Eiropas kopējā izglītības politika –attīstība un tendences

Svešvalodu mācīšana

3. lekcija

Prof. A. Rauhvargers,

telefons 7034338Raiņa bulvārī 19, 141 istaba (Rektoru padomes sekretariāts)

e-mail: andrejs.rauhvargers@l u.lv informācija JUMS http://www.aic.lv/ar/mag

Oficiālās valsts valodas visā valstī vai tās reģionos

•

Oficiālās valsts Ar oficiālu statusu reģionos

DE vācu Dāņu, sorbu, čigānu, lejasvācu, frīzu

ESP spāņu (kastīliešu) kataloniešu, valensiešu, basku, galīciešu

IT itāliešu kataloniešu, vācu, grieķu, franču, horvātu, slovēņu, provansiešu, sardīniešu, albāņu

CY grieķu, turku

LU vācu, franču, luksemburģiešu

MT angļu, maltiešu

NL holandiešu frīzu

AT vācu čehu, horvātu, slovēņu, slovāku

SI slovēņu ungāru, itāliešu

FIN somu, zviedru sāmu

NO norvēģu sāmu

UK angļu Skotijas gēlu valoda

Sākumskolas skolēni parasti mājās runā tajā pašā valodā, kurā mācās

Skolēnu īpatsvars, kas mājās runā citā valodā

15 gadu veci skolēni, kas mācās citā valodā, nekā runā mājās, 1999/2000. m.g.

Skolēnu īpatsvars, kas mājās runā citā valodā

Skolu īpatsvars, kurās vismaz 20% 15 g.v. skolēnu mājās runā citā valodā

Svešvalodu mācīšana

• svešvalodu mācīšana nopietni sākas sākumskolas sākumā un vairumā Eiropas valstu ir obligāta.

• Vidēji Eiropā svešvaloda kļūst obligāts priekšmets 8 gadu vecumā

Agri: Malta – 5 gados, Norvēģija, Luksemburga - 6, Vēlu: Bfr, Francija, N īderlande – 10, Lielbritānija, Bulgārija

– 11. • Otrā svešvaloda Zviedrijā, Islandē, Igaunijā un Luksemburg ā

obligāta vēl pirms sākumskolas beigām. Vairumā valstu otrā svešvaloda sākas pamatskolas līmenī -vai nu obligāti vai kā viena no obligātās izvēles iespējām

Īrija: nevienā izglītības līmenī svešvaloda nav oblig āts priekšmets.

Svešvalodu mācīšanās vecums un obligātumsObligāts priekšmets

Atkarībā no programmas veidaIzvēles priekšmetsNav obligāta

Svešvalodu mācīšanās vecums un obligātumsObligāts priekšmetsAtkarībā no programmas veida

Izvēles priekšmetsNav obligāta

obligātās izgl. posmā vismaz 1 gadu mācās 2 svešvalodas (obligāti)

obligātās izgl. posmā vismaz 1 gadu pieejamas 2 svešvalodas

2 svešvalodas iespējams vai obligāti mācīties tikai sākot ar vidusskolu

2 svešvalodas nav pieejamas visiem skolēniem, bet var būt iespējamas priekšmetu izvēles rezultātā

Vai skolēni mācās 2 svešvalodas? 2002/2003.m.g.

Bilingvālās izglītības izmantošana (daļā skolu)

Bilingvālo izglītību izmanto

Bilingvālā izglītība kā pilotprojekts

Neizmanto bilingvālo izglītību

Angļu valoda jau sen mēdz būt obligāta svešvaloda

Obligātās svešvalodas 1982/83, 1992/93. un 2002./2003. gadā

Sākumskola: skolēnu iedalījums pēc apgūstamo svešvalodu skaita dati par 2000./2001. m.g.

