Ieteikumi

1. Uzskata, ka alternatīvais ceļš Lomža–Hodorki–Suvalki Via Baltica ceļa tranzīta koridora projektam ir vienīgā piemērotā izvēle, lai izvairītos no neatgriezeniska kaitējuma unikālām un vērtīgām teritorijām, kas aizsargātas saskaņā ar šajā ziņojumā minētajām ES vides direktīvām; mudina Polijas iestādes neatbalstīt nekādu būvniecību vai iznīcināšanu Rospudas ielejā vai citās aizsargājamās teritorijās, lai saglabātu reģiona ekoloģisko viengabalainību.

2. Aicina Eiropas Komisiju atbalstīt Polijas iestādes, nodrošinot finansiālus līdzekļus, lai palīdzētu tām pieņemt vajadzīgos lēmumus steidzami uzlabot ceļu satiksmes drošību uz satiksmes ceļiem apkārt Bjalistokai un Augustovai.

3. Uzskata, ka ES finansējums Via Baltica Polijas ziemeļaustrumos jāpiešķir tikai tad, ja ceļš ir izvēlēts, pamatojoties uz pienācīgi veiktu stratēģisko vides novērtējumu (SVN) un stingri ievērojot Eiropas direktīvu burtu un garu, ņemot vērā piesardzības principu.

4. Iesaka, ka ES atbalstam jābūt steidzami pieejamam dzelzceļa un pasažieru pārvadājumiem starp Somiju un Baltijas valstīm, kā arī Varšavu, lai atvieglotu satiksmes slodzi ceļa koridoros šajā reģionā.

5. Mudina vietējās un reģionālās iestādes meklēt ilgtspējīga transporta un komunikāciju iespējas, kas uzlabotu teritorijas dabai raksturīgās pazīmes un veicinātu unikālo un skaisto vietējo vidi vietējo iedzīvotāju, ekonomikas attīstības un tūrisma interesēs.

DT\677664LV.doc 11/20 PE 376.717v02-00

ĀRĒJAIS TULKOJUMS LV

PE 376.717v02-00 12/20 DT\677664LV.doc

LV ĀRĒJAIS TULKOJUMS

DT\677664LV.doc 13/20 PE 376.717v02-00

ĀRĒJAIS TULKOJUMS LV

List of meetingsPETI delegation to Poland

Tuesday, 12 June 2007

Meeting in Transport MinistryBarbara Kondrat, Undersecretary of StateAndrzej Maciejewski, spokesmanZbigniew Kotlarek, General Director for National Routes and HighwaysKatarzyna Maranda, chief of Environment Departament in National Routes and Highways Directorate

Meeting in Environment MinistryAndrzej Szweda-Lewandowski, vice-ministerJoanna Szczepańska, chief of the Political Cabinet of the MinisterMalgorzata Piwińska, chief of Department for Natura 2000 and National ParksŁukasz Oprawski, Political Cabinet

Meeting with petitionersJan Jakiel, SISKOM Association

Meeting with Białystok authoritiesDariusz Piontkowski, Marshall of Podlaskie voivodshipTadeusz Truskolaski, Mayor of BiałystokAntoni Pełkowski, Mayor of Wasilkówdr Włodzimierz Kwiatkowski, expert Politechnika BiałostockaEwa Welc, director of the Infrastructure Departament, Podlaskie voivodshipRoman Kalski, Polish Birds Protection Association

Wednesday 13 July 2007

Meeting with petitioners (canoe trip)Małgorzata Znaniecka, OTOPAndrzej Kamocki, Politechnika BiałostockaAnna Roggenbuck, Polska Zielona Sieć (Polish Green Network)Tomasz Tumiel, Adam Bogdan, Pracownia na Rzecz Wszystkich Istot (Workshop for All Beeings)Noria Selva, Polska Akademia Nauk (Polish Sciences Academy)Filip Jarzombkowski, Stowarzyszenie Chroń Mokradła (Save Marshes Association)

Meeting with Augustów authorities and citizens:Leszek Cieślik, Mayor of Augustówprof. Aleksander Sokołowski, expertBogdan Dyjuk, representant of Augustów By-pass Support CommitteeAndrzej Chmielewski, MP Samoobrona

PE 376.717v02-00 14/20 DT\677664LV.doc

LV ĀRĒJAIS TULKOJUMS

Zbigniew Buksiński, Augustów CommuneMarek Motybel, Nowinka CommuneRoman Fiedorowicz, Raczki CommuneTadeusz Drągiewicz, Sztabin Commune

Meeting with Łomża and Ełk mayors, BiałystokJerzy Brzeziński, Mayor of ŁomżaMarcin Sroczyński, vice-Mayor of ŁomżaEdward Łada, Piątnica CommuneJacek Nowakowski, Łomża CommuneAndrzej Zaremba, Śniadowa CommuneStanisław Kubeł, Ostrołęka CountyMaciej Zajkowski, President of Trade and Industry Chamber

