Ķeipenes Vēstnesis

Ķeipenes pagasta mēnešraksts Nr.235/4 Iznāk no 1991. gada 14. augusta.

2012. gada 28. aprīlis

21. aprīļa rīts atausa miglā tīts, tomēr ikviens, kurš šo sestdienu bija nolēmis veltīt apkārtnes sakopšanas darbiem paša izvēlētajā vietā, vairs nešaubījās par to, vai laika apstākļi iecerētajiem darbiem būs piemēroti. Vēl vairāk - Lielās Talkas diena bija gluži kā saules dāvana visiem. Šogad Ķeipenes pagasta pārvalde aicināja piedalīties Ķeipenes Muižas par-ka sakopšanas darbos. Pavasara vējgāzē ir izgāzti divi koki. Dīķa krastmalas aizaugušas ar krūmiem. Arī bebri bija krietni pastrādājuši un vairākus prāvus kokus un krūmus nograuzuši savām vajadzībām.... Tā kā darbu apjoms parka sakopšanā bija liels, jau nedēļu pirms talkas die-nas Alfrēds Zēmels veica izgāztās lie-pas atzarošanu, sagarināšanu, sauso, nograuzto koku, krūmu nozāģēšanu. Savukārt, Mareks Sokorenko, izman-tojot krūmgriezi, sakopa dīķa krast-malu, izretināja parka pamežu. Talciniekiem nācās krietni pasvīst, lai no mitraines izvilktu daudzos zarus, salasītu krūmājus un sakrautu lielās

Lielā Talka Ķeipenēkaudzēs. Atsevišķās grēdās tika salikta malka. Kā ierasts - Lielās Talkas dienā pretī Ķeipenes Tautas namam bija novietots lielais konteiners savākto atkritumu sa-bēršanai. Konteiners tika piepildīts ātri. Piecos gados Lielās Talkas aktivitātēs visi kopā esam attīrījuši savu pagastu no 40 m3 atkritumu, kas savākti no patvaļīgi ierīkotām atkritumu izgāztuvēm, mētājās ceļmalās, bijušo darbnīcu iekšpagalmā, zaļajās zonās...... Prieks, ka mūsu pagastā Lielās Talkas dienā daudzviet māju pagalmos, dārzos bija redzama rosība. Pēc čakla darba biedrības „Ķeipenes vides centrs” telpās talcinieki paēda gardas pusdienas, ko sarūpēja Ķeipenes pagasta pārvalde un Aina Grīnberga. Biedrības vadītāja Gunita Bombāne operatīvi sagatavoja un visus talciniekus iepriecināja ar talkas bilžu slīdrādi. Šogad Lielo Talku pirmo reizi atklā-jām ar talkas himnu „Tumša nakte , zaļa zāle.” Pēdējā pantā skan šādi vārdi: „Atveriet vara vārtus - Talka nāca sētiņā,

Atsaucīgākie un aktīvākie talcinieki arī šopavasar bija bērni.

Bez Alfrēda Zēmela un viņa motorzāģa Ķeipenes Muižas parka sakopšanas darbos neiztikt.

Talka nāca sētiņā, Zeltābolu mētādama.” Izsakot sirsnīgu pateicību visiem, kuri ikdienā rūpējas par piederošo teritoriju sakopšanu, piedalījās, atbalstīja Lielās Talkas aktivitātes Ķeipenē, novēlu arī turpmāk palikt optimistiem, turpināt labos darbus, lai mūsu pagastā ir sakop-ta un skaista vide! Lai katrā sētā iemirdz brīnumainais zeltābols! Aicinu apskatīt fotoizstādi „Lielā Talka Ķeipenē 2008 - 2009 - 2010 - 2011 - 2012” Ķeipenes pagasta pārvaldes telpās! Gandrīz 2400 dalībnieki visā Latvijā piedalījās savdabīgā plastmasas pudeļu korķīšu vākšanā, lai Lielās Talkas laikā Rīgā izveidotu 54m2 lielu pasaules kartes mozaīku.Uz tās atzīmētas 90 valstis, ku-rās notiek talkošanas aktivitātes. Prieks, ka arī mūsu pagasta entuziasti piedalījās šajā akcijā ar savu vākumu. Mārcis Birkenfelds ar draugiem bija savācis 1158 korķīšus, savukārt Sigita Serma lielo karti palīdzēja izveidot ar savāktiem 268 korķīšiem. Malači!

Maruta Grīnberga

2

Dzīvot zaļi un veselīgi ne tikai vārdos Katrs mēs savas dzīves laikā izdarām ļoti daudzas izvēles, bet tās, protams, gadu gaitā var mainīties. Mūsdienās bieži izskan aicinājums dzīvot zaļi un veselīgi. Vai mēs uz šo aicinājumu atsaucamies – tā atkal ir viena no mūsu dzīves izvēlēm. Dzīvot zaļi – tas nozīmē būt saskaņā ar dabu, pasauli un sevi un ar patiesu cieņu un mīlestību izturēties pret sevi un savu ķermeni. Zaļo dzīvesveidu ir izvēlējusies ķeipeniete Vija Volmane. Bet šī izvēle par labu veselīgam dzīves stilam notikusi vairākus gadus atpakaļ, kad Vija Volmane vēl dzīvoja Rīgā un viņas dzīvesvietas tiešā tuvumā bija bioloģiskās pārtikas veikals, uz kuru viņa sākusi iet iepirkties un sapratusi, ka šajā veikalā pārtika ir daudz kvalitatīvāka un garšīgāka nekā citos veikalos. No 2008. gada jūlija Vija Volmane dzīvo Ķeipenē, un te vairs nav bioloģiskās pārtikas veikalu, un pārtikas veikalos vispār ir salīdzinoši ar Rīgas lielveikaliem neliels preču piedāvājums. Tomēr dzīvojot Ķeipenē, ir iespēja no vietējiem cilvēkiem nopirkt veselīgu pienu un piena produktus, garšīgas mājas olas un dārzeņus, kas nav saņēmuši ķimikāliju superdevas, bet tikai kūtsmēslus. Eberhards L.Hartmans „1001 dabisks mājas ārstniecības līdzeklis”, Bils Stetems „Zini, ko tu pērc! Ķimikāliju labirintā.”, Džiljena Makīta „Kā ēdīsi, tā dzīvosi”, S. Amatas „Nekādu brīnumu. Vienkārši Ziņģīte. Pēc diviem gadiem.”- grāmatas uz galda liecina par dzīvokļa saimnieces interesēm un dzīvesveidu. Vija Volmane ar interesi skatoties arī TV raidījumu „Vides fakti”. Un dzīvot Vija Volmane cenšas veselīgi – tikpat kā uzturā nelieto desu, jo to mūsdienās taisot pat no šķidrinātiem kauliem, bet padomju laikos gaļas kombinātu desu cehos, no rītiem sākot gaļas malšanu, līdz ar gaļu samaltas žurkas, kas pa nakti bijušas ielīdušas gaļas mašīnā. Vismaz tā stāstījusi Vijas darbabiedrene, kas pirms darba Rīgas šampanieša un vīna fabrikā strādājusi gaļas kombinātā un pati desu nav lietojusi uzturā. Un pēc tādām runām uz desu pat paskatīties negribas! Rīgas šampanieša un vīna fabrikā, ko pievienoja AS „Rīgas Balzāms” un kurā Vija nostrādāja 33 gadus līdz aiziešanai pensijā 1997. gada 2. maijā, gan tādas

