Eiropas Savienības fondu darbības programmu uzraudzības ... · Sagatavoja vadošā iestāde 1 Eiropas Savienības fondu darbības programmu uzraudzības komitejas sēdes protokols

Sagatavoja vadošā iestāde 1

Eiropas Savienības fondu darbības programmu uzraudzības

komitejas sēdes protokols

Nr. P-2008/UK-1

Rīgā, “Maritim Park Hotel Riga”

2008.gada 6.februārī Sēdes sākums: 09:30

Eiropas Savienības fondu darbības programmu uzraudzības komitejas priekšsēdētājs:

Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks, vadošās iestādes vadītājs Andžs Ūbelis

Eiropas Savienības fondu darbības programmu uzraudzības komitejas priekšsēdētāja

vietnieks:

Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta direktors Aleksandrs Antonovs

Eiropas Savienības fondu darbības programmu uzraudzības komitejas locekļi ar

balsstiesībām:

Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūras Mājokļu attīstības

departamenta direktore

Ilze Apine

Finanšu ministrijas Tehniskās palīdzības uzraudzības nodaļas vadītājs Guntars Auders

Sabiedrības integrācijas fonda direktora vietniece, direktora pienākumu

izpildītāja

Aija Bauere

Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes loceklis, Ludzas rajona

padomes priekšsēdētājs

Juris Dombrovskis

Centrālās finanšu un līguma aģentūras direktors Armands Eberhards

Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta direktore Ilona Elste

Vides ministrijas valsts sekretāra vietniece, Investīciju departamenta

direktore

Vija Gēme

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Lauma Grafa

Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta

vadītāja

Solvita Gulbe

Nodarbinātības valsts aģentūras direktora vietniece Eiropas Sociālā

fonda jautājumos

Anita Jākobsone

Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Gints Kaminskis

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta

vadītāja vietnieks

Viesturs Krievāns

Veselības ministrijas Investīciju departamenta direktore Indra Kārkliņa

Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Struktūrfondu koordinācijas

departamenta direktors

Gints Priede

Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Kristiāns Godiņš

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Mācību centra vadītāja Linda Romele

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece struktūrfondu

jautājumos un Eiropas lietās

Lauma Sīka

Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktore Anna Vītola-Helviga

Ekonomikas ministrijas Eiropas Savienības fondu ieviešanas direktors

(uz 05.02.2008. pilnvaras Nr. 332-1-11378 pamata pārstāv Ekonomikas

ministrijas valsts sekretāra vietnieku A.Liepiņu)

Edmunds Valantis


Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andulis Ţidkovs

Eiropas Savienības fondu darbības programmu uzraudzības komitejas locekļi ar

padomdevēja tiesībām:

Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes priekšsēdētāja

vietnieks

Jānis Bāliņš

Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta

direktore

Sandra Baltiņa

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāres

vietniece

(uz 05.02.2008. pilnvaras Nr. 2-15/12 pamata pārstāv Reģionālās

attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāri L.Straujumu)

Baiba Bāne

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas Ventspils pilsētas izpilddirektora

vietniece

Kristīne Krasovska

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta

Eiropas fondu departamenta direktore

Ilze Krieva

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Ivars Ķirsons

Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš

Sabiedriskās politikas centra „Providus” pārstāvis Gatis Litvins

Vides konsultatīvās padomes pārstāve Alda Ozola-Matule

Biedrības „Eiropas Savienības projektu vadītāju apvienības” valdes

priekšsēdētāja

Dace Vītola

Valsts kases Eiropas lietu departamenta direktore Karīna Zencova

Citi dalībnieki: Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta

Uzņēmējdarbības un inovāciju nodaļas vadītāja

Ilze Aleksandroviča

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Attīstības

instrumentu departamenta direktore

Arina Andreičika

Finanšu ministrijas Projektu vērtēšanas departamenta Plānošanas un

kontroles nodaļas vecākā referente

Kristīne Apšeniece


kontroles nodaļas vadītāja

Ilze Āboliņa

Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Sociālās un

izglītības infrastruktūras nodaļas vadītājas vietniece

Karina Bajarčuka

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāra

vietniece

Baiba Bāne

Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Eiropas

Savienības fondu tiesiskā nodrošinājuma nodaļas, vadītājas vietniece

Linda Barbara

Veselības ministrijas Investīciju departamenta direktora vietnieks Jevgenijs Blaţevičs

Latvijas Pašvaldību savienības ārējo sakaru koordinatore Dace Bordane

Finanšu ministrijas Projektu vērtēšanas departamenta direktores

vietniece, Projektu īstenošanas uzraudzības nodaļas vadītāja

Līna Briede

Finanšu ministrijas Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu

pārvaldes lietās

Normunds Broks

Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktores vietniece programmu

ieviešanas jautājumos

Sandra Cakule

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Vidējā termiņa

attīstības departamenta direktora vietniece Reģionālās politikas nodaļas

vadītāja

Indra Ciukša


Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Sociālās un

izglītības infrastruktūras nodaļas vadītāja

Svetlana Dolbunova


Savienības finanšu palīdzības un Eiropas Sociālā fonda nodaļas vadītāja

Kristīne Dortāne

Latvijas Darba devēju konfederācijas Tautsaimniecības un finanšu

jautājumu eksperts

Mārcis Dzelme


Savienības finanšu palīdzības un Eiropas Sociālā fonda nodaļas

vadītājas vietniece

Elīna Drāzniece

Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Stratēģiskās

plānošanas nodaļas vadītāja

Edīte Evere

Eiropas Komisijas Reģionālās politikas Ģenerālās politikas

Ģenerāldirektorāta pārstāve

Dita Feldberga

Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta direktora

vietniece, Publiskās infrastruktūras nodaļas vadītāja

Dace Grūberte

Nodarbinātības valsts aģentūras Eiropas Sociālā fonda departamenta

direktora vietnieks

Raitis Imša

Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Stratēģiskās

plānošanas nodaļas pārvaldes vecākā referente

Aija Jaunmuktāne


instrumentu departamenta Struktūrfondu ieviešanas nodaļas vadītāja

Elīna Kārkla

Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu departamenta direktore Ennata Kivriņa

Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Sabiedrisko

attiecību nodaļas vadītāja

Lita Kokale



Inguna Kramiņa

Finanšu ministrijas Finanšu kontroles departamenta direktores vietniece,

Metodoloģijas un plānošanas nodaļas vadītāja

Evita Krilova



Kristīne Krivmane

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktora vietniece, Programmu

vadības un uzraudzības departamenta direktore

Anita Krūmiņa

Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Publiskās

infrastruktūras nodaļas vadītājas vietniece

Inese Lase

Nodarbinātības valsts aģentūras Eiropas Sociālā fonda departamenta

direktora vietniece

Ligita Lauce

Satiksmes ministrijas Investīciju departamenta Investīciju politikas

nodaļas vadītāja

Anna Liniņa

Kultūras ministrijas Eiropas Savienības struktūrfondu nodaļas vadītāja Agra Ločmele


Savienības struktūrfondu finanšu kontroles nodaļas vadītāja

Laima Matisone

Ekonomikas ministrijas Eiropas Savienības fondu ieviešanas

departamenta Eiropas Savienības fondu publiskās infrastruktūras

nodaļas vadītāja

Zane Melgalve

Valsts izglītības attīstības aģentūras Eiropas Savienības fondu kontroles


Antra Meņģele

Labklājības ministrijas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta

direktore

Elita Milča


infrastruktūras nodaļas vecākā referente

Agnese Murāne


Eiropas Komisijas Nodarbinātības Ģenerāldirektorāta pārstāve Marjatta Oksanen

Finanšu ministrijas Projektu vērtēšanas departamenta Projektu

īstenošanas uzraudzības nodaļas vadītājas vietniece

Ieva Ozoliņa

Finanšu ministrijas Finanšu kontroles departamenta Eiropas Savienības

Kohēzijas fonda finanšu kontroles nodaļas vadītāja

Maija Paškēviča


kontroles nodaļas pārvaldes vecākā referente

Karina Pavlova

Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu departamenta direktores

vietniece

Edīte Pavlovska

Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta

Uzņēmējdarbības un inovāciju nodaļas vecākā referente

Santa Pelše


Uzņēmējdarbības un inovāciju nodaļas vecākais referents

Edmunds Pieķis


infrastruktūras nodaļas vecākais referents

Eduards Puriņš

Finanšu ministrijas Projektu vērtēšanas departamenta direktore Diāna Rancāne

Sabiedrības integrācijas fonda Projektu konkursu nodaļas vadītāja Sandra Rieksta


Ģenerāldirektorāta pārstāvis

Alain Roggeri

Eiropas Komisijas Reģionālās politikas Ģenerāldirektorāta pārstāvis Anton Schrag

Finanšu ministrijas Īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības finanšu

pārvaldes padomniece

Inese Sīkle


departamenta Eiropas Savienības struktūrfondu privātā sektora nodaļas

vadītājs

Gatis Silovs


instrumentu departamenta Struktūrfondu vadības nodaļas vecākā

referente

Svetlana Sobko


Savienības finanšu palīdzības un Eiropas Sociālā fonda nodaļas vecākā

referente

Linda Spārniņa

Vides ministrijas Projektu sagatavošanas departamenta direktors Jurijs Spiridonovs


Uzņēmējdarbības un inovāciju nodaļas vadītājas vietniece

Jūlija Staševska


kontroles nodaļas vadītājas vietnieks

Edgars Šadris

Finanšu ministrijas padomnieks Latvijas Republikas Pārstāvniecībā

Eiropas Savienībā

Imants Tiesnieks


departamenta direktors

Edmunds Valantis

Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta

vadītājas vietniece

Sanita Vasiļjeva

Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta

Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas nodaļas vecākā referente

Inese Vilcāne

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Valdis Zagorskis

Vides ministrijas Stratēģijas un koordinācijas departamenta direktora

vietnieks

Uģis Zanders

Valsts izglītības attīstības aģentūras Struktūrfondu projektu


Elita Zondaka


Nepiedalās:

Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs

Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes loceklis Andrejs Ceļapīters

Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu amatniecības padomes loceklis Henriks Danusēvičs

Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas

priekšsēdētāja

Māra Jākobsone

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis

Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras direktors Egīls Lavendelis

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš

Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības pārstāve Ingrīda Mikiško

Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās

Vides aizsardzības kluba prezidents Arvīds Ulme

1. Eiropas Savienības fondu darbības programmu uzraudzības komitejas sēdes

atklāšana

N.Broks un A.Roţeri (A.Roggeri) atklāj Eiropas Savienības fondu darbības programmu

uzraudzības komitejas (turpmāk – komiteja) sēdi.

2. Darba kārtības apstiprināšana, 2007.gada 8.novembra uzraudzības komitejas

sēdes protokola apstiprināšana, komitejas, Eiropas Reģionālās attīstības

fonda/Kohēzijas fonda un Eiropas Sociālā fonda apakškomiteju reglamentu

apstiprināšana

A.Ūbelis iepazīstina komitejas sēdes dalībniekus ar darba kārtību.

A.Ūbelis informē, ka 2007.gada 8.novembra uzraudzības komitejas sēdes protokols ir

saskaņots.

A.Ūbelis informē, ka komitejas, Eiropas Reģionālās attīstības fonda/Kohēzijas fonda

(turpmāk – ERAF/KF) un Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) apakškomiteju reglamenti

(turpmāk – reglamenti) ir precizēti atbilstoši apakškomiteju un komitejas dalībnieku

izteiktajiem komentāriem. A.Ūbelis dara zināmu, ka reglamenti ir sagatavoti, pirms ir

stājušies spējā grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumos Nr.410

“Uzraudzības komitejas nolikums” (turpmāk – MK noteikumi Nr.410), līdz ar to piedāvā

reglamentus apstiprināt uzraudzības komitejā pašreizējā redakcijā, bet tiklīdz stāsies spēkā

grozījumi MK noteikumos Nr.410., apstiprināt galējā redakcijā rakstiskās procedūras viedā.

Nolemj:

1. Apstiprināt komitejas sēdes darba kārtību.

2. Apstiprināt 2007.gada 8.novembra uzraudzības komitejas sēdes protokolu (skat.

1.pielikumā).

3. Apstiprināt komitejas, ERAF/KF un ESF apakškomiteju reglamentus pašreizējā

redakcijā (skat.2.pielikumā).

4. Apstiprināt komitejas, ERAF/KF un ESF apakškomiteju reglamentus galējā redakcijā

tiklīdz stāsies spēkā grozījumi MK noteikumos Nr.410.


3. Par horizontālo prioritāšu īstenošanu atbildīgo institūciju informācija par

horizontālo prioritāšu vadlīniju ievērošanu ES fondu projektu iesniegumu atlasē

I.Vilcāne informē par horizontālās prioritātes “Vienlīdzīgas iespējas” būtību un principu

ievērošanu ES fondu projektu iesniegumu atlasē un vērtēšanā (skatīt prezentāciju

3.pielikumā).

A.Ūbelis aicina projekta iesniegumu vērtēšanas kritērijos iekļaut specifisku un detalizētu

aprakstu, kas tiek saprasts ar pozitīvu ietekmi uz vienādu iespēju horizontālo prioritāti, lai

projekta iesniedzējam būtu skaidrs, kādiem nosacījumiem ir jāizpildās, lai īstenotu šo

prioritāti.

A.Ūbelis informē par ieteikumiem horizontālās prioritātes “Makroekonomiskā stabilitāte”

ievērošanu ES fondu projektu iesniegumu atlasē un īstenošanā (skatīt prezentāciju

4.pielikumā).

I.Cilkša informē par metodiku horizontālo prioritāšu “Teritoriju līdzsvarota attīstība” un

“Rīgas starptautiskā konkurētspēja” ievērošanu ES fondu projektu iesniegumu atlasē un

īstenošanā (skatīt prezentāciju 5.pielikumā).

U.Zanders informē par ieteikumiem horizontālās prioritātes “Ilgtspējīga attīstība”


6.pielikumā).

V.Krievāns informē par ieteikumiem horizontālās prioritātes “Informācijas sabiedrība”


7.pielikumā).

A.Roţeri pozitīvi vērtē šādu ieteikumu izstrādi attiecībā uz horizontālo prioritāšu ievērošanu

ES fondu projektu iesniegumu atlasē un īstenošanā, bet vērš uzmanību uz to, ka ir jāpievērš

būtiska uzmanība rezultātiem nākotnē. A.Roţeri uzsver, ka būtisks aspekts šī rezultāta

sasniegšanai ir tas, kā šī informācija tiks sniegta projekta iesniedzējam. Otrs jautājums, ko

A.Roţeri uzsver ir vērtēšanas punktu piešķiršanas sistēma. Viņš ir pārliecināts, ka vairākiem

kritēriju komplektiem šī punktu piešķiršanas sistēma rada risku, ka horizontālo prioritāšu

principi netiks sasniegti, proti, punktu piešķiršanas sistēma nav efektīvi līdzsvarota, lai

horizontālo prioritāšu principi sniegtu pievienoto vērtību. Projektu iesniegumu vērtēšanas

kritēriju komplektos ir norādīta minimālā punktu vērtība, kas ir jāsasniedz, bet A.Roţeri

uzskata, ka šī minimālā punktu vērtība ir par zemu, lai sasniegtu kvalitatīvu horizontālo

prioritāšu principu ievērošanu un sasniegšanu. A.Roţeri piebilst, ka, lai gan daudzi projektu

iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplekti jau ir saskaņoti, šiem jautājumiem būtu

nepieciešams pievērst uzmanību arī īstenošanas posmā.

Nolemj:

1. Pieņemt zināšanai par horizontālo prioritāšu īstenošanu atbildīgo institūciju

informāciju par horizontālo prioritāšu vadlīniju ievērošanu ES fondu projektu

iesniegumu atlasē.