Thursday 14 July 2007

Meeting in Environment MinistryAgnieszka Bolesta, Undersecretary of Stateprof. Aleksander Sokołowski, expertRoman Kalski Polish Birds Protection SocietyIrena Mazur, chief of Department of Nature Interaction Analyses (Departament Ocen Oddziaływania na Srodowisko)dr Włodzimierz Kwiatkowski, expert Politechnika Białostocka

Meeting with petitionersPrzemek Chylarecki, OTOPdr Marta Majka Wiśniewska, WWF Polska

DT\677664LV.doc 15/20 PE 376.717v02-00

ĀRĒJAIS TULKOJUMS LV

EUROPEAN PARLIAMENT

COMMITTEE ON PETITIONS

FACT FINDING MISSION TO POLAND"VIA BALTICA"

( WARSZAWA-BIALYSTOK-AUGUSTOW)

11-14 JUNE 2007

(Authorisation of the Bureau: 12 February, 2007)

(Draft 6)

PARTICIPANTS

Members: Mr Thijs BERMAN (Leader of the delegation) (PES, NL)Mr David HAMMERSTEIN MINTZ (Greens, Spain)Mr Martin CALLANAN (EPP-ED, UK)

Ex-officio Member: Marcin LIBICKI - Chairman (UEN, Poland)Barbara KUDRYCKA - (EPP, Poland)

Secretariat: Mr David LOWE, Head of SecretariatMs Karen Lone CHIOTI Administrator

EP Office, Warsaw: Piotr WOLSKI Press Officer

Political Group Staff: Mr Kjell SEVON (Greens)Mr Witold ZIOBRO (UEN)

Interpreters: A GILLIES PL/ENW SKOWRONSKI PL/ENP PASTUSZKO PL/EN

EP Delegation phone number: 00 32 498 983593.

PE 376.717v02-00 16/20 DT\677664LV.doc

LV ĀRĒJAIS TULKOJUMS

The objective of the mission is to investigate, with all interested parties, the situation regarding the planned route for the "Via Baltica" in the north-eastern region of Poland

near Bialystok and Augustow, and the conformity of the existing plans with EU Directives, notably concerning the environmental impact of the project. The mission is organised resulting from the right to petition the European Parliament, granted under

Article 194 of the EU Treaty.

PROGRAMME

Monday, 11 June

Departure Brussels at 16.25 - Arrival Warszaw at 18.35

Overnight: Warsaw Hotel Sheraton.

Tuesday, 12 June

9.00 Departure from Hotel

9:30 Meeting with National authorities - Transport Ministry

10.15 Meeting with National authorities - Environment Ministry

11:00 Petitioners in EP Office - Warsaw

(Mr Jan Jakiel, President of SISKOM & Rep of Scott-Wilson Ltd)

12:00 Lunch

Departure from Warszaw by minibus to Bialystok (arrival around 16:30)

16:30 Meeting with local/regional authorities.

Mr Dariusz Piontkowski, Marshall of the Podlaskie Region.

Mayor of Bialystok, Mayors of Wasilków,

and invited experts and senior officials.

Petitioners in favour of planned route.

(Ms M Szumarska, Ext Relations Unit, Marshal's Office to coordinate)

18:00 Discussions with petitioners. (in the Hotel)

(Mr Bohdan & Ms Roggenbuck, Ms Znaniecka and others)

Overnight: Bialystok Hotel Branicki

DT\677664LV.doc 17/20 PE 376.717v02-00

ĀRĒJAIS TULKOJUMS LV

Wednesday, 13 June

08:00 Departure from Bialystok to Augustow by minibus with petitioners, & experts

from Bialystok Technical University

Visit of the sites of Biebrzanski National Park , Rospuda Valley and

Augustowska Forest which are subject of the petitioner's protests.

14.00 Lunch - Augustow

15:00 Meetings with local authorities in Augustow.

Mayor of Augustow and other mayors from towns on the planned road.

(Return to Bialystok)

18:30 Mayors of Lomze & Ostroleka, (Hotel Branicki)

19:30 Public meeting with petitioners and local associations.

(Bialystok)

Overnight: Bialystok Hotel Branicki

Thursday, 14 June

9.00 Departure from Bialystok to Warszaw

12.30 Arrival in Warszaw

13.00 Working Lunch - Sejm, (Polish Parliament) - Europe Committee.

PE 376.717v02-00 18/20 DT\677664LV.doc

LV ĀRĒJAIS TULKOJUMS

14.30 Meeting with Ministry of Environment

16.00 Meeting in EP Information with petitioners.

(Mr Chylarecki & others)

19:05 flight back to Brussels

David LOWEHead of Secretariat.Committee on Petitions

DT\677664LV.doc 19/20 PE 376.717v02-00

ĀRĒJAIS TULKOJUMS LV

PE 376.717v02-00 20/20 DT\677664LV.doc

LV ĀRĒJAIS TULKOJUMS