Upload
others
View
1
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
- 1 -
Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda
darbības programmu apakškomitejas sēdes protokols
Protokols Nr. P-AK/ERAF-KF-1
Rīgā, Radisson SAS Daugava
2007.gada 7.novembrī Sēdes sākums: 09:30
Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda apakškomitejas
priekšsēdētājs:
Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks, vadošās iestādes vadītājs Andţs Ūbelis
Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda apakškomitejas
priekšsēdētāja vietniece:
Finanšu ministrijas Projektu vērtēšanas departamenta direktore Diāna Rancāne
Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda apakškomitejas locekļi:
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Attīstības
instrumentu departamenta direktore
Arina Andreičika
Finanšu ministrijas Projektu vērtēšanas departamenta Tehniskās
palīdzības uzraudzības nodaļas vadītājs
Guntars Auders
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Jānis Bāliņš
Veselības ministrijas Investīciju departamenta direktora vietnieks Jevgenijs Blaţevičs
Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktores vietniece programmu
jautājumos
Sandra Cakule
Eiropas Komisijas Reģionālās politikas Ģenerāldirektorāta pārstāvis Jack Engwegen
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Lauma Grafa
Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta vadītāja Solvita Gulbe
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš
Zemgales plānošanas reģiona attīstības padome Gints Kaminskis
Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta
vadītāja vietnieks
Viesturs Krievāns
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktora vietniece, Programmu
vadības un uzraudzības departamenta direktore (uz pilnvaras pamata
pārstāv direktoru Armandu Eberhardu)
Anita Krūmiņa
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Ivars Ķirsons
Finanšu ministrija Finanšu kontroles departamenta Eiropas Savienības
Kohēzijas fonda finanšu kontroles nodaļas vadītāja
Maija Paškeviča
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece (uz pilnvaras pamata pārstāv
padomnieci Mudīti Priedi)
Ivita Peipiņa
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Struktūrfondu koordinators Gints Priede
Valsts kases Eiropas lietu departamenta direktores vietniece Anda Pudāne
Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietniece struktūrfondu
jautājumos un Eiropas lietās
Lauma Sīka
- 2 -
Vides ministrijas Projektu sagatavošanas departamenta direktors (uz
08.11.2007. pilnvaras Nr. 4.1.2-12/5420 pamata pārstāv Vides ministrijas
Valsts sekretāra vietnieci, Investīciju departamenta direktori V.Gēmi)
Jurijs Spiridonovs
Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības departamenta
Pirmās Eiropas Savienības dalībvalstu un vispārējo politiku nodaļas
3.sekretāre (uz pilnvaras pamata pārstāv departamenta direktores vietnieci
J.Drozdovu) Jūlija Sproģe
Mājokļu aģentūras Eiropas Savienības fondu ieviešanas nodaļas vadītājas
vietas izpildītājs
Andis Strods
Latvijas Darba devēju konfederācijas reģionālās attīstības eksperts Andrejs Šnepsts
Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andulis Ţidkovs
Citi dalībnieki:
Finanšu ministrijas Projektu vērtēšanas departamenta Plānošanas un
kontroles nodaļas vadītāja Ilze Āboliņa
Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta
Uzņēmējdarbības un inovāciju nodaļas vadītāja Ilze Aleksandroviča
Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta direktors Aleksandrs Antonovs
Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Eiropas
Savienības fondu tiesiskā nodrošinājuma nodaļas vadītājas vietniece Linda Barbara
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Reģionālās politikas
nodaļas vadītāja Indra Ciukša
Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Sociālās un
izglītības infrastruktūras nodaļas vadītāja Svetlana Dolbunova
Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Eiropas
Savienības finanšu palīdzības un Eiropas Sociālā fonda nodaļas vadītājas
vietniece Elīna Drāzniece
Labklājības ministrijas Sociālās politikas iekļaušanas departamenta
Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas nodaļas vadītāja vietniece Ilze Dūmiņa
Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta direktore Ilona Elste
Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Kristiāns Godiņš
Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta direktora
vietniece, Publiskās infrastruktūras nodaļas vadītāja Dace Grūberte
Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes Projektu vadītāja Ilga Guļajeva
Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta
Uzņēmējdarbības un inovācijas nodaļas pārvaldes vecākā referente Jana Guzika
Finanšu ministrijas Projektu vērtēšanas departamenta direktores
vietniece/Projektu īstenošanas uzraudzības nodaļas vadītāja Līna Kanberga
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Struktūrfondu
vadības nodaļas vadītāja Elīna Kārkla
Finanšu ministrijas Projektu vērtēšanas departamenta Plānošanas un
kontroles nodaļas vecākā referente Ineta Keiša
Veselības ministrijas Investīciju departamenta Eiropas Savienības fondu
plānošanas un kontroles nodaļas vadītāja Evita Klapere
Vides ministrijas Investīciju departamenta Investīciju stratēģijas nodaļas
vadītājas vietniece Sarmīte Kļaviņa
Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Sabiedrisko Lita Kokale
- 3 -
attiecību nodaļas vadītāja
Eiropas Komisijas Reģionālās politikas Ģenerāldirektorāta pārstāve Inguna Kramiņa
Īpašo uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta
Eiropas fondu departamenta direktore Ilze Krieva
Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Publiskās
infrastruktūras nodaļas vadītājas vietniece Inese Lase
Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Sociālās un
izglītības infrastruktūras nodaļas pārvaldes vecākais referents Pēteris Lasmanis
Vides ministrijas Valsts sekretāra padomnieks Ēriks Leitis
Sabiedriskās politikas centrs „Providus” jurists Gatis Litvins
Finanšu ministrijas Finanšu kontroles departamenta ES struktūrfondu
finanšu kontroles nodaļas vadītāja Laima Matisone
Ekonomikas ministrijas Eiropas Savienības fondu ieviešanas
departamenta nodaļas vadītāja Zane Melgalve
Labklājības ministrijas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta
direktore Elita Milča
Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Publiskās
infrastruktūras nodaļas vecākā referente Agnese Murāne
Finanšu ministrijas Projektu vērtēšanas departamenta Projektu
īstenošanas uzraudzības nodaļas vadītājas vietniece Ieva Ozoliņa
Finanšu ministrijas Projektu vērtēšanas departamenta Plānošanas un
kontroles nodaļas pārvaldes vecākā referente Karina Pavlova
Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu departamenta direktora
vietniece Edīte Pavlovska
Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta
Dzimumu līdztiesības nodaļas vadītājs Kristaps Petermanis
Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta
Uzņēmējdarbības un inovācijas nodaļas vecākais referents Edmunds Pieķis
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Struktūrfondu ieviešanas
departamenta direktore Dace Priede
Finanšu ministrijas Projektu vērtēšanas departamenta Plānošanas un
kontroles nodaļas vecākā referente Elīna Privka
Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Publiskās
infrastruktūras nodaļas vecākais referents Eduards Puriņš
Eiropas Komisijas Reģionālās politikas Ģenerāldirektorāta pārstāvis Anton Schrag
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Attīstības instrumentu
departamenta Struktūrfondu vadības nodaļas vecākā referente Maija Sliede
Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta
Uzņēmējdarbības un inovāciju nodaļas vadītājas vietniece Jūlija Staševska
Ekonomikas ministrijas Eiropas Savienības struktūrfondu privātā sektora
nodaļas vadītājs Gatis Silovs
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktora vietniece, Programmu
vadības un uzraudzības departamenta Struktūrfondu vadības un
uzraudzības nodaļas vadītāja Anete Simsone
Eiropas Komisijas pārstāve Linda Sproģe
Valsts izglītības attīstības aģentūras Projektu vadītāja Nellija Titova
Zemkopības ministrijas Eiropas Savienības un valsts atbalsta
departamenta Eiropas Savienības atbalsta nodaļas vecākā referente
Santa Barone-
Upeniece
- 4 -
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Struktūrfondu ieviešanas
departamenta Inovāciju un infrastruktūras attīstības nodaļas vadītāja Līga Vabule
Ekonomikas ministrijas Eiropas Savienības fondu ieviešanas
departamenta direktora vietnieks Edmunds Valantis
Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta vadītāja
vietniece Sanita Vasiļjeva
Finanšu ministrijas Projektu vērtēšanas departamenta Projektu
īstenošanas uzraudzības nodaļas vecākā referente
Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfonda departamenta Uzraudzības
nodaļas vadītāja
Alise Zoldnere
Ilze Sīle
Nepiedalās:
Pasaules Dabas fonda eksperts Jānis Brizga
Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes loceklis Andrejs Ceļapīters
Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes Projektu vadītājs Edvīns Drigins
Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas valdes
priekšsēdētāja Māra Jākobsone
Valsts izglītības attīstības aģentūras Struktūrfondu koordinācijas
departamenta direktore Līga Lejiņa
Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības direktore Ingrīda Mikiško
Eiropas Investīciju bankas pārstāvis Jaani Pietikainen
Zemkopības ministrijas Eiropas Savienības un valsts atbalsta
departamenta direktors Aivis Reinholds
Saeimas Eiropas lietu komisijas vecākā konsultante Dana Roţlapa
Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktors Nils Sakss
Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes Tukuma pilsētas domes
priekšsēdētājs Juris Šulcs
Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs, Līvānu
novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods
Kultūras ministrijas Valsts sekretāre Solvita Zvidriņa
1. Sēdes atklāšana un darba kārtības apstiprināšana
Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda (turpmāk – ERAF/KF)
apakškomitejas sēdi atklāj vadošās iestādes vadītājs, apakškomitejas sēdes priekšsēdētājs
A.Ūbelis un informē, ka Eiropas Komisijā (turpmāk – EK) ir apstiprināta otrā darbības
programma „Uzņēmējdarbība un inovācijas” (turpmāk – 2.DP), līdz ar to uzraudzības
komiteja (turpmāk – UK) ir tiesīga pieņemt lēmumus par projektu iesniegumu vērtēšanas
kritēriju apstiprināšanu (turpmāk – kritēriji) šīs darbības programmas aktivitātēm.
Darbības programmu „Cilvēkresursi un nodarbinātība” (turpmāk – 1.DP) un
„Infrastruktūra un pakalpojumi” (turpmāk – 3.DP) ietvaros kritēriji būs atkārtoti
jāapstiprina UK pēc 1.DP un 3.DP apstiprināšanas EK. A.Ūbelis uzsver, ka par
jautājumiem, par kuriem šajā apakškomitejā UK locekļi būs vienojušies 1.DP un 3.DP
ietvaros, jaunas diskusijas nākamajā UK neuzsāks. Vienojas
- 5 -
1. Apstiprināt apakškomitejas darba kārtību.
2. ERAF/KF apakškomitejas reglamenta saskaņošana
D.Rancāne informē par ERAF/KF apakškomitejas reglamenta (turpmāk – reglaments)
izstrādes pamatojumu, saturu, sagatavošanas gaitu un aicina izteikt viedokli par
nepieciešamajiem precizējumiem reglamentā.