4. Darbības programmu “Cilvēkresursi un nodarbinātība” un “Uzņēmējdarbība un

inovācijas” papildinājumu grozījumu saskaņošana

A.Ūbelis aicina izskatīt pirmās darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība”

(turpmāk - 1.DP) papildinājuma grozījumus.

K.Dortāne informē, ka ESF apakškomitejas sēdes laikā tika panākta vienošanās 1.DP

papildinājuma aktivitāti 1.1.2.1.”Atbalsts doktora un maģistra studiju programmu

īstenošanai” sadalīt divās apakšaktivitātēs: 1.1.2.1.1.“Atbalsts maģistra studiju programmu

īstenošanai” un 1.1.2.1.2.“Atbalsts doktoru studiju programmu īstenošanai”.


papildinājuma apakšaktivitātei 1.2.1.1.2.”Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu

kompetences paaugstināšana” precizēt mērķi un atbalsta veidu, papildinot ar profesionālās

ievirzes izglītību.


papildinājuma apakšaktivitātei 1.2.2.1.1. “Atbalsts Mūţizglītības politikas pamatnostādņu

īstenošanai” papildināt atbalsta veidu ar mūţizglītības pētniecības kapacitātes stiprināšanu, kā

arī precizēt projekta maksimālās izmaksas 2 850 000 eiro apmērā.


papildinājuma apakšaktivitātei 1.2.2.2.1.”Profesionālās orientācijas un karjeras izglītības

attīstība izglītības sistēmā” papildināt atbalsta veidu ar interešu izglītības pedagogiem.


papildinājuma apakšaktivitātē 1.4.1.1.1. “Kompleksi atbalsta pasākumi iedzīvotāju

integrēšanai darba tirgū” palielināt maksimālo projekta finanšu apjomu 10 830 858 eiro

apmērā.

A.Ūbelis aicina izskatīt otrās darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” (turpmāk

- 2.DP) papildinājumu grozījumus.

I.Aleksandroviča informē, ka ERAF/KF apakškomitejas sēdes laikā tika panākta vienošanās

2.DP papildinājuma aktivitāti 2.3.1.1.„Ārējo tirgu apgūšana” sadalīt divās apakšaktivitātēs:

2.3.1.1.1.„Ārējo tirgu apgūšana - ārējais mārketings” un 2.3.1.1.2.„Ārējo tirgu apgūšana -

nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana”. I.Aleksandroviča arī informē, ka tika

panākta vienošanās pirmo apakšaktivitāti virzīt Ekonomikas ministrijas piedāvātajā redakcijā,

savukārt tā kā attiecībā uz otro apakšaktivitāti netika panākta vienošanās par struktūrfonda

finansējuma saņēmēja maiņu, mainot to uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un

mainot ieviešanas veidu, šo apakšaktivitāti atstāt pašreizējā darbības programmas

papildinājuma redakcijā.

Nolemj:

1. Saskaņot grozījumus darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība”

papildinājumā (skatīt precizēto darbības programmas papildinājumu 8.pielikumā).

2. Saskaņot grozījumus darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas”

papildinājumā attiecībā uz aktivitātes 2.3.1.1.„Ārējo tirgu apgūšana” sadalīšanu divās

apakšaktivitātēs: 2.3.1.1.1.„Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings” un 2.3.1.1.2.

„Ārējo tirgu apgūšana – nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana”, pēdējo


apakšaktivitāti atstājot pašreizējā darbības programmas papildinājuma redakcijā (skatīt

precizēto darbības programmas papildinājumu 9.pielikumā).

5. ES fondu izvērtēšanas plāna izskatīšana un apstiprināšana un vadošās iestādes

informācija par 2008.gadā plānotajiem izvērtējumiem

E.Evere informē par galvenajām izmaiņām ES fondu izvērtēšanas plānā 2007.-2013.gadu

plānošanas periodam saskaņā ar iepriekšējās uzraudzības komitejas sēdes laikā paustajiem un

pēc tās iesūtītajiem komentāriem, aicinot to saskaņot, kā arī par 2008.gadā plānotajiem

izvērtējumiem (skatīt prezentāciju 10.pielikumā).

A.Roţeri attiecībā uz ES fondu izvērtēšanas plānu ierosina izvērtēt iespēju veikt izvērtējumu

attiecībā uz projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju atbilstību darbības programmas

mērķiem, tas ir, vai, pielietojot attiecīgos projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, ir ticis

atlasīts projekts, kas atbilst darbības programmā noteiktajiem mērķiem.

A.Lapiņš ierosina ES fondu izvērtēšanas plāna 3.sadaļā “Plāna vieta valsts izvērtēšanas

sistēmā” iekļaut atsauci uz Zivsaimniecības nozares stratēģisko plānu 2007.- 2013. gadam,

Rīcības programmu Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.- 2013.

gadam, Latvijas Lauku attīstības valsts stratēģiskais plānu 2007.-2013.gadam un Latvijas

Lauku attīstības programmu 2007. – 2013.gadam.

J.Spiridonovs attiecībā uz 2008.gadā plānotajiem izvērtējumiem, plānojot ar izvērtējumiem

saistītas aktivitātes, lūdz ņemt vērā to, ka vairāki izvērtējumi un auditi tiek veikti vienlaicīgi,

kopumā prasot lielus administratīvus resursus un radot nesabalansētu noslodzi.

E.Milča lūdz pārcelt 2008.gada plānoto izvērtējumu 1.tēmu “ESF sasaistes ar stratēģiskajos

dokumentos nodarbinātības veicināšanai noteikto politiku novērtējums” uz 2009.gadu, jo,

pirmkārt, šāds novērtējums jau nesen tika veikts, otrkārt, iepriekšējais novērtējums parādīja,

ka secinājumi un rekomendācijas bez atsevišķiem datiem ir ļoti vispārīgas un ar diezgan zemu

pielietojuma līmeni, treškārt, 2009.gads ir monitoringa datu vākšanas periods, kad ir pieejami

aktuālākie dati par 2007. – 2013.gada plānošanas periodu.

A.Ūbelis piekrīt, ka tāds izvērtējums attiecībā uz projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju

atbilstību, kādu ierosina A.Roţeri, varētu tikt veikts, kad būs redzami 1.atlases kārtas

rezultāti. [Piezīme: šādu izvērtējumu ir paredzēts veikt 2009.gadā un šāda tēma ir iekļauta

Izvērtēšanas plāna 1.pielikumā.] A.Ūbelis piekrīt veikt A.Lapiņa un E.Milčas piedāvātos

precizējumus ES fondu izvērtēšanas plānā un plānotajos izvērtējumos 2008.gadā. Attiecībā uz

J.Spiridonova komentāru A.Ūbelis ierosina, ka šo jautājumu varētu risināt tādējādi, ka Vides

ministrijas deleģētais pārstāvis izvērtēšanas darba grupā varētu informēt par attiecīgajiem

auditiem vai izvērtējumiem, kas tiek plānoti Vides ministrijā, līdz ar to novērst daţādu

izvērtējumu pārklāšanos.

Nolemj:

1. Saskaņot ES fondu izvērtēšanas plānu ar precizējumiem (skat. 11.pielikumā).

2. Pieņemt zināšanai informāciju par 2008.gadā plānotajiem izvērtējumiem.


6. 2007.gada 15.jūnija ES fondu pagaidu uzraudzības komitejā saskaņotās ES

fondu komunikācijas stratēģijas 2007. – 2015.gadam apstiprināšana

S.Rieksta informē par 2007.gada 15.jūnija ES fondu pagaidu uzraudzības komitejā saskaņoto

“ES fondu komunikācijas stratēģiju 2007. – 2015.gadam”.

A.Lapiņš ierosina izveidot tādu interneta portālu, kurā varētu iegūt visu aktuālāko un

iespējamo informāciju jebkurš interesents attiecībā uz jautājumiem par ES fondu atbalsta

saņemšanu.

S.Rieksta atbildot uz A.Lapiņa ierosinājumu informē, ka 2007. – 2013.gada plānošanas

periodā 5 reģionālie struktūrfondu informācijas centri savu darbību vērš plašumā. Šie centri

informēs un konsultēs interesentus ne tikai par ES fondiem, bet arī par Eiropas

Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu un citiem finanšu

instrumentiem gan elektroniski, gan tiešu konsultāciju veidā. S.Rieksta arī informē, ka cilvēki

no reģionālajiem informācijas centriem tiekas ar cilvēkiem no Zemkopības ministrijas un

saņem visu aktuālāko informāciju par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un

Eiropas Zivsaimniecības fondu.

A.Lapiņš piebilst, ka cilvēki, kas strādā šajos reģionālajos informācijas centros, arī varētu

izmantot informāciju no Zemkopības ministrijas ierosinātā portāla. A.Lapiņš papildus

ierosina, ka šajos informācijas centros varētu strādāt viens cilvēks, kas sniegtu informāciju un

konsultācijas tieši par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, gan arī par Eiropas

Zivsaimniecības fondu.

A.Ūbelis ierosina detalizētāk diskutēt par šo jautājumu Komunikāciju darba grupā.

Nolemj:

1. Apstiprināt “ES fondu komunikācijas stratēģiju 2007. – 2015.gadam” (12.pielikumā).

7. ES fondu intervences demarkācijas un dubultā finansējuma riska problemātika

D.Grūberte informē, ka ES fondu un citu finanšu instrumentu demarkācijas jautājumu tika

iniciēts apspriest 2007.gada 8.novembra uzraudzības komitejas sēdē.

D.Grūberte informē par būtiskākajiem aspektiem un principiem investīciju demarkācijai

(skatīt prezentāciju 13.pielikumā). D.Grūberte arī informē, ka Zemkopības ministrija ir

izstrādājusi un iesniegusi uzraudzības komitejā materiālu attiecībā uz to, kā ir veidota

demarkācija starp Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas

Zivsaimniecības fonda līdzfinansētajiem pasākumiem un citiem ES fondiem.

A.Šrags (A.Schrag) jautā, vai ir kāds instruments, ar kādu tiek novērsts dubultā finansējuma

risks jau esošajos projektos to īstenošanas posmā.

M.Oksanena (M.Oksanen) ierosina attīstīt vadības un informācijas sistēmas un ierosina vienas

vadības informācijas sistēmas sasaisti ar citu attiecībā uz daţādiem fondiem un citiem finanšu

instrumentiem.


A.Lapiņš informē, ka Lauku atbalsta dienestam jau ir izstrādāta efektīva vadības informācijas

sistēma un aicina rast sadarbības iespējas tās sasaistei ar ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda

vadības informācijas sistēmu. A.Lapiņš jautā, kad varētu tikt veikti grozījumi darbības

programmā attiecībā uz atbalstu inovācijām zivsaimniecības jomā, lai šādas darbības varētu

tikt atbalstītas ERAF ietvaros. Tāpat A.Lapiņš norāda, ka nepiekrīt, kā tiek lietots termins “ES

fondi” attiecībā pret Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas

Zivsaimniecības fondu.

A.Roţeri norāda, ka ir ļoti būtiski izveidot vienotu ietvaru attiecībā uz sadarbību ar mērķi

izveidot sinerģiju daţādu fondu un instrumentu projektu un aktivitāšu īstenošanas līmenī starp

iesaistītajām institūcijām.

Attiecībā uz informācijas tehnoloģiju iespējām A.Ūbelis informē, ka datu apmaiņa starp ES

struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmu un Lauku atbalsta dienesta

izstrādāto sistēmu varētu tikt nodrošināta līdz 2008.gada aprīļa beigām. A.Ūbelis arī informē,

ka attiecībā uz datu krātuvi, lai novērstu dubultā līdzfinansējuma risku, Finanšu ministrijā tiek

risināts šis jautājums un meklēts konceptuāls risinājums, lai identificētu riska zonas. Attiecībā

uz grozījumiem darbības programmā attiecībā uz zivsaimniecības nozari, A.Ūbelis ierosina šo

jautājumu iekļaut nākamās uzraudzības komitejas sēdes darba kārtībā. A.Ūbelis piedāvā

iekļaut nākamās uzraudzības komitejas darba kārtībā arī jautājumu par investīciju

demarkāciju starp ES struktūrfondiem, Kohēzijas fondu, Norvēģijas finanšu instrumentu un

Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumentu. Attiecībā uz papildinātības nodrošināšanu,

A.Ūbelis informē, ka jautājumu par to, kā nodrošināt ne tikai skaidru demarkāciju, bet arī to,

ka finanšu instrumenti un projekti ir savstarpēji papildinoši, būtu jārisina pie projektu atlases

katrā konkrētā gadījumā.

Attiecībā uz terminoloģiju “ES fondi” D.Grūberte norāda, ka “ES fondi” netiek lietots kā

termins, bet gan saīsinājums atbilstoši ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumam.

A.Lapiņš papildus informē, ka, lai izvairītos no dubultā līdzfinansējuma riska pašreiz

īstenotajos projektos to īstenošanas līmenī, katrs rēķins tiek apzīmogots, tā izvairoties no tā,

ka viens rēķins tiktu apmaksāts no vairākiem finanšu avotiem.

Nolemj:

1. Pieņemt zināšanai vadošās iestādes informāciju par ES fondu intervences demarkāciju.

2. Datu apmaiņu starp ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas

sistēmu un Lauku atbalsta dienesta izstrādāto sistēmu nodrošināt līdz 2008.gada aprīļa

beigām.

3. Jautājumu par grozījumiem darbības programmā „Uzņēmējdarbība un inovācijas”

attiecībā uz ERAF atbalstu inovācijām zivsaimniecības nozarē iekļaut nākamās

uzraudzības komitejas sēdes darba kārtībā.

4. Jautājumu par investīciju demarkāciju starp ES struktūrfondiem, Kohēzijas fondu,

Norvēģijas finanšu instrumentu un Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumentu

iekļaut nākamās uzraudzības komitejas darba kārtībā.

8. Informācija par Rīgas mobilitātes plānu

A.Ţidkovs informē par Rīgas mobilitātes plānu (skatīt prezentāciju 14.pielikumā).


Eiropas Komisijas pārstāvis jautā, kad Rīgas mobilitātes plāns varētu būt izstrādāts, kā arī

norāda, ka Satversmes tiesa nolēma par Rīgas Brīvostas attīstības plāna atcelšanu, līdz ar to ir

spēkā iepriekšējais. Eiropas Komisijas pārstāvis jautā, vai šis apstāklis neietekmēs Rīgas

mobilitātes plāna izstrādi.

A.Roţeri jautā, vai šī plāna izstrādē un realizācijā ir iesaistīta tikai Rīgas pilsēta, vai arī citas

pašvaldības Rīgas reģionā, kā arī norāda uz to, ka, jo ātrāk šāds plāns tiks izstrādāts, jo tas būs

ar lielāku nozīmi un būs efektīvāks attiecībā uz Rīgas stratēģiskajiem mērķiem.

Atbildot uz Eiropas Komisijas pārstāvju uzdotajiem jautājumiem un komentāriem, A.Ţidkovs

informē, ka šāds plāns varētu tikt izstrādāts aptuveni pēc 2 gadiem. Attiecībā uz Satversmes

tiesas spriedumu A.Ţidkovs norāda, ka cēlonis šim tiesas spriedumam bija plānošanas

sistēmas neefektivitāte. A.Ţidkovs uzskata, ka Rīgas mobilitātes plāna izstrāde ir tieši laikā,

lai nodrošinātu ostas sasaisti ar pilsētu un transporta infrastruktūras sistēmu, kā arī norāda, ka

mobilitātes plāns ir nepieciešams, lai esošos projektus varētu sakombinēt vienā efektīvā

transporta sistēmā un mobilitātes plāna galvenais mērķis ir tieši papildus darbību noteikšana.

