Ekonomiskā darbība un apkārtējā vide

Madaras māmiņa veikalā nopirka:• sulas paku;• ūdens pudeli;• veļas pulveri;• burkānus;• maizi;• matu laku.

Tētis šodien nopirka:• benzīnu mašīnai;• malku apkurei.

Mēs katru dienu patērējam dažādas preces un

pakalpojumus

Ģimene vakarā paēd garšīgas vakariņas un skatās televīzijas raidījumu.

Kas notika ar ģimenes patērētajām precēm?

• Madara izdzēra sulu sulas paku ielika atkritumu spainī

• Rolfs izdzēra pēc treniņa pudeli ūdens plastmasas pudeli iemeta atkritumu spainī

• Tētis mazgā sporta apģērbu ar veļas pulveri netīrais ūdens aizplūda pa caurulēm prom

• Māmiņa izmanto matu laku frizūras veidošanai gaisā sīku daļiņu veidā izdalās dažādas ķīmiskas vielas

• Automašīnai braucot, benzīns sadeg gaisā no izpūtēja izdalās gāzes

Ekonomikas un dabas saistība

DABA

EKONOMIKA

Cilvēku dzīves sfēra

IZEJVIELAS

• Daba apmierina mūsu dzīves pamatprasības, dod nepieciešamās izejvielas, nodrošina dzīvības norises, piemēram, ar stabilu klimatu. Tas viss padara Zemi cilvēkiem apdzīvojamu.

• Cilvēku darbības rezultātā vidē izdalās atkritumi. Daļu atkritumu daba spēj pārstrādāt, daļu – nē. Šie atkritumi un cilvēku neapdomīgā rīcība negatīvi ietekmē dabu.

ATKRITUMI

Ko cilvēku saimniekošana nodara apkārtējai videi?

Atmosfēras piesārņošana• Vislielākie atmosfēras piesārņotāji ir autotransports,

apkures iekārtas, termoelektrostacijas un rūpnīcas. Gaisā nonāk dažādi mehāniskie piemaisījumi (putekļi, kvēpi), gāzu savienojumi. Mēs ikdienā lietojam, piemēram, matu laku, dezodorantu, sildām savu māju (apkure), izmantojam automašīnas.

• Gāzu savienojumu koncentrācija atmosfērā izraisa «siltumnīcas efektu», un, reaģējot ar atmosfērā esošo ūdeni, veido skābes, kas izraisa «skābos lietus».

Klimata izmaiņas

Rezultātā:•ātrāk kūst ledāji, palielinās ūdens līmenis okeānos;•temperatūras palielināšanās ietekmē lauksaimniecību – trūkst ūdens;•karstums ietekmē cilvēku veselību (piemēram, 2003. gada karstumā Eiropā bojā gāja 40 tūkstoši cilvēku);•izjaucot dabisko līdzsvaru, rodas arī vairāk postošu vētru, orkānu.

/pēc «Apollo», 7.06.2011/

Mēs ar savu izvēli – kādas preces lietot ikdienā, ietekmējam arī klimata izmaiņas Latvijā un pasaulē.Zinātnieki brīdina – ja turpinās pieaugt ogļskābās gāzes koncentrācija atmosfērā, tuvāko 20 līdz 60 gadu laikā globālās sasilšanas rezultātā ziemeļu puslodē un tropu valstīs temperatūras vasaras periodā palielināsies.

Ūdens piesārņošana

/Iedzīvotāji piekrastē vāc naftu; foto: Atis Kļimovičs/

Ūdeni piesārņo:• iedzīvotāji – ieplūdinot apkārtējos ūdeņos mazgāšanas līdzekļus

un atkritumus;• lauksaimnieki – nepareizi lietojot minerālmēslus un pesticīdus;• rūpniecības uzņēmumi.

Sekas:• ūdeni nevar izmantot dzeršanai un tajā peldēties;• iet bojā zivis un ūdens putni;• ūdens tilpnes aizaug vai pat izžūst.

Izgāztuvju problēmaCilvēku saimnieciskā darbība rada milzīgu daudzumu atkritumu. Ērtāk taču ir nopirkt sulu tetrapakā un pēc tam to izmest, nekā nopirkt sulu stikla pudelē un pēc tam to nodot stikla taras pieņemšanas punktā!

Vienu stikla pudeli (burku) var izmantot vismaz 25 reizes. Mājās gatavotā ievārījuma burciņu tu taču ārā nemet, bet atstāj nākamā gada ražai!

Ekonomika cenšas apmierināt mūsu augošās prasības pēc precēm un pakalpojumiem – arvien vairāk mēs patērējam dabas izejvielas

un atstājam aiz sevis lielākus atkritumus.

Cik liels tavs «ekoloģiskās pēdas nospiedums»?

Apbūvētā zeme

Zeme pārtikas apgādei

Teritorija atkritumu pārstrādei

Zeme mežu produkcijai

Zeme, ko aizņem fosilā enerģija

Izmantojam benzīnu un gāzi

Izmantojam kokmateriālus

Būvējam mājas, rūpnīcas un ceļus

Patērējam pārtikas produktus

Radām dažāda veida atkritumus

To, cik daudz dabas izejvielu izmantojam, lai nodrošinātu savu dzīves labklājību, var raksturot kā «ekoloģiskās pēdas nospiedumu», izsakot patēriņu noteiktā zemes platībā.