J.Engvegens (J.Engwegen) iesaka precizēt reglamenta 2.sadaļā minētos uzdevumus,
izsakot tos vispārīgāk, jo apakškomitejas galvenais uzdevums ir sagatavot un atvieglot UK
darbu, kā arī ierosina nenoteikt apakškomiteju sēţu bieţumu. J.Engvegens uzskata, ka
apakškomiteju sēdēs būtu vairāk jādarbojas tehniskiem ekspertiem, savukārt UK jāpiedalās
valsts pārvaldes iestāţu vadības pārstāvjiem. J.Engvegens norāda, ka apakškomiteju sēdēs
jābūt pārstāvētiem visiem plānošanas reģioniem. J.Engvegens lūdz precizēt reglamenta
sadaļu par lēmumu pieņemšanu, jo saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem apakškomitejā
nedrīkst balsot un pieņemt lēmumus. A.Ūbelis piekrīt EK pārstāvja komentāriem un
informē, ka vadošā iestāde atbilstoši šiem komentāriem precizēs reglamentu.
Labklājības ministrijas pārstāve L.Grafa lūdz paredzēt iespēju par vienādu iespēju
horizontālās prioritātes īstenošanu atbildīgajai iestādei deleģēt papildus pārstāvi vismaz
dalībai apakškomiteju sēdēs. A.Ūbelis, pamatojoties gan uz Labklājības ministrijas, gan uz
EK ieteikumu, atbalsta šāda pārstāvja iekļaušanu apakškomitejas un UK sastāvā.
D.Rancāne informē, ka vēlmi piedalīties apakškomiteju un UK darbā ir izteikuši šādi
sociālie partneri: Vides konsultatīvā padome, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, biedrība
„ES projektu vadītāju apvienība”, Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padome un
Sabiedriskās politikas centrs „Providus”. Ir saņemti šo organizāciju iesniegumi ar
pamatojumu to iekļaušanai apakškomiteju un UK sastāvā, un vadošā iestāde ierosina
atbalstīt šo organizāciju pārstāvju iekļaušanu apakškomiteju un UK sastāvā padomdevēju
statusā.
J.Engvegens ierosina reglamentā iekļaut EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta
pārstāvju dalību ERAF/KF apakškomitejā un EK Nodarbinātības ģenerāldirektorāta
pārstāvju dalību Eiropas Sociālā fonda apakškomitejā.
A.Ūbelis informē, ka vadošā iestāde precizēs reglamentu atbilstoši izteiktajiem
komentāriem un precizēto reglamentu izsūtīs kopā ar protokolu.
Vienojas
1. Precizēt komitejas, ERAF/KF un ESF apakškomiteju reglamentus, ņemot vērā komisijas
ierosinājumus un kopā ar protokoliem tos izsūtīt dalībniekiem.
- 6 -
3. ERAF un KF projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju saskaņošana
L.Barbara prezentācijā informē apakškomitejas sanāksmes dalībniekus par Eiropas
Savienības (turpmāk – ES) fondu projektu iesniegumu atlasi un vērtēšanas kritērijiem
2007.–2013.gada plānošana periodā, kā galvenos punktus minot projektu iesniegumu
apstiprināšanas kārtību, projektu iesniegumu atlases veidus un lēmumu par projektu
iesniegumiem apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu (skatīt pielikumu).
A.Ūbelis uzsver divas vadošās iestādes prasības attiecībā uz projektu iesniegumu kvalitātes
vērtēšanu. Viena no tām ir šāda: neatkarīgi no atlases veida ir jāvērtē projektu kvalitāte,
izsakot to skaitliskā salīdzināmā izteiksmē. Otra prasība – kvalitātes vērtējumam ir
jānosaka minimālais slieksnis, zem kura projektu iesniegumu noraida, tādējādi,
neapstiprinot nekvalitatīvus projektu iesniegumus.
J.Engvegens aicina izskaidrot projektu iesniegumu vērtēšanas norisi, vērtēšanas komisijas
izveides un darbības kārtību, projekta iesniedzēja informēšanas kārtību, uz horizontālo
prioritāšu īstenošanu vērsto projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izveides principus, kā
arī principus, pēc kuriem izvēlas projektu iesniegumu atlases veidu.
A.Ūbelis, atbildot uz EK pārstāvja uzdotajiem jautājumiem, norāda, ka vispirms tiek veikta
tehniskā un atbilstības pārbaude, kā arī uzsver, ka nav nepieciešams veikt kvalitātes
izvērtēšanu iesniegumiem, kuri nevar tikt apstiprināti, jo neatbilst tehniskajām un
atbilstības prasībām. Vērtēšanas komisijas izveido atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde,
un tās izveides nosacījumi ir noteikti normatīvajos aktos. Vērtēšanas komisijas locekļu
neatkarību prasa nodrošināt citi horizontālie normatīvie akti, kas nav tiešā veidā saistīti ar
ES fondu ieviešanu. Projekta iesniedzējs tiek informēts par projekta apstiprināšanu ar
vēstuli. Vadošā iestāde piekrīt, ka jābūt specifiskam un izmērāmam kritērijam atsevišķi par
katru horizontālo prioritāti. Vadošā iestāde ir izstrādājusi vadlīnijas par horizontālās
prioritātes „Makroekonomiskā stabilitāte” ieviešanu ES fondu projektu iesniegumu atlasē
un īstenošanā, kurās ir piemēri, kas varētu veicināt šī mērķa sasniegšanu, tai skaitā, dotu
priekšroku vai papildus punktus tiem projektiem, kas veicina privātā sektora finansējuma
piesaisti. Attiecībā uz izdevumu-ieguvumu analīzes pielietojumu vadošās iestādes
minimālā prasība ir šo analīzi veikt un uz tās balstīt projektu iesniegumu vērtēšanas
kritērijus gadījumos, kad aktivitātes ietvaros ir paredzēts atbalstīt vismaz vienu projektu,
kura finansējums pārsniedz 5 miljonu eiro apjomu. Pārējos gadījumos jābūt kritērijam, kas
vērtētu ieguldījumu efektivitāti. Starpniekinstitūcijas sniegs pamatojumu, kādēļ ir izvēlēts
viens vai otrs projektu iesniegumu atlases veids projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju
izskatīšanas laikā. Ierobeţotas projektu iesniegumu atlases gadījumā kvalitātes kritēriju
kopējo punktu skaitu izmanto, lai sakārtotu projektus prioritārā secībā. Projektu prioritārais
saraksts tiek izmantots gadījumā, ja aktivitātes īstenošanai pieejamais finansējums būs
nepietiekams, lai īstenotu visus plānotos projektus. Vadošā iestāde piekrīt, ka atsevišķās
aktivitātēs var būt lietderīgi noteikt kritērijus, kas sekmētu privātā sektora iesaistīšanu,
publiskās-privātās partnerības veicināšanu.
A.Ūbelis aicina sākt izskatīt 2.DP kritēriju komplektus un norāda, ka tiks izskatīti tie
kritēriju komplekti, kas izsūtīti UK locekļiem 2007.gada 15.oktobrī.
- 7 -
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 2.1.1.1.aktivitātes
„Atbalsts zinātnei un pētniecībai” (turpmāk – 2.1.1.1.aktivitāte) kritērijiem.
I.Aleksandroviča aicina vērtēšanas kritēriju kopā precizēt 1.kvalitātes kritērija par izmaksu
efektivitātes vērtējumu redakciju un noteikt ko tieši vērtēs šajā kritērijā. Papildus vadošās
iestādes pārstāve aicina precizēt 2.kvalitātes kritēriju, nosakot, kā vērtēs projekta inovatīvo
līmeni. I.Aleksandroviča lūdz attiecībā uz 6.kvalitātes kritēriju izvērtēt nepieciešamību
precizēt šī kritērija redakciju un pieļaut tikai dokumentācijas sagatavošanu iepirkumam,
bet ne paša iepirkuma veikšanu pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas.
Izskatot 2.1.1.1.aktivitātes kvalitātes kritērijus par horizontālajām prioritātēm,
I.Aleksandroviča lūdz izvērtēt, vai vienlaicīgi kā prioritāri norādāmas Rīgas starptautiskās
konkurētspējas un teritorijas līdzsvarotas attīstības horizontālās prioritātes, kā arī precizēt
horizontālo prioritāšu kritēriju redakcijas, skaidri un kvantificējami nosakot, ko vērtēs ar
šiem kritērijiem. Papildus vadošās iestādes pārstāve lūdz skaidrot, kā vērtēs projektu
iesniegumus pēc kvalitātes kritērija par sasaisti ar 1.DP papildinājuma 1.1.prioritātes
„Augstākā izglītība un zinātne” 1.1.1.pasākuma „Zinātnes un pētniecības potenciāla
attīstība” 1.1.1.2.aktivitāti „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei”.
A.Šrags (A.Schrag), vērtējot aktivitātes horizontālo kritēriju izpildi, aicina piešķirt punktus
gan par Rīgu, gan par reģionu kā projekta realizācijas vietu.
G.Kaminskis lūdz precizēt 2.1.1.1.aktivitātes kritēriju par teritorijas līdzsvarotas attīstības
horizontālo prioritāti, vērtējot punktu skalā projekta iesniedzēja reģionālo izvietojumu
sadalījumā pa plānošanas reģioniem.
Vidzemes reģiona pārstāvis iebilst pret vadošās iestādes komentāru atlikt iepirkuma
veikšanu pirms projekta apstiprināšanas, jo iepirkuma savlaicīga veikšana dod iespēju
ātrāk īstenot projektu un paredzēt precīzāku projekta izmaksu summu.
J.Spiridonovs pievienojas Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvja teiktajam un aicina
saglabāt iepirkuma veikšanas iespējas pirms projekta uzsākšanas, kas, pēc Vides
ministrijas domām, paātrinātu projekta realizāciju. Tāpat Vides ministrijas pārstāvis aicina
piešķirt papildus punktus tiem projektiem, kas ir saistīti ar vides saglabāšanu un
aizsardzību.
A.Andreičika ierosina piešķirt papildu punktus par projekta iesniedzēja reģionālo
izvietojumu attiecībā uz teritorijas līdzsvarotas attīstības horizontālo prioritāti.
K.Godiņš informē, ka piekrīt G.Kaminska komentāram, norādot, ka priekšroka būtu jādod
reģioniem, kas atrodas ārpus Rīgas, tādejādi tiktu veicināta zinātnes attīstība arī šinīs
teritorijās.
L.Sīka informē, ka vadošās iestādes komentāri tiks ņemti vērā, precizējot
2.1.1.1.aktivitātes kritērijus. Attiecībā uz sasaisti ar 1.DP papildinājuma 1.1.prioritātes
„Augstākā izglītība un zinātne” 1.1.1.pasākuma „Zinātnes un pētniecības potenciāla
attīstība” 1.1.1.2.aktivitāti „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” L.Sīka norāda, ka šīs
aktivitātes tiks īstenotas vienlaicīgi.