Atbildot uz A.Roţeri jautājumu, A.Ţidkovs informē, ka tiks iesaistītas visas attiecīgās

pašvaldības Rīgas reģiona līmenī, kā arī, strādājot ar konsultantiem, Satiksmes ministrija

organizēs projekta vadības grupu, kuras ietvaros arī tiks veidots visu iesaistīto aglomerāciju

institucionālais ietvars.

A.Antonovs atgādina par Rīgas mobilitātes plāna izstrādes termiņu, kas ir noteikts darbības

programmā – 2008.gada 29.februāris, kā arī norāda, ka darbības programmā ir noteikta

apņemšanās izstrādāt Rīgas un pierīgas pasaţieru un kravu transporta sistēmas integrēto

attīstības koncepciju, kuras izstrādes termiņš varētu būt īsāks par 2 gadiem. A.Antonovs arī

iesaka laicīgi informēt visas iesaistītās puses par šī plāna izstrādi.

A.Ūbelis norāda, ka attiecībā uz Rīgas mobilitātes plāna dokumenta izstrādi ir nepieciešama

papildus diskusija un konsultācijas starp Eiropas Komisiju un Satiksmes ministriju.

Nolemj:

1. Pieņemt zināšanai informāciju par Rīgas mobilitātes plānu.

2. Rīkot papildus diskusijas starp Eiropas Komisiju un Satiksmes ministriju attiecībā uz

Rīgas mobilitātes plāna dokumenta izstrādi.

9. Informācija par vadības un kontroles sistēmas atbilstības novērtējumu

E.Krilova informē par SIA “Ernst & Young Baltic” veiktā ES fondu vadības un kontroles

sistēmas atbilstības novērtējuma (turpmāk – novērtējums) gaitu. Novērtējums ir sācies

2007.gada novembrī un turpināsies līdz 2008.gada jūlijam. Novērtējums tiek veikts 3 posmos:

1.posms – projektu iesniegumu atlases procedūru novērtējums; 2.posms – atbilstības

novērtējums visās ES fondu ieviešanā iesaistītajās institūcijās; 3.posms – ieteikumu ieviešanas

novērtēšana un atbilstības ziņojuma un atzinuma sagatavošana.

E.Krilova informē, ka 1.posms ir noslēdzies 2007.gada 28.decembrī un tā ietvaros auditori ir

novērtējuši projektu iesniegumu atlases procedūras atbildīgajās iestādēs un sadarbības

iestādēs: Labklājības ministrijā, Nodarbinātības valsts aģentūrā, Ekonomikas ministrijā,

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, Veselības ministrijā, Veselības statistikas un


medicīnas tehnoloģiju aģentūrā, Satiksmes ministrijā, Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā

un Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā. 2008.gada 14.janvārī tika saņemts

novērtējuma sākotnējais ziņojums, kura galvenie konstatējumi ir šādi:

tā kā Ministru kabinetā vēl nav apstiprināti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji,

kavējas projektu iesniegumu vērtēšanas iekšējo procedūru apstiprināšana atbildīgajās

iestādēs un sadarbības iestādēs;

lielākajā daļā institūciju ir sagatavotas projektu iesniegumu vērtēšanas procedūras

projekta stadijā, taču ir nepieciešams turpināt sagatavot un apstiprināt izstrādātās

kārtības, kuras nosaka Ministru kabineta 2007.gada 31.jūlija noteikumi Nr.524

“Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas izveidošanas prasības” un

nepieciešams veikt precizējumus atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija

noteikumiem Nr.419 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas

fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un

šo fondu ieviešanu”;

ir nepieciešami arī precizējumi funkciju sadalījumā starp atbildīgajām iestādēm un

sadarbības iestādēm, kā arī atbildīgo iestāţu un sadarbības iestāţu struktūrvienībās.

E.Krilova informē, ka pašreiz turpinās 2.posms (janvāris – februāris), kura ietvaros tiks

vērtēts visu ES fondu ieviešanā iesaistīto institūciju izveidotās vadības un kontroles sistēmas

un sagatavotās procedūras. Atkārtoti tiks vērtēts darbs, kas paveikts pēc 1.posma

konstatējumu un ieteikumu sniegšanas par projektu iesniegumu atlases procedūrām pēc

projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju apstiprināšanas uzraudzības komitejā. Līdz

2008.gada 3.martam tiks sagatavots novērtējuma starpposma ziņojums.

E.Krilova informē, ka 2008.gada martā sāksies 3.posms, kurš ilgs līdz 2008.gada jūnijam un

kurā auditori pārbaudīs 1.un 2.posma ieteikumu ieviešanu, lai līdz 2008.gada 1.jūlijam

sagatavotu novērtējuma noslēguma ziņojumu un atzinumu iesniegšanai Eiropas Komisijā.

1.un 2.posma ziņojumā tiks norādīti nepieciešamie uzlabojumi un pasākumi institūcijās, ar

mērķi panākt izveidot atbilstošu vadības un kontroles sistēmu un procedūras, lai noslēguma

ziņojumā atzinumā sniegtie secinājumi būtu pieņemami gan visām ES fondu ieviešanā

iesaistītajām institūcijām, gan Eiropas Komisijai.

A.Ūbelis informē, ka vadošā iestāde uzskata, ka šī atbilstības pārbaude ir svarīgs aspekts ES

fondu apguves uzsākšanai 2007. – 2013.gada plānošanas periodā. Tā informācijai, kas

vadošajai iestādei ir pašreiz pieejama, norāda, ka daţos gadījums nav bijis iespējams pilnībā

izvērtēt procedūras un dot novērtējumu par institūciju gatavību uzsākt projektu atlasi.

A.Ūbelis vēlas uzsvērt, ka tas, ka projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un attiecīgie

Ministru kabineta noteikumi par aktivitātes ieviešanu vēl nav apstiprināti, nevar būt par

iemeslu tam, ka procedūras nav izstrādātas. A.Ūbelis aicina atbildīgās iestādes pievērst

pastiprinātu uzmanību šim jautājumam, piebilstot, ka procedūru esamība un atbilstība ir

pietiekoši svarīgs aspekts, kam pievērš uzmanību auditori, gan arī Valsts kontrole.

A.Ūbelis aicina turpināt šo diskusiju nākamās uzraudzības komitejas sēdes laikā.

Nolemj:

1. Pieņemt zināšanai sniegto informāciju par ES fondu vadības un kontroles sistēmas

atbilstības novērtējumu.

2. Jautājumu par ES fondu vadības un kontroles sistēmas atbilstības novērtējumu iekļaut

nākamās uzraudzības komitejas darba kārtībā.


10. Aktualizētā ES fondu projektu iesniegumu atlases, tai skaitā vērtēšanas kritēriju

metodika 2007. – 2013.gada plānošanas periodā

L.Barbara informē par aktualizēto ES fondu projektu iesniegumu atlases, tai skaitā vērtēšanas

kritēriju metodiku 2007. – 2013.gada plānošanas periodā (turpmāk – metodika) (skatīt

prezentāciju 15.pielikumā).

V.Krievāns jautā, ja projekts ir apstiprināts ar nosacījumu, cik reizes šo nosacījumu var

uzstādīt gadījumā, ja šis nosacījums nav izpildīts. V.Krievāns arī interesējas par rīcību

gadījumā, kad projekta iesniegumā ir uzrādītas gan attiecināmās, gan neattiecināmās

izmaksas, bet projekta iesniedzējs nav norādījis finansējuma avotu.

A.Lapiņš izsaka baţas, vai starp atbildīgajām institūcijām ir vienota pieeja projektu

iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrādei.

E.Milča norāda, ka metodikas 5.sadaļā nav noteikts, kā rīkoties gadījumā, ja projekts pēc

būtības atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un ir apstiprināms, bet tas tiek

noraidīts tādēļ, ka finansējuma saņēmējam trūkst finanšu līdzekļi. E.Milča lūdz metodikas

6.sadaļu papildināt ar pamatnostādnēm attiecībā uz izmaksu efektivitātes analīzes veikšanu,

īpaši pievēršot uzmanību ESF projektiem attiecībā uz cilvēkresursiem.

A.Antonovs, atbildot uz V.Krievāna jautājumu par projekta apstiprināšanu ar nosacījumu

informē, ka vadošajai iestādei nav norādījumu par to, cik reizes nosacījumu varētu uzstādīt,

bet šajā gadījumā varētu noteikt termiņu, kādā nosacījumu būtu nepieciešams izpildīt.

A.Antonovs piebilst, ka šādu termiņu varētu noteikt Ministru kabineta noteikumos par

aktivitātes ieviešanu. Attiecībā uz gadījumu, kad projekta iesniegumā ir norādītas gan

attiecināmās, gan neattiecināmās izmaksas, A.Antonovs informē, ka jau iepriekš ir bijusi

vienošanās, tai skaitā pie Ministru kabineta noteikumu saskaņošanas, ka būtu jāvērtē arī

neattiecināmās izmaksas.

Atbildot uz E.Milčas jautājumiem, A.Antonovs norāda, ka daudzu aktivitāšu gadījumā ir

kritēriji par finansējuma saņēmēja finanšu resursu pietiekamību un piebilst, ka valsts iestādes

šajā gadījumā norāda, ka līdzekļi tiks pieprasīti nākamā gada budţeta ietvaros. Runājot par

“gaidītāju sarakstiem” A.Antonovs informē, ka vadošajai iestādei pašreiz nav risinājuma šim

jautājumam un diskusija būtu jāturpina. Attiecībā uz izmaksu efektivitātes analīzi A.Antonovs

norāda, ka pagājušajā nedēļā bija Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumu Nr.419

“Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās

institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu” grozījumu

saskaņošanas sanāksme, kurā tika panākta vienošanās par pamatrādītāju izmaksu – ieguvumu

analīzei iekļaušanu minēto Ministru kabineta noteikumu grozījumos. A.Antonovs arī informē,

ka vadošā iestāde nodrošināja apmācības par šīs analīzes veikšanu un pašreiz ir pieejams arī

konsultants nozaru ministrijām attiecībā uz nosacījumu izstrādi, kas būtu piemērojami

projektiem, un arī attiecībā uz to, kā šos nosacījumus pārbaudīt.

A.Antonovs, atbildot uz A.Lapiņa jautājumu par pieeju projektu iesniegumu vērtēšanas

kritēriju izstrādei, norāda, ka izpratne par to, kas ir nebūtiski un kas ir būtiski kritēriji,

atšķiras. Pieeju, kad kritēriji tiek saskaņoti apakškomiteju sēdēs un apstiprināti uzraudzības

komitejas sēdēs, vadošā iestāde ir izvēlējusies tādēļ, lai izvairītos no problēmsituācijām

nākotnē.


A.Roţeri piebilstot A.Antonova komentāram par pieeju kritēriju izstrādei, norāda, ka ES

tiesību akti nosaka, ka projektu iesniegumu atlases kritērijiem jābūt apstiprinātiem

uzraudzības komitejā. A.Roţeri uzskata, ka pārējais, kas attiecas uz projektu iesniegumu

kritēriju vērtēšanas pieejas izvēli, ir jāizlemj vadošajai iestādei un piebilst, ka veidi, kā tiek

interpretēts šis tiesību aktu ietvars, var būt ļoti daţādi. A.Roţeri uzskata, ka veids, kā tiek

skatīti un apstiprināti projektu atlases kritēriji Latvijā ir ļoti caurredzams un katra kritēriju

komplekta gadījumā katram apakškomitejas vai komitejas dalībniekam ir iespēja izteikt

viedokli par to.

A.Ūbelis piekrīt A.Roţeri viedoklim un uzskata, ka ir efektīvāk apstiprināt visus projektu

atlases kritērijus un šo diskusiju turpināt projektu atlases kritēriju izvērtēšanas posmā.

Nolemj:

1. Pieņemt zināšanai aktualizēto ES fondu projektu iesniegumu atlases, tai skaitā

vērtēšanas kritēriju metodiku 2007. – 2013.gada plānošanas periodā (skatīt

16.pielikumā).

11. ES fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju apstiprināšana

A.Ūbelis aicina izskatīt darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” projektu

iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplektus.

K.Dortāne informē, ka vadošā iestāde lūdz atbildīgās nozaru ministrijas pārliecināties visu

darbības programmu ietvaros, vai projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos ir ietverta prasība,

ka arī neattiecināmās izmaksas atbilst Ministru kabineta noteikumos par aktivitātes īstenošanu

izvirzītajiem nosacījumiem un, ja nepieciešams, veikt tehniskus precizējumus.

1.prioritāte „Augstākā izglītība un zinātne”

K.Dortāne informē, ka ESF apakškomitejas sēdē panākta vienošanās 1.1.1.1.aktivitātes

"Zinātnes un inovāciju politikas veidošanas un administratīvās kapacitātes stiprināšana"

kritērijus virzīt apstiprināšanai uzraudzības komitejā ar šādu galveno nosacījumu: atbildīgā

iestāde veiks tehniskus precizējumus kritēriju komplektā.


„Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” kritērijus virzīt apstiprināšanai uzraudzības komitejā ar

šādu galveno nosacījumu: atbildīgā iestāde kritēriju komplektu papildinās ar papildus kritēriju

par zinātnisko ekspertu atzinumu par pētījumu projekta zinātnisko kvalitāti.

K.Dortāne informē, ka ESF apakškomitejas sēdē panākta vienošanās

1.1.2.1.1.apakšaktivitātes „Atbalsts maģistra studiju programmu īstenošanai” un

1.1.2.1.2.apakšaktivitātes „Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai” kritērijus virzīt

apstiprināšanai uzraudzības komitejā ar šādiem galvenajiem nosacījumiem: atbildīgā iestāde

kritēriju komplektu papildinās ar papildus kritērijiem, kuros tiek vērtēts augstākās izglītības

institūciju akadēmiskā personāla potenciāls, augstākās izglītības institūciju īstenotā

starptautiskā sadarbība, augstākās izglītības institūciju konkurētspēja starptautiskā

akadēmiskā vidē, projekta ieguldījums augstākās izglītības institūciju inovatīvās kapacitātes

paaugstināšanā.


A.Roţeri ierosina pārstrukturizēt vērtēšanas punktu sistēmu, lai jauno papildus kritēriju

vērtības būtu līdzsvarā ar jau kritēriju komplektā esošo kritēriju vērtībām, kā rezultātā varētu

novērtēt jauno kritēriju nozīmīgumu un paaugstināt jauno kritēriju īpatsvaru līdz atbilstošam

līmenim. A.Roţeri arī norāda, ka būtu nepieciešams paaugstināt minimālo punktu skaita

vērtību.

L.Sīka piekrīt A.Roţeri ierosinājumam, piedāvājot summēt iegūto punktu skaitu kvalitātes

kritēriju vērtēšanā, kas palielinātu kopēji sasniedzamo slieksni un ļautu iestādei izvērtēt savu

potenciālu, nosakot jaunajos kritērijos punktu skalu attiecīgi 5; 3; 1, kā rezultātā kvalitātes

kritēriju minimālais slieksnis ir 14 punkti.

Eiropas Komisija piekrīt šādam ierosinājumam.

2.prioritāte „Izglītība un prasmes”

K.Dortāne informē, ka ESF apakškomitejas sēdē panākta vienošanās virzīt apstiprināšanai

uzraudzības komitejā kritērijus 1.2.1.1.4.apakšaktivitātei „Sākotnējās profesionālās izglītības

pievilcības veicināšana” un 1.2.1.2.1.apakšaktivitātei „Vispārējās vidējās izglītības satura

reforma, mācību priekšmetu, metodikas un mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas

uzlabošana” ar šādu nosacījumu: atbildīgā iestāde veiks tehniskus precizējumus kritēriju

komplektā.