šausmas neesot notikušas. Šampanieti sapilda pudelēs un liek siltā pagrabā, lai rūgst. Žurkām vīns negaršo, bet, ja kāds darbinieks nolēja kādu vīna litru savām vajadzībām un tā vietā pielēja ūdeni, tāpēc jau vīns nekļuva īpaši sliktāks. Vēl Vija uzturā lieto tikai nerafinētas eļļas, cenšas neēst saldumus, jo saldumi pārvēršas taukos un ir neveselīgi, un veikalā izvēlas maizi bez daudzajiem

E (ļoti garšīga un laba esot maize ar ziedputekšņiem), kā arī ievēro dalītā uztura principu. Šis princips nozīmē, ka ar proteīnu bagātus pārtikas produktus nedrīkst ēst kopā ar ogļhidrātiem un ka ir jāievēro pārtikas produktu savstarpējā saderība vai nesaderība. Pēc šī principa vadoties, mūsu ierastā maltīte - kartupeļi kopā ar gaļu - ir nesaderīgi produkti. Lai zinātu, kādi produkti sader kopā, ik pa laikam jāieskatās gudrās grāmatās, jo galvā jau visu nevar paturēt. Vija Volmane lieto ne tikai veselīgu un dabisku uzturu, bet arī savā sadzīvē cenšas izmantot tikai ekoloģiskos un videi draudzīgus produktus – gan ekoloģiskos tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļus, gan eko šampūnus. Viņa pati nekad sadzīvē nelietojot melnos, biezos atkritumu maisus, jo tie nesadalās un piesārņo vidi. Nupat viņa par 84 latiem iegādājusies tvaika tīrīšanas slotu, kas ir videi draudzīga un kas ļaus uzkopt dzīvokli

bez ķīmiskiem tīrīšanas līdzekļiem. Tikai tai vajag destilētu ūdeni – tā ir neliela problēma. Protams, gan dabiskā pārtika, gan dažādi ekoloģiskie produkti cenas ziņā ir dārgāki nekā viss, kas saistīts ar ķīmiju un e-burtiem. Taču, piemēram, ekoloģiskie tīrīšanas līdzekļi esot ļoti ekonomiski un pietiek ilgam laikam. Un vai gan naudu var taupīt uz mūsu veselības un uz vides

un dabas saglabāšanas rēķina? Jādzīvo, domājot arī par nākotni. Dzīvot zaļi – tā ir Vijas Volmanes izvēle. Katram pašam jānonāk līdz tādai vēlmei un atziņai, Vija nevienam savus uzskatus necenšas uzspiest. Bet tagad, pavasarī, kad no zemes izlīdušas zaļās nātres, kas ir labs vitamīnu avots, Vija iesaka pagatavot vienkāršus nātru salātus ar olu: sagrieziet nātres (tās jānoblanšē ar karstu ūdeni), piegrieziet vārītu olu un uz palodzes pašu audzētus sīpollokus un pielieciet krējumu – lai labi garšo un lai laba veselība! Un atcerieties Kārļa Ulmaņa vārdus: “Daba ir liels un labs skolotājs, un bez tam vēl veselība un izturība ir katra liela darba un panākuma nepieciešams pamats. Daba, viņas pļavas, lauki un meži ir neizsmeļams veselības avots.” Dzīvojiet zaļi, nenodarot pāri dabai un bez patērētāja attieksmes tērējot tās bagātības! Ar Viju Volmani sarunājās B. Mietule

Vija Volmane ir veselīga dzīvesveida piekritēja.

Pavasarī pirmo ieraudzīt dzeltenu tauriņu – būs vilšanos pilna vasara...

3

Turpinājums 4.lpp.

Par uzķeršanos (vai neuzķeršanos) uz blēžu āķa Lai arī prātīgāk būtu mācīties no citu kļūdām, diemžēl cilvēki citu sūro dzīves pieredzi reti ņem vērā. Tāpēc krāpnieki un blēži atrod arvien jaunus upurus, no kuriem izmānīt naudu vai kuru vārdā paņemt kredītus. Kaut arī gan presē, gan televīzijā un radio cilvēki tiek aicināti neuzticēties katram svešiniekam, tomēr arvien atrodas kāds, kas uzķeras uz blēžu āķa. Arī ķeipenieši. Tā pirms pāris gadiem ķeipenietis, kas bija par 5 latiem iedevis uz laiku paziņam savu pasi (vismaz viņš pats tā traktēja šo notikumu), pašam nezinot, bija kļuvis par kādas firmas īpašnieku. Par savu firmu cilvēks, kuram nav ne darba, ne ienākumu, uzzināja tikai tad, kad pie viņa ieradās policijas pārstāvji, jo viņa firma bija valstij parādā gandrīz 20 000 latu. Bet kā vēsta latviešu sakāmvārds: no sīksta ko var izdabūt, no tukša ne nieka. Pirms vairākiem gadiem policisti Ķeipenes pagasta Gravās veltīgi mek-lēja videofilmu nomas punktu – šī adrese bija uzdota kā SIA “Omerta Company” juridiskā adrese. Kā šīs firmas darbības veidi ir uzrādīti kinofilmu, videofilmu un TV programmu producēšana. Bet kā noprotat, tad šīs firmas īpašniece atkal bija ķeipeniete, kurai ne darba, ne naudas. Pēc Lursoft datiem pašlaik ir iesākts firmas maksātnespējas process. (Jāpiebilst, ka pašreizējiem mājas īpaš-niekiem nav nekādas saistības ar šo bēdīgi slaveno SIA.)Ķeipenietes Valdas nesenā sāpīgā pieredze Nesen bēdīga saskarsme ar blēžiem un krāpniekiem bija arī Ķeipenes pagasta „Zušos” dzīvojošajai Valdai Gēmai. Šie notikumi vēl nav beigušies, jo Valda saņem arvien jaunas vēstules no parādu piedziņas firmām. Tā kā Valdas iegūtā pieredze ir gaužām sāpīga un pamācoša, viņa piekrita par to pastāstīt citiem ķeipeniešiem, cerībā, ka neviens cits tādā veidā netiks apmānīts. Valdas Gēmas stāstsPati nezinu, kā es varēju tik stulbi iekrist- Iekritu pavisam stulbi. Pagājušā gada novembrī beidzās mans astoņdesmitlatnieces darbs pagasta