- 8 -
Vidzemes reģionālās attīstības aģentūras pārstāvis aicina noteikt augstāku vērtējumu
reģioniem ar zemāku attīstības līmeni pēc attīstības indeksa. Izglītības un zinātnes
ministrija piekrīt izvērtēt šādu pieeju sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministriju un attiecīgi precizēt kritēriju attiecībā uz teritorijas līdzsvarotas attīstības
horizontālo prioritāti.
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 2.1.1.2.aktivitātes
„Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās (EUREKA, 7.IP un
citi)” (turpmāk – 2.1.1.2.aktivitāte) kritērijiem.
I.Aleksandroviča aicina papildināt kvalitātes kritērijus ar nosacījumu, kas ļautu izvērtēt
projekta iesnieguma saturisko kvalitāti, nevis tikai projekta iesniedzēja kapacitāti, kā arī
precizēt horizontālo prioritāšu kritērijus, izvērtējot, vai vienlaicīgi kā prioritārās norādāmas
Rīgas starptautiskās konkurētspējas un teritorijas līdzsvarotas attīstības horizontālās
prioritātes, kā arī precizēt horizontālo prioritāšu kritēriju redakcijas, skaidri un
kvantificējami nosakot, ko vērtēs ar šiem kritērijiem.
A.Šrags iesaka 3.kvalitātes kritēriju par projekta iesniedzēja administratīvo kapacitāti
noteikt kā izslēdzošu, ko aicina darīt arī Zemgales plānošanas reģiona attīstības padome.
A.Andreičika izsaka atbalstu Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomei par nolūku
reģionu līmenī skatīties attīstības indeksus, lai veicinātu teritorijas līdzsvarotas attīstības
principu arī attiecībā uz šo aktivitāti.
Izskatot 1. un 2.kvalitātes kritēriju, A.Šrags uzskata, ka nevar noraidīt perspektīvu
projektu, ja iepriekšējos divos gados nav atbalstīts kāds no minētajiem starptautiskajiem
projektiem. A.Šrags iesaka pieprasīt apliecinājumu par iestādes starptautisko sadarbību un
norāda, ka kritērijs ir jāformulē tā, lai tiktu pieļauta arī projektu, kam nav bijusi iepriekšējā
pieredze starptautiskās sadarbības veicināšanā, līdzdalība.
L.Sīka atbalsta EK ierosinājumu neizslēgt projektu, kam nav bijusi iepriekšējā pieredze
starptautiskās sadarbības veicināšanā un informē, ka komentāri tiks ņemti vērā precizējot
2.1.1.2.aktivitātes kritērijus
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 2.1.1.3.1.apakškativitātes
„Zinātnes un infrastruktūras attīstība” (turpmāk – 2.1.1.3.1.apakšaktivitāte) kritērijiem.
I.Aleksandroviča aicina precizēt 1.kvalitātes kritērija redakciju un skaidri noteikt, kā to
vērtēs, kā arī attiecībā uz 7.kvalitātes kritēriju izvērtēt nepieciešamību precizēt šī kritērija
redakciju un pieļaut tikai dokumentācijas sagatavošanu iepirkumam, bet ne paša iepirkuma
veikšanu pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas. Papildus I.Aleksandroviča aicina
skaidrot, kā atbildīgā iestāde plāno vērtēt projekta iesniegumu pēc 6.kvalitātes kritērija par
sasaisti ar 2.1.2.1.1. apakšaktivitāti „Kompetences centri”, ņemot vērā, ka aktivitātes nav
paredzēts īstenot vienlaicīgi. Attiecībā uz kvalitātes kritēriju par horizontālām prioritātēm
vadošā iestāde lūdz precizēt Rīgas starptautiskās konkurētspējas un teritorijas līdzsvarotas
attīstības kritērijus, kā arī precizēt horizontālo prioritāšu kritēriju redakcijas, skaidri un
- 9 -
kvantificējami nosakot, ko vērtēs ar šiem kritērijiem. I.Aleksandroviča lūdz atbildīgo
iestādi noteikt kritēriju ilgtspējīgas attīstības horizontālās prioritātes vērtēšanai.
L.Sīka piekrīt vadošās iestādes iebildumiem un informē, ka komentāri tiks ņemti vērā
precizējot 2.1.1.3.1.apakšaktivitātes kritērijus. Attiecībā uz sasaisti ar 2.1.2.1.1.
apakšaktivitāti „Kompetences centri” L. Sīka norāda, ka attiecīgā kritērija redakcija tiks
precizēta, paredzot vērtēt projekta iesniedzēju potenciālo kapacitāti kļūt par partneri
kompetences centrā.
Izglītības un zinātnes ministrija diskusijas gaitā izsaka priekšlikumu kā horizontālo
kritēriju iekļaut kritēriju, kas nosaka, vai projekts paredz telpu pieejamību cilvēkiem ar
funkcionāliem traucējumiem. Uzraudzības komitejas locekļi atbalsta priekšlikumu.
A.Ūbelis informē, ka 2.1.1.3.2.apakšaktivitātes „Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras
un informācijas sistēmu uzlabošana zinātniskajai darbībai” kritēriju izskatīšana tiek
atlikta pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas.
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par
2.1.2.1.2.apakšapakšaktivitātes „Tehnoloģiju pārneses konktaktpunkti” (turpmāk –
2.1.2.1.2.apakšapakšaktivitāte) kritērijiem.
I.Aleksandroviča norāda, ka 5.kvalitātes kritērija „TPK vadības kapacitāte” kopai
nepieciešams precizēt kritēriju redakciju, ievērojot to, ka pilna laika darbiniekiem LR
normatīvo aktu ietvaros ir apgrūtināta faktiski veikto darbu un izdevumu izsekojamības
nodrošināšana. I.Aleksandroviča lūdz izvērtēt iespēju projekta ietvaros darbiniekus
piesaistīt noteikta pakalpojuma veikšanai, precizējot 5.1.-5.3. kritērijus, nenorādot „pilna
laika darbu” jeb darba attiecību noformēšanas veidu kritērija saturā. Tāpat šai
apakšaktivitātes kritēriju kopai nepieciešams paredzēt skaidrus un izmērāmus kritērijus,
saskaņā ar kuriem vērtēs projektu ietekmi uz horizontālajām prioritātēm.
G.Silovs piekrīt vadošās iestādes iebildumiem un informē, ka komentāri tiks ņemti vērā
precizējot 2.1.2.1.2.apakšaktivitātes kritērijus.
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 2.1.2.2.1.apakšaktivitātes
„Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde”(turpmāk - 2.1.2.2.1.apakšaktivitāte) kritērijiem.
I.Aleksandroviča norāda, ka nepieciešams precizēt horizontālās prioritātes, konkrēti
norādot prioritātes ar izmērāmo kritēriju.
I.Elste uzskata, ka tādā detalizācijā, kādā ir izteikts 3.kvalitātes kritērijs, ir ievērojami
sašaurināts pieteicēju skaits, tāpēc tā lūdz Ekonomikas ministriju pārvērtēt nozares
specifikāciju un kritērija redakcijā NACE klasifikatora kodus aizvietot ar sadalījumu pa
nozarēm.
G.Silovs piekrīt vadošās iestādes iebildumiem un informē par precizējumiem
2.1.2.2.1.apakšaktivitātes kritērijiem. Attiecībā uz Kultūras ministrijas komentāru G.Silovs
norāda, ka 3.kritērijs nekādā gadījumā neizslēdz iespēju radošam uzņēmumam pieteikties.
- 10 -
Šī kritērija mērķis ir piešķirt papildu punktus augsti tehnoloģiskām nozarēm ar augstu
pievienoto vērtību.
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 2.1.2.2.2.apakšaktivitātes
„Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā” (turpmāk –
2.1.2.2.2.apakšaktivitāte) kritērijiem.
I.Aleksandroviča norāda, ka nepieciešams precizēt horizontālās prioritātes, konkrēti
norādot prioritātes ar izmērāmo kritēriju.
G.Silovs piekrīt vadošās iestādes iebildumiem un informē, ka komentāri tiks ņemti vērā,
precizējot 2.1.2.2.2.apakšaktivitātes kritērijus.
Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvis uzdod jautājumu attiecībā uz
8.kvalitātes kritēriju par komersantu līdzšinējo pieredzi, jo ar šo kritēriju tiek diskriminēts
jaunais uzņēmums. Uz to Ekonomikas ministrijas pārstāvis G.Silovs norāda, ka 5 punkti ir
neliels punktu skaits par pieredzi un jaunajam uzņēmumam ir iespēja piesaistīt kvalificētu
projekta vadītāju vai ieviest projektu ar augstu inovatīvo pakāpi un tādejādi iegūt lielāko
punktu skaitu citos kritērijos.
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 2.1.2.2.3.apakšaktivitātes
„Atbalsts rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai” (turpmāk – 2.1.2.2.3.
apakšaktivitāte) kritērijiem.
I.Aleksandroviča norāda, ka nepieciešams precizēt horizontālās prioritātes, konkrēti
norādot prioritātes ar izmērāmo kritēriju.
A.Šrags jautā par projekta vērtēšanas sistēmu, vai tai šajā aktivitātē ir jābūt izteiktai
punktos. G.Silovs informē, ka precizēs kvalitātes kritēriju vērtējumu, nosakot to punktu
vērtēšanas sistēmā.
G.Silovs piekrīt vadošās iestādes iebildumiem un informē par precizējumiem
2.1.2.2.3.apakšaktivitātes kritērijiem. Savukārt, attiecībā uz EK komentāru, G.Silovs
paskaidro, ka šī programma ir paredzēta atbalsta sniegšanai patentu reģistrācijai, jo
Latvijai šis rādītājs ir ļoti zems. Iesniedzējam ir dota iespēja saņemt palīdzību, kad ir
nepieciešamība, tāpēc kritēriji ir izveidoti, lai novērtētu, vai projekts atbilst minimālām
kvalitātes prasībām un, ja tas atbilst, tad finansējumu var saņemt nekavējoties.
A.Šrags iebilst pret 2.2.sadaļas 3.kritēriju par to, ka projektam rindas kārtībā aktivitātē
pietiek finansējums.
G.Silovs norāda, ka ir gatavs svītrot šo kritēriju, ja tiks panākta vienošanās par
finansējuma saņemšanu uzreiz, iegūstot nepieciešamo punktu skaitu, negaidot tālākas
darbības.
