Ēku energoefektivitātes novērtējums

24/02/2011

Ēku energoefektivitātes politiskie motivācijas faktori

Vides Finanšu un SociālekonomikaEkonomiskā drošība

Vides aizsardzība• Klimata pārmaiņas,

Kioto protokols

Finanšu un ekonomiskā krīze• ES ekonomikas

atveseļošanas plāns

Sociālekonomika• Energoresursu cenas

un to svārstības

drošība• Energoatkarība

(Latvijai 65,7%, ES 53,8%)

Politiskā un ekonomiskā motivācija

ES integrētais energoefektivitātes rīcības plāns līdz 2020. gadam

(sasniedzamie rādītāji salīdzinot ar 1990.g.):(sasniedzamie rādītāji salīdzinot ar 1990.g.):

•20 % siltumnīcefekta gāzu emisijassamazinājums

•20 % enerģijas ietaupījums

•20 % enerģijas no atjaunojamiem resursiem

Ēku sektora loma (ES)

• 40 % no kopējā enerģijas patēriņa• 36 % no kopējā CO2 izmešu daudzuma• Izmaksu efektīvs enerģijas taupības • Izmaksu efektīvs enerģijas taupības

potenciāls: 28% līdz 2020.g.• ES likumdošanas atslēga:

Ēku energoefektivitātes direktīva 2010/31/ES (aizstāj 2002/91/ES)

Ēku energoefektivitātes direktīva 2002/91/EK

• Minimālās prasības ēkām (jaunām un (jaunām un rekonstruējamām)

• Energoefektivitātes aprēķina metode

• Ēku energosertifikācija• Apkure katlu un gaisa

kondicionēšanas sistēmu inspicēšana

Ēkas energoefektivitātes sertifikāta būtība

Ēkas energoefektivitātes sertifikāts dod iespēju potenciālajam ēkas lietotājam (pircējam vai īrniekam) iegūt (pircējam vai īrniekam) iegūt informāciju par enerģijas patēriņu ēkā, kā arī enerģijas sadalījumu pa sistēmām.

Esošām ēkām papildināms ar ieteikumiem ēkas energoefektivitātes uzlabošanai.

Enerģijas patēriņš ēkās

250

300

kWh/

0

50

100

150

200

250

Jaunamodernaēka

Ļoti labirenovētaēka

Renovētaēka

Laba ēka Vidēja ēka Slikta ēka

kWh/ m2

gadā

Ēkas energoefektivitātes novērtējuma rādītāji

Aprēķinātās oglekļa dioksīda (CO2) emisijas novērtējums

Izmērītās oglekļa dioksīda (CO2) emisijas novērtējums

Ēkas aprēķinātās energoefektivitātes (īpašību) novērtējums –pamatots uz aprēķiniem par enerģijas patēriņu ēkas apkurei, dzesēšanai, ventilācijai, karstā ūdens sagatavošanai un apgaismojumam, ņemot vērā normatīvos iekštelpu mikroklimata nosacījumus un ārējos klimatiskos apstākļus.

Ēkas izmērītās

klimatiskajiem apstākļiem.

Ēkas izmērītās energoefektivitātes (ekspluatācijas) novērtējums– pamatots uz piegādātās un eksportētās enerģijas ekspluatācijas laikā izmērītajiem daudzumiem, pielāgojot normatīviem klimatiskajiem apstākļiem.

Ēku energoefektivitātes sertifikācija –kā tai jādarbojas praksē

146 kWh/m2 gadā

146 kWh/m2 gadā

LV normatīvie akti un standartiLikums• 13.03.2008 Ēku energoefektivitātes likums

MK noteikumiMK noteikumi• 13.01.2009. Nr.39

„Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode”• 13.01.2009. Nr.26

„Noteikumi par energoauditoriem” • 08.06.2010. Nr.504

“Noteikumi par ēku energosertifikāciju”

LVS EN Standarti• 31 standarts (15 iztulkoti)

Ēku energosertifikācija

Jaunbūves un rekonstruējamas

ēkasVisas

Pagaidu Energoefektivitātes

sertifikāts2 gadi

*Ēkām, kas nodotas ekspluatācijā līdz 2008. gada 31. decembrim, var nepiemērot, ja puses par to vienojas.

Esošas ēkasPārdodot vai

izīrējot*Energoefektivitātes

sertifikāts10 gadi

Izņēmumi likuma prasības neattiecas uz ēkām:

▫ kuras ir kultūras pieminekļi▫ ko izmanto dievkalpojumiem un citām reliģiskām

darbībāmdarbībām▫ kurās nav paredzēta vai nav ierīkota apkures

sistēma;▫ kuru kopējā apkurināmā platība ir mazāka par 50 m2

Tāpat likums nav attiecināms uz atsevišķiem dzīvokļiem.