pārvaldē. Tas nozīmēja, ka paliku bez darba un bez ienākumiem. Zināju, ka decembrī vairs nesaņemšu 40 latu pabalstu no sociālā dienesta. Domas un noskaņojums nebija no priecīgākajiem. Ziema nāca virsū, bija jāsagatavo malka. Todien, pagājušā gada 6. novembrī plkst 15.00, strādāju savas mājas pagalmā, ņēmos ar malkas

skaldīšanu un kraušanu, kad manas mājas pagalmā iebrauca sarkana auto-mašīna un no tās izkāpa svešs vīrietis ar cepuri galvā. Vīrietis stādījās priekšā kā Ogres firmas pārstāvis, kurš meklējot strādniekus darbam šajā firmā. Viņš pastāstīja, ka šī firma nodarbojoties ar malkas sagatavošanu un piegādi. Viņi atvedīšot un izgāzīšot pie manas mājas malku – man tā būšot jāsafasējot maisos. Tik vien tā darba. Mani kā labu, ātru un čaklu strādnieci viņam esot ieteikusi kaimiņiene Taņa. Piedāvājums man šķita tik labs un vilinošs, ka uzreiz tam piekritu. Tikai viena neliela aizķeršanās – man nav bankas kartes, uz kuru pārskaitīt nopelnīto naudu. Man kā vecmodīgam cilvēkam par bankas kartēm ne bum, bum. Negaidītais darba devējs visādi centās radīt labu iespaidu par sevi un firmu Mans negaidītais darba devējs bija gatavs mani - tik vērtīgu darbinieci -

tūlīt aizvest uz Ogres krājbanku karti nokārtot. Lai tik sēžoties automašīnā, tūlīt brauksim. Es tikai paspēju uzraut mugurā mēteli un ar visiem dubļainajiem gumijas zābakiem mašīnā iekšā un ceļā. Pati brīnos, kāpēc es, kura, ja uz ceļa pietur sveša mašīna, nekad nekāpju tajā iekšā, todien iesēdos mašīnā kopā ar diviem svešiem

vīriešiem. Mašīnā pamanīju, ka firmas pārstāvis, kurš teicās esam brigadieris, ir čigānu tautības; otrs – šoferis ar tādu resnu mūlīti. Brigadieris brauciena laikā vairākas reizes it kā sazinājās ar firmu, liekot man saprast, ka firmai ir daudz tādu darbinieku kā es, pieder lielā mašīna, traktors un cita nopietna tehnika. Viņš sazvanījās arī ar firmas grāmatvedi Margošu, kura man palīdzēšot bankā izņemt karti. Firmai bija tikpat jocīgs nosaukums kā grāmatvedei vārds.

Raibie piedzīvojumi Rīgā Kamēr brigadieris runā pa telefonu un es klausos, esam jau Rīgā. Kā gan tā? – braucām taču uz Ogri. - Ogrē tik svarīgas un nopietnas lietas nevarot nokārtot, - tā brigadieris. Margoša mūs pie bankas sagaidīja – tāda melna, smuku ģīmīti. Cik saprotu – tā bija Natālija, nevis kaut kāda Margoša. Iegājām abas ar Margošu bankā „Spicē”, tur nokārtojām visus

“Pati nezinu, kā tik stulbi varēju uzķerties uz blēžiem”, tā Valda Gēma.

4

Turpinājums no 3. lpp.papīrus, kurus visus savāca Margoša un atdeva firmas pārstāvim. Piebraucām pie lielas mājas – it kā ofisa, un šoferis ar visiem dokumentiem uzgāja augšā uz kādu stundu. Kā izrādījās - paņemt aizņēmumu. Kad aizņēmums 227 lati bija paņemts, mani aizveda uz pastu, lai šo naudu noņemu no sava konta. To izdarīju. Naudu visi trīs firmas pārstāvji sadalīja savā starpā. Margošai iedeva 20 latus. Man čigāns piedāvāja kafiju un 100 gramus šņabja. No šņabja atteicos, bet kafiju izdzēru. Kamēr dzēru kafiju, čigāns sēdēja man pretī, skatījās man pāri, ne acīs un tik runāja, runāja.... Pēc tam braucām uz „Bites” salonu, jo man vajadzēšot darba jautājumos daudz runāt pa telefonu un obligāti vajagot pastāvīgu pieslēgumu – karte nederot. Vienā salonā mūs neņēma pretī, otrā laipni apkalpoja. Nokārtojām man pieslēgumu, un mans jaunais priekšnieks nopirka tādu baltu, mazu kastīti - varbūt tas bija internets, bet es par internetu

neko nezinu. Vēlā vakarā jaunie paziņas atveda mani mājās un paši aizbrauca. Veltīgi gaidu malkas kravu mājas pagalmā. Tās vietā saņemu ierakstītas vēstules. Bet lielo mašīnu ar malkas kravu veltīgi gaidīju iegriežamies savas mājas pagalmā. Tās vietā sagaidīju pastnieci ar ierakstītām vēstulēm, kurās parādu piedziņas firmas prasīja man samaksāt summas, kuras es ne acīs neesmu re-dzējusi. 150 lati norunāti telefona sarunās + soda procenti, Madonā paņemts uz trim mēnešiem „e-latā” aizdevums 180 lati, kas ar soda procentiem kopā ir 300 lati; vēl tie 227 lati, ko izņēmu Rīgā – pāri 700 latu parāds, no kura neesmu notērējusi ne santīma! Traks var palikt!