/pēc Mūsu ekoloģiskās pēdas nospiedums/

Cik liels tavs «ekoloģiskās pēdas nospiedums»?

Ja visiem planētas iedzīvotājiem būtu tikpat augsta labklājība kā mūsdienu Ziemeļamerikas cilvēkiem, tad būtu nepieciešamas vēl vismaz 2 planētas kā Zeme, lai daba varētu saražot mums nepieciešamos dabas resursus, pārstrādāt atkritumus un citādi nodrošināt dzīvību uz Zemes. Diemžēl tādas planētas kā Zeme zinātnieki vēl nav atraduši.

/pēc Mūsu ekoloģiskās pēdas nospiedums/

Cilvēku neatgriezeniskā iedarbība uz dabuTuksnesis ir milzīga, liela, karsta vai auksta klimata dēļ

neapdzīvota teritorija. Pats lielākais ir Sahāras tuksnesis Āfrikā, liels ir arī Lībijas tuksnesis. Bieži tukšnešus rada cilvēku darbība. Piemēram, tādas ir noplacinātas ganības, kur mājlopi iznīcinājuši visus augus, vai arī klajumi, kur nocirsti visi koki un vējš aizpūtis auglīgo zemes virskārtu.

Lībija ir valsts Āfrikas ziemeļos, Vidusjūras krastā. Lībija tiek uzskatīta par vienu no mūsu civilizācijas rašanās centriem. Mūsu ēras sākumā tā bija plaukstoša teritorija. Romas impērijas laikā tā bagātīgi apgādāja Romu ar pārtiku un koksni. Taču tika neapdomīgi iznīcināti meži un ganības. Pašlaik 90% no Lībijas teritorijas aizņem neauglīgs tuksnesis.

/pēc enciklopēdijas «Kas Kur Kad»/

Līdzsvars starp dabas saglabāšanu un cilvēku

vajadzībām

• Vai mūsdienās iespējams saimniekot tā, lai neradītu nekādu ietekmi uz vidi (neizmantotu dabas izejvielas un neradītu atkritumus)? Kāpēc?

• No kurām precēm un pakalpojumiem tu varētu atteikties?• Kuras dabas izejvielas ir noteikti vajadzīgas, lai

varētu izmantot dažādas sadzīves iekārtas un tehniku?

• Kādu labumu vēl cilvēkiem dod ražošanas uzņēmumi?

Svarīga ir mūsu izvēle!• Neizmantojot dabas izejviekas, cilvēkiem mūsdienās

vajadzētu atteikties no savas labklājības. • Bez enerģijas nevarētu izmantot transporta līdzekļus, sadzīves

tehniku. Bez koksnes izmantošanas nebūtu daudzu lietu. Bez lauksaimniecības uzņēmumiem mums nebūtu viegli pieejama un daudzveidīga pārtika.

• Lai nodrošinātu labklājību arī nākotnē, pareizi, taupīgi un gudri ir jāizmanto dabas izejvielas!

• Lai uzņēmumi ar savu darbību neizjauktu līdzsvaru dabā, jārūpējas par attīrīšanas iekārtu uzstādīšanu, uzņēmumu darbības drošību un izmantoto resursu atjaunošanu!

Svarīga ir mūsu izvēle!• «Ekoloģiskais pēdas nospiedums» cilvēkam, kurš katru dienu turp

un atpakaļ brauc 5 km lielu attālumu (kopā 10 km dienā), braucot ar:

divriteni autobusu automašīnu

122 kvadrātmetri 303 kvadrātmetri

Kāda ir tava un tavas ģimenes izvēle – braukt ikdienā ar divriteni, autobusu vai automašīnu?

1530 kvadrātmetri

/pēc Mūsu ekoloģiskās pēdas nospiedums/

Svarīga ir mūsu izvēle!• Katram ir nepieciešama vieta, kur dzīvot un daudz citu lietu.

Kādas lietas un cik daudz to mums vajag?

Kāda ir tava izvēle?Vai mums vienmēr vajag to, kas ir citiem?

Vai zini, kas viņš ir un ko māca?

• Visvieglāk dabu pakļaut tai pakļaujoties. Bēkons F.

• Daba nemēdz jokot, tā vienmēr ir patiesa, vienmērnopietna, vienmēr stingra: tai vienmēr ir taisnība, kļūdas un maldus izraisa cilvēki.

Gēte

• Vienu koku nocirtis - divus iestādi.Tolstojs

• Laikā, kad modernā progresa rezultātā pieaugošā bagātība pārtop tikai par milzīgiem īpašumiem, greznības manifestāciju un saasina sāncensību starp Mantu un Trūkumu, progress ir nereāls un nestabils.

Džordžs

Secinājumi

Izmantotā literatūra• Avotiņa, G. u.c. Ievads ekonomikā. – Rīga: RaKa, 1996• Rīss, V., Vakerneidžels, M. Mūsu ekoloģiskās pēdas nospiedums. –

Rīga: Norden AB, 2000• Enciklopēdija «Kas Kur Kad» (1.sējums) – Rīga: Rija, 1993.• http://aforismi.balticom.lv/Themes/161.HTM• http://www.aforismi.lv/category/atslegvardi/progress• http://www.spoki.lv/aktuali/Kas-ir-ekstremi-laikapstakli-/504058• http://www.apollo.lv/portal/news/articles/240336• http://citadapasaule.com/tag/vetras/page/2/

Zīmējumu autors: Jānis Taurens, Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas audzēknis