A.Ūbelis norāda uz to, ka tādā gadījumā pastāv šāds risks: aktivitātes ietvaros projekti
iesniegti kopumā par lielāku finansējumu nekā aktivitātei paredzēts, taču nav iemesla
neviena projekta noraidīšanai. Ir divas iespējas, kā risināt problēmu: var uzaicināt iesniegt
- 11 -
iesniegumus uzreiz, bet tas nebūtu efektīvi, jo patents ir nepieciešams konkrētā brīdī nevis
tad, kad tiek izsludināts konkurss. Otra iespēja ir ļaut atbalstīt projektu iesniegšanu secībā,
bet tad ir jautājums, kurā brīdi būs jāpārtrauc projektu pieņemšana. Līdz ar to A.Ūbelis
lūdz tomēr atstāt esošo kritēriju, kam EK neiebilst.
A.Šrags ierosina horizontālo prioritāšu vērtēšanā likt uzsvaru ne tikai uz „informācijas
sabiedrību”, bet arī uz „ilgtspējīgu attīstību”. Pēc šiem kritērijiem varēs vieglāk izsecināt
un izslēgt projekta iesniegumus, kas neatbilst šiem kritērijiem, un šīs horizontālās
prioritātes arī varētu būt vērtējamas šajā aktivitātē.
G.Silovs norāda, ka kritēriji tika izvēlēti, kontaktējoties gan ar Vides ministriju, gan ar
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, jo nav redzama saikne ar citām
horizontālajām prioritātēm, kas būtu saistītas ar šo aktivitāti, kā arī pierāda izvēlēto
horizontālo prioritāšu relevanci.
A.Šrags nepiekrīt EM teiktajam, norādot, ka viņš skaidri redz aktivitātes sasaisti ar
horizontālo prioritāti „ietekme uz vidi”, tomēr neuzstāj, ņemot vērā to, ka nacionālā līmenī
atbildīgā ministrija ir sniegusi viedokli.
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 2.2.1.1.aktivitātes
„Ieguldījuma fonds investīcijām garantijās, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla
fondos un cita veida finanšu instrumentos” (turpmāk – 2.2.1.1.aktivtāte) kritērijiem.
I.Aleksandroviča norāda, ka 1. un 2.kvalitātes kritēriji pēc būtības ir atbilstības kritēriji un
lūdz Ekonomikas ministrijai tos pārvietot uz attiecīgo kritēriju sadaļu. I.Aleksandroviča
norāda, ka nepieciešams izstrādāt kritēriju, kurš noteiktu, ka projekta iesniedzējam ir jābūt
starptautiskas kredītreitingu aģentūras piešķirtam kredītreitingam, kas ir vienāds vai lielāks
par Latvijas Republikai piešķirto. Tāpat iepriekšminētās aktivitātes vērtēšanas kritēriju
kopai nepieciešams paredzēt kritērijus, saskaņā ar kuriem izvērtēs projektu ietekmi uz
horizontālajām prioritātēm – makroekonomiskā stabilitāte (tieši veicinās), ilgtspējīga
attīstība (apsaimniekotāja veikta priekšizpēte par nepieciešamību atsevišķam
instrumentam).
G.Silovs informē, ka Ekonomikas ministrija piekrīt veikt precizējumus 2.2.1.1.aktivitātes
kritērijos, taču nepiekrīt to darīt attiecībā uz prasību par kredītreitingu.
Atbildot uz A.Šraga jautājumu par projektu atlases veida izvēli, G.Silovs skaidro, ka
ierobeţota projektu iesniegumu atlase ir izvēlēta tāpēc, ka šai aktivitātei ir ļoti ierobeţots
potenciālo projekta iesnieguma iesniedzēju loks un nacionāli ir izvērtētas to iespējas
īstenot šo aktivitāti.
I.Aleksandroviča uztur iebildumu par to, ka projekta iesniedzējam ir jābūt starptautiskas
kredītreitingu aģentūras piešķirtam kredītreitingam, kas ir vienāds vai lielāks par Latvijas
Republikai piešķirto.
G.Silovs piekrīt I.Aleksandrovičas iebildumam, norādot, ka tiks izstrādāti alternatīvi
kritēriji kredītreitinga noteikšanai.
- 12 -
A.Ūbelis norāda, ka attiecībā uz 2.2.1.1.aktivitātes kritērijiem EK, Ekonomikas ministrijai
un vadošajai iestādei ir jābūt vienotam viedoklim attiecībā uz projekta iesnieguma
iesniedzēju atlasi, lai tos varētu virzīt UK apstiprināšanai.
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 2.2.1.2.2.apakšaktivitātes
„Vērtspapīru birža mazām un vidējām komercsabiedrībām”(turpmāk –
2.2.1.2.2.apakšaktivitāte) kritērijiem.
I.Aleksandroviča vērš uzmanību, ka nepieciešams izvērtēt punktu sadalījumu pie
nosacījumiem, ja uzņēmums ir jaunāks par vienu gadu, tā potenciālu kotēties alternatīvajā
birţā un attiecīgi saņemt kritēriju izvērtēšanā maksimāli iespējamo punktu skaitu, kā arī
izvērtēt nepieciešamību atbalstīt ilggadīgus uzņēmumus šīs apakšaktivitātes ietvaros.
I.Aleksandroviča norāda, ka kvalitātes kritērijs par izmaksu efektivitāti jāsvītro, ņemot
vērā to, ka šajā apakšaktivitātē izmaksas projektu īstenošanai, kas radīsies saņēmējiem, būs
ļoti līdzīgas. Tāpat šīs apakšaktivitātes kritēriju kopai nepieciešams paredzēt kritērijus,
saskaņā ar kuriem izvērtēs projektu ietekmi uz horizontālo prioritāti „Makroekonomiskā
stabilitāte”.
G.Silovs piekrīt vadošās iestādes iebildumiem un informē, ka komentāri tiks ņemti vērā,
precizējot ,2.2.1.2.2.apakšaktivitātes kritērijus.
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 2.3.2.2.aktivitātes
„Atbalsts ieguldījumiem mikro un mazo komersantu attīstībā īpaši atbalstāmajās
teritorijās (ĪAT)” (turpmāk – 2.3.2.2.aktivitāte) kritērijiem.
I.Aleksandroviča norāda, ka iepriekšminētās aktivitātes vērtēšanas kritēriju kopai
nepieciešams paredzēt kritērijus, saskaņā ar kuriem vērtēs projektu ietekmi uz
horizontālajām prioritātēm – teritorijas ilgtspējīga attīstība, makroekonomiskā stabilitāte
(netieša ietekme), ilgtspējīga attīstība (ja vairāki projekti saņems vienādu vērtējumu,
priekšroku dos projektam ar pozitīvāku ietekmi uz vidi), informācijas sabiedrība (netieša
ietekme, sekmējot IKT prasmju apguvi). I.Aleksandroviča lūdz Ekonomikas ministriju no
2.3.2.2.aktivitātes kritēriju kopas svītrot tos administratīvās vērtēšanas kritērijus, kuri jau
būs iekļauti Ministru kabineta noteikumu nosacījumos.
G.Silovs piekrīt vadošās iestādes iebildumiem un informē, ka komentāri tiks ņemti vērā,
precizējot 2.3.2.2.aktivitātes kritērijus.
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 3.1.3.1.aktivitātes
„Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana” (turpmāk
– 3.1.3.1.aktivitāte) kritērijiem.
S.Dolbunova aicina 1.kvalitātes kritērijā svītrot norādi „ja attiecināms”, jo izmaksu –
ieguvumu analīze jāveic visiem projektiem aktivitātes ietvaros, tādejādi nodrošinot to, ka
projekti ir savstarpēji salīdzināmi un vērtējami. Vadošā iestāde ierosina kritērija
formulējumā paredzēt, ka augstāku vērtējumu saņems projekts, kuram konstatēta augstāka
ekonomiskā neto pašreizējā vērtība. Ņemot vērā 2004.-2006.g. plānošanas perioda
projektu īstenošanā konstatētos iepirkuma procedūras pārkāpumus, vadošā iestāde ierosina
nepieprasīt iepirkumu procedūras veikšanu pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas un
- 13 -
attiecīgi 2.kvalitātes kritērijā aicina svītrot vārdus „veikts projekta aktivitātēs plānotais
iepirkums”, atstājot sagatavotās iepirkuma dokumentācijas vērtēšanu. Kvalitātes kritērijos
par horizontālām prioritātēm ierosinājums sniegt skaidru norādi par horizontālo prioritāti
„teritorijas līdzsvarota attīstība” un „vienādu iespēju” prioritāti, kas dotu priekšroku
projektiem, kuros tiktu nodrošinātas mācību iespējas arī jauniešiem ar funkcionāliem
traucējumiem Turklāt vadošā iestāde ierosina izstrādāt kritēriju, kas vērtētu izglītības
pakalpojuma kvalitāti, attiecīgi nodrošinot pieeju, ka atbalstīs tos projektu iesniedzējus,
kas nodrošina izglītības programmu kvalitāti. Attiecībā uz projekta iesnieguma atbilstības
7.kritēriju, vadošā iestāde uzskata, ka nav lietderīgi uzstādīt par pašmērķi uzlaboto iestāţu
skaitu, bet uzmanība ir jāpievērš audzēkņu skaitam, kuri saņems augstākas kvalitātes
izglītības pakalpojumus. Ņemot vērā aktivitātes finansējuma saņēmēju loku, vadošā
iestāde aicina precizēt projekta iesniedzēja atbilstības 1.kritēriju, lai jau sākotnēji projektu
iesniegumus iesniegtu tās pašvaldības, kas pastāvēs pēc administratīvi teritoriālās
reformas.
G.Kaminskis iesaka precizēt kritēriju par administratīvi teritoriālo reformu (turpmāk –
ATR). L.Sīka skaidro, ka kritērijs par to, ka projektā ir iekļautas ne vairāk kā 60% no
katra rajona vai republikas pilsētas izglītības iestādēm, attiecas tikai uz atlases brīdi un
ATR neietekmē pašu projektu ieviešanu. IZM plāno šo aktivitāti īstenot pirms ATR, pēc
ATR var tikt izmantoti citi kritēriji.
A.Šrags lūdz skaidrot, kā tiks atspoguļota projektu mērķu ilgtspēja pēc projektu
pabeigšanas šīs aktivitātes ietvaros.
L.Sīka skaidro, ka izglītības kvalitāte sastāv no trīs komponentēm: (1) izglītības satura un
programmām, (2) pedagogiem un (3) izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā
materiāli tehniskā nodrošinājuma. Līdz ar to šajā aktivitātē, kas vērsta tikai uz vieno no
izglītības kvalitātes komponentēm, nav iespējams izpildīt vadošās iestādes ierosinājumu
par kritērija izstrādi, kas vērtētu izglītības pakalpojuma kvalitāti.