Nezinu, kad šis murgs beigsies Tad sapratu, ka esmu pamatīgi apkrāpta un izmantota. Ziņoju par to policijai, jo man no tiem blēžiem nav bailes. Es pati viņus ar savām rokām pārmācītu. Es

neesot vienīgā, ko šie nelieši apkrāpuši, bet citiem cietušajiem esot bailes no viņiem. Šie nelieši esot draudējuši, ka tiesas zālē izdarīs tā, ka tie, kas liecinās pret viņiem, palikšot tur, tiesas zālē, uz visiem laikiem. Policists bija atbraucis pie manis ar 5 fotogrāfijām un prasīja, vai kādā no tām nav krāpnieki. Es vienā no bildēm atpazinu čigānu – brigadieri. Tagad - līdzko kāda sveša mašīna iebrauc manā pagalmā, runās neielaižos un trencu prom. Un iesaku visiem tā darīt. Lai nebūtu tādu nepatikšanu un pārdzīvojumu kā man. Vēl nezinu, kad tas viss beigsies. Domāju, ka manas nedienas var vilkties vēl ilgi.- Ticējums vēsta – ja pavasarī pirmo ierauga dzeltenu tauriņu, būs vilšanās pilna vasara. Lai nu nevienam pirmais nerādās dzeltenais tauriņš! Bet kā par spīti – dzelteni vien lido.... Stāstu pierakstīja B. Mietule

2009. gadā tika uzsākta valsts organizētā un apmaksātā krūts dziedzera un dzemdes kakla ļaundabīgo audzēju savlaicīgas atklāšanas programma. Nozīmīgs šī projekta ieguvums vēža kontroles programmā ir mobilais digitālās mamogrāfijas kabinets, kas darbojas SIA „Veselības centrs 4” paspārnē un nodrošina krūšu izmeklējumu veikšanu Latvijas reģionos. Tā ir īpaši pielāgota automašīna, kurā atrodas mamogrāfs - iekārta, ar kuru veic krūts dziedzera izmeklējumus sievietēm, lai atklātu iespējamās izmaiņas. Arī 2012.gadā visu novadu sievietes tiek aicinātas veikt krūšu izmeklējumus tuvāk savai dzīvesvietai – „Veselības Centrs 4” mobilajā mamogrāfā. Krūts vēzis ir viena no izplatītākajām vēža formām Latvijā, kuru savlaicīgi atklājot, iespējama pilnīga izārstēšanās. Vēža kontroles programmas ietvaros Nacionālais Veselības dienests (NVD) katru mēnesi izsūta uzaicinājuma vēstules sievietēm, lai aicinātu veikt mamogrāfiskos izmeklējumus. 2012.gadā uzaicinājumu vēstules veikt valsts apmaksātu krūts vēža profilaktisko pārbaudi saņems sievietes, kuras ir dzimušas 1944., 1946., 1948., 1950., 1952., 1954., 1956., 1958., 1960. un 1962.gadā.

“Veselības centrs 4” aicina veikt krūšu izmeklējumus tuvāk savai dzīvesvietai Atgādinām, ka 2011.gadā izsūtītās uzaicinājuma vēstules uz krūts vēža profilaktisko pārbaudi ir derīgas līdz pat 2012.gada beigām. SVARĪGI! Uzaicinājuma vēstule netiek nosūtīta sievietei, kura gada laikā līdz uzaicinājuma vēstules sagatavošanas datumam ir veikusi mamogrāfisko izmeklējumu. Mamogrāfisko izmeklējumu vēlams veikt 35 - 40 gadu vecumā. Ja pirmā mamogrāfijas izmeklējuma rezultāts ir normas robežās un nav vērojamas nekādas vizuālas krūts izmaiņas, šo pārbaudi var veikt ik pēc diviem gadiem. Krūts vēža skrīningu ar mamogrāfijas metodi neatkarīgi no rezultāta reizi gadā vajadzētu veikt sievietēm no 50 līdz 69 gadiem. Jāatceras, ka šo pirmo izmeklējumu saglabāšana ir ļoti svarīga! Vēlāk veicot atkārtotus izmeklējumus, lai savlaicīgi pamanītu radušās pārmaiņas, svarīgi tos salīdzināt ar iepriekšējiem un iegūt svarīgu informāciju dinamikā. Jaunākie statistikas dati apliecina, ka sievietes Latvijā labprāt izmanto iespēju veikt šos izmeklējumus dzīvesvietas tuvumā. Sievietēm, kuras ir saņēmušas uzaicinājuma vēstuli no Nacionālā veselības dienesta Valsts skrīninga programmas ietvaros izmeklējums ir

BEZ MAKSAS, ar ģimenes vai ārstējošā ārsta norīkojumu – pacienta līdzmaksājums ir 2 lati; ar ģimenes ārsta vai ārstējoša ārsta norīkojumu, kuram NAV līgumattiecību ar Nacionālo Veselības dienestu, par maksu. Lai veiktu izmeklējumu, jāpie-rakstās pa telefonu: 67144031; 67143550; 67142840 vai 27866655. Sīkāka informācija www.mamografija.lv pa e pastu info@mamografija.lv

Bet tagad pati svarīgākā informācija!!!

„Veselības Centrs 4” mobilais mamogrāfs būs arī Ķeipenē! Š.g. 14. maijā no plkst.10.00 – 18.00 mobilais mamogrāfs būs Daces Krievānes ģimenes ārsta praksē Ziedu ielā 1, Ķeipenē, Ķeipenes pag., Ogres nov.. Aicinām sievietes rūpēties par savu veselību un ierasties uz krūšu izmeklējumiem mobilajā mamogrāfā Ķeipenē!