1.2.1.2.2.apakšaktivitātes „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos

mācību priekšmetos” kritērijus virzīt apstiprināšanai uzraudzības komitejā ar šādu

nosacījumu: atbildīgā iestāde veiks tehniskus precizējumus kritēriju komplektā.


1.2.2.1.1.apakšaktivitātes „Atbalsts Mūţizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai”

kritērijus virzīt apstiprināšanai uzraudzības komitejā ar šādu galveno nosacījumu: atbildīgā

iestāde veiks tehniskus precizējumus un precizēs maksimālo iespējamo projekta attiecināmo

izmaksu summu.


1.2.2.2.2.apakšaktivitātes „Profesionālās orientācijas un karjeras izglītības pieejamības

palielināšana jauniešiem, profesionāli orientētās izglītības attīstība” kritērijus virzīt


veiks tehniskus precizējumus kritēriju komplektā.


1.2.2.4.2.apakšaktivitātes „Atbalsta pasākumu īstenošana jauniešu sociālās atstumtības riska

mazināšanai un jauniešu ar funkcionālajiem traucējumiem integrācijai izglītībā” kritērijus

virzīt apstiprināšanai uzraudzības komitejā ar šādu nosacījumu: atbildīgā iestāde veiks

tehniskus precizējumus kritēriju komplektā.

3.prioritāte „Nodarbinātības veicināšana un veselība darbā”


1.3.1.1.1.apakšaktivitātes „Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas


veicināšanai – atbalsts partnerībās organizētām apmācībām” kritērijus virzīt apstiprināšanai

uzraudzības komitejā ar šādu galveno nosacījumu: atbildīgā iestāde veiks tehniskus

precizējumus kritēriju komplektā.


uzraudzības komitejā kritērijus 1.3.1.1.3.apakšaktivitātes “Bezdarbnieku un darba meklētāju

apmācība” ar šādu galveno nosacījumu: atbildīgā iestāde veiks tehniskus precizējumus

kritēriju komplektā.


1.3.1.1.4.apakšaktivitātes „Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas

veicināšanai – atbalsts komersantu individuāli organizētām apmācībām” kritērijus virzīt

apstiprināšanai uzraudzības komitejā ar šādu galveno nosacījumu: atbildīgā iestāde veiks



uzraudzības komitejā kritērijus 1.3.1.2.1.apakšaktivitātei “Atbalsts apmācībām un

konsultācijām pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai”, 1.3.1.3.1.apakšaktivitātei

“Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu uzraudzības pilnveidošana”,

1.3.1.3.2.apakšaktivitātei “Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska

piemērošana nozarēs un uzņēmumos” un 1.3.1.4.aktivitātei “Kapacitātes stiprināšana darba

tirgus institūcijām” ar šādu galveno nosacījumu: atbildīgā iestāde veiks tehniskus



„Augstas kvalifikācijas darbinieku piesaiste” kritērijus virzīt apstiprināšanai uzraudzības

komitejā ar šādu galveno nosacījumu: atbildīgā iestāde veiks tehniskus precizējumus kritēriju

komplektā.


“Veselības uzlabošana darbavietā, veicinot ilgtspējīgu nodarbinātību” kritērijus virzīt


kritēriju komplektu papildinās ar tādiem kritērijiem kā veselības veicināšanas pasākumu

atbilstība aktuālām veselības stāvokļa problēmām, projekta rezultātu ilgtspēja, kā arī atbildīgā

iestāde precizēs kritēriju komplektu attiecībā uz horizontālajām prioritātēm “Teritoriju

līdzsvarota attīstība” un “Informācijas sabiedrība”.

J.Blaţevičs ierosina izslēgt kvalitātes kritēriju Nr.1.

K.Dortāne informē, ka vadošā iestāde piekrīt Veselības ministrijas ierosinājumam.


“Veselības aprūpes un veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla kompetences,

prasmju un iemaņu līmeņa paaugstināšana” kritērijus virzīt apstiprināšanai uzraudzības

komitejā ar šādiem galvenajiem nosacījumiem: atbildīgā iestāde papildinās kritēriju

komplektu ar kritēriju par apmācīto profesionāļu īpatsvaru, kas saņems par apmācību

beigšanu apliecinošu dokumentu un ar kritēriju par projekta rezultātu ilgtspēju, kā arī

atbildīgā iestāde precizēs kritērijus attiecībā uz horizontālajām prioritātēm “Teritoriju

līdzsvarota attīstība” un “Informācijas sabiedrība”.


4.prioritāte „Sociālās iekļaušanas veicināšana”


uzraudzības komitejā kritērijus 1.4.1.1.2.apakšaktivitātei „Atbalstītās nodarbinātības

pasākumi mērķgrupu bezdarbniekiem”, 1.4.1.2.2.apakšaktivitātei “Sociālās rehabilitācijas

pakalpojumu attīstība personām ar redzes un dzirdes traucējumiem” un

1.4.1.2.3.apakšaktivitātei “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība reģionos” ar šādu

galveno nosacījumu: atbildīgā iestāde veiks tehniskus precizējumus kritēriju komplektā.

5.prioritāte „Administratīvās kapacitātes stiprināšana”


1.5.1.1.1.apakšaktivitātes “Politikas veidošanas, ieviešanas un tās ietekmes izvērtēšanas

pilnveidošana” kritērijus virzīt apstiprināšanai uzraudzības komitejā ar šādu galveno

nosacījumu: atbildīgā iestāde precizēs kritēriju par horizontālo prioritāti “Informācijas

sabiedrība”.


uzraudzības komitejā kritērijus 1.5.1.1.2.apakšaktivitātei “Politikas pētījumu veikšana”,

1.5.1.2.aktivitātei “Administratīvo šķēršļu samazināšana un publisko pakalpojumu kvalitātes

uzlabošana”.


1.5.1.3.1.apakšaktivitātes "Kvalitātes vadības sistēmas izveide un ieviešana" un

1.5.1.3.2.apakšaktivitātes “Publisko pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana valsts, reģionālā

un vietējā līmenī” kritērijus virzīt apstiprināšanai uzraudzības komitejā ar šādu galveno

nosacījumu: atbildīgā iestāde precizēs kritēriju par horizontālo prioritāti “Informācijas

sabiedrība”.


“Publiskās pārvaldes cilvēkresursu plānošanas un vadības sistēmas attīstība”,

1.5.2.2.1.apakšaktivitātes “Sociālo partneru administratīvās kapacitātes stiprināšana”,

1.5.2.2.2.apakšaktivitātes “NVO administratīvās kapacitātes stiprināšana” un

1.5.2.2.3.apakšaktivitātes “Atbalsts NVO un pašvaldībām kapacitātes stiprināšanā ES

struktūrfondu finansēto pasākumu ieviešanā” kritērijus virzīt apstiprināšanai uzraudzības

komitejā ar šādu galveno nosacījumu: atbildīgā iestāde precizēs kritēriju par horizontālo

prioritāti “Informācijas sabiedrība”.


uzraudzības komitejā kritērijus 1.5.3.1.aktivitātei „Speciālistu piesaiste plānošanas

reģioniem, pilsētām un novadiem” un 1.5.3.2.aktivitātei „Plānošanas reģionu un vietējo

pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana” ar šādu galveno nosacījumu:

atbildīgā iestāde veiks tehniskus precizējumus.

A.Ūbelis aicina izskatīt darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” projektu


1.prioritāte „Zinātne un inovācijas”


I.Aleksandroviča informē, ka ERAF/KF apakškomitejas sēdē panākta vienošanās virzīt

apstiprināšanai uzraudzības komitejā kritērijus 2.1.1.1.aktivitātei „Atbalsts zinātnei un

pētniecībai”, 2.1.1.2.aktivitātei „Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un

tehnoloģijās” un 2.1.1.3.1.apakšaktivitātei „Zinātnes infrastruktūras attīstība”.

I.Aleksandroviča informē, ka ERAF/KF apakškomitejas sēdē netika panākta vienošanās virzīt

apstiprināšanai uzraudzības komitejā kritērijus 2.1.2.1.1.apakšaktivitātei “Kompetences

centri”, ja netiek panākta vienošanās starp Ekonomikas ministriju un Izglītības un zinātnes

ministriju par kritērija redakciju attiecībā uz attiecināmajām izmaksām, bet pirms uzraudzības

komitejas sēdes Ekonomikas ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija vienojās par

konkrētu kritēriju komplekta redakciju, piedāvājot precizēt projekta atbilstības kritēriju šādā

redakcijā: „Projekta attiecināmās izmaksas atbilst tām attiecināmajām izmaksām, kas

noteiktas Komisijas nostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (2006/C

323/01), ja tiek sniegts atbalsts pētniecības un attīstības projektiem, izņemot zemes izmaksas,

un atbalsts mazo un vidējo uzņēmumu rūpnieciskā īpašuma tiesību izmaksām”.

I.Aleksandroviča informē, ka ERAF/KF apakškomitejas sēdē panākta vienošanās

2.1.2.1.2.apakšaktivitātes "Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkti" kritērijus virzīt

apstiprināšanai uzraudzības komitejā ar šādu galveno nosacījumu: atbildīgā iestāde veiks



apstiprināšanai uzraudzības komitejā kritērijus 2.1.2.2.1.apakšaktivitātei „Jaunu produktu un

tehnoloģiju izstrāde”, 2.1.2.2.2.apakšaktivitātei „Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju

ieviešanai raţošanā” un 2.1.2.2.3.apakšaktivitātei „Atbalsts rūpnieciskā īpašuma tiesību

nostiprināšanai”.

2.prioritāte „Finanšu pieejamība”


apstiprināšanai uzraudzības komitejā kritērijus 2.2.1.1.aktivitātei “Ieguldījumu fonds

investīcijām garantijās, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita veida

finanšu instrumentos”.

I.Aleksandroviča informē, ka ERAF/KF apakškomitejas sēdē panākta vienošanās

2.2.1.2.2.apakšaktivitātes „Vērtspapīru birţa MVK” kritērijus virzīt apstiprināšanai

uzraudzības komitejā ar šādiem galvenajiem nosacījumiem: atbildīgā iestāde veiks tehniskus

precizējumus kritēriju komplektā, kā arī papildinās kritēriju komplektu ar projekta atbilstības

kritērijiem.

3.prioritāte „Uzņēmējdarbības veicināšana”


apstiprināšanai uzraudzības komitejā kritērijus 2.3.1.1.1.apakšaktivitātei „Ārējo tirgu

apgūšana – ārējais mārketings”.

I.Aleksandroviča informē, ka ERAF/KF apakškomitejas sēdē netika panākta vienošanās virzīt

apstiprināšanai uzraudzības komitejā kritēriju komplektu 2.3.1.1.2.apakšaktivitātei „Ārējo

tirgu apgūšana - nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana”.



apstiprināšanai uzraudzības komitejā kritērijus 2.3.2.2.aktivitātei “Atbalsts ieguldījumiem

mikro un mazo komersantu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās (ĪĀT)”.

A.Ūbelis aicina izskatīt darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” projektu


1.prioritāte „Infrastruktūra cilvēku kapitāla nostiprināšanai”

S.Dolbunova informē, ka ERAF/KF apakškomitejas sēdē panākta vienošanās virzīt

apstiprināšanai uzraudzības komitejā kritērijus 3.1.1.1.aktivitātei „Mācību aprīkojuma

modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai”.

S.Dolbunova informē, ka ERAF/KF apakškomitejas sēdē panākta vienošanās

3.1.2.1.1.apakšaktivitātes „Augstākās izglītības iestāţu telpu un iekārtu modernizēšana studiju

programmu kvalitātes uzlabošanai, tajā skaitā, nodrošinot izglītības programmu apgūšanas

iespējas arī personām ar funkcionāliem traucējumiem” kritērijus virzīt apstiprināšanai

uzraudzības komitejā ar šādiem galvenajiem nosacījumiem: atbildīgā iestāde iekļaus papildus

kvalitātes kritērijus, kas vērtētu augstskolu darbības efektivitāti, inovatīvo kapacitāti,

starptautisko sadarbības kapacitāti, konkurētspēju starptautiskajā akadēmiskajā vidē, kā arī

atbildīgā iestāde precizēs kvalitātes kritēriju par horizontālo prioritāti “Informācijas

sabiedrība”, kā arī kritēriju sarakstā norādītie izglītības programmu prioritārie virzieni tiks

precizēti atbilstoši darbības programmā noteiktajiem.

K.Godiņš jautā, kādēļ kritērijā Nr.6 ir tāds punktu sadalījums starp radošām industrijām un

rūpniecības un elektroenerģijas industrijām. K.Godiņš piedāvā vai nu mainīt punktu

proporciju vai dzēst šo kritēriju. Turklāt K.Godiņš nepiekrīt horizontālās prioritātes

“Teritorijas līdzsvarota attīstība” kritērija pašreizējai redakcijai.

L.Sīka informē, ka vēl papildus vadošās iestādes minētajiem precizējumiem un

papildinājumiem, Izglītības un zinātnes ministrija atsevišķiem kvalitātes kritērijiem ir

paaugstinājusi iegūstamo punktu skaitu: kritērijam Nr.10 maksimālais punktu skaits 5, punktu

skala 5;3;1; kritērijam Nr.11 maksimālais punktu skaits 5, punktu skala 5;3;1; kritērijam

Nr.14 maksimālais punktu skaits 5, punktu skala 5;3;0 un kritērijam Nr.15 maksimālais

punktu skaits 5, punktu skala 5;3;1. Atbilstoši Eiropas Komisijas ierosinājumam paaugstināts

projekta iesniegumam vērtēšanā sasniedzamais minimālais kopējo punktu skaits līdz 30

punktiem. Izglītības un zinātnes ministrija ierosina arī precizēt horizontālās prioritātes

kritēriju Nr.12., izsakot to ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un Kurzemes

plānošanas reģiona administrāciju saskaņotajā redakcijā: “Plānošanas reģionu, kurā plānots

īstenot projektu, teritorijas attīstības indekss”. Piekrītot K.Godiņa komentāram par kritēriju

Nr.6, tas tiek svītrots no šī kritēriju komplekta.

A.Ūbelis informē, ka vadošā iestāde atbalsta šādus precizējumus kritēriju komplektā.

S.Dolbunova informē, ka ERAF/KF apakškomitejas sēdē panākta vienošanās virzīt

apstiprināšanai uzraudzības komitejā kritērijus 3.1.3.1.aktivitātei „Kvalitatīvai dabaszinātņu

apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana”.


3.1.3.3.2.apakšaktivitātes „Vispārējās izglītības iestāţu infrastruktūras uzlabošana


izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem” kritērijus virzīt apstiprināšanai uzraudzības

komitejā ar šādiem galvenajiem nosacījumiem: atbildīgā iestāde papildinās kvalitātes

kritērijus ar izmaksu efektivitāti vērtējošu kritēriju, kā arī precizēs kritērija par horizontālo

prioritāti “Vienlīdzīgas iespējas” redakciju.


3.1.4.1.3.apakšaktivitātes “Infrastruktūras pilnveidošana sociālās rehabilitācijas pakalpojumu

sniegšanai personām ar redzes un dzirdes traucējumiem” un 3.1.4.2.aktivitātes „Darba tirgus

institūciju infrastruktūras pilnveidošana” kritērijus virzīt apstiprināšanai uzraudzības komitejā

ar šādu galveno nosacījumu: atbildīgā iestāde precizēs administratīvos kritērijus attiecībā uz

administrācijas izmaksām, kā arī veiks tehniskus precizējumus kritēriju komplektos.