L.Sīka informē par precizējumiem 3.1.3.1.aktivitātes kritērijiem. Attiecībā uz izmaksu-
ieguvumu analīzi L.Sīka ierosina izveidot trīs kvalitātes kritērijus: 1.kritēriju, kas izvērtē
projekta ieviešanas riskus, 2.kritēriju, kas izvērtē vai projekta iesniedzējs ir veicis projekta
sagatavošanas darbus un 3.kritēriju, kas izvērtē projekta izmaksu efektivitāti uz vienu
izglītojamo. Turklāt L.Sīka informē, ka IZM papildinās kritērijus, ar prasībām pašvaldībai
iesniegt apliecinājumu, ka tā uzturēs izglītības iestādi ilgtermiņā pēc projekta pabeigšanas.
S.Dolbunova piekrīt L.Sīkas komentāriem, bet vadošā iestāde uztur iebildumu par
izmaksu-ieguvumu analīzi, norādot, ka tā jāveic visiem projektiem aktivitātes ietvaros.
A.Ūbelis norāda, ka gadījumā ja pašvaldība sniedz apliecinājumu un vēlāk nespēj šī
apliecinājuma sniegto apņemšanos izpildīt (nodrošināt izglītības iestādes darbību), tad
risinājums būtu, ka ES fondu finansējums no šī pieteicēja jāatgūst.
L.Sīka piekrīt A.Ūbeļa ierosinājumam.
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 3.1.2.1.aktivitātes
„Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu modernizēšana, tajā skaitā, nodrošinot
- 14 -
izglītības programmu apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem traucējumiem”
kritērijiem.
S.Dolbunova informē, ka vadošā iestāde ierosina sadalīt 3.1.2.1. aktivitāti divās daļās,
paredzot atsevišķu apakš aktivitāti, kuras mērķis uzlabot esošo augstākās izglītības iestāţu
infrastruktūru, kā arī atsevišķi jaunu koledţu izveidi. Līdz ar to vadošā iestāde ierosina
atlikt 3.1.2.1. aktivitātes projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izskatīšanu.
L.Sīka informē, ka Izglītības un zinātnes ministrija piekrīt vadošās iestādes ierosinājumam.
I.Kramiņa komentē, ka kvalitātes kritēriji nemēra projekta kvalitāti, bet drīzāk ir vērsti uz
kvantitatīviem rādītājiem un ierosina veikt precizējumus.
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 3.1.1.1.aktivitātes
„Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības
programmu īstenošanai” (turpmāk – 3.1.1.1.aktivitāte) kritērijiem.
S.Dolbunova informē, ka, ņemot vērā 2004.-2006.gada plānošanas perioda projektu
īstenošanā konstatētos iepirkuma procedūras pārkāpumus, vadošā iestāde ierosina
nepieprasīt iepirkumu procedūras veikšanu pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas un
attiecīgi 1.kvalitātes kritērijā aicina svītrot vārdus „veikts projekta aktivitātēs plānotais
iepirkums”, atstājot sagatavotās iepirkuma dokumentācijas vērtēšanu. S.Dolbunova
norāda, ka kvalitātes kritērijos ir jāiekļauj kritērijs, kas vērtētu projekta efektivitāti, kā arī
ierosina izstrādāt kritēriju, kas vērtētu izglītības pakalpojuma kvalitāti, attiecīgi nodrošinot
pieeju, ka atbalstīs tos projektu iesniedzējus, kas nodrošina izglītības programmu kvalitāti.
Vadošā iestāde uzskata, ka 1.kvalitātes kritērija par horizontālām prioritātēm formulējums
nesniedz skaidru norādi par plānotajām darbībām, kas veicina teritoriju līdzsvarotu
attīstību, līdz ar to lūdz to precizēt. Tāpat aicina svītrot kvalitātes kritērijos par
horizontālām prioritātēm vērtējumu „projekts šo jomu neskar”, jo 3.DP projektā norādīts,
ka 3.1.1.1.aktivitāte sekmē abas minētās horizontālās prioritātes. Savukārt 4.kritēriju par
politikas efektivitāti var attiecināt uz horizontālo prioritāti „vienādas iespējas” un līdz ar
to, tas iekļaujams sadaļā par horizontālajām prioritātēm. S.Dolbunova aicina skaidrot
atbildīgo iestādi, kā projekta iesnieguma atbilstības 9.kritērijā tika noteikts
3.1.1.1.aktivitātes ietvaros atbalstāmo profesionālo izglītības iestāţu skaits, un vienlaikus
pauţ vadošās iestādes viedokli, ka atbalstāmo iestāţu skaits būtu nosakāms kā maksimāli
iespējamais, saglabājot iespēju projektus vērtēt un atbalstīt atbilstoši to kvalitātei. Turklāt
vadošā iestāde aicina skaidrot, kādā veidā atbildīgā iestāde plāno nodrošināt investīcijas
visās prioritārajās tematiskajās jomās vai programmu grupās, ņemot vērā, ka plānošanas
reģionu attīstības padomes nosaka prioritāri atbalstāmās nozares attiecīgā reģiona ietvaros,
un pastāv varbūtība, ka netiks piedāvāts atbalsts visās prioritārajās jomās.
I.Elste lūdz precizēt 3.1.kritēriju un 5.kritēriju.
L.Sīka sniedz skaidrojumus uz vadošās iestādes uzdotajiem jautājumiem un informē par
precizējumiem 3.1.1.1.aktivitātes kritērijiem.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (turpmāk – RAPLM) pārstāve lūdz
svītrot 3.atbilstības kritēriju, jo tas pārklājas ar 1.un 2.kritēriju.
- 15 -
Atbildot uz RAPLM komentāru, L.Sīka skaidro, ka kritēriji savstarpēji nepārklājas un
3.atbilstības kritērija svītrošana nebūtu lietderīga.
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 3.1.4.2.aktivitātes
„Darba tirgus institūciju infrastruktūras pilnveidošana” (turpmāk – 3.1.4.2.aktivitāte)
kritērijiem.
S.Dolbunova informē, ka Labklājības ministrija ir ņēmusi vērā vadošās iestādes
komentārus par 3.1.4.2.aktivitātes kritērijiem, un vienlaikus lūdz paskaidrot, vai kāds no
esošajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem paredz vērtēt vairāku alternatīvu
izmaksu efektivitātes analīzi. Ja tas nav paredzēts, tad nepieciešams iekļaut šādu kritēriju
projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju kopā.
E.Milča ierosina atsaukt vadošās iestādes prasību, ņemot vērā, ka MK noteikumu projekts
par aktivitātes īstenošanu tika izskatīts un atbalstīts Ministru kabinetā. E.Milča informē, ka
pēc MK noteikumu projekta par 3.1.4.2.aktivitāti „Darba tirgus institūciju infrastruktūras
pilnveidošana” īstenošanu izskatīšanas Ministru kabinetā redakcionāli precizēti vairāki
3.1.4.2.aktivitātes projekta iesniegumu vērtēšanas kritēriji, kā arī administratīvās prasības
iekļautas atpakaļ sadaļā pie administratīvajiem kritērijiem.
E.Milča lūdz noņemt Valsts kancelejas iebildumus, jo uzskata, ka tie ir sistēmiski, un
Valsts kanceleja piekrīt noņemt iebildumus.
S.Dolbunova jautā, vai esošajos kritērijos ir iekļauts alternatīvs novērtējums izmaksu
efektivitātei, ja tāda nav, tad lūgums tādu iekļaut kvalitātes kritērijos. E.Milča piekrīt
vadošās iestādes iebildumam un kritērijs par izmaksu efektivitāti tiks iestrādāts atbilstības
kritērijos.
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 3.1.4.3.aktivitātes
„Pirmskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība nacionālās un reģionālās attīstības
centros”(turpmāk – 3.1.4.3.aktivitāte) kritērijiem.
S.Dolbunova informē, ka kvalitātes kritērijos pārsvarā ir iekļauti kritēriji, kas pēc būtības
vērtē projekta atbilstību (piemēram, 1. – 6.kritērijs). Ja RAPLM uzskata, ka minētie
kritēriji vērtē projekta iesnieguma kvalitāti, tad tie ir jākvantificē. Papildus nepieciešams
iekļaut kvalitātes kritēriju, kas izvērtē iespējamos projekta īstenošanas riskus. Visus
kvalitātes kritērijus (t.sk., kvalitātes kritērijus, kas izvērtē projekta gatavības pakāpi un
izmaksu-ieguvumu analīzes rezultātus) nepieciešams kvantificēt un skaidri norādīt, par ko
piešķir konkrētu punktu skaitu, lai tie būtu objektīvi vērtējami. Vadošā iestāde aicina
skaidrot, vai projekta iesniedzēja atbilstības 4.kritērija negatīva vērtējuma gadījumā
projekta iesniedzējam tiks lūgts norādīt citus finansējuma avotus.
A.Šrags uzdod precizējošus jautājumus par aktivitāti.
A.Andreičika informē par izmaiņām 3.1.4.3.aktivitātes kritērijos, kā arī atbild uz
uzdotajiem jautājumiem.
- 16 -
I.Kramiņa komentē, ka šiem kritērijiem nepieciešams vēl veikt ļoti daudz precizējumu un
komitejas pārstāve neredz iespēju apstiprināt šo kritēriju komplektu.
A.Ūbelis ierosina atlikt 3.1.4.3.aktivitātes projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju
izskatīšanu, ņemot vērā saņemto komentāru skaitu.
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 3.1.4.4.aktivitātes
„Atbalsts alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības attīstībai” (turpmāk –
3.1.4.4.aktivitāte) kritērijiem.
S.Dolbunova informē, ka kvalitātes kritērijos pārsvarā ir iekļauti kritēriji, kas pēc būtības
vērtē projekta atbilstību (piemēram, 1. – 6.kritērijs). Ja RAPLM uzskata, ka minētie
kritēriji vērtē projekta kvalitāti, tad tie ir jākvantificē. Papildus nepieciešams iekļaut
kvalitātes kritēriju, kas izvērtē iespējamos projekta īstenošanas riskus. Visus kvalitātes
kritērijus (t.sk., kvalitātes kritērijus, kas izvērtē projekta gatavības pakāpi un izmaksu-
ieguvumu analīzes rezultātus) nepieciešams kvantificēt un skaidri norādīt, par ko piešķir
konkrētu punktu skaits, lai tie būtu objektīvi vērtējami. Vadošā iestāde aicina skaidrot, vai
projekta iesniedzēja atbilstības 4.kritērija negatīva vērtējuma gadījumā projekta
iesniedzējam tiks lūgts norādīt citus finansējuma avotus.
I.Kramiņa komentē, ka arī šim kritēriju komplektam nepieciešams veikt daudz
precizējumu.
A.Ūbelis ierosina atlikt 3.1.4.4.aktivitātes projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju
izskatīšanu UK, ņemot vērā saņemto komentāru skaitu.
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 3.1.5.3.2.apakšaktivitātes
„Onkoloģijas slimnieku radioterapijas ārstēšanas attīstība” (turpmāk –
3.1.5.3.2.apakšaktivitāte) kritērijiem.