Inga Ronka,SIA “Veselības centrs 4”Mārketinga speciāliste

5

Divas atšķirīgas lietas – nodokļa papildlikme un naudas sods

Vairāki ķeipenieši, saņēmuši nekus-tamā īpašuma nodokļa maksāšanas pa-ziņojumu 2012. gadam, bija sašutuši par to, ka viņiem esot uzlikta soda nauda par neapsaimniekoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Vēlreiz uzmanīgi pārlasiet maksāšanas paziņojumu – par soda naudu tur nav runas. Nodokļa maksāšanas paziņojumā skaidri un gaiši rakstīts, ka ir aprēķināta nodokļa papildlikme 1,5% par 2011. gadā neapsaimniekoto lauksaimniecībā iz-mantojamo zemi. Tas nozīmē, ka par neapstrādātu lauksaimniecības zemi kopējā nodokļa likme ir 3 procenti. Vēlreiz atgādināsim, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 13. jūlija noteikumiem Nr. 635 “Kārtība, kādā apseko un nosaka neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību un sniedz informāciju par to” Lauku atbalsta dienests apseko lauksaimniecībā izmantojamās zemes vienības, kuru platība ir lielāka par vienu hektāru. Apsekošana notiek bez zemes īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai to pārstāvju klātbūtnes. LAD apkopo apsekošanas laikā iegūto informāciju par tām zemes vienībām, kas uzskatāmas par neapstrādātu lauk-saimniecībā izmantojamo zemi, un sniedz informāciju vietējām pašvaldībām papildlikmes aprēķināšanai. Lai nebūtu jāmaksā šāda paaugstināta nodokļa likme, ir tikai viens variants: lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības jāuztur labā lauksaimniecības un vides stāvoklī – tas ir, līdz kārtējā gada 1.septembrim tajās vismaz vienu reizi jāveic pļaušana, zāles novākšana vai sasmalcināšana un izkliedēšana.

Pirms nedēļas vai divām ķeipenieši bija pamanījuši, ka pašvaldības policisti braukā pa Ķeipenes ciemu un kaut ko fotogrāfē. Cilvēki domāja, ka tiek fotogrāfēti bez īpašnieka klātbūtnes klaiņojošie suņi. Šoreiz pašvaldības policija apsekoja neapsaimniekotās, ar kūlu aizaugušās zemes platības un fotogrāfēja tās. Laikam jau nav citas izejas, kā cīnīties ar kūlas audzētājiem un kūlas ugunsgrēkiem, kuru skaits ar katru gadu pieaug. Šogad valstī kopumā reģistrēti jau 764 kūlas ugunsgrēki. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51. panta otro daļu par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz divtūkstoš latiem. Kā pastāstīja pašvaldības policists Andrejs Cviguns, pašlaik diviem ķeipe-niešiem – zemes īpašniekiem - par zemes neapsaimniekošanu izteikts mutisks brīdinājums un vienam ķeipenietim (dzim.1932.g.) sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, kas tiks izskatīts administratīvajā komisijā. Bez tam vēl ir ierosinātas 12 administratīvās lietvedības par šo pašu administratīvo pārkāpumu. Vienīgais secinājums – laikam tomēr sava zemes īpašuma sakopšana izmaksās lētāk nekā nodokļa papildlikme un naudas sods.... Pašvaldības policistu A. Cvigunu iztaujāja un likumos ielūkojās B. Mietule

Pazudis suņa saimnieks Ķeipenes ciema centrā aprīļa pēdējā nedēļā klaiņoja bezsaimnieka suns. Suns uzturējās pie skolas, pie pirms-skolas izglītības iestādes, pārvietojās pa ciema centru. Tā kā sunim saimnieks neuzradās un neviens nezināja, kas tas varētu būt, nācās suni aizvest uz Ogres dzīvnieku patversmi. Tas tika izdarīts piektdien, 27. aprīlī. Suņa pazīmes: vidēja auguma, smilšu krāsas spalvu, ap kaklu brūna kaklasik-sna. Kucīte, aptuvenais vecums līdz 2

gadi. Varbūt kādam ķeipenietim ir infor-mācija par šo sunīti un par to, kas varētu būt viņa saimnieks. Tā teikt - suns ir atradies, tagad pazudis viņa saimnieks. Meklējam saimnieku! Ogres novada dzīvnieku patversmes adrese: Indrānu ielā 9/11, Ogrē;tālrunis 65044224; mob. tālrunis 26342330. Neaizmirsīsim, ka mēs esam atbildīgi par tiem, kurus esam pieradinājuši.....

Pagaidām no braukšanas maksas atvieglojumiem

pensionāriem nekā! Ķeipenes pagasta pensionāri 2011. gada 29. novembrī iesniedza Ķeipenes pagasta pārvaldē kolektīvu iesniegu-mu, kurā lūdza izskatīt jautājumu par braukšanas maksas atvieglojumu piešķiršanu pensionāriem braucie-niem Ogres novada sabiedriskā trans-porta maršrutu tīklā. Iesniegumu bija parakstījuši 32 cilvēki. Tā kā šī iesnieguma izskatīšana ir Og- res novada pašvaldības kompetencē, Ķeipenes pagasta pārvalde iesniegumu pārsūtīja izskatīšanai tai. Uz Ķeipenes pagasta pensionāru ko-lektīvo iesniegumu saņemta Ogres no-vada pašvaldības 12. 04.2012. atbilde. Tā kā jautājums par braukšanas mak-sas atvieglojumu piešķiršanu Ogres novada pensionāriem varētu būt ak-tuāls ne tikai tiem 32 cilvēkiem, kas parakstījuši 2011. gada 21. novembra iesniegumu, bet visiem Ķeipenes pa-gasta pensionāriem, publicējam Ogres novada pašvaldības atbildi: “Jau šobrīd visi Ogres novada pensionāri var izmantot iespēju, uzrādot pensionāru apliecību, Ogres pilsētas sabiedriskajā transportā iegādāties braukšanas biļetes ar atlaidi. Lai lemtu par šādu atlaižu piemērošanu vietējās nozīmes autobusu maršrutos visā novadā, nevar skatīt jautājumu tikai par Ķeipenes pagasta pensionāriem, bet jāsavāc informācija par visos Ogres novada pagastos dzīvojošajiem pensionāriem, jāizvērtē, kādi papil-dus izdevumi būs saistībā ar atlaižu ieviešanu. Jautājums par braukšanas atlaižu ieviešanu varētu tikt skatīts, plānojot 2013. gada budžetu.” Kā redzat no atbildes - pagaidām Ķeipenes pensionāriem braucieniem no Ķeipenes uz Ogri nekādas braukšanas maksas atlaides sabiedriskajā transportā netiks piemērotas. Informāciju sagatavoja B. Mietule

6

Pasākumi maijāĶeipenes pamatskolas skolēni un

skolotāji ielūdz visus uz Mātes dienai veltītu

koncertu „Ar mīlestību par mīlestību” Ķeipenes Tautas namā

piektdien, š.g. 11. maijā plkst.19.00.