Energoefektivitāte būvniecību regulējošosnormatīvos aktos

Ministru kabineta 07.04.2009. noteikumi nr.299 „Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi””būvnoteikumi””

Ministru kabineta 28.04.2009. noteikumi nr.350 „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.299 „Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā””

Noteikumos noteikta prasība būvprojektā iekļaut ēkas energoefektivitātes aprēķinu, kā arī nododot ēku ekspluatācijā, būvvaldē iesniegt ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu

Energoefektivitātes prasības

Energoefektivitātes prasības• LBN 002-01 “Norobežojošo

konstrukciju siltumtehnika”

Funkcionālās prasības• Telpu mikroklimats

(temperatūra, mitrums, gaisa apmaiņa)

• Apgaismojums• Iekšējās slodzes u.c

Energoefektivitātes prasības

§ Ēkā nedrīkst uzstādīt vai tās funkciju nodrošināšanai nedrīkst pievienot enerģiju patērējošas tehniskās sistēmas, kuru jauda pārsniedz attiecīgās ēkas projektā paredzētās vajadzības, izņemot gadījumus, kad attiecīgu vajadzības, izņemot gadījumus, kad attiecīgu tehnisku sistēmu uzstādīšana ir tehniski un ekonomiski pamatota.

§ Rekonstruējamām ēkām energoefektivitātes minimālās prasības piemēro, ciktāl tehniski, funkcionāli un ekonomiski tas ir iespējams.

Jaunu ēku projektēšana

§ Projektējot jaunu ēku (>1000m2), jāizvērtē alternatīvas enerģijas resursu izmantošanas iespējas

16Vairāk informācijas: www.sentro.eu

Būvkonstrukcijas

Dzīvojamās mājas, pansionāti,

slimnīcas un bērnudārzi

Publiskās ēkas, izņemot

pansionātus, slimnīcas un bērnu

dārzus

Ražošanas ēkas

Norm./ Maks. Norm./ Maks. Norm./ Maks.

Jumti un pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu

0,2 k / 0,25k 0,25 k/ 0,35k 0,35 k/ 0,5k

RN RN

Piezīme. κ - temperatūras faktors.

LBN 002-01Siltuma caurlaidības koeficientu normatīvās un maksimālās vērtības

URN,

W/(m2 x K)

Grīdas uz grunts 0,25 k /0,35k 0,35 k/ 0,5k 0,5 k/ 0,7k

Sienas ar masu, mazāBūvkonstrukcijasku nekā 100 kg/m2

0,25 k / 0,30k 0,35 k/ 0,4k 0,45 k/ 0,5k

Sienas аr masu 100 kg/m2 un vairāk

0,3 k/ 0,40k 0,4 k/ 0,5k 0,5 k/ 0,6k

Logi, durvis un stiklotas sienas

1,8 k/ 2,7k 2,2 k/ 2,9k 2,4 k/ 2,9k

Termiskie tilti ψRN, W/(m x K)

0,2 k/ 0,25k 0,25 k/ 0,35k 0,35 k/ 0,5k

RN RN

Piezīme. κ - temperatūras faktors.

LBN 002-01 (prasības)Ēkas siltuma zudumu koeficients

Ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficients HT nedrīkst pārsniegt normatīvo vērtību HTR.

Dzīvojamām mājām normatīvā vērtība H = h A , kurDzīvojamām mājām normatīvā vērtība HTR= hAA , kurhA - ēkas īpatnējo siltuma zudumu koeficients W/(m2 x K);A - dzīvojamās mājas apkurināmo grīdas laukumu summa (m2).

hA- vienstāva ēkām – 1,05 (W/m2 x K), - divstāvu ēkām – 0,8 (W/m2 x K), - trīsstāvu un četrstāvu ēkām – 0,7 (W/m2 x K), - piecu un vairāk stāvu ēkām - 0,6 (W/m2 x K).

RN RN

Piezīme. κ - temperatūras faktors.

LBN 002-01 (prasības) ETAG 004

3.1 Projektos, kurus līdzfinansē Eiropas Savienība, valsts vai pašvaldība, ārējo sienu apmesto fasāžu projektu risinājumus izstrādā atbilstoši Eiropas projektu risinājumus izstrādā atbilstoši Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, kas izdoti, pamatojoties uz Eiropas tehnisko apstiprinājumu vadlīnijām ārējām daudzslāņu siltumizolācijas sistēmām ETAG 004.