S.Dolbunova informē, ka 1.kritērijs par rezultātu ilgtspēju sadaļā „Kvalitātes kritēriji par
horizontālajām prioritātēm” ir jāiekļauj sadaļā par vispārējiem kvalitātes kritērijiem.
Savukārt 2.kvalitātes kritēriju par horizontālajām prioritātēm vadošā iestāde ierosina
kvantificēt, paredzot konkrētus rādītājus, piemēram, onkoloģijas slimnieku mirstības
līmeņa samazinājums vai izārstēto pacientu skaita pieaugums. Attiecībā uz 4.kvalitātes
kritēriju par horizontālajām prioritātēm, S.Dolbunova norāda, ka pastāv pretruna starp a.
apakšpunktu un pārējiem apakšpunktiem, jo par cita līdzfinansējuma piesaisti piešķir
maksimāli līdz trim punktiem, savukārt, ja šāds finansējums netiek piesaistīts, tad arī
piešķir maksimālo punktu skaitu – trīs. Vispārīgais kvalitātes 2.kritērijs pēc būtības ir
atbilstības kritērijs, kas vērtē atbilstību apakšaktivitātes mērķim un tāpēc iekļaujams
attiecīgajā sadaļā. S.Dolbunova jautā, vai vispārīgais kvalitātes 1.kritērijs par piedāvāto
aktivitāšu ietekmes izvērtējumu, salīdzinot ar alternatīvajām aktivitātēm, ietver arī izmaksu
efektivitātes analīzi.
J.Blaţevičs informē par precizējumiem 3.1.5.3.2.apakšaktivitātes kritērijiem.
- 17 -
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 3.2.1.1.aktivitātes "Valsts
1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana" (turpmāk – 3.2.1.1.aktivitāte) kritērijiem.
D.Grūberte norāda uz šādiem galvenajiem komentāriem: nav projekta riskantumu
vērtējošu kritēriju, nav projekta rentabilitāti – efektivitāti vērtējošu kritēriju, salīdzinot
projekta ieguvumus pret ieguldīto finansējumu, nav projekta iesniedzēja atbilstību
vērtējošu kritēriju. D.Grūberte lūdz kvalitātes kritēriju sadaļā atsevišķi izdalīt specifiskus
kvalitātes kritērijus par horizontālajām prioritātēm. D.Grūberte norāda, ka administratīvo
kritēriju sadaļā ir viens kritērijs, kas nav pietiekami, un lūdz papildināt administratīvos
kritērijus, kā arī lūdz iekļaut kritēriju, kas vērtētu, vai projektam ir pietiekams finansējums
reģionālās kvotas ietvaros, turklāt šī kritērija zemsvītras tabulā saglabāt tikai informāciju
par pieejamo finansējumu reģionu ietvaros, neiekļaujot visu aprēķinu.
S.Gulbe norāda, ka nevienā no kritērijiem netiek vērtēta izmaksu attiecināmība.
A.Ţidkovs informē, ka, pamatojies uz vairāku sanāksmju pārrunāto un iesniegtajiem
komentāriem par kritērijiem, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi jaunu kritēriju komplektu.
Kritērijos ir iekļauta riskantuma izvērtēšana. Tā kā finansējuma saņēmējs ir Satiksmes
ministrija, tad administratīvie kritēriji pēc būtības nav vajadzīgi, bet tie tomēr tika atstāti.
Attiecībā uz ieguvumu – izdevumu analīzi, nākas saskarties ar problēmu, ka nav iespējams
aprēķināt reģionālo ietekmi naudas izteiksmē.
I.Dūmiņa lūdz komentēt vadošo iestādi, vai kritērijs par vienādām iespējām ir vērtējams ar
Jā/Nē, jo uzstādījums līdz šim ir kritērijus par horizontālajām prioritātēm vērtēt punktu
skalā. A.Ūbelis atbild, ka jebkurš kvalitātes kritērijs ir jāvērtē ar punktiem.
A.Ūbelis ierosina atlikt 3.2.1.1.aktivitātes projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju
izskatīšanu, ņemot vērā, ka šobrīd visiem pieejamā kritēriju versija ir nepieņemama un
nepieciešami būtiski precizējumi.
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 3.2.1.2.aktivitātes
„Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās” (turpmāk – 3.2.1.2.aktivitāte) kritērijiem.
D.Grūberte norāda uz šādiem galvenajiem komentāriem: nav projekta riskantumu
vērtējošu kritēriju, nav projekta rentabilitāti – efektivitāti vērtējošu kritēriju, salīdzinot
projekta ieguvumus pret ieguldīto finansējumu, nav kvalitātes kritēriju par horizontālajām
prioritātēm. D.Grūberte 7.atbilstības kritērijā „Vai projekta iesniedzējs apņemas nodrošināt
nacionālo līdzfinansējumu no saviem līdzekļiem arī būtisku projekta izmaksu pieauguma
gadījumā?” lūdz svītrot vārdu „būtisku”, kas ir neviennozīmīgi interpretējams, un norāda,
ka administratīvais kritērijs „Vai projekta iesniedzējs ir pašvaldība?” uzskatāms par
projekta iesniedzēja atbilstības kritēriju, kā arī lūdz noteikt minimālo punktu skaitu, kas
jāsasniedz, lai projekts tiktu apstiprināts.
A.Ţidkovs norāda, ka D.Grūbertes izteiktie komentāri jaunajā kritēriju komplektā ir
iekļauti.
- 18 -
A.Ūbelis norāda, ka tā kā nevienam nav bijusi pieejama jaunizstrādātā kritēriju versija, tad
SM vai nu norāda, kas tieši ir mainīts vai jautājumu gadījumā aktivitātes virzīšana tālāk
tiek atlikta.
A.Ţidkovs informē, ka ir svītrots vārds „būtiski”, attiecībā uz horizontālajām prioritātēm
punktu skalā pievienoti divi kritēriji. Arī visi pārējie iebildumi esot ņemti vērā jaunajā
kritēriju versijā.
A.Ūbelis ierosina atlikt 3.2.1.2.aktivitātes projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju
izskatīšanu, jo veiktie precizējumi nav skaidri saprotami.
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 3.2.1.3.1.apakšaktivitātes
„Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās vietās ārpus Rīgas" (turpmāk –
3.2.1.3.1.apakšaktivitāte) kritērijiem.
D.Grūberte norāda uz šādiem galvenajiem komentāriem: 1. un 2.kvalitātes kritērija
vērtējumi („ievērojama, neliela, maza vai nav”) nav viennozīmīgi vērtējami un lūdz veikt
attiecīgus precizējumus. D.Grūberte lūdz 5.kvalitātes kritēriju „Nacionālā līdzfinansējuma
(pašvaldības + valsts budţets, kas atkarīgs no attīstības indeksa) apjoms” iekļaut sadaļā
kvalitātes kritēriji par horizontālajām prioritātēm, attiecinot šo kritēriju uz
makroekonomiskās stabilitātes horizontālo prioritāti. Viņa norāda, ka nav kvalitātes
kritēriju par horizontālajām prioritātēm, kā arī lūdz noteikt minimālo punktu skaitu, kas
jāsasniedz, lai projekts tiktu apstiprināts.
A.Šrags norāda, ka saskaņā ar darbības programmu kritērijos jābūt iekļautam attīstības
indeksa kritērijam.
A.Ţidkovs norāda, ka 1. un 2. kritērijam ir iespējams izmantot ekspertu metodi.
D.Grūberte norāda, ka atbalsta EK nostāju, ka ir jābūt kritērijam attiecībā uz attīstības
indeksāciju.
A.Ūbelis ierosina atlikt 3.2.1.3.1.apakšaktivitātes projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju
izskatīšanu, jo ir pārāk daudz atvērtu, neskaidru jautājumu.
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 3.2.1.4.aktivitātes „Mazo
ostu infrastruktūras uzlabošana" (turpmāk - 3.2.1.4.aktivitāte) kritērijiem.
D.Grūberte norāda uz šādiem galvenajiem komentāriem: aktivitātei nav neviena kvalitātes
kritērija, līdz ar ko nepieciešams papildināt kritēriju kopu, nosakot kvalitātes kritērijiem
vērtējumu punktos, nav projekta rentabilitāti – efektivitāti vērtējošu kritēriju, salīdzinot
projekta ieguvumus pret ieguldīto finansējumu, 1.projekta atbilstības kritērijs „Vai ir
nepieciešamība pēc neatliekamiem infrastruktūras uzlabojumiem mazajā ostā (esošā mazo
ostu infrastruktūra nenodrošina pietiekamu un drošu pieejamību Latvijas mazajām ostām
no jūras puses, tādejādi samazinot mazo ostu kapacitāti un kravu transportēšanas
efektivitāti)?” ir subjektīvi un neviennozīmīgi vērtējams, nav noteikti konkrēti parametri
atbilstības novērtējumam „neatliekams”, „nenodrošina pietiekamu”. D.Grūberte norāda, ka
- 19 -
nav kvalitātes kritēriju par horizontālajām prioritātēm, kā arī lūdz noteikt minimālo punktu
skaitu, kas jāsasniedz, lai projekts tiktu apstiprināts.
A.Ţidkovs norāda, ka ir ieviesti trīs kvalitātes kritēriji, tāpat ir precizēti kritēriji par
horizontālajām prioritātēm. A.Ţidkovs norāda, ka iebildums par minimālo punktu skaitu
tiks ņemts vērā.
D.Grūberte piekrīt Satiksmes ministrijas skaidrojumam.
J.Engvegens norāda, ka ir jābūt iekļautam kritērijam, kas ir saskaņā ar ostu attīstības
stratēģiju, tāpat nepieciešams kritēriju komplektu papildināt ar horizontālās prioritātes
kritēriju „Informācijas sabiedrība”.
A.Ţidkovs piekrīt EK iebildumiem.
A.Ūbelis ierosina atlikt 3.2.1.4.aktivitātes projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju
izskatīšanu, jo pašreizējai kritēriju versijai nepieciešami vairāki būtiski uzlabojumi.
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes
„Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" (turpmāk -
3.2.2.1.1.apakšaktivitāte) kritērijiem.
D.Grūberte norāda uz šādiem galvenajiem komentāriem: nav projekta riskantumu
vērtējošu kritēriju, nav projekta rentabilitāti – efektivitāti vērtējošu kritēriju, salīdzinot
projekta ieguvumus pret ieguldīto finansējumu, kā arī vērš uzmanību, ka 7.kvalitātes
kritērijs par horizontālajām prioritātēm „Vai projekta rezultātā tiks veicināta vismaz vienas
tautsaimniecības nozares attīstība?” nav atbilstošs, jo jebkurā gadījumā tiks veicināta
vismaz vienas tautsaimniecības nozares attīstība, un lūdz svītrot šo kritēriju vai arī veikt
attiecīgus precizējumus.