Ķeipenes Tautas namā piektdien, š.g. 25. maijā

plkst.11.00, Dejotāju svētki

„Ķeipenes valsis”.

Programmā:- Sporta deju dejotāju sacensības;- Paraugdemonstrējumi. Svētkos piedalīsies lielāki un mazāki Ķeipenes dejotāji, kā arī viesi no Mazozoliem un Suntažiem. Aicināti visi interesenti un dejas draugi! Ieejas maksa Ls 0,50.

Š.g. 12. maijā no plkst.8.00 Ķeipenes ciema centrā

PAVASARA TIRDZIŅŠ.

Plkst.11.00 pie Ķeipenes Tautas nama (lietus gadījumā -Tautas namā)

KONCERTS. Koncertā piedalīsies Ķeipenes senioru deju kolektīvs un vidējās pa-audzes deju kolektīvs “Dandzis” un vokāli instrumentālais ansamblis.

Līdzjūtība Tēt, miris esot tu... Tam ticēt grūti,

Jo tava balss, ik vārds vēl ausīs skan.

Vai nomirst tas, kas sevi citiem devis,

Kam prieku dāvinājis citu prieks? Ir taču ziedi, kas pat ziemu nevīst,

Kad visus dārzus aizputina sniegs...

Izsakām visdziļāko līdzjūtību Jānim Andriksonam ar ģimeni,

no tēva uz mūžu atvadoties.Akāciju mājas iedzīvotāji

Ķeipenes pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Sirsonis regulāri saņem pārmetu-mus no pagasta iedzīvotājiem par ēkām, kuras ir pussabrukušas, izdemolētas, vizuāli bojā Ķeipenes ainavu un arī ap-draud cilvēku drošību. Gribam informēt, kas ir izdarīts šajā jomā. Ogres novada pašvaldības admi-nistratīvajā teritorijā, tai skaitā arī Ķei-penes pagasta teritorijā, ir spēkā Ogres novada pašvaldības 2011. gada 17. marta saistošie noteikumi Nr.8/2011 „Par kārtību, kādā sakārtojamas vai no-jaucamas avārijas stāvoklī esošas būves Ogres novadā”. Šo noteikumu mērķis ir sakārtot vai nojaukt būves, kuras ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas, nonākušas tādā stāvoklī, ka apdraud garāmgājējus, būvju lietotājus, īrniekus vai kaimiņus vai bojā ainavu. Jautājuma izskatīšanu par avārijas

stāvoklī esošo būvju sakārtošanu vai nojaukšanu var ierosināt jebkura fi-ziska vai juridiska persona vai šo personu grupa, iesniegumu iesniedzot Ogres novada pašvaldībā. Tas nozīmē, ka jebkurš no Jums var izrādīt savu pil-sonisko aktivitāti un iesniegt iesniegumu par avārijas stāvoklī esošām būvēm Ķei-penes pagastā. Iesniegumu Ogres novada pašvaldības izpilddirektors P. Špakovskis novirzīs Ogres novada avārijas stāvoklī un pa-mestu būvju apzināšanas komisijai ar uzdevumu veikt iesniegumā minētās būves pārbaudi. Komisija sadarbībā ar būvvaldēm un citu pašvaldības administrācijas noda-

Par avārijas stāvoklī esošajām būvēm Ķeipenes pagastāļu speciālistiem pārbaudīs šo būvi un sagatavos par to atzinumu, kurā norādīs pārbaudītās būves vispārējo vizuālo stā-vokli, izteiks priekšlikumus īpašniekam vai valdītājam būves savešanai pienācīgā kārtībā un norādīs šo darbu izpildes termiņu. Š.g. 19. aprīlī Ķeipenes pagasta pār-valde nosūtīja Ogres novada pašval-dībai iesniegumu, kurā lūdza izskatīt jautājumu par sešu Ķeipenes pagastā atrodošos avārijas stāvoklī esošu būvju sakārtošanu vai nojaukšanu. Ķeipenes pagasta pārvaldes 19. aprīļa iesniegums jau ir izskatīts Ogres novada avārijas stāvoklī un pamestu būvju apzināšanas komisijas sēdē š.g. 24. aprīlī. Komisija uzdevusi Madlienas būv-valdei sagatavot atzinumu par Ķeipenes pagastā esošajām būvēm, kas ir avārijas stāvoklī.

Ceram, ka Madlienas būvvalde ar at-zinuma sagatavošanu un nosūtīšanu nevilcināsies, un ka būvju īpašnieki, sa-ņēmuši atzinumu, beidzot sakārtos savus īpašumus. Jautājuma izskatīšanu varētu sarežģīt tas, ka visām šīm būvēm diemžēl līdz galam nav noformētas īpašuma tiesības - būves nav reģistrētas zemesgrāmatā. Saistošajos noteikumos arī paredzēta kārtība, ko darīt tad, ja būves īpašnieks (valdītājs) atzinumā norādītos darbus būves sakārtošanā noteiktajā laikā nav veicis. Par to kādā citā „Ķeipenes Vēstneša” numurā. Informāciju sagatavoja B. Mietule

Pašvaldībai piederošajai dzīvojamai mājai “Jaundiedziņš” blakus esošo būvi - graustu, kas bojā pašvaldības īpašumu un apdraud cilvēku drošību, tās īpašnieks, neraugoties uz vairākiem rakstiskiem brīdinājumiem, līdz šim nav sakārtojis. Varbūt Ogres novada pašvaldības atzinums būs pārliecinošāks dokuments nekā agrāk sūtītie Ķeipenes pagasta padomes un pārvaldes brīdinājumi.

7

Ķeipenes pagasta pārvaldes lēmumu

APSKATS

SLUDINĀJUMI

Ķeipenes bibliotēkas vadītāja Jūlija Sergejeva ikgadējā atvaļinājumā no š.g.23. aprīļa līdz 06. maijam ieskaitot.Ķeipenes bibliotēka būs slēgta š.g. 31. maijā.