3.1.4.3.aktivitātes “Pirmskolas izglītības iestāţu infrastruktūras attīstība nacionālās un

reģionālās attīstības centros” kritērijus virzīt apstiprināšanai uzraudzības komitejā ar šādiem

galvenajiem nosacījumiem: atbildīgā iestāde precizēs kvalitātes kritērijus, tai skaitā par

izmaksu – ieguvumu analīzi, ietekmi uz nodarbinātības veicināšanu pašvaldībā un ietekmi uz

horizontālo prioritāti “Informācijas sabiedrība”, atsevišķu atbilstības kritēriju redakciju, kā arī

veiks tehniskus precizējumus kritēriju komplektā.

A.Šrags atgādina ERAK/KF apakškomitejas sēdes laikā sniegto Eiropas Komisijas komentāru

par kritēriju Nr.3, kur galvenais uzsvars būtu jāliek uz nodarbinātības veicināšanu bērnu

vecākiem.

A.Andreičika informē, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija precizēs kritēriju

Nr.3 atbilstoši Eiropas Komisijas norādījumiem.


3.1.4.4.aktivitātes „Atbalsts alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības attīstībai” kritērijus

virzīt apstiprināšanai uzraudzības komitejā ar šādiem galvenajiem nosacījumiem: atbildīgā

iestāde papildinās kvalitātes kritērijus ar izmaksu efektivitāti vērtējošu kritēriju, precizēs

kvalitātes kritērija par partnerību un par ietekmi uz horizontālo prioritāti “Informācijas

sabiedrība” redakciju un atbilstības kritērija par atbalstāmajām darbībām redakciju,

neparedzot ieguldījumu īpašumā, kas nepieder finansējuma saņēmējam, kā arī veiks tehniskus



3.1.5.2.aktivitātes “Neatliekamās medicīniskās palīdzības attīstība” kritērijus virzīt


precizēs kvalitātes kritērijus ar nosacījumu, ka tiks izslēgta iespēja precizēt projekta

iesniegumus gadījumā, ja tie neatbildīs kvalitātes kritērijiem, kā arī precizēs kvalitātes

kritēriju par izmaksu – ieguvumu analīzi un ietekmi uz horizontālo prioritāti “Informācijas

sabiedrība” redakciju.


3.1.5.3.2.apakšaktivitātes „Onkoloģijas slimnieku radioterapijas ārstēšanas attīstība” kritērijus


iestāde precizēs kvalitātes kritērijus ar nosacījumu, ka tiks izslēgta iespēja precizēt projekta

iesniegumus gadījumā, ja tie neatbildīs kvalitātes kritērijiem.


2.prioritāte „Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana”

D.Grūberte informē, ka ERAF/KF apakškomitejas sēdē panākta vienošanās 3.2.1.1.aktivitātes

”Valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana” projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus


iestāde precizēs kritēriju komplektu attiecībā uz to, ka tiek vērtēti iepriekšējā gada dati par

satiksmes intensitāti, novērsīs neviennozīmīgo vārda „projekts” definējumu, precizēs

finansējuma sadalījumu pa plānošanas reģioniem, kā arī veiks redakcionālus precizējumus.

D.Grūberte informē, ka ERAF/KF apakškomitejas sēdē panākta vienošanās 3.2.1.2. aktivitātes

„Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās” projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus virzīt


precizēs kritēriju komplektu attiecībā uz to, ka tiek vērtēti iepriekšējā gada dati, kā arī veiks

redakcionālus precizējumus.

D.Grūberte informē, ka ERAF/KF apakškomitejas sēdē panākta vienošanās

3.2.1.3.1.apakšaktivitātes ”Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās vietās ārpus Rīgas”

projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus virzīt apstiprināšanai uzraudzības komitejā ar šādu

nosacījumu: atbildīgā iestāde veiks redakcionālus precizējumus kritēriju komplektā atbilstoši

ERAF/KF apakškomitejas sēdē izteiktajiem komentāriem.

D.Grūberte informē, ka ERAF/KF apakškomitejas sēdē panākta vienošanās virzīt

apstiprināšanai uzraudzības komitejā projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus

3.2.2.1.1.apakšaktivitātei „Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība”.



3.2.2.1.2.apakšaktivitātei „Izglītības iestāţu informatizācija”.

3.prioritāte "Eiropas nozīmes transporta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana"

L.Briede informē, ka ERAF/KF apakškomitejas sēdē panākta vienošanās 3.3.1.1.aktivitātes

„TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi” kritērijus virzīt apstiprināšanai uzraudzības komitejā ar

šādiem galvenajiem nosacījumiem: 1.1.Kvalitātes kritēriji par horizontālām prioritātēm tiek

pārcelti pie 2.2.Projekta atbilstības kritērijiem, tiek svītrots 2.1.Projekta iesniedzēja atbilstības

kritērijs Nr.1 „Projekta iesniedzēja rīcībā ir pietiekami un stabili finanšu resursi”, kā arī

atbildīgā iestāde veiks redakcionālus precizējumus kritēriju komplektā.


„TEN-T dzelzceļa posmu rekonstrukcija un attīstība (Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora

infrastruktūras attīstība un Rail Baltica)" kritērijus virzīt apstiprināšanai uzraudzības komitejā

ar šādiem galvenajiem nosacījumiem: 1.1.Kvalitātes kritēriji par horizontālām prioritātēm tiek

pārcelti pie 2.2.Projekta atbilstības kritērijiem. 2.1.Projekta iesniedzēja atbilstības kritērijs

Nr.3 „Projekta iesniedzēja rīcībā ir pietiekami un stabili finanšu resursi” tiek papildināts ar

tekstu: „Ja projekta iesniedzējs plāno līdzfinansēt projektu no kredīta līdzekļiem, jāpievieno

garantijas vēstule no Kredītiestādes vai pierādījumi par iespējām piesaistīt kredītresursus

projekta realizācijai nepieciešamajā apjomā”. Tiek papildināti 3.Adminitratīvie kritēriji ar

projektu vērtēšanas kritēriju „Projekta iesniegums ir iesniegts noteiktajā termiņā”, kā arī

atbildīgā iestāde veiks redakcionālus precizējumus kritēriju komplektā.



„Lielo ostu infrastruktūras attīstība "Jūras maģistrāļu" ietvaros" kritērijus virzīt

apstiprināšanai uzraudzības komitejā ar šādiem galvenajiem nosacījumiem: 1.1.Kvalitātes

kritēriji par horizontālām prioritātēm tiek pārcelti pie 2.2.Projekta atbilstības kritērijiem. 2.1.

Projekta iesniedzēja atbilstības kritērijs Nr.4 „Projekta iesniedzēja rīcībā ir pietiekami un

stabili finanšu resursi” tiek papildināts ar tekstu: „Ja projekta iesniedzējs plāno līdzfinansēt

projektu no kredīta līdzekļiem, jāpievieno garantijas vēstule no Kredītiestādes vai pierādījumi

par iespējām piesaistīt kredītresursus projekta realizācijai nepieciešamajā apjomā”. 2.1.

Projekta iesniedzēja atbilstības kritērijs Nr.8 „Projekta vadības komandai ir atbilstoša pieredze

un pietiekama projekta vadības kapacitāte, profesionālās un tehniskās zināšanas” tiek

papildināts ar tekstu: „(projekta vadības komandā tiks nodarbināti: 1) viens sertificēts

būvinţenieris ar vismaz 3 gadu pieredzi ostu infrastruktūras objektu būvniecības jomā; 2)

viens projekta vadītājs ar vismaz 3 gadu pieredzi transporta infrastruktūras projektu vadīšanā;

3) viens grāmatvedis – finansists ar vismaz 3 gadu pieredzi finanšu uzskaitē)”. Tiek

papildināti 3.Adminitratīvie kritēriji ar projektu vērtēšanas kritēriju „Projekta iesniegums ir

iesniegts noteiktajā termiņā”, kā arī atbildīgā iestāde veiks redakcionālus precizējumus

kritēriju komplektā.


„Infrastruktūras uzlabojumi sasaistei ar TEN-T” kritērijus virzīt apstiprināšanai uzraudzības

komitejā ar šādiem galvenajiem nosacījumiem: 1.1.Kvalitātes kritēriji par horizontālām

prioritātēm tiek pārcelti pie 2.2.Projekta atbilstības kritērijiem. 2.1. Projekta iesniedzēja

atbilstības kritērijs Nr.6 „Projekta iesniedzēja rīcībā ir pietiekami un stabili finanšu resursi”

tiek papildināts ar tekstu: „spēja nodrošināt līdzfinansējumu bez aizņēmuma, vai arī

aizņēmuma gadījumā saistības (aizņēmumi, galvojumi un ilgtermiņa saistības), kas jāatdod

konkrētajā gadā ir līdz 20% no saimnieciskā gada pamatbudţeta ieņēmumiem. (Projekta

iesniegumam jāpievieno padomes (domes) lēmums, ka pašvaldība ir gatava piedalīties

projektā ar konkrētu finansējumu, un saistību un prognozēto ienākumu grafiks, kurā pie

esošajām saistībām pievienots arī jaunais aizņēmums, ja tāds tiek plānots. Pārbaudei tiks

izmantoti Valsts kasē pieejamie „Pašvaldību mēneša pārskati”)”. 2.1. Projekta iesniedzēja

atbilstības kritērijs Nr.10 „Projekta vadības komandai ir atbilstoša pieredze un pietiekama

projekta vadības kapacitāte, profesionālās un tehniskās zināšanas” tiek papildināts ar tekstu:

„(projekta vadības komandā tiks nodarbināti: 1) viens sertificēts būvinţenieris ar vismaz 3

gadu pieredzi autoceļu būvniecības jomā; 2) viens projekta vadītājs ar vismaz 3 gadu pieredzi

transporta infrastruktūras projektu vadīšanā; 3) viens grāmatvedis – finansists ar vismaz 3

gadu pieredzi finanšu uzskaitē))”. Tiek papildināti 3.Adminitratīvie kritēriji ar projektu

vērtēšanas kritēriju „Projekta iesniegums ir iesniegts noteiktajā termiņā”, kā arī atbildīgā

iestāde veiks redakcionālus precizējumus kritēriju komplektā.

4.prioritāte „Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskai aktivitātei nodrošināšana”


„Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000”

projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus virzīt apstiprināšanai uzraudzības komitejā ar

šādiem galvenajiem nosacījumiem: atbildīgā iestāde iekļaus kritēriju komplektā kritēriju, kas

vērtētu projekta efektivitāti un veiks redakcionālus precizējumus.

Papildus D.Grūberte izsaka šaubas par jaunizveidotā kritērija Nr.4 atbilstību saskaņā ar ERAF

/KF apakškomitejā panākto vienošanos.


I.Kramiņa jautā, vai kritēriji Nr.6., 7., 8 visi ir lietderīgi un vai nebūtu iespējams kādu no tiem

svītrot.

J.Spiridonovs piekrīt dzēst kritēriju Nr.7 un redakcionāli precizēt kritēriju Nr.4.


3.4.1.2.1.apakšaktivitātes „Natura 2000 teritoriju aizsardzības administratīvās infrastruktūras

izveide”, 3.4.1.2.2.apakšaktivitātes „Antropogēno slodzi samazinošās, izglītojošās un

informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās”, 3.4.1.3.aktivitāte „Bioloģiskās

daudzveidības saglabāšanas ex situ infrastruktūras izveide”, 3.4.1.4.aktivitāte „Vēsturiski

piesārņoto vietu sanācija” un 3.4.1.6.aktivitāte „Vides monitoringa un kontroles sistēmas

attīstība” kritērijus virzīt apstiprināšanai uzraudzības komitejā ar šādu galveno nosacījumu:

atbildīgā iestāde iekļaus projekta efektivitāti vērtējošu kritēriju, kas būtu balstīts uz izmaksu –

ieguvumu analīzi.

Papildus D.Grūberte lūdz redakcionāli precizēt šajos kritēriju komplektos jaunizveidoto

kritēriju par projekta efektivitātes vērtēšanu.



3.4.2.1.1.apakšaktivitātei „Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšana,

atjaunošana un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai”.


3.4.2.1.2.apakšaktivitātes „Nacionālas nozīmes velotūrisma produktu attīstība” projektu

iesniegumu vērtēšanas kritērijus virzīt apstiprināšanai uzraudzības komitejā ar šādu galveno

nosacījumu: atbildīgā iestāde precizēs kvalitātes kritērijus Nr.3., 4., iekļaus papildus kritēriju,

lai nodrošinātu horizontālo prioritāti “Ilgtspējīga attīstība” šādā redakcijā: “Projektā

paredzētas specifiskas aktivitātes negatīvas ietekmes uz vidi novēršanai vai samazināšanai”;

atbildīgā iestāde svītros kvalitātes kritēriju Nr.6.



3.4.2.2.apakšaktivitātei „Tūrisma informācijas sistēmas attīstība”.

D.Grūberte informē, ka ERAF/KF apakškomitejas sēdē netika panākta vienošanās

3.4.3.1.aktivitātes ”Nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālu centru izveide”

projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus virzīt apstiprināšanai uzraudzības komitejā, bet tā kā

Kultūras ministrija uz uzraudzības komitejas sēdi ir sagatavojusi precizētu kritēriju

komplektu, D.Grūberte piedāvā to izskatīt.

D.Grūberte informē par galvenajiem precizējumiem un papildinājumiem, ko ir veikusi

Kultūras ministrija attiecībā uz šo kritēriju komplektu: ir izveidots kritērijs izmaksu –

ieguvumu analīzes rezultātā aprēķinātā projekta ekonomiskā ienesīguma norma, ir precizēti

vairāki kritēriji, piemēram, par nepieciešamo objekta attīstības stratēģiskā plāna ilgumu, kur

minimālā robeţa ir noteikta 5 gadi, kā arī ir precizēts kritērijs kvalitātes kritērijs Nr.1.1.6., kur

minimālā robeţa ir būtiski palielināta.

D.Grūberte informē par vadošās iestādes iebildumiem attiecībā uz precizēto kritēriju

komplekta redakciju: nav iekļauts kritērijs, kas būtu tiešā veidā vērsts uz darbības programmā


noteiktā aktivitātes mērķa sasniegšanu; attiecībā uz projekta iesniedzēja atbilstības kritēriju,

kurš nosaka, ka pašvaldības administratīvais centrs no cita administratīvā centra, kurā ir vai ir

plānots daudzfunkcionālais centrs, ir vismaz 100 km attālumā – vadošā iestāde šo kritēriju

uzskata par tādu, pēc kura nav iespējams viennozīmīgi atlasīt potenciālos projektu

iesniedzējus, kurus atbildīgajai iestādei uzaicināt iesniegt projekta iesniegumu.

I.Elste atbildot uz vadošās iestādes sniegtajiem komentāriem, informē, ka projekta iesniedzēja

atbilstības kritērijs par administratīvā centra attālumu vismaz 100km tiks svītrots. Tiks

pievienots arī kritērijs par reģiona pievilcības paaugstināšanas novērtējumu.

A.Ūbelis izsaka šaubas par to, vai, ja tiks svītrots projekta iesniedzēja atbilstības kritērijs

attiecībā uz administratīvā centra distanci vismaz 100km attālumā, tiks izveidots cits kritērijs,

kas dos iespēju noteikt šo centru izvietojumu teritorijā un piebilst, ka projekta iesniedzējam

jābūt skaidram, kādus kritērijus ņem vērā konkrētajā gadījumā, it īpaši, ja ir ierobeţota

projektu atlase.