(MK 23.11.2010. noteikumu Nr.1064 redakcijā)

RN RN

Piezīme. κ - temperatūras faktors.

LBN 231-03 (prasības) Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija

73. Ventilācijas sistēmas projektē un ierīko tādas, lai:..73.2. telpās nodrošinātu sanitāri higiēniskajām normām atbilstošu gaisa kvalitāti un piemērojamiem standartiem atbilstošu gaisa kvalitāti un piemērojamiem standartiem atbilstošu komforta līmeni;

74. Ventilācijas sistēmu enerģijas patēriņu tehniski un ekonomiski pamato, ņemot vērā energoresursu izmaksas un kaitējumu apkārtējai videi, ko rada enerģijas ražošana un patērēšana.

RN RN

Piezīme. κ - temperatūras faktors.

LBN 211-08 (prasības) Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami

Dzīvojamo namu telpa

Iekštelpu gaisa temperatūra

aukstajā gadalaikā (°C)

Izvadāmā gaisa daudzums vai gaisa apmaiņas biežums stundā

1. Dzīvojamā istaba un guļamistaba 18 > 3 m3/m2

2. Virtuve: 18

2.1. aprīkota ar elektrisko plīti > 60 m3

2.2. apgādāta ar gāzes plīti > 60 m3, ja ir divriņķu plīts> 75 m3, ja ir trīsriņķu plīts> 90 m3, ja ir četrriņķu plīts

3. Vannas istaba 25 > 25 m3

4. Tualete 18 > 25 m3

5. Savietotais sanitārais mezgls 25 > 50 m3

6. Ēkas koplietošanas vestibils, kāpņu telpa un koridors

16 > 1 m3/m2

7. Publiskās telpas (ja nav īpašu nosacījumu) 18 > vienreizēja gaisa apmaiņa

8. Atkritumu savākšanas kamera 5 > vienreizēja gaisa apmaiņa divās stundās

9. Lifta mašīntelpa 5 > 0,5 m3/m2

RN RN

Piezīme. κ - temperatūras faktors.

LBN 211-08 (prasības) Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami

3.6. Telpu insolācija un dabiskais apgaismojums38. Dzīvojamo namu izvietojumam un orientācijai jānodrošina

dzīvokļa un teritorijas nepārtraukta insolācija vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no 22.marta līdz 22.septembrim.dienā laikposmā no 22.marta līdz 22.septembrim.

42. Dabiskais apgaismojums nepieciešams visās dzīvojamās telpās, virtuvēs, vējtveros, kāpņu telpās, kopējos koridoros, kā arī dzīvojamos namos iebūvētajās publiskajās telpās. Dabiskais apgaismojums nav nepieciešams virtuves nišās, ja tās ir aprīkotas ar elektrisko plīti un mehānisko ventilāciju.

43. Telpām, kurās ir dabiskais apgaismojums, projektē vēdināšanu caur logu vērtnēm vai citām ierīcēm.

44. Logu ailu laukumu attiecība pret grīdas laukumu dzīvojamās telpās un virtuvēs ir vismaz 1:8.

RN RN

Piezīme. κ - temperatūras faktors.

MK 28.04.2009. noteikumi Nr.359 “Darba aizsardzības prasības darba vietās”

1. Pielikums “Darba telpu mikroklimatam noteiktās prasības atkarībā no fiziskās

slodzes”Gaisa temperatūra (C°), relatīvais mitrums (%), kustības ātrums (m/s)Gaisa temperatūra (C°), relatīvais mitrums (%), kustības ātrums (m/s)

2. Pielikums “Iekštelpu apgaismojuma līmeņi atkarībā no darba vietas un darba

veida”Minimālais apgaismojuma līmenis virs darba zonas (lx – luksi)

Ēku energoefektivitātes direktīva 2010/31/ES - būtiskās izmaiņas• Esošo prasību nostiprināšana• Gandrīz nulles enerģijas ēkas

(Vadošā valsts sektora loma)(Vadošā valsts sektora loma)• Energoefektivitātes minimālo prasību

noteikšana ņemot vērā optimālu izmaksu līmeni• Fiskālo instrumentu ieviešana

(Subsīdijas, nodokļi, sankcijas)

(Normatīvie akti jāpieņemlīdz 2012.g. 9. jūlijam)

Paldies par uzmanību!

Dzintars GrasmanisDzintars Grasmanis

Ekonomikas ministrijas

Būvniecības uzraudzības nodaļa

www.em.gov.lv