Ogres novada pašvaldības Ķeipenes pagasta pārvaldes vadītājs V. Sirsonis 2012. gada 02. aprīlī pieņēmis piecus lēmumus par nosaukumu piešķiršanu no Ogres novada Ķeipenes pagastā esošajiem nekustamajiem īpašumiem atdalāmajām zemes vienībām (šo zemes vienību atdalīšana saistīta ar projektētā valsts autoceļa P4 izbūvi):Piešķirt no nekustamā īpašuma „Krupi” atdalāmajai projektētā valsts autoceļa P4 izbūvei paredzētajai zemes vienībai nosaukumu „KrupiA”; pašvaldības autoceļa izbūvei pare-dzētajai atdalāmajai zemes vienībai nosaukumu „KrupiP”; perspektīvā valsts ceļa V983 izbūvei paredzētajai atdalāmajai zemes vienībai un papildus atpērkamajai zemes vienībai nosaukumu „KrupiV”;Piešķirt no nekustamā īpašuma „Iņģusalas” atdalāmajai projektētā valsts autoceļa P4 izbūvei paredzētajai zemes vienībai nosaukumu „Iņģu-salasA”; papildus atpērkamajām at-dalāmajām divām zemes vienībām nosaukumu „IņģusalasV”;Piešķirt no nekustamā īpašuma „Līči” atdalāmajai projektētā valsts autoceļa P4 izbūvei paredzētajai zemes vienībai nosaukumu „LīčiA”;Piešķirt no nekustamā īpašuma „Ilgas” atdalāmajai projektētā valsts autoceļa P4 izbūvei paredzētajai zemes vienībai nosaukumu „IlgasA”;Piešķirt no nekustamā īpašuma „Dalbji” atdalāmajai projektētā valsts autoceļa P4 izbūvei paredzētajai zemes vienībai un papildus atpērkamajai zemes vienībai nosaukumu „DalbjiA”.Apskatu sagatavoja sekretāre B. Mietule

Šā gada februārī Ogres novada pašvaldība sadarbībā ar Nīderlandes fondu “Koninklijke Nederlandsche Heidemaatschappij” (KNHM) izsludi-nāja projektu konkursu “Iedzīvotāji veido savu vidi (Ķeipenē, Lauberē, Madlienā, Meņģelē un Suntažos)”. Konkursam tika iesniegti 29 projektu pieteikumi – no Madlienas 9, no Meņ-ģeles 7, no Lauberes 1, no Ķeipenes 6 un no Suntažiem 6. No iesniegtajiem projektiem apstipri-nāti 11 projekti, tai skaitā 2 ķeipeniešu projekti: nereģistrētas Ķeipenes pagasta iedzīvotāju grupas „Mēs – Akācijām” projekts „Akāciju mājas ieejas durvju nomaiņa” (projekta īstenošanai piešķirti 702,00 lati; projekta vadītāja

Apstiprināti divi ķeipeniešu iesniegtie projektiLīga Mačuka) un nereģistrētas Ķeipenes pagasta iedzīvotāju grupas „Mūsmājas” projekts „Par prieku sev un citiem par prieku”, kura ietvaros tiks izveidots bērnu rotaļu laukums pie daudzdzīvokļu mājas „Palejas”, nobruģēta taciņa, kas vedīs gar rotaļu laukumu, izveidota jauna puķu dobe un ugunskura vieta, kur mājas iedzīvotājiem pulcēties, kopīgi svētkus svinot. Šī projekta īstenošanai piešķirti 702,80 lati, projekta vadītāja Liene Vaļeika. Cerams, ka ķeipeniešiem – projektu īstenotājiem – veiksies savu ieceru realizēšanā, un caur šiem projektiem Ķeipene kļūs kaut maz-mazlietiņ sakoptāka un skaistāka! B. Mietule

Labu ziņu ķeipenieši ir pamanījuši laikraksta „Latvijas Avīze” š.g. 20. aprīļa numurā: bijušajam ķeipenietim, Ķeipenes astoņgadīgās skolas absolven-tam, tagad Valmieras Drāmas teātra aktierim Tālivaldim Lasmanim par nopelniem Latvijas valsts labā Ordeņu kapituls 2012. gada 13. aprīlī piešķīris Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru. Priecājamies par šo faktu, bet vislielā-kais gandarījums par šo ziņu, protams, ir Tālivalža Lasmaņa vecākiem Vilmai Lasmanei un Rūdolfam Lasmanim, kurus sirsnīgi apsveicam ar dēla sasniegumiem un viņam piešķirto augsto Valsts apbalvojumu!

Žurnāla „Astes” aprīļa numurā lasāma intervija ar apgāda „Zvaigzne ABC” valdes priekšsēdētāju Viju Kilbloku „Suņi nav zvēri!” No šīs intervijas uzzinām, ka V. Kil-bloka savulaik ir aizbraukusi uz Ogres dzīvnieku patversmi un sava uzņēmuma teritorijas apsargāšanai no patversmes paņēmusi 3 suņus - vilciņus. Viens no šiem suņiem ir no Ķeipenes – ruds suņu puika Krokers. Ķeipenes ciema centra iedzīvotāji atceras, ka pirms krietna laika Ķeipenes ciema centrā pie daudzdzīvokļu mājām klīda novārdzis un izbadējies liels suns. Vienā brīdī nelaimīgais dzīvnieks bija palicis nespēkā guļam uz ielas pretī Vējotņu mājai. Tad pagasta daiļdārznie-ce Maruta Grīnberga sunīti pabaroja, ielika personīgajā automašīnā un aiz-veda uz Ogres dzīvnieku patversmi. Maruta vēl tagad atceras novārgušā sunīša uzticības pilnās un skumjās acis. Kā izrādās – Krokers ir izdzīvojis un tagad sargā apgāda „Zvaigzne ABC” teritoriju. Tā patiešām ir patīkama ziņa! Izlasīto informāciju apkopoja B. Mietule

Patīkamas ziņas!

Piedāvāju labiem cilvēkiem divus kucēnus (puisīti un meitenīti). Kucēni dzimuši š.g.14. janvārī, ir melnā krāsā ar dažiem plankumiņiem. Būs vidēja auguma, kad izaugs. Abi ir žiperīgi un dzīvīgi. Puika pēc rakstura mierīgāks un lēnāks nekā viņa māsa. Kucēni atrodas „Lejas Gauriņos”, tālr. Nr.27780504, Aija.