D.Grūberte informē, ka ERAF/KF apakškomitejas sēdē netika panākta vienošanās

3.4.3.2.aktivitātes „Sociālekonomiski nozīmīgu kultūras mantojuma objektu atjaunošana”

projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus virzīt apstiprināšanai uzraudzības komitejā, bet tā kā

Kultūras ministrija uz uzraudzības komitejas sēdi ir sagatavojusi precizētu kritēriju

komplektu, D.Grūberte piedāvā to izskatīt.

D.Grūberte informē par galvenajiem precizējumiem un papildinājumiem, ko ir veikusi

Kultūras ministrija attiecībā uz šo kritēriju komplektu: precizēts kritērijs par nepieciešamo

objekta attīstības stratēģiskā plāna ilgumu, kur minimālā robeţa ir noteikta 5 gadi,

redakcionāli ir uzlaboti kritēriji par darba vietu skaitu, būvniecības projekta gatavību un

riskiem, kā arī ir izveidots kritērijs attiecībā uz projekta efektivitātes novērtējumu.

D.Grūberte informē par vadošās iestādes iebildumiem attiecībā uz precizēto kritēriju

komplekta redakciju: nav iekļauts kritērijs, kas vērtētu ar šīs aktivitātes mērķa atbalstīt

kultūras objektus, lai paaugstinātu ekonomisko un inovatīvo izmantošanu, sasniegšanu; nav

iekļauts kritērijs, kas būtu saskaņā ar darbības programmā noteikto, ka katrā plānošanas

reģionā var tikt atbalstīti vismaz 2 projekti; tehniski precizējumi attiecībā uz IRR vērtību;

projekta atbilstības kritērijā Nr.2.1.2 minētais projekta mērķis neatbilst darbības programmā

noteiktajam aktivitātes mērķim; attiecībā uz projekta iesniedzēja atbilstības kritērijiem nav

nosakāms, kā ierobeţotas atlases gadījumā tiek sašaurināts projekta iesniedzēju loks, kuriem

tiek nosūtīts uzaicinājums; kā arī vadošajai iestādei ir komentāri par tehniskiem

precizējumiem attiecībā uz administratīvajiem kritērijiem.

V.Krievāns lūdz papildināt šo projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplektu ar kritēriju

attiecībā uz horizontālo prioritāti “Informācijas sabiedrība”.

K.Godiņš lūdz precizēt projekta kvalitātes kritēriju Nr.1.1.3., kur norādīt, ka tur minētais

attīstības stratēģijas plāns ir spēkā esošs un attiecībā uz kvalitātes kritēriju Nr.1.1.6. informēt,

kā būvniecības projektos tiks nodrošināta partneru iesaiste.

I.Elste informē, ka ņem vērā vadošās iestādes un ĪUM elektroniskās pārvaldes lietās

komentārus un attiecīgi precizēs kritēriju komplektu. I.Elste piekrīt arī precizēt projekta

kvalitātes kritērijus Nr.1.1.3. un Nr.1.1.6. atbilstoši K.Godiņa izteiktajiem komentāriem.


K.Krasovska iebilst pret veidu, kā tiek apstiprināti Kultūras ministrijas pārziņā esošie kritēriju

komplekti attiecībā uz 3.4.3.pasākumu “Kultūrvides sociālekonomiskā ietekme” un lūdz

3.4.3.1.aktivitātes ”Nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālu centru izveide”,

3.4.3.2.aktivitātes „Sociālekonomiski nozīmīgu kultūras mantojuma objektu atjaunošana” un

3.4.3.3. „Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un

to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā” projektu iesniegumu vērtēšanas

kritēriju komplektus virzīt apstiprināšanai uzraudzības komitejā rakstiskās procedūras veidā.


„Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” projektu iesniegumu vērtēšanas

kritērijus virzīt apstiprināšanai uzraudzības komitejā ar šādiem galvenajiem nosacījumiem:

atbildīgā iestāde precizēs kritēriju Nr.12 un izslēgs kritērijus Nr.7., 8.

D.Grūberte informē, ka vadošā iestāde uzskata, ka kritērijā Nr.18 minētais termiņš 2015.gada

31.decembris ir par garu un piedāvā noteikt 2015.gada 31.augustu.

E.Valantis piekrīt vadošās iestādes ierosinājumam un Ekonomikas ministrija attiecīgi precizēs

kritēriju komplektu.

I.Kramiņa norāda, ka šajā kritēriju komplektā nav iekļauts nosacījums par 5 gadu

īpašumtiesību maiņas aizliegumu pēc projekta beigām un uzskata, ka, interpretējot ES tiesību

aktu prasības, tam būtu jābūt iestrādātam.

A.Ūbelis informē, ka Ekonomikas ministrija vērsīsies Eiropas Komisijā ar vēstuli un lūgs

precīzāku šī jautājuma interpretāciju un piemērošanu konkrētajā gadījumā.


apstiprināšanai uzraudzības komitejā kritērijus 3.4.4.2.aktivitātei „Sociālo dzīvojamo māju

siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”.

5.prioritāte "Vides infrastruktūras un videi draudzīgas enerģētikas veidošana"

L.Briede informē, ka ERAF/KF apakškomitejas sēdē panākta vienošanās 3.5.1.1. aktivitātes

„Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijas ar cilvēku ekvivalentu lielāku par

2000” kritērijus virzīt apstiprināšanai uzraudzības komitejā ar šādiem galvenajiem

nosacījumiem: atbildīgā iestāde svītros kvalitātes kritērijus Nr.3., 4. un to vietā iekļaus 4

jaunus kritērijus attiecībā uz riska izvērtējumu, alternatīvu analīzi, izmaksu efektivitāti un

projekta rezultātu ilgtspēju, precizēs kvalitātes kritēriju Nr.5., kur iedzīvotāju skaits jāattiecina

pret attiecināmajām izmaksām, kā arī veiks redakcionālus precizējumus kritēriju komplektā.

L.Briede vērš uzmanību, ka vadošā iestāde saskata risku gadījumā, kad projekta iesniedzējs ir

nomnieks, kā rezultātā līdzekļi tiks ieguldīti infrastruktūrā, kas nav finansējuma saņēmēja

īpašumā.

L.Briede informē, ka ERAF/KF apakškomitejas sēdē panākta vienošanās

3.5.1.2.1.apakšaktivitātes „Normatīvo aktu prasībām neatbilstošo izgāztuvju rekultivācija”

kritērijus virzīt apstiprināšanai uzraudzības komitejā ar šādiem galvenajiem nosacījumiem:

atbildīgā iestāde papildinās projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus ar jaunu kvalitātes

kritēriju, kas vērtē izmaksu efektivitāti, kur iedzīvotāju skaits jāattiecina pret attiecināmajām

izmaksām, kā arī veiks redakcionālus precizējumus kritēriju komplektā.


L.Briede informē, ka ERAF/KF apakškomitejas sēdē panākta vienošanās

3.5.1.2.2.apakšaktivitātes „Reģionālo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība” kritērijus


iestāde papildinās projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus ar četriem jauniem kvalitātes

kritērijiem attiecībā uz riska izvērtējumu, alternatīvu analīzi, izmaksu efektivitāti, kurā

iedzīvotāju skaits jāattiecina pret attiecināmajām izmaksām, un projekta rezultātu ilgtspēju, kā

arī veiks redakcionālus precizējumus kritēriju komplektā.


„Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai” kritērijus virzīt


dzēsīs projekta atbilstības kritērijus Nr.16., 17., kā arī precizēs projekta atbilstības kritēriju

Nr.14., izsakot to šādā redakcijā: „Pieprasītais finansējuma apmērs ir aprēķināts pareizi,

saskaņā ar Regulas 1083/2006 55.panta 2.punktu un tas atbilst aktivitātē noteiktajam

apmēram”.


„Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība” kritērijus


iestāde dzēsīs projekta atbilstības kritērijus Nr.15., 16., kā arī precizēs projekta atbilstības

kritēriju Nr.13., izsakot to šādā redakcijā: „Pieprasītais finansējuma apmērs ir aprēķināts

pareizi, saskaņā ar Regulas 1083/2006 55.panta 2.punktu un tas atbilst aktivitātē noteiktajam

apmēram”.


„Daugavas hidroelektrostaciju aizsprostu pārgāţņu rekonstrukcija” kritērijus virzīt


precizēs projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplektu, dzēšot projekta atbilstības

kritēriju Nr.10, kā arī precizēs projekta atbilstības kritēriju Nr.8 šādā redakcijā: „Pieprasītais

finansējuma apmērs ir aprēķināts pareizi, saskaņā ar Regulas 1083/2006 55.panta 2.punktu un

tas atbilst aktivitātē noteiktajam apmēram”.

6.prioritāte "Policentriska attīstība"


„Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts

attīstībai” projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus virzīt apstiprināšanai uzraudzības

komitejā ar šādiem galvenajiem nosacījumiem: atbildīgā iestāde precizēs projekta kvalitātes

kritēriju Nr.8 attiecībā uz izmaksu – ieguvumu analīzi, projekta atbilstības kritēriju Nr.15

izsakot to šādā redakcijā: „Projekta iesniegumā plānotās aktivitātes nepārklājas ar darbībām,

kuras var tikt finansētas citu ES fondu aktivitāšu ietvaros”, kritēriju komplekts tiks papildināts

ar kritēriju par horizontālo prioritāti “Informācijas sabiedrība” un precizēts projekta atbilstības

kritēriju Nr.19 attiecībā uz valsts atbalstu, kā arī tiks veikti redakcionāli precizējumi kritēriju

komplektā.


„Rīgas pilsētas ilgtspējīga attīstība” projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus virzīt


precizēs kritēriju attiecībā uz izmaksu – ieguvumu analīzi un projekta atbilstības kritēriju

Nr.16 izsakot to šādā redakcijā: „Projekta iesniegumā plānotās aktivitātes nepārklājas ar


darbībām, kuras var tikt finansētas citu ES fondu aktivitāšu ietvaros”, kā arī veiks

redakcionālus precizējumus kritēriju komplektā.

A.Ūbelis aicina izskatīt tehniskās palīdzības darbības programmu projektu iesniegumu

vērtēšanas kritēriju komplektus.

G.Auders informē, ka ERAF/KF apakškomitejas sēdē panākta vienošanās virzīt

apstiprināšanai uzraudzības komitejā kritērijus 1.6.1.1.aktivitātei „Programmas vadības un

atbalsta funkciju nodrošināšana”, 2.4.1.1.aktivitātei „Programmas vadības un atbalsta funkciju

nodrošināšana”, 3.7.1.1.aktivitātei „Programmas vadības un atbalsta funkciju nodrošināšana”

un 3.8.1.1.aktivitātei „Programmas vadības un atbalsta funkciju nodrošināšana”.

Nolemj:

1. Apstiprināt projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplektus šādām darbības

programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma aktivitātēm un

apakšaktivitātēm:

1.1. aktivitātei 1.1.1.1.„Zinātnes un inovāciju politikas veidošanas un

administratīvās kapacitātes stiprināšana"(skat. 17.pielikumā);

1.2. aktivitātei 1.1.1.2.„Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” (skat.

18.pielikumā);

1.3. apakšaktivitātei 1.1.2.1.1.„Atbalsts maģistra studiju programmu

īstenošanai” (skat. 19.pielikumā);

1.4. apakšaktivitātei 1.1.2.1.2.„Atbalsts doktora studiju programmu

īstenošanai” (skat. 20.pielikumā);

1.5. apakšaktivitātes 1.2.1.1.4.„Sākotnējās profesionālās izglītības

pievilcības veicināšana”(skat. 21.pielikumā);

1.6. apakšaktivitātei 1.2.1.2.1.„Vispārējās vidējās izglītības satura reforma,

mācību priekšmetu, metodikas un mācību sasniegumu vērtēšanas

sistēmas uzlabošana” (skat. 22.pielikumā);

1.7. apakšaktivitātei 1.2.1.2.2.„Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu

nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” (skat. 23.pielikumā);

1.8. apakšaktivitātei 1.2.2.1.1.„Atbalsts Mūţizglītības politikas

pamatnostādņu īstenošanai” (skat. 24.pielikumā);

1.9. apakšaktivitātes 1.2.2.2.2.„Profesionālās orientācijas un karjeras

izglītības pieejamības palielināšana jauniešiem, profesionāli orientētās

izglītības attīstība” (skat. 25.pielikumā);

1.10. apakšaktivitātes 1.2.2.4.2.„Atbalsta pasākumu īstenošana jauniešu

sociālās atstumtības riska mazināšanai un jauniešu ar funkcionālajiem

traucējumiem integrācijai izglītībā” (skat. 26.pielikumā);

1.11. apakšaktivitātei 1.3.1.1.1.„Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu

konkurētspējas veicināšanai - atbalsts partnerībās organizētajām

apmācībām” (skat. 27.pielikumā);

1.12. apakšaktivitātei 1.3.1.1.3.„Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība”

(skat. 28.pielikumā);

1.13. apakšaktivitātei 1.3.1.1.4.„Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu

konkurētspējas veicināšanai – atbalsts komersantu individuāli

organizētām apmācībām” (skat. 29.pielikumā);


1.14. apakšaktivitātei 1.3.1.2.1.”Atbalsts apmācībām un konsultācijām

pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai” (skat.

30.pielikumā);

1.15. apakšaktivitātei 1.3.1.3.1.„Darba attiecību un darba drošības normatīvo

aktu uzraudzības pilnveidošana” (skat. 31.pielikumā);

1.16. apakšaktivitātei 1.3.1.3.2.„Darba attiecību un darba drošības normatīvo

aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” (skat.

32.pielikumā);

1.17. aktivitātei 1.3.1.4.„Kapacitātes stiprināšana darba tirgus institūcijām”


1.18. aktivitātei 1.3.1.9.„Augstas kvalifikācijas darbinieku piesaiste” (skat.

34.pielikumā);

1.19. aktivitātei 1.3.2.1. „Veselības uzlabošana darbavietā, veicinot

ilgtspējīgu nodarbinātību” (skat. 35.pielikumā);

1.20. aktivitātei 1.3.2.3. „Veselības aprūpes un veicināšanas procesā iesaistīto

institūciju personāla kompetences, prasmju un iemaņu līmeņa

paaugstināšana” (skat.36.pielikumā);

1.21. apakšaktivitātei 1.4.1.1.2.„Atbalstītās nodarbinātības pasākumi

mērķgrupu bezdarbniekiem” (skat. 37.pielikumā);

1.22. apakšaktivitātei 1.4.1.2.2. „Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu

attīstība personām ar redzes un dzirdes traucējumiem” (skat.

38.pielikumā);

1.23. apakšaktivitātei 1.4.1.2.3. "Sociālo pakalpojumu sistēmas attīstības

plānošana reģionos" (skat. 39.pielikumā);

1.24. apakšaktivitātes 1.5.1.1.1.„Politikas veidošanas, ieviešanas un tās

ietekmes izvērtēšanas pilnveidošana” (skat. 40.pielikumā);

1.25. apakšaktivitātes 1.5.1.1.2.„Politikas pētījumu veikšana” (skat.

41.pielikumā);

1.26. aktivitātes 1.5.1.2.„Administratīvo šķēršļu samazināšana un publisko

pakalpojumu kvalitātes uzlabošana"(skat. 42.pielikumā);

1.27. apakšaktivitātes 1.5.1.3.1.„Kvalitātes vadības sistēmas izveide un

ieviešana” (skat. 43.pielikumā);

1.28. apakšaktivitātes 1.5.1.3.2.„Publisko pakalpojumu kvalitātes

paaugstināšana valsts, reģionālā un vietējā līmenī"(skat. 44.pielikumā);

1.29. aktivitātes 1.5.2.1.„Publiskās pārvaldes cilvēkresursu plānošanas un

vadības sistēmas attīstība"(skat. 45.pielikumā);

1.30. apakšaktivitātes 1.5.2.2.1.„Sociālo partneru administratīvās kapacitātes

stiprināšana"(skat. 46.pielikumā);

1.31. apakšaktivitātes 1.5.2.2.2.„NVO administratīvās kapacitātes

stiprināšana"(skat. 47.pielikumā);

1.32. apakšaktivitātes 1.5.2.2.3.„Atbalsts NVO un pašvaldībām kapacitātes

stiprināšanā ES struktūrfondu finansēto pasākumu ieviešanā"(skat.

48.pielikumā);

1.33. aktivitātes 1.5.3.1.„Speciālistu piesaiste plānošanas reģioniem, pilsētām

un novadiem” (skat. 49.pielikumā);

1.34. aktivitātes 1.5.3.2.„Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības

plānošanas kapacitātes paaugstināšana” (skat. 50.pielikumā).

2. Apstiprināt projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplektus šādām darbības

programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma aktivitātēm un



2.1. aktivitātei 2.1.1.1.„Atbalsts zinātnei un pētniecībai” (skat.

51.pielikumā);

2.2. aktivitātei 2.1.1.2.„Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē

un tehnoloģijās” (skat. 52.pielikumā);

2.3. apakšaktivitātei 2.1.1.3.1.„Zinātnes infrastruktūras attīstība” (skat.

53.pielikumā);

2.4. apakšaktivitātei 2.1.2.1.1.„Kompetences centri” ar nosacījumu (skat.

54.pielikumā);

2.5. apakšaktivitātei 2.1.2.1.2. „Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkti”(skat.

55.pielikumā);

2.6. apakšaktivitātei 2.1.2.2.1.„Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde”


2.7. apakšaktivitātei 2.1.2.2.2.„Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju

ieviešanai raţošanā” (skat. 57.pielikumā);

2.8. apakšaktivitātei 2.1.2.2.3.„Atbalsts rūpnieciskā īpašuma tiesību

nostiprināšanai” (skat. 58.pielikumā);

2.9. aktivitātei 2.2.1.1.„Ieguldījumu fonds investīcijām garantijās,

paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita veida

finanšu instrumentos"(skat. 59.pielikumā);

2.10. apakšaktivitātei 2.2.1.2.2.„Vērtspapīru birţa MVK” (skat.

60.pielikumā);

2.11. apakšaktivitātei 2.3.1.1.1.”Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings”


2.12. aktivitātei 2.3.2.2.„Atbalsts ieguldījumiem mikro un mazo komersantu

attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās (ĪĀT)" (skat. 62.pielikumā);

3. Atlikt projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplekta apstiprināšanu šādai

darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma apakšaktivitātei

2.3.1.1.2.„Ārējo tirgu apgūšana - nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana”.

4. Apstiprināt projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplektus šādām trešās darbības

programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma aktivitātēm un


4.1. aktivitātei 3.1.1.1.„Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras

uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai” (skat.

63.pielikumā);

4.2. apakšaktivitātei 3.1.2.1.1.”Augstākās izglītības iestāţu telpu un iekārtu

modernizēšana studiju programmu kvalitātes uzlabošanai, tajā skaitā,

nodrošinot izglītības programmu apgūšanas iespējas arī personām ar

funkcionāliem traucējumiem” ar nosacījumu (skat. 64.pielikumā);

4.3. aktivitātei 3.1.3.1.„Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas

materiālās bāzes nodrošināšana” (skat. 65.pielikumā);

4.4. apakšaktivitātei 3.1.3.3.2.”Vispārējās izglītības iestāţu infrastruktūras

uzlabošana izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem” (skat.

66.pielikumā);

4.5. apakšaktivitātei 3.1.4.1.3.”Infrastruktūras pilnveidošana sociālās

rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai personām ar redzes un dzirdes

traucējumiem” (skat. 67.pielikumā);

4.6. aktivitātei 3.1.4.2.„Darba tirgus institūciju infrastruktūras

pilnveidošana” (skat. 68.pielikumā);


4.7. aktivitātei 3.1.4.3.”Pirmskolas izglītības iestāţu infrastruktūras attīstība

nacionālās un reģionālās attīstības centros” ar nosacījumu (skat.

69.pielikumā);

4.8. aktivitātei 3.1.4.4.”Atbalsts alternatīvās aprūpes pakalpojumu

pieejamības attīstībai” (skat. 70.pielikumā);

4.9. aktivitātei 3.1.5.2.”Neatliekamas medicīniskās palīdzības attīstība”


4.10. apakšaktivitātei 3.1.5.3.2.„Onkoloģijas slimnieku radioterapijas

ārstēšanas attīstība” (skat. 72.pielikumā);

4.11. aktivitātei 3.2.1.1.” Valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana”


4.12. aktivitātei 3.2.1.2.”Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās” (skat.

74.pielikumā);

4.13. apakšaktivitātei 3.2.1.3.1.”Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās

vietās ārpus Rīgas” (skat. 75.pielikumā);

4.14. apakšaktivitātei 3.2.2.1.1.„Informācijas sistēmu un elektronisko

pakalpojumu attīstība” (skat. 76.pielikumā);

4.15. apakšaktivitātei 3.2.2.1.2.„Izglītības iestāţu informatizācija” (skat.

77.pielikumā);

4.16. aktivitātei 3.3.1.1.”TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi” (skat.

78.pielikumā);

4.17. aktivitātei 3.3.1.2.”TEN-T dzelzceļa posmu rekonstrukcija un attīstība

(Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora infrastruktūras attīstība un Rail

Baltica)” (skat. 79.pielikumā);

4.18. aktivitātei 3.3.1.3.”Lielo ostu infrastruktūras attīstība "Jūras maģistrāļu"

ietvaros”’ (skat. 80.pielikumā);

4.19. aktivitātei 3.3.1.5.”Infrastruktūras uzlabojumi sasaistei ar TEN-T”


4.20. aktivitātei 3.4.1.1.”Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība

apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000” ar nosacījumu (skat.

82.pielikumā);

4.21. apakšaktivitātei 3.4.1.2.1. “Natura 2000 teritoriju aizsardzības

administratīvās infrastruktūras izveide” ar nosacījumu (skat.

83.pielikumā);

4.22. apakšaktivitātei 3.4.1.2.2.”Antropogēno slodzi samazinošās,

izglītojošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000

teritorijās” ar nosacījumu (skat. 84.pielikumā);

4.23. aktivitātei 3.4.1.3.”Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ

infrastruktūras izveide” ar nosacījumu (skat. 85.pielikumā);

4.24. aktivitātei 3.4.1.4.”Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” ar nosacījumu


4.25. aktivitātei 3.4.1.6.”Vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība” ar

nosacījumu (skat. 87.pielikumā);

4.26. apakšaktivitātei 3.4.2.1.1.„Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu

saglabāšana, atjaunošana un infrastruktūras pielāgošana tūrisma

produkta attīstībai” (skat. 88.pielikumā) ;

4.27. apakšaktivitātei 3.4.2.1.2.”Nacionālas nozīmes velotūrisma produktu

attīstība” (skat. 89.pielikumā);

4.28. apakšaktivitātei 3.4.2.2.„Tūrisma informācijas sistēmas attīstība” (skat.

90.pielikumā);


4.29. aktivitātei 3.4.4.1.”Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas

pasākumi” ar nosacījumu (skat. 91.pielikumā);

4.30. aktivitātei 3.4.4.2.”Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības

uzlabošanas pasākumi” (skat. 92.pielikumā);

4.31. aktivitātei 3.5.1.1.”Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība

aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000” (skat.

93.pielikumā);

4.32. apakšaktivitātei 3.5.1.2.1.”Normatīvo aktu prasībām neatbilstošo

izgāztuvju rekultivācija” (skat. 94.pielikumā);

4.33. apakšaktivitātei 3.5.1.2.2.”Reģionālo atkritumu apsaimniekošanas

sistēmu attīstība” (skat. 95.pielikumā);

4.34. aktivitātei 3.5.2.1.”Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu

efektivitātes paaugstināšanai” (skat. 96.pielikumā);

4.35. aktivitātei 3.5.2.2.”Atjaunojamo energoresursu izmantojošu

koģenerācijas elektrostaciju attīstība” (skat. 97.pielikumā);

4.36. aktivitātei 3.5.2.4.„Daugavas hidroelektrostaciju aizsprostu pārgāţņu

rekonstrukcija” (skat. 98.pielikumā);

4.37. aktivitātei 3.6.1.1.”Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru

izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai” (skat.

99.pielikumā);

4.38. aktivitātei 3.6.1.2.”Rīgas pilsētas ilgtspējīga attīstība” (skat.

100.pielikumā).

5. Atlikt projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplektu apstiprināšanu šādām

darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma aktivitātēm un


5.1. aktivitātei 3.4.3.1.”Nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālu

centru izveide”;

5.2. aktivitātei 3.4.3.2.”Sociālekonomiski nozīmīgu kultūras mantojuma

objektu atjaunošana”;

5.3. aktivitātei 3.4.3.3.” Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem

kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla

efektīvā izmantošanā”.

6. Apstiprināt pirmās darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība”, otrās

darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” un trešās darbības programmas

„Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājumu Tehniskās palīdzības projektu

iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplektus (skat. 101.pielikumā).

Sēdes noslēgums: 17:00

Pielikumā:

1. 2007.gada 8.novembra uzraudzības komitejas sēdes protokols uz 24 lp.;

2. Eiropas Reģionālās attīstības un Kohēzijas fonda apakškomitejas reglaments uz 5 lp.,

Eiropas Sociālā fonda apakškomitejas reglaments uz 5 lp., Uzraudzības komitejas

reglaments uz 10 lp.;

3. Prezentācija „Horizontālā prioritāte „Vienlīdzīgas iespējas”” uz 15 slaidiem;


4. Prezentācija „Ieteikumi par horizontālās prioritātes “Makroekonomiskā stabilitāte”

ievērošanu ES fondu projektu iesniegumu atlasē un īstenošanā” uz 14 slaidiem;

5. Prezentācija „Metodika horizontālo prioritāšu “Teritoriju līdzsvarota attīstība” un “Rīgas

starptautiskā konkurētspēja” īstenošanai” uz 16 slaidiem;

6. Prezentācija „Valsts stratēģiskā ietvardokumenta horizontālās prioritātes – ilgtspējīga

attīstība (IA) – īstenošana, realizējot ES fondu finansētās aktivitātes/apakšaktivitātes” uz

15 slaidiem;

7. Prezentācija „Ieteikumi par horizontālās prioritātes “Informācijas sabiedrība” ievērošanu

ES fondu projektu iesniegumu atlasē un vērtēšanā” uz 12 slaidiem;

8. Darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājums uz 143 lp.;

9. Darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājums uz 49 lp.;

10. Prezentācija „ES fondu izvērtēšanas plāna izskatīšana un saskaņošana” uz 12 slaidiem;

11. ES fondu izvērtēšanas plāns uz 26 lp.;

12. ES fondu komunikācijas stratēģiju 2007. – 2015.gadam uz 54 lp.;

13. Prezentācija „Eiropas Savienības fondu intervences demarkācija” uz 11 slaidiem;

14. Prezentācija „Rīgas un Pierīgas mobilitātes plāna sagatavošanas gaita” uz 12 slaidiem;

15. Prezentācija „Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu atlases, tai skaitā,

vērtēšanas kritēriju izstrādes, metodika” uz 10 slaidiem;

16. ES fondu projektu iesniegumu atlases, tai skaitā vērtēšanas kritēriju metodika 2007. –

2013.gada plānošanas periodā uz 16 lp.;

17. Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji darbības programmas

„Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.1.prioritātes „Augstākā izglītība un

zinātne” 1.1.1.pasākuma „Zinātnes un pētniecības potenciāla attīstība” aktivitātei

1.1.1.1.„Zinātnes un inovāciju politikas veidošanas un administratīvās kapacitātes

stiprināšana” uz 4 lp.;



zinātne” 1.1.1.pasākuma „Zinātnes un pētniecības potenciāla attīstība” aktivitātei

1.1.1.2.„Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” uz 4 lp.;



zinātne” 1.1.2.pasākuma "Augstākās izglītības attīstība" apakšaktivitātei 1.1.2.1.1.

"Atbalsts maģistra studiju programmu īstenošanai" uz 5 lp.;



zinātne” 1.1.2.pasākuma "Augstākās izglītības attīstība" apakšaktivitātei 1.1.2.1.2.

"Atbalsts maģistra studiju programmu īstenošanai" uz 5 lp.;


„Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.prioritātes „Izglītība un prasmes”

1.2.1.pasākuma „Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība” apakšaktivitātei

1.2.1.1.4.„Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana” uz 3 lp.;



„Cilvēkresursi un nodarbinātība” 1.2.prioritātes „Izglītība un prasmes” 1.2.1.pasākuma

„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība” apakšaktivitātei

1.2.1.2.1.„Vispārējās vidējās izglītības satura reforma, mācību priekšmetu, metodikas un

mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas uzlabošana” uz 4 lp.;



1.2.1.pasākuma „Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība” apakšaktivitātei

1.2.1.2.2.„Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību

priekšmetos” uz 4 lp.;



1.2.2.pasākuma „Mūţizglītības attīstība un izglītībā un mūţizglītībā iesaistīto institūciju

rīcībspējas un sadarbības uzlabošana” apakšaktivitātei 1.2.2.1.1.„Atbalsts mūţizglītības

politikas pamatnostādņu īstenošanai” uz 4 lp.;




rīcībspējas un sadarbības uzlabošana” apakšaktivitātei 1.2.2.2.2.„Profesionālās

orientācijas un karjeras izglītības pieejamības palielināšana jauniešiem, profesionāli

orientētās izglītības attīstība” uz 4 lp.;




rīcībspējas un sadarbības uzlabošana” apakšaktivitātei 1.2.2.4.2.„Atbalsta pasākumu

īstenošana jauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai un jauniešu ar

funkcionālajiem traucējumiem integrācijai izglītībā” uz 4 lp.;


„Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.3.prioritātes „Nodarbinātības

veicināšana un veselība darbā” 1.3.1.pasākuma „Nodarbinātība” apakšaktivitātei

1.3.1.1.1.„Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai –

atbalsts partnerībās organizētām apmācībām” uz 6 lp.;




1.3.1.1.3.„Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība” uz 7 lp.;




1.3.1.1.4.„Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai -

atbalsts komersantu individuāli organizētām apmācībām” uz 6 lp.;




1.3.1.2.1."Atbalsts apmācībām un konsultācijām pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības

uzsākšanai" uz 6 lp.;





1.3.1.3.1.”Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu uzraudzības pilnveidošana”

uz 6 lp.;




1.3.1.3.2.„Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana

nozarēs un uzņēmumos” uz 7 lp.;



veicināšana un veselība darbā” 1.3.1.pasākuma „Nodarbinātība” aktivitātei

1.3.1.4.„Kapacitātes stiprināšana darba tirgus institūcijām” uz 7 lp.;



veicināšana un veselība darbā” 1.3.1.pasākuma „Nodarbinātība” aktivitātei

1.3.1.9.„Augstas kvalifikācijas darbinieku piesaiste” uz 4 lp.;



veicināšana un veselība darbā” 1.3.2.pasākuma „Veselība darbā” aktivitātei

1.3.2.1."Veselības uzlabošana darbavietā, veicinot ilgtspējīgu nodarbinātību" uz 6 lp.;



veicināšana un veselība darbā” 1.3.2.pasākuma „Veselība darbā” aktivitātei

1.3.2.3"Veselības aprūpes un veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla

kompetences, prasmju un iemaņu līmeņa paaugstināšana" uz 6 lp.;


„Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.4.prioritātes „Sociālās iekļaušanas

veicināšana” 1.4.1.pasākuma „Sociālā iekļaušana” apakšaktivitātei 1.4.1.1.2.„Atbalstītās

nodarbinātības pasākumi mērķgrupu bezdarbniekiem” uz 8 lp.;



veicināšana” 1.4.1.pasākuma „Sociālā iekļaušana” apakšaktivitātei 1.4.1.2.2. "Sociālās

rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes un dzirdes traucējumiem" uz 9

lp.;



veicināšana” 1.4.1.pasākuma „Sociālā iekļaušana” apakšaktivitātei 1.4.1.2.3. "Sociālo

pakalpojumu sistēmas attīstības plānošana reģionos" uz 7 lp.;


„Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.5.prioritātes „Administratīvās

kapacitātes stiprināšana” 1.5.1.pasākuma „Labāka regulējuma politika” apakšaktivitātei

1.5.1.1.1.„Politikas veidošanas, ieviešanas un tās ietekmes izvērtēšanas pilnveidošana”

uz 4 lp.;





1.5.1.1.2.„Politikas pētījumu veikšana” uz 2 lp.;



kapacitātes stiprināšana” 1.5.1.pasākuma „Labāka regulējuma politika” aktivitātei

1.5.1.2.„Administratīvo šķēršļu samazināšana un publisko pakalpojumu kvalitātes

uzlabošana” uz 4 lp.;




1.5.1.3.1„Kvalitātes vadības sistēmas izveide un ieviešana” uz 4 lp.;




1.5.1.3.2.„Publisko pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana valsts, reģionālā un vietējā

līmenī” uz 4 lp.;



kapacitātes stiprināšana” 1.5.2.pasākuma „Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana”

aktivitātei 1.5.2.1.„Publiskās pārvaldes cilvēkresursu plānošanas un vadības sistēmas

attīstība” uz 4 lp.;




apakšaktivitātei 1.5.2.2.1. „Sociālo partneru administratīvās kapacitātes stiprināšana” uz

4 lp.;




apakšaktivitātei 1.5.2.2.2.„NVO administratīvās kapacitātes stiprināšana” uz 4 lp.;




apakšaktivitātei 1.5.2.2.3.„Atbalsts NVO un pašvaldībām kapacitātes stiprināšanā ES

struktūrfondu finansēto pasākumu ieviešanā” uz 4 lp.;



kapacitātes stiprināšana” 1.5.3.pasākuma „Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību

administratīvās un attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšana” aktivitātei

1.5.3.1.„Speciālistu piesaiste plānošanas reģioniem, pilsētām un novadiem” uz 5 lp.;



kapacitātes stiprināšana” 1.5.3.pasākuma „Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību

administratīvās un attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšana” aktivitātei


1.5.3.2.„Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes

paaugstināšana” uz 6 lp.;


„Uzņēmējdarbības un inovācijas” papildinājuma 2.1.prioritātes „Zinātne un inovācijas”

2.1.1.pasākuma „Zinātne, pētniecība un attīstība” aktivitātei 2.1.1.1.„Atbalsts zinātnei

un pētniecībai” uz 5 lp.;



2.1.1.pasākuma „Zinātne, pētniecība un attīstība” aktivitātei 2.1.1.2. „Atbalsts

starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijā” uz 4 lp.;



2.1.1.pasākuma „Zinātne, pētniecība un attīstība” apakšaktivitātei 2.1.1.3.1.„Zinātnes

infrastruktūras attīstība” uz 5 lp.;



2.1.2.pasākuma „Inovācijas” apakšaktivitātei 2.1.2.1.1. „Kompetences centri” uz 8 lp.;



2.1.2.pasākuma „Inovācijas” apakšaktivitātei 2.1.2.1.2. „Tehnoloģiju pārneses

kontaktpunkti” uz 5 lp.;



2.1.2.pasākuma „Inovācijas” apakšaktivitātei 2.1.2.2.1.„Jaunu produktu un tehnoloģiju

izstrāde” uz 5 lp.;



2.1.2.pasākuma „Inovācijas” apakšaktivitātei 2.1.2.2.2. „Jaunu produktu un tehnoloģiju

izstrāde – atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai raţošanā” uz 4 lp.;



2.1.2.pasākuma „Inovācijas” apakšaktivitātei 2.1.2.2.3.„Jaunu produktu un tehnoloģiju

izstrāde – atbalsts rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai” uz 3 lp.;


„Uzņēmējdarbības un inovācijas” papildinājuma 2.2.prioritātes „Finanšu pieejamība”

2.2.1.pasākuma „Finanšu pieejamība” aktivitātei 2.2.1.1.„Ieguldījumu fonds

investīcijām garantijās, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita

veida finanšu instrumentos” uz 3 lp.;


„Uzņēmējdarbības un inovācijas” papildinājuma 2.2.prioritātes „Finanšu pieejamība”

2.2.1.pasākuma „Finanšu resursu pieejamība” apakšaktivitātei 2.2.1.2.2.„Vērtspapīru

birţa mazām un vidējām komercsabiedrībām” uz 4 lp.;


„Uzņēmējdarbības un inovācijas” papildinājuma 2.3.prioritātes „Uzņēmējdarbības

aktivitātes un konkurētspējas celšana” 2.3.1.pasākuma "Uzņēmējdarbības atbalsta


aktivitātes" apakšaktivitātei 2.3.1.1.1.”Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings” uz 6

lp.;


„Uzņēmējdarbības un inovācijas” papildinājuma 2.3.prioritātes „Uzņēmējdarbības

aktivitātes un konkurētspējas celšana” 2.3.2.pasākuma „Uzņēmējdarbības infrastruktūra

un aprīkojuma uzlabojumi” aktivitātei 2.3.2.2.„Atbalsts ieguldījumiem mikro un mazo

komersantu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās (ĪAT)” uz 4 lp.;


„Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.1.prioritātes „Infrastruktūra cilvēku

kapitāla nostiprināšanai” 3.1.1.pasākuma „Profesionālās izglītības infrastruktūra”

aktivitātei 3.1.1.1.„Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana

profesionālās izglītības programmu īstenošanai” uz 5 lp.;



kapitāla nostiprināšanai” 3.1.2.pasākuma „Augstākās izlītības infrastruktūra”

apakšaktivitātei 3.1.2.1.1 “Augstākās izglītības iestāţu telpu un iekārtu modernizēšana

studiju programmu kvalitātes uzlabošanai, tajā skaitā, nodrošinot izglītības programmu

apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem traucējumiem uz 7 lp.;



kapitāla nostiprināšanai” 3.1.3.pasākuma „Izglītības infrastruktūra vispārējo prasmju

nodrošināšanai” aktivitātei 3.1.3.1.„Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas

materiālās bāzes nodrošināšana” uz 4 lp.;



kapitāla nostiprināšanai” 3.1.3.pasākuma „Izglītības infrastruktūra vispārējo prasmju

nodrošināšanai” apakšaktivitātei 3.1.3.3.2. "Vispārējās izglītības iestāţu infrastruktūras

uzlabošana izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem" uz 4 lp.;



kapitāla nostiprināšanai” 3.1.4.pasākuma „Nodarbinātības un sociālo pakalpojumu

infrastruktūra” apakšaktivitātei 3.1.4.1.3"Infrastruktūras pilnveidošana sociālās

rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai personām ar redzes un dzirdes traucējumiem" uz

6 lp.;




infrastruktūra” aktivitātei 3.1.4.2.„Darba tirgus institūciju infrastruktūras pilnveidošana”

uz 6 lp.;




infrastruktūra” aktivitātei 3.1.4.3."Pirmskolas izglītības iestāţu infrastruktūras attīstība

nacionālās un reģionālās attīstības centros" uz 8 lp.;





infrastruktūra” aktivitātei 3.1.4.4. "Atbalsts alternatīvās aprūpes pakalpojumu

pieejamības attīstībai" uz 8 lp.;



kapitāla nostiprināšanai” 3.1.5.pasākuma „Veselības aprūpes infrastruktūra” aktivitātei

3.1.5.2."Neatliekamas medicīniskās palīdzības attīstība" uz 6 lp.;



kapitāla nostiprināšanai” 3.1.5.pasākuma „Veselības aprūpes infrastruktūra”

apakšaktivitātei 3.1.5.3.2.„Onkoloģijas slimnieku radioterapijas ārstēšanas attīstība” uz

5 lp.;


„Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.prioritātes „Teritoriju pieejamības un

sasniedzamības veicināšana” 3.2.1.pasākuma "Pieejamības un transporta sistēmas

attīstība" aktivitātei 3.2.1.1."Valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana" uz 3 lp.;




attīstība" aktivitātei 3.2.1.2."Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās" uz 4 lp.;




attīstība" apakšaktivitātei 3.2.1.3.1."Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās vietās

ārpus Rīgas" uz 4 lp.;



sasniedzamības veicināšana” 3.2.2.pasākuma „IKT Infrastruktūra un pakalpojumi”

apakšaktivitātei 3.2.2.1.1.„Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība”

uz 6 lp.;



sasniedzamības veicināšana” 3.2.2.pasākuma „IKT Infrastruktūra un pakalpojumi”

apakšaktivitātei 3.2.2.1.2.„Izglītības iestāţu informatizācija” uz 4 lp.;


„Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.3.prioritātes „Eiropas nozīmes

transporta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana" 3.3.1.pasākuma "Liela

mēroga transporta infrastruktūras uzlabojumi un attīstība" aktivitātei 3.3.1.1. "TEN-T

autoceļu tīkla uzlabojumi" uz 2 lp.;




mēroga transporta infrastruktūras uzlabojumi un attīstība" aktivitātei 3.3.1.2. "TEN-T

dzelzceļa posmu rekonstrukcija un attīstība (Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora

infrastruktūras attīstība un Rail Baltica)" uz 2 lp.;





mēroga transporta infrastruktūras uzlabojumi un attīstība" aktivitātei 3.3.1.3. "Lielo ostu

infrastruktūras attīstība "Jūras maģistrāļu" ietvaros" uz 3 lp.;




mēroga transporta infrastruktūras uzlabojumi un attīstība" aktivitātei 3.3.1.5.

"Infrastruktūras uzlabojumi sasaistei ar TEN-T" uz 2 lp.;


„Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.prioritātes „Kvalitatīvas vides dzīvei

un ekonomiskai aktivitātei nodrošināšana” 3.4.1.pasākuma „Vide” aktivitātei

3.4.1.1."Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju

skaitu līdz 2000" uz 8 lp.;



un ekonomiskai aktivitātei nodrošināšana” 3.4.1.pasākuma „Vide” apakšaktivitātei

3.4.1.2.1. “Natura 2000 teritoriju aizsardzības administratīvās infrastruktūras izveide” uz

4 lp.;



un ekonomiskai aktivitātei nodrošināšana” 3.4.1.pasākuma „Vide” apakšaktivitātei

3.4.1.2.2. “Antropogēno slodzi samazinošās, izglītojošās un informatīvās infrastruktūras

izveide Natura 2000 teritorijās” uz 6 lp.;



un ekonomiskai aktivitātei nodrošināšana” 3.4.1.pasākuma „Vide” aktivitātei 3.4.1.3.

"Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ infrastruktūras izveide" uz 6 lp.;




"Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija"

uz 5 lp.;




"Vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība"

uz 4 lp.;



un ekonomiskai aktivitātei nodrošināšana” 3.4.2.pasākuma „Tūrisms” apakšaktivitātei

3.4.2.1.1.„Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšana, atjaunošana un

infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai” uz 5 lp.;




un ekonomiskai aktivitātei nodrošināšana” 3.4.2.pasākuma „Tūrisms” apakšaktivitātei

3.4.2.1.2."Nacionālas nozīmes velotūrisma produktu attīstība" uz 4 lp.;



un ekonomiskai aktivitātei nodrošināšana” 3.4.2.pasākuma „Tūrisms” aktivitātei

3.4.2.2.„Tūrisma informācijas sistēmas attīstība” uz 3 lp.;



un ekonomiskai aktivitātei nodrošināšana” 3.4.4.pasākuma "Mājokļa

energoefektivitāte" aktivitātei 3.4.4.1. „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības

uzlabošanas pasākumi" uz 3 lp.;



un ekonomiskai aktivitātei nodrošināšana” 3.4.4.pasākuma "Mājokļa

energoefektivitāte" aktivitātei 3.4.4.2. "Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības

uzlabošanas pasākumi" uz 3 lp.;


„Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.5.prioritātes „Vides infrastruktūra un

videi draudzīgas enerģētikas veicināšana” 3.5.1. pasākuma „Vides aizsardzības

infrastruktūra” aktivitātei 3.5.1.1."Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība

aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000" uz 9 lp.;




infrastruktūra” apakšaktivitātei 3.5.1.2.1."Normatīvo aktu prasībām neatbilstošo

izgāztuvju rekultivācija" uz 5 lp.;




infrastruktūra” apakšaktivitātei 3.5.1.2.2"Reģionālo atkritumu apsaimniekošanas

sistēmu attīstība" uz 7 lp.;



videi draudzīgas enerģētikas veicināšana” 3.5.2. pasākuma „Enerģētika” aktivitātei

3.5.2.1.„Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai” uz

3 lp.;



videi draudzīgas enerģētikas veicināšana” 3.5.2.pasākuma „Enerģētika” aktivitātei

3.5.2.2.„Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība”

uz 3 lp.;



videi draudzīgas enerģētikas veicināšana” 3.5.2.pasākuma „Enerģētika” aktivitātei

3.5.2.4.„Daugavas hidroelektrostaciju aizsprostu pārgāţņu rekonstrukcija” uz 3 lp.;



„Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.6.prioritātes "Policentriska attīstība"

3.6.1.pasākuma „Atbalsts ilgtspējīgai pilsētvides un pilsētreģionu attīstībai" aktivitātei

3.6.1.1.”Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana

līdzsvarotai valsts attīstībai" uz 6 lp.;


„Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.6.prioritātes "Policentriska attīstība"

3.6.1.pasākuma „Atbalsts ilgtspējīgai pilsētvides un pilsētreģionu attīstībai" aktivitātei

3.6.1.2. "Rīgas pilsētas ilgtspējīga attīstība" uz 6 lp.;


„Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.6.prioritātes „Tehniskā palīdzība”

1.6.1.pasākuma „ Atbalsts darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība”

vadībai” aktivitātei 1.6.1.1.„Programmas vadības un atbalsta nodrošināšana”, darbības

programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.4.prioritātes „Tehniskā

palīdzība” 2.4.1.pasākuma „Atbalsts darbības programmas „Uzņēmējdarbība un

inovācijas” vadībai” aktivitātei 2.4.1.1.„Programmas vadības un atbalsta

nodrošināšana”, darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma

3.7.prioritātes „Tehniskā palīdzība ERAF ieviešanai” 3.7.1.pasākuma „atbalsts darbības

programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” vadībai” aktivitātei 3.7.1.1.„Programmas

vadības un atbalsta nodrošināšana” un 3.8.prioritātes 3.8.1.pasākuma „atbalsts Kohēzijas

fonda vadībai” aktivitātei 3.8.1.1.„Programmas vadības un atbalsta nodrošināšana” uz 3

lp.

Priekšsēdētāja vietnieks: A.Antonovs

Protokolēja: K.Apšeniece

Documents

Eiropas Savienības fondu darbības programmu uzraudzības ... · Sagatavoja vadošā iestāde 1 Eiropas Savienības fondu darbības programmu uzraudzības komitejas sēdes protokols