J.Blaţevičs uzskata, ka kritēriji neveicina mērķtiecīgus ieguldījumus atbilstoši MK
apstiprinātajiem plānošanas dokumentiem. Ir nepieciešams paskaidrot, kā tiks vērtēta e-
pakalpojumu elektronizācijas pakāpe. Lai nodrošinātu izmaksu efektivitāti, projektiem, kas
īstenoti Latvijā, tiek piešķirts vislielākais punktu skaits (no 5 līdz 7), projektiem, kas
ieviesti vienā vai divos reģionos 2-3 punkti. Atbilstības kritērijos nepieciešams precizēt, ko
nozīmē „apakšaktivitātes realizēšanas nepietiekams īstenošanas laiks”.
V.Krievāns informē par precizējumiem 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes kritērijos.
D.Grūberte attiecībā uz riska kritēriju ierosina neskatīties, vai riski ir aprakstīti, bet gan to
vai riski pastāv vai nepastāv.
V.Krievāns nepiekrīt D.Grūbertes iebildumam.
A.Ūbelis norāda, ka jābūt kritērijam, kas vērtē riskus.
V.Krievāns informē par papildus precizējumiem 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes kritērijos.
- 20 -
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 3.2.2.1.2.apakšaktivitātes
„Izglītības iestāžu informatizācija” (turpmāk – 3.2.2.1.2.apakšaktivitāte) kritērijiem.
D.Grūberte norāda uz šādiem galvenajiem komentāriem: nav projekta efektivitāti vērtējošu
kritēriju, salīdzinot projekta ieguvumus pret ieguldīto finansējumu, nav projekta
riskantumu vērtējošu kritēriju, kā arī aicina papildināt kritērijus par atbalstīto skolu sasaisti
ar administratīvi teritoriālo reformu.
L.Sīka lūdz skaidrot kritēriju par projekta iesniedzēja atbilstību.
V.Krievāns informē par precizējumiem 3.2.2.1.2.apakšaktivitātes kritērijiem.
L.Sīka atsauc sākotnēji izteikto iebildumu par projekta iesniedzēja atbilstību.
A.Ūbelis ierosina saskaņot 3.2.2.1.2.apakšaktivitātes projektu iesniegumu vērtēšanas
kritērijus.
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 3.3.1.1.aktivitātes
„TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi” (turpmāk - 3.3.1.1.aktivitāte) kritērijiem.
L.Kanberga norāda, ka trūkst kvalitātes kritēriju, kas ir balstīti uz izmaksu-ieguvumu
analīzi, kā arī nepieciešams iekļaut kritēriju, kas vērtētu projektu atbilstību aktivitātes
mērķim, projekta riska pakāpi. Kritērijos par horizontālām prioritātēm nepieciešams
iekļaut kritērijus, kas vērtētu projekta atbilstību horizontālajām prioritātēm „Ilgtspējīga
attīstība”; „Vienādas iespējas”; „Teritorijas līdzsvarota attīstība”; „Makroekonomiskā
stabilitāte”; „Rīgas starptautiskā konkurētspēja”. Tāpat nepieciešams precizēt arī
atbilstības un administratīvos kritērijus.
A.Ţidkovs informē par precizējumiem 3.3.1.1.aktivitātes kritērijiem.
A.Ūbelis informē, ka līdzīgi komentāri vadošajai iestādei ir par pārējo Kohēzijas fonda
aktivitāšu kritēriju komplektiem. Tā kā vadošā iestāde precizētās kritēriju versijas
Satiksmes ministrijas aktivitātēm ir saņēmusi neilgi pirms apakškomitejas, tad A.Ūbelis
ierosina šos kritēriju komplektu izskatīšanu atlikt.
J.Engvegens norāda, ka šo projektu atlasei jābūt saskaņā ar nozares plānošanas
dokumentiem, kā arī iesaka neatlikt lielu projektu īstenošanu kritēriju nesaskaņošanas dēļ.
A.Ūbelis informē par iespēju saskaņot 3.3.1.1.aktivitātes, 3.3.1.2.aktivitātes „Ten-T
dzelzceļa posmu rekonstrukcija un attīstība (Austrumu - Rietumu dzelzceļa koridora
infrastruktūras attīstība un Rail Baltica), 3.3.1.3.aktivitātes „Lielo ostu infrastruktūras
attīstība „Jūras maģistrāļu” ietvaros” kritēriji, 3.3.1.5.aktivitātes „Pilsētu infrastruktūras
uzlabojumi sasaistei ar TEN-T” kritēriju komplektus, izmantojot rakstisko lēmumu
pieņemšanas procedūru, norādot, ka šāda rīcība būtu lietderīga tikai gadījumā, ja ir
pārliecība, ka komitejas dalībniekiem nebūs iebildumi pret kādu no kritērijiem.
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 3.4.2.1.1.apakšaktivitātes
„Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšana, atjaunošana un
- 21 -
infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai” (turpmāk –
3.4.2.1.1.apakšaktivitāte) kritērijiem.
D.Grūberte norāda uz šādiem galvenajiem komentāriem: nav projekta riskantumu
vērtējošu kritēriju, 3.kvalitātes kritērijā „Projekta ietvaros paredzēti valsts nozīmes
pilsētbūvniecības pieminekļa mārketinga pasākumi vietējā un starptautiskajā tirgū” tiek
vērtēts projekta ietvaros paredzēto mārketinga pasākumu skaits, nevis to kvalitāte
D.Grūberte lūdz skaidrot, vai mārketinga pasākumu skaits ir noteicošais faktors, vērtējot
mārketinga, publicitātes pasākumu kvalitāti. D.Grūberte norāda, ka 5.kvalitātes kritērijā
„Projekts veicina tūrisma produkta piedāvājuma paplašināšanos” vērtējumā augstākais
punktu skaits tiek piešķirts projektam, kas rada jaunu tūrisma produkta piedāvājumu, un
lūdz skaidrot, kas tiek uzskatīts par jaunu tūrisma projektu – attiecībā pret ko tas ir jauns
tūrisma projekts. Viņa aicina 6. un 12.kvalitātes kritēriju „Pieprasītā ERAF atbalsta
intensitāte ir” aicinām iekļaut sadaļā kvalitātes kritēriji par horizontālajām prioritātēm,
attiecinot šo kritēriju uz makroekonomiskās stabilitātes horizontālo prioritāti, 7. un
13.kvalitātes kritēriju „Projekta īstenošanas vietas teritorijas attīstības indekss ir” iekļaut
sadaļā kvalitātes kritēriji par horizontālajām prioritātēm, attiecinot šo kritēriju uz teritorijas
līdzsvarotas attīstības horizontālo prioritāti. Tāpat nav izstrādāti specifiski kvalitātes
kritēriji par horizontālajām prioritātēm, kur tas ir atbilstoši. Visbeidzot D.Grūberte vērš
uzmanību, ka 15. un 18.kritēji par horizontālajām prioritātēm ir savstarpēji izslēdzoši, un
lūdz novērst neprecizitāti.
E.Valantis piekrīt vadošās iestādes iebildumiem un informē par precizējumiem
3.4.2.1.1.apakšaktivitātes kritērijiem.
A.Ūbelis informē apakškomitejas sēdes dalībniekus, ka vadošajai iestādei ir daudz
komentāru un neskaidru jautājumu par 3.4.2.1.3.apakšaktivitātes „Nacionālas nozīmes
kultūras, aktīvā un rekreatīvā tūrisma produkta attīstība" kritērijiem, tādēļ, neuzsākot
diskusiju, piedāvā atlikt šo kritēriju apstiprināšanu.
E.Valantis piekrīt vadošās iestādes ierosinājumam.
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 3.4.2.2.aktivitātes
„Tūrisma informācijas sistēmas attīstība” (turpmāk – 3.4.2.2.aktivitāte) kritērijiem.
D.Grūberte norāda uz šādiem galvenajiem komentāriem: nav neviena kvalitātes kritērija,
kā arī nav specifisku kvalitātes kritēriju par horizontālajām prioritātēm, kur tas ir
nepieciešams.
E.Valantis piekrīt vadošās iestādes iebildumiem un informē par precizējumiem
3.4.2.2.aktivitātes kritērijiem.
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 3.6.1.1.aktivitātes
„Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai
valsts attīstībai” (turpmāk – 3.6.1.1.aktivitāte) kritērijiem.
D.Grūberte norāda uz šādiem galvenajiem komentāriem: nav projekta efektivitāti vērtējošu
kritēriju, salīdzinot projekta ieguvumus pret ieguldīto finansējumu, nav projekta
- 22 -
riskantumu vērtējošu kritēriju, vairums kvalitātes kritēriju ir projekta atbilstību vērtējoši
kritēriji, kuru nosacījumu neizpildes gadījumā nav iespējama projekta atbalstīšana, nav
specifisku kvalitātes kritēriju par horizontālajām prioritātēm, kur tas ir atbilstoši, kā arī
kritērijiem, kuru vērtējums ir izteikts punktos, nav viennozīmīga punktu skala un
amplitūdas, kas pieļauj, ka viena vērtība ir atbilstoša vairākiem līmeņiem. D.Grūberte
aicina vērtēšanai izmantot tikai vienu vērtību vienam vērtējuma līmenim.
A.Andreičika piekrīt vadošās iestādes komentāriem un informē par precizējumiem
3.6.1.1.aktivitātes kritērijiem.
A.Ūbelis ierosina atlikt 3.6.1.1.apakšaktivitātes projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju
izskatīšanu, jo ir pārāk daudz atvērtu, neskaidru jautājumu.
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 3.6.1.2.aktivitātes „Rīgas
pilsētas ilgtspējīga attīstība” (turpmāk – 3.6.1.2.aktivitāte) kritērijiem.
D.Grūberte norāda uz šādiem galvenajiem komentāriem: nav projekta efektivitāti vērtējošu
kritēriju, salīdzinot projekta ieguvumus pret ieguldīto finansējumu, nav projekta
riskantumu vērtējošu kritēriju, vairums kvalitātes kritēriju ir projekta atbilstību vērtējoši
kritēriji, kuru nosacījumu neizpildes gadījumā nav iespējama projekta atbalstīšana, nav
specifisku kvalitātes kritēriju par horizontālajām prioritātēm, kur tas ir atbilstoši, kā arī
kritērijiem, kuru vērtējums ir izteikts punktos, nav viennozīmīga punktu skala un
amplitūdas, kas pieļauj, ka viena vērtība ir atbilstoša vairākiem līmeņiem. D.Grūberte
aicina vērtēšanai izmantot tikai vienu vērtību vienam vērtējuma līmenim.
A.Andreičika piekrīt vadošās iestādes komentāriem un informē par precizējumiem
3.6.1.2.aktivitātes kritērijiem.
A.Ūbelis ierosina atlikt 3.6.1.2.apakšaktivitātes projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju
izskatīšanu, jo ir pārāk daudz atvērtu, neskaidru jautājumu.