No 15. maija Ķeipenes pagastā būs iespēja nopirkt dažādu šķirņu tomātu un puķu stādus. Zvanīt un interesēties - tālr. Nr.26311515, Liena. Traktortehnikas ikgadējā valsts tehniskā apskate Ķeipenē 2012. gada 28. maijā plkst.10.00 un 25. jūnijā plkst.10.00 SIA „Agroserviss „Ķeipene” teritorijā.

Aktuāla informācija

Ķeipenes pagasta pārvalde un tās iestādes š.g.30. aprīlī un 1. maijā nestrādās.

Atgādinājums Atgādinām, ka saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 6. panta 3. daļu nekustamā īpašuma nodokļa par 2012. gadu 2. maksājums jāveic līdz 2012. gada 15. maijam. Informācija par nekustamā īpašuma nodokli un tā maksājumiem, zvanot Ini-tai Tobiasei, tālr. Nr.65020817. Noteiktajā laikā nesamaksāto nodokli un nokavējuma naudu saskaņā ar pa-gasta pārvaldes lēmumu būsim spiesti piedzīt bezstrīda kārtībā.

Ķeipenes pagasta laikraksts. Tirāža 200 eks. E-pasta adrese: keippag@inbox.lv. Licence Nr. 0629. Tālr. 65033598. Redakcija neatbild par publicēto sludinājumu saturu. Publicētajos rakstos paustie viedokļi ne vienmēr sakrīt ar redakcijas viedokli.

8

Gadi ir griezes dzirkles, Kas mūžu pa gabalam griež- Bērnība, jaunība, briedums...

Ko sirdī paturēt, Ko projām sviest?

Ar pelēko ikdienu saaudzis Viss dzīves gājums -

Melns darbs, balta maize... Un tomēr gribas vairāk!

Augstāk un tālāk par ikdienību- Mazu stariņu laimes

Un stariņu mīlestības. Lai varu laimīgs būt

Ejot, skrejot Un kāpjot šai kalnā, Ko par DZĪVI sauc...

Sirsnīgi sveicieni ķeipeniešiem Kārlim Jurcītim

80. jubilejā (02. aprīlī) un

Gunāram Namniekam 85. jubilejā (03. aprīlī)!

Veselību, spēku un dzīvesprieku, turpinot kāpienu

dzīves kalnā!

Šī dzīve šķiet vien brītiņš gaužām īss,

Kur piedzimšanas prieks ar nāves vaidu dalās.

Tik mūžība ar dzīlēm neapjaušamāmKā okeāns šalc ceļa sākumā un

galā....Š.g. 19. aprīlī 77 gadu vecumā

mūžībā aizgājis

Uldis Andriksons.Š.g. 20. aprīlī 90 gadu vecumā

mūžībā aizgājusi

Lidija Freiberga.Patiesa līdzjūtība tuviniekiem.

Mūžībā aizgājuši

Ja gribi, lai sirdī tev pavasars līst,

Tad nomet no pleciem rūpestu slogus

Un atveri, atdari dvēseles logus,Lai tumšākais kaktiņš top

saulgaismas skauts.Ja gribi, lai sirdī tev pavasars līst,Tad steidzies no smacīgās istabas

laukāUn ieklausies cīruļu kopdziesmā jaukā,Kas pa dziesmotām kāpnēm uz debesīm

trauc.Ja gribi, lai sirdī tev pavasars līst,

Tad noej uz vientuļo piesaules gravu,

Kur piekrastes ievām pauž pasaku savu

No ziemdusas atmodies baltpuru strauts.

Ja gribi, lai sirdī tev ziedonis līst,

Tad paveries zemes un debesu sejā

Un nogrimsti dabas dziļdaiļajā dzejā,

Kur brīnumu jaunu un prieka tik daudz! (V. Plūdons)

Saulaini sveicieni dzimšanas dienās visiem,

kas dzimuši aprīlī! Lai Jūsu sirdīs patiešām ielīst pavasaris! „Tu neeksistē tāpēc, lai ietekmētu šo pasauli. Tu eksistē, lai dzīvotu savu dzīvi tā, lai tu būtu laimīgs.” (R. Bahs)

Esiet vienkārši laimīgi!

Apstrādā mazdārziņus, siltumnīcas un citas nelielas zemes platības ar zemes frēzi, aptuvenā cena par pakalpojumu 5-20 lati. Precīzāka informācija pa tālr. Nr.25985566.

2012. gads visā Eiropā ir izsludināts par Aktīvās novecošanas un paaudžu solidaritātes gadu, tādēļ Lattelecom sadarbībā ar LR Labklājības ministriju un LR Izglītības un zinātnes ministriju aicina Latvijas skolas un to informātikas skolotājus iesaistīties projektā „Pie-slēdzies, Latvija!” Mācīties nekad nav par vēlu. Tāpēc arī Ķeipenes pamatskola ir pieteikusies projektam „Pieslēdzies, Latvija!”, kas veltīts tam, lai datorprasmes iemācītu cilvēkiem labākajos gados. Bezmaksas datorapmācības tiek pie-dāvātas cilvēkiem vecumā pēc 50 gadiem. Apmācības tiek organizētas nelielās grupās – pa 14 dalībniekiem katrā grupā. To ilgums būs 3 dienas pa 4 stundām dienā. Apmācībām var pieteikties: pie sko- las lietvedes, tālr. 65033695; pie informātikas skolotājas Ineses Grises, tālr. Nr.26226918; pie pensionāru apvienības vadītājas Dainas Zēmeles, tālr. Nr.28394558.

Pieslēdzies, Latvija!

SLUDINĀJUMI

Zemeņu audzētāji z/s „Lazdukalns”, īpašniece Ginta Apsīte, mob. tālr. 29618017, atbild par kadriem, aicina jau tagad pieteikties uz ravēšanu un citiem lauku darbiem. Ogu lasīšanas laikā ir iespēja palikt un dzīvot uz vietas treilera tipa mājiņās, var piedāvāt ap 20 vietu.

Vēlos nomāt lauksaimniecībā izmanto-jamo zemi Ķeipenes pagastā. Tālis, tālr.Nr.26816122.Visi laipni aicināti š.g. 05. maijā plkst.13.00 piedalīties ģitārspēles studijas sezonas noslēguma koncertā biedrības “Ķeipenes vides centrs” telpās “Viļņos”-3, Ķeipenē.

Darba piedāvājumiSIA „KVIST” meklē strādniekus mēbeļu ražotnē Upmalas, Mālpils nov.. Mob. tālr. darba meklētājiem 26630777.