Vairumā valstu vismaz puse skolēnu mācās 1 vai vairākas svešvalodas

Pamatskola un vidusskola – apgūstamo valodu skaits

Skolēnu īpatsvars (%) , kas pamatskolā apgūst 1, 2 un 3 svešvalodas

A IT IRL ESP FR DK GR FIN LUX

1 90,0 77,7 74,5 58,3 53,5 53,7 4,6 2,5 0.0

2 8,9 22,3 13,5 40,6 44,6 46,2 94,8 65,9 48,8

3 0.1 0.0 0.2 0.0 1.9 0,0 0.0 30,9 51,2

Skolēnu īpatsvars (%) , kas vidusskolā apgūst 1, 2 un 3 svešvalodas

GR IRL ESP IT A FR DK FIN LUX

1 90,7 76,9 70,5 59,0 36,6 10,2 0,0 0,2 0.0

2 8,5 5,2 27,2 23,9 50,6 83,0 74,2 35,6 11,0

3 0 0,5 0,1 5,9 9,8 6,7 25,8 64,2 89,0

Valodu skaits, ko apgūst sākumskolā,2001/02.

Vidējais valodu skaits, ko apgūst pamatskolā un vidusskolā

Daudz ISCED 2 LU, MT, FI, IS, FR, EE > 2,0ISCED 3 LU 3,3; BEnl, FI, EE, SE, DK >2,0

Maz ISCED 2 IE, HU, SI, UK <1,0ISCED 3 DE, ESP, IT, HU, MT ~1,1

Kuras valodas mācās kā svešvalodas?

Skolēnu īpatsvars, kuri sākumskolā apgūst angļu valodu

Skolēnu īpatsvars, kuri apgūst angļu, franču un vācu valodu –

pamatskola un vidusskola (ISCED 2 un 3)

franču

angļu

Vācu

Skolēnu īpatsvars, kuri apgūst spāņu un krievu valodu –pamatskola un vidusskola (ISCED 2 un 3)

Citas valodas bez angļu, franču, vācu, spāņu un krievu

EU vidēji – 7,4%

BEfr – holandiešu, EE – igauņu, FI – zviedru, SK – čehu, IS, NO - dāņu

Kas māca? Sākumskolā:

Kas māca? Pamatskolā un vidusskolā:

Svešvalodu skolotājs

Vairāku priekšm. skolotājs

Nav noteikts

Vidusskolā biežāk ir skolotāju, kas gatavoti tikai svešvalodas mācīšanai

Svešvalodu skolotājs

Vairāku priekšm. skolotājs

Nav noteiktsValodas zinātājs

Sākumskolas un pamatskolas (ISCED 1 un ISCED 2) svešvalodu skolotāju izglītības veids un ilgums

Kas jāmācās sākumskolas/ pamatskolas svešvalodas skolotājam

Viena vai vairākassvešvalodas

Valodu mācīšanas teorētiskie pamatiSkolas prakse svešvalodu mācīšanā

Studiju periods valstī ar atiecīgo valodu

Viena vai vairākassvešvalodas

Valodu mācīšanas teorētiskie pamatiSkolas prakse svešvalodu mācīšanā

Studiju periods valstī ar atiecīgo valodu

Laika da ļa, kas jāveltī pašas svešvalodas apguvei un mācīšanas prasmēm

Abu daļu samēru bieži nosaka pašas augstskolas

Prasmju prioritātes, uzsākot mācīties svešvalodu un vēlākos posmos

Uzsākot svešvalodas obligāto apguvi Obligātās izglītības noslēgumā

Skaidra prioritāte Skaidra prioritāte

Svešvalodas mācīšanai atvēlētais stundu skaits nosacītā sākumskolas mācību gadā –

10 gados gandr īz nav mainījies

BEde, MT un LU –”neskaitās”Daudz – IT, EE, SE Maz – LT, BEfr, LI

Katrai svešvalodai atvēlētais stundu skaits vidusskolā

Dažām valstīm 200 un vairāk stundas,Daudzām ap 150 stundām,tātad 3-4 stundas nedēļā

Pirmās obligātās svešvalodas apguvei atvēlētais gadu un stundu skaits

Valodas atbalsts imigrantu bērnu integrācijai

Tieša integrācija ar valodas atbalstu

Atsevišķu klašu/ grupu veidošana ar valodas atbalstu

Atbalsta pasākumu nav