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 3.5.2.1.aktivitātes
„Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai”(turpmāk –
3.5.2.1.aktivitāte), 3.5.2.2.aktivitātes „Atjaunojamo energoresursu izmantojošu
koģenerācijas elektrostaciju attīstība” (turpmāk – 3.5.2.2.aktivitāte) un 3.5.2.3.aktivitātes
„Vēja elektrostaciju attīstība” (turpmāk – 3.5.2.3.aktivitāte) kritērijiem.
L.Kanberga lūdz 3.5.2.1.aktivitātei 3., 5. un 6.kritērijam noteikt minimālo punktu skaitu.
Tāpat lūdz precizēt 4.kritēriju, jo kritērija formulējums nav pietiekami skaidrs un
saprotams. L.Kanberga norāda, ka nepieciešams precizēt arī kritērijus par horizontālajām
prioritātēm, kā arī precizēt 10.kritēriju, paskaidrojot, kāpēc netiek atbalstītas investīcijas
vairākās paralēlās gāzes piegādes vai siltumapgādes sistēmās, un 22.kritēriju, norādot
kādus projekta iesniegumus projekta iesniedzējs drīkst iesniegt viena uzsaukuma ietvaros.
3.5.2.2.aktvitātei L.Kanberga lūdz precizēt 2., 4. un 5.kritēriju, nosakot minimālo punktu
skaitu. Tāpat viņa lūdz precizēt 3.kritēriju, jo kritērija formulējums nav pietiekami skaidrs
un saprotams, kā arī kritērijus par horizontālajām prioritātēm.
- 23 -
3.5.2.3.aktivitātei L.Kanberga lūdz precizēt 2.kritēriju, nosakot minimālo punktu skaitu,
tāpat viņa lūdz precizēt 3. un 4.kitēriju, jo kritēriju formulējums nav viennozīmīgi skaidrs,
kā arī precizēt kritērijus par horizontālajām prioritātēm.
E.Valantis piekrīt vadošās iestādes iebildumiem un informē par precizējumiem
3.5.2.1.aktivitātes, 3.5.2.2.aktivitātes, 3.5.2.3.aktivitātes kritērijiem.
Papildu iepriekšminētajam, L.Kanberga norāda, ka šīm trijām aktivitātēm nepieciešams
precizēt arī kritērijus par IRR, jo vadošā iestāde uzskata, ka kritērijos noteiktās IRR
vērtības neatbilst EK noteiktajām prasībām attiecībā uz ieņēmumus nesošiem projektiem.
E.Valantis nepiekrīt vadošās iestādes iebildumiem. Šiem projektiem paredzēts sniegt
reģionālo valsts atbalstu, tāpēc finansējuma iztrūkuma metode ES finansējuma atbalsta
noteikšanai nav jāpiemēro. Līdz ar to kritērijos minētais IRR rādītājs 20% ir pieļaujams, ja
jāatmaksājas visām projekta laikā veiktajām investīcijām un 7%, ja jāatmaksājas tikai
projekta iesniedzēja ieguldījumam.
A.Šrags norāda, ka, iespējams, finansējuma iztrūkuma metodes aprēķins arī jāveic
projektiem, kuriem tiek piešķirts reģionālais valsts atbalsts. A.Šrags papildina, ka EK
neoficiāli jau iepriekš ir sniegusi skaidrojumu attiecībā uz iepriekšminētajiem diviem
kritērijiem, bet pašreiz nevar sniegt oficiālu viedokli par šo jautājumu.
A.Ūbelis norāda, ka jautājumam ir jābūt skaidram un starp visiem apakškomitejas
locekļiem jābūt vienprātībai. Šobrīd starp vadošo iestādi un EM ir viedokļu atšķirības par
šo vienu jautājumu, tādēļ A.Ūbelis ierosina atlikt 3.5.2.1.aktivitātes, 3.5.2.2.aktivitātes,
3.5.2.2.aktivitātes kritēriju virzīšanu apstiprināšanai UK.
A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 3.5.2.4. „Daugavas
hidroelektrostaciju aizsprostu pārgāžņu rekonstrukcija” (turpmāk – 3.5.4.2.aktivitāte)
kritērijiem.
L.Kanberga lūdz precizēt 3.kritēriju, to sadalot sīkāk, kā arī precizēt kritēriju par
horizontālajām prioritātēm.
E.Valantis piekrīt vadošās iestādes iebildumiem un informē par precizējumiem
3.5.2.4.aktivitātes kritērijiem.
Vienojas:
1. Atbalstīt darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma
aktivitāšu un apakšaktivitāšu projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju
apstiprināšanu uzraudzības komitejā, ievērojot apakškomitejas sēdes laikā panāktās
vienošanās par precizējumiem aktivitāšu un apakšaktivitāšu projektu iesniegumu
vērtēšanas kritērijos:
1.1. aktivitātei 2.1.1.1.„Atbalsts zinātnei un pētniecībai”;
1.2. aktivitātei 2.1.1.2.„Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem
zinātnē un tehnoloģijās”;
- 24 -
1.3. apakšaktivitātei 2.1.1.3.1.„Zinātnes infrastruktūras attīstība”;
1.4. apakšaktivitātei 2.1.2.1.2.1.„Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkti”;
1.5. apakšaktivitātei 2.1.2.2.1.„Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde”;
1.6. apakšaktivitātei 2.1.2.2.2.„Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju
ieviešanai raţošanā”;
1.7. apakšaktivitātei 2.1.2.2.3.„Atbalsts rūpnieciskā īpašuma tiesību
nostiprināšanai”;
1.8. aktivitātei 2.2.1.1.„Ieguldījumu fonds investīcijām garantijās,
paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita veida
finanšu instrumentos";
1.9. apakšaktivitātei 2.2.1.2.2.„Vērtspapīru birţa MVK”;
1.10. aktivitātei 2.3.2.2.„Atbalsts ieguldījumiem mikro un mazo
komersantu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās (ĪĀT)";
2. Atbalstīt darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma
aktivitāšu un apakšaktivitāšu projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju saskaņošanu
uzraudzības komitejā, ievērojot apakškomitejas sēdes laikā panāktās vienošanās par
precizējumiem aktivitāšu un apakšaktivitāšu projektu iesniegumu vērtēšanas
kritērijos:
2.1. aktivitātei 3.1.1.1.„Mācību aprīkojuma modernizācija un
infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu
īstenošanai”;
2.2. aktivitātei 3.1.3.1.„Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas
materiālās bāzes nodrošināšana”;
2.3. aktivitātei 3.1.4.2.„Darba tirgus institūciju infrastruktūras
pilnveidošana”;
2.4. apakšaktivitātei 3.1.5.3.2.„Onkoloģijas slimnieku radioterapijas
ārstēšanas attīstība”;
2.5. apakšaktivitātei 3.2.2.1.1.„Informācijas sistēmu un elektronisko
pakalpojumu attīstība”;
2.6. apakšaktivitātei 3.2.2.1.2.„Izglītības iestāţu informatizācija”;
2.7. apakšaktivitātei 3.4.2.1.1.„Valsts nozīmes pilsētbūvniecības
pieminekļu saglabāšana, atjaunošana un infrastruktūras pielāgošana
tūrisma produkta attīstībai” ;
2.8. apakšaktivitātei 3.4.2.2.„Tūrisma informācijas sistēmas attīstība”;
2.9. aktivitātei 3.5.2.4.„Daugavas hidroelektrostaciju aizsprostu pārgāţņu
rekonstrukcija”.
3. Neatbalstīt darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma
aktivitāšu un apakakšaktivitāšu projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju
saskaņošanu uzraudzības komitejā:
3.1. aktivitātei 3.1.4.3.„Pirmskolas izglītības iestāţu infrastruktūras
attīstība nacionālās un reģionālās attīstības centros”;
3.2. aktivitātei 3.1.4.4.„Atbalsts alternatīvās aprūpes pakalpojumu
pieejamības attīstībai aktivitātei”;
3.3. 3.2.1.1.„Valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana”;
3.4. aktivitātei 3.2.1.2.„Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās”;
- 25 -
3.5. apakšaktivitātei 3.2.1.3.1.„Satiksmes drošības uzlabojumi
apdzīvotās vietās ārpus Rīgas";
3.6. aktivitātei 3.2.1.4.„Mazo ostu infrastruktūras uzlabošana";
3.7. aktivitātei 3.3.1.1.„TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi”;
3.8. aktivitātei 3.3.1.2.„TEN-T dzelzceļa posmu rekonstrukcija un
attīstība (Austrumu - Rietumu dzelzceļa koridora infrastruktūras
attīstība un Rail Baltica);
3.9. aktivitātei 3.3.1.3.„Lielo ostu infrastruktūras attīstība „Jūras
maģistrāļu” ietvaros;
3.10. aktivitātei 3.3.1.5.„Pilsētu infrastruktūras uzlabojumi sasaistei ar
TEN-T”;
3.11. apakšaktivitātei 3.4.2.1.3.„Nacionālas nozīmes kultūras, aktīvā un
rekreatīvā tūrisma produkta attīstība";
3.12. aktivitātei 3.5.2.1.„Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu
efektivitātes paaugstināšanai”;
3.13. aktivitātei 3.5.2.2.„Atjaunojamo energoresursu izmantojošu
koģenerācijas elektrostaciju attīstība”;
3.14. aktivitātei 3.5.2.3.„Vēja elektrostaciju attīstība”;
3.15. aktivitātei 3.6.1.1.„Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības
centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai”;
3.16. aktivitātei 3.6.1.2.„Rīgas pilsētas ilgtspējīga attīstība”.
IV Citi jautājumi
1. A.Ūbelis informē par izskatīto aktivitāšu kritēriju statusu atbilstoši vienošanās
apakškomitejas sēdē un informē apakškomitejas dalībniekus par kritēriju
izskatīšanas kārtību UK 2007.gada 8.novembrī, atgādinot, ka tikai 2.DP kritēriji var
tikt apstiprināti UK, savukārt par pārējo DP aktivitāšu projektu iesniegumu
vērtēšanas kritērijus UK var atbalstīt iekļaušanai MK noteikumos par aktivitātes
ieviešanu.
2. A.Ţidkovs (par Satiksmes ministrijas kritēriju komplektiem, kuru izskatīšanu
apakškomitejā ierosina atlikt) un J.Spiridonovs (par Vides ministrijas kritēriju
komplektiem, kuri nav iesniegti izskatīšanai komitejā) informē, ka aicinās
komitejas locekļus atļaut virzīt atsevišķus kritēriju komplektus saskaņošanai
rakstiskās lēmumu pieņemšanas procedūras kārtībā.
Pielikums:
1. Prezentācija „Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu atlase 2007.-2013.gada
plānošanas periodā” uz 24 slaidiem.
Priekšsēdētājs: A.Ūbelis
Protokolēja: K.